Podcasts about alternat

Koniec dodávok ruského plynu, ropy či jadrového paliva. Európska únia predstavila plán, ako sa chce odtrhnúť od ruských fosílnych palív a prestať financovať Putinovu vojnu na Ukrajine. Práve cez nákup ropy či plynu totiž únia Putinovi len minulý rok poslala vyššie čiastky než bola samotná pomoc Ukrajine. Premiér Robert Fico však plán únie vehementne odmieta a tvrdí, že ide proti zdravému rozumu. Zároveň sa odvoláva na to, že členské štáty sa nikdy nezaviazali k úplnému zastaveniu dovozu fosílnych palív z Ruska, ale len k postupnému znižovaniu závislosti na nich. Energo analytik Radovan Potočár tvrdí, že ide len o slovičkárenie. „Ako keby sa žiaci a učiteľka počas triednickej hodiny na niečom dohodli a potom, keď sa dohoda začne vykonávať, jeden zo žiakov začne hľadať kľučky a slovíčka, čo by sa dalo spochybniť a prečo dohoda neplatí,“ opisuje s tým, že sme v štvrtom roku plnoformátovej vojny a my stále platíme Rusku za dovozy energií. Ako opodstatnené nevidí ani obavy premiéra z toho, že by sme ako Európa ostali závislí na inej krajine mimo Ruska, napríklad Spojených štátoch, ktoré sú už dnes najväčším dodávateľom skvapalneného plynu do Európy. „Žiadna závislosť nie je dobrá, ale taká miera, akej sme boli svedkami pri ruskom plyne, tu určite nevzniká. Dodávky LNG získavame na globálnom trhu vďaka terminálom na príjem tankerov, nie vďaka potrubiu, ktoré má jeden začiatok a jeden koniec. Znamená to menšiu odkázanosť na jednom konkrétnom zdroji,“ dodáva Potočár. Iná je aj situácia čo sa týka jadrového paliva. Je pravda, že všetky fungujúce reaktory na Slovensku sú ruského typu, a teda využívajú ruské palivo, prípadné alternatívy sa však riešia už dlhšie. Zmluvy s americkým Westinghousom a francúzskym Framatomom Slovensko podpísalo už počas minulých rokov a podobnú trajektóriu sledujú aj ďalšie jadrové mocnosti. „Z roka na rok sa to uskutočniť nedá, ale v priebehu dlhšieho obdobia áno. A toto by malo byť dostatočné časové obdobie na to, aby sa to podarilo,“ dodáva. Ako má koniec nákupu fosílnych palív od Ruska vyzerať, nakoľko je niečo také reálne? A čo reči Roberta Fica o tom, že takéto niečo je nepredstaviteľné a čisto politické rozhodnutie? V Indexe na otázky Evy Frantovej odpovedá energo analytik Radovan Potočár. ​V rozhovore sa dozviete: 2:00 Pôvod stopnutia ruských fosílnych palív ​​​​​​​3:25 Ako sa chce Európa odtrhnúť od závislosti na Rusku 6:45 Slovenský kontrakt s Gazspromom 10:29 Vedela by EÚ prežiť bez ruského plynu? 14:03 Hrozba ďalšej závislosti na inom štáte 17:58 Čo je tieňová flotila 20:17 Potenciálni zákazníci pre Putinove palivá v Európe 23:02 Obavy z vysokých cien plynu 26:10 Slovensko a iná ako ruská ropa 31:05 Alternatívne jadrové palivá 37:48 Bude môcť Fico plán únie vetovať? – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠podcastindex@sme.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Odoberajte aj týždenný ekonomický newsletter Index na ⁠sme.sk/indexodber⁠ – Všetky podcasty denníka SME nájdete na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Ďakujeme, že počúvate podcast Index.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Vācijā ir jauna valdība un jauns kanclers - kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs. Tikmēr Rumānijā ir valdības krīze – premjers atkāpās pēc tam, kad uzzināja, ka koalīcijas virzītais prezidenta amata kandidāts nav pat iekļuvis vēlēšanu otrajā kārtā. Vēl lūkojam, kā notiek 9. maija Uzvaras svētku gaidīšana Maskavā. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes loceklis Sandis Šrāders. Vācijas jaunā valdība startē ar aizķeršanos Sarunas par jaunās Vācijas valdības izveidi sākās jau drīz pēc 23. februāra vēlēšanām, un tajās, kā jau tika prognozēts priekšvēlēšanu periodā, piedalījās divi spēki – kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti. Šādas t.s. „dižās koalīcijas” jau daudzkārt valdījušas Berlīnē, un lai arī plānotajai koalīcijai Bundestāgā ir vien 52% balsu, citi varianti praktiski netika izskatīti. Kā tika ziņots, galvenie pozīciju saskaņošanas aspekti saistījās ar budžeta, nodokļu un migrācijas jautājumiem. Galu galā 6. maijā jaunais kanclera Frīdriha Merca kabinets tika celts priekšā Bundestāgam, kur piedzīvoja nepatīkamu aizķeršanos: pirmo reizi pēckara Vācijas vēsturē ar koalīcijas līgumu izveidotu valdību neizdevās apstiprināt pirmajā balsošanā. Novērotāji lēš, ka vainīgi esot daži sociāldemokrātu deputāti, kuriem vai nu netīk Mercs kā kanclers, vai arī viņi tika cerējuši uz kādu valdības amatu, bet palikuši bešā. Lielākais opozīcijas spēks – galēji labējā „Alternatīva Vācijai” – tūdaļ sacēla brēku sociālajos medijos par vājo valdību un nepieciešamību rīkot jaunas vēlēšanas. Par laimi divas citas opozīcijas partijas – zaļie un kreisie – uzvedās konstruktīvi, un tas ļāva jau pēc dažām stundām atgriezties pie balsošanas procedūras un šoreiz kanclera Merca kabinetu apstiprināt. Saskaņā ar partiju vienošanos, Kristīgi demokrātiskajai savienībai un tās satelītpartijai Bavārijas Kristīgi sociālajai savienībai valdībā bez kanclera būs vēl desmit ministru vietas, savukārt Sociāldemokrātiskajai partijai – septiņas vietas, tai skaitā vicekanclera postenis. Šo amatu līdz ar finanšu ministra vietu ieņems Sociāldemokrātiskās partijas ģenerālsekretārs Larss Klingbeils. Otrs ietekmīgākais sociāldemokrāts līdzās partijas līderim jaunajā valdībā ir aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss; vienīgais no iepriekšējā kabineta ministriem, kurš saglabājis savu portfeli, un viens no nedaudziem, kuram ir federālās valdības darba pieredze. Bez viņa ar tādu ver lepoties vien divi Kristīgi sociālās savienības ministri – iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrinds un izglītības, pētniecības, tehnoloģiju un astronautikas ministre Doroteja Bēra, kuri savulaik ieņēmuši, attiecīgi, transporta ministra un digitalizācijas valsts ministres amatus Angelas Merkeles valdībās. Runājot par citiem nozīmīgākajiem portfeļiem, ekonomikas un enerģijas jomu vadīs kristīgā demokrāte Katerīna Raihe, savukārt ārlietas uzticētas šīs pašas partijas pārstāvim Johanam Vadefūlam. Vadefūls ilgstoši darbojies Bundestāga Ārlietu komitejā, specializējoties attiecībās ar Tuvo Austrumu valstīm, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un Rietumbalkānu valstīm. Viņš pazīstams kā regulārs Krievijas vadoņa Putina kritizētājs un jau labu laiku aizstāv Ukrainas tiesības izmantot Vācijas piegādātos ieročus Krievijas Federācijas teritorijā. Rumānija pielaiko sarkano naģeni Pagājušā gada novembra beigas un decembra sākums Rumānijā bija sen nepieredzētas politiskās intensitātes laiks, kad dažu nedēļu periodā elektorātam bija jāizraugās gan prezidents, gan abu parlamenta palātu deputātu korpuss. Abos gadījumos iezīmējās radikāli labējo un populistisko spēku ietekmes pieaugums. 1. decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās nozīmīgu balsu daļu valdošajai Nacionālajai koalīcijai, kas sastāv no kreisi centriskās Sociāldemokrātiskās partijas un labēji centriskās Nacionālās liberālās partijas, atņēma labējie radikāļi un populisti – Alianse rumāņu vienotībai, „S.O.S. Rumānija” un Jauno cilvēku partija. Ar Rumānijas ungāru demokrātiskās alianses līdzdalību un etnisko minoritāšu deputātu atbalstu izdevās izveidot Nacionālās koalīcijas valdību ar sociāldemokrātu Jonu Marčelu Čolaku priekšgalā. Savukārt 24. novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās labākie panākumi bija neatkarīgajam kandidātam Kelinam Džordžesku, kurš tiek raksturots kā labēji radikāls populists un ultranacionālists ar prokremliskām un pret NATO vērstām nosliecēm. Kad līdz otrajai vēlēšanu kārtai 8. decembrī bija atlikušas pāris dienas, Rumānijas Konstitucionālā tiesa atcēla pirmās kārtas rezultātus, konstatējot nelikumības Džordžesku kampaņā. Pāris mēnešus vēlāk radikālajam kandidātam tika izvirzītas kriminālapsūdzības, tai skaitā antikonstitucionālās darbībās un fašistisku grupējumu atbalstīšanā; dalība atkārtotajās vēlēšanās, kuru pirmā kārta notika 4. maijā, viņam ir liegta. Taču labēji radikālo nišu cīņā par valsts galvas amatu tūdaļ ieņēma nākamais pretendents – partijas Alianse rumāņu vienotībai līderis Džordže Simions. Sevi un savu partiju Simions dēvē par trampistiem, labprāt valkājot arī spilgti sarkanu beisbola cepuri kā šīs orientācijas emblēmu. Viņa līdzšinējā nostāja nav bijusi prokremliska, taču pēdējā laikā viņš izteicies pret militārā atbalsta palielināšanu Ukrainai, pieskaņojoties Donalda Trampa politikas kursam. Acīmredzami lielai daļai Rumānijas sabiedrības ir vēlme pielaikot koši mēļo beisboleni, un svētdienas balsojumā Simions ieguva labāko rezultātu – nepilnu 41% balsu. Divi nākamie pretendenti – neatkarīgais kandidāts, mēreni konservatīvais Bukarestes mērs Nikušors Dans un valdības koalīcijas kandidāts Krins Antonesku saņēma vairāk nekā 20% katrs, pie tam nepilns procents, par kuru Dans pārspēja Antonesku, noteica pie varas esošās koalīcijas izstāšanos no cīņas par valsts galvas amatu. Reaģējot uz to, premjerministrs Čolaku paziņojis par atkāpšanos no amata un sociāldemokrātu aiziešanu no koalīcijas, kura, pēc viņa vārdiem, esot zaudējusi leģitimitāti. Ievērojot spēku samēru esošajā parlamentā, grūti saskatīt kādu alternatīvu līdzšinējai varas koalīcijai. Kremļa svinību nervozais diženums Padomju–vācu  kara noslēguma gadadiena, oficiozajā padomju un mūsdienu Krievijas vēstījumā dēvēta par Uzvaras dienu, ir pašreizējā Kremļa režīma ideoloģiskā patosa koncertēšanas punkts. Pēdējās desmitgadēs tie ir Maskavas galvenie svētki, un jo sevišķi nozīmīgi tad, ja gadskārta apaļa, kā tas ir arī šogad. Īpašu nokrāsu tam visam piešķir arī šī brīža situācija – Krievijas uzsāktais un jau ceturto gadu turpinātais agresijas karš pret kaimiņvalsti Ukrainu. Zīmīga ir leģitīmās Ukrainas valsts varas uzstājīga dēvēšana par nacistisku, gluži tāpat kā Staļingradas vārda piešķiršana Volgogradas starptautiskajai lidostai, tā no jauna ierakstot Krievijas kartēs asinskārā padomju diktatora vārdu. Taču Ukraina pamanījusies manāmi pabojāt gaidāmo svinību spožumu un diženumu. Nu jau krietnu laiku ukraiņu lidroboti demonstrē spēju sasniegt lokācijas dziļi Krievijas iekšienē, vairakkārt sprādzieni skanējuši arī Maskavā un tās pievārtē, tai skaitā pēdējās pāris dienās. Šo uzbrukumu dēļ uz laiku tika slēgtas Maskavas tuvumā esošās lidostas. Kremļa režīmam būtu neiedomājams apkaunojums un trieciens reputācijai, ja kaut kas tāds notiktu 9. maija militārās parādes laikā Sarkanajā laukumā. Šai notikumā paredzēta augstu ārvalstu viesu klātbūtne, tai skaitā tiek cerēts uz Ķīnas valsts un kompartijas vadītāja Sji Dziņpina, Brazīlijas prezidenta Luiza Inasiu Lulas da Silvas un Vjetnamas prezidenta To Lama ierašanos. Mēģinājums nodrošināties pret nelāgiem pārsteigumiem, acīmredzot, ir Kremļa saimnieka piedāvātā trīs dienu uguns pārtraukšana no 8. līdz 10. maijam. Ukraina uz to atbildējusi ar pretpriekšlikumu – trīsdesmit dienu pamieru, kam Krievija nav piekritusi. Tad nu Volodimirs Zelenskis izteicies, ka Ukraina nevar uzņemties atbildību par kara apstākļos Krievijas teritorijā notiekošo un negrasās piedalīties spēlītēs, kam jārada patīkama svētku atmosfēra. Tomēr 6. maijā izdevums „The Washington Post” citējis vārdā nenosauktus Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjus, kuri apgalvojuši, ka Kijiva negrasās rīkot kādus uzbrukumus 9. maija svētku parādes laikā, ciktāl tas var izraisīt pārāk niknu Maskavas atriebību un arī sadusmot Vašingtonu. Cita Ukrainas militārpersona izteikusies, ka ap Maskavu tiek koncentrētas pretgaisa aizsardzības sistēmas no visas Krievijas, tāpēc uzbrukumam būtu maz cerību uz efektu. Tikām maskavieši brīdināti svētku laikā neizmantot pirotehniku, piedraudot ar kriminālatbildību. Tāpat viņi brīdināti, ka šais dienās var tikt atslēgti tīmekļa sakari, un zināmi traucējumi jau bijuši vērojami pirmdien. Sagatavoja Eduards Liniņš.

A felvételünk még márciusban készült, azóta sajnálatos aktualitása lett ennek a témának, különösen az utolsó blokknak. Az erre való reflexiók hiányának ez az időeltolódás az oka.Továbbá, elnézést kérünk a bejátszók hiánya miatt is, ahol végül nem tudtunk megfelelőt berakni.Spoilerek végei: 2:39:133:17:363:50:48Sziasztok,Ez itt a Vágatlan Verzió, három hetente jelentkező filmes podcast 93. epizódja. Közeledvén hármasunk formációjának lezárásához kultúránk egyik alapkövét, a kereszténységet és annak korokon átívelő megvalósulásait járjuk körbe. Az ókori Rómától, a jezsuita szerzetesek nyomában Japánon át, dán kisvárosokból egészen a konklávéig kanyarodunk vissza a jelenünkbe. Mit adott a kereszténység nekünk és kultúránknak? Reméljük, hogy méltóan tudunk szólni erről az igen nehéz témáról.Tartsatok velünk, és jó szórakozást!Tartalomjegyzék:0:00 – Bevezetés49:15 – Quo Vadis (1951)1:46:41 – Némaság (2016)2:39:13 – Ádám almái (2005)3:19:50 – Konklávé (2024)Alternatív linkek:iTunes - https://podcasts.apple.com/hu/podcast/v%C3%A1gatlan-verzi%C3%B3/id1382751778Spotify – https://open.spotify.com/show/3OVfiTmsGL8iYljlRWZ8g3Social media:Discord: https://discord.gg/Kq9gDYDnaJFacebook: https://www.facebook.com/vagatlanverziopodcastInstagram: https://www.instagram.com/vagatlanverzio/E-mail:vagatlanverzio.podcast@gmail.comLinkek, források:Ács Dani fénykép cikk:https://444.hu/kepek/2024/11/23/oda-egy-karlenditos-fortepan-fenykephezSzemlélek magazin:https://szemlelek.net/Nero, a Véres költő:https://mek.oszk.hu/03200/03254/03254.htmJezsuita lelkiség:https://jezsuita.hu/menu/jezsuita-lelkisegSzent Ignáci szemlélődő imádság, lekigyakorlat:https://www.youtube.com/watch?v=TxomYr-FbLESzent Maximilian Kolbe, aki vállalta a halált, a haláltáborban:https://hu.wikipedia.org/wiki/Szent_Maximilian_KolbeThomas Merton karaktere:https://www.magyarkurir.hu/hirek/kiut-az-oncsalas-es-illuzorikus-vagykielegites-utvesztoibol-otven-eve-hunyt-el-thomas-mertonZen buddhizmus és jezsuiták:https://www.buddhafm.hu/musorajanlo/zen-es-keresztenyseg-talalkozhat-eloadas-es-beszelgetes-niklaus-brantschen-svajci-jezsuita-szerzetessel-es-zen-mesterrel/Kereszténység Ázsiában:https://www.magyarkurir.hu/hirek/a-keresztenyseg-es-az-egyhaz-azsiaban-papa-apostoli-utja-eleKulturális forrásaink (minden áthallás jogos, de nem szándékos) :Önkényes Mérvadó, A hét mesterlövésze, Retroschock, Pál Feri, Jordan PetersonKülön köszönet:Tamásnak, az intróban nyújtott hangjáért!https://bogyopeter.tumblr.com/ - Péternek, a csodálatos artworkért!http://eper.elte.hu/ - Az EPER Rádió stúdiójának a felvétel lehetőségéért!Köszi, hogy meghallgattatok!Ádám, Ákos, Alex____________________________________________________________podcast, film, kritika, elemzés, kibeszélő, bemutató, kereszténység, vallás, szerzetesek, templom, pap, Scorsese, Róma, Nero, pápa, Jób könyve, Biblia, Krisztus

*BİTKİSEL İLAÇLAR**EKİNEZYA**EFEDRA**SARIMSAK

*PERİOPERATİF DEĞERLENDİRME

*BİTKİSEL İLAÇLAR

Spoiler vége: 2:12:33Sziasztok,Ez itt a Vágatlan Verzió, három hetente jelentkező filmes podcast 92. epizódja. Már beszéltünk a korai Pixar filmekről, és sok-sok gyöngyszem előkerült más tematikus adásainkban is, ezúttal azonban azt vizsgáljuk meg, hogy másfél évtized alatt mi változott a Pixar történetmesélésében. Az „Aranykor” Lecsójával indítunk, utána beszélünk az átmeneti korszakról a Pixar pszichológiai-meséink keresztül, míg végül eljutunk az újkori „Pirul a pandáig”, ami a Pixar legújabb szellemiségét mutatja be. A filmek kapcsán beszélgetünk a tehetségről, a kritikáról, a gyászról, az érzelmekről és a felnövésről, ahogy azt megszokhattátok.Tartsatok velünk, és jó szórakozást!Az előző Pixar adásunk: https://www.youtube.com/watch?v=XZIkyn_oHFoTartalomjegyzék:0:00 – Bevezetés33:11 – Lecsó (2007)1:31:47 – Coco (2017)2:16:15 – Agymanók (2014)3:22:36 – Pirul a panda (2022)Alternatív linkek:iTunes - https://podcasts.apple.com/hu/podcast/v%C3%A1gatlan-verzi%C3%B3/id1382751778Spotify – https://open.spotify.com/show/3OVfiTmsGL8iYljlRWZ8g3Social media:Discord: https://discord.gg/Kq9gDYDnaJFacebook: https://www.facebook.com/vagatlanverziopodcastInstagram: https://www.instagram.com/vagatlanverzio/E-mail:vagatlanverzio.podcast@gmail.comLinkek, források:Partizán - Az ínség zavara:https://www.youtube.com/watch?v=aFqwXh2KJXwTheVR - Reakció a reakcióra:https://youtu.be/fNgpNClcPzY?si=3VkQI_wHOnSC5fvtAz alapérzelmekről:https://hvg.hu/tudomany/20110201_mero_laszlo_hat_alap_erzelemAz említett Furry videó:https://www.youtube.com/watch?v=0kztkDNYviQFurry wikipédia:https://hu.wikipedia.org/wiki/FurryKulturális forrásaink (minden áthallás jogos, de nem szándékos) :Önkényes Mérvadó, A hét mesterlövésze, Retroschock, Pál Feri, Jordan PetersonKülön köszönet:Tamásnak, az intróban nyújtott hangjáért!https://bogyopeter.tumblr.com/ - Péternek, a csodálatos artworkért!http://eper.elte.hu/ - Az EPER Rádió stúdiójának a felvétel lehetőségéért!Köszi, hogy meghallgattatok!Ádám, Ákos, Alex____________________________________________________________podcast, film, kritika, elemzés, kibeszélő, bemutató, pixar, agymanók, lecsó, pirul a panda, coco, animációs film, mese, fantázia

Több mint 10 éve már, hogy saját földje van az egykori vízilabdázó Szécsi Zoltánnak, aki ma már egyre többször ad tanácsot is a környékbeli gazdáknak. De hogyan jutott el idáig, milyen változásokat hoz a mesterséges intelligencia és mit tervez a jövőben? Kiderült a Mérlegen podcastból. Iratkozz fel a Mérlegen csatornájára! Spotify: http://tiny.cc/MerlegenSpotify Apple Podcasts: http://tiny.cc/MerlegenApple Hallgasd meg a HVG többi podcastját! Spotify: http://tiny.cc/HVGpodcastokSpotify Apple Podcasts: http://tiny.cc/HVGpodcastokApple SoundCloud: http://tiny.cc/HVGpodcastokSC Tartalom: 00:00 Intro 00:47 Drágul az iPhone 05:26 Alternatív hímestojás 09:55 A sikeres vízilabdás karrier után nem kifejezetten pihenés a mezőgazdálkodás 14:11 Korábbi üzleti próbálkozások, étterem és sörkert 19:33 Hogy kezdte el a mezőgazdálkodást? 21:29 A mezőgazdaságban mennyire szükséges a diploma? 24:59 Hány év kellett, hogy teljes magabiztossággal tudjon mezőgazdászként gondolkodni? 33:31 Kik segítettek még az indulásban? 36:00 Milyen bukásai voltak a vállalkozásában? 38:33 Hogy néz ki egy napja? 42:18 Mennyire nehéz munkaerőt találni? 48:42 Van olyan mezőgazdasági munka, amit az MI nem fog tudni elvenni az embertől? 54:37 Mi most a legnagyobb kihívás? 56:55 Mi a feltétele annak, hogy mezőgazdálkodásból meg lehessen élni? 59:18 Mennyire vonja be a családját a mezőgazdaságba? 1:00:23 Hol látja magát és a gazdaságot 5-10 év múlva? 1:01:14 Mit tanácsol azoknak, akik vállalkozást szeretnének indítani?

A kapitalizmus sem időben, sem pedig térben nem egy egységes rendszer, lényegi jellegzetességeiben változott meg az idők során, illetve más-és más válfajokat ölt a világ különböző tájain. Mi a kapitalizmus egyáltalán? Mióta létezik? Mi lesz utána? Mi köze a növekedéshez? Alternatívája volt-e tényleges a szovjet típusú gazdasági rendszer? Ilyen típusú kérdéseket érint Pogi az előadásban.

Deň učiteľov, alebo quo vadis slovenské školstvo? Nová školská reforma a jej prínos a alternatívne koncepcie vo vzdelávaní.

Vai no meža var gūt peļņu, to necērtot vai to darot tikai izlases kārtā? Jā, var gan. Kādas ir mūsdienīgas alternatīvas mežu apsaimniekošanā, iepazīstam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro klimata tehnoloģiju uzņēmuma "Arbonics" mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks, meža īpašnieks, mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas "Pūpoli" pārvaldnieks Raimonds Mežaks un uzņēmuma "Ecobase" mežsaimniecības eksperts Linards Ludis Krumšteds.

Spoiler vége: 1:34:45Sziasztok,Ez itt a Vágatlan Verzió, három hetente jelentkező filmes podcast 91. epizódja. Elő a szivarral, vagy inkább a géppisztollyal? Az utcán vannak az igazi gengszterek vagy a füstös hátsó szobákban? Négy ikonikus gengszterfilm és gengszter életút segítségével mutatjuk be Hollywood mási kalapzsánerét, talán a western mellett a legnagyobbat (legalábbis a szuperhősök előttről). Miért nosztalgikusak a gengszeterfilmek? Miért éltetjük kulturálisan a gengsztereket? Honnan ez a romantizálás?Tartsatok velünk, és jó szórakozást!Tartalomjegyzék:0:00 – Bevezetés30:53 – Volt egyszer egy Amerika (1984)1:37:23 – Keresztapa (1972)2:28:19 – Casino (1995)3:11:28 – Sebhelyesarcú (1983)Alternatív linkek:iTunes - https://podcasts.apple.com/hu/podcast/v%C3%A1gatlan-verzi%C3%B3/id1382751778Spotify – https://open.spotify.com/show/3OVfiTmsGL8iYljlRWZ8g3Social media:Discord: https://discord.gg/Kq9gDYDnaJFacebook: https://www.facebook.com/vagatlanverziopodcastInstagram: https://www.instagram.com/vagatlanverzio/E-mail:vagatlanverzio.podcast@gmail.comLinkek, források:Orbán Keresztapa-utalása Györe Zoli tolmácsolásában:https://youtu.be/nVu8HcVyvlk?si=QeOh966XJeI3zbxc&t=934Rakita Vivien a gengszterfilmekről:https://www.filmtekercs.hu/magazin/a-gengszterfilm-tortenete-i„Bróker Marcsi” – a magyar női gengszter:https://hu.wikipedia.org/wiki/Dobrai_S%C3%A1ndorn%C3%A9_Nagy_M%C3%A1riaFrank Sinatra és a maffia – a „Képtelen Krónika” podcast csodálatos elbeszélése:https://keptelenkronika.hu/kk-45-frank-sinatra-ausztralia-ellen/Nicholas Pileggi - Casino regénye:https://moly.hu/konyvek/nicholas-pileggi-casinoA hivatkozott "Régen minden jobb volt" epizódok:https://open.spotify.com/episode/5mkh8wLzHUJmFSA2h3W2K8https://podcasts.apple.com/hu/podcast/top-10-a-legjobb-maffiafilmek/id1586367008?i=1000554344116&l=huTrump és az elnökök szókincse beszédekben:https://www.reddit.com/r/dataisbeautiful/comments/1gaaydq/oc_in_an_analysis_of_1000_transcripts_and_4m/Tony Soprano és a szex:https://telex.hu/eletmod/2024/07/21/szex-csanyi-gergely-interju-a-szex-politikai-gazdasagtana-pornoKulturális forrásaink (minden áthallás jogos, de nem szándékos) :Önkényes Mérvadó, A hét mesterlövésze, Retroschock, Pál Feri, Jordan PetersonKülön köszönet:Tamásnak, az intróban nyújtott hangjáért!https://bogyopeter.tumblr.com/ - Péternek, a csodálatos artworkért!http://eper.elte.hu/ - Az EPER Rádió stúdiójának a felvétel lehetőségéért!Köszi, hogy meghallgattatok!Ádám, Ákos, Alex_________________________________________________________________podcast, film, kritika, elemzés, kibeszélő, bemutató, gengszter, scorsese, marlon brando, coppola, robert de niro, al pacino, brian de palma, sergio leone, bűnözés, család, cosa nostra

00:00:00 - Bevezetés00:00:18 - Eső és amit hoz magával00:03:12 - Mickey 17 és vélemények filmekről00:07:29 - Sajátos humor filmekben00:10:42 - Filmek és mozi helyzete00:17:38 - Mások miatt megváltozott vélemény00:21:28 - Tulajdonságokat és véleményt átvenni mástól00:25:20 - Befolyásolható bizonytalanok00:30:17 - Kávé beöntés00:37:53 - Alternatív gyógymódok és auramasszázs00:44:36 - Ezoterikus emberek00:49:59 - Számít, hogy ki mondja00:55:04 - Vegánok és szellemekkel suttogók00:57:13 - Elvekhez ragaszkodni01:01:04 - Befejezés

Sziasztok,Ez itt a Vágatlan Verzió, három hetente jelentkező filmes podcast 90. epizódja. Ezúttal újból a podcastünk Csokiját, Annát hívtuk meg magunkhoz, hogy évekkel ezelőtti adásunkat folytatva, ezúttal a színtiszta szerelemről beszéljünk. Mi a szerelem? Milyen modelljei vannak? Létezik-e viszonzatlan szerelem? Ilyen és ehhez hasonló témákról beszélünk, miközben félresikerült, egyenlőtlen, beteljesült vagy éppen korszellemében elkülönböző szerelmi történeteket vizsgálunk meg.Tartsatok velünk, és jó szórakozást!Tartalomjegyzék:0:00 – Bevezetés54:02 – Szavak kertje (2013)1:46:44 – Mielőtt felkel a nap (1995)2:36:32 – (500) nap nyár (2009)3:26:22 – Büszkeség és balítélet (2005)Alternatív linkek:iTunes - https://podcasts.apple.com/hu/podcast/v%C3%A1gatlan-verzi%C3%B3/id1382751778Spotify – https://open.spotify.com/show/3OVfiTmsGL8iYljlRWZ8g3Social media:Discord: https://discord.gg/Kq9gDYDnaJFacebook: https://www.facebook.com/vagatlanverziopodcastInstagram: https://www.instagram.com/vagatlanverzio/E-mail:vagatlanverzio.podcast@gmail.comLinkek, források:Koreába száműzve videó:https://www.youtube.com/watch?v=WhlAPoyhvp0Sternberg szerelem háromszöge:https://hu.wikipedia.org/wiki/A_szerelem_h%C3%A1romsz%C3%B6gelm%C3%A9leteSzerelmes vagyok minden nőbe:https://www.youtube.com/watch?v=4pDDlS3482YGuillaume Apollinaire - Tizenegyezer vesszőhttps://moly.hu/konyvek/guillaume-apollinaire-tizenegyezer-vesszoMakoto Shinkai munkái:http://en.shinkaiworks.com/Az igaz történet a „Before-filmek” mögött:https://slate.com/culture/2013/05/before-sunrise-inspiration-before-midnight-is-dedicated-to-amy-lehrhaupt-who-inspired-the-series.htmlKulturális forrásaink (minden áthallás jogos, de nem szándékos) :Önkényes Mérvadó, A hét mesterlövésze, Retroschock, Pál Feri, Jordan PetersonKülön köszönet:Tamásnak, az intróban nyújtott hangjáért!https://bogyopeter.tumblr.com/ - Péternek, a csodálatos artworkért!http://eper.elte.hu/ - Az EPER Rádió stúdiójának a felvétel lehetőségéért!Köszi, hogy meghallgattatok!Ádám, Ákos, Alex____________________________________________________________podcast, film, kritika, elemzés, kibeszélő, bemutató, szerelem, szeretet, richard linklater, ethan hawke, marc webb, utazás, randevű, házasság, párkapcsolat

ASV kopā ar Krieviju nobalso pret ANO rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā. Bundestāga vēlēšanās uzvar kristīgie demokrāti. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Bundestāga vēlēšanu spožums un posts Nav piepildījušās bažas, ka Īlona Maska un viceprezidenta Vensa klajais atbalsts Vācijas labējiem radikāļiem būs nesis tiem negaidītus panākumus, un ka 23. februārī notikušo Bundestāga vēlēšanu rezultāti šai ziņā varētu būtiski atšķirties no aptauju datiem, ciktāl partijas „Alternatīva Vācijai” vēlētāji varētu slēpt savu patieso izvēli. Aptaujas izrādījušās tuvas patiesībai, un labēji radikālie ieguvuši apmēram tik, cik tika lēsts – nepilnu 21% vēlētāju balsu, kas gan arī ir spožs rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo, un dos Alises Veidelas vadītajam spēkam otru lielāko Bundestāga frakciju. Tomēr vēlēšanu īstenie uzvarētāji, protams, ir mēreni labējie – Vācijas Kristīgi demokrātiskā partija līdz ar tās pastāvīgo satelītu Bavārijas Kristīgi sociālo partiju. Pat bez īpaši liela vietu skaita pieauguma, kristīgie demokrāti atguvuši Bundestāga lielākās frakcijas statusu. Smagākos zaudējumus vēlēšanas nesušas līdzšinējās valdošās koalīcijas partijām. Sociāldemokrāti zaudējuši vairāk nekā divas piektdaļas mandātu, zaļie – apmēram ceturtdaļu, bet liberālā Brīvo demokrātu partija vispār nav tikusi pāri piecu procentu barjerai un palikusi ārpus parlamenta. Tāpat dažu procenta simtdaļu tikšanai Bundestāgā pietrūcis kreisi populistiskajai Zāras Vāgenknehtas savienībai, kurai balsis atņēmusi tai ideoloģiski tuvā bet daudz vecākā un iesakņotākā Kreisā partija. Rezultātā ir radīti visi priekšnoteikumi t.s. Lielās koalīcijas – kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu tandēma – izveidei, ciktāl kopā šīm partijām ir trīssimt divdesmit astoņas no sešsimt trīsdesmit Bundestāga vietām. Atkrīt bažas par to, kā klātos, ja vajadzētu piepulcināt koalīcijai vēl trešo partneri, kas, visdrīzāk, būtu zaļie, kam ar kristīgajiem demokrātiem ir krietni daudz nesaskaņu. Pēc visa spriežot, vācieši atkal tiks pie valdības, kāda tiem bija lielāko daļu kancleres Merkeles valdīšanas laika. Tomēr centriskajiem spēkiem nav iemesla ļauties politiskam apmieram. Visa kādreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorija, ar teju ģeogrāfisku precizitāti, ir kļuvusi par radikālo partiju dominances zonu. Tikai kādreizējā Rietumberlīnē un Potsdamas apkārtnē vēlētāji balso par kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem, savukārt kādreizējā Berlīnes mūra rajonā – par zaļajiem. Tikām lielākā daļa Austrumberlīnes, Erfurte un Leipcigas dienviddaļa ir par Kreiso partiju, bet visa pārējā Austrumvācija – par „Alternatīvu Vācijai”. Var piebilst, ka šajās zemēs ir arī manāmi zemāka vēlētāju aktivitāte. Vai „Amerikas laikmeta” beigas? 24. februārī Apvienoto Nāciju organizācijā notikušais vēl pirms pāris mēnešiem būtu neiedomājams – Savienotās Valstis balsojumā nostājās pret saviem gadu desmitiem uzticamajiem partneriem Rietumos un ieņēma klaji prokremlisku pozīciju. Sakarā ar trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja balsoja par Eiropas valstu izstrādātu rezolūciju, kas nosodīja Krieviju kā agresorvalsti un pieprasīja Ukrainas teritoriālā veseluma atjaunošanu. Savienoto Valstu vēstniece Dorotija Šeia, savā uzrunā deklarējusi nepieciešamību izbeigt asinsizliešanu, balsoja kopā ar Krieviju un tās satelītiem un sabiedrotajiem. Rezolūcija gan ar balsu vairākumu tika apstiprināta, taču vēlāk savu, Kremlim labvēlīgo variantu, Vašingtona izdabūja cauri Apvienoto Nāciju Drošības padomes balsojumā. Pēdējo dienu fundamentālo pavērsienu Savienoto Valstu līdzšinējās politikas kontekstā ļoti izsmeļoši un precīzi raksturojis raidsabiedrības MSNBC komentētājs Lorenss O'Donels. Savā 24. februārā komentārā viņš pauda: „Donalds Tramps šodien iegāja vēsturē. Un šodiena kļuva par dienu, kas paliks ar neslavu prezidentūras vēsturē, jo šodien Donalds Tramps formāli atmeta nostāju, ko katrs Amerikas prezidents ir ieņēmis, kopš Franklins Delano Rūzvelts kaldināja amerikāņu uzvaru Otrajā pasaules karā, – Brīvās pasaules līdera nostāju. Katrs nākamais prezidents līdz Donaldam Trampam pildīja šo lomu, īpaši jau Apvienoto Nāciju Organizācijā. Ik dienu visā Apvienoto Nāciju vēsturē Amerikas prezidenta vēstnieks Apvienotajās Nācijās vienmēr nostājās brīvības pusē. Amerikas Savienotās Valstis ANO balsoja kopā ar pasaules brīvajām nācijām pret pasaules visnežēlīgākajām diktatūrām, kas gandrīz vienmēr nozīmēja balsošanu pret Padomju Savienību. 21. gadsimtā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal sāka pārvērst Krievijas valdību par diktatūru, Amerikas Savienoto Valstu līderība Brīvajā pasaulē nozīmēja ANO nostāties pret Krievijas agresiju. Kad Krievija tieši pirms trim gadiem iebruka Ukrainā, ANO pieņēma sešas rezolūcijas pret Krievijas agresiju. Un ASV līdz pat šodienai ikreiz balsoja kopā ar Brīvo pasauli pret Krievijas karu pret Ukrainu. Šodien ANO kārtējo reizi apstiprināja rezolūciju, kas nosoda Krievijas karu pret Ukrainu. Un pirmo reizi vēsturē ASV nestāvēja brīvības pusē. Pirmo reizi vēsturē ASV Apvienotajās Nācijās balsoja kopā ar diktatoru pret Brīvo pasauli. Donalds Tramps Apvienoto Nāciju Organizācijā balsoja kopā ar Vladimiru Putinu. No šodienas, ja ir kāds Brīvās pasaules līderis, tad tas nav Amerikas Savienoto Valstu prezidents.” Sagatavoja Eduards Liniņš.

A co-parenting kifejezésről a legtöbbeknek elsőre a válás utáni váltott nevelés jut eszébe, de van egy másik jelentése is: a társszülőség. Amikor egy nő és egy férfi egymástól semmi mást nem szeretnének, „csak“ közös gyereket. De hogyan működik ez a gyakorlatban, milyen előnyei és buktatói lehetnek? Ezeket dolgozza fel a Cabin Pressure - Anya leszek csak azért is! című dokumentumfilm, amelynek producerével és főszereplőjével beszélgettünk a podcast legújabb epizódjában.

Ne vienā vien valstī pēdējā laikā cilvēki ir izgājuši ielās, paužot savu attieksmi pret valdošo varu un valstī notiekošo. Vācija, Serbija, Gruzija un Slovākija. Vietumis protesti ir devuši kādus rezultātus, vietumis, šķiet, pagaidām nē. Tomēr jebkura neapmierinātība valdošo varu uztrauc. Kāpēc vienā valstī ar protestiem kaut ko var panākt, citā - nē? Raidījumā Divas puslodes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis. Gruzija – nervu un izturības cīņa Partija „Gruzijas sapnis” pirmoreiz nāca pie varas 2012. gadā, toreiz koalīcijas sastāvā un pozicionējot sevi kā kreisi centrisku, proeiropeisku spēku. Kopš 2016. gada tā ir vienīgā valdošā partija ar vairākumu Gruzijas parlamentā un šobrīd kontrolē arī teju visas pašvaldības. Partijas dibinātājs un kādreizējais premjerministrs Bidzina Ivanišvili oficiāli ieņem „Gruzijas sapņa” goda priekšsēdētāja amatu, taču tiek pamatoti uzskatīts par faktisko partijas un lielā mērā arī valsts vadītāju. Pamazām partijas politikā iezīmējās arvien pamanāmāka tendence tuvināt Gruziju Kremlim, kam līdztekus notika varas koncentrēšanas process. Kā spilgts indikators bija t.s. Ārvalstu aģentu likums – attiecīgā Krievijas likumdošanas akta līdzinieks, kuru valdošā partija, par spīti sabiedrības protestiem un valsts prezidentes Salomes Zurabišvili opozīcijai, tomēr izdabūja līdz likuma statusam 2024. gada maijā. Pagājušā gada oktobrī Gruzijā notika kārtējās parlamenta vēlēšanas, kurās „Gruzijas sapnis”, saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, ieguva vairākumu. Opozīcijas partijas, liela daļa sabiedrības un prezidente Zurabišvili attiecās atzīt vēlēšanu rezultātus, norādot uz daudziem pārkāpumiem. Ļaudis izgāja ielās, pieprasot atkārtotas, starptautiski novērotas vēlēšanas. Vara vērsa pret protestētājiem policijas spēkus, kuru rīcība ar laiku kļuva arvien brutālāka. Fiksēti simtiem aizturēto piekaušanas, spīdzināšanas un aplaupīšanas gadījumu. Sākotnēji protestu kustības centrā bija prezidente, taču viņas pilnvaru termiņš beidzās gada nogalē, un viņas vietā stājās valdošās konjunktūras ieliktenis, agrākais futbolists Miheils Kavelašvili. Atbildot uz Eiroparlamenta rezolūciju, kas pieprasīja atkārtotu vēlēšanu sarīkošanu, premjers Kobahidze paziņoja, ka Gruzija pārtrauc sarunu procesu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Neskatoties uz varas arvien pieaugošo brutalitāti, protesti turpinās joprojām. Pēdējais valdošā režīma solis ir jauna likumu pakete, kas paredz daudz stingrākus ierobežojumus un bargākus sodus masu protestu dalībniekiem, piemēram, administratīvās aizturēšanas termiņa pagarināšana no 15 līdz 60 diennaktīm un privātas informācijas izplatīšanas pielīdzināšana protesta organizēšanai. Serbija – sabiedrība pieprasa atbildību Pagājušā gada 1. novembrī Serbijas pilsētā Novi Sadā notika traģisks negadījums: nogāžoties nesen renovētas dzelzceļa stacijas betona nojumei tika nogalināti 15 un smagi ievainoti divi cilvēki. Masu pulcēšanās, kas aizsākās kā bojāgājušo piemiņas mītiņi, pamazām pārauga pret varu vērstās demonstrācijās, saistot notikušo ar vispārējo korupcijas un varas funkciju nepildīšanas situāciju. Serbijas Progresīvā partija ir pie varas kopš 2012. gada, sākotnēji kā viena no valdošās koalīcijas, bet kopš 2014. gada kā parlamentārā vairākuma partija. Kopš 2017. gada tās līderis Aleksandrs Vučičs ir valsts prezidenta amatā. Daudzi kā Serbijā, tā ārvalstīs uzskata, ka valstī ir izveidota faktiska vienpartijas nomenklatūra, kas ļauj pie varas esošajiem un tiem pietuvinātajiem nodrošināt sev labumus uz pārējās sabiedrības rēķina. Protesti pret varu notikuši vairākkārt, taču pašreizējie ir ar vēl nebijušu mērogu. To dzinējspēks ir jaunatne, sevišķi jau studenti, kuriem tagad pievienojušies citi, t.sk. zemnieki un motociklistu klubu dalībnieki, kuri ar savu tehniku un braucamrīkiem piedalās automaģistrāļu bloķēšanā. Pie varas esošie šai situācijā izvēlējušies lavierēšanas taktiku, upurējot dažus grēkāžus. Kā pirmais novembra nogalē demisionēja celtniecības ministrs Gorans Vesičs, kurš vēlāk pat uz dažām dienām tika arestēts. Sekoja vēl pāris ministru atkāpšanās, līdz 29. janvārī par savu demisiju paziņoja premjerministrs Milošs Vučevičs. Tas ir pēdējais prezidenta Vučiča upuris cerībā pielabināt sadusmoto sabiedrību. Tāpat viņš solījis publiskot visus ar Novi Sadas nelaimi saistītos materiālus un nevajāt protestu dalībniekus. Tiek atzīmēts, ka šī ir pirmā reize, kad Serbijas līderis šādi piekāpjas protestētājiem. Tajā pašā laikā viņš nācis klajā arī ar biedinošiem paziņojumiem, piemēram, ka viņa partijā ir septiņpadsmit tūkstošus liela lojālistu frakcija, kas devusi slepenu zvērestu līdz pēdējam aizstāvēt savu līderi. Slovākija – prokremlisko spēlīšu rezultāts Protesti Slovākijā sākās pēc tam, kad premjerministrs Roberts Fico 2024. gada nogalē pēkšņi apmeklēja Maskavu, kur tikās ar agresorvalsts vadoni Putinu. Šī tuvināšanās notika paralēli spriedzes pieaugumam starp Slovākijas un Ukrainas valdībām, Fico pārmetot Ukrainai Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanu un pieprasot to atjaunot. Desmitus tūkstošu protestētāju, kuri ap gadumiju izgāja Bratislavas, Košices un citu pilsētu ielās, tikai vēl vairāk saniknoja premjera apgalvojumi, ka, saskaņā ar Slovākijas izlūkdienesta ziņām, viņus organizējot no ārvalstīm. Faktiski kustības vadības centrs ir organizācija „Mieru Ukrainai”. Protesti joprojām ir mierīgi, taču lozungi nepārprotami prasa valdības demisiju. Aptaujas rāda, ka turpinās varas partiju – Fico pārstāvētās „Virziens – sociāldemokrātija” un pašreizējā valsts prezidenta Petera Pelegrini partijas „Balss – sociāldemokrātija” reitingu kritums. Jau pāris mēnešus populārākā partija Slovākijā ir liberālais opozīcijas spēks „Progresīvā Slovākija”. Nesen, četriem pozīcijas deputātiem pārtraucot darbību varas frakcijā, valdošā koalīcija zaudēja parlamenta vairākumu. Vācija – radikāli labējiem nē! Kā apgalvo Vācijas prese, protestētāju skaits, kuri pagājušajā nedēļā izgāja Vācijas pilsētu ielās un laukumos, esot pārsteidzis pat pašus to organizētājus. Organizētāji apgalvo, ka Minhenē varētu būt sapulcējušies līdz pat 320 000 cilvēku, un neatkarīgi avoti vērtē pūļa lielumu uz vismaz 200 000. Tāpat desmitos tūkstošu mērāmas demonstrācijas pēdējās nedēļās notikušas Hannoverē, Rostokā, Berlīnē, Ķelnē, Hamburgā, Leipcigā un citur. Sanākušie pauž sašutumu par galēji labējās partijas „Alternatīva Vācijai” ietekmes pieaugumu, kas sola tai otro labāko rezultātu 23. februārī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās. Sava daļa nepatikas tikusi arī šobrīd populārākā spēka – Vācijas kristīgo demokrātu – līderim Frīdriham Mercam, ciktāl partija bija iesniegusi Bundestāgā migrācijas likumdošanas grozījumu priekšlikumus, kurus atbalstījusi „Alternatīva Vācijai”, taču Bundestāgs ar nelielu balsu pārsvaru noraidījis. Kā pauž protestētāji, Mercs pārkāpis pēckara Vācijas politikas nerakstīto likumu – nekad neizmantot galēji labējo politisku atbalstu. Tomēr stingrāki imigrācijas noteikumi ir lielas vācu sabiedrības daļas prasība, un Mercs uz pārmetumiem atbildējis, ka nekādā ziņā nav gatavs sadarboties ar radikāļiem valdības veidošanā. Kā zināms, „Alternatīva Vācijai” nokļuva Bundestāgā 2017. gadā uz sabiedrības noskaņojuma viļņa, kuru izraisīja kancleres Angelas Merkeles nepārdomātā migrācijas politika. Pati „Alternatīva” gan cītīgi noliedz, ka tā būtu rasistiska, kur nu vēl neonacistiska partija, norādot, ka tās rindās netrūkst imigrantu pēcteču. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Sziasztok,Ez itt a Vágatlan Verzió, három hetente jelentkező filmes podcast 89. epizódja. Lezárjuk a Star Wars univerzum körbejárását, keserűen bár, de a teljesség igényével. A Disney-féle kormánykapkodós trilógiáról beszélgetünk. Megvizsgáljuk a nosztalgia és az újdonság szerepét, megvitatjuk, hogy mit is jelent a Star Wars mítosz, és hogy miképpen lehet újragondolni. Végül pedig küzdünk J. J. Abrams sith nagyúr ellen és megpróbáljuk megőrizni azt, ami maradt a franchise-ok történetének legnagyobb mélyrepülése közben.Tartsatok velünk, és jó szórakozást!Tartalomjegyzék:0:00 – Bevezetés23:08 – Az ébredő erő (2015)1:19:55 – Az utolsó Jedik (2017)2:23:05 – Skywalker kora (2019)Alternatív linkek:iTunes - https://podcasts.apple.com/hu/podcast/v%C3%A1gatlan-verzi%C3%B3/id1382751778Spotify – https://open.spotify.com/show/3OVfiTmsGL8iYljlRWZ8g3Social media:Discord: https://discord.gg/Kq9gDYDnaJFacebook: https://www.facebook.com/vagatlanverziopodcastInstagram: https://www.instagram.com/vagatlanverzio/E-mail:vagatlanverzio.podcast@gmail.comLinkek, források:Kenny videói a star wars epizódokról:https://www.youtube.com/watch?v=cxdGWArSPighttps://www.youtube.com/watch?v=DZMtZVLDBckhttps://www.youtube.com/watch?v=JB9iMwX4cSwJ. J. Abrams - The mystery box TED talkja:https://www.ted.com/talks/j_j_abrams_the_mystery_box?subtitle=enFullmetal Alchemist – „Minden egy” epizód:http://indavideo.hu/video/Fullmetal_Alchemist_28reszKulturális forrásaink (minden áthallás jogos, de nem szándékos) :Önkényes Mérvadó, A hét mesterlövésze, Retroschock, Pál Feri, Jordan PetersonKülön köszönet:Tamásnak, az intróban nyújtott hangjáért!https://bogyopeter.tumblr.com/ - Péternek, a csodálatos artworkért!http://eper.elte.hu/ - Az EPER Rádió stúdiójának a felvétel lehetőségéért!Köszi, hogy meghallgattatok!Ádám, Ákos, Alex_________________________________________________________________podcast, film, kritika, elemzés, kibeszélő, bemutató, star wars, sci-fi, űr, csillagok háborúja, rey, finn, poe, jj abrams, rian johnson, kylo ren, kathleen kennedy, jedi templom, első rend, sidious

Sziasztok, Ez itt a Vágatlan Verzió, három hetente jelentkező filmes podcast 88. epizódja. Folytatjuk a Star Wars trilógiák kibeszélőjét, ezúttal az előzmények felé tekintünk. Az előzménytrilógia az utóbbi időben nosztalgia-reneszánszát éli, és sokan revideálták nézetüket róla, de vajon jogosan-e? Beszélgetünk Anakin Jézus-szimbolikájáról, a Jedik inkompetenciájáról, és arról, hogy ki miképpen felelős Darth Vaderért. Megpróbáljuk megérteni a trilógiák közti kontinuitást, és végül kimondjuk a verdiktet a trilógiáról. Tartsatok velünk, és jó szórakozást! Tartalomjegyzék: 0:00 – Bevezetés 34:16 – Baljós árnyak (1999) 1:30:23 – A klónok támadása (2002) 2:27:23 – A sithek bosszúja (2005) Alternatív linkek: iTunes - https://podcasts.apple.com/hu/podcast/v%C3%A1gatlan-verzi%C3%B3/id1382751778 Spotify – https://open.spotify.com/show/3OVfiTmsGL8iYljlRWZ8g3 Social media: Discord: https://discord.gg/Kq9gDYDnaJ Facebook: https://www.facebook.com/vagatlanverziopodcast Instagram: https://www.instagram.com/vagatlanverzio/ E-mail: vagatlanverzio.podcast@gmail.com Linkek, források: Star Wars sorozat kritika, Hollywood Hírügynökség: https://www.youtube.com/watch?v=xbA8QgogA3c https://www.youtube.com/watch?v=QKIiGtqdTuQ https://www.youtube.com/watch?v=iq1sPHw51Cs A Birodalom örökösei könyvszéria: https://moly.hu/konyvek/timothy-zahn-a-birodalom-orokosei Behind the Scenes - Baljós árnyak https://www.youtube.com/watch?v=da8s9m4zEpo&t=15s Darth Jar-Jar teória: https://www.youtube.com/watch?v=8yy3q9f84EA Klónok háborúja 2003-as sorozat: https://hu.wikipedia.org/wiki/Csillagok_h%C3%A1bor%C3%BAja:_Kl%C3%B3nok_h%C3%A1bor%C3%BAja Régen minden jobb volt Star Wars epizód: https://open.spotify.com/episode/7HdZ29vtJab0mlTUtDnACZ Stars Wars Republic Commando játék: https://en.wikipedia.org/wiki/Star_Wars:_Republic_Commando Ruhák a Star Wars előzményekben: https://www.youtube.com/watch?v=QmMkkkEplbM&t=3426s Kulturális forrásaink (minden áthallás jogos, de nem szándékos) : Önkényes Mérvadó, A hét mesterlövésze, Retroschock, Pál Feri, Jordan Peterson Külön köszönet: Tamásnak, az intróban nyújtott hangjáért! https://bogyopeter.tumblr.com/ - Péternek, a csodálatos artworkért! http://eper.elte.hu/ - Az EPER Rádió stúdiójának a felvétel lehetőségéért! Köszi, hogy meghallgattatok! Ádám, Ákos, Alex ____________________________________________________________ podcast, film, kritika, elemzés, kibeszélő, bemutató, star wars, sci-fi, űr, csillagok háborúja, anakin skywalker, obi-wan, yoda, mace windu, padme hercegnő, jar-jar, george lucas, john williams

Ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Kā Īlona Maska intervija ar labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu ietemēs Vācijā gaidāmās vēlēšanas? Naidžels Farāžs atgriežas politikā. Starptautiskos procesus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu nodaļas profesors Daunis Auers. Austrijas radikāli labējo zvaigžņu stunda Austrijas Brīvības partija ir politiskais spēks ar daudzu desmitgažu vēsturi, tai skaitā iedibinātu vietu valsts parlamentā un zināmu valdības darba pieredzi. Kopš pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades partijas ideoloģiskajā ievirzē arvien pamanāmāka kļuva galēji labējā tendence, kas netraucēja tai periodiski gūt nozīmīgas vēlētāju daļas atsaucību. Šais periodos Brīvības partija pāris reizes tika arī pie valdīšanas koalīcijā ar labēji centrisko Austrijas Tautas partiju. Pēdējā šāda reize bija pēc 2017. gada vēlēšanām, taču t.s. Ivisas skandāls, kurā bija iesaistīts Brīvības partijas līderis Haincs Kristiāns Štrāhe, izbeidza šo savienību, un 2019. gada ārkārtas vēlēšanās partija cieta pamatīgus zaudējumus. Tomēr šo vājuma posmu, kā jau vairakkārt savā vēsturē, galēji labējie pārvarēja, ap 2022. gada vidu popularitātes ziņā apsteidzot Tautas partiju, bet ap gada beigām arī sociāldemokrātus, lielāko opozīcijas spēku, un kļūstot par populārāko partiju valstī. Tikām valdošās koalīcijas – Tautas partijas un Zaļo partijas – reitingi šļuka uz leju proporcionāli dzīves dārdzības un inflācijas rādītāju kāpumam. Rezultātā Nacionālās padomes vēlēšanās pagājušā gada 29. septembrī Brīvības partija ar tās jauno līderi Herbertu Kiklu priekšgalā svinēja spožu uzvaru, tiekot pie lielākās parlamenta frakcijas. Partijas platformas centrā bija pret imigrantiem un radikālā islāma briesmām vērstas tēzes, bet, cita starpā, tā ietver arī palīdzības pārtraukšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Pēc tam, kad visas citas parlamenta partijas deklarēja nevēlēšanos sadarboties ar Brīvības partiju, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, spītējot tradīcijai, uzaicināja veidot valdību Tautas partijas līderi un līdzšinējo kancleru Karlu Nehammeru. Par galveno sarunu partneri kļuva sociāldemokrāti, taču tā kā šādai koalīcijai būtu niecīgs vienas balss pārsvars, Nehammers centās iesaistīt valdībā arī liberālo partiju NEOS. Pērnā gada pēdējais ceturksnis pagāja mēģinājumos saskaņot pozīcijas, kas tomēr izrādījās neauglīgi. Vispirms 3. janvārī par izstāšanos no sarunu procesa paziņoja partijas NEOS līdere Beāte Mainla-Raizingere, bet nākamajā dienā Karls Nehammers demisionēja no kanclera amata un pameta Tautas partijas vadītāja posteni. 6. janvārī prezidents van der Bellens uzaicināja Brīvības partijas vadītāju Herbertu Kiklu uzsākt valdības koalīcijas veidošanu. Kā vēsta mediji, jaunais Tautas parijas līderis Kristiāns Štokers vairs neesot ne tuvu tik kategorisks kā viņa priekšgājējs jautājumā par neiespējamību sadarboties ar Kiklu, nemaz jau nerunājot par Brīvības partiju kopumā. Līdz ar to ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Masks, Veidela u.c. alternatīvi apdāvinātie Pagājušajā ceturtdienā jaunievēlētā Savienoto Valstu prezidenta administrācijas darbinieks un par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Īlons Masks īstenoja savu, šķiet, līdz šim pamanāmāko iejaukšanos kādas Eiropas valsts iekšpolitikas procesos, sev piederošajā tīmekļa komunikācijas platformā „X” intervējot labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu. Laikā, kad līdz Bundestāga ārkārtas vēlēšanām atlicis vien nedaudz vairāk par mēnesi, šī 74 minūtes ilgā tērzēšana, piebārstīta ar savstarpējiem komplimentiem, nenoliedzami var ietekmēt daža laba vēlētāja izvēli. Tiesa, nav gan teikts, kādā virzienā, jo sarunā netrūka gana daudz ekstravaganta un apšaubāma. Piemēram, Veidelas apgalvojums, ka Hitlers patiesībā esot bijis komunists un sociālists, tādējādi nu nekādi neesot līdzīgs „Alternatīvai Vācijai”, kas esot krietni konservatīvie un libertāņi. Jāšaubās gan, vai šādam galēji labējo pašnovērtējumam būtu gatavi kaut mazākajā mērā piekrist Vācijas tradicionāli konservatīvie – kristīgie demokrāti, kuri, visdrīzāk, veidos nākamās Vācijas valdības mugurkaulu. Tā vismaz liek spriest partiju reitingi, kas bijuši teju nemainīgi pēdējā gada laikā. Kristīgi demokrātiskā partija stabili turas pirmajā vietā ar nedaudz virs 30%. Tāpat diezgan nemainīgi gada laikā bijuši līdzšinējās valdošās koalīcijas partiju rezultāti: sociāldemokrātiem tie grozījušies ap 15%, zaļajiem – ap 13%, bet liberāļiem brīvajiem demokrātiem – pie kritiskās 4 – 5% robežas. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, sākusi gadu ar 22% un gada vidū piedzīvojusi pat 6% kritumu, nu ir atpakaļ pie 21% atzīmes. No vienas puses, tas ir otrais labākais rezultāts, taču no otras, Īlons Masks savu tiesu pārspīlēja, abu tiešsaistes tērzēšanas ievadā nodēvējot Alisi Veidelu par „Vācijas vadošo kandidāti”. Nemaz jau nerunājot par to, ka Veidelai diezin vai ir kādas cerības atkārtot kaimiņvalsts Austrijas labējo radikāļu panākumus un tikt pie valdības veidošanas sarunu galda – pārējām partijām pagaidām vēl pietiek resursu, lai viņu tur nelaistu. Un tomēr – ja Herberts Kikls Austrijā, kā saka ne viens vien medijs, esot izgrāvis robu pret radikāļiem celtajā Eiropas ugunsmūrī, tad savas plaisiņas manāmas arī Vācijā. Tiek norādīts, ka, piemēram, Tīringenes federālajā zemē pēc pagājušā gada vēlēšanām kristīgo demokrātu valdība vairs nevarot īstenot savu politiku bez „Alternatīvas Vācijai” atbalsta. Farāžs atkal aktuāls Grūti spriest, cik patiess bija Naidžels Farāžs, kad 2020. gadā, Lielbritānijai parakstot vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības, paziņoja, ka uzskata savu mūža uzdevumu par paveiktu un aiziet no politikas. Katrā ziņā, kā izrādās, aiziešana nav bijusi uz īpaši ilgu laiku, jo vecais zēns Naidžels ir atpakaļ. Pēdējās Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūlijā viņa Breksita partija, tagad pārdēvēta par „Reformēt Apvienoto Karalisti”, tika pie piecām vietām Apakšpalātā. Un vēl daudz iespaidīgāka ir kopējā par šo partiju nodoto balsu statistika, proti – visā valstī par Farāža politisko lolojumu nobalsojuši vairāk nekā četri miljoni britu jeb vairāk nekā 14% vēlēšanās piedalījušos. Tikai mažoritārā vēlēšanu sistēma ir iemesls pieticīgajam mandātu skaitam uz vēlēšanās uzvarējušo leiboristu, arī toriju un liberāldemokrātu fona. Farāža partijas popularitātes kāpums daļēji tiek skaidrots ar šī brīža politisko konjunktūru, kad elektorātā uzkrājies gana daudz rūgtuma pret četrpadsmit gadus valdījušajiem torijiem, savukārt leiboristi, nākuši pie varas, arī nespēj ātri uzlabot situāciju. Par „reformētāju” jājamzirdziņu kļuvusi imigrācijas tematika, kam bija nozīmīga vieta arī Breksita partijas aģitācijā. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, Farāžs un viņa līdzgaitnieki arī pēc vēlēšanām turpinot vētrainu darbību ar pamanāmiem rezultātiem. Partijas biedru skaits jau pārsniedzis 180 000, apsteidzot konservatīvos, kam ir tikai 130 000, un atpaliekot tikai no leiboristiem, kuru rindās ir apmēram 365 000. Kas arī no svara, partijai parādījušies iespējami nopietni finansiālie atbalstītāji – par tās kasieri nesen kļuvis britu miljardieris, luksa klases nekustamo īpašumu attīstītājs Niks Kendijs, un par partiju jau kādu laiku izrāda interesi arī pats Īlons Masks. Tiesa, attiecībām ar aizokeāna superbagātnieku, ar kurām Farāžs līdz šim labprāt lepojās, saļodzījušas, kad Masks savā „X” platformas kontā paudis atbalstu britu labējam ekstrēmistam Stīvenam Jekslijam-Lenonam, kuram nesen piespriests cietumsods par tiesas maldināšanu, un Farāžs, savukārt, norobežojies no šiem izteikumiem. Protams, šobrīd vēl pāragri spriest, vai jaunais Farāža politiskais projekts paliks vien īslaicīgs politiskās modes kliedziens, vai tam tomēr izdosies ieņemt ilglaicīgāku vietu britu politiskajā spektrā, varbūt pat reiz tikt pie varas. Katrā ziņā viens uznāciens ar neprognozējtām un tālejošām sekām Naidželam Farāžam reiz jau izdevās, būtu aplami viņu nenovērtēt tagad. Sagatavoja Eduards Liniņš.      

A nyolcvanas években ő volt az ország legfiatalabb, ma pedig már a legidősebb iskolaigazgatója. Horn György, a budapesti Alternatív Közgazdasági Gimnázium alapítójaként, a hazai alternatív pedagógiai módszerek úttörőjeként mindig a gyerekek mellett állt. Mivel szerinte iskolába járni alapvetően rossz dolog, életpályája során rendre azokat az utakat kereste, amelyek elviselhetőbbé teszik az iskolában eltöltött időt, így aztán a jelenelvű, személyközpontú oktatásban hisz. Tavaly novemberben jelent meg a nagy sikerű Tények és Tanúk sorozat róla és az AKG születéséről, egyedi szemléletéről, egyedülálló önigazgató tantestületéről szóló kötete. Horn György és a kötet szerzője, Nádori Gergely nemcsak az iskola múltjáról és jelenéről mesélnek Nyáry Krisztiánnak, hanem csapdahelyzetekről és kudarcokról is. 2025 első Buksójában visszaemlékezünk a tavaly elhunyt szerzőkre, az epizód végén pedig tíz pedagógiai témájú könyvet ajánlunk.

A nyolcvanas években ő volt az ország legfiatalabb, ma pedig már a legidősebb iskolaigazgatója. Horn György, a budapesti Alternatív Közgazdasági Gimnázium alapítójaként, a hazai alternatív pedagógiai módszerek úttörőjeként mindig a gyerekek mellett állt. Mivel szerinte iskolába járni alapvetően rossz dolog, életpályája során rendre azokat az utakat kereste, amelyek elviselhetőbbé teszik az iskolában eltöltött időt, így aztán a jelenelvű, személyközpontú oktatásban hisz. Tavaly novemberben jelent meg a nagy sikerű Tények és Tanúk sorozat róla és az AKG születéséről, egyedi szemléletéről, egyedülálló önigazgató tantestületéről szóló kötete. Horn György és a kötet szerzője, Nádori Gergely nemcsak az iskola múltjáról és jelenéről mesélnek Nyáry Krisztiánnak, hanem csapdahelyzetekről és kudarcokról is. 2025 első Buksójában visszaemlékezünk a tavaly elhunyt szerzőkre, az epizód végén pedig tíz pedagógiai témájú könyvet ajánlunk.

Týždeň v politike - súhrn 2. polroka Celý článok nájdete TU: https://www.teraz.sk/publicistika . priebehu druhého polroka 2024 koalícii pribúdali v parlamente problémy s uznášaniachopnosťou pléna, snaha opozície využiť ich však bola platonická a prejavila sa skôr zvýšeným počtom tlačových konferencií ako ponukou životaschopnej programovej alternatívy. Pri hodnotení politických udalostí 2. polroka 2024 to v TASR TV povedal publicista Juraj Hrabko. . Samotnú skutočnosť, že koalícii v parlamente neprešli niektoré jej legislatívne návrhy, Hrabko za problém nepokladá. „Nemalo by byť automatické, že to, čo sa dohodne na koaličnej rade, koaliční poslanci vždy schvália,“ upozornil. V parlamente sa podľa neho má o návrhoch legislatívy reálne rokovať a návrh, ktorému neverí väčšina z prítomných poslancov, by podľa neho prejsť nemal, hoci si to vyžaduje dohoda z koaličnej rady...

Gada pēdējā raidījumā apkopojam, ko šis gads mums ir nesis. Un arī, ko nesīs nākamais. Esam izraudzījušies mūsuprāt būtiskākos šī gada notikumus un tad kopā ar viesiem izvēlēsimies, kuram tematam veltīt vairāk uzmanības. Sarunu tematus izvēlas un notikumus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, vēsturnieks, pasniedzējs Rinalds Gulbis un bijušais diplomāts, lektors Gints Jegermanis. Jānis Kažociņš kā nozīmīgāko notikumu min ASV prezidenta vēlēšanas, Rinalds Gulbis izceļ tematu saistībā ar pārmaiņām Gruzijā, Gints Jegermanis norāda, ka šis ir bijis vēlēšanu gads, bet pats nozīmīgākais šajā vēlēšanu gadā ir Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu. 7. martā Zviedrija kā pēdējā no Ziemeļvalstīm pievienojās NATO blokam. Vairāk nekā 70 gadus kopš alianses dibināšanas Zviedrija un tās kaimiņvalsts Somija bija atturējušās no dalības, šai ziņā balansējot starp austrumu un rietumu ģeopolitiskajām sfērām. Ko aukstā kara laikā neiespēja totalitārā komunisma bieds, to panāca Krievijas ārpolitiskais bandītisms 21. gadsimtā. Jau 2022. gada janvārī Zviedrijā un burtiski nākamajā dienā pēc Krievijas agresijas kara sākuma Somijā pievienošanos NATO atbalstošo pilsoņu skaits pārsniedza dalības pretinieku skaitu. Abu valstu politiķi nekavējās īstenot sabiedrības viedokli konkrētā rīcībā. 13. martā Eiroparlaments pieņēma t.s. Mākslīgā intelekta aktu, kas uzskatāms par pasaulē pirmo visaptverošo Mākslīgā intelekta tiesiskas regulēšanas instrumentu. Tā parādīšanās apliecina, ka mākslīgais intelekts, par kuru vēl pirms desmit gadiem sprieda vien konceptuāli, kļuvis par nozīmīgu sociālu faktoru. Akts kategorizē mākslīgo intelektu izmantojošus produktus atkarā no potenciālā kaitējuma, ko tie var radīt indivīdam. Nepieņemami augsta riska produktiem pieskaitāmi tādi, kas spēj manipulēt cilvēka uzvedību, veikt attālinātu biometrisko atpazīšanu vai ir izmantojami tā dēvētajām sociālā reitinga sistēmām, respektīvi – pastāvīgai un plašai datu apkopošanai par personu nolūkā tai piešķirt sociālās uzticamības vai lietderīguma kategoriju. No 6. līdz 9. jūnijam notika nu jau desmitās Eiroparlamenta vēlēšanas. No vienas puses, piepildījās jau iepriekš prognozētais, ka šajā sasaukumā vairāk vietu būs radikāliem un eiroskeptiskiem spēkiem, no otras – divi līdz šim ietekmīgākie politiskie bloki, Eiropas Tautas partija un sociāldemokrāti – savas pozīcijas ir saglabājuši. Taču vēlēšanu rezultātiem bija tūlītējas sekas vienā no nozīmīgākajām dalībvalstīm Francijā, kur prezidents Makrons, reaģējot uz galēji labējās Nacionālās apvienības spožajiem panākumiem un viņa paša liberālcentriskās partijas „Renesanse” faktisko izgāšanos, izsludināja jaunas nacionālā likumdevēja vēlēšanas. Rezultātā Francija ieguva parlamentu, kas sastāv no trīs apmēram vienādiem blokiem – galēji labējā, centriskā un kreisā – ar mazu konstruktīvas sadarbības potenciālu. Jaunais premjerministrs Mišels Barnjē sabija amatā vien trīs mēnešus, uzstādot vēsturisku īslaicīguma rekordu, pirms viņa valdība krita parlamenta neuzticības balsojumā, un nu jau jaunieceltais premjers Fransuā Bairū cenšas ātri sadiegt savu kabinetu, lai atgrieztos pie budžeta apstiprināšanas procedūras. Arī Vācijā radikāļi Eiroparlamenta vēlēšanās plūca laurus – galēji labējā „Alternatīva Vācijai” ir vēlētāju favorīts visā kādreizējā Austrumvācijā, izņemot Berlīni, Erfurti un vēl dažus apgabalus. Viņu ietekmes pieaugums nepārprotami ietekmējis kanclera Šolca vadītās koalīcijas likteni, kura pajuka, neizturot budžeta apstiprināšanas grūtības. 16. decembrī Bundestāgs izteica kancleram neuzticību, līdz ar to paverot ceļu uz ārkārtas vēlēšanām 23. februārī. 6. augustā Ukrainas bruņotie spēki īstenoja negaidītu operāciju, sagrābjot vairākus simtus kvadrātkilometru Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā. Tādējādi pirmoreiz kopš Krievijas agresijas kara sākuma karadarbība izvērsusies tās starptautiski atzītajā teritorijā. Tomēr, ja Ukraina cerēja šādi vājināt ienaidnieka spiedienu Donbasā, šīs cerības nešķiet īstenojušās. Krievija, joprojām maksājot ar smagiem zaudējumiem, 1. oktobrī ieņēma Vuhledaras pilsētu, smagas kaujas notiek par vairākās citām pilsētām. Ukrainas bruņotie spēki joprojām izjūt munīcijas trūkumu un tiem nepārprotami trūkst mobilizācijas resursa. Citas pēdējo mēnešu aktualitātes šai karā ir vairāku tūkstošu Ziemeļkorejas karavīru „imports” Krievijas vajadzībām, kā arī beidzot sagaidītā Savienoto Valstu administrācijas atļauja apšaudīt Krievijas pamatteritoriju ar ASV ražotām tālāka darbības rādiusa raķetēm 28. oktobrī Gruzijā uzbangoja jauns protestu vilnis pēc tam, kad tika paziņoti 26. oktobra parlamenta vēlēšanu rezultāti. Kā jau bija paredzams, uzvaru svinēja arī līdz šim valdījusī partija „Gruzijas sapnis”, un, kas nepārsteidz, opozīcija ir pārliecināta, ka vēlēšanas nav uzskatāmas par godīgām. Kad Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot atkārtotas vēlēšanas, premjers Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija vienpusēji iesaldē sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas pielēja jaunu eļļu protestu liesmām, kas nav rimušas, kaut tiek slāpētas ar aizvien pieaugošu varas struktūru brutalitāti. Par centrālo protestu figūru kļuvusi līdzšinēja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura atsakās atzīt vēlēšanu rezultātus un, attiecīgi, nodot pilnvaras jaunizceptajam prezidentam, agrākajam futbolistam Miheilam Kavelašvili. 5. novembrī finišēja Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu maratons. Apmēram trīs mēnešus iepriekš no sacīkšu trases nogāja līdzšinējais prezidents Džo Baidens, kad kļuva acīmredzams, ka gadu nasta tomēr ir par smagu, lai turpinātu. Viceprezidente Kamala Harisa nespēja pārliecināt gana daudz svārstīgo vēlētāju, un nākamos četrus gadus Baltajā namā atkal saimniekos Donalds Tramps. Tagad nu pasaule ar bažām tver nianses jaunievēlētā prezidenta un viņa līdzgaitnieku intervijās un soctīklu izteikās, mēģinot nolasīt norādes uz pasaules ietekmīgākās valsts politikas perspektīvām. Tai skaitā sākušās cirkulēt vairākas versijas par to, kā nākamā Vašingtonas administrācija domā īstenot tās līdera apsolījumu par Krievijas agresijas kara izbeigšanu 24 stundu laikā. 29. novembrī Sīrijas opozīcijas spēki, kuri pēdējos gados ar Turcijas atbalstu turējās Idlibas provincē valsts ziemeļrietumos, uzslaka uzbrukumu otrai lielākajai Sīrijas pilsētai Alepo un pārsteidzoši viegli pāris dienu laikā to ieņēma. Apmēram nedēļu vēlāk viņu rokās jau bija Homsas pilsēta 185 kilometrus tālāk uz dienvidiem, vēl pēc trīs dienām viss bija beidzies – valdības bruņotie spēki pajukuši kā kāršu namiņš, diktators Bašārs Asads aizbēdzis uz Maskavu, Damaskā agrākās režīma valdības ministri ārēji mierīgi nodeva varu funkciju pārņēmējiem no opozīcijas Sīrijas Glābšanas valdības. Teju 53 gadus ilgušais Asadu ģimenes autoritārās varas periods Sīrijā, šķiet, ir galā. Šīs negaidītās pārmaiņas kļuva iespējamas pēc tam, kad Izraēlas Aizsardzības spēku un slepeno dienestu operācijas nozīmīgi iedragāja Libānas šiītu militārā grupējuma „Hezbollah” kaujas spējas. Domājams, tas ietekmējis arī kustības „Hamas” un Izraēlas sarunas par uguns pārtraukšanu un ķīlnieku atbrīvošanu. Burtiski pēdējās 24 stundās optimistiski izteikumi par iespējamu vienošanos izskanējuši no abām karojošajām pusēm. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Sziasztok, Ez itt a Vágatlan Verzió, három hetente jelentkező filmes podcast 87. epizódja. Jártunk már Roxfortban, jártunk már Középföldén, egyetlen kortárs legendárium maradt, amit még nem fedeztünk fel… egy messzi-messzi galaxist, réges-régről. A Star Wars eredeti trilógiáján keresztül beszélgetünk Lucasról, az Erőről, a Jedikről, a Sithekről, a Birodalomról, az Ellenállásról, az örökérvényű ellentétpárokról, amik a lélek fényes és árnyékos oldalának dinamikáit mutatják be őstörténetektől egészen modern korunkig. Egy korszakos mű elemzésébe fogunk, és nem állunk meg az első triológiánál… Tartsatok velünk, és jó szórakozást! Tartalomjegyzék: 0:00 – Bevezetés 39:38 – Csillagok háborúja: Egy új remény (1977) 1:45:08 – A birodalom visszavág (1980) 3:00:48 – A Jedi visszatér (1983) Alternatív linkek: iTunes - https://podcasts.apple.com/hu/podcast/v%C3%A1gatlan-verzi%C3%B3/id1382751778 Spotify – https://open.spotify.com/show/3OVfiTmsGL8iYljlRWZ8g3 Social media: Discord: https://discord.gg/Kq9gDYDnaJ Facebook: https://www.facebook.com/vagatlanverziopodcast Instagram: https://www.instagram.com/vagatlanverzio/ E-mail: vagatlanverzio.podcast@gmail.com Linkek, források: George Lucas felnövése: https://www.quora.com/How-did-George-Lucas-grow-up Még több George Lucas infó: https://www.filmmakers.com/artists/lucas/biography/ Régen minden jobb volt epizód: https://open.spotify.com/episode/7HdZ29vtJab0mlTUtDnACZ Star Wars: Knights of the Old Republic: https://en.wikipedia.org/wiki/Star_Wars:_Knights_of_the_Old_Republic_(video_game)#Remake Star Wars - Álmok birodalma (Hogyan készült a Star Wars?) https://www.youtube.com/watch?v=iJJMgTjqZz4 Kulturális forrásaink (minden áthallás jogos, de nem szándékos) : Önkényes Mérvadó, A hét mesterlövésze, Retroschock, Pál Feri, Jordan Peterson Külön köszönet: Tamásnak, az intróban nyújtott hangjáért! https://bogyopeter.tumblr.com/ - Péternek, a csodálatos artworkért! http://eper.elte.hu/ - Az EPER Rádió stúdiójának a felvétel lehetőségéért! Köszi, hogy meghallgattatok! Ádám, Ákos, Alex _________________________________________________________________ podcast, film, kritika, elemzés, kibeszélő, bemutató, star wars, sci-fi, űr, csillagok háborúja, wookie, han solo, luke skywalker, leia organa, yoda mester, obi-wan, ben kenobi, darth vader, birodalom, lázadás, halálcsillag, george lucas, john williams

Az indiai keresztények mangófával vagy banánfával helyettesítik a karácsonyfát. Ráadásul a levelekkel is díszítenek! A hagyományok helyi alapanyagokhoz igazodnak. Az indiai keresztények gyakran részt vesznek éjféli misén, amelyet ünnepi vacsora követ, ahol hagyományos ételeket, például biryani-t és különféle curryket szolgálnak fel. Az utcákon és otthonokban színes lámpások és csillagok világítanak, amelyek az ünnepi hangulatot fokozzák.Ti mit gondoltok erről?Hallottatok már ezekről a szokásokról?Írjátok meg véleményeteket a komment szekcióba!Hajrá! A csapból még nem a “Minden Ami Külföld” folyik, de törekszünk rá, hogy minél több emberhez eljussanak az információk, tapasztalatok! Itt találtok meg minket: Honlap: ⁠⁠https://mindenamikulfold.hu/⁠⁠Instagram: ⁠⁠https://www.instagram.com/minden_ami_kulfold/⁠⁠Facebook:⁠ https://www.facebook.com/mindenamikulfoldfacebook⁠ ⁠⁠⁠Twitter: ⁠⁠https://twitter.com/mindenamikfold⁠⁠Pinterest: ⁠⁠https://www.pinterest.co.uk/mindenamikulfold/minden-ami-külföld/⁠⁠ Külföldre vágysz? Érdekelnek a hasznos tanácsok, személyes élmények? Keresd profi tanácsadóinkat, nyelvtanárainkat, ha nem akarod, hogy meglepetések érjenek!  Szörfözz a: ⁠⁠https://mindenamikulfold.hu/ ⁠⁠oldalon!   Kérj segítséget profi tanácsadóinktól, nyelvtanárainktól. Amennyiben külföldre vágysz nagyon fontos, hogy felkészült legyél! Fontos, hogy megfelelően képben legyél még a külföldre való utazás előtt, az adott ország jogi, gazdasági feltételeivel. Ebben nagy segítségedre lehet a „Minden Ami Külföld” teljes körűen felkészült csapata, akik kivétel nélkül kiváló szakemberek a maguk területén:  Jogászok, nyelvtanárok, pénzügyi, szociális, lelki és szexuális tanácsadók várnak szeretettel, hogy ne érjenek meglepetések.  Már úgy érkezz meg külföldre, hogy teljesen tisztában legyél a lehetőségeiddel, jogaiddal. A „Minden ami külföld” csapata megadja neked azt a biztonságot, amit máshol nem kaphatsz meg. Teljes és pontos kép egy adott külföldi ország mindennapi életéről. Lényeges, hogy a bizonytalanság ne legyen ott veletek mint egy nyomasztó „csomag”, hiszen a „Minden Ami Külföld” csapata eléd varázsolja még a megérkezésed előtt a kiválasztott ország mindennapjait, lehetőségeit, buktatóit. Neked csak az álmaid megvalósításával kell foglalkoznod. Felkészítésed a lehető legszélesebb körűen elvégzi helyetted a „Minden Ami Külföld” csapata. Kövesd az általunk javasolt tanácsokat, tennivalókat és nem utolsó sorban utat mutatunk az irányba, amit a szíved diktál. Egy idegen nyelv, idegen kultúra megismerése tesz minket igazán többé. Egy ilyen külföldi kaland lehet megpróbáltatásokkal teli, vagy lehet egy könnyed tanulás, betekintés idegen kultúrákba. Ha könnyed külföldi kalandra vágysz, akkor válaszd társadul a   „Minden Ami Külföld” csapatát. #Karácsony #Indiai #Hagyományok #Karácsonyfa #Alternatívfenyő

Recyklované plasty ako zelenšia alternatíva? | Hostia: Lucia Lauková (EurActiv) a Maroš Filčák (BASF). | Za ostatných 70 rokov sa vyrobilo osem miliárd ton plastov. Recykluje sa len zlomok z nich, pritom ich likvidácia je mimoriadne náročná a nákladná. Sú však recyklované plasty skutočne udržateľná alternatíva? Aké sú za a proti? Počúvajte Kontakty s Evou Sládkovou. | Moderuje: Eva Sládková; | Kontakty pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. V premiére v pondelok až štvrtok po 20. hodine v Rádiu Slovensko.

Slovenskí futbalisti v kľúčovom zápase o priamy postup do B-divízie Ligy národov prehrali vo Švédsku 1:2 a o postup zabojujú v baráži. „Mohli sme dosiahnuť viac, ale zároveň je to aj reálny obraz o slovenskej reprezentácii,“ vraví v podcaste ŠPORT.sk Okom odborníka futbalový expert a bývalý prezident Únie futbalových trénerov Slovenska Ladislav Borbély.Čo sa dozviete v rozhovore?V čom nesúhlasí s Calzonovým hodnotením po Švédsku?Ktorý ofenzívny hráč bol „úplne stratený“?Mal by Calzona posadiť Škriniara?Potrebuje odísť z PSG a hodí sa do Juventusu?Zaslúži si Gyömbér viac rešpektu?Premrháva Bénes príležitosť, na ktorú dlho čakal?Čo musí Calzona zmeniť do kvalifikácie na MS 2026?

Aktualitātes pasaulē komentē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sazināmies ar Hamburgā dzīvojoša latvieti Alīnu Āboliņu- Lindermani. Vācu „luksofors” pagalam! 6. novembra vakarā, pasaulei atgūstoties no Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu stresa, savu eksistenci beidza līdzšinējā Vācijas vēsturē vienīgā t.s. „luksofora koalīcija” – sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu alianse. Pēc sarunas ar Brīvo demokrātu partijas līderi un līdzšinējo finanšu ministru Kristiānu Lindneru kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka lūgs valsts prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru atbrīvot Lindneru no amata. Tas arī notika nākamajā dienā, kam sekoja atlaistā ministra partijas biedru – tieslietu ministra Marko Bušmaņa un izglītības un pētniecības ministres Betīnas Štarkas-Vacingeres – demisijas pieteikumi. Vēl viens brīvo demokrātu kabineta loceklis – digitālo lietu un satiksmes ministrs Folkers Visings – paziņoja, ka paliek amatā, izstājoties no partijas. Kanclers uzticējis Visingam arī atbrīvojušos tieslietu ministra portfeli, izglītības un pētniecības ministra amatu savienošanas kārtā uzņēmies pārtikas un lauksaimniecības ministrs, zaļo pārstāvis Džems Ozdemirs. Finanšu ministra portfelis ticis kanclera partijas biedram un līdzšinējam viņa biroja valsts sekretāram Jērgam Kukīsam. Līdz ar to Šolca kabinets ir kļuvis par divu partiju mazākuma valdību. Par šādas attīstības iespēju runāja jau labu laiku, bet jo sevišķi intensīvi kopš Saksijas un Tīringenes landtāgu vēlēšanām septembra sākumā, kurās visām valdošās koalīcijas partijām bija graujoši vāji rezultāti. Brīvajiem demokrātiem klājās vissliktāk, kas, jādomā, ir rezultāts šīs izteikti liberālās partijas darbībai vienā valdībā ar krietni kreisākajiem sociāldemokrātiem un zaļajiem. 1. novembrī Kristiāns Lindners publiskoja astoņpadsmit lappušu memorandu ar saviem finanšu politikas uzstādījumiem, kuru būtība ir nodokļu un, attiecīgi, valdības tēriņu mazināšana, kurpretim valdības kopējais kurss orientēts uz budžeta deficīta palielināšanu, tā iegūstot līdzekļus zaļās ekonomikas izaugsmei un citām vajadzībām. Lindnera solis, partneru nodēvēts par provokāciju, arī bija pēdējā nagla „luksofora koalīcijas” zārkā. Faktiski vienīgā domājamā attīstība šādā situācijā ir Bundestāga balsojums, izsakot kancleram neuzticību, kam sekos ārkārtas vēlēšanu izsludināšana. Vakar mediji izplatīja ziņu, ka lielākās Vācijas partijas jau vienojušās par ārkārtas vēlēšanu datumu 2025. gada 23. februārī. Spriežot pēc reitingiem, ja vēlēšanas notiktu šodien, tad tajās vislabākie panākumi būtu lielākajam opozīcijas spēkam – kristīgajiem demokrātiem, savukārt ar pieticīgāku rezultātu sekotu galēji labējā „Alternatīva Vācijai”, sociāldemokrāti un zaļie. Vēl Bundestāgā iekļūtu kreisi populistiskā Zāras Vāgenknehtas savienība, savukārt brīvie demokrāti un radikālie „Kreisie”, ļoti iespējams, paliktu ārpusparlamenta opozīcijā. Maralago „klusie telefoni” Nedēļā, kas pagājusi kopš Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām, pasaule uzmanīgi lasījusi soctīklu ierakstus un ausījusies pēc telefona zvaniem, tverot signālus, kas varētu ļaut nojaust nākamā Baltā nama saimnieka ārpolitikas kursu. Pēcvēlēšanu dienā Kremļa runasvīrs Peskovs paziņoja, ka Vladimirs Putins nedomājot apsveikt ar ievēlēšanu Krievijai naidīgas valsts līderi. Tomēr jau nākamajā dienā, 7. novembrī, tiekoties ar ārpolitikas ekspertiem t.s. Valdaja diskusiju kluba konferencē Melnās jūras kūrortā Sočos, agresorvalsts vadonis izteica Trampam komplimentu par vīrišķīgu uzvedību, atentātā gūstot vieglu ievainojumu, un, it kā starp citu, arī apsveica. Svētdien, 10. novembrī, laikrakstā „The Washington Post” parādījās raksts ar apgalvojumu, ka tai pašā 7. novembrī Tramps un Putins sazvanījušies un runājuši par Ukrainas kara problemātiku. Īstu skaidrību par to, vai jau sākta solītā miera panākšana triecientempos, laikraksta anonīmais avots gan nevieš, no sarunas satura atklājot vien to, ka jaunievēlētais prezidents ieteicis savam daudzreiz pārvēlētajam sarunbiedram pārāk neaizrauties ar agresijas eskalāciju. Kremlis Peskova personā sarunas faktu noliedzis, un to nav apstiprinājis arī neviens no republikāņu līdera komandas. Galu galā tiek minēts, ka no Savienoto Valstu likumu viedokļa šāda pašdarbība starpvalstu attiecībās amatu vēl oficiāli neieņēmušai personai varot sagādāt kārtējo kriminālapsūdzību. Toties jau oficiāli tiek atzīta Donalda Trampa telefonsaruna ar Volodimiru Zelenski, kas esot bijusi visumā laipnā tonī ieturēta. Kādā brīdī dialogam kā trešais pievienojies arī multimiljardieris Īlons Masks, kurš šobrīd pastāvīgi uzturoties Trampu ģimenes rezidencē Marelago Floridā, kur notiekot jaunās administrācijas konstruēšana. Pašam Maskam pārī ar vēl vienu spilgtu politisko biznesmeni Viveku Ramasvami tikšot uzticēta jaunveidojamas valsts struktūras – Valdības efektivitātes departamenta – vadība ar uzdevumu nojaukt traucējošo birokrātiju, likvidēt nevajadzīgus regulējumus, apcirpt pārmērīgos tēriņus un pārstrukturēt valsts aģentūras.  Nav apstiprinājusies agrāk izskanējusī informācija, ka ārlietu resoru nākamajā administrācijā atkal varētu vadīt Ukrainai simpatizējošais Maiks Pompeo; tāpat Trampa komandā nav atradusies vieta agrākajai Savienoto Valstu pārstāvei ANO Nikijai Heilijai. Valsts sekretāra portfeli Tramps nolēmis piešķirt senatoram no  Floridas Marko Rubio, kuram līdz šim bijusi globāli aktīvas, pat agresīvas amerikāņu ārpolitikas aizstāvja reputācija, tomēr viņš bija starp tiem senatoriem, kuri bloķēja palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Ietekmīgais nacionālās drošības padomnieka amats, domājams, tiks armijas un nacionālās gvardes veterānam, Floridas kongresmenim Maiklam Volcam, kurš pazīstams ar savu Ķīnai nedraudzīgo viedokli. Krievijas un Ukrainas sakarā viņš paudis, ka šim karam būtu jābeidzas diplomātiska risinājuma ceļā, taču atzīmējis arī, ka Savienotās Valstis varot visai ātri dabūt Putinu pie sarunu galda, panākot naftas produktu strauju palētināšanos. Tuvie Austrumi – būs labāk vai tikai citādāk? Kā atzīmējuši daudzi pasaules mediji, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netnjahu bija viens no pirmajiem, kurš soctīklu ierakstā sveica Donaldu Trampu ar otrreizējo ievēlēšanu prezidenta amatā. Ne mazāk bija to, kuri pieminēja iepriekšējās vēlēšanas, pēc kurām Izraēlas līderis esot, Trampaprāt, pārāk steidzīgi apsveicis ar ievēlēšanu Džo Baidenu. Egocentriskais Donalds esot to ņēmis ļaunā, kas tagad varot atsaukties uz starpvalstu attiecībām. Tomēr Izraēlas bažas šai sakarā varētu kliedēt jau pieteiktais nākamais Savienoto Valstu vēstnieks Izraēlā – tai nepārprotami simpatizējošais bijušais Arkanzasas gubernators Maiks Hakebijs. Iespējams, Trampa ievēlēšana radījusi fonu arī Kataras lēmumam pārtraukt savu starpniecību Izraēlas un „Hamās” sarunās, kas risinājās tās galvaspilsētā Dohā, un pieprasīt „Hamās” biroja slēgšanu, kas tur darbojās kopš 2012. gada. Izraēlai par Trampa pirmās prezidentūras periodu būtu grēks sūdzēties: lai atceramies kaut vai tikai amerikāņu vēstniecības pārcelšanu uz Jeruzalemi, Izraēlas suverenitātes atzīšanu pār Golānas augstienēm un līdzdalību t.s. Ābrama vienošanos panākšanā, kas pēc desmitgadēm normalizēja Izraēlas attiecības ar Apvienotajiem Arābu emirātiem, Bahreinu, Maroku un Sudānu. Tomēr, kā pieļauj laikraksta „The Washington Post” citētais Kalifornijas universitātes Izraēlas studiju profesors Dovs Vaksmans, no Trampa administrācijas varot sagaidīt arī aktīvāku atbalsta samazināšanu, ar kuru Baidens Izraēlu līdz šim tikai biedējis. Pēdējais brīdinājums tika izteikts pirms mēneša, prasot uzlabot humānās palīdzības piegādi Gazas joslas civiliedzīvotājiem, bet 12. novembrī Valsts departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka Izraēla esot veikusi dažus pasākumus vēlamajā virzienā. Tikmēr no ANO institūciju puses izskan gluži cita retorika, piesaucot „starptautiskus noziegumus” un „neizbēgamu badu”. Pirms dažām dienām publicētā ANO Cilvēktiesību biroja ziņojumā pausts, ka 70% no pēdējo sešu mēnešu laikā Gazas sektorā bojāgājušajiem esot sievietes un bērni. Tāpat ANO atzīst par ticamiem teroristiskā grupējuma Hamas vadītās Gazas Veselības ministrijas datus, kas kopējo bojāgājušo skaitu kopš kara sākuma sektorā lēš uz vairāk nekā 43 000 cilvēku. Izraēla pēdējā mēneša laikā izvērsusi intensīvāku karadarbību Gazas joslas ziemeļdaļā, norādot, ka tur pārgrupējušies un aktivizējušies „Hamās” spēki. Aktīva karadarbība turpinās arī Libānā, kur Izraēla dod triecienus grupējumam „Hezbollah”. Vakar bombardētas galvaspilsētas Beirutas dienvidu priekšpilsētas, kur atrodas „Hezbollah” vadības centri un noliktavas, kā arī vairāki ciemi Libānas kalnos, uz ziemeļaustrumiem no Beirutas. Tiek ziņots par vairākiem desmitiem bojāgājušo. „Hezbollah” atbildējusi ar raķešu un lidrobotu triecienu Izraēlas ziemeļdaļai, nogalinot divus civiliedzīvotājus. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Neúspešný prezidentský kandidát Ivan Korčok vstupuje do politiky. Po mesiacoch, ktoré si zobral na rozmyslenie, sa pridáva k najsilnejšej opozičnej strane - hnutiu Progresívne Slovensko.Prečo sa rozhodol práve takto? Prečo nezaložil novú vlastnú stranu, alebo nepomohol svojim bývalým kolegom z SaS či od Demokratov? Čo si od vstupu do politiky sľubuje? Bude znovu kandidovať za prezidenta, alebo má ambície v straníckej politike? A ako sa s odstupom času vracia k prehratým prezidentským voľbám?Braňo Závodský sa rozprával s bývalým ministrom zahraničných vecí aj prezidentským kandidátom, dnes členom Progresívneho Slovenska Ivanom Korčokom.

