Podcasts about kaupo

Stāsta kultūrpētniece Ilva Erkmane; pārraides producente – Ilga Auguste Arhitekts Kārlis Reisons (1894–1981) ir latvietis, kurš nācis no Vidzemes piekrastes ciema Latvijā, laika posmā starp abiem Pasaules kariem strādājis Lietuvā, bet kara bēgļu gaitās nonācis Austrālijā, kur turpināja savu profesionālo darbību Adelaidē un kur arī noslēdzās viņa mūžs. Arhitekta Kārļa Reisona (Karolis Reisonas – lietuviski) mantojums Lietuvā īpaši ticis pētīts pēdējās desmitgades laikā, lai starpkaru perioda Kauņas modernā arhitektūra tiktu iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā: septiņi šī laika posma objekti Kauņā ir uzcelti pēc K. Reisona projektiem, bet kopumā 14 no viņa projektētajām celtnēm Lietuvā ir iekļautas Lietuvas nekustamā kultūras mantojuma sarakstā. Taču viņa dzīves pirmsākums meklējams šeit, Katrīnbādē, Pabažu muižai piederošās Vidzemes piekrastes ciemā, šobrīd – Saulkrastu pilsētā. Ziņas par Kārļa Reisona dzimšanu atrodamas Pēterupes, tagadējās Saulkrastu pilsētas daļas, draudzes baznīcas grāmatā. Tur 1894.gadā dzimušo un kristīto saraksta ierakstā Nr. 26 lasām, ka Kārlis dzimis 14., pēc jaunā stila – 26. aprīlī, Pabažu "Inču" mājās jūrasbraucēja Sīmaņa Reisona un Mildas, dzimušas Zvaigznes, ģimenē un kristīts Pēterupes baznīcā 22. maijā. Pabažu muižas robežās esošās Katrīnbādes, kā tolaik sauca peldvietu Vidzemes piekrastē, "Inču" māju saimnieks, Kārļa tēvs Sīmanis Reisons bija triju burinieku īpašnieks, rosīgs Pēterupes zvejniecības biedrības loceklis, kas rūpējās gan par savas ģimenes, gan vietējo iedzīvotāju labklājību. Kad 1904.gadā Pabažu muižas robežās Vidzemes piekrastē jūrā tiek ievilkta turpat piekrastē uzbūvētā Sīmaņa Reisona trīsmastu barkentīna "Kaupo", Kārlis ir desmit gadus vecs. Tēvs viņu sūta mācīties Rīgas reālskolā, bet Kārļa māsas Annas skološanai uzaicinātajai mājskolotājai Olgai Veicmanei Sīmanis Reisons atvēl sev piederošās telpas skoliņas atvēršanai vietējiem bērniem. Uzņēmība un vēriens, tālredzība un atbildība, dāsnums, augstsirdība un mecenāta gars – tās ir īpašības, kuras no savas dzimtas dzīves ceļā pārmantojis Kārlis Reisons. Nav zināmi apstākļi, kāpēc 1920. gadā Pēterburgas civilo inženieru institūtu arhitektūras specialitātē absolvējušais un 1921. gadā Latvijā atgriezies jauneklis nonāk Lietuvā, Šauļos. Šauļos viņam pavērās plaši darba apvāršņi. No otras puses, šis periods bija diezgan grūts, jo Šauļi vēl nebija atguvušies pēc Pirmā pasaules kara un vairāk nekā puse pilsētas ēku bija iznīcinātas. Tajā laikā pilsēta tika paplašināta, tāpēc K. Reisonam bija jāstrādā arī pie teritoriālās plānošanas darbiem. Teritoriālās plānošanas rasējumi ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. Meklējot palīdzību, K. Reisons izveidoja un vadīja rasēšanas biroju Šauļos, kur dažādos laikos strādāja līdz pat 50 mērniekiem. Šauļu mērs Jackus Sondeckis savos memuāros K. Reisonu raksturojis  kā vienu no labākajiem inženieriem Lietuvā, ļoti strādīgu cilvēku, kurš veltīja daudz enerģijas, lai palīdzētu Šauļiem atgūties no drupām. Kārlis Reisons Šauļos projektējis Sacelšanās dalībnieku pieminekli, vairākas greznas savrupmājas, kā piemēram, Venclausku ģimenes pili, kurā atrodas viena no Šauļu Aušras muzeja nodaļām, projektējis saldumu fabrikas "Birute" ēku, bet 1924. un 1927. gadā – saldumu fabrikas "Rūta" ēku, kurā mūsdienās atrodas Šokolādes muzejs. Būvniecības speciālistu nepieciešamība bija liela. Jūtot trūkumu pēc tiem, viņš rūpējās par viņu apmācību un izglītību, organizējot kursus būvmeistariem. Pēc K. Reisona iniciatīvas Šauļos tika nodibināta viena no pirmajām amatniecības skolām Lietuvā, un pirmo gadu viņš bija arī tās vadītājs. Zemes reformas laikā jaunajiem zemes īpašniekiem trūka zināšanu dzīvojamo un saimniecības ēku būvniecībā, un K. Reisons centās aizpildīt šo robu, 1926. gadā sarakstot grāmatu "Lauksaimniecības būvniecība" ("Žemes ūkio statyba"), bet 1928. gadā – "Māla būvniecība" ("Molio statyba"). Grāmatās sniegti daudzi noderīgi padomi, iekļauti tipveida projekti un pat būvniecības tāmes. 1930. gadā K. Reisons tika uzaicināts strādāt toreizējā Lietuvas galvaspilsētā Kauņā, kur viņš vadīja celtniecības nodaļu un projektēja daudzas par izcilām atzītas ēkas. Kopā ar arhitektu Vladimiru Dubenecki un Kazi Krikščiukaiti Kārlis Reisons projektēja jaunās Vītauta Dižā Kara muzeja ēkas ansambli, kura vertikāls akcents pāri muzeja dārzam slejas kariljona tornis un sasaucas ar Brīvības pieminekli, kura postamenta arhitektoniskās idejas autors ir Kārlis Reisons. Kā izcilas Kauņas arhitektūras pērles minamas arī K. Reisona projektētā Mazā Kristus Augšāmcelšanās baznīca, Evaņģēliskā reformātu baznīca, Kauņas priesteru semināra rektorāta ēka, Arhibīskapa metropoles pils, pils "Lietūkis", kura kalpoja kā Lauksaimnieku biedrības pulcēšanās vieta, bijusī Zemes bankas ēka, Lauksaimniecības kameras ēka, bet sadarbībā ar Vītautu Landsberģi-Žemkalni – "Pienocentras" ēka. Iespējams, ka viskrāšņākais viņa īstenotais projekts ir Augšāmcelšanās baznīca, kuras celtniecība tika pabeigta tikai pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas. Kauņas ainava nav iedomājama bez viņa projektētās Kristus Augšāmcelšanās baznīcas zvanu torņa vertikāles, kas ir redzama no visām pilsētas apkaimēm. Tā ir Romas katoļu baznīca, kas 20. gadsimta starpkaru periodā tika celta kā tautas augšāmcelšanās simbols. Kad Lietuva atguva neatkarību, baznīca tika atdota draudzei. Ja K. Reisona daiļradē šis projekts būtu bijis vienīgais, viņa vārds tik un tā būtu saglabājies Kauņas un Lietuvas arhitektūras vēsturē. Cituviet Lietuvā viņš projektējis Užunvežu Sv. Jaunavas Marijas baznīcu, Tauraģes slimnīcu, Jurbarkas tuberkulozes slimnīcu, uzņēmuma "Maistas" saldētavas un organizācijas "Lietūkis" noliktavas Klaipēdā, komercskolu Pasvālē un Lauksaimniecības bankas ēku Biržos. Pēc padomju karaspēka okupācijas Lietuvā Otrā pasaules kara sākumā K. Reisons ar ģimeni devās uz Vāciju, bet atgriezies strādāja Paņevēžā, kļūstot pat par pilsētas mēru. 1944. gadā K. Reisons aizbēga uz Vāciju, bet 1949. gadā emigrēja uz Austrāliju. Par Kārļa Reisona Austrālijas perioda sākumu liecina pārvietoto personu saraksti, kurā līdztekus citiem kara bēgļiem iekļauta visa viņa ģimene: pats Kārlis, kas kā savu nodarbošanos norādījis inženiera profesiju, bet kā izcelsmes vietu Latviju un Rīgu, sieva Elena, sarakstā minēta kā Helena, 1931. gadā dzimusī meita Renata un 1934. gadā dzimušais dēls Irvis. Adelaidē Kārlis Reisons iesaistījās Austrālijas Lietuviešu nama pārprojektēšanā un pārbūvē kopienas vajadzībām, bet vēlāk, tautas brāļiem svešumā kļūstot turīgākiem, kļuva par daudzu  lietuviešu savrupmāju projektu autoru. Viņš turpināja  strādāt arhitektūras jomā arī Austrālijā un aizgāja mūžībā 1981. gadā Adelaidē. Kārļa Reisona bērni profesionālajā jomā sekoja tēva  pēdās, un meita Renata, arī arhitekte, pēc valsts neatkarības atjaunošanas viesojoties Lietuvā uzsvēra, ka tēvam par to bijis liels prieks. Dēls Irvis Reisons kļuva par inženieri un strādāja Melburnā, bet Renata profesionālo darbību, tāpat kā tēvs, turpināja Adelaidē. Nevar nepieminēt Kārļa Reisona pūliņus kļūt par pilntiesīgu Lietuvas pilsoni un šķēršļus būt atzītam tieši sava, lai arī brāļu tautas, un tomēr – šveštautieša statusa dēļ: lai pieminam kaut vai paša dibinātās Šauļu skolas direktora vietas zaudējumu. Savukārt konfesionālās piederības dēļ nācās lūgt Romas pāvesta atļauju jeb dispensu, lai varētu salaulāties ar līgavu Elenu Butnevičūti, kura bija Viļņā jurisprudenci studējusi lietuviete. Vairākkārtējie pūliņi iegūt Lietuvas pilsonību vainagojās ar Lietuvas pases saņemšanu tikai 1932. gadā, vienlaikus ar savu sievu. Arī konkursu par Kauņas Kristus Augšāmcelšanās baznīcas projektu pavadīja negācijas. Lai arī tolaik presē tika publicēts tikai uzvarējušā projekta autora uzvārds, neminot, ka viņš ir latviešu tautības, tomēr šis fakts vēlāk kļuva par diezgan sāpīgu arhitekta kritiķu argumentu, piemēram, tādu, ka svešzemnieka izstrādātā projekta izvēle "ievaino lietuviešu tautiskās ambīcijas". Kārļa Reisona nesavtība un augstsirdība, droši vien ar laiku – arī darba rezultātā sasniegts turīgums izpaudās faktā, ka, ņemot vērā to, ka Šauļu sacelšanās dalībnieku pieminekļa projekta īstenošanai tika vākti tautas ziedojumi, šo projektu viņš piedāvāja izstrādāt bez maksas. Arī Augšāmcelšanās baznīcas projekts tika pārprojektēts gan stilistiski, gan, ņemot vērā grunts problēmas izvēlētajā vietā, arī būvniecības sadārdzināšanās dēļ. Mūsdienās vairāki Lietuvas pētnieki ir ieguldījuši daudz pūļu, pētot Kārļa Reisona mantojumu Lietuvā. Par nopelniem Lietuvas labā Kārlis Reisons tika apbalvots ar IV pakāpes Ģedimina ordeni un III pakāpes Vītauta Dižā ordeni. Lietuvas pilsētās, kurās K.Reisons strādāja, viņa devums izcelts, atklājot piemiņas plāksnes, bet dokumentālo filmu ciklā "Pagaidu galvaspilsētas fenomens" kā viena no 17 filmām 2020. gadā uzņemta par K. Reisona devumu Kauņai. Mūsdienās tradicionāli Lietuvas valsts pasludināšanas gadadienu pasākumi 16. februārī un valsts Neatkarības atjaunošanas dienas svinības 11. martā risinās K. Reisona projektētā Vītauta Dižā Kara muzeja, tam piegulošā kariljona torņa, kā arī Brīvības pieminekļa pakājē. 2025. gada 16. novembrī no latvieša Kārļa Reisona projektētā kariljona torņa zvanu skaņās izskanēja latviešu komponista Emīla Dārziņa un viņa laikabiedra lietuvieša Mīkaloja Konstantīna Čurļoņa mūzika. Bet K. Reisona projektētā Kristus Augšāmcelšanās baznīca kā lietuviešu tautas svētvieta kalpo arī kā koncertzāle. No tās plašās jumta terases tālu pārredzama Kauņa, bet Vecgada vakarā baznīcas pakāje ir iemīļota Jaunā gada sagaidīšanas vieta.

Kaupo Kikkase ja maailma klassikatippude portreefotod. Hardi Volmer - neli kümnendit laval. Kui palju on briti aristokraate tegelikult? Ning koode ja müstikat täis vaikuseooas keset pulseeruvat Kairot.

MyHits Intervjuu: Kaupo Karelson ja Amani Kivikas (MasterChef)

Müstilistele ja vahel ka maistele teemadele pühendunud saates „Puuduta mind“ on seekord külas elunautleja Kaupo Sõrmus, kelle ellu tuli saun juba sünniga. Kaupo tegeleb saunarännakute ja saunamassaažiga, viib läbi erasessioone, korraldab rituaale paaridele ning teeb saunarännakuid erinevatele rühmadele. Tema kireks on ka talisupluse koolitused. Meie saates purustab mees müüdi, et saunast külma vette hüppamine on tervisele kasulik. Pigem vastupidi, see võib olla surmav. Saadet juhivad Anu Saagim ja Maria Baydar.

Ivo Tšetõrkin & Kaupo Sõrmus

Selle nädala Kuku raadio keskkonnasaates "Ilmaparandaja" on külas Tallinna Loomaaia värske direktor Kaupo Heinma. Jutuks tulevad muuhulgus uued loomad loomaaias, vaade tulevikku ja olulised toolijalad, millel loomaaed seisab. Saatejuht on Mart Valner.

Kaupo - nodevējs, Kaupo - politiķis, Kaupo - ceļotājs? Kas īsti bija Kaupo un vai Kaupo vispār bija Kaupo? Ko zinām par šo vēsturisko personību un cik daudz vēsturisko interpretāciju par šo leģendāro cilvēku ir faktos balstītas, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns un Greifsvaldes Universitātes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieks, vēsturnieks Gustavs Strenga. Ūdenim ir liela loma kā sociālajās, tā arī reliģiskajās darbībās Tīrība un šķīstība ķermenim, tīrība un šķīstība miesai: kā sociālajās, tā arī reliģiskajās darbībās ūdenim ir liela lomu, saka teoloģijas profesors Valdis Tēraudkalns. Par kristīšanu ar ūdeni informāciju varam atrast Bībelē, Jaunajā Derībā, kur minēts, kā Jānis Kristītājs Jūdejas, tagadējās Izraēlas, iedzīvotājus un arī Jēzu kristījis Jordānas upē. Kā izpaužas kristīšana dažādās kristīgajās konfesijās un cik liela nozīme šim rituālam ir citās reliģijās, stāsta LU  Teoloģijas fakultātes mācībspēki – profesoru Valdis Tēraudkalns un fakultātes dekāne, profesore Dace Balode.

Eesti professionaalsete loometöötajate töötasu uuring soovitab loomepalka laiendada ka režissööridele, stsenaristidele, lavastajatele ja heliloojatele.

Teleprodutsent Kaupo Karelson, mees, kes saatis Brigitte etiketikoolitusele: tundus, et see on geniaalne mõte!

Nädala aja eest esilinatus Kaupo Kruusiaugu dokfilm "Machina Faust", mis portreteerib andekat saksofonisti Maria Fausti.

Raul Saaremets & kriitikud Siim Nestor ja Valner Valme

Stāsta ceļojumu dizaineris un grāmatas Better Travel autors Aldis Kušķis Vai zini, kā sauc pirmo Latvijas ceļotāju, kura vārds ir plaši zināms un populārs šodienas Latvijā? Tas ir Turaidas lībiešu valdnieks Kaupo. Domājams, ka vārds Kaupo (vārda Jēkabs lībiskā forma) tika iegūts kristoties; ja tā tik tiešām ir, tad viņa pagānu vārds mums ir palicis nezināms. Daži vēsturnieki mēdz Kaupo saukt arī par Kaupu. Hronikas viņu piemin kā ļoti cienījamu personu, dēvētu par "pirmo starp pirmajiem" (primus ex primorum) un kā ķēniņam līdzīgu (Quasi Rex). Ziņu par ķēniņa Kaupo dzīvi nav daudz un tās pašas ļoti fragmentāras. Bet daži fakti par  viņa ceļojumu 1203.-1204.gadā uz Romu un atpakaļ ir zināmi. Var dažādi vērtēt Kaupo personību, bet vēsturē viņš nenoliedzami iegājis ar to, ka bija pirmais baltietis, kurš 1203. gada vasarā kopā ar cisterciešu mūku un Daugavgrīvas jaundibinātā klostera abatu Teodoriku, paceļojuši pa Vāczemi, ieradās Romā lai tiktos ar pašu pāvestu Innocentu III – vēsturē vienu no ievērojamākajiem kristīgās baznīcas virsvadītājiem, kura priekšā ceļus lieca visi tā laika pasaules varenākie valdnieki. Varam vien iztēloties, kādas nāves briesmas draudēja Kaupo un viņa pavadoņiem šajā piedzīvojumā – pēc šodienas Google kartes no Turaidas pils līdz Vatikānam vistaisnākajā kājām ejamajā maršrutā tie būtu vismaz 2315 kilometri.  Briesmām pilns noteikti bija arī sākuma posma jūras ceļojums, kur vismaz vienā virzienā no Rīgas ceļotāji kuģoja uz Dancigas (šodienas Gdaņskas) vai Lībekas ostu. 13.gadsimtā pārgājiens pār Alpu kalniem vien jau bija ko vērts, pat neraugoties uz to, ka tas notika vasarā. Katrā ziņā var piekrist igauņu zinātniekam Prītam Raudkivi, kurš, izvērtējot Kaupo Romas ceļojuma nozīmi, uzsver, ka tas vairākos aspektos ir bezprecedenta notikums, kas savā pārdrošībā aizēno visus krustnešu kuģojumus no Vācijas uz Gotlandi un tālāk uz Livoniju. Vācbaltiem Kaupo vienmēr bijis “visuzticamākais no līviem”. Var teikt, ka viņš uzskatīts par savas tautas nodevēju un savtīgu pašlabuma meklētāju. Izskanējis arī viedoklis, ka Kaupo īstenībā bijis pragmatiski domājošs politiķis, gan dzimis nepareizajā vietā un laikā, savas tautas neatzīts pravietis un pat pirmais celmlauzis latviešiem Eiropā. Maršruts Turaida – Roma ar kājām vai ar mašīnu, jebkurā gadījumā lielisks un izzinošs pat vēl šodienas ceļotājiem.  

Riigile kuuluvad laevad töötavad merel või teistel veekogudel heal juhul 20% aastast, ülejäänud ajast seisavad jõude. Mida teha olukorra parandamiseks ehk kuidas korraldada paremini meie merejulgeolekut, küsime Majandus- ja kommunikatsiooniministeeriumi meremajanduse asekantslerilt Kaupo Läänerannalt.

Saatejuhid on Margus Kamlat ja Bert Järvet

Kuidas elavad meie vabakutselised?

Saatekülalised on Kaupo Kruusiauk ja Mari Abel.

FK226! Stuudiosse astub mees, kes külastas käopesa viimati 3 aastat tagasi ja juba siis oli meil jutuks tema debüütmängufilm “Sandra saab tööd”. Nüüd on film lõpuks kinos ja selle stsenarist ja lavastaja Kaupo Kruusiauk räägib filmi käänulisest teest kinno lähemalt. Uudistes on jutuks Eesti filmirahastust puudutav magusmõru teade valitsuselt, “Fantastiliste elukate” kolmas osa ja mitmed “salaprojektid”, mis on vahepeal valminud. Uutest filmidest tulevad jutuks “Sandra saab tööd”, “Kaardimängur”, “Benedetta” ja “Hea, paha, võmm”.

FK226! Stuudiosse astub mees, kes külastas käopesa viimati 3 aastat tagasi ja juba siis oli meil jutuks tema debüütmängufilm “Sandra saab tööd”. Nüüd on film lõpuks kinos ja selle stsenarist ja lavastaja Kaupo Kruusiauk räägib filmi käänulisest teest kinno lähemalt. Uudistes on jutuks Eesti filmirahastust puudutav magusmõru teade valitsuselt, “Fantastiliste elukate” kolmas osa ja mitmed “salaprojektid”, mis on vahepeal valminud. Uutest filmidest tulevad jutuks “Sandra saab tööd”, “Kaardimängur”, “Benedetta” ja “Hea, paha, võmm”.

Laulasmaal, Arvo Pärdi Keskuses on avatud fotograaf Kaupo Kikkase pildi- ja helirännak "Ansel", mis räägib fotode kaudu loo inimese suhtest loodusega, üksindusest ja vaikusest.

Kirjanik ja ajakirjanik Kaupo Meiel arvustab Anti Saare uut värssteost lastele.

Eesti Kultuurkapitali helikunsti sihtkapital ja Eesti Muusikakoolide Liit tunnustasid nädalavahetusel muusikaõpetajaid.

Eesti Kultuurkapitali helikunsti sihtkapital ja Eesti Muusikakoolide Liit tunnustasid nädalavahetusel muusikaõpetajaid.

22. septmbri saates on juttu moodullasteaiast ja ühistranspordist. Räägivad Kaupo Kase, Triin Loide ja Hans Väre

22. septmbri saates on juttu moodullasteaiast ja ühistranspordist. Räägivad Kaupo Kase, Triin Loide ja Hans Väre

22. septmbri saates on juttu moodullasteaiast ja ühistranspordist. Räägivad Kaupo Kase, Triin Loide ja Hans Väre

Kaupo Vipp on Torgu Kuningriigi vardja, Eesti Rooma Klubi liige, publitsist ja lektor. Vabriku Seminar Podcast #31 avalik salvestus toimub reedel, 31.01.2020 Tallinna Kammerteatris/Vabriku seminaris, Vabriku 12, Kalamajas kell 19.00.Saade ilmub otse Youtube’s: https://youtu.be/h-kXcdFI448Hiljem ka Tallinna Kammerteatri kodulehel, Spotify’s ja Apple’i Podcast’is.Piletid 5€ Küsimused ainult kohapeal!Tugitoolisportlased saavad toetada siin: https://www.paypal.me/vabrikuseminarSaatejuht Toomas Saarepera See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Eile esitleti fotokunstnik Kaupo Kikkase ja ajakirjanik Neeme Raua koostöös valminud esinduslikku fotoalbumi „Eesti muusika portree“.

Eile esitleti fotokunstnik Kaupo Kikkase ja ajakirjanik Neeme Raua koostöös valminud esinduslikku fotoalbumi „Eesti muusika portree“.

Raamatute "Globaalpohmelus" ja "Lokaalravitsus" autor, publitsist ja lektor Kaupo Vipp.

Raamatute "Globaalpohmelus" ja "Lokaalravitsus" autor, publitsist ja lektor Kaupo Vipp.

Tartus, ERM-i teatrisaalis esietendus Jaan Toominga uus lavastus (ühtlasi esmalavastus) "Kaupo ja Lembitu", mis põhineb Leo Sepa 1937.

Tartus, ERM-i teatrisaalis esietendus Jaan Toominga uus lavastus (ühtlasi esmalavastus) "Kaupo ja Lembitu", mis põhineb Leo Sepa 1937.

10.092019 saates Kaupo Kase, Margus Haav, Hans Väre

10.092019 saates Kaupo Kase, Margus Haav, Hans Väre

Eesti Vabariigi 100. ja Raadioteatri 90. sünnipäeva aastal kõlab ERR-i raadioprogrammides "Luule Eestile".Raadioteater koostöös Eesti Kirjanike Liiduga tähistab Eesti Vabariigi juubeliaastat luulelugemisega läbi alanud aasta. Jäädvustatud on eesti autorite luulet, millest tekib omanäoline ajapilt.

Eesti Vabariigi 100. ja Raadioteatri 90. sünnipäeva aastal kõlab ERR-i raadioprogrammides "Luule Eestile".Raadioteater koostöös Eesti Kirjanike Liiduga tähistab Eesti Vabariigi juubeliaastat luulelugemisega läbi alanud aasta. Jäädvustatud on eesti autorite luulet, millest tekib omanäoline ajapilt.

Eesti Vabariigi 100. ja Raadioteatri 90. sünnipäeva aastal kõlab ERR-i raadioprogrammides "Luule Eestile".Raadioteater koostöös Eesti Kirjanike Liiduga tähistab Eesti Vabariigi juubeliaastat luulelugemisega läbi alanud aasta. Jäädvustatud on eesti autorite luulet, millest tekib omanäoline ajapilt.

Eesti Vabariigi 100. ja Raadioteatri 90. sünnipäeva aastal kõlab ERR-i raadioprogrammides "Luule Eestile".Raadioteater koostöös Eesti Kirjanike Liiduga tähistab Eesti Vabariigi juubeliaastat luulelugemisega läbi alanud aasta. Jäädvustatud on eesti autorite luulet, millest tekib omanäoline ajapilt.

Unsere hundertste Sendung nahmen wir live im Café Steinbruch in Duisburg zusammen mit Anne, Kaupo und Johannes auf. Die drei von der Künstlergruppe leavinghomefunktion sind mit alten Ural-Gespannen von Halle bis New York auf dem Landweg durch Sibirien gefahren. Das Hauptthema ihrer unglaublichen Reise waren die unzähligen Pannen unterwegs. Sie erzählen von den Strapazen, dem Zusammenleben als Team und der Kunst des Reisens.

Minu seekordseks vestluskaaslaseks on Kaupo Saue, kel üle 25. aasta kogemust ettevõtetes meeskonna koostöö ja juhtimise arendamisel. Kaupo resümee on aukartustäratav: ta on International Supervision & Coaching Institute (ISCI) asutajaliige, coach ja superviisor. Ta on õppinud Tartu Ülikoolis Peeter Tulviste käe all psühholoogiat, täiendanud ennast Taani instituudis GIS-International gestaltterapeudi ja organisatsiooni arenduskonsultandi väljaõppes, samuti Rootsi Moreno Instituudis Certified Practitioner tasemel, Saksamaa instituudis Institut für Supervision Organisation Kommunikation der Rote Faden organisatsiooni superviisori ja coachi väljaõppes. Lisaks on Kaupo koos Signe Vessoga kirjutanud ka raamatu "Õnnelik meeskond”, kus räägitakse, milliseid teadmisi ja oskusi on vaja juhtidel õnnelike meeskondade kujundamiseks. Koolitaja ja coachi pikaaegse praktika jooksul on ta kohtunud tuhandete inimestega ning oma kogemuste põhjal usub, et tõelise õnne allikas on igaühes endas. “Juhid peavad aru saama, et kui neis toimub muutus, nende mõtlemises, nende suhtlemisoskustes, nende juhtimispraktikates, siis toimub muutus ka nende tiimis. Käsu ja jõuga enam teisi inimesi muuta ei saa — siis tuleb sein vastu, siis tuleb vastupanu, resistentsus ja opositsioon, mis võib kulmineeruda konfliktiks juhi ja tiimi vahel. Otsene soov muuta teisi ei tööta. Muutus algab kõigepealt meie enda mõtlemises juhtidena ning alles siis võib see tekkida tiimis, partnerites ja teistes ümbritsevates inimestes. See nihe, nö väike krõks, peab kõigepealt juhis ära käima, siis on alles loodud eeldused, et muutus võib realiseeruda ka laiemalt meeskonnas ja ettevõttes.” — Kaupo Saue Kuulake ikka …

Stuudios on kriitik Kaupo Meiel, kelle sulest ilmub märtsikuises Loomingus eelmise aasta proosaülevaade. Juttu tuleb nii sellest tekstist, eelmise aasta proosast kui kirjanduskriitika tähendusest. Saadet juhib Peeter Helme. "Loetud ja kirjutatud" on eetris laupäeval kell 14.05.

Stuudios on kriitik Kaupo Meiel, kelle sulest ilmub märtsikuises Loomingus eelmise aasta proosaülevaade. Juttu tuleb nii sellest tekstist, eelmise aasta proosast kui kirjanduskriitika tähendusest. Saadet juhib Peeter Helme. "Loetud ja kirjutatud" on eetris laupäeval kell 14.05.

Suurepärane aasta hakkab vaikselt lõppema, kool on selleks aastaks läbi, töö võibolla ka. Selle aasta teine saade on teie ees ja järgmisel nädalal tuleb üks veel. On andmise aeg. Pildil on Kaupo, kes saate tegi ja koer Marta. Kui see saade läbi, siis kuulake eelmisel nädalal ilmunud Türnpu FMi ka. mp3

Kaupo Kikkas käis džunglis pärismaalastelt nägusid laenamas. Canon 5D Mark III versus Nikon D800, eksperdid Aivar Pihelgas ja Urmas Tartes. Kuraatorirubriigis räägib Annaleena Piel Linna USA naisfotograafist Cindy Shermanist. Ühe pildi loos räägib Kaupo Kikkas oma käigust Amazonasesse ja Peruu džunglisse. Kuuleme külastatud väiksest New Yorki külast, kus Kaupo ja tema reisikaaslane olid esimesed valged inimesed. Saame teada sealsetest inimestest ja […]