Podcasts about vakar

Artėjant Alytaus miesto šventei, FM99 tradiciškai kalbina labiausiai miestui nusipelniusius žmones. Šįkart su A. Saulevičiūte kalbame apie Alytaus miesto kultūros premijos nominantus - šokio studijų „Aušrinė“ ir Alytaus jaunimo centro šokio studijos „Vakarė“ kūrybinę komandą (vadovės Aušra Saulevičiūtė ir Greta Žogelytė).

Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.  

Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.  

Neapsižiok, ko negali praryti – taip Lietuvos kariuomenė feisbuke apibendrina svarstymus, kad per Zapad pratybas Rusija gali peržengti NATO ribas. Valdžios atstovai sako, kad nėra jokių signalų, kad Rusija per pratybas ketintų žengti į Lietuvą, tačiau karybos ekspertai mano, kad rusija testuos ir Vakarų vienybę, todėl yra didelė provokacijų tikimybė.Jungtinių Valstijų jūrų pėstininkai su Lietuvos kariais Klaipėdos rajone vykdo kovinius šaudymus į Baltijos jūroje esančius taikinius iš reaktyvinės salvinės ugnies sistemos HIMARS.Dalis Seimo opozicijos teigia Prezidento metiniame pranešime pasigedę jos darbų įvertinimo ir kritiškesnio požiūrio į naują valdžią. Kad jos atžvilgiu kalba nebuvo kritiška – mano ir politologai. Tuo metu kai kurie valdantieji mano, jog kritikos jiems būta mažiau, nes, pasak jų, Seime šiemet kol kas nebuvo priimta daug sprendimų.Ved. Agnė Skamarakaitė

Pianisto, M. K. Čiurlionio proanūkio Roko Zubovo kartu su komanda kurta programa „Čiurlionio dainų banga“, skirta kompozitoriaus 150-ųjų gimimo metinių minėjimui, Lietuvos katalikų bažnyčiose nelaukiama. Pokalbis studijoje su Roku Zubovu, Lietuvos vyskupų konferencijos generaliniu sekretoriumi kun. Kęstučiu Smilgevičiumi, Lietuvos Respublikos Kultūros viceministre Edita Klaunauskaite, chorvedžiu, dirigentu prof. Rolandu Muleika ir muzikologe Jūrate Katinaite.Minime Žemaitės 180-ąsias gimimo metines. Šia proga LRT KLASIKOS eteryje žvelgiame į rašytojos asmenybę ir kūrybą įvairiais pjūviais. Vakar pasakojome apie Žemaitės literatūrinį palikimą ir atspindžius šiandienos literatūroje. O šįkart akiratyje – moterų ir žmogaus teisių tema. Pasakojimą parengė Karolina Bieliauskaitė.Pasaulio muzikos naujienose kompozitorius Jurgis Kubilius pasakoja apie senoviniuose puoduose ruoštą vakarienę kompozitoriaus G. F. Händelio muziejuje Londone bei „Pointer“ tyrimą, kuriame surinkti prestižinių orkestrų narių liudijimai apie despotišką olandų dirigento Jaapo van Zwedeno elgesį.Rubrikoje „Be kaukių“ – scenografė Guoda Korsakaitė.Ved. Gerūta Griniūtė

Radijo stoties FM99 eteryje pokalbis su europarlamentaru Petru Auštrevičiumi. Laidoje aptariamos aktualios geopolitinės problemos – Rusijos naftos eksportas, Vakarų šalių neryžtingumas ir šešėlinės laivybos keliamas pavojus.

Šodien, 25. maijā, pasaules hokeja čempionātā spēles par medaļām. Vakar pusfinālā Šveice ar 7:0 uzvarēja Dāniju, bet ASV ar 6:2 uzveica mājinieci Zviedriju. Pulksten 16.20 spēle par bronzas medaļām, kur zviedri tiksies ar dāņiem, bet pulksten 21.20 lielas fināls - Šveice pret ASV. ASV nav uzvarējuši pasaules čempionātā kopš 1933.gada, bet pie medaļām nav tikusi kopš 2021. gada, kad nopelnīja bronzu. Šveice par čempioniem lūkos kļūt pirmo reizi vēsturē - viņiem 12 gadu laikā trīs vicečempionu tituli, arī iepriekšējā reizē Stokholmā 2013. gadā Šveice zaudēja finālā, un arī pērn viņi zaudēja finālā, bet Dānija vispār pirmo reizi sasniegusi labāko četrinieku. Šodien taps zināmi ne tikai medaļu ieguvēji, bet arī turnīra simboliskais piecinieks un vērtīgākais spēlētājs.

Lietuvos kariuomene pasitiki 54 proc. žmonių, per mėnesį pasitikėjimas krito 5 procentais, atskleidė „Lietuvos ryto“ užsakymu atlikta „Vilmorus“ apklausa. Kas nulėmė kritimą? Kaip apskritai vertinti visuomenės pasitikėjimą kariuomene?Amerikos prezidentas rekomenduoja įvesti 50 procentų muitą Europos Sąjungai.Lietuvos europarlamentarai per pirmuosius kadencijos metus gana pavyzdingai dalyvauja plenariniuose posėdžiuose, nevengia juose išsakyti nuomonės, tačiau yra pasyvūs teisėkūroje, kuri laikoma pagrindiniu politiko svorio ir jo veiklos rezultatu. LRT paskaičiavo, kiek posėdžius lankė vienuolika Lietuvoje išrinktų politikų, kaip dažnai juose pasisakė ir prie kiek rezoliucijų prisidėjo.Viešojo saugumo tarnyba atskleidė, kaip treniruojasi Operatyvaus reagavimo kontratakos komandos pareigūnai.Tyrimai rodo, kad nerimą bei stresą patiria kas ketvirtas 5-11 klasės moksleivis. Kaip nugalėti baimes ir susidoroti su stresu prieš egzaminus?Turizmas Lietuvoje: nors svečių iš užsienio daugėja, lietuviai sudaro du trečdalius visų turistų ir nakvynių.Vakar pranešta, kad būdamas 53-jų žuvo žinomas muzikos prodiuseris Gintaras Bendžius. Pokalbis apie šią asmenybę ir jo įtaką Lietuvos pramogų pasauliui.Ved. Agnė Skamarakaitė

Daugiau diskusijų https://www.instagram.com/osportas/ Daugiau diskusijų https://www.facebook.com/Osportas.lt Dėl reklamos: reklama@odangau.lt   00:00:00 – įžanga 00:03:53 – Rytis primena Sopoto pasiekimus 00:10:24 – „Nuggets“ baigė Vakarų pusfinalyje 00:20:25 – „Knicks“ suvalgė Bostoną 00:25:10 – „Thunder“ nugalėjo „Timberwolves“ 00:37:10 – „Knicks“ ir „Pacers“ pora 00:45:45 – Jakučionio išsamesnės prognozės 00:51:52 – Brunsono alga 00:54:38 – Paul George nusivylimas 00:57:15 – Greitos NBA naujienos 00:58:35 – Ant suolo 01:07:02 – žiūrovų klausimai   #NBA #nbaplayoffs #trigubasdublis #Jakucionis

Vilniuje oficialiai inauguruojama Vokietijos 45-oji šarvuotoji brigada „Lietuva“. Naujausi prezidento ir šalyje viešinčio Vokietijos kanclerio komentarai, ekspertų įžvalgos.Per pastarąją parą įvyko du incidentai, kurių taikiniais tapo diplomatiniai darbuotojai – Vašingtone prie žydų muziejaus nušauti du Izraelio ambasados darbuotojai, o Izraelis apšaudė Vakarų krante apsilankiusius diplomatus.Europos parlamente įvyko balsavimas dėl muitų didinimo trąšoms iš Rusijos ir Baltarusijos.Ved. Karolina Panto