Koaličná kríza nekríza. Predseda sa teraz naplno venuje svojej zahraničnej politike na všetky štyri svetové strany. Najskôr v ruskej propagandistickej televízii ohováral našich spojencov, vzápätí sa vydal na cestu za komunistickými lídrami do Číny. Odtiaľ poučil krajiny EÚ a NATO, že Ruská vojna v Ukrajine sa neskončí skôr, ako neprestanú západní spojenci pomáhať napadnutej Ukrajine. Tam naopak Rusom prišli na pomoc Severní Kórejci najstrašnejšieho diktátora na svete.Čo cesta premiéra do Číny znamená a čo z nej budeme mať? Neohrozujú vyhlásenia premiéra v ruskej propagandistickej televízii našu dôveryhodnosť v Európskej únii a v NATO? Všíma si premiér aj to, že si Rusi zavolali na pomoc vojakov a zbrane severokórejského diktátora? Ako to ovplyvní vraždenú ruskú vojnu v Ukrajine?Braňo Závodský sa rozprával s analytikom Slovenskej spoločnosti pre zahraničnú politiku a profesorom Prešovskej univerzity Alexandrom Dulebom.

Štvrtá Ficova vláda je po roku pri moci v kríze. Traja poslanci okolo Rudolfa Huliaka zablokovali parlament a koalícia na čas stratila v parlamente väčšinu. Pomôcť musel vážne chorý poslanec Hlasu. Huliakovci medzi tým odkázali, že chcú mať svoje ministerstvo. To ale odmieta predseda vlády.Ako to celé môže dopadnúť, ako to predseda vlády vyrieši? Prečo je pre neho dôležitejšie cestovať do Číny ako prebrať zdravotníctvo ako premiérsku tému a čo si od toho sľubuje? Dôverujú voliči stále jeho vládnej koalícii? Čo sa jej vlastne za rok vlády podarilo a ako vyrieši aktuálnu krízu? Braňo Závodský sa rozprával s profesorkou politológie Soňou Szomolányi.

A parlamenti szezonnyitóval indított Bánszegi Rebeka, Jankovics Márton és Kerner Zsolt a Háromharmadban, hogy aztán a Duna párton és egyéb alternatív univerzumokon keresztül eljussanak azokig a konteókig, amik összekötnek mindannyiunkat. Mi baja Kövér Lászlónak, kinek használ az ellenzék a parlamentben és kevésbé lett-e magányos Orbán Viktor az osztrák szélsőjobb választási győzelmével?

Hogy milyen állapotban van az orosz gazdaság, politika és társadalom, az nagyon nem mindegy a háború lehetséges kimenetele szempontjából. És nem lehet mellékes nekünk, magyaroknak sem. Sz.Bíró Zoltán többek között erről is beszélt a 9. Qubit Live-on. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Šoreiz, īsumā - Mārtiņš nopircis jaunas brilles un pievērsies disku golfam. Annija un Toms bija Viļņā. Latvijā plosās difterija un ministrus apkalpo viesmīļi. Pasauli pārņem mini nīlzirgs. Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Francijā neveicas ar valdības izveidi. Radikāļi triumfē Tīringenes landtāgā Vācijā. Protestētāji ģenerālstreikā Izraēlā prasa panākt "Hamās" gūstekņu atbrīvošanu. Aktualitātes pasaulē analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis. Sazināmies ar kultūrpētnieku Denisu Hanovu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieci un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku. Ko atpūtīs Elizejas virpuļviesulis? „Makrona jaunā premjerministra meklējumu virpuļviesulis ved franču politiku neprātā” – tādu virsrakstu savai 3. septembra publikācijai likusi izdevuma „Politico” Francijas korespondente Klea Kolkuta. Nepiepildījās daudzu cerētais, ka prezidents nominēs valdības vadītāju pirmdien, un dažādas prominences līmeņa un pieredzes politiķi un ierēdņi cauri Elizejas pilij šais dienās zibējuši kā karuselī. Šo politisko šovu Francijai nodrošinājušas pēdējās Nacionālās asamblejas vēlēšanas, radot parlamentu, kurā kreiso, centrisko un labējo spēku pozīcijas ir tik līdzvērtīgas, ka neviens nav disponēts kompromisam. Tikām arvien tuvāk nāk 1. oktobris, kad likums liek valdībai iesniegt parlamentam nākamā gada budžeta projektu. Kreiso spēku bloks „Jaunā Tautas fronte”, kurai ir lielākā frakcija parlamentā, jau jūlija nogalē izvirzīja savu premjera kandidāti – līdzšinējo Parīzes Mērijas finanšu un iepirkumu direktori, 37 gadus veco Lūsiju Kastē. Prezidents Makrons līdz šim noraidījis viņas kandidatūru, norādot, ka kreiso mazākuma valdībai nav cerību uz parlamenta vairākuma uzticības balsojumu. Kā atbilde sekoja galēji kreiso – partijas „Nelokāmā Francija” – uzsāktā kampaņa prezidenta atstādināšanas procedūru. Pirmdienas rītā kā vadošais pretendents tika uzlūkots agrākais premjerministrs Bernārs Kaznovs; līdz 2022. gadam Sociālistiskās partijas biedrs, tagad – paša nesen dibinātās kustības „Konvencija” līderis. Tomēr jau pusdienlaikā tika minēts cits – līdz šim politikā mazpazīstams sociālekonomisko jautājumu eksperts, likumdevējus konsultējošas organizācijas Ekonomikas, sociālo lietu un vides padome prezidents Tjerī Bodē; bet otrdienas rītā viņu šai kvalitātē nomainīja kādreizējais ministrs, šobrīd – Odefrānsas reģiona prezidents, konservatīvās Republikāņu partijas pārstāvis Ksavjē Bertrāns. Pēdējo divu dienu laikā uz Elizejas pili tikuši aicināti ne vien parlamenta augšpalātas Senāta līderis Žerārs Laršē un Republikāņu parlamenta frakcijas līderis Lorāns Vokjē, bet arī bijušie Francijas prezidenti Nikolā Sarkozī un Fransuā Olands, kas licis kādreizējam Olanda publiskās saziņas pārstāvim Gaspāram Gantdzēram pajokot, ka sekošot Francijas Kinoakadēmijas balvas „Cēzars” ieguvēji un valobrauciena „Tour de France” uzvarētāji. Jādomā gan, ka prezidentam Makronam par šādiem jokiem smiekli nenāk, ciktāl izeja pašreizējai politiskajai krīzei, kā šķiet, joprojām nav samanāma. Radikāļi triumfē „Pirmoreiz kopš Otrā pasaules kara kādā Vācijas zemē pie varas ir galēji labējie,” – šāda konstatācija šais dienās sastopama ne viena vien pasaules medija slejās. Runa ir par svētdien, 1. septembrī, notikušo Tīringenes landtāga vēlēšanu rezultātiem, kas nesuši graujošu sagrāvi šīs Vācijas federālās zemes līdzšinējai kreisajai koalīcijai un uzvaru labēji radikālajai, antikonjunktūras partijai „Alternatīva Vācijai”. Divi no līdz šim pie varas Tīringenē bijušajiem spēkiem – brīvie demokrāti un zaļie – vispār palikuši aiz jaunā landtāga borta, Kreisā partija zaudējusi vairāk nekā pusi mandātu, savukārt sociāldemokrātiem, kuriem arī līdz šim te nav bijuši spoži rezultāti, šis esot vājākais sniegums visā pēckara federālo zemju vēlēšanu vēsturē. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, kuru šajā zemē vada viens no odiozākajiem tās pārstāvjiem Bjerns Heke, ieguvusi lielāko frakciju ar 32 no 88 mandātiem. Visai pārliecinoši Tīringenē debitējusi arī šī gada sākumā nodibinātā kreisi populistiskā partija „Zāras Vāgenknehtas savienība”, iegūstot trešo lielāko frakciju landtāgā. No tradicionālajām konjunktūras partijām vienīgi kristīgajiem demokrātiem izdevies noturēt un pat nedaudz uzlabot savas pozīcijas, taču kopējais iznākums ir tāds, ka Tīringenes landtāgā stabils vairākums tagad būs radikāļiem – „Alternatīvai Vācijai” un „Zāras Vāgenknehtas savienībai”, nemaz jau nerunājot par to, ka arī partija „Kreisie” līdz šim tikusi uzskatīta par radikālu spēku. Kas attiecas uz abiem pirmajiem – alternatīvistiem un vāgenknehtiešiem – tad, kaut vieni ir labējie, bet otri kreisie radikāļi, viņiem netrūkst kopīgā: vispārējā populistiskā ievirze, migrantu tēmas ekspluatācija un negatīva attieksme pret atbalstu Ukrainai. Līdzīga un tāpat neiepriecinoša tradicionālajām konjunktūras partijām ir politiskā ainava arī otrā federālajā zemē, kur svētdien notika landtāga vēlēšanas, proti – Saksijā. Arī te vissmagāko sakāvi piedzīvojuši „Kreisie” un zaļie, vienīgi sociāldemokrāti noturējušies savās līdzšinējās, gan ne pārāk spožajās pozīcijās. Kristīgie demokrāti zaudējuši nedaudz, kas ļāvis tiem palikt lielākajai frakcijai Saksijas landtāgā, taču otro un trešo pozīciju šeit ieņem „Alternatīva Vācijai” un „Zāras Vāgenknehtas savienība”. Kopējais balsu sadalījums ir tāds, ka līdzšinējai koalīcijai – kristīgajiem demokrātiem, sociāldemokrātiem un zaļajiem – vairs nepietiek vairākuma valdības izveidei, tādā nolūkā būtu jāpiepulcina radikālā partija „Kreisie”. Taču ja pēdējie spētu vienoties ar pārējiem radikāļiem – „Alternatīvu” un „Vāgenknehtas savienību” – arī Saksijā varētu tapt radikāļu valdība. Kanclers Olafs Šolcs reaģējis uz notikušo ar aicinājumu būvēt demokrātisko partiju ugunsmūri, lai nepielaistu „Alternatīvu Vācijai” pie varas. Tikām daudzi politikas komentētāji norāda, ka šie vēlēšanu rezultāti, kas tik neiepriecinoši pašreizējās valdošās koalīcijas partijām un samērā pozitīvi kristīgajiem demokrātiem, pastiprinās spiedienu uz Šolca valdību no lielākā opozīcijas spēka – Kristīgi demokrātiskās savienības puses. Atved viņus mājās! Sestdien, 31. augustā, Izraēlas Aizsardzības spēku karavīri kādā tunelī zem Rafahas pilsētas Gazas sektorā atrada nogalinātus sešus no „Hamās” teroristu pagājušā gada 7. oktobrī sagrābtajiem izraēliešu ķīlniekiem. Pēc visa spriežot, viņi bija nošauti dienu vai divas iepriekš, kad teritorijai tuvojušies izraēliešu spēki. Pirmdien „Hamās” pārstāvis paziņoja, ka ķīlniekus apsargājošajiem kaujiniekiem doti jauni norādījumi – nogalināt gūstekņus, ja ir risks, ka izraēliešu spēki viņus varētu atbrīvot. Sešu pagājušonedēļ noslepkavoto liktenis, acīmredzot, ir šīs jaunās taktikas sekas. Šovasar Izraēlas Aizsardzības spēkiem izdevās atbrīvot vairākus ķīlniekus, un premjerministrs Netanjahu acīmredzami bija noskaņots pārliecināt Izraēlas sabiedrību, ka ir viņa spēkos gan sagraut „Hamās” militāriem līdzekļiem, gan atbrīvot ķīlniekus. Svētdien tūkstoši protestētāju pildīja ielas Jeruzalemē, Telavivā, Haifā un citās Izraēlas pilsētās, pieprasot no valdības panākt vienošanos par joprojām gūstā esošo apmēram simt ķīlnieku atbrīvošanu. Pirmdien Izraēlu teju paralizēja vispārējais streiks, protesti turpinājušies arī nākamajās dienās. Tomēr tas viss joprojām nepārliecina premjerministru mainīt savu pieeju. To viņš apliecināja arī pirmdien, kad savā pirmajā komentārā pēc baisā atklājuma Rafahā solīja vien tālāku cīņu un atriebi „Hamās”, turpinot nogalināt tās līderus. Nav noslēpums, ka partijas „Likud” partneri valdībā – radikāli konservatīvie spēki – draud gāzt viņa kabinetu, ja Izraēla neturpinās karu „līdz galīgajai uzvarai”. Tomēr analītiķi spriež, ka sabiedrības spiediens galu galā varētu likt viņam piekāpties – arvien vairāk Izraēlā ir to, kuriem šķiet, ka premjerministrs upurē ķīlnieku dzīvības savas varaskāres dēļ. Avoti valdībā ziņo, ka premjerministram bijusi visai asa vārdu pārmaiņa ar aizsardzības ministru Joavu Galantu. Pašreiz galvenais šķērslis sarunu uzsākšanai ir „Hamās” prasība Izraēlas spēku pilnīga atvilkšana no Gazas joslas, kamēr Netanjahu uzstāj, ka izraēliešu spēkiem jāpaliek t.s. Filadelfu koridorā – zemes strēmelē gar Gazas un Ēģiptes robežu. Ministra Galanta ieskatā šāda kontrole nav militāri lietderīga, jo koridorā, kas šķērso blīvi apbūvētas teritorijas, izraēliešu karavīri ir ļoti pateicīgs mērķis uzbrukumiem. Prasību par pilnīgu Izraēlas spēku atvilkšanu no Gazas sektora uztur arī tās galvenais stratēģiskais sabiedrotais – Savienoto Valstu administrācija. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Send Rita a text with your thoughts!The Alternative Careers in Travel Audio Series went live this past Wednesday :)  Listen in to discover how to be successful in your current travel career, ways to monetize additional revenue streams for your travel business, or if you should transition to a different career.This is a longer episode than normal, so you may need to split it up to listen to all the snippets.Special thank you to our Series Featured Speakers:Sahara Rose De Vore, Founder of The Travel Coach NetworkKarla Fritz and Melissa Erskine, Founders of SF Virtual Solutions and iDream TA SolutionsDebbie Horrilleno, BDM at Globus Family of BrandsCheryl Rosen, Freelance Travel Writer and Travel Research OnlineJackie Friedman, President of Nexion Travel GroupHarry Alvarez, COO of Offbeat TravelNina Clapperton, Founder of She Knows SEODanielle Desir Corbett, Host of The Thought Card Podcast and Road Trip ReadyEnjoy (and take action)!Listen to the Alternative Careers in Travel Audio Series: https://takethehelm.thrivecart.com/alternative-careers-in-travel/Sign up for the Marketing Business School Trial Month: https://takethehelm.thrivecart.com/marketing-business-school-trial/---------------------------------------------------------------JOIN the Cruise Content Library: https://programs.steeryourmarketing.com/products/courses/view/1166776JOIN Marketing Business School:https://programs.steeryourmarketing.com/products/courses/view/1117728Say HI on Social:LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/ritaperez19/Instagram: http://www.instagram.com/takethehelmvbsFB Group: https://www.facebook.com/groups/529490048073622 Direct EMAIL:rita@steeryourmarketing.com

Pozvanie do relácie Pod tlakom prijal bývalý poslanec NR SR a podpredseda Maďarskej aliancie György Gyimesi. Do politiky vstupoval ako zástupca OľaNO, dnes má oveľa bližšie k Robertovi Ficovi. Hovorí, že strana, kde momentálne pôsobí, nemá veľkú budúcnosť. Kde teda bude pôsobiť? „Chcel by som, aby sa Maďarská aliancia otvorila Slovákom na južnom Slovensku. Nebudem sa uchádzať o post predsedu,“ tvrdí Gyimesi. Otvorene prezrádza, že rozmýšľa ako ďalej a má viacero alternatív. „Politika ma baví. Názorovo mám oveľa bližšie ku koalícii ako k opozícii. Som antiglobalista a neliberál,“ opisuje Gyimesi. S Andrejom Dankom v kontakte nie je, ale má dobrý vzťah s Tomášom Tarabom. „Skutočne si myslím, že momentálne tu konzervatívnu politiku robí SNS, ale neobávajte sa, moje kroky do SNS určite nepovedú,“ objasňuje.

Losonczi Ágnes Széchenyi-díjas iskolateremtő szociológus, társadalomkutató, aki 1957-ben végzett az ELTE Bölcsészettudományi Karán, történelem szakon. Az MTA Szociológiai Intézetében dolgozott egészen nyugdíjba vonulásáig. Az intézet igazgatója is volt két éven át. Kutatásai a zeneszociológiával kezdődtek, majd az életmód, az emberi élet viszontagságai kezdték érdekelni, ezt követően az egészségi állapot társadalmi összefüggései foglalkoztatták. A nyolcvanas években kutatást végzett a gyerekvárás, születés, szülés témakörben, később a rendszerváltás társadalmi hatásait vizsgálta A nyertesek és vesztesek az új magyar polgárosulásban című kutatásában. Ebben a kutatásban három generáció életútját nézte meg közelebbről a történelmi fordulatok és napjaik életstratégiai változásainak tükrében. Nyugdíjba vonulása nem változtatott semmit az aktivitásán, hol az MMA Dokumentumfilmes szakkuratóriumának elnöke volt, hol az MTA Szociológiai Bizottságában és az Akadémiai Klinikai Orvostudományi bizottságában tevékenykedett. Emellett a Mozgókép és Befogadási Alapítvány Kuratóriumi elnökeként és a Magyar Mozgókép Nemzeti Alapítvány kuratóriumi elnökeként is dolgozott. Számos civil szervezet munkájához tett hozzá, mint például a "Rák ellen az emberért", "Szószóló Alapítvány a betegjogokért", "Alternatív iskolák kezdeményezések", "Kék vonal", "Fogyatékos gyermek-program". Munkásságát sokféle kitüntetéssel is honorálták: többek közt Balázs Béla díjas, Akadémia díjas, a Magyar Köztársaság Érdemrend Középkeresztjét is elnyerte és 2007-ben Príma Primissima díjat kapott. Már rég nem mutatkozott a nyilvánosságban, amikor egy 2015-ben megjelent fotóalbum egyik szereplőjeként Friderikusz Sándor meghívta beszélgetni az ismert tudóst, hogy - több más téma mellett - az időskor kihívásairól, a rendszerváltás kanyarairól, a gyűlöletek szításáról, a történelmi sérelmek megbánásának módjairól - és sok minden másról beszélgessenek. Archívumunk együttműködő partnerei: - az európai autópálya-matricák forgalmazója: https://evignet24.eu - a Siófoki Calendula Klinika, ahol indiai orvosok gyógykezelnek ajurvéda-módszerekkel: https://ayurmedic.eu Hogyan támogathatja a munkánkat? Legyen a patronálónk, és a támogatása mértékétől függően egyre több előnyhöz juthat: https://www.patreon.com/FriderikuszPodcast Egyszeri vagy rendszeres banki átutalással is segíthet. Ehhez a legfontosabb adatok: Név: TV Pictures Számlaszám: OTP Bank 11707062-21446081 Közlemény: Podcast-támogatás Ha külföldről utalna, nemzetközi számlaszámunk (IBAN - International Bank Account Number): HU68 1170 7062 2144 6081 0000 0000 BIC/SWIFT-kód: OTPVHUHB Akármilyen formában támogatja munkánkat, köszönjük! Kövessenek, kövessetek itt is: youtube: https://www.youtube.com/c/FriderikuszPodcast Facebook: https://www.facebook.com/FriderikuszPodcast Instagram: https://www.instagram.com/friderikuszpodcast Anchor: https://anchor.fm/friderikuszpodcast Spotify: https://spoti.fi/3blRo2g youtube Music: https://music.youtube.com/search?q=friderikusz+podcast Apple Podcasts: https://apple.co/3hm2vfi Deezer: https://www.deezer.com/hu/show/1000256535

