Podcasts about lnnk

Stāsta žurnālists un politiķis, savulaik – Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns Pirms šodienas vienmēr bijusi vakardiena. Tautas frontes manifestācijā Daugavmalā dienu pirms 1990. gada 18. marta Augstākās padomes vēlēšanām turēju plecos četrus gadus veco dēlēnu. Radiožurnālists Jānis Ūdris vēlāk stāstīja, ka amerikāņu reportieris, kam viņš manifestācijā tulkoja, to ieraudzīdams, izsaucies: "Nākotne viņa plecos!" Mēs visi esam kādam vai kādas iepriekšējās paaudzes plecos. Mūsu plecos ir mūsu nākotne. Varbūt nav tik svarīgi, bet parasti, atzīmēdami 4. maiju, cilvēki lielākoties aizmirsuši vai nezina, ka Latvijas neatkarības atjaunotāju pirmā plenārsēde sākās nevis 4., bet gan 3. maijā. Bez sīvas spēkošanās ar prokremlisko opozīciju, bez neatkarības pasludināšanai svarīgāko  pozīciju ieņemšanas 4. maijs šodien nebūtu svētku diena. 3. maijā par Augstākās padomes priekšsēdētāju ar turpat vai 160 balsīm ievēlēja iepriekšējās – Latvijas PSR Augstākās padomes – Prezidija priekšsēdētāju, no augstu padomju amatpersonu aprindām nākušu latviešu godavīru Anatoliju Gorbunovu. Taču zīmīgi, ka 138 deputāti – tieši tik, cik nākamajā dienā balsos par neatkarību – viņa pirmā vietnieka krēslā apstiprināja Tautas frontes priekšsēdētāju, bet 131 – tas ir, mazāk par liktenīgo konstitucionālo vairākumu – piekrita, ka par priekšsēdētāja otro vietnieku kļūst LNNK pārstāvis. 3. maijā plenārsēdi uzsāka vēl Latvijas PSR Augstākā padome un Latvijas PSR deputāti, bet 4. maija pēcpusdienā PSR abreviatūra un attiecīgā plāksnīte pie Augstā nama ieejas jau atradās vēstures mēslainē. Tālab 3. maijs, ja arī nav atzīmējama diena, tomēr bijusi liktenīga. Iepriekšējā stāstā par neatkarības atjaunošanu pirms 35 gadiem pieminēju 30. marta diskrēto apspriedi Vaives dzirnavās. Nepateicu tikai to, ka tur Tautas frontes un Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadoņi apsprieda ne tikai Neatkarības deklarācijas gala tekstu, bet dalīja arī portfeļus un amatus, kam vajadzētu vadīt neatkarības izcīņu. Tur izlemts pirms 3. maija – Augstākās padomes pirmās sanākšanas – ar Latvijas Neatkarības deklarāciju iepazīstināt PSRS Prezidentu. Pastāvēja neliela cerība, ka tas varētu novērst vai vismaz mīkstinātu represijas  un ekonomisko blokādi, kādu pēc 11. marta Lietuvas Neatkarības akta Kremlis jau īstenoja pret lietuviešiem. Rietumu politisko līderu tipiskā attieksme pret Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas centieniem toreiz vēl bija apmēram tāda: "Jums taisnība, bet runājiet ar Maskavu!" Tikšanās ar Gorbačovu un PSRS premjerministru Nikolaju Rižkovu par Latvijas Neatkarības deklarāciju Maskavas Kremlī notika 17. aprīlī. "Stenka na stenku!" ("Siena pret sienu!") – Kremļa saimnieks norādīja vietas sarunu galda pretējā pusē man, Tautas frontes valdes loceklim Ilmāram Bišeram, Anatolijam Gorbunovam un deputātam Vilnim Bresim – četru cilvēku delegācijai no Latvijas. Deklarācijas nianses viņu neinteresēja. Uzstāja, ka izstāšanās no PSRS pieļaujama tikai saskaņā ar PSRS Konstitūciju, ko PSRS Konstitūcija, protams nepieļauj. PSRS valdības galva Rižkovs viszinīgi brīdināja, ka jelkādas Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu ne tikai PSRS valdība, bet arī latviešu tauta uztveršot kā neatbalstāmu ekstrēmismu un mūs gāzīšot. Pirmais jaunās Augstākās padomes gāšanas mēģinājums notika 15. maijā. Vecajā Rīgas Bruņniecības namā, pūlēdamies padzīt koristus, kuri kā sargi stāvēja uz ieejas kāpnēm dziedāja tautasdziesmas, lauzās civilās drānās ģērbti jaunekļi, pieprasīdami saskaņā ar Gorbačova dekrētu iesaldēt 4. maija deklarāciju. Uzbrucēji Puškina valodā auroja "Internacionāles" pirmo rindiņu un negaidīti izklīda stundā, kad padomju armijas daļās dalīja pusdienas. Pēc 17. aprīļa sarunas ar Gorbačovu varēja nojaust, ka neatkarības atgūšana arī parlamentārā, nevardarbīgā ceļā nebūs vienkārša, un Kremlis neatsakās no iespējas Baltijas neatkarības procesus apturēt ar spēku. "Ja vēlētos, es Landsberģi pāris nedēļās "priščučil bi" ("pienaglotu pie sienas")," PSRS Prezidents brīdināja mūs, šķietami draudzīgi piebilzdams, ka ar "latviešu strēlniekiem" jau gan, atšķirībā no "lietuviešu muzikanta", Kremlis taču varēšot vienoties. Tautas frontes atbilde šai sarunai Kremlī bija 21. aprīlī Daugavas stadionā sasauktā visas Latvijas vairāk nekā 8000 dažādu līmeņu deputātu sanāksme. Tā Augstākās padomes pirmajai sesijai uzdeva balsot par Tautas frontes sagatavoto Deklarāciju.  Dzejnieks Imants Ziedonis mudināja nenobīties no "ziloņa, kas iebridis skudru pūznī, uzlicis tam gubu un žēli taurē, ka skudras, čurādamas uz viņa kājas, pārkāpj ziloņa cilvēktiesības". Tas bija sveiciens jau dibinātajai Augstākās padomes prokrieviskajai frakcijai "Līdztiesība". Daudzi "Līdztiesības" deputāti ikdienā valkāja padomju armijas un VDK virsnieku uniformas, atgādinādami, ka ir bruņota opozīcija. Imants Ziedonis arī karsti atbalstīja priekšlikumu 3. maija sēdi ievadīt ar deputātu svinīgo solījumu Mātei Latvijai Brāļu kapos. Ar solījumu veļiem, kuru plecos turamies, un solījumu tiem, kurus jānotur mūsu pleciem. Dzestrā agrumā, zeltsaules staros. Visi caur Brāļu kapu vārtiem izgājušie deputāti sastājās ar skatu pret Mātes Latvijas skulptūru. Kā pēdējais aizelsies pieskrēja filozofs Pēteris Laķis, stāstīdams, ka viņu aizkavēja puķu tantiņa, kura nav ņēmusi naudu par ziedu pušķīti, piekodinādama, ka par samaksu pieņems tikai balsojumu par neatkarību. Un lai arī ir dzirdēts mūziķu joks, ka par vienu flautu briesmīgāk var skanēt tikai divas flautas, nākamo balsotāju par neatkarību solījumu senčiem un nākamībai 3. maijā, ja neesmu to nosapņojis, ievadīja un noslēdza divu jauniešu – puiša un meitenes – dievišķa flautu spēle. Tas bija skaistākais un iedvesmojošākais uzmundrinājums deputātiem, kas 3. maijā  pārkāpa vecā laikmeta slieksni, lai dotos nezināmā nākotnē uz 4. maiju, kas, nevar noliegt, laimīgi turpinās par spīti tā paša ienaidnieka draudiem un karam Ukrainā.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā "Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Raivis Dzintars.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā "Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Raivis Dzintars.

Jau 1.oktobrī 14.Saeimas vēlēšanas, kurās uz 100 deputātu vietām pretendē 1831 cilvēks no kopumā 19 sarakstiem. Raidījuma ietvaros organizējam priekšvēlēšanu diskusijas ar vēlēšanām iesniegto partiju sarakstu līderiem, kas kandidē no Latgales vēlēšanu apgabala. Skaidrosim politisko spēku piedāvājumus Latgales attīstībai, prioritātes un darbības virzienus nākamās Saeimas darbības laikā. Uz diskusijām sarakstu pārstāvji tiks aicināti pēc CVK izlozētajiem numuriem 14. Saeimas vēlēšanās (tiek aicināti sarakstu līderi, ja līderis nevar vai atsakās, tiek aicināts nākamais sarakstā). Otrajā priekšvēlēšanu diskusijā piedalās sekojošu partiju pārstāvji: Viktorija Pleškāne - Politiskā partija "Stabilitātei!"; Edmunds Teirumnieks - Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"; Vilis Krištopans - LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ; Aldis Bukšs - Konservatīvie; Regīna Ločmele - sociāldemokrātiskā partijas "Saskaņa".

Minimaluos olgys mierkis ir pasorguot darbinīkus nu cīši zama atolguojuma, tys var byut ari vīns nu politikys elementu, kab īveiktu nabadzeibu i samazynuotu navīnleidzeibu. Nu 2021. goda 1. janvara mieneša bruto minimaluo olga Latvejā ir 500 eiro. Itūšaļt Lobkluojeibys ministreja pīduovoj minimalū olgu vaļstī dasaisteit pārnejuo goda videjai olgai, nūsokūt minimalū olgu 50 % lelumā nu īprīškejuo goda videjuos atleidzeibys vaļstī. Tai 2023. godā minimaluo olga varātu byut da 640 eiro. Latvejis Dorba devieju konfederaceja itaidā ministrejis pīduovuojumā saredz par daudzi lelu liecīni minimaluos olgys palelynuošonā. Kai Dorba devieju konfederaceja, tai uzjiemieji tur, ka mazynuot nabadzeibys ryskus i navīnleidzeibu var ari cytaidā ceļā, par pīmāru, car nūdūkļu politiku, kai ari veicynojūt dorba ražeigumu. Taipat uzjiemieji Latgolā izsoka redzīni, ka minimaluos olgys ceļšona vaļstī ir politiskys sūļs, kam nav eistyna ekonomiska pamatuojuma, i tys var radeit vēļ leluoku plaisu golvyspiļsātys i regionu vydā. Par tū, kai minimaluos olgys ceļšona Latgolā varātu atsasaukt iz dzeivis leimiņa pasaceļšonu, uzjiemiejdarbeibys vidi i biznesa atteisteibu, raidejumā runoj AS “Preiļu siers” vaļdis prīšksādātuojs Jāzeps Šņepsts, SIA “Nemo” vaļdis prīšksādātuoja Inga Zemdega-Grāpe, Nūdarbynuoteibys vaļsts agenturys Rēzeknis filialis vadeituoja Ināra Ducsaliete, Darba devieju konfederacejis Latgolys regiona koordinators, Rēzeknis piļsātys dūmis deputats Juris Guntis Vjakse (īvālāts nu apvīnuotuo saroksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Zaļā partija, Jaunā VIENOTĪBA, “Latvijas Reģionu Apvienība”, LATGALES PARTIJA”) i Latgolys planavuošonys regiona Atteisteibys Padūmis prīšksādātuojs, Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuojs  Sergejs Maksimovs (īvālāts nu “LATGALES PARTIJA”).

Maksāt daudzkārt lielākus rēķinus par siltumenerģiju vai atteikties no karstā ūdens līdz nākošanai apkures sezonai - šādas izvēles priekšā šobrīd ir rēzeknieši, kur līdz šim apkures tarifs bija viens no zemākajiem valstī, bet jau 1.maijā būs viens no augstākajiem. Kā abas Latgales lielākās pilsētas Rēzekne un Daugavpils turpmāk plāno risināt siltuma tarifu, siltumenerģijas pieejamības un divesrifikācijas jautājumus par to sarunā ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču (ievēlēts no partijas "Saskaņa"), Rēzeknes pilsētas domes deputātu Jāzepu Korsaku (ievēlēts no apvienotā saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Zaļā partija, Jaunā VIENOTĪBA, Politiskā partija “Latvijas Reģionu Apvienība”, LATGALES PARTIJA”) un pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils siltumtīkli” valdes locekli Aleksandru Karpenko.

Saeimā tiek skatīti Valsts prezidenta sagatavotie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz samazināt valsts finansējumu tām partijām, kuru frakcijas Saeimā izjukušas vai būtiski samazinājies deputātu skaits tajās. Latvijas politikas vēsturē ne reizi bijis tā, ka partija gūst labus panākumus vēlēšanās, bet pēc tam tā izjūk. Šobrīd partijas, kuras ir iekļuvušas Saeimā, var saņemt ievērojumu valsts finansējumu, neatkarīgi no tā, vai to frakcijas vispār pastāv. Vai Valsts prezidenta ierosinājums ir taisnīgs un veicinās politisko partiju ilgtspēju, diskutējam raidījumā Krusptunktā. Raidījuma pirmajā daļā uzklausām ekspertus: diskutē Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus un domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka. Raidījuma otrajā daļā iecerētos grozījumus vērtē politiķi, ka būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā: Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Možvillo (no frakcijas "Neatkarīgie", bet ievēlēts no partijas KPV LV saraksta, pēc nosaukuma maiņas tā ir partija „Par cilvēcīgu Latviju”) un Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK").

Pildot Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Civilās savienības likumprojektu, kas ļauj reģistrēt divu pilngadīgu personu attiecības un aizsargā to mantiskās un personiskās tiesības. Satversmes tiesa, izskatot prasību par Darba likuma normu, kas pēc bērna piedzimšanas ļāva saņemt atvaļinājumu tikai bērna tēvam, cita starpā noteica, ka jāaizsargā visu ģimeņu tiesības. Saeimā līdz šim ir noraidīti visi projekti, kas paredz kopdzīves, tajā skaitā viena dzimuma personu kopdzīves reģistrāciju. Tagad Tieslietu ministrijā izstrādāts jauns projekts. Krustpunktā diskutējam, vai Saeima to varētu atbalstīt. Raidījuma viesi Saeimas juridiskās komisijas deputāti no dažādām Saeimas frakcijām: Edgars Tavars (Zaļo un Zemnieku savienība), Jānis Iesalnieks (Nacionālā Apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK"), Valērijs Agešins ("Saskaņa") un Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Jau 11. septembrī gaidomys pošvaļdeibu vieliešonys Rēzeknis nūvodā i Varakļuonu nūvodā. Tai kai Satversmis tīsa atzyna Varakļuonu nūvoda davīnuošonu Rēzeknis nūvodam par naatbylstūšu Satversmei, vieliešonys itymūs nūvodūs junī tyka atcaltys i nūteik viņ niu. Itūšaļt Varakļuonu nūvods byus mozuokais nūvods vaļstī i saglobuos īprīškejūs rūbežus, bet Rēzeknis nūvods apvīnuos bejušū Rēzeknis nūvoda i Viļānu nūvoda teritoreju. Pošu reizi kai Rēzeknis, tai Varakļuonu nūvodūs struodoj pagaidu administraceja, bet piec 11. septembra vieliešonu dorbu aizsuoks ari jaunīvālātī deputati.   Raidejumā pīduovojam prīškvieliešonu diskusejis ar obeju nūvodu pošvaļdeibu vieliešonom īsnāgtūs sarokstu liderim voi puorstuovim. Piec pošvaļdeibu vieliešonu Varakļuonu nūvoda dūmē tiks īvālāti 15 deputati. Itūšaļt iz itom vītom kandidej 64 pretendenti nu četru sarokstu, kū prīškvieliešonu diskusejā puorstuov: Janīna Grudule, "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"; Māris Višķers, Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"; Māris Justs, "Latvijas attīstībai"; Austris Kokars, APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI. Vysu diskuseju verīs ite:     Piec pošvaļdeibu vieliešonu Rēzeknis nūvoda dūmē tiks īvālāti 19 deputati. Iz itūs vītu kandidej 162 pretendenti nu ostoņu sarokstu, kū prīškvieliešonu diskusejā puorstuov: Ērika Teirumnieka, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"; Guntis Rasims, Jaunā konservatīvā partija; Monvīds Švarcs, Jaunā VIENOTĪBA, "Kustība "Par!", LATGALES PARTIJA; Daiga Ceipiniece, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija; Guntis Trupavnieks, "Latvijas attīstībai"; Jekaterina Ivanova, sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"; Kaspars Melnis, Zaļo un Zemnieku savienība. Vysu diskuseju verīs ite:    

Jau ituo goda 5. junī piec naseņ nūtikušuos teritorialuos reformys jaunajūs nūvodūs nūtiks pošvaļdeibu vieliešonys. I ituos vieliešonys byutisku nūzeimi pamess na tik viņ iz vītvarom, bet īzeimuos arī jaunus rūbežus. Latvejis Radejis Latgolys studeja turpynoj prīškvieliešonu diskuseju cyklu, kurymā sešu raidejumu laikā izvaicuosim deputatu kandidatu sarokstu liderus voi puorstuovus Latgolys tūpūšajūs nūvodūs, kurūs vysvaira ir ītekmiejuse administrativi teritorialuo reforma. I itymā nedeļā fokusā jaunveidojamais Augšdaugovys nūvods, kas iz prīšku piec vieliešonu apvīnuos Daugovpiļs i Ilūkstis nūvodus, kūpumā vaira kai 26 tyukstužys īdzeivuotuojus. Iz 15 deputatu mandatu Augšdaugovys nūvodā preteņdej 82 politiķi nu pīcu parteju, kū itymā raidejumā puorstuov: Andrejs Faibusevičs, Jaunā konservatīvā partija, Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Jānis Belkovskis, Daugavpils novada partija, Viktors Jasiņavičs, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Maigurs Krievāns, Latvijas Zemnieku savienība, Māris Bozovičs - “Latgales partija”.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Jau ituo goda 5. junī piec naseņ nūtikušuos teritorialuos reformys jaunajūs nūvodūs nūtiks pošvaļdeibu vieliešonys. I ituos vieliešonys byutisku nūzeimi pamess na tik viņ iz vītvarom, bet īzeimuos arī jaunus rūbežus. Latvejis Radejis Latgolys studeja turpynoj prīškvieliešonu diskuseju cyklu, kurymā sešu raidejumu laikā izvaicuosim deputatu kandidatu sarokstu liderus voi puorstuovus Latgolys tūpūšajūs nūvodūs, kurūs vysvaira ir ītekmiejuse administrativi teritorialuo reforma. I itymā nedeļā fokusā jaunveidojamais Rēzeknes nūvods, kas iz prīšku piec vieliešonu apvīnuos Rēzeknes, Viļānu i Varakļānu nūvodus, kūpumā vaira kai 32 tyukstužys īdzeivuotuojus. Iz 19 deputatu mandatu Rēzeknes nūvodā preteņdej 132 kandidati nu sešu parteju, kū itymā raidejumā puorstuov itūs politiskūs parteju ci apvīneibu lideri: Monvīds Švarcs, Jaunā VIENOTĪBA, "Kustība "Par!"", LATGALES PARTIJA, Kaspars Melnis, Zaļo un Zemnieku savienība, Guntis Trupavnieks, Latvijas attīstībai, Ērika Teirumnieka, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Guntis Rasims, Jaunā konservatīvā partija, Jekaterina Ivanova, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Pašvaldību vēlēšanas gaidot, turpinām partiju diskusijas par plāniem jaunajos novados svarīgākajās jomās. Pievēršamies izglītībai. Lai arī par izglītības iestāžu tīkla reformu lemj valdība, tomēr lēmumi par konkrētu skolu likteni galu galā būs jāpieņem pašvaldībām. Pašvaldību ziņā ir arī pirmskolas izglītības iestādes. Par izglītības jautājumiem Krustpunktā diskutē pārstāvji no trim partijām: Edgars Puksts, kurš Ludzas novadā startē no Latgales partijas saraksta, Atis Avots ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Bauskas novada deputāta amata kandidāts, kā arī Uģis Mitrevics no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai,Tēvzemei un Brivībai/LNNK”, kurš kandidē Siguldas novadā.  

Pašvaldību vēlēšanas gaidot, turpinām partiju diskusijas par plāniem jaunajos novados svarīgākajās jomās. Pievēršamies izglītībai. Lai arī par izglītības iestāžu tīkla reformu lemj valdība, tomēr lēmumi par konkrētu skolu likteni galu galā būs jāpieņem pašvaldībām. Pašvaldību ziņā ir arī pirmskolas izglītības iestādes. Par izglītības jautājumiem Krustpunktā diskutē pārstāvji no trim partijām: Edgars Puksts, kurš Ludzas novadā startē no Latgales partijas saraksta, Atis Avots ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Bauskas novada deputāta amata kandidāts, kā arī Uģis Mitrevics no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai,Tēvzemei un Brivībai/LNNK”, kurš kandidē Siguldas novadā.  

Jau ituo goda 5. junī piec naseņ nūtikušuos teritorialuos reformys jaunajūs nūvodūs nūtiks pošvaļdeibu vieliešonys. I ituos vieliešonys byutisku nūzeimi pamess na tik viņ iz vītvarom, bet īzeimuos arī jaunus rūbežus. Latvejis Radejis Latgolys studeja turpynoj prīškvieliešonu diskuseju cyklu, kurymā sešu raidejumu laikā izvaicuosim deputatu kandidatu sarokstu liderus voi puorstuovus Latgolys tūpūšajūs nūvodūs, kurūs vysvaira ir ītekmiejuse administrativi teritorialuo reforma. I itymā nedeļā fokusā jaunveidojamais Preiļu nūvods, kas iz prīšku piec vieliešonu apvīnuos Preiļu, Rībeņu, Vuorkovys i Aglyunys nūvodus (bez Grāveru, Kastuļinas, Šķeltovas pog.), kūpumā gondreiž 17 tyukstužys īdzeivuotuojus. Iz 15 deputatu mandatu Preiļu nūvodā preteņdej 135 kandidati nu ostoņu parteju. Tai kai "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija i LATGALES PARTIJA, Jaunā VIENOTĪBA diskusejā sovu daleibu atsaceja, itymā raidejumā pīsadaleis sešu politiskūs parteju ci apvīneibu lideri: Ilga Zalāne, Politiskā partija "KPV LV", Pēteris Rožinskis, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Ārijs Vucāns, APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI, Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Jaunā konservatīvā partija, Mindaugas Bitinas, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Lauris Pastars, "Latvijas attīstībai", Āris Elsts, Zaļo un Zemnieku savienība.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Jau ituo goda 5. junī piec naseņ nūtikušuos teritorialuos reformys jaunajūs nūvodūs nūtiks pošvaļdeibu vieliešonys. I ituos vieliešonys byutisku nūzeimi pamess na tik viņ iz vītvarom, bet īzeimuos arī jaunus rūbežus. Latvejis Radejis Latgolys studeja turpynoj prīškvieliešonu diskuseju cyklu, kurymā sešu raidejumu laikā izvaicuosim deputatu kandidatu sarokstu liderus voi puorstuovus Latgolys tūpūšajūs nūvodūs, kurūs vysvaira ir ītekmiejuse administrativi teritorialuo reforma. I itymā nedeļā fokusā jaunveidojamais Bolvu nūvods, kas iz prīšku piec vieliešonu apvīnuos Bolvu, Baltinovys, Ruguoju i Viļakys novadus. Kūpā Bolvu nūvodā byus 21 pogosts ar gondreiž 20 tyukstužom īdzeivuotuoju. Iz 15 deputatu mandatu Bolvu nūvodā preteņdej 150 kandidati nu deveņu parteju. Tai kai KPV.LV diskusejā sovu daleibu atsaceja, itymā raidejumā pīsadaleis ostoņu politiskūs parteju ci apvīneibu lideri: Jānis Trupovnieks, Latvijas Zaļā partija, Leonids Cvetkovs, “Latvijas attīstībai”, Sergejs Maksimovs, “Latgales partija”, Aigars Pušpurs, “Latvijas Zemnieku savienība”, Aldis Bukšs, Jaunā Konservatīvā partija, Aija Mežale, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Gints Grīslis, sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, Maruta Castrova, “Jaunā Vienotība”.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Goda nūgalē dīzgon intensivs dorbs rit ari Latvejis Republikys Saeimā, pījamūt viertini lykumprojektu, tymā storpā ari kas vārsti iz nūdūkļu sistemys uzlobuojumim. Ituos nedelis uorkuortys plenarsēdis storplaikā iz diskuseju gon par pošreizejū Saeimys dorba parādu, gon gaidomajom pošvaļdeibu vieliešonom, kas byus cytaižuokys kai īprīšk, gon ari par tū, kai, pījemūt 2021. goda budžetu, tyka pīškierti leidzekli atseviškim projektim Latgolā nu vaļsts budžeta leidzekļu naparadzātim gadiejumim, asam aicynuojuši  13. Saeimys deputatus — Edmundu Teirumnieku (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Ingu Goldbergu ("Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), Andri Kazinovski (Jaunā konservatīvā partija). Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi. Īsaklausi! Raidam latgaliski!

Goda nūgalē dīzgon intensivs dorbs rit ari Latvejis Republikas Saeimā, pījamūt virkni lykumprojektu, tymā storpā arī kas vārsti iz nūdūkļu sistemys uzlobōjumim. Ituos nedeļis uorkuortys plenārsēdis storplaikā iz diskuseju gon par pošreizejū Saeimas dorba kuorteibu, gon gaidomajom pašvaldeibu vieliešonom, kas byus cytaižuokys kai īprīšk, gon ari par tū, kai, pījemūt 2021.goda budžetu, tyka pīškierti leidzekļi atsevišķim projektim Latgolā nu valsts budžeta leidzekļim naparadzātīm gadiejumim, esam aicynovušs 13.Saeimas deputātus - Edmundu Teirumnieku (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Ingu Goldbergu ("Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), Andri Kazinovski (Jaunā konservatīvā partija).   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi. Īsaklausi! Raidam latgaliski!

"Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot Rīgā?" atbild "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība" saraksta pārstāvji. Jānis Domburs viņus izvaicā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem, programmu un iecerēm galvaspilsētā. Sarakstu raidījumā pārstāvēs Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis, Latvijas Reģionu Apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un Valsts prezidenta ārštata padomniece izglītības un zinātnes politikas jautājumos Ieva Siliņa. Kopumā no šī saraksta kandidē 63 cilvēki. Tā kārtas numurs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir 2. 24.08.2020. epizode.

Gaidot ārkārtas domes vēlēšanas augusta beigās Rīgā, reizi nedēļā trīs partijas aicinām uz diskusiju raidījumā "Krustpunktā", lai izjautātu un uzklausītu. Šajā pārraidē piedalās ”Gods kalpot Rīgai” pārstāvis Oļegs Burovs, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Latvijas Reģionu Apvienības pārstāve Ieva Siliņa un "Jaunās Vienotības" pārstāvis Vilnis Ķirsis. Katrā priekšvēlēšanu raidījumā deputātu kandidātus aicinām izteikties par četriem rīdziniekiem svarīgiem tematiem: pilsētas infrastruktūra, pašvaldības uzņēmumi, izglītība un vide, kā arī skaidrojam, kādas partijas redz savstarpējās sadarbības iespējas.

Gaidot ārkārtas domes vēlēšanas augusta beigās Rīgā, reizi nedēļā trīs partijas aicinām uz diskusiju raidījumā "Krustpunktā", lai izjautātu un uzklausītu. Šajā pārraidē piedalās ”Gods kalpot Rīgai” pārstāvis Oļegs Burovs, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Latvijas Reģionu Apvienības pārstāve Ieva Siliņa un "Jaunās Vienotības" pārstāvis Vilnis Ķirsis. Katrā priekšvēlēšanu raidījumā deputātu kandidātus aicinām izteikties par četriem rīdziniekiem svarīgiem tematiem: pilsētas infrastruktūra, pašvaldības uzņēmumi, izglītība un vide, kā arī skaidrojam, kādas partijas redz savstarpējās sadarbības iespējas.

In the first installment of their guide to the 2020 Rīga City Council Elections, Otto and Joe take a look at the programs of the six parties who are already in the council, as well as explain a bit about their backgrounds. Parties covered: "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija Partija "Gods kalpot Rīgai" Jaunā konservatīvā partija Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE" Jaunā VIENOTĪBA Music: "Prelude" by Yakov Golman: https://freemusicarchive.org/music/Yakov_Golman/Piano__orchestra_1/Yakov_Golman_-_Prelude

