POPULARITY
19. maijā Krievijas specdienests SVR paziņoja, ka no Latvijas teritorijas tiekot gatavots uzbrukums Krievijai. Atšķirībā no citām reizēm, kad no Krievijas nākuši šāda veida apvainojumi, šoreiz tas ir diezgan detalizēts, pieminētas pat piecas bāzes, no kurām it kā tikšot veikti triecieni. Turklāt vēstījuma izplatīšanā izmantoti dažādi līmeņi – arī diplomātiskie un politiskie. Krievijas pārstāvis to pašu atkārtojis no ANO tribīnes un par to runajis arī Vladimirs Putins, uzsverot, ka šādi soļi nepaliks bez atbildes. Vai Krievija meklē tā saukto casus belli jeb ieganstu karam vai arī šai informatīvā kara operācijai ir citi mērķi?Par to žurnālista Māra Antoneviča un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieka Mārča Baloža sarunā.“Aizsardzības līnija” ir “Latvijas Avīzes” raidieraksts, kas veltīts dažādiem drošības jautājumiem, tajā skaitā arī informatīvā kara tematikai."Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidieraksta saturu atbild "Latvijas Avīze"#SIF_MAF2026
Spēlē piedalās Anta Jumiķe, Roberts Veics, Armands Sametis un Aivars Volcītis.
Svētdienas, 7. jūnija, raidījumā #defacto: No solījumiem līdz darbiem ir tāls ceļš. Vai nesenie opozicionāri, nonākot valdībā, tiešām izbeigs tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju? Vai no decembra 350 tūkstošiem cilvēku būs iespējams elektroniski parakstīt dokumentus, izmantojot eID karti?
Clint Scott and Dr. Mike Gustafson discuss Red Raider softball beating Alabama to advance to the Championship series against Texas, preview the championship series against the Texas Longhorns, all of the SEC being upset at Texas Tech running through their teams on the way to the championship series, Play of the Day highlights Red Raider softball defeating Alabama and the coaching moment between Glasco and Nija, more preview of the WCWS championship series against the Texas Longhorns.
6-0, vai šādas sajūtas ir Somiem katru spēli? To tikai uzzināsim VEF Kvartālā! Tiekamies tiešraidē un VEF kvartālā! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/
Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” skatāma kolektīva “Latvānija” izstāde. Mākslinieces izstādes nosaukumā “Dārza iestāde” spēlējās ar vārdu “iestāde”, attiecinot to gan uz institūciju, gan stādīšanas procesu. Vietā, kuru tu iekop, ir nepieciešams laiks, lai izaugtu kaut kas skaists un praktisks. Nepieciešams zināt gadskārtas un būt saiknē ar zemi. Tieši tāpat arī “Latvānijas” darbos. Gadskārtu ieražas un folklora mijas ar laikmetīgām izpausmēm. Sapņu pasaulē iemājojuši rūķi.
Slovėnijoje įvesti degalų pardavimo ribojimai: iki 50 litrų per parą gyventojams ir iki 200 litrų verslui.Amerikos prezidentas sako svarstantis užimti Iranui priklausančią Chargo salą ir taip atverti laivybą Hormūzo sąsiauriu.Lietuvoje prabangos verslus vystantis verslininkas Arturas Grantsas Baltarusijoje valdo kontrolinį akcijų paketą įmonėje, kurioje kita dalis akcijų netiesiogiai priklauso autoritarinio vadovo Aliaksandro Lukašenkos prezidento reikalų direkcijai. Anot LRT Tyrimų skyriaus ir Biuro media informacijos, ši įmonė veikia režimo kontroliuojamame bemuičių prekių segmente. Prezidento reikalų direkcijos vadovybei yra taikomos Europos Sąjungos sankcijos.Lietuvoje viešinti Sviatlana Cichanouskaja ragina Jungtines valstijas nedaryti spaudimo Europai dėl sankcijų švelninimo Lukašenkai. Tuo metu Lietuvos Seimo pirmininkas Juozas Olekas neatmeta, kad dabar palaikomi techniniai pokalbiai su Baltarusija ateityje gali peraugti į kitokį dialogą.Kelių būklė Lietuvoje po atšiauresnės nei įprasta žiemos stipriai pablogėjo – net automagistralėse ir pagrindiniuose keliuose atsivėrė daug duobių, atsirado nelygumų. Dalis vairuotojų sako, kad tokia situacija kelia pavojų eismo saugumui. Atsakingos institucijos žada pokyčius ir didesnį dėmesį magistralinių kelių tvarkymui jau šiemet.Izraelio policija neįleido lotynų patriarcho į Jeruzalės baziliką švęsti Verbų sekmadienio. Tai pirmas kartas per pastaruosius kelis šimtmečius, kai nebuvo leista aukoti Verbų sekmadienio Mišių Jeruzalės Šventojo Kapo bažnyčioje. Vatikanas perspėja apie pavojingo precedento sukūrimą.Ved. Andrius Kavaliauskas
ASV sarunās ar Irānu esot labi rezultāti - tā saka ASV prezidents Donalds Tramps. Kaut arī Irāna noliedz, ka jelkādas sarunas notiktu, tomēr pasaules tirgi ir atviegloti uzelpojuši cerībā, ka ļaunākais ir aiz muguras. Lai gan prezidents Tramps izsakās par drīzām kara beigām Irānā, Izraēla ir apņēmības pilna turpināt un ne tikai Irānā, bet arī Libānā, kur jau vismaz miljons cilvēku pametuši savas mājas, bēgot no Izraēlas armijas sauszemes operācijas. Valstī uzdarbojas teroristiskais grupējums "Hezbollah" un Izraēla ir paziņojusi, ka tā grib likvidēt nebeidzamo apdraudējumu sev kaimiņos. Vairākās Eiropas valstīs šajās dienās ir bijušas vēlēšanas, kuru rezultātiem ir vērts pievērst uzmanību. Francijā gadu pirms prezidenta Emanuela Makrona pilnvaru beigām notika vietvaru vēlēšanas, Slovēnijā izraudzīts jauns parlaments un arī Dānijā vakar bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Eiropā ikviena šāda tautas izvēle ir svarīga, jo tā arī nozīmē, kāds būs konkrētās valsts ārpolitikas kurss. Notikumus komentē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, valdes loceklis Mārcis Balodis. Libāna – svešas varas un ieroči, pašu zeme un asinis Priekšvēsture pašreizējai Izraēlas Aizsardzības spēku sauszemes operācijai Libānā aizsākās 2023. gadā, kad pēc grupējuma „Hamas” teroristiskā iebrukuma Izraēlā un Gazas kara sākuma grupējuma „Hezbollah” no Libānas teritorijas uzsāka Izraēlas ziemeļdaļas raķešu apšaudes. Šis šiītu reliģiski politiskais veidojums ir, no vienas puses, oficiāli atzīta Libānas politiskā partija, no otras – militarizēts teroristisks formējums, galvenais Irānas Islāma republikas sabiedrotais reģionā. Pēc tam, kad 2024. gada rudenī Izraēla bija īstenojusi pret „Hezbollah” sekmīgas speciālās operācijas, nogalinot tās vadītāju Hasanu Nasrallu un vairākus citus komandierus, kā arī sākusi sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos, starp Izraēlu un Libānu tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Saskaņā ar to Libānas valdības spēkiem bija jāpārņem savā kontrolē rajoni, kuros līdz tam saimniekoja „Hezbollah”, tā garantējot, ka Izraēlas teritorija vairs netiks apdraudēta. Tomēr šī vienošanās tā arī netika pilnībā īstenota, kas pierādījās šomēnes, kad pēc Izraēlas un Savienoto Valstu uzbrukuma Irānai „Hezbollah” atkal raidīja pret Izraēlu raķetes un lidrobotus. Pretim tika saņemti vispirms precīzi Izraēlas gaisa spēku triecieni pa grupējuma objektiem kā Libānas dienvidu rajonos, tā galvaspilsētā Beirutā, kas neizbēgami izraisīja civiliedzīvotāju upurus. Izraēlas brīdināja apmēram 50 ciemu iedzīvotājus evakuēties uz teritorijām ziemeļos no Litānī upes, un tiek ziņots, ka karadarbības rezultātā kopš mēneša sākuma savas dzīvesvietas pametuši apmēram miljons cilvēku. 16. martā Izraēlas spēki uzsāka plaša mēroga sauszemes iebrukumu Libānā, iesaistoties kaujās pret „Hezbollah” vienībām. Libānas valdības spēki atvilkās uz ziemeļiem, vairoties iesaistītes karadarbībā, tomēr to sastāvā ir vairāki bojāgājušie. Smagi ievainoti divi reģionā dislocēto Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēku karavīri. Savukārt civiliedzīvotāju upuri kopš marta sākuma jau sasnieguši vairāk nekā tūkstoti bojāgājušo un tuvu pie trīs tūkstošiem ievainoto. Šobrīd Izraēlas spēki turpina izvērst sauszemes operāciju, tai skaitā metodiski iznīcinot tiltus pār Litānī un pārtraucot komunikāciju starp apmēram 10% Libānas teritorijas valsts dienvidos un pārējo valsts daļu. Viens no premjera Netanjahu kabineta radikālajiem locekļiem, finanšu ministrs Becalels Smotričs izteicies, ka Izraēlai būtu jāanektē teritorija dienvidos no Litānī, savukārt aizsardzības ministrs Izraēls Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki plāno uz nenoteiktu laiku okupēt šo Libānas daļu, izveidojot tur buferzonu. Libānas valdība raksturojusi šos plānus kā eksistenciālu draudu. Tajā pat laikā no Libānas ticis izraidīts Irānas vēstnieks, kas liecina par Beirutas vēlmi atbrīvoties no Teherānas režīma ietekmes. Francija – vēlam mēru, domājam par prezidentu 15. martā notikušās Francijas pašvaldību vēlēšanas ir apjomos grandiozs pasākums. Valstī ir nepilni 35000 komūnu, attiecīgi, par mēru un padomju deputātu amatiem šais vēlēšanās sacentās vairāk nekā miljons kandidātu. Tomēr kvantitāte nav galvenais, kāpēc franču vietvaru vēlēšanām pievērsta arī nozīmīga starptautiska uzmanība. Šo vēlēšanu rezultāti tiek uzlūkoti kā indikators spēku samēriem un potenciālajai politiskajai dinamikai nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Jāatzīmē, ka daudzviet mazajās un vidējās pašvaldībās, pavisam 50 līdz 60 