Trampam esot bijusi brīnišķīga divu stundu gara telefonsaruna ar Vladimiru Putinu - Krievijai priekšā ir varena perspektīva pelnīt lielu naudu tirdzniecībā ar ASV, tikai jāizbeidz tas karš. Un Putins tam esot gatavs. Tā pēc sarunas savā sociālajā medijā rakstīja Tramps. Tikmēr nekas gan neliecina, ka karadarbība patiešām tuvākajā laikā varētu tikt pārtraukta. Cits karš Tuvajos Austrumos gan uzņem apgriezienus - Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka turpmāk Gazas sektoru pilnībā kontrolēšot Izraēla. Tas esot šī kara lielais mērķis. Tiesa, ko tas nozīmēs realitātē? Vēl novērtēsim Rumānijas prezidenta vēlēšanu rezultātus - tur spraigā cīņā uzvarējis proeiropeiski noskaņotais līdzšinējais Bukarestes mērs, kurš solījis turpmāk atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru. Krievijai neizdevās panākt Rumānijas politiskā kursa maiņu. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, Austrumeiropas politikas centra direktors Māris Cepurītis un portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Dāvana pa telefonu Krievijas un Ukrainas delegāciju tikšanās 16. maijā Stambulā ilga apmēram divas stundas. Iespēja, ka Krievijas vadonis Putins varētu pieņemt prezidenta Zelenska aicinājumu tikties augstākajā līmenī, izplēnēja līdz ar trešdienas vakaru, kad Maskava paziņoja, ka tās delegāciju vadīs Vladimirs Medinskis – tas pats, kurš 2022. gada sarunās; Putina padomnieks, bijušais kultūras ministrs un profesionāls vēstures revidētājs krievu impēriskā šovinisma garā. Viņa sūtīšana uz tikšanos pati par sevi Kijivā tika iztulkota kā zīme, ka Kremlis nav gatavs nopietnām miera sarunām. Tas arī pierādījās – Ukrainas pusei, kuru sarunās vadīja aizsardzības ministrs Rustams Umerovs, tika izteiktas nepieņemamās prasības par četru apgabalu pilnīgu nodošanu Krievijai un vienpusēju atbruņošanos. Vienīgais, par ko izdevās vienoties, ir karagūstekņu apmaiņa pa tūkstotim no katras puses. Pēc sarunām Krievijas delegācijas vadītājs paziņoja, ka viņa valsts esot gatava karot desmitiem gadu. Tādējādi Krievijai izdevās uz laiku aizvirzīt otrajā plānā jautājumu par nekavējošu uguns pārtraukšanu, uz ko uzstāj Ukrainas sabiedrotie Eiropā un arīdzan Savienoto Valstu prezidents Tramps. 15. maijā, pārlidojuma laikā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem Baltā nama saimnieks izteicās, ka acīmredzami nekas nemainīšoties, kamēr viņš un Putins nebūšot „sanākuši kopā”. Grūti spriest, vai par šādu „kopā sanākšanu” uzskatāma pirmdien, 19.maijā, notikusī abu varasvīru divu stundu ilgā telefonsaruna. Tramps savā soctīklu ierakstā to pasteidzās pasludināt par „izcilu”, savukārt Putins, runājot ar reportieriem, kā „jēgpilnu un atklātu”. Krievijas mediji dēvē pirmdienas telefonsarunu par savas valsts diplomātisku uzvaru. Nav īsti skaidrs, kas liek amerikāņu līderim optimistiski paust, ka Ukraina un Krievija tūdaļ sākšot miera sarunas. Pie tam viņa paustajā pēdējās dienās vairakkārt izskanējis motīvs, ka Savienotās Valstis varētu no Krievijas un Ukrainas sarunu procesa distancēties. Nav skaidrs, kas tādā gadījumā notiks ar amerikāņu militāro un izlūkinformācijas atbalstu Ukrainai. Vēl Baltā nama saimnieks savos izteikums zīmē nekonkrēti rožainas komerciālas sadarbības perspektīvas ar abām karojošajām pusēm, kad tās būs noslēgušas mieru, bet neko nesaka par iespējamām sankcijām pret Krieviju par miera procesa sabotēšanu. Acīmredzami apzinoties visus domājamos riskus, Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis Ameriku nepamest sarunu procesu. Pārpārēm ložu, drusku maizes Svētdien, 18. maijā, Izraēla apstiprināja, ka ir uzsākusi plašu sauszemes operāciju ar nolūku pārņemt savā kontrolē lielāku daļu Gazas joslas. Jau kopš pagājušās nedēļas nogales Izraēlas Aizsardzības spēki pakļauj joslas teritoriju daudz intensīvākiem gaisa triecieniem, kas, saskaņā ar Gazas pārvaldes iestāžu vēstīto, esot prasījuši jau apmēram pāris simtus dzīvību. Pirmdien premjerministrs Netenjahu izteicās, ka izraēliešu spēki varētu īstenot pilnīgu visas teritorijas okupāciju. Tiek ziņots, ka Gazas sektors varētu tikt sadalīts vairākās kontroles zonās un iedzīvotāji piespiesti koncentrēties samērā nelielās teritorijās, visdrīzāk, sektora dienvidu daļā. Tāpat pirmdien Izraēla izsludināja evakuācijas norādījumu sektora dienviddaļas pilsētas Hānjūnisas iedzīvotājiem, brīdinot par bezprecedenta mēroga uzbrukumu pilsētai. Izraēlas uzsāktā karadarbības eskalācija izraisījusi asu reakciju no vairāku rietumvalstu puses. Vakar ar kopīgu paziņojumu šai sakarā nākušas klajā Lielbritānija, Francija un Kanāda, nodēvējot Izraēlas darbības par neproporcionālām. Londona jau paziņojusi, ka pārtrauc sarunas ar Izraēlu par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Savukārt Eiropas Savienība, kā norādījis Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro, varētu iesaldēt savienības asociācijas līgumu ar Izraēlu, kas to nostādītu statusā, kādā šobrīd ir tādas valstis kā Sīrija, Libērija vai Zimbabve. Militāro darbību eskalācija notiek uz akūta pārtikas un medikamentu trūkuma fona, kuru izraisījusi kopš marta sākuma īstenotā Gazas joslas blokāde. Starptautiskā prese citē „Hamās” kontrolētās Gazas Veselības ministrijas ziņoto, ka pārtikas trūkums jau bijis par iemeslu 57 bērnu nāvei. Savukārt ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos Toms Flečers intervijā raidsabiedrībai BBC paziņojis, ka četrpadsmit tūkstošiem mazuļu bada nāve draudot jau pāris dienu laikā. Svētdien premjerministrs Netanjahu paziņoja, ka, piekāpjoties Savienoto Valstu un citu Izraēlas partneru spiedienam, tiks atļauta zināma pārtikas daudzuma ievešana Gazas joslā, lai nepieļautu badu. Nepilnas simts kravas mašīnas ar pārtiku, medikamentiem un medicīnas precēm esot ielaistas pāri robežai, bet, saskaņā ar raidsabiedrības BBC ziņoto, vakar, 20. maija, dienas beigās pārtikas izdalīšana iedzīvotājiem vēl nebija uzsākta. Eiropa atviegloti nopūšas Eiropa var atviegloti nopūsties – respektīvi, tā Eiropas daļa, kas savu nākotni redz līdzšinējās valstu kopības un tās apliecināto vērtību tālākā pastāvēšanā. Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notika 18. maijā, uzvaru ar nepilniem 54% balsu guvis 55 gadus vecais matemātiķis un līdzšinējais Bukarestes mērs Nikušors Daniels Dans. Par neatkarīgo kandidātu balsojuši visvairāk galvaspilsētā, kur viņš iemantojis popularitāti kā tās vadītājs, arī citās lielākajās pilsētās un ungāru minoritātes apdzīvotajos rajonos. Daudziem viņa ievēlēšana ir patīkams pārsteigums, ciktāl pēc vēlēšanu pirmās kārtas šķita, ka labākas izredzes ir ultranacionālistam, radikālajam konservatoram un trampisma adeptam, partijas Alianse rumāņu vienotībai līderim Džordžem Simionam. Salīdzinot ar pirmo kārtu, vēlētāju aktivitāte svētdien bija augusi par apmēram 11,5 procentiem, un acīmredzami šie aktivizējušies pilsoņi arī nesuši uzvaru Danam. Viņa kampaņas stūrakmeņi bija skaidrs atbalsts Rumānijas līdzšinējai pozīcijai Eiropas Savienībā un NATO, cīņa pret korupciju un arī turpmākais atbalsts Ukrainai. Kā atzīmē komentētāji, rumāņu sabiedrības lielākajai daļai tomēr nav bijis pieņemams visai atklāti prokremlisks valsts galva. Rumānijas prezidenta varas funkcijas nav sevišķi plašas iekšpolitiski, bet nozīmīgas ārpolitika, drošības politikā un tiesu varas amatpersonu iecelšanā. Jādomā, ka Ungārijas premjers Orbans un Slovākijas premjers Fico ar lielām cerībām raudzījās uz Simionu kā savu nākamo sabiedroto Eiropas politikas arēnā. Līdzšinējie labējo radikāļu panākumi Rumānijas prezidenta vēlēšanu procesā skaidrojami pamatā ar vēlētāju nepatiku pret līdzšinējo valdošo Sociāldemokrātiskās un Nacionāli liberālās partijas koalīciju. Jaunievēlētais prezidents pagātnē bijis liberālās un šobrīd opozīcijā esošās Rumānijas glābšanas savienības biedrs, taču izstājies no tās 2017. gadā un kopš tā laika formāli ir bezpartejisks. Kā zināms, pēc valdošajai koalīcijai negatīvajiem pirmās prezidenta vēlēšanu kārtas demisionēja premjerministrs Marčels Čolaku, līdzšinējam kabinetam turpinot darbu pagaidu valdības statusā. Tādējādi jaunas valdības izveide ir prezidenta Dana pirmais darba uzdevums. Sagatavoja Eduards Liniņš.      

Latvija pret Somiju 17. maijā aizvadīja savu piekto pasaules čempionāta spēli, bet diemžēl palika bez punktiem - zaudējums 1:2. Nākamā spēle jau šovakar pulksten 21.20 ar Slovākiju. Uzvara ļau saglabāt cerību par iekļūšanu ceturdaļfinālā. Latvijas izlase labi sāka spēli, pirmajā trešadaļā iniciatīva bija mūsu komandas rokās, tomēr vārtus gūt neizdevās. Otrajā periodā somi atklāja rezultātu un turpmāk jau spēles iniciatīva vairāk bija somu pusē. Metienu vakar bija daudz, bet lielāko daļu no tiem somu vārtsargs Jūse Sāross redzēja. Kārtējais mačs, kurā Latvijas izlasei labs sniegums, bet nav iegūti punkti turnīra tabulā. Tiesnešu lēmumi Latvijas - Somijas spēlē raisīja asas diskusijas un arī emocijas. Latvijai pašlaik pasaules hokeja čempionātā ir divas uzvaras un trīs zaudējumi, šodienas pretiniekiem slovākiem arī ir divas uzvaras un trīs zaudējumi, bet par punktu vairāk turnīra tabulā. Slovākijas izlase ir abi pazīstama komanda, bet šajā čempionātā tā piedalās ar krietni atjauninātu sastāvu un līdz šim nav rādījusi sevišķi labu sniegumu. Cerams, ka tas palīdzēs latviešiem gūt uzvaru šovakar.  

Latvijas izlase šodien, 17. maijā, pulksten 13.20 tiksies ar Somijas izlasi. Vakar spēlētāji treniņā gatavojās spēlei. Iespējams, šajā spēlē nepiedalīsies Oskars Batņa, jo guva savainojumu spēlē pret zviedriem. Somijas izlase mūsu spēlētājiemir labi pazīstama, abas komandas tikās arī pārbaudes mačos aprīlī. Bet pasaules čempionātu spēlēs līdz šim Latvijas izlase vairāk zaudējusi somiem. Nākamās apakšgrupas spēlēs Latvijas izlasei rīt pret Slovākiju un otrdien pret Austriju.

Pierre‘as Boulezas (1925-2016) karaliavo keletą dešimtmečių, o jo įtakai paklūsdavo įvairių šalių kompozitoriai. Vis dėlto, paraleliai gyvavo ir niekaip su juo nesusijusios alternatyvos, kitoks požiūris į kūrybą ir muziką. Natūralu, kad Boulezo įtaka tolydžio silpnėjo, nors ir dabar Vakarų avangardinėje muzikoje neretai išnyra Boulezo skelbtos idėjos ir raiškos būdai.Laidos autoriai Mindaugas Urbaitis ir Šarūnas Nakas

Pasaules hokeja čempionātā Latvijas izlasei turpinnās atpūtas dienas pēc aizvadītām četrām spēlēm, kurā piedzīvotas divas uzvaras un divi zaudējumi. Vakar aizvadīta arī komandas fotografēšanās, kas vienmēr ir gan jautrs pasākums, kurā piedalījās arī Rodrigo Ābols, kurš ieradies Stokholmā. Viņš arī nedaudz iesildījās pēc pārlidojuma - slidoja un meta ripas pa vārtiem. Ieskats foto sesijas norisē šeit. Nākamā spēle Latvijas izlasei rīt, 17. maijā, pret Somiju. Lai atbalstītu mūsu komandu, uz Stokholmu dodas arī jaunas fanu grupas. Atbalstīt Latvijas izlasi dodas arī tautieši, kas strādā Ziemeļvalstīs. Kas jāņem vērā faniem, lai, dodoties uz spēlēm līdzi būtu viss vajadzīgais un nebūtu nepatīkamu pārsteigumu arēnā, stāsta sporta tūrisma braucienu organizatore Ludmila Alampasu. Galvenais - nedrīkst būt līdzi nekādas somas un somiņas, lielas kabatas ir ļoti noderīgas.  

Jungtinių Valstijų prezidentas Donaldas Trumpas pareiškė, kad nesitiki pažangos derybose dėl taikos Ukrainoje, kol pats nesusitiks su Vladimiru Putinu.Estijai nesėkmingai bandžius sulaikyti Rusijos šešėliniam laivynui priklausantį tanklaivį Baltijos jūroje bei Rusijos naikintuvui, įtariama, pažeidus estų oro erdvę, Lietuvos pareigūnai kalba apie didėjančią konfliktų tikimybę.JAV prezidentui numačius įvesti 20proc. muitą visoms prekėms iš Europos Sąjungos, Bendrijos ministrai Briuselyje aptaria, kokių veiksmų imtųsi.Seime siūloma padidinti valstybės paramą jaunoms šeimoms, siekiančioms įsigyti pirmąjį būstą regionuose. Grupė socialdemokratų siūlo įstatymo pataisas, kuriose būtų numatyti penkiais procentiniais punktais didesni subsidijų dydžiai. Jie priklausytų nuo šeimos dydžio.Minint Vyšyvankos dieną, šiais ukrainietiškais, tradiciniais liaudies raštais margintais marškinėliais apdovanoti Kauno klinikose gimę neišnešioti naujagimiai.Šiandien paaiškės ar grupė „Katarsis“ su daina „Tavo akys“ pateks į „Eurovizijos“ finalą.Ved. Darius Matas

Daugiau diskusijų https://www.instagram.com/osportas/ Daugiau diskusijų https://www.facebook.com/Osportas.lt Dėl reklamos: reklama@odangau.lt   00:00:00 – Įžanga 00:03:00 – „Pacers“ Rytų konferencijos finale 00:20:33 – „Knicks“ vs „Celtics“ 00:33:30 – Rytų finalo prognozė 00:41:10 – Ar reikalingos „Celtics“ permainos 00:43:43 – „Thunder“ pirmauja prieš „Nuggets“ 00:54:57 – „Timberwolves“ vs „Warriors“ 00:58:40 – Vakarų konferencijos finalo prognozė 01:02:35 – Paulo Pierce‘as prisikalbėjo 01:08:15 – „Mavericks“ NBA draft laimėjimas  01:16:10 – Ant suolo ir Eurovizija 01:19:18 – Žiūrovų klausimai

Latvijas hokeja izlasei šodien, 13. maijā, trešā spēlē pasaules hokeja čempionātā. Pulksten 17.20 sāksies spēlē ar Slovēniju. Vakar izlasei bija brīvdiena, kurā komanda aizvadīja treniņu. Aizsargs Markuss Komuls vērtē, ka pirmajās divās spēlēs izlase pasaules čempionātā epizodiski spēlēja labi, taču nākamajās cīņās laukumā jādarbojas kvalitatīvāk. Latvijas pretinieki - Slovēnijas izlase - ieradusies uz šo čempionātu ar atjaunotu sastāvu. Slovēnijas pirmās divas spēles Latvijas TV komentēja Ģirts Ankipāns. Viņš vērtē slovēņu spēles raksturu. Savukārt Slovēnijas izlases spēlētājus raksturo hokejists Māris Bičevskis, kurš ikdienā spēlē Slovēnijas hokeja flagmanī Ļubļanas "Olimpija". Pēdējos divu gadu laikā spēlējušas divas reizies. Abas reizes Latvija ir uzvarējusi, lai arī spēles bijušas smagas. Labā ziņa - Latvijas izlasie Stokholmā pievienosies uzbrucēja Rodrigo Ābols. Plānots, ka viņš ieradīsies ceturtdien.    

11. maijā pirmo reizi vēsturē Rīgā muzicēja viens no vecākajiem un slavenākajiem ASV simfoniskajiem orķestriem – Bostonas Simfoniskais orķestris, kuru jau 11. sezonu diriģē latvietis Andris Nelsons. Orķestris ir devies Eiropas tūrē ar komponistam Dmitrijam Šostakovičam veltītu programmu – šogad aprit 50 gadi kopš viņa nāves. Par to, kāpēc Rīgas iekļaušana šajā tūrē ir īpašs notikums un kā vakar izvērtās pirmais no abiem koncertiem Latvijas Nacionālajā operā saruna ar muzikoloģi un LR3 „Klasika” direktori Gundu Vaivodi.   Vakar īsi pēc ierašanās Rīgā Andris Nelsons, Baiba Skride un Bostonas Simfoniskā orķestra vadība tikās arī ar Latvijas medijiem, un viņu teikto līdzās viedokļiem no pirmā koncerta varēsiet dzirdēt LR „Klasika” raidījumā „Pārmijas”.

Pasaules hokeja čempionātā 10. maija vakarā pirmā spēle arī Latvijas izlasei. Pulksten 21.20 mūsu hokejisti mērosies spēkiem ar Francijas izlasi. Vakar treniņā Latvijas izlase lielāko uzmanību pievērsa spēlei nevienādos sastāvos. Treneris Harijs Vītoliņš bija gandarīts par treniņā sasniegto. Treneris atzīst, ka jābūt pašatdevei augstā līmenī, disciplīnai, nedrīkst būt noraidījumi, jo tie lauž spēles ritmu. "Viss būs atkarīgs no mums pašiem," norāda Harijs Vītoliņš. Francija ir trešā vecākā komanda šajā pasaules čempionātā, tās vidējais vecums ir 28,7 gadi. Tā ir ļoti pieredzējusi komanda. Francijas izlasi raksturo hokejists Rolands Vīgners, kurš jau ilgus gadus spēlē Francijā. Latvijas – Francijas savstarpējo spēļu vēsture bagāta – 39 spēles, Latvija tajās guvusi 23 uzvaras. Savukārt pagājušā gada pasaules čempionātā latvieši frančus uzvarēja tikai papildlaikā. Uz Stokholmu ir devušies arī daudzi Latvijas līdzjutēji un varētu būt, ka pirms spēles fani dosies simboliskā gājienā uz ledus halli, kur norisināsies spēle. Savukārt vakar, čempionāta pirmajā dienā, notika četras spēles, laukumā devās arī abas mājinieku izlases Zviedrija un Dānija. Zviedri ar 5:0 uzveica Slovākiju, bet Dānija ar 0:5 zaudēja ASV. Vēl somi tikai ar 2:1 uzveica Austriju, bet pasaules čempione Čehija papildlaikā ar 5:4 uzvarēja Šveici.

Kultūros savaitraščio „7 meno dienos“ apžvalga.„Esu pilna noro dalintis, padėti kitiems taip, kaip man padėjo žmonės“, – sako menininkė Monika Dirsytė. Performansų kūrėja pristatė pirmąją savo knygą „NE/RIBA“.Menininkas Gvidas Latakas Kaune kviečia į personalinę tapybos ir mažosios plastikos darbų parodą „Už kalno“.Užsienio kultūrinių naujienų apžvalga.Vakar buvo paskelbti „Zabolis Art Prize“ laimėtojai. Tai – nuo 2009 m. vykstantis renginys, laikomas jaunųjų šalies tapytojų „Oskarais“.Lietuvos kompozitorių sąjunga paskelbė Lietuvos kompozitorių 2024 metų kūrinių penkioliktuką. Šiandien susipažinsite su Martyno Bialobžeskio ir Jono Jurkūno kūriniu „Stella Hermetica. Scherzo III“ sopranui, kameriniam orkestrui ir elektronikai, bei Dominyko Digimo kūriniu „De-Focus“ smuikui, altui ir simfoniniam orkestrui.Gegužės 7-ąją, Spaudos atgavimo, kalbos ir knygos dieną, paskelbti dvidešimtą kartą vykstančios akcijos „Metų knygos rinkimai 2024“ nugalėtojai.Ved. Justė Luščinskytė

133 kardinolai jau netrukus užsidarys nuo pasaulio tam, kad išrinktų naują popiežių. Jis turi surinkti dviejų trečdalių balsų daugumą. Ši konklava išskirtinė tuo, kad joje dalyvių daugiau nei bet kada ir jie atstovauja 70 valstybių.Dviejų branduolinių valstybių Indijos ir Pakistano konfliktas virsta kariniu.Lietuva ir Latvija neleis į vadinamosios „pergalės dienos“ paradą Maskvoje vykti per savo oro erdvę, o pačioje Maskvoje skrydžius trikdo ir Ukrainos dronų atakos.Dvejus metus veikianti vadinamoji Desovietizacijos komisija jau priėmė beveik 200 išvadų, tačiau ne visų jų laikomasi - apie pusę nurodymų pakeisti objektų pavadinimus iki šiol neįvykdyti.Socialiniame tinkle išplito vaizdo įrašas iš Kretingos Marijos Tiškevičiūtės mokyklos, kuriame užfiksuota, kaip viena iš pedagogių užsimoja plaktuku prieš ant žemės sėdintį mokinį. Anot ugdymo įstaigos vadovės, taip pedagogės bandė sudrausminti specialiųjų poreikių turintį jaunuolį, tačiau po incidento abi darbuotojos paliko pareigas. IKie kainuoja pirmosios šiųmetės lietuviškos braškės?Ved. Liepa Želnienė

Vokietijos Bundestago nariai šiandien balsuos dėl centro dešiniųjų krikščionių demokratų lyderio Friedricho Merzo kandidatūros į šalies kanclerio postą. Iškart po to jis užims šias pareigas. Ko tikėtis iš naujojo kanclerio ir naujos koalicijos, kurios sutartis kaip tik buvo vakar pasirašyta.Seime gaivinama idėja įteisinti mobiliąsias vaistines. Konservatorė J.Sejonienė siūlo leisti vaistinėms tokias paslaugas teikti miestų, miestelių ir kaimo vietovėse, kur nėra vaistinės arba yra bent viena, tačiau mobilioji vaistinė dirbtų kitu laiku. Ar reikia Lietuvai mobiliųjų vaistinių?Lenkijoje kovo pabaigoje sustabdžius užsieniečių teisę teikti prieglobsčio prašymus, bandymų nelegaliai kirsti sieną nesumažėjo. Penkių metrų aukščio spygliuotą tvorą migrantai bando karpyti metalo žirklėmis, pjauti kampiniais šlifuokliais, įveikti kopėčiomis. Lenkų pasieniečiai pasakoja, kad nepavykus įveikti sienos, iš Baltarusijos pusės ima skrieti keiksmai, akmenys ir stiklainiai su išmatomis.Finansų ministerijos rengiamai mokesčių pertvarkai Socialinės apsaugos ir darbo ministerija pateikė savo siūlymų. Juos ministrė paskelbė facebooke. Vakar vakare Premjeras sakė, kad Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos siūlymas centralizuotam šildymui bei malkoms lengvatinį pridėtinės vertės mokesčio tarifą didinti nuo 9 iki 12 proc., o ne iki 21 proc., koalicinėje taryboje nebuvo svarstytas. Taip pat siūloma nekilnojamo turto mokesčio grindis vienam asmeniui padidinti iki 50 tūkst. eurų, o šeimai – iki 100 tūkst. eurų.Šią savaitę „LRT ieško sprendimų“ komanda domisi taupymo iniciatyvomis. Problemos, kurias reikia išspręsti taupant maistui, yra rimtos. Tai ir medžiagų trūkumas, monotonija, o kartais ir neturėjimas laiko ilgai gaminti. Kaip planuoti išlaidas maistui, dabartiniais laikais moko ir tinklaraštininkai.Ved. Rūta Kupetytė

"Soļus tulkot nevajag! Par to esmu pārliecināts. Mana personīgā recepte ir šāda: man ļoti nepatīk uz izrādi atnākt pēdējā brīdī, kad skrienu, nedaudz kavēju un neesmu gatavs pašā izrādes sākumā tai pieslēgties un uztvert brīvi un atvērti. Vēl viena no lietām – neizvirzām pārāk lielas ekspektācijas! Atnākam uz izrādi kā atvērta, balta lapa, lai bez lielām ekspektācijām un dziļas analīzes to vienkārši baudītu. Tas reizēm ļoti labi palīdz," saka dejotājs, horeogrāds, arī scenogrāfs, pedagogs un Dejas balvas žūrijas priekšsēdētājs Dmitrijs Gaitjukevičs. Gaidot Dejas balvas pasniegšanas ceremoniju, kas 29. aprīlī risināsies koncertzālē "Cēsis", runājam par deju, dejas norisēm, dejas mākslas veidiem, virzieniem un uzzinām, kas būtisks nozarei. Signe Lagzdiņa: Sāksim ar lielajām balvām, kas jau zināmas: mūža balvas ieguvējas ir Baiba Rasma Šteina un Gunta Bāliņa. Dmitrij, vai izvēle par to, kam šogad piešķirt balvu par mūža ieguldījumu, bija sarežģīta? Vai arī viss jau bija skaidrs? Dmitrijs Gaitjukevičs: Tur viss bija skaidrs. Ļoti ātri nonācām pie viena kopsaucēja. Gribētu izmantot iespēju un vēlreiz mūsu žūrijas vārdā sveikt brīnišķīgās profesionāles, sava žanra pārstāves – Guntu un Baibu. Balva ir ļoti pelnīta un patīkami, ka tieši mums bija iespēja godināt abas dāmas. Vai varat divos teikumos pateikt – kāpēc tieši viņām pienākas balva par mūža ieguldījumu? Man šķiet, ka divos teikumos nesanāks. Jo katrai no šīm dāmām aiz muguras ir tik bagāta biogrāfija – visi lielie soļi, ko viņas ir paveikušas, sākot no savas izglītības, pēc tam ieguldījuma un attīstības gan pie mūsu skatuviskās tautas dejas, gan baleta mākslas. Nav iespējams to raksturot divos teikumos...  Paveiktais patiešām ir iespaidīgs un katram tādu mūžu var novēlēt! Bet vai jums jau ir kas zināms par pašu pasniegšanas ceremoniju? Vai arī žūrijas priekšsēdētājam un žūrijas locekļiem tas būs pārsteigums? Tas būs pārsteigums. Varēsiet atpūsties? Jā! Mums atsūtīja ielūgumus – būsim viesi un skatīsimies. Pirmo reizi, man šķiet, būsim skatītāja lomā. Būs interesanti! Vai visi darbi jau pabeigti, vai arī balsošana par nominantiem vēl priekšā? Nē. Vakar atnāca ziņa, ka viss ir parakstīts, pavisam droši – ar e-parakstiem. Viss jau ir izlemts.  Dejas balva tiek pasniegta reizi divos gados, līdz ar to periods, kas jums bija jāpiedzīvo žūrijas priekšsēdētāja amatā, bija patiešām vērienīgs. Divi gadi – 2023. un 2024. Jūsuprāt – tas ir labi, ka balva tiek pasniegta reizi divos gados, vai tomēr vajadzētu biežāk – reizi gadā? Nezinu... Šobrīd ir trešā reize, kad notiek šī ceremonija. Manā rīcībā nav precīzas statistikas par iepriekšējiem gadiem, bet šo divu gadu laikā bija 86 jaundarbi, ko mēs noskatījāmies. Salīdzinot ar "Spēlmaņu nakti", tas nav tik liels skaitlis, taču man tas šķiet diezgan optimāls, lai tas tomēr būtu biennāls notikums, nevis tiktu rīkots katru gadu. "Klasikā" īsi pēc Dejas balvas nominantu paziņošanas viesojās jūsu kolēģe Sintija Siliņa. Sarunā ar Orestu Silabriedi viņa atklāja, kā esat sadalījuši žanrus. Dejas balva taču ir tik plašs jēdziens. Dejot var tik dažādi. Dejot var menuetu un dejot var hiphopu…  Var arī nedejot un saukt to par deju... Sintija Siliņa: Mums ar gudru ziņu un savā ziņā arī ar eksperimentālu ziņu apvienoti četri žanri, jo divi no tiem – skatuviskā tautas deja un mūsdienu deja – darbojas profesionāli tās horeogrāfu, vadītāju un radošo risinājumu ziņā, lai arī izpildītāji nav profesionāli. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka galaprodukts ir vērtējams profesionālā kontekstā. Orests Silabriedis: Kas tad ir tie, kas dejo laikmetīgo deju? Profesionāļi. Laikmetīgajā un arī klasiskajā dejā Latvijā iespējams iegūt augstāko izglītību un arī maģistra grādu, un arī teorētiski spēt sevi uzturēt tādā formā, ka tas nav tikai izglītības apliecinājums. Klasiskajā dejā ir vienkāršāk: mums ir baleta trupa, un tur arī faktiski 99 procenti dejotāju sevi realizē.  Tas, kas notiek Baltajā namā, tas tad arī ir viss, vai ne? Tā būtu atsevišķa saruna, un to mani kolēģi žūrijas locekļi – Lita Beiris un Erlends Ritenbergs – arī uzsver, ka ir žēl, ka tā: mums pietrūkst norišu spēlētāju, kas varbūt to variētu, jo Baltā nama baleta trupa var nodrošināt tik, cik tā spēj, tomēr arī baleta pasaulē ir dažādas paaudzes. Man, piemēram, vienmēr žēl noskatīties un pat domāt, kas notiek pēc tam, kad baletdejotājs sasniedz vecumu, kad viņš praktiski var aiziet izdienas pensijā. Bet ar to jau neizbeidzas mākslinieka fiziskās un mākslinieciskās iespējas! Tās var transformēties un būt ne mazāk uzrunājošas skatītājiem. Bet, runājot par laikmetīgo deju, šeit ir milzīgi daudz starptautisko platformu. Tā ir globāla kustība, kurai ir ļoti daudz tīklu, kur var gan sevi trenēt, gan īstenot, gan arī iegūt zināšanas; rezidēt, braukt atpakaļ, veidot darbus rezidencēs, kas ir ārpus Latvijas – ļoti daudz ir tādu iespēju. Un tad varbūt to salikt kopā tepat Latvijā. Signe Lagzdiņa: Sintija jau iezīmēja vairākas problēmas, reizē ieskicējot žanrus, ko jūs vērtējat. Tie ir tik dažādi žanri, tik krasa atšķirība – ir skolu beiguši dejotāji un ir brīvā laika pavadīšanas pulciņi. Kā to var salikt pa plauktiņiem? Šķiet, ka būtiskākais ir  saprast, ka katram žanram ir savi principi, savas stiprās puses, savi uzdevumi; katram savi spēles noteikumi. Protams, mēs vērtējam, un vērtēšana ir diezgan liels izaicinājums un atbildība. Man viens no svarīgajiem kritērijiem vērtēšanā ir darba mākslinieciskā vērtība: vai tas mani uzrunā? Jo cilvēks vairāk lasa, vairāk skatās, vairāk klausās, viņam ir vieglāk uztvert konkrēto darbu. Bet ir arī ļoti daudzas reizes, kad cilvēks bez lielas pieredzes konkrēto darbu sajūt, un tas viņu ietekmē. Tajā ir kas tāds, kas uzrunā, un to var saprast arī neprofesionāļi. Atbildot uz jūsu jautājumu, ir pilnīgi vienalga, vai tas ir profesionāļu vai neprofesionālu veikums – galvenais ir vēstījums. Mūsdienu dejas lauciņš šobrīd ir ļoti plašs. Mūsdienu deju grupu ir ļoti daudz, turklāt katrai deju grupai vēl ir apakšgrupas, kas saistītas ar dalībnieku vecumu. Vai skatāties arī bērnus un jauniešus, vai tomēr vērtējat pieaugušos dejotājus? Mūsdienu dejas kategorijā izvirzīti vairāki jauniestudējumi, kuros piedalījās jaunieši. Te atkal jārunā par kritērijiem, kā mēs vērtējam: vai mēs vērtējam tikai tehnisko sniegumu, vai arī māksliniecisko sniegumu un darba māksliniecisko vērtību. Mēģinām būt maksimāli objektīvi, tomēr daudzi no mums zina viens par otru, zina to stāstu, kas saistīts ar katru mākslinieku. Ir reizes, kad tas viss jāatmet malā un jādod ļoti skaidrs vērtējums tieši par konkrētajiem diviem gadiem. Piemēram, ir nominācijas, kurās mēs ļoti vēlamies atzīmēt kādu mākslinieku, kurš vairs nav aktīvs dejotājs, taču mēs visi viņu atceramies. Bet mums diemžēl jānoliek malā savas personīgās vēlmes un skaidri jāskatās uz divu gadu laika bildi un jāvērtē tikai tas, kas noticis šo divu gadu laikā. Vai varat dalīties ar kādām īpašām tendencēm, ko pamanījāt? Varbūt skatuviskajai tautas dejai kaut kas bijis īpaši raksturīgs tieši šo divu gadu periodā? Tā varētu būt stilizācija – deja kļūst vizuāli niansētāka, tai ir laikmetīgās dejas pieskaņa; manāma arī teātra mākslas klātbūtne. Otra lieta, ko var atzīmēt – tie ir autentiskuma meklējumi. Mums joprojām ir ļoti svarīgi atgriezties pie savām saknēm, iet dziļumā un atrast savu autentiskumu, kas, manuprāt, skatuviskajā tautas dejā atkal kļuvis vai joprojām ir svarīgs un nozīmīgs. Vēl manāma interese par reģionālajām īpatnībām. Turpretī mūsdienu dejā ir pilnīgi kaut kas cits? Mūsdienu dejai ir sociālo tīklu ietekme, "Tik Tok" ietekme. Te viss ir ātri, spilgti, fragmentāri, iedarbīgi – efekts tiek sasniegts uzreiz. Tā ka šeit ir nedaudz savādāk. Skatītāju daudzums aug, un mūsu mākslinieki piedalās lielās, lielās sacensībās; popularitāte aug un arī kvalitāte kļuvusi daudz, daudz spēcīgāka, daudz tehniskāka.  Sintija Siliņa mazliet ieskicēs par baletu, un tad mēs paturpināsim mazliet arī par to. Sintija Siliņa: Tas, kas pamainījās ar šo - divgadīgā sadarbībā ar Kultūras ministrijas Dejas padomi, kas ir ar konsultatīvu iedabu, kurā tiek vērtēti tikai šajos divos gados pirmizrādītie jaundarbi, ja mēs runājam par iestudējumu vai notikumu. Un tā izrādījās problemātika baletam: daļa no uzvedumiem, ko mēs redzam repertuārā, ir iepirkti, tie ir pārlikti, un tie nav unikāli veidoti trupai, un līdz ar to sanāca, ka tie netiek vērtēti. Un tas ir arī bijis ar nolūku - gan Dejas padome, gan žūrija to darījusi ar nolūku, paužot tādu kā signālu: mēs gribam jaundarbus. Mums ir horeogrāfi, mēs gribam dot iespēju, mēs gribam stiprināt un veicināt iekšējos resursus.  Sintija Siliņa labi paskaidroja, kāpēc bieži varbūt kādi baleta uzvedumi, kas daudziem droši vien šķiet spilgti, efektīgi, tomēr netiek līdz Dejas balvai. Jūs skatāties tikai uz jaunradi? Jā. Vai jūs no sava skatupunkta arī varat nedaudz komentēt baleta norises? Man ir grūti komentēt baleta norises. Daļēji piekrītu Sintijai: arī man gribas, lai Latvijā būtu lielāka iespēja māksliniekiem būt ne tikai izpildītājiem, bet lai brīdī, kad viņu dejotāja karjera tuvojas noslēgumam, viņi varētu turpināt radīt jauniestudējumus, radīt izrādes – būt horeogrāfi. Šis ir prakses jautājums, ko viņiem varētu dot Baltais nams – lai viņi praktizējas un kļūst par mūsu Latvijas turpmākajiem Latvijas lielajiem vārdiem, lielajiem horeogrāfiem, jo mums ir ļoti daudz talantīgu kolēģu, kuri pabeiguši Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un kuriem vienkārši trūkst prakses – nav iespēju, kur rādīt šīs izrādes. Tāpēc man ir diezgan grūti komentēt, bet daļēji piekrītu: man gribas, lai būtu vairāk Latvijas baleta horeogrāfu. Visbeidzot laikmetīgā deja. Te jūs esat liels eksperts. Laikmetīgās dejas norises ved ļoti dažādos virzienos. Var būt kino eksperimenti, var būt arī nekustīgs dejas uzvedums vai pilnīga abstrakcija, tāpat laikmetīgā deja satiekas ar cirka elementiem un dejām virvēs. Kas notiek laikmetīgās dejas žanrā? Kur ir tā robeža, kad priekšnesums vairs nav laikmetīgā deja? Man šķiet, ka nevajadzētu apstāties, jo laikmetīgās dejas pluss un stiprā puse ir tā, ka nav skaidru robežu un interpretācija ir ļoti plaša. (..) Tāpat kā restorānā – vienam garšo, vienam nē. Man šķiet, ar to ir viss pateikts. Tas ir brīnišķīgi, ka laikmetīgā deja ir tik plaša un tajā runa var būt par ļoti daudzām tēmām. Laikmetīgā deja var būt arī iekļaujoša: tajā var piedalīties cilvēki ar invaliditāti, kuri, ja skatāmies no baleta vai mūsdienu dejas viedokļa, tajās nevar piedalīties. Taču laikmetīgajā dejā viņi var sevi  realizēt, un tas ir brīnišķīgi! Tāpēc es laikmetīgo deju pagaidām neliktu rāmjos. Nezinu, kas notiks pēc kāda laika, taču pagaidām man šķiet, ka tas ir jauki. Dejas balvas žūrijas sastāvā ir arī Lība Bērziņa, kura rūpējas par to, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu vides pieejamība. Viņa ir māksliniece, mākslas terapeite, mākslas mediatore. Tas ir ar nolūku – lai arī šādus procesus vieglāk izvērtētu? Lība mums ir ļoti daudz palīdzējusi ar savu viedokli. Kad žanra eksperti nereti par dziļu ieiet savās lietās, Lība vienmēr skaidri pasaka savu viedokli, un ļoti bieži mēs tajā ieklausāmies. Dzirdēt viedokli no malas vienmēr ir atsvaidzinoši. Tad galu galā - kāds tad ir tas žūrijas sastāvs, lai visus šos dažādos deju žanrus tā objektīvi, pēc iespējas profesionāli novērtētu, žūrijā jābūt katras jomas pārstāvim. oreiz Dejas balvā katrā žanrā ir divi žūrijas pārstāvji. Tā iepriekš nebija?  Manuprāt, nebija. Manuprāt, bija katra žanra pārstāvis un neatkarīgais eksperts, kāds šobrīd ir Lība. Šos divus gadus vērtē deviņi cilvēki. Tas ir mazliet vieglāk – mēs varam savā starpā parunāties. Jo dialogs jau ir pats būtiskākais, lai kaut ko tādu izvērtētu un saprastu, kurp doties. Vai jūs jau zināt, kas notiek ar nākamā perioda žūriju? Paliek Sintija Siliņa, es nepalieku. Nāk klāt Kristīne Brīniņa, brīnišķīga laikmetīgās dejas horeogrāfe. Kopumā ir ļoti jauks, spilgts laikmetīgās dejas pārstāvju sastāvs.  Un nu vēl viens fragments no sarunas ar Sintiju Siliņu, kur viņa runā par abstrakciju un dejas saprašanu. Sintija Siliņa: Nav noslēpums, ka Latvijas kultūras patērētājs, ja runājam par skatuves mākslu, ir teātra virzīts, naratīva virzīts, skaidra vēstījuma virzīts. Lai viss ir ļoti ātri uztverams. Abstrakcija ir kas tāds, kas joprojām ienāk lēni un joprojām skaitās margināla. Te mums jāpievēršas vēl vienai lietai, kas mums izpaliek, jo mums nākas cīnīties ar to stigmu, ka tā ir līdzvērtīga māksla. Horeogrāfijai ir neskaitāmas tehnikas un veidi, tāpat kā mūzikas radīšanā vai vizuālās mākslas tehnikās. Un veidi, kā strādāt, būvējot horeogrāfisku materiālu – ko tu tajā ietilpini vai neietilpini –, arī ir vesela disciplīna. Taču nākas domāt par to, kā mani sapratīs skatītājs – vai atnāks, vai atkal nesūdzēsies, ka neko nesaprot... Vai jums arī šādas dilemmas dažkārt ir? Vai jūs uztraucaties par to, ka jūs un jūsu paveikto kādreiz nesapratīs? Liekuļošu, ja teikšu, ka mani neuztrauc tas, kā skatītājs uztvers manu darbu. Protams, ka domāju par to, jo es taču strādāju tam, lai manu veikumu kāds novērtē, skatās un esmu ļoti priecīgs par to, ka man vispār ir iespēja pateikt to, ko gribu pateikt, īstenot savas iekšējās intereses un izvērst tēmas, kuras man ir ļoti aktuālas. Esmu ļoti pateicīgs, ja varu to kādam parādīt.  Bet par to saprašanu – bieži vien jādomā abstrakti. Arī skatoties skatuvisko tautas deju, noder abstraktā domāšana. Bet nu tomēr: ja mēs gribētu patulkot kādus soļus, jums ir kādi pavedieni, ko jūs mums varat atklāt, ja dodamies uz kādu dejas izrādi? Kam pievērst uzmanību, ja ir tā sajūta, ka neko nesaprotu? Soļus tulkot nevajag! Par to esmu pārliecināts. Kā jau minēju: jo vairāk skatos un redzu, jo vieglāk uztvert. Mana personīgā recepte ir šāda: man ļoti nepatīk uz izrādi atnākt pēdējā brīdī. Kad skrienu, nedaudz kavēju un neesmu gatavs pašā izrādes sākumā tai pieslēgties un uztvert brīvi un atvērti. Tā būtu viena no lietām – ka neizvirzām pārāk lielas ekspektācijas: atnākam kā atvērta, balta lapa, lai bez lielām ekspektācijām un dziļas analīzes vienkārši baudītu. Tas reizēm ļoti labi palīdz. Jūsu padoms labi noderēs, arī dodoties uz koncertiem, teātri un operu! Bet vēl runājot par teātri. Jūs pats darbojaties dažādos teātros: ir izrādes, kurās iedzīvināts jūsu solis. Viena no izrādēm ir Latvijas Nacionālā teātra iestudējums "Ilgu tramvajs". Jā, tā bija ļoti jauka sadarbība ar Pēteri [Krilovu], kurš māk uzaicināt mākslinieku savā komandā tā, ka tikai tad, kad esi nolicis klausuli, saproti, ka esi jau piekritis. (smejas) Sarunas laikā tu runā par to darbu, it kā nekādi termiņi un uzdevumi īsti neatskan, bet pēc tam tu saproti, ka viss – tu esi iekšā, tu jau esi piekritis… Man ļoti patīk vērot, kā strādā Pēteris, un šī bija fantastiska pieredze redzēt arī, kā aktieri klausās un strādā. Redzēju katru mēģinājumu – brīnišķīgo aktieru darbu un viņu sniegumu. Tas bija ļoti, ļoti vērtīgs process. Maija Doveika un Jana Lisova pirmizrādes banketā esot uzsaukušas mazo tostu, kurā viņas man pateicās par neredzamo kustību... Tas bija ļoti liels kompliments, jo izrādē ne vienmēr ir deja – ir arī tādi risinājumi, ko skatītājs neasociēs ar deju. Tas bija ļoti patīkams kompliments. Ļoti, ļoti laba sadarbība, laba, dziļa, emocionāla izrāde – iesaku visiem!

Vakar rytą eidamas 89uosius metus mirė popiežius Pranciškus. Jau vakare į pirmą maldą už jį Vatikano švento Petro aikštėje vyko pirmoji vieša malda už popiežių po jo mirties, į aikštę susirinko tūkstančiai maldininkų. Jau žinoma, kad popiežius Pranciškus pageidavo būti palaidotas ne šv. Petro bazilikoje Vatikane, o Romos centre esančioje švč. mergelės Marijos bazilikoje.Sveikatos specialistai skaičiuoja, kad erkių platinama Laimo liga per metus užsikrėtė daugiau nei 15 tūkstančių žmonių - skaičiai išaugo 5 kartus. Be to, šiemet pirmasis sezonas, kai erkės aktyvios visus metus, tad sergančiųjų ne tik Laimo liga, bet ir erkiniu encefalitu fiksuojama jau nuo sausio.Į LRT GIRDI kreipėsi Vilniuje gyvenanti moteris, jau kelerius metus besirūpinanti savo tėčiu, kuris nevaikšto ir serga demencija. Nors dukra turi notaro patvirtiną įgaliojimą atstovauti tėvui, ji susidūrė su problema, kad bankui tokie dokumentai netiko ir paslaugos suteiktos nebuvo. Priekaištų dėl elgesio bankui turi ir Lygių galimybių ekspertai - teigia, kad į kai kurias situacija galima būtų žiūrėti lanksčiau.Nuo importo iš viso pasaulio priklausomi verslai Jungtinėse Valstijose išgyvena nežinią dėl prezidento Donaldo Trumpo muitų. Dėl išaugusių importo kaštų dalis baiminasi, ar pavyks išgyventi apskritai. Jungtinės Valstijos tęsia dvišales derybas dėl prekybos su atskiromis valstybėmis, o tęsiantis Vašingtono prekybos karui su Kinija, Pekinas Ameriką kaltina šantažu.Ved. Liuda Kudinova

Kokius naktinius klubus nešiojatės atmintyje, o į kokius vis dar užsukate? Jų būta skirtingų, visoje Lietuvoje, su margomis ir palaipsniui besikeičiančiomis bendruomenėmis. Dalis elektroninės muzikos klubų kūrėsi postindustrinėse erdvėse, kiti kvietė į brangius ir modernius interjerus sukurtus būtent šiai funkcijai. Kartais klubai tapdavo iki tol primirštos miesto dalies gentrifikacijos liudininkais arba šaukliais, o kartais patogiai įsitaisydavo jau egzistuojančioje valgykloje, parduotuvėje ar įstaigos biure. Naktinės šokių kultūros istoriją Lietuvoje tyrinėja ir apie ją pasakoja Kotryna Lingienė, dar žinoma kaip Daina Dubauskaitė, o Povilas Pauplys, žinomas kaip DJ Liūdesys, veda ekskursijas praeities klubinėtojų pramintais takais. Todėl šį kartą laidoje Žmogus ir miestas su jais kalbamės apie elektroninės muzikos klubus Lietuvoje ir urbanistines erdves kurias užpildo naktinis miesto gyvenimas - interjerus, gatves ir kitas kerteles.Laidą veda Justinas Dūdėnas ir Matas Šiupšinskas.

Lina, dar visai neseniai palaidojusi savo sūnų, atvirai dalijasi visais jausmais: „Net ir mums, išgyvenusiems širdies transplantaciją sūneliui, nebuvo paprasta priimti tai, kad tokie atvejai nutinka, tik kažkam mirus“. Linos Šerėnienės sūnaus Edvardo atvejis ypatingas tuo, kad tai buvo tik ketvirtasis atvejis Lietuvos organų ir donorystės istorijoje, kai asmuo, pats gyvenęs su donoriniu organu, po savo mirties gelbsti kitus. Edvardukas sunkia širdies liga sirgo nuo gimimo, transplantacijos stebuklą berniukas patyrė būdamas trejų metų. Po širdies persodinimo jis išgyveno septynerius metus. Po Edvardo mirties vienas jo inkstas buvo paimtas ir sėkmingai transplanuotas jaunai merginai.Nacionalinio transplantacijos biuro vadovė Audronė Būziuvienė laidoje dėkoja visiems mirusių donorų artimiesiems už kiekvieną „taip“ ir džiaugiasi, kad tų „taip“ daugėja.Popiežius Jonas Paulius II yra sakęs: „Mes turime džiaugtis, kad medicina gyvybės tarnystėje, organų transplantacijoje atrado naują būdą tarnauti žmonijai saugant esminę asmens vertybę. Donorystė yra didžiausia žmogaus meilės išraiška žmogui.“Ved. Žydrė Gedrimaitė

Aplink Tauragę spiečiasi darbštūs, kūrybingi ir racionalūs svajokliai.Kęstutis Plyskaitis kaldintomis skulptūromis gražina Tauragę ir kraštą. Skalsaus pokalbio užsukime į kalvio dirbtuvę. Apie ką? Meninė kalvystė. Mokymai – šaudymas pistoletu. Savanoriška parama Ukrainos frontui.Vakar vadovas mažmeninėje prekybos įmonėje, šiandien – kvapų kūrėjas ir ne tik... Alius Verumbickas išleido poezijos rinkinį.Norvegiška patirtis perkelta į Eičius? Vidury girios šaknis įleido Eičių bendruomenės Karšuva pirmininkas Simas Gaidelionis su žmona Ieva. Žygeiviams Eičių kaimas tikras atradimas! Jame prasideda Simo kuriamos trasos po Karšuvos girią. Kas mėgsta iššūkius, miške gali apsigyventi kupole. Ieva tikra svajoklė! Susapnavo, kad Eičių vandens bokšte įkurs viešbutį.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Svētdien, 13. aprīlī, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē uz kamermūzikas vakaru "Skandināvijas skaņas" aicina divi jauni Latvijas mūziķi - vijolnieks Ankits Tripathi un pianiste Ērika Jākobsone, piedāvājot soma Žana Sibēliusa un norvēģu Edvarda Grīga un Bjārnes Brūstada skaņdarbus.  ​Ankits studē Lielbritānijā Karaliskajā Mūzikas koledžā pie Sašas Roždestvenska, bet Ērika meistarību apgūst Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesoriem Sergeja Osokina un Hertas Hansenas, kā arī Folkwang Mākslas Universitātē Vācijā pie Jevgēnija Sinaiska. Ar abiem mūziķiem tikās Ieva Zeidmane, izvaicājot par gaidāmā koncerta programmu, satikšanos mūzikā, studijām un šī brīža aktualitātēm. Ērika Jākobsone: Pašlaik ļoti daudz nodarbojos ar kamermūziku, visvairāk sadarbojos ar vijolniekiem. Man šobrīd Vācijā ir iedoti četri vijolnieki un divi kameransambļi. Iesāku jaunu posmu savā dzīvē. Pirms daudz ļoti daudz spēlēts solo, piedalījos J. Vītola Starptautiskajā pianistu konkursā, arī meistarklasēs, kur iepazinos ar daudziem mūziķiem no Vācijas un Nīderlandes. Ankits Tripathi: Daudz spēlēju koledžā, koncertos, arī kamermūziku ar draugiem - trio, kvartetus. Man ir arī oktets, ar kuru plānojam spēlēt Mendelszona oktetu. Kā jūs abi satikāties? ĒJ: Mūs sapazīstināja pedagoģe. Mēs viens par otru bijām tikai dzirdējuši, bet pazīstami nebijām. Viņa piedāvāja saspēlēties kopā, un mēs piekritām. Vakar pirmo reizi satikāmies mēģinājumā un mums veidojas ļoti laba sadarbība. Tā ir lielajā mūzikas dzīvē - jums ir viena tikšanās un jāspēj uzreiz būt ļoti, ļoti uzmanīgiem vienam pret otru. AT: Un jāklausās. Kamermūzikā vienam otru jāklausās, neatkarīgi no mūziķu skaita. Kas ir laba kameransambļa pamatā? Kādas kvalitātes gaidāt no saviem saspēles partneriem? ĒJ: Svarīga ir kopējā elpošana, kā mēs kopā diriģējam, kā mēs kopā dziedam, kā muzicējam. Un idejas. Ja sakrīt idejas, tas ir ļoti forši, un mums ar Ankitu ļoti daudz kas sakrīt. Mēs ļoti daudz ko jūtam līdzīgi. AT: Jā, piekrītu Ērikai. Klausīšanās ir vissvarīgākā pazīme kamermūzikā. ĒJ: Un man ļoti patīk sadarboties ar citiem mūziķiem. Ar vijolniekiem kaut kā dzīve ļoti bieži saved kopā (smejas).  

Sovietmečiu Vilniaus modelių namai drabužius kurdavo pagal gan griežtas taisykles: kiekvieno drabužio gamybą turėjo sudaryti lygiai septynios operacijos, apimant netgi sagų prisiuvimą. Nutikdavo ir taip, kad įdomaus dizaino modelis kartais likdavo nepatvirtintas, nes kokia vietinė ministrė nemėgdavo žalios spalvos. Tokia buvo sovietmečio realybė, bet vis stiprėjančios Vakarų įtakos pamažu keitė ir požiūrį, ir vartojimo įpročius.Ved. Deimantė Bulbenkaitė

Kadını erkek hegemonyasından kurtarmayı vadeden modernite ataerkil yapıya karşı tepkisini ortaya koyarken ölçüyü kaçırdığından kadını yeni argümanların boyunduruğuna mahkûm etmiştir. Koca hâkimiyetinden kurtardığına inandığı kadını, sanayi devriminin ağır çalışma şartları ile gelen modern sömürgeciliğe kurban eder. Müslüman kadını evinden çıkartıp, tahsil ve iş hayatında erkeğin “paydaşı” yapmayı hedefleyen anlayış, İslam'ın kadını kadın, erkeği de erkek olarak değerlendiren bakış açısından mahrumdur. Onlar eşitlik adı altında her alanda erkekle boy ölçüşen bir kadın kimliği oluşturmuşlardır. Ne var ki yapay olan bu kimlik, fıtrat realitesine aykırıdır. Nasıl erkek, sahip olduğu özellikler itibarıyla kadınla eşit olamıyorsa; kadın da erkekle eşit olamaz. Çünkü kadın daha duygusal ve kolay incinen, erkekse daha realist ve güçlü yaratılmıştır. İslâm kadına ev, erkeğe ise cemiyet merkezli bir hayat öngördüğünden, kadının ev dışı ortamlarda bulunmasını ârızî (bir sebebe bağlı ortaya çıkan, geçici) kabul etmiştir. Nitekim Kur'an-ı Kerim kadınlara: “Evlerinizde vakarınızla oturun” (Ahzâb s. 33) derken erkeklere: “Yerin sırtlarında dolaşın ve Allah'ın rızkından yiyin.” (Mülk s. 15) diye emretmektedir. Buna göre kadın, merkezi yaşam yeri olan evinden cemiyete belli ihtiyaçlar için çıkar ve çıkarken şu hususlara riayet eder: “Eğer sakınıyorsanız, artık sözü çekicilikle söylemeyin ki kalbinde maraz bulunanlar kötü ümide kapılmasınlar. Sözü ciddi ve güzel söyleyin. Vakar ve haşmetinizle evlerinizde oturun. Cahiliye dönemi kadınlarının kırıla döküle ziynetlerini göstererek yürüdükleri gibi süslenip yürümeyin.” (Ahzâb s. 32-34) Hatta kadınlar için evlerin mescitlerden daha hayırlı olduğunu bildiren hadisler yoruma ihtiyaç duyulmayacak derecede açıktır. Bu durum, Allâh Resûlü (s.a.v.)'in eşleri başta olmak üzere diğer bütün kadın sahabiler tarafından da böyle anlaşılmıştır.(Basından Derleme)

Pokalbis su Ševčenkivskos bendruomenės vadovu Olehu Pylypenko, kuris plataus masto karo pradžioje buvo pagrobtas rusų, kankintas, po trijų mėnesių išlaisvintas.Vakarų žvalgybos – kaip jos kūrėsi, vystėsi, kaip veikia dabar? Pokalbis su istoriku ir publicistu Bernardu Gailiumi apie jo knygą „Žvalgyba Vakaruose. Istorija ir kultūra“.Kelis apdovanojimus jau pelniusio stebimosios dokumentikos filmo „Murmančios širdys“ dėmesio centre - atokiame Skiručių kaime įsikūrusi bendruomenė, kurioje vyrai bando išbristi iš priklausomybių. Tikrasis filmo centras – toje bendruomenėje gyvenantis 14-metis paauglys. Apie filmą pasakoja jo režisierius Vytautas Puidokas.Ved. Agnė Skamarakaitė

Jau ierasti ASV prezidenta Donalda Trampa aktivitātes ir visas pasaules mediju uzmanības centrā. Bet, kā mēdz teikt, ir nianses.  Vakar visi ar nepacietību gaidīja ziņas pēc Donalda Trampa un Vladimira Putina sazvanīšanās. Tā ilga teju divas stundas. Krievi esot vien piekrituši daļējam pamieram, respektīvi, uguns pārtraukšanai, pārtraucot triecienus pa infrastruktūras un enerģētikas objektiem vai varbūt tikai enerģētikas infrastruktūras objektiem. Tiesa, jau pēc pāris stundām Krievija atkal veica kārtējo lidrobotu uzlidojumu Ukrainai. Vērtējam ne tikai sarunu iznākumu, bet visu, kas šobrīd notiek ar Ukrainu. Ir vēl viens temats, par kuru mēs saspringto ziņu dēļ īsti neesam runājuši, bet tas arī ir tāds zināms uzmanības vērts. Rumānijā nerimst kaislības ap Krievijas ietekmi valsts prezidenta vēlēšanu procesā. Pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa anulēja novembrī notikušo vēlēšanu pirmo kārtu, ir celtas apsūdzības virknei cilvēku, tajā skaitā šīs kārtas uzvarētājam Kelinam Džordžesku. Ir izsludinātas nākamās vēlēšanas, un tajās Džordžesku nebūs tiesību piedalīties. Notikumus komentē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Donaldam – kurvītis ar bantīti Baltā nama ugunspārtraukšanas plānu Kremlis būtība ir noraidījis – tāds ir rezultāts 18. marta pusotru stundu ilgajai telefona sarunai starp Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas vadoni Vladimiru Putinu. Krievijai tika piedāvāta pilnvērtīga ugunspārtraukšana uz 30 dienām kā pirmais solis ceļā uz miera procesu, taču, kā jau pirms telefonsarunas bija paziņojusi Maskava, tā varētu piekrist tikai ar noteikumu, ka tiek pārtraukts ārvalstu militārais atbalsts Ukrainai. Atteikums Vašingtonai gan nav gluži simtprocentīgs, kas izskatītos pārāk nelāgi uz Ukrainas šai ziņā pozitīvās nostājas fona. Putins piekritis pārtraukt triecienus – nav gan īsti skaidrs, kam, jo Kremļa izplatītajā telefonsarunas atreferējumā minēta „enerģētikas infrastruktūra”, savukārt prezidenta Trampa ierakstā sociālajos tīklos teikts „enerģētika un infrastruktūra”. Acīmredzot Baltā nama saimniekam ir radies iespaids, ka agresorvalsts pārtrauks graut Ukrainas slimnīcas, skolas un dzīvojamās mājas, kamēr Putins ir gatavs saudzēt vienīgi spēkstacijas un elektropārvades tīklus. Šī gatavība gan, pēc visa spriežot, vēl nekādi nav izpaudusies lidrobotu triecienā, kuru agresorvalsts vērsa pret Ukrainu drīz pēc abu līderu telefonsarunas beigām – uzlidojumā cieta ne vien slimnīca Sumos, bet arī elektroinfrastruktūra Slovjanskā. Kā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atrodoties oficiālā vizītē Somijā, šis Krievijas trieciens ir faktisks apliecinājums, ka tā nevēlas nekādu ugunspārtraukšanu. Pati Ukraina ir gatava pieņemt kā pilnīgu ugunspārtraukšanu, tā šo daļējo variantu. Kā atzīmē analītiķi, pašreizējais variants ir visai izdevīgs Krievijai, ciktāl tieši pēdējos mēnešos Ukraina visai sekmīgi uzbrukusi agresorvalsts naftas un gāzes industrijas objektiem. Tikām prezidents Tramps un vairāki viņa administrācijas pārstāvji pauž gaišu optimismu par tālāko miera procesu, iezīmējot virzību uz ugunspārtraukšanu Melnajā jūrā, pēc tam – vispārēju ugunspārtraukšanu un tad jau miera vienošanos. Tas viss, pauž Donalds Tramps, notikšot ātri. Attiecīgās sarunas svētdien, 23. martā, sākšoties Saūda Arābijas pilsētā Džidā. Kas attiecas uz vakardienas telefonsarunu, tad tērzēts ticis arī par Tuvajiem Austrumiem, Putinam piekrītot, ka Irānai nav ļaujama iespēja iznīcināt Izraēlu, un arī par hokeju, proti, iespējamiem Ziemeļamerikas NHL un Krievijas KHL profesionāļu mačiem. Kopumā ņemot, Vladimirs Putins var būt ar sevi visnotaļ apmierināts. Par spīti visam, ko viņš un viņa režīms nodarījis Ukrainai, par spīti izaicinošiem žestiem un faktiskam Baltā nama ierosinājumu noraidīšanai, viņš turpina gozēties sava sarunbiedra Donalda labvēlības saulītē. Rumānijas prezidenta vēlēšanu jampadracis Prezidenta amats Rumānijas Republikā, līdzīgi kā daudzās citās parlamentārās demokrātijās, nav ar plašām varas funkcijām apveltīts, tāpēc līdz šim valsts galvas ievēlēšana šai valstī izpelnījās nelielu pasaules mediju ievērību. Citādi tas ir šoreiz, kad Rumānijas prezidenta vēlēšanas tika izpelnījušās, cita starpā, pieminēšanu Savienoto Valstu viceprezidenta Vensa uzrunā Minhenes drošības konferences dalībniekiem kā piemērs patiesu demokrātijas vērtību pagrimumam Eiropā. Kārtējo prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notika 2024. gada 24. novembrī, un tās rezultāti daudzus šokēja. Labāko rezultātu tajās ieguva galēji labējais neatkarīgais kandidāts Kelins Džordžesku, kura platformā dominē ultranacionālisma un antiliberālisma motīvi, tai skaitā neslēptas simpātijas pret Vladimira Putina režīmu un nepatika pret Ukrainu, kuru Džordžesku nodēvējis par „mākslīgi izgudrotu valsti”. Otrajā vietā ierindojās arī pašreiz opozīcijā esošās liberālās partijas „Rumānijas glābšanas savienība” līdere Elena Laskoni. Tādējādi otrajā kārtā vajadzēja sacensties Džordžesku un Laskoni, un pirmoreiz Rumānijas atjaunotās demokrātijas vēsturē no prezidenta vēlēšanu finālcīņas izrādījās atstumts sociāldemokrātu pārstāvis, pašreizējais premjerministrs Marčels Čolaku. Jau tūlīt pēc vēlēšanām izplatījās viedoklis, ka to Džordžesku kampaņā nepieļaujami liela ietekme bijusi videoierakstu izplatīšanas platformai „Tiktok”, kur viņa atbalstam īpašu kiberoperāciju īstenojuši Krievijas slepenie dienesti. Pēc Augstākās nacionālās aizsardzības padomes izmeklēšanas materiālu publiskošanas Rumānijas Augstākā tiesa anulēja vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus un noteica jaunu prezidenta vēlēšanu sarīkošanu 4. maijā. Līdz tam savā amatā bija jāpaliek līdzšinējam prezidentam Klausam Johannisam, taču viņš 12. februārī demisionēja, nododot amata funkcijas parlamenta augšpalātas – Senāta – priekšsēdētājam. 26. februārī Kelins Džordžesku tika uz laiku aizturēts, un viņam tika izvirzītas pavisam sešas kriminālapsūdzības, tai skaitā mudinājumos graut valsts konstitucionālo iekārtu un fašistisku grupējumu atbalstīšanā. Tiek ziņots, ka politiķa miesassarga mājās atrasti desmit miljoni dolāru un biļetes lidojumam uz Maskavu. 9. martā Džordžesku tika liegtas tiesības balotēties prezidenta vēlēšanās, un viņa vietā par labējo opozīcijas partiju galveno kandidātu kļuva partijas „Alianse rumāņu vienotībai” līderis Džordže Simions. Savukārt pie varas esošā koalīcija, kuru veido Sociāldemokrātiskā partija, kristīgi demokrātiskā Nacionālā liberālā partija un Rumānijas ungāru demokrātiskā alianse par savu kandidātu izvirzījusi nu jau desmit gadus aktīvi politikā nepiedalījušos kādreizējo Senāta priekšsēdētāju Krinu Antonesku. Tikām kopš decembra Rumānijā nerimst kā Džordžesku atbalstītāju, tā viņa pretinieku demonstrācijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Lietuva, Latvija, Estija ir Lenkija paskelbė apie ketinimus pasitraukti iš priešpėstines minas draudžiančios Otavos konvencijos. Bendrame šalių pareiškime teigiama, jog saugumo padėtis regione „iš esmės pablogėjo“, o karinės grėsmės NATO valstybėms narėms, besiribojančioms su Rusija ir Baltarusija, „labai padidėjo“. Todėl, anot ministrų, atsižvelgiant į nestabilią saugumo aplinką, būtina įvertinti visas priemones atgrasymo ir gynybos pajėgumams stiprinti.Jungtinių Valstijų prezidentu ruošiantis kalbėtis su Rusijos prezidentu apie galimas taikos paliaubas Ukrainoje, pats Donaldas Trampas pareiškė, kad daug detalių dėl taikos su Putinu jau suderinta. Pokalbio išvakarėse Trampas teigė, kad daug dėmesio bus skiriama teritorijoms, tam tikro turto dalyboms bei branduolinėms jėgainėms.Parlamentarai nusprendė padaryti pertrauką svarstydami demokratės Agnės Širinskienės pasitraukimo iš Seimo vicepirmininkės pareigų klausimą.Rusijos noras rizikuoti Vakarų šalių gyventojų gyvybėmis yra išaugęs, todėl ir hibridinių atakų, pavyzdžiui, teroristinių aktų, kokį Rusijos tarnybos planavo surengti IKEA prekybos centre Vilniuje, ateityje bus tik daugiau. Anot NATO generalinio sekretoriaus patarėjo inovacijų, hibridinių grėsmių ir kibernetinių sistemų klausimais Džeimso Aparturajaus, hibridinio rusijos karo prieš Europą nesustabdys ir Ukrainos karo pabaiga.Ved. Madona Lučkaitė

Seimas svarstys, ar būtiniausiems maisto produktams taikyti lengvatinį 9 proc. PVM tarifą.Aktualus klausimas. Lietuvos bankas prognozuoja, kad šiemet, kaip ir praėjusiais metais, gyventojų pajamos augs ir diržų jie nesiverš – toliau vartos aktyviai, o tai padės ekonomikai suktis. Ar augs Jūsų pajamos ir kiek aktyviai Jūs šiemet ketinate leisti pinigus?Kovo 10-ąją Kursko srityje, per drono antskrydį, buvo sužeistas Ukrainos pusėje kariaujantis lietuvis karys Osvaldas. LRT RADIJUI vyras sako, kad jo sužalojimai nėra sudėtingi ir pavojus gyvybei negresia.Dalis pedagogų sako, kad sunkiai sekasi vienoje klasėje dirbti su vaikais, turinčiais specialiųjų poreikių, ir vaikais, kurie tokių poreikių neturi. Vakar į mūsų laidą paskambinusios pedagogės buvo negailestingos. Taigi kaip mokykloms sekasi įgyvendinti įtraukųjį ugdymą – įstatymo nuostatą, pagal kurią visos mokyklos privalo priimti vaikus su specialiaisiais poreikiais?Nerimsta gyventojų pasipiktinimas dėl Vilniaus viešojo transporto kainų pokyčių. Nuo liepos nebelieka 30 min. bilieto, gyventojai įsitikinę, kad kitokio, ilgesnio, dažniausiai ir neprireikia. Kaip yra iš tiesų ir kiek laiko viešuoju transportu vidutiniškai keliauja gyventojai?Ved. Edvardas Kubilius

Po savaitgalį vykusios Miuncheno saugumo konferencijos Prancūzijoje šiandien rengiamas skubus Europos lyderių susitikimas, Jungtinėms Valstijoms pareiškus, kad derybose dėl taikos Ukrainoje Europos nebus. Pasak kai kurių Europos lyderių ir ekspertų, Europa jau turėtų suvokti, kad pati turi rūpintis savo saugumu ir Amerika nebesikliauti taip smarkiai, kaip iki šiol.Aktualus klausimas. Energetikos ministerija rengia įstatymų pataisas, kurios leis mažiausiai elektros suvartojantiems bei pažeidžiamiems vartotojams nesirinkti nepriklausomo tiekėjo ir likti visuomeniniame tiekime, kurio kainą nustato valstybė. Kaip vertinate tokį sprendimą ir ar patys norėtumėte likti visuomeniniame tiekime?Minint Mikalojaus Konstantino Čiurlionio gimimo 150-ąsias metines, Vyriausybė pristato visus metus truksiančią jubiliejinę programą. Kokia ji bus?Britų kino akademijos apdovanojimuose nominacijos sulaukė rusų aktorius Jura Borisovas, filme „Anora“ vaidinęs apsaugininką. Kodėl, tęsiantis karui Ukrainoje, Vakarų pasaulis kviečia rusų aktorius vaidinti, o šie dar sulaukia ir pripažinimo?Vilniaus Aludarių gatvėje stovinčio daugiabučio gyventojai ir nekilnojamojo turto plėtros įmonė „Eika Development“ iki šiol neišsiaiškino, kas kaltas dėl byrėti pradėjusio šimtamečio namo. Ginčai dėl daugiabutyje atsiradusių trūkių trunka daugiau nei metus, tačiau statybos nėra stabdomos, nesutarimai persikėlė į teismus.Ved. Edvardas Kubilius

Pareigūnai reikalauja VRM ir Policijos departamento peržiūrėti policijos pareigūnams šiuo metu tenkančias funkcijas, mažinti jų skaičių ir susitelkti tik ties tomis, kurios tiesiogiai susiję su viešosios tvarkos užtikrinimu ir nusikaltimų prevencija.Visuomenininkai pastebi, kad pastaraisiais metais itin sparčiai prastėja gatvių medžių būklė. Viena iš pagrindinių priežasčių – vis gausesnis druskos bėrimas šaltuoju sezonu.Šiandien yra paskutinė žiemos priėmimo į profesines mokyklas diena. Jau keletą metų stojančiųjų į profesines mokymo įstaigas daugėja. Pasak karjeros specialistų, stojančiuosius labiausiai traukia patrauklios darbo sąlygos.Savaitgalį įvykusi Lietuvos elektros energijos sistemos sinchronizacija su Vakarų Europa nesukėlė gyventojų panikos, neatsirado daug klaidinančių žinučių. Tačiau ekspertai sako, kad Rusija dėjo pastangas, kad kiltų sumaištis ir tai dar nesibaigė.Ved. Kristupas Naraškevičius.

Lietuva, Latvija ir Estija šiandien prisijungia prie europinio elektros tinklo. Nuo vakar ryto Baltijos šalys naudoja daugiausia pačių pagamintą elektrą.Daugiau nei dvidešimt organizacijų prašo, kad moksleiviams iki dešimtos klasės mokyklose būtų draudžiama naudotis išmaniaisiais įrenginiais. Kai kuriose mokyklose tokie draudimai jau galioja.JAVsustabdė paramą užsienio programoms – nevyriausybinės organizacijos priverstos galvoti, kaip toliau tęsti veiklą. Kokį poveikį tai turi arba gali turėti Lietuvoje?Vakar paskutinėje Eurovizinėje atrankoje komisijos ir žiūrovų balsai lėmė, kad į finalą keliauja Lion Ceccah ir Sophie Ali. Organizatorių sprendimu, į konkursą dėl teisės varžytis EUROVIZIJA.LT finale grįžta „Black Biceps“ ir Liepa.Ved. Karolina Panto

Donaldas Trumpas pareiškė, kad Gazos ruožą gali perimti Amerika.Teismas neleido Seimo nariui Tomui Domarkui paskelbti asmeninio bankroto.Ieškant pinigų gynybai, prezidentas neatsitraukia nuo taupomųjų sąskaitų idėjos.Likus kelioms dienoms iki sinchronizacijos su Vakarų elektros tinklais Lietuvoje kur kas ramiau nei Estijoje, kur gyventojai ruošdamiesi savaitgaliui perka žvakes ir vandenį.Su signataru, Lietuvos derybų su Rusija delegacijos vadovu Česlovu Stankevičiumi aptarsime galimus derybų dėl taikos Ukrainoje scenarijus.Ved. Liepa Želnienė

Šiandien paskutinė diena, kai norintieji dirbti su vaikais, pavyzdžiui darželyje, mokykloje ar kitur privalo išsiimti specialius kodus, kurie rodo, kad žmogus nėra teistas už lytinius ir sunkius tyčinius nusikaltimus. Informatikos ir ryšių departamento LRT RADIJUI pateiktais duomenimis, per sausio mėnesį 360-iai asmenų jau nebuvo išduotas kodas. Iš viso išduota apie 160-dešimt tūkstančių teisėto darbo su vaikais kodų.Sukanka penkeri metai nuo Jungtinės Karalystės pasitraukimo iš Europos Sąjungos. Daugybės skambių pažadų lydėtas procesas suskaldė šalį, tačiau visuomenė pradeda pamažu gyti. Dauguma pažadų atsimušė į realybę, o leiboristų vyriausybė į valdžią atėjo žadėdama peržiūrėti šį procesą ir gerinti santykius su Europa.Pasaulio akcijų rinkos atsigauna po pirmadienį kinų startuolio „DeepSeek” sukelto sąmyšio, po kurio Vakarų technologijų įmonių vertė nukrito trilijonu dolerių. Metus gyvuojanti kinų bendrovė rinkai pasiūlė dirbtinio intelekto įrankį, kuriam sukurti prirekė dešimteriopai mažiau resursų, nei išleido Silicio slėnio technologijų gigantai. Ir visa tai nepaisant dar pirmą kadenciją Trumpo administracijos įvestų draudimų parduoti kinams lustus ir technologijas, reikalingas kurti dirbtinio intelekto programas.Į LRT GIRDI kreipėsi pavojingus krovinius Lietuvoje bei užsienyje vežančios bendrovės darbuotojas, teigdamas, jog nemaža dalis tokių krovinių pervežami nesilaikant reikalavimų. Kokias grėsmes kelia netinkamai pervežami pavojingi kroviniai?Joniškio valdžia antrus metus vargsta ieškodama savivaldybės kontrolieriaus. Nuo praėjusio spalio Kontrolės ir audito tarnyboje nėra nė vieno darbuotojo, todėl stringa darbas tiek pačiai savivaldybei, tiek vadinamąjį „čekiukų“ tyrimą atliekančiai teisėsaugai.Ved. Rūta Kupetytė

Vienoje Vilniaus mokyklų buvo įsilaužta į mokytojos TAMO dienyno paskyrą ir mokyklos bendruomenei išsiuntinėti nešvankūs laiškai, mokiniams prirašyta pažymių. Ar saugios tokios paslaugos ir kaip reaguoti, pamačius tokią veiklą paskyroje?Kaip reikėtų efektyviau naudoti parlamentarams skiriamas lėšas? – klausimas klausytojams. Vakar pirmą kartą posėdžiavo Seime suburta speciali komisija šiuo klausimu.Kodėl Lietuvos piliečiai pasiduoda kelionių organizatorių vilionėms pailsėti sanatorijoje Baltarusijoje, bei kokie pavojai gali slypėti tokiose kelionėse?Specialistai įspėja, kad migrantai dažnai tampa melagienų taikiniu. Šią savaitę Lietuvoje nuskambėjo pareiškimas, jog migrantai augina nusikalstamumo statistiką. Ar taip yra iš tiesų?Įsiplieskus Žemės ūkio ministro ir Lietuvos žirgyno konfliktui dėl padalinio Riešėje uždarymo, nepriklausomi bendrovės valdybos nariai LRT liudija, kad pastarąsias savaites iš ministerijos jaučia spaudimą kuo skubiau atleisti žirgyno vadovę. LRT Tyrimų skyrius gavo dokumentą, įrodantį, kad į naujo vadovo postą buvo numatytas „Nemuno aušros" kandidatas.Ved. Liuda Kudinova

Šiandien renkasi valstybės gynimo taryba. Kiek anksčiau premjeras užsiminė, jog sausį taryboje bus aptarti gynybos finansavimo poreikiai, nacionalinės divizijos kūrimo eiga, ginkluotės įsigijimai ir panašiai. Vakar krašto apsaugos ministrė teigė, kad ministerija siūlo Lietuvai trauktis iš Otavos konvencijos, kuri draudžia gaminti, pirkti ir naudoti priešpėstines minas dėl jų žalos. Šį klausimą ketinama kelti valstybės gynimo taryboje. Tiesa, nepatikslinta, ar šiandienos.Susisiekimo ministras Eugenijus Sabutis žada atsisakyti dalies greičio matuoklių ir peržiūrėti jų tinklą ir skirti dėmesio kitoms eismo saugumo priemonėms. Ministro teigimu, šiandien nuobaudų sulaukia pernelyg didelis skaičius vairuotojų. Ar reikėtų mažinti greičio matuoklių skaičių Lietuvoje?Šią savaitę daug dėmesio sulaukė gydytojos, kuri dėl vertybinių pažiūrų nebeteiks konsultacijų rusų kalba, išskyrus atvejus, kai pagalbos prireikia neseniai į Lietuvą atvykusiems ukrainiečiams, istorija. Kilo diskusija, turi ar ne gydytojai konsultuoti rusų kalba. Specialistai pastebi, kad gydytojai ne vieninteliai iš kurių reikalaujama darbe kai kuriais atvejais bendrauti rusų kalba. Ar galima to reikalauti?Būsimieji vairuotojai ir vairavimo mokyklų atstovai kritikuoja „Regitros“ praktinių egzaminų laikymo tvarką, kai nepaisant egzaminuotojo klaidos, žmogus egzaminą turi laikyti dar kartą. Vairavimo mokyklų atstovai taip pat kelia klausimą, kodėl mažai žmonių egzaminą išlaiko iš pirmo karto. Savo ruožtu „Regitra“ teigia, kad vairuotojo pažymėjimą gauna tik gerus įgūdžius pademonstravę vairuotojai. O įvertinti tuos įgūdžius instruktoriai gali tik per gyvai vykstantį egzaminą, ne tiesiog peržiūrint jau įvykusio egzamino filmuotą medžiagą.Italijos vyriausybė sieks griežčiau reguliuoti viešbučių, restoranų ir turistų lankomų vietų internetines apžvalgas. Taip bandoma užkirsti kelią netikriems arba apmokamiems komentarams, kurie daro žalą tiek verslams, tiek gyventojams.Ved. Rūta Kupetytė

Po Naujųjų smarkiai pakilus vandens lygiui Minijos ir Akmenos upėse savivaldybės lygio ekstremali situacija buvo paskelbta Kretingos, Kretingos miesto, Kartenos, Žalgirio ir Salantų seniūnijose. Sausio 9 dieną ekstremali situacija atšaukta.Potvyniai šiame krašte yra įprastas reiškinys, vis dėlto pastaraisiais metais jie prasideda anksčiau, vyksta dažniau. O paskutinysis potvynis išsiskyrė tuo, jog apėmė ir Salantų seniūniją.Gyventojų patirtys ir nuostoliai skiriasi. Kaip ir jų nuomonės, kas padėtų sumažinti potvynių riziką. Vis dėlto dauguma jų mato potvyniuose ne klimato kaitą, o infrastruktūros klaidas.Tuo metu Vilniaus universiteto mokslininkas hidrologas Gintaras Valiuškevičius į potvynius Vakarų Lietuvoje žvelgia giliau ir sako, jog priežasčių ir sprendimų yra įvairių.Laidoje panaudotos ištraukos iš LRT laidų „Gimtoji žemė“ (2025-01-06) ir „Svarbi valanda“ (2025-01-03)Autorė Inga Janiulytė-TemporinJovitos Gaižauskaitės nuotrauka

Donaldas Trumpas pareiškė teritorines pretenzijas į Kanadą, Grenlandiją ir Panamos kanalą.Reaguojant į diversijas Baltijos jūroje infrastruktūrą saugos 10 NATO laivų, o LitPol Link saugumą užtikrins Viešojo saugumo tarnyba.Liko mažiau nei mėnuo iki momento, kai Lietuva atsijungs nuo Rusijos elektros tinklo BRELL ir kartu su Latvija bei Estija sinchronizuosis su Vakarų šalių elektros tinklais.Sudarytas šių metų karo prievolininkų sąrašas. Į privalomąją pradinę karo tarnybą planuojama pašaukti beveik keturis tūkstančius asmenų. Sudarytą šauktinių sąrašą visuomenei ketinama pristatyti penktadienį.Sveikatos priežiūros specialistai ir medikai ragina politikus atkreipti dėmesį į sveikatos priežiūros sistemos problemas, tokias kaip sveikatos duomenų patikimumo ir prieinamumo klausimai, slaugos specialistų stygius ir finansavimas.Rusiška literatūra prekiaujantis knygynas Vilniuje platina knygą, kurioje Kremliui palankiais teiginiais aprašomi istoriniai Baltijos šalių įvykiai. Maskvoje išleista esą lietuvių autoriaus knyga aukština Sovietų sąjungą ir teigia, jog Baltijos šalys dabar gyvena blogiau nei sovietų laikais.Ved. Liepa Želnienė

Suomijos sostinėje įsikūrusi kavos skrudykla pristatė dirbtinio intelekto sukurtą kavos mišinį. Jų teigimu, technologijos gali palengvinti darbo krūvį sektoriuje, kuris tradiciškai didžiuojasi rankų darbu.Dalyje upių vakarų Lietuvoje vandens lygis vis dar išlieka stichinis, Kretingos rajone keliose seniūnijose galioja ekstremalioji padėtis.Nuo sausio pirmosios startavo investicinės sąskaitos naujovė, kurios tikslas - sudaryti palankesnes sąlygas investuojantiems gyventojams. Per šią sąskaitą gautoms pajamoms galios pajamų apmokestinimo rėžimas, atidedant pajamų mokesčio mokėjimą už gautas investavimo pajamas, jei jos bus reinvestuojamos.Gražiausios žiemos šventės jau baigėsi, tad laikas pagalvoti, kur dėti po švenčių nupuoštą eglutę. Nuo šiandienos Vilniuje pradeda veikti specialios eglučių surinkimo vietos, kurių šiemet sostinėje bus net 115.Bučos meras Anatolijus Fedorukas LRT radijui sako, kad į miestą sugrįžo beveik visi gyventojai, okupacijos siaubą ir karo nusikaltimus patyręs miestas rašo naują istoriją. Tęsiantis diskusijoms apie tai, ką šie metai atneš Ukrainai, meras tvirtina, kad svarbiausia galvoti apie gyvenančių okupacijoje likimus, tad Ukraina neturi kito kelio kaip tik siekti teisingos taikos savo sąlygomis.Ved. Paulius Selezniovas

Rusijai, kaip įtariama, per Kalėdas nutraukus Suomiją ir Estiją jungiantį elektros kabelį, Baltijos valstybės svarsto, kaip apsaugoti jūroje esančią kritinę infrastruktūrą.Ar ir kaip galima grąžinti per Kalėdas gautas dovanas?Aktualus klausimas. Siekdama mažinti eiles, „Regitra“ ketina pusmetį neleisti registruotis laikyti vairavimo egzaminą, jeigu per metus tas pats žmogus užsiregistravęs 5 kartus neatvyksta laikyti egzamino. Kaip jūs tokį sprendimą?Į LRT GIRDI kreipėsi mokytoja, kuri teigia, kad Vilniaus savivaldybė neišmoka priedų pedagogams, dirbantiems po pietų – visos dienos mokykloje.Seimas svarsto dar metams pratęsti sankcijas Rusijai ir Baltarusijai – ar reikėtų jas griežtinti?Karys savanoris skundžiasi, kad kariuomenė iš jo reikalauja atlyginti žalą už apgadintą kariuomenės automobilį, nors šios transporto priemonės bandė atsisakyti.Ved. Edvardas Kubilius

Vakar policijos sumušto ir sulaikyto vieno Sakartvelo opozicijos lyderių Niko Gvaramios žmona Sofia Liluashvili sako, kad joks kalėjimas ar areštas jos vyro nesulaikys nuo kovos iki galo. Ji taip pat teigia, kad Europos Sąjungos šalių lyderių vizitas į Sakartvelą galėtų būti lemiamas. Gitanas Nausėda rytoj su Baltijos šalių ir Lenkijos vadovais ketina svarstyti tokio vizito galimybę.Seimo opozicijos atstovai sako, kad būsimosios Gintauto Palucko Vyriausybės programa per mažai ambicinga, neturinti konkretumo ir per abstrakti. Politikų teigimu, būsimas Ministrų kabinetas nenumato finansavimo šaltinių, iš kurių būtų įgyvendinami programoje įvardijami pažadai.Dar dviejose savivaldybėse gali tekti rengti merų rinkimus. Marijampolės ir Birštono vadovams STT pareiškė įtarimus dėl piktnaudžiavimo panaudojant veiklos išlaidoms apmokėti skirtas lėšas. Merai kaltę neigia, tačiau pinigus sugrąžino ir sustabdė narystę socialdemokratų partijoje.Sakartvelo rinkimus Seimas pripažino nesąžiningais ir pasmerkė smurtą prieš protestuotojus.Sveikatos apsaugos ministerija ir „Regitra“ primena vairuotojams pasitikrinti sveikatą iki sausio pirmosios, nes to nepadariusiems būtų stabdoma teisė vairuoti. Pasak „Regitros“, šiandien to dar nėra padarę 98-i tūkstančiai vairuotojų. Policija specialių priemonių neplanuoja, tačiau tikina, kad netvarkingų pažymėjimų turėtojai sankcijų neišvengs. Tikėtina, kad tokių vairuotojų bus apie kelios dešimtys tūkstančių.Vilniaus apygardos teismas buvusį policijos pareigūną Vaidą Žvinį išteisino dėl įgaliojimų viršijimo. Bylą išnagrinėjusi teisėjų kolegija paskelbė, kad sulaikytą asmenį policijos komisariato patalpose pastūmęs tuometinis pareigūnas neperžengė būtinosios ginties ribų.Bitkoino kaina pirmą kartą perkopė šimto tūkstančių JAV dolerių ribą ir pasiekė naują rekordą.Klaipėdos universiteto Botanikos sodas kviečia Kalėdas švęsti tvariai. Jau ne pirmus metus klaipėdiečiams siūloma ne pirkti, o išsinuomoti Kalėdų eglutę ir pasibaigus šventėms ją grąžinti bei atgauti dalį sumokėtų pinigų.Ved. Agnė Skamarakaitė

NATO generalinis sekretorius siūlo atidėti Ukrainos derybas su Rusija iki tol, kol Vakarų partneriai galės Kyjivui suteikti pakankamai ginklų, kad šis galėtų sustiprinti pozicijas fronte. Sprendimą pradėti derybas turi priimti pati Ukraina. Pasak Marko Rutės, reikia daugiau karinės pagalbos ir mažiau diskusijų, kaip turėtų atrodyti taikos procesas.Aktualus klausimas - kiek jums rūpi mokyklų reitingai, ar jums svarbu, kokią vietą reitinge užima mokyklą, į kurią eina jūsų vaikai ar anūkai? Žurnalas „Reitingai” šiandien pristato šių metų geriausių mokyklų, universitetų, kolegijų bei profesinių mokyklų reitingą.Mokesčių inspekcijos akiratyje – elektroninė prekyba. Kas ką pardavęs kokius mokesčius turi mokėti?Į naujosios Vyriausybės programą įtraukti visi „Nemuno aušros“ siūlymai, tarp kurių – ir galimybė gyventojams bet kada sugrįžti prie visuomeninio tiekimo, sako koaliciją sudarančios politinės jėgos lyderis Remigijus Žemaitaitis. Kiek realus grįžimas prie visuomeninio tiekimo?„Ypatingas pasiūlymas būsimiems „Danės kranto“ gyventojams – įsigykite būstą Klaipėdoje ir dovanosime jums išsvajotą augintinį! Įsikurkite naujuose namuose su pūkuotu draugu“, – toks bendrovės „Kiltio“ pasiūlymas sukėlė daugybę diskusijų. Dabar šis pasiūlymas yra išimtas.Ved. Rūta Kupetytė

Prezidentas paskyrė Gintautą Palucką naujuoju šalies premjeru. Socialdemokratui pavesta per penkiolika dienų suformuoti Ministrų kabinetą ir Seimui pristatyti Vyriausybės programą. Gintautas Paluckas, be kita ko, šiandien po susitikimo su Gitanu Nausėda įvardijo dalies galimų ministrų pavardes.Tarptautinis Baudžiamasis Teismas išdavė Izraelio premjero Benjamino Netanjahu, buvusio gynybos ministro Joavo Galanto, ir „Hamas“ karinio vado Mohamedo Deifo arešto orderius. Tuo metu specialusis Jungtinių Valstijų pasiuntinys atvyko į regioną mėginant atgaivinti derybas tarp Izraelio ir Hezbollah.Komentuodamas naujausią Rusijos ataką prieš Dniprą, Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis tvirtina, kad Kremlius pirmą kartą galbūt panaudojo naują tarpžemyninę raketą. Šis jo komentaras nuskambėjo, kai dalis Vakarų pareigūnų kanalui CNN tvirtino tuo abejojantys, - esą rusų raketa buvo įprasta balistinė.Lietuvos ir Taivano verslo atstovai sutarė kartu plėtoti dronų technologijas ir pramonę. Susitarimas pasiektas Lietuvos ir Taivano dronų pramonės verslo forume Vilniuje.Policija sako esanti pasiruošusi protestui prie Seimo. Protestą prieš partijos „Nemuno aušra“ buvimą valdančioje koalicijoje visuomenininkai rengia antrą kartą.Ved. Agnė Skamarakaitė

Aktualitātes pasaulē komentē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sazināmies ar Hamburgā dzīvojoša latvieti Alīnu Āboliņu- Lindermani. Vācu „luksofors” pagalam! 6. novembra vakarā, pasaulei atgūstoties no Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu stresa, savu eksistenci beidza līdzšinējā Vācijas vēsturē vienīgā t.s. „luksofora koalīcija” – sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu alianse. Pēc sarunas ar Brīvo demokrātu partijas līderi un līdzšinējo finanšu ministru Kristiānu Lindneru kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka lūgs valsts prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru atbrīvot Lindneru no amata. Tas arī notika nākamajā dienā, kam sekoja atlaistā ministra partijas biedru – tieslietu ministra Marko Bušmaņa un izglītības un pētniecības ministres Betīnