Podcasts about Varak

Découvrez cette neuvième prédication de la série sur Matthieu 26 et 27.Orateur: Florent Varak

Raidījumā Kultūras rondo dodamies uz Valmieru, lai tiktos ar gleznotāju Māri Čačku un runātu gan par viņa jauno un personisko izstādi "Satelīti" Valmieras muzejā, gan par Čačkas vadītā Daugavpils Marka Rotko muzeja jauno izstāžu sezonu un pārmaiņām, savā paspārnē ņemot arī pilsētas novadpētniecības muzeju. Krāsu prieku un siltumu, ko pašlaik nevaram baudīt Latvijas dabā, šai gadalaikā krietni varam sasmelties vizuālajā mākslā. Gleznotājs Māris Čačka ar krāsām spēlējas lielos laukumos un uz audekla raksta savu dienasgrāmatu. „Mums katram ir savs “visums” – to veido cilvēki, atmiņas, notikumi un sajūtas,” – tā par savu jaunāko personālizstādi „Satelīti” Valmieras muzejā saka mākslinieks Māris Čačka. „Satelīti” ir tie redzamie un neredzamie pavadoņi, kas piepilda mūsu dzīves orbītas, un sajūtas par viņiem Čačka iegleznojis arī savos jaunākajos darbos. Šī izstāde Mārim Čačkam ir ļoti personiska – lai gan pats dzimis Varakļānos un strādā Daugavpilī, kur vada Rotko muzeju, ar Valmieru viņu vieno īpašas saites. Gleznotāja Māra Čačkas izstāde „Satelīti” līdz 12.februārim būs skatāma Valmieras muzejā. Bet Māris Čačka ir ne vien gleznotājs, bet arī starptautisku mākslas projektu un simpoziju kurators un Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra – tagad Rotko muzeja – vadītājs. No decembra sākuma līdz 8.februārim Rotko muzejā skatāmas piecas jaunas ziemas sezonas izstādes. Četras no tām šogad mērķtiecīgi atvēlētas kaimiņzemes Lietuvas māksliniekiem – Medai Norbutaitei, Solveigai Gutautei, Diānai Rudokienei un Rokam Dovidēnam, bet piektā tapusi sadarbībā ar Hamburgā bāzēto mākslas konsorciju “Pashmin Art” un pulcē dažādu valstu māksliniekus. 

Aināram Kiserovskim muzyka ir gondarejuma i mīra nesieja, kū navar pasaceit vuordūs, tū var izpaust muzykā. Muzikis, muzykys pedagogs i dirigents Ainārs Kiserovskis piec studeju Reigā niu nūsaenkuruojs dzymtajuos Rēzeknis nūvoda Dekšuorēs. Sovulaik vuicejīs vītejā muzykys školā Varakļuonūs, tod Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā (niu Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola), naseņ absolviejs Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis kordirigiešonys klasi i niu struodoj Varakļuonu Muzykys školā i Latgolys Muzykys i muokslys vydškolā. Aināra leluokais vylynuojums palikt Latgolā beja „mīlesteiba pret dzymtū vītu, cylvāki apleik. Latgola vylynoj ar sovu vīnkuoršeibu, ar sovu labesteibu. Ir eistyn vīglai struoduot. Vīns nu leluokūs pļusu ir tys, ir vīnkuorši.” Ainārs voda jauktū vokalū ansambli „Nona” i Varakļuonu sīvīšu kori „Dzelvērte”. Dorbojūtīs ar amaterkolektivim, Ainārs redz, ka „leluokais izaicynuojums ir amaterim stuosteit, ka muzyka – tys ir dorbs. Ka mes gribim kvalitati, tod ir daudz, intensivi i aktivi juostruodoj. Ari pats mozuokais mieginuojums ir myusu ceļš iz kvalitati. Kod es paceļu rūkys, tod ir juobyut mīram, i nikaidys runuošonys pa vydu. Parunuosim piec mieginuojuma. Disciplinai ir juobyut.” Dorbā ar bārnim kai školu stuņdēs, tai i interešu izgleiteibā, kur Ainārs voda zānu vokalū ansambli i pyrmsškolys vacuma bārnu grupu, „juobyut stingreibai lelai i respektam pret pedagogu, i piec stuņžu ir juobyut ari, kai es sovim puišim soku, čomam. Juoatrūn tī rūbeži.” Dorbs ar cylvākim kai īdvesmoj, tai ari nūgurdynoj voi izsmeļ, tok Ainārs muzykā atrūn pīpiļdejumu. „Koncerti ir muns energejis lādeņš, skateituoji, kuri ir koncertūs. Ka tu redzi, ka cylvākim ir patics tys, kū jī ir dzierdiejuši voi redziejuši, ir taida gondarejuma sajiuta. Gondarejums ir muna leluokuo mīra ūsta. Ka koncerts eistyn ir izadevs, tod manī īsatuoj mīrs. Gondarejums ir muns leluokais mīrs.” Aināra nūvieliejums svātku laikā: „Atrast mīru. Prīcuotīs par mozom un vīnkuoršom lītom. Aicynoju katru sagaideit tū mozū Zīmyssvātku breinumu, jis nūteikti atīs, tikai jis ir cīši juogaida.”    

Varakļuonu nūvods beja vīneiguo pošvaļdeiba, i juos apvīnuošona ar kaidu nu kaimiņu nūvodim īprīškejā administrativi teritorialajā reformā beja palics kai naatrysynuots vaicuojums. Da ituo saleidzynojūši mozais Varakļuonu nūvods dzeivoja pats par sevi, koč vys vēļ pyrma četru gou beja zynoms, ka vysatycamuok tai tys palikt navarēs, i jam byus juopīsavīnoj Rēzeknis voi Modūnis nūvodam. Atbiļdeiguo ministreja plānuoja Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Modūnis nūvodu, tū vairuokuos aptaujuos nūruodeja ari nūvoda īdzeivuotuoji, tok īprīškejuo, 13. Saeima, lēme Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Rēzeknis nūvodu. Varakļuonu pošvaļdeiba 13. Saeimys lāmumu apstreidēja Satversmis tīsā. Piec tam Satversmis tīsa pīzyna, ka 13. Saeimys lāmums naatbiļst vaļsts pamatlykumam (Satversmei). Tuo vysa rezultatā tyka puorcaltys pošvaļdeibu vieliešonys Varakļuonu i Rēzeknis nūvodūs, i sovā ziņā Varakļuonu vaicuojums tyka īsaldāts. Tikai pārnejuo gods 13. junī piec treiju godu vaicuojums otkon rysynuots Saeimā, grūzūt Administratīvū teritoreju i apdzeivuotūs vītu lykumu, i itūreiz jau Varakļuonus pīvīnuoja Modūnis nūvodam. Bet vaicuojums ar tū nanūsaslēdze, deļtam ka ituo gods 13. janvarī Satversmis tīsa, piec 20 Saeimys deputatu īsnīgtuo pīteikuma, īrūsynuoja lītu, kab izvārtātu, voi Varakļuonu pīvīnuošona Modūnis nūvodam atbiļst Satversmei. Izaver, ka 13. datums Varakļuonim byus zeimeigs, deļtam ka ituo gods 13. junī Satversmis tīsa pījims lāmumu, voi Saeimys sasprīsatais par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam beja Satversmei atbiļstūšs, i voi nav juosuoc otkon vyss nu gola. Saīt kalamburs, tok raudzeisim saprast, voi tam vysam ir kaids logiskys punkts i kod. Deļtuo šudiņ iz sarunu aicynuojom 14. Saeimys deputatus nu Vaļsts puorvaļdis i pošvaļdeibys komisejis Administrativi teritorialuos reformys rezultatu izviertiešonys apakškomisejis – apakškomisejis prīšksādātuojs Valdis Maslovskis (ZZS) i bejušais komisejis prīšksādātuojs, niu tikai komisejis puorstuovs Juris Viļums (AS), kai ari jurists, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns.

Florent Varak - Matthieu 2.1-12 ➡️ DESCRIPTION: Des mages venus de l’Orient viennent adorer le Messie qui vient de naître. Leur émerveillement surprend autant que l’indifférence des prêtres juifs qui connaissaient pourtant les prophéties messianiques. Ils restent de marbre. Hérode, quant à lui, craint beaucoup la concurrence – il se sent menacé par cette naissance. Finalement, aujourd’hui comme hier, l’Enfant-Roi invite une réponse : l’indifférence, le rejet ou l’adoration… PLAN: Les mages cherchent ! (2.1-2) Hérode s’inquiète ! (2.3) Les prêtres s’en fichent ! (2.4-6) Hérode rejette ! (2.7-8) Les mages adorent ! (2.9-12) Textes complémentaires: Psaumes 72 ; Ésaïe 60.1-6

Florent Varak - Matthieu 2.1-12 ➡️ DESCRIPTION: Des mages venus de l’Orient viennent adorer le Messie qui vient de naître. Leur émerveillement surprend autant que l’indifférence des prêtres juifs qui connaissaient pourtant les prophéties messianiques. Ils restent de marbre. Hérode, quant à lui, craint beaucoup la concurrence – il se sent menacé par cette naissance. Finalement, aujourd’hui comme hier, l’Enfant-Roi invite une réponse : l’indifférence, le rejet ou l’adoration… PLAN: Les mages cherchent ! (2.1-2) Hérode s’inquiète ! (2.3) Les prêtres s’en fichent ! (2.4-6) Hérode rejette ! (2.7-8) Les mages adorent ! (2.9-12) Textes complémentaires: Psaumes 72 ; Ésaïe 60.1-6

Aizvadītajā nedēļā jaunieši no Latgales un dažādām citām Latvijas vietām Krāslavas novada Dagdā piedalījās latgaliskajā jauniešu seminārā “Atzolys”. Semināru rīkoja Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, kas kopā ar Latgalei nozīmīgiem cilvēkiem, aicināja jauniešus radoši iesaistīties dažādās nodarbībās, ekskursijās un lekcijās, izzinot latgaliešu kultūru, valodu un vēsturi. “Atzolys” jau vairāku gadu garumā ir nozīmīgs latgaliešu valodas popularizētājs tieši jauniešu vidū, par to pārliecinājās arī Inta Savicka, apmeklējot šo semināru. Aizvadītājā nedēļā Krāslavas novada Dagdas vidusskola bija jauniešu rosības piepildīta. Vairāk nekā 20 jaunieši no Balviem, Varakļāniem, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas, Liepājas un pat Bostonas caur dziedāšanu, lekcijām, meistarklasēm kopā izzināja latgaliešu valodu, kultūru, vēsturi un tradīcijas. Tika aizvadīts latgaliskais seminārs jauniešiem “Atzolys” jeb latviski “jaunie asni”. Piemēram, iepazīt latgaliešu valodu un kultūru dažādos aspektos un izmēģināt arī darbībā jauniešiem bija iespēja kopā ar Mārtiņu Kozlovski jeb Kozmenu, kas pasniedza improvizācijas pamatus, Jānis Kronis caur praktiskām nodarbībām iepazīstināja ar teātra mākslu, par Latgales mārketingu stāstīja uzņēmējs un zīmola “Latgalactica” radītājs Raimonds Platacis. Tāpat kopā ar Latvijas Radio paspārnē tapušā raidieraksta “5breinumi” komandu jauniešiem bija iespēja veidot arī savu podkāstu. Latgaliskajā seminārā “Atzolys” galvenā saziņas valoda ir latgaliešu valoda. Jaunieši atzīst, ka seminārs ir viena no vietām, kas mudina viņus nekautrēties no runāšanas latgaliski un apzināties, cik vērtīgi tas ir. Sižetu veidoja Inta Savicka.

Valsts iegulda "airBaltic" obligācijās. Eksperti uzskata: būs grūti atpelnīt aizdevumu. Eiropā un tai skaitā Latvijā šodien ir nacisma sagrāves un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas diena. Pēc nedaudz vairāk nekā nedēļas Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā lems par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Tā šodien lēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vēja parkus Latvijā varētu sākt būvēt jau šogad. VARAM informē par aktuālo situāciju ar azbesta atkritumiem.

Listen to Michelin star and award-winning chef Jason Atherton as he prepares incredible dishes from fresh British tomatoes; Middle Eastern Master Chef Greg Malouf and Chef Sonu Koithara, Executive Chef at Taj Exotica Resort and Spa fills us in with their four hands dinner; A sweet intro to the weekend as we speak with Diva and Preet of Varak and world pastry chef champion Angelo Musa; And we tell you the brunch that takes the whole family to a magical experience.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Apreļs ir Latgolai viesturiski cīšī svareigu nūtykumu laiks, kurā mes 27. aprelī svietejom ari Latgolys kongresa dīnu. Šudiņ pi myusu gostūs ir projekta “Latgaliešu kopienas līderības un piederības stiprināšana, īstenojot Latgales kongresa idejas” vadeituoja Ilga Šuplinska. Projektā, kura sauklis ir “Esi i dori” kūpumā beja paradzāti 18 pasuokumi, nu kuru daži nūtiks ituo goda aprelī: Latgalīšu volūdys forums Varakļuonu Nūvoda muzejā 19. aprelī, nūvodvuiceibys stuņdis attuolynuoti kotram školys vacumpūsmam, kai ari diskuseja “Latgalīšu volūda medejūs” Latvejis Nacionalajā bibliotekā i tīšsaistē 26. aprelī. Sarunā klausīs vaira par plānuotajom aktivitatem i tūs mierkim.

Pasaulī zynoma i populara tradiceja ir cylvākam svātku dīnā veļteit kaidu dzīsmi. Vysaiduos pasauļa volūduos pazeistam “Happy birthday” jeb “Daudz laimis dzimšonys dīnā” variantus. Latvejā literarajā volūdā asam dajiukuši dzīduot “Daudz baltu dieniņu”, “Augstu laimi prieku” voi kaidu cytu. Tok i latgalīšim ir sova apsveikšonys – voi kai latgaliski lobuok saceit “sveicynuošonys” – dzīsme. Tei dzīsme ir “Sveicynojam, vielejam” voi variantūs atrūnama ari kai “Šai gūda dīneņā”. Literaturviesturnīks, volūdnīks Mikelis Bukšs dzīsmi “Sveicynojam, vielejam” pīskaita pi tautys dzīsminīku anonimuos dzejis. Jis roksta, ka itei dzīsme dzīduota kuozuos i cytuos gūdeibuos, kod kaidam juonūvielej kas lobs. I kas tod ir tys lobuokais, ka na lītys kas zemnīka sātu padora skaistuoku i boguotuoku. “Sveicynojam, vielejam” dzeja – voi dzīsme kaidu mes tū zynim niu – teik skaiteita par interesantu i originalu ari izbyuvis ziņā, jo panta pyrmuos divejis ryndys ir ritmiski vīnaidys, bet trešai sovs pādu skaits. Vys tik, ka meklej autoru, ir nūruodis, ka “Sveicynojam, vielejam” varātu byut literata i gruomotu izdevieja Andryva Jūrdža sacarāta dzīsme. Ūtra verseja, ka tuos sacarātuojs var byut Jūrdža laikabīdrys nu Varakļuonu pusis – Juoņs Salinīks, kurs asūt bejs lels puorsoku stuosteituojs, tautys dzīšmu zynuotuojs i ari pats saceriejs dzīsmis.

Welcome to Appendix N Month and the Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration! We will be reading 'The Realms' this month, D&D The Forgotten Realms classic comic book series published by DC and TSR. Dungeons & Dragons: Forgotten Realms Classics (4 book series) https://www.amazon.com/dp/B07JK7NZZY Please join us in our month long read of the adventures of Captain Dwalimor Omen and his crew of the Realms Master : 2 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms 'Hand Of Varak' Issues #1-4 6 MAR, WED > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms 'The Dranreach Saga' Issues #5-8 9 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms 'Triangles' Issues #11-13 13 MAR, WED > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms Issues #9,10&14 16 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D TSR Worlds Annual #1 'Jammers' 20 MAR, WED > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms Annual #1 'Waterdhavian Nights' 23 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms 'Fallen Idols' Issues #15-17 27 MAR, WED > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms Issues #18-21 30 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms Issues #22-25 Leave a message at kirbyskidspodcast@gmail.com Join the Community Discussions ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://mewe.com/join/kirbyskids  ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Please join us down on the Comics Reading Trail in 2024 ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.kirbyskids.com/2023/11/holiday-special-kirbys-kids-giving.html⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ For detailed show notes and past episodes please visit ⁠⁠www.kirbyskids.com

Pādējā laikā Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja ir dagrīzuse viereibu naviņ Rēzeknei, kur juorysynoj finaņšu krīze, bet ari Varakļuonu nūvodam. Niu piec administrativi teritorialuos reformys Varakļuoni ir mozuokais nūvods i pastuov pats par sevi. Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja vierzej lykumprojektu par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam.    Par Varakļuonu i ari par Rēzeknis vaļstspiļsātys asūšū situaceju raidejumā pīsadola Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministre Inga Bērziņa (Jaunuo vīnuoteiba), Varakļuonu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Māris Justs (Latvejis atteisteibai), Latgolys kongresa lāmumu izpiļdi padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns i Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs (Latgolys parteja).

Novadu reforma vēl nav noslēgusies Varakļānos, Garkalnē, kur par robežām drīz lems Saeima. Garkalnes pagasta sadalīšana cēlusi gaismā domstarpības par kārtību, kā šādi jautājumi būtu jālemj, jo skaidri kritēriji likumā nav noteikti. Vienlaikus tie raisījuši diskusiju par to, cik lielā mērā jautājumos par novadu robežām teikšanai jābūt pašiem iedzīvotājiem. Vai vajadzētu arī iedzīvotājiem referendumā ļaut izlemt, kurā novadā viņi vēlētos dzīvot, analizējam Krustpunktā. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs un šīs pašas komisijas deputāts Māris Sprindžuks, viņš arī bijis VARAM vadītājs un Ādažu novada mērs. Garkalnes stāsts īsumā ir tāds: likumā, kas visā valstī mainīja administratīvās robežas, tika noteikts, ka līdz pagājušā gada beigām Ādažiem un Ropažiem ir jāizlemj par Garkalnes piederību, jāpieņem lēmumi, jo Garkalne tika pievienota Ropažu novadam. Ropažos veica iedzīvotāju aptauju, kurā nolēma, ka Baltezera ciems un apkaime un Mārsili būs Ādažu novadā, pārējais - Ropažu novadā. Cilvēki ir izteikuši neapmierinātību, norādot, ka aptaujas nav bijušas ar pilnīgi skaidriem nosacījumiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vairāk Garkalnes vajadzēja nonākt Ādažu novadā. Katrā ziņā Ropaži lēmumu ir pieņēmuši, bet Ādaži gaida šos nosacījumus un skaidrību, kurai jābūt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs jau 2025. gadā. Galu galā kad lēmums par Garkalnes piederību tiks pieņemts un kurš to izdarīs? Un vai ir iespējams, ka Garkalne paliek viens veselums pie vienas vai otras pašvaldības? 

Novadu reforma vēl nav noslēgusies Varakļānos, Garkalnē, kur par robežām drīz lems Saeima. Garkalnes pagasta sadalīšana cēlusi gaismā domstarpības par kārtību, kā šādi jautājumi būtu jālemj, jo skaidri kritēriji likumā nav noteikti. Vienlaikus tie raisījuši diskusiju par to, cik lielā mērā jautājumos par novadu robežām teikšanai jābūt pašiem iedzīvotājiem. Vai vajadzētu arī iedzīvotājiem referendumā ļaut izlemt, kurā novadā viņi vēlētos dzīvot, analizējam Krustpunktā. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs un šīs pašas komisijas deputāts Māris Sprindžuks, viņš arī bijis VARAM vadītājs un Ādažu novada mērs. Garkalnes stāsts īsumā ir tāds: likumā, kas visā valstī mainīja administratīvās robežas, tika noteikts, ka līdz pagājušā gada beigām Ādažiem un Ropažiem ir jāizlemj par Garkalnes piederību, jāpieņem lēmumi, jo Garkalne tika pievienota Ropažu novadam. Ropažos veica iedzīvotāju aptauju, kurā nolēma, ka Baltezera ciems un apkaime un Mārsili būs Ādažu novadā, pārējais - Ropažu novadā. Cilvēki ir izteikuši neapmierinātību, norādot, ka aptaujas nav bijušas ar pilnīgi skaidriem nosacījumiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vairāk Garkalnes vajadzēja nonākt Ādažu novadā. Katrā ziņā Ropaži lēmumu ir pieņēmuši, bet Ādaži gaida šos nosacījumus un skaidrību, kurai jābūt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs jau 2025. gadā. Galu galā kad lēmums par Garkalnes piederību tiks pieņemts un kurš to izdarīs? Un vai ir iespējams, ka Garkalne paliek viens veselums pie vienas vai otras pašvaldības? 

Malgré les guerres, les attentats, les injustices que le monde a connus en 2023, la naissance de Jésus, vient rappeler que la vie est plus forte que la mort. Partout dans le monde, des chrétiens témoignent de cette bonne nouvelle même s'ils sont persécutés. Parmi eux figurent les chrétiens arméniens qui, dès l'année 301 après Jésus-Christ, continuent à affirmer leur attachement au Christ même au milieu des guerres et des nettoyages ethniques dont ils ont été victimes. Au sein des villes, les chrétiens ne sont pas toujours les bienvenus, comme ce fut le cas pour l'Enfant né à Bethléem. Les invités de cet épisode spécial de "L'Eglise d'aujourd'hui" sont le père Pierre Vivarès (curé à Saint-Paul-Saint-Louis, Paris IV et aumônier de la préfecture de police de Paris), la pasteure Sophie Ollier (l'église protestante unie de Pentemont-Luxembourg, Paris VI) et le Père Manuel Racho-Hovhannessian (prêtre de l'église apostolique arménienne Sainte-Croix-de-Varak). Ces représentants de trois dénominations chrétiennes rappellent que la naissance du Christ apporte de la lumière même dans la nuit la plus sombre. L'émission "L'Eglise d'aujourd'hui" est écrite et présentée depuis 2022 par Matteo Ghisalberti (auteur), elle est proposée par le diocèse de Monaco et diffusée sur RMC le samedi à minuit après l'After Foot (20h-minuit).

Stāsta mākslas vēsturniece Ināra Bula Varakļānu muižas pasūtītājs bija Polijas karalistes lielkanclers Jans Jenžejs Juzefs Borhs (1713–1780), kura dzimtai Varakļānu  īpašumi piederējuši jau kopš 16. gs. Muiža tika celta 1783.–1789. gada pēc Vinčenco Macoti projekta un to mantoja J. J. J. Borha dēls Mihaels Johans Borhs (1753–1810). Grāfs Mihaels Johans Borhs 18. gs. otrā pusē izziņas nolūku vadīts devās uz Itāliju – Sicīliju – un Maltu, kur ietekmējās no šī reģiona mākslas. Viņš zīmējumos fiksējis teju vai visu redzēto, sākot no iespaidīgajiem dabas skatiem līdz pat vietējiem zemniekiem. Atgriežoties Varakļānos, viņš pasūtīja sienu gleznojumus ar ceļojumā redzētajiem motīviem. Katrā muižas telpā atsegtie gleznojumi uzrāda atšķirīgu tematiku. Turklāt, veicot atsegumus, atklājās vairāki krāsu slāņi no 18. gs. beigām, kas liecina par pārgleznojumiem jau Mihaela Johana Borha laikā. Iespējams, ka grāfs pats mainījis ainavu kompozīciju. Supraportu – kas ir ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm – sižeti ir savstarpēji līdzīgi – pārvarā romantiskas kalnu ainavas ar stafāžu. Varakļānu muižā skatāmie polihromie jeb daudzkrāsainie supraporti dekoratīvā kolonveidīgā ierāmējumā piepildīti ar gleznainiem kalnu skatiem, kurās attēlotie laiski nododas ikdienišķām darbībām. Te iemūžinātas Borha atmiņas par Itālijas dabu ar asociatīvām atsauksmēm uz Sicīlijas un Maltas zemniekiem, kalnainajām ainavām, Kazu grotu. Telpas pretējās sienas plaknē redzams antīka romiešu tempļa atveids – uz postamentiem balstītas filigrānas kolonnas ar dekoratīvām vāzēm, kas sienu iluzori sadala trīs daļās. Kompozīcijas vidū ir ziedu ieskauts ziedoklis, kam abās pusēs Temīda un Vesta, reprezentējot taisnības un mājas pavarda alegorijas. Aija Taimiņa paudusi uzskatu, ka viens no šiem gleznojumiem varētu būt norāde uz diezgan konkrētu vietu un notikumu jaunā grāfa dzīvē. 1776. gada 13. decembra rītā viņš uzsāka ceļu uz Etnas virsotni. Zināms, ka Etnas kalns ir gana sarežģīts un prasa fizisku piepūli pat pieredzējušam ceļotājam. Pēc pārgājiena pa lavas laukiem, viņš vakarā nonāca pie t. s. Kazas grotas, kas atradās sniega un lavas lauku robežā. Sienu gleznojumā redzamas kazas, un vērotāja skatu punkts nāk no tumšas alas, kam apkārt gaiši lauki. Dabaszinātņu pētnieks un mākslas mīļotājs Borhs savos ceļojumos pievērsies arī antīkās pasaules atstātajam mantojumam – arhitektūrai, semantikai un ikonogrāfijai. Grieķu arhitektūras objektus viņš uzmērīja, saskaitīja kolonnas un, kā jau mineraloģijas pārzinātājs, noteica izmantoto akmeņu veidu. Fresku restaurācijas process 21. gs. sākumā bija komplicēts. Gleznojumu atsegšana prasīja ilgu laiku, jo griestu un sienu plaknes pārklāja vairāki apmetumu un krāsu slāņi. Sienu un griestu polihromais gleznojums veikts uz smilts kaļķakmens apmetuma, kas mehāniski stipri bojāts. Steidzami vajadzēja sienu gleznojumus atsegt un konservēt, jo virs tapetēm izplatījās pelējuma sēnīte. Noņemot apmetumu un vēlāku laiku krāsu slāņus, atklājās arī polihroms griestu gleznojums. Diemžēl bojājumu rezultātā, atjaunojot griestu gleznojuma sākotnējo kompozīciju, rekonstrukcijas apjoms aplēsts 90% apmērā. Novērtējot oriģināla zudumu apmērus, pieejamo finansējumu, kā arī kopējās telpas atjaunošanas konceptuālo neskaidrību, mākslinieks–restaurators pieņēma lēmumu veikt atsegumu konservāciju, restaurējot tikai divus supraportus virs rietumu un austrumu puses durvīm, kā arī divas freskas ar līdzīgu tematiku un apjomu kā supraportiem. Atšķirībā no griestu gleznojumiem, visas četras freskas bija darinātas eļļas–līmes emulsijas tehnikā uz plānas apmetuma kārtas bez grunts starpslāņa. Tādēļ gleznojuma krāsu slānis bija plāns, un tam daudz mehānisku un sārmainu bojājumu. Tika veikti kompozīcijas rekonstrukcija un jauni tonējumi krāsu slāņu zudumu vietās. Savukārt antīkās mitoloģijas sienas gleznojumi ir nostiprināti, cerot uz kādreizēju restaurāciju. Varakļānu pilī šobrīd saimnieko muzejs, kas vieš cerības tuvākā nākotnē redzēt atdzimstam Borhu dzimtas mājvietu — šo reto Latgales pērli.

"Grāmatai pa pēdām" šoreiz iepazīstinām ar kādu spilgtu 18. gadsimta enciklopēdistu - cilvēku ar plašu interešu loku, un, ja mēs dotos uz Varakļānu pusi, tad tur daudz dzirdētu par viņa dzimtas mantojumu. Stāsts ir par Mihalu Janu grāfu Borhu, un ar viņa dzīvesgājumu un izdotajām grāmatām iepazīstinās Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja un vadošā pētniece Aija Taimiņa un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma. Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15. gadsimtam. Mihala Jana grāfa Borha gadījumā uz viņa dzīvi noteikti lielu iespaidu atstājis viņa tēvs - Kurzemes hercogistes diplomāts, amata vīrs Polijas galmā ar lielu ietekmi. Arī dēlam, iespējams, būtu bijusi spoža karjera galmā, tomēr Mihalu Janu grāfu Borhu mēs pieminam kā dabaszinātnieku un kā ceļotāju. Tajā pašā laikā tieši izcelsme pavēra iespējas dēlam iegūt izglītību un karjeru, militāro apmācību, sniedza materiālo nodrošinājumu.  Raidījumā vairākkārt pieminētais jaunā Borha lielais ceļojums jeb “Grand Tour”, kas sākas 1774. gadā, nav nejaušība. Tā ir 18. gadsimta dižciltīga jauna cilvēka izglītības programmas sastāvdaļa, un vienlaikus tēva uzdevumā Borhs dodas diplomātiskās misijās uz Vīni, Romu, Neapoli. Tas ir laiks, kad notiek Polijas dalīšana, un šī ceļojuma vēstules, kas bagātīgi glābajas Ukrainā, Ļvivā, Borha fondā, un to pētniecība nākotnē, iespējams, varētu sniegt kādus jaunus secinājumus. Diplomātiskajās misijās Borhs tiekas ar augstu stāvošām amatpersonām - Vīnē imperatora galmā, Itālijā pie pāvesta kūrijas, tad vizīte Maltas ordeņa mītnē. “Man bija pilna soma ieteikumu vēstulēm”, tā Borhs norādījis savā ceļojumu aprakstā. Tik tālu par diplomātiju. Kā norāda Aija Taimiņa, tad Borhs ir vēlējies būt literāts un daudz rakstīt. Viņš arī daudz no savām iecerēm realizējis, ceļojuma pa Eiropu laikā viņa grāmatas tiek izdotas Romā, Neapolē, Palermo, Turīnā, Milānā. Borha zinātnes valoda ir franču, arī ar tēvu viņš sarakstās franču valodā, bet grāmatas, protams, tiek tulkotas citās valodās. 1776. gadā Borhs no Neapoles devies uz Sicīliju un Maltu un pēc brauciena top darbs - vēstules. Polijas aristokrātijai Polijas dalīšana, kas trešo reizi notiek 1795. gadā, ir smags trieciens ne vien politiski, bet arī personīgi. Karalis vairs nav tronī, valsts ir zaudējusi savas teritorijas un valstiskumu, un tā ir identitātes zaudēšana. Iespējams, tieši tajā brīdī sāk dominēt Borha intereses par dabaszinātnēm, jo diplomātiskās un karjeras iespējas ir zaudētas. Borha dzīves nākamais cēliens turpinās Varakļānu pusē, pārraugot savus iespaidīgos īpašumus, tostarp, rūpējoties par savu bibliotēku. Galu galā - savos ceļojumos viņš allaž iegādājies un vedis mājās grāmatas. 2019. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka rīkoja iespaidīgu savas simtgades izstādi “Neredzamā bibliotēka”. Viena no tās sadaļām bija veltītam grāfam Borham un Varakļānu neredzamai bibliotēkai, ko pētnieki centušies rekonstruēt, sameklējot Borha atlikušās grāmatas - atpazīstamas pēc ekslibriem ar trim kraukļiem. Viena no Borha grāmatiņām ir poētisks darbs “Varakļānu pils jūtu dārzs”. Latvijā šis sacerējums franču valodā zināms tikai vienā eksemplārā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā jeb Misiņa bibliotēkā, bet 2019. gadā darbs kā kabatas formāta zaļa grāmatiņa izdots latviešu valodā ar paralēlo tekstu franciski.  Plašāk par projektu:

Paçanga böreği yaz sofralarının vazgeçilmezlerinden. Sözlüklere ilk kez 1983 yılında “pastırma ve peynirli bir tür börek” olarak geçmiş. Bir rivayet odur ki 1960'larda moda olan Küba dansı ve müzik türünden esinlenilmiş, ama bu ispat edilememiş bir bilgi. Paçanga benzeri kızarmış börekler Akdeniz'in dört bir yanında var. Özellikle Tunus, Fas, Cezayir'e bakalım. Ben bir sene Cezayir'de yaşamıştım. Orada yufka bulamazdık ama pazarlarda “warqa” dedikleri krep hamuru gibi ince bir hamur satılırdı. “Warqa” aslında varak yani yaprak demek. Varak sözcüğü daha çok incecik altın yapraklarla mobilya veya çerçeve kaplaması yapmakta kullanılır. Warqa farklı bir teknikle yapılıyor, açma hamur değil, en çok da “brik” denilen bir börek yapmakta kullanılıyor.  

Paçanga böreği yaz sofralarının vazgeçilmezlerinden. Sözlüklere ilk kez 1983 yılında “pastırma ve peynirli bir tür börek” olarak geçmiş. Bir rivayet odur ki 1960'larda moda olan Küba dansı ve müzik türünden esinlenilmiş, ama bu ispatı sağlanmamış bir bilgi. Paçanga benzeri kızarmış börekler Akdeniz'in dört bir yanında var. Özellikle Tunus, Fas, Cezayir'e bakalım. Ben bir sene Cezayir'de yaşamıştım. Orada yufka bulamazdık ama pazarlarda “warqa” dedikleri krep hamuru gibi ince bir hamur satılırdı. “Warqa” aslında varak yani yaprak demek. Varak sözcüğü daha çok incecik altın yapraklarla mobilya veya çerçeve kaplaması yapmakta kullanılır. Warqa farklı bir teknikle yapılıyor, açma hamur değil, en çok da “brik” denilen bir börek yapmakta kullanılıyor.

Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un Latvijas kapsētas ir viena no redzamākajām kultūrvēstures mantojuma zīmēm. Latvijā attiecības starp mirušajiem un dzīvajiem ir senas un mainīgas, bet noturīgas. Kā viena no kapu sakopšanas un mirušo piemiņas izpausmēm ir kapu svētki, par tiem arī runāsim šajā raidījumā. Prāvests no Rēzeknes Dieva Romas katoļu baznīcas Stanislavs Prikulis pastāstīs par to, kā radusies un vēsturiski attīstījusies šī tradīcija. Starptautisko attiecību studente un Preiļu tūrisma un informācijas centra tūrisma darba organizatore Marta Mičule dalīsies ar savu pieredzi un kapusvētku nozīmi. Savukārt Varakļānu kultūras centra vadītāja Anita Upeniece pastāstīs par kapusvētku ballēm un to, kā laicīgās tradīcijas var sadzīvot ar baznīcas. Raidījumu vada Daiga Laizāne un Amanda Anusāne.   Breinojamīs kūpā!

Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un Latvijas kapsētas ir viena no redzamākajām kultūrvēstures mantojuma zīmēm. Latvijā attiecības starp mirušajiem un dzīvajiem ir senas un mainīgas, bet noturīgas. Kā viena no kapu sakopšanas un mirušo piemiņas izpausmēm ir kapu svētki, par tiem arī runāsim šajā raidījumā. Prāvests no Rēzeknes Dieva Romas katoļu baznīcas Stanislavs Prikulis pastāstīs par to, kā radusies un vēsturiski attīstījusies šī tradīcija. Starptautisko attiecību studente un Preiļu tūrisma un informācijas centra tūrisma darba organizatore Marta Mičule dalīsies ar savu pieredzi un kapusvētku nozīmi. Savukārt Varakļānu kultūras centra vadītāja Anita Upeniece pastāstīs par kapusvētku ballēm un to, kā laicīgās tradīcijas var sadzīvot ar baznīcas. Raidījumu vada Daiga Laizāne un Amanda Anusāne.   Breinojamīs kūpā!

“Personības koda” viesis šonedēļ – Silvija Brice, viena no izcilākajām latviešu tulkotājām, iztulkojusi vairāk nekā 250 grāmatu. Silvija nāk no Varakļāniem, viņas pirmā valoda ir latgaliešu, viņa pārvalda piecas svešvalodas. Silvija atzīst, ka viņas logs komunikācijai ar ārpasauli ir sociālais medijs Facebook. Tur tapusi arī viņas pirmā grāmata. Un tur viņu ik pa laikam ieliek “cietumā” par cenzoriem netīkamiem tekstiem. Par to un citām aktuālām lietām runāsim raidījumā.

Par dorbu pi Latvejis Nacionaluos enciklopedejis papyldynuošonys ar treju Latgolys piļsātu stuostim, par Latgolys geografiskū ainovu, vītom, kurys juoredz, par „drūsajim” i „nadrūšajim” lauku celim, par dzymtajim Viļānim sasarunojam ar geografu, viesturis pietnīku i vysod ceļā asūšū Ivaru Matisovu. „Es struodoju praktiski vysu laiku, maņ nav breivu dīnu, maņ nav pat breivu stuņžu. Vysu sovu laiku es īguldu pasauļa īpazeišonā i apdūmuošonā. Varātum saceit, ka es turu rūku iz planetys puļsa. Napuortraukti.” Niu Ivars gatavej Latvejis Nacionalajai enciklopedejai škierkļus par trejom Latgolys piļsātom – dzymtajim Viļānim, sābru piļsātu Varakļuonim i ilggadejū dzeivisvītu Rēzekni.

Nedaudz vairāk kā pēc mēneša svinēsim 27. Vispārējos Latviešu Dziesmu un 17. Deju svētkus. Šogad Dziesmu svētkiem aprit 150, bet Deju svētkiem – 75 gadi ,un šajā jubilejas reizē arī Latgale kā reģions svētkos ir plaši un spilgti pārstāvēta - 24 Latgales kori, 88 deju kolektīvi, 77 folkloras kopas, 20 kapelas, 7 pūtēju orķestri, 2 koklētāju ansambļi un 39 mazākumtautību kolektīvi, kā arī amatierteātri un Tautas lietišķās mākslas pārstāvji no Latgales. Cik plaša šodien ir dziesmusvētku tradīcija Latgalē, cik skanīgi reģions būs pārstāvēts šajos svētkos, kā kolektīvi atkopušies pēc pandēmijas perioda, kā pagājušas skates, kā tiek vērtēta pasākuma organizācija un vai visiem dalībniekiem būs iespēja nedēļu dzīvot galvaspilsētā, par to visu šoreiz sarunā ar Latvijas Nacionalā Kultūras centra direktori Signi Pujāti, Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes un Varakļānu novadu virsdiriģentu Ēriku Čudaru, Krāslavas KN deju kopas “Rūtoj” vadītāju Jāzepu Ornicānu un kapelas “Dziga” vadītāju Daci Baltkāji.

İncecik yufka ekmekler çok geniş bir coğrafyada her ülkede bambaşka isimlerle karşımıza çıkıyor. Genellikle bu isimler, incelik, şekil veya yapılış tekniği ile ilgili adlandırmalar oluyor. Akdeniz etrafında dolanırsak bizim yufka ekmek Mısır'da rekak olarak anılıyor. Osmanlı Türkçesinde bu kullanım var. Yufka gibi olmak, zayıf ve ince olmak anlamında kullanılıyor. Tunus, Fas, Cezayir'e gittiğimizde ise warqa veya warak, yani varak olarak adlandırılan bir yufka var. Varak yaprak demek, yaprak gibi ince anlamında. Ancak bu yufka ekmek olarak değil onların kızartma böreklerinin yapımında kullanılıyor. Tekniği çok farklı, ıslak bir hamur geniş yuvarlak bir tavaya vuruluyor, hamurun yapıştığı kadarı pişip kendisini bırakıyor. Ayln Öney Tan'la bir tutam tarih, biraz da tarif...

No pūra lādes izvilktās dziesmas, kas nav ne īsti autordziesmas, ne arī tradicionālās tautasdziesmas, bet ir tautā dziedātās dziesmas jeb vienkārši ziņģes aizvadītajā sestdienā tika izdziedātas Rēzeknes novada Viļānos, uz tradicionālo nu jau 19. Ziņģētāju un stāstnieku pasākumu pulcinot līdz šim lielāko dalībnieku skaitu, un  vēlreiz apliecinot - Latgalē šī tradīcija ir dzīva. No paaudzes paaudzē pārmantotās un savai pusei raksturīgās ziņģes no kādām kāzām, bērēm vai vienkārši lauku dzīves tika izdziedātas turpat vai četru stundu garumā. Nu jau par tradīciju kļuvušais Ziņģētāju un stāstnieku vakars Viļānu kultūras namā aizvadītajās brīvdienās pulcējis vienkopus pasākuma pastāvēšanas vēsturē līdz šim lielāko dalībnieku skaitu - divdesmit ziņģētāju grupas no Latgales un Vidzemes, folkloras kopas, lauku kapelas, tautas mūzikas ansambļi, nacionālo biedrību kolektīvi un citas muzikālās apvienības. Kopumā vairākus simtus dalībnieku. Ik gadu pasākumam izvēlēta arī kāda tēma, kurai tā dalībnieki piemeklē atbilstošas ziņģes, šogad spēlētas, dziedātas un arī dejotas dziesmas par kāzām, bērēm vai iz lauku dzīves. Ziņģētāju un stāstnieku vakara tradīcija pirms divdesmit gadiem aizsākusies toreizējā Madonas rajona Barkavas kultūras namā, bet nu jau vairāk kā desmit gadu tas izskan Rēzeknes novada Viļānos. Folkloras kopas “Viļōnīši” un vīru kopas „Kūzuls” vadītāja Inga Stafecka šajā pasākumā piedalās jau no pirmsākumiem. Arī kapela “Malnavas muzikanti” ir vieni no ziņģētāju un stāstnieku pasākuma ilggadējiem dalībniekiem, turpina kapelas vadītājs Kaspars Shakins un dalībniece Antoņina. Savukārt Varakļānu folkloras kopas "Klāni" vadītājai Agnesei Solozemniecei šis ir pirmais tāda veida  ziņģētāju pasākums. Folkloras zinātniece, Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska, kura tautas tradīciju saglabāšanu mūzikas jomā pēta jau vairāk nekā 30 gadus, atzīst, pēdējos divdesmit gados situācija šīs tradīcijas pārmantošanai kļuvusi vēl labvēlīgāka. Latgalē šī tradīcija ir dzīva un šāda veida pasākumi ir ļoti vērtīgi tās nesējiem un arī pārejai sabiedrībai. Ar aizvadītajās brīvdienās izskanējušo ikgadējo tradicionālo Ziņģētāju un stāstnieku vakaru, kas kopā pulcējis vērienīgu skaitu dalībnieku, ievadīta arī Viļānu 95. gadadiena.  

L'idée de la terre jeune se trouve en décalage totalle avec le consensus scientifique actuel. Cette conception a-t-elle un fondement biblique? Florent Varak nous présente les nuances de cette pensée avec ses arguments. Dans ce podcast, les liens suivants sont cités :  https://sixdayscience.com/ https://creation.com/age-of-the-earth Les articles et livres suivants sont cités.  Williams, Peter, “L'absence de souffrance avant Adam”, La Revue Réformée, N° 276. Varak, Florent « l'âge des dinosaures, une alerte » sur TPSG.   VanDoodewaard, William, The Quest for the Historical Adam: Genesis, Hermeneutics, and Human Origins, Reformation Heritage, 2015. Un pasteur vous répond, le podcast de Florent Varak qui t'aide à mieux comprendre la Bible une question à la fois. Retrouve les épisodes d'Un pasteur vous répond sur: • Spotify • Deezer • Apple Podcasts • Google Podcasts • SoundCloud • YouTube Ce contenu est proposé gratuitement par le site https://toutpoursagloire.com/ dont la mission est d'aider les chrétiens à voir comme Dieu voit pour vivre comme Dieu veut. Si tu as une question adressée à Florent, commence par consulter la liste des podcasts existants et si le sujet n'a pas encore été traité, pose ta question à l'adresse contact@toutpoursagloire.com. • Découvre le blog de Florent • Inscris-toi à notre newsletter • Télécharge notre application mobile • Soutien le blog Tu peux aussi nous suivre sur: • Facebook • Instagram • Twitter

Stāsta bitenieks Uģis Mālnieks Tie noteikti nav tikai viens vai pieci miljoni. Taču savu apceri, atbildot uz šo jautājumu, man labpatiktu sākt nevis ar skaitļiem, bet gan to, kāpēc milzīgās bišu armādas paliek pilsētnieka acīm nemanāmas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka atbilde ir rodama jautājumā. Proti, bites lido VIRS namiem, kokiem, parkiem un mežiem. Kaut arī ar moderno nosaukumu – urbānā biškopība – mēs bitēm un biškopībai pilsētvidē esam piešķīruši kaut kādu īpašu statusu un pat radām tādu kā trendu, bites instinkti nav mainījušās ne gadu simteņos, ne tūkstošgadēs. Neatkarīgi no tā, vai tās mīt koka dorē, stropos Rīgas domes terasē, uz Dailes teātra jumta vai privātmājas pagalmā. Lidojot pēc nektāra, tās vienmēr izvēlas taisnāko ceļu un lido nevis pa meža stigām, pilsētas ietvēm, parku skvēriem un namu pagalmiem, bet gan paceļas virs koku galotnēm un namu jumtiem. Vai mēs esam redzējuši bites, sirojam ap mūsu ievārījuma burkām vai  saldiem dzērieniem, sēžot uz soliņa parkā, dzīvoklī, terasē vai pagalmā? Nē. Jo bites ievāc nektāru, ziedputekšņus un pa taisnāko ceļu lido atpakaļ uz mājām. Un tas liecina ne tikai par bišu perfekcionismu, bet arī par to, ka šiem kustoņiem nepiemīt agresija. Pretējā gadījumā puse Rīgas jau būtu sadzelta. Vasarā uz liepu ziedu ienesumu Rīgā varētu mājot pat 1000 bišu saimes. Ja vienā labā saimē šajā periodā mājo vidēji 50 000 bišu, tad nav grūti iedomāties, ka manis minētā Rīgas bišu armāda ir mērāma nevis pāris, bet gan desmitos miljonu. Bet tādas pilsētās kā Berlīne, Vīne un citās Eiropas metropolēs – pat simtos miljonu. Ja mums Rīgā urbānā biškopība šķiet kaut kas īpašs vai jauns, tad citviet pasaulē tai ir jau trīs desmitgades sena vēsture. Ne bez kurioziem. Piemēram, kad Ņujorkas mērs bija Džulijāni, tad administrācijas darbinieki bija pacentušies eksotisko dzīvnieku, kurus aizliegts turēt pilsētā, sarakstā starp plēsējiem, žnaudzējčūksām, indīgajiem zirnekļiem un vēl citiem ielikt arī bites. Un tad nu Ņujorkas bitenieki šo birokrātu fušieri centās apiet kā nu kurš. Piemēram, bišu stropu maskējot zem kondicioniera. Laika gaitā šis pārpratums, protams, atrisinājās un citur pasaulē par šādiem kurioziem nav nācies dzirdēt. Tieši pretēji. Pašvaldības ir bijušas pretimnākošas bišu ienākšanai pilsētvidē. Pat vēl vairāk: savulaik, piemēram, ar Dublinas mērijas svētību un atbalstu 2015. gads galvaspilsētā tika pasludināts kā Bišu gads. Par to, kā pasaulē ir aizsākusies urbānā biškopība vēsturisku pētījumu un atklājumu nav. Būtībā katrā valstī un pilsētā ir kāds savs un citāds stāsts, un skaidrs ir tas, ka tie, kas to aizsāka, nebija kaut kādi dīvaiņi, kas kāmīšus vai čūkskas nomainīja pret bitēm. Tam pamatā ir neviltota un profesionāla interese par bitēm un dravniecību. Parīzē par vienu no urbānās biškopības pionieriem var uzskatīt Žanu Poktonu, kurš Francijas galvaspilsētā bites kopj jau gandrīz 40 gadu. Būdams Parīzes galvenā opernama strādnieks, viņš vienkārši vēlējās savam vaļaspriekam veltīt vairāk laika. Kā to lai izdara? Ilgi galva viņam nebija jālauza: jānovieto bišu saimes uz teātra jumta! Savukāt Vāclava Havela lidostas teritorijā Prāgā bites kopj kāds avioinženieris, kuram hobijs ir rokas stiepiena attālumā no darba. Būtībā visur urbānā biškopība ir aizsākusies kā nopietns aicinājums un vaļasprieks un ar mūsdienu modes tendencēm tam nav nekāda sakara. Tikām Vācijā vien bites mājo kādos septiņos lidlaukos. Turklāt daudzās lidostās bites ir pilnvērtīgas darbinieces - taču ne jau tāpēc, ka ražo medu. Nē, tās ir lidostu biodetektīvi jeb tiek izmantotas, lai monitorētu piesārņojumu lidostā un tās apkārtnē.  Un šī vides kardiogramma tiek izveidota, liekot talkā arī bišu savāktā medus un ziedputekšņu analīžu rezultātus. Citkārt ļaudīm izvēlei nodarboties ar biškopību pilsētvidē ir bijuši tīri lauksaimnieciski apsvērumi.  Proti, izbraucot no Londonas, Parīzes, Berlīnes vai kādas citas lielpilsētas, ej nu tagad atrodi kādu brīvu konvenciālās lauksaimniecības neapēstu dabas stūrīti, kur tās bišu saimes novietot. Un kāpēc gan tas būtu jādara, ja pilsēta ir tik zaļa, lai nebūtu jāuztraucas ne par bišu labsajūtu, ne medus ražu. Mēs maldāmies, ja domājam, ka urbānā biškopība Rīgā ir kaut kas jauns. Jā – pašlaik modes lieta,  bet ne kaut kas unikāls, kas te būtu radies pēdējā desmitgadē. Proti, jau padomju laikos daži bitenieki uz liepu ziedēšanas laiku vizināja bišu saimes uz galvaspilsētu. Taču neviens ar to īpaši neaizrāvās un izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs. Padomju laikos tie biškopji, kas mācēja un gribēja strādāt, bija ļoti turīgi cilvēki jeb buržuāzija, ja tā var teikt, dažkārt vienā sezonā nopelnot naudu automašīnai, kas bija un tā arī palika daudzu PSRS pilsoņu nepiepildīts sapnis. Līdz ar to nebija īpašas vajadzības no laukiem pēc medus dzīties uz Rīgu. Iekārta un ekonomika jau sen ir mainījušās un tagad bitenieki savas medus ražas vēlas papildināt ar liepziedu medu. Tāpēc arī liepu ziedēšanas laikā mūsu galvaspilsētā ir vislielākā bišu populācija, jo ir dravnieki, kuri uz Rīgu atved pāris vai vairākus desmitus, bet daži pat simtus bišu saimju. Var teikt, ka Latvijā un Rīgā urbānā biškopība ir vienkārši izvēle, jo rīdziniekam nav īpašu problēmu atrast kādu vietu arī laukos. Citviet Eiropā tā ir vienīgā iespēja darboties ar bitēm un tas arī izskaidro, kāpēc mums nav un arī nekad nebūs tik daudz bišu kā citās Eiropas lielpilsētās. Arī šai ziņā mums būtu jāpriecājas, ka esam maza, forša un zaļa valsts un galvaspilsēta. Ja ir luste, piemēram, no Varakļāniem aizvest bites uz kādu vietu Rīgā, tad to var paveikt dažu stundu laikā. Bet vai, piemēram, Anglijas un Londodas sakarā mēs varam iedomāties ko tādu? Būtībā jebkurš Latvijā uz kādu brīdi bez īpašām problēmām var kļūt par urbāno biškopi. Te es mazliet ironizēju jeb ar to gribu pateikt, ka biškopis ir biškopis laukos vai pilsētā, un profesionāļi vienkārši dara savu darbu, nedomājot par kaut kādiem nosaukumiem un modes tendencēm. Kā jau teicu, tad neba jau savulaik un sākotnēji Berlīnē, Parīzē, Londonā un daudzās citās pilsētās cilvēki bites sāka kopt tāpēc, ka tas ir moderni. Nē, viņi darīja to, kas viņiem patīk, un tajā vienīgajā vidē, kur tobrīd šo savu aicinājumu varēja vislabāk piepildīt. Un - ja ir aicinājums, tad vairs nav būtiski, kur tās bites atrodas – uz kāda Manhetenas nama jumta, Londonas Haidparkā vai mazdārziņā, Teikas mājas pagalmā vai jebkurā Rīgas nostūrī. Un tad arī nav īpašas nozīmes – vai tas ir tikai vaļasprieks vai arī rosība, kas nes peļņu. Galvenais, lai ir no sirds un pa īstam!  

07 October 2022: Helen talks to one lady who survived breast cancer and is now contributing a lot of it to eating healthierA husband and wife team made the most of Covid and founded a new business called VarakIf you like wholesome plant-based meal plans, you will love SageA new supper club has arrived inspired by Nigerian Owambe partiesCooking with Zahra has just launched her news snacks at Spinney'sJennifer Crichton from Gault & Millau tells us how they rate restaurants.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Pirmajā jūnija raidījumā #5BREINUMI devās uz Varakļāniem, lai runātu ar jauniešiem, šajā raidījumā viesosimies blakus ciematā ar nosaukumu Obeliškas, lai dzirdētu, kā daudznacionālai ģimenei Latgales laukos izdevās īstenot savu lielo sapni ar sauju sēklu. “Obelisk Farm” ir ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, dažādu kaņepju produktu ražošanu. Saimniecībā ir savs kaņepju muzejs un skola. Raidījumā dzirdēsi - kā ģimene ir iedzīvojusies Latgalē, kā tiek noškirta saimnieciskā darbība no privātās dzīves un sadalīti pienākumi, caur cik kļūdām, grūtībām un valstīm ir jāiziet, lai atrastu savu ceļu un kopā to ietu. Sarunā piedalās “Obelisk Farm” īpašnieki - Débora, Andris, Gabriela, Fredis. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

Pirmajā jūnija raidījumā #5BREINUMI devās uz Varakļāniem, lai runātu ar jauniešiem, šajā raidījumā viesosimies blakus ciematā ar nosaukumu Obeliškas, lai dzirdētu, kā daudznacionālai ģimenei Latgales laukos izdevās īstenot savu lielo sapni ar sauju sēklu. “Obelisk Farm” ir ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, dažādu kaņepju produktu ražošanu. Saimniecībā ir savs kaņepju muzejs un skola. Raidījumā dzirdēsi - kā ģimene ir iedzīvojusies Latgalē, kā tiek noškirta saimnieciskā darbība no privātās dzīves un sadalīti pienākumi, caur cik kļūdām, grūtībām un valstīm ir jāiziet, lai atrastu savu ceļu un kopā to ietu. Sarunā piedalās “Obelisk Farm” īpašnieki - Débora, Andris, Gabriela, Fredis. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

Pirmajā jūnija raidījumā #5BREINUMI devās uz Varakļāniem, lai runātu ar jauniešiem, šajā raidījumā viesosimies blakus ciematā ar nosaukumu Obeliškas, lai dzirdētu, kā daudznacionālai ģimenei Latgales laukos izdevās īstenot savu lielo sapni ar sauju sēklu. “Obelisk Farm” ir ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, dažādu kaņepju produktu ražošanu. Saimniecībā ir savs kaņepju muzejs un skola. Raidījumā dzirdēsi - kā ģimene ir iedzīvojusies Latgalē, kā tiek noškirta saimnieciskā darbība no privātās dzīves un sadalīti pienākumi, caur cik kļūdām, grūtībām un valstīm ir jāiziet, lai atrastu savu ceļu un kopā to ietu. Sarunā piedalās “Obelisk Farm” īpašnieki - Débora, Andris, Gabriela, Fredis. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

Gadsimtu pēc gadsimta monarhijas ir bijušas Eiropas valstu politiskais režīms, mūsdienās tās palikušas par teju sentimentālu liecību par aizgājušajiem laikiem, kuru loma demokrātiskā sabiedrībā sāk arvien mazināties. Vai monarhijas piedzīvoja pārmaiņas arī viduslaikos, vai mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā vajadzīgi monarhi un vai gaidāms karaļnamu noriets mūsdienās? Skandāli Lielbritānijas karaļnamā, Japānas princeses laulības ar puisi no vienkāršās tautas – vai šīs vēsmas ir kas jauns vai reiz vēsturē piedzīvots, vērtē vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Levāns un žurnālists Māris Zanders. Dižciltīgo laulības ar vienkāršās tautas pārstāvjiem Gudrais draugs, maigā laulātā, jaukā Eleonora, šādas rindas savai sievai dzimšanas dienā 1796.gadā rakstīja Varakļānu muižas īpašnieks grāfs Mihails fon den Borhs. Viņš bija katoļu muižnieks, kurš apprecēja protestantu ticībai piederošu sievieti. Taču šis laimīgais laulības stāsts vācbaltiešu muižniecības vidu bija rets stāsts. Kā ekonomisku apsvērumu dēļ laulājās vācbaltiešu dzimtas un kā vērtēja šķiršanos un kas notika, ja iemīlēja savai kārtai nepiederīgu cilvēku, skaidro vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Kristīne Zaļuma. Mīlestība un laulība muižnieku un aristokrātijas aprindās bijis pirkšanas un pārdošanas, bagātību, valsts vai zemes teritoriju palielināšanās, dažkārt arī ārējās politikas regulēšanas līdzeklis. Ja paveicās, starp šiem cilvēkiem bija arī mīlestība, bet īpaši agrākos gadsimtos izvēles nebija, par aristokrātu laulībām saka vēsturniece Kristīne Zaļuma.  Tas attiecas arī uz Latvijas teritorijā dzīvojošām vācbaltiešu dzimtām. Lai paturētu savā  pārziņā  zemes īpašumus un naudas līdzekļus  senās bruņniecības dzimtas, pat veidoja alianses. Tā Aderkasi laulājās ar Dunteniem, Mekes ar Kampenhauzeniem un vēl citi piemēri, kas liecina par izdevīgām laulībām ar savai kārtai un reliģiskajai konfesijai piederīgiem cilvēikiem. Nereti aprēķina laulības bija paputējušo muižnieku vienīgā izdevība atkal tikt uz zaļa zara, kad bruņniecības dzimtas pārstāvim bija tikai skaistas meitas, ko  piedāvāt, jo īpašumu  nevarēja pārdot, to varēja tikai mantot. Ja tas bija iznīcis, tad tās vai citas muižas īpašnieks bija laimīgs, ka viņa meitu kāds turīgāks muižnieks noskatīja.   Runājot par šķiršanos, tā nebija goda lieta un uzlika šķirteņiem neveiksminieka zīmogu. Lai cik laimīga vai nelaimīga jutās viena vai otra puse laulībā, bija jāturas kopā, jo tā vienkārši piedien un kā jau minēts, primārais laulībā bija statusa un ekonomiskais pamatojums.

„Manos darbos ir visneiedomājamākie dvēseles stāvokļi, melanholija un trakums vienlaikus,” – tā mākslinieks Māris Čačka raksturo savas jaunākās izstādes gleznas un grafikas. Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgas mākslas telpā atklāta mākslinieka un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītāja plaša personālizstāde. Izstādes kuratore Inga Šteimane ekspozīcijai  devusi nosaukumu „Neirotaciņas”, akcentējot laikmeta raksturojumu. Kas ir neirotaciņas un kurp tās ved? 40 liela formāta akrila slāņos veidoti darbi uz audekla piepilda Rīgas mākslas telpas Lielo zāli, savukārt mazajā jeb Intro zālē – valda tikai klasiska grafika (kongrīva iespiedums uz papīra) . Māris Čačka  ir sarīkojis vairāk nekā 10 personālizstādes, taču pašlaik aplūkojamā ekspozīcija  Rīgas mākslas telpā esot līdz šim vērienīgākā. Pirms četriem gadiem mākslas stacijā „Dubulti” bija skatāma Māra Čačkas izstāde „Noteiktie un nenoteiktie dialogi”. Rīkotas arī mazākas izstādes un mākslinieks piedalījies grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, taču  bijusi vēlme sarīkot ko lielāku, un noruna ar Rīgas mākslas telpu pirms diviem gadiem nu īstenota. Zinu, ka Māris ir arī aizrautīgs dārznieks, viņa dārzā aug ļoti daudz puķu, un kaut ko no košajiem dārziem vai Latgales pļavām saskatu arī viņa gleznās. Izstāde veidota klasiski, ir mākslinieks, kurš rada darbus, nebūdams  piesaistīts nekādai koncepcijai, un tad ir interpretācija.  Un šoreiz kurators interpretē. Izstādes kuratore Inga Šteimane devusi arī izstādei nosaukumu „Neirotaciņas”. Kuratores un mākslinieka sadarbība bijusi jau iepriekš, veidojot izstādi Mākslas stacijā „Dubulti”, kas mainījies mākslinieka rokrakstā, atklāj Inga Šteimane. Ekspozīcijas iekārtošana nav bijusi viegla, atzīst kuratore, likvidēts tumšums, kāds bija iemājojis Rīgas mākslas telpā – melnās sienas nomainījis fons balto mālu krāsā – ir bezgalīga telpa, kurā atrasties darbiem.   Māris Čačka nāk no Latgales, dzimis Varakļānos, izglītojies Daugavpilī. Jau daudzus gadus viņa darba vieta ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, bet kopš 2020.gada Māris ir Rotko mākslas centra vadītājs. Kad sarunu par paša darbiem esam beiguši, Māris aizrautīgi stāsta par jauno izstāžu sezonu, kas pašlaik skatāma viņa vadītajā centrā. Mākslinieka Māra Čačkas personālizstāde „Neirotaciņas” Rīgas mākslas telpā būs skatāma līdz 7.aprīlim.

Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši viesturnīku i bīdreibys “Horonologeja” vaļdis prīšksādātuoju Kasparu Strodu, kaba apsarunuotu par juo pārnejuo goda golā izdūtu gruomotu “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena”. Itys  izdavums viestej par ebreju kūpīnys dzeivi i jūs liktinim mozpiļsātā. Runuosim kai par gruomotu, tai dažaidu kūpīnu dzeivi i integracejis īspiejom kasdīnā Latvejā i Latgolā, paguotnis nūspīdumim šudiņ, mutvuordu līceibu dokumentiešonys nūzeimeigumu i daudzi kū cytu. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1188" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Pour le 300ème anniversaire d'Un Pasteur Vous Répond, Matt interview Florent et lève le voile sur les coulisses d'Un Pasteur Vous Répond. Liste des questions ci-dessous. Comment 1PVR a commencé? Que fais-tu en dehors de 1PVR? Comment t'es-tu converti? Que lis-tu en ce moment? Si on devait lire un seul livre en dehors de la Bible, ce serait quoi? Quels sont tes projets sur le feu? As-tu un hobby? Quand trouves-tu le temps? Qu'est-ce qui te motives à continuer 1PVR? Comment prépares-tu les épisodes? Quel est l'endroit le plus insolite où tu as enregistré un épisode? Comment tu sélectionnes les questions? Quelle est la question la plus surprenante que tu as traitée? Y'a-t-il un genre de questions que tu ne traites pas? Quelle est la question que l'on ne t'as jamais posée mais que tu rêves d'avoir? Quel est l'invité que tu rêverais d'avoir pour un épisode de 1PVR? Quelle question tu lui poserais? Que souhaites-tu à nos auditeurs pour 2022? BONUS: comment on peut prier pour toi? Toutes les semaines, le pasteur Florent Varak ouvre sa #Bible pour répondre à la question d'un auditeur. Retrouve les autres épisodes d'Un pasteur vous répond sur: • YouTube: https://cut.ly/2y0HGo • Soundcloud: https://soundcloud.com/1pvr • iTuneshttps://cut.ly/8iTaNk • Stitcher (pour Android): https://cut.ly/o5vTGj Si tu as une question pour Florent commence par consulter la liste des podcasts existants (https://cutt.ly/NzCZNJL) et si le sujet n'a pas encore été traité, pose ta question sur: contact@toutpoursagloire.com Florent Varak est aussi blogueur, découvre ses derniers articles par ici: https://cut.ly/cDCIj5 Ce contenu est proposé gratuitement par le blog ToutPourSaGloire.com dont la mission est d'aider les #chrétiens à voir comme #Dieu voit pour vivre comme Dieu veut. • Découvre le blog ici: https://toutpoursagloire.com/ • Inscris-toi à notre newsletter hebdomadaire: https://cutt.ly/6lXuZGz • Soutien le blog: https://cutt.ly/ElXpVUX • Facebook: https://cutt.ly/mlXtuJc • Instagram: https://cutt.ly/UlXycIg • Twitter:https://twitter.com/home

Saļmu dzīduošona Stiernīnē ir eipaša katuoļu bēru tradiceja Varakļuonu pusē, kuru varganistei Ievai Zepai kūpā ar dūmubīdrim i teiciejim izadevs īraksteit i ceļt gaismā plošuokai sabīdreibai. Napaseņ senejī kristeigī dzīduojumi īkļauti ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Saļmis ir breineiga dzīdynuošona myusu saknem – izsver varganiste i pietneica Īva Zepa. Jau aptyvai treisdesmit godu garumā jei veic saļmu īrokstus pi Stiernīnis dzīduotuoju. Pošai tradicejai ir jau vaira nakai diveji symti godu. „Tei ir bejuse suokūtnieji mutvuordu tradiceja, piec tam jau izdūtajuos lyugšonu gruomotuos fiksēta. Un mes par pamatu asam pajāmuši šūs te senejūs saļmu tekstus. Taidod apmāram taidi pat, kaidi jī beja pyrma symta godu i drupeit vaira godu, kaidus jūs ari Stiernīnis pusē dzīdoj i ari ituos melodejis, kū saglobuoja vacuos teiciejis.” Pārnejā godā īrokstus ar notom i vuordim Īva Zepa i juos dūmubīdri izdeve gruomotā i aļbumā. Tū eistyn nūviertej ari pedagogs i vairuoku koru veiduotuojs i vadeituojs nu Stiernīnis – Juoņs Gruduļs. Ari jam ir sovs saimis pīredzis stuosts. „Itaidi momenti juopīfiksej… Nūīt zyudeibā i vyss, i mes nazynuosim, kas ir bejs, nu, labi, ka kaids jādz koč kū pīraksteit. Muote dzīduoja smukai, jai patyka taidys emocionalys melodejis i vysod tod, kod beja koč kaidi gūdi voi tuos pošys saļmu skaiteišonys voi tamleidzeigi, mama nikod nadzīduoja melodeji, bet vaicuoja ūtrū pībolsu.” Kai kurā saimē i pusē darosts, bet saļmis īrosts dzīd pi golda, kas apkluots ar boltu goldautu pyrma i piec bēru, dvieseļu dīnu laikā, ari reizēs, kod sātā nūteik zynuotniski naizskaidruojami nūtykumi voi myrušais ir radzāts sapynā. Rituals paleidz i dzīdynoj kai myrušūs, tai paliciejus, tai stuosta Īva Zepa. „Apcereigajā šymā rānajā dzīduojumā mes sasateikam ar sovim aizguojiejim. Tī ir myusu tyvynīki, tī ir ari tī, kurus mes varbyut pat napazeistam. Nūteikti pīsavīnojās ari aizmierstuos dvieselis i tei ir lyugšona par jim vysim. Lyugtīs par myrušajim, lai mums dzeivajim te, viers zemis, labi kluotūs.” Niu saļmis Stiernīnē reizē ar vēļ cytom pīcom latvīšu tradicejom i vierteibom īkļautys Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Itymā sarokstā nu treisdesmit tuo elementu desmit ir taišni nu Latgolys, a vēļ vaira – saisteiti ar tū, turpynoj eksperte Gita Lancere. „Ari dažu instrumentu spēle ir izplateita Latgolā i cymdi ari teik adeiti Latgolā. Taitod trešuo daļa ir saisteiti ar Latgolu, par kū maņ ir lela prīca. Tautys religiskuos tradicejis, amatnīceiba, dzīduošonys tradicejis, vairuoki muzykys instrumenti īraksteiti sarokstā. Taipoš ite ir vairuokys kulturtelpys – Upītis, Rucovys, lībīšu, suitu.” Koleidz epidemiologiskuo situaceja tū ļaus svineiguo ceremoneja ar apbolvuojumu daškieršonu par jaunūs vierteibu īkļaušonu Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā nūtiks Viļakā. Taišni nu itenis sarokstā īkļautys pošys pyrmuos vierteibys.  

Saļmu dzīduošona Stiernīnē ir eipaša katuoļu bēru tradiceja Varakļuonu pusē, kuru varganistei Ievai Zepai kūpā ar dūmubīdrim i teiciejim izadevs īraksteit i ceļt gaismā plošuokai sabīdreibai. Napaseņ senejī kristeigī dzīduojumi īkļauti ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Saļmis ir breineiga dzīdynuošona myusu saknem – izsver varganiste i pietneica Īva Zepa. Jau aptyvai treisdesmit godu garumā jei veic saļmu īrokstus pi Stiernīnis dzīduotuoju. Pošai tradicejai ir jau vaira nakai diveji symti godu. „Tei ir bejuse suokūtnieji mutvuordu tradiceja, piec tam jau izdūtajuos lyugšonu gruomotuos fiksēta. Un mes par pamatu asam pajāmuši šūs te senejūs saļmu tekstus. Taidod apmāram taidi pat, kaidi jī beja pyrma symta godu i drupeit vaira godu, kaidus jūs ari Stiernīnis pusē dzīdoj i ari ituos melodejis, kū saglobuoja vacuos teiciejis.” Pārnejā godā īrokstus ar notom i vuordim Īva Zepa i juos dūmubīdri izdeve gruomotā i aļbumā. Tū eistyn nūviertej ari pedagogs i vairuoku koru veiduotuojs i vadeituojs nu Stiernīnis – Juoņs Gruduļs. Ari jam ir sovs saimis pīredzis stuosts. „Itaidi momenti juopīfiksej… Nūīt zyudeibā i vyss, i mes nazynuosim, kas ir bejs, nu, labi, ka kaids jādz koč kū pīraksteit. Muote dzīduoja smukai, jai patyka taidys emocionalys melodejis i vysod tod, kod beja koč kaidi gūdi voi tuos pošys saļmu skaiteišonys voi tamleidzeigi, mama nikod nadzīduoja melodeji, bet vaicuoja ūtrū pībolsu.” Kai kurā saimē i pusē darosts, bet saļmis īrosts dzīd pi golda, kas apkluots ar boltu goldautu pyrma i piec bēru, dvieseļu dīnu laikā, ari reizēs, kod sātā nūteik zynuotniski naizskaidruojami nūtykumi voi myrušais ir radzāts sapynā. Rituals paleidz i dzīdynoj kai myrušūs, tai paliciejus, tai stuosta Īva Zepa. „Apcereigajā šymā rānajā dzīduojumā mes sasateikam ar sovim aizguojiejim. Tī ir myusu tyvynīki, tī ir ari tī, kurus mes varbyut pat napazeistam. Nūteikti pīsavīnojās ari aizmierstuos dvieselis i tei ir lyugšona par jim vysim. Lyugtīs par myrušajim, lai mums dzeivajim te, viers zemis, labi kluotūs.” Niu saļmis Stiernīnē reizē ar vēļ cytom pīcom latvīšu tradicejom i vierteibom īkļautys Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Itymā sarokstā nu treisdesmit tuo elementu desmit ir taišni nu Latgolys, a vēļ vaira – saisteiti ar tū, turpynoj eksperte Gita Lancere. „Ari dažu instrumentu spēle ir izplateita Latgolā i cymdi ari teik adeiti Latgolā. Taitod trešuo daļa ir saisteiti ar Latgolu, par kū maņ ir lela prīca. Tautys religiskuos tradicejis, amatnīceiba, dzīduošonys tradicejis, vairuoki muzykys instrumenti īraksteiti sarokstā. Taipoš ite ir vairuokys kulturtelpys – Upītis, Rucovys, lībīšu, suitu.” Koleidz epidemiologiskuo situaceja tū ļaus svineiguo ceremoneja ar apbolvuojumu daškieršonu par jaunūs vierteibu īkļaušonu Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā nūtiks Viļakā. Taišni nu itenis sarokstā īkļautys pošys pyrmuos vierteibys.  

Stāsta Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere Sēnēm, tāpat kā augiem un dzīvniekiem, ir zinātniskie nosaukumi, kas sastāv no diviem vārdiem – pirmais apzīmē ģinti, otrs – specifisku sugu ar tikai tai raksturīgu pazīmju  komplektu. Ģintī var būt no vienas līdz vairākiem desmitiem vai pat simtiem sugu. Piemēram, bērzlapju ģints Latvijā ir pārstāvēta ar vairāk nekā simts sugām, bet uz vecu ozolu stumbriem augošā aknene savā ģintī pie mums ir vienīgā. Zinātnisko nosaukumu – Fistulina – tai ir devis franču zinātnieks Buliārs 18. gadsimtā. Šobrīd lietotās dzīvo organismu klasifikācijas sistēmu pamatus radīja zviedru zinātnieks Kārls Linnejs. Un dažām sēņu ģintīm ir palikuši vēl Linneja dotie nosaukumi. Viena no tādām sēnēm, kurai joprojām pilnībā saglabājies viņa izgudrotais nosaukums ir Hydnum repandum jeb parastā kliņģerene. Otrs piemērs Linneja dotam trāpīgam sēnes nosaukumam ir zemestaukiem Phallus impudicus, kas atspoguļo šīs sēnes formu, bet sugas epitets – impudicus – tulkojams kā bezkaunīgais. Interesanti, ka tuvu radniecīga suga – Hadriana zemestauki, kas aug piejūras kāpās, nosaukta par godu holandiešu botāniķim, kurš 1564. gadā sacerējis zemestaukiem veltījis pamfletu. Nosaukumu katrai no jauna atklātai sēņu sugai dod zinātnieks, kurš to apraksta un publicē to citiem zinātniekiem pieejamā veidā. Nosaukumu veidošanai parasti tiek izmantoti no latīņu vai grieķu valodas atvasināti vārdi. Visbiežāk nosaukums atspoguļo kādu sēnei raksturīgu īpašību, tās formu, krāsu, augšanas biotopu, saistību ar kādu ģeogrāfisku vietu. Reizēm sēnes nosauc par godu kādam pētniekam. Tā, viena no vairākās valstīs populārām trifelēm – delikatesēm saucas Tuber borchii, un nosaukta par godu Borham, kura dzimtai piederēja Varakļānu muiža. Savulaik Borhs uzturoties Itālijā bija ne tikai kaislīgs iežu un minerālu kolekcionārs, bet arī uzrakstīja vienu no pirmajiem plašākiem trifeļu – pazemes sēņu aprakstiem. Tādēļ šī suga nosaukta viņam par godu. Minēšu dažus piemērus, kas ilustrē sēņu ģinšu un sugu nosaukumu nozīmi: Auricularia, jo atgādina ausi Astraeus – jo atgādina zvaigzni Bolbitius – jo aug uz govju pļekām Macrolepiota – liela un zvīņaina Amanita – par godu Amanas kalnam Lepista – vīna kauss Inocybe – šķiedraina galva, jeb latviski cepurīte Flammans – jo ir košā, uguns krāsas Traganus – āžu, jo smaka atgādina āzi. Tādā veidā, uzzinot sēnes zinātnisko nosaukumu, šo to par sēni mēs jau zinām. Jo vairāk uzzinām par sēnēm, jo vairāk atšķirību pamanām, ar ārējām pazīmēm sāk nepietikt. Piemēram, Macrocystidia ģints sēnēm ir lielas cistīdas, kas saskatāmas mikroskopā. Dažreiz nosaukumi ir ļoti tēlaini. Piemēram, bumbieru pūpēža zinātniskais nosaukums ir Lycoperdon pyriforme, kas burtiski tulkojot būtu bumbieru formas vilka purkšķis. Sēņu nosaukumi dažreiz skan kā dzeja – Agaricus augustus, Lactarius volemus, Aureoboletus projectellus. Citi savukārt var kalpot par kārtīgiem mēles mežģiem. Piemēram, šobrīd mežos atrodama zilganzaļa sēne Chlorociboria aeruginascens, bet rudens taurenes nosaukums ir Craterellus cornucopioides. Šobrīd zinātnei zināms un aprakstīts ir aptuveni 145 000 sēņu sugu. Tomēr pēc dažādiem aprēķiniem, kopumā varētu būt pat vairāki miljoni sugu. Tādēļ jaunu vārdu došana sēnēm tik drīz vēl nebeigsies.

Welcome to the 57th episode of The One Podcast To (Eventually) Rule Them All! This episode we have one of our bestest friends as a guest Jordi. Do You Knowuh, TOPTERTA? asks the question: What is the most beautiful game you've played? Devin brings us the best news of the week. Jake's Power Hour is a segment in which Jake plays a game for at least an hour and gives his review on it. This week, he gives his thoughts on Immortal Fenyx Rising. Devin takes us through the beautiful new game Guardians of The Galaxy. Snow reviews the game preview of Elden Ring. For all the mobile gamers, Jordi tells us about Mr. Autofire. Cody has a little break from Marvel, so he has a new segment to stay relevant. His segment is called The Shadow Knows... and he takes us through tv series that we should check out. This week Cody reviews Star Wars: Visions. The boyz takes us through wrestling from the last week. There's another round of WWE releases and we give our thoughts on why WWE keeps doing this. TOPTERTA Picks: Full Gear. Our Dungeons & Dragon's campaign Echo's Of The Future recap of episode 10 as Mercy might just have sealed his fate with one action. Varak seems to have got himself into a bit of a situation as he is captured by two mages who the Echos have to try and take care of. Bastion gives the group immunity on Virven and his group. We're a group of longtime friends getting together and just hanging out and talking about things that interest us. We like to talk about video games, sports, wrestling, and anything else that might catch our attention. Let us know what you liked/disliked, topics you'd like us to discuss, or any questions you might want answered. Episodes come out every Monday on any of the podcasting platforms that you desire at 12pm EST! -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- TOPTERTA Social Media Twitter: @TOPTERTA FriendlyPlays aka Jake Twitter: @FriendlyPlays Youtube: https://www.youtube.com/NottSoFriendlyYT Twitch: https://www.twitch.tv/friendlyplaysx TikTok: @Friendlyplaysx Gingerbeard Man aka Cody Twitter: @TGingerbeardMan Also go support Cody's wife who is an amazing artist: Facebook: https://www.facebook.com/savesthedayartwork/ Etsy: https://www.etsy.com/shop/Savesthedayartwork TheBsnow aka Snow Twitter: @TheBsnow TikTok: @TheBsnow Twitch: https://www.twitch.tv/TheBsnow Devin Bliss Twitter: @SexyDevieB I don't do anything else Caleb Twitter: @CalebsXe44 Jordi Twitter: @WISE_talk_ Instagram: @WISE_art_ --- Send in a voice message: https://anchor.fm/topterta/message Support this podcast: https://anchor.fm/topterta/support

Psaume 16 - Dieu, notre bien essentiel - Florent Varak by Eglise-Pont.com

    Vēlēšanās Rēzeknes novadā uzvar apvienotais "Jaunās vienotības", "Kustības Par!" un Latgales partijas saraksts, bet Varakļānu novadā - Latvijas Attīstībai! Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 393 inficēšanās ar Covid-19 gadījumiPāvests ar Orbānu pārrunā atšķirīgos uzskatus migrācijas jautājumā; sarunu raksturo kā draudzīgu Arī jaunnedēļ Latvijā turpināsies militārās mācības „Namejs

Today we will be interviewing a veteran recruiter who has placed hundreds of developers with companies in the US and Argentina. Recruiters are often the gateway to fantastic opportunities, so it's important to know how they work, what they look for and other pro tips that top candidates do well. She is a professional recruiter working at LIVY. She graduated with Business Administration degree major in Talent Management. She's a rockstar in sourcing, project management in LATAM region. Connect with Behind Company Lines and HireOtter Website Facebook Twitter LinkedIn:Behind Company LinesHireOtter Instagram Buzzsprout

Jau 11. septembrī gaidomys pošvaļdeibu vieliešonys Rēzeknis nūvodā i Varakļuonu nūvodā. Tai kai Satversmis tīsa atzyna Varakļuonu nūvoda davīnuošonu Rēzeknis nūvodam par naatbylstūšu Satversmei, vieliešonys itymūs nūvodūs junī tyka atcaltys i nūteik viņ niu. Itūšaļt Varakļuonu nūvods byus mozuokais nūvods vaļstī i saglobuos īprīškejūs rūbežus, bet Rēzeknis nūvods apvīnuos bejušū Rēzeknis nūvoda i Viļānu nūvoda teritoreju. Pošu reizi kai Rēzeknis, tai Varakļuonu nūvodūs struodoj pagaidu administraceja, bet piec 11. septembra vieliešonu dorbu aizsuoks ari jaunīvālātī deputati.   Raidejumā pīduovojam prīškvieliešonu diskusejis ar obeju nūvodu pošvaļdeibu vieliešonom īsnāgtūs sarokstu liderim voi puorstuovim. Piec pošvaļdeibu vieliešonu Varakļuonu nūvoda dūmē tiks īvālāti 15 deputati. Itūšaļt iz itom vītom kandidej 64 pretendenti nu četru sarokstu, kū prīškvieliešonu diskusejā puorstuov: Janīna Grudule, "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"; Māris Višķers, Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"; Māris Justs, "Latvijas attīstībai"; Austris Kokars, APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI. Vysu diskuseju verīs ite:     Piec pošvaļdeibu vieliešonu Rēzeknis nūvoda dūmē tiks īvālāti 19 deputati. Iz itūs vītu kandidej 162 pretendenti nu ostoņu sarokstu, kū prīškvieliešonu diskusejā puorstuov: Ērika Teirumnieka, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"; Guntis Rasims, Jaunā konservatīvā partija; Monvīds Švarcs, Jaunā VIENOTĪBA, "Kustība "Par!", LATGALES PARTIJA; Daiga Ceipiniece, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija; Guntis Trupavnieks, "Latvijas attīstībai"; Jekaterina Ivanova, sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"; Kaspars Melnis, Zaļo un Zemnieku savienība. Vysu diskuseju verīs ite:    

#5BREINUMI atgriežas jaunajā sezonā un runā par aizvadīto vasaru, kultūras dzīvi šogad un politiku. Šī ir plašāka saruna ar latgales jauniešiem par to, kā aizvadīta vasara, kas piedzīvots un sadarīts. Raidījumā akcentējam interesantākos aizvadītos un vēl tikai sagaidāmos kultūras pasākumus, pievēršamies politikai, tā kā Rēzeknes un Varakļānu novados pašvaldību vēlēšanas vēl tikai gaidāmas septembrī, kā arī diskutējam par jauniešu politiskajām aktivitātēm un tam vai politika "kož".  #5BREINUMI šīs nedēļas sarunu viesi ir multimāksliniece un programmas "Mācītspēks" dalībniece Evika Muziniece, Rēzeknes pilsētas domes deputāte un jauniešu mentore Leila Rasima un mūziķis, grupas "Dabasu Durovys" solists, raidījumu vadītājs un startējis pašvaldību vēlēšanās Augšdaugavas novadā Arnis Slobožaņins.  Ar raidījuma viesiem satiekas Daiga Laizāne aba DJ Deila un Baiba Baltace-Saukāne Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā matemātikas klasē.  Breinojamīs kūpā!

#5BREINUMI atgriežas jaunajā sezonā un runā par aizvadīto vasaru, kultūras dzīvi šogad un politiku. Šī ir plašāka saruna ar latgales jauniešiem par to, kā aizvadīta vasara, kas piedzīvots un sadarīts. Raidījumā akcentējam interesantākos aizvadītos un vēl tikai sagaidāmos kultūras pasākumus, pievēršamies politikai, tā kā Rēzeknes un Varakļānu novados pašvaldību vēlēšanas vēl tikai gaidāmas septembrī, kā arī diskutējam par jauniešu politiskajām aktivitātēm un tam vai politika "kož".  #5BREINUMI šīs nedēļas sarunu viesi ir multimāksliniece un programmas "Mācītspēks" dalībniece Evika Muziniece, Rēzeknes pilsētas domes deputāte un jauniešu mentore Leila Rasima un mūziķis, grupas "Dabasu Durovys" solists, raidījumu vadītājs un startējis pašvaldību vēlēšanās Augšdaugavas novadā Arnis Slobožaņins.  Ar raidījuma viesiem satiekas Daiga Laizāne aba DJ Deila un Baiba Baltace-Saukāne Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā matemātikas klasē.  Breinojamīs kūpā!