procentos komūnu, varu ieguvuši neatkarīgie vai lokālo partiju pārstāvji bez piesaistes valsts mēroga spēkiem. Kas attiecas uz lielākajām pilsētām, tajās joprojām dominē tradicionālās kreisās partijas, kas nākamajā ciklā vadīs līdz pat ceturtdaļai no visām franču pašvaldībām. Parīzes mērs būs sociālists Emanuels Greguārs, viņa partijas biedrs Benuā Paijāns paliks otras lielākās pilsētas Marseļas mēra amatā, sociālistu mēri būs arī Nantē, Monpeljē, Lillē un Strasbūrā, pēdējā gan ar centristu atbalstu. Savukārt ceturtajā lielākajā pilsētā Lionā amatu paturēs Zaļo partijas pārstāvis Gregorī Dusē. Spēcīgas pozīcijas saglabā tradicionāli labēji centriskie spēki, kas koncentrējas ap liberālkonservatīvo Republikāņu partiju un dominē vidējā lieluma pilsētās un biezāk apdzīvotajos lauku rajonos, pavisam apmēram sestdaļā vietvaru. Republikāņu pārstāvis Ēriks Sjoti kļūs par mēru piektajā lielākajā pilsētā Nicā, šeit gan ar izšķirošu atbalstu no galēji labējās Nacionālās apvienības, kura to uzskata par savu uzvaru. Kopumā franču „nacionāļiem” izdevies vairakkārt palielināt pārstāvniecību pašvaldībās, gan tālu atpaliekot no ambiciozajiem priekšvēlēšanu mērķiem. Iemesla gausties nav arī prezidenta Makrona pārstāvētajiem liberāli centriskajiem spēkiem. Prezidenta sociālliberālās partijas „Renesanse” pārstāvis Tomā Kazenāvs kļūs par Bordo mēru, savukārt „Renesanses” stabilāko sabiedroto, labēji centriskās partijas „Horizonti” līderis Eduārs Filips vadīs Havras pašvaldību. Bijušais premjerministrs Filips tiek uzskatīts par nopietnu kandidātu nākamgada prezidenta vēlēšanās. Plaša labēji centriskā koalīcija nodrošinājusi amatu valsts trešās lielākās pilsētas Tulūzas galvam, neatkarīgajam kandidātam Žanam Likam Mudankam. Uz būtisko jautājumu – vai funkcionē kreiso, centrisko un mēreni labējo „sanitārais kordons”, kam jāatur no varas labējie radikāļi? – atbilde ir piesardzīgi pozitīva. Frederiksenas likme nevinnē Vakar, 24. martā, Dānijas karaļa pavalstnieki devās pie vēlēšanu urnām, lai piešķirtu mandātus simt septiņdesmit deviņiem parlamenta – Folketinga – deputātiem. Šīs bija ārkārtas vēlēšanas, kuras iniciatore bija premjerministre, Sociāldemokrātiskās partijas līdere Mete Frederiksena. Stājoties pie sava otrā kabineta vadības 2022. gadā, politiķei nebija ne jausmas, kādi izaicinājumi viņu sagaida, proti, ka būs jāiztur Donalda Trampa nediplomātiskā grābāšanās ap Grenlandi. Pēc visa spriežot, neordinārā starptautiskā spiediena situācija radījusi zināmas plaisas Frederiksenas valdībā, ko veido centriski orientēta koalīcija ar sociāldemokrātu, konservatīvi liberālās partijas „Venstre” un liberālās Mēreno jeb Moderātu partijas piedalīšanos. Nu jau vairākas desmitgades dāņu politiskajā spektrā iezīmējas tradicionāla robežšķirtne starp t.s. „sarkano bloku” un „zilo bloku”, respektīvi, kreisajām un labējām partijām, kur sociāldemokrāti ir sarkanie, „Venstre” – zilie, savukārt mērenie iestājas par šī dalījuma pārskatīšanu un par savas partijas krāsu izvēlējušies violeto. No otras puses, pretstāvē ar Baltā nama ekscentriķi Frederiksena ieguvusi nozīmīgu individuālās popularitātes kapitālu, ko varēja cerēt konvertēt partijas politiskajā svarā. Ja tāds bija aprēķins, tas neattaisnojās. Sociāldemokrāti šais vēlēšanās izrādījušies lielākie zaudētāji, viņu mandātu skaitam sarūkot no piecdesmit uz trīsdesmit astoņiem. Otrs lielākais zaudētājs ir „Venstre”, kuru no otrās pozīcijas parlamentā uz trešo atbīdījusi Zaļo kreiso partija, kuru vada vēl viena prominenta dāņu kreisā politiķe Pia Olsena Dīra. Lielākie ieguvēji ir labējie populisti un nacionālisti no Dāņu tautas partijas Mortena Meseršmita vadībā, kuri trīskāršojuši mandātu skaitu. Nedaudz zaudējuši arī mērenie, taču situācijā, kad vietu skaits parlamentā sadalījies visai līdzīgi starp „sarkanajiem” un „zilajiem”, tieši līdzšinējā ārlietu ministra Larsa Lekes Rasmusena vadītais spēks var nodrošināt koalīcijai nepieciešamo balsu skaitu. Par ticamāko tiek uzskatīta kreisi centriska koalīcija, kurā apvienotos sociāldemokrāti, zaļie kreisie, mērenie un Sociālliberālā partija. Koalīcijas veidošanas sarunas uz notikušo vēlēšanu fona, kad ārpolitiskos izaicinājumus zināmā mērā aizēnojušas iekšējās problēmas, nesolās būt vieglas. Jaunā Slovēnijas parlamenta raibākā mozaīka Kārtējās parlamenta vēlēšanas Slovēnijā nesa sarūgtinājumu iepriekšējā cikla favorītiem – līdzšinējā premjerministra Roberta Goloba sociālliberālajai partijai „Brīvības kustība”. 2022. gadā šis spēks ieguva četrdesmit vienu no deviņdesmit deputātu mandātiem, kas bija līdz šim spožākais kādas partijas sniegums neatkarīgās Slovēnijas vēsturē. Uzvaru noteica sabiedrības neapmierinātība ar iepriekšējo – labēji populistisko Slovēnijas Demokrātiskās partijas un tās līdera Janeza Janšas valdību. Taču Goloba kabinets, kuru „Brīvības kustība” veidoja kopā ar sociāldemokrātiem un Kreiso partiju, zaudēja popularitāti veselības aprūpes problēmu, dzīvokļu dārdzības un biežo ministru demisiju dēļ. Kā kritisks moments tiek minēts arī valdības lēmums 2024. gadā atzīt Palestīnas valstiskumu, kas izrādījās lielai daļai sabiedrības nepieņemami. Spriežot pēc mandātu sadalījuma, vēlētāju balsis gan lielākoties pārceļojušas nevis pie Janšas labēji konservatīvajiem populistiem, bet pie diviem parlamenta jaunpienācējiem. Viena no šīm partijām ir labēji centriskā Demokrātu partija ar kādreizējo Janšas kabineta ārlietu ministru Anži Logaru priekšgalā, otra – partija „Resni.ca”, kuru vada bijušais policists Zorans Stevanovičs. Šis spēks izauga no vakcīnskeptiķu un pandēmijas ierobežojumu pretinieku protesta kustības, un tā programmā ir arī eiroskepticisms, cīņa pret korupciju, nodokļu mazināšana un līdzīgi motīvi. Rezultātā Slovēnija ir tikusi pie parlamenta, kurā diviem lielākajiem spēkiem ir teju vienāds vietu skaits un miglainas izredzes izveidot koalīciju. Robertam Golobam šai nolūkā būtu jāpiesaista līdzšinējiem kreisi centriskajiem arī kāds no labējākajiem spēkiem – Demokrātu partija vai trīs konservatīvo partiju bloks „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti”. Šīm partijām ideoloģiski tuvāka ir Janšas Slovēnijas Demokrātiskā partija, taču tad būtu jāņem koalīcijā arī vakcīnskeptiķi no „Resni.ca”, vai jāmēģina piedabūt sadarboties sociāldemokrāti, kas esot maz ticams. Vēl viena iespēja ir Golobam atstum līdzšinējos sabiedrotos Kreiso partiju un piesaistīt viņu vietā mēreni labējos demokrātus un kristīgos demokrātus – aritmētiski iespējama, taču ideoloģiski raiba kombinācija. Netiek izslēgta arī ārkārtas vēlēšanu iespēja. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Šodien Olimpiskais Hokejs! Tas nozīmē tiešraide, tāpēc tiekamies pēc spēles šeit, lai apspriestu, ko darijām pareizi, ko nepareizi! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/
"Tas bija tas, kur es patvēros un kur es dzīvoju - ilūziju pasaulē, kur šis ir tikai posms, kas beigsies, un tad būs tas mirklis, kad viss būs labi un viss paliks aiz muguras. Tad būs tie labie brīži un skaistais, un tas būs konstants, un man vairs nesāpēs," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Nikola Stefānija Krištopane. Nikola vairāk nekā desmit gadus dzīvoja vardarbīgās attiecībās, ko pati raksturo kā “paralēlo realitāti”, kur mīlestība bija cieši sajaukta ar bailēm. Vardarbība izpaudās dažādās formās, īpaši emocionāli, un tas pakāpeniski sagrāva drošības sajūtu un pašvērtību. #dzīveinavmelnraksta
Pridruži se besplatno u Klub Zdravlja i Dugovječnosti - https://www.humanlabhub.com/klub-zdravlja-i-dugovjecnostiBESPLATNI email tečaj za optimizaciju tvoje svakodnevice HUMAN CODE - https://humanlabhub.com/human-code (30 dana za zdravlje koje funkcionira u stvarnom životu)*Metabolic Friendly* - 10% popusta na specijalistički pregled uz kod: HUMANLAB - https://www.metabolic-friendly.com/Preuzmi *besplatni popis 50 najutjecajnijih knjiga* koje mijenjaju život - https://humanlabhub.com/knjige// POVEŽI SE S MATEOM //Instagram: https://www.instagram.com/mateozx95LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/mateo-%C4%87orlukaFacebook: https://www.facebook.com/HumanLABpodcastWeb: https://www.humanlabhub.com*Dobrodošli u Human LAB!*Podcast koji spaja znanost i praktične savjete za zdravlje, dugovječnost i kvalitetu života. Ja sam Mateo Ćorluka, medicinski tehničar i zaljubljenik u dugovječnost, posvećen pružanju znanstveno utemeljenih informacija koje ti pomažu preuzeti kontrolu nad vlastitim zdravljem. Kroz podcast epizode istražujem ključne teme zdravlja, fitnessa, prevencije bolesti i mentalnog blagostanja, s ciljem inspiriranja svakog pojedinca da živi svoj najbolji život. Pridruži mi se u ovoj misiji i otkrij kako znanost može raditi za tebe.#zdravlje #longevity #fitness #podcast Želiš podržati kanal? Napravi jednokratnu donaciju:paypal.me/humanlabpodcastIli posveti mjesečni simbolični iznos:patreon.com/humanlabpodcastVIDEO PRODUKACIJA: 38FILMS, Luka Justinijanović, web: https://38films.eu©Human LAB - Za sve upite i suradnje: https://www.humanlabhub.com/sponsors