Tento denný podcast, vytváraný s pomocou umelej inteligencie, ponúka unikátny a efektívny spôsob, ako sa dozvedieť o najzaujímavejších udalostiach a článkoch dňa. Umelej inteligencii sa darí analyzovať obrovské množstvo informácií z rôznych zdrojov, aby vybrala tie najrelevantnejšie a najpútavejšie obsahy pre širokú škálu poslucháčov. Každá epizóda je navrhnutá tak, aby poskytla hlboký ponor do vybraných tém, od politiky cez vedecké objavy, až po kultúrne udalosti, a to všetko podané informatívne, prístupne a bez emócií. Podcast je ideálnym spoločníkom pre zaneprázdnených ľudí, ktorí hľadajú pohodlný spôsob, aby zostali informovaní o svetovom dianí bez nutnosti tráviť hodiny čítaním rôznych zdrojov, čím poskytuje efektívny a príjemný spôsob, ako prijímať správy. Témy: 1. Desivé vyhrážky Putina po kroku USA: Umiestni strely na dosah Západu. Kľúčovú rolu hrá Nemecko https://www.startitup.sk/desive-vyhrazky-putina-po-kroku-usa-umiestni-strely-na-dosah-zapadu-klucovu-rolu-hra-nemecko/ 2.  Na Blízkom východe to vrie: Prichádza odveta Izraela. Raketový útok na futbalové ihrisko zabil 12 mladých ľudí https://www.startitup.sk/na-blizkom-vychode-to-vrie-prichadza-odveta-izraela-raketovy-utok-na-futbalove-ihrisko-zabil-12-mladych-ludi/ 3. Hrozná správa pre návštevníkov kúpalísk: Chlór v bazéne otrávil vyše 20 ľudí https://www.startitup.sk/hrozna-sprava-pre-navstevnikov-kupalisk-chlor-v-bazene-otravil-vyse-20-ludi/ 4. Tragédia na OH v Paríži: Nečakaná smrť trénera v olympijskej dedine https://www.startitup.sk/tragedia-na-oh-v-parizi-necakana-smrt-trenera-v-olympijskej-dedine/ 5. Štát rozdá seniorom tablety úplne zadarmo. Čas beží, prihlásiť sa musia čo najskôr https://www.startitup.sk/stat-rozda-seniorom-tablety-uplne-zadarmo-cas-bezi-prihlasit-sa-musia-co-najskor/ 6. Pokuta 1 500 eur za nesprávny vodičský preukaz. Nové pravidlá pre šoférov začnú platiť už v decembri https://www.startitup.sk/pokuta-1-500-eur-za-nespravny-vodicsky-preukaz-nove-pravidla-pre-soferov-zacnu-platit-uz-v-decembri/ 7. Nová diaľničná známka na Slovensku začne platiť už vo štvrtok. Vieme, čo robiť so starými https://www.startitup.sk/nova-dialnicna-znamka-na-slovensku-zacne-platit-uz-vo-stvrtok-vieme-co-robit-so-starymi/ 8. Najnovší návrh Dankovej SNS: Z tringeltov sa nebudú platiť dane. Chcú pomôcť gastrosektoru https://www.startitup.sk/najnovsi-navrh-dankovej-sns-z-tringeltov-sa-nebudu-platit-dane-chcu-pomoct-gastrosektoru/ 9. VIDEO: Výstavba električkovej trate v Petržalke pokročila. Poslanec Rače zverejnil dronové zábery https://www.startitup.sk/video-vystavba-elektrickovej-trate-v-petrzalke-pokrocila-poslanec-race-zverejnil-dronove-zabery/ 10. Varovanie hygienikov: Týmto 6 rizikovým kúpaliskám a vodným plochám na Slovensku sa vyhni (ZOZNAM) https://www.startitup.sk/varovanie-hygienikov-tymto-6-rizikovym-kupaliskam-a-vodnym-plocham-na-slovensku-sa-vyhni-zoznam/ 11. OpenAI otvára vojnu s Googlom. Ich nový inteligentný vyhľadávač má zatriasť celým priemyslom https://www.startitup.sk/openai-otvara-vojnu-s-googlom-ich-novy-inteligentny-vyhladavac-ma-zatriast-celym-priemyslom/ 12. Alternatíva k mlieku, syrom aj zmrzline. Startup podporovaný Gatesom je pripravený spustiť „potravinovú revolúciu“ https://www.startitup.sk/alternativa-k-mlieku-syrom-aj-zmrzline-startup-podporovany-gatesom-je-pripraveny-spustit-potravinovu-revoluciu/

Gaļas, zivs un piena produktu aizvietošana ar augu valsts produktiem kļūst par ikdienu, ne veltī pērn Latvijas tirgū parādījuši vairāk nekā 120 jaunu augu valsts produktu. Kādēļ arvien vairāk cilvēku maltītēs iekļauj augu produktus un kā garšo augu valsts lasis vai krējums, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik daudz un dažādas pārsteidzošas augu produktu alternatīvas jau pieejamas Latvijā, vērtē uztura speciāliste Liene Sondore un "Augi & Draugi" un "Neapēd zemeslodi" vadītāja Lilita Kenta. Arvien vairāk cilvēku uzturā iekļauj alternatīvus augu valsts produktus. Lilitas Kentas vadītās organizācijas veic aptauju par to, kādus augu valsts produktus cilvēki iekļauj un vēlas iekļaut uzturā. Lai arī produktu klāsts pieaug, aptauja rāda, ka cilvēki vēlas vēl vairāk augu valsts produktu. Tikai pusi apmierināta ar piedāvāto produktu klāstu. "Katru reizi produkti, kas cilvēkiem pietrūkst, ir vieni un tie paši. Joprojām mums trūkst skābpiena produktu alternatīvas. Latvijā cilvēkiem ļoti garšo biezpiens, kefīrs, tādi produkti. Šim pagaidām augu valsts alternatīvas lielajos veikalos nav. Ir tikai atsevišķi mazie ražotāji," norāda Lilita Kenta. Aptauju veic jau trešo gadu. Lilita Kenta vērtē, ka sabiedrība Latvijā nav tik atvērta augu valsts produktu patēriņam kā tas Rietumvalstīs. Aptaujas rāda, ka tur vairāk nekā puse sabiedrības apzināti samazina gaļas daudzumu savā uzturā. Tie ir tā saucamie fleksitārieši. Šis virziens ir arvien populārāks. "Tas nozīmē, ka tu pamazām veido savu uzturu uz augu valsts produktiem - graudaugi, pākšaugi, dārzeņi, augļi, rieksti. Visādi gardumi. Bet nav tā, ka pilnībā izslēdz piena produktus vai gaļu. Tu vienkārši samazini. Tas ir labākais, ko darīt. Tā ir alternatīva pieeja visu vai neko domāšanai, kas ir graujošs veids, kā skatīties uz lietām, jo cilvēks domā, ja nevar būt perfekts, nedarīs neko. Patiesībā vajag spert mazos solīšus un pamazām samazināt, aizstāt vienu produktu, otru. Kaut vienā maltītē. Tas ir šis fleksitārisms. Rietumvalstīs tas ir ļoti populāri, pie mums - augoši, aptuveni trešdaļa to dara vai vēlas, jaunieši - apmēram puse, vērtē Lilita Kenta. Liene Sondore atzīst, ka ir gandarīta, ka šī izvēle par labu augu valsts produktiem ir apzināta un vairs nav modes lieta. Viņa pievērš uzmanību, ka Latvijā cilvēki daudz patērē tieši dažādus gaļas produktus - desas, cīsiņus. "Ja desu maizes ir pusdienas, brokastīs, vakariņās, nebrīnāmies, ka pēc kāda laika var būt problēmas," norāda Liene Sondore. Viņa arī norāda, ka jāpievērš uzmanība pārstrādātiem augu valsts produktiem. "Nav nekādas problēmas neēst gaļu, jautājums, ko mēs ikdienā gatavojam. Es vairāk esmu pret rūpnieciski pārstrādātiem produktiem arī no augu valsts," atzīst Liene Sondore. "Arī Pasaules veselības organizācija jau 2021. gadā izdeva materiālu, kur bija uzsvērti gan plusi, ka uzturā vairāk nāk dārzeņi, augi, rieksti, sēklas, bet bija šajā ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka nelietot ikdienā pārāk daudz vai nelietot nemaz šos pārstrādātos produktus. Līdzīgi kā teicu par desām, arī šeit ir jāskatās sastāvs. Es savus pacientus vienmēr mudinu, ka pupas, zirņus, lēcas vai kādus riekstu dzērienus varam labi mājās paši pagatavot. Mūsdienu cilvēces vēl viena liela problēma - mēs esam slinki, vai noveļam vainu uz laika trūkumu. Bet tad arī skatāmies sastāvā. Ja sastāvā 90% ir kokosa tauki, mazliet kaut kāda garšiņa klāt un vēl kokoss, es to par sieru nevērtēju. Tas ir vienkārši kaut kāds piesātināto tauku produkts, kuru varbūt nevajadzētu pirkt. Ja kaut ko tādu gribi, gatavo pats. Meklē receptes!"

Vārda vistiešākajā nozīmē par auss tiesu no nopietna dzīvības apdraudējuma šajā nedēļā izvairījās ASV Republikāņu partijas kandidāts cīņā par valsts prezidenta amatu Donalds Tramps. Pret viņu veikts atentāta mēģinājums. Tas noticis vien dažas dienas pirms Republikāņu nacionālā kongresa. Bet uz pirmo plenārsesiju pulcējās jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums. Par tā trešo lielāko grupu kļuvuši jaunizveidotie "Eiropas patrioti". Tajā apvienojušies labējie spēki no 12 Eiropas Savienības valstīm, arī no Latvijas. Tie sola pārskatīt Eiropas "zaļo kursu", vērsties pret migrāciju un kopt tradicionālās vērtības. Lai arī ietekmīgu amatu jaunajai grupa parlamentā nav, ar labējo balsi Eiropā tomēr būs jārēķinās. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un portāla "Delfi" žurnālists Toms Ģigulis. Eiroparlamenta jaunās tonalitātes Vakar, 16. jūlijā, Strasbūrā uz savu pirmo plenārsēdi pulcējās jaunievēlētais Eiropas Parlaments. Tā politiskā struktūra ir nedaudz citāda, nekā tika lēsts vēl pirms mēneša. Proti, ir beigusi pastāvēt 2019. gadā dibinātā politiskā grupa „Identitāte un demokrātija”, kas veidoja parlamenta galēji labējo spārnu. Vairumu tās locekļu pie sevis pārvilinājusi jaundibinātā „Eiropas patrioti”, par kuras veidošanu pagājušomēnes paziņoja Ungārijas premjers un partijas „Fidesz” līderis Viktors Orbāns, Čehijas ekspremjers un partijas Neapmierināto pilsoņu akcija jeb ANO 2021dibinātājs Andrejs Babišs un Austrijas Brīvības partijas pārstāvji Herberts Kikls un Haralds Vilimskis. „Fidesz” savulaik bija labēji centriskās Eiropas tautas partijas, Austrijas Brīvības partija – labējās Konservatīvo un reformistu, savukārt ANO 2021 – liberālās „Atjaunot Eiropu!” sastāvā. Tagad šie trīs spēki veidoja platformu, kuras stūrakmeņi ir savienības centrālo institūciju ietekmes vājināšana, t.s. „Zaļā kursa” revidēšana, migrācijas bremzēšana un tradicionālistisku vērtību kopšana. Šim kodolam izrādījās pamatīga gravitācija, un jūlija pirmajā nedēļā tam pievienojās daudzas no līdzšinējām grupas „Identitāte un demokrātija” dalīborganizācijām. Process kulminēja 8. jūlijā, kad „Eiropas patriotos” pierakstījās Francijas „Nacionālā apvienība” un Itālijas „Līga”, attiecīgi – Marinas Lepēnas un Mateo Salvini lolojumi. Līdz ar to šī grupa kļuva par trešo lielāko Eiroparlamentā, atpaliekot tikai no Eiropas Tautas partijas un Sociālistiem un demokrātiem un atbīdot ceturtajā pozīcijā savus mērenākos kolēģus – „Eiropas Konservatīvos un reformistus”. No Eiropas prominetākajiem labējiem populistiem ārpusē pagaidām šķiet palikusi „Alternatīva Vācijai”, kura kopā ar vairākām mazākām partijām veidos Eiroparlamenta mazāko grupu „Suverēno nāciju Eiropa”. Parlamenta pirmais nozīmīgais balsojums bija par parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu. Ar pārliecinošu balsu vairākumu savu amatu saglabāja līdzšinēja priekšsēdētāja, Maltas Nacionālās partijas pārstāve Roberta Metsola. Tika ievēlēti arī četrpadsmit viņas vietnieki, starp kuriem nav nedz „Eiropas patriotu”, nedz „Suverēno nāciju Eiropas” pārstāvju. Vēsturisks šāviens Pagājusī nedēļa ASV politikā bijusi notikumiem piesātināta. Sestdien, 13. jūlijā, priekšvēlēšanu mītiņā Pensilvānijā notika atentāta mēģinājums pret bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. Uzbrucējs atklāja uguni pret Trampu, trāpot viņam ausī, kā arī ievainojot vairākus un nogalinot vienu mītiņa dalībnieku. Burtiski daži centimetri šīs lodes lidojumā ietekmējuši vēsturi un daudzi jau steidz pavēstīt, ka šis uzbrukums nobruģējis Trampam ceļu uz Balto namu.  Uzbrucējs bija 20 gadus vecais Tomass Metjū Krukss. Slepenā dienesta aģenti uzbrucēju nošāva, tāpēc informāciju par viņa motīviem izmeklēšanas gaitā būs iespējams iegūt tikai netieši. Šobrīd zināms, ka viņš ir bijis republikāņu atbalstītājs, kas kādreiz ziedojis nelielu summu demokrātu organizācijai, un uzbrukumā izmantojis sava tēva legāli iegādāto pusautomātisko ieroci.  Uzbrukumu Trampam nosodījuši kā citu valstu līderi, tā esošais ASV prezidents Džo Baidens, sakot, ka amerikāņi strīdus risina pie balsošanas urnām, nevis ar lodēm. Pats Donalds Tramps jau pirmdien ieradās Milvoki uz Republikāņu konventu, kur oficiāli pieņēma prezidenta amata kandidāta nomināciju un nosauca savu partneri vēlēšanās uz viceprezidenta amatu – Džeimsu Deividu Vensu. Tieši Vensam iepriekš bija būtiska loma Ukrainas palīdzības likumprojekta kavēšanā ASV Kongresā, un Eiropā jau pieaugušas bažas par to, kā Tramps un Venss varētu ietekmēt atbalstu Ukrainai, ja tiks ievēlēti.  Kamēr Donalds Tramps savā kampaņā izskatās arvien spēcīgāks un, šķiet, gatavs ar paceltu dūri iet līdz pat Baltajam namam, viņa konkurents Džo Baidens turpina galvenokārt cīnīties ar spiedienu atteikties no iespējas kandidēt vēlreiz. Izdevuma „Politico” avoti ziņo, ka arī Nensija Pelosi, bijusī Pārstāvju palātas spīkere, domā, ka Baidenam no cīņas vajadzētu izstāties. Demokrātu rindās Pelosi redz kā pēdējo cerību parādīt Baidenam, ka viņam jāmācās no viņas piemēra un jādod vieta jaunākai demokrātu paaudzei.  Sagatavoja Eduards Liniņš un Ieva Zeiza.

6 - A bankkártyás fizetés alternatívájaként, elindul egy új mobilfizetési szolgáltatás by Balázsék

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu atbalsis valstu iekšpolitikas norisēs. Aktualitātes analizē politologi Veiko Spolītis un Ojārs Skudra. Makrons spēlē va banque Eiropas Parlamenta vēlēšanu oficiālie rezultāti vēl nebija paziņoti, kad pagājušās svētdienas, 9. jūnija, vakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons izsludināja pašreizējā valsts likumdevēja – Nacionālās Asamblejas – atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas. Tām jānotiek divās kārtās – 30. jūnijā un 7. jūlijā. Iemesls ir franču elektorāta lemtais Eiroparlamenta mandātu sadalījums, vairāk nekā 31% balsu un, attiecīgi, 30 deputātu vietas piešķirot galēji labējai Nacionālajai apvienībai, plaši pazīstamai arī kā „Lepenas partija”, savukārt prezidenta pārstāvētajai sociālliberālajai partijai „Renesanse” atvēlot vien nepilnus 15% un 13 vietas. Tikai par nepilnu procentu no prezidenta partijas atpaliek franču sociālistu alianse. Par riskantu prezidenta Makrona soli dēvē teju visi, daži to sauc arī par neprātīgu, norādot, ka šādi viņš, iespējams, paver Marinas Lepenas radikāļiem ceļu uz Francijas varas virsotni. Ja viņi svinēs pārliecinošu uzvaru šais ārkārtas vēlēšanās, prezidentam, visdrīzāk, nāksies nominēt par premjeru Lepenas gados jauno protežē Žordānu Bardelu. Ir analītiķi, kuri spriež, ka tieši tāds varētu būt Makrona mērķis – līdz 2027. gada prezidenta vēlēšanām likt radikāļiem izgāzties valdības darbā un tā mazināt Lepenas izredzes uz prezidenta krēslu. Taču Nacionālā apvienība līdz šim sevi pierādījusi kā disciplinētu spēku, un tās programmas pamatā ir sociālā, migrācijas kontroles un cita iekšpolitikas tematika, kas pamatā ir valdības darba lauks. Un tad var gadīties tā, ka 2027. gadā Eiropa tiek pie Francijas, kuru stūrē radikāli nacionālisti, eiroskeptiķi un Kremļa draugi. Vēl viens bažas raisošs jaunums šai ziņā ir labēji centriskās Republikāņu partijas līdera paziņojums par gatavību bloķēties ar Nacionālo apvienību. Tas gan izraisījis tūlītēju sašutuma vētru republikāņu partijas iekšienē, kur šāda vienošanās ar radikāļiem tiek uzlūkota kā tradicionālo republikas vērtību nodevība. Nav gan izslēgts, ka piepildās prezidenta Makrona iespējamais aprēķins ar ārkārtas vēlēšanām un savu iesaistīšanos kampaņā mobilizēt elektorātu un nacionālā līmenī revanšēties Lepēnai par Eiropas līmenī zaudēto. Un, protams, pastāv iespēja, ka jaunievēlētajā Nacionālajā Asamblejā nevienam spēkam nebūs nozīmīga pārsvara, un tad prezidentam būs jāmēģina vienoties par koalīciju vai atbalstu – ar jau piesauktajiem republikāņiem vai ar kreisi centrisko Sociālistisko partiju. Beļģija „gobelēna valdības” gals 9. jūnijā vēlētāji Beļģijā piedalījās veselās trīs vēlēšanās, ievēlot deputātus ne tikai Eiroparlamentā, bet arī Beļģijas nacionālā parlamenta apakšnamā – Pārstāvju Palātā, kā arī reģionālajos parlamentos – Flandrijas parlamentā, Valōnijas parlamentā, Briseles parlamentā. Beļģijas vācvalodīgie pavalstnieki pie tam ievēl arī savu Vacvalodīgās kopienas parlamentu, savukārt par Beļģijas Frančvalodīgās kopienas parlamenta deputātiem automātiski kļūst Valōnijas parlamenta deputāti un 19 frančvalodīgi deputāti no Briseles parlamenta. Savukārt Pārstāvju Palātas 150 deputātu korpuss arī tiek dalīts divās grupās pēc valodas piederības – nīderlandiešu valodā runājošajā flāmu un franču valodā runājošajā valoņu daļā, un lai izlemtu jautājumus, kas skar šo etnolingvistisko grupu intereses, vairākums nepieciešams ne vien parlamentā kopumā, bet arī katrā no grupām atsevišķi. Attiecīgi autonomi norit arī politiskie procesi Flandrijā un Valonijā. Galvenais svētdienas vēlēšanu iznākums ir premjerministra Aleksandra De Krō valdības demisija. Šis kabinets pēc mokoša gandrīz piecsimt dienu ilga procesa tika sadiegts 2020. gada oktobrī kā raibs gobelēns, kura musturī gan flāmu, gan valoņu liberāļi un liberālkonservatīvie, tāpat abu kopienu sociāldemokrāti, abu kopienu zaļie, kā arī flāmu kristīgie demokrāti. Vēlēšanās šīm partijām gājis kā nu kurai, taču kopējais rezultāts ir negatīvs, un lielākās frakcijas nākamajā parlamentā būs līdzšinējiem opozicionāriem. Nepiepildījās nopietnākās bažas, kas priekšvēlēšanu laikā solīja spožu uzvaru radikālajiem flāmu nacionālistiem – partijai „Flāmu interese”, kuras programma paredz Flandrijas atdalīšanos no Beļģijas valsts un ir arī izteikti eiroskeptiska. Tomēr flāmu vēlētāju vidū šos radikāļus par dažiem procentiem un deputātu vietām apsteigusi mērenākā Jaunā flāmu alianse, kuras programmā ir flāmu un valoņu daļu autonomijas nozīmīgs pieaugums, bet ne secesija. Savukārt Valonijā, kur tradicionāli populārākas ir kreisās partijas, negaidīti panākumi ir līdz šim valdības koalīcijā ietilpušajai Reformistu kustībai, kas atstūmusi no pirmās pozīcijas sociālistus. Vissmagākos zaudējumus vēlēšanās cietusi valoņu ekoloģistu partija, atvadoties no trim ceturtdaļām mandātu, savukārt lielākie ieguvēji, teju trīskāršojot savu mandātu skaitu, ir valoņu centristu partija „Pārliecinātie”. Līdzīgi nacionālajam līmenim ir arī rezultāti sacensībai par 22 Eiroparlamenta deputātu vietām. Izskan viedokļi, ka, iespējams, tradicionālā Beļģijas politikas karte ar labējiem flāmu ziemeļiem un kreisajiem valoņu dienvidiem sāk mainīties, abām daļām šobrīd sliecoties tuvāk centram. Quo vadis, Europa?   Uzlūkojot shēmas ar jauno, pagaidām vēl neoficiālo, vietu sadalījumu starp frakcijām Eiropas Parlamentā, tā vien gribas teikt: „Nav nemaz tik traki!” Lai arī pāris politiskajām grupām diezgan nozīmīgs vietu skaits gājis zudībā, savukārt dažām citām drusku audzis, vismaz to pirmais trijnieks skaitliskā svara tabulā pagaidām šķiet nemainīgs. Tiesa, to varētu mainīt līdz šim vēl grupām nepiederīgie deputāti, kad izvēlēsies savu politisko „jumtu”. Starp šiem nepiederīgajiem šobrīd ir arī „Alternatīva Vācijai”, Ungārijas valdošā partija „Fideš” un Polijas Konfederācijas partija. Smagāko kritienu piedzīvojuši zaļie, zaudējot 18 no līdzšinējām 74 vietām un noslīdot no ceturtās uz priekšpēdējo sesto pozīciju. Skaitliski vēl vairāk zaudējusi liberālā „Atjauno Eiropu” frakcija – 23 mandātus, tomēr arī pēc šī krituma tai ir cerības palikt trešajai lielākajai Eiroparlamentā. Savukārt lielākie ieguvēji, pretēji priekšvēlēšanu periodā pastāvīgi daudzinātājam, šķiet, izrādīsies nevis radikāli labējie, bet labēji centriskie spēki. Frakcijas skaitliski nedaudz augušas gan Eiropas Tautas partijai, gan Konservatīvo un reformistu grupai, gan grupai „Identitāte un Demokrātija”, bet frakciju lielums labējā flangā ir apgriezti proporcionāls to radikālismam, Tautas partijai saglabājot stabilas līderpozīcijas. Kā otrā lielākā joprojām paliek Sociālistu un demokrātu grupa. Tomēr uz šīs visumā līdzsvarotās ainas fona satraucošas ir Eiropas vēlēšanu atbalsis divās lielākajās dalībvalstīs. Francijas liberāļu sakāve un prezidenta Makrona lēmums izsludināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas ar visām iespējamajām sekām šodienas raidījumā izpelnījies atsevišķu tematu. Visai augstos toņos vēlēšanu rezultātus piesauc arī Vācijā. Kanclera Olafa Šolca sociāldemokrāti ieguvuši mazāk kā 14% balsu, kas ir šīs partijas vājākais rezultāts nacionālā līmeņa vēlēšanās vairāk nekā simts gadu laikā. Proporcionāli vēl krietni smagāku kritumu piedzīvojis vēl viens valdošās koalīcijas partneris – Zaļā partija, kas zaudējusi deviņus no līdzšinējā divdesmit viena mandāta. Toties par uzvaru līksmo labējie radikāļi „Alternatīva Vācijai”, kas ierindojušies otrajā vietā aiz kristīgajiem demokrātiem. Par viņiem, ja neskaita Berlīni un dažus tai piegulošos reģionus, kā arī Tīringenes galvaspilsētu Erfurti, vienotā ierindā balso visa agrākā Austrumvācija. Uz jautājumu par iespējamu Vācijas valdības demisiju kanclers Šolcs gan atbildējis noliedzoši. Kā iekšpolitiski nozīmīgi Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti tiek piesaukti arī Ungārijā, kur premjera Orbana partija „Fideš” ieguvusi krietni mazāk, nekā cerēts, kā arī Spānijā un Dānijā, kur opozīcija bija cerējusi traktēt šos rezultātus kā referendumu par pie varas esošo, attiecīgi, Pedro Sančesa un Metes Frederiksenas kreisajām valdībām. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Savu atrašanās vietu uz mūsu planētas ikdienā nosakām nu jau vairs nelietojot kartes un kompasu, bet gan GPS jeb globālās pozicionēšanas sistēmas. Taču arī tām ir trūkumi. Magnētisms varētu kļūt par alternatīvu risinājumu ģeopozicēšanās sistēmām un ne tikai - magnētiskā lauka mērījumi varētu stabilizēt strāvu elektrotīklos un pat uzlabot lidostu drošības sistēmas. Kā Zemes magnētismu varam izmantot savā labā? Par to saruna ar fiziķi, Latvijas Universitātes profesoru, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāju Mārci Auziņu. Pagājušajā nedēļā daudzi Latvijas iedzīvotāji debesīs redzēja skaistās ziemeļblāzmas krāsas un dalījās ar redzēto fotogrāfijās. Ziemeļblāzmas ir viena no Zemes magnētiskā lauka izpausmēm, bet pats magnētisms, magnētiskā lauka īpašības, kā arī, piemēram, zemes polu pārvietošanās ir jautājumi, kas zinātniekiem ir aizraujoši ne tikai teorētisko pētījumu līmenī, bet veroties arī uz magnētisma praktiskiem pielietojumiem. Saruna gan par magnētismu teoriju, gan tā izmantojumu praksē. Par makgnētismu un tā pētījumiem Latvijas Universitātē raidījumā esam stāstījuši arī iepriekš. Par ziemeļblāzmām un ne tikai par tām stāsti zinātnes ziņās. Aizvadītās nedēļas top notikums noteikti bija ziemeļblāzmas fantastiskā izrāde debesīs un tas, kas tiešām priecē, ka šādas retas dabas parādības mudina cilvēkus pacelt skatienus debesīs, izbaudīt ainavu un galu galā uzzināt arī kaut ko jaunu. Kāda ļoti neparasta ziņa nāk no Indonēzijas. Unikālu pieredzi guvuši pētnieki, kuri novēroja orangutānu vārdā Rakus. Šis Sumatras orangutāns cīniņā ar citu tēviņu bija savainojis seju. Pētnieki novēroja, ka orangutāns ārstējis savu brūci ar īpašu augu Akar Kuning, kas vietējā tautas medicīnā labi zināms kā ārstniecisks augs. Pētnieki pamanījuši, ka orangutāns košļājis šī auga lapas un nevis apēdis, bet licis tās pie uzplēstās brūces. Šis ir unikāls novērojums, jo līdz šim biologiem nav gadījies redzēt, ka kāds primāts šādā veidā ārstētu savas kaites. 21. gadsimts folklorā visticamāk ieies ar mākslīgā intelekta rīkiem un mūsu paradumiem to lietošanā, tostarp saistībā ar tuvinieku piemiņu. Kembridžas universitātes pētnieki ceļ trauksmi par "dedbotiem" jeb mirušo botiem - mākslīgā intelekta čatbotiem, kas simulē mirušā cilvēka valodu, izteiksmes līdzekļus, personību un pat balsi, lai ļautu tuviniekiem sarunāties ar aizgājēju. Šādu pakalpojumu sāk piedāvāt aizvien vairāk uzņēmumu, kas pētniekiem, protams, rada pamatotas bažas - šādas sarunas ar mākslīgo intelektu varot atstāt ne tikai smagas psiholoģiskas sekas, bet pat atvērt durvis vajāšanai internetā.

Már nem kell sokat aludni, de alighanem mindenképpen meg kell várnunk a június 9. késő estét, hogy biztosan megtudjuk: amit feburár eleje óta látunk, az a NER 14 évének legnagyobb válsága, vagy ez csak illúzió. Addig is átbeszéljük vendégeinkkel, milyen alternatívákat kínáltak és kinálnak Orbán rendszere ellenében jobboldali-konzervatív és balos berkekből, hol buktak és mikor voltak eredményesek az eddigi kezdeményezések, mit lehet tanulni a fiaskókból? A stúdióban Balázs Zoltán közgazdász-politológus, a Corvinus egyetemi tanára, Miklósi Zoltán politikafilozófus, a CEU politikatudományi tanszék oktatója és Kováts Eszter politológus, Kőszeghy Ferenc, a Mérce újságírója, Csepregi Dávid, a Szikra Mozgalom tagja és Misetics Bálint szociálpolitikus.Támogasd te is a Partizánt adód 1 százalékával!Adószám: 19286031-2-42Név: Partizán Rendszerkritikus Tartalomelőállításért AlapítványMinden adó 1% infót és segítséget megtalálsz itt:https://szja1.partizanmedia.hu/Május 17.: Listavezetők vitája - Európai parlamenti választás:https://partizan.livetickethub.hu/events/75455Nézd, olvasd, hallgasd - minden péntek reggel:https://pentekreggel.huTámogasd te is a Partizán munkáját!https://csapat.partizanmedia.hu/fundraising/partizan/Iratkozz fel a Partizán hírlevelére:https://csapat.partizanmedia.hu/forms/partizan-feliratkozasTovábbi támogatási lehetőségekről bővebben: https://www.partizanmedia.hu/tamogatasYouTube: https://www.youtube.com/@PartizanmediaFacebook: https://facebook.com/partizanpolitika/ Facebook Társalgó csoport: https://www.facebook.com/groups/partizantarsalgo Instagram: https://www.instagram.com/partizanpolitika/TikTok: https://www.tiktok.com/@partizan_mediaPartizán saját gyártású podcastok: https://rss.com/podcasts/partizanpodcast/

Keď chcú politici alebo dezinformátori nastoliť nejaké kauzy, musia novinárov zdiskreditovať. Tvrdia o nich, že sú zaujatí, prípadne že niekomu slúžia a že im niekto diktuje, čo majú robiť. Politici tiež často ďakujú alternatívnym médiám za prácu, ktorú robia, keď otvorene chvália vládnu koalíciu a rozhovory s politikmi vedú veľmi nekriticky.Aké taktiky využívajú politici na diskreditáciu kritických novinárov? Ako sa môže spoločnosť brániť voči útokom na nezávislých novinárov? Čo môžu robiť samotní novinári a novinárky a ako im pomáha platforma Bezpečná žurnalistika ICJK? Prečo médiám pomáha zvyšovanie počtu predplatiteľov?Do akej miery majú médiá a nezávislí novinári kritizovať politikov a vládne politické strany? Prečo zväčša dezinformačné médiá pôsobia voči politikom nekriticky? Akú podobu má obsah dezinformačných webov či alternatívnych online televízií a nakoľko dodržiavajú etické štandardy? Nakoľko sa osobám z dezinformačného sveta darí prenikať do politiky a prečo je to problematické?Aj o tom v novej epizóde podcastu Disinfo Report organizácie Infosecurity.sk hovorí Tonka Zsigmondová s redaktorom Aktuality.sk Matejom Príbelským.

Som strašne smutný z toho, ako to šesť rokov po vražde Jána a Martiny dopadlo pretože útoky na novinárov sú v porovnaní s minulosťou oveľa tvrdšie a sú ešte tvrdšia ako počas mečiarizmu. Tá vražda bola otrasná a napriek tomu vidíme, že tí, ktorí majú vplyv na verejný diskurz vôbec nehamujú. A je otázkou času, kedy príde k nejakej facke, bitke novinára či nebodaj i k čomusi horšiemu, varuje novinár Karol Sudor.Je šesť rokov po vražde novinára Jána Kuciaka a Martiny Kušnírovej, no napriek brutalite tohto zločinu je dnes atmosféra v spoločnosti ešte ponurejšia a ešte nevraživejšia. Verbálna agresivita ovládla nielen svet internetu, ale preliala sa i do prejavov a diskusií aj tých najvplyvnejších politikov. Vládna moc si explicitne definuje kritické médiá ako svojich nepriateľov, slovníky mienkotvorcov čoraz viac hrubnú, mentálne skratky pribúdajú a je tak načase si postaviť otázku, či sa celá táto rieka verbálnej frustrácie, hnevu, šikanovania a až nenávisti raz napokon nevyleje i do skutočného sveta, tam za obrazovkami počítačov a v uliciach nebude opäť úradovať brachiálne násilie. Napokon, Slovensko s tým už má svoju temnú skúsenosť a to nielen v časoch vraždy novinára Kuciaka, ale aj v ére mečiarizmu.Polarizuje sa čoraz viac však aj celá spoločnosť a pamätníkom to opäť môže pripomínať doby vlády Vladimíra Mečiara. Dnešná doba však na scénu priviedla aj celkom nový fenomén sociálnych médií a z nich vyrastajúcej dezinfoscény či takzvaných "alternatívnych médií" kde už jeden tábor vôbec neverí tomu druhému, slovo kompromis sa chápe ako slabosť či zlyhanie a kde si už nielenže prestávame rozumieť a uznávať spoločné hodnotové rámce, ale kde sa čoraz viac do diskurzu vkráda i otvorená a vedomá dehumanizácia oponentov.„Konšpiračné média nie sú alternatívou klasickým médiám. A ja ani neviem, prečo sa im hovorí alternatívne médiá. Aká alternatíva? Alternatíva by malo byť niečo relevantné, ale niekto, kto sa vyslovene vtiera aktuálne vládnucej politickej garnitúre predsa nie je žiadna alternatíva médiám, ktoré si kriticky robia svoju prácu a teda to, čo je poslaním médií,“ hovorí dlhoročný novinár a majster rozhovoru Karol Sudor.Ako vníma dnešné Slovensko človek, ktorý ho už dlhé roky skúma v stovkách rozhovorov s našimi spolu rodákmi? Kam sme sa posunuli a v čom sme sa zmenili? Prečo sme tak nespokojní a frustrovaní a na strane druhej, prečo má zmysel sa občiansky angažovať a nestrácať nádej? Kde dlhoročný novinár vidí príčiny poklesu dôvery ku klasickým médiám, v čom ako médiá zlyhávame a prečo pre neho nie sú konkurenciou takzvané alternatívne médiá? No a napokon, ako vníma tlak vládnej moci a majú novinári dnes dôvod na obavy?„Oni vedia, že novinárov nezastrašia. Predstava, že ľudia, ktorí toľko toho prežili a ktorí odhalili také množstvo vážnych vecí a boli už toľkokrát vypovedať na polícií i súdoch, tak že sa teraz zľaknú lebo vládna moc verbálne pritvrdila je úplne naivná. Neverím, že relevantných novinárov vládna moc zastraší,“ tvrdí novinár denníka N Karol Sudor.Ráno Nahlas s novinárom Karolom Sudorom. Pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský.Mentioned in this episode:Vražda Jána a Martiny Vyšetrovanie

December óta zajlanak a gazdatüntetések Németországban, felmérések szerint a társadalom meggyőző többsége támogatja a mezőgazdasági szektor képviselőinek megmozdulását. A tiltakozás más szakmákra is átterjedt, és egyre többen érzik azt: romlik az életszínvonaluk.Ez párosul a 2021 végén alakult hárompárti német kormánykoalíció mély népszerűtlenségével és a német pártrendszeren belüli radikális átalakulásokkal, például a szélsőjobboldali Alternatíva Németországért megerősödésével. Eközben színre lépett egy új, radikális baloldali párt is, amelyet egyesek populizmussal vádolnak ugyan, de kimutathatóan képes elcsábítani szavazókat a szélsőjobboldalról.Németországot jól ismerő vendégeinkkel: Weiler Vilmossal, Mikus Áronnal és Kováts Eszterrel körbejárjuk, hogyan sodródott a német kormány mostani válsághelyzetébe, és milyen kiutak látszanak a mélyülő krízisből. Nézd, olvasd, hallgasd - minden péntek reggel: https://csapat.partizanmedia.hu/forms/pentekreggelTámogasd te is a Partizán munkáját!https://csapat.partizanmedia.hu/fundraising/partizan/Iratkozz fel a Partizán hírlevelére:https://csapat.partizanmedia.hu/forms/partizan-feliratkozasTovábbi támogatási lehetőségekről bővebben: https://www.partizanmedia.hu/tamogatasYouTube: https://www.youtube.com/@PartizanmediaFacebook: https://facebook.com/partizanpolitika/ Facebook Társalgó csoport: https://www.facebook.com/groups/partizantarsalgo Instagram: https://www.instagram.com/partizanpolitika/TikTok: https://www.tiktok.com/@partizan_mediaPartizán saját gyártású podcastok: https://rss.com/podcasts/partizanpodcast/