Podcasts about Varak

Varakļuonu nūvods beja vīneiguo pošvaļdeiba, i juos apvīnuošona ar kaidu nu kaimiņu nūvodim īprīškejā administrativi teritorialajā reformā beja palics kai naatrysynuots vaicuojums. Da ituo saleidzynojūši mozais Varakļuonu nūvods dzeivoja pats par sevi, koč vys vēļ pyrma četru gou beja zynoms, ka vysatycamuok tai tys palikt navarēs, i jam byus juopīsavīnoj Rēzeknis voi Modūnis nūvodam. Atbiļdeiguo ministreja plānuoja Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Modūnis nūvodu, tū vairuokuos aptaujuos nūruodeja ari nūvoda īdzeivuotuoji, tok īprīškejuo, 13. Saeima, lēme Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Rēzeknis nūvodu. Varakļuonu pošvaļdeiba 13. Saeimys lāmumu apstreidēja Satversmis tīsā. Piec tam Satversmis tīsa pīzyna, ka 13. Saeimys lāmums naatbiļst vaļsts pamatlykumam (Satversmei). Tuo vysa rezultatā tyka puorcaltys pošvaļdeibu vieliešonys Varakļuonu i Rēzeknis nūvodūs, i sovā ziņā Varakļuonu vaicuojums tyka īsaldāts. Tikai pārnejuo gods 13. junī piec treiju godu vaicuojums otkon rysynuots Saeimā, grūzūt Administratīvū teritoreju i apdzeivuotūs vītu lykumu, i itūreiz jau Varakļuonus pīvīnuoja Modūnis nūvodam. Bet vaicuojums ar tū nanūsaslēdze, deļtam ka ituo gods 13. janvarī Satversmis tīsa, piec 20 Saeimys deputatu īsnīgtuo pīteikuma, īrūsynuoja lītu, kab izvārtātu, voi Varakļuonu pīvīnuošona Modūnis nūvodam atbiļst Satversmei. Izaver, ka 13. datums Varakļuonim byus zeimeigs, deļtam ka ituo gods 13. junī Satversmis tīsa pījims lāmumu, voi Saeimys sasprīsatais par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam beja Satversmei atbiļstūšs, i voi nav juosuoc otkon vyss nu gola. Saīt kalamburs, tok raudzeisim saprast, voi tam vysam ir kaids logiskys punkts i kod. Deļtuo šudiņ iz sarunu aicynuojom 14. Saeimys deputatus nu Vaļsts puorvaļdis i pošvaļdeibys komisejis Administrativi teritorialuos reformys rezultatu izviertiešonys apakškomisejis – apakškomisejis prīšksādātuojs Valdis Maslovskis (ZZS) i bejušais komisejis prīšksādātuojs, niu tikai komisejis puorstuovs Juris Viļums (AS), kai ari jurists, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns.

Florent Varak - Matthieu 2.1-12 ➡️ DESCRIPTION: Des mages venus de l’Orient viennent adorer le Messie qui vient de naître. Leur émerveillement surprend autant que l’indifférence des prêtres juifs qui connaissaient pourtant les prophéties messianiques. Ils restent de marbre. Hérode, quant à lui, craint beaucoup la concurrence – il se sent menacé par cette naissance. Finalement, aujourd’hui comme hier, l’Enfant-Roi invite une réponse : l’indifférence, le rejet ou l’adoration… PLAN: Les mages cherchent ! (2.1-2) Hérode s’inquiète ! (2.3) Les prêtres s’en fichent ! (2.4-6) Hérode rejette ! (2.7-8) Les mages adorent ! (2.9-12) Textes complémentaires: Psaumes 72 ; Ésaïe 60.1-6

Florent Varak - Matthieu 2.1-12 ➡️ DESCRIPTION: Des mages venus de l’Orient viennent adorer le Messie qui vient de naître. Leur émerveillement surprend autant que l’indifférence des prêtres juifs qui connaissaient pourtant les prophéties messianiques. Ils restent de marbre. Hérode, quant à lui, craint beaucoup la concurrence – il se sent menacé par cette naissance. Finalement, aujourd’hui comme hier, l’Enfant-Roi invite une réponse : l’indifférence, le rejet ou l’adoration… PLAN: Les mages cherchent ! (2.1-2) Hérode s’inquiète ! (2.3) Les prêtres s’en fichent ! (2.4-6) Hérode rejette ! (2.7-8) Les mages adorent ! (2.9-12) Textes complémentaires: Psaumes 72 ; Ésaïe 60.1-6

Aizvadītajā nedēļā jaunieši no Latgales un dažādām citām Latvijas vietām Krāslavas novada Dagdā piedalījās latgaliskajā jauniešu seminārā “Atzolys”. Semināru rīkoja Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, kas kopā ar Latgalei nozīmīgiem cilvēkiem, aicināja jauniešus radoši iesaistīties dažādās nodarbībās, ekskursijās un lekcijās, izzinot latgaliešu kultūru, valodu un vēsturi. “Atzolys” jau vairāku gadu garumā ir nozīmīgs latgaliešu valodas popularizētājs tieši jauniešu vidū, par to pārliecinājās arī Inta Savicka, apmeklējot šo semināru. Aizvadītājā nedēļā Krāslavas novada Dagdas vidusskola bija jauniešu rosības piepildīta. Vairāk nekā 20 jaunieši no Balviem, Varakļāniem, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas, Liepājas un pat Bostonas caur dziedāšanu, lekcijām, meistarklasēm kopā izzināja latgaliešu valodu, kultūru, vēsturi un tradīcijas. Tika aizvadīts latgaliskais seminārs jauniešiem “Atzolys” jeb latviski “jaunie asni”. Piemēram, iepazīt latgaliešu valodu un kultūru dažādos aspektos un izmēģināt arī darbībā jauniešiem bija iespēja kopā ar Mārtiņu Kozlovski jeb Kozmenu, kas pasniedza improvizācijas pamatus, Jānis Kronis caur praktiskām nodarbībām iepazīstināja ar teātra mākslu, par Latgales mārketingu stāstīja uzņēmējs un zīmola “Latgalactica” radītājs Raimonds Platacis. Tāpat kopā ar Latvijas Radio paspārnē tapušā raidieraksta “5breinumi” komandu jauniešiem bija iespēja veidot arī savu podkāstu. Latgaliskajā seminārā “Atzolys” galvenā saziņas valoda ir latgaliešu valoda. Jaunieši atzīst, ka seminārs ir viena no vietām, kas mudina viņus nekautrēties no runāšanas latgaliski un apzināties, cik vērtīgi tas ir. Sižetu veidoja Inta Savicka.

Valsts iegulda "airBaltic" obligācijās. Eksperti uzskata: būs grūti atpelnīt aizdevumu. Eiropā un tai skaitā Latvijā šodien ir nacisma sagrāves un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas diena. Pēc nedaudz vairāk nekā nedēļas Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā lems par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Tā šodien lēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vēja parkus Latvijā varētu sākt būvēt jau šogad. VARAM informē par aktuālo situāciju ar azbesta atkritumiem.

Listen to Michelin star and award-winning chef Jason Atherton as he prepares incredible dishes from fresh British tomatoes; Middle Eastern Master Chef Greg Malouf and Chef Sonu Koithara, Executive Chef at Taj Exotica Resort and Spa fills us in with their four hands dinner; A sweet intro to the weekend as we speak with Diva and Preet of Varak and world pastry chef champion Angelo Musa; And we tell you the brunch that takes the whole family to a magical experience.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Apreļs ir Latgolai viesturiski cīšī svareigu nūtykumu laiks, kurā mes 27. aprelī svietejom ari Latgolys kongresa dīnu. Šudiņ pi myusu gostūs ir projekta “Latgaliešu kopienas līderības un piederības stiprināšana, īstenojot Latgales kongresa idejas” vadeituoja Ilga Šuplinska. Projektā, kura sauklis ir “Esi i dori” kūpumā beja paradzāti 18 pasuokumi, nu kuru daži nūtiks ituo goda aprelī: Latgalīšu volūdys forums Varakļuonu Nūvoda muzejā 19. aprelī, nūvodvuiceibys stuņdis attuolynuoti kotram školys vacumpūsmam, kai ari diskuseja “Latgalīšu volūda medejūs” Latvejis Nacionalajā bibliotekā i tīšsaistē 26. aprelī. Sarunā klausīs vaira par plānuotajom aktivitatem i tūs mierkim.

Pasaulī zynoma i populara tradiceja ir cylvākam svātku dīnā veļteit kaidu dzīsmi. Vysaiduos pasauļa volūduos pazeistam “Happy birthday” jeb “Daudz laimis dzimšonys dīnā” variantus. Latvejā literarajā volūdā asam dajiukuši dzīduot “Daudz baltu dieniņu”, “Augstu laimi prieku” voi kaidu cytu. Tok i latgalīšim ir sova apsveikšonys – voi kai latgaliski lobuok saceit “sveicynuošonys” – dzīsme. Tei dzīsme ir “Sveicynojam, vielejam” voi variantūs atrūnama ari kai “Šai gūda dīneņā”. Literaturviesturnīks, volūdnīks Mikelis Bukšs dzīsmi “Sveicynojam, vielejam” pīskaita pi tautys dzīsminīku anonimuos dzejis. Jis roksta, ka itei dzīsme dzīduota kuozuos i cytuos gūdeibuos, kod kaidam juonūvielej kas lobs. I kas tod ir tys lobuokais, ka na lītys kas zemnīka sātu padora skaistuoku i boguotuoku. “Sveicynojam, vielejam” dzeja – voi dzīsme kaidu mes tū zynim niu – teik skaiteita par interesantu i originalu ari izbyuvis ziņā, jo panta pyrmuos divejis ryndys ir ritmiski vīnaidys, bet trešai sovs pādu skaits. Vys tik, ka meklej autoru, ir nūruodis, ka “Sveicynojam, vielejam” varātu byut literata i gruomotu izdevieja Andryva Jūrdža sacarāta dzīsme. Ūtra verseja, ka tuos sacarātuojs var byut Jūrdža laikabīdrys nu Varakļuonu pusis – Juoņs Salinīks, kurs asūt bejs lels puorsoku stuosteituojs, tautys dzīšmu zynuotuojs i ari pats saceriejs dzīsmis.

Welcome to Appendix N Month and the Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration! We will be reading 'The Realms' this month, D&D The Forgotten Realms classic comic book series published by DC and TSR. Dungeons & Dragons: Forgotten Realms Classics (4 book series) https://www.amazon.com/dp/B07JK7NZZY Please join us in our month long read of the adventures of Captain Dwalimor Omen and his crew of the Realms Master : 2 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms 'Hand Of Varak' Issues #1-4 6 MAR, WED > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms 'The Dranreach Saga' Issues #5-8 9 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms 'Triangles' Issues #11-13 13 MAR, WED > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms Issues #9,10&14 16 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D TSR Worlds Annual #1 'Jammers' 20 MAR, WED > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms Annual #1 'Waterdhavian Nights' 23 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms 'Fallen Idols' Issues #15-17 27 MAR, WED > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms Issues #18-21 30 MAR, SAT > Dungeons & Dragons 50th Anniversary Celebration - D&D The Forgotten Realms Issues #22-25 Leave a message at kirbyskidspodcast@gmail.com Join the Community Discussions ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://mewe.com/join/kirbyskids  ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Please join us down on the Comics Reading Trail in 2024 ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.kirbyskids.com/2023/11/holiday-special-kirbys-kids-giving.html⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ For detailed show notes and past episodes please visit ⁠⁠www.kirbyskids.com

Pādējā laikā Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja ir dagrīzuse viereibu naviņ Rēzeknei, kur juorysynoj finaņšu krīze, bet ari Varakļuonu nūvodam. Niu piec administrativi teritorialuos reformys Varakļuoni ir mozuokais nūvods i pastuov pats par sevi. Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja vierzej lykumprojektu par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam.    Par Varakļuonu i ari par Rēzeknis vaļstspiļsātys asūšū situaceju raidejumā pīsadola Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministre Inga Bērziņa (Jaunuo vīnuoteiba), Varakļuonu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Māris Justs (Latvejis atteisteibai), Latgolys kongresa lāmumu izpiļdi padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns i Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs (Latgolys parteja).

Novadu reforma vēl nav noslēgusies Varakļānos, Garkalnē, kur par robežām drīz lems Saeima. Garkalnes pagasta sadalīšana cēlusi gaismā domstarpības par kārtību, kā šādi jautājumi būtu jālemj, jo skaidri kritēriji likumā nav noteikti. Vienlaikus tie raisījuši diskusiju par to, cik lielā mērā jautājumos par novadu robežām teikšanai jābūt pašiem iedzīvotājiem. Vai vajadzētu arī iedzīvotājiem referendumā ļaut izlemt, kurā novadā viņi vēlētos dzīvot, analizējam Krustpunktā. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs un šīs pašas komisijas deputāts Māris Sprindžuks, viņš arī bijis VARAM vadītājs un Ādažu novada mērs. Garkalnes stāsts īsumā ir tāds: likumā, kas visā valstī mainīja administratīvās robežas, tika noteikts, ka līdz pagājušā gada beigām Ādažiem un Ropažiem ir jāizlemj par Garkalnes piederību, jāpieņem lēmumi, jo Garkalne tika pievienota Ropažu novadam. Ropažos veica iedzīvotāju aptauju, kurā nolēma, ka Baltezera ciems un apkaime un Mārsili būs Ādažu novadā, pārējais - Ropažu novadā. Cilvēki ir izteikuši neapmierinātību, norādot, ka aptaujas nav bijušas ar pilnīgi skaidriem nosacījumiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vairāk Garkalnes vajadzēja nonākt Ādažu novadā. Katrā ziņā Ropaži lēmumu ir pieņēmuši, bet Ādaži gaida šos nosacījumus un skaidrību, kurai jābūt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs jau 2025. gadā. Galu galā kad lēmums par Garkalnes piederību tiks pieņemts un kurš to izdarīs? Un vai ir iespējams, ka Garkalne paliek viens veselums pie vienas vai otras pašvaldības? 

Novadu reforma vēl nav noslēgusies Varakļānos, Garkalnē, kur par robežām drīz lems Saeima. Garkalnes pagasta sadalīšana cēlusi gaismā domstarpības par kārtību, kā šādi jautājumi būtu jālemj, jo skaidri kritēriji likumā nav noteikti. Vienlaikus tie raisījuši diskusiju par to, cik lielā mērā jautājumos par novadu robežām teikšanai jābūt pašiem iedzīvotājiem. Vai vajadzētu arī iedzīvotājiem referendumā ļaut izlemt, kurā novadā viņi vēlētos dzīvot, analizējam Krustpunktā. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs un šīs pašas komisijas deputāts Māris Sprindžuks, viņš arī bijis VARAM vadītājs un Ādažu novada mērs. Garkalnes stāsts īsumā ir tāds: likumā, kas visā valstī mainīja administratīvās robežas, tika noteikts, ka līdz pagājušā gada beigām Ādažiem un Ropažiem ir jāizlemj par Garkalnes piederību, jāpieņem lēmumi, jo Garkalne tika pievienota Ropažu novadam. Ropažos veica iedzīvotāju aptauju, kurā nolēma, ka Baltezera ciems un apkaime un Mārsili būs Ādažu novadā, pārējais - Ropažu novadā. Cilvēki ir izteikuši neapmierinātību, norādot, ka aptaujas nav bijušas ar pilnīgi skaidriem nosacījumiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vairāk Garkalnes vajadzēja nonākt Ādažu novadā. Katrā ziņā Ropaži lēmumu ir pieņēmuši, bet Ādaži gaida šos nosacījumus un skaidrību, kurai jābūt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs jau 2025. gadā. Galu galā kad lēmums par Garkalnes piederību tiks pieņemts un kurš to izdarīs? Un vai ir iespējams, ka Garkalne paliek viens veselums pie vienas vai otras pašvaldības? 

Malgré les guerres, les attentats, les injustices que le monde a connus en 2023, la naissance de Jésus, vient rappeler que la vie est plus forte que la mort. Partout dans le monde, des chrétiens témoignent de cette bonne nouvelle même s'ils sont persécutés. Parmi eux figurent les chrétiens arméniens qui, dès l'année 301 après Jésus-Christ, continuent à affirmer leur attachement au Christ même au milieu des guerres et des nettoyages ethniques dont ils ont été victimes. Au sein des villes, les chrétiens ne sont pas toujours les bienvenus, comme ce fut le cas pour l'Enfant né à Bethléem. Les invités de cet épisode spécial de "L'Eglise d'aujourd'hui" sont le père Pierre Vivarès (curé à Saint-Paul-Saint-Louis, Paris IV et aumônier de la préfecture de police de Paris), la pasteure Sophie Ollier (l'église protestante unie de Pentemont-Luxembourg, Paris VI) et le Père Manuel Racho-Hovhannessian (prêtre de l'église apostolique arménienne Sainte-Croix-de-Varak). Ces représentants de trois dénominations chrétiennes rappellent que la naissance du Christ apporte de la lumière même dans la nuit la plus sombre. L'émission "L'Eglise d'aujourd'hui" est écrite et présentée depuis 2022 par Matteo Ghisalberti (auteur), elle est proposée par le diocèse de Monaco et diffusée sur RMC le samedi à minuit après l'After Foot (20h-minuit).

Stāsta mākslas vēsturniece Ināra Bula Varakļānu muižas pasūtītājs bija Polijas karalistes lielkanclers Jans Jenžejs Juzefs Borhs (1713–1780), kura dzimtai Varakļānu  īpašumi piederējuši jau kopš 16. gs. Muiža tika celta 1783.–1789. gada pēc Vinčenco Macoti projekta un to mantoja J. J. J. Borha dēls Mihaels Johans Borhs (1753–1810). Grāfs Mihaels Johans Borhs 18. gs. otrā pusē izziņas nolūku vadīts devās uz Itāliju – Sicīliju – un Maltu, kur ietekmējās no šī reģiona mākslas. Viņš zīmējumos fiksējis teju vai visu redzēto, sākot no iespaidīgajiem dabas skatiem līdz pat vietējiem zemniekiem. Atgriežoties Varakļānos, viņš pasūtīja sienu gleznojumus ar ceļojumā redzētajiem motīviem. Katrā muižas telpā atsegtie gleznojumi uzrāda atšķirīgu tematiku. Turklāt, veicot atsegumus, atklājās vairāki krāsu slāņi no 18. gs. beigām, kas liecina par pārgleznojumiem jau Mihaela Johana Borha laikā. Iespējams, ka grāfs pats mainījis ainavu kompozīciju. Supraportu – kas ir ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm – sižeti ir savstarpēji līdzīgi – pārvarā romantiskas kalnu ainavas ar stafāžu. Varakļānu muižā skatāmie polihromie jeb daudzkrāsainie supraporti dekoratīvā kolonveidīgā ierāmējumā piepildīti ar gleznainiem kalnu skatiem, kurās attēlotie laiski nododas ikdienišķām darbībām. Te iemūžinātas Borha atmiņas par Itālijas dabu ar asociatīvām atsauksmēm uz Sicīlijas un Maltas zemniekiem, kalnainajām ainavām, Kazu grotu. Telpas pretējās sienas plaknē redzams antīka romiešu tempļa atveids – uz postamentiem balstītas filigrānas kolonnas ar dekoratīvām vāzēm, kas sienu iluzori sadala trīs daļās. Kompozīcijas vidū ir ziedu ieskauts ziedoklis, kam abās pusēs Temīda un Vesta, reprezentējot taisnības un mājas pavarda alegorijas. Aija Taimiņa paudusi uzskatu, ka viens no šiem gleznojumiem varētu būt norāde uz diezgan konkrētu vietu un notikumu jaunā grāfa dzīvē. 1776. gada 13. decembra rītā viņš uzsāka ceļu uz Etnas virsotni. Zināms, ka Etnas kalns ir gana sarežģīts un prasa fizisku piepūli pat pieredzējušam ceļotājam. Pēc pārgājiena pa lavas laukiem, viņš vakarā nonāca pie t. s. Kazas grotas, kas atradās sniega un lavas lauku robežā. Sienu gleznojumā redzamas kazas, un vērotāja skatu punkts nāk no tumšas alas, kam apkārt gaiši lauki. Dabaszinātņu pētnieks un mākslas mīļotājs Borhs savos ceļojumos pievērsies arī antīkās pasaules atstātajam mantojumam – arhitektūrai, semantikai un ikonogrāfijai. Grieķu arhitektūras objektus viņš uzmērīja, saskaitīja kolonnas un, kā jau mineraloģijas pārzinātājs, noteica izmantoto akmeņu veidu. Fresku restaurācijas process 21. gs. sākumā bija komplicēts. Gleznojumu atsegšana prasīja ilgu laiku, jo griestu un sienu plaknes pārklāja vairāki apmetumu un krāsu slāņi. Sienu un griestu polihromais gleznojums veikts uz smilts kaļķakmens apmetuma, kas mehāniski stipri bojāts. Steidzami vajadzēja sienu gleznojumus atsegt un konservēt, jo virs tapetēm izplatījās pelējuma sēnīte. Noņemot apmetumu un vēlāku laiku krāsu slāņus, atklājās arī polihroms griestu gleznojums. Diemžēl bojājumu rezultātā, atjaunojot griestu gleznojuma sākotnējo kompozīciju, rekonstrukcijas apjoms aplēsts 90% apmērā. Novērtējot oriģināla zudumu apmērus, pieejamo finansējumu, kā arī kopējās telpas atjaunošanas konceptuālo neskaidrību, mākslinieks–restaurators pieņēma lēmumu veikt atsegumu konservāciju, restaurējot tikai divus supraportus virs rietumu un austrumu puses durvīm, kā arī divas freskas ar līdzīgu tematiku un apjomu kā supraportiem. Atšķirībā no griestu gleznojumiem, visas četras freskas bija darinātas eļļas–līmes emulsijas tehnikā uz plānas apmetuma kārtas bez grunts starpslāņa. Tādēļ gleznojuma krāsu slānis bija plāns, un tam daudz mehānisku un sārmainu bojājumu. Tika veikti kompozīcijas rekonstrukcija un jauni tonējumi krāsu slāņu zudumu vietās. Savukārt antīkās mitoloģijas sienas gleznojumi ir nostiprināti, cerot uz kādreizēju restaurāciju. Varakļānu pilī šobrīd saimnieko muzejs, kas vieš cerības tuvākā nākotnē redzēt atdzimstam Borhu dzimtas mājvietu — šo reto Latgales pērli.

"Grāmatai pa pēdām" šoreiz iepazīstinām ar kādu spilgtu 18. gadsimta enciklopēdistu - cilvēku ar plašu interešu loku, un, ja mēs dotos uz Varakļānu pusi, tad tur daudz dzirdētu par viņa dzimtas mantojumu. Stāsts ir par Mihalu Janu grāfu Borhu, un ar viņa dzīvesgājumu un izdotajām grāmatām iepazīstinās Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja un vadošā pētniece Aija Taimiņa un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma. Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15. gadsimtam. Mihala Jana grāfa Borha gadījumā uz viņa dzīvi noteikti lielu iespaidu atstājis viņa tēvs - Kurzemes hercogistes diplomāts, amata vīrs Polijas galmā ar lielu ietekmi. Arī dēlam, iespējams, būtu bijusi spoža karjera galmā, tomēr Mihalu Janu grāfu Borhu mēs pieminam kā dabaszinātnieku un kā ceļotāju. Tajā pašā laikā tieši izcelsme pavēra iespējas dēlam iegūt izglītību un karjeru, militāro apmācību, sniedza materiālo nodrošinājumu.  Raidījumā vairākkārt pieminētais jaunā Borha lielais ceļojums jeb “Grand Tour”, kas sākas 1774. gadā, nav nejaušība. Tā ir 18. gadsimta dižciltīga jauna cilvēka izglītības programmas sastāvdaļa, un vienlaikus tēva uzdevumā Borhs dodas diplomātiskās misijās uz Vīni, Romu, Neapoli. Tas ir laiks, kad notiek Polijas dalīšana, un šī ceļojuma vēstules, kas bagātīgi glābajas Ukrainā, Ļvivā, Borha fondā, un to pētniecība nākotnē, iespējams, varētu sniegt kādus jaunus secinājumus. Diplomātiskajās misijās Borhs tiekas ar augstu stāvošām amatpersonām - Vīnē imperatora galmā, Itālijā pie pāvesta kūrijas, tad vizīte Maltas ordeņa mītnē. “Man bija pilna soma ieteikumu vēstulēm”, tā Borhs norādījis savā ceļojumu aprakstā. Tik tālu par diplomātiju. Kā norāda Aija Taimiņa, tad Borhs ir vēlējies būt literāts un daudz rakstīt. Viņš arī daudz no savām iecerēm realizējis, ceļojuma pa Eiropu laikā viņa grāmatas tiek izdotas Romā, Neapolē, Palermo, Turīnā, Milānā. Borha zinātnes valoda ir franču, arī ar tēvu viņš sarakstās franču valodā, bet grāmatas, protams, tiek tulkotas citās valodās. 1776. gadā Borhs no Neapoles devies uz Sicīliju un Maltu un pēc brauciena top darbs - vēstules. Polijas aristokrātijai Polijas dalīšana, kas trešo reizi notiek 1795. gadā, ir smags trieciens ne vien politiski, bet arī personīgi. Karalis vairs nav tronī, valsts ir zaudējusi savas teritorijas un valstiskumu, un tā ir identitātes zaudēšana. Iespējams, tieši tajā brīdī sāk dominēt Borha intereses par dabaszinātnēm, jo diplomātiskās un karjeras iespējas ir zaudētas. Borha dzīves nākamais cēliens turpinās Varakļānu pusē, pārraugot savus iespaidīgos īpašumus, tostarp, rūpējoties par savu bibliotēku. Galu galā - savos ceļojumos viņš allaž iegādājies un vedis mājās grāmatas. 2019. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka rīkoja iespaidīgu savas simtgades izstādi “Neredzamā bibliotēka”. Viena no tās sadaļām bija veltītam grāfam Borham un Varakļānu neredzamai bibliotēkai, ko pētnieki centušies rekonstruēt, sameklējot Borha atlikušās grāmatas - atpazīstamas pēc ekslibriem ar trim kraukļiem. Viena no Borha grāmatiņām ir poētisks darbs “Varakļānu pils jūtu dārzs”. Latvijā šis sacerējums franču valodā zināms tikai vienā eksemplārā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā jeb Misiņa bibliotēkā, bet 2019. gadā darbs kā kabatas formāta zaļa grāmatiņa izdots latviešu valodā ar paralēlo tekstu franciski.  Plašāk par projektu:

Paçanga böreği yaz sofralarının vazgeçilmezlerinden. Sözlüklere ilk kez 1983 yılında “pastırma ve peynirli bir tür börek” olarak geçmiş. Bir rivayet odur ki 1960'larda moda olan Küba dansı ve müzik türünden esinlenilmiş, ama bu ispat edilememiş bir bilgi. Paçanga benzeri kızarmış börekler Akdeniz'in dört bir yanında var. Özellikle Tunus, Fas, Cezayir'e bakalım. Ben bir sene Cezayir'de yaşamıştım. Orada yufka bulamazdık ama pazarlarda “warqa” dedikleri krep hamuru gibi ince bir hamur satılırdı. “Warqa” aslında varak yani yaprak demek. Varak sözcüğü daha çok incecik altın yapraklarla mobilya veya çerçeve kaplaması yapmakta kullanılır. Warqa farklı bir teknikle yapılıyor, açma hamur değil, en çok da “brik” denilen bir börek yapmakta kullanılıyor.  

Paçanga böreği yaz sofralarının vazgeçilmezlerinden. Sözlüklere ilk kez 1983 yılında “pastırma ve peynirli bir tür börek” olarak geçmiş. Bir rivayet odur ki 1960'larda moda olan Küba dansı ve müzik türünden esinlenilmiş, ama bu ispatı sağlanmamış bir bilgi. Paçanga benzeri kızarmış börekler Akdeniz'in dört bir yanında var. Özellikle Tunus, Fas, Cezayir'e bakalım. Ben bir sene Cezayir'de yaşamıştım. Orada yufka bulamazdık ama pazarlarda “warqa” dedikleri krep hamuru gibi ince bir hamur satılırdı. “Warqa” aslında varak yani yaprak demek. Varak sözcüğü daha çok incecik altın yapraklarla mobilya veya çerçeve kaplaması yapmakta kullanılır. Warqa farklı bir teknikle yapılıyor, açma hamur değil, en çok da “brik” denilen bir börek yapmakta kullanılıyor.

Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un Latvijas kapsētas ir viena no redzamākajām kultūrvēstures mantojuma zīmēm. Latvijā attiecības starp mirušajiem un dzīvajiem ir senas un mainīgas, bet noturīgas. Kā viena no kapu sakopšanas un mirušo piemiņas izpausmēm ir kapu svētki, par tiem arī runāsim šajā raidījumā. Prāvests no Rēzeknes Dieva Romas katoļu baznīcas Stanislavs Prikulis pastāstīs par to, kā radusies un vēsturiski attīstījusies šī tradīcija. Starptautisko attiecību studente un Preiļu tūrisma un informācijas centra tūrisma darba organizatore Marta Mičule dalīsies ar savu pieredzi un kapusvētku nozīmi. Savukārt Varakļānu kultūras centra vadītāja Anita Upeniece pastāstīs par kapusvētku ballēm un to, kā laicīgās tradīcijas var sadzīvot ar baznīcas. Raidījumu vada Daiga Laizāne un Amanda Anusāne.   Breinojamīs kūpā!

“Personības koda” viesis šonedēļ – Silvija Brice, viena no izcilākajām latviešu tulkotājām, iztulkojusi vairāk nekā 250 grāmatu. Silvija nāk no Varakļāniem, viņas pirmā valoda ir latgaliešu, viņa pārvalda piecas svešvalodas. Silvija atzīst, ka viņas logs komunikācijai ar ārpasauli ir sociālais medijs Facebook. Tur tapusi arī viņas pirmā grāmata. Un tur viņu ik pa laikam ieliek “cietumā” par cenzoriem netīkamiem tekstiem. Par to un citām aktuālām lietām runāsim raidījumā.

Par dorbu pi Latvejis Nacionaluos enciklopedejis papyldynuošonys ar treju Latgolys piļsātu stuostim, par Latgolys geografiskū ainovu, vītom, kurys juoredz, par „drūsajim” i „nadrūšajim” lauku celim, par dzymtajim Viļānim sasarunojam ar geografu, viesturis pietnīku i vysod ceļā asūšū Ivaru Matisovu. „Es struodoju praktiski vysu laiku, maņ nav breivu dīnu, maņ nav pat breivu stuņžu. Vysu sovu laiku es īguldu pasauļa īpazeišonā i apdūmuošonā. Varātum saceit, ka es turu rūku iz planetys puļsa. Napuortraukti.” Niu Ivars gatavej Latvejis Nacionalajai enciklopedejai škierkļus par trejom Latgolys piļsātom – dzymtajim Viļānim, sābru piļsātu Varakļuonim i ilggadejū dzeivisvītu Rēzekni.

Nedaudz vairāk kā pēc mēneša svinēsim 27. Vispārējos Latviešu Dziesmu un 17. Deju svētkus. Šogad Dziesmu svētkiem aprit 150, bet Deju svētkiem – 75 gadi ,un šajā jubilejas reizē arī Latgale kā reģions svētkos ir plaši un spilgti pārstāvēta - 24 Latgales kori, 88 deju kolektīvi, 77 folkloras kopas, 20 kapelas, 7 pūtēju orķestri, 2 koklētāju ansambļi un 39 mazākumtautību kolektīvi, kā arī amatierteātri un Tautas lietišķās mākslas pārstāvji no Latgales. Cik plaša šodien ir dziesmusvētku tradīcija Latgalē, cik skanīgi reģions būs pārstāvēts šajos svētkos, kā kolektīvi atkopušies pēc pandēmijas perioda, kā pagājušas skates, kā tiek vērtēta pasākuma organizācija un vai visiem dalībniekiem būs iespēja nedēļu dzīvot galvaspilsētā, par to visu šoreiz sarunā ar Latvijas Nacionalā Kultūras centra direktori Signi Pujāti, Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes un Varakļānu novadu virsdiriģentu Ēriku Čudaru, Krāslavas KN deju kopas “Rūtoj” vadītāju Jāzepu Ornicānu un kapelas “Dziga” vadītāju Daci Baltkāji.

İncecik yufka ekmekler çok geniş bir coğrafyada her ülkede bambaşka isimlerle karşımıza çıkıyor. Genellikle bu isimler, incelik, şekil veya yapılış tekniği ile ilgili adlandırmalar oluyor. Akdeniz etrafında dolanırsak bizim yufka ekmek Mısır'da rekak olarak anılıyor. Osmanlı Türkçesinde bu kullanım var. Yufka gibi olmak, zayıf ve ince olmak anlamında kullanılıyor. Tunus, Fas, Cezayir'e gittiğimizde ise warqa veya warak, yani varak olarak adlandırılan bir yufka var. Varak yaprak demek, yaprak gibi ince anlamında. Ancak bu yufka ekmek olarak değil onların kızartma böreklerinin yapımında kullanılıyor. Tekniği çok farklı, ıslak bir hamur geniş yuvarlak bir tavaya vuruluyor, hamurun yapıştığı kadarı pişip kendisini bırakıyor. Ayln Öney Tan'la bir tutam tarih, biraz da tarif...

No pūra lādes izvilktās dziesmas, kas nav ne īsti autordziesmas, ne arī tradicionālās tautasdziesmas, bet ir tautā dziedātās dziesmas jeb vienkārši ziņģes aizvadītajā sestdienā tika izdziedātas Rēzeknes novada Viļānos, uz tradicionālo nu jau 19. Ziņģētāju un stāstnieku pasākumu pulcinot līdz šim lielāko dalībnieku skaitu, un  vēlreiz apliecinot - Latgalē šī tradīcija ir dzīva. No paaudzes paaudzē pārmantotās un savai pusei raksturīgās ziņģes no kādām kāzām, bērēm vai vienkārši lauku dzīves tika izdziedātas turpat vai četru stundu garumā. Nu jau par tradīciju kļuvušais Ziņģētāju un stāstnieku vakars Viļānu kultūras namā aizvadītajās brīvdienās pulcējis vienkopus pasākuma pastāvēšanas vēsturē līdz šim lielāko dalībnieku skaitu - divdesmit ziņģētāju grupas no Latgales un Vidzemes, folkloras kopas, lauku kapelas, tautas mūzikas ansambļi, nacionālo biedrību kolektīvi un citas muzikālās apvienības. Kopumā vairākus simtus dalībnieku. Ik gadu pasākumam izvēlēta arī kāda tēma, kurai tā dalībnieki piemeklē atbilstošas ziņģes, šogad spēlētas, dziedātas un arī dejotas dziesmas par kāzām, bērēm vai iz lauku dzīves. Ziņģētāju un stāstnieku vakara tradīcija pirms divdesmit gadiem aizsākusies toreizējā Madonas rajona Barkavas kultūras namā, bet nu jau vairāk kā desmit gadu tas izskan Rēzeknes novada Viļānos. Folkloras kopas “Viļōnīši” un vīru kopas „Kūzuls” vadītāja Inga Stafecka šajā pasākumā piedalās jau no pirmsākumiem. Arī kapela “Malnavas muzikanti” ir vieni no ziņģētāju un stāstnieku pasākuma ilggadējiem dalībniekiem, turpina kapelas vadītājs Kaspars Shakins un dalībniece Antoņina. Savukārt Varakļānu folkloras kopas "Klāni" vadītājai Agnesei Solozemniecei šis ir pirmais tāda veida  ziņģētāju pasākums. Folkloras zinātniece, Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska, kura tautas tradīciju saglabāšanu mūzikas jomā pēta jau vairāk nekā 30 gadus, atzīst, pēdējos divdesmit gados situācija šīs tradīcijas pārmantošanai kļuvusi vēl labvēlīgāka. Latgalē šī tradīcija ir dzīva un šāda veida pasākumi ir ļoti vērtīgi tās nesējiem un arī pārejai sabiedrībai. Ar aizvadītajās brīvdienās izskanējušo ikgadējo tradicionālo Ziņģētāju un stāstnieku vakaru, kas kopā pulcējis vērienīgu skaitu dalībnieku, ievadīta arī Viļānu 95. gadadiena.  

L'idée de la terre jeune se trouve en décalage totalle avec le consensus scientifique actuel. Cette conception a-t-elle un fondement biblique? Florent Varak nous présente les nuances de cette pensée avec ses arguments. Dans ce podcast, les liens suivants sont cités :  https://sixdayscience.com/ https://creation.com/age-of-the-earth Les articles et livres suivants sont cités.  Williams, Peter, “L'absence de souffrance avant Adam”, La Revue Réformée, N° 276. Varak, Florent « l'âge des dinosaures, une alerte » sur TPSG.   VanDoodewaard, William, The Quest for the Historical Adam: Genesis, Hermeneutics, and Human Origins, Reformation Heritage, 2015. Un pasteur vous répond, le podcast de Florent Varak qui t'aide à mieux comprendre la Bible une question à la fois. Retrouve les épisodes d'Un pasteur vous répond sur: • Spotify • Deezer • Apple Podcasts • Google Podcasts • SoundCloud • YouTube Ce contenu est proposé gratuitement par le site https://toutpoursagloire.com/ dont la mission est d'aider les chrétiens à voir comme Dieu voit pour vivre comme Dieu veut. Si tu as une question adressée à Florent, commence par consulter la liste des podcasts existants et si le sujet n'a pas encore été traité, pose ta question à l'adresse contact@toutpoursagloire.com. • Découvre le blog de Florent • Inscris-toi à notre newsletter • Télécharge notre application mobile • Soutien le blog Tu peux aussi nous suivre sur: • Facebook • Instagram • Twitter

Stāsta bitenieks Uģis Mālnieks Tie noteikti nav tikai viens vai pieci miljoni. Taču savu apceri, atbildot uz šo jautājumu, man labpatiktu sākt nevis ar skaitļiem, bet gan to, kāpēc milzīgās bišu armādas paliek pilsētnieka acīm nemanāmas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka atbilde ir rodama jautājumā. Proti, bites lido VIRS namiem, kokiem, parkiem un mežiem. Kaut arī ar moderno nosaukumu – urbānā biškopība – mēs bitēm un biškopībai pilsētvidē esam piešķīruši kaut kādu īpašu statusu un pat radām tādu kā trendu, bites instinkti nav mainījušās ne gadu simteņos, ne tūkstošgadēs. Neatkarīgi no tā, vai tās mīt koka dorē, stropos Rīgas domes terasē, uz Dailes teātra jumta vai privātmājas pagalmā. Lidojot pēc nektāra, tās vienmēr izvēlas taisnāko ceļu un lido nevis pa meža stigām, pilsētas ietvēm, parku skvēriem un namu pagalmiem, bet gan paceļas virs koku galotnēm un namu jumtiem. Vai mēs esam redzējuši bites, sirojam ap mūsu ievārījuma burkām vai  saldiem dzērieniem, sēžot uz soliņa parkā, dzīvoklī, terasē vai pagalmā? Nē. Jo bites ievāc nektāru, ziedputekšņus un pa taisnāko ceļu lido atpakaļ uz mājām. Un tas liecina ne tikai par bišu perfekcionismu, bet arī par to, ka šiem kustoņiem nepiemīt agresija. Pretējā gadījumā puse Rīgas jau būtu sadzelta. Vasarā uz liepu ziedu ienesumu Rīgā varētu mājot pat 1000 bišu saimes. Ja vienā labā saimē šajā periodā mājo vidēji 50 000 bišu, tad nav grūti iedomāties, ka manis minētā Rīgas bišu armāda ir mērāma nevis pāris, bet gan desmitos miljonu. Bet tādas pilsētās kā Berlīne, Vīne un citās Eiropas metropolēs – pat simtos miljonu. Ja mums Rīgā urbānā biškopība šķiet kaut kas īpašs vai jauns, tad citviet pasaulē tai ir jau trīs desmitgades sena vēsture. Ne bez kurioziem. Piemēram, kad Ņujorkas mērs bija Džulijāni, tad administrācijas darbinieki bija pacentušies eksotisko dzīvnieku, kurus aizliegts turēt pilsētā, sarakstā starp plēsējiem, žnaudzējčūksām, indīgajiem zirnekļiem un vēl citiem ielikt arī bites. Un tad nu Ņujorkas bitenieki šo birokrātu fušieri centās apiet kā nu kurš. Piemēram, bišu stropu maskējot zem kondicioniera. Laika gaitā šis pārpratums, protams, atrisinājās un citur pasaulē par šādiem kurioziem nav nācies dzirdēt. Tieši pretēji. Pašvaldības ir bijušas pretimnākošas bišu ienākšanai pilsētvidē. Pat vēl vairāk: savulaik, piemēram, ar Dublinas mērijas svētību un atbalstu 2015. gads galvaspilsētā tika pasludināts kā Bišu gads. Par to, kā pasaulē ir aizsākusies urbānā biškopība vēsturisku pētījumu un atklājumu nav. Būtībā katrā valstī un pilsētā ir kāds savs un citāds stāsts, un skaidrs ir tas, ka tie, kas to aizsāka, nebija kaut kādi dīvaiņi, kas kāmīšus vai čūkskas nomainīja pret bitēm. Tam pamatā ir neviltota un profesionāla interese par bitēm un dravniecību. Parīzē par vienu no urbānās biškopības pionieriem var uzskatīt Žanu Poktonu, kurš Francijas galvaspilsētā bites kopj jau gandrīz 40 gadu. Būdams Parīzes galvenā opernama strādnieks, viņš vienkārši vēlējās savam vaļaspriekam veltīt vairāk laika. Kā to lai izdara? Ilgi galva viņam nebija jālauza: jānovieto bišu saimes uz teātra jumta! Savukāt Vāclava Havela lidostas teritorijā Prāgā bites kopj kāds avioinženieris, kuram hobijs ir rokas stiepiena attālumā no darba. Būtībā visur urbānā biškopība ir aizsākusies kā nopietns aicinājums un vaļasprieks un ar mūsdienu modes tendencēm tam nav nekāda sakara. Tikām Vācijā vien bites mājo kādos septiņos lidlaukos. Turklāt daudzās lidostās bites ir pilnvērtīgas darbinieces - taču ne jau tāpēc, ka ražo medu. Nē, tās ir lidostu biodetektīvi jeb tiek izmantotas, lai monitorētu piesārņojumu lidostā un tās apkārtnē.  Un šī vides kardiogramma tiek izveidota, liekot talkā arī bišu savāktā medus un ziedputekšņu analīžu rezultātus. Citkārt ļaudīm izvēlei nodarboties ar biškopību pilsētvidē ir bijuši tīri lauksaimnieciski apsvērumi.  Proti, izbraucot no Londonas, Parīzes, Berlīnes vai kādas citas lielpilsētas, ej nu tagad atrodi kādu brīvu konvenciālās lauksaimniecības neapēstu dabas stūrīti, kur tās bišu saimes novietot. Un kāpēc gan tas būtu jādara, ja pilsēta ir tik zaļa, lai nebūtu jāuztraucas ne par bišu labsajūtu, ne medus ražu. Mēs maldāmies, ja domājam, ka urbānā biškopība Rīgā ir kaut kas jauns. Jā – pašlaik modes lieta,  bet ne kaut kas unikāls, kas te būtu radies pēdējā desmitgadē. Proti, jau padomju laikos daži bitenieki uz liepu ziedēšanas laiku vizināja bišu saimes uz galvaspilsētu. Taču neviens ar to īpaši neaizrāvās un izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs. Padomju laikos tie biškopji, kas mācēja un gribēja strādāt, bija ļoti turīgi cilvēki jeb buržuāzija, ja tā var teikt, dažkārt vienā sezonā nopelnot naudu automašīnai, kas bija un tā arī palika daudzu PSRS pilsoņu nepiepildīts sapnis. Līdz ar to nebija īpašas vajadzības no laukiem pēc medus dzīties uz Rīgu. Iekārta un ekonomika jau sen ir mainījušās un tagad bitenieki savas medus ražas vēlas papildināt ar liepziedu medu. Tāpēc arī liepu ziedēšanas laikā mūsu galvaspilsētā ir vislielākā bišu populācija, jo ir dravnieki, kuri uz Rīgu atved pāris vai vairākus desmitus, bet daži pat simtus bišu saimju. Var teikt, ka Latvijā un Rīgā urbānā biškopība ir vienkārši izvēle, jo rīdziniekam nav īpašu problēmu atrast kādu vietu arī laukos. Citviet Eiropā tā ir vienīgā iespēja darboties ar bitēm un tas arī izskaidro, kāpēc mums nav un arī nekad nebūs tik daudz bišu kā citās Eiropas lielpilsētās. Arī šai ziņā mums būtu jāpriecājas, ka esam maza, forša un zaļa valsts un galvaspilsēta. Ja ir luste, piemēram, no Varakļāniem aizvest bites uz kādu vietu Rīgā, tad to var paveikt dažu stundu laikā. Bet vai, piemēram, Anglijas un Londodas sakarā mēs varam iedomāties ko tādu? Būtībā jebkurš Latvijā uz kādu brīdi bez īpašām problēmām var kļūt par urbāno biškopi. Te es mazliet ironizēju jeb ar to gribu pateikt, ka biškopis ir biškopis laukos vai pilsētā, un profesionāļi vienkārši dara savu darbu, nedomājot par kaut kādiem nosaukumiem un modes tendencēm. Kā jau teicu, tad neba jau savulaik un sākotnēji Berlīnē, Parīzē, Londonā un daudzās citās pilsētās cilvēki bites sāka kopt tāpēc, ka tas ir moderni. Nē, viņi darīja to, kas viņiem patīk, un tajā vienīgajā vidē, kur tobrīd šo savu aicinājumu varēja vislabāk piepildīt. Un - ja ir aicinājums, tad vairs nav būtiski, kur tās bites atrodas – uz kāda Manhetenas nama jumta, Londonas Haidparkā vai mazdārziņā, Teikas mājas pagalmā vai jebkurā Rīgas nostūrī. Un tad arī nav īpašas nozīmes – vai tas ir tikai vaļasprieks vai arī rosība, kas nes peļņu. Galvenais, lai ir no sirds un pa īstam!  

07 October 2022: Helen talks to one lady who survived breast cancer and is now contributing a lot of it to eating healthierA husband and wife team made the most of Covid and founded a new business called VarakIf you like wholesome plant-based meal plans, you will love SageA new supper club has arrived inspired by Nigerian Owambe partiesCooking with Zahra has just launched her news snacks at Spinney'sJennifer Crichton from Gault & Millau tells us how they rate restaurants.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Pirmajā jūnija raidījumā #5BREINUMI devās uz Varakļāniem, lai runātu ar jauniešiem, šajā raidījumā viesosimies blakus ciematā ar nosaukumu Obeliškas, lai dzirdētu, kā daudznacionālai ģimenei Latgales laukos izdevās īstenot savu lielo sapni ar sauju sēklu. “Obelisk Farm” ir ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, dažādu kaņepju produktu ražošanu. Saimniecībā ir savs kaņepju muzejs un skola. Raidījumā dzirdēsi - kā ģimene ir iedzīvojusies Latgalē, kā tiek noškirta saimnieciskā darbība no privātās dzīves un sadalīti pienākumi, caur cik kļūdām, grūtībām un valstīm ir jāiziet, lai atrastu savu ceļu un kopā to ietu. Sarunā piedalās “Obelisk Farm” īpašnieki - Débora, Andris, Gabriela, Fredis. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

Pirmajā jūnija raidījumā #5BREINUMI devās uz Varakļāniem, lai runātu ar jauniešiem, šajā raidījumā viesosimies blakus ciematā ar nosaukumu Obeliškas, lai dzirdētu, kā daudznacionālai ģimenei Latgales laukos izdevās īstenot savu lielo sapni ar sauju sēklu. “Obelisk Farm” ir ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, dažādu kaņepju produktu ražošanu. Saimniecībā ir savs kaņepju muzejs un skola. Raidījumā dzirdēsi - kā ģimene ir iedzīvojusies Latgalē, kā tiek noškirta saimnieciskā darbība no privātās dzīves un sadalīti pienākumi, caur cik kļūdām, grūtībām un valstīm ir jāiziet, lai atrastu savu ceļu un kopā to ietu. Sarunā piedalās “Obelisk Farm” īpašnieki - Débora, Andris, Gabriela, Fredis. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

Gadsimtu pēc gadsimta monarhijas ir bijušas Eiropas valstu politiskais režīms, mūsdienās tās palikušas par teju sentimentālu liecību par aizgājušajiem laikiem, kuru loma demokrātiskā sabiedrībā sāk arvien mazināties. Vai monarhijas piedzīvoja pārmaiņas arī viduslaikos, vai mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā vajadzīgi monarhi un vai gaidāms karaļnamu noriets mūsdienās? Skandāli Lielbritānijas karaļnamā, Japānas princeses laulības ar puisi no vienkāršās tautas – vai šīs vēsmas ir kas jauns vai reiz vēsturē piedzīvots, vērtē vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Levāns un žurnālists Māris Zanders. Dižciltīgo laulības ar vienkāršās tautas pārstāvjiem Gudrais draugs, maigā laulātā, jaukā Eleonora, šādas rindas savai sievai dzimšanas dienā 1796.gadā rakstīja Varakļānu muižas īpašnieks grāfs Mihails fon den Borhs. Viņš bija katoļu muižnieks, kurš apprecēja protestantu ticībai piederošu sievieti. Taču šis laimīgais laulības stāsts vācbaltiešu muižniecības vidu bija rets stāsts. Kā ekonomisku apsvērumu dēļ laulājās vācbaltiešu dzimtas un kā vērtēja šķiršanos un kas notika, ja iemīlēja savai kārtai nepiederīgu cilvēku, skaidro vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Kristīne Zaļuma. Mīlestība un laulība muižnieku un aristokrātijas aprindās bijis pirkšanas un pārdošanas, bagātību, valsts vai zemes teritoriju palielināšanās, dažkārt arī ārējās politikas regulēšanas līdzeklis. Ja paveicās, starp šiem cilvēkiem bija arī mīlestība, bet īpaši agrākos gadsimtos izvēles nebija, par aristokrātu laulībām saka vēsturniece Kristīne Zaļuma.  Tas attiecas arī uz Latvijas teritorijā dzīvojošām vācbaltiešu dzimtām. Lai paturētu savā  pārziņā  zemes īpašumus un naudas līdzekļus  senās bruņniecības dzimtas, pat veidoja alianses. Tā Aderkasi laulājās ar Dunteniem, Mekes ar Kampenhauzeniem un vēl citi piemēri, kas liecina par izdevīgām laulībām ar savai kārtai un reliģiskajai konfesijai piederīgiem cilvēikiem. Nereti aprēķina laulības bija paputējušo muižnieku vienīgā izdevība atkal tikt uz zaļa zara, kad bruņniecības dzimtas pārstāvim bija tikai skaistas meitas, ko  piedāvāt, jo īpašumu  nevarēja pārdot, to varēja tikai mantot. Ja tas bija iznīcis, tad tās vai citas muižas īpašnieks bija laimīgs, ka viņa meitu kāds turīgāks muižnieks noskatīja.   Runājot par šķiršanos, tā nebija goda lieta un uzlika šķirteņiem neveiksminieka zīmogu. Lai cik laimīga vai nelaimīga jutās viena vai otra puse laulībā, bija jāturas kopā, jo tā vienkārši piedien un kā jau minēts, primārais laulībā bija statusa un ekonomiskais pamatojums.

„Manos darbos ir visneiedomājamākie dvēseles stāvokļi, melanholija un trakums vienlaikus,” – tā mākslinieks Māris Čačka raksturo savas jaunākās izstādes gleznas un grafikas. Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgas mākslas telpā atklāta mākslinieka un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītāja plaša personālizstāde. Izstādes kuratore Inga Šteimane ekspozīcijai  devusi nosaukumu „Neirotaciņas”, akcentējot laikmeta raksturojumu. Kas ir neirotaciņas un kurp tās ved? 40 liela formāta akrila slāņos veidoti darbi uz audekla piepilda Rīgas mākslas telpas Lielo zāli, savukārt mazajā jeb Intro zālē – valda tikai klasiska grafika (kongrīva iespiedums uz papīra) . Māris Čačka  ir sarīkojis vairāk nekā 10 personālizstādes, taču pašlaik aplūkojamā ekspozīcija  Rīgas mākslas telpā esot līdz šim vērienīgākā. Pirms četriem gadiem mākslas stacijā „Dubulti” bija skatāma Māra Čačkas izstāde „Noteiktie un nenoteiktie dialogi”. Rīkotas arī mazākas izstādes un mākslinieks piedalījies grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, taču  bijusi vēlme sarīkot ko lielāku, un noruna ar Rīgas mākslas telpu pirms diviem gadiem nu īstenota. Zinu, ka Māris ir arī aizrautīgs dārznieks, viņa dārzā aug ļoti daudz puķu, un kaut ko no košajiem dārziem vai Latgales pļavām saskatu arī viņa gleznās. Izstāde veidota klasiski, ir mākslinieks, kurš rada darbus, nebūdams  piesaistīts nekādai koncepcijai, un tad ir interpretācija.  Un šoreiz kurators interpretē. Izstādes kuratore Inga Šteimane devusi arī izstādei nosaukumu „Neirotaciņas”. Kuratores un mākslinieka sadarbība bijusi jau iepriekš, veidojot izstādi Mākslas stacijā „Dubulti”, kas mainījies mākslinieka rokrakstā, atklāj Inga Šteimane. Ekspozīcijas iekārtošana nav bijusi viegla, atzīst kuratore, likvidēts tumšums, kāds bija iemājojis Rīgas mākslas telpā – melnās sienas nomainījis fons balto mālu krāsā – ir bezgalīga telpa, kurā atrasties darbiem.   Māris Čačka nāk no Latgales, dzimis Varakļānos, izglītojies Daugavpilī. Jau daudzus gadus viņa darba vieta ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, bet kopš 2020.gada Māris ir Rotko mākslas centra vadītājs. Kad sarunu par paša darbiem esam beiguši, Māris aizrautīgi stāsta par jauno izstāžu sezonu, kas pašlaik skatāma viņa vadītajā centrā. Mākslinieka Māra Čačkas personālizstāde „Neirotaciņas” Rīgas mākslas telpā būs skatāma līdz 7.aprīlim.

Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši viesturnīku i bīdreibys “Horonologeja” vaļdis prīšksādātuoju Kasparu Strodu, kaba apsarunuotu par juo pārnejuo goda golā izdūtu gruomotu “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena”. Itys  izdavums viestej par ebreju kūpīnys dzeivi i jūs liktinim mozpiļsātā. Runuosim kai par gruomotu, tai dažaidu kūpīnu dzeivi i integracejis īspiejom kasdīnā Latvejā i Latgolā, paguotnis nūspīdumim šudiņ, mutvuordu līceibu dokumentiešonys nūzeimeigumu i daudzi kū cytu. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1188" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Pour le 300ème anniversaire d'Un Pasteur Vous Répond, Matt interview Florent et lève le voile sur les coulisses d'Un Pasteur Vous Répond. Liste des questions ci-dessous. Comment 1PVR a commencé? Que fais-tu en dehors de 1PVR? Comment t'es-tu converti? Que lis-tu en ce moment? Si on devait lire un seul livre en dehors de la Bible, ce serait quoi? Quels sont tes projets sur le feu? As-tu un hobby? Quand trouves-tu le temps? Qu'est-ce qui te motives à continuer 1PVR? Comment prépares-tu les épisodes? Quel est l'endroit le plus insolite où tu as enregistré un épisode? Comment tu sélectionnes les questions? Quelle est la question la plus surprenante que tu as traitée? Y'a-t-il un genre de questions que tu ne traites pas? Quelle est la question que l'on ne t'as jamais posée mais que tu rêves d'avoir? Quel est l'invité que tu rêverais d'avoir pour un épisode de 1PVR? Quelle question tu lui poserais? Que souhaites-tu à nos auditeurs pour 2022? BONUS: comment on peut prier pour toi? Toutes les semaines, le pasteur Florent Varak ouvre sa #Bible pour répondre à la question d'un auditeur. Retrouve les autres épisodes d'Un pasteur vous répond sur: • YouTube: https://cut.ly/2y0HGo • Soundcloud: https://soundcloud.com/1pvr • iTuneshttps://cut.ly/8iTaNk • Stitcher (pour Android): https://cut.ly/o5vTGj Si tu as une question pour Florent commence par consulter la liste des podcasts existants (https://cutt.ly/NzCZNJL) et si le sujet n'a pas encore été traité, pose ta question sur: contact@toutpoursagloire.com Florent Varak est aussi blogueur, découvre ses derniers articles par ici: https://cut.ly/cDCIj5 Ce contenu est proposé gratuitement par le blog ToutPourSaGloire.com dont la mission est d'aider les #chrétiens à voir comme #Dieu voit pour vivre comme Dieu veut. • Découvre le blog ici: https://toutpoursagloire.com/ • Inscris-toi à notre newsletter hebdomadaire: https://cutt.ly/6lXuZGz • Soutien le blog: https://cutt.ly/ElXpVUX • Facebook: https://cutt.ly/mlXtuJc • Instagram: https://cutt.ly/UlXycIg • Twitter:https://twitter.com/home

Saļmu dzīduošona Stiernīnē ir eipaša katuoļu bēru tradiceja Varakļuonu pusē, kuru varganistei Ievai Zepai kūpā ar dūmubīdrim i teiciejim izadevs īraksteit i ceļt gaismā plošuokai sabīdreibai. Napaseņ senejī kristeigī dzīduojumi īkļauti ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Saļmis ir breineiga dzīdynuošona myusu saknem – izsver varganiste i pietneica Īva Zepa. Jau aptyvai treisdesmit godu garumā jei veic saļmu īrokstus pi Stiernīnis dzīduotuoju. Pošai tradicejai ir jau vaira nakai diveji symti godu. „Tei ir bejuse suokūtnieji mutvuordu tradiceja, piec tam jau izdūtajuos lyugšonu gruomotuos fiksēta. Un mes par pamatu asam pajāmuši šūs te senejūs saļmu tekstus. Taidod apmāram taidi pat, kaidi jī beja pyrma symta godu i drupeit vaira godu, kaidus jūs ari Stiernīnis pusē dzīdoj i ari ituos melodejis, kū saglobuoja vacuos teiciejis.” Pārnejā godā īrokstus ar notom i vuordim Īva Zepa i juos dūmubīdri izdeve gruomotā i aļbumā. Tū eistyn nūviertej ari pedagogs i vairuoku koru veiduotuojs i vadeituojs nu Stiernīnis – Juoņs Gruduļs. Ari jam ir sovs saimis pīredzis stuosts. „Itaidi momenti juopīfiksej… Nūīt zyudeibā i vyss, i mes nazynuosim, kas ir bejs, nu, labi, ka kaids jādz koč kū pīraksteit. Muote dzīduoja smukai, jai patyka taidys emocionalys melodejis i vysod tod, kod beja koč kaidi gūdi voi tuos pošys saļmu skaiteišonys voi tamleidzeigi, mama nikod nadzīduoja melodeji, bet vaicuoja ūtrū pībolsu.” Kai kurā saimē i pusē darosts, bet saļmis īrosts dzīd pi golda, kas apkluots ar boltu goldautu pyrma i piec bēru, dvieseļu dīnu laikā, ari reizēs, kod sātā nūteik zynuotniski naizskaidruojami nūtykumi voi myrušais ir radzāts sapynā. Rituals paleidz i dzīdynoj kai myrušūs, tai paliciejus, tai stuosta Īva Zepa. „Apcereigajā šymā rānajā dzīduojumā mes sasateikam ar sovim aizguojiejim. Tī ir myusu tyvynīki, tī ir ari tī, kurus mes varbyut pat napazeistam. Nūteikti pīsavīnojās ari aizmierstuos dvieselis i tei ir lyugšona par jim vysim. Lyugtīs par myrušajim, lai mums dzeivajim te, viers zemis, labi kluotūs.” Niu saļmis Stiernīnē reizē ar vēļ cytom pīcom latvīšu tradicejom i vierteibom īkļautys Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Itymā sarokstā nu treisdesmit tuo elementu desmit ir taišni nu Latgolys, a vēļ vaira – saisteiti ar tū, turpynoj eksperte Gita Lancere. „Ari dažu instrumentu spēle ir izplateita Latgolā i cymdi ari teik adeiti Latgolā. Taitod trešuo daļa ir saisteiti ar Latgolu, par kū maņ ir lela prīca. Tautys religiskuos tradicejis, amatnīceiba, dzīduošonys tradicejis, vairuoki muzykys instrumenti īraksteiti sarokstā. Taipoš ite ir vairuokys kulturtelpys – Upītis, Rucovys, lībīšu, suitu.” Koleidz epidemiologiskuo situaceja tū ļaus svineiguo ceremoneja ar apbolvuojumu daškieršonu par jaunūs vierteibu īkļaušonu Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā nūtiks Viļakā. Taišni nu itenis sarokstā īkļautys pošys pyrmuos vierteibys.  

Saļmu dzīduošona Stiernīnē ir eipaša katuoļu bēru tradiceja Varakļuonu pusē, kuru varganistei Ievai Zepai kūpā ar dūmubīdrim i teiciejim izadevs īraksteit i ceļt gaismā plošuokai sabīdreibai. Napaseņ senejī kristeigī dzīduojumi īkļauti ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Saļmis ir breineiga dzīdynuošona myusu saknem – izsver varganiste i pietneica Īva Zepa. Jau aptyvai treisdesmit godu garumā jei veic saļmu īrokstus pi Stiernīnis dzīduotuoju. Pošai tradicejai ir jau vaira nakai diveji symti godu. „Tei ir bejuse suokūtnieji mutvuordu tradiceja, piec tam jau izdūtajuos lyugšonu gruomotuos fiksēta. Un mes par pamatu asam pajāmuši šūs te senejūs saļmu tekstus. Taidod apmāram taidi pat, kaidi jī beja pyrma symta godu i drupeit vaira godu, kaidus jūs ari Stiernīnis pusē dzīdoj i ari ituos melodejis, kū saglobuoja vacuos teiciejis.” Pārnejā godā īrokstus ar notom i vuordim Īva Zepa i juos dūmubīdri izdeve gruomotā i aļbumā. Tū eistyn nūviertej ari pedagogs i vairuoku koru veiduotuojs i vadeituojs nu Stiernīnis – Juoņs Gruduļs. Ari jam ir sovs saimis pīredzis stuosts. „Itaidi momenti juopīfiksej… Nūīt zyudeibā i vyss, i mes nazynuosim, kas ir bejs, nu, labi, ka kaids jādz koč kū pīraksteit. Muote dzīduoja smukai, jai patyka taidys emocionalys melodejis i vysod tod, kod beja koč kaidi gūdi voi tuos pošys saļmu skaiteišonys voi tamleidzeigi, mama nikod nadzīduoja melodeji, bet vaicuoja ūtrū pībolsu.” Kai kurā saimē i pusē darosts, bet saļmis īrosts dzīd pi golda, kas apkluots ar boltu goldautu pyrma i piec bēru, dvieseļu dīnu laikā, ari reizēs, kod sātā nūteik zynuotniski naizskaidruojami nūtykumi voi myrušais ir radzāts sapynā. Rituals paleidz i dzīdynoj kai myrušūs, tai paliciejus, tai stuosta Īva Zepa. „Apcereigajā šymā rānajā dzīduojumā mes sasateikam ar sovim aizguojiejim. Tī ir myusu tyvynīki, tī ir ari tī, kurus mes varbyut pat napazeistam. Nūteikti pīsavīnojās ari aizmierstuos dvieselis i tei ir lyugšona par jim vysim. Lyugtīs par myrušajim, lai mums dzeivajim te, viers zemis, labi kluotūs.” Niu saļmis Stiernīnē reizē ar vēļ cytom pīcom latvīšu tradicejom i vierteibom īkļautys Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Itymā sarokstā nu treisdesmit tuo elementu desmit ir taišni nu Latgolys, a vēļ vaira – saisteiti ar tū, turpynoj eksperte Gita Lancere. „Ari dažu instrumentu spēle ir izplateita Latgolā i cymdi ari teik adeiti Latgolā. Taitod trešuo daļa ir saisteiti ar Latgolu, par kū maņ ir lela prīca. Tautys religiskuos tradicejis, amatnīceiba, dzīduošonys tradicejis, vairuoki muzykys instrumenti īraksteiti sarokstā. Taipoš ite ir vairuokys kulturtelpys – Upītis, Rucovys, lībīšu, suitu.” Koleidz epidemiologiskuo situaceja tū ļaus svineiguo ceremoneja ar apbolvuojumu daškieršonu par jaunūs vierteibu īkļaušonu Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā nūtiks Viļakā. Taišni nu itenis sarokstā īkļautys pošys pyrmuos vierteibys.  

Stāsta Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere Sēnēm, tāpat kā augiem un dzīvniekiem, ir zinātniskie nosaukumi, kas sastāv no diviem vārdiem – pirmais apzīmē ģinti, otrs – specifisku sugu ar tikai tai raksturīgu pazīmju  komplektu. Ģintī var būt no vienas līdz vairākiem desmitiem vai pat simtiem sugu. Piemēram, bērzlapju ģints Latvijā ir pārstāvēta ar vairāk nekā simts sugām, bet uz vecu ozolu stumbriem augošā aknene savā ģintī pie mums ir vienīgā. Zinātnisko nosaukumu – Fistulina – tai ir devis franču zinātnieks Buliārs 18. gadsimtā. Šobrīd lietotās dzīvo organismu klasifikācijas sistēmu pamatus radīja zviedru zinātnieks Kārls Linnejs. Un dažām sēņu ģintīm ir palikuši vēl Linneja dotie nosaukumi. Viena no tādām sēnēm, kurai joprojām pilnībā saglabājies viņa izgudrotais nosaukums ir Hydnum repandum jeb parastā kliņģerene. Otrs piemērs Linneja dotam trāpīgam sēnes nosaukumam ir zemestaukiem Phallus impudicus, kas atspoguļo šīs sēnes formu, bet sugas epitets – impudicus – tulkojams kā bezkaunīgais. Interesanti, ka tuvu radniecīga suga – Hadriana zemestauki, kas aug piejūras kāpās, nosaukta par godu holandiešu botāniķim, kurš 1564. gadā sacerējis zemestaukiem veltījis pamfletu. Nosaukumu katrai no jauna atklātai sēņu sugai dod zinātnieks, kurš to apraksta un publicē to citiem zinātniekiem pieejamā veidā. Nosaukumu veidošanai parasti tiek izmantoti no latīņu vai grieķu valodas atvasināti vārdi. Visbiežāk nosaukums atspoguļo kādu sēnei raksturīgu īpašību, tās formu, krāsu, augšanas biotopu, saistību ar kādu ģeogrāfisku vietu. Reizēm sēnes nosauc par godu kādam pētniekam. Tā, viena no vairākās valstīs populārām trifelēm – delikatesēm saucas Tuber borchii, un nosaukta par godu Borham, kura dzimtai piederēja Varakļānu muiža. Savulaik Borhs uzturoties Itālijā bija ne tikai kaislīgs iežu un minerālu kolekcionārs, bet arī uzrakstīja vienu no pirmajiem plašākiem trifeļu – pazemes sēņu aprakstiem. Tādēļ šī suga nosaukta viņam par godu. Minēšu dažus piemērus, kas ilustrē sēņu ģinšu un sugu nosaukumu nozīmi: Auricularia, jo atgādina ausi Astraeus – jo atgādina zvaigzni Bolbitius – jo aug uz govju pļekām Macrolepiota – liela un zvīņaina Amanita – par godu Amanas kalnam Lepista – vīna kauss Inocybe – šķiedraina galva, jeb latviski cepurīte Flammans – jo ir košā, uguns krāsas Traganus – āžu, jo smaka atgādina āzi. Tādā veidā, uzzinot sēnes zinātnisko nosaukumu, šo to par sēni mēs jau zinām. Jo vairāk uzzinām par sēnēm, jo vairāk atšķirību pamanām, ar ārējām pazīmēm sāk nepietikt. Piemēram, Macrocystidia ģints sēnēm ir lielas cistīdas, kas saskatāmas mikroskopā. Dažreiz nosaukumi ir ļoti tēlaini. Piemēram, bumbieru pūpēža zinātniskais nosaukums ir Lycoperdon pyriforme, kas burtiski tulkojot būtu bumbieru formas vilka purkšķis. Sēņu nosaukumi dažreiz skan kā dzeja – Agaricus augustus, Lactarius volemus, Aureoboletus projectellus. Citi savukārt var kalpot par kārtīgiem mēles mežģiem. Piemēram, šobrīd mežos atrodama zilganzaļa sēne Chlorociboria aeruginascens, bet rudens taurenes nosaukums ir Craterellus cornucopioides. Šobrīd zinātnei zināms un aprakstīts ir aptuveni 145 000 sēņu sugu. Tomēr pēc dažādiem aprēķiniem, kopumā varētu būt pat vairāki miljoni sugu. Tādēļ jaunu vārdu došana sēnēm tik drīz vēl nebeigsies.

Welcome to the 57th episode of The One Podcast To (Eventually) Rule Them All! This episode we have one of our bestest friends as a guest Jordi. Do You Knowuh, TOPTERTA? asks the question: What is the most beautiful game you've played? Devin brings us the best news of the week. Jake's Power Hour is a segment in which Jake plays a game for at least an hour and gives his review on it. This week, he gives his thoughts on Immortal Fenyx Rising. Devin takes us through the beautiful new game Guardians of The Galaxy. Snow reviews the game preview of Elden Ring. For all the mobile gamers, Jordi tells us about Mr. Autofire. Cody has a little break from Marvel, so he has a new segment to stay relevant. His segment is called The Shadow Knows... and he takes us through tv series that we should check out. This week Cody reviews Star Wars: Visions. The boyz takes us through wrestling from the last week. There's another round of WWE releases and we give our thoughts on why WWE keeps doing this. TOPTERTA Picks: Full Gear. Our Dungeons & Dragon's campaign Echo's Of The Future recap of episode 10 as Mercy might just have sealed his fate with one action. Varak seems to have got himself into a bit of a situation as he is captured by two mages who the Echos have to try and take care of. Bastion gives the group immunity on Virven and his group. We're a group of longtime friends getting together and just hanging out and talking about things that interest us. We like to talk about video games, sports, wrestling, and anything else that might catch our attention. Let us know what you liked/disliked, topics you'd like us to discuss, or any questions you might want answered. Episodes come out every Monday on any of the podcasting platforms that you desire at 12pm EST! -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- TOPTERTA Social Media Twitter: @TOPTERTA FriendlyPlays aka Jake Twitter: @FriendlyPlays Youtube: https://www.youtube.com/NottSoFriendlyYT Twitch: https://www.twitch.tv/friendlyplaysx TikTok: @Friendlyplaysx Gingerbeard Man aka Cody Twitter: @TGingerbeardMan Also go support Cody's wife who is an amazing artist: Facebook: https://www.facebook.com/savesthedayartwork/ Etsy: https://www.etsy.com/shop/Savesthedayartwork TheBsnow aka Snow Twitter: @TheBsnow TikTok: @TheBsnow Twitch: https://www.twitch.tv/TheBsnow Devin Bliss Twitter: @SexyDevieB I don't do anything else Caleb Twitter: @CalebsXe44 Jordi Twitter: @WISE_talk_ Instagram: @WISE_art_ --- Send in a voice message: https://anchor.fm/topterta/message Support this podcast: https://anchor.fm/topterta/support

Psaume 16 - Dieu, notre bien essentiel - Florent Varak by Eglise-Pont.com

    Vēlēšanās Rēzeknes novadā uzvar apvienotais "Jaunās vienotības", "Kustības Par!" un Latgales partijas saraksts, bet Varakļānu novadā - Latvijas Attīstībai! Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 393 inficēšanās ar Covid-19 gadījumiPāvests ar Orbānu pārrunā atšķirīgos uzskatus migrācijas jautājumā; sarunu raksturo kā draudzīgu Arī jaunnedēļ Latvijā turpināsies militārās mācības „Namejs

Today we will be interviewing a veteran recruiter who has placed hundreds of developers with companies in the US and Argentina. Recruiters are often the gateway to fantastic opportunities, so it's important to know how they work, what they look for and other pro tips that top candidates do well. She is a professional recruiter working at LIVY. She graduated with Business Administration degree major in Talent Management. She's a rockstar in sourcing, project management in LATAM region. Connect with Behind Company Lines and HireOtter Website Facebook Twitter LinkedIn:Behind Company LinesHireOtter Instagram Buzzsprout

Jau 11. septembrī gaidomys pošvaļdeibu vieliešonys Rēzeknis nūvodā i Varakļuonu nūvodā. Tai kai Satversmis tīsa atzyna Varakļuonu nūvoda davīnuošonu Rēzeknis nūvodam par naatbylstūšu Satversmei, vieliešonys itymūs nūvodūs junī tyka atcaltys i nūteik viņ niu. Itūšaļt Varakļuonu nūvods byus mozuokais nūvods vaļstī i saglobuos īprīškejūs rūbežus, bet Rēzeknis nūvods apvīnuos bejušū Rēzeknis nūvoda i Viļānu nūvoda teritoreju. Pošu reizi kai Rēzeknis, tai Varakļuonu nūvodūs struodoj pagaidu administraceja, bet piec 11. septembra vieliešonu dorbu aizsuoks ari jaunīvālātī deputati.   Raidejumā pīduovojam prīškvieliešonu diskusejis ar obeju nūvodu pošvaļdeibu vieliešonom īsnāgtūs sarokstu liderim voi puorstuovim. Piec pošvaļdeibu vieliešonu Varakļuonu nūvoda dūmē tiks īvālāti 15 deputati. Itūšaļt iz itom vītom kandidej 64 pretendenti nu četru sarokstu, kū prīškvieliešonu diskusejā puorstuov: Janīna Grudule, "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"; Māris Višķers, Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"; Māris Justs, "Latvijas attīstībai"; Austris Kokars, APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI. Vysu diskuseju verīs ite:     Piec pošvaļdeibu vieliešonu Rēzeknis nūvoda dūmē tiks īvālāti 19 deputati. Iz itūs vītu kandidej 162 pretendenti nu ostoņu sarokstu, kū prīškvieliešonu diskusejā puorstuov: Ērika Teirumnieka, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"; Guntis Rasims, Jaunā konservatīvā partija; Monvīds Švarcs, Jaunā VIENOTĪBA, "Kustība "Par!", LATGALES PARTIJA; Daiga Ceipiniece, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija; Guntis Trupavnieks, "Latvijas attīstībai"; Jekaterina Ivanova, sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"; Kaspars Melnis, Zaļo un Zemnieku savienība. Vysu diskuseju verīs ite:    

#5BREINUMI atgriežas jaunajā sezonā un runā par aizvadīto vasaru, kultūras dzīvi šogad un politiku. Šī ir plašāka saruna ar latgales jauniešiem par to, kā aizvadīta vasara, kas piedzīvots un sadarīts. Raidījumā akcentējam interesantākos aizvadītos un vēl tikai sagaidāmos kultūras pasākumus, pievēršamies politikai, tā kā Rēzeknes un Varakļānu novados pašvaldību vēlēšanas vēl tikai gaidāmas septembrī, kā arī diskutējam par jauniešu politiskajām aktivitātēm un tam vai politika "kož".  #5BREINUMI šīs nedēļas sarunu viesi ir multimāksliniece un programmas "Mācītspēks" dalībniece Evika Muziniece, Rēzeknes pilsētas domes deputāte un jauniešu mentore Leila Rasima un mūziķis, grupas "Dabasu Durovys" solists, raidījumu vadītājs un startējis pašvaldību vēlēšanās Augšdaugavas novadā Arnis Slobožaņins.  Ar raidījuma viesiem satiekas Daiga Laizāne aba DJ Deila un Baiba Baltace-Saukāne Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā matemātikas klasē.  Breinojamīs kūpā!

#5BREINUMI atgriežas jaunajā sezonā un runā par aizvadīto vasaru, kultūras dzīvi šogad un politiku. Šī ir plašāka saruna ar latgales jauniešiem par to, kā aizvadīta vasara, kas piedzīvots un sadarīts. Raidījumā akcentējam interesantākos aizvadītos un vēl tikai sagaidāmos kultūras pasākumus, pievēršamies politikai, tā kā Rēzeknes un Varakļānu novados pašvaldību vēlēšanas vēl tikai gaidāmas septembrī, kā arī diskutējam par jauniešu politiskajām aktivitātēm un tam vai politika "kož".  #5BREINUMI šīs nedēļas sarunu viesi ir multimāksliniece un programmas "Mācītspēks" dalībniece Evika Muziniece, Rēzeknes pilsētas domes deputāte un jauniešu mentore Leila Rasima un mūziķis, grupas "Dabasu Durovys" solists, raidījumu vadītājs un startējis pašvaldību vēlēšanās Augšdaugavas novadā Arnis Slobožaņins.  Ar raidījuma viesiem satiekas Daiga Laizāne aba DJ Deila un Baiba Baltace-Saukāne Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā matemātikas klasē.  Breinojamīs kūpā!

No Krāslavas līdz Alūksnei izveidots unikāls pierobežas tūrisma maršruts „630 sajūtu verstis”. Kur tad slēpjas šī maršruta vienreizīgums, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Maršruts no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijas teritorijā tālāk turpinās Krievijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā, apvienojot vienā sajūtu ceļā vietas, kuras vēl nav daudz tūrisma ceļvežu apdziedātas un ļaužu uzmanības izlutinātas, taču ir neticami skaistas. Dažas no tām zina vien retais, un tās sola izjust pirmatklājēja prieku, kā arī vietējo cilvēku viesmīlību un šarmu. Ar maršrutu iepazīstina un ko apskatīt šī ceļojuma laikā, stāsta Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe, Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka un Rēzeknes novada Lūznavas muižas pārvaldniece un Latvijas piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Iveta Balčūne. Vienas versts garums ir ap 1066 metri un versts kā mērvienība izvēlēta, norādot uz vēsturisko, kas vieno Latviju un Krieviju.  Saliekot uz kartes, ceļojums ir 680 km jeb pārrēķinot ap 630 verstis. Tas ir kopējais maršruta garums no Krāslavas gandrīz līdz Pēterburgai. Šobrīd gan iespēja iepazīt maršruta piedāvājumu Latvijas pusē no Krāslavas līdz Alūksnei. Jaunais tūrisma piedāvājums Latvijas teritorijā ietver romantisko Krāslavu, skaisto Arendoli, daudzveidīgos Preiļus, iedvesmojošo Lūznavu, leģendām bagātos Varakļānus, pārsteidzošo Liteni un elpu aizraujošo Alūksni. Maršrutā iekļauti interesantākie tūrisma piedāvājumi, kas viesiem ļaus iepazīt pierobežas teritoriju un justies kā jaunatklājējam, jo šie objekti nav tūristu pārpludināti, te var izbaudīt harmoniskas pastaigas, līdzdarboties, uzkavēties un atpūsties. Ceļojuma laikā ir iespēja satikt vietējos – izcilākos maltīšu gatavotājus un viesmīlīgākos naktsmītņu saimniekus. Pieejama arī lietotne, kurā apkopota informācija par tuvākajām apskates vietām maršrutā, vietām, kur ieturēt maltīti, un naktsmītnēm. Savukārt virtuālais stāstnieks ceļo pa pilīm šajā maršrutā lielākoties Latvijas daļā un stāsta nelielas leģendas par tām. Var doties no Krāslavas uz Alūksni, vai arī sākt Alūksnē un doties uz Krāslavu un tie jau ir ap 300 kilometru.

Comme la discussion de la semaine dernière s'est prolongée et que nous n'avons pas eu le temps d'aborder les deux derniers titres de la liste d'Éphésiens 4, nous consacrerons l'émission d'aujourd'hui à cette question. Nous tenterons d'élucider, entre autres, s'il s'agit d'un seul et même office ou de deux. Cette émission vous est présentée par BLF Audio qui offre aux auditeurs de Coram Deo leur premier livre audio gratuitement : https://blfaudio.com/collections/coram-deo Obtenez la version vidéo de cet épisode: https://youtu.be/vh3GHTvmeQU

Il nous fait grand plaisir d'accueillir le pasteur Florent Varak afin de discuter avec lui de ses récentes recherches concernant le quintuple ministère d'apôtre, de prophète, d'évangéliste, de pasteur et de docteur. Dans cette discussion, nous nous sommes principalement attardés à ce qu'était (est) le ministère d'évangéliste dans le NT. Cette émission vous est présentée par BLF Club qui offre gratuitement aux auditeurs de Coram Deo un livre numérique par mois : https://www.blfeditions.com/club/ Obtenez la version vidéo de cet épisode: https://youtu.be/ffkjOTqQk50

Šī ir bijusi politiskiem notikumiem bagāta nedēļa. Nesagaidot pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām bija nolemts nogaidīt ar pārmaiņām koalīcijas līgumā, no valdības izmesta partija KPV LV, tās ministru vietā apstiprinot jaunus. Vietu valdībā zaudēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet viņu atsauca pašas partija. Tikmēr Saeima "spēlējās ar uguni", nesteidzot pildīt Satversmes tiesas lēmumu par Varakļāniem – tā pievienošana Rēzeknes novadam tiesas ieskatā nebija atbilstoša Satversmei. Pēc tam, kad Valsts prezidents norādīja, ka neizsludinās antikonstitucionālu likumu, Saeima atrada kompromisu Varakļānu jautājumā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, pētnieciskā centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un izdevuma "Dienas Bizness"galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Par Satversmis tīsys lāmumu Varakļuonu vaicuojumā, par gondreiž izraiseitū konstitucionalū krīzi Saeimā i vieliešonom saruna ar latgalīšu kulturtelpys aizstuovi, zvārynuotu advokatu Agri Bitānu. Agris Bitāns ir ari 2017. goda Latgolys Kongresa aba 4. pasauļa latgalīšu saīta rezolucejis izpiļdis komitejis prīšksādātuojs, deļtuo skaidruosim, kaidi sasnāgumi uzskaitomi rezolucejis īvīsšonai dzeivē, bet kai Vladislava Loča fonda puorstuovs Agris īzeimuos ari Latgalīšu rakstnīceibys muzeja pošreizejū situaceju, dorbu iz prīšku i cereibys.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Šī ir bijusi politiskiem notikumiem bagāta nedēļa. Nesagaidot pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām bija nolemts nogaidīt ar pārmaiņām koalīcijas līgumā, no valdības izmesta partija KPV LV, tās ministru vietā apstiprinot jaunus. Vietu valdībā zaudēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet viņu atsauca pašas partija. Tikmēr Saeima "spēlējās ar uguni", nesteidzot pildīt Satversmes tiesas lēmumu par Varakļāniem – tā pievienošana Rēzeknes novadam tiesas ieskatā nebija atbilstoša Satversmei. Pēc tam, kad Valsts prezidents norādīja, ka neizsludinās antikonstitucionālu likumu, Saeima atrada kompromisu Varakļānu jautājumā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, pētnieciskā centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un izdevuma "Dienas Bizness"galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

  * Varakļānu novads pagaidām paliks kā atsevišķa pašvaldība * Muzeji, bibliotēkas un lielie tirdzniecības centri varēs atsākt darbu * Kosmētiķi neizpratnē par nevienlīdzīgu attieksmi saistībā ar vakcināciju* Zemeņu audzētavās arī šogad trūkst ogu lasītāju

Raidījumā “Šodienas Jautājums” ar Saeimas deputātiem Jāni Dombravu (NA) un Juri Pūci (AP) runājām par Varakļānu novadu un Satversmes tiesas lēmumu.

Jau ituo goda 5. junī piec naseņ nūtikušuos teritorialuos reformys jaunajūs nūvodūs nūtiks pošvaļdeibu vieliešonys. I ituos vieliešonys byutisku nūzeimi pamess na tik viņ iz vītvarom, bet īzeimuos arī jaunus rūbežus. Latvejis Radejis Latgolys studeja turpynoj prīškvieliešonu diskuseju cyklu, kurymā sešu raidejumu laikā izvaicuosim deputatu kandidatu sarokstu liderus voi puorstuovus Latgolys tūpūšajūs nūvodūs, kurūs vysvaira ir ītekmiejuse administrativi teritorialuo reforma. I itymā nedeļā fokusā jaunveidojamais Rēzeknes nūvods, kas iz prīšku piec vieliešonu apvīnuos Rēzeknes, Viļānu i Varakļānu nūvodus, kūpumā vaira kai 32 tyukstužys īdzeivuotuojus. Iz 19 deputatu mandatu Rēzeknes nūvodā preteņdej 132 kandidati nu sešu parteju, kū itymā raidejumā puorstuov itūs politiskūs parteju ci apvīneibu lideri: Monvīds Švarcs, Jaunā VIENOTĪBA, "Kustība "Par!"", LATGALES PARTIJA, Kaspars Melnis, Zaļo un Zemnieku savienība, Guntis Trupavnieks, Latvijas attīstībai, Ērika Teirumnieka, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Guntis Rasims, Jaunā konservatīvā partija, Jekaterina Ivanova, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

#5BREINUMI - PAVASARA RESTARTS! Viņa pirms desmit gadiem aizbrauca uz Spāniju, strādā par angļu valodas skolotāju, sērfo, fotogrāfē un jau trīs reizes ir nogājusi Santjago ceļu jeb “Camino de Santiago”, ka sir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē. IEPAZĪSTIES: marta mēnēša noslēdzošās nedēļas viešņa ir latgaliete Spānijā – drosmīgā un talantīgā Gunita Broka, kas zinās stāstīt vairāk par to, kāds ir pavasaris Spānijā, kā viņa restartējas ikdienā un kas viņu motivēja noiet trīs reizes Santjago ceļu, kur viens no pēdējiem pārgājieniem ilga veselu mēnesi! Kādas pārdomas šis svētceļojuma maršruts raisīja mūsu viešņai un, vai gaidītās ekspektācijas piepildījās, par to un vēl vairāk sarunāsies ar Gunitu raidījuma vadītāji – Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe.  *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Rudīte Gaidule uzrunās Varakļānu jauniešus, kas dalīsies savās pārdomās par to, kas ir tas, ko viņi grib darīt pēc vidusskolas pabeigšanas, ar kādu profesiju jaunieši vēlas saistīt savu nākotni un kas jauniešus iedvesmo pieņemt lēmumu.  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Līna Lontone šajā nedēļas nogalē aicina “ārstēt” ziemas nogurumu, kopīgi pagatavojot virtuļus, kas tapa, iedvesmojoties no dziesmas “Donats”, ko izpilda muzikālā apvienīb JJEZUPS I MYOSYS! *** Rubrikā "Kas te nūteik?" Samanta Kristiāna Augustova sazināsies ar DJ Mart Inc  jeb Mārtiņu Pīzeli no Preiļiem, kas dalīsies savā pieredzes stāstā par to, kā ir būt Dj 2021. gadā, kas viņu motivē turpināt nodarboties ar diskžokeja profesiju un ko darīt, kad ballītes ir atceltas. Brīnāmies kopā 2.0 versijā!        

#5BREINUMI - PAVASARA RESTARTS! Viņa pirms desmit gadiem aizbrauca uz Spāniju, strādā par angļu valodas skolotāju, sērfo, fotogrāfē un jau trīs reizes ir nogājusi Santjago ceļu jeb “Camino de Santiago”, ka sir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē. IEPAZĪSTIES: marta mēnēša noslēdzošās nedēļas viešņa ir latgaliete Spānijā – drosmīgā un talantīgā Gunita Broka, kas zinās stāstīt vairāk par to, kāds ir pavasaris Spānijā, kā viņa restartējas ikdienā un kas viņu motivēja noiet trīs reizes Santjago ceļu, kur viens no pēdējiem pārgājieniem ilga veselu mēnesi! Kādas pārdomas šis svētceļojuma maršruts raisīja mūsu viešņai un, vai gaidītās ekspektācijas piepildījās, par to un vēl vairāk sarunāsies ar Gunitu raidījuma vadītāji – Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe.  *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Rudīte Gaidule uzrunās Varakļānu jauniešus, kas dalīsies savās pārdomās par to, kas ir tas, ko viņi grib darīt pēc vidusskolas pabeigšanas, ar kādu profesiju jaunieši vēlas saistīt savu nākotni un kas jauniešus iedvesmo pieņemt lēmumu.  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Līna Lontone šajā nedēļas nogalē aicina “ārstēt” ziemas nogurumu, kopīgi pagatavojot virtuļus, kas tapa, iedvesmojoties no dziesmas “Donats”, ko izpilda muzikālā apvienīb JJEZUPS I MYOSYS! *** Rubrikā "Kas te nūteik?" Samanta Kristiāna Augustova sazināsies ar DJ Mart Inc  jeb Mārtiņu Pīzeli no Preiļiem, kas dalīsies savā pieredzes stāstā par to, kā ir būt Dj 2021. gadā, kas viņu motivē turpināt nodarboties ar diskžokeja profesiju un ko darīt, kad ballītes ir atceltas. Brīnāmies kopā 2.0 versijā!        

Selef ekseriyetle şu on san'atı tercih ederlerdi: 1. Dikicilik. 2. Ticâret, 3. Nakliyecilik, 4. Terzilik ve ayakkabıcılık, 5. Elbise temizleyiciliği, 6. Nâlincilik, 7. Demircilik, 8. Eğiricilik, 9. Avcılık. 10. Kitâbcılık [muharrirlik] Abdülvehhab el-Varak (r.âleyh) diyor ki: “Ahmed b. Hanbel bana: “Hangi sanatla iştigâl ediyorsun?” diye sordu. Ben: “Hattâtım, kitâb yazarım” dedim. Ahmed b. Hanbel (r.âleyh): “Çok güzel san'at ve helâl kazanç. Eğer ben de bir sanata intisâb etseydim, bu sanatı tercih ederdim” dedi ve devâmla: “Kâğıdın kenarlarına dış taraflarına yazma” diye öğüt verdi. Çünkü buralara yazılan yazılar zâyil olur.” Dört san'at sâhibi insânlar arasında hafif meşreb diye tanınmıştır. Bunlar; çulhacılar, pamuk satıcılar, iyciler ve çocuk terbiyecileridir. Çünkü bunların ilk üçü ekseriyetle kadınlar ile alışveriş eder. Sonuncusu da çocuklarla meşgûl olur. İbâdet ve farz-ı kifâye kabilinden olan cenâze yıkamak, defnetmek, ezân okumak, terâvih kıldırmak, Kur'ân ve fıkıh öğretmek gibi husûslarda, her ne kadar ücret almak sahih ise de Selef, bunlardan ücret almağı kerih görmüştür. Çünkü bunlann hakkı, bunlardan para almayıp, bunları âhiret sermâyesine ayırmaktır. Ücret almak ise âdeta dünyâlığı âhiret üzerine tercih etmek gibidir. Bu bakımdan hoş değildir. (İmâm-ı Gazâlî (r.âleyh), İhyâu Ulûmi'd-dîn, c.2, s.220) PRATİK FIKHÎ BİLGİLER SUAL: Kullanılması veya yenilmesi haram bir madde veya bunlardan imal edilen ilaçlarla tedavi olmak caiz midir? CEVAP: Hanefi mezhebine göre; bir hastalığın tedavisi için, helâl maddelerden elde edilmiş bir ilaç henüz üretilmemiş ya da üretilen bu ilaca ulaşma imkânı yok ise, haram olan bir maddenin veya bundan üretilen bir ilacın, meslekî ehliyet ve dürüstlüğüne güvenilen müslüman uzman bir doktor tarafından tavsiye edilmesi halinde, kullanılmasında dinen bir sakınca yoktur. Çünkü “Zaruretler yasakları mubah kılar”. Zaruret ortadan kalkar ve başka helal maddelerden yapılan ilaçlar bulunursa, o zaman helal olanları kullanmak gerekir. (Halil Günenç, Günümüz Meselelerine Fetvâlar)

Bienvenue dans le 215ème épisode de Que dit la Bible, un podcast en partenariat avec BLF Club. La question de la semaine est la suivante : Pourquoi la Bible semble-t-elle accréditer l'idée de sacrifices humains? Florent Varak est notre invité pour répondre à cette question. ** Voici les questions que nous abordons dans ce podcast : (1) Dieu demande à Abraham de sacrifier son fils, son unique (Gen 22.2). ​Comment comprendre ce commandement choquant qui valide cette idée se sacrifice humain ? (2) En reprenant cette idée de l’holocauste comme symbole de consécration, est-ce qu’il y a un lien avec la consécration des premiers nés ? On a l’impression que certains rois ont mal compris la consécration des premiers nés pour aller jusqu’à sacrifier leur progéniture. (3) On trouve des sacrifices d’enfants ou de bébés dans d’autres civilisations. Comment les comprendre ? Bonne écoute ! -- "Que dit la Bible ?" est l'émission hebdomadaire du blog Le Bon Combat en partenariat avec BLF Club. En février BLF Club vous offre gratuitement le livre "Faire plus mieux" de Tim Challies. Pour tous ceux qui aimerait réussir à être plus productif de manière centrée sur l'Évangile. Rdv sur blfeditions.com/club ! Vous appréciez notre travail ? Pourquoi ne pas nous soutenir ? Cliquez sur ce lien pour nous aider, que ce soit dans la prière ou financièrement : leboncombat.fr/soutenir-bon-combat

Bienvenue dans le 213ème épisode de Que dit la Bible, un podcast en partenariat avec BLF Audio. Cette semaine nous répondons à la question suivante : Que dit la Bible au sujet de l'homéopathie ? Une question qui a fait couler beaucoup d'encre et donné naissance a bien des débats. On s'intéresse aujourd'hui à y répondre Bible en mains avec Florent Varak. ** Voici les questions que nous abordons dans ce podcast : (1) Qu'est-ce que l'homéopathie ? (2) Est-ce quelque chose que nous pouvons ancrer dans la parole ? (3) Le chrétien doit-il l'accepter ? Quelle position doit-on prendre ? Bonne écoute ! -- "Que dit la Bible ?" est l'émission hebdomadaire du blog Le Bon Combat en partenariat avec BLF Audio. Pour la nouvelle année, BLF Audio vous offre une réduction de 80% sur le livre Audio d'Edouard Nelson “Plaidoyer pour la véritable Liberté, Égalité, Fraternité” soit un prix final de 2,98€ ! Un livre qui nous met au défi d’atteindre nos politiciens !! Profitez de cette belle promotion :) Rendez vous sur : blfaudio.com/discount/QDLB?redi…ernite-livre-audio Vous appréciez notre travail ? Pourquoi ne pas nous soutenir ? Cliquez sur ce lien pour nous aider, que ce soit dans la prière ou financièrement : leboncombat.fr/soutenir-bon-combat

Gluži tāpat kā šobrīd arī barikāžu laikā pirms 30 gadiem mediķi bija gatavi nesavtīgam darbam, lai palīdzētu iespējamiem cietušajiem. Tika atbrīvotas Rīgas slimnīcas, Doma baznīcā ierīkots hospitālis, kā arī nodrošinātas nepārtrauktas mediķu dežūras svarīgākajos barikāžu punktos. 1991.gada notikumos Rīgā klāt bija arī jaunā mediķe no Varakļāniem, šobrīd ārste anestezioloģe-reanimatoloģe Ligita Zepa, kurai barikāžu laikā bija 26 gadi. Pirms 30 gadiem kā mediķis Ligita Zepa dežūrēja Stradiņa slimnīcā un uz barikādēm Dzirnavu ielā pie Centrālā telegrāfa. “Pirmās atmiņā tās priecīgās dienas, kad mēs visi esam laimīgi, mēs ceram uz labu iznākumu, mēs neticam, ka tas var notikt. Vai tiešām tanki nāks uz mums, mierīgajiem?” Tāpat barikāžu laiks Ligitai asociējas ar radio un ziemas ainām galvaspilsētā. “Kur stāv buldozeri, traktori ar baļķiem, smagās mašīnas, un tie vienkāršie lauku vīrieši un sievietes, kas tur ir, un pienāk pilsētnieki… Ka tie ugunskuri deg. Viens ar otru sarunājas - atturīgie latvieši. Viens otru pabalsta, kaut ko palīdz…” Ligita Zepa atmiņās daloties ar savu dēlu Ēriku Zepu, mūziķi un raidījuma „Kolnasāta” vadītāju atzīst, ka nožēlo to, ka tolaik, dodoties uz specializācijas kursiem Rīgā, no mājām līdzi nebija paņēmusi savu “Zenit” fotoaparātu. Tāpēc bilžu no tiem laikiem praktiski nav. Viņas vārdiem, Latgales pusē pat dažas dienas pirms šiem notikumiem nekas neradīja aizdomas, ka kaut kas tāds varētu notikt. Kādu brīdi pat licies, ka pēc 4.maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas viss esot sācis virzīties un kārtoties, bet tad pēkšņi - šoks - “Atmodas” pirmo vāku rotā attēli no Lietuvas. “Man acīs joprojām ir tā bilde, kur ir tanks un zem tanka var redzēt sievietes kāju. Varēja redzēt, ka tur [zem tanka] ir cilvēks. Un viņi brauca mierīgajiem iedzīvotājiem virsū. Lietuviešus vienmēr mēs esam uztvēruši kā savu brāļu tautu, un es nevarēju saprast, kā tā - mūsu “mierīgā” armija brauc uz cilvēkiem… Tad es sapratu, ka kaut kas nav labi. Precīzu datumu neatceros, bet droši vien pirmdienā, kad es aizgāju uz saviem kursiem, docents Daugulis teica: “Kursus pārtraucam. Jums ir iespēja doties mājup vai arī palikt šeit un stāvēt posteņos. Jūsu izvēle.” Ligitai neesot bijis divu domu - ir jāpaliek. Grūti teikt, vai pirmām kārtām ieslēdzās mediķa apzinīgums, vai arī nacionālais spīts, kas bija radies, klausoties kā latviešu profesori latviešu studentiem lekcijas lasa krievu valodā vai kā kolēģi nicīgi aizrāda jaunajiem mediķiem par “nepareizajā” - proti, latviešu valodā aizpildītām slimības vēsturēm. Un tā viņa palika dežūrēt - gan Stradiņa slimnīcā, gan Centrālā telegrāfa ēkā. “Mēs gaidījām cietušos, jo pēc Lietuvas mēs sapratām, ka būs cietušie. Mēs bijām gatavi atsāpināt, apturēt asiņošanu… Mēs [objektos] bijām kā mediķi, lai būtu klāt, jo vienu gan sapratām - aizvest uz slimnīcām droši vien nevarēs. Stradiņi visi bija tukši, jo gaidīja tomēr daudz cietušo. Tad jau [vēlāk] operāciju māsas un tie, kas bija bijuši TV tornī, teica: “No Zaķusalas neatvedīs nevienu, piespiedīs pie Daugavas...” Tika teikts, ka tur uz vietas ir jābūt gataviem. Mums atkārtoja kā elpināt un atsāpināt. [Objektos] vienmēr bija ķirurgs, kurš bija gatavībā.” {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="913" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""} Pavisam atšķirīgas Ligitas Zepas atmiņās ir pirmās barikāžu dienas un vēlākais laiks. Pirmajās dienās pie ugunskuriem bija dejas un dziesmas - “Bēdu manu, lielu bēdu”, “Liepas satumst”, „Miglā asaro logs”, „Zilais lakatiņš”… , valdīja zināma līksmība, sparīgi dziedāta “Dievs, svētī Latviju”. Viss mainījās pie pirmā kritušā. 16.janvārī tika nošauts Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks. Vēlāk, 20.janvārī sekoja Bastejkalns…. Tajā vakarā viņa Esplanādē sēdās 14.trolejbusā. Bija dīvainas skaņas, trolejbusa pasažieri neticīgi un bažīgi saskatījās: “Rīgā šauj!” “Nākošajā dienā mēs aizgājām pastaigāt pa Bastejkalnu. Tur bija asinis, atradām tās 5 vietas, kur bija bijuši mirušie, sākumā ievainotie. Protams, Stradiņos arī runājām. Slimnīcas speciālisti arī brauca uz Rīgas 1. slimnīcu, kur bija aizvests [Gvido] Zvaigzne. Docents Daugulis atbraucis teica: “Tur slikti būs. Jūs varat iedomāties - viņi uz mierīgajiem iedzīvotājiem šauj ar kaujas lodēm - ar trasējošajām lodēm.” Mēs nezinājām, kas tas ir, un man teica: “Tā ir lode, kas vienā punktā ieiet iekšā, izvirpuļo pa visiem iekšējiem orgāniem un iziet ārā.” Protams, mediķi par [Gvido] Zvaigzni cīnījās, kā varēja, bet mums kā mediķiem bija skumji, ka mēs zinājām - nekā tur nebūs. Cerības kā vienmēr cilvēkiem tiek dotas, bet mums likās, - kā tā var, uz parastu cilvēku...  Tie, kas tur bija, nejauši, kam trāpīja, piemēram, tam skolēnam, kurš tur bija ziņkāres pēc… Principā sanāk, ja es tur būtu līdusi - Bastejkalns un Esplanāde - cik tad tālu tas ir...” atceras Ligita Zepa. Protams, ka bija bailes. Tajā laikā jaunā mediķe sāka līdzi nēsāt lapiņu ar savu vārdu un kontaktpersonu, kam piezvanīt traģēdijas gadījumā. Bet tomēr - nebija panikas, nebija haosa, tam visam pāri spēja noturēties cilvēku vienotība, degošie ugunskuri, savstarpējais atbalsts - vietējo piegādātās maizītes, tēja un kafija… Ligita Zepa atminas, ka tā bijusi pieklājīga ziema, bet auksti nav bijis nevienā brīdī. “Pirmkārt, [barikādes] parādīja, ka mēs varam mobilizēties. Ja ir švaki, tad vairums mūsu spēj sadot elkoņus, kā zāģa zobi saķerties ar rokām, mutēm, ķermeņiem un valodu. Ja ļoti vajag, mēs varam mobilizēties un nostāties. Nu gribam mēs to savu Latviju saglabāt, to valstiņu, valodu… Noturēties šeit.” Pēc divām nedēļām mediķu dežūras barikāžu objektos beidzās. “Tā nedēļa bija tik piesātināta, ka likās - ir vesels mēnesis pagājis. Tik daudz viskaut kā bija...” Rīgu pamazām sakārtoja, viena cīņa bija izcīnīta, bet tomēr palika piesardzība un neskaidrība par nākotni, jo arī kolēģu vidū domas par atmodu dalījās. Viss pamazām mainījās, Bet Ligitas Zepas pārliecība mainījusies nav - arī šodien viņa būtu gatava stāvēt barikādēs par savu valsti un savu valodu.

Itūreiz aicynojam jius dūtīs iz Rītumlatgolu aba vokoru Latgolu, Leivuona nūvoda Rudzātim, pi programātuoja, muziķa i folklorista Aņša Ataola Bierzeņa. Jis ir dzims Leningradā, vuicejīs Fraņču licejā i tod Latvejis Universitatē, sovpus aizvadeituo goda vosorā klivs par pyrmū doktora grada īgivieju, kurš sovu disertaceju Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs latgaliski. Aņss, kura saimē muote īt nu Leningrada, sovpus tāvs nu Sielejis, atkluoj, ka juo dzeivē latgaliskuo kultura i volūda īguojuse caur folkloru, vaicojūt piec koč kuo seneja i autentiska. „Tys vyss maņ sasalēdze ar tū sieliskū, kas beja saimē, bet natyka identificāts, jo nava tuos pošapzinis taidys spieceigys. Vysleidza, nazkaids kulturviesturiskais sluoņs beja. Tūlaik saprotu, ka tys ir tyvejai pi latgaliskuo i latgaliskais varātum byut tys, pi kuo tys varātum centrētīs. Gribejuos autentiskuoka materiala, autentiskuokys dzeivis situacejis, senejuokys sajiutys i Latgola tū varēja dabyut. Cytur Latvejā, nu varbyut Lejiskūrzemē, bet na tik koncentrātā veidā nūteikti. Saceisim tai, folklorys ansambļu Latgolā beja vaira nikai vysā puorejā Latvejā kūpā jemūt. Tys dalypa, tei gribeišona saglobuot tū.” Tai pamozam, caur kulturu i folkloru jis suocs vuiceitīs ari latgalīšū volūdu. Jis izsver, ka folklorā ir cīši svareigai saglobuot autentiskumu i ite sovs svors ari vītrunai. „Ka tu dzīdi dzīsmi nu nazkaidys vītys, ta tev jei ir juodzīd vītrunā. Navarim saceit, ka Latvejis folkloys kusteiba itymā vaicuojumā byutu cīši loba. Cīšī daudzi ir vysaidu nakvalitativu izpiļdejumu. Struodojūt pi itūs materialu, es saprotu, ka, kaba mes varātum kvalitativai itū vysu izdareit, kotram lobam folkloristam juobyut ari drupeit dialektalogam. Dabyuoju dziļuok pasavuiceit, pasaklauseit. Latgalīšu volūda ir tūs latgaliskūs vītrunu apvīnuojums, varbyut pat lobuokuo eseņce.” Par sovom latgalīšu volūdys zynuošonom i pīdereibu kaidai nu vītrunu Aņss pīzeist, ka jis pa itim godim ir klivs par sovys i cytu vītrunu apvīnojumu.  „Ekspediceju braucieja, folklorista, lingvista apvīnojums. Es raugu dasamāruot informantam, jo vyslobuokais materials vysod ir tod, ka informants pajiut, ka tu esi juo cylvāks, sovejais. Kur es braucu, taidā volūdā es ari raugu runuot. Leidz ar tū, nazkas nu tūs cylvāku ari dalypst i drupeit sasajauc. Aiz tam navar saceit, ka es teirai runuotu nazkaidā vīnā vītrunā i dalyps nu vysaidu Latgolys golu.” Aizvadeituo goda vosorā Aņss Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs doktora disertaceju inženeru programā latgalīšu volūdā. Pats dorbs gon vysaidu īmesļu deļ beja saraksteits latvīšu literarajā volūdā. „Es raksteju pa baltiskam, jo maņ beja skaidrys, ka Zynuotņu akademeja napuorlaiss. I napuorlaiss jī viļteigai, jī napasceis, ka nadreikst, kab nabyutu skandala, jī pasceitu, ka navar atrast nivīna recenzenta, kas saprūt. Koč maņ i beja pa baltiskam, jī vysleidza navarēja atrast recenzenta, kas byutu pa munai temai. Ar lelom gryuteibom vīnu atroda… Motivaceja beja taišni mozūs volūdu diskriminaceja, kai tyvuokais pīvadums itam ir latgalīšu volūda. Vīnkuorši es saprotu, ka tyvejamuos volūdys sauc par atsevišķom volūdom, bet nazkaidu, pat tuolejamuoku volūdu nazkaidu, ak jau politisku īmesļu deļ, sauc par dialektu i nazkai tai pazamynoj statusu. Maņ ruodejuos, ka vādzātu pastuovēt objektivam, izmierejamam kriterejam, pa kuram varātum nūviertēt cik tyvejamis ci tuolejamys ituos divejis volūdys ir. Tyvejameibys koeficients. Nu i es raudzeju izdūmuot metodis, kai tū varātum dareit. Par īejis datim maņ beja diveji varianti – fonetiskuo transkripceja voi runys aizroksti. Ir, kas dorbojās ar ortografiskū transkripceju, gruomotys i tai, bet es skaitu, ka itys nav objektivai.Ortografeja ir nūsaceita i naatainoj relalū, dzeivū volūdu. Pryncypā es pīruodeju, ka itū var dareit. Skaidrys, ka ite na vīna cylvāka aizdavums, ite cālam institutam vādzātu struoduot.” Aņss pīzeist, ka jam itys, ‘Covid-19’ pandemejis laiks ir samāra vīglai, jo jam nikod nav bejuse tikai vīna konkreta nūdarbe. Vīgluokai dzievuot ar puorlīceibu, ka vysam ir ari sovs pozitivais pīnasums, jo patīseibā tai ari ir. „Deļ taidu cylvāku, kurim ir deveni dorbi i dasmytais bods, itys laiks ir vīgluokai puornasams nikai deļ taidu, kurim ir vīns dorbs. Tūlaik jī ir cīši atkareigi nu tuo, kas tys beja par dorbu i kas ar jū niu nūteik. Maņ laika vysleidza nav, maņ ir kū dareit. Pasuocīņu datryukst, sevkuram muzykantam gribīs izīt ari pi publikys. Deļ dzīšmu raksteišonys varbyut niu pat vaira laika palīk. Ir daguojušs rūkys leidz taidim dorbim, leidz kurim vysu laiku nadaguoja. Itys ir pozitivs pīnasums. Vierteibu puorviertiešona, ite deļ cylvāka izaugsmis ari pozitivai. Es naasu sirdeigs iz ituo laika, maņ pryncypā ir interesnai. Maņ pateik.” Sovys muzykaluos gaitys ar darbeibu folklorys kapelā „Maskačkas spēlmaņi” jis aizsuoce jau 1995. godā.  Pa itim godim izdūti ari vairuoki muzykys albumi i saraksteitys dzīsmis. Par sovom dzīsmem, nu kuru dažys saleidzynūši eisā laikā ir kļuvušs popularys i pat folkloriziejušuos, jis soka itai. „Es nagaideju, ka juos itai aizīs tautā. Pryncypā ir pat nazcik dzīšmu, kas jau ir folkloriziejušuos cīšī mudrā laikā. Ir daudzi latgalīšu dzīšmu, kurys ir izdūmuotys pa čyuliskam i piečuok puorcaltys, tū var just. Izraizis juos ir raksteitys latgaliski i tī izreizis ir taidys formys, kurys pa čyuliskam saītu cytim vuordim i naskanātu. Tys nazkai aizgiun. Lobūs latgalīšu volūdys zynuotuojus tys nazkai pagiun. Golvonais, prūtams, ir tys, ka tymuos ir personeigys sajiutys i ka tys īt nu sirds. Nu sirds iz sirdi. Es naprūtu i pat nagrybātu raksteit dzīsmi pa pasyutejumam. Munuos dzīsmēs ir teiri personiskys sajiutys, kurys es asu puordzeivuojs pats i piečuok projicēju iz pasauli. Tei actena, pa kuru es pasaveru ir radzu, kai tys paruoda nazkaidu leluoku problemu. Ap tū ir tuos dzīsmis.” Vaicuots par tū, kaidai juobyut eistyn latgaliskai dzīsmei, Aņss pīzeist, ka ite ir svareigi taišni vuordi. Volūda. „Eistynai latgalīšu dzīsmei ir juobyut radeitai latgaliski. Vuordim. Jei nadreikst byut puorcalta nu cytus volūdys, jo tī pādi tod taipat palīk. Melodeja pat var atīt, bet tī vuordi nadreikst byut puorcalti, bet ir originalā pa latgaliskam bejušs. Vuordi iznas volūdu, volūdys šmukumu. Jī naatdarynoj cytu volūdu.” Aņss pauz nūžālu par vaļsts politiku daudzu godu garumā, kas nikod naasūt bejuse vārsta iz Latgolys atteisteibu i iteinis vierteibu saglobuošonu. Taipat jis nagativai viertej iteinis apdzeivuoteibu, kas ar kotru godu eimūt mozumā.  „Tys, kas ite ir pats šmukais – volūda i kultura. Jei ir sovpateiga i pryncypā, tys itūšaļt teik paturāts minimalai, kai turisma prece, bet ar tū nav pīteikami. Na jau tei turisma prece ir šmuka. Šmuka tei volūda ir tod, ka jei ir dabeiga, ka jū puornas nu audzis audzē. Dīmžāļ Latvejis Republika jau nu Ulmana apvārsuma šalts piļneigi konsekventai, Padūmu laikūs ari, teik iznycynuota. Latglīšus kai tautu, iznycynoj, puortautoj, asimilej. Itei ir varbyut naoficiala, bet taida tīša vaļsts politika. Pādejūs godūs vaira runoj par tū, ka Latgola ir vierteiga, bet tuoluok par runuošonu nav izdareits. Viņ īdūd kuļturai nazkaidys tyukstūšys, bet juosaprūt, ka tū var saglobuot, tikai radikalai i pryncypialai puortraucūt asimalativūs procesus.” *** Sižetā Ausma Sprukte stuosteis par struoduošonu i vuiceibom nu sātys.Tys ir lels izaicynuojums i pīdzeivuojums – tai attuolynuotū dorbu i byušonu sātā kūpā ar vysu saimi raksturoj bibliotekare Meldra Gailāne. Jei dzeivoj Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā kūpā ar trejim školys vacuma dālim i meitu, struodoj Rēzeknis piļsātys bārnu bibliotekā. Niu bibliotekys apmaklātuojim ir cīt, i Meldra struodoj nu sātys. Attuolynuotai dorba pīnuokumus veic ari komunikacejis zynuotnis doktore Sandra Murinska, kura atkluoj, ka, saleidzynūt ar pavasari, niu jei i ari juos kolegi Rēzeknis Tehnologeju akademejā situacejai pīsalāguoja mīreiguok i saprūtūšuok. Jei poša itymā situacejā saskota pat prīškrūceibu – var apgiut vaira digitalūs prasmu. Ari Sandra ir mama 2. klasis škoļnīkam Vīsturam. Sižetā klausitēs kai jom obejom lūbēs, apvīnojūt kasdīnys dorbus sātā ar omotu pīnuokumu izpiļdi i  bārnu vuiceibu procesa organiziešonu i pīsavieršonu. *** Itūreiz Ēriks Zeps rubrikā „Bosom kuojom” jius aicynoj nūbraukt iz Rītumlatgolu. Vaicuosit, kur tod eisti ir Rītumlatgola aba vokoru Latgola? Gols golā – Zīmeļlatgola i Dīnavydlatgola sevi ir pamateigi nūstyprynuojušys ar tom rakstureigū kulturu, sovpus Austrumlatgolys rūbežu varim viļkt pa Krīvejis i Boltkrīvejis rūbežim, bet rītumi? Iz rubrikys autora pyrma kaida laika Facebook vītnē uzdūtū vaicuojumu, kur jam vaicuot Rītumlatgolys, verseju beja daudzi – suocūt nu Kolupa i Leivuona leidz Krystapiļam, Teiču pūram, Varakļuonim i pat Tiļžai i Bolvim. Tai jis nūlēme atsasaukt folklorista, programātuoja, muzika i dzīsminīka Aņša Ataola Bierzeņa aicynuojumam, Rītumlatgolys vaicojūt, nūbraukt iz vītu, kur jau 18 godu garumā atsarūn juo sāta – Leivuonu nūvoda Rudzātu pogostu. „Ite pi Rudzātu jeb Rudzātom ir apdzeivuota vīta Rudzātenis. Taitod vysmoz munā zynuošonā Rudzātys ir vīneiguo vīta Latvejā, kurai ir sova pīpiļsāta deminutivā. Šai pusei rakstureigi ari daudzi krucifiksi aba mūcenis, kai ari gon sātuos, gon nūsaukumūs vārojama vacticeibnīku kluotbyutne. Vystik muns ceļabīdrs Aņss  atkluoj, ka Rudzātu pogosts ir tei vīta, kur absoluti najiut, par pīmāru, pīrūbeža tyvumu. Ite rūbežus zeimoj pūri – i na tikai fiziski, bet arī volūdā i folklorā… Rudzātu i Leivuona pusē ir cīši daudzi kū redzēt. Nūbraucit, sasateicit, parunojit, i pasaverit. I cerēsim, ka nikod napīdzeivuosim laikus, kod jau tai pamoz apdzeivuotajuos pusēs cylvāki, myusu boguoteiba, latgalīši, pagaiss pavysam.”

Itūreiz aicynojam jius dūtīs iz Rītumlatgolu aba vokoru Latgolu, Leivuona nūvoda Rudzātim, pi programātuoja, muziķa i folklorista Aņša Ataola Bierzeņa. Jis ir dzims Leningradā, vuicejīs Fraņču licejā i tod Latvejis Universitatē, sovpus aizvadeituo goda vosorā klivs par pyrmū doktora grada īgivieju, kurš sovu disertaceju Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs latgaliski. Aņss, kura saimē muote īt nu Leningrada, sovpus tāvs nu Sielejis, atkluoj, ka juo dzeivē latgaliskuo kultura i volūda īguojuse caur folkloru, vaicojūt piec koč kuo seneja i autentiska. „Tys vyss maņ sasalēdze ar tū sieliskū, kas beja saimē, bet natyka identificāts, jo nava tuos pošapzinis taidys spieceigys. Vysleidza, nazkaids kulturviesturiskais sluoņs beja. Tūlaik saprotu, ka tys ir tyvejai pi latgaliskuo i latgaliskais varātum byut tys, pi kuo tys varātum centrētīs. Gribejuos autentiskuoka materiala, autentiskuokys dzeivis situacejis, senejuokys sajiutys i Latgola tū varēja dabyut. Cytur Latvejā, nu varbyut Lejiskūrzemē, bet na tik koncentrātā veidā nūteikti. Saceisim tai, folklorys ansambļu Latgolā beja vaira nikai vysā puorejā Latvejā kūpā jemūt. Tys dalypa, tei gribeišona saglobuot tū.” Tai pamozam, caur kulturu i folkloru jis suocs vuiceitīs ari latgalīšū volūdu. Jis izsver, ka folklorā ir cīši svareigai saglobuot autentiskumu i ite sovs svors ari vītrunai. „Ka tu dzīdi dzīsmi nu nazkaidys vītys, ta tev jei ir juodzīd vītrunā. Navarim saceit, ka Latvejis folkloys kusteiba itymā vaicuojumā byutu cīši loba. Cīšī daudzi ir vysaidu nakvalitativu izpiļdejumu. Struodojūt pi itūs materialu, es saprotu, ka, kaba mes varātum kvalitativai itū vysu izdareit, kotram lobam folkloristam juobyut ari drupeit dialektalogam. Dabyuoju dziļuok pasavuiceit, pasaklauseit. Latgalīšu volūda ir tūs latgaliskūs vītrunu apvīnuojums, varbyut pat lobuokuo eseņce.” Par sovom latgalīšu volūdys zynuošonom i pīdereibu kaidai nu vītrunu Aņss pīzeist, ka jis pa itim godim ir klivs par sovys i cytu vītrunu apvīnojumu.  „Ekspediceju braucieja, folklorista, lingvista apvīnojums. Es raugu dasamāruot informantam, jo vyslobuokais materials vysod ir tod, ka informants pajiut, ka tu esi juo cylvāks, sovejais. Kur es braucu, taidā volūdā es ari raugu runuot. Leidz ar tū, nazkas nu tūs cylvāku ari dalypst i drupeit sasajauc. Aiz tam navar saceit, ka es teirai runuotu nazkaidā vīnā vītrunā i dalyps nu vysaidu Latgolys golu.” Aizvadeituo goda vosorā Aņss Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs doktora disertaceju inženeru programā latgalīšu volūdā. Pats dorbs gon vysaidu īmesļu deļ beja saraksteits latvīšu literarajā volūdā. „Es raksteju pa baltiskam, jo maņ beja skaidrys, ka Zynuotņu akademeja napuorlaiss. I napuorlaiss jī viļteigai, jī napasceis, ka nadreikst, kab nabyutu skandala, jī pasceitu, ka navar atrast nivīna recenzenta, kas saprūt. Koč maņ i beja pa baltiskam, jī vysleidza navarēja atrast recenzenta, kas byutu pa munai temai. Ar lelom gryuteibom vīnu atroda… Motivaceja beja taišni mozūs volūdu diskriminaceja, kai tyvuokais pīvadums itam ir latgalīšu volūda. Vīnkuorši es saprotu, ka tyvejamuos volūdys sauc par atsevišķom volūdom, bet nazkaidu, pat tuolejamuoku volūdu nazkaidu, ak jau politisku īmesļu deļ, sauc par dialektu i nazkai tai pazamynoj statusu. Maņ ruodejuos, ka vādzātu pastuovēt objektivam, izmierejamam kriterejam, pa kuram varātum nūviertēt cik tyvejamis ci tuolejamys ituos divejis volūdys ir. Tyvejameibys koeficients. Nu i es raudzeju izdūmuot metodis, kai tū varātum dareit. Par īejis datim maņ beja diveji varianti – fonetiskuo transkripceja voi runys aizroksti. Ir, kas dorbojās ar ortografiskū transkripceju, gruomotys i tai, bet es skaitu, ka itys nav objektivai.Ortografeja ir nūsaceita i naatainoj relalū, dzeivū volūdu. Pryncypā es pīruodeju, ka itū var dareit. Skaidrys, ka ite na vīna cylvāka aizdavums, ite cālam institutam vādzātu struoduot.” Aņss pīzeist, ka jam itys, ‘Covid-19’ pandemejis laiks ir samāra vīglai, jo jam nikod nav bejuse tikai vīna konkreta nūdarbe. Vīgluokai dzievuot ar puorlīceibu, ka vysam ir ari sovs pozitivais pīnasums, jo patīseibā tai ari ir. „Deļ taidu cylvāku, kurim ir deveni dorbi i dasmytais bods, itys laiks ir vīgluokai puornasams nikai deļ taidu, kurim ir vīns dorbs. Tūlaik jī ir cīši atkareigi nu tuo, kas tys beja par dorbu i kas ar jū niu nūteik. Maņ laika vysleidza nav, maņ ir kū dareit. Pasuocīņu datryukst, sevkuram muzykantam gribīs izīt ari pi publikys. Deļ dzīšmu raksteišonys varbyut niu pat vaira laika palīk. Ir daguojušs rūkys leidz taidim dorbim, leidz kurim vysu laiku nadaguoja. Itys ir pozitivs pīnasums. Vierteibu puorviertiešona, ite deļ cylvāka izaugsmis ari pozitivai. Es naasu sirdeigs iz ituo laika, maņ pryncypā ir interesnai. Maņ pateik.” Sovys muzykaluos gaitys ar darbeibu folklorys kapelā „Maskačkas spēlmaņi” jis aizsuoce jau 1995. godā.  Pa itim godim izdūti ari vairuoki muzykys albumi i saraksteitys dzīsmis. Par sovom dzīsmem, nu kuru dažys saleidzynūši eisā laikā ir kļuvušs popularys i pat folkloriziejušuos, jis soka itai. „Es nagaideju, ka juos itai aizīs tautā. Pryncypā ir pat nazcik dzīšmu, kas jau ir folkloriziejušuos cīšī mudrā laikā. Ir daudzi latgalīšu dzīšmu, kurys ir izdūmuotys pa čyuliskam i piečuok puorcaltys, tū var just. Izraizis juos ir raksteitys latgaliski i tī izreizis ir taidys formys, kurys pa čyuliskam saītu cytim vuordim i naskanātu. Tys nazkai aizgiun. Lobūs latgalīšu volūdys zynuotuojus tys nazkai pagiun. Golvonais, prūtams, ir tys, ka tymuos ir personeigys sajiutys i ka tys īt nu sirds. Nu sirds iz sirdi. Es naprūtu i pat nagrybātu raksteit dzīsmi pa pasyutejumam. Munuos dzīsmēs ir teiri personiskys sajiutys, kurys es asu puordzeivuojs pats i piečuok projicēju iz pasauli. Tei actena, pa kuru es pasaveru ir radzu, kai tys paruoda nazkaidu leluoku problemu. Ap tū ir tuos dzīsmis.” Vaicuots par tū, kaidai juobyut eistyn latgaliskai dzīsmei, Aņss pīzeist, ka ite ir svareigi taišni vuordi. Volūda. „Eistynai latgalīšu dzīsmei ir juobyut radeitai latgaliski. Vuordim. Jei nadreikst byut puorcalta nu cytus volūdys, jo tī pādi tod taipat palīk. Melodeja pat var atīt, bet tī vuordi nadreikst byut puorcalti, bet ir originalā pa latgaliskam bejušs. Vuordi iznas volūdu, volūdys šmukumu. Jī naatdarynoj cytu volūdu.” Aņss pauz nūžālu par vaļsts politiku daudzu godu garumā, kas nikod naasūt bejuse vārsta iz Latgolys atteisteibu i iteinis vierteibu saglobuošonu. Taipat jis nagativai viertej iteinis apdzeivuoteibu, kas ar kotru godu eimūt mozumā.  „Tys, kas ite ir pats šmukais – volūda i kultura. Jei ir sovpateiga i pryncypā, tys itūšaļt teik paturāts minimalai, kai turisma prece, bet ar tū nav pīteikami. Na jau tei turisma prece ir šmuka. Šmuka tei volūda ir tod, ka jei ir dabeiga, ka jū puornas nu audzis audzē. Dīmžāļ Latvejis Republika jau nu Ulmana apvārsuma šalts piļneigi konsekventai, Padūmu laikūs ari, teik iznycynuota. Latglīšus kai tautu, iznycynoj, puortautoj, asimilej. Itei ir varbyut naoficiala, bet taida tīša vaļsts politika. Pādejūs godūs vaira runoj par tū, ka Latgola ir vierteiga, bet tuoluok par runuošonu nav izdareits. Viņ īdūd kuļturai nazkaidys tyukstūšys, bet juosaprūt, ka tū var saglobuot, tikai radikalai i pryncypialai puortraucūt asimalativūs procesus.” *** Sižetā Ausma Sprukte stuosteis par struoduošonu i vuiceibom nu sātys.Tys ir lels izaicynuojums i pīdzeivuojums – tai attuolynuotū dorbu i byušonu sātā kūpā ar vysu saimi raksturoj bibliotekare Meldra Gailāne. Jei dzeivoj Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā kūpā ar trejim školys vacuma dālim i meitu, struodoj Rēzeknis piļsātys bārnu bibliotekā. Niu bibliotekys apmaklātuojim ir cīt, i Meldra struodoj nu sātys. Attuolynuotai dorba pīnuokumus veic ari komunikacejis zynuotnis doktore Sandra Murinska, kura atkluoj, ka, saleidzynūt ar pavasari, niu jei i ari juos kolegi Rēzeknis Tehnologeju akademejā situacejai pīsalāguoja mīreiguok i saprūtūšuok. Jei poša itymā situacejā saskota pat prīškrūceibu – var apgiut vaira digitalūs prasmu. Ari Sandra ir mama 2. klasis škoļnīkam Vīsturam. Sižetā klausitēs kai jom obejom lūbēs, apvīnojūt kasdīnys dorbus sātā ar omotu pīnuokumu izpiļdi i  bārnu vuiceibu procesa organiziešonu i pīsavieršonu. *** Itūreiz Ēriks Zeps rubrikā „Bosom kuojom” jius aicynoj nūbraukt iz Rītumlatgolu. Vaicuosit, kur tod eisti ir Rītumlatgola aba vokoru Latgola? Gols golā – Zīmeļlatgola i Dīnavydlatgola sevi ir pamateigi nūstyprynuojušys ar tom rakstureigū kulturu, sovpus Austrumlatgolys rūbežu varim viļkt pa Krīvejis i Boltkrīvejis rūbežim, bet rītumi? Iz rubrikys autora pyrma kaida laika Facebook vītnē uzdūtū vaicuojumu, kur jam vaicuot Rītumlatgolys, verseju beja daudzi – suocūt nu Kolupa i Leivuona leidz Krystapiļam, Teiču pūram, Varakļuonim i pat Tiļžai i Bolvim. Tai jis nūlēme atsasaukt folklorista, programātuoja, muzika i dzīsminīka Aņša Ataola Bierzeņa aicynuojumam, Rītumlatgolys vaicojūt, nūbraukt iz vītu, kur jau 18 godu garumā atsarūn juo sāta – Leivuonu nūvoda Rudzātu pogostu. „Ite pi Rudzātu jeb Rudzātom ir apdzeivuota vīta Rudzātenis. Taitod vysmoz munā zynuošonā Rudzātys ir vīneiguo vīta Latvejā, kurai ir sova pīpiļsāta deminutivā. Šai pusei rakstureigi ari daudzi krucifiksi aba mūcenis, kai ari gon sātuos, gon nūsaukumūs vārojama vacticeibnīku kluotbyutne. Vystik muns ceļabīdrs Aņss  atkluoj, ka Rudzātu pogosts ir tei vīta, kur absoluti najiut, par pīmāru, pīrūbeža tyvumu. Ite rūbežus zeimoj pūri – i na tikai fiziski, bet arī volūdā i folklorā… Rudzātu i Leivuona pusē ir cīši daudzi kū redzēt. Nūbraucit, sasateicit, parunojit, i pasaverit. I cerēsim, ka nikod napīdzeivuosim laikus, kod jau tai pamoz apdzeivuotajuos pusēs cylvāki, myusu boguoteiba, latgalīši, pagaiss pavysam.”

Par ebrejim i ebreju kusteibu Rēzeknē i Latgolā, par latgalīšu volūdu, vierteibu i juos izdzeivuošonys īspiejom, par medeju vidi Latgolā i vīnuotys platformys latgalīšu volūdā vajadzeibu, par situaceju Boltkrīvejā, vaļdeibys dorbu tepat Latvejā, par kulturys dzeivis atteisteibu, teritorialū reformu, Varakļuonim i stereotipim, asimilaceju, ekonomiskū situaceju i Latgolu piec 10 godu sarunā ar žurnalistu, kulturys i sabīdryskū darbinīku, Rēzeknis Zaļuos sinagogys ekskurseju gidu i kai jis pats soka – nalabojamu optimistu Voldemāru Ivdri.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi. Īsaklausi! Raidam latgaliski!    

Novembra suokumā ceļu pi skaiteituoju suokuse bīdreibys “Hronologeja” izdūtuo popularzynuotniskuo gruomota par Latgolys viesturi – “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”.  Tuos autori, literate Ligija Purinaša i viesturnīks Kaspars Strods, gruomotā apkūpuojuši 37 stuostus par vysaidim nūtykumim, personeibom i socialim procesim 20. godsymta Latgolā. „20. g. s. sovā ziņā ir bejs vysaids, taipat kai tī stuosti, cylvāki i nūtykumi. Tys ir bejs cīši trauksmains i maineigs. Ari cylvāki, kas tymā dzeivuoja, jo mes jau parosti izceļam viesturē zynuomuokūs ļauds – Fraņcs Kemps, Fraņcs Trasuns, Valereja Seile i tml., bet stuostus veidoj ari vīnkuoršī cylvāki... Tys beja laiks, kurā vīnkuoršs lauku puiss, īrauts tuo laika politiskajuos, militarajuos i vysaiduos cytuos peripetejuos ir klivs par vīnu nu 20. godu symta Latgolys viestnešim – Stanislavs Stiureņs. Jis dīnieja Latvīšu legionā nu 43. goda. Juo liktiņs, saprūtams, ir tragiskys, kai jau daudzim I pasauļa kara laikā dzeivojūšim cylvākim. Prūtams, mums ir personeibys, vysaidi inženeri, arhitekti, politiki. Kas maņ personeigi redzīs vīna nu gruomotys interesantuokuom sadaļom, tī ir tuo laika socialī procesi. Jā, jo mums jau nabeja tikai kongresi, beja ari taida līta kai nūzīdzeiba i cītumi, ari vysaidi napateikami nūtykumi. Par pīmāru, stuosts par Varakļuonim 1925. goda augustā. Tī beja kai ba parosts kauteņš, kas golā izavierš par taidu lelu, sabīdreibā plotu rezonansi izsaucūšu nūtykumu. Aizguoja leidz pat Saeimai,” stuosta viesturnīks Kaspars Strods, atkluodams, ka daudzi nu stuostu raksteiti jau paseņ i leidz šam ir cytūs medejūs publicāti, bet niu tī ir puortaiseiti i papyldynuoti. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="238025" layoutid="0" layout="" static=""}   Ligija Purinaša izsver, ka 20. godu symts Latgolā ir bejs trauksmains i sarežgeits viesturis pūsmys, kai jau kotrys godu symts. „Maņ redzīs, ka Latgola 20. godu symta suokumā beja cīši, cīši sarežgeita, vysaida i navīnnūzeimeiga. Taida Latgola ir bejuse ari 18. i 19. g.s., i koč kaidā ziņā ari myusdīnuos, viņ cyti akcenti i cytys personeibys, bet viesturei jau vysod ir koč kaida tīksme īt pa spirali.” Viesturnīks Vladislavs Malahovkis pīzeist, ka jam itei gruomota redzīs interesanta, tūstorp ari deļ tuo, ka tei nasnādz atbiļdis iz vaicuojumu, bet gon pamatā ir puordūmys raisūša. „Maņ redzīs, ka autori, Ligija, ari Kaspars, ir cīši veiksmeigi apvīnuojuši, sintezejuši itū  lelū, politiskū viesturi ar kasdīnys viesturi, nu pošys apakšys, nu moza cylvāka. Pasaverūt, kai jutuos tauta tymā laikā. Maņ pozitīvi redzīs tys, ka jī nadūd viertejumu, sovā veidā taids japuoniskys stils, ka viertejums palīk pošu skaiteituoju ziņā." „Sevkurs stuosts ir tuo vārts, kab jū īkļautu kaidā izdavumā ci izstuodē, vīnolga. Nu tūs mozūs stuostu veidojās lielais stuosts," izsver Kaspars Strods. Gruomotys zynuotniskais redaktors ir Dmitrijs Olehnovičs, literaruo redaktore – Laura Melne, sovpus pi vizualuos koncepcejis struoduoja muokslinīks Raivis Nikolajevs.

Novembra suokumā ceļu pi skaiteituoju suokuse bīdreibys “Hronologeja” izdūtuo popularzynuotniskuo gruomota par Latgolys viesturi – “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”.  Tuos autori, literate Ligija Purinaša i viesturnīks Kaspars Strods, gruomotā apkūpuojuši 37 stuostus par vysaidim nūtykumim, personeibom i socialim procesim 20. godsymta Latgolā. „20. g. s. sovā ziņā ir bejs vysaids, taipat kai tī stuosti, cylvāki i nūtykumi. Tys ir bejs cīši trauksmains i maineigs. Ari cylvāki, kas tymā dzeivuoja, jo mes jau parosti izceļam viesturē zynuomuokūs ļauds – Fraņcs Kemps, Fraņcs Trasuns, Valereja Seile i tml., bet stuostus veidoj ari vīnkuoršī cylvāki... Tys beja laiks, kurā vīnkuoršs lauku puiss, īrauts tuo laika politiskajuos, militarajuos i vysaiduos cytuos peripetejuos ir klivs par vīnu nu 20. godu symta Latgolys viestnešim – Stanislavs Stiureņs. Jis dīnieja Latvīšu legionā nu 43. goda. Juo liktiņs, saprūtams, ir tragiskys, kai jau daudzim I pasauļa kara laikā dzeivojūšim cylvākim. Prūtams, mums ir personeibys, vysaidi inženeri, arhitekti, politiki. Kas maņ personeigi redzīs vīna nu gruomotys interesantuokuom sadaļom, tī ir tuo laika socialī procesi. Jā, jo mums jau nabeja tikai kongresi, beja ari taida līta kai nūzīdzeiba i cītumi, ari vysaidi napateikami nūtykumi. Par pīmāru, stuosts par Varakļuonim 1925. goda augustā. Tī beja kai ba parosts kauteņš, kas golā izavierš par taidu lelu, sabīdreibā plotu rezonansi izsaucūšu nūtykumu. Aizguoja leidz pat Saeimai,” stuosta viesturnīks Kaspars Strods, atkluodams, ka daudzi nu stuostu raksteiti jau paseņ i leidz šam ir cytūs medejūs publicāti, bet niu tī ir puortaiseiti i papyldynuoti. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="238025" layoutid="0" layout="" static=""}   Ligija Purinaša izsver, ka 20. godu symts Latgolā ir bejs trauksmains i sarežgeits viesturis pūsmys, kai jau kotrys godu symts. „Maņ redzīs, ka Latgola 20. godu symta suokumā beja cīši, cīši sarežgeita, vysaida i navīnnūzeimeiga. Taida Latgola ir bejuse ari 18. i 19. g.s., i koč kaidā ziņā ari myusdīnuos, viņ cyti akcenti i cytys personeibys, bet viesturei jau vysod ir koč kaida tīksme īt pa spirali.” Viesturnīks Vladislavs Malahovkis pīzeist, ka jam itei gruomota redzīs interesanta, tūstorp ari deļ tuo, ka tei nasnādz atbiļdis iz vaicuojumu, bet gon pamatā ir puordūmys raisūša. „Maņ redzīs, ka autori, Ligija, ari Kaspars, ir cīši veiksmeigi apvīnuojuši, sintezejuši itū  lelū, politiskū viesturi ar kasdīnys viesturi, nu pošys apakšys, nu moza cylvāka. Pasaverūt, kai jutuos tauta tymā laikā. Maņ pozitīvi redzīs tys, ka jī nadūd viertejumu, sovā veidā taids japuoniskys stils, ka viertejums palīk pošu skaiteituoju ziņā." „Sevkurs stuosts ir tuo vārts, kab jū īkļautu kaidā izdavumā ci izstuodē, vīnolga. Nu tūs mozūs stuostu veidojās lielais stuosts," izsver Kaspars Strods. Gruomotys zynuotniskais redaktors ir Dmitrijs Olehnovičs, literaruo redaktore – Laura Melne, sovpus pi vizualuos koncepcejis struoduoja muokslinīks Raivis Nikolajevs.

Varak & Olympia Lepoint

The ComicPop Crew gets to spend some time with author Varak Kaloustian, of the Young Adult Series The Legend of V.  With any “Legend” the storytelling is adventurous and fantastical and we wouldn’t have it any other way.  So join us on a fun trip through Varak’s “World” in The Legend of V. What we … Continue reading "Ep 91 ComicPop Visits with Varak Kaloustian Discussing His Series “The Legend of V”"

Varakļuoni nūteikti ir vīns nu pādejā laikā bīžai dzierdētim vuordim. Vaira par tū, itūreiz gon nu drupeit cyta skotu punkta, varēsit dazynuot ari literates Ilzis Spergys i muziķa, viesturnīka Arņa Slobožanina sarunā.        

Varakļuoni nūteikti ir vīns nu pādejā laikā bīžai dzierdētim vuordim. Vaira par tū, itūreiz gon nu drupeit cyta skotu punkta, varēsit dazynuot ari literates Ilzis Spergys i muziķa, viesturnīka Arņa Slobožanina sarunā.        

„Varakļānu pils Jūtu dārzs” – ir Varakļānu un citu muižu īpašnieka Mihala Jana Borha poēma, kuru Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi, pievēršot uzmanību savu vēsturisko kolekciju pētniecībai, no kurām četrpadsmit vēl tikai līdz 1. martam aplūkojamas izstādē "Neredzamā bibliotēka". Par pieredzi, kas gūta izstādi veidojot, Kultūras Rondo pārrunājam ar izstādes veidotājām Kristīni Zaļumu un Ingu Surgunti, un poēmas atdzejotāju Māri Salēju. "Man ir sajūta, ka sarunājos ar augsti izglītotu un cēlu cilvēku, kurš vienlaicīgi ir šarmants cilvēks, kurš spēj valdīt savas kaislības un būt ārkārtīgi izturēts. Tas deva atslēgu izteiksmei, intonācijai, vārdu izvēlei," tā par atdzejojumu saka dzejnieks Māris Salējs. Mihala Jana Borha poēma "Varakļānu pils Jūtu dārzs" ir izdota  bilingvālā izdevums franču un latviešu valodā. Par labāko no grāfa darbiem atzītās grāmatas "Jardin sentimental du château de Warkland" (1795) daži eksemplāri pasaulē saglabājušies tikai dažu bibliotēku krājumos un tagad pirmoreiz tulkota latviešu valodā. "Darbs izvērtās ilgāks nekā bija paredzēts. Bet šī personības sajūta, personības šarms, kas piemīt Mihalam Janam Broham, atdzejotājam ir privilēģija to izjust vistuvāk. Ir jāiejūtas domu gājienā, domāšanas veidā, laikmeta gaisotnē," atzīst Māris Salējs. Prozas tekstu, kas iestarpināts starp dzeju, tulkojusi Simona Sofija Valke.

Kultūrvēsturisko novadu atjaunošana vai vienkārši jaunas administratīvās robežas pa jau iemītiem ceļiem - administratīvi teritoriālā reforma atver sasāpējušus identitātes jautājumus. Līdzīgi kā Ilūkstes novada arī Varakļānu novada nākotni, skatot jauno Latgales novadu karti, komisijas deputāti pēc garām un emocionālām diskusijām janvāra beigās atstāja atklātu. Iemesls - atklāts kultūrvēsturisko novadu robežu un piederības jautājums. Jau iepriekšējā nedēļā pievērsāmies šim jautājumam, dodoties uz Varakļānu novadu. Tas jaunās administratīvi teritoriālās reformas sakarā šobrīd ir ieguvis visai ekskluzīvas tiesības - pēc Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputātu aicinājuma informatīvā aptaujā noskaidrot iedzīvotāju viedokli - vai atgriezties kultūrvēsturiskajā Latgales reģionā, pievienojoties Rēzeknes novadam, vai turpināt iet jau iemīto ceļu uz Vidzemes pusi, pievienojoties Madonas novadam. Tādējādi šobrīd nelielie Ilūkstes un Varakļānu novadi savā ziņā atklājuši diskusiju par nepieciešamību jaunās teritoriālās reformas sakarā tomēr izvērtēt un iespējams pat iezīmēt kultūrvēsturisko novadu robežas. Sarunā par Administratīvi teritoriālo reformu piedalās 13.Saeimas deputāts Administratīvi teritoriālās reformas komisija priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!), Administratīvi teritoriālās reformas komisija pārstāvis, darbojas arī Latgales apakškomisijā Andris Kazinovskis (Jaunā konservatīvā partija) un biedrības „Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta" vadītāja Marika Zeimule.

Itūreiz raidejumā klausīs sarunu ar dekšuorīti Pīteri Justu, kurš saleidzynūši naseņ pīskaitoms ari tautys muzykantu saimei. Latgolā tautys muzyka vēļ arviņ ir dzeiva, koč ari vacmeistaru kliust mozuok, tai pīzeist ari Pīters. Dekšuorīts spieļoj gon divryndu garmanis, sauktys ari par hromku, gon ari sovu tīsu sarežgeituokuos treisryndu Pīterburgys garmanis, kuru sovpateiba ir taida, ka plešūt vaļā skaņ cyta tonalitate nikai taisūt cīši. „Muna vysleluokuo vieleišonuos niule ir īsavuiceit skaistai spieļuot treisryndu ermonikys. Kū nūzeimoj skaisti? Tai, lai vysim pateik, natikai pošam. Pošam, saprūtams,ari.” Vēļ kaids nu Pīera sapynu ir dabyut sovā eipašumā vysu tonalitašu garmanis. Īspiejams vīnu nu unikaluokom seņejūs garmaņu kolekcejom iz Varakļuonu nūvoda Dekšuorem beja nūbraucs apsavērt Ēriks Zeps.   *** Pyrma diveju godu Daugovpiļs nūvoda Silenē atrosta unikala, aptyvai 100 godu vaca stykla foto negativu kolekceja. Vaira nikai 180 negativu niu ar profesionalu fotografu paleidzeibu ir atjaunuoti, digitalizēti i tūs kopeju izstuode apsaverama Daugovpiļs nūvoda Skrudalīnys pogosta Skrudalienā. Tī pabeja i vaira par itū izstuodi sižetā stuosta Ausma Sprukte. Sovpus poša izstuode i stykla platis ari iz prīšku byus apsaveromys daudzfunkcionalajā centrā “Skrudaliena”. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="730" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}   *** Viesturis rubrikā Kaspars Strods turpynuos īprīškejā raidejumā aizsuoktū temu i pastuosteis vaira par Latgolys atbreivuošonys ceiņom pyrma symta godu, kas beja pamats Latvejis Republikys pylnvierteigai apvīnuošonai.  

Viestura Kairiša spēlfilma “Piļsāta pi upis”/Pilsēta pie upes” piedzīvojusi pirmizrādi Krāslavā. Starp trīs varām un divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, izvēli jāizdara māleram (krāsotājam) Ansim. Par filmas estētiku un vēsturisko stāstu Kultūras Rondo studijā saruna ar tās režisoru Viesturu Kairišu, mākslinieci Ievu Jurjāni un producentu Gunti Trekteri. "Filma ir Latgalē, latgaliešu valodā un cilvēkiem jāsaprot, ka Latvija nav tikai Rīga. Manuprāt, tas bija ļoti svarīgi to pirmajiem arī savā ziņā kā pateicību parādīt, ne tikai par to, ka cilvēki palīdzēja, bet par to, ka viņi var iedvesmot mūs tādām lietām. Mēs, protams, filmas pirmizrādi taisījām Latgalē, bija paralēli gan Krāslavā, gan Rēzeknē "Gorā". Grupa [filmēšanas] bija Krāslavā, jo Krāslavā tā pilsēta pie upes faktiski to savu gala veidolu arī ieguva," atzīst Viesturs Kairišs. "Šis ir milzīgs projekts, pie kā mēs strādājām aptuveni piecus gadus, no pirmās idejas uzmetuma, līdz daudziem scenārija variantiem, ko, balstoties uz Gunāra Janovska grāmatu "Pilsēta pie upes", Viesturs pārrakstīja. Un, protams, nebija, nebija vienkārši milzīgu projektu arī finansēt. Paldies Dievam, mums nāca palīgā gan kolēģi no Čehijas, gan kolēģi no Lietuvas, gan daudzi vietējie atbalstītāji, bez kuru atbalsta un palīdzības pleca mēs vienkārši nebūtu tikuši galā," vērtē Guntis Trekteris. "Attiecībā uz pirmizrādi, es domāju, ka tā ir pilnīgi cita sajūta, vai tu rīko pirmizrādi Rīgā, te ir tādas pierastās pirmizrādes publikas aprindas, kas apmēram zini, kā viņi kā reaģēs. Rīkojot pirmizrāde Latgalē, tā ir kaut kāda pirmizrāde tiešajiem filmas skatītājiem. Tu redzi tādu normālu, adekvātu reakciju uz filmu, ko cilvēki par viņu saka - kas patīk, kas nepatīk, par ko smējzxs, par ko raud. Tas, man liekas, ir ļoti vērtīgi. Iesaka daudziem kolēģiem pamēģināt uztaisīt pirmizrādes ārpus Rīgas," turpina Trekteris. Pilsētā pie upes savā ziņā ir vairāku Latgales pilsētu kolāža. "Es varu tikai liecināt, ka, lai taptu šī viena unikālā, uz ekrāna redzamā pilsēta pie upes, mums bija jāatrod kā tādas rozīnes kliņģeri mazas, fantastiskas vietas gan Krāslavā, gan Ludzā, gan Daugavpilī, arī Varakļānos, Rēzeknē, Subatē. Un mēs esam diezgan prasīgi, un producentam noteikti nebija viegli, jo nebija iespējams, lai kā censtos un gribējām atrast visas šīs vietas Krāslavā, bet vēsturē un padomju laiks ir tik nežēlīgi izturējies pret šīm skaistajām pilsētām, ka mēs varējām tikai kolāžas veidā saliekot, radīt savu ideālu," atklāj Ieva Jurjāne.    

Pour le 200ème épisode, découvrez le cheminement de celui qui répond à vos questions semaines après semaines! Une interview riche menée par Stéphane Kapitaniuk. Retrouvez tous les autres épisodes d'Un pasteur vous répond sur: • Facebook: https://www.facebook.com/toutpoursagloirepointcom • Notre chaine YouTube: https://www.youtube.com/playlist?list=PLU-GvOiiJadAb1ekoohYEHcJHmSGZkgx_&disable_polymer=true • Soundcloud: https://soundcloud.com/1pvr • iTunes: https://itunes.apple.com/fr/podcast/un-pasteur-vous-repond/id1044592859?l=fr • Stitcher (pour Android): https://www.stitcher.com/podcast/toutpoursagloirecom/un-pasteur-vous-repond?refid=stpr Posez votre question pour un pasteur ici: contact@toutpoursagloire.com Un pasteur vous répond est un podcast du site https://toutpoursagloire.com/

En esta nueva edición de #SomosPelaGatos. Recibimos en el Momento Lion Rolling Circus a El Natty Combo, Sergio Colombo y su hijo Baltazar pasaron por el ExoSound Studio, adelantaron temas de su nuevo disco instrumental a estrenar el año que viene, hablaron sobre Los Fundamentalistas del Aire Acondicionado, el Indio Solari y el show por Martin Carrizo, también sobre Nonpalidece y su relación con Nestor Ramlkaj y muchas cosas más. Además en la sección #VocesVerdes, Gisy nos presenta a Sol Varak. Conducen: Marcos Alvarez, Pablo Ríos y Sergio Carluccio Producción: Fernando Sarzynski, Diego Dread y Lucas Vittone Web + http://www.pelagatos.com.ar Escuchanos + http://bit.ly/PelaGatos-iRadio Bajate la APP + http://bit.ly/PelaGatosAPP Seguinos en: Youtube https://www.youtube.com/user/fmpelagatos Instagram https://www.instagram.com/pelagatosoficial Facebook https://www.facebook.com/FmPelaGatos Twitter https://twitter.com/pelagatosok

Florent Varak - Les qualités des Héros by Eglise-Pont.com

Fotografs Pīters Korsaks ir vīns nu Latvejis Fotografejis muzeja dybynuotuoju i nūzeimeiguokūs fotoviesturnīku Latvejā, kurš vēļ arviņ aktivi pietej fotografejis viesturi i ari pošu fotografu dzeivisstuostus. Ari šūbreid jam aizsuokti vairuoki projekti – vīns nu taidu ir gruomota par latvīšu fotografim i fotoreporterim karā, kuru skaiteituoju viertejumam planavuots nūdūt jau pavysam dreiži. Fotografs Pīters Korsaks gon sovulaik, gon ari niu ir daudz struoduojs pi vysaidu pīminiekļu atjaunuošonys i pieteišonys, tūs vydā caur fotografeju i stuostim izgleitojūt ļauds. „Jelgovys Luočpliesi maņ īsadeve personeigi atrast. Redz, nalaime beja tei, ka tuos vītejuos avīzis kontrolēja partejis komiteja i naļuove raksteit par tim pīminieklim. Tys Jelgovys redaktors laikam beja naatkareiguoks voi drūsmeiguoks i jis munu rokstu ar nūsaukumu „Kur esi Lūočpliesi?” īlyka, jo cylvāki ir mieginuojuši skaidruot, kur jis palyka, ka jū nūvuoce, i nivīns navarēja, bet es atbraucu vīnu dīnu aprelī iz Jelgovu i vysu dīnu staiguļuoju, vaicuoju vacūs cylvākus, kas varātu koč kū pastuosteit. Tod pīguoja Kulturys fonda izsludynuotuo tolkys dīna majā, maja suokumā, ka savuoks vysus kopus i tamleidzeigi. Tymā laikā ar pasaruodeja tys muns roksts avīzē ar tekstu, ja cylvāki koč kū zyna, lai zvona. Jelgovā maņ dzeivuoja vīns dorbabīdrys i beja uzdūts juo teļepons. Cylvāki zvaneja i kotrys stuosteja, kū jis zyna. Izaruodeja, ka sovstarpeji napazeistami cylvāki nūruodeja vīnu i tū pošu vītu, i tod, kod pīguoja tolkys dīna, tod kolegis ar bīdrim guoja iz tīni i zondēja tū vītu. I truopejuos! Jo jis beja tik masivs, ka tei kryušu daļa beja īrokta nasadauzeita. Tai ka tys muns roksts beja tys, kas paleidzēja atjaunuot itū pieminiekli,” stuosta pats Pīters. Leidza ar aizrauteigu fotografejis viesturis pietnīceibu i pošu fotografiešonu Pīters Korsaks ir ari vairuoku gruomotu autors ci leidzautors, kurš daudz pīsavierss ari Latvejis viesturē zeimeigim pīminieklim. Pīters atkluoj, ka sovulaik ar dūmubīdrim reikuojuši ari akcejis sabīdreibys informiešonai itymūs vaicuojumūs. „Saraksteju gruomotu par vysom tom akcejom, par vysu Latveju, ari par Latgolys atbreivuošonys pīminiekli – ar bildem, kaids jis nūguozts bejs, tai ka faktiski vysur. Tymā gruomotā ir ap 130, taida kai enciklopedeja: pīminieklis, autors i aproksts, kod jis iznycynuots. I ūtrei daļa ir par myusu akcejom, kur es vysu pīfiksieju, taids dokumentals materials. Tei gruomota saucas „Ceļā uz neatkarību”.” Jau 1987.godā Reigys Viesturis i kuģnīceibys muzejs suoce sasagataveišonys dorbus Latvejis fotomuzeja izveidošanai, sovpus piec treju godu jaunais muzejs dabuoja sovu nūsaukumu i oficialū vītu cytu Latvejis kulturys īstuožu vydā. Itūs laikus pīmiņ ari Pīters. „1974. i 1975. godā nūorganizieju Reigys kuģnīceibys muzejā pyrmū nūpītnū izstuodi, kas beja veļteita fotografejis viesturei i savuoču tik daudz materialu, ka tymā telpā, kuru maņ daškeire, nabeja vītys vysu izlikt. Problema jau beja tei, ka, ja fotografs beja nūmirs i saime par jū nav savuokuse informaceju, nabeja par tū cylvāku dzeivisstuosta. Kas? Kod jis? Kur jis? Voi pīsadaleja izstuodēs voi vīnkuorši amatnīks beja? Nu tuo faktiski suokuos, tei izstuode beja taids pagrīzīņa punkts tam, ka ari muzeja cylvāki iz fotografēju suoka vērtīs cytaižuok, ka tei ir vierteiba. Var daudz kū apraksteit, gon dokumentali, gon muokslinīcyski, bet fotografeja jo eipaši tymā laikā, kod jū kopēja, jei ir taids dokuements, kū navar tai apstreidēt, tagad jau var salikt...” Pīters pīzeist, ka vysūs laikūs Latvejā ir bejs saleidzynūši daudz fotografu, ari profesionalu fotografu „Pats bīži viņ breinojūs, ari, par pīmāru, taidā Smiltenē beja na vīns bet kaidi pīci. Kur jim vysim beja dorbs i peļņa? Izaruoda, ka fotografu Latvejā bejs vysūs laikūs cīši daudz. Tūlaik vajadzēja treis godus vuiceitīs, kab tu pi kaida izcyla fotografa tyktu voi beja ari kursi, kurus latvīšu fotografejis tāvs Mārtiņš Butlers organizēja 20. gs. suokumā. Tī beja profesionali fotografi.” Pīters stuosta, ka īsuokumā daudz fotografiejs, bet nu jau 50. godu cīši daudz pietej fotografejis viesturi. „Suoku fotografēt jau nu bierneibys, piec kara, 90. godā, kod es ar Kulturys fonda ceļa naudu tyku iz Ameriku, kab vuoktu naudu tūpūšajam foto muzejam. Maņ beja dzeiva vīna tante, tāva muosa, muna krystamuote i es atbraucu iz Reigu vuiceitīs. Maņ beja taids sapyns kai Pliekšānu Juoņam, ka juosavuica jurisprudeņce, kab aizstuovātu sovu tautu, bet ar taidu biografeju juridiskajā fakultatē najieme. Tai es vuicejūs sakarnīkus i tei aizraušona ar fotografeju, pats sev radeju dorbu. I tai vysu myužu.”   {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="199711" layoutid="0" layout="" static=""}   Nasaverūt iz sovu cīnejamū vacumu, Pīters vēļ arviņ ir cīši aktivs i aizrauteigi struodojūšs pietnīks, kurš niule struodoj ari pi vysmoz treju gruomotu. Par vīnu nu tūs Pīters stuosta: „Pošu reizi tūp gruomota, kaida Latvejā leidz šam nav bejuse – par latvīšu fotografim, fotoreporterim karā. Taišni tagad koč kod izīs – julī voi augustā. Īcerē pats Bīdaks beja, jis beja aizsorgs, īguoja vuocīši i jis beja tur kai nūliktovys puorziņs i jū arestēja. Jis ari naatsagrīze.” Sovpus sadarbeibā ar Latgolys fotografu bīdreibys vadeituoju Igoru Pliču jis vuoc informaceju vēļ kaidam izdavumam, kas byus velteits taišni Latgolys fografim. „Mes dūmojam uztaiseit taidu kai enciklopedeju par Latgolys fotografim, kai jau es minieju – fotografu vysod, vysur ir bejs cīši daudz. Fakts ir taids, ka 38.godā Latvejā piec statistikys beja 501 voi 503 profesionali fotografi, kuri deve peļņu ari valstij. Taitod varit īsadūmuot, cik daudz!” Vaicuots par tū, kai jis attāluotu Latgolu, ka tei byutu tikai vīna biļde, piec Pītera atbiļdis ilgi nabeja juogaida. „Varātu byut, par pīmāru, Rēzeknis voi Ludzys piļsdrupys ar pakolnu. Nu tei ainova. Ūtrys byutu Latgolys atbeivuošonys pīminieklis, kod nūzuodžēja krystu i jei ruodeja iz austrumim kulaku, tod nūjēme pavysam.” Pīters atkluoj, ka leidz pusei jau saraksteita ari gruomota par pasaulī mozuokū fotokameru „Minox” i tuos izgudruotuoju Valteru Capu, dorbs pi kurys suokts jau 70. godu ūtrymā pusē. Turpynoj Pīters. „Nivīns navar apraksteit tū, kū es zynu, nu jau 40. godu pietejūt i ūtrys, ka, pasasokūt maņ, es apmeklieju „Minox” izgudruotuoju i pīguoja Latvejis atmūda, beiveiba i jis atbrauce iz foto muzeju, kur maņ jau beja izstuode par „Minox” i tod es īsaceju Zynuotņu akademejai, lai jū apbolvoj, i tai jam daškeire ari gūda doktoru, i jis 2001. godā beja spīsts atbraukt otkon. Jis maņ daudz ir izstuostejs, ir biļdis i vyss. Ari pats itūs godu laikā asu savuocs vysu, kas saisteits ar VEF „Minox”. Deļkuo spīgi teišom jū izmontuoja, jo jei beja cīši kompakta i ārta. Pajem rūkā i jei nav radzama, attaisi i jei jau izreiz ir gotova fotografiešonai. Var bez koč kaidu papyldu īreiču puorbiļdēt dokumentus, teišom spīgi ir izmontuojuši, bet jei nikod nav bejuse dūmuota kai spīgu kamera, vīnkuorši jei beja tik augsti profesionala, ka pasaulī taidu napazyna. Nivīna kamera tai nastruoduoja i tys beja 1938. gods, kod jū suoce puordūt veikalā, tī pi Breiveibys pīminekļa iz styura beja VEFam veikals, kur jū varēja nūpierkt par duorgu naudu, saprūtams. Tys „Minox” ir koč kas unikals pasauļa mārūgā, jo kolekcionari jū vēļ tagad vaicoj. Vēļ interesants taids moments, ka tod, kod Padūmu savīneiba okupēja Latveju, tī kotram „Minox” ir „Made in Latvija”, tū sleipēja uorā i gravēja „Made in USSR”. Krīvu īkuorta pastuovēja cīši eisu laiku i taidu ir moz, tūs vēļ arviņ pasaulī vaicoj par duorgu naudu.”       *** Sižetā Ausma Sprukte itūreiz stuosteis par Varakļuonu pili, kurymā jau vaira nikai 20 godu dorbojās Varakļuonu nūvoda muzejs i piļs ir eipaša ar tū, ka gondreiž vysys sīnys, grīsti i lūgu ailis tymā jau 18. godu symtā tyka apgleznuotys. Itūšaļt divejis restauratoris tī struodoj, kab daļu nu zeimiejumu atsagtu i saglobuotu cytom paaudzem. {module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="544" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}    

Season 1 is at an end! It has led up to this! Johnny, Turk and Varak fight for their lives as Blue Squid Village is still under attack. The Guardians are faced with the Guardian Hunters and the Royal Inquisitor makes a move. A shadowy figure reveals a secret. Will the Guardians win, or will they lose? What is going to happen next?

Cik lela ir pasaulī leluokuo Latgolys pūdu kolekceja i deļ kuo ir vārts atsagrīzt dzymtajā pusī i audzynuot bārnus latgaliskā lauku vidē? Rubrikā “Vuordineica” rakstnīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i muzikis Arņs Slobožanins atkluoj vuorda “vērtive” nūzeimi. Šūreiz raidejumā gastejam pi Anetes i Gata Urkom, kas pyrma nailga laika atsagrīzuš iz dzeivi dzymtajā vītā -  Viļānu nuvoda Dekšuorēs, audzynoj treis bārnus, bet naseņ Varakļuonūs uzsuokuš ari sovu biznesu - atkluojuši kopeineicu-gruomotneicu. Taipoš dūdamēs iz Latgolys Kulturviesturis muzeju, kab apsavārtu kruojumu, kur globojās vīna nu leluokajom pasaulī Latgolys keramikys kolekcejom. “Andreja Paulāna pūdi, Ontona Šmulāna daudzveideigī velneņi, dekorativys seikplastikys figureņis, Pētera Kises ugunsputni, Jura Krompāna, Ādama Kuopusteņa dorbi ar uzrokstim iz krūzem ....” kolekceju izruoda golvanuo kruojuma globuotuoja Ināra Krancāne. “Keramikys kolekceja aptver nu 18.-21.gs dorbus. Senuokais saimnīceibā lītuotais trauks, kas atsarūn muzeja kolekcejā ir Silajuoņu pogosta Rībeņu sādžys pūdnīka Andreja Skābes darynuotuo pīna krūze.” Vaira nakai 130 autoru 2800 zaļi, dzaltoni, bryuni, zili i sorkoni acs žylbynūši i pūdnīka meistareibu aplīcynūši glazātuos keramikys dorbi mejās ar malnim i palākim svāpātim, raibim, rudzu īraugā ryudeitim i pavysam boltim pūdim, rokstainim škeivim, vāzem i majestatiskim svečturim, voi amizantim velneņim. Tys vyss muzeja kruojumā ir vysaiduokuos ekspedīcejuos dabuots, nūpierkts ci duovynuots.   Rubrikā “Vuordineica” rakstnīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i muzikis Arņs Slobožanins atkluoj vuorda “vērtive” nūzeimi.  

We have something special for you today Homebrewers! You always get to hear the polished and edited side of the podcast that we upload for your listening pleasure, but what about all the stuff we edit out? What about when there is a technical difficulty? We record remotely, and this is from a recording session we did recently where Varak had connection issues. That's when the conversation got....weird. What is RTC?

Daudzim ruodīs, ka vīneigais veids, kai latvīši varēja tikt Sibirī, beja deportacejis. Tai tūmār nav. Par pīmāru 19. godu symta beiguos daudz ļaužu nūbrauce iz Sibiri, kab tyktu pi breivom zemem. Ar propogandys paleidzeibu zemnīkim tyka sūleita zalta dzeive Sibirī, i daudzi nūbrauce ar vysom saimem, sev leidza pajamūt viņ pošu vajadzeiguokū i sovu volūdu. Raidejuma vadeituojs Ēriks Zeps i muziķis Arns Slobožaņins Sibirī sasatyka ar ļaudim, kas vēļ pīmiņ sovu volūdu. I raidejumā paklaussim par jūs Sibira īspaidim i tīņuok dzeivojūšim ļaudim. Bet pyrma Leģendu nakts nūtikšonom Laura Sondore-Strode pabie Varakļuonu pilī.

This is it! The final episode of the Plague of the Forest Kingdom Arc! Johnny, Turk, Varak, Kaji and Ralin come face to face with....a Horse? That is one evil horse! Will they actually be able to stop the Cultists and bring restoration back to Cormyr? Let's find out!

In this episode, our Guardians get to the "root" of the problem. Varak stumbles upon a most peculiar liquid. Has the cure been found?! Turk proves she's a sure shot with her Long-bow and Johnny stares down 30 men. Is this the end?!

In this episode, our Guardians continue to fight the source of the plague. Johnny has to make some tough decisions, Turk is full of one-liners and Varak makes an important discovery! Why are the Lizardfolk involved? How do they stop this from spreading? Why are there so many questions?

Turk, Varak and Johnny step through a portal and find themselves in an awkward situation. Is there a reason everyone always wears hoods? And why is everybody pointing at each-other? Our Guardians keep getting one step closer to what is happening in the Kingdom of Cormyr!

Kopā ar Baltinavas un Šķilbēnu draudžu prāvestu Staņislavu Prikuli sagaidām Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus Aglonā, ielūkojamies viņa kā mācītāja darba ikdienā, pieskaramies mūsdienu ģimeniskajām vērtībām, sociālajiem tīkliem internetā, kā arī atgādinām, par vērienīgo notikumu - Pāvesta Franciska vizīti septembra nogalē. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="172861" layoutid="0" layout="" static=""}   Savukārt Laura Sondore-Strode šajās dienās uz brīdi bija pievienojusies kādai svētceļnieku grupai, kas no Varakļāniem devās kājām uz Aglonu. Raidījumā viņa aprunāsies gan ar semināristu, kas pavada svētceļniekus, gan pašiem kājām gājējiem, kas mēro 70 kilometrus tālo ceļu pie Aglonas Dievmātes.  

In this episode, our Guardians find the Fire Knives hideout and get separated. Varak is a little tied up, Johnny is drunk and wears a disguise and Turk wanders around. Oh wait, did you hear that noise?....

Our Guardians find out who the Sheriff of Eveningstar is, get accused of looting and take a hike through the woods! Will the map they found lead them to the answers they are looking for? Johnny thinks he knows what's going on, but does he really?! Also, Varak has a little bit of bad luck.

Our Guardians go in search of a healer because Varak doesn't look too good. What they find is quite surprising! Kaji assists the Guardians in their investigation into the bizarre sickness that just happened. Also, everyone takes a trip! Will they find out what the heck is going on?! (We apologize for the audio quality in this one, we had to make due)

Our Guardians are dropped off in the Kingdom of Cormyr and must figure out their next Quest. Johnny makes a new friend and Varak gets sick. Also, a romance is blossoming?! What have they gotten themselves into this time... (We apologize for the audio quality in this one, we had to make due)

After uncovering the mysterious Ship and settling a dispute with Eleanor, our Guardians try to get some rest. Unfortunately only Johnny can rest easy as Varak and Turk are still weak. Our Guardians gain a new Ally, uncover more weird behavior and something about Fish People?!?!

In this episode, everyone is grumpy, Johnny scares some people and kids don't like him. Varak and Turk find out the location of the mysterious ship and all three Guardians decide to go check it out. What will they find?! Are people still going mad?!

Half-elf overboard! Our Guardians set off towards the reef to see what may be causing a disturbance for the local fishermen. What will they find?! What's that in the water?! Join Johnny, Varak and Turk in this episode of "Reef of Madness!"

Incroyable histoire que celle-ci ! Florent Varak n'est généralement pas très apprécié dans les cercles charismatiques en raison de son livre "La foi charismatique", une défense de la position "cessationiste" et une critique de la position charismatique sur les dons spirituels. Or, figurez-vous que ce Florent aurait participé à l'exorcisme d'une centaine de démons... ;) Dans ce podcast, Florent explique : (1) Ce qui l'a conduit à écrire le livre "La foi charismatique" (2)Dans quel contexte il a été mêlé à cet exorcisme massif, et ce qu'il en a appris (3) Le modèle biblique pour combattre les forces démoniaques, avec notamment l'instruction laissée par Paul à Timothé. Que pensez-vous de la conclusion de notre ami Florent ? Faitrs-nous part de vos remarques et réflexions ! -- "Que dit la Bible ?" est l'émission hebdomadaire du blog Le Bon Combat + de ressources : www.leboncombat.fr

In this episode, our Heroes uncover more of what's beneath the old wizard tower. Johhny decides to act before he thinks, and takes one for the team, and Varak learns the hard way about what it means to be an adventurer!

Une auditrice nous écrit pour demander: "Faut-il baptiser des enfants ou des adultes?" L'épisode 38 est consacrée à cette question importante. Florent Varak explique dans un premier temps pourquoi certaines Églises pratiquent le baptême de nourrissons. Puis le pasteur Varak continue en donnant 4 raisons pour lesquelles il est fortement opposé à cette pratique. Retrouvez tous les autres épisodes d'Un pasteur vous répond sur: • Notre chaine YouTube: https://www.youtube.com/playlist?list=PLU-GvOiiJadAb1ekoohYEHcJHmSGZkgx_ • Soundcloud: https://soundcloud.com/1pvr • iTunes: https://itunes.apple.com/fr/podcast/un-pasteur-vous-repond/id1044592859?l=fr • Stitcher (pour Android): http://www.stitcher.com/podcast/toutpoursagloirecom/un-pasteur-vous-repond?refid=stpr Posez votre question pour un pasteur ici: https://docs.google.com/forms/d/1zWPgzFhVGNUGXOu6-f0vCEHS2app1N9oahV_gnEU_BQ/viewform Un pasteur vous répond est un podcast du site http://ToutPourSaGloire.com Completed

L’épisode 28 est un peu différent. C’est la première fois qu’on traite d’une question de théologie spéculative. Un internaute demande: "Que se serait-il passé si les juifs avaient reconnu Jésus-Christ comme le Messie?" Florent Varak explique d’abord qu’est-ce que c’est de la théologie spéculative et montre rapidement que même Jésus en faisait parfois. Enfin le pasteur Varak répond à la question du jour. Retrouvez tous les autres épisodes d'Un pasteur vous répond sur: • Notre chaine YouTube: https://www.youtube.com/playlist?list=PLU-GvOiiJadAb1ekoohYEHcJHmSGZkgx_ • Soundcloud: https://soundcloud.com/1pvr • iTunes: https://itunes.apple.com/fr/podcast/un-pasteur-vous-repond/id1044592859?l=fr • Stitcher (pour Android): http://www.stitcher.com/podcast/toutpoursagloirecom/un-pasteur-vous-repond?refid=stpr Posez votre question pour un pasteur ici: https://docs.google.com/forms/d/1zWPgzFhVGNUGXOu6-f0vCEHS2app1N9oahV_gnEU_BQ/viewform Un pasteur vous répond est un podcast du site http://ToutPourSaGloire.com

L'épisode 25 traite du sujet chaud de l'argent. Un internaute nous demande: "D'un point de vue biblique, est-il mauvais d'économiser ? Dans une société post-moderne où la prévoyance est une norme, même à l'intérieur de l'église, comment concilier cela avec les paroles de Jésus qui dit "n'amassez pas de trésors sur la terre"?" C'est une très bonne question. Florent Varak nous montre que contrairement à certaines idées reçues, la Bible ne présente pas un choix entre tout donner et tout épargner. Dans cet épisode, le pasteur Varak développe 7 grands enseignements de la Bible sur l'épargne et l'argent: 1. Economiser est une nécessité pour des achats conséquents 2. Economiser est préférable aux emprunts 3. Economiser ne doit pas entraver le contentement 4. Economiser ne doit pas ôter notre dépendance en Dieu 5. Economiser ne doit pas nous empêcher de prendre soin des besoins et désirs raisonnables de nos familles 6. Economiser ne doit pas se faire au dépend du soutien de l’œuvre de Dieu 7. Economiser c’est aussi transmettre à nos enfants de quoi se lancer Retrouvez tous les autres épisodes d'Un pasteur vous répond sur: • Notre chaine YouTube: https://www.youtube.com/playlist?list... • Soundcloud: https://soundcloud.com/1pvr • iTunes: https://itunes.apple.com/fr/podcast/u... • Stitcher (pour Android): http://www.stitcher.com/podcast/toutp... Posez votre question pour un pasteur ici: https://docs.google.com/forms/d/1zWPg..." Un pasteur vous répond est un podcast du site http://ToutPourSaGloire.com