Since we last saw Kai, he's graduated high school, completed a lifelong dream and earned his EMT and Fire certifications and is currently researching which department he will join.Had a perfect season 16 other than timing out on the rope. Has only fallen twice in 3 seasons. He felt like he worked his whole life trying to get to that moment and he wasn't ready for it.Has been called the fastest ninja on the planet. Has had the fastest time on every qualifying course he's run and the fastest time in his last 2 semis. He took 1st place on Stage 2 in S16.Continues to make history with family. Kai and his Dad were the 1st father & son to hit buzzers together (ANW13). He and Luke were the first brothers to beat stage 1 together (ANW16)Diagnosed with Type 1 diabetes and uses an insulin pump. He can't run with it... but it helps maintain his blood sugar without taking 5-6 shots each day.ANW History:ANW Jr. S1 Champion, S2 Finalist3x ANW Veteran and 3x FinalistANW 13 - Stage 2ANW 15 - Stage 1AMW 16 - Stage 4Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/arroe-collins-like-it-s-live--4113802/support.
Since we last saw Kai, he's graduated high school, completed a lifelong dream and earned his EMT and Fire certifications and is currently researching which department he will join.Had a perfect season 16 other than timing out on the rope. Has only fallen twice in 3 seasons. He felt like he worked his whole life trying to get to that moment and he wasn't ready for it.Has been called the fastest ninja on the planet. Has had the fastest time on every qualifying course he's run and the fastest time in his last 2 semis. He took 1st place on Stage 2 in S16.Continues to make history with family. Kai and his Dad were the 1st father & son to hit buzzers together (ANW13). He and Luke were the first brothers to beat stage 1 together (ANW16)Diagnosed with Type 1 diabetes and uses an insulin pump. He can't run with it... but it helps maintain his blood sugar without taking 5-6 shots each day.ANW History:ANW Jr. S1 Champion, S2 Finalist3x ANW Veteran and 3x FinalistANW 13 - Stage 2ANW 15 - Stage 1AMW 16 - Stage 4Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/arroe-collins-unplugged-totally-uncut--994165/support.
Maždaug šimtas žmonių šeštadienį surengė protestą prie Rusijos kariuomenės bazės Armėnijos mieste Giumri, reikalaudami išvesti Rusijos kariuomenę iš šalies. Armėnija ilgą laiką pasikliovė Rusija, siekdama sustiprinti savo saugumą konflikte su kaimyniniu Azerbaidžanu. Tačiau ilgamečių sąjungininkų santykiai tapo įtempti po 2023 metų Azerbaidžano įvykdyto puolimo Kalnų Karabache. Tą kartą Maskva neįsikišo ir neapgynė Armėnijos. Tuo metu tarp Armėnijos ir Azerbaidžano santykiai šiltėja. Armėnija ir Azerbaidžanas rugpjūčio pradžioje paskelbė savo taikos susitarimo tekstą.Rubrikoje „Aktualus klausimas“ - artėjant naujiems mokslo metams šiandien klausiame jūsų – kiek kainuoja jūsų vaiką, vaikus ar anūkus išleisti į mokyklą?Iki mokslo metų pradžios likus mažiau nei savaitei Kalvarijos gimnazijos pradinių klasių mokytoja ir mokytojų profesinės sąjungos pirmininkė Eglė Navickienė paskelbė bado streiką. Ji sako, kad taip protestuoja prieš gimnazijos direktoriaus Evaldo Ulevičiaus mobingą ir nuolatinį psichologinį spaudimą. Direktorius sako, kad mokytojos elgesys mokinių ir kolegų atžvilgiu nėra tinkamas.Dėl artėjančių pratybų Zapad Lietuvai uždarius dalį oro erdvės, kariuomenės pajėgos kraštutiniais atvejais turi teisę numušti pažeidėjus. Prieš tai jie būtų perspėjami radijo ryšiu. Tačiau mažųjų lėktuvų ir skraidyklių pilotams radijo ryšys nėra privalomas. Kiek saugūs pramoginiai skrydžiai pasienyje?Į antrąjį neeilinės sesijos posėdį susirinkęs Seimas šiandien spręs, ar socialdemokratė Inga Ruginienė turėtų būti skiriama į premjeres. Balsavimo išvakarėse Seimo Socialdemokratų, Nemuno aušros bei „valstiečių“ frakcijų vadovai pasirašė koalicinę sutartį. Naujoji koalicija turi aštuoniasdešimt du balsus. Tam, kad Ingos Ruginienės kandidatūra būtų patvirtinta - Seime reikia paprastos balsų daugumos. „Ryto garsuose“ kandidatė į premjeres Inga Ruginienė.Iki mokslo metų pradžios likus mažiau nei savaitei Kalvarijos gimnazijos pradinių klasių mokytoja ir mokytojų profesinės sąjungos pirmininkė Eglė Navickienė paskelbė bado streiką. Ji sako, kad taip protestuoja prieš gimnazijos direktoriaus Evaldo Ulevičiaus mobingą ir nuolatinį psichologinį spaudimą. Direktorius sako, kad mokytojos elgesys mokinių ir kolegų atžvilgiu nėra tinkamas.Maždaug šimtas žmonių šeštadienį surengė protestą prie Rusijos kariuomenės bazės Armėnijos mieste Giumri, reikalaudami išvesti Rusijos kariuomenę iš šalies. Armėnija ilgą laiką pasikliovė Rusija, siekdama sustiprinti savo saugumą konflikte su kaimyniniu Azerbaidžanu. Tačiau ilgamečių sąjungininkų santykiai tapo įtempti po 2023 metų Azerbaidžano įvykdyto puolimo Kalnų Karabache. Tą kartą Maskva neįsikišo ir neapgynė Armėnijos. Tuo metu tarp Armėnijos ir Azerbaidžano santykiai šiltėja. Armėnija ir Azerbaidžanas rugpjūčio pradžioje paskelbė savo taikos susitarimo tekstą.Rubrikoje „Aktualus klausimas“ - artėjant naujiems mokslo metams šiandien klausiame jūsų – kiek kainuoja jūsų vaiką, vaikus ar anūkus išleisti į mokyklą?Iki mokslo metų pradžios likus mažiau nei savaitei Kalvarijos gimnazijos pradinių klasių mokytoja ir mokytojų profesinės sąjungos pirmininkė Eglė Navickienė paskelbė bado streiką. Ji sako, kad taip protestuoja prieš gimnazijos direktoriaus Evaldo Ulevičiaus mobingą ir nuolatinį psichologinį spaudimą. Direktorius sako, kad mokytojos elgesys mokinių ir kolegų atžvilgiu nėra tinkamas.Dėl artėjančių pratybų Zapad Lietuvai uždarius dalį oro erdvės, kariuomenės pajėgos kraštutiniais atvejais turi teisę numušti pažeidėjus. Prieš tai jie būtų perspėjami radijo ryšiu. Tačiau mažųjų lėktuvų ir skraidyklių pilotams radijo ryšys nėra privalomas. Kiek saugūs pramoginiai skrydžiai pasienyje?Į antrąjį neeilinės sesijos posėdį susirinkęs Seimas šiandien spręs, ar socialdemokratė Inga Ruginienė turėtų būti skiriama į premjeres. Balsavimo išvakarėse Seimo Socialdemokratų, Nemuno aušros bei „valstiečių“ frakcijų vadovai pasirašė koalicinę sutartį. Naujoji koalicija turi aštuoniasdešimt du balsus. Tam, kad Ingos Ruginienės kandidatūra būtų patvirtinta - Seime reikia paprastos balsų daugumos. „Ryto garsuose“ kandidatė į premjeres Inga Ruginienė.Iki mokslo metų pradžios likus mažiau nei savaitei Kalvarijos gimnazijos pradinių klasių mokytoja ir mokytojų profesinės sąjungos pirmininkė Eglė Navickienė paskelbė bado streiką. Ji sako, kad taip protestuoja prieš gimnazijos direktoriaus Evaldo Ulevičiaus mobingą ir nuolatinį psichologinį spaudimą. Direktorius sako, kad mokytojos elgesys mokinių ir kolegų atžvilgiu nėra tinkamas.Ved. Rūta Kupetytė
Send us a textIn this episode of Shit Talk Reviews, Derek and John dive headfirst into Orbit Culture's latest full-length album, Death Above Life. Following up on the monumental success of Nija and Descent, this record sees the Swedish metal titans return with their darkest, heaviest, and most cinematic release yet.They explore the crushing riffs, Buster Odeholm's legendary mixing and the other goodies that give this album the potential to plant Orbit Culture as one of the metal giants.Whether you're a longtime fan or just discovering the band, this review is a must-watch. The question: Is Death Above Life going to be one of the best metal albums of the year?What's your favorite track from the new album? Let us know in the comments below!www.shittalkreviews.comSpotify - https://tinyurl.com/STR-SpotifyApple Podcasts - https://tinyurl.com/STR-Apple-Podcasts#OrbitCulture #Metal #HeavyMetal #Music #NewMusic #MelodicDeathMetal #GrooveMetal #ThrashMetal #Metalcore #ProgressiveMetal #DeathAboveLife #Nija #Descent #VulturesofNorth#OpenEye #Gojira #Metallica #LambOfGod #Meshuggah #CoreyTaylor #NiklasKarlsson #richardhannson #FredrikLennartsson #ChristopherWallerstedt #BusterOdeholm #SwedishMetal #MetalReview #AlbumReview #MusicReview #Podcast #colt45 #vildjharta #humanityslastbreath
U poslednjoj epizodi pred letnju pauzu, Njuz ekipa analizira zašto se Željko Mitrović pretvorio u AI, kakve je mudrosti Vučić čuo od Tome Nikolića u Bajčetini i da li nas Iva Štrljić zaista čeka na čelu drame Narodnog pozorišta. Pored ovih bizarnosti, bavimo se i ozbiljnim temama: ko stoji iza upada na Univerzitet u Novom Pazaru, zašto su Ganci postali dežurni krivci u Srbiji i kako režim sprovodi osvetu nakon protesta. A da, i Jelisaveta je (opet) bila u pravu za GSP!
Kultūros publikacijų spaudoje apžvalga.Lietuvos bankas, bendradarbiaudamas su Mažosios Lietuvos istorijos muziejumi, Klaipėdos Pilies muziejuje pristato parodą „Atsivėrimai. Iš Lietuvos banko dailės rinkinio“.Plungėje šiandien ir rytoj vyks XXI amžiaus neskubėjimo festivalis „Upė“.Dovilė Kuzminskaitė apžvelgia Dainos Opolskaitės apsakymų ir novelių rinkinį „Plyšys danguje“ ir turkų ir britų autorės Elif Shafak romaną „Ir danguje teka upės“.Nidoje liepos 12-19 dienomis vyks XXIX tarptautinis Thomo Manno festivalis.Juozo Jakavonio-Tigro sodyboje bus paminėtas šio partizano 100-ųjų gimimo metinių jubiliejus ir šalia Dainavos apygardos partizanų vadų J. Vitkaus-Kazimieraičio ir A. Ramanausko-Vanago vadavietės duris atvers muziejus.Rygoje vakar prasidėjo pirmoji šiuolaikinio meno mugėje „Riga Contemporary“.Ar verta grįžti į lėlių teatrą suaugus? Tokį klausimą kelia scenos menų kritikė Kristina Steiblytė.Jau šešioliktą kartą Žaligirio mūšio inscenizacijoje Lenkijoje Vytauto Didžiojo vaidmenį atliks Lietuvos kariuomenės karininkas majoras Donatas Mazurkevičius.Ved. Marius EidukonisNuotr. aut. Donatas Mazurkevičius
Vismaz reizi gadā Latvijas Televīzija rāda videofilmu "Likteņa līdumnieki". Virdžīnija Lejiņa ir "Līdumnieku" režisore. Kopā ar vīru Jāni Lejiņu sarakstījusi grāmatu "Straupes pilskungi", kas lielā mērā bija sākotnēji iecerēta kā scenārijs. Ja radošam cilvēkam enerģija plūst pāri malām, bet vairs nav iespēju filmēt televīzijā, tad jārodas kam jaunam – tā Virdžīnija Lejiņa radīja dokumentālo filmu par aktrisi Elvīru Baldiņu "Es esmu runājusi. Elvīra Baldiņa". Par latviešu aktrisi, kura aizgāja mūžībā 105. gadu vecumā, kura esot mācējusi ar tautasdziesmām vien izvadīt. Viņai vispār bija tautasdziesmas katram dzīves gadījumam. Tagad Virdžīnija Lejiņa (draugu un kolēģu saukta par Džīnu) ir grāmatas autore. Tās nosaukums „Reizēm. Vienmēr. Nekad." Grāmatas pirmajā lappusē ir Marģera Zariņa citāts: „Kur tas vējš aprakts un no kuras puses tas suns pūš? Labs jautājums." Virdžīnijas Lejiņas romānu "Reizēm. Vienmēr. Nekad" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:
Spēlē piedalās Monta Ārste, Jānis Sniķers, Eva Sniķere un Didzis Sniķers.
Spēlē piedalās Anete Blazeviča, Andris Putniņš, Miks Pietkevičs un Mārtiņš Mertens.
Semifinal Monday is set. OU Softball set to face off vs Texas Tech, NiJa Candady.
Spēlē piedalās: Jana Alksnīte, Andris Vīrs, Raimonds Mežaks un Pēteris Ozols.
Neskatoties uz pēdējo nedēļu dabas untumiem, dārzos ir kam augt un ziedēt. Par jūnija sākuma dārza darbiem, kas palīdzēs dārziem kļūt vēl krāšņākiem, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Maruta Kaminska mudina rušināt dārzus, it sevišķi vietās, kur lijis vairāk un augsne ir sablietēta, jo augiem vajag gaisu. Ir jau paradījušās laputis. "Upenei, jāņogai tūlīt būs arī saldajiem ķiršiem, laputis parasti uzmetas dzinumu galos. Necerat, ka ar zaļajām ziepēm, ka pašpricēsi nedaudz pa virsu un tas palīdzēs, jātrāpa laputij virsū. Ja tev ir 10 krūmi, nav sarežģīti, apstaigā un noknieb tos dzinumus, kas sačokurojušies, maisiņā iekšā, aizsien ciet, lai tur nosmok. Tad miglo tās pašas zaļās ziepes, citus bioloģiskos preparātus," skaidro Maruta Kaminska. Bioloģiskie preparāti ir vājāki, tos ir jālieto biežāk un profilaktiski. Kāpēc vīnogulāju stādījumos vīnaudzētavās priekšā stāda rožu rindu? Tāpēc, ka slimības un kaitēkļi pirmie parādās uz rozēm un tikai tad uz vīnogulājiem. Pēc tam uz vīnogulājiem. Tās nozīmēs, ka vari, skatoties uz rozēm, prognozēt, kas notiek dārzā. Roze ir testa kultūra. Kukainis arī ir izvēlīgs feinšmekers," papildina Vija Rožukalne. Jāsāk arī jau griezt pavasarī noziedējušie krūmi – forsītijas, spirejas.
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
When Ambrealle Brown found out she needed a kidney transplant, it felt like her whole life got put on hold. She had to quit nursing school and spend hours every day connected to a dialysis machine, just trying to stay alive.But then her mom, Nija, quietly went and got tested to see if she could be a donor. And without telling Ambrealle, she found out she was a match.
Turpinam ar hokeja svētkiem! Tiekamies šeit un VEF kvartālā! Vēlies piedalīties – “Nu, Tu Metīsi?”: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1EIf4bIN0H7bJJFMledh24KD7AEXHBYRxVZPwEZO-xh4/edit?gid=911010114#gid=911010114 Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Kako izgleda kada jedna serija pokrene lavinu pitanja koja prevazilaze ekran? U ovoj epizodi Njuz POPkasta razgovaramo o Adolescence – moćnoj Netflix mini-seriji koja bez kompromisa otvara teme nasilja među mladima, uticaja interneta, incel kulture i roditeljskog preispitivanja. Ali ne ostajemo samo na tome. Uz Adolescence, pričamo i o drugim naslovima iz sveta serija i filmova, o onome što nas je zaintrigiralo, pogodilo ili možda čak razočaralo. Dotakli smo se i muzike koja nam je ove nedelje ostala u glavi – bilo da je reč o novim izdanjima ili starim favoritima. Poseban deo epizode posvećujemo knjizi "Mišica koja je nosila slona", autorke Jasmine Gavrilov Dražić. Ovo predivno napisano i ilustrovano delo za decu nas je potpuno osvojilo, i sigurni smo da će i vas. Ostanite do kraja i pogledajte šta smo vam spremili u preko tri i po sata podkasta. ☕️ Oaza je prvi 100% biljni proizvod kompanije Imlek, čekirajte dve nove opcije i javite nam utiske
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis par Jāņa evaņģēliju (1:19-42)
Hotel expert Vineeth Purushottaman is back in the studio today to discuss the productivity + organization. As we head back to the office, a fresh system can be just the thing. Trouble is, there are so many time management systems out there. So it's helpful to discuss one that actually works in a live business situation. That's exactly what today's book Productivity Ninja has done, helping Vineeth create simple workflows to tackle tasks in a timely manner not just for him, but his whole team. Click play to see if it'll work for you. You never know, as well as helping you speed through tasks - it might just help with overwhelm too. This is a Book Huddle, where we have experts share their favorite books. Do look for more shows in this strand. Book discussed in this episode: How to Be a Productivity Ninja by Graham Alcott Vineeth's Linked in: here Vineeth's Course Website: subscribepage.io/v1h8Iz Vineeth's Website: hotelladder.com ==== If you'd like my help with your Business go to www.lizscully.com/endlessClients ==== And don't forget to get your reading list of the 10 essential reads for every successful biz owner - these are the books Liz recommends almost on the daily to her strategy + Mastermind clients. This isn't your usual list of biz books, these answer the challenges you've actually got coming up right now. Helpful, quick to read and very timely. Click here lizscully.com/reading to get your book list
Jane Ruljancich je Australka hrvatskog podrijetla rođena u Južnoj Australiji. Njezina karijera dizajnerice nakita se razvijala usporedno s podučavanjem i radom kustosice. Od 2001. godine živi u Melbourneu gdje održava radionice izrade nakita. Ruljancich otkriva na koji način su hrvatski korijeni utjecali na njezin život te kako ju je suživot s bakom, najdugovječijom Hrvaticom na svijetu, obogatio.
Welcome to the Personal Development Trailblazers Podcast! In this episode, we'll uncover the hidden money beliefs that shape our financial decisions and explore how they impact our self-worth. Nija Hope is a leadership and wealth-building coach who has been coaching since 2017, though her journey as a coach and mentor began much earlier during her time as a lecturer. With a unique approach rooted in mindfulness, Emotional Intelligence, and financial/investment literacy, Nija empowers her clients to build wealth consciously and sustainably. Her coaching goes beyond just dollars and cents - it's about aligning finance with your heart - your core values and your relationships with yourself, money and others. She helps you create a fulfilling life free from shame, guilt and pressure. Nija's expertise in changing money stories and developing a resilient mindset has made her a trusted guide for those seeking balanced success. Nija has helped countless leaders and entrepreneurs build wealth that is aligned with their authenticity, using evidence-based methods from Emotional Intelligence and Positive Psychology. Her coaching ensures clients not only achieve financial success but walk away with clarity, purpose, and a mindset that sets them up for long-term wins. She's not just talking about money; she's talking about life. Nija knows how to help you get out of your own way, confront your money story, and build a financial future that actually makes sense. As a result-oriented coach, she's committed to delivering real, lasting outcomes. Her mission? To help you build wealth without losing your mind—or your soul. Connect with Nija here: LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/nijahope/ Instagram: https://www.instagram.com/nijahope/ https://www.nijahope.com/ Grab the freebie here: https://membership.nijahope.com/moneystorygift =================================== If you enjoyed this episode, remember to hit the like button and subscribe. Then share this episode with your friends. Thanks for watching the Personal Development Trailblazers Podcast. This podcast is part of the Digital Trailblazer family of podcasts. To learn more about Digital Trailblazer and what we do to help entrepreneurs, go to DigitalTrailblazer.com. Are you a coach, consultant, expert, or online course creator? Then we'd love to invite you to our FREE Facebook Group where you can learn the best strategies to land more high-ticket clients and customers. Request to join here: https://www.facebook.com/groups/profitablecoursecreators QUICK LINKS: APPLY TO BE FEATURED: https://app.digitaltrailblazer.com/podcast-guest-application GET MORE CLIENTS: https://app.digitaltrailblazer.com/client-acquisition-accelerator-pdf DIGITAL TRAILBLAZER: https://digitaltrailblazer.com/ JOIN OUR FREE FACEBOOK GROUP: https://www.facebook.com/groups/profitablecoursecreators
Register for the Free Webinar, “How to Create a Profitable Grant Writing Business with Little to No Experience” on Tuesday, Oct. 15th at 4 pm EST. https://grantwritingandfunding.com/academy-webinar In today's episode, we dive deep into the importance of knowing your worth and setting professional boundaries in your grant writing business. We have the pleasure of speaking with Nija Rivera from Gritty Grants Consulting, who shares her inspiring journey of transforming her grant writing practice by adhering to essential business policies. Nija discusses a pivotal moment where she realized the detrimental impact of offering discounts for her services. This important lesson in valuing her work led her to make significant changes, resulting in an impressive earning of $55,000 in just nine months. Nija's experience underlines the critical balance between business sustainability and community contribution, a topic that resonates deeply within fields like social work and public health. Resources Mentioned in this Episode: ✨The Freelance Grant Writer Academy ✨Free Webinar, “How to Create a Profitable Grant Writing Business with Little to No Experience” on Tuesday, Oct. 15th at 4 pm EST. Rate, Review, & Follow on Apple Podcasts ___________________________________________________________ "Write Grants. Get Paid" Newsletter - Get FREE Grant Writing Resources in our Newsletter Series grantwritingandfunding.com/get-started/ Freelance Grant Writer Academy: Replace your Full-Time Income Writing Grants Part-Time from Home. grantwritingandfunding.com/freelance-g…er-academy/ Grant Professional Mentorship: Double Your Revenue as a Grant Professional with a Team, Systems, and Scaling Offer - without Burning Out. grantwritingandfunding.com/grant-profe…nt-writers/ ——————————————————————————— To learn more about this episode AND get the full links for each of these, click here: grantwritingandfunding.com/366 Favor, please? If you love this podcast, would you please do me a favor and leave a review on iTunes or your podcast listener? This helps others find the podcast and I read each and every review! “Every time I listen to Holly's show, I learn something”
Tikko kā Spānijas karalis viesojās Latvijā, nule kā Spānijā pulcējās latviešu bērni folkloras dižkopu saietā. Ar savu sadziedāšanos diasporas folkloras kopas likušas neticībā noelsties gan Spānijas latviešiem, gan spāņiem. Ja Spānija pēdājās nedēļās gozējas Latvijas ziņu virsrakstos, tad diasporā Spānija ir tas galamērķis, uz kuru pēdējos gados latvieši pārceļas visai naski. Vai Spānija ir jaunā Īrija? Kāda ir dzīve šajā saules lutinātajā zemē un kas aizķēries sirdī vēsajiem latviešiem, ka tie ir gatavi veselām ģimenēm pakot mantas un doties Vidusjūras virzienā? Par to interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Runājam ar latviešiem, kuru dzīve kādā posmā bijusi saistīta ar Spāniju. Sarunājas Ieva Kontrerasa, kura šobrīd gan ir darbā slimnīcā Oslo, bet ikdienā dzīvo Spānijā, kur Ieva ir Levantes reģiona latviešu bērnu skolas „Ābelīte” skolotāja un arī Dienvideiropas folkloras kopas „Ābolīši” vadītāja, Natālija Grebņeva, kura dzīvo Spānijas pilsētā Alikantē, bet māksliniece Linda Riņķe dzīvo nelielā ciematiņā Spānijas vidienē.
Nedēļas nogalē vairāk nekā 90 valstu vadītāji vai deleģētie pārstāvji pulcējās Šveicē. Viņi apsprieda iespējamo miera plānu Ukrainai. Krievija tajā nebija nedz aicināta, nedz pārstāvēta. Kāds ir galvenais ieguvums no šī samita? Savukārt Armēnijā nerimstas protesti pret vienošanos par robežām ar Azerbaidžānu. Piekāpjoties savam senajam ienaidniekam, Armēnija attālinās arī no kādreizējās sabiedrotās Krievija. Kāda izskatās tuvākā un tālākā perspektīva šai Aizkaukāza nabadzīgākajai valstij? Ārpolitikas aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis un portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks. Miera samits – milzu panākums vai skumja izgāšanās? Daudzi novērotāji, raksturojot Ukrainas miera samitu, kas pagājušās nedēļas nogalē risinājās Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā, neskopojas ar rezignētām notīm. Katrā ziņā, sastatot ar sākotnēji cerēto, notikuma rezultāti tiešām ir neiepriecinoši. Vispirms jau Ķīna, kura bija aicināta piedalīties, galu galā tomēr izvēlējās izpalikt. Tādas nozīmīgas reģionālās lielvalstis kā Indija, Brazīlija, Indonēzija, Saūda Arābija un Dienvidāfrika neparakstīja gala komunikē, kurā vēlreiz apstiprināts Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes princips. Šīs valstis vairāk vai mazāk pieļauj iespēju, ka miers varētu būt panākams, Ukrainai atsakoties no kādas daļas Krievijas okupēto teritoriju. Visbiežāk šādā kontekstā izskan priekšlikums vienoties par Krimas piederību Krievijai. Agresorvalsts vadonis, samita priekšvakarā nākot klajā ar saviem nosacījumiem miera sarunām, gan apliecināja daudz lielāku apetīti. Proti, Ukrainai būtu jāatdod agresoram pilnīgi visas Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjes apgabalu teritorijas. Var piebilst, ka šobrīd Krievija kontrolē tikai daļu no šiem apgabaliem, tai skaitā Ukrainas rokās ir divu apgabalu centri – Hersona un Zaporižje. Vēl Ukrainai būtu jāapņemas nepievienoties militāriem blokiem, tātad jāatsakās no potenciālās dalības NATO. Faktiski Putins kārtējo reizi piedāvājis Ukrainai kapitulāciju, kuru ne Kijivā, ne kādā no Rietumu galvaspilsētām neuzskata par pieņemamu. Izskan viedokļi, ka samita galvenais rezultāts esot skaidri iezīmēta pretstāve starp Rietumiem un Globālajiem dienvidiem, kuru ap sevi vieno Pekina un Maskava. Tomēr Savienoto Valstu prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans, kurš līdz ar viceprezidenti Kamalu Harisu vadīja savas valsts delegāciju Birgenštokā, uzrunā nodēvēja notikumu par ārkārtēju veiksmi. Samitā piedalījās pavisam deviņdesmit divu valstu un astoņu starptautisko organizāciju pārstāvji, no kuriem septiņdesmit septiņu valstu un piecu organizāciju pārstāvji parakstīja gala komunikē. Te gan jāpiebilst, ka gala dokumenta saturs aprobežojās ar trīs kara aspektiem: kodoldrošību, pārtikas piegāžu un kuģošanas drošību un karagūstekņu apmaiņu un no Ukrainas piespiedu kārtā pārvietoto bērnu un citu civiliedzīvotāju atgriešanos dzimtenē. Tā vien šķiet, ka vairāk nekā Birgenštokas samits Ukrainas interesēm kalpoja tieši pirms tam notikusī „Lielā septiņnieka” valstu vadītāju tikšanās, kurā tika nolemts izmantot finansiālam atbalstam izlietot peļņu, kuru nes Eiropā un Savienotajās Valstīs iesaldētie Krievijas kapitāli. Armēnija ģeopolitiskajās krustcelēs Pagājušajā trešdienā,12. jūnijā, Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, uzstājoties parlamentā, paziņoja par lēmumu pārtraukt Armēnijas darbību Kolektīvās drošības līguma organizācijā – militārā blokā, kurā Krievija iesaistījusi vairākas bijušās padomju republikas: Baltkrieviju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Armēniju. Kā norādīja Pašinjans, divas no organizācijas dalībvalstīm faktiski sadarbojušās ar Azerbaidžānu tās pēdējo gadu militārajā konfliktā ar Armēniju, kura rezultātā pēdējā zaudējusi visas agrāk kontrolētās strīdus teritorijas un izsenis armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģionu pametuši teju visi armēņu iedzīvotāji – apmēram 100 000. Maskava tūdaļ nosodījusi Armēnijas soli un pieprasījusi saistību izpildi, t.sk. iemaksas organizācijas budžetā. Kremlis ir izrādījies neuzticams partneris, kas faktiski nekādi nav atbalstījis Erevānu militārajā pretstāvē. Nav nekāds brīnums, ka Armēnija arvien aktīvāk meklē sadarbības partnerus rietumos. Nesen notika kopīgas Armēnijas un Savienoto Valstu militārās mācības, savukārt Parīzē tika parakstīta kārtējā vienošanās par moderno franču pašgājēju haubiču „Caesar” piegādi. Tikām pašā Armēnijā jau pusotru mēnesi nerimst protesti pret valdības noslēgtajiem robežlīgumiem ar Azerbaidžānu. To priekšgalā nostājies harizmātisks garīdznieks – Armēnijas apustuliskās baznīcas Tavušas apgabala arhibīskaps Bagrats Galstanjans. Aprīlī premjerministrs Pašinjans paziņoja, ka Armēnija atdos Azerbaidžānai dažus formāli tai piederošus, bet līdz šim armēņu kontrolētus pierobežas zemes nogabalus. Arhibīskaps Galstanjans kļuva par līderi šīs atdošanas skarto ciemu iedzīvotājiem, bet, kustībai vēršoties plašumā, ieradās galvaspilsētā Erevāna, kur pulcēja ap sevi arvien lielāku skaitu atbalstītāju. Kustībai pieslēdzās arī daudzas opozīcijas partijas, organizācijas un mediji, starp kuriem ir gan rietumnieciski orientēti, gan tādi, kas tiek uzskatīti par prokremliskiem. Arī dienā, kad premjers Pašinjans nāca klajā ar minēto paziņojumu, notika plašas demonstrācijas, kas izvērtās protestētāju sadursmēs ar policiju. Varas pārstāvji apgalvo, ka protestētāji mēģinājuši izlauzties līdz parlamenta ēkai un to ieņemt, kamēr vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji vaino policistus pārmērīgā spēka lietošanā, jo sevišķi – trokšņa granātu sviešanā blīvā pūlī, traumējot vairāk nekā astoņdesmit cilvēkus. Tiek arī apgalvots, ka kārtības sargi mērķtiecīgi uzbrukuši žurnālistiem. Divpadsmit protestētājiem izvirzītas apsūdzības, līdz ar to par dažādiem likumpārkāpumiem apsūdzēto arhibīskapa Galstanjana atbalstītāju skaits sasniedzis teju sešus desmitus. Sagatavoja Eduards Liniņš.
We had the pleasure of interviewing DJ Flex over Zoom video!Taking it straight to the dancefloor from Newark NJ by way of Ghana, ‘Sexie' is a tribute to DJ Flex's influences, seamlessly combining the tough sweatbox bounce of Jersey Club with irresistibly tuneful Afropop. One of the hottest producer/artists on the scene today, DJ Flex has collaborated with such luminaries as Megan The Stallion, Shenseea, Mya, Nija and Nigerian superstar Minz. He has garnered huge editorial playlisting, performed a Boiler Room set and been featured on BBC Radio and OVO Sound Radio. Born in Newark to Ghanaian parents, with a past dappled by tragedy, DJ Flex's unique background has fostered a globe-trotting sound that incorporates elements of Afropop, Jersey Club and Baile Funk. Now signed to Virgin Music Distribution, ‘Odo' is the first track off of an album project out 2024.Growing up in working class Newark, DJ Flex was introduced to dance music and club life by his father, who, in addition to working two jobs as a cab driver and Fedex employee, also made some extra cash as a videographer for big weekend gatherings among the Ghanaian diasporic community. As a small boy, the wide-eyed DJ Flex was able to experience the rhythm of these parties firsthand. Fascinated by the DJ's ability to take the crowd on a journey through the night, Flex started tinkering with rudimentary equipment on his own as a teenager, eventually getting paid gigs throughout the Northeast, and as far-flung as Atlanta and Germany, all the while going to college and working odd jobs to get by.Life became more difficult when his father succumbed to a stroke and DJ Flex had to stay home and care for him, all the while completing his degree and hustling to earn as much as could with his (now viral) productions and DJ gigs. After his father died in the Covid pandemic in 2020, DJ Flex decided to fully embrace music as his career and destiny, inspired by the struggles and sacrifices that his father made to raise little Felix into DJ Flex.We want to hear from you! Please email Hello@BringinitBackwards.comwww.BringinitBackwards.com#podcast #interview #bringinbackpod #DJFlex #NewMusic #ZoomListen & Subscribe to BiBhttps://www.bringinitbackwards.com/followFollow our podcast on Instagram and Twitter! https://www.facebook.com/groups/bringinbackpod
మహాభారతంలో కృష్ణుడిని ఒక్కొక్కరూ ఒక్కో విధంగా అర్ధం చేసుకున్నారు. దుర్యోధనుడు దగ్గర నుండి ధర్మరాజు వరకు ఒక్కో పాత్ర కృష్ణుడిని ఏలా చూసిందో, మనం ఆ శ్రీకృష్ణుడి తత్త్వాన్ని తెలుసుకోవాలంటే ఏం చేయాలో సద్గురు చెబుతున్నారు. సద్గురు అధికారిక యూట్యూబ్ ఛానెల్ https://youtube.com/@SadhguruTelugu అధికారిక ఇన్స్టాగ్రాం పేజ్ https://www.instagram.com/sadhgurutelugu/ మరిన్ని తెలుగు వ్యాసాలు ఇంకా వీడియోలని చూడండి http://telugu.sadhguru.org సద్గురు అధికారిక ఫేస్బుక్ పేజ్ https://www.facebook.com/SadhguruTelugu అధికారిక తెలుగు ట్విట్టర్ ప్రొఫైల్ https://twitter.com/sadhguru_telugu సద్గురు యాప్ డౌన్లోడ్ చేసుకోండి http://onelink.to/sadhguru__app యోగి, దార్శనీకుడు ఇంకా మానవతావాది అయిన సద్గురు ఒక విభిన్నత కలిగిన ఆధునిక ఆధ్యాత్మిక గురువు. కార్యశీలతతో కూడిన విశిష్టమైన ఆయన జీవితం మరియు ఆయన చేస్తున్న కృషి, యోగా అన్నది ఒక సమకాలీన విజ్ఞాన శాస్త్రమనీ, మన కాలానికి ఎంతో ముఖ్యమైనది అని గుర్తుచేసే మేలుకొలుపు.See omnystudio.com/listener for privacy information.
Vai pēc pāris desmitgadēm Lielbritānija būs ledājs? Nesen publiskots dāņu pētījums brīdina, ka Altantijas okeāna straumēm draud daudz ātrākas izmaiņas nekā prognozēts iepriekš. Straume, kas šobrīd silda Eiropas ziemeļus, var apstāties jau pēc pāris desmitgadēm. Kas īsti ir Golfa straume, kāpēc tā mainās un ko saka šie nesenie pētījumi? Un kādas straumes ir Baltijas jūrā? To izzinām sarunā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieku Māri Skudru. Raidījumā arī stāsts par ūdens iemītniekiem, šoreiz zivīm. Tēviņi, kas apēd savu mazuļu olas jeb ikrus, un mātītes, kas tos sargā. Kuras zivju sugas tā uzvedas un kāpēc lašiem un zušiem ceļš uz nārstu ir ilgs un sarežģīts?
Privātās militārās kompānijas "Vāgnera grupa" kaujinieku nobāzēšanās Baltkrievijā ir radījusi jaunas bažas par šo kaujinieku turpmākajiem mērķiem. Satraukumu kaimiņvalstīs palielina arī Krievijas un Baltkrievijas vadoņu izteikumi, tostarp par vēstures traktēšanu. Vai šī ir tikai tāda mutes bruģēšana, vai tomēr reāls pamats satraukumam par drošību reģionā? Izraēlas parlaments ir apstiprinājis likumu, kas atceļ Augstākajai tiesai pilnvaras atcelt nesaprātīgus valdības lēmumus. Šis ir viens no pretrunīgi vērtētajiem Benjamina Netanjahu valdības reformu soļiem, kas jau ir izraisījis nepieredzēti plašus protestus un šķelšanos Izraēlas sabiedrībā. Vai Netanjahu izdosies pildīt savus solījumus un panākt kompromisu starp konfliktējošajām pusēm, vai arī protestu kustība uzņemas arvien jaunus apgriezienus? Politiskā neskaidrība un šķelšanās joprojām valda arī Spānijā, kur pēc parlamenta vēlēšanām nevienai partijai nav pietiekami daudz balsu, lai izveidotu jauno valdību. Cik liela loma valdības veidošanā būs labējiem populistiem un cik liela loma nacionālistiski noskaņotajiem katalāņiem? Aktualitātes pasaulē vērtē ārpolitikas eksperts Arnis Latišenko un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Politiskā tveice Izraēlā Šīs nedēļas sākums iezīmēja robežšķirtni likumdošanas procesā, kas kopš gada sākuma polarizē Izraēlas sabiedrību un ir izraisījusi plašākos protestus šīs Tuvo Austrumu valsts vēsturē. Pirmdien, 24. jūlijā, Kneseta labējais vairākums ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma t.s. „Saprātīguma likumu”, kas paredz atņemt Izraēlas Augstākajai tiesai līdzšinējās pilnvaras atcelt valdības lēmumus, kurus tiesa uzskata par nesaprātīgiem. Tas ir pirmais solis valdošās koalīcijas iecerēto reformu virknē, kurai nozīmīgi jāpalielina izpildvaras ietekme uz tiesu varas rēķina. Premjerministrs Benjamins Netanjahu apgalvo, ka, bruņota ar pašreizējām pilnvarām, tiesu vara pārlieku jaucoties politiskos jautājumos, īstenojot radikāli liberālu programmu un kavējot politiķus īstenot sabiedrības vairākuma doto mandātu. Reformas kritiķi, savukārt, pauž, ka tā grauj Izraēlas demokrātiju un draud pārvērst valsti teokrātiskā diktatūrā. Benjamina Netanjahu valdībā, kura nāca pie varas pagājušā gada izskaņā pēc kārtējām ārkārtas vēlēšanām, bez premjera labēji centriskās partijas „Likud” ietilpst piecas mazākas partijas ar reliģiski konservatīvu vai radikāli nacionālistisku ievirzi, un pašreizējais kabinets ir uzskatāms par labējāko visā valsts pastāvēšanas vēsturē. „Likud” mazākie radikālie koalīcijas partneri ir galvenie reformas virzītāji. Pēc Kneseta balsojuma protestētāji kārtējo reizi bloķēja transporta maģistrāles; policija viņu izklīdināšanai lietoja ūdensmetējus, pāris desmiti tika arestēti. Izraēlas lielākā arodbiedrību konfederācija piedraudējusi uzsākt ģenerālstreiku, savukārt vairāki tūkstoši armijas rezervistu paziņojuši, ka atteiksies pakļauties iesaukšanas pavēlēm, ja likums stāsies spēkā. Premjerministrs Netanjahu solījis censties panākt saprašanos ar pretējo pusi, izmantojot tam Kneseta vasaras atvaļinājuma periodu, kas ilgst no augusta sākuma līdz oktobra vidum. ¡No pasarán! „No pasaran!” skandēja Spānijas Sociālistiskās strādnieku partijas atbalstītāji, pulcējušies pie partijas centrālā biroja Madridē 23. jūlija vakarā, kad bija noslēgusies balsošana parlamenta vēlēšanās. Lozungs, kas tulkojumā nozīmē „Viņi netiks cauri!”, simbolizē kreiso un liberālo spēku cīņu pret uzbrūkošo fašistisko diktatūru Spānijas pilsoņu karā pirms 85 gadiem. Toreiz republikāņi zaudēja, un valsts uz 40 gadiem nonāca ģenerāļa Franko huntas varā. Sociālistu atbalstītāji šī brīža situācijā saskata paralēles ar dramatisko pagātni, jo svētdien notikušās vēlēšanas varēja ievest valdībā galēji labējos, kuri nav bijuši pie varas grožiem kopš demokrātijas atjaunošanas pirms teju pusgadsimta. Premjerministra un Sociālistiskās partijas līdera Pedro Sančesa kabinets, kurā bez sociālistiem ietilpa arī vairāku citu mazāku un radikālāku kreiso spēku pārstāvji, nāca pie varas 2020. gada sākumā. Šai valdībai bija jātiek galā ar pandēmiju un tās izraisītajām ekonomiskajām sekām, kas neizbēgami atstāja iespaidu uz reitingu. Pašvaldību vēlēšanas šī gada pirmajā pusē rādīja nepārprotamu labēji centriskās Tautas partijas popularitātes kāpumu, bet vienīgais potenciālais Tautas partijas koalīcijas partneris ir populistiskā, nacionālistiskā partija „Vox”, kuru daudzi raksturo kā galēji labēju. Tomēr labējo uzvaras gājiens neizdevās. Tautas partija gan nozīmīgi palielināja savu vietu skaitu Spānijas Deputātu kongresā, un tagad tai ir lielākā frakcija, savukārt „Vox” diezgan pamatīgi zaudēja, un abām partijām kopā pietrūkst dažu balsu līdz vairākumam. Tās iegūt īsti nav cerību, jo pārējie mandāti pieder vai nu sociālistiem, vai vēl radikālāk kreisajai apvienībai „Sumar”, vai arī minoritāšu nacionālistiskajiem un reģionālajiem spēkiem – Katalonijas, Basku zemes, Galisijas, Navarras un Kanāriju salu partijām. Ar tām Tautas partijai ir vēsas attiecības, ciktāl pēdējā desmitgadē, Katalonijas neatkarības centienu ietekmē, Tautas partijā ir manāmi pieaugusi spāņu nacionālisma tendence. Tādējādi Pedro Sančesam ir diezgan labas izredzes turpināt vadīt Spānijas valdību. Tiek lēsts, ka šāds kabinets, visdrīzāk, varētu tikt apstiprināts otrajā balsošanas kārtā, kad, saskaņā ar Spānijas likumdošanu, valdības apstiprināšanai nav vajadzīgs parlamenta balsu absolūtais vairākums, bet pietiek, ja par valdību nobalso vairāk deputātu nekā pret. Ar muti Varšavā Svētdien, 23. jūlijā, pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Lukašenko apmeklēja Sanktpēterburgu, tur tiekoties ar agresorvalsts Krievijas vadoni Putinu. Notikuma publiskajā daļā viņš nāca klajā ar spilgtu pasāžu, paziņojot, ka „Vāgnera grupas” kaujinieki, kuri šobrīd uzturas Baltkrievijas teritorijā, uzstājīgi prasot ļaut viņiem doties, kā izteicās Lukašenko, „ekskursijā” uz Polijas galvaspilsētu Varšavu un Žešuvu, pilsētu Polijas dienvidaustrumos, caur kuru notiek rietumu militārās palīdzības piegāde Ukrainai. „Negribētos viņus tur pārdislocēt, jo noskaņojums viņiem ir slikts,” piebilda diktators. Šie izteikumi papildina retoriku, kas pēdējā nedēļā izskan no austrumpuses un acīmredzami ir mērķēta nervozitātes radīšanai Krievijas un Baltkrievijas rietumu kaimiņvalstīs. Šai sakarā minams arī Vladimira Putina pirms nedēļas teiktais tiešsaistes sarunā ar Krievijas Drošības padomes locekļiem. Atbildot uz Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja Sergeja Nariškina apgalvojumiem, ka Polija grasoties ievest karaspēku Rietumukrainā, Kremļa saimnieks paziņoja, ka Polija gribot anektēt savas kādreizējās zemes Ukrainas un arī Baltkrievijas rietumdaļā. Sekoja kārtējā vadoņa improvizācija par vēstures tēmu, norādot, ka pašreizējās Polijas rietumu rajonus, kādreizējās Vācijas zemes, poļiem esot uzdāvinājis Staļins, un ja Polija to ir aizmirsusi, Krievija to atgādināšot. Vēl var pieminēt agrāk šomēnes izskanējušos Krievijas Valsts Domes deputāta, ģenerāļa Kartapolova izteikumus par to, ka Baltkrievijā dislocēto „Vāgnera grupas” kaujinieku mērķis esot veikt triecienu cauri t.s. Suvalku koridoram, Polijas un Lietuvas teritorijai starp Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Visi šie izteikumi, protams, izklausās pēc provokatīvas mutes brūķēšanas. Tomēr, saskaņā ar jaunāko informāciju, vairāki tūkstoši „Vāgnera grupas” kaujinieku ieradušies Baltkrievijā un jau iesaistījušies militārās mācībās gluži netālu no Polijas robežas. Reaģējot uz to, Polija dislocējusi papildus apmēram tūkstoti karavīru pierobežas zonā. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu
#rnb #singer #songwriter @dalesharee TALKS NEXT WAY AND HOW IT ALL STARTED
Više od 100 načelnika općina i lokalnih vijećnika iz cijele Australije potpisalo je izjavu kojom pozivaju na potpunu reviziju politike savezne vlade o električnim vozilima.
Mlada glumica, Mirka Vasiljević, mama četvoro dece, za “Mamazjaniju” priča o vaspitanju, brizi, jurnjavi za vremenom koje stalno izmiče, ali i svim radostima i velikoj ljubavi, koja živi u višečlanoj porodici. Ona se osvrće na teškoće usklađivanja brzog i stresnog načina života jedne angažovane glumice, sa obavezama koje ima u kući, oko dece, ali i željom da što više korisnog i produktivnog slobodnog vremena provede sa njima. Od najmlađe ćerke, koja je još beba, do najstarijeg sina, koji polako ulazi u pubertet, Mirka se svakodnevno susreće sa njihovim najrazličitijim željama, prohtevima, idejama, pitanjima koja nemaju kraja. Tajna uspešne komunikacije u kući sa četvoro dece, metod rešavanja sukoba, odgovori na sve što ih zanima, ljuti, raduje, jeste u bezrezervnoj ljubavi, toleranciji i razumevanju koje su za Mirku zvezde vodilje. Kako kaže, mama je tu da sasluša, razgovara, bude osoba od poverenja, ali takođe i neko koga treba da poštuju i slušaju u trenucima kada je to neophodno. Česte selidbe zbog poslovnih angažmana, dovele su Mirku u situaciju da sa decom prolazi kroz stalne adaptacije na okolinu, novu školu, drugare, jezike, što sve utiče na njihovo odrastanje. Koliko god da ovakav “nomadski” način života ima negativne strane zbog traženja svog mesta u društvu, toliko je i pozitivan, jer, naglašava Mirka: “Moja deca jednog dana neće imati problem da se odsele iz sredine koja im ne odgovara, neće brinuti kada im se u životu dešavaju promene, biće fleksibilni i kad im se nešto ne dopada umeće to lako da zamene boljim”.
Eiropas Komisija ir daļēji piekāpusies Lielbritānijas prasībām pārskatīt Ziemeļīrijas protokolu, kas kopš Breksita īstenošanu ir izveidojis muitas barjeras starp Ziemeļīriju un pārējo karalisti. Kāpēc tas izdarīts un kas būs citādi? Analītiķi saka, ka atvērtību sarunām ir veicinājis karš Ukrainā. Šoreiz karam Ukrainā tiešā veidā nepievēršamies. Taču runājam, kā tas ietekmē valstu savstarpējās attiecības. Vispirms atgriezīsimies pie jautājuma par Ķīnu: ja ķīnieši palīdzēs ar militārām piegādēm Krievijai, tai būs jāpiedzīvo sankcijas, tā draud Rietumi. Ko gan viņi var sliktu izdarīt Ķīnai? Šīs jautājums interesants arī tādēļ, ka Rietumiem arī grūti kontrolēt sankciju īstenošanu pret Krieviju pašu teritorijā. Un vēl citas valstis labprāt palīdz Krievijā, jo šādi var nopelnīt. Ko Rietumi spēj vai nespēj panākt, runājot par vēlmi ietekmēt citu valstu īstenoto politiku. Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas katedras vadītājs, docents Mārtiņš Daugulis un RSU Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Lielbritānija un ES vienojas labot Ziemeļīrijas protokolu Jau tad, kad briti nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kļuva skaidrs, ka pieņemtais lēmums radīs vairākus būtiskus izaicinājumus. Viens no lielajiem draudiem kļuva Lielbritānijas vienotība. Piemēram, skoti pārliecinoši balsoja par palikšanu ES sastāvā, un angļu faktiski uzspiestā vēlme pamest to deva pamatīgu stimulu daudzu skotu sapnim izstāties no Apvienotās Karalistes. Tas arī ir vērojams Skotijā šajos gados, kur nerimst cīņa par iespēju sarīkot jaunu neatkarības referendumu. Otrs lielais izaicinājums ir bijis miers Ziemeļīrijā. Kaut kādā mērā ES bija tā, kas palīdzēja izbeigt daudzu ziemeļīru gadu desmitiem ilgušo cīņu par vienotu Īriju. Esot vienotā politiskā un ekonomiskā telpā, bija iespēja nojaukt jebkādas robežas starp Īrijas Republiku un Lielbritāniju. Un kopš 1998.gadā noslēgtā Lielās piektdienas miera līguma tur bija iestājies ilgi lolotais miers. Breksits to visu izjauca. Lai nebūtu jāatjauno robežkontrole starp Ziemeļīriju un Īrijas republiku un aizsargātu ES vienoto tirgu, pirms trim gadiem tika parakstīts tā saucamais „Ziemeļīrijas protokols”, kas paredzēja izveidot muitas procedūras tām precēm, kas nonāk Īrijā no pārējās karalistes. Šis protokols jau pašā sākumā raisīja lielas iebildes. Tas faktiski nozīmēja, ka Ziemeļīrija drīzāk bija palikusi par ES nevis Lielbritānijas tirgus dalībnieci. Jau kopš līguma parakstīšanas briti ir centušies panākt protokola pārskatīšanu, liekot lietā dažādus ietekmēšanas līdzekļus, solot pat vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās. Tomēr līdz šim nedz Terēzai Mejai, nedz Borisam Džonsonam, nedz Lizai Trasai neizdevās Eiropas Komisijas pretestību lauzt. Tādēļ komisijas vadītājas Ursulas fon der Leienas pirmdienas vizīte Lielibritānijā un paziņojums par panākto vienošanos pārskatīt protokolu ir ļoti nozīmīgs pavērsiens līdzšinējā pretstāvē. Daudzas muitas procedūras tikšot atceltas, Eiropas uzstādītās prasības mīkstinātas un pretrunas novērstas. Kaut arī analītiķi atzīst to kā lielu pašreizējā britu premjera panākumu, tas nenozīmē, ka nu visas grūtības ir aiz muguras. Kā zināms, velns vienmēr slēpjas detaļās, un ir skaidrs, ka vēl ir gaidāmas karstas debates par konkrētiem vienošanās punktiem un to izpildi. Draudi ar sankcijām – cik jēgpilni? 24. februārī Vācijas žurnāls „Der Spiegel” ziņoja, ka Krievija aktīvi risina sarunas ar Pekinu par kaujas dronu piegādi. Kā zināms, ieroču un tehnikas trūkums ir viens no redzamiem faktoriem šajā karā. Kamēr Ukrainai arvien vairāk palīdz Rietumi, Krievijai jāpaļaujas uz savām rezervēm un iespējām, vai jāmeklē trešo valstu palīdzība. Gan sarunās ar Irānu, gan Ķīnu redzams, ka Kremlis visvairāk vēlas iegūt kaujas dronus. Ķīna varētu tos ražot lielos daudzumos, runa ir vismaz par simts droniem tuvāko divu mēnešu laikā, un pēc tam viņi varētu palīdzēt atvērt krieviem šādu ražotni pašiem. Raidorganizācija CNN gan nākamajā dienā vēstīja, ka Pekina vēl galējo lēmumu nav pieņēmusi, taču sarunas tiešām notiekot. Rietumvalstu vadītāji ir brīdinājuši, ka šāda militārā palīdzība Ķīnai dārgi maksās. Tomēr, ko tas īsti nozīmē, to šobrīd grūti pateikt. Pagājušais gads ir atklājis, ka arī Krievijai noteiktās sankcijas ir bijušas mazāk sāpīgas nekā Rietumvalstis solīja un gaidīja. Problēmas ir gan ar sankciju izpildes kontroli pašu valstīs, gan ar trešo valstu gatavību palīdzēt Krievijai. Turklāt šajā ziņā aktīvas ir ne tikai tādas Kremlim tuvas valstis, kā Kazahstāna vai Ķīna. Pat NATO dalībvalsts Turcija, kā rāda pētījumi, aktīvi pelna uz Krievijas izvērstā kara rēķina, palīdzot agresoram iegūt izejvielas, kuras tā izmanto militārajā rūpniecībā. Tikmēr, Eiropas Savienība ir apņēmusies šogad lielāko uzmanību veltīt nevis jaunu sankciju noteikšanai, bet gan esošo sankciju īstenošanai un kontrolei, lai tās nebūtu iespējams apiet. Tomēr ko tieši ES var darīt, lai ietekmētu citu valstu sniegto palīdzību, nav skaidrs. Ir zināms, ka ekonomiskās ietekmes sviras ir šobrīd politiskās uzmanības fokusā. Rietumvalstis cenšas runāt un pārliecināt virkni valstu neatbalstīt Krieviju. Līdz šim tas nav nesis būtiskus rezultātus. Sagatavoja Aidis Tomsons. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Back in December of 2022, Babyface Ray unveiled his MOB album, an 18-track project that boasted features from Lil Durk, Doe Boy, King Hendrick$, Samuel Shabazz, GMO Stax, and more. Preceding the project were well-received singles like “Nice Guy” and “Spend It” featuring Blxst and Nija. Since its release, he has treated fans with accompanying clips for tracks like “Crazy World,” “Goofies,” and “A1 Since Day 1.”source: Babyface Ray and 42 Dugg link up for new “Ron Artest” single (msn.com)Support this podcast at — https://redcircle.com/analytic-dreamz-notorious-mass-effect/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy
Luisa Ferrario is a Transformative Leader on fire, taking names and creating enterprises. Her executive coaching and leadership experiences are showing just how interconnected we are and how we can show up more authentically and creatively in our work and allow ourselves to be a radical in our business. As her website says... "Whether it is the company culture, the organizational structure, the business model or your mindset, behaviours, leadership style or lifestyle, no mater the topic, her unique, choice-based, generative, and transformative approach to change has found her in partnership with an international, selected professional network to shift companies all over the world." As every medicine woman Luisa shares: Her process and framework for creating a better leadership culture for small business owners Her own story of despair 20 years ago that led her to a major revelation What the prices she was willing to pay that gave her the strength to become a conscious creator How she connects her healing ( personal evolution) into the way she shows up for others The difference between wealth and millions The ways of being she will give to you on her VIP Ninja Experience Her blessings and words of wisdom for everyone This episode is sponsored by VIP Mind Body Brand Academy. Join Circles...No one is stopping you but you! Reach out to Luisa Ferrario via her website Connect with her on LInkedin Directly Ready to enterprise style your business? Connect with Luisa's Nija gifts HERE
BTR pulled up to Juneteenth NJ Fest this year! There were performances by some dope artists , amazing vendors + more! We got to chop it up with Grammy award winner and Jersey native Nija -- who shares with us a bit about her journey in music, love for jersey + plus more
This week the bully and the beast had special guest and phenomenal songwriter turned singer, Nija stop by to help them tackle some of our listeners questions throught voicemail and dms. Find out the advice they give to a listener that doesnt know how to feel about her partners kids moving in and another that is tip toeing around his relationships and life! Also, Wax almost get his word correct for this week!
This week I'm keeping it chill with vibes from Doja Cat, Ari Lennox, JID, Gunna, Don Toliver, Young Roc, Ne-Yo & more of your favorite artists! A good 65+ BPM Mash-Up to warm up the mood!
Coi cracked the Tik Tok code, a MAJOR pregnancy announcement and our fave Nija's debut. Tune in to this week's episode of Soul Talk Radio with Nick B and Jalena.