Podcasts about delna

Latvijā jau ir noteikts amatu loks, kuru var ieņemt tikai Latvijas pilsoņi – ir pašsaprotami, ka mūsu valsts pilsonība ir obligāta gan darbam policijā, gan Saeimas deputāta statusā. Tomēr līdz ar Krievijas agresijas pastiprināšanos, arvien biežāk izskan jautājums, kur Latvijā publiskajā sektorā jāļauj strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nesen bija diskusija Saeimā par to, vai šo valstu pilsoņi drīkst būt pedagogi, bet publiskais sektors, protams, ir plašāks. Analizējam šo jautājumu no politiskā un tiesību viedokļa. Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina (Jaunā Vienotība).  

Latvijā jau ir noteikts amatu loks, kuru var ieņemt tikai Latvijas pilsoņi – ir pašsaprotami, ka mūsu valsts pilsonība ir obligāta gan darbam policijā, gan Saeimas deputāta statusā. Tomēr līdz ar Krievijas agresijas pastiprināšanos, arvien biežāk izskan jautājums, kur Latvijā publiskajā sektorā jāļauj strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nesen bija diskusija Saeimā par to, vai šo valstu pilsoņi drīkst būt pedagogi, bet publiskais sektors, protams, ir plašāks. Analizējam šo jautājumu no politiskā un tiesību viedokļa. Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina (Jaunā Vienotība).  

V Novém Městě na Moravě otevřeli nový sociální podnik - prádelnu Perutě, která pomáhá lidem se zdravotními hendikepy a lidem nad 55 let najít pracovní uplatnění. Prádelna sídlí v části Maršovice, v bývalém obchodním prostoru.

Valdība meklēs iespējas par 5% samazināt valsts pārvaldes tēriņus – to nesen, tiekoties ar darba devējiem, apsolīja premjere Evika Siliņa. Bet kā šī tēriņu mazināšana varētu izpausties un kādās jomās? Pēc statistikas datiem valsts un pašvaldību sektorā nodarbināto skaits pēdējos gados ir pieaudzis, lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā mazinās. Vai valsts sektorā strādājošo skaits būtu mazināms, vai arī ietaupīt var citādi? Krustpunktā analizē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība).  

Valdība meklēs iespējas par 5% samazināt valsts pārvaldes tēriņus – to nesen, tiekoties ar darba devējiem, apsolīja premjere Evika Siliņa. Bet kā šī tēriņu mazināšana varētu izpausties un kādās jomās? Pēc statistikas datiem valsts un pašvaldību sektorā nodarbināto skaits pēdējos gados ir pieaudzis, lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā mazinās. Vai valsts sektorā strādājošo skaits būtu mazināms, vai arī ietaupīt var citādi? Krustpunktā analizē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība).  

Domov seniorů Bíla Opava silně poškodila povodeň. Velká voda s sebou mimo jiné vzala i kuchyň. Pro klienty opavského domova tak začali vařit odsouzení lidé z tamní věznice. Vězni se totiž osvědčili už při úklidu škod po povodních.

Sociální prádelna PeruTě začne v polovině října fungovat v Novém Městě na Moravě. Pracovat v ní budou lidé s různými druhy postižení.

Poslední grandslamový turnaj roku, dopingová kauza Jannika Sinnera, návrat Jiřího Lehečky, dozvuky olympijského tenisu: hostem podcastu Centrkurt byl tentokrát sportovní ředitel tenisového svazu Jan Stočes. „Centrální kurt na US Open je velmi specifický, nedá se to s ničím srovnat. Máš pocit, že sedíš ve vosím hnízdě, fanoušci jsou opravdu hlasití. A do toho vedro jako v prádelně,“ popisuje Stočes: „Pokud bych si měl tipnout vítěze, řeknu asi Novaka Djokoviče. Jeho olympijský triumf byl ohromně silný,“ dodává. Co Stočes a tenisový expert deníku Sport a webu iSport.cz Jan Jaroch říkají na návrat Jiřího Lehečky? Jak vidí šance Lindy Noskové a Barbory Krejčíkové? A jak komentují dopingovou kauzu Jannika Sinnera?

Žáci jsou sice doma, přesto školní jídelny i o prázdninách vaří. Pro jídlo si chodí místní obyvatelé nebo úředníci.

S pracemi dělníci začínají v těchto dnech. Po dokončení bude kuchyně sloužit nejen kuchařkám, ale taky žákům, kteří se v ní budou učit základy vaření.

Neilgā laikā ir izgāzušies divu vadošu amatu konkursi. Vai problēmas ir atlases procedūrās un lēmumu pieņemšanas kārtībā? Kā atrast labus vadītājus svarīgiem valsts amatiem, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, uzņēmuma "Fontes Executive Search" vadošā partnere Anna Litvina, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Valsts kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena.  

Neilgā laikā ir izgāzušies divu vadošu amatu konkursi. Vai problēmas ir atlases procedūrās un lēmumu pieņemšanas kārtībā? Kā atrast labus vadītājus svarīgiem valsts amatiem, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, uzņēmuma "Fontes Executive Search" vadošā partnere Anna Litvina, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Valsts kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena.  

Atkāpjas "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs. "Delna" izstrādājusi jaunu digitālo rīku, kas palīdz identificēt uzņēmumus, kas importē preces no Baltkrievijas un Krievijas un reizē piedalās publiskajos iepirkumos Latvijā. Blinkens: ASV un Ķīnas attiecībās būtiski līdz minimumam samazināt pārpratumu un pārrēķināšanās risku. Turpinās Latvijas Futbola federācijas kongress, kur vēlē prezidentu.

Saruna par finanšu plūsmu partijās. Tematu rosināja nesen parādījušās ziņas par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu valdošajā partijā, tādēļ vēlējāmies skaidrot, kā tiek uzraudzīta naudas plūsma partiju birojos un vai un kā iespējama arī nelegāla naudas aprite. Svarīgi arī saprast, ko mainījusi partiju finansēšana, kura pirms vairākiem gadiem kļuva krietni dāsnāka. Krustpunktā diskutē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa.  

Saruna par finanšu plūsmu partijās. Tematu rosināja nesen parādījušās ziņas par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu valdošajā partijā, tādēļ vēlējāmies skaidrot, kā tiek uzraudzīta naudas plūsma partiju birojos un vai un kā iespējama arī nelegāla naudas aprite. Svarīgi arī saprast, ko mainījusi partiju finansēšana, kura pirms vairākiem gadiem kļuva krietni dāsnāka. Krustpunktā diskutē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa.  

"Warum reden wir nicht einfach mal darüber, ob Sorgearbeit auch bezahlt gehört?" Delna, preisgekrönte Journalistin und Mutter, plädiert für bezahlte Care-Arbeit. 

Aktuální dění očima Jana Krause každé ráno 5:00 – 9:00 vždy po zprávách v celou a v půl exkluzivně na Frekvenci 1. Vtipně, originálně a s nadhledem, tak to umí jenom Jan Kraus. Blondýna Miluška Bittnerová se ptá na vše, o čem se mluví, a Jan Kraus jí to vysvětlí.

Pēdējā laikā virkne valsts un pašvaldību uzņēmumu paziņojuši, ka viņi maina savu vizuālo identitāti, sākot ar logo, līdz pat zīmola maiņai. Kāpēc ir vērts tērēt tam naudu, īpaši, ja ir runa par valsts monopola uzņēmumiem? Krustpunktā analizē biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Sociālo zinātņu fakultātē Kristīne Blumfelde-Rutka, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un līdzdibinātājs un stratēģis aģentūrā "WKND" Edgars Pētersons. Ar katru paziņojumu par kāda valsts vai pašvaldības uzņēmuma vizuālās vai kādas citādas identitātes maiņu sociālos tīklos var novērot arvien lielāku viļņošanos. Ja "Pasažieru vilciena" pārtapšana par "Vivi" lielākoties provocēja komentārus par saukļa derīgumu, tur citi smaidīja, citi kariķēja. Tālāk jau runājot par "Rīgas satiksmi" un Ceļu satiksmes drošības direkciju, tur jau tā ņemšanās bija ne tikai par vizuālo jēgu, bet arī par naudas izlietojumu. Cilvēki prasa, kāds tad ir ieguvums no tā, ka tagad logo būs mazliet citāds? Turklāt, kā zināms, ir jāmaina dokumentācija, jāpārkrāso vagoni un tā tālāk. Kādi priekšnosacījumi ir ko tādu darīt, kad tā ir jēdzīga un bezjēdzīga naudas tērēšana?

Pēdējā laikā virkne valsts un pašvaldību uzņēmumu paziņojuši, ka viņi maina savu vizuālo identitāti, sākot ar logo, līdz pat zīmola maiņai. Kāpēc ir vērts tērēt tam naudu, īpaši, ja ir runa par valsts monopola uzņēmumiem? Krustpunktā analizē biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Sociālo zinātņu fakultātē Kristīne Blumfelde-Rutka, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un līdzdibinātājs un stratēģis aģentūrā "WKND" Edgars Pētersons. Ar katru paziņojumu par kāda valsts vai pašvaldības uzņēmuma vizuālās vai kādas citādas identitātes maiņu sociālos tīklos var novērot arvien lielāku viļņošanos. Ja "Pasažieru vilciena" pārtapšana par "Vivi" lielākoties provocēja komentārus par saukļa derīgumu, tur citi smaidīja, citi kariķēja. Tālāk jau runājot par "Rīgas satiksmi" un Ceļu satiksmes drošības direkciju, tur jau tā ņemšanās bija ne tikai par vizuālo jēgu, bet arī par naudas izlietojumu. Cilvēki prasa, kāds tad ir ieguvums no tā, ka tagad logo būs mazliet citāds? Turklāt, kā zināms, ir jāmaina dokumentācija, jāpārkrāso vagoni un tā tālāk. Kādi priekšnosacījumi ir ko tādu darīt, kad tā ir jēdzīga un bezjēdzīga naudas tērēšana?

Jak si stopnout loď a zvládnout první oceánskou plavbu? „V Pacifiku bylo po týdnech plavby úplně nad moje chápání, jak je svět obrovský,“ vypráví Jakub Neuman své světoběžnické zážitky, o které se dál dělí jako travel kouč.Všechny díly podcastu Casablanca můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Visual Artist Delna Dastur appeared on the "Embracing Arlington Arts Talks" podcast to talk about her upcoming exhibition at the Fred Schnider Gallery of Art. Also find out her favorite medium to work with, her genre of artwork, and some unique materials she uses including some from her native India. Also learn about her creative process and how she started teaching at the Art League (Torpedo Factory) and the Smithsonian and how climate change impact every piece of art she creates.

Dienu pirms balsojuma par jauno Saeimas priekšsēdētāju sabiedrība par atklātību “Delna” nosūtījusi deputātiem aicinājumu par iecerēto kandidātu – ZZS deputātu Gunāru Kūtri – nebalsot, savukārt premjere Evika Siliņa (JV) paudusi, ka viņam līdz balsojumam jāatvainojas Latvijas sabiedrībai. Šāda reakcija sekojusi pēc Kūtra izteikumiem Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Par to un citiem tematiem saruna ar Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu Gunāru Kūtri (ZZS).

Krustpunktā noskaidrosim - kā pēc iespējas efektīvāk iegūt rīdzinieku viedokli par pašvaldības lemtajiem jautājumiem? Vai Rīgas Dome ierobežos iedzīvotāju līdzdalības iespējas?  Jaunajā nolikumā paredzēts, ka publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešams divreiz mazāks iedzīvotāju skaits nekā referenduma ierosināšanai. Šādu apspriešanu varēs ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā. Uz diskusiju aicināti Rīgas Domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Rīgas Domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova, Dārzciema apkaimes biedrības vadītājs Māris Kaminskis un Biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna direktore Inese Tauriņa.   

"Attaching oneself to the right network and mentors can lead to substantial growth opportunities, enhanced networking, and the confidence to assume leadership roles."In this episode of The Shape of Work Podcast, join us on an exciting journey with Delna Dhamodiwala, the Global HR Head at DNEG, the seven-time Oscar-winning VFX studio. Delna has an overall work experience of over nineteen years. She spent most of her career at Prime Focus World prior to her time at DNEG, where she was the HR Vice President. She did her MBBS at the University of Mumbai and did her MBA from SVKM's Narsee Monjee Institute of Management Studies.In this episode, we get to dive into the impressive strides taken in uplifting women to senior management roles in India and the platforms developed to supercharge their growth. We're chatting about the urgent need for adaptability in a rapidly changing work environment, HR strategies that fuel sustainable growth, employee engagement, and retention.Episode HighlightsThe role of women in leadershipWhat are prevalent HR strategies that organisations must adopt to see sustainable growth?How to keep employees engaged at the workplace and incentives to increase retention?Advice on promoting equity in the workplaceFollow Delna on LinkedinProduced by: Priya BhattPodcast Host: Archit SethiAbout Springworks:Springworks is a fully-distributed HR technology organisation building tools and products to simplify recruitment, onboarding, employee engagement, and retention. The product stack from Springworks includes:SpringVerify— B2B verification platformEngageWith— employee recognition and rewards platform that enriches company cultureTrivia — a suite of real-time, fun, and interactive games platforms for remote/hybrid team-buildingSpringRole — verified professional-profile platform backed by blockchain, andSpringRecruit — a forever-free applicant tracking system.Springworks prides itself on being an organisation focused on employee well-being and workplace culture, leading to a 4.8 rating on Glassdoor for the 200+ employee strength company.

Valsts prezidenta vēlēšanas ir noslēgušās. Lai gan līdz galam neviens nezināja, ar ko tās beigsies, tomēr piepildījās ticamākais scenārijs un amatā ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību S un „Progresīvo” atbalstu tika ievēlēts „Jaunās Vienotības” virzītais kandidāts Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā spriedīsim par Saeimas lēmumu un to, ko īsti sagaidām no jaunā Valsts prezidenta un ko viņa spēkos ir veikt? Krustpunktā diskutē Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Guntars Kokorevičs.  

Nesen sabiedrība par atklātību "Delna" izveidoja aptauju uzņēmējiem, vai viņi ir saskārušies ar apzinātu reputācijas graušanu un apmelošanu gadījumos, kad tam nav bijis pamata. Pasūtīta un dažādu iemeslu dēļ īstenota nomelnošana jau arī nav nekāds jaunums, bet ar interneta attīstību pasaulē tā ir kļuvusi krietni sarežģītāka problēma. Izskatās, ka tā ir arī Latvijā, vien mēs to varbūt īsti neesam aptvēruši un arī neesam daudz par to runājuši. Kā atšķirt, vai runa ir par pamatotiem vai nepamatotiem pārmetumiem, un ko darīt, ja mēs sastopamies ar tādu apzinātu klaju apmelošanu un reputācijas graušanu? Krustpunktā diskutē sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, digitālās komunikācijas konsultante Ieva Knāķe, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un "Cobalt" patentpilnvarniece preču zīmju jomā, zvērināta advokāte Līga Fjodorova.  