Krustpunktā šodien diskutēsim par to, kādai pēc administratīvi teritoriālas reformas jābūt vietējai varai un kurš varēs tajā piedalīties. Pašvaldībās, kur vēlētāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem, līdz šim varēja balotēties vēlētāju apvienības. Pēc Administratīvi teritoriālās reformas tik mazu pašvaldību, iespējams, vairs nebūs. Vai vietējā varā līdz ar to nebūs vieta arī vēlētāju apvienībām? Vai, izslēdzot to līdzdalību, nenostiprināsies lielo partiju monopols un vai tās spēs pietiekami plaši pārstāvēt iedzīvotāju intereses pašvaldībās, par to saruna Krustpunktā. Diskusijā piedalās Saeimas deputāti - Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars un Dace Bluķe no apvienības „Attīstībai/Par”,  tāpat arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis (ZZS) un politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Studijā notikumus komentē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga un politologs Ojārs Skudra, no Briseles stāsta - Eduards Liniņš. Atvadas no Lielbritānijas Tas nu ir noticis. Vakar vakarā apmēram pusseptiņos pēc Briseles laika Eiropas Parlaments ar 621 balsi par, 49 balsīm pret un 13 deputātiem atturoties apstiprināja vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Līdz ar to ir noslēdzies process, kuru iesāka 2016. gada 23. jūnijā Lielbritānijā notikušais referendums par izstāšanos, un kas ieguvis vispārzināmo apzīmējumu breksits. Līdz ar 31. janvāra pēdējo sekundi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste pārstās būt Eiropas Savienības sastāvdaļa. Vakardienas debatēs pirms balsojuma daudzi runātāji pateicās saviem aizejošajiem kolēģiem, visiem britu politiķiem un britu nācijai par teju pusgadsimta laikā doto pienesumu savienības veidošanā un attīstīšanā. Daudzi citi pauda pārmetumus britu politiskās elites un arī mediju bezatbildībai, veicinot sabiedrībā antieiropeiskas tendences. Sevišķi skaudras bija daudzu Lielbritānijas pārstāvju – Liberāldemokrātiskās partijas, Skotijas Nacionālās partijas, Velsas partijas "Plaid Cymru", Ziemeļīrijas "Sinn Féin" un Ziemeļīrijas alianses partijas – uzrunas, kurās cita starpā skanēja apņemšanās atgriezties. To pašu viņiem vēlēja arī daudzi kolēģi. Protams, triumfa un zvaigžņu stunda šī bija Naidželam Farāžam un viņa „Breksita partijai”, taču līdz ar to viņu loma kā Eiropas, tā Lielbritānijas politikā ir izspēlēta. Britu deputātiem pametot Eiropas Parlamentu, tā vietu skaits samazināsies no 751 uz 705. Lielākā zaudētāja no britu aiziešanas ir liberāli centriskā alianse „Atjaunot Eiropu”, kura līdz ar britu liberāldemokrātiem zaudēs 17 vietas, bet vietā iegūs tikai sešas. Arī vairuma citu parlamenta apvienību bilance šai ziņā ir negatīva. Vienīgās grupas, kuras no šīm pārmaiņām iegūst, ir labēji centriskā Eiropas Tautas partija un nacionālistu, populistu un eiroskeptiķu grupa „Neatkarība un demokrātija”. Tomēr būtiskas izmaiņas politisko spēku samērā Eiropas Parlaments nav piedzīvojis. Protams, līdz ar vakardienas balsojumu nekas nebeidzas – priekšā ir sarunas, veidojot savienības partnerattiecības ar bijušo dalībvalsti. Un, kā savā noslēguma uzrunā uzsvēra Eiroparlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sassoli, šis process nebūt nebūs viegls. Pēc balsojuma Eiroparlamenta deputāti vienojās dziesmā. Tā bija senā skotu balāde „Auld Lang Syne”, 18. gs. Roberta Bērnsa literārajā apdarē, kuru Lielbritānijā un arī citur Eiropā mēdz dziedāt, Jaungadu sagaidot. Protams, ka šis kopkoris nebija iepriekš ne plānots, ne samēģināts, un tas tikai vēlreiz apliecināja arī debatēs daudzkārt izskanējušo: Lielbritānija pamet Eiropas Savienību, bet tā ir un paliek Eiropā. Konservatori un reformisti Eiropas Konservatīvo un Reformistu politiskā grupas aizsākumi meklējami ap 2005. gadu, kad arvien nozīmīgākas pretrunas iezīmējās starp Lielbritānijas Konservatīvo partiju un tās partneriem labēji centriskajā Eiropas Tautas partijas koalīcijā. Britu konservatīvo vidē nobrieda ideja par nepieciešamību veidot savu Eiroparlamenta grupu, piesaistot līdzīgas ievirzes labējās partijas. Tajā pat laikā nobrieda krīze toreizējā grupā „Savienība par nāciju Eiropu”, kad to pameta vairākas ietekmīgas partijas. Brūkošās „Savienības par Nāciju Eiropu” dalībnieki, tai skaitā toreizējā „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kļuva par potenciālajiem britu konservatīvo sabiedrotajiem jaunas politiskās grupas veidošanā. Lūk, kā šos notikumus atceras viens no galvenajiem Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupas iniciatoriem, britu eirodeputāts Džefrijs Van Ordens: Britu konservatīvie jutās arvien neērtāk Eiropas Tautas partijas aliansē. Viens no Eiropas Tautas partijas programatiskajiem principiem ir Eiropas politiskā integrācija, kam mēs pašos pamatos nepiekrītam. Tā vēlējās arī veidot Eiropas armiju, Eiropas Federālo izmeklēšanas biroju, Eiropas tiesnešu institūtu, radīt Eiropas pārstāvja posteni Apvienotajās Nācijās. [..] Tā nu vairākus gadus mēs mūsu partijas iekšienē un arī ar citu partiju pārstāvjiem apspriedām jaunas politiskās grupas izveides iespēju. Parlamenta noteikumi paredz nosacījumu slieksni jaunas grupas izveidei: grupā jābūt vismaz 25 deputātiem, kuri pārstāv vismaz ceturtdaļu no savienības dalībvalstīm. Pirmo nosacījumu izpildīt nebija grūti, jo konservatīvo partijai Eiropas Parlamentā tolaik bija 36 deputāti, bet citu valstu piesaiste bija daudz grūtāks uzdevums. ETP, tiklīdz uzdzirdēja, ka mēs grasāmies veidot jaunu grupu, ņēmās pārliecināt attiecīgo valstu valdības, ka tas būtu negurds solis, ka tām vajadzētu distancēties no šīs ieceres u.t.t. t. Atradās gan eiroparlamentārieši, kuri gribēja mums pievienoties, bet tiklīdz viņi ar šo ideju vērsās pie savām nacionālajām valdībām, durvis aizcirtās. [..] Ledus sakustējās līdz ar Deivida Kamerona stāšanos Lielbritānijas Konservatīvās partijas priekšgalā. Viņš piekrita mūsu aiziešanai no Eiropas Tautas partijas un jaunas grupas veidošanai, ja vien viņu ievēlēs par partijas vadītāju, un, ieņēmis šo amatu, viņš pildīja savu apņemšanos. Mēs izveidojām jaunu grupu 2009. gadā. Man tajā visā bija nozīmīga loma, es pavadīju daudz laika, apbraukājot Eiropas galvaspilsētas, tiekoties ar deputātiem šeit, [..], līdz bijām piesaistījuši nepieciešamo septiņu nāciju deputātus. Tad Viljams Heigs ieradās Eiropas Parlamentā pie Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja un paziņoja, ka briti aiziet. Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas izveidi Džefrijs Van Ordens raksturo kā britu konservatoru mēģinājumu mainīt, viņuprāt, pārāk eirointegratīvo ievirzi Eiroparlamentā un visā Eiropas Savienībā. Šīs politiskās līnijas attīstība noveda pie Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības, kas, kā zināms, pēc vakardienas balsojuma Eiroparlamentā vaiņagosies ar Lielbritānijas aiziešanu jeb Breksitu. Savukārt Konservatīvo un Reformistu grupai šis process nesa eiroskeptiska spēka reputāciju. Britu konservatīvajiem Breksita procesā zaudējot lielāko daļu eirodeputātu vietu Naidžela Farāža „Breksita partijai”, par vadošo spēku politiskajā grupā kļuva Polijas valdošā partija „Likums un Taisnīgums”. Šīs partijas pārstāve, bijusī Polijas ārlietu ministre Anna Fotiga piesaukto eiroskepticisma jautājumu komentē šādi: Es biju antikomunistiskās kustības dalībniece; mana pirmā darba vieta bija kustībā „Solidaritāte”. Taisnību sakot, es vienmēr atbalstīju Polijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, un vispār – pievienošanos Rietumu pasaulei. Tā bija „Solidaritātes” ideja izvērst šo attīstību arī uz mūsu kaimiņvalstīm austrumos. Tas būtu patiešām dīvaini, ja es sevi dēvētu par eiroskeptiķi. Bet kā persona, kas bijusi iesaistīta antikomunistiskajā kustībā un cīnījusies par manas valsts neatkarību, es esmu vienkārši piesardzīga, atsakoties no kādas savas valsts suverenitātes daļas. Es allaž izvērtēju piedāvātās izmaiņas dalības līgumos. Es teiktu, ka es vienkārši nemēdzu rīkoties sasteigti, pieņemot kādus Eiropas līmeņa pasākumus. [..] Mēs, manuprāt, esam pozitīvi domājoši. Mēs vienkārši gribam rīkoties konsekventi, profesionāli, lai pārliecinātu mūsu Eiroparlamenta kolēģus ievērot mūsu uzskatus. Tas arī nosaka mūsu atsevišķās politiskās grupas saglabāšanas nepieciešamību. Esot kādā no dominējošajām politiskajām grupām – tādā kā Tautas partija – jums nākas vienkārši saplūst, sajaukties, balstīt vairuma uzskatus, un vairuma uzskats konkrētajā gadījumā ir ātra virzība uz integrāciju. Bet es domāju, ka par šo jautājumu ir jāpareflektē. Ne visas ievirzes šai ziņā ir pareizas, un mēs jau esam pamatojuši, ka turpmāki lēmumi vairākās jomās ir atliekami un arī iepriekš pieņemtie lēmumi ir pārskatāmi. Arī Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupas vēsture lielā mēra apliecina eirodeputātes Annas Fotigas sacīto. Grupa allaž centusies sevi pozicionēt kā mērenu un konstruktīvu opozīciju idejiski tuvajai labēji centriskajai Eiropas Tautas partijas grupai – ietekmīgākajam spēkam Eiroparlamentā. Cita starpā, kad pēc 2014. gada vēlēšanām grupai pievienojās nacionālpopulistiskā partija „Alternatīva Vācijai”, pēc pāris gadiem tās deputātus palūdza no grupas aiziet. Iemesls bija „Alternatīvas Vācijai” sadarbība ar vēl radikālāko Austrijas Brīvības partiju un nikni uzbrukumi kancleres Merkeles īstenotajai bēgļu politikai. Līdzīgas nostādnes, raksturojot Eiropas Konservatīvo un Reformistu pašreizējo politiku, pauž arī viens no prominentākajiem grupas deputātiem, partijas „Nacionālā Apvienība” pārstāvis Roberts Zīle.   Trampa miera plāns Otrdien ASV prezidents Donalds Tramps prezentēja savu Tuvo Austrumu miera plānu. Šim notikumam veltītā preses konference notika kopā ar Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu un Tramps paziņoja, ka Izraēla ir spērusi lielu soli miera virzienā un šī esot, iespējams, pēdējā palestīniešu iespēja izveidot savu valsti. Plāna galvenās sastāvdaļas ir sekojošas: Jeruzaleme paliek kā Izraēlas galvaspilsēta, un daļa no Austrumjeruzalemes kļūst par Palestīnas galvaspilsētu; Izraēla anektēs trešdaļu okupēto palestīniešu Rietumkrasta teritoriju, kas tiks "kompensētas" ar diviem tuksneša rajoniem līdzās robežai ar Ēģipti. Palestīnas bēgļiem nebūs tiesību atgriezties dzimtajās zemēs, kas iepriekšējos konfliktos tika pievienotas Izraēlai; Palestīnai jābūt demilitarizētai valstij. Šis nav pirmais mēģinājums atrisināt Izraēlas - Palestīnas konfliktu, taču iepriekš jautājumi par palestīniešu bēgļiem, abu valstu robežām, ebreju apmetnēm Rietumkrastā un Jeruzalemes statusu tika atstāti abu valstu divpusējām sarunām. Šoreiz tiek piedāvāts risinājums arī šiem strīdīgajiem jautājumiem, un, kā norāda analītiķi, piedāvājums spēlē par labu Izraēlai, un daži analītiķi pat norādījuši, ka šis plāns ir nevis mieram, bet Netanjahu pārvēlēšanai. Lieki piebilst, ka Palestīnas puse šo plānu jau noraidījusi. Bet ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutjērrešs otrdien paziņoja, ka Apvienotās Nācijas joprojām atbalsta palestīniešu un izraēliešu konflikta risinājumu saskaņā ar ANO rezolūcijām, starptautiskajām tiesībām un divpusējiem līgumiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas noslēgušās, beigusies cīņa par astoņām deputātu vietām. Lielu pārsteigumu nav – pa divām vietām ieguvušas „Jaunā Vienotība”, „Saskaņa” un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, uz Briseli dosies arī pa pārstāvim no apvienības „Attīstībai/Par” un Latvijas Krievu savienības. Eiropas Parlamentā pozīcijas zaudējušas lielākās politiskās grupas, tomēr nekāds eiroskeptiķu un populistu uzvaras gājiens arī nav noticis. Otrdien Krustpunktā vērtēsim Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus gan Latvijas, gan visas Eiropas politikas kontekstā. Mūsu studijā: domnīcas „Providus” vadītāja Iveta Kažoka, sabiedrisko attiecību speciālists, uzņēmuma „Vilands Associates” valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands, žurnālists Oļegs Ignatjevs un bijušais Eiroparlamenta deputāts Rihards Pīks.

Valdības veidošanas process beidzot izkustējies, premjera amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) izveidojis ministru vietu sadalījuma piedāvājumu un jau piektdien to varētu lūgt Saeimai apstiprināt. No valdības veidošanas sarunām izmesta apvienība „Attīstībai/Par!”, kurai premjera amata kandidāts pārmet nevēlēšanos sadarboties. Tā savukārt izsaka aizdomas, ka Gobzems grib valdībā ievilkt „Saskaņu”. Kādas ir iespējas Gobzema izveidotam Ministru Kabinetam gūt Saeimas atbalstu, par to diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns, apvienības „Attīstībai/PAR!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce un nacionālās apvienības „Visu Latvijai, Tēvzemei un brīvībai/LNNK” priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Pa tālruni sazināmies ar Armandu Krauzi no Zaļo un zemnieku savienības, partijas „Jaunā Vienotības” valdes priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un partijas „Saskaņa” premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski.