Podcasts about ekre

Poliitiline satiirisaade “Vaata nöök!” on suvepuhkuselt tagasi ning EKRE meedianõunikud Sven Sildnik ja Aarne Mäe jätkavad igakuist meediavaadet oma iroonilise nurga alt. Seekord mahuvad teemaderingi nii puugivaktsiinid kui Michali ärid.

Konservatiivses vestlussaates „Vaba sõna“ räägivad Riigikogu EKRE fraktsiooni liikmed Anti ja Evelin Poolamets Vene vägede väljaviimise aastapäeva konverentsist, EKRE meeleavaldusest presidendi otsevalimise toetuseks, telgitagustest mängudest presidendi määramisel ja mõistagi gigantsest kelmusest Hanno Pevkuri haldusalas.

Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise. Postošie plūdi un to sekas Nepālā. 89 gadu vecumā mūžībā devies Norvēģijas karalis Haralds V. Aktualitātes analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Stihijas sekas Nepālā  Pētnieki joprojām nav gluži vienisprātis par to, kas izraisīja 26. augustā notikušos katastrofālos plūdus Nepālā. Tomēr nepārprotami ir tas, ka ūdens, dubļu un akmeņu masa, kas milzu ātrumā brāzās lejup pa šauro Trisuli upes aizu, radusies augstkalnu ledāja sadalīšanās rezultātā. Visticamāk, no vairāk nekā piecus kilometrus virs jūras līmeņa esoša ledāja atdalījies ne mazāk kā simts miljonu kubikmetru liels ledus un iežu fragments, kas praktiski vertikāli kritis vairāk nekā kilometru. No piezemēšanās trieciena ledus blāķis sašķīdis un ļoti strauji izkusis, radot postošo ūdens, dubļu un dažādu atlūzu masu. Tiek ziņots, ka plūdi skāruši apdzīvotas vietas līdz pat 80 metru augstumā virs upes gultnes. Upes krasti apmēram 70 kilometru garumā un vairāku desmitu metru augstumā klāti ar saskalojumu slāni. Turpinoties glābšanas un meklēšanas operācijām, pieaug oficiāli reģistrēto bojāgājušo skaits, kas šobrīd pārsniedzis tūkstoti. Savukārt apmēram četri tūkstoši cilvēku joprojām tiek uzskatīti par bez vēsts pazudušiem, kas liek lēst, ka galīgais upuru skaits, visdrīzāk, vēl vairākkārt pieaugs. Nepālas varas iestādēm šobrīd nākas apbedīt simtiem neidentificētu upuru masu kapos, jo morgi ir pārpildīti un mirstīgās atliekas ilgāk uzglabāt nav iespējams. Tiek ziņots, ka 16 bojāgājušie un gandrīz piecsimt piecdesmit bez vēsts pazudušie ir arī Ķīnas teritorijā, Tibetā. Tā kā reģionā šobrīd ir tūrisma sezona, starp bojāgājušajiem un pazudušajiem ir apmēram tūkstotis ārzemnieku no 38 valstīm. Stihija nodarījusi milzīgus materiālos zaudējumus. Kā paziņojis Nepālas finanšu ministrs, rekonstrukcijas darbi vien varot izmaksāt līdz pieciem miljardiem ASV dolāru. Daudzas valstis un starptautiskās organizācijas sniedz Nepālai palīdzību. Praktiskā ziņā – infrastruktūras atjaunošanā, glābšanas darbos un medicīniskajā palīdzībā sevišķi nozīmīgs ir kaimiņvalsts Indijas pienesums. Vairāk nekā 160  miljonu dolāru tūlītēju finansiālu palīdzību piešķīrusi Pasaules banka, piecus miljonus mārciņu – Lielbritānija, miljonu dolāru – Dienvidkoreja, u.t.t. Nepālas katastrofa izraisījusi diskusiju par tās saistību ar globālajiem klimatiskajiem procesiem. Mazās kalnu valsts Vides ministrija nepārprotami paudusi, ka Nepāla, kuras oglekli saturošo izmešu apjomi ir minimāli, cieš no bagātāko un daudz aktīvāk atmosfēru piesārņojošo valstu darbības. Eksperti gan norāda, ka tieša šīs katastrofas saistība ar klimata pārmaiņu procesu vēl nav pierādīta, taču mūžīgā sasaluma atkušanas process augstkalnu rajonos palielina šādu postošu nelaimju iespējamību.    Igaunija izvēlas valsts galvu  Šodien Igaunijas parlaments – Riigikogu – balso par jauno valsts prezidentu. Gan kaimiņzemes valsts galvas pilnvaru apjoms, gan ievēlēšanas kārtība likumdevēja balsojumā ir līdzīga Latvijas modelim, pilnvaru termiņš gan ilgāks – pieci gadi. Šī gada jūnijā līdzšinējais prezidents Alars Kariss darīja zināmu, ka uz otro prezidentūras termiņu nepretendēs. Kā iemeslu viņš minēja tīri personiskus motīvus, lai gan, kā var lasīt kaimiņvalsts presē, iemesli esot arī politiski. Jau pagājušogad Igaunijas premjerministrs, Reformu partijas līderis Kristens Mihals lika manīt, ka valdošā koalīcija nav droša, vai vēlas arī turpmāk Kadriorgas pils saimnieka godā redzēt Karisu. Šo varas elites vēsumu prezidents izpelnījies ar dažiem neuzmanīgiem ārpolitiskiem izteikumiem un žestiem, bet pirmām kārtām ar atteikšanos parakstīt pāris Riigikogu pieņemtus likumdošanas aktus. Viens no likumiem paredzēja Maskavas patriarhāta Igaunijas pareizticīgās baznīcas likvidēšanu, otrs – prasību obligātajā militārajā dienestā iesaucamajiem pārvaldīt igauņu valodu vismaz B1 līmenī. Šie lēmumi padarīja prezidentu Karisu par savējo daudzu krievvalodīgo Igaunijas pilsoņu acīs un, attiecīgi, problemātisku lielai daļai Igaunijas politisko spēku. Šodienas vēlēšanās oficiāli izvirzīta viena kandidatūra – tā ir prominentā juriste Ille Madise, kura līdz šim ieņēma Igaunijas tieslietu kancleres amatu. Tieslietu kanclera pienākums ir sekot likumu un valdības un pašvaldību normatīvo aktu atbilstībai konstitūcijai, kā arī vispārējiem cilvēktiesību, tiesiskuma, demokrātijas, taisnīguma, brīvības un cilvēka cieņas principiem. Lai kandidētu uz prezidenta amatu, pretendentam jāsavāc vismaz divdesmit viena parlamenta locekļa nominācijas, bet Ille Madise saņēmusi veselas septiņdesmit piecas. Savukārt ievēlēšanai amatā nepieciešamas vismaz sešdesmit astoņas deputātu balsis. Līdzšinējo tieslietu kancleri atbalstījusi valdošā labēji centriskā koalīcija – Reformu partija un partija „Igaunija 200”, kā arī divi opozīcijas spēki – Sociāldemokrātiskā partija un partija „Tēvzeme”. Pret ir Centra partija, kura mēģināja izvirzīt alternatīvu kandidātu – Tallinas Universitātes tehnoloģiju rektoru Tītu Landu. Nesamierināmā opozīcijā ir konservatīvi populistiskā Konservatīvā tautas partija jeb EKRE, kura Madises kandidatūrā saskata nīstā liberālisma iemiesotāju.  Norvēģijas jaunais karalis 28. augustā savas šīs zemes gaitas noslēdza Norvēģijas karalis Haralds V. Viņš devās mūžībā dzīves deviņdesmitajā un valdīšanas trīsdesmit sestajā gadā, atstādams pavalstniekiem lielākoties pozitīvas atmiņas. Vairāku stihisku nelaimju situācijās, tai skaitā COVID pandēmijas laikā, karalis pārliecinoši uzņēmās sabiedrības morālā līdera lomu, iemantodams pavārdu „nācijas vectētiņš”. Haraldu tronī nomainīs viņa dēls, līdzšinējais troņmantnieks Hokons VIII, kurš pagājušajās pāris desmitgadēs jau vairākkārt pildījis valdnieka amata pienākumus, kad viņa tēva veselības stāvoklis bija sašķobījies. Jaunais valdnieks dienējis kara flotē, studējis sociālās un politiskās zinātnes, darbojies Norvēģijas ārlietu dienestā un ANO struktūrās. 1990. gadā Norvēģijas karalistē mainījās troņa mantošanas kārtība, atsakoties no mantošanas primāri pa vīriešu līniju, taču lēmumam nebija atpakaļejoša spēka, tāpēc troni tagad manto Hokons nevis viņa vecākā māsa, princese Merta Luīse. Toties jaunā karaļa vecākais bērns – princese Ingrīda Aleksandra – tagad kļuvusi par pirmo troņmantnieci modernās Norvēģijas vēsturē. Kā praktiski visās Eiropas konstitucionālajās monarhijās, arī Norvēģijā karaļa loma varas mehānismos ir pamatā ceremoniāla un reprezentatīva, taču jo lielāka ir valdnieka morālās autoritātes nozīme. Diemžēl karaļa Hokona reputāciju šai ziņā krietni pabojājuši viņa ģimenes locekļi – viņa sieva, tagadējā karaliene konsorte Mete Marita un viņas dēls no iepriekšējām attiecībām Mariuss Borgs Heibijs. Jaunais cilvēks, kuru karalis Hokons audzinājis kā paša dēlu, ticis apsūdzēts vairākos desmitos noziedzīgu nodarījumu epizožu, tai skaitā seksuālā vardarbībā un vardarbībā ģimenē, ar narkotikām saistītos noziegumos un citos nodarījumos. 15. jūnijā tiesa atzina Heibiju par vainīgu divos izvarošanas gadījumos, vardarbībā ģimenē, narkotiku izplatīšanā un virknē citu noziegumu, piespriežot četru gadu cietumsodu. Tā kā spriedums pārsūdzēts, Heibijs šobrīd atrodas mājas arestā. Savukārt karalienes konsortes vārds figurē bēdīgi slavenajā Epstīna lietā – Mete Marita sarakstījusies ar pasaulslaveno dzimumnoziedznieku un pat uzturējusies viņa īpašumā Floridā. Tas viss pamatīgi iedragājis Norvēģijas karaļnama labo slavu sabiedrības acīs.  Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Konservatiivses vestlussaates „Vaba sõna“ räägivad Riigikogu EKRE fraktsiooni liikmed Anti ja Evelin Poolamets presidendi määramise seisust, sellest, kuidas tuleks kokkujooksnud Michali valitsus maha võtta ning olukorrast rohetotalitarismi rindel.Samuti kutsutakse inimesi EKRE korraldatavale piketile presidendi otsevalimiste toetuseks 2. septembril kell 11 Riigikogu ette.

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord tuuleparkide vastasest võitlusest ja võitudest, valitsuskoalitsiooni murenemisest, presidendimääramise seisust ning sellest, kuidas 20 miljoni eest endale valimisreklaami tehakse.Ka kutsutakse üles osalema 20. augustil Vaba Rahva Laulul Rakvere Vallimäel.

Konservatiivses vestlusaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord Tartu vanglasaarest, rändekriisist Hispaanias ja olukorrast Eesti presidendi määramise rindel.

Konservatiivse vestlussaate "Vaba sõna" uues osas räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets üha piinlikumaks muutuvast presidendivalimiste komejandist, illegaalete immigrantide pealetungist Euroopas ja sellest, kuidas Eesti esindaja ÜRO naiste õiguste komitees ei tea, kes on naine. Samuti meenutatakse mälestuspäeva Sinimägedes ning avatud talude päeva Kulina mõisas, us purustati külastusrekord.

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord 2016. aastal Nizzas toimunud islamisti terrorirünnakust, kus olid esimesed ohvrid ka Eestist, sellest, kuidas Eesti vanglast vabastatud telefonipetturite juhtum  on viinud juba pommiplahvatuste ja mõrvadeni ning  sellest, kuidas Rail Baltic mõlemat jalga lonkab. 

Konservatiivses vestlussaates "Vaba Sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord presidendikampaaniast, karjuvast helikopteripuudusest, sellest, kuidas laristatakse raha soosegaduse peale ning Donald Trumpi hoiatustest kommunismiohu osas.Esmalt aga reklaamitakse avatud talude päeva, mis toimub 25.-26. juulil ning mille raames Poolametsad ootavad külalisi Vinni vallas Kulina mõisas Lääne-Virumaal.

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad Riigikogu EKRE fraktsiooni liikmed Anti ja Evelin Poolamets seekord presidendikamapaania seisust, ühiskonna hanitamisest tuulikute teemal ja fosforiidiuuringutest.Esmalt aga vahendatakse emotsioone EKRE kampaaniatelkidest, kui  oldi väljas nii Tallinnas Õllesummeril kui ka Rakvere kesklinnas. Rahvas on sõbralik ja astub kõikjal rõõmsalt ligi.

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord presidendikampaania hetkeseisust, sooideoloogiast, taksojuhtide keelenõude teemalisest petitsioonist, tuugenite mõjude uurimise manipuleerimisest  ja Rõuge valda pudenenud lõhkeainega droonist. 

Selles saates teevad EKRE naispoliitikud Eeva Helme, Helle-Moonika Helme ja Evelin Poolamets tagasivaate Riigikogu kevadistungjärgule. EKRE on opositsioonina pidanud mitmeid tõsiseid lahinguid, et takistada Eesti jaoks kahjulike seaduste vastuvõtmist.Eesti majanduslik olukord on muutunud järjest keerulisemaks. Nii Rahvusvaheline Valuutafond kui ka Eesti Pank on hoiatanud, et senise kursi jätkudes kasvab Eesti riigivõlg lähiaastatel väga kiiresti ning võib peagi ulatuda kümnete miljardite eurodeni.Veelgi rohkem kahju tekitab valitsuse immigratsioonipoliitika, mille tagajärgede tagasipööramine võib osutuda keeruliseks.Saate lõpus kutsume kõiki kaasa lööma EKRE presidendikandidaadi Mart Helme valimiskampaanias „Eestile Eesti president!“Head vaatamist!

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" võtavad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets kokku äsja lõppenud kevadistungijärgu Riigikogus. Lisaks räägitakse sellest, kuidas Euroopa Liit ei kaitse meie kodanikke inimkaubanduse vatsu ja ka uuest rünnakust vabaduste vastu seoses vastu võetud nakkushaiguste ennetuse seadusega.

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Evelin ja Anti Poolamets seekord kibedast lahingust Eesti vanglasaareks muutmise ümber, nõusolekuseaduse vastuvõtmisest Riigikogus, riigikaitse raporti aruelust ning külaskäigust Poola. 

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets kuidas Eesti lippu kõrvale tõrjutakse, riigikaitse valdkonna kahtlastest hangetest ja nn nõusolekuseadusest, mis oli sel nädalal parlamendis arutlusel.

Igakuises satiirilises meediavaatlussaates räägivad EKRE meedianõunikud Aarne Mäe ja Sven Sildnik seekord suviselt pehmematel teemadel ehk kultuurist.Mida arvata Oinase ratsamonumendist ja kes veel sellist vääriks? Kuidas hinnata kunstnike liidu 700 000 eurost installatsiooni? Kui tõene on värskem põnevuskirjandus "Sündikaat 2" näitel?  

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord sellest, kuidas riigiettevõtted pidutsevad nagu enne veeuputust, droonidest ja elanike kaitsest, EKRE esitatud korruptsioonivastasest eelnõust  ning Rootsi vanglalepingust.Evelin Poolamets räägib ka sellest, mis teda ootab ees ERR-i nõukogu liikmena.

 Seekordsetes "Ajaloominutites" räägib ajaloolane ja EKRE poliitik Mart Helme ühest süngest raamatust, mida ei saanud käest panna. See raamat kirjeldab seda, kui kohutavaks võivad muutuda sõjaolukorras inimesed nii võitjate kui ka kaotajate, nii sõjameeste kui ka tsiviilisikute poolel. See raamat on "Põrgutorm. Natsi-Saksamaa hukk 1944-1947". 

 Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Evelin ja Anti Poolamets seekord sellest, kuidas vasakliberaalid laste vaimset tervist kahjustavad, kuhu on jõutud Eesti oma ajaloo häbenemisega ning järjekordsetest immigratsiooni mahitavatest seadustest. Viimase teemana tuleb juttu Riigikogu menetluses olevast planeerimisseadusest,  mis lihtsustab tuuleparkide pealesurumist.  

Saates arutlevad ajakirjanikud Evelyn Kaldoja, Krister Paris ja Urmet Kook, kuidas kajastada keerulisi ja delikaatseid teemasid, mille tõi sel nädalal avalikkuse ette "Pealtnägija". Samuti tuleb juttu Air Balticu raskest seisust, sotsiaalmeedia keelu plaanist noortele, EKRE tulevikust jpm.

Seekord mõtiskleme Varro Vooglaiu ja EKRE lahutuse tähenduse üle, heiskame maailma suurima sinimustvalge ja proovime anda rahva napi armastuse käes vaevlevatele oravatele nõu. Vaagime ka kliimakindla majanduse seaduse poliitilist kindlust, menetleme riigirahandust ja elame kaasa Lätile. Saates löövad kaasa Annika Arras, Rauno Vinni ja Tõnis Leht.

Riigikaitselises saates "Si vis pacem..." räägib EKRE aseesimees ja Riigikogu väliskomisjoni aseesimees, EKRE presidendikandidaat Mart Helme Eesti presidendivalimistest ja sise- ning välispoliitikast. Sõltumatu erakondade populaarsusuuring VOTA saidil näitab hoopis teisi graafikuid, kui kodumaised küsitlusfirmad. Miks on hinnangud nii erinevad? Kes on valimistel võimuerakonna uus puudel? Kellest tehakse valimiste peibutuspart ja meedia märklaud? Kes mängib lihtsalt tola ja milliseid kandiaate on erakonnad juba esitanud? Kas Eestis eksisteerib süvariigi ametnike põrandaalune partei?Räägime ka sõjast, Vene agressioonist, Euroopa Liidu "ärklevast" vasakpoolsusest ja sellest, kas konservatiivid ja parempoolsed saavad midagi muuta?Saatejuht on Erik Boltowski.

 EKRE poliitik, ajaloolane Mart Helme räägib seekordsetes "Ajaloominutites" järjekordsest mõrvatud USA presidendist William McKinley'st, kes oli rahva seas populaarne, kuid ärritas tema kaasvõitlejaid ning pani rohkem mõtlema ka ihukaitsele. 

Konservatiivsete naiste saates "Elust ja poliitikast" arutlevad Riigikogu liikmed Helle-Moonika Helme ja Evelin Poolamets ning EKRE volikogu liige Eeva Helme kolmel väga olulisel teemal, mis mõjutavad märkimisväärselt Eesti elu ja ühiskonda.Esimese teemana käsitletakse Kersti Kaljulaid umbusaldamist Eesti Olümpiakomitee presidendi kohalt. Kuna Reformierakond on rääkinud Kaljulaidist kui võimalikust Eesti presidendi kandidaadist, arutletakse saates ka selle üle, milline peaks olema Eesti president. Kõlama jääb mõte, et Eesti president peab armastama Eestit ning suutma tugevdada ka Eesti inimeste sidet ja armastust oma riigi vastu. Saates leitakse, et parim kandidaat Eesti presidendi ametikohale oleks Mart Helme.Teise teemana tuleb jutuks prokuratuuri tegevus ja õigussüsteemi usaldusväärsus. Arutletakse selle üle, kuidas prokuratuur on olnud väga aktiivne EKRE süüdistamisel, kuid samal ajal on avalikkuses tekitanud küsimusi juhtum, kus raskete kuritegudega seotud isikud pääsevad suhteliselt leebete tagajärgedega. Näitena tuuakse Ukraina telefonipetturite jõugu juhtum, mille puhul küsitakse, kas õiglustunne on ühiskonnas piisavalt kaitstud.Kolmanda teemana räägitakse immigratsioonist ning sellest, millised võivad olla Reformierakonna poliitika tagajärjed immigratsiooni suurendamisel ja odavtööjõu sissevoolu soodustamisel. Arutletakse, kuidas see mõjutab Eesti tööturgu, keeleruumi ja rahvusriigi püsimist.

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad Riigikogu EKRE fraktsiooni liikmed Anti ja Evelin Poolamets Mart Helmest kui EKRE presidendikandidaadist immigratsiooni mahitavatest uutest seadustest ning valituse uuest vaktsineerimispoliitikast.

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" kommenteerivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets läinud nädala poliitilised sündmusi.Juttu tuleb prokuratuuri tegevusest Kersti Krachti õigeksmõistmise taustal, sellest, kuidas EOK president Kersti Kaljulaid maha raputati ja valitsuse majandusillusioonidest. Saate viimase teemana räägitakse aga Fenno-Ugria sihtasutuse aastapäevast.Lisaks vaadatakse tagasi ka Riigikogu lahtiste uste päevale, kus teiste seas oli võõrustajaks ka EKRE fraktsioon.

Vestlussaates "Vaba sõna" räägivad Riigikogu liikmed Anti ja Evelin Poolamets sellest, miks Riigikogu koalitsioon taas immigratsiooni õhutab, kapo aastaraamatust ja seal sisaldunud korruptsiooniohust ning sellestki, kuidas tänu EKRE tööle pälvis õiguskantsleri teravdatud tähelepanu Isamaa poolt juhitud Rakvere linnavalitsejate  tegevus, samuti sellest, et riikliku tähtsusega kultuuriobjektil, Arvo Pärdile pühendatud muusikamajas Ukuaru juba läbuks läks. 

Poliitilises vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord sellest, mis toimub RMK haldusalas, sellest, kuidas kütusehinnad kontrolli alla saada, mis saab siis, kui tuulikud pankrotti lähevad ja lõpetuseks järjekordsest peatükist Johanna Maria Lehtme saagas.

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad Riigikogu liikmed Anti ja Evelin Poolamets seekord Rail Balticu teemalisest arupärimisest, mille EKRE esitas, sellest, kuidas koole ja riigiasutusi sunnitakse ellu viima LGBTQ tegevuskava ja ka sellest, kui laialdane on välisriikide mõjutustegevus Eesti suhtes. 

Narrative Designer and video game developer Eira A Ekre joins me as we explore the deeper layers of narrative design, the immersive power of video games, and the growing role of machines in shaping how we think, create, and live. Our conversation about storytelling quickly expands into something more: how interactive worlds influence identity, how structured narratives guide behaviour, and whether our increasing reliance on technology is quietly rewriting what it means to be human.We dive into the craft of building meaningful stories, the unique storytelling potential of video games as a medium, and the philosophical edge where creativity meets control.We also explore existential questions about machine dependence, autonomy, and whether the systems we build are beginning to guide us more than we guide them.Books of hers we discuss: Mimeographlinkedin.com/in/eira-a-ekre-1a700a35/alternatefutures.substack.comalternatefutures.co.uk

 Saates "Vaata nööki" teevad märtsikuust ülevaate sarkastilises võtmes EKRE meedianõunikud Sven Sildnik ja Aarne Mäe. Juttu on nii droonidest, sellest, kuidas neid püüda ja kuhu nende eest varjuda, samuti räägitakse Iraani sõjast, aga ka igapäevastest kohalikest argiteemadest, näiteks vaesusest tulenevatest varguste sagenemisest. 

Konservatiivse vestlussaate "Vaba sõna" värskes osas räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord Mart ja Martin Helme kõnetuurist, mis sel nädalal jõudis Rakvere Ukuaru muusikamajja täissaali ette, sellest kuidas droonid karistamatult Eesti õhuruumis ringi lendavad ja sellest, kuidas Teaduste Akadeemia õhutab kliimapaanikat. Räägitakse ka sellest, et esmaspäeval annab EKRE fraktsioon Riigikogus sisse kaks EKRE arupärimisest - üks Rail Balticu teemal ja teine riigikaitseõpetuse probleemide kohta. 

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Evelin ja Anti Poolamets drooniinsidendist, sõnavabaduse olukorrast Soomes, sellest, kuidas keskkonnaametnikud omavalitsusi murdmas käimas ja toiduainete käibemaksu langetamise hädavajadusest.

 EKRE poliitik, ajaloolane Mart Helme räägib seekordsete "Ajaloominutites" Epsteini kaasust taustaks tuues ka sarnased lood antiikajast, täpsemalt Rooma keisrist Tiberiusest. 

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Evelin ja Anti Poolamets seekord põllumeeste meelavaldusest, sellest, miks terviseminister Joller tahab vanemate loata lapsi vaktsineerida ja sellest, miks olümpiakomitee president Kersti Kaljulaid ahistab meie olümpiamedali võitjat.

17. märtsil oli Telegram üle kuu aja taas Facebooki otse-eetris, kus meenutasime kuus aastat tagasi alanud koroonapettust ning tõdesime, et iga kord, kui meil live´idesse paus sisse jääb, on rahupresident alustanud uut sõda.   Arutasime, kes on sõja vastu või poolt (näiteks EKRE), tegime põgusa ülevaate Rail Balticuga toimuvast, Austraalia uutest nutipiirangutest lastele ja noortele ning julgest arvamusloost Postimehes. Tänavapildis jäid silma 90ndate vaibiga swingerite peo plakat ja Postimehe reklaam, kus sealsed koroonaterroristid teatavad, et kui sa tellid nende ajakirja ehk teed tasulise tellimuse, siis nad sulle reklaami ei näita. Hando rääkis ka enneolematust rohetsensuurist F1-s. Ja kuigi seda spordiorganisatsiooni sponsoreerivad riigid, mis on tuntud liigse tsensuuri poolest, on just nemad seda rohetsensuuri kritiseerinud.” Ka meeskonnad jagunevad kahte lehte – näiteks Max Verstappen on tsensuuri vastu, Hamilton, Ferrari ja Merc aga kiidavad seda. Sellegi poolest usub Hando, et Eestil on mõttekam investeerida F1 meeskonda, kui Rail Balticusse, sõjategevusse jne. Juttu tuli ka hiljutisest rituaalist, et vabariigi aastapäevast ja Hando tõdes, et Eesti karnevalid on väga igavad. Lõpetuseks küsisime, keda uus Hitler järgmiseks ründab? Oluline on mõista, et ükskõik mis riigi puhul on tema fännid kahe käega poolt, kohalikud ja ka välismaal, sh EKRE ja teised tuntud oranži terroristi kummardajad. CHAT GPT arvas, et äkki on see Jaapan? PS! Nüüd on üleval ka uue konverentsi info, millele Mariann saate lõpus vihjas – MENOVERSUM! Vaata live´i järgi siit: https://www.telegram.ee/eesti/fb-live-17-03-26-eesti-karnevalid-on-nii-igavad    

Vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Evelin ja Anti Poolamets Reformierakonna ideoloogilisest rapsimisest, sellest, kuidas siseminister Igor Taro vaatab pealt, kui kahtlased Vene ärimehed on Koidula piiripunkti üle võtnud, sellest, mida Liisa Pakosta kavatseb seekord maha müüa, samuti planeerimisseadusest, mis aitab tuulikuid kergemini läbi suruda.

Saates "Vaata nööki" võtavad EKRE meedianõunikud Sven Sildnik ja Aarne Mäe neile omases satiirilises võtmes kokku lõppenud veebruarikuu poliitikas ja meedikajastustes.Kas Eestist saab kosmose- ja tuumariik? Miks peaminister Michal sai Eesti vallutaja ordeni? Kes oli see maskeeritud grupeering Eesti sünnipäeva õhtul Harjumäel, kes tõrvikuga eestlasi oma maalt lahkuma ajas? Kas Epsteini nimekirjades figureerivad nosplid mahuvad Tartu vanglasse? Samuti imestame, miks viiakse asjapulgad tuhandete eurode eest kriisiõppustele spaasse.

 Kõik me teame, mis on maratonijooks. Ajaloolane, EKRE poliitik Mart Helme räägib aga seekordsetes "Ajaloominutites", miks puhkes Marathoni lahing ja kuidas see lõppes, jõudes Vana-Kreekast Pärsia impeeriumini. 

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets seekord sellest, kuidas meil kaitseminister kaduma läks ja pikemalt ka energeetikateemadest, lisaks EKRE tublist saavutusest Lääne-Virumaal, kus Tapal suudeti ära hoida Tapa muutmisest Eesti prügilaks. 

 EKRE poliitik ja ajaloolane Mart Helme läheb seekordsetes "Ajaloominutites" 1683. aasta Viini suvesse, kus toimus Ottomani impeeriumi poolne katse vallutada Viin ja tegelikult kogu Kesk-Euroopa, mille vastu astusid Püha-Rooma keisririigi ja Poola-Leedu ühisriigi jõud. Kuula, kuidas see kokkupõrge edasi arenes ja millega see lõppes. 

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets ikka kuumadel teemadel - räägitakse vabariigi aastapäevast ja grupeeringust, kes seda harjumäel lörtsida üritasid, lisaks Mart Ja Martin Helme üle-eestilisest kõnetuurist, seaduste segapuntrast Riigikogus ja ka meie helikopterivõimekusest ja elanikkonnakaitsest..

EKRE poliitik, ajaloolane Mart Helme räägib seekordsetes "Ajaloominutites" USA esimese presidendi George Washingtoni abikaasast. 

Vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets telefonipettuste teemalisest arutelust Riigikogus, kuidas Isamaa hääletas Rakvere linnavolikogus maha laste sünnitoetused, samuti on juttu välisminister Margus Tsahkna järjekordsest madallennust.Ka kutsutakse kõiki Eesti sünnipäeva tähistama tõrvikurongkäigule Vabadus väljakule.

Konservatiivsete naiste saates Elust ja poliitikast on külas Jõelähtme vallavolikogu liige ja EKRE naisühenduse juht Kai Rimmel ning Riigikogu liige Helle-Moonika Helme.Saatejuht, Riigikogu liikme Evelin Poolametsa juhtimisel räägime inimeste toimetulekust kõrgete elektrihindade tingimustes ja arutame, millised võiksid olla lahendused. Samuti käsitleme teemat, kuidas vasakliberaalid ja sotsiaaldemokraadid on naiste kaitsmise asemel asunud naisi ründama.Arutame surrogaatluse küsimust ning EKRE pingutusi naiste kaitsmisel ka piiriüleselt. Räägime ka sellest, milliseid lahendusi pakub EKRE demograafilise kriisi leevendamiseks. Saate lõpus kutsume kõiki 24. veebruaril kell 19 Vabaduse väljakule tähistama Eesti sünnipäeva tõrvikurongkäiguga.

Seekordseks saatekülaliseks on EKRE esimees  Martin Helme, kes viibis hiljuti USA's ja kohtus seal Ameerika tipp-poliitikutega.USA välisminister Rubio hiljutne kõne Euroopa poliitikutele annab Vanale maailmale lootust, aga muidugi ei taga, et „progressistid” vastupunnimata Ameerika mõistlikku kurssi hakkaksid järgima.Ka Eesti valitsuskoalitsiooni ministrid ilmselt ei taba rahvusvahelise poliitfooni muutust.Lõppev talv ehmatas kõiki elektri hinnaga. Martin Helme nimetab asju ja otsuseid, mis viiksid elektri hinna Eestis jalamaid alla. Eestist võiks saada taas elektrit eksportiv riik. Tuugenid pole lahendus. Maailma kliima ei vaja päästmist, inimesed vajavad päästmist hoopis kliimapäästjate käest!Sügise alguses hakatakse Eestis valima taas riigipead. Sahkerdamine ja sigatsemine juba käib. Arutame, kuidas nüüdsel ajal meie presidente "tehakse"?Juttu on ka Ukraina sõjast. Miks just Trump'i poliitika oleks Putini verevalamise lõpetamisel efektiivseim.Saatejuht on Erik Boltowski.

Konservatiivses vestlussaates “Vaba sõna” räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets sellest, miks elektrihind on ikka laes, vaatamata tohututele subsiidiumitele, kuidas valitsuskoalitsioon keeldub lõpetamast välismaalt surrogaatemadelt laste ostmist, et staarhomod saaksid äri aetud, miks oleks mõistlik Rahvusringhääling erastada ning okupeeritud Tiibeti toetuseks tehtud avaldusest. 

 EKRE poliitik, ajaloolane Mart Helme räägib seekordsetes "Ajaloominutites" maadeavastajas James Cook'ist, kes avastas muu hulgas Uus-Meremaa. Kuid kuidas kulges tema elu ja kuidas lõppesid tema elupäevad? 

Konservatiivses vestlussaates "Vaba sõna" räägivad EKRE poliitikud Anti ja Evelin Poolamets EKRE sünnitoetuste tõstmisest mitmes Eesti omavalitsuses, pigistavast elektrihinnast ja Epsteini failidest.

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps atkal atmaidzis pret Krievijas diktatoru - nekādas papildu sankcijas Kremlim viņš nesola un pēc telefonsarunas bija gatavs tūdaļ pat ar draugu Vladimiru tikties pie abu kopējā drauga un atzinēja Viktora Orbāna Ungārijā. Tomēr vakar kļuva skaidrs, ka tikšanās tik drīz nenotiks.  Gruzijas attiecības ar Eiropu kļūst arvien saspringtākas, šoreiz ar īpaši Vāciju, jo pēc atklāta konflikta Vācija uz laiku ir atsaukusi savu vēstnieku no Tbilisi.  Bet tepat kaimiņos, Igaunijā, aizvadītas pašvaldību vēlēšanas - visas vietvaras tika pie jauniem deputātu sastāviem. Ko šīs vēlēšanas liecina par sabiedrības noskaņojumu kaimiņvalstī? Aktualitātes analizē politologs Veiko Spolītis un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Māris Andžāns.  Tomahauki Budapeštas miglā Motīvs par iespējamu Savienoto Valstu un Krievijas līderu tikšanos Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā uzpeldēja pagājušo ceturtdien, 16. oktobrī, dienu pirms Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes Baltajā namā. Zelenska Vašingtonas apmeklējuma priekšvakarā pasaules politiskajā diskursā dominēja motīvs, ka viņš turp dodas „pēc tomahaukiem”, respektīvi, cerībā saņemt piekrišanu amerikāņu spārnoto raķešu „Tomahawk” piegādēm Kijivai. Bija visai nepārprotami, ka jaunumiem par Budapeštu ir tiešs sakars ar šo iespējamību, proti, Kremlis darīja, ko varēja, lai Ukraina minēto ieroci neiegūtu. Pasaule nu ņēmās spriest, vai Budapeštā Trampam varētu izdoties „Gazas pamiers Nr. 2”, un kādā ceļā potenciālais Hāgas apsūdzēto sola kandidāts Putins vispār varētu tikt līdz Ungārijas galvaspilsētai. Piektdiena Baltajā namā noritēja bez preses klātbūtnes, un tās rezultāti daudzviet tika komentēti ar frāzi: „Zelenskis paliek tukšām rokām.”. Taču zināma informācija medijus sasniedza, un tā pauda, ka amerikāņi jau atkal mēģinājuši piedabūt Ukrainas prezidentu atdot bez kaujas agresoram savas valsts teritoriju, konkrētāk – Krievijas vēl neieņemto Doņeckas apgabala daļu. Viesim tomēr izdevies pārliecināt mājastēvu, un pēc tikšanās Tramps runāja par karadarbības iesaldēšanu pie esošās frontes līnijas. Tādējādi var teikt, ka Zelenskis, ja arī piektdien pameta Vašingtonu tukšām rokām, tad tomēr ar veselu ādu. Kāds no Baltajam namam pietuvinātiem Republikāņu partijas politiskajiem ekspertiem izdevumam „Politico” paudis: „Tikšanās nebija slikta, tā tikai krita par upuri neveiksmīgam laika momentam un uzpūstām cerībām.” Ar neveiksmīgo laika momentu jāsaprot situācija, kad Trampa un viņa komandas prātus joprojām saista Tuvo Austrumu problemātika. Tikām turpmākajās dienās iespējamā Budapeštas samita perspektīvas kļuva arvien miglainākas, līdz vakar, 21. oktobrī, mediji jau ziņoja, ka šis plāns „nolikts plauktā”. Tramps paziņoja, ka nevēlas vēl vienu „lieki izšķiestu tikšanos”; tika atcelta arī jau šonedēļ plānotā sagatavošanas tikšanās starp Savienoto Valstu un Krievijas ārlietu ministriem, ziņojot, ka Rubio un Lavrovs esot produktīvi aprunājušies pa telefonu, un sanākšana aci pret aci vairs nav nepieciešama. Uzvarētāji un zaudētāji Igaunijā Igaunijā apkopoti 19. oktobrī notikušo vietvaru vēlēšanu rezultāti, un politiskie spēki vērtē savu sniegumu. Līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām mūsu kaimiņvalstī gan atlikuši vēl gandrīz divarpus gadi, tātad zaudētājiem ir laiks piestrādāt pie reitingu uzlabošanas, savukārt ieguvējiem nav ieteicams atdusēties uz lauriem. Runājot par tendencēm, jāsaka, ka rezultāti izskatās daudz iepriecinošāki opozīcijas, ne valdošās koalīcijas spēkiem. Kā galvenais ieguvējs tiek minēta partija „Tēvzeme” – nacionāli konservatīvs politiskais spēks, lielā mērā mūsu „Nacionālās apvienības” līdziniece. Igauņu „tēvzemiešu” iegūto balsu procenti, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, auguši no 10,2 līdz 18,6. Labi gājis arī opozicionāriem no pretējā flanga sociāldemokrātiem, kuru iegūto balsu skaits audzis no nepilniem pieciem līdz nepilniem desmit procentiem. Nav piepildījušās bēdīgākās prognozes vietvarās tradicionāli plaši pārstāvētajai Centra partijai, kuras rādītāji kritušies no 24,4 līdz 21,1 procentam, un tā joprojām paliek pašvaldībās vispārstāvētākais politiskais spēks. Savukārt viela bēdīgām pārdomām ir abām liberālajām valdošās koalīcijas partijām – Reformu partijai un partijai „Igaunija 200”. Reformistu balsu daļa mazinājusies no 17,3 līdz 10 procentiem, savukārt „Igaunija 200” ieguvusi vien 1,7 procentus no vietvaru vēlētāju balsīm. Reformu partijas līdere Kristena Mihala Igaunijas sabiedriskajam medijam izteikusies, ka viņas partijas vājā snieguma iemesls esot valdības svaidīgā politika, pieņemot, bet pēc tam atceļot nepopulārus lēmumus, sevišķu nodokļu jomā. Cerīgi startējusi parlamentā nepārstāvētā partija „Labējie”, kuru 2022. gadā nodibināja daži no „tēvzemiešu” rindām aizgājuši politiķi. „Labējie” šajās vēlēšanās ieguvuši 4,7 procentus balsu. Visbeidzot starp zaudētājiem tiek minēti arī opozicionāri no galēji labējā flanga – Konservatīvā tautas partija jeb EKRE, kura iepriekšējās vēlēšanās guva vairāk nekā trīspadsmit procentu, bet tagad tikai vairāk nekā astoņu procentu vēlētāju piekrišanu. Partijas līderis Martins Helme, paliekot uzticīgs savam stilam, kā pirmo iemeslu minējis krāpšanos elektroniskās balsošanas procesā. Tbilisi ķēmojas pakaļ Maskavai Pagājušās nedēļas beigās Vācija atsauca konsultācijām savu sūtni Gruzijā Pēteru Fišeru, pret kuru, kā norāda Vācijas Ārlietu ministrija, Tbilisi valdība izvērsusi individuāli mērķētu kampaņu. Sevišķi saspringtas kļuvušas attiecības starp Fišeru un valdības vadītāju Irakliju Kobahidzi. Vēl viena Gruzijas varas nežēlastībā kritusi Eiropas pārstāve ir Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena. Pagājušonedēļ viņa apmeklēja Tbilisi kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prezidējošās valsts pārstāve un, cita starpā, straumēja savu videoierakstu no proeiropeisko spēku mītiņa pie parlamenta ēkas, paužot atbalstu protestētājiem. Gruzijas iekšlietu ministrija uzlikusi viņai naudas sodu par brauktuves bloķēšanu. Šādas izdarības arvien vairāk atgādina stilu, kādu attiecībās ar rietumvalstu pārstāvjiem jau labu laiku piekopj Kremlis. „Gruzijas sapņa” varas pārstāvji tēlo Eiropas Savienību kā savai valstij naidīgu, tās iekšējās lietās iejaucošos spēku – jo sevišķi kopš pagājušā gada nogales, kad apšaubāmas kvalitātes vēlēšanās šī partija ieguva vairākumu parlamentā, ievēlēja Gruzijas prezidenta amatā sev pakļāvīgu kandidātu, bijušo futbolistu Mihaelu Kavelašvili un iesaldēja Gruzijas iestāšanās sarunu procesu ar Eiropas Savienību. Kopš tā laika valstī nerimst protesti, lielai daļai sabiedrības nevēloties pieņemt šo muguras pagriešanu pret Eiropu. Īpaši plaši bija protesti 4. oktobrī, kad notika pašvaldību vēlēšanas, un to laikā izskanēja aicinājums ieņemt Gruzijas prezidenta rezidenci. Atsevišķi demonstranti tiešām mēģināja iekļūt Orbeliani pilī, notika sadursmes ar policiju un, kā tiek apgalvots, abās pusēs esot cietušie. Daudzi notikušo uzskata par mērķtiecīgas provokācijas rezultātu. Nākamajā dienā premjerministrs Kobahidze paziņoja, ka noticis mēģinājums ar vardarbīgiem līdzekļiem gāzt likumīgo valsts varu, un attiecīgas apsūdzības izvirzītas trīspadsmit arestētajiem protestu organizētājiem. Vara turpina piegriezt juridiskās skrūves – steidzīgi pieņemtas un jau stājušās spēkā izmaiņas likumā, kas par tādiem pārkāpumiem kā brauktuves bloķēšana, sejas aizsegšana un pirotehnikas lietošana protestu laikā līdzšinējo naudas sodu vietā paredz 15 diennakšu administratīvo arestu, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā – līdz pat gadu ilgu cietumsodu. Sagatavoja Eduards Liniņš.