Varšavā ir sākusies Egila Levita tikšanās ar Džo Baidenu un citu valstu līderiem. Latvijā viesojas Francijas parlamenta Nacionālās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs. Aizsardzības nozares iepirkumos kā uzraugus jāiesaista NVO, norāda "Delna". "Skulte LNG Terminal" attīstītāji aicina neizgāzt termināļa projektu; ministrijā šaubas par projekta lietderīgumu. Eiropas Savienība pēc atteikšanās importēt Krievijas gāzi ietaupīja 12 miljardus eiro. Ogres novada pašvaldība lēmusi nesaskaņot pieteikto Ogres muzeja atbalsta akciju.  

Pēc raidījuma Krustpunktā, kad runājam par konfliktu Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, sociālajos tīklos klejo fragments no raidījuma, kurā runā slimnīcas padomes vadītāja. Daudzi kritizē viņas teikto, jautājot, kāda jēga no padomes, kuru vada šī kundze. Atklājās, ka Tīna Kukka ir ne tikai slimnīcas padomes priekšsēdētāja, viņai ir pilna laika darbs bankā "Luminor", viņa ir iesaistījusies topošās bankas "Indexo" izveidē, viņa ir arī akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" padomes locekle. Var jau būt, ka ir vēl kāds darbs, kurš nav pamanīts. Tas viss ļaudīm licis jautāt, kā gan viņa visu var paspēt un par ko viņai maksā? Tabulā, kas klejo internetā, redzams, ka Tīnai Kukkai izdodas mēnesī nopelnīt ap 20000 eiro. Nebūt viņa tāda nav vienīgā. Daudzu Latvijas uzņēmumu padomes locekļi strādā vairākās padomēs un valdēs, jebkurā gadījumā pelnot piecciparu skaitli mēnesī. Kā izvēl uzņēmumu padomas, ko tās dara, par ko cilvēkiem maksā, strādājot arī dažādās un droši vien atbildīgās darba vietās? Par to diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks un Valsts kontrolieris Rolands Irklis.        

V Sloveniji imamo veliko število gradov, dvorce in podobnih stavb, ki so v preteklosti doživljale takšno in drugačno usodno. Mnogi med njimi so bili uničeni pred, med in po drugi svetovni vojni, nekateri pa so vojne vihre preživeli v bolj ali manj ohranjenem stanju. Med take sodi tudi grad Borl, ki stoji na visoki skali nad dolino Drave, ob pomembni prometni žili. Grad je bil po vojni podržavljen, po delni obnovi v 50 letih je bil tam znan gostinski obrat, ki so ga leta 1980 zaprli. Od takrat naprej je grad čakal na obnovo. Ta se je koreniteje začela v letu 2016. Projekt obnove dela gradu je vodilo in še vodi Ministrstvo za kulturo, in je komplementaren s projektom ''Drava – NATURA 2000, reka za prihodnost''. Poglavitni namen projekta je inovativna in sodobna predstavitev območja Natura 2000 Drava. Glavni cilj investicije je obnova objekta kulturne dediščine državnega pomena ob sočasni interpretaciji kulturne dediščine, povezane z biotsko raznovrstnostjo. Vendar pa to ni edina vsebina, ki naj bi jo predstavili v tem gradu. Oddaja je bila pripravljena s finančno podporo Evropske komisije v okviru projekt Misija Mlada kohezija. Za vsebino je odgovorno uredništvo in ne odraža nujno stališč Unije. Foto: Milan Trobič

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas arvien spriež, vai nākamās valdības galdu veidot no trim vai četrām kājām. Drīz varētu sākties arī lielā ministru amatu dalīšana, tikmēr publiskajā telpā mazāk dzirdam, kādi ir svarīgākie jaunās valdības darbi. Dzīves dārdzība, energocenas, drošība, ekonomikas izaugsme, labklājība, izglītība - kas ir prioritātes? Kāds varētu būt krīzes pārvarēšanas plāns, kamēr Ministru kabinets vēl top, to vaicājam sociālajiem partneriem un ekspertiem. Krustpunktā diskutē Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, organizācijas "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.    

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas arvien spriež, vai nākamās valdības galdu veidot no trim vai četrām kājām. Drīz varētu sākties arī lielā ministru amatu dalīšana, tikmēr publiskajā telpā mazāk dzirdam, kādi ir svarīgākie jaunās valdības darbi. Dzīves dārdzība, energocenas, drošība, ekonomikas izaugsme, labklājība, izglītība - kas ir prioritātes? Kāds varētu būt krīzes pārvarēšanas plāns, kamēr Ministru kabinets vēl top, to vaicājam sociālajiem partneriem un ekspertiem. Krustpunktā diskutē Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, organizācijas "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.    

Vien trīs mēneši palikuši līdz 14. Saeimas vēlēšanām, bet sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vēlētājiem izšķiršanās nebūs viegla. Turpat trešdaļa nezina, par ko balsot. Arī  frakcijas pametušo vai no tām izslēgto deputātu skaits ir lielāks par jebkuru palikušo frakciju, partijas ir pajukušas, mainījušas nosaukumus, kādas ir izveidotas no jauna. Par politisko situāciju pirmsvēlēšanu laikā, par strīdīgajiem Saeimas lēmumiem saruna Krustpunktā lielajā intervijā ar „Sabiedrības par atklātību Delna” pētnieku Olafu Grigus.

Vien trīs mēneši palikuši līdz 14. Saeimas vēlēšanām, bet sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vēlētājiem izšķiršanās nebūs viegla. Turpat trešdaļa nezina, par ko balsot. Arī  frakcijas pametušo vai no tām izslēgto deputātu skaits ir lielāks par jebkuru palikušo frakciju, partijas ir pajukušas, mainījušas nosaukumus, kādas ir izveidotas no jauna. Par politisko situāciju pirmsvēlēšanu laikā, par strīdīgajiem Saeimas lēmumiem saruna Krustpunktā lielajā intervijā ar „Sabiedrības par atklātību Delna” pētnieku Olafu Grigus.

Kdysi největší fabrika na zpracování bavlny v kontinentální Evropě stála v německém Lipsku. Teď tam místo přízí vznikají umělecká díla, na která upírá pozornost široký kulturní svět. Víc než šestihektarový tovární komplex Spinnerei je plný ateliérů, studií a výstavních prostor pro výtvarníky. Novou náplň místu před lety dali soukromí vlastníci, kteří upřednostnili industriální cihlové kulisy z konce 19. století před stavbou nových bytů a kanceláří.

Kdysi největší fabrika na zpracování bavlny v kontinentální Evropě stála v německém Lipsku. Teď tam místo přízí vznikají umělecká díla, na která upírá pozornost široký kulturní svět. Víc než šestihektarový tovární komplex Spinnerei je plný ateliérů, studií a výstavních prostor pro výtvarníky. Novou náplň místu před lety dali soukromí vlastníci, kteří upřednostnili industriální cihlové kulisy z konce 19. století před stavbou nových bytů a kanceláří. Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Lai arī cik raiba un sarežģīti likās situācija pēc iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, notika tas, kam daudzi nemaz neticēja. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem partijas uzticēja valdības grožus toreiz. Krišjānim Kariņam no "Jaunās Vienotības". Un premjers ir spējīgs nostrādāt visu šo sasaukuma laiku. Protams, šie vairāk nekā trīs gadi nesuši arī būtiskas pārmaiņas kādos politiskajos izkārtojumos. "Jaunai Vienotībai", vismaz tā izskatās, tas ir bijis liels ieguvums, kamēr citām partijām ir gājis kā nu kurai. Milzīgus satricinājumus pēdējos gados ir piedzīvojusi opozīcijā esošā "Saskaņa".  Ir jau klāt atkal vēlēšanas, nedēļas nogalē sākās priekšvēlēšanu aģitācijas laiks, un tas nozīmē, ka mums atkal priekšā ir pastiprināta politiskā stīvēšanās. Kāda ir situācija šobrīd, pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, ko partijas ir izdarījuši līdz šim un kāda perspektīva tām ir rudenī, Krustpunktā diskutē pētījumu centra SKDS socioloģe Ieva Strode, sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.

Lai arī cik raiba un sarežģīti likās situācija pēc iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, notika tas, kam daudzi nemaz neticēja. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem partijas uzticēja valdības grožus toreiz. Krišjānim Kariņam no "Jaunās Vienotības". Un premjers ir spējīgs nostrādāt visu šo sasaukuma laiku. Protams, šie vairāk nekā trīs gadi nesuši arī būtiskas pārmaiņas kādos politiskajos izkārtojumos. "Jaunai Vienotībai", vismaz tā izskatās, tas ir bijis liels ieguvums, kamēr citām partijām ir gājis kā nu kurai. Milzīgus satricinājumus pēdējos gados ir piedzīvojusi opozīcijā esošā "Saskaņa".  Ir jau klāt atkal vēlēšanas, nedēļas nogalē sākās priekšvēlēšanu aģitācijas laiks, un tas nozīmē, ka mums atkal priekšā ir pastiprināta politiskā stīvēšanās. Kāda ir situācija šobrīd, pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, ko partijas ir izdarījuši līdz šim un kāda perspektīva tām ir rudenī, Krustpunktā diskutē pētījumu centra SKDS socioloģe Ieva Strode, sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.

Všichni jsme emotivní! je název festivalu performance, který proběhne 6. a 7. května v pražském Divadle X10. Divákům se představí umělecké projekty ze střední a východní Evropy, ale i z dalších zemí. Co vedlo k výběru letošního tématu a jak se emoce projevují v dramaturgii? O projektech, se kterými umělci přicházejí, si bude Alžběta Žabová povídat s kurátorkou festivalu Terezou Stejskalovou a účinkujícími umělkyněmi Monikou Kouckou a Jitkou Havlíčkovou z kolektivu Prádelna.

Všichni jsme emotivní! je název festivalu performance, který proběhne 6. a 7. května v pražském Divadle X10. Divákům se představí umělecké projekty ze střední a východní Evropy, ale i z dalších zemí. Co vedlo k výběru letošního tématu a jak se emoce projevují v dramaturgii? O projektech, se kterými umělci přicházejí, si bude Alžběta Žabová povídat s kurátorkou festivalu Terezou Stejskalovou a účinkujícími umělkyněmi Monikou Kouckou a Jitkou Havlíčkovou z kolektivu Prádelna.Všechny díly podcastu ArtCafé můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Spolek Prádelna vznikl během zimy 2019/2020 v rámci tříměsíční rezidence žen v sociální tísni v pražské Galerii INI. Členky kolektivu se dnes pravidelně scházejí a věnují se psaní, kreslení či točení filmů, a společně problematizují stereotypní zobrazování lidí v sociální nouzi. Balu, Monika, Magda, Linda a Helena jsou umělkyně, které svůj čas věnují tvorbě i přímým akcím na podporu žen bez domova. Samy s životem na ulici zkušenost mají.

Dare to Dream -  We continue our journey of meeting published Authors & as always our guests take us on a journey sharing their life experiences, major turning points in their lives & what inspired decisions they made in their lives, for example, penning & publishing their fiction &/or non-fiction books. Our latest guest Delna Prakashan has fulfilled her of becoming a published Cook Book author, Delna is a foodie, an avid traveler & blogger.  If your dream is to publish your own cookbook, love to travel, enjoy hearing people's life stories, then I think you will enjoy this episode as Delna joins us from her home in Dubai & takes us on a journey from her life in Dubai, to her travels around the world to the inspiration behind her cookbook "Whip It". Delna's details are clickable links below.What is this episode about

Rit jau trešais gads, kopš Latvijā gandrīz visa mūsu uzmanība paņēmuši divi temati - pandēmija un tagad arī karš Ukrainā. Jā, bija pašvaldību vēlēšanas, novadu reforma, bet vai esat pamanījuši, ka nav bijuši koruptīvi skandāli. Esam tikuši vaļā no korupcijas! Nav tā, ka nebūtu bijušas aizdomas kaut vai saistībā ar iepirkumiem pandēmijas laikā, bet tās bija tikai aizdomas. Bet varbūt mēs vienkārši kaut ko nezinām? Kas notiek Latvijā cīņā ar korupciju - tas ir jautājums, kas kļuvis aktuālāks tāpēc, ka beidzas pilnvaru termiņš pašreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem un tiek meklēts, kam turpmāk uzticēt šo darbu. Esot divi pretendenti tikai konkursā. Lai runātu par nākotni, ir jāsaprot pašreizējā realitāte, kas ir noticis pēdējos gados korupcijas cīņas laukā. Kā pēdējos gados veicies ar korupcijas apkarošanu Latvijā, Krustpunktā diskutē un vērtē Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainārs Latkovskis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus. Sazināmies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu.

Saeimā tiek skatīti Valsts prezidenta sagatavotie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz samazināt valsts finansējumu tām partijām, kuru frakcijas Saeimā izjukušas vai būtiski samazinājies deputātu skaits tajās. Latvijas politikas vēsturē ne reizi bijis tā, ka partija gūst labus panākumus vēlēšanās, bet pēc tam tā izjūk. Šobrīd partijas, kuras ir iekļuvušas Saeimā, var saņemt ievērojumu valsts finansējumu, neatkarīgi no tā, vai to frakcijas vispār pastāv. Vai Valsts prezidenta ierosinājums ir taisnīgs un veicinās politisko partiju ilgtspēju, diskutējam raidījumā Krusptunktā. Raidījuma pirmajā daļā uzklausām ekspertus: diskutē Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus un domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka. Raidījuma otrajā daļā iecerētos grozījumus vērtē politiķi, ka būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā: Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Možvillo (no frakcijas "Neatkarīgie", bet ievēlēts no partijas KPV LV saraksta, pēc nosaukuma maiņas tā ir partija „Par cilvēcīgu Latviju”) un Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK").

In this AMID StoryCast series, students Delna and Salma dive into the role of religion in international development. They will talk about the history of religion in development and faith-driven initiatives. In this episode, they will narrow down the discussion by looking through the lens of power -namely, the power religion has to foster or hinder international development. Dive in!Bios of the speakers:Delna Abraham is a young professional working on linking research, policy, and practice in the field of global development and social justice through research communication, uptake, and social impact assessment. Skilled in Project Management, Baseline Research and Evaluation and with a background in Journalism, she also has experience reporting on national policy, migration, communal violence, gender, education, and health in India and the Middle East.Salma Peter Tambwe is building a career in Capacity Strengthening in agricultural value chains, research, and education at iCRA. Studied International economics and development, consultancy, and entrepreneurship, her professional background is in project coordination and management, entrepreneurship in East and Central Africa, business plan development for micro farmers and enterprises. She believes in allowing people to own their growth and development and channels that into training and capacity building.

Jau trīs gadus Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, bet publiskā telpā, ir ļoti maz informācijas par to, vai un kā likums darbojas. Kā Latvijas iedzīvotāji var celt trauksmi un tādā veidā dot savu artavu korupcijas apkarošanai, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā darbojas Trauksmes cēlēju likums un vai cilvēki aktīvi izmanto iespēju celt trauksmi, skaidro “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa un Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe. Pārsvarā iesniegumi ir bijuši par aplokšņu algām uzņēmumos, arī citiem ar saimniecisko darbību saistītiem jautājumiem. Ja ziņojums ir saistīts ar darba drošību, to saņems arī Valsts darba inspekcija. Taču ziņojumu varētu būt vairāk. Likums paredz, ka iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos ir jāievieš, ja tajā strādā 50 un vairāk darbinieku. Bet likums neparedz sankcijas, ja šāda sistēma nav izveidota. Informāciju par iespējam celt trauksmi var meklēt arī internetā.

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā ir uzlabojies tikai nedaudz, un mēs joprojām šajā ziņā atpaliekam no vairuma Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā mūsu kaimiņiem Lietuvas un vēl vairāk Igaunijas. Šādu vērtējumu Latvija saņēma 2021. gada sākumā. Kas darīts, lai situācija mainītos? Krustpunktā Lielā intervija: “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa.

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā ir uzlabojies tikai nedaudz, un mēs joprojām šajā ziņā atpaliekam no vairuma Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā mūsu kaimiņiem Lietuvas un vēl vairāk Igaunijas. Šādu vērtējumu Latvija saņēma 2021. gada sākumā. Kas darīts, lai situācija mainītos? Krustpunktā Lielā intervija: “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa.

This Non-Profit food business incubator has a mission to nourish food entrepreneurs and to create sustainable businesses that have a transformative impact on our communities.  Their vision is to build an entrepreneurial ecosystem that supports the needs of entrepreneurs from marginalized communities. Check out their website www.cookupinc.com and on Instagram https://www.instagram.com/wearecookup/  Facebook https://www.facebook.com/wearecookup

Noslēdzam diskusiju ciklu, ko Krustpunktā veido kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu, lai apspriestu nākamā gada budžeta prioritātes, līdz šim vairākas nedēļas pievērsāmies atsevišķām nozarēm, runājām ar ministriju pārstāvjiem un ekspertiem. Šoreiz saruna par nākamā gada budžetu kopumā, kā naudu sadalīt un ko tas mums nozīmēs? Pirms budžeta apstiprināšanas diskutē Saeimas deputāti: Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija), Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība), Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība), Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība). Viedokli izsaka biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" pētnieks Olafs Grigus.

Noslēdzam diskusiju ciklu, ko Krustpunktā veido kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu, lai apspriestu nākamā gada budžeta prioritātes, līdz šim vairākas nedēļas pievērsāmies atsevišķām nozarēm, runājām ar ministriju pārstāvjiem un ekspertiem. Šoreiz saruna par nākamā gada budžetu kopumā, kā naudu sadalīt un ko tas mums nozīmēs? Pirms budžeta apstiprināšanas diskutē Saeimas deputāti: Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija), Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība), Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība), Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība). Viedokli izsaka biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" pētnieks Olafs Grigus.

Kaj prinaša jutrišnji ponedeljek? Gostincem v osmih statističnih regijah od skupno 12-ih možnost, da odprejo terase in vrtove svojih lokalov. Od jutri bodo po državi znova dovoljeni shodu z do sto udeleženci. Jutri se maturanti do 12-ih še lahko prijavijo za prednostno cepljenje proti covidu. V Zrcalu dneva tudi: - Rusija je kot povračilni ukrep izgnala 20 čeških diplomatov. - V Egiptu se je iztiril potniški vlak, umrlo je najmanj 11 ljudi - Osmoljenec najpomembnejše nizozemske kolesarske dirke je Primož Roglič

Latvijā jau gadiem ir augsts korupcijas uztveres indekss. Par to liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publiskotie dati. Par pagājušo gadu korupcijas uztveres indekss ir uzlabojies par vienu punktu, tomēr tas nav daudz, turklāt mēs esam zemākā līmenī nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kas ietekmē korupcijas uztveri Latvijā? Vai šis indekss atspoguļo patiesos korupcijas apmērus mūsu valstī? Un pats galvenais – kā uzlabot situāciju, Krustpunktā diskutē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Saeimas deputāte Inese Voika, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.  

Latvijā jau gadiem ir augsts korupcijas uztveres indekss. Par to liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publiskotie dati. Par pagājušo gadu korupcijas uztveres indekss ir uzlabojies par vienu punktu, tomēr tas nav daudz, turklāt mēs esam zemākā līmenī nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kas ietekmē korupcijas uztveri Latvijā? Vai šis indekss atspoguļo patiesos korupcijas apmērus mūsu valstī? Un pats galvenais – kā uzlabot situāciju, Krustpunktā diskutē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Saeimas deputāte Inese Voika, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.  

This month's special edition episode in partnership with the Libro-EPIC Social Initiative is featuring COOK-UP Inc. COOK-UP Inc. is a social enterprise that believes that boosting female entrepreneurs who want to build a thriving business by doing what they love will have a transformative impact, not just for the entrepreneurs, but for our entire community. Female food entrepreneurs still face disproportionately higher risks and barriers to market entry. This imbalance is further amplified for people of color, particularly women. As a result, talented entrepreneurs miss out on the opportunity to contribute their gifts to their community; and the larger community, all of us, lose a chance to experience a new and interesting dish, be inspired by an entrepreneurial journey, and enjoy the benefits of a vibrant and inclusive local food scene.COOK-UP aims to shift this imbalance. By providing access to affordable commercial kitchen space, a network of support services that sustain growth, access to entrepreneurship coaching and professional services, and access to market opportunities, we are building a space committed to nourishing the growth of the talented entrepreneurs market so that the entire community is transformed for the better.Trishauna Linton, Co-Founder The daughter of an immigrant mother, Trishauna learnt early on that business ownership and economic independence, particularly for immigrant women of color, can be life changing. Born and raised in Maypen, Jamaica, she is passionate about fresh and locally grown food and, at any given moment, is ready to climb a tree in pursuit of a fresh mango. In 2017, she spearheaded a one-year project to propel entrepreneurship for refugee women which resulted in the creation of 4 new women-owned businesses in Windsor. The positive energy that Trishauna witnessed from that project, from the confidence and renewed hope among new business owners, overwhelming support from community and corporate partners, and ultimately, community members who said “we need more of this!”, brings her to present day. She brings her conviction for female entrepreneurship and community networking to the role of Co-Founder of Cook-Up Inc. Delna Buhariwalla, Co-FounderHaving lived, worked, and eaten in Bombay, Oman, Minnesota, St. Maarten, Japan, Cameroon, and Canada, Delna comes to Cook-Up Inc. with a belief in the power of food to create deep connection and strengthen the human spirit. With an MA in Communications and Social Justice from the University of Windsor and an MBA from the Schulich School of Business, Delna is most at home in grey areas that bring together profit and people. Her passion is exploring the history, the peoples, and the politics in a single dish and, most of all, celebrating the story, the voice, and the creativity of the cook. At Cook-Up Inc., Delna works towards creating an ecosystem that cultivates connections and nourishes human potential through a plate of food.Links:www.cookupinc.com Instagram www.instagram.com/cookupinc Facebook www.facebook.com/cookupinc Social enterprises primarily focus on a social purpose; it is a new lens through which we can view traditional businesses making a positive impact in the world. EPICentre's Social Enterprise 101 Coaching service, sponsored by Libro Credit Union, is aimed to support local community members who are working to start a social enterprise. Through this initiative, you will receive coaching, resources, tools and networks to help you build a thriving social enterprise. Learn more at www.epicentreuwindsor.ca/social-enterprise-101-coaching

Skoraj vsak dan novi odloki in predpisi, ki jim že težko sledimo. Potem ko je vlada pred dnevi odločila, da ruta in šal nista zadostna zaščita, je sinoči sprejela odločitev, da maska na odprtih javnih krajih od jutri ni več obvezna, če je mogoče vzdrževati razdaljo dveh metrov. Pomembnejša sproščanja pa začenjajo veljati z današnjim dnem. Odpirajo se številne trgovine in storitve, bolj obsežno v štirih epidemiološko varnejših regijah. Zagnal se je tudi javni potniški promet. Ostale teme: - Vlečnice, sedežnice in gondole s po le enim smučarjem, izjeme člani istega gospodinjstva - Do konca leta naj bi dobili 5 tisoč odmerkov cepiva proti covidu-19 - Kakšne bodo posledice razglasitve gospodarskih con Hrvaške in Italije? - Biden po elektorski potrditvi za predsednika: Zmagala je demokracija!

Apmests loks augšā, apmests loks apakšā, vidū krustceles. Šo Ievas Vaivodes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Tauriņu ģimene no Rīgas: mamma Inese (strādā sabiedrībā par atklātību "Delna"), tētis Andris (zvērināts advokāts), 13 gadus vecais Eduards, 9 gadus vecā Ģertrūde un 7 gadus vecais Teodors (bērni mācās Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā).

Delna ustavitev javnega življenja prinaša tudi zaprtje kulturnega življenja. Po spomladanski ustavitvi in kasnejšem večmesečnem delu ob upoštevanju strogih varovalnih ukrepov, ki so močno zvišali stroške delovanja v javnih in nevladnih kulturnih zavodih, prinaša novo zaprtje še več težav. O tem, kako se v mariborskih kulturnih ustanovah soočajo z že drugo ustavitvijo delovnega procesa, kaj to pomeni za uresničevanja načrtovanega programa, za katerega so dobili javni denar in kako se v zaostrenih razmerah znajdejo samozaposleni v kulturi, ki so še bolj ogroženi, je Brigita Mohorič govorila z gosti v radijski tribuni

Vlada je zaradi zaostrovanja epidemije ponovno uvedla delno ustavitev javnega življenja. Po že veljavnem zaprtju gostinskih lokalov so med drugim obveljale še omejitve vožnje z javnim prometom, nakupovanja, varstva v vrtcih in bivanja v dijaških in študentskih domovih. O novi ureditvi natančneje v Radijski tribuni, ki jo je pripravil Bratko Zavrnik.

Šodien runājam par Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem partiju finansēšanas likumā, kas paredz ievērojami palielināt naudu, ko valsts maksā politiskajām partijām. Ar mērķi – panākt godīgāku politika. Vai tas ir pareizais ceļš mērķa sasniegšanai un cik piedāvājums ir taisnīgs, par to diskutējam ar studijas viesiem. Mūsu  studijā: Rīgas Stradiņa universitātes decente Lelde Metla- Rozentāle, partijas "Progresīvie" valdes pārstāvis Ervins Labanovskis, sabiedrības par atklātību „Delna” juriste Zane Zvirgzdiņa un Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Līdzīgi kā daudzi, arī raidījums „Krustpunktā” šodien ir devies uz Cēsīm, kur jau tradicionāli jūnija beigās divu dienu garumā norisinās sarunu festivāls "Lampa". Krustpunktā tiešraides diskusija norisinās uz lielās DOTS skatuves. Diskusijas dalībnieku uzmanības lokā - trauksmes cēlēji. Kopš 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums. Ko tas paredz, un kādi ir pirmie secinājumi pēc šī likuma iedarbināšanas? Diskusijā klātienē piedalās KNAB  vadītājs Jēkabs Straume, bijušais DELNA vadītājs Gundars Jankovs, DELNA trauksmes cēlēju aizsardzības eksperts Jānis Veide, LTRK  valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departaments - Trauksmes celšanas likuma līdzautore Inese Kušķe.

Auditoru slēdziens par finansēm uzņēmumā "Rīgas Satiksme" atklāj bēdīgu ainu. Tā atzinis uzņēmuma pagaidu vadītājs, piekrītot, ka vajadzētu runāt par zaudējumu piedzīšanu no vainīgajiem. Tomēr pats slēdziens šobrīd ir slepens. "Delna" prasa to publiskot. Žurnālisti tradicionāli piektdienās raidījumā „Krustpunktā” pārrunā nedēļas aktualitātes. Taču runa ir ne tikai par Rīgu vien. Dažādas emocijas šonedēļ raisījušas ziņas no banku sektora. Naudas atmazgāšana joprojām ir lielākais risks Latvijas lielajām finanšu institūcijām. Savukārt mūsu kaimiņvalstī Lietuvā viss ir daudz nopietnāk. Tur prezidente Grībauskaite atcēlusi imunitāti virknei tiesnešu – milzīga korupcijas skandāla dēļ. Studijā kopā ar raidījuma vadītājiem Aidi Tomsonu un Māru Jansoni ir arī Māris Zanders, Guntis Bojārs (LTV) un Nellija Ločmele (IR).

Pēc skandāla ap kukuļošanu Rīgas Domē izvērsušās diskusijas par to, vai vajadzētu atlaist Rīgas Domi. Sestdien Rīgā pie Rātsnama notika mītiņš, kurā cilvēki aizstāvēja pašreizējo Rīgas vadību. Kuros gadījumos ministrijai ir tiesības iejaukties pašvaldības darbā un kuros nē? Kādas vispār ir iespējas valsts institūcijām apturēt nesaimniecisku rīcību vai nelikumības pašvaldībās? Un kādas vispār iespējamas izmaiņas, ja pašvaldības darbs apmierina vēlētāju vairākumu? Diskutējam par to Krustpunktā. Studijā: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Valsts Kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins, Sabiedrības par atklātību "DELNA" direktore Liene Gātere un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Corporate honcho turned mentor, Delna Avari shares her learnings mentoring multiple startups. In a candid conversation Simply with Suparnaa, she furtehr shares her views on Gender equity, challenges for women entrepreneurs and her own personal journey.

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies Francijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai. Cīņa rit pilnā sparā un solījumu netrūkst. Viens no nopietnākajiem kandidātiem - Republikāņu partijas izvirzītais Fransuā Fijons - sankcijas pret Krieviju sauc par bezjēdzīgām, kā arī saka, ka nepieciešams veidot ES drošības spēkus, kas darbotos paralēli NATO. Studijā saruna par korupciju. Iznācis ikgadējais korupcijas uztveramības indekss, kur Latvija ierindojas 44. vietā starp 176 valstīm. Latvijai tas ir gan kāpums, gan kritums, jo punktu vairāk, bet vieta šogad zemāka. Atpaliekam arī no mūsu tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas. Interesants ir arī "Transparency International" pētījums, kur velk paralēles starp korupcijas uztveramību un populisma pieaugumu Eiropā un citur. Jo vairāk uztver, ka pastāvošā iekārta ir korumpēta, jo vieglāk iestāstīt, ka lietas drastiski jāmaina. Par spīti tam, pašas populistu partijas nav nemaz tik tīras, pret vairākām uzsāktas izmeklēšanas par naudas atmazgāšanu un nelikumīgiem ziedojumiem. Raidījuma viesis sabiedrība par atklātību :Delna" direktors Jānis Volberts. Vēl raidījumā skaidrojam, kādas ir bijušā Eiropas Parlamenta prezidenta, sociāldemokrāta Martina Šulca izredzes cīņā ar Merkeli par kanclera krēslu Vācijā.

Liene Gātere: "Give a fuck." === Liene Latvijas Universitātē ir ieguvusi bakalaura un maģistra politikas zinātnē. No 2012. līdz 2016. gadam Liene darbojās resursu centrā sievietēm - Marta, kur, cita starpā, vadīja projektus vardarbības, cilvēktirdzniecības un seksisma novēršanā, kā arī lobēja par labu sieviešu tiesību veicināšanai. Tagad Liene ir direktora vietniece Sabiedrībā par atklātību - Delna (Transparency international Latvijas nodaļa). Delna ir sabiedriskā labuma biedrība, kuras darbības mērķis ir veicināt demokrātiskas sabiedrības veidošanos, sekmējot informācijas atklātību un korupcijas novēršanu. 00:00 - Ievads par Lieni. 01:44 - Lienes dzīve no pirmās līdz divpadsmitajai klasei un ceļš uz darbu sabiedrības labā. 07:13 - Ko Liene saprot ar vārdu "feminisms" un, ko sieviešu tiesību aizstāvji vēlās panākt. 12:53 - Lienes analīze par šķietami augsto sieviešu nodarbinātības līmeni Latvijā. 14:47 - Alkatības arguments par labu etniskajai dažādībai un dzimumu līdztiesībai biznesā. 16:57 - Vai iestāšanās par sieviešu tiesībām ir cīņa par līdztiesību sieviešu starpā? 19:36 - Kā vidusmēra latvietis var iestāties pret seksismu. 21:18 - Stratēģija, ko sievietes Baltajā namā izmantoja, lai tiktu ņemtas vērā. 22:16 - Rubrika "Džeku jautājumi feministei". 22:49 - Jautājums Nr.1: Vai atsevišķu sieviešu patika pret catcalling izsaucieniem noved pie negatīvām sekām citām sievietēm? 25:53 - Jautājums Nr.2: Vai cacas, kuras "rok zeltu" rada negatīvas sekas citām sievietēm? 26:55 - Jautājums Nr.3: Vai hookup kultūra objektificē sievietes? 28:36 - Jautājums Nr.4: Vai vīrieši kas lieto Tinder ir seksisti? 29:14 - Lienes iespaids par apzīmējumu social justice warrior. 30:57 - Kādus personības tipus (un cilvēkus) piesaista darbs NVO. 33:24 - Kā no slacktivist kļūt par activist? 38:34 - Kas cieš no korupcijas? 31:28 - Par Saeimas deputātu kvotu lietojumu un Lienes debati ar deputātu Veiko Spolīti par šīm kvotām. Debate pieejama arī Ir.lv/debates. 44:42 - Cik liela ir korupcija Latvijā salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. 48:35 - Kāda ir korupcijas apkarotāju ikdiena. 51:27 - Kā Delna uzzina par notikumiem, kuriem ir vērts pievērst uzmanību. 52:19 - Vai šahs, viens no Lienes hobijiem, ir loģikas vai radošuma spēle? 55:50 - Kad uzticēties intuīcijai un kādas mācības no šaha Liene ir pārnesusi uz dzīvi ārpus šaha. 58:35 - Kā novērošanas spējas, ko Liene apguva kinoskolā noder ikdienā. 01:02:20 - Vai Lienei ir kāds uzskats par ko citi viņai nepiekrīt. 01:04:24 - Kāda veida padomi, pēc Lienes domām, ir labākie. 01:05:21 - Kāds nesens pirkums līdz 100,- EUR ir pozitīvi ietekmējis Lienes dzīvi. 01:06:30 - Ja Liene varētu jebkur pasaulē novietot baneri ar uzrakstu - kur viņa to liktu un kas uz tā būtu rakstīts. 01:07:20 - Lienes aicinājums publikai un kā Lieni, un viņai tuvos projektus, atrast internetā. Liene Facebook: https://www.facebook.com/liene.gatere Liene Twitterī: @snowwhirlpool Lienes E-pasts: liene.gatere@delna.lv Delna Facebook: https://www.facebook.com/BiedribaDelna Delna Twitterī: @DELNA_LV Delna Youtube: BiedribaDelna

