Podcasts about izmai

  • 27PODCASTS
  • 190EPISODES
  • 38mAVG DURATION
  • 1EPISODE EVERY OTHER WEEK
  • Mar 24, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024


Best podcasts about izmai

Latest podcast episodes about izmai

Zināmais nezināmajā
Jaunākie pētījumi par vikingu sabiedrību Latvijā un pasaulē

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 24, 2025 49:12


Mūsdienu populārajā kultūrā vikingi attēloti kā skarbi karotāji un laupītāji, bet arheoloģiskajā izpētē gan Skandināvijā, gan Latvijā atklājas cita aina, tostarp, arī atspēkoti mīti par sieviešu lomu vikingu sabiedrībā. Ko par šiem jūras braucējiem atklājuši arheologi Latvijā un pasaulē? Šis gads arheologiem Lielbritānijā atnesis lielus panākumus: saskaņā ar viņu teikto izdevies atklāt līdz šim lielāko zināmo vikingu celtni Lielbritānijā. Bet britu arheologi nav vienīgie, kuriem uzdodas atklāt ko jaunu un pārsteidzošu par slavenajiem un arī leģendām apvītajiem vikingiem.  Arī pētniekiem no Latvijas ir izdevies atklāt ko jaunu un interesanti šajā jomā. Kā vairāki populārās kultūras mīti viegli atspēkojami ar mūsdienu arheologu instrumentiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro arheologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Gerhards un arheoloģe, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Elīna Pētersone-Gordina. "Vikingi asociējas ar skarba izskata skandināvu vīriem, kuri laupīja dedzināja un aiz sevis atstāja iznīcību 9. -11. gadsimtā Eiropā. Jāsaka, ka tas ir ļoti vienkāršots pieņēmums no 21. gadsimta skatupunkta. Vārds vikings nenozīmē kādu konkrētu etnisku vai konkrētu piederību. Par vikingiem sevi dēvē paši skandināvi, citviet Eiropā viņus pazina ar cita veida apzīmējumu, franku zemēs tie bija normāņi, Krievzemē - varjagi," norāda Guntis Gerhards. Vai Latvijā vispār ir vikingu laikmets, jo periodizācijā šāds laiks neparādās? Viens no projekta uzstādījumiem vēsturniekiem bijis - paraudzīties uz šīm lietām atšķirīgi.  "Viens no iemesliem, kāpēc šādu periodu atsevišķi neizdalīja, jo nebija pārliecinošu liecību par pašu vikingu klātbūtni. Jā, mums ir skandināviskas izcelsmes priekšmeti, kas ir atrasti daudzviet Latvijā," norāda Guntis Gerhards. Elīna Pētersone-Gordina norāda, ka projektā pievēršas Latvijas populācijai un pēta, vai Vikingu laikmets ietekmēja vietējo populāciju. Mēs jau neskatāmies uz vikingiem. "Veicot diētas analīzes un vērtējot izmaiņas apbedījumu tradīcijās, var redzēt Vikingu laikmetu arī Latvijā un izmaiņas ir pietiekami nozīmīgas," norāda Elīna Pētersone-Gordina Viņa arī atzīst, ka pētījumos atklāts, ka 10. un 11. gadsimtā parādās atšķirības diētā - vīrieši patērē augstāku dzīvnieku proteīna proporciju nekā sievietes, kas iepriekšējos gadsimtos nebija. Izmaiņas ir izteiktas un tas nāk arī kopā ar apbedīšanas tradīciju izmaiņām. Guntis Gerhards norāda, ka neapšaubāmi Skandināvijas iedzīvotāji ir atstājuši noteiktas ģenētiskas pēdas arī Latvijas populācijā. Vai vikingu sievietes bija arī karotājas? "Pēdējos desmit gados šis jautājums ir kļuvis ļoti aktuāls. Tas lielā mērā saistīts ar atradumiem Birkas kapulaukā, kur ļoti bagāti apbedījumi, kur bija klāt ieroči, divi zirgi, daudzas citas lietas. Tas tika atklāts 20. gadsimta pašā sākumā, un ilgstoši tika uzskatīts, ka tas ir vīrieša karotāja apbedījums. Taču, ienākot mūsdienu modernajām tehnoloģijām, tām pašām DNS, tika pierādīts, ka konkrētā apbedījuma kauli pieder sievietēm, tātad sieviete karotāja," skaidro Guntis Gerhards. "Pēc tam, pārlūkojot atsevišķus Skandināvijas apbedījumus, apmēram ir kādi 10 droši gadījumi, ka ir ar bagātīgām kapu piedevām veltīti apbedījumi, kuros ir sievietes. Līdz ar to ir jautājums, ka sievietes varēja ieņemt vikingu laikmetā Skandināvijā pietiekami augstu sociālo stāvokli līdztekus vīriešiem. Vai viņas visos gadījumos ir uzskatāmas par karotājām, tas varētu būt apšaubāmi. Bet tas, ka viņām varēja būt nozīmīga loma, teiksim, dažādos reliģiskajos kultos, ideoloģijā vikingu, tas ir noteikti." Guntis Gerhards norāda, ka arī Latvijas teritorijā Daugavas krastos 8.-9. gadsimta latgaļu un sēļu kapulaukos parādījās tāda sieviešu dzimtei netipiska senlieta kā cirvis. Tas liek uzdod jautājumu - kas bija šīs sievietes? Diētas analīzes parāda, ka šīs sievietes bija līdzvērtīgas vīriešiem, bilst Guntis Gerhards. Iespējams, ka šīs sievietes varēja ieņemt noteiktu vietu tā laika sabiedrībā līdztekus vīriešiem.

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Vai būs izmaiņas izglītības jomā sāktajās reformās?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Mar 5, 2025 18:52


Studijā izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte Dace Melbārde (JV).

Kā labāk dzīvot
Stājusies spēkā mantojuma tiesību reforma: iepazīstinām ar izmaiņām

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Mar 4, 2025 47:30


2025. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā mantojuma tiesību reforma. Izmaiņas ir būtiskas un ar tām iepazīstinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle. Mantojuma tēma ir viena no visaktuālākajām, kas Notāru dienās tiek skarta.  "Mantojumam ir, protams, vairāki aspekti. Es to mēdz dalīt trīs blokos: pirmāsadaļa ir - kā atstāto mantojumu labāk, otra - ko darīt, kad jau kaut kas ir noticis, un trešais bloks ir - kā tiem, kuri no tā mantojuma atstājēja kaut ko gribētu, kā kreditori vai varbūt līdzīpašnieki, kopīpašnieki vai pašvaldība, kā viņiem kaut ko saņemt no tiem mantiniekiem un kā to īpašuma jautājumu sakārtot," atzīst Ilze Metuzāle Aigars Kaupe iepazīstina ar galvenajām izmaiņām mantojuma tiesībās. "Ja agrāk pamatā visi pienākumi bija pēc likuma uzlikti uz mantiniekiem pašiem, protams, ka notārs konsultēja, notārs, palīdzēja, iesaistījās šī procesa vešanā, bet es teiktu, ka notārs īsti nemaz neveda to procesu, mēs bijām tāda kā "pastkastīte", kurā ienāca dažāda veida informācija saistībā ar mantojumu, kuru mēs apkopojām, protams, beigās apstiprinājām mantojuma tiesībās, bet tāda īsta vešana notika, "  skaidro Aigars Kaupe. "Tagad beidzot likums ir sakārtots tik loģiski, ka klientiem, iedzīvotājiem pašiem būtībā nav nekādas vairs galvassāpes, un nav jāzina kaut kādas juridiskās lietas, kas viņiem jādara, kā jārīkojas. Pietiek principā atnākt pie notāra, apsēsties pie galda, parādīt savu ID karti vai pasi, pastāstīt, kurš tad ir miris, notārs ķeras pie darba, visu atrod, visu sameklē reģistros." Šobrīd notārs uzrauga un kontrolē visu procesu. "Otra lieta, kas vēl ir mainījusies cilvēkiem pašiem, tā ir atbildība par mantojumu," turpina Aigars Kaupe. "Ja agrāk tu varēji pieņemt mantojumu, mantojums ir viss, kas tur ietilpst, gan plusi, gan mīnusi, aktīvi, gan arī kaut kādi parādi. Ir bijuši gadījumi, kuros mantinieki nav pārāk droši par to, kas ir bijis mantojuma atstājējam, vai viņš ir ņēmis kredītus vai nav, ātros kredītus, kaut kādas saistības, par kurām viņi nezina. Tad ir bažas, vai neiznāks tā, ka, pieņemot mantojumu, beigās tu atbildi par lielāku mantu. [Esi spiests piemaksāt]. Šobrīd tas ir izslēgts. Mantinieks atbild tikai un vienīgi mantotās mantas apmērā, un šādi riski tagad no mantiniekiem ir noņemti nost."

Sportacentrs.com podkāsts
#11 “eXi”: “heiteri” un viņu viedokļi, izmaiņas hokejā, basketbolā un volejbolā

Sportacentrs.com podkāsts

Play Episode Listen Later Feb 6, 2025 94:57


Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas 11. epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Žanis Peiners (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:02:42 – šodien raidījumā; 0:02:43 – 0:55:00 – interneta komentāri un "heiteru" viedokļi; 0:55:50 – 1:34:57 – laiks rit. Kā mainījušies sporta veidi?

Zināmais nezināmajā
Klimata pārmaiņas: ziemas plūdi Latvijā, izmaiņas putnu ziemošanas paradumos

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jan 14, 2025 23:24


Ziemas plūdi nav nekāds jaunums Latvijā, tomēr klimata pārmaiņu dēļ ziemas kļuvušas siltākas un jau gandrīz ik gadu upes no krastiem iziet nevis pavasaros, bet jau decembrī un janvārī. Savukārt Zviedrijā putnu pētniekus satrauc, ka siltā ziema var radīt riskus tiem gājputniem, kas izvēlējušies palikt un pārziemot ziemeļos. Kurzemes upēs jau ir pali un izplatīti brīdinājumi, arī Somijas hidrologi veikuši pētījumu, ka plūdi ziemās ir biežāk, jo ziemas ir siltākas. Arī Latvijā Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Universitāte un mežzinātnes institūts "Silava" kopīgi veikuši pētījumu, kurā kopš 1950. gada izskatīti dati par Latvijas upēm, kur ir hidroloģiskie posteņi. Rezultāti iespaidīgāki, nekā šķita. Pēdējos gados plūdi ir biežāk, varbūt ne tik apjomīgi, un ar īsu starplaiku, nevis tikai pavasarī, tomēr pietiekami nopietni. Pētījums rāda, ka, piemēram, Daugavā laikā no 1950. gada līdz 1987. gadam 80% gadījumu visaugstākais ūdens līmenis bijis aprīlī. Savukārt no no 1987. līdz 2022. gadam vairs tikai 40% gadījumu tas ir aprīlis, plūdu maksimums šajā laikā periodā ir martā, februārī, vai Kurzemes upēs tas ir februārī un decembrī. Tas nozīmē, ka plūdu periods ir visas ziemas garumā. Pieminot aktuālo, mežu un krūmāju ugunsgrēki Losandželosā, Toms Bricis norāda, ka šobrīd nav pilnībā skaidrs, kas šos ugunsgrēkus izraisījis, vai tiešām tās ir tikai klimata pārmaiņas. Taču viņš akcentē, ka daba vairs nevar izturēt to cilvēku daudzumu, kas ir Losandželosā un Kalifornijā. Tur iedzīvotāju skaits turpina ļoti strauji palielināties un līdz arī to palielinās ūdens patēriņš gan ikdienā, gan lauksaimniecībā. "Kas vēl svarīgi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām vai vienkārši nepiemērotiem apstākļiem, būvniecība. Tā, kad paskatās tos kadrus... māja pie mājas. Tā būvēt nedrīkst. Tagad, kad viss ir nodedzis, droši vien būs jābūvē citādi," vērtē Toms Bricis. Savukārt citus ASV štatus skāris pamatīgs sals un sniegs.    

Kā labāk dzīvot
Satiksmes eksperti mudina atjaunot policijas patruļas uz ceļiem

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jan 8, 2025 47:34


No 2025. gada 1. janvāra spēkā stājušās izmaiņas transporta un sakaru nozares normatīvajos regulējumus. Izmaiņas skars autovadītāju apliecības iegūšanas noteikumus, transportlīdzekļu tehniskās apskates kārtību. Par izmaiņām, kas skārušas automobiļu īpašniekus un vadītājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbīts. Kādas izmaiņas nepieciešamas transporta nozares regulējumā, vaicājam arī auto žurnālistam, kā pats par sevi saka - satiksmes kritiķim Paulam Timrotam. Viņš vispirms atzinīgi novērtēja prasību reģistrēt velosipēdus un skrejriteņus. "Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija stājās spēkā 2024. gada vasarā. Velosipēdu ieteicama vai obligāta reģistrācija ir divu apstākļu dēļ," norāda Mārtiņš Mālmeisters. "Pirmais, tās ir īpašumtiesības, jo ir zināms, ka velosipēdiem mēdz "pieaugt kājas" un tie mēdz pazust. Attiecīgi tiesībsargājošām iestādēm, atrodot kādu zagtu velosipēdu, ir daudz vieglāk identificēt tā īpašnieku. Tāpat šogad stājas spēkā transportlīdzekļu evakuācija no ātrgaitas ceļiem vai citiem ceļiem, kuri ir pamesti vai ilgstoši stāv. Tas attiecas ne tikai uz velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, bet visiem transporta līdzekļiem." Ja ir evakuēts kāds ilgi ceļa malā stāvējis velosipēds, lai to atgūtu, jāpierāda īpašumtiesības.  Savukārt Irbīts piekrīt Timrotam par to, ka uz ceļiem būtu vairāk japatrulē policistiem. Timrots bilst, ka policijā trūkst cilvēku un līdz ar to kārtība uz ceļiem arvien vairāk jūt ārā. "Mums būtu ļoti jāuzspiež uz to, lai būtu vairāk ceļu policijas ekipāžu, un jāatstāj ar tiem radariem šis robostais mērījums, un tas smalkais mērījums jāatstāj cilvēkam, kurš strādā ar radaru. Tāds ir mans priekšlikums," bilst Pauls Timrots. "Es teikšu, ka jautājumā, kas attiecas par dzīvo policistu satiksmē, absolūti viņam piekrītu," atzīst Oskars Irbīts. "Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mūsu sodu sistēma jau ir pietiekoši efektīva, bet vienkārši vajag piemērot. Bet vajag kādu, kas to piemēro. Viens ir tas, ka mums ir dažādi roboti, kas mūs kontrolē, ir dažādi radari, kameras un kas tik vēl nav, bet es vēl joprojām uzskatu, ka nekas tā neiespaido autovadītāju, kā tāda sirsnīga saruna ar policistu, kādu pāris minūšu, un 10 minūšu pastāvēšanu ceļa malā. Ir šis brīdinājums, kas kaut vai izpaužas kā 10 minūšu noraidījums no satiksmes, vienkārši pastāvēt malā, viņš ir daudz efektīvāks nekā kaut kāds naudas sods, kuru vienkārši cilvēks, varbūt nedomājot, samaksā. Un arī citu valstu pieredze viennozīmīgi liecina to, ka šis preventīvais pasākums daudz labāk uzlabo satiksmi. Satiksmē vienkārši braucoša policijas mašīna sniedz desmitreiz labākus rezultātus nekā kaut kāda sodu palielināšana. Ja mūsu mērķis ir tiešām uzlabot satiksmes situāciju, tad ir satiksmē jāatgriež dzīvais policists, jo šobrīd tiešām viņu iztrūkums ir milzīgs, viņi knapi paspēj noformēt negadījumus. Cik man ikdienā, izbraucot uz smagajiem negadījumiem, iznāk runāt ar šiem policistiem, ka viņi ir pārslogoti. Mums vairs nav šīs policijas specializācijas, ceļu policija kā tāda ir likvidēta. Līdz ar to nevar būt tas policijas pilnīgs universālais kareivis. Mēs redzam, igauņi jau uz šī grābekļa uzkāpa, un viņi atjauno ceļu policiju."  

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Kādas izmaiņas tuvākajā laikā redzēsim kara gaitā Ukrainā?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Jan 7, 2025 18:56


Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Kā labāk dzīvot
Neapliekamā minimuma palielinājums pensionāriem un citas izmaiņas

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jan 6, 2025 47:55


Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem, neapliekamais minimums ir palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Strādājošajiem pensionāriem neapliekamo minimumu ir iespējams sadalīt starp pensiju un algu. Arī par citām izmaiņām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā. Šobrīd Latvijā, lai cilvēks dotos pensijā, minimālais darba stāžs nepieciešams 20 gadi. Pensionēšanās vecums ir 65 gadi. "Ja nav 20 gadu darba stāža, ja viņš ir strādājis kādā citā Eiropas Savienības valstī vai līgumvalstī,  viņam var summēšanas rezultātā rasties tiesības uz pensiju. Ja nav savākti 20 gadi, tad cilvēks, ja viņa dzīvesvieta ir Latvija, var būt tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā. Var izvēlēties pastrādāt," skaidro Egita Garā. "Formula: jo vēlāk pieprasa pensiju, jo lielāka tā ir. Arī tādā gadījumā, kad izvēlas ilgāk strādāt. Pensija nav obligāti jāpieprasa 65 gadu vecumā, to var darīt arī, 67, 68 gadu vecumā vai vēlāk. Bet aprēķinu drīkst veikt." Diemžēl arī minimālā pensija ar 20 gadu stāžu nav īpaši liela, bet nedaudz lielāka par sociālā nodrošinājuma  pabalstu ir. Pensijas līdz 1000 eiro turpmāk neapliks ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. "Ir iespēja šo neatliekamo minimumu sadalīt, piemērojot strādājošiem pensionāriem pusi no neapliekamā minimuma pie pensijas izmaksāt, otru pusi - pie darba devēja. Tas ir iespējams, ja iesniegta algas nodokļu grāmatiņa darba devējam. Situācijā, ja pensija ir mazāka par 1000 eiro, tā var piemērot pilnu neatliekamo minimumu," skaidro Jana Uzare. "Iepriekš neatliekamo minimumu varēja piemērot tikai vienā vietā, kur iesniegta algas nodokļu grāmatiņa, VSAA vai pie darba devēja. Šajā gadījumā visus 1000 eiro varētu piemērot vienā vietā un veidotos liela pārmaksa," turpina Jana Uzare. Neapliekamo minimumu pensionāriem var piemērot gan pensijai, gan algai.  

LTV Ziņu dienests
“Šodienas jautājums”: Vai iespējamas izmaiņas valdošajā koalīcijā?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Dec 4, 2024 18:20


“Šodienas jautājums”: Vai iespējamas izmaiņas valdošajā koalīcijā? by LTV Ziņu dienests

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums":Kādas izmaiņas varētu nest atļauja Ukrainai izmantot tālās darbības rādiusa raķetes Krievijas teritorijās?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Nov 19, 2024 19:11


Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Kā labāk dzīvot
Autovadītājus aicina laicīgi sagatavot auto ziemai

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Nov 12, 2024 49:52


Startē sociāli informatīvā kampaņa "Kam auto gatavs, tam ziema droša". Par kampaņas vēstījumiem vairāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas automoti biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, Ceļu satiskmes drošības dienesta (CSDD) satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Galvenais uzsvars kampaņā ir izmaiņas likumdošanā, ka no 2024. gada 1. decembra drīkst braukt ar riepām, kurām ir apzīmējums "sniegpārsliņa kalnā". Vissezonas riepas, kā bija atļauts līdz šim, vairs nedrīkstēs izmantot.  Aicina pārbaudīt, vai riepas atbilst jaunajām prasībām. Izmaiņas vērstas uz to, lai uzlabotu satiksmes drošību. Tāpat aicina pārbaudīt,  vai riepu protektors nav pārāk nodilis. Minimālais biezums ir 4mm; vai vējstiklu slotiņas darbojas un arī tīra stiklu, neatstājot švīkas; vai ir ziemā derīgais vējstiklu šķidrums iegādāts; pārbaudīt, lai nepieviltu baterija [akumulators] aukstumā; pārbaudīt gaismas, lai apgaismo ceļu, nevis ir par augstu vai zemu; ja kāda lampiņa ir izdegusi, iesaka mainīt abiem lukturiem, lai būtu ar vienādu nodilumu. Pēdējais brīdis pārbaudīt auto un sagatavoties ziemai!  

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Vai Saeima viesīs izmaiņas nākamā gada valsts budžetā?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Oct 30, 2024 19:16


Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS).

Kā labāk dzīvot
Izmaiņas parādu piedziņas kārtībā: kas jāzina parādniekiem

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Oct 7, 2024 47:09


1. oktobrī ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā, kas paredz vieglākus nosacījumus parādniekiem, saglabājot viņu ikdienas rīcībā lielāku ienākumu daļu. Protams, ir tādi, kas nav apmierināti ar jauno kārtību. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore. Skaidrojot pieņemtās izmaiņas, Iveta Kruka norāda, ka tagad visās lietu kategorijās ieturējuma princips ir vienāds, pēc viena algoritma. Cilvēkiem vislielākās bažas ir par piedziņu no minimālās darba algas. "Jā, piedziņa no minimālās darba algas tiks veikta, tā tiek veikta samērīgi, atbilstošā apmērām, jo ir jāsaprot, ka jābūt piedziņas neizbēgamības sajūtai. Ja ir nenokārtotas saistības, un mēs nerunājam tikai par ātrajiem kredītiem un banku kredītiem, mēs arī runājam par komunālo maksājumu parādiem, par aizdevumu kaimiņam, pa nolietiem griestiem kaimiņam, vai avārijas seku zaudējumu. Piedziņai ir jābūt, par to nav diskusiju, bet tai jābūt samērīgai," norāda Iveta Kruka. "Ceram, ka grozījumi to arī veicinās. Savukārt darba tirgus eksperti uzskata, ka grozījumi veicinās cilvēku iziešanu ārpus "ēnas" [ēnu ekonomikas], vai vismaz "pusēnas", jo nereti saprotam, ka minimālā alga ir tikai redzamā daļa un bonusā kaut kas tur ir. Saprotot, ka nereti cilvēki atrodas "ēnā", nevis tāpēc, ka grib tur būt, bet neredz citu iespēju, kā izdzīvot. Tāpēc ceram, ka grozījumi, kuri ir atvēruši ceļu uz samērīgu maksāšanas kārtību. Piedzinējam tas būs ilgāk, arī kreditori to saprot, bet galvenais, lai ir šis process." Ja ir piedziņas lietas ir pie vairākiem tiesu izpildītājiem, jāsazinās ar visiem un potenciālā vienošanās par parādu apmaksu jāsaskaņo ar katru. Tas ir sarežģītāk, bet šādu gadījumu nav daudz. Runājot par tiem, kas grimst arvien dziļākā parādu purvā, raidījuma viesi iesaka vispirms izprast parādsaistības un to cēloni un atturēties no darbības, kas sodus izraisa, vai uzturlīdzekļu gadījumā - censties maksāt ikmēneša maksājumus, lai nepieaug parāds. "Tas ir lavīnas efekts, nemaksājam kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, katru mēnesi parāds augs un augs, lavīna paliek arvien draudīgāka," atzīst Iveta Kruka. Viņa atzīst, ka praksē ir bijuši vairāki gadījumi gan par administratīvajiem sodiem, gan uzturlīdzekļiem, ja cilvēks vēlas un meklē risinājumu, to ir iespējams atrast. Protams, ne vienmēr ir tik pozitīvi. Viņa stāsta par kādu gadījumu, kur cilvēks bijis ar labiem ienākumiem, bijuši jāmaksā uzturlīdzekļi. Sākumā tas pat raisījis mulsumu, kāpēc uzturlīdzekļi jāpiedzen piespiedu kārtā, ja ir tik labi ienākumi. Viņam bijusi azartspēļu atkarība, lai arī teicis, ka pats tiks galā, bet diemžēl nācies iejaukties tiesu izpildītājam.

LTV Ziņu dienests
“Šodienas jautājums”: Vai Saeima nākamā gada valsts budžetā varētu viest izmaiņas?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Oct 3, 2024 21:04


Studijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA).

Krustpunktā
Krustpunktā nedēļas aktualitātes: Valdība atbalstījusi nodokļu izmaiņas

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Sep 20, 2024


Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Krustpunktā
Krustpunktā nedēļas aktualitātes: Valdība atbalstījusi nodokļu izmaiņas

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Sep 20, 2024 53:47


Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Vai izmaiņas nodokļos dos gaidīto rezultātu?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Sep 19, 2024 19:27


Studijā JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Vai gaidāmās nodokļu izmaiņas sekmēs ekonomikas izaugsmi?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Sep 16, 2024 20:04


Studijā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Programas Radio Hoy
Invitada: Altair Izmai, Asesora de Feng Shui y Coach astrológico | Sintonía Vital 02-09-24

Programas Radio Hoy

Play Episode Listen Later Sep 3, 2024 51:38


Te presentamos Sintonía Vital, un programa en el cual descubriremos la salud integral, biomagnetismo y mucho más. Invitada: Altair Izmai Asesora de Feng Shui y Coach astrológico @DecoFeng.alti Todos los lunes a las 19:30 hrs por www.radiohoy.cl y canal 194 de Zapping .

Pievienotā vērtība
Ekonomikā priekšā interesants rudens, kaut vai daudzsolīto nodokļu izmaiņu dēļ

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Sep 2, 2024 18:40


Raidījumā Pievienotā vērtība raugām, ko ekonomikas un naudas lietās varam gaidīt no rudens un ziemas. Ļoti daudzas lietas droši paredzēt nevar un kopējā ziņa – esam gatavi tam, ka notikt var neparedzētas lietas. Mums priekšā interesants rudens – kaut vai daudzsolīto nodokļu izmaiņu dēļ. Ko beigās par nodokļiem izlems un galvenais, kad izlems – to redzēsim turpmākajos mēnešos. Bet Latvijas un Baltijas ekonomikai kopumā šis nav pārāk labs laiks. Latvijā iekšējais patēriņš klibo, algas aug tikai sabiedriskajā sektorā, ekonomika slābana. Arī eksportam nenāk par labu tas, ka valstīm, uz kurām dodas Latvijas preces, neklājas pārāk labi. Kā jaunākajā ekonomikas apskatā saka Līga Zorgenfreija, „Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā, jāsatraucas arī par to, ka globālajā eksportā sarukusi Latvijas un Baltijas daļa. Pat ja iemesli, vismaz mums, ir loģiski. 

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Cik sekmīgi tiks ieviestas plānotās izmaiņas izglītības sistēmā?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Sep 2, 2024 19:36


Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns (NA).

Krustpunktā
Diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Aug 28, 2024


Krustpunktā diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte. Diskusijā piedalās Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  

Krustpunktā
Diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Aug 28, 2024 39:52


Krustpunktā diskusija: Nodokļu izmaiņu plāns - ieceres un realitāte. Diskusijā piedalās Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.  

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Kāpēc ieilgušas diskusijas par nodokļu izmaiņām?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Aug 26, 2024 18:42


Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Krustpunktā
Izmaiņas elektrības tirgū. Kāpēc elektrība kļūst dārgāka un kādas ir perspektīvas?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Aug 21, 2024


Kas notiek elektrības tirgū? Kāpēc šovasar elektrība kļūst dārgāka un kādas ir perspektīvas? Kā līdzsvarot izmaksu sadali, iesaistīt visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus un veicināt atjaunojamās enerģijas attīstību, lai saglabātu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju? Kā elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas ietekmētu atjaunīgās enerģijas investīciju vidi? Par šiem jautājumiem runājam Krustpunktā, kad studijā ir Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis Kaspars Melnis, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas pārstāvis Renārs Urbanovičs , "Utilitas Wind" valdes loceklis un Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš.  

kas elektr latvijas izmai lietuvu igauniju krustpunkt
Krustpunktā
Izmaiņas elektrības tirgū. Kāpēc elektrība kļūst dārgāka un kādas ir perspektīvas?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Aug 21, 2024 38:51


Kas notiek elektrības tirgū? Kāpēc šovasar elektrība kļūst dārgāka un kādas ir perspektīvas? Kā līdzsvarot izmaksu sadali, iesaistīt visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus un veicināt atjaunojamās enerģijas attīstību, lai saglabātu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju? Kā elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas ietekmētu atjaunīgās enerģijas investīciju vidi? Par šiem jautājumiem runājam Krustpunktā, kad studijā ir Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis Kaspars Melnis, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas pārstāvis Renārs Urbanovičs , "Utilitas Wind" valdes loceklis un Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš.  

kas elektr latvijas izmai lietuvu igauniju krustpunkt
Krustpunktā
Kādas izmaiņas tiek plānotas nodokļu politikā?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Aug 20, 2024


Izmaiņas nodokļu politikā būs, sola politiķi. Jautājums tikai, kādas, kad un kā panākt, lai nabagi nekļūtu vēl nabagāki, nemaksātāji nevarētu atļauties nemaksāt un budžetā būtu vairāk naudas. Kādas izmaiņas nodokļu politikā tiek plānotas?  To Krustpunktā pārrunājam ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jāni Lielpēteri, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru, Finanšu ministrijas organizētās nodokļu darba grupas locekli un partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu un akciju sabiedrības "Citadele banka" ekonomistu, Fiskālās disciplīnas padomes locekli Mārtiņu Āboliņu.    

Krustpunktā
Kādas izmaiņas tiek plānotas nodokļu politikā?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Aug 20, 2024 39:17


Izmaiņas nodokļu politikā būs, sola politiķi. Jautājums tikai, kādas, kad un kā panākt, lai nabagi nekļūtu vēl nabagāki, nemaksātāji nevarētu atļauties nemaksāt un budžetā būtu vairāk naudas. Kādas izmaiņas nodokļu politikā tiek plānotas?  To Krustpunktā pārrunājam ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jāni Lielpēteri, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru, Finanšu ministrijas organizētās nodokļu darba grupas locekli un partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu un akciju sabiedrības "Citadele banka" ekonomistu, Fiskālās disciplīnas padomes locekli Mārtiņu Āboliņu.    

Krustpunktā
Krustpunktā: Ukrainas armija cer uz izmaiņām, Latvijas politikā aizvien "atvaļinājums"

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Aug 16, 2024


Raidījumā Krustpunktā par nedēļas aktualitātēm sarunājas TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Delfi redaktors Kārlis Arājs un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla Rozentāle.   

Krustpunktā
Krustpunktā: Ukrainas armija cer uz izmaiņām, Latvijas politikā aizvien "atvaļinājums"

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Aug 16, 2024 41:46


Raidījumā Krustpunktā par nedēļas aktualitātēm sarunājas TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Delfi redaktors Kārlis Arājs un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla Rozentāle.   

Divas puslodes
Ieslodzīto apmaiņa starp Rietumiem un Krieviju. Nemieri Lielbritānijā. Izmaiņas Bangladešā

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Aug 7, 2024 53:56


Bangladešas premjerministre ir pametusi valsti un lūgusi politisko patvērumu Lielbritānijā. Visas šīs dienas nemierīgi ir bijis arī Lielbritānijā, kur sašutumu izraisīja traģēdija Sautportā, kas savukārt raisījis ļaužu dusmas pret migrantiem, jo slepkavas vecāki savulaik ieradušies no Ruandas. Bet Latvijā visvairāk apspriesta ir cietumnieku apmaiņa starp Rietumiem un Krieviju.  Vēl interesantas ziņas pienāk no Krievijas, kur Ukrainas karavīri, šķiet, ieņēmuši daļu no Kurskas apgabala. Pieminam arī ziņu no ASV, kur Demokrāti ir izvirzījuši Kamalu Harisu cīņai par prezidenta amatu un viņa izraudzījusies viceprezidenta amatam Timu Volzu. Aktualitātes pasaulē analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis. Vērtējot notikušo Lielbritānijā, sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Ilze Kalvi Lielbritānijā, savukārt runājot par ukraiņu triecienu Krievijas teritorijā, uzklausām ar majoru Jāni Slaidiņu. Samainītie „Lielākā ieslodzīto apmaiņa kopš Aukstā kara laikiem,” – tā daudzviet preses virsrakstos raksturots notikums, kas 1. augustā risinājās Ankaras lidostā, vaiņagojot vairākus mēnešus ilgušu sarunu procesu. Sausu skaitļu valodā runājot, Krievija un tās satelīts Baltkrievija uz rietumiem nosūtījušas sešpadsmit to cietumos turētas personas, pretī saņemot astoņus, kuri uzturējušies Savienoto Valstu, Vācijas, Norvēģijas, Slovēnijas un Polijas ieslodzījuma vietās. Pieminot vien zināmākos vārdus, brīvība uz Rietumiem šādi tikuši Kremļa režīma kritiķi, sabiedriskās organizācijas „Atvērtā Krievija” darbinieki Vladimirs Kara-Murza un Andrejs Pivovarovs, Kremlim opozicionārais politiķis Iļja Jašins, Krievijā par spiegošanu notiesātie Savienoto Valstu pilsoņi Pols Vilans un Evans Gerškovičs, tāpat vācietis Riko Krīgers, kuram Baltkrievijas tiesa jūnija nogalē piesprieda nāvessodu par it kā veiktām teroristiskām darbībām. Savukārt starp tiem, kuri aizceļoja pretējā virzienā, spilgtākā persona, nenoliedzami, ir Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais Vadims Krasikovs, kurš 2019. gadā Berlīnē noslepkavoja čečenu pretošanās kustības kaujinieku virsnieku Zeļimhanu Hangošvili. Spilgts gadījums ir arī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta aģentu Duļcevu laulātais pāris, kuri ar viltotu Argentīnas pilsoņu identitāti dzīvoja Slovēnijā, taču tika atklāti un arestēti. Abu bērniem līdz nesenam laikam nebija ne jausmas, ka viņi ir krievi. Tomēr lielāks svars nekā jebkuram no piesauktajiem šajā procesā ir cilvēkam, kura vārds varēja būt, tomēr nu jau vairs nekad nenonāks kādā apmaināmo sarakstā – šī gada februārī cietumā mirušajam Aleksejam Navaļnijam. Šobrīd vairs netiek slēpts tas, kas tolaik vēl cirkulēja tikai kā versija, proti – ka sākotnēji šīs apmaiņas centrālais elements bija: Navaļnijs pret Krasikovu. Daudzi pauž pārliecību, ka Kremļa niknākā un pamanāmākā kritiķa likteni izšķīrusi tieši Rietumu ieinteresētība viņa apmaiņā. Putins neesot bijis gatavs laist brīvībā Navaļniju, kurš viņam šķitis daudz bīstamāks nekā jebkurš cits opozicionārs, tāpēc izšķīries potenciāli apmaināmo noslepkavot. Tas, ka pēc tam maiņa tomēr notikusi, apliecinot, ka Kremļa saimniekam izdevies visu izkārtot pa savam. Krasikova izdabūšana uz Krieviju, kurai droši vien sekošot apbalvojumi un pagodinājumi, esot iedvesmojošs piemērs citiem, kurus Kremlis sūtīs uz rietumiem nodarīt līdzīgus netīrus darbiņus. Ielu un klaviatūru „varoņi” 29. jūlijā nepilnus astoņpadsmit gadus vecais Aksels Muganva Rudakubana, bruņojies ar nazi, ieradās bērnu deju studijā Anglijas ziemeļrietumu pilsētā Sautportā, un uzbruka tur esošajiem. Viņš sadūra vienpadsmit bērnus un divus pieaugušos, pie tam divas meitenes, sešus un septiņus gadus vecas, mira notikuma vietā, viena, deviņus gadus veca, vēlāk slimnīcā. Seši no ievainotajiem bērniem un abi ievainotie pieaugušie tika nogādāti slimnīcā kritiskā stāvoklī. Tas, kādi bijuši uzbrucēja motīvi, vēl ir jānoskaidro, taču pagaidām nav iemesla domāt, ka tie bijuši teroristiski. Jaunieša vecāki ieradušies Lielbritānijā no Āfrikas valsts Ruandas, bet gan viņš, gan viņa vecākais brālis dzimuši Anglijā. Taču jau drīz pēc notikušā sociālajos tīklos tika aktīvi izplatītas viltus ziņas par to, ka noziegumu pastrādājušais ir patvēruma meklētājs, kā arī – ka viņš ir musulmanis, kas neatbilst patiesībai. Var piebilst, ka apmēram 94% Ruandas iedzīvotāju sevi identificē kā kristiešus. Telekanāls „Al Jazeera” citē Dohas universitātes mācībspēka Marka Ouvena Džonsa teikto, ka jau dienu pēc notikuma sociālajos tīklos līdzīga rakstura publikācijas saņēmušas divdesmit septiņus miljonus skatījumu. Šajos ierakstos dominēja motīvi „Cik ilgi mēs to pieļausim?!” 31. jūlijā notika pirmās nekārtības, kuras nākamajās dienās vērsās plašumā un aptvēra visu Angliju, kā arī Belfāstu Ziemeļīrijā. Rasistiski noskaņots pūlis uzbruka mošejām un viesnīcām, kurās izmitina patvēruma meklētājus. Divas viesnīcas Roterhemas pilsētā Anglijas ziemeļos uzbrucējiem izdevās aizdedzināt. Policiju, kura centās uzturēt kārtību, apmētāja ar ķieģeļiem, plankām un citiem smagiem priekšmetiem, dažos gadījumos arī ar degmaisījuma pudelēm. Par atbildi šiem uzbrukumiem aktivizējās arī pretējā puse – imigrantu kopienu pārstāvji un kreisie protestētāji. Tiek lēsts, ka ar šāda mēroga nekārtībām Lielbritānija saskaras pirmoreiz kopš 2011. gada, kad no Londonas policijas darbinieka lodes mira kāds melnādains jaunietis. Valdība paziņojusi par apmēram sešiem tūkstošiem papildus norīkotu policijas spēku un piecsimt sagatavotām vietām cietumos. Premjerministrs Kīrs Stārmers izteicies, ka nekārtībās iesaistītie stāšoties tiesas priekšā nedēļas laikā, savukārt iekšlietu ministre Iveta Kūpere solījusi, ka sveikā netikšot cauri arī „klaviatūras varoņi”, respektīvi – tie, kuri kūdījuši un kurinājuši naidu sociālajos tīklos. Kad vara „pazūd gaisā” 5. augusta pusdienlaikā no Bangladešas premjerministra rezidences galvaspilsētā Dakā pacēlās helikopters, kurā atradās valdības galva Hasīna Vazeda, viņas māsa un viens no viņas vadītās partijas „Avami Līga” ietekmīgākajiem deputātiem. Neilgi pirms tam premjerministre bija parakstījusi demisijas paziņojumu. Helikopters nogādāja trijotni tuvējā kara aerodromā, no kurienes armijas transportlidmašīnā viņi pameta Bangladešu, dodoties uz kaimiņvalsti Indiju. Drīz pēc tam premjera rezidenci ieņēma nemiernieku pūlis. Tā noslēdzās piecpadsmit gadus ilgušais Hasīnas Vazedas varas laiks Bangladešā, kura fināla fāzi iezīmēja asiņaini nemieri, upuru skaita ziņā nežēlīgākie kopš Bangladešas Neatkarības kara 1971. gadā. Notikušais var šķist pat paradoksāls, ievērojot, ka pēdējās desmitgadēs Bangladešas ekonomika ir viena no straujāk augošajām pasaulē un daudzu miljonu valsts iedzīvotāju dzīves līmenis ir nozīmīgi uzlabojies. Tomēr ir arī miljoniem tādu, kuriem ir iemesli neapmierinātībai. Pirmkārt,runa ir par augstskolu studentiem un absolventiem, kuru vidū bezdarbs ir lielāks nekā vidēji valstī. Tam viens no iemesliem ir valsts institūcijās pastāvošā kvotu sistēma, kas lielu daļu no štata vietām rezervē dažādām īpašām pretendentu kategorijām. Sevišķi apšaubāma ir t.s. Neatkarības kara dalībnieku kvota, kas aptver 30% štata vietu. Karš noslēdzās pirms vairāk nekā pusgadsimta, joprojām strādājošu brīvības cīnītāju tikpat kā vairs nav, taču kvota tagad tiek attiecināta uz viņu bērniem un mazbērniem. 2018. gadā kvotu pretiniekiem – Studentu Antidiskriminācijas kustībai – izdevās panākt, ka sistēma vairs neattieksies uz augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vietām, taču šī gada jūnijā Bangladešas Augstākā tiesa lēma, ka atjaunojama vecā sistēma. Uzbangoja jauns protestu vilnis. Šajā brīdī premjerministres Hasīnas valdība rīkojās aplami, mēģinot apspiest protestus ar spēku. Pret sākumā mierīgi protestējošajiem studentiem tika raidīti ne tikai policijas spēki, bet arī valdošās „Avami līgas” studentu organizācijas kaujinieki, kuri bija bruņojušies ne vien ar dažādiem sitamajiem, bet dažos gadījumos arī ar šaujamieročiem. Arī policija arvien biežāk sāka lietot pret protestētājiem kaujas munīciju, un attiecīgi arī protestētāji kļuva arvien vardarbīgāki, pie tam studentiem sāka pievienoties arī citas iedzīvotāju grupas. Visdrīzāk situāciju varēja līdzsvarot pēc 18. jūlija, kad Augstākā tiesa lēma par radikālu darbavietu kvotu apjoma samazināšanu. Taču valdība turpināja protesta arestēt protesta kustības līderus un ierosināt pret viņiem krimināllietas. 3. augustā Studentu Antidiskriminācijas kustības vadība izziņoja visaptverošas nesadarbošanās akciju ar vienu prasību – premjeres demisiju – un aicināja ļaudis pirmdien doties uz galvaspilsētu. No dažādām valsts malām sāka pienākt ziņas, ka armijas un policijas spēki sāk apvienoties ar nemierniekiem, kas lika armijas vadībai arvien uzstājīgāk aicināt Hasīnu Vazedu atkāpties. Šorīt tika paziņots, ka Bangladešas pagaidu valdību vadīs ekonomists un baņķieris, Nobela Miera prēmijas laureāts Muhammads Junuss. Sagatavoja Eduards Liniņš.     

Kā labāk dzīvot
"Bonus Malus" sistēmu aizstās auto īpašnieka vai turētāja apdrošināšanas vēsture

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jul 8, 2024 48:14


Šogad 1. augustā beigs darboties esošā obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) izmantotā "Bonus Malus" sistēma, aizstājot to ar centralizētu apdrošināšanas vēsturi. Raidījumā Kā labāk dzīvot par izmaiņām stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un Latvijas Auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis. Arī pēc izmaiņām īpašnieks varēs redzēt savu apdrošināšanas vēsturi, apdrošināšanas dienas, apdrošināšanas negadījumus, kas izraisīti ar viņa transportlīdzekli. Vēsture būs redzama no 2004. gada 1. maijā, kad stājās spēkā jaunais OCTA likums. To var uzzināt LTAB, autorizējoties caur Latvija.lv. "Nemainām un nejaucamies formulās un nosacījumos, ko izmanto apdrošinātāji OCTA prēmijas aprēķināšanai. Vienīgā lieta, ko mainām, kas būs redzams uz āru katram pašam," skaidro Agris Daukste. "Izmaiņām, kas plānotas no 1. augusta, OCTA cenas nebūtu jāietekmē. Apdrošinātājs var tāpat ka līdz šim rēķināt riskus. Izmaiņas šo posmu neskar vispār." "Katram apdrošinātājam ir savs algoritms, kādus faktorus ņem vērā un kā maina OCTA cenu, balstoties uz tiem. Tas ir katra apdrošinātājā komercnoslēpums. Vienīgais, kas OCTA likumā ir noteikts, ka prēmijai, maksājumam par polisi jābūt tādam, lai apdrošinātājs nākotnē varētu segt zaudējumus," norāda Agris Daukste. "Bonus Malus" klase bija viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka OCTA jeb obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas cenu, un tā ir Latvijas oriģināla sistēma. Katram transportlīdzekļa īpašniekam, atkarībā no ceļu satiksmes negadījumiem un kas tos ir izraisījis, tiek piešķirta klase no 1 līdz 17. Jo zemāka klase, jo šoferis biežāk iekļūst negadījumos un attiecīgi viņa OCTA cena ir augstāka. 17. jeb augstāko klasi bija sasnieguši vairāk nekā viena trešā daļa no visiem  apdrošināšanas pircējiem. Šī sistēma Latvijā ieviesta 2006. gadā. To pilnveidoja 2009. gadā, un kopš tā laika izmaiņas nav bijušas. Laika gaitā biedrība  "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" no iedzīvotājiem saņēma sūdzības un neizpratni, kā sistēma aprēķina to klasi. No 1. augusta, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi – apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu, kā arī citus kritērijus un riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis, vieta u.tml.). Tā būs centralizēta sistēma ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atvieglos datu saņemšanu uz un no citām valstīm.

Zināmais nezināmajā
La Ninja un El Ninjo - kas ir šie sarežģītie klimata izmaiņas raksturojošie procesi?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jul 1, 2024 49:31


La Ninja un El Ninjo - mazais zēns un mazā meitene. Grūti iztēloties, ka ar šiem vārdiem spāņu valodāapzīmē globāli visaptverošanas klimatiskās izmaiņas uz mūsu planētas, kas cikliski nomaina viena otru. Šīs izmaiņas nosaka okeāna ūdens temperatūru un tādējādi ietekmē atmosfēras procesos visā Klusā okeāna reģionā, skarot arī Atlantijas okeānu. Kas ir šie sarežģītie procesi? Kā tie var radīt plūdus Austrālijā, masonus Indijā un bagātību nozveju Amerikas krastos? Un vai šie procesi ietekmē arī Latviju? Atšķetināt šo visai sarežģīto tīklu mēģinām kopā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu. Ja izmantojam vārdu salikumu “klimata izmaiņas”, tad daudziem cilvēkiem no tā jau varētu būt nogurums. Varbūt tieši tāpēc, ka klimata pārmaiņas jau ir mūsu dzīves realitāte, un lielā mērā mums nāksies aizvien risināt jautājumus par to, kā šīm izmaiņām pielāgoties un kā sevi pasargāt lielās krīzēs. Bet līdzās cilvēka izsauktajām klimata izmaiņām jau daudzu gadsimtu garumā ir vēl citas globālas klimatiskas izmaiņas, kas ietekmē procesus okeānos un arī uz zemes. Raidījumā stāsts par parādībām ar nosaukumiem spāņu valodā El Ninjo un La Ninja - klimatiskām izmaiņām, kas būtiski skar Klusā okeāna reģionu, taču gluži kā tauriņa efekts atsaucas arī uz citām pasaules vietām. Ūdens pasiltināšanās un paskābināšanās ietekmē zivju dzīvi Vispirms ieskats, kā konkrēti gan klimatiskie procesi, gan okeānu ūdens pasiltināšanās un paskābināšanās ietekmē zivju dzīvi. Lai arī šķiet, ka zivis gana vienkārši varētu pielāgoties ūdens temperatūrai, tad, kad ir par siltu, tās var nolaisties dziļāk dzelmē, vai papeldēt tālāk, kur ir vēsākas ūdens masas. Taču šie dzīvnieki labi jūtas, ja ūdens nav ne par siltu, ne par aukstu.  Un vispār jebkurā zivju attīstības stadijā tām ir dažādas prasības pret apkārtējo vidi. Šis process ir sarežģīts, atzīst ihtiologs un zinātniskā institūta „BIOR” pētnieks, Zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.        

Kā labāk dzīvot
Izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā. Kas mums par tām jāzina?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jun 26, 2024 48:07


Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Svarīgas izmaiņas skars dzīvnieku turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu, nebūs atļauts turēt suni piesietu. Izstrādātas arī jaunas prasības patversmēm un viesnīcām, kā arī palielināti atsevišķi sodi par pārkāpumiem. Likuma izmaiņas vērtējam kopā ar Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāvi Litu Konopori un Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta nodaļas vadītāju Agiju Mediņu.  

Krustpunktā
Krustpunktā: Valdībā top plāns par nodokļu izmaiņām. Kas šobrīd ir nepieciešams Latvijai?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jun 18, 2024


Finanšu ministrijā jau labu laiku strādā pie iespējama nodokļu izmaiņu izvērtējuma, tomēr tagad tā arī nav skaidrs, vai un kādi nodokļi vispār tiks mainīti. Bet kas būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikai? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Universitātes profesors Ekonomikas nodaļas vadītājs Jānis Priede. Finanšu ministrijā gandrīz divus gadus strādāja darba grupa nodokļu politikas izmaiņām nākamajiem četriem gadiem, kur kopā ar sociālajiem partneriem vērtēja, ko šajā jomā nepieciešams mainīt. Ir bijuši izstrādāti vairāk nekā desmit varianti, tomēr tagad nav skaidrs, vai un kas vispār tiks mainīts. No darba devēju puses ir izskanējis, ka darba grupas darbība ir apturēta, Finanšu ministrijā tik krasi neizsakās, bet jebkurā gadījumā īstas skaidrības nav. Vērtējam, vai ir īstais brīdis domāt par kādām izmaiņām un kurā virzienā jāskaitās.    

Krustpunktā
Krustpunktā: Valdībā top plāns par nodokļu izmaiņām. Kas šobrīd ir nepieciešams Latvijai?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jun 18, 2024 53:37


Finanšu ministrijā jau labu laiku strādā pie iespējama nodokļu izmaiņu izvērtējuma, tomēr tagad tā arī nav skaidrs, vai un kādi nodokļi vispār tiks mainīti. Bet kas būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikai? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Universitātes profesors Ekonomikas nodaļas vadītājs Jānis Priede. Finanšu ministrijā gandrīz divus gadus strādāja darba grupa nodokļu politikas izmaiņām nākamajiem četriem gadiem, kur kopā ar sociālajiem partneriem vērtēja, ko šajā jomā nepieciešams mainīt. Ir bijuši izstrādāti vairāk nekā desmit varianti, tomēr tagad nav skaidrs, vai un kas vispār tiks mainīts. No darba devēju puses ir izskanējis, ka darba grupas darbība ir apturēta, Finanšu ministrijā tik krasi neizsakās, bet jebkurā gadījumā īstas skaidrības nav. Vērtējam, vai ir īstais brīdis domāt par kādām izmaiņām un kurā virzienā jāskaitās.    

Zināmais nezināmajā
Balss anatomija: skanējums izmaiņas dzīves laikā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 13, 2024 50:25


Balss ir darba "instruments" ne tikai radio žurnālistiem, bet neskaitāmu profesiju pārstāvjiem. Balsi nereti uztveram pašsaprotami un raizes rodas tikai tad, kad nestrādā tā nākas. Kāda ir mūsu balss "instrumenta" anatomija? Vai skanējums var dzīves laikā mainīties, uzlaboties un pasliktināties? Un, kā mūsu balss ietekmē to, kā mūs uztvers auditorija? Skaidro aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa un ārsts otorinolaringologs Dins Sumerags. Vakar runājām par pirkstu nospiedumiem, kas katram cilvēkam ir unikāli, arī dvīņiem pirkstu nospiedumi ir atšķirīgi. Šodien turpināsim stāstu par to, kas mūs - katru cilvēku - padara neatkārtojamu un īpašu. Atšķirībā no mūsu pirkstu unikālajām papilārajām līnijām šīs dienas raidījuma varonis - cilvēka balss - gan ir pamanāms, precīzāk izsakoties - sadzirdams. Klausoties kāda balsī, mēs veidojam priekšstatu par šo cilvēku, un reizēm mēs pat uzreiz nevaram skaidri pateikt, kāpēc mums viena vai otra cilvēka balss liekas patīkama vai tieši otrādi - nepatīkama. Kā tad veidojas mūsu balss skanējums un vai mēs to varam mainīt? Iesākumā zinātnes ziņas Klimata zinātnieki ceļ trauksmi par nepietiekamajiem apjomiem, ar kādiem no atmosfēras savācam oglekļa dioksīdu. Par to liecina jaunākais Oglekļa dioksīda uztveršanas ziņojums, ko šogad izstrādā Oksfordas universitātes pētnieki. Cilvēce ik gadu saražo ap 40 miljardu tonnu oglekļa dioksīda, galvenokārt dedzinot fosilos kurināmos. Pasaulē ik gadu no atmosfēras savāc aptuveni 2 miljardus tonnu CO2, taču, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā minētos mērķus, nepieciešams savākt krietni vairāk - 7 miljardus. Tradicionāli lielāko daļu CO2 emisiju no atmosfēras uzņem ar koku stādīšanu un samazinot fosilo kurināmo apjomus. Skaidrs, ka līdz pat gadsimta vidum pasaules valstis nespēs pilnībā pārslēgties uz bez-emisiju ražošanu un transportu, tāpēc pētnieki jau laikus aicina investēt un patentēt tehnoloģijās, kas savāktu no atmosfēras oglekļa dioksīdu. Žurnāls "New Scientist" šomēnes īpašu uzmanību pievērš tieši sāls jautājumiem. Ir skaidrs, ka sāli uzturā lietojam pārlieku daudz. Galvenie veselības riski ir pastiprināta šķidruma aizture organismā un paaugstināts asinsspiediens, kas, bojājot artērijas, ir galvenais nāves iemesls pasaulē. Svaigs Sanfrancisko universitātes pētījums apliecina, ka liels sāls patēriņš veicina arī atopiskā dermatīta uzplaiksnījumus. Un, lai cik ļoti valdības un veselības organizācijas mudinātu cilvēkus samazināt sāls patēriņu, tas neizdodas vienkāršu iemeslu dēļ, pirmkārt, pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem nav noteikti sāls ierobežojumi, izņemot skolās un bērnudārzos, bet pašiem pircējiem tīri labi garšo sāļš ēdiens, un alternatīvu tam nav. Ja cukuru var aizstāt, piemēram, ar mākslīgiem saldinātājiem, kuri gan arī netiek uztverti viennozīmīgi, sālim šādu alternatīvu nav. Pētnieki, izmantojot jodētā sāls analogu, aicina uzlabot galda sāls sastāvu, lai uzlabotu sabiedrības veselību. Kenijā unikālā eksperimentā novērots, ka ziloņi sauc cits citu individuālos vārdos, un šis atklājums ir pirmais pierādījums šādai cilvēkam raksturīgai uzvedībai dzīvnieku pasaulē. Kornvelas universitātes pētnieki savannā novēroja regulārus gadījumus, kad savvaļas ziloņi izdod dažādas sugai raksturīgas skaņas, bet uz tām katru reizi atsaucas cits zilonis. Katra no šīm skaņām vokāli atšķiras. Ar mašīnmācīšanās palīdzību pētnieki ievāca ap 469 sasveicināšanās un sasaukšanās skaņu, kuras raidīja ziloņu mātītes, un fiksēja gan saucējas, gan saucienu saņēmējus. Tad pētnieki eksperimentā atskaņoja visas šīs skaņas 17 ziloņiem un bija pārsteigti par rezultātiem - katrs zilonis atsaucās uz savu konkrēto “vārdu” jeb skaņu.

Krustpunktā
Krustpunktā: Mediķu drošībai Latvijas Ārstu biedrība vēlas izmaiņas krimināllikumā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later May 21, 2024


Lai pasargātu ārstus no pacientu vai viņu tuvinieku vardarbības, Latvijas Ārstu biedrība rosina pastiprināt atbildību par to. Proti, noteikt, ka medicīnas personālam ir līdzīgs statuss kā policistiem vai glābējiem, bet atbilstoši krimināllikumam par šādu rīcību draud arī cietumsods. Vai šādas izmaiņas ir nepieciešamas? Kā vēl var mazināt pacientu agresivitāti un kad vaina meklējama pacientu, kad mediķu pusē? Krustpunktā diskutē Latvijas Ārstu biedrības pārstāve, psihiatre Liene Sīle, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēta profesore sabiedrības veselībā un veselības tiesībās Solvita Olsena, pacientu organizācijas "Onko alianse" valdes locekle Olga Valciņa un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene.  

CILVĒKJAUDA
#192 Sistēmas un noslēpumi ģimenē un pāra attiecībās - NANSIJA LĪBIETE

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later May 8, 2024 91:46


Kad cilvēks kaut ko maina savā dzīvē vai karjerā, tad pārmaiņas bieži vien ietekmē ne tikai viņu pašu, bet arī viņa partnerattiecības un ģimeni. Un var gadīties, ka savējo loks nemaz nav sajūsmā par pārmaiņām, pat ja cilvēkam tās ir ļoti svarīgas. Piemēram, pārmaiņas dzīvesveida veselīgumā vai vēlme mainīt savu nodarbošanos, jo līdzšinējā vairs neder. Tas tāpēc, ka cilvēks ir daļa no kaut kādas sistēmas, kurā ir kopā ar citiem, piemēram, ģimenē.Uz sarunu par pārmaiņām dzīvē, kuru sakarā tuvākie var nesadarboties, aicināju Nansiju Lībieti, sistēmiskās ģimenes terapijas speciālisti. Nansija pastāstīja arī par to, "cik maksā" noslēpumi, kas ir tuvāko cilvēku starpā. Runājām arī par kļūdām, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē. Nansija piedāvāja risinājumus dažādām situācijām, tai skaitā, kā risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra.Šī ir Cilvēkjaudas ceturtā saruna ar Nansiju. Trīs iepriekšējās ir #19 Par šķiršanos, kas neiznīcina, #23 Kā pārim rīkoties Covid krīzes laikā, #154 Riski un iespējas attiecību dažādās fāzēs.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads4:02 “Izmaiņas viena cilvēka lēmumos sāk ietekmēt citus cilvēkus. Protams, ka tie citi cilvēki apzināti un neapzināti tām pretojas”3:26 Kā sistēmas un apakšsistēmas strādā ģimenes kontekstā; kas ir rigidas un difūzas robežas14:52 Sistēmas un noslēpumi – ko ģimenes atmosfērai un drošībai nodara savstarpēji noklusētas lietas19:05 “Noslēpums ir, kad es no tevis kaut ko apzināti slēpju. Es negribu, ka tu kaut ko uzzini.”22:12 Kādām būtu jāizskatās drošām un atklātām savstarpējām attiecībām25:26 Praktisks veids, kā atbrīvot sevi no kauna un bailēm par savu personīgo vai ģimenes noslēpumu27:58 Kādi ir tipiskie noslēpumi, kurus glabā ģimenes vai pāri savā starpā33:00 Nepārlikt savu daļu atbildības uz otru, jo tā ir ērtāk38:17 “Mēs nekad nekļūdīsimies, ja mēs centīsimies viens ar otru runāt.”43:28 Izplatītākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē49:59 Ko ņemt vērā un no kā izvairīties, veidojot savstarpējās sistēmas1:00:45 Seksualitāte, atraidījums un sniega bumbas efekts1:06:43 Kādas ir iespējas risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra1:08:28 “Mēs varam aizslēpties aiz daudz plakātiem. Galu galā atbildība par savu dzīvi ir tieši tev pašai vai pašam”1:12:52 Ko iesākt ar “es taču runāju, bet mani nedzird” sajūtu1:22:58 Galvenais iemesls, kādēļ cilvēks paliek sistēmā, kura viņam sen jau neder vai pat nodara pāri1:25:28 Idejas, ar ko sākt, lai tiktu ārā no sev nederīgās sistēmas

Krustpunktā
Krustpunktā: Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms. Vai gaidāmas izmaiņas?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Apr 16, 2024


Dažas bagātākās pašvaldības jau daudzu gadus iemaksā īpašā fondā miljonus, kurus pēc tam pārdala par labu trūcīgākām vietvarām. Taču tas, kā pašvaldības šo naudu izmanto un cik taisnīgs beigās ir rezultāts, rada daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uģis Mitrevics, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Valdība un pašvaldības šobrīd aktīvi apspriež izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kas, vienkārši izsakoties, nosaka, cik lielā mērā bagātajām pašvaldībām ir jādalās ar tām, kurām ir mazāki pašu ienākumi. Neapmierinātību ar esošo sistēmu pēdējos gados ir pauduši arī galvaspilsētas pārstāvji, jo Rīgai kā vienai no lielākajiem iemaksātājiem izlīdzināšanas fondā nepietiek naudas, lai sakārtotu pašai savu infrastruktūru, kamēr citas pašvaldības – naudas saņēmēji – var atļauties ko vairāk. Tagad notiek darbs pie sistēmas maiņas

Krustpunktā
Krustpunktā: gaidāmas izmaiņas SEPLP, Bruņotie spēki vēsta par valsts drošību

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Mar 8, 2024


Reaģējot uz dažādiem satraucošiem paziņojumiem saistībā ar drošības situāciju, ar vēstījumu sabiedrībai nāca klajā Nacionālie bruņotie spēki. Bet par atkāpšanos no amata paziņoja Sabiedrisko mediju uzraudzības padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa savā pamatojumā pieminēja jautājumus, ko esam apsprieduši arī šajā studijā - krievu valodas saturs sabiedriskajos medijos un "Cūka komiksu". Savukārt Rēzeknes dome, par kuras atlaišanu bija vienojusies valdības koalīcija, šķiet, cer palikt savā vietā.  Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Kā labāk dzīvot
Elektrības cenu izmaiņas 2024. gadā

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jan 30, 2024 50:17


No 2023. gada 1. septembra līdz 31. decembrim mājsaimniecībām visu elektrības piegādes sistēmas pakalpojumu tarifu plānu fiksētā daļa jeb maksa par jaudas uzturēšanu bija samazināta par 60%. Kas šogad ir mainījies maksas aprēķinā, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. "Mainījušās ir divas lietas: pirmkārt, ir nedaudz samazinājusies sadales pakalpojuma maksa, tātad sadales tarifu vērtības ir nedaudz samazinājušās. Bet, ņemot vērā to, ka pēdējos četrus mēnešus līdz pagājušā gada decembrim, bija spēkā valsts atbalsta risinājums, kas vēl par 60% samazināja to sadales tarifa fiksēto maksas daļu, tad šobrīd no pirmā janvāra maksājumi ietekmēs divas pozīcijas: viens ir šīs, sadales tarifavērtības, bet otrs - tas, kā ir mainījies valsts atbalsta risinājums," skaidro Gunta Līne. "Šis bija tāds politisks lēmums apstiprināts, manuprāt, Elektroenerģijas tirgus likumā, kādā veidā no 1.janvāra attiecīgi šis atbalsta risinājums mainīsies. Tas ir kļuvis vairāk mērķēts un šī atbalsta mehānisma mērķis ir nodrošināt tādu pakāpeniskākas sadales pakalpojuma maksas izmaiņas jeb pieaugumu. Attiecīgi šobrīd no 1.janvāra spēkā ir tā saucamais atbalsta griestu risinājums, kas ir nedaudz mazāks nekā šis iepriekšējais." Skaidrojums nav vienkāršs, atzīst arī Gunta Līne. "Tas, kas ir jāzina mājsaimniecībām, ikvienam mājsaimniecības jeb privātpersonu pieslēgumiem no vienas fāzes 16, 20, 25 ampēriem un trīs fāzu 16, 20 un 25 ampēriem sadales pakalpojuma izmaiņas būs relatīvi nelielas  - fiksētās maksas pieaugums būs aptuveni 50 centi līdz divu eiro apjomā mēnesī."

Zināmais nezināmajā
No nabadzīgiem nomadiem līdz zelta kalniem - Arābijas izmaiņas simts gadu laikā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Dec 4, 2023 51:03


Šodien tas ir reģions ar milzīgiem debesskrāpjiem, bagātību un teju futūristikām idejām par to, kā mainīt nabadzīgo tuksnesi sev apkārt, pirms simts gadiem - trūcīga nomadu kopiena. Persijas līča valstis simts gadu laikā ir piedzīvojušas milzīgas pārmaiņas - lielākoties, pateicoties naftai. Kā notika šis vēsturiskais atklājums? Par vēsturi un mūsdienām saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku. Kad pašu mājās valda sniegs un sals, ne viens vien cilvēks sauli meklē kādās tālākās zemēs. Siltus saules starus un karstas tuksneša smiltis arī ziemā iespējams meklēt Tuvo Austrumu reģionā, tostarp Persijas līča valstīs. Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, Omāna, Bahreina, Kuveita, Katara - šīs valstis ir atšķirīgas gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan savā atvērtībā, gan arī resursos, ar kuriem gūt ienākumus. Viens no šiem resursiem ir nafta, un par to, kā tas mainījis Persijas līča valstu vēsturi, saruna raidījumā. Paklāju aušanas tradīcijas Tuvo Austrumu kultūrā Bet pirms tam vēl kāds ieskats Tuvo Austrumu kultūras vēsturē, proti, paklāju aušanas tradīcijās, no kurām pazīstamākā un augsvērtīgākā ir Persijas tehnika. Kāda ir šo paklāju vēsture, kā 15.-16. gadsimtu mij­ā tie kļuva populāri Eiropā un kur tie kalpoja par statusa simbolu, skaidro vēsturnieks Imants Ļaviņš. Pareizi būt teikt – sietie bārkstainie austrumu paklāji. Un lai saprastu, cik  daudz darba tas paģēr, tad runa ir par 100 tūkstošiem mezglu uz vienu kvadrātmetru – teic  vēstures doktors un Austrumu kultūras pētnieks Imants Ļaviņš. Skatot pagātnē, Austrumu paklāju aušana bija izplatīta vairākos reģionos – Turcijā, Ēģiptē, Kaukāzā, Ķīnas Rietumos un Indijā un laika gaitā katrā reģionā izveidojās savs stils un paklāju raksts. Kāda bija sākotnējā šo paklāju  funkcija un kā tie kļuva par statusa simbolu Eiropā, par to stāsta  Imants Ļaviņš. Paklājus no vilnas, kokvilnas vai zīda diegiem auda, vai mezgloja horizontālas vai vertikālās  stellēs un šim filigrānajam un  nogurdinošajam darbam, ko parasti veica sievietes, vajadzēja lielas prasmes. Vēsturnieks Ļaviņš rāda datora  monitorā piemērus  ar seniem Austrumu paklājiem, kur redzami ornamenti, ziedu raksti, kā arī  ainas no medībām. Atšķirībā no Rietumiem, kur paklājs liecināja par turību, tad Austrumu tautās tam bija  praktiska funkcija: tos arī izmantoja  reliģiskās ceremonijās, metoties ceļos un pielūdzot Allāhu, kā arī mirušos apbērēja ietītus paklājos. Paklājā veidotie raksti simbolizēja paradīzi, ar ziedošiem augu motīviem un upēm, pilnām ar zivīm.

Kā labāk dzīvot
Gāzes tirgus mājsaimniecībām atvērts jau sešus mēnešus: vai ir kādas izmaiņas

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Nov 8, 2023 47:03


Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā, no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām ir pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Vai un kas ir mainījies šo sešu mēnešu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē SIA "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, "Elektrum" pārstāvis Uldis Mucinieks un uzņēmuma "Latvijas gāze" valde loceklis Egils Lapsalis.

Kā labāk dzīvot
Vai izmaiņas Elektroenerģijas likumā ietekmēs saules enerģijas izmantošanas iespējas

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Oct 3, 2023 46:26


Eksperti uzskata, ka valdības veiktie grozījumi Elektroenerģijas likumā faktiski apstādina tālāko mikroģenerācijas attīstību, jeb saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Vai bez neto uzskaites sistēmas saules baterijas kļūst neizdevīgas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē saules paneļu lietotāji Agris Krusts, Jānis Kronbergs un Ēriks Dobelis. Sazināmies ar biedrības "Saules enerģijas asociācija" pārstāvi Aigaru Kalniņu.

Zināmais nezināmajā
Pētnieks: Vārnas pēdējās desmitgadēs piedzīvojušas lielas ģenētiskās izmaiņas

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Sep 20, 2023 46:02


Kas liek putniem vākties baros, skudrām strādāt sinhroni un sikspārņiem pārvietoties tā, it kā tos vadītu kāds spēks no malas? Kas ir šīs vienotās kolektīvās uzvedības pamatā dzīvniekiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biologs, Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams. "Grupā ir drošāk," atzīst Indriķis Krams, skaidrojot, ka daudzi dzīvnieki dzīvo lielākās grupās, kas nav tikai radinieki. Dzīvojot grupa, var daudz ko darīt un justies drošāk. "Kāds var ar kaut nodarboties drošāk, ja nav jāskatās riņķī, ka tev nezogas klāt plēsējs, vai neuzglūn kāda cita nelaime," norāda Indriķis Krams. Cilvēku pasaulē viņš norāda uz situāciju Ukrainā, ka sociālais dzīves veids un spēja dzīvot grupā ikdienā daudzus paglābj. Individuālistiem ir grūtāk. Dzīvnieku pasaulē viņš norāda uz pelēko vārnu. "Tas ir putns, kas gluži pa Doma laukumu vēl tik brīvi nesoļo, bet, domāju, drīz arī šeit būs daudz vairāk," vērtē Indriķis Krams. "Tas, ko mēs pa pēdējiem 10 gadiem esam novērojuši, ka vārnas, būdami ļoti individuālistiski dzīvnieki, kas vēl pavisam nesen dzīvoja pāros, pa vienam, pašlaik, ko mēs redzam Rīgā, it sevišķi, ka vārnas dzīvo grupās pa 30, 50, pa 70 putniem. Vārnas pa pēdējiem 10, varbūt 20 gadiem ir piedzīvojušas ļoti lielas ģenētiskas izmaiņas, genoms ir stipri mainījies, acīmredzot sāk dominēt tā ģenētiskā informācija, kas atbildīga par sociālo uzvedību. Acīmredzot pilsēta ir vide, kurā ir vēlams dzīvot grupās. Tomēr, ka tu esi stiprs grupas ietvaros, partijas ietvaros, tu esi augstskolas beidzēju kluba loceklis, tu esi basketbolists, vai tu esi hokejists. Tās ir tās formālās, neformālas grupas, kas mums palīdz dzīvot labāk, justies drošāk. Acīmredzot pilsētā vajag būt sociālākam, ne tikai cilvēkam, bet arī vārnām." Vārnas nākotnē varētu pulcēties arī vēl lielākās grupās, bet Latvijas iedzīvotājus Indriķis Krams vērtē kā nekooperatīvus. "Pieļauju, ka kooperativitātes pakāpe mūsos pieaug, mēs aizvien vairāk un vairāk ieraugām tos labumus, kurus mēs kopā varam iegūt. Un tādā veidā es domāju, ka mēs drīz apdzīsim dažu labu daudz ekonomiski attīstītāku valsti," uzskata Indriķis Krams. Dažādi ceļi jaunpienācēju ievešanai esošajā barā Zooloģiskajā dārzā „Katrai dzīvnieku sugai ir savas nianses un katram dzīvniekam arī savas: vieni sadraudzējas un ir mīla no pirmā acu uzmetiena, bet citiem – kaut uz galvas stāvi, nu nemaz simpātijas nerodas. Jo  augstāk attīstītāks dzīvnieks, jo sarežģītāk notiek jaunpienācēju ievešana jau esošā barā,” teic Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns. Katram dzīvniekam, vienalga, vai tās ir vardes, vai pērtiķi, vai lauvas, vai zivis, katram ir sava teritorija un ikviens jaunpienācējs sākotnēji tiek uztverts ar  aizdomām un tam ir jāiekaro sava vieta gan teritorijas ziņā, gan bara hierarhijā. Interesējamies, kā notiek jauno pieņemšana Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Kad dzīvnieks tiek atvests, tad, ja ir nepieciešamība, tas nonāk karantīnā, kur aptuveni mēnesi zoodārza speciālisti to novēro, pārbauda veselību un tad pienāk brīdis, kad jaunpienācēju iepazīstina ar pārējiem. Par to stāsta Māris Lielkalns. Runājot par zīdītājiem, ja gadījumā uzreiz nerodas saskaņa, tad jaunpienācējs tiek ielaists atpakaļ savā voljērā, kas jau viņam ir ierasta teritorija un pēc laika piejaucēšana barā turpinās. Atsevišķs stāsts ir par dzīvnieku pārošanu, kad no cita zooloģiskā dārza atceļo jauns tēviņš vai mātīte, lai turpinātu konkrētas sugas pēctecību. Slavenais britu zoologs un rakstnieks Džeralds Darels vienā no savām grāmatām rakstīja, ka  dzīvnieku, tā teikt, laulību ceremonijā kāzu viesi, tas ir, zoodārza darbinieki parasti stāv satraukumā pie voljēra ar slotām un ūdens šļūtenēm rokās, ja nu gadījumā jaunais pāris ir gatavs viens otram rīkli pārkost un tie ir steidzami jāizšķir. Runājot par to, kā zooloģiskā dārza darbinieki palīdz jaunpienācējiem labāk iejusties jaunajās mājās, Māris Lielkalns stāsta par bebru Čāpiņu, kur iepazīstināšana ar potenciālo partneri notika, sūtot no vienam otra personiskās mantas. Savukārt mazā lācenīte, par kuru varējām lasīt plašsaziņas līdzekļos šī gada pavasarī, proti, lāčabērns, kas aprīlī bez mammas palicis, klīda gar Alojas-Limbažu ceļu un tika nogādāts Rīgas zoodārzā, maija beigās devās uz savu jauno mājvietu „La Taniere” zoodārzu-patversmi Francijā. Un lai lācenītei būtu mazāks stress, līdzi tika iedota zvērēna mīļmantiņa - plīša ziemeļbriedis.

Po prostu Wschód
Ukraina. Czy warto zabiegać o porozumienie zbożowe z Rosją?

Po prostu Wschód

Play Episode Listen Later Aug 15, 2023 19:06


W weekend Rosjanie poinformowali, że ostrzelali statek handlowy płynący do ukraińskiego Izmaiłu i przeprowadzili na nim kontrolę. Jeśli rzeczywiście tak było, czy to oznacza, że Moskwa przechodzi do kolejnego etapu prób torpedowania ruchu cywilnego na Morzu Czarnym po ostrzałach ukraińskich portów? Czy Zachód ma zabiegać o wznowienie umowy zbożowej, czy może lepiej zignorować Rosję i militarnie zapewnić bezpieczeństwo żeglugi? Na te pytania odpowiada Daniel Szeligowski z Polskiego Instytutu Spraw Międzynarodowych. Podcast można wesprzeć na Zrzutce i Patronite. https://patronite.pl/PoProstuWschod https://zrzutka.pl/6m35sn.   Jeśli spodobał się Państwu konkretnie jeden odcinek, możecie przekazać napiwek buycoffee.to/ppw   Playlista Radio Wschód, czyli najlepsza muzyka ze Wschodu https://cutt.ly/BRLGvhP   Zachęcam do zajrzenia na fan-page Po prostu Wschód: https://www.facebook.com/poprostuwschod https://www.instagram.com/po_prostu_wschod/ Mój Twitter https://twitter.com/PogorzelskiP⁠⁠ #Ukraina, #Rosja, #wojna, #gospodarka, #sankcje, #biznes, #oligarchowie, #ekonomia, #przemysł, #rolnictwo, #zboże, #handel

Kā labāk dzīvot
Kas mums jāzina par izmaiņām tiešo norēķinu kārtībā dzīvojamajās ēkās?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Aug 8, 2023 47:51


Kas mums jāzina par izmaiņām tiešo norēķinu kārtībā pēc tam, kad par jauno Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektu darba grupa sprieda 1.augustā? Vai godprātīgus maksātājus tas pasargās no pakalpojumu atslēgšanas? Studijā iztaujājam "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītāju Gati Rozi un Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītāju Vitoldu Peipiņu.

Krustpunktā
Krustpunktā diskusija: Pārtikas cenu izmaiņas

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Jul 19, 2023


Pārtikas cenas pēc straujā lēciena pēdējā laikā sāka nedaudz kristies, taču ļaudis sagaida, ka cenu samazinājumam vajadzētu būt krietni izteiktākam. Cik pamatota ir kritika, ka augstās cenas diktē mūsu lielveikalu negausīgā vēlme pēc lielas peļņas? Vai tiešām kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā - pārtikas veikalos cenas ir zemākas? Kā cenas ietekmēs šīs vasaras sausums, energoresursu cenu izmainņas un kāpēc cenas veikalu plauktos turpina palielināties pat tad, kad ražotāji tās jau sen ir samazinājuši? Krustpunktā analizē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšēdētājs Guntis Gūtmanis, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

CILVĒKJAUDA
#152 Kā tikt pie laba darba un vērtīgiem darbiniekiem - SANTA LĪCE-KRŪZE

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later Apr 28, 2023 104:36


Pasaule pēdējo 30 gadu laikā ir neiedomājami mainījusies, bet iespējas tajā ir visiem, tāpēc Santas Līces-Krūzes saruna noderēs, jo viņa tajā sniedz vērtīgus praktiskus ieteikumus gan par to, ko iekļaut un neiekļaut savā CV, gan darba meklēšanas paņēmieniem, gan lietām, ko labāk nedarīt, meklējot darbu, kā arī informāciju, kas būs noderīga darba devējiem, lai atrastu un noturētu vērtīgus darbiniekus.Saruna ar Santu Līci-Krūzi, kura ir karjeras koučs un personāldaļas direktore uzņēmumā Printful, kur strādā 600 darbinieku ir par izpratni par cilvēku motivāciju un attieksmi pret darbu - tā mainās, pamazām mainoties darbinieku paaudzēm. Lai arī jaunie cilvēki uz savām iespējam bieži vien raugās plašāk un drosmīgāk, Santa uzsver, ka savs skatījums ir jāpaplašina arī cilvēkiem ar lielāku darba stāžu, jo katram vecumam un pieredzei ir sava vērtība.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads7:3 Ko, strādājot personālvadībā, visbiežāk nākas atgādināt cilvēkiem par viņu iespējām10:54 Darba devēju izaicinājumi, meklējot un pieņemot darbā gados jaunus cilvēkus19:08 Izmaiņas, kas pēdējā laikā novērojamas trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku attieksmē pret darbu24:08 Ieteikumi vadītājiem ar ierobežotiem laika resursiem – kā sniegt iedarbīgu atgriezenisko saiti savai komandai34:04 Vispārējās tendences Latvijas darba tirgū, ar ko darba devējiem noteikti jārēķinās39:40 Ko darīt cilvēkam, ja ap piecdesmit gadu vecumu ir grūtības dabūt darbu42:12 Kā sastādīt korektu CV, kādu informāciju tajā nevajadzētu iekļaut48:44 Maz izmantoti veidi, kā meklēt darbu1:01:55 Darba intervija – ko ņemt vērā, gatavojoties uz to1:05:04 Kā palielināt savas iespējas atrast darbu, ja tas ilgstoši nav izdevies1:08:45 Kļūdas, kuru dēļ darba ņēmēji nepelna pietiekami un kā to mainīt1:23:30 Ieteikumi attiecībā uz tīklošanu jeb networking1:26:08 Recepte, kas cilvēkam jādara, lai viņš turpinātu būt neapmierināts darbā un nesaņemtu pietiekami daudz naudas1:32:11 Ko darīt darba dēvējam, lai tas arī turpmāk iedzīvotos problēmās kā ar esošajiem, tā potenciālajiem darbiniekiem1:36:30 Darbs un cilvēka apmierinātība ar dzīvi, un ko varam mainīt savā attieksmē