Podcasts about katalonija

Nīderlandes un Argentīnas vēlešanu rezultāti liek domāt par labējā populisma atgriešanos. Ukrainas tālbraucēji gaida Polijas jauno valdību. Vai katalāņu separātistu amnestija nodrošinās stabilitāti Spānijā? Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Labējais populisms joprojām modē Vēlēšanu rezultāti divās valstīs, divās planētas puslodēs pēdējās nedēļās apliecinājuši labējā populisma potenciālu šī brīža pasaulē. Runa ir par ekonomista un publicista Havjera Gerardo Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā un Gērta Vildersa vadītās „Partijas brīvībai” izcilie rezultāti Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas vēlēšanās. Havjers Milejs pārstāv politisko partiju aliansi „La Libertad Avanza”, kuras nosaukumu latviski varētu tulkot kā „Brīvība iet uz priekšu”, „Brīvība attīstās” vai tamlīdzīgi. Tās kodolu veido Mileja piekritēju 2018. gadā dibinātā Libertariāņu partija un Demokrātiskā partija, kuru pārstāv otra alianses pamanāmākā figūra – juriste un politiķe Viktorija Viljarruela. Vēlēšanu uzvarētāja politiskais triumfs noticis uz ilgstošās ekonomiskās un finanšu krīzes fona, kura Argentīnu moka jau kopš 2018. gada. Līdzšinējā prezidenta Alberto Fernandesa valdībai gan izdevās panākt zināmu ekonomikas atlabšanu, taču inflācijas rādītāji turpina kāpt, novembrī sasniedzot jaunu rekordu – 140%. Tiek lēsts, ka vairāk nekā puse argentīniešu bērnu šobrīd dzīvo zem iztikas minimuma sliekšņa. Fernandess atteicās no kandidēšanas nesenajās vēlēšanās, bet viņa valdības ekonomikas ministrs Serhio Massa vēlēšanās piekāpās Milejam. Kā izdevumam „The Guardian” izteicies Vašingtonā bāzētās politisko pētījumu organizācijas Vilsona centrs eksperts Bendžamins Gedans, par Mileju balsojušie gribējuši ko jaunu, viļoties līdzšinējos varas nesējos. Tomēr šim elektorātam var nākties nožēlot, ja jaunievēlētais prezidents īstenošot kaut nelielu daļu no agrāk solītā, proti – radikāli mazināt nodokļus, bet, līdz ar to, arī sociālās izmaksas, likvidēt Argentīnas centrālo banku un dolarizēt ekonomiku, saraut saites ar diviem lielākajiem tirdzniecības partneriem – Brazīliju un Ķīnu. Vēl viņa programma paredz atcelt 2020. gadā īstenoto abortu legalizāciju valstī, savukārt Mileja līdzgaitniece un jaunievēlētā viceprezidente Viljarruela plaši pazīstama kā savulaik Argentīnā valdījušās un apmēram 30 000 cilvēku nāvē vainojamās militārās huntas noziegumu attaisnotāja. Nākamajām Nīderlandes parlamenta vēlēšanām bija jānotiek tikai 2025. gadā, taču ilglaicīgā premjerministra Marka Rutes ceturtā kabineta demisija jūlijā noveda pie jaunām vēlēšanām. Arī Nīderlandes gadījumā analītiķi piesauc sabiedrības nogurumu no līdzšinējās politikas, kura daudziem esot šķitusi pārāk neoliberāla. Par to liecina arī vēlēšanu rezultāti, jo visas līdzšinējās koalīcijas partijas – ekspremjera konservatīvi liberālā Tautas partija brīvībai un demokrātijai, sociālliberālā „Demokrāti 66”, sociālkonservatīvā „Kristīgi demokrātiskais aicinājums” un centriskā Kristīgā savienība – zaudējušas ievērojamu daļu no deputātu vietām. Politisko stafeti cerēja pārņemt Zaļi-kreiso un Darba partijas alianse, kuras līderis Franss Timmermanss pat pameta Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amatu, lai stātos tās priekšgalā. Zināmi panākumi, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, kreisajiem ir, taču tos nevar salīdzināt ar Gērta Vildersa vadītās „Partijas Brīvībai” sniegumu, palielinot savu frakciju vairāk nekā divas reizes. Taču 37 vietas ieguvušajiem labējiem populistiem vienalga jālūkojas pēc koalīcijas partneriem, kas nebūs vienkārši, ievērojot, ka Vilderss ir iedibinājis sev pārliecināta eiroskeptiķa, migrācijas pretinieka un islāmticīgo gānītāja reputāciju. Spānija un Katalonija – pamiers vai pārgrupēšanās? 15. novembrī, uzstājoties Spānijas parlamentā, premjerministrs, Sociālistiskās strādnieku partijas līderis Pedro Sančess pauda: „Mēs esam izvēlējušies atkalapvienošanos, nevis atriebšanos, vienotību, nevis sadalīšanos.” Šādi kreiso līderis aizstāvēja vienošanos ar divām vadošajām Katalonijas neatkarības atbalstītāju partijām, kas paredz amnestiju to līderiem, kas notiesāti vai apsūdzēti par dumpja rīkošanu. Plāns izdevās, un Sančess tika ievēlēts, pie tam, pirmo reizi kopš 2011. gada, jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Starp 179 par viņu balsojušajiem deputātiem bez sociālistiem un radikālkreisās platformas „Sumar” ir reģionāli-etniskās katalāņu, basku, galisiešu un Kanāriju salu partijas. Šāda notikumu attīstība izveda ielās labējo partiju vēlētājus, kuri sociālistu sadarbībā ar minoritāšu partijām saskata valsts pamatu graušanu. Pats Sančess pauž, ka šī vienošanās ļaus pāršķirt asās pretstāves lappusi Spānijas centrālās varas un Katalonijas neatkarības aizstāvju starpā, par ko gan ir skeptiski daudzi analītiķi. Viņuprāt, katalāņu partijas nebūt nav atmetušas domu par Katalonijas pašnoteikšanos, un šo vienošanos uzskata par pirmo soli, pēc kura jāpanāk turpmākie. Citādi atbalsts Sančesa valdībai var tikt atsaukts. Tiesa, Katalonijas sabiedrības atbalsts secesijai no Spānijas, salīdzinot ar piecus gadus seno pagātni, spriežot pēc aptauju datiem, ir sarucis. Lai arī 73% aptaujāto joprojām izsakās par atkārtotu neatkarības referendumu, tikai 41% patiešām vēlētos izstāšanos no vienotās valsts. Abas lielākās katalāņu secesionistu partijas – „Kopā par Kataloniju” un Katalonijas Kreisie republikāņi – pēdējās vēlēšanās zaudējušas pavisam apmēram 550 000 vēlētāju, liela daļa no kuriem, visdrīzāk, nobalsojuši par sociālistu partijas Katalonijas atzaru. Poļu šoferi un zemnieki rīkojas Pie Polijas un Ukrainas robežšķērsošanas punktiem izveidojušās desmitiem kilometru garas smago automašīnu rindas. Tiek ziņots, ka, lai no Polijas nonāktu Ukrainā, nākoties gaidīt līdz pat četrām diennaktīm, bet pretējā virzienā – pat divpadsmit diennaktis. Šādu neapskaužamu situāciju saviem kolēģiem sagādājuši poļu kravas mašīnu vadītāji, kuri kopš 6. novembra uzsākuši un arvien pastiprinājuši robežpunktu blokādi. Cauri tiekot laistas vien militārās un humānās palīdzības kravas, pārējais kravas transports – pa vienai vai pāris mašīnām stundā. Nesen šoferiem šai protestā sākuši pievienoties arī zemnieki. Ukraina, savukārt, paziņojusi, ka šī robežas blokāde iedragā valsts jau tā kara traumēto ekonomiku un neļauj pāri robežai nonākt humānās palīdzības kravām. Kā apgalvo poļu kravas mašīnu vadītāji, kopš pagājušajā gadā tika atvieglota Ukrainas transporta iebraukšana Eiropas Savienībā, viņi ciešot no negodīgas konkurences. Ukrainas transporta firmas, kuru darbības izmaksas esot mazākas, ne tikai transportējot kravas no savas valsts, bet izpildot pasūtījumus arī Eiropas Savienības iekšienē. Pie tam Polijā, apejot sankcijas, savus meitas uzņēmumus nodibinājušas arī Krievijas un Baltkrievijas transportkompānijas. Poļu zemnieki, kā jau ierasts, protestē pret lētākās Ukrainas produkcijas konkurenci viņu valsts tirgū. Protestētājiem atradies arī politiskais sabiedrotais – nelielā labējā partija Konfederācija „Brīvība un Neatkarība”, kura jau priekšvēlēšanu retorikā uzstāja, ka Polija pārāk dāsni atbalstot Ukrainu. Pašreizējais Polijas infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks vērsies pie sava Ukrainas kolēģa ar aicinājumu izpildīt vienu no protestētāju prasībām – nelikt tām kravas mašīnām, kuras tukšas atgriežas no Ukrainas Polijā, iziet pārbaudi uz robežas vispārējās rindas kārtībā. Šoferu un zemnieku protesti uzsākti laikā, kad visa uzmanība Polijas politikā koncentrēta uz jaunās valdības veidošanas procesu. Aizvakar prezidents Andžejs Duda apstiprināja līdzšinējā premjera Mateuša Moravjecka valdību, ciktāl viņa partija – „Likums un Taisnīgums” – ieguvusi visvairāk vietu parlamentā. Taču ir praktiski neizbēgami, ka šī valdība neizturēs parlamenta uzticības balsojumu, kam jānotiek pēc pāris nedēļām. Tad parlaments, savukārt, varēs apstiprināt valdību pēc saviem ieskatiem, ko, jādomā, veidos „Likumam un Taisnīgumam” opozicionārās liberālākās partijas ar „Pilsonisko koalīciju” kā centrālo spēku. Sagatavoja Eduards Liniņš. 

Stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska Espadriļas (l'espadrile) ir vieglas audekla kurpes, kuru zole tradicionāli darināta no esparto zāles sapītas virves, bet nostiprināšanai izmantotas ap potītēm sasaitējamas auklas. Nosaukums saistīts ar latīņu valodas vārdu spartum, kas atvasināts no grieķu valodas vārda sparton un nozīmē "virve". Espadriļu izcelsmi nav iespējams precīzi aprakstīt, jo to vēsture ir patiesi sena, bet materiāli, no kuriem tās tika izgatavotas – trausli un nav izturējuši laika pārbaudi. Pirmie šāda veidi apavi attiecināmi uz neolīta laikmetu. Espadriļām līdzīgu sandaļu valkāšanas liecības atrastas visā Vidusjūras baseinā, kur tās saistītas ar antīko grieķu-latīņu kultūru. Izgatavošana Espadriļu raksturīgā iezīme ir no dabīgas šķiedras savīta zole. Pateicoties to vieglumam un brīvai gaisa cirkulācijai, vigatanes – katalāņu espadriļas ar garām auklām – vēsturiski kļuva par visizplatītākajiem lauksaimniecībā nodarbināto apaviem. Mūsdienās, kad espadriļas visā pasaulē ražo rūpnieciski, katalāņi saglabā senās prasmes dzīvo tradīciju, amatnieku darbnīcās turpinot tās darināt pēc gadsimtiem senas tehnikas, kur noteicošā loma ir roku darbam. Espadriļas sportā un heliotropisms 19. /20. gadsimta mijā espadriļu funkcija mainījās, un tās pārtapa mazpazīstamā sporta apavu priekštecē. Pateicoties elastīgajai zolei, kas neierobežo kustības, kā arī tam, ka apavs izgatavots no viegla materiāla, tās valkājuši daudzi vieglatlēti, jo īpaši sporta veidos, kas saistīti ar skriešanu vai tenisu. 20. gadsimta pirmajā pusē modē nākušais hellēnisms un aizraušanās ar antīko pasauli aktualizēja arī šim laikmetam raksturīgajām sandalēm līdzīgo espadriļu popularitāti. Taču īstu espadriļu modes vilni izraisīja sabiedrības kultūrā 30. gados uzplaukusī tendence – vesela un izskatīga ķermeņa kults, kas izpaudās kā aizraušanās ar fiziskiem vingrojumiem, diētiska uztura mācībām un sauļošanās modi. Heliotropisms jeb saules kults īpašu uzmanību pievērsa visam dabiskajam, saules pozitīvajai ietekmei un dzīvei brīvā dabā. Espadriļu mode no Eiropas pārceļoja arī uz ASV, kad, atgriežoties no brīvdienām Rivjērā, 20. gadsimta 50. gados tās turp aizveda Holivudas slavenības. Pagāja vēl divdesmit gadi, un dizaineri, izmantojot espadriļu arhetipu, tās modelēja no jauna – šoreiz kā sieviešu modes apavus. Mūsdienās moderno espadriļu ražošana ir ģeogrāfiski paplašinājusies, attālinoties no sākotnējā izcelsmes reģiona. Tās kļuvušas par neatņemamu vasaras garderobes sastāvdaļu.  Espadriļas kā politisks simbols Spānijas pilsoņu kara laikā (1936–1939), kad  Katalonija zaudēja savu autonomo statusu un jaunais režīms aizliedza katalāniešu valodu, mākslinieks Pērs Katala Piks radīja ikonisku plakātu ar saukli "Samīsim fašismu!", kurā espadriļā ieauta kāja pacelta virs kāškrusta, espadriļām simbolizējot katalāniešu pretošanos ģenerāļa Franko režīmam. Par espadriļu vēsturi, kā arī citu apģērbu ceļojumam cauri gadsimtiem un modes virzieniem var vairāk uzzināt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja jaunajā izstādē "Vêtements modèles. Modes arhetipi", kas tapusi sadarbībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona civilizāciju muzeju (Musée des civilisations, de l'Europe et de la Méditerranéel) Marseļā Francijā.

Sedam dana prepunih vrhunskog trkanja, 100. izdanje Katalonije, E3 Saxo Bank classic (bivši Harelbecke), Gent,... Velike pobede, super snažni timovi i pojedinci. sve u 80 minuta :) --- Send in a voice message: https://anchor.fm/bicisvet/message

Savaitinė futbolo apžvalga įVARtis. Vedėjai Ervinas Kvitkauskas, Tautvydas Vencevičius.

Z nedeljskimi regionalnimi volitvami v Kataloniji so stranke, ki zagovarjajo katalonsko neodvisnost, še nekoliko okrepile svoj položaj. To kaže, da katalonsko osamosvojitveno gibanje kljub španski represiji ostaja močno. Tokratne volitve so bile namreč zopet predčasne, kot posledica obsodbe nekdanjega katalonskega predsednika Quima Torre, ki mu je sodišče septembra za leto in pol prepovedalo opravljanje javnih funkcij zaradi neposlušnosti. Prejšnje volitve leta 2017 so bile prav tako predčasne, ker je Madrid razpustil katalonsko vlado, ki je organizirala referendum o neodvisnosti. »Kar zahtevamo, je, da se usedemo za isto mizo in najdemo politično rešitev,« poudarja nekdanji katalonski zunanji minister Raul Romeva, ki tako kot še drugih osem voditeljev prestaja zaporno kazen. Upa tudi, da bo volilni uspeh katalonskih socialistov tudi spodbuda za socialistično vlado v Madridu, da začne vsebinska pogajanja z Barcelono. Katalonska stran zahteva dvoje: amnestijo za politične obsojence in pravico do samoodločbe, to je do izvedbe zakonitega referenduma, na katerem bi Katalonci glasovali o svoji prihodnosti. O vsem tem voditeljica Špela Novak in gostje: - Veronika Rot, prevajalka iz španščine in katalonščine, - dr. Jernej Letnar Černič, profesor prava na Fakulteti za državne in evropske študije, - Luka Lisjak Gabrijelčič, zgodovinar, politični analitik in urednik, - Simona Škrabec, prevajalka in publicistka.

-Ponovo spektakularna trka u MotoGP-u - prva pobeda u sezoni Vinjalesa -Svi šampionati potpuno otvoreni - nekoliko poena u sve četiri kategorije deli vodeće - MotoGP, Moto2, Moto3, MotoE -Banjaja ispustio prvu pobedu u karijeri, ali ostavio sjajan utisak -Kvartararo se vratio u igru, uprkos kazni -Preokret KTM-a i sjajne trke Espargara i Oliveire -Veliki poraz Rosija, direktno suprotno prethodnoj trci - pao, a predstavnici njegove akademije takođe bez uspeha, s izuztekom Vijetija u Moto3 klasi -Peh za Milera, možda i za Banjaju -Doviciozo osmi, a ponovo na prvom mestu u prvenstvu -Stiže Dukatijeva / Doviciozova ključna staza - Katalonija u Barseloni -Rins bez objašnjenja za pad forme -Markez dao prvi zvanični intervju od povrede - kreće sa treninzima, atrofirali mišići traže vreme, još uvek nepoznato stanje ruke, očekivao više od Kvartarara i Dovicoza -Da li je precenjivanje Kvartarara dovelo Markeza u ishitrenu odluku -Moto2: Bastijanini mudar i agresivan za pobedu nad Marinijem -Moto3: Spektakl Romana Fenatija -MotoE: padovi, drama, borbe - pobede Egertera i Ferarija

Spānija jeb Spānijas Karaliste ir ceturtā lielākā valsts Eiropā. Slavena ar savu kultūru, pludmalēm, kuru kopējais garums mērāms 8 000 kilometros un, protams, ēdieniem un dzērieniem, tā kļuvusi par iemīļotu tūrisma galamērķi. Pagājušajā gadā Spāniju esot apciemojuši vairāk nekā 82 miljoni tūristu no visas pasaules, turklāt pēdējos gadus tūristu skaits tikai pieaugot. Pasaulē dzīvo ap 44 miljoni spāņu, Latvijā – tikai 392. Viens no viņiem mūsu šodienas viesis – Rubens Martiness. Rubens dzimis Katalonijas pilsētā Ļeidā un uzskata sevi par katalāni, lai arī pasē rakstīts ”spānis”. Katalāņiem ir gan sava valoda, gan sapnis par savu neatkarīgu valsti, un šajā stāstā nozīmīgu vietu ieņem arī Latvijas neatkarības centienu piemērs! 2013. gadā, iedvesmojoties no “Baltijas ceļa”, katalāņi izveidoja 400 km garu Katalonijas ceļu, bet 2017. gada 1. oktobrī notika referendums, kurā piedalījās 43% no 5,3 miljoniem balsstiesīgo katalāņu un 90% balsoja par atdalīšanos no Spānijas. Rezultātā Katalonijas parlaments lēma par neatkarības pasludināšanu no Spānijas Karalistes. Pati Spānija gan ar to nav mierā, jo Katalonija, kas aizņem 6,3 procentus Spānijas, veido 19% no visa valsts iekšzemes kopprodukta, un aptuveni ceturtā daļa visa eksporta nāk tieši no šā reģiona. Savukārt mēs uz Kataloniju esam eksportējuši dziesmu, nevis vienkārši dziesmu, bet gan Mārtiņa Brauna ”Saule, Pērkons, Daugava”, kura ar dzejnieka Mikela Merti i Pola vārdiem 2014. gada septembrī tika pasludināta par Katalonijas neatkarības himnu. Šoreiz Nāburgu būšanas viesis, savējais, Rubens Martiness!

„Pakeliui su klasika“ pradės Isaac Albeniz „Ispaniškos siuitos“ garsai. Ispanija, o dar dažniau Katalonija dvelkiančios muzikos laidoje bus ir daugiau. Tai ir tradicinės katalonų dainos bei šokiai, R. Rannap kompozicija „Park Guell“, F. Mercury albumo „Barselona“ dainos. Dar laidoje skambės Montserrat Caballe įrašytos operų arijos. O laidą baigs simfoninio žanro pradininko Jozeph Haydn kūriniai. Ved. Audronė Kažukauskaitė.

Z aretacijo katalonskih političnih in civilnodružbenih voditeljev, proti katerim zdaj v Madridu poteka sodni proces, so španske oblasti katalonskemu osamosvojitvenemu gibanju zadale močan udarec. A želja po samoodločbi ostaja in z njo prepričanje večine Kataloncev, da je konflikt mogoče rešiti le z referendumom, ki bi ga kot zakonitega priznal tudi Madrid. Glede na politične razmere v Španiji pa je to v tem hipu neizvedljivo.

Laia Casas, ki vodi največje združenje katalonskih študentov, je izjemno energična in zavzeta aktivistka. Zelo je osredotočena na teme, ki jih želi izpostaviti, in tudi ob drugačnih vprašanjih zelo hitro spet začne govoriti o političnih problematikah. Tudi o tem, zakaj se Katalonija, če bo nekoč samostojna država, po njenem ne bi smela pridružiti Evropski uniji. Bori se proti šolninam, išče drugačne poti v bolj pravično prihodnost, Slovenija pa ji je bližja kot Francija.

Od katalonskih regionalnih volitev, ki jih je razpisal Madrid, potem ko je suspendiral avtonomijo regije, je minilo eno leto. Katalonija je dobila novo vlado pod vodstvom Quima Torre, ki se je nedavno mudil na obisku v Ljubljani. Novo vlado pa je po izglasovani nezaupnici prejšnjemu premieru Marianu Rajoyu dobila tudi Španija. Socialistični premier Pedro Sanchez je napovedoval dialog s katalonskimi oblastmi, ki pa ne poteka najbolje. Madrid in Barcelona se zdaj vsaj pogovarjata, kar je določen napredek v primerjavi z obdobjem Rajoya, a Katalonci pričakujejo več, predvsem kar zadeva katalonske politične voditelje, ki so že leto dni zaporti zaradi organizacije referenduma in za katere špansko tožilstvo zahteva skupno več kot 200 let zapora. Oddaj je pripravila Špela Novak.

Nezavisnost! Ta reč sve glasnije odzvanja širom zapadne Evrope. Katalonija, Baskija, Južni Tirol, Flandrija… Mnogi regioni žele da se otcepe od matičnih država. Tako je i na Korzici.

Spaudos apžvalga. Kalbos valandėlė.Skilo socialdemokratai, krizė Liberalų sąjūdyje. Prezidentės vizitas Jungtiniuose Arabų Emyratuose.Saugumas keliuose per Vėlines.Socialinių tinklų apžvalga. Savaitės komentaras (parengė Bernardas Gailius).Iniciatyvos, kviečiančios grįžti emigravusius lietuvius: projektas „Kryptis Lietuva“. Rubrika „Savaitės istorija“.Verslo naujienos iš Latvijos.Šios dienos aktualija – Katalonija. Rubrika „Labas rytas, Europa“: Suomija.„Ryto garsų“ svečias – Aviacijos instituto dekanas dr. Justas Nugaras (dronų tyrimas).

Ateinančią naktį grįšime prie žiemos laiko. Katalonija po Nepriklausomybės paskelbimo. Mykolo Drungos užsienio spaudos apžvalga. Iš socialdemokratų gretų pasitraukę parlamentarai skelbia kuriantys naują partiją. Artėjant Visų Šventųjų dienai ir Vėlinėms, žmonės jau iš anksto stengiasi sutvarkyti artimųjų kapus. Neringos muziejai jau antrą kartą organizuoja gyvosios istorijos parodą „Muziejų kuriame kartu“.

Žinios iš Lietuvos ir pasaulio. Ispanija ir Katalonija: komentaras. VU tarptautinė konferencija, skirta kalbotyrai ir tarpkultūriniams tyrimams. Festivalis „Nepatogus kinas“. Ruduo –lietingas sezonas