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par korupcijas apkarošanu Austrumeiropā. Skaidrosim, vai, piemēram, Ukrainas ierēdniecība ir gatava veikt nepieciešamās reformas un apkarot sistēmisko korupciju, lai izpelnītos iespēju iekļauties rietumizpratnes un vērtību kopienā. Viesis studijā: Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Reinholde. Rubrikā "Viedokļi": Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē iedarbināts Lisabonas līguma 42. pants jeb solidaritātes pants, kas paredz pārējo dalībvalstu palīdzību jebkuriem līdzekļiem, ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā. Taču, kā tas izskatīties un ko Francija lūgs - vēl nav zināms. Terors turpinās. Piektdien, 20. novembrī, Francijas bijušajā Āfrikas kolonijā Mali divdesmit septiņi cilvēki tika nogalināti, kad islāmistu teroristi, bruņojušies ar ieročiem un pašnāvnieku vestēm, iebruka un saņēma gūstekņus kādā starp rietumniekiem populārā viesnīcā. Sestdien, 21. novembrī, Beļģijas galvaspilsētā Briselē terora draudu līmenis tika paaugstināts līdz augstākajam līmenim un pilsēta tika slēgta. Sporta spēles un koncertus atcēla, veikalus slēdza, sabiedriskais transports nekursēja un cilvēkus mudināja palikt mājās, kamēr armijas vienības patrulēja ielās, jo uzskatīja, ka pastāv "nopietni un nenovēršami draudi", ka varētu tikt veikts Parīzes tipa terora uzbrukums. Tālab nav pārsteigums, ka pēc Parīzes „Melnās piektdienas” uzbrukumu virknes, Francija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti bloka vēsturē, kas ir iedarbinājusi Lisabonas līguma solidaritātes pantu. Tas paredz- ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt ar visiem līdzekļiem, kas ir to rīcībā. Šī panta iedarbināšana nāca kā pārsteigums. Iepriekšējās diskusijas galvenokārt koncentrējās uz NATO piektā panta iedarbināšanu, kas ir alternatīva šai Eiropas klauzulai. Tiesa, tas ir daudzkārt spēcīgāks un paredz smago resursu iedarbināšanu, taču Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns vairāk kārt uzsvēra, ka vēlas spert tikai politisku soli: “Pirmkārt, tas ir politisks lēmums. Mēs to pieņemam pirmo reizi. Es gribu, lai tas visiem būtu skaidrs. Kā tas strādās? Tas var būt gan atbalsts Francijai gaisa triecienos Sīrijā un Irākā, gan arī atbalsts Francijai citās operācijās. Gribu uzsvērt saviem kolēģiem, ka Francija nevar visu paveikt viena." Cīņa ar valsts nozagšanu Ukrainā Par korupciju jau senajos laikos paredzēja bargus sodus. Tā pastāv laikam visās sabiedrībās, tāpēc pilnīgi brīva no korupcijas nav neviena valsts. Arī visās bijušajās PSRS republikās, kas tagad ir neatkarīgas valstis, pēc neatkarības atjaunošanas ir bijis izaicinošs mērķis apkarot korupciju. Īpašus centienus pirms vairāk nekā desmit gadiem demonstrēja Baltijas valstis, tagad ļoti aktīvi ar korupcijas lietām strādā Moldovā un ar valsts nozagšanu aktīvi cīnās arī Ukrainā. Lai arī bieži vien korupcijas apkarotāju politiskie aizstāvji paši ir ar to saistīti. Informatīvā saspringuma laikā krievu valodā vēstošie mediji aktīvi atgādina par to, ka Ukrainā pati valdība ir viens no lielākajiem korupcijas perēkļiem. Skaidrs, ka pilnīgi tīrs nav neviens, šādus secinājumus pauž arī vairāki Latvijas pētnieki, kas bijuši Ukrainā, lai sniegtu savu redzējumu par korupcijas apmēriem. Bijusī „Sabiedrības par atklātību Delna” vadītāja Inese Voika salīdzina Ukrainas korupciju ar mums labāk izprotamo Latvijas līmeni. "Viens veids, kā saprast korupcijas apjomu Ukrainā, ir pēc korupcijas uztveres indeksa. Latvijai no 100 ballēm ir 55, tātad mēs esam tikuši pāri pusei, dažas problēmas atrisinājuši, savukārt Ukrainai šis vērtējums ir 26 balles, kas ir divas reizes mazāks vērtējums. Ukrainā korupcija ir attīstījusies dažādos līmeņos dažādā veidā, bet valsts attīstībai traucējošais noteikti ir tas, ko mēs saucam par valsts nozagšanu. Korupcija varas augstākajā līmenī, varas struktūru savstarpējā sadarbība, atbalsts konkrētam biznesa interesēm. Tās ir ieilgušas tradīcijas, kā ukraiņi pārvalda savu valsti," skaidro Voika. Ukrainā šobrīd tāpat risinās karš ar separātistiem, tomēr liela daļa iedzīvotāju ir vīlušies. Ne jau tāpēc, ka valsts atrodas kara stāvoklī, bet gan tāpēc, ka lielākā prasība – samazināt oligarhu ietekmi uz valsts pārvaldi, nav notikusi. Žurnālisti Ukrainā ir šokējuši ar materiāliem, kas atklāja, ka noteiktu preču grupām ir jau iepriekš noteikti izvešanas muitas tarifi. Šajā gadījumā tie būtu liekami pēdiņās, jo „tarifi” nav oficiālie valsts muitas tarifi.  Nelikumīgās nodevas piemēro negodīgu ierēdņu grupējumi. Ukraina, piemēram, ir liels valriekstu eksportētājs, bet, lai izvestu uz ārzemēm kravu šādu riekstu, vietējai pārvaldes amatpersonai jāsamaksā no 8-12 tūkstošiem eiro. Ko tad vēl runāt par darījumiem, kur iesaistīt nafta, gāze vai derīgie izrakteņi. Šobrīd ukraiņi ir gatavi braukt uz ārzemēm, mācīties, kā labāk apkarot korupciju, jautājums tikai, vai Ukrainā cilvēki ir gatavi mainīt paši savus paradumus.

Lielbritānijas konservatīvo Toriju partijas līderis Deivids Kamerons solījis, ja vēlēšanās uzvarēs viņa vadītā partija, jau 2017. gadā notiks referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Cik reāla ir šāda izstāšanās un vai britu tauta bija gatava atbalstīt šādus solījumus vai draudus? Lai apspriestu britu „gadsimta” vēlēšanu iznākumu, koalīcijas veidošanās procesu un referenduma draudus, uz sarunu esam aicinājuši „Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes locekli, Vēlēšanu reformu biedrības dibinātāju, bijušo deputātu un tirgus pētnieku Valdi Liepiņu. Lielbritānijai jāiet savs ceļš, jo tā spēj attīstīties, kamēr pārējā Eiropa atrodas stagnācijā, Lielbritānijā jāierobežo viesstrādnieku pieplūdums, kam pretojas Eiropa, tāpat britiem pašiem jālemj sava nākotne, tātad biežāk jāpiedalās referendumos. Šādā veidā var turpināt ilgi, jo Lielbritānijas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā vienojošais viedoklis laikam bija tikai viens – vēlēšanas būs viena milzīga brēka. Konservatīvie uzvaras gadījumā sola referendumu, finansisti atkal satraucas, ka populisms par aiziešanu no Eiropas Savienības var izraisīt lielu kritumu, bet radikāļi skandē, katram savu pašnoteikšanos. Visam pa vidu ekonomistu brīdinājums, lai kurš svinētu uzvaru, visiem būs jādomā par izdevumu samazināšanu, kas nav populāri. Rubrikā Viedokļi par Eiropas nevienprātību e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu nodrošināšanā. Lai gan Eiropas Savienība sevi dēvē par vienotu valstu kopumu, kad runa ir par digitālo tirgu, e-tirdzniecību un tiešsaistes pakalpojumiem - līdz vienotībai Eiropai ir tālu. Tāpat kā daudzi citi eiropieši – Pēteris Krūmiņš no Ieriķiem -  nevar savās mājās oficiāli skatīties jaunākās interneta vietnes „Netflix” veidotās “House of Cards” sērijas, taču nelegāli lejupielādēt seriālu viņš nevēlas. Šāda situācija ir izveidojusies, jo visu 28 Eiropas Savienības valstu interneta pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums bloķēt lapas, par kuru pārraidi katrai valstij nav noslēgts savs licenču līgums. Tādēļ atverot Netfix vai „BBC iPlayer” vēlamā satura vietā mēs tiekam tikai pie skumja paziņojuma „Sorry, it is not available in your country yet” (atvainojiet, tas nav pieejams jūsu valstī). Lai mainītu esošo situāciju aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija iepazīstināja ar detalizētu plānu, kas paredz izveidot tā dēvēto digitālo vienoto tirgu pakalpojumiem un produktiem visā Eiropas Savienībā. Ieceres mērķis ir sniegt eiropiešiem vienkāršotu un neierobežotu pieeju filmām, interneta iepirkšanās pakalpojumiem, telefona sakariem un mākoņošanai neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi atrodas. Tiesa, iecere nav tikai par papildus ērtībām klientiem. Politiķi vēlas, lai Eiropas Savienība kļūtu par pilntiesīgu konkurentu Amerikas Savienotajām valstīm. Eiropa jau gadiem vēlas savu Google vai Facebook, taču amerikāņu gigantiem līdzīgu eiropiešu konkurentu izaugsmi bieži vien ierobežo nacionālā likumdošana, savukārt amerikāņu seriāli un radītās interneta platformas iemanto tūlītēju popularitāti teju visos Eiropas digitālajos tirgos.

Prádelna