Podcasts about gazas

I ugens Radio Information forklarer Anton Geist, hvorfor der er behov for, at vi ser de lidelser, som Gazas børn gennemlever. Gry Inger Reiter udlægger den nye magtudredning, og Mikkel Vuorela fortæller om, hvordan Epstein-sagen er endt som en hovedpine for Trump-administrationen --- Torsdag udkom Dagbladet Information med en forside, der opfordrede til ikke at se væk fra grusomhederne i Gaza. Med inspiration fra den svenske avis Aftonbladet bragte avisen en række fotografier af de rædselsvækkende realiteter og konfronterede vores politikere med dem. For som chefredaktør Rune Lykkeberg skriver i torsdagens leder: »Det, du ser på billederne, er de helt forudsigelige konsekvenser af noget, som kun kunne ske, fordi Israels allierede lod det ske.« Men hvorfor valgte avisen at bringe de grusomme billeder? Journalistisk chefredaktør Anton Geist svarer på spørgsmål. Epstein-sagen kan betragtes som en slags MAGA-bevægelsens hellige gral. For spørgsmålet om, hvorvidt kendte amerikanere har været involveret i den sextrafficking af mindreårige, som rigmanden Jeffrey Epstein stod anklaget for, før han døde, har længe indtaget en særlig plads blandt en hård kerne af Trump-tilhængere. Men det ser ud til at ramme Trump-administrationen som en boomerang. For det var i forvejen svært at levere på løftet om at afsløre sandheden, altså endnu ikke kendt indhold i de såkaldte Epstein-files, og det blev ikke nemmere, da en forsmået Elon Musk i sidste uge greb til tasterne og påstod, at grunden til hemmeligholdelsen var, at Trump optrådte i filerne.  »Den verden, de har hjulpet til med at skabe, en verden hvor konspirationer ødelægger fakta, er nu den verden, de er nødt til at bebo,« sagde politologen Robert Muirhead for nylig til New York Times. Mikkel Vuorela udlægger sagen sidst i programmet Og så er det tid til folkemøde, hvor – ja, folket – møder politikerne. Og de stadig flere såkaldte politiske professionelle, der bebor vores demokrati. Magtudredningen 2.0, udformet af forskere fra Institut for Statskundskab på Aarhus Universitet, udpeger lobbyister og kommunikationsfolk som en særlig trussel mod demokratiet. Men udfylder de ikke bare det tomrum, der opstod, da alle vi andre valgte sofaen fremfor mødet i den lokale partiforening? Debatredaktør Gry Inger Reiter kommenterer konklusionerne.

För en dryg månad sedan intensifierade Israel kriget i Gaza och retoriken skruvades upp ytterligare. Netanyahu höll för första gången på fem månader en presskonferens där han presenterade en utökad plan som innefattade en långvarig ockupation av Gaza och en fördrivning av Gazas befolkning motiverat av att Israel säger sig vilja krossa Hamas och frita de uppskattningsvis runt 20 personer som fortfarande sitter som gisslan efter den 7 oktober 2023, samt de 40-tal som man misstänker redan dödats. Eskaleringen föregicks av att Israel i början av mars bröt den då två månader långa vapenvilan med nya intensiva flyganfall och upprättade ett totalstopp på förnödenheter och hjälpsändningar in i Gaza. Israel anklagas för både krigsbrott och brott mot mänskligheten, bland annat för att medvetet svälta Gazas befolkning. Hur lyder den nya israeliska planen för Gaza? Är det den israeliska extremhögerns verk eller Donald Trumps? Och hur formuleras de högerextrema fantasierna om ett Storisrael? Gäster i studion är Expos researcher och utbildare Morgan Finnsiö och Daniel Poohl, vd och researchansvarig på Expo. Programledare: Anna Fröjd. --- Läs mer: Studio Expo: Judar och palestinier tillsammans för fred (2025): https://expo.se/podcasts/judar-och-palestinier-tillsammans-for-fred/  Daniel Poohl: Kriget är inte över förrän Netanyahu ställs inför rätta (2025): https://expo.se/kommentar/kriget-ar-inte-over-forran-netanyahu-stalls-infor-ratta/  Studio Expo: Hatet efter den 7 oktober: Antisemitismen (2024): https://expo.se/podcasts/hatet-efter-7-oktober-antisemitismen/  Varför så svårt att definiera antisemitism? (Charlotte Wiberg, 2024): https://expo.se/fordjupning/varfor-sa-svart-att-definiera-antisemitism/  Daniel Poohl: Ytterhögern sätter världen i brand (2025): https://expo.se/kommentar/ytterhogern-satter-varlden-i-brand/  Israels extremhöger har sitt bästa år (Bitte Hammargren, 2024): https://expo.se/fordjupning/israels-extremhoger-har-sitt-basta-ar/  Expo behöver ditt stöd Bli poddvän här: https://expo.se/stod-expo/bli-poddvan/  Prenumerera på Expo: https://expo.se/tidskriften/prenumerera  --- Studio Expo ger dig som lyssnar fördjupningar om våra avslöjanden, mer om våra granskningar och analyser av högextrema tendenser. Varje vecka i din poddspelare! Expo är en religiöst och partipolitiskt obunden stiftelse. Vi har granskat och bevakat extremhögern sedan 1995 – för en levande demokrati där rasistiska idéer och organisationer saknar inflytande. Stöd vår verksamhet genom att bli månadsgivare eller swisha en slant till 123 271 02 59.

Nour Nofal ist 23 Jahre alt und wohnt mit ihrer Familie in Gizan an-Najar, einer ruhigen Wohngegend von Chan Junis im Gazastreifen. Sie studiert Medizin und hat einen Traum: sie möchte die erste Neurochirurgin Gazas werden. Als im Oktober 2023 der Krieg ausbricht, muss sie mit ihrer Familie fliehen - und ihr Studium erstmal für lange Zeit unterbrechen. Nour ist verzweifelt, aber inmitten des Kriegs findet sie einen Weg, um ihrem Ziel ein Stück näher zu kommen. In dieser Spezialfolge von Was jetzt? erzählen Hanna Israel und Pia Rauschenberger die Geschichte von Nour Nofal und ihrem Traum Ärztin zu werden. Redaktion: Constanze Kainz, Jannis Carmesin, Mounia Meiborg Produktion: Markus Gläser, Pia Rauschenberger Alle Spezial-Folgen unseres Podcasts finden Sie hier. Fragen, Kritik, Anregungen? Sie erreichen uns unter wasjetzt@zeit.de. [ANZEIGE] Mehr über die Angebote unserer Werbepartnerinnen und -partner finden Sie HIER.   [ANZEIGE] Falls Sie uns nicht nur hören, sondern auch lesen möchten, testen Sie jetzt 4 Wochen kostenlos DIE ZEIT. Hier geht's zum Angebot.

Kort efter nytår truede Netanyahu med at forvandle Gaza til helvedes forgård. I marts gjorde han alvor af truslerne og brød våbenhvilen med et militært overraskelsesangreb i fuld styrke. Et angreb, der ifølge lokale sundhedsmyndigheder kostede over 400 mennesker livet. Især kvinder og børn. Et dødstal, der kan lægges oveni de over 50.000 børn, der ifølge Unicef har mistet livet eller er blevet såret under krigen i Gaza. Og så sagde Netanyahu endda: Det er kun begyndelsen. Siden er situationen i Gaza voldsomt forværret. De fleste sulter. Sundhedsvæsnet er kollapset. Politikens fotochef Peter Hove Olesen har samlet billeder, der viser ødelæggelserne og de døde i Gaza. Han har set dem alle sammen. Billeder af blod, lemlæstelse, desperation og døde børn. I det her afsnit fortæller han, hvad det er, han har set. Og han fortæller om billeder, der er så voldsomme, at han mener, vi andre ikke skal se dem. Til gengæld er der andre billeder, han mener vi som medier har pligt til at vise. Så ingen i eftertiden skal kunne sige, at de ikke vidste, hvad der foregik.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Nyheterna 12:00

Zarrar Khuhro comes back on TPE to discuss Godi Media, Narendra Modi's narrative trap, India's failed media and foreign policy, Marvel vs DC, Nuclear Blackmail, Palestine, Major Gaurav Arya, Moeed Pirzada, Fake news and more.Is Narendra Modi India's Zia-ul-Haq?Will the world see many more Gazas?Wil this conflict change Pakistan?Find out this and more in this week's episode of The Pakistan Experience.Zarrar Khuhro is a journalist and the co-host of Dawn's show "Zara Hat Kay".The Pakistan Experience is an independently produced podcast looking to tell stories about Pakistan through conversations. Please consider supporting us on Patreon:https://www.patreon.com/thepakistanexperienceTo support the channel:Jazzcash/Easypaisa - 0325 -2982912Patreon.com/thepakistanexperienceAnd Please stay in touch:https://twitter.com/ThePakistanExp1https://www.facebook.com/thepakistanexperiencehttps://instagram.com/thepakistanexpeperienceThe podcast is hosted by comedian and writer, Shehzad Ghias Shaikh. Shehzad is a Fulbright scholar with a Masters in Theatre from Brooklyn College. He is also one of the foremost Stand-up comedians in Pakistan and frequently writes for numerous publications. Instagram.com/shehzadghiasshaikhFacebook.com/Shehzadghias/Twitter.com/shehzad89Join this channel to get access to perks:https://www.youtube.com/channel/UC44l9XMwecN5nSgIF2Dvivg/joinChapters:0:00 Introduction2:50 Superman Trailer6:30 India has been gripped by mass hysteria11:18 Indian Social Media and Foreign Policy20:44 Nuclear Blackmail24:20 Godi Media and disinformation26:30 The need for talks and futility of life29:42 Narendra Modi's narrative trap34:20 Delusional Godi Media38:23 Moeed Pirzada, Adil Raja and Imran Riaz Khan44:00 Will this conflict change Pakistan?46:00 Is India going through their Zia-ul-Haq era?51:08 Major Gaurav Arya and delusional Godi Media1:00:00 Aap nay toh hum par hee hamla kardia? - Stupid decision making1:04:50 Palestine1:12:22 The next generation, the left and the impact of Gaza1:19:40 Algorithmically designed lists and selling weapons1:23:31 Herero Genocide1:31:10 Self-hatred and being apologetic1:37:00 Human Rights, Democracy and Imran Khan1:41:32 Audience Questions

Kara spriedz Ukrainā pieaug, Eiropai jādomā ne tikai par palīdzību Ukrainai, bet arī par attiecībām ar ASV, Izraēlas triecieni Gazas joslā. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži. Jautājumus kopā arraidījuma vadītāju uzdod Latvijas sabiedriskā medija portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktore Ieva Strazdiņa un "360TV" žurnāliste Madara Rudzīte.  

Kara spriedz Ukrainā pieaug, Eiropai jādomā ne tikai par palīdzību Ukrainai, bet arī par attiecībām ar ASV, Izraēlas triecieni Gazas joslā. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži. Jautājumus kopā arraidījuma vadītāju uzdod Latvijas sabiedriskā medija portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktore Ieva Strazdiņa un "360TV" žurnāliste Madara Rudzīte.  

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Rahaf Ayad är tolv år – och väger lika många kilo. Hon har svårt att känna igen sig själv på gamla bilder som är tagna innan kriget, när hon hade glänsande hår och ett livfullt leende. Efter ett och ett halvt år av krig i Gaza, är Rahaf nu ett av tusentals barn som lider av svår undernäring. Utanför Gazas gränser har lastbilar stått fullastade med mat och förnödenheter, som inte släppts in. Varför har Israel stoppat matleveranserna? Programledare: Sabina Marmullakaj. Gäster: Emma Bouvin, DN:s Mellanösternkorrespondent och Saeed Alnahhal. Producent: Måns Mosesson och Elinor Ahlborn.

Trampam esot bijusi brīnišķīga divu stundu gara telefonsaruna ar Vladimiru Putinu - Krievijai priekšā ir varena perspektīva pelnīt lielu naudu tirdzniecībā ar ASV, tikai jāizbeidz tas karš. Un Putins tam esot gatavs. Tā pēc sarunas savā sociālajā medijā rakstīja Tramps. Tikmēr nekas gan neliecina, ka karadarbība patiešām tuvākajā laikā varētu tikt pārtraukta. Cits karš Tuvajos Austrumos gan uzņem apgriezienus - Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka turpmāk Gazas sektoru pilnībā kontrolēšot Izraēla. Tas esot šī kara lielais mērķis. Tiesa, ko tas nozīmēs realitātē? Vēl novērtēsim Rumānijas prezidenta vēlēšanu rezultātus - tur spraigā cīņā uzvarējis proeiropeiski noskaņotais līdzšinējais Bukarestes mērs, kurš solījis turpmāk atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru. Krievijai neizdevās panākt Rumānijas politiskā kursa maiņu. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, Austrumeiropas politikas centra direktors Māris Cepurītis un portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Dāvana pa telefonu Krievijas un Ukrainas delegāciju tikšanās 16. maijā Stambulā ilga apmēram divas stundas. Iespēja, ka Krievijas vadonis Putins varētu pieņemt prezidenta Zelenska aicinājumu tikties augstākajā līmenī, izplēnēja līdz ar trešdienas vakaru, kad Maskava paziņoja, ka tās delegāciju vadīs Vladimirs Medinskis – tas pats, kurš 2022. gada sarunās; Putina padomnieks, bijušais kultūras ministrs un profesionāls vēstures revidētājs krievu impēriskā šovinisma garā. Viņa sūtīšana uz tikšanos pati par sevi Kijivā tika iztulkota kā zīme, ka Kremlis nav gatavs nopietnām miera sarunām. Tas arī pierādījās – Ukrainas pusei, kuru sarunās vadīja aizsardzības ministrs Rustams Umerovs, tika izteiktas nepieņemamās prasības par četru apgabalu pilnīgu nodošanu Krievijai un vienpusēju atbruņošanos. Vienīgais, par ko izdevās vienoties, ir karagūstekņu apmaiņa pa tūkstotim no katras puses. Pēc sarunām Krievijas delegācijas vadītājs paziņoja, ka viņa valsts esot gatava karot desmitiem gadu. Tādējādi Krievijai izdevās uz laiku aizvirzīt otrajā plānā jautājumu par nekavējošu uguns pārtraukšanu, uz ko uzstāj Ukrainas sabiedrotie Eiropā un arīdzan Savienoto Valstu prezidents Tramps. 15. maijā, pārlidojuma laikā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem Baltā nama saimnieks izteicās, ka acīmredzami nekas nemainīšoties, kamēr viņš un Putins nebūšot „sanākuši kopā”. Grūti spriest, vai par šādu „kopā sanākšanu” uzskatāma pirmdien, 19.maijā, notikusī abu varasvīru divu stundu ilgā telefonsaruna. Tramps savā soctīklu ierakstā to pasteidzās pasludināt par „izcilu”, savukārt Putins, runājot ar reportieriem, kā „jēgpilnu un atklātu”. Krievijas mediji dēvē pirmdienas telefonsarunu par savas valsts diplomātisku uzvaru. Nav īsti skaidrs, kas liek amerikāņu līderim optimistiski paust, ka Ukraina un Krievija tūdaļ sākšot miera sarunas. Pie tam viņa paustajā pēdējās dienās vairakkārt izskanējis motīvs, ka Savienotās Valstis varētu no Krievijas un Ukrainas sarunu procesa distancēties. Nav skaidrs, kas tādā gadījumā notiks ar amerikāņu militāro un izlūkinformācijas atbalstu Ukrainai. Vēl Baltā nama saimnieks savos izteikums zīmē nekonkrēti rožainas komerciālas sadarbības perspektīvas ar abām karojošajām pusēm, kad tās būs noslēgušas mieru, bet neko nesaka par iespējamām sankcijām pret Krieviju par miera procesa sabotēšanu. Acīmredzami apzinoties visus domājamos riskus, Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis Ameriku nepamest sarunu procesu. Pārpārēm ložu, drusku maizes Svētdien, 18. maijā, Izraēla apstiprināja, ka ir uzsākusi plašu sauszemes operāciju ar nolūku pārņemt savā kontrolē lielāku daļu Gazas joslas. Jau kopš pagājušās nedēļas nogales Izraēlas Aizsardzības spēki pakļauj joslas teritoriju daudz intensīvākiem gaisa triecieniem, kas, saskaņā ar Gazas pārvaldes iestāžu vēstīto, esot prasījuši jau apmēram pāris simtus dzīvību. Pirmdien premjerministrs Netenjahu izteicās, ka izraēliešu spēki varētu īstenot pilnīgu visas teritorijas okupāciju. Tiek ziņots, ka Gazas sektors varētu tikt sadalīts vairākās kontroles zonās un iedzīvotāji piespiesti koncentrēties samērā nelielās teritorijās, visdrīzāk, sektora dienvidu daļā. Tāpat pirmdien Izraēla izsludināja evakuācijas norādījumu sektora dienviddaļas pilsētas Hānjūnisas iedzīvotājiem, brīdinot par bezprecedenta mēroga uzbrukumu pilsētai. Izraēlas uzsāktā karadarbības eskalācija izraisījusi asu reakciju no vairāku rietumvalstu puses. Vakar ar kopīgu paziņojumu šai sakarā nākušas klajā Lielbritānija, Francija un Kanāda, nodēvējot Izraēlas darbības par neproporcionālām. Londona jau paziņojusi, ka pārtrauc sarunas ar Izraēlu par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Savukārt Eiropas Savienība, kā norādījis Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro, varētu iesaldēt savienības asociācijas līgumu ar Izraēlu, kas to nostādītu statusā, kādā šobrīd ir tādas valstis kā Sīrija, Libērija vai Zimbabve. Militāro darbību eskalācija notiek uz akūta pārtikas un medikamentu trūkuma fona, kuru izraisījusi kopš marta sākuma īstenotā Gazas joslas blokāde. Starptautiskā prese citē „Hamās” kontrolētās Gazas Veselības ministrijas ziņoto, ka pārtikas trūkums jau bijis par iemeslu 57 bērnu nāvei. Savukārt ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos Toms Flečers intervijā raidsabiedrībai BBC paziņojis, ka četrpadsmit tūkstošiem mazuļu bada nāve draudot jau pāris dienu laikā. Svētdien premjerministrs Netanjahu paziņoja, ka, piekāpjoties Savienoto Valstu un citu Izraēlas partneru spiedienam, tiks atļauta zināma pārtikas daudzuma ievešana Gazas joslā, lai nepieļautu badu. Nepilnas simts kravas mašīnas ar pārtiku, medikamentiem un medicīnas precēm esot ielaistas pāri robežai, bet, saskaņā ar raidsabiedrības BBC ziņoto, vakar, 20. maija, dienas beigās pārtikas izdalīšana iedzīvotājiem vēl nebija uzsākta. Eiropa atviegloti nopūšas Eiropa var atviegloti nopūsties – respektīvi, tā Eiropas daļa, kas savu nākotni redz līdzšinējās valstu kopības un tās apliecināto vērtību tālākā pastāvēšanā. Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notika 18. maijā, uzvaru ar nepilniem 54% balsu guvis 55 gadus vecais matemātiķis un līdzšinējais Bukarestes mērs Nikušors Daniels Dans. Par neatkarīgo kandidātu balsojuši visvairāk galvaspilsētā, kur viņš iemantojis popularitāti kā tās vadītājs, arī citās lielākajās pilsētās un ungāru minoritātes apdzīvotajos rajonos. Daudziem viņa ievēlēšana ir patīkams pārsteigums, ciktāl pēc vēlēšanu pirmās kārtas šķita, ka labākas izredzes ir ultranacionālistam, radikālajam konservatoram un trampisma adeptam, partijas Alianse rumāņu vienotībai līderim Džordžem Simionam. Salīdzinot ar pirmo kārtu, vēlētāju aktivitāte svētdien bija augusi par apmēram 11,5 procentiem, un acīmredzami šie aktivizējušies pilsoņi arī nesuši uzvaru Danam. Viņa kampaņas stūrakmeņi bija skaidrs atbalsts Rumānijas līdzšinējai pozīcijai Eiropas Savienībā un NATO, cīņa pret korupciju un arī turpmākais atbalsts Ukrainai. Kā atzīmē komentētāji, rumāņu sabiedrības lielākajai daļai tomēr nav bijis pieņemams visai atklāti prokremlisks valsts galva. Rumānijas prezidenta varas funkcijas nav sevišķi plašas iekšpolitiski, bet nozīmīgas ārpolitika, drošības politikā un tiesu varas amatpersonu iecelšanā. Jādomā, ka Ungārijas premjers Orbans un Slovākijas premjers Fico ar lielām cerībām raudzījās uz Simionu kā savu nākamo sabiedroto Eiropas politikas arēnā. Līdzšinējie labējo radikāļu panākumi Rumānijas prezidenta vēlēšanu procesā skaidrojami pamatā ar vēlētāju nepatiku pret līdzšinējo valdošo Sociāldemokrātiskās un Nacionāli liberālās partijas koalīciju. Jaunievēlētais prezidents pagātnē bijis liberālās un šobrīd opozīcijā esošās Rumānijas glābšanas savienības biedrs, taču izstājies no tās 2017. gadā un kopš tā laika formāli ir bezpartejisks. Kā zināms, pēc valdošajai koalīcijai negatīvajiem pirmās prezidenta vēlēšanu kārtas demisionēja premjerministrs Marčels Čolaku, līdzšinējam kabinetam turpinot darbu pagaidu valdības statusā. Tādējādi jaunas valdības izveide ir prezidenta Dana pirmais darba uzdevums. Sagatavoja Eduards Liniņš.      

7. oktober 2023 blev Israel udsat for et terrorangreb, og samme dag startede Israel krigen i Gaza. I dag er Gaza sønderbombet, over 50.000 er ifølge de palæstinensiske myndigheder blevet dræbt, og millioner er på flugt. Våbenhvilen varede kun kort, og i denne uge har den israelske premierminister Benjamin Netahyahu meldt ud, at Israel går ind i Gaza »med fuld styrke«. Midt i krigens virkelighed lever børnene. Dem, der har overlevet. For ifølge Unicef har mere end 15.000 børn mistet livet i Gaza, og over 34.000 er blevet såret. I dette afsnit af ‘Du lytter til Politiken’ fortæller journalist Florian Elabdi, hvordan børnene klarer sig igennem de voksnes krig. For det er lykkedes ham at få kontakt til tre børn i Gaza.See omnystudio.com/listener for privacy information.

At situationen i Gaza er en tragedie af historiske dimensioner, er der ingen uenighed om. Ifølge de Hamas-kontrollerede sundhedsmyndigheder er mere end 50.000 palæstinensere blevet dræbt siden krigens start for halvandet år siden - heraf 15.000 børn. Huse og infrastruktur er systematisk blevet smadret og FN anklager Israel for at bruge kontrollen og tilbageholdelsen af grundlæggende fornødenheder som våben i kampen mod Gazas beboere. Om Israel i løbet af det seneste halvandet år har begået krigsforbrydelser, forbrydelser mod menneskeheden eller ligefrem folkemord, bliver for tiden undersøgt af uvildige eksperter, men sikkert er det at lidelserne i Gaza er enorme. Men hvad er det ved denne konflikt, der gør det så svært for danske og vestlige ledere generelt at forholde sig til situationen i Gaza som det, det helt åbenlyst er: En menneskelig tragedie af enorme dimensioner. Det spørger Udsyn i dag Lars Erslev Andersen, sektorleder og seniorforsker på DIIS, om. Vært: Kaspar Colling Nielsen.

15 räddningsarbetare beskjuts och dör en och samma natt. Det får världens uppmärksamhet. Men samtidigt fortsätter andra sin kamp i det tysta. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. En palestinsk läkare har blivit ensam kvar i Gaza med sin katt. Han kämpar mot krigets rutiner. Och den svenska sjuksköterskan Fia Iveslätt är med när neonatalavdelningen på ett av Gazas största sjukhus hittas totalt förstörd. Hon sopar golvet rent från glassplitter och restaurerar kuvöser tills dom kan ta emot Gazas allra minsta invånare igen.Vad händer med sjukvården när kriget blir vardag? När patienterna ena dagen befinner sig på en plats och nästa flytt vidare. När klinikerna inte längre har väggar av betong utan en tältduk av plast. Och vilket ansvar har resten av världen för att skadade ska få den vård dom behöver?Medverkande: Mohammed Abu Mughaisib, palestinsk läkare i Gaza, Fia Iveslätt, sjuksköterska som varit i Gaza på uppdrag för Läkare utan Gränser, Vivian Yee, reporter för tidningen New York Times som granskat dödsskjutningen av Röda Halvmånens anställda i Gaza, mamman till en av de ihjälskjutna ambulanssjukvårdarna, Rifat Radwan, Nebal Farsakh, talesperson för Palestinska Röda Halvmånen, Sineva Ribeiro, ordförande för Vårdförbundet.Reportar: Mellanösternkorrespondent Samar Hadrous och Baraa Lafi i Gaza, Johanna Sjöqvist Harland.Tekniker: Maria StillbergProgramledare: Fernando Ariasfernando.arias@sr.seProducent: Ulrika Bergqvistulrika.bergqvist@sr.se

Over 50.000 mennesker har blitt drept på Gaza etter at krigen startet.Israel innførte i begynnelsen av mars en nødhjelpsblokade på Gaza. FNsmatlagre er tomme. Situasjonen er prekær for Gazas innbyggere og barnsulter. Israels statsminister har også varslet en ny offensiv hvorplanen er å okkupere landområder og tvangsflytte palestinere. I denneepisoden skal vi se hva krigens folkerett sier om Israels handlinger påGaza og om det vi nå ser kan kalles et folkemord på palestinere. Ukensgjest er Geir Ulfstein som er ekspert på folkerett.Vi har tidligere snakket om krigens folkerett på Gaza i episode 172 ogprosessene i FN-domstolen ICJ og straffedomstolen ICC i episode 203.Jusspodden sponses av Lovdata.Har du innspill til oss? Da hører vi gjerne fra deg på jusspodden@gmail.com!See omnystudio.com/listener for privacy information.

Hur är det att vara barn i i en verklighet som präglas av död, svält och flykt? I novellsamlingen Här var vårt hus skriver 12 barn inifrån Gaza. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. 2024 arrangerades en novelltävling i Gaza – under nästan omöjliga förutsättningar. Ibland var det svårt att ens kunna förse de deltagande barnen med penna och papper, skriver arrangörerna i bokens inledning. Men tävlingen kunde trots allt genomföras och nu ges 12 noveller ut på svenska. Redaktören Amer Sarsour gästar P1 kultur.DÄRFÖR GRÄVS LITTERÄRA SKATTER UPP PÅ NYTTUrsula Parrotts "Exfrun" publicerades 1929 - nu, nästan hundra år senare, ges den ut på svenska, och kallas "häpnadsväckande modern". Det är bara en i raden av liknande utgivningar där mer eller mindre bortglömda författarskap lanseras. Hör litteraturredaktör Lina Kalmteg om vilka mekanismer som ligger bakom fenomenet.ETT MANUS SOM VAR BORTA PÅ RIKTIGTDen franske författaren Louis-Ferdinand Céline skrev romanen "Krig" kring 1930-talets mitt. Men under befrielsen av Paris försvann manuset mystiskt innan det återfanns 2020 och kunde ges ut. Céline var antisemit och kunde uttala sig hårresande om kvinnor. Kan en sådan människa ge oss en av de viktigaste lektionerna om mänskligt lidande och ondska? Hans svenska översättare, Kristoffer Leandoer, funderar kring detta i en essä.SAILOR OCH PEKKA ÄR TILLBAKAKonstnären Jockum Nordström ger ut en ny bilderbok om Sailor och Pekka, den första på 22 år. Han använder sig av en collageteknik, där han klipper ut och klistrar ihop människor och djur i en alldeles speciell stad vid havet. Katarina Wikars åkte hem till Jockum för att bläddra igenom ”Sailor och Pekka och pengarna”.Programledare: Saman BakhtiariProducent: Karin Arbsjö

Middle East correspondent Jacob Brown spoke to Lisa Owen about Israel bombing Lebanon's capital, the US and Iran wrapping up a third round of nuclear talks and one of Gazas key aid agencies running completely out of food.

Laut dem Kinderhilfswerk der Vereinten Nationen (UNICEF) hat Israel seit seinem einseitigen Bruch der Waffenruhe ab dem 17. März 2025 „durchschnittlich mehr als 100 Kinder pro Tag getötet oder verletzt“. UNICEF hebt in dem Zusammenhang die gezielten Bombardements auf die chirurgische Abteilung des Al-Nasser-Krankenhauses im Süden Gazas hervor. Die NachDenkSeiten wollten vor diesem Hintergrund wissen,Weiterlesen

Francijas tiesa notiesā nacionālistu līderi Lepēnu. Trampa izteikumi ietekmē globālo ekonomiku. Gazas joslā atsākusies kara darbība. Aktualitātes pasaulē analizē atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis un Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu korespondents Rustams Šukurovs. Gaza – kurp bruģēts ceļš ar šāviņiem? Saskaņā ar sākotnējo Izraēlas un „Hamas” ugunspārtraukšanas vienošanos 1. martā bija jāsākas procesa otrajai fāzei, kurā Izraēla atvilktu savus militāros spēkus no Gazas joslas. Tomēr, februārim tuvojoties beigām, kļuva skaidrs, ka sarunas nonākušas strupceļā. Izraēla lika priekšā pirmās fāzes pagarināšanu par piecdesmit dienām, turpinot sagūstīto izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas ieslodzījuma vietās turētajiem palestīniešiem, kam „Hamas” nepiekrita. Tiek lēsts, ka šobrīd palestīniešu  teroristu rokās vēl varētu būt 24 dzīvi izraēlieši un 35 gūstekņu mirstīgās atliekas. 4. martā arābu valstu vadītāji nāca klajā ar plānu izveidot Gazā pagaidu pārvaldes komiteju Palestīniešu pašpārvaldes virsvadībā, kam pēc dažām dienām pauda atbalstu arī Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija. Izraēlas valdībā risinājums neguva piekrišanu. 2. martā tika bloķēta humānās palīdzības piegāde Gazas joslai, 9. martā pārtraukta elektroenerģijas padeve, bet 18. martā Izraēla atsāka karadarbību, vēršot pret Gazas joslu aviācijas un artilērijas triecienus. Gazas pārvaldes institūcijas jau pirmajā uguns atsākšanas dienā ziņoja par simtiem bojāgājušo, kam, kā līdz šim, nav iespējams gūt neatkarīgu apstiprinājumu. Ir droši zināms, ka līdz šim Izraēlas triecienos nogalināti vairāki „Hamas” komandieri, tai skaitā faktiskais Gazas valdības galva Isams al Dāliss. Plašu starptautisku rezonansi izraisījusi uguns atklāšana pa automašīnu kolonu, kurā bija attiecīgi apzīmēti medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības un Apvienoto Nāciju transportlīdzekļi, nogalinot piecpadsmit palestīniešu mediķus. Tikām 25. martā Gazas joslā aizsākās iedzīvotāju protesti pret „Hamas” varu, pieprasot tās aiziešanu un kara izbeigšanu, tomēr nav šaubu, ka atbalsts joslu pārvaldošajai teroristiskajai organizācijai iedzīvotāju vidū joprojām ir augsts. Tiek atzīmēts fakts, ka 18. martā – dienā, kad Izraēla atsāka uguni, – premjerministram Netanjahu bija paredzēts liecināt tiesā viņa korupcijas lietā, bet sakarā ar drošības situāciju tiesas sēde tika atlikta. Izraēlas premjerministrs ir nepārprotams taktisks ieguvējs no karadarbības atsākšanās, un tūlītējs tās rezultāts bija radikāli cionistiskās partijas „Ebreju spēks” atjaunotais atbalsts viņa valdībai, kuru šī partija atsauca pēc ugunspārtraukšanas vienošanās noslēgšanas 19. janvārī. Taču nav skaidrs, kāds ir premjerministra Netanjahu un viņa valdības stratēģiskais redzējums par Gazas joslas nākotni. Katrā ziņā šķiet, ka tas saistās ar pilnīgu joslas okupāciju un militārās pārvaldes ieviešanu uz ilgāku laiku. Tāpat nav šaubu, ka gan Netanjahu, gan viņa radikāli nacionālistiskajiem partneriem iedvesmojoša šķiet ASV prezidenta Donalda Trampa ideja par visu palestīniešu aizvākšanu no Gazas joslas. „Brīvības dienas” apmācies rīts   Šodiena, 2. aprīlis, ir prezidenta Donalda Trampa nodēvēta par „Amerikas atbrīvošanas dienu”. Šodien jātiek izsludinātiem ievedmuitas tarifiem, kuri, kā pērnās nedēļas nogalē izteicās Baltā nama saimnieks, tikšot attiecināti uz importu no pilnīgi visām pasaules valstīm. Līdz brīdim trešdienas rītā, kad top šis teksts un Vašingtonā vēl ir pusnakts, nav skaidrs, kādas varētu būt jaunieviešamo tarifu likmes un kā tās korelēs ar jau līdz šim ieviestajām tērauda, alumīnija, automobiļu un dažu citu preču importam. Tiek gan piesaukta to valstu grupa, kuras eksportē uz Savienotajām Valstīm visvairāk, pie tam piemērojot savus ievedmuitas tarifus amerikāņu precēm, un, tātad, visdrīzāk dabūs just Trampa „atbrīvošanu” uz savas ekonomiskās ādas. Tās ir praktiski visas pasaules valstis ar nozīmīgāko ekonomikas apjomu, tai skaitā arī Eiropas Savienība kā veselums. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, vakar uzstājoties Eiroparlamentā, paziņoja, ka savienība ir jau sagatavojusi spēcīgu atbildes plānu. Konkrēti tarifi jau ir ieplānoti, atbildot uz līdz šim Vašingtonas ieviestajiem, taču to iedarbināšanu Brisele atlikusi līdz aprīļa vidum. Ja starp Savienotajām Valstīm un to tirdzniecības partneriem sāksies tarifu karš, tas draud globālajai ekonomikai ar recesiju, lai gan, kā norāda ekonomisti, pagaidām tās pazīmes vēl nav nepārprotamas. Savienoto Valstu sakarā piesauc vēl vienu, vēl potenciāli negatīvāku scenāriju – stagflāciju, respektīvi, izaugsmes apsīkumu savienojumā ar joprojām augstu dzīves dārdzību. Uz šādām perspektīvām pēdējās dienās nervozi reaģē vērtspapīru tirgi. Pirmdien akciju indeksi Japānā uzrādīja četru procentu kritumu, Dienvidkorejā – trīs procentu, apmēram procenta līdz pusotram procentam – Eiropas valstīs. Var piebilst, ka arī iepriekšējais mēnesis, pateicoties Donalda Trampa jau līdz šim ieviestajiem tarifiem, pasaules akciju tirgū bija ar 4,5% kritumu un negatīvākais kopš 2022. gada septembra. Toties eiro kurss piedzīvojis straujāko kāpumu pret ASV dolāru kopš 2022. gada novembra, ko iespaidojusi pieteiktā Eiropas Savienības aizsardzības izdevumu programma un Vācijas valsts aizņēmuma reforma. Tāpat rekordaugsta ir zelta cena, investoriem steidzoties apmainīt vērtību zaudējošos vērtspapīrus pret pārbaudīti drošu kapitāla glabāšanas līdzekli. Lepēnu diskvalificē 31. martā pirmās instances tiesa Parīzē atzina franču galēji labējās politiķes Marinas Lepēnas un divdesmit četru viņas partijas biedru vainu Eiropas Savienības līdzekļu nelikumīgā izlietošanā. Kā konstatēja izmeklēšana, no Eiroparlamenta piešķirtā finansējuma apmaksāti „Nacionālās apvienības” biedri, kuri teju nekad nav parādījušies Briselē vai Strasbūrā. Šādi divpadsmit gadu laikā „neceļos” aizgājuši apmēram četri miljoni eiro, un „Nacionālās apvienības” līdere personīgi ir atbildīga par 474 000 no šīs naudas. Spriedums ir bargs: Lepēnai piespriests četru gadu cietumsods, no kuriem divi gan piespriesti nosacīti, savukārt vēl divi – mājas arestā, un vēl aizliegums nākamos piecus gadus kandidēt uz politiskiem amatiem. Spriedums, protams, tiks pārsūdzēts, taču ir liela iespēja, ka daļā par politiskās darbības aizliegumu tas paliks spēkā un, tātad, politiķei būs liegta iespēja startēt 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās. Līdz šim viņai bija visaugstākie reitingi, un kā visnotaļ reāla tika uzlūkota iespēja, ka pēc pāris gadiem Elizejas pilī saimniekos galēji labēja prezidente. Tiesa, izskan viedokļi, ka partijas popularitāti šis lēmums varot pat palielināt, un līdz ar to cerības uz uzvaru saglabājot Lepēnas protežē un domājamais funkciju pārņēmējs Žordans Bardella. Ir gan šaubas par divdesmit deviņus gadus vecā politiķa pieredzes trūkumu šādā politikās cīņas līmenī. Tiesas lēmumu jau kritizējuši Eiropas galēji labējo līderi, tādi kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Itālijas vicepremjers Mateo Salvini. Tomēr par spriedumu neesot sajūsmā arī daudzi pašreizējā prezidenta partijas pārstāvji, kuriem nepatīk tā politiskais iekrāsojums. Kā izteicies Francijas tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns, „Lepena būtu jāsakauj pie vēlēšanu urnām, ne ar citādiem līdzekļiem.” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Mennesker i hundredvis hæver hvide flag og marcherer i Gazas ruiner. »Ud. Ud. Ud. Hamas ud,« råber flokke af unge mænd, imens de protesterer mod Hamas. Hamas slår ellers hårdt ned på kritikere, men lige nu er terrororganisationen svækket. Det er i hvert fald én tolkning af, hvorfor flere palæstinensere nu tør gå på gaden. Jyllands-Postens mellemøstkorrespondent, Heidi Plougsgaard, har talt med flere af demonstranterne. Én af dem er Saeed, der er dødtræt af Hamas. Men hvad er alternativet? Kom tæt på de opsigtsvækkende protester i dagens afsnit. Gæst: Heidi Plougsgaard, mellemøstkorrespondent på Jyllands-Posten Vært: Tine Toft Tilrettelæggelse: Pernille Skytte Lyddesign: Asbjørn Kjærgaard-Pedersen Foto: AFP Vi har lånt klip fra The Guardian. Læs Heidi Plougsgaards artikler om anti-Hamas-demonstrationerne i Gaza her. See omnystudio.com/listener for privacy information.

In Berlin diskutieren Demokraten über eckige Klammern. In Gaza geraten Ärzte unter Feuer. Und in Istanbul geht der Kampf um die politische Zukunft weiter. Das ist die Lage am Montagmorgen. Die Artikel zum Nachlesen:Schwarz-roter StresstestKommt es jetzt zum Aufstand gegen Erdoğan?Kampfgebiet Krankenhaus+++ Alle Infos zu unseren Werbepartnern finden Sie hier. Die SPIEGEL-Gruppe ist nicht für den Inhalt dieser Seite verantwortlich. +++ Den SPIEGEL-WhatsApp-Kanal finden Sie hier. Alle SPIEGEL Podcasts finden Sie hier. Mehr Hintergründe zum Thema erhalten Sie mit SPIEGEL+. Entdecken Sie die digitale Welt des SPIEGEL, unter spiegel.de/abonnieren finden Sie das passende Angebot. Informationen zu unserer Datenschutzerklärung.

Putin vill se vapenvila för att trygga sjöfarten. Hur löst sitter Turkiets Erdoğan? Manifestationer i Stockholm för Gazas barn och för israeliska gisslan. TV4 frias för ljudklipp från Örebroskjutningen. Programledare: Magnus Thorén.

Israel har natten til tirsdag udført det mest omfattende angreb mod Gaza, siden første fase af våbenhvilen udløb 1. marts. Fire højtstående Hamas-medlemmer er dræbt, det samme er over 400 civile, oplyser Gazas sundhedsministerium, som er styret af Hamas. Spolerer Israel muligheden for fred? Hvordan bør Danmark og regeringen reagere nu? Og er der en vej til fred i Gaza? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Panel: Anette Stubkjær Rimmer, Rådgiver Amnesty International, Stine Lehmann-Larsen, vicedirektør i det europæiske institut for fred, Henrik Frandsen, udenrigsordfører (M), Marcus Knuth, folketingskandidat (K), Jacob Kaarsbo, uafhængig sikkerhedspolitisk rådgiver og Karsten Hønge, udenrigsordfører (SF). Vært: Camilla Michelle Mikkelsen. Producer og tilrettelægger: Mathias Pedersen.

Møde nr. 68 i salen 1) Besvarelse af oversendte spørgsmål til ministrene (spørgetid)Spørgetid.1.1) Spm. nr. S 825 om at udskyde ratificeringen af forsvarsaftalen mellem Danmark og USASpm. nr. S 825 Til forsvarsministeren af: Sascha Faxe (ALT): Hvad er ministerens holdning til at udskyde ratificeringen af forsvarsaftalen mellem Danmark og USA, indtil USA har afsluttet sin igangværende gennemgang af internationale organisationer, traktater og konventioner, jf. dekret af 4. februar 2025, i lyset af at denne gennemgang kan føre til ændrede amerikanske forpligtelser og dermed potentielt vil kunne påvirke Danmarks vurdering af forsvarsaftalens indhold og konsekvenser?1.2) Spm. nr. S 809 om konflikten i GazaSpm. nr. S 809 Til udenrigsministeren af: Trine Pertou Mach (EL): Mener ministeren, at fortsat dansk tavshed og mangel på handling over for Israels kollektive afstraffelse af Gazas befolkning, senest med afbrydelsen af al elektricitet, er et nyttigt og konstruktivt bidrag til opretholdelse af en regelbaseret verdensorden?1.3) Spm. nr. S 810 om eksportkontrol vedrørende militært udstyrSpm. nr. S 810 Til udenrigsministeren af: Trine Pertou Mach (EL): Er det også efter det amerikanske præsidentskifte den 20. januar 2025 ministerens opfattelse, at den amerikanske eksportkontrol vedrørende militært udstyr, herunder kampfly og dele til kampfly, grundlæggende varetager – og i en overskuelig fremtid fortsat vil varetage – de samme hensyn som Rådets fælles holdning og FN's våbenhandelstraktat med hensyn til eksport til lande, der ikke respekterer folkeretten, den humanitære folkeret og menneskerettighederne?1.4) Spm. nr. S 824 om de omfattende overgreb på alawitter, kristne og andre minoriteter i SyrienSpm. nr. S 824 Til udenrigsministeren af: Søren Søndergaard (EL): Hvad er ministerens kommentar til de omfattende overgreb på alawitter, kristne og andre minoriteter, som vi på det seneste har set i Syrien, og hvilke initiativer vil regeringen tage i FN og EU for at beskytte disse minoriteter?1.5) Spm. nr. S 815 om lettelse af selskabsskattenSpm. nr. S 815 Til finansministeren af: Sigurd Agersnap (SF): Mener ministeren, at en lettelse af selskabsskatten er den rigtige prioritering i en tid, hvor der skal finansieres nye store udgifter til forsvaret, og mener ministeren, at skattelettelser meningsfuldt kan bidrage til at finansiere offentlige udgifter?1.6) Spm. nr. S 827 om at få en bøde på 50.000 kr. for ved et uheld at have solgt spiritus til en mindreårigSpm. nr. S 827 Til indenrigs- og sundhedsministeren af: Peter Kofod (DF): Finder ministeren det rimeligt, at man uforvarende kan risikere at få en bøde på 50.000 kr. for ved et uheld at have solgt spiritus til en mindreårig som omtalt i artiklen »Vinhandler gik i fælden: Eric fik en bøde på 50.000 kroner« bragt den 12. marts 2025 på Vejle Amts Folkeblads hjemmeside?1.7) Spm. nr. S 821 om butikstyverierSpm. nr. S 821 Til justitsministeren af: Betina Kastbjerg (DD): Mener ministeren, at butikker selv har et ansvar for at sikre sig mod butikstyverier?1.8) Spm. nr. S 744 om danske pensionskassers investeringerSpm. nr. S 744 Til erhvervsministeren af: Pernille Vermund (LA): Mener ministeren, at det er hans opgave at blande sig i, hvad de danske pensionskasser foretager af investeringer? 1.9) Spm. nr. S 814 om den største ligestillingsmæssige udfordring i DanmarkSpm. nr. S 814 Til ministeren for ligestilling af: Susie Jessen (DD): Hvad mener ministeren er den største ligestillingsmæssige udfordring i Danmark?1.10) Spm. nr. S 826 om at Aarhus Universitet åbner endnu et stillerumSpm. nr. S 826 Til udlændinge- og integrationsministeren af: Peter Skaarup (DD): Hvad mener ministeren om, at Aarhus Universitet åbner endnu et stillerum?1.11) Spm. nr. S 801 om at en slagter i Lemvig har fået en sur smiley og en bøde i forbindelse med en opdatering af sit edb-systemSpm. nr. S 801 Til ministeren for fødevarer, landbrug og fiskeri af: Kenneth Fredslund Petersen (DD): Hvad er ministerens holdning til, at en lokal slagter i Lemvig har fået en sur smiley og en bøde på 60.000 kr. for i forbindelse med en opdatering af sit edb-system at have glemt at angive gult sennepsmel og selleriknold på ingredienslisten i brunchpølser med Vesterhavsost, på trods af at slagteren ikke tidligere har begået fejl og tilmed fik rettet fejlen på under 2 minutter og inden kontrollanterne fra Fødevarestyrelsen var ude af butikken igen, finder ministeren sanktionen proportional med forseelsen, og vil ministeren se på, om bøder i den størrelsesorden er rimelige for sådanne småfejl og forglemmelser?1.12) Spm. nr. S 813 om en stutteriejer der har modtaget adskillige politianmeldelserSpm. nr. S 813 Til ministeren for fødevarer, landbrug og fiskeri af: Kristian Bøgsted (DD): Mener ministeren ikke, at det er problematisk, at en stutteriejer kan modtage adskillige politianmeldelser fra Fødevarestyrelsen, uden at der sker noget ved det?1.13) Spm. nr. S 823 om PostNords beslutning om ikke længere at omdele breveSpm. nr. S 823 Til transportministeren af: Kenneth Fredslund Petersen (DD): Mener ministeren, at PostNords beslutning om ikke længere at omdele breve bidrager til postaftalens mål om at skabe mere konkurrence og en bedre postservice?1.14) Spm. nr. S 806 om at styrke pårørendeindsatserne på ældreområdetSpm. nr. S 806 Til ældreministeren af: Marlene Harpsøe (DD): Er ministeren enig i, at vi bør passe bedre på pårørende, så de ikke slides ned af opgaver hos deres kære, og hvis dette er tilfældet, hvordan mener ministeren i så fald at vi kan styrke pårørendeindsatserne på ældreområdet, så vi forebygger presset på pårørende, der risikerer at gå ud over deres helbred og arbejds- og familieliv?1.15) Spm. nr. S 737 om at udbygningen af de statslige energiparker bør sættes på pauseSpm. nr. S 737 Til klima-, energi- og forsyningsministeren af: Susie Jessen (DD): Idet regeringen har opgivet ambitionen om at firdoble vedvarende energi, mener ministeren så, at udbygningen af de statslige energiparker bør sættes på pause?1.16) Spm. nr. S 743 om at der i 1956 ved en fejl blev ombyttet to matrikelnumre i HelsingørSpm. nr. S 743 Til klima-, energi- og forsyningsministeren af: Marlene Harpsøe (DD): Hvad er ministerens holdning til, at det offentlige tilbage i 1956 ved en fejl har ombyttet to matrikelnumre i Helsingør med det resultat, at ejerne af grundene med huse i virkeligheden ejer naboens grund og hus, og at det har vist sig umuligt at få det offentlige til at rette fejlen, selv om det offentlige alt andet lige burde få den sag ordnet?1.17) Spm. nr. S 819 om borgerinddragelse ved opsættelse af VE-anlæg på landSpm. nr. S 819 Til klima-, energi- og forsyningsministeren af: Peter Skaarup (DD): Hvad skal der efter ministerens opfattelse til, for at borgerinddragelse ved opsættelse af VE-anlæg på land kan betegnes som succesfuld?1.18) Spm. nr. S 765 om uegnede servicehundeSpm. nr. S 765 Til social- og boligministeren af: Kim Edberg Andersen (DD): Hvad mener ministeren om, at flere borgere har oplevet, at de er blevet tildelt en uegnet servicehund med helbredsudfordringer, som følge af at der er et ureguleret system og manglende regler for bevillingen af servicehunde, hvor borgere tildeles servicehunde uden krav om autorisation af servicehundene, og uden at der er krav til, hvad der egentlig skal til for at kalde en hund for en servicehund?2) 1. behandling af L 147 om gennemførelse af direktiv om styrkelse af forbrugernes rolle i den grønne omstilling m.v.Forslag til lov om ændring af lov om markedsføring, lov om forbrugeraftaler og forbrugerklageloven. (Gennemførelse af direktiv om styrkelse af forbrugernes rolle i den grønne omstilling og effektivisering af det offentlige forbrugerklagesystem). Af erhvervsministeren (Morten Bødskov).

Israel har natten til tirsdag udført det mest omfattende angreb mod Gaza, siden første fase af våbenhvilen udløb 1. marts. Fire højtstående Hamas-medlemmer er dræbt, det samme er over 400 civile, oplyser Gazas sundhedsministerium, som er styret af Hamas. Spolerer Israel muligheden for fred? Hvordan bør Danmark og regeringen reagere nu? Og er der en vej til fred i Gaza? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Panel: Anette Stubkjær Rimmer, Rådgiver Amnesty International, Stine Lehmann-Larsen, vicedirektør i det europæiske institut for fred, Henrik Frandsen, udenrigsordfører (M), Marcus Knuth, folketingskandidat (K), Jacob Kaarsbo, uafhængig sikkerhedspolitisk rådgiver og Karsten Hønge, udenrigsordfører (SF). Vært: Camilla Michelle Mikkelsen. Producer og tilrettelægger: Mathias Pedersen.

Israel har natten til tirsdag udført det mest omfattende angreb mod Gaza, siden første fase af våbenhvilen udløb 1. marts. Fire højtstående Hamas-medlemmer er dræbt, det samme er over 400 civile, oplyser Gazas sundhedsministerium, som er styret af Hamas. Spolerer Israel muligheden for fred? Hvordan bør Danmark og regeringen reagere nu? Og er der en vej til fred i Gaza? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Panel: Anette Stubkjær Rimmer, Rådgiver Amnesty International, Stine Lehmann-Larsen, vicedirektør i det europæiske institut for fred, Henrik Frandsen, udenrigsordfører (M), Marcus Knuth, folketingskandidat (K), Jacob Kaarsbo, uafhængig sikkerhedspolitisk rådgiver og Karsten Hønge, udenrigsordfører (SF). Vært: Camilla Michelle Mikkelsen. Producer og tilrettelægger: Mathias Pedersen.

Møde nr. 68 i salen 1) Besvarelse af oversendte spørgsmål til ministrene (spørgetid)Spørgetid.1.1) Spm. nr. S 825 om at udskyde ratificeringen af forsvarsaftalen mellem Danmark og USASpm. nr. S 825 Til forsvarsministeren af: Sascha Faxe (ALT): Hvad er ministerens holdning til at udskyde ratificeringen af forsvarsaftalen mellem Danmark og USA, indtil USA har afsluttet sin igangværende gennemgang af internationale organisationer, traktater og konventioner, jf. dekret af 4. februar 2025, i lyset af at denne gennemgang kan føre til ændrede amerikanske forpligtelser og dermed potentielt vil kunne påvirke Danmarks vurdering af forsvarsaftalens indhold og konsekvenser?1.2) Spm. nr. S 809 om konflikten i GazaSpm. nr. S 809 Til udenrigsministeren af: Trine Pertou Mach (EL): Mener ministeren, at fortsat dansk tavshed og mangel på handling over for Israels kollektive afstraffelse af Gazas befolkning, senest med afbrydelsen af al elektricitet, er et nyttigt og konstruktivt bidrag til opretholdelse af en regelbaseret verdensorden?1.3) Spm. nr. S 810 om eksportkontrol vedrørende militært udstyrSpm. nr. S 810 Til udenrigsministeren af: Trine Pertou Mach (EL): Er det også efter det amerikanske præsidentskifte den 20. januar 2025 ministerens opfattelse, at den amerikanske eksportkontrol vedrørende militært udstyr, herunder kampfly og dele til kampfly, grundlæggende varetager – og i en overskuelig fremtid fortsat vil varetage – de samme hensyn som Rådets fælles holdning og FN's våbenhandelstraktat med hensyn til eksport til lande, der ikke respekterer folkeretten, den humanitære folkeret og menneskerettighederne?1.4) Spm. nr. S 824 om de omfattende overgreb på alawitter, kristne og andre minoriteter i SyrienSpm. nr. S 824 Til udenrigsministeren af: Søren Søndergaard (EL): Hvad er ministerens kommentar til de omfattende overgreb på alawitter, kristne og andre minoriteter, som vi på det seneste har set i Syrien, og hvilke initiativer vil regeringen tage i FN og EU for at beskytte disse minoriteter?1.5) Spm. nr. S 815 om lettelse af selskabsskattenSpm. nr. S 815 Til finansministeren af: Sigurd Agersnap (SF): Mener ministeren, at en lettelse af selskabsskatten er den rigtige prioritering i en tid, hvor der skal finansieres nye store udgifter til forsvaret, og mener ministeren, at skattelettelser meningsfuldt kan bidrage til at finansiere offentlige udgifter?1.6) Spm. nr. S 827 om at få en bøde på 50.000 kr. for ved et uheld at have solgt spiritus til en mindreårigSpm. nr. S 827 Til indenrigs- og sundhedsministeren af: Peter Kofod (DF): Finder ministeren det rimeligt, at man uforvarende kan risikere at få en bøde på 50.000 kr. for ved et uheld at have solgt spiritus til en mindreårig som omtalt i artiklen »Vinhandler gik i fælden: Eric fik en bøde på 50.000 kroner« bragt den 12. marts 2025 på Vejle Amts Folkeblads hjemmeside?1.7) Spm. nr. S 821 om butikstyverierSpm. nr. S 821 Til justitsministeren af: Betina Kastbjerg (DD): Mener ministeren, at butikker selv har et ansvar for at sikre sig mod butikstyverier?1.8) Spm. nr. S 744 om danske pensionskassers investeringerSpm. nr. S 744 Til erhvervsministeren af: Pernille Vermund (LA): Mener ministeren, at det er hans opgave at blande sig i, hvad de danske pensionskasser foretager af investeringer? 1.9) Spm. nr. S 814 om den største ligestillingsmæssige udfordring i DanmarkSpm. nr. S 814 Til ministeren for ligestilling af: Susie Jessen (DD): Hvad mener ministeren er den største ligestillingsmæssige udfordring i Danmark?1.10) Spm. nr. S 826 om at Aarhus Universitet åbner endnu et stillerumSpm. nr. S 826 Til udlændinge- og integrationsministeren af: Peter Skaarup (DD): Hvad mener ministeren om, at Aarhus Universitet åbner endnu et stillerum?1.11) Spm. nr. S 801 om at en slagter i Lemvig har fået en sur smiley og en bøde i forbindelse med en opdatering af sit edb-systemSpm. nr. S 801 Til ministeren for fødevarer, landbrug og fiskeri af: Kenneth Fredslund Petersen (DD): Hvad er ministerens holdning til, at en lokal slagter i Lemvig har fået en sur smiley og en bøde på 60.000 kr. for i forbindelse med en opdatering af sit edb-system at have glemt at angive gult sennepsmel og selleriknold på ingredienslisten i brunchpølser med Vesterhavsost, på trods af at slagteren ikke tidligere har begået fejl og tilmed fik rettet fejlen på under 2 minutter og inden kontrollanterne fra Fødevarestyrelsen var ude af butikken igen, finder ministeren sanktionen proportional med forseelsen, og vil ministeren se på, om bøder i den størrelsesorden er rimelige for sådanne småfejl og forglemmelser?1.12) Spm. nr. S 813 om en stutteriejer der har modtaget adskillige politianmeldelserSpm. nr. S 813 Til ministeren for fødevarer, landbrug og fiskeri af: Kristian Bøgsted (DD): Mener ministeren ikke, at det er problematisk, at en stutteriejer kan modtage adskillige politianmeldelser fra Fødevarestyrelsen, uden at der sker noget ved det?1.13) Spm. nr. S 823 om PostNords beslutning om ikke længere at omdele breveSpm. nr. S 823 Til transportministeren af: Kenneth Fredslund Petersen (DD): Mener ministeren, at PostNords beslutning om ikke længere at omdele breve bidrager til postaftalens mål om at skabe mere konkurrence og en bedre postservice?1.14) Spm. nr. S 806 om at styrke pårørendeindsatserne på ældreområdetSpm. nr. S 806 Til ældreministeren af: Marlene Harpsøe (DD): Er ministeren enig i, at vi bør passe bedre på pårørende, så de ikke slides ned af opgaver hos deres kære, og hvis dette er tilfældet, hvordan mener ministeren i så fald at vi kan styrke pårørendeindsatserne på ældreområdet, så vi forebygger presset på pårørende, der risikerer at gå ud over deres helbred og arbejds- og familieliv?1.15) Spm. nr. S 737 om at udbygningen af de statslige energiparker bør sættes på pauseSpm. nr. S 737 Til klima-, energi- og forsyningsministeren af: Susie Jessen (DD): Idet regeringen har opgivet ambitionen om at firdoble vedvarende energi, mener ministeren så, at udbygningen af de statslige energiparker bør sættes på pause?1.16) Spm. nr. S 743 om at der i 1956 ved en fejl blev ombyttet to matrikelnumre i HelsingørSpm. nr. S 743 Til klima-, energi- og forsyningsministeren af: Marlene Harpsøe (DD): Hvad er ministerens holdning til, at det offentlige tilbage i 1956 ved en fejl har ombyttet to matrikelnumre i Helsingør med det resultat, at ejerne af grundene med huse i virkeligheden ejer naboens grund og hus, og at det har vist sig umuligt at få det offentlige til at rette fejlen, selv om det offentlige alt andet lige burde få den sag ordnet?1.17) Spm. nr. S 819 om borgerinddragelse ved opsættelse af VE-anlæg på landSpm. nr. S 819 Til klima-, energi- og forsyningsministeren af: Peter Skaarup (DD): Hvad skal der efter ministerens opfattelse til, for at borgerinddragelse ved opsættelse af VE-anlæg på land kan betegnes som succesfuld?1.18) Spm. nr. S 765 om uegnede servicehundeSpm. nr. S 765 Til social- og boligministeren af: Kim Edberg Andersen (DD): Hvad mener ministeren om, at flere borgere har oplevet, at de er blevet tildelt en uegnet servicehund med helbredsudfordringer, som følge af at der er et ureguleret system og manglende regler for bevillingen af servicehunde, hvor borgere tildeles servicehunde uden krav om autorisation af servicehundene, og uden at der er krav til, hvad der egentlig skal til for at kalde en hund for en servicehund?2) 1. behandling af L 147 om gennemførelse af direktiv om styrkelse af forbrugernes rolle i den grønne omstilling m.v.Forslag til lov om ændring af lov om markedsføring, lov om forbrugeraftaler og forbrugerklageloven. (Gennemførelse af direktiv om styrkelse af forbrugernes rolle i den grønne omstilling og effektivisering af det offentlige forbrugerklagesystem). Af erhvervsministeren (Morten Bødskov).

Dokumentärfilmen Yalla Parkour följer unga män som utövar parkour på Gazas stränder, mitt bland explosioner och ruiner. För Ahmed Matar blev det en väg ut ur Gaza. Numera bor han i Stockholm. Reporter: Lisa Bergström. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play.

Seit die Waffen im Gaza-Krieg angefangen haben zu schweigen, wird umso deutlicher, wie viel dieser Krieg zerstört hat. Zurückgekehrt nach monatelanger Binnenflucht finden viele Menschen nur noch Ruinen ihrer verlassenen Häuser vor. Und die Aussicht, dass Donald Trump den Gazastreifen zu einer „Riviera“ nach seinen Reißbrett-Ideen machen könnte, wollen nicht nur sie sich nicht vorstellen. Geschweige denn, dass die Trump-USA die Kontrolle in Gaza übernehmen und die Bevölkerung anderswohin umsiedeln könnten. Über die Köpfe der Bevölkerung hinweg reden jetzt viele Akteure mit, über die Zukunft des Gazastreifens: Neben Israel, der Hamas und den USA ganz aktuell die Mitglieder der Arabischen Liga bei ihrem Treffen in Kairo. Aber werden überhaupt dauerhaft Werkzeuge statt Waffen zum Einsatz kommen können, wenn Israel Hilfslieferungen stoppt, wenn die Hamas ein Ende des Krieges fordert und wenn aus beiden Gründen eine Vereinbarung scheitert? Waffenruhe und Wiederaufbau, humanitäre Hilfe und politische Perspektiven - all das sind unverzichtbare Bausteine für die Zukunft des Gazastreifens. Wird man sie zwischen all den Trümmern in die Hand bekommen und zusammenfügen können? Hören wir dazu u. a. die Politikwissenschaftlerin Muriel Asseburg, den Entwicklungsökonomen Markus Loewe und die DRK-Notärztin Maria Overbeck. Podcast-Tipp: Lost in Nahost - der Podcast zum Krieg in Israel und Gaza Am 7. Oktober 2023 greifen Terroristen der Hamas Israel an - seitdem ist Krieg in Israel und Gaza. Was ist damals genau passiert - und warum eskaliert die Gewalt dort immer weiter? Dieser Podcast erklärt die Hintergründe - einmal mit Hilfe unserer Korrespondentinnen und Korrespondenten - und indem wir mit Menschen aus Israel und den palästinensischen Gebieten sprechen, die eine sehr unterschiedliche Sicht auf den Konflikt haben. https://www.ardaudiothek.de/sendung/lost-in-nahost-der-podcast-zum-krieg-in-israel-und-gaza/12828739/

Vi ser Palestinarörelsen på gator och torg runt om i Sverige. Dess koppling till den våldsamma extremvänstern är känd sedan länge, men ser hur egentligen dess koppling till de kriminella utländska klanerna som sätter skräck i delar av Sverige ut?Videoversion finns här: https://www.youtube.com/watch?v=q5A9YU860_8&list=PLD4IRuUm9E-ofDtin0LOHZXjGD4-xVhMN&index=2&ab_channel=DetfriaSverigePå ett stort evenemang i Folkets Hus i Hammarkullen den 21 februari, som skulle vara en "minnesstund för våra ärorika martyrer, vars rena blod har bevattnat Gazas älskade jord" deltog inte bara de vanliga Palestinaaktivisterna. Upp på scenen till jubel och applåder klev också Hashem Ali Khan, patriarken i den ökända Ali Khan-klanen.Ordförande för Folkets Hus i Hammarkullen är den socialdemokratiska riksdagsledamoten Dzenan Cisija, som i riksdagen bland annat driver frågor om "islamofobi" och Palestina.Dan Eriksson och Magnus Söderman tittar närmare på denna gegga av svenskfientliga rörelser.Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/det-fria-sverige--4339034/support.

Gaza skal være amerikansk, mener Donald Trump, der vil gøre det sønderbombede område til 'Mellemøstens Riviera' - en idé, der faktisk ikke er helt ny i MAGA-kredse. Vi ser på, hvem der før har talt varmt om Gazas havudsigt og hvordan dén idé er endt i Det Hvide Hus. Elon Musk og hans DOGE-afdeling er godt i gang med at endevende den føderale stat, og det har blandt andet kostet USA's statslige organisation for udviklingsbistand, USAID, livet. Topdemokrater mener, at der er tale om en "fjendtligt overtagelse" af den amerikanske regering. Til sidst tegner vi et portræt af demokraternes nye formand, Ken Martin, der har fået den simple opgave at rejse det gispende demokratiske parti igen. Deltagere: International korrespondent Stéphanie Surrugue, USA-korrespondent Philip Khokhar, kulturkorrespondent Sandra Brovall og USA-journalist Lasse Engelbrecht. Tilrettelægelse: Lasse Berg Sørensen.

Gaza skal være amerikansk, mener Donald Trump, der vil gøre det sønderbombede område til 'Mellemøstens Riviera' - en idé, der faktisk ikke er helt ny i MAGA-kredse. Vi ser på, hvem der før har talt varmt om Gazas havudsigt og hvordan dén idé er endt i Det Hvide Hus. Elon Musk og hans DOGE-afdeling er godt i gang med at endevende den føderale stat, og det har blandt andet kostet USA's statslige organisation for udviklingsbistand, USAID, livet. Topdemokrater mener, at der er tale om en "fjendtligt overtagelse" af den amerikanske regering. Til sidst tegner vi et portræt af demokraternes nye formand, Ken Martin, der har fået den simple opgave at rejse det gispende demokratiske parti igen. Deltagere: International korrespondent Stéphanie Surrugue, USA-korrespondent Philip Khokhar, kulturkorrespondent Sandra Brovall og USA-journalist Lasse Engelbrecht. Tilrettelægelse: Lasse Berg Sørensen.

Det vækker forargelse internationalt, at Trump nu siger at USA skal eje Gaza og at Gazas bombarderede kystlinje skal ombygges til en riviera. Men den idé stammer faktisk fra Trumps svigersøn, Jared Kushner. Skoleskyderiet i Sverige har skabt debat om, hvorfor der er så mange våben og om sikkerheden på skolerne er i orden. Mette Frederiksen vil simpelthen ikke have det siddende på Danmark, at vi er en dårlig allieret. Vi taler om, hvorfor regeringen tegner en streg i sandet her, når det kommer til forholdet med USA. Vært: Adrian Busk. Medvirkende: Matias Seidelin, tidligere USA-korrespondent på Jyllandsposten. Jakob Linnet Schmidt, phd-studerende på DIIS.

US-Präsident Donald Trumps Pläne, die Bevölkerung Gazas zu deportieren, stossen im rechten politischen Lager in Israel auf Zustimmung und Jubel. Im Rest der Welt hingegen ist die Ablehnung einhellig. Was bezweckt Trump mit seinen radikalen Ideen? Alle Themen: (00:00) Intro und Schlagzeilen (01:18) Trumps Gazapläne: Zustimmung im rechten Lager Israels (05:03) Palästinenser reagieren wütend auf Trumps Idee (11:19) Nachrichtenübersicht (16:11) Warum Grönlands Regierungschef Neuwahlen ausgerufen hat (21:15) Einigung auf Schaffung eines Sondertribunals für die Ukraine (24:11) Wie Ruanda zu seinem international guten Ruf gekommen ist (30:51) Gefängnis Champ Dollon ist heillos überbelegt (35:37) Stadt Zürich wappnet sich auf die Droge Fentanyl (39:39) UKW-Aus für legendäre Gotthard-Sicherheitsdurchsage

Republikānis Donalds Tramps oficiāli kļuvis par 47. ASV prezidentu. Gazā sākas 42 dienas ilgs pamiers. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rustams Šukurovs. Gazas kara beigas vai atelpas mirklis? 19. janvārī stājās spēkā pagājušonedēļ ar Kataras, Ēģiptes un Savienoto Valstu starpniecību panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un Gazas sektorā valdošo grupējumu „Hamās”. Tā paredz „Hamās” sagūstīto Izraēlas pilsoņu atbrīvošanu apmaiņā pret vismaz tūkstoti Izraēlā ieslodzītu palestīniešu. Iebrukuma laikā Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī Gazas joslā bāzēto grupējumu kaujinieki sagūstīja 251 ķīlnieku, no kuriem 94 joprojām atrodas teroristu rokās. Pēc Izraēlas puses ieskatiem, dzīvajos varētu būt kādi 60 no sagūstītajiem. Pirmajā uguns pārtraukšanas dienā tika atbrīvotas trīs izraēliešu gūsteknes un 90 palestīnieši – sievietes un pusaudži. Vēl vienošanās paredz pakāpenisku Izraēlas spēku atvilkšanu un humānās palīdzības piegāžu intensificēšanu, un tiek ziņots, ka svētdien Gazas joslā ieradušās apmēram 600 kravas mašīnas ar palīdzību. Visas nolīguma detaļas netiek atklātas, taču ir darīts zināms, ka tā īstenošana paredzēta trīs posmos. Pirmajam posmam, kas iesākās svētdien, jāturpinās 42 dienas, kuru laikā pakāpeniski jāatbrīvo 33 izraēliešu ķīlnieki – sievietes, bērni, vecāki ļaudis, slimie un ievainotie – un vairāki simti palestīniešu. Izraēlas Aizsardzības spēkiem jāatvelkas no Gazas joslas apdzīvotajām teritorijām, ļaujot tajās atgriezties palestīniešu civiliedzīvotājiem. Ja pāris nedēļas process turpināsies saskaņā ar vienošanos, sāksies sarunas par tālāko pamiera īstenošanas gaitu. Otrajā uguns pārtraukšanas posmā jāatbrīvo visi atlikušie izraēliešu ķīlnieki, tāpat apmaiņā pret palestīniešu ieslodzītajiem, un Izraēlas spēkiem pilnībā jāpamet Gazas josla. Visbeidzot, pēdējā etapa galvenais saturs ir normālas dzīves atjaunošana Gazas joslā, kas, visdrīzāk, prasīs vairākus gadus. Pie tam nākotnes izkārtojuma aprisēs vēl joprojām ir daudz neskaidra. Ļoti iespējams, Izraēla vēlēsies paturēt sava kontrolē buferzonu pie Gazas robežām, kam Hamas nav piekritusi. Tāpat Hamas, visdrīzāk, cer uz tādu palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu, kurus Izraēla nobūs gatava laist brīvībā; runa ir, pirmām kārtām, par 7. oktobra uzbrukumā iesaistītajiem. Tiek atzīmēts, ka Izraēla tā arī pilnībā nav sasniegusi savu kara mērķi – „Hamās” iznīcināšanu. Ņemot vērā, ka uguns pārtraukšanu var visai viegli izjaukt pat samērā neliels incidents, pagaidām vienošanās sakarā tiek paust vien piesardzīgs optimisms. Amerikas „jaunlaiku devēja” benefice „Šobrīd sākas Amerikas zelta laikmets. Sākot ar šo dienu, mūsu valsts plauks un atkal būs respektēta visā pasaulē.” Ar šādiem vārdiem savu uzrunu 20. janvāra inaugurācijas notikuma apmeklētājiem uzsāka jaun- un atkal ievēlētais, tādējādi, 45. un 47. Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps. Nācijas „jaunlaiku atvedēja” tēls, kuru viņš sev pielaikoja jau pirmajā prezidentūras periodā, tagad kļuvis tikai vēl spilgtāks visās izpausmēs. Nav arī brīnums, ka samērā daudz laika uzrunā aizņēma gānīšanās par iepriekšējās administrācijas varas periodu, kas jaunā Baltā nama saimnieka interpretācijā ir viens vienīgs politiskas un administratīvas nevarības un misēkļu periods. Kā tad ir patiesībā? Kā zināms, nu jau eksprezidents Džo Baidens atstāj valsti ekonomiski vismaz cerīgā, lai neteiktu – pārliecinošā stāvoklī. Bezdarba līmenis ir zems, ekonomiskā izaugsme – stabila, un ASV šai ziņā apsteidz citas industriāli attīstītās nācijas. Tomēr pretējā svaru kausā ir strauji pieaugusī dzīves dārdzība, kas acīmredzot daudziem amerikāņiem izrādījusies pārāk netīkama. Un pagarš ir to krīžu un problēmu saraksts, uz kurām Amerika un pasaule laikam gan būtu gribējusi redzēt Balto namu reaģējot apņēmīgāk, mērķtiecīgāk un straujāk. Sākot ar Trampa nolīgto, bet Baidena īstenoto Afganistānas evakuāciju, turpinot ar strauju nedokumentētas migrācijas plūsmu pāri Meksikas robežai, beidzot ar lavierēšanu un pussoļiem atbalstā Izraēlai tās karā pret Hamas, bet sevišķi jau Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Kas gan, protams, nenozīmē, ka adekvāts ir prezidenta Trampa sacītais par līdzšinējo valdību, kas neesot bijusi spējīga risināt pat vienkāršas krīzes pašu mājās, toties „iekūlusies veselā sērijā katastrofālu situāciju ārpus valsts robežām. Viņa paša solītā „zelta laikmeta” spožums būšot, atsaucoties uz runā piesaukto, neierobežota naftas urbšana, toties moratorijs jaunām elektroauto ražošanas licencēm, tikai divu dzimumu – vīriešu un sieviešu – atzīšana valsts politikas līmenī un ārkārtas stāvokļa izsludināšana uz Meksikas robežas, kā arī Panamas kanāla atdabūšana Savienotajām Valstīm, kuras  to esot Panamai savulaik „uzdāvinājušas”, bet tagad tur visu kontrolējot Ķīna. Panamas kanāla izbūvi 20. gs. sākumā tiešām īstenoja Savienotās Valstis, pēc tam iegūstot šo Panamas Republikas teritoriju beztermiņa nomā. Tomēr pagājušā gadsimta otrajā pusē Panamas sabiedrība arvien aktīvāk protestēja pret šo koloniālisma laikmeta stilā tapušo vienošanos, notika sadursmes ar upuriem gan protestētāju, gan amerikāņu karavīru vidū, līdz tika panākta  vienošanās, un kopš 1999. gada kanāls ir pilnīgi Panamas teritorija un īpašums. Vēl Trampa prezidentūras pirmās dienas sakarā tiek pieminēts rekordliels skaits viņa parakstītu prezidenta izpildrīkojumu. Šie ASV valsts galvas akti ir ar likuma spēku, taču, salīdzinot ar Kongresa pieņemtajiem likumiem, tos ir daudz vienkāršāk apstrīdēt tiesā. Attiecīgi jau tagad tiek prognozēts, ka daļa no šiem izpildrīkojumiem kā, piemēram, izstāšanās no Parīzes Klimata kontroles vienošanās vai Pasaules Veselības organizācijas, visdrīzāk, tiks īstenoti, bet tādi kā Savienoto Valstu pilsonības atteikums to teritorijā dzimušiem nelegālo imigrantu bērniem vai jau pieminētā tikai divu dzimumu atzīšanas politika var sadurties ar nopietniem juridiskiem šķēršļiem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Tiesa liek atjaunot uzmākšanās skandālā iesaistīto Kronlaku Mūzikas akadēmijas pasniedzēja amatā. Medijs: Katara nodevusi "Hamās" un Izraēlai galīgo līguma projektu pamieram Gazas joslā. Vienu no avārijā uz Ventspils šosejas cietušajiem bērniem pārvedīs no Tukuma slimnīcas uz Kurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī. Portālā "Mana balss" iesniegta iniciatīva par papildu maksas par farmaceita pakalpojumu atcelšanu recepšu medikamentiem.

Aktualitātes pasaulē komentē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sazināmies ar Hamburgā dzīvojoša latvieti Alīnu Āboliņu- Lindermani. Vācu „luksofors” pagalam! 6. novembra vakarā, pasaulei atgūstoties no Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu stresa, savu eksistenci beidza līdzšinējā Vācijas vēsturē vienīgā t.s. „luksofora koalīcija” – sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu alianse. Pēc sarunas ar Brīvo demokrātu partijas līderi un līdzšinējo finanšu ministru Kristiānu Lindneru kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka lūgs valsts prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru atbrīvot Lindneru no amata. Tas arī notika nākamajā dienā, kam sekoja atlaistā ministra partijas biedru – tieslietu ministra Marko Bušmaņa un izglītības un pētniecības ministres Betīnas Štarkas-Vacingeres – demisijas pieteikumi. Vēl viens brīvo demokrātu kabineta loceklis – digitālo lietu un satiksmes ministrs Folkers Visings – paziņoja, ka paliek amatā, izstājoties no partijas. Kanclers uzticējis Visingam arī atbrīvojušos tieslietu ministra portfeli, izglītības un pētniecības ministra amatu savienošanas kārtā uzņēmies pārtikas un lauksaimniecības ministrs, zaļo pārstāvis Džems Ozdemirs. Finanšu ministra portfelis ticis kanclera partijas biedram un līdzšinējam viņa biroja valsts sekretāram Jērgam Kukīsam. Līdz ar to Šolca kabinets ir kļuvis par divu partiju mazākuma valdību. Par šādas attīstības iespēju runāja jau labu laiku, bet jo sevišķi intensīvi kopš Saksijas un Tīringenes landtāgu vēlēšanām septembra sākumā, kurās visām valdošās koalīcijas partijām bija graujoši vāji rezultāti. Brīvajiem demokrātiem klājās vissliktāk, kas, jādomā, ir rezultāts šīs izteikti liberālās partijas darbībai vienā valdībā ar krietni kreisākajiem sociāldemokrātiem un zaļajiem. 1. novembrī Kristiāns Lindners publiskoja astoņpadsmit lappušu memorandu ar saviem finanšu politikas uzstādījumiem, kuru būtība ir nodokļu un, attiecīgi, valdības tēriņu mazināšana, kurpretim valdības kopējais kurss orientēts uz budžeta deficīta palielināšanu, tā iegūstot līdzekļus zaļās ekonomikas izaugsmei un citām vajadzībām. Lindnera solis, partneru nodēvēts par provokāciju, arī bija pēdējā nagla „luksofora koalīcijas” zārkā. Faktiski vienīgā domājamā attīstība šādā situācijā ir Bundestāga balsojums, izsakot kancleram neuzticību, kam sekos ārkārtas vēlēšanu izsludināšana. Vakar mediji izplatīja ziņu, ka lielākās Vācijas partijas jau vienojušās par ārkārtas vēlēšanu datumu 2025. gada 23. februārī. Spriežot pēc reitingiem, ja vēlēšanas notiktu šodien, tad tajās vislabākie panākumi būtu lielākajam opozīcijas spēkam – kristīgajiem demokrātiem, savukārt ar pieticīgāku rezultātu sekotu galēji labējā „Alternatīva Vācijai”, sociāldemokrāti un zaļie. Vēl Bundestāgā iekļūtu kreisi populistiskā Zāras Vāgenknehtas savienība, savukārt brīvie demokrāti un radikālie „Kreisie”, ļoti iespējams, paliktu ārpusparlamenta opozīcijā. Maralago „klusie telefoni” Nedēļā, kas pagājusi kopš Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām, pasaule uzmanīgi lasījusi soctīklu ierakstus un ausījusies pēc telefona zvaniem, tverot signālus, kas varētu ļaut nojaust nākamā Baltā nama saimnieka ārpolitikas kursu. Pēcvēlēšanu dienā Kremļa runasvīrs Peskovs paziņoja, ka Vladimirs Putins nedomājot apsveikt ar ievēlēšanu Krievijai naidīgas valsts līderi. Tomēr jau nākamajā dienā, 7. novembrī, tiekoties ar ārpolitikas ekspertiem t.s. Valdaja diskusiju kluba konferencē Melnās jūras kūrortā Sočos, agresorvalsts vadonis izteica Trampam komplimentu par vīrišķīgu uzvedību, atentātā gūstot vieglu ievainojumu, un, it kā starp citu, arī apsveica. Svētdien, 10. novembrī, laikrakstā „The Washington Post” parādījās raksts ar apgalvojumu, ka tai pašā 7. novembrī Tramps un Putins sazvanījušies un runājuši par Ukrainas kara problemātiku. Īstu skaidrību par to, vai jau sākta solītā miera panākšana triecientempos, laikraksta anonīmais avots gan nevieš, no sarunas satura atklājot vien to, ka jaunievēlētais prezidents ieteicis savam daudzreiz pārvēlētajam sarunbiedram pārāk neaizrauties ar agresijas eskalāciju. Kremlis Peskova personā sarunas faktu noliedzis, un to nav apstiprinājis arī neviens no republikāņu līdera komandas. Galu galā tiek minēts, ka no Savienoto Valstu likumu viedokļa šāda pašdarbība starpvalstu attiecībās amatu vēl oficiāli neieņēmušai personai varot sagādāt kārtējo kriminālapsūdzību. Toties jau oficiāli tiek atzīta Donalda Trampa telefonsaruna ar Volodimiru Zelenski, kas esot bijusi visumā laipnā tonī ieturēta. Kādā brīdī dialogam kā trešais pievienojies arī multimiljardieris Īlons Masks, kurš šobrīd pastāvīgi uzturoties Trampu ģimenes rezidencē Marelago Floridā, kur notiekot jaunās administrācijas konstruēšana. Pašam Maskam pārī ar vēl vienu spilgtu politisko biznesmeni Viveku Ramasvami tikšot uzticēta jaunveidojamas valsts struktūras – Valdības efektivitātes departamenta – vadība ar uzdevumu nojaukt traucējošo birokrātiju, likvidēt nevajadzīgus regulējumus, apcirpt pārmērīgos tēriņus un pārstrukturēt valsts aģentūras.  Nav apstiprinājusies agrāk izskanējusī informācija, ka ārlietu resoru nākamajā administrācijā atkal varētu vadīt Ukrainai simpatizējošais Maiks Pompeo; tāpat Trampa komandā nav atradusies vieta agrākajai Savienoto Valstu pārstāvei ANO Nikijai Heilijai. Valsts sekretāra portfeli Tramps nolēmis piešķirt senatoram no  Floridas Marko Rubio, kuram līdz šim bijusi globāli aktīvas, pat agresīvas amerikāņu ārpolitikas aizstāvja reputācija, tomēr viņš bija starp tiem senatoriem, kuri bloķēja palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Ietekmīgais nacionālās drošības padomnieka amats, domājams, tiks armijas un nacionālās gvardes veterānam, Floridas kongresmenim Maiklam Volcam, kurš pazīstams ar savu Ķīnai nedraudzīgo viedokli. Krievijas un Ukrainas sakarā viņš paudis, ka šim karam būtu jābeidzas diplomātiska risinājuma ceļā, taču atzīmējis arī, ka Savienotās Valstis varot visai ātri dabūt Putinu pie sarunu galda, panākot naftas produktu strauju palētināšanos. Tuvie Austrumi – būs labāk vai tikai citādāk? Kā atzīmējuši daudzi pasaules mediji, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netnjahu bija viens no pirmajiem, kurš soctīklu ierakstā sveica Donaldu Trampu ar otrreizējo ievēlēšanu prezidenta amatā. Ne mazāk bija to, kuri pieminēja iepriekšējās vēlēšanas, pēc kurām Izraēlas līderis esot, Trampaprāt, pārāk steidzīgi apsveicis ar ievēlēšanu Džo Baidenu. Egocentriskais Donalds esot to ņēmis ļaunā, kas tagad varot atsaukties uz starpvalstu attiecībām. Tomēr Izraēlas bažas šai sakarā varētu kliedēt jau pieteiktais nākamais Savienoto Valstu vēstnieks Izraēlā – tai nepārprotami simpatizējošais bijušais Arkanzasas gubernators Maiks Hakebijs. Iespējams, Trampa ievēlēšana radījusi fonu arī Kataras lēmumam pārtraukt savu starpniecību Izraēlas un „Hamās” sarunās, kas risinājās tās galvaspilsētā Dohā, un pieprasīt „Hamās” biroja slēgšanu, kas tur darbojās kopš 2012. gada. Izraēlai par Trampa pirmās prezidentūras periodu būtu grēks sūdzēties: lai atceramies kaut vai tikai amerikāņu vēstniecības pārcelšanu uz Jeruzalemi, Izraēlas suverenitātes atzīšanu pār Golānas augstienēm un līdzdalību t.s. Ābrama vienošanos panākšanā, kas pēc desmitgadēm normalizēja Izraēlas attiecības ar Apvienotajiem Arābu emirātiem, Bahreinu, Maroku un Sudānu. Tomēr, kā pieļauj laikraksta „The Washington Post” citētais Kalifornijas universitātes Izraēlas studiju profesors Dovs Vaksmans, no Trampa administrācijas varot sagaidīt arī aktīvāku atbalsta samazināšanu, ar kuru Baidens Izraēlu līdz šim tikai biedējis. Pēdējais brīdinājums tika izteikts pirms mēneša, prasot uzlabot humānās palīdzības piegādi Gazas joslas civiliedzīvotājiem, bet 12. novembrī Valsts departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka Izraēla esot veikusi dažus pasākumus vēlamajā virzienā. Tikmēr no ANO institūciju puses izskan gluži cita retorika, piesaucot „starptautiskus noziegumus” un „neizbēgamu badu”. Pirms dažām dienām publicētā ANO Cilvēktiesību biroja ziņojumā pausts, ka 70% no pēdējo sešu mēnešu laikā Gazas sektorā bojāgājušajiem esot sievietes un bērni. Tāpat ANO atzīst par ticamiem teroristiskā grupējuma Hamas vadītās Gazas Veselības ministrijas datus, kas kopējo bojāgājušo skaitu kopš kara sākuma sektorā lēš uz vairāk nekā 43 000 cilvēku. Izraēla pēdējā mēneša laikā izvērsusi intensīvāku karadarbību Gazas joslas ziemeļdaļā, norādot, ka tur pārgrupējušies un aktivizējušies „Hamās” spēki. Aktīva karadarbība turpinās arī Libānā, kur Izraēla dod triecienus grupējumam „Hezbollah”. Vakar bombardētas galvaspilsētas Beirutas dienvidu priekšpilsētas, kur atrodas „Hezbollah” vadības centri un noliktavas, kā arī vairāki ciemi Libānas kalnos, uz ziemeļaustrumiem no Beirutas. Tiek ziņots par vairākiem desmitiem bojāgājušo. „Hezbollah” atbildējusi ar raķešu un lidrobotu triecienu Izraēlas ziemeļdaļai, nogalinot divus civiliedzīvotājus. Sagatavoja Eduards Liniņš.

De hører begge lyden af droner, der svæver over dem. Rachel Stellman forbinder den evige summen med tryghed - en vished om, at det israelske militær beskytter hende. For Amna al-Khaloul i Gaza varsler dronen noget helt andet - et kommende angreb på de ruiner, hun bor i. I dag er det ét år siden Hamas' soldater stormede grænsen til Israel på motorcykler og i firhjulstrækkere - dræbte og kidnappede hundredvis af forsvarsløse israelere. Det blodigste angreb i Israels historie, der startede den blodigste krig i Gazas historie. Det seneste år har ikke blot medført død og ødelæggelse, men også had, apati og mistro. DR's mellemøstkorrespondent Puk Damsgård fortæller i dagens Genstart om afstanden mellem israelere og palæstinensere, der kun er blevet dybere ét år inde i krigen. Vært: Simon Stefanski. Program publiceret i DR Lyd d. 7/10.

Galēji labējie triumfē Austrijā parlamenta vēlēšanās. Pilsoņu karš Sudānā. Priekšvēlēšanu laiks ASV. Aktualitātes komentē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps un atvaļināts vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Sudāna – piemirstā asinspirts Pilsoņu karš Sudānā ilgst kopš pagājušā gada aprīļa, un, Gazas un Ukrainas karu aizēnots, palicis pasaules uzmanības perifērijā. Tajā pat laikā šis konflikts jau prasījis ne mazāk kā 20 000 dzīvību (lai gan tiek minēti arī krietni lielāki skaitļi), padarījis par bēgļiem apmēram desmit miljonus cilvēku, no kuriem divi miljoni pametuši valsti. Tiek lēsts, ka šobrīd karadarbība un ar to saistītā vardarbība, pārtikas un medicīniskās palīdzības trūkums tiešā veidā apdraud vairāk nekā miljona civiliedzīvotāju dzīvības. Konflikta pamatā ir cīņa par varu starp militāro huntu ar ģenerāli Abdelu Fatāhu al-Burhānu priekšgalā un tā sauktajiem Ātrā atbalsta spēkiem, kas ir savulaik no valdībai lojālām paramilitāristu grupām saformēta struktūra, faktiski – paralēla armija. Ātrā atbalsta spēku varas bāze ir Sudānas dienvidrietumi – Dārfūras provinces dienviddaļa, kur šīs vienības sākotnēji radās no turienes arābu iedzīvotājiem un darbojās kā valdības spēku sabiedrotās, apspiežot neārābu iedzīvotāju pretošanās kustību. Līdzšinējās kaujas pierādījušas, ka agrākie paramilitāristi lielākoties pārspēj regulāro armiju motivētībā un kaujas spējās, ko valdības spēki pamatā cenšas kompensēt ar pārsvaru aviācijas un artilērijas ziņā. Jau kopš kara sākuma Ātrā atbalsta spēku rokās ir lielākā daļa galvaspilsētas Hartūmas aglomerācijas, kas atrodas valsts centrā, Zilās Nīlas un Baltās Nīlas satekā. Tāpat tiem izdevies arī sagrābt Zilās Nīlas lejteci uz dienvidiem no galvaspilsētās, tā sašķeļot divās daļās armijas kontrolēto teritoriju valsts dienvidos. Pēdējās nedēļās valdības spēki mēģina paplašināt savu teritoriju galvaspilsētā, laužoties pāri Nīlas tiltiem, tomēr pagaidām nav ziņu par kādiem nozīmīgiem panākumiem. Otrs šī pilsoņkara degpunkts šobrīd ir Fašīras pilsēta – pēdējais valdības armijas atbalsta punkts Dārfūras reģionā, kuru cenšas ieņemt Ātrā atbalsta spēki. Pilsētā, kur pirms kara dzīvoja apmēram pusmiljons, saplūdis vēl vairāk nekā miljons bēgļu no apkārtējiem apgabaliem. Pilsētā katastrofāli trūkst pārtikas, pie tam ir pamatotas bažas, ka, ieņēmuši Fašīru, valdības pretinieki izvērsīs pret šiem nearābu iedzīvotājiem genocīdu. Viss liecina, ka pašreiz valdošās huntas un tās pretinieku spēki ir apmēram līdzsvarā, un, cerot uz uzvaru, abas puses nav motivētas uzklausīt starptautiskās sabiedrības aicinājumus pārtraukt konfliktu. Vai būs uzvara „par purna tiesu”? Šobrīd, kad mazāk nekā mēnesis atlicis līdz Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām, novērotāji spriež, ka tās var sagādāt spraigu cīņu līdz pašām beigām un uzvaru, tā sacīt, „par purna tiesu”. Ne eksprezidentam Trampam, ne viceprezidentei Harisai joprojām nav pamanāma pārsvara kā kopsummā, tā svārstīgajās pavalstīs. Prognožu kausos tiek svērti dažādi faktori, pie kam lielākoties tādi, kas varētu vienam no kandidātiem laupīt kādus vēlētāju atbalsta procentus – antireitingu sacīkste, tā sacīt! Kā riska faktors demokrātiem tiek piesaukta viesuļvētras Helēna plosīšanās Savienoto Valstu dienvidaustrumos, kas, pēc pašreizējiem datiem, prasījusi vairāk nekā divsimt dzīvību. Tā skārusi arī divas svārstīgās pavalstis – Džordžiju un Ziemeļkarolīnu; un, kā zināms, ja nelaimē nonākušie nesaņem pietiekami ātru un pilnīgu palīdzību, tad vainīgi pie tā ir pie varas esošie. Tramps jau paguvis izteikties, ka palīdzība katastrofā cietušajiem esot nepietiekama, jo valsts šķiežot naudu migrantu uzturēšanai, un droši vien lielum lielajam vairumam eksprezidenta mērķauditorijas lieki skaidrot, ka izdevumi vienai un otrai vajadzībai nāk no dažādām budžeta sadaļām, attiecīgi, tiešas saistības te nevar būt. Runājot par starptautisko politiku, fokusā ir Gazas karš, kas nupat jau šķiet pāraugam plašākā reģionālā konfliktā. Arī šai ziņā nozīmīgāki riski ir demokrātiem, jo viņu elektorātā pamatā ietilpst divas nozīmīgas grupas, kurām esošās administrācijas politika šķiet pārāk labvēlīga Izraēlai, proti – arābu izcelsmes amerikāņi un kreisi orientētā akadēmiskā vide. Tomēr ir arī labās ziņas Kamalas Harisas nometnei: darba tirgus uzrāda necerēti pozitīvas tendences, pēc pēdējiem datiem bezdarba līmenis tikai nedaudz pārsniedz četrus procentus, un ir izdevies novērst arī doku strādnieku streiku, kas draudēja apturēt preču plūsmu četrpadsmit Atlantijas okeāna un Meksikas līča ostās, izraisot patēriņa cenu kāpumu. Tiesa, gaidot Izraēlas atbildi uz neseno Irānas raķešu triecienu, pie apvāršņa atkal parādījies degvielas cenu kāpuma bieds. Republikāņu kandidātam, savukārt, kā žvadzoša ķēde līdzi velkas viņa pirmā termiņa fināla izraisītā tiesvedība. Federālā tiesneša pirms nedēļas publiskots ziņojums atklāj jaunas detaļas par eksprezidenta lomu  2021. gada 6. janvāra notikumos, ar to argumentējot, ka viņam nav piešķirama prezidentālā imunitāte šai lietā. Galēji labējie triumfē Austrijā 29. septembrī notikušās Austrijas parlamenta – Nacionālās Padomes – vēlēšanas apstiprināja tendenci, kas iezīmējās jau pirms pāris gadiem: radikāli labējās, nacionālkonservatīvās Brīvības partijas popularitātes kāpumu uz valdošās liberālkonservatīvās Tautas partijas reitingu krituma fona. Rezultātā līdzšinējā kanclera Karla Nehammera Tautas partija zaudējusi teju trešdaļu mandātu un palikusi otrajā vietā, savukārt Brīvības partija ieguvusi labāko rezultātu un savas frakcijas lielumu Nacionālajā Padomē bezmaz dubultojusi. Herberta Kikla vadītajiem nacionālistiem tagad būs 57 deputātu vietas no 183, Tautas partijai – 51. Sociāldemokrātiem, kuru rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, praktiski nav mainījies, būs 41 mandāts; savu sniegumu nedaudz uzlabojušajai liberālajai partijai NEOS – 18 mandāti, bet Nehammera valdības mazākajam partnerim – zaļajiem, kas arī piedzīvojuši pamatīgu kritumu, – 16 mandāti. Var piebilst, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad Brīvības partija izlaužas līdz Austrijas varas virsotnei. 1999. gadā, harizmātiskā līdera Jerga Heidera vadīta, partija ieguva labāko rezultātu vēlēšanās un izveidoja valdošo koalīciju ar Tautas partiju. Tas izraisīja bezprecendenta reakciju Eiropas Savienībā – sankcijas un daļēju diplomātisku boikotu no pārējo dalībvalstu puses. Tiesa, sankcijas ātri izplēnēja, kad kļuva skaidrs, ka tās drīzāk veicinās eiroskeptiskus noskaņojumus Austrijā, savukārt politiski nepieredzējušajai Brīvības partijai varas nasta izrādījās par smagu, un partija sašķēlās, zaudējot ietekmi un pēc tam arī varas pozīcijas. Tomēr partija pamazām atkopās, kam visnotaļ līdzēja jauns tās politikas stūrakmens – antimigrācijas politika. 2017. gada vēlēšanās Brīvības partija tika pie apmēram 20% balsu un Tautas partija kopā ar to izveidoja valdību – Sebastiana Kurca kabinetu. Tas pastāvēja apmēram pusotru gadu, līdz tā dēvētajam Ivisas skandālam – atklātībā nonācis videoieraksts atklāja, ka Brīvības partijas līderis Haincs-Kristiāns Štrāhe ar savu partijas biedru apspriež sadarbību ar krievu biznesmeni Igoru Makarovu, kā arī Austrijas mediju vides „sakārtošanu” pēc Ungārijas līdera Orbana receptēm. Notikušā rezultāts bija 2019. gada ārkārtas vēlēšanas. Nav brīnums, ka pirms šīm vēlēšanām praktiski visas partijas deklarēja nevēlēšanos sadarboties ar Brīvības partiju. Arī Austrijas prezidents Aleksandrs Van der Bellens izteicās, ka, par spīti nerakstītam likumam, varot arī neuzticēt kā pirmajam veidot valdību lielākās frakcijas līderim Kiklam. 7. un 8. oktobrī prezidents tikās ar partiju pārstāvjiem, notika arī sarunas starp Tautas partiju un sociāldemokrātiem, un, iespējams, jau šodien tiks nominēts pirmais kanclera kandidāts. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Pēc Izraēlas veiktajām apšaudēm Libānā un uzsāktās sauszemes operācijas Irāna veikusi raķešu uzbrukumi Izraēlai. Eskalējas konflikts Tuvajos Austrumos. Notikumus analizē bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, politologs Andis Kudors un atvaļināts vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Jau pāris nedēļas par Gazas sektoru pasaules medijos tikpat kā nerunā. Kopš peidžeru uzspridzināšanas uzmanības fokuss Tuvajos Austrumos pilnībā pārvirzījās uz Izraēlas ziemeļiem Libānas virzienā. Tieši peidžeru operācija bija sākums tālākajiem notikumiem. Vispirms sekoja mērķtiecīgi uzlidojumi kaujas bāzēm Libānas dienvidos, spiežot vietējos iedzīvotājus steigā pamest mājvietas un doties bēgļu gaitās. Baidoties no tehnoloģiskajiem riskiem, „Hizbullāh” vadība pagājušajā nedēļā aizliedza saviem kaujiniekiem izmantot jebkādus sakaru līdzekļus, lai nepieļautu tālākas provokācijas un ienaidniekam nebūtu iespējams saraksti vai sarunas izspiegot. Protams, grupējuma līderi to attiecināja arī uz sevi. Un tas viņiem maksāja vēl dārgāk. Lai varētu koordinēt tālāko rīcību, kustības vadītāji kopā ar Irānas pārstāvjiem sapulcējās Beirūtas piepilsētā uzbūvētajā „Hizbullāh” vadītāja štābā, kas bija ierīkots pazemē zem dzīvojamiem namiem. Taču Izraēlai ir savi spiegi it visur. Saņemot informāciju no informatoriem, 27. septembrī Izraēla negaidīti veica ļoti jaudīgu triecienu pa lēmumu pieņemšanas štābu, pilnībā iznīcinot vairākas mājas, bet sagraujot arī pazemes bunkerus. Triecienos bojā gāja gan „Hizbullāh” ilggadējais līderis Hasans Nasralla, gan vairāki grupējuma komandieri un arī viens Irānas ģenerālis. Bet uzlidojumi ir turpinājušies arī nākamajās dienās. Vēl pēc pāris dienām tika nogalināts kustības „Hamas” līderis Libānā ar visu ģimeni. 30. septembra vakarā Izraēla paziņoja, ka tā uzsāk ierobežotas sauszemes operācijas kaimiņvalstī. 1. oktobra rītā Savienoto valstu izlūkdienests brīdināja, ka saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju savu atbildes triecienu gatavo Irāna, un tas vairs nav novēršams. Šīs dienas vakarā no Irānas tika palaistas ap 200 ballistiskās raķetes, vēršot tās pret dažādām Izraēlas pilsētām. Tā saucamais Dzelzs kupols gan lielās pilsētas ir nosargājis, un nokritušās raķetes lielākoties ietriecās zemē neapdzīvotajās teritorijās. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz savu palīdzību raķešu notriekšanā sniedza gan Jordānija, gan ASV. Tomēr līdz ar šo ir būtiski pieaugusi iespēja kara tālākai eskalācijai. Izraēla nekavējoties paziņoja, ka tā neatstās notikušo bez atbildes. Savukārt Irāna brīdinājusi, ka tad arī tā turpinās savus triecienus, tos vēršot pret Izraēlas infrastruktūru. Tikmēr Libānā jau vairāk nekā miljons iedzīvotāju ir pametuši savas mājas, dodoties bēgļu gaitās. Bet galvaspilsētā Beirūtā dzīvojošie libānieši daudzi baidās uzturēties savos namos, jo nezina, kurā brīdī uz tiem var krist kāda Izraēlas raidīta raķete.

Solange die Hamas die Kontrolle über die Verteilung von Lebensmitteln und Treibstoff behalte, sei sie in der Lage, ihre Kassen zu füllen und neue Terroristen zu rekrutieren. Vertreter des Militärs wollen Israels Regierungschef daher mehrere Alternativen zur künftigen Verteilung humanitärer Hilfe im nördlichen Gazastreifen vorlegen.

Morse code transcription: vvv vvv Spotify wins case over billions of Eminem streams Philippines Alleged Chinese spy Alice Guo arrested in Indonesia US plans to accuse Russia of interfering with November election Dancing With The Stars Anna Delvey joins line up Boy, 14, arrested after four killed in US school shooting Netanyahu doubles down on control of Gazas border with Egypt Trump Media shares erase 2024 gains Canadas NDP pulls support for Trudeaus Liberals Raygun defends record as Australias best breakdancer Baseless claim about Kamala Harris crash spread by mysterious site

Morse code transcription: vvv vvv US plans to accuse Russia of interfering with November election Spotify wins case over billions of Eminem streams Trump Media shares erase 2024 gains Dancing With The Stars Anna Delvey joins line up Boy, 14, arrested after four killed in US school shooting Philippines Alleged Chinese spy Alice Guo arrested in Indonesia Baseless claim about Kamala Harris crash spread by mysterious site Canadas NDP pulls support for Trudeaus Liberals Raygun defends record as Australias best breakdancer Netanyahu doubles down on control of Gazas border with Egypt

Morse code transcription: vvv vvv Boy, 14, arrested after four killed in US school shooting Netanyahu doubles down on control of Gazas border with Egypt Baseless claim about Kamala Harris crash spread by mysterious site Canadas NDP pulls support for Trudeaus Liberals Dancing With The Stars Anna Delvey joins line up Raygun defends record as Australias best breakdancer US plans to accuse Russia of interfering with November election Trump Media shares erase 2024 gains Philippines Alleged Chinese spy Alice Guo arrested in Indonesia Spotify wins case over billions of Eminem streams

Here are 3 big things you need to know—   One — Hundreds of anti-Israel demonstrators set off smoke bombs at a protest in New York City this afternoon. They assembled at Union Square and began marching toward Grand Central Terminal.  The protesters demanded a ceasefire in the Israel/Hamas war in Gazas. Two ----  One person is in custody after four sleeping passengers were shot and killed on a Chicago-area train.  Authorities say three of the victims died at the scene, while the fourth was pronounced dead at the hospital.  Chicago Police were able to locate the suspect on a different train and said a firearm was recovered.  The case remains under investigation. And number three — San Francisco 49ers rookie wideout Ricky Pearsall will miss at least the first four games of the NFL season as he recovers from a gunshot wound.  The 23-year-old was released from the hospital on Sunday after he was shot in the chest over the weekend during a robbery attempt.  The 49ers placed him on the non-football injury list.

Researcher (from Political Research Associates) & co-author of Safety through Solidarity, Ben Lorber (@BenLorber8 on Twitter) Joins me for a conversation about the far right in both Israel and more broadly, the Jewish far right. We discuss far-right Israeli ministers Ben Gvir and Smotrich, the rhetoric we are seeing coming from so many Israeli officials, extremist anti-miscegenation groups like Lehava, and American-Israeli extremist rabbi Meir Kahane. We also discuss the ADL and the demonization of solidarity protests and encampments, as well as the concerning new pipelines for liberals to make common cause with the right on the topic of Israel. Christian Zionists, tokenization, and more, right here on episode 4 of The Global Far Right. If you enjoy the show pls consider supporting via patreon.com/nicemangos Thanks to Premium Patrons for making this miniseries possible! —— Links: Find Ben's book, co-authored with Shane Burley, ‘Safety Through Solidarity' here https://www.penguinrandomhouse.com/books/741043/safety-through-solidarity-by-shane-burley/ Ben's article on Bronze Age Zionists https://x.com/benlorber8/status/1757871425925333192?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Ben's thread on ADL's inconsistent methodology for their antisemitism audit https://x.com/benlorber8/status/1780623385971540469?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw CNN clip on tokenization that came up in our chat https://x.com/abbydphillip/status/1785147804668616941?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Jonathan Greenblatt of the ADL saying “we are not the Jews of trembling knees” https://x.com/benlorber8/status/1787536049465413921?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Greenblatt referring to students, including Jewish groups, as ‘Iranian proxies' https://www.thedailybeast.com/cair-calls-on-msnbc-to-ban-adl-boss-over-iranian-proxies-remark The Atlantic: The Golden Age of American Jews is Ending https://www.theatlantic.com/magazine/archive/2024/04/us-anti-semitism-jewish-american-safety/677469/ Tom Cotton calls encampments ‘little Gazas' https://www.axios.com/local/nw-arkansas/2024/05/01/tom-cotton-campus-protests-gaza Former US ambassador to Israel says students are marching in support of Hamas https://x.com/davidm_friedman/status/1719070572083040616?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Columbia Professor Shai Davidai refers to students as terrorists https://x.com/palmena_ic/status/1782361692900384969?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Ted Cruz saying these protests are antisemitic while perpetuating antisemitic tropes himself https://x.com/tedcruz/status/1785406268607287383?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Ben Shapiro tweet on antisemitism vs support for Israel: https://x.com/benshapiro/status/644505141299671041?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw “.@anncoulter tweets re: Jews awful, nonsensical. @anncoulter is also super pro-Israel, and has always been so, so I won't lose sleep.” Christian Nationalist Sean Feucht enthusiastic about rising antisemitism https://x.com/benlorber8/status/1783539026022006823?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Ben Gvir's association with far right leader of extremist group Lehava https://www.timesofisrael.com/jewish-extremist-benzi-gopstein-said-advising-ben-gvir-on-police-issues/ Isaac Herzog referred to intermarriage as a ‘plague' https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/incoming-jewish-agency-head-walks-back-calling-intermarriage-a-plague/ Meet Lehava, the Israeli Fascists Mounting a Vicious Crusade to Keep their Women Away from Arabs https://www.ibtimes.co.uk/meet-lehava-israeli-fascists-mounting-vicious-crusade-keep-their-women-away-arabs-1466584 Israel's Far-right Finance Minister Says He's 'A Fascist Homophobe' but 'Won't Stone Gays' Israel's Far-right Finance Minister Says He's 'A Fascist Homophobe' but 'Won't Stone Gays' - Israel News - Haaretz.com Extremist Rabbi Meir Kahane's Cousin drove into anti-genocide protesters in NYC https://www.huffpost.com/entry/reuven-kahane-arrested-columbia-gaza-protest-assault_n_663bbd77e4b0c38baf0eacd4

[This is a SAMPLE of my new Premium Miniseries, pls subscribe to the premium tiers via patreon.com/nicemangos to access the full episode] Researcher (from Political Research Associates) & co-author of Safety through Solidarity, Ben Lorber (@BenLorber8 on Twitter) Joins me for a conversation about the far right in both Israel and more broadly, the Jewish far right. We discuss far right Israeli ministers Ben Gvir and Smotrich, the rhetoric we are seeing coming from so many Israeli officials, extremist anti-miscegenation groups like Lehava, and American-Israeli extremist rabbi Meir Kahane. We also discuss the ADL and the demonization of solidarity protests and encampments, as well as the concerning new pipelines for liberals to make common cause with the right on the topic of Israel. Christian Zionists, tokenization, and more, right here on episode 4 of The Global Far Right. If you enjoy the show pls consider supporting via patreon.com/nicemangos Links: Find Ben's book, co-authored with Shane Burley, ‘Safety Through Solidarity' here https://www.penguinrandomhouse.com/books/741043/safety-through-solidarity-by-shane-burley/ Ben's article on Bronze Age Zionists https://x.com/benlorber8/status/1757871425925333192?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Ben's thread on ADL's inconsistent methodology for their antisemitism audit https://x.com/benlorber8/status/1780623385971540469?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw CNN clip on tokenization that came up in our chat https://x.com/abbydphillip/status/1785147804668616941?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Jonathan Greenblatt of the ADL saying “we are not the Jews of trembling knees” https://x.com/benlorber8/status/1787536049465413921?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Greenblatt referring to students, including Jewish groups, as ‘Iranian proxies' https://www.thedailybeast.com/cair-calls-on-msnbc-to-ban-adl-boss-over-iranian-proxies-remark The Atlantic: The Golden Age of American Jews is Ending https://www.theatlantic.com/magazine/archive/2024/04/us-anti-semitism-jewish-american-safety/677469/ Tom Cotton calls encampments ‘little Gazas' https://www.axios.com/local/nw-arkansas/2024/05/01/tom-cotton-campus-protests-gaza Former US ambassador to Israel says students are marching in support of Hamas https://x.com/davidm_friedman/status/1719070572083040616?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Columbia Professor Shai Davidai refers to students as terrorists https://x.com/palmena_ic/status/1782361692900384969?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Ted Cruz saying these protests are antisemitic while perpetuating antisemitic tropes himself https://x.com/tedcruz/status/1785406268607287383?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Ben Shapiro tweet on antisemitism vs support for Israel: https://x.com/benshapiro/status/644505141299671041?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw “.@anncoulter tweets re: Jews awful, nonsensical. @anncoulter is also super pro-Israel, and has always been so, so I won't lose sleep.” Christian Nationalist Sean Feucht enthusiastic about rising antisemitism https://x.com/benlorber8/status/1783539026022006823?s=61&t=w7q_ejvwZ_gCFj9WV50Lqw Ben Gvir's association with far right leader of extremist group Lehava https://www.timesofisrael.com/jewish-extremist-benzi-gopstein-said-advising-ben-gvir-on-police-issues/ Isaac Herzog referred to intermarriage as a ‘plague' https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/incoming-jewish-agency-head-walks-back-calling-intermarriage-a-plague/ Meet Lehava, the Israeli Fascists Mounting a Vicious Crusade to Keep their Women Away from Arabs https://www.ibtimes.co.uk/meet-lehava-israeli-fascists-mounting-vicious-crusade-keep-their-women-away-arabs-1466584 Israel's Far-right Finance Minister Says He's 'A Fascist Homophobe' but 'Won't Stone Gays' Israel's Far-right Finance Minister Says He's 'A Fascist Homophobe' but 'Won't Stone Gays' - Israel News - Haaretz.com

Greg Gutfeld warns: We're on a "slow roll to our own little Gazas" as Democrats court the "Death to America" vote. (Please subscribe & share.) Sources: https://www.foxnews.com/politics/white-house-condemns-death-america-chants-michigan-rep-rashida-tlaib-gov-gretchen-whitmer-mum https://redstate.com/jenvanlaar/2024/04/05/iran-hardliners-claim-senior-irgc-commander-killed-in-syria-was-instrumental-in-planning-oct-7-attack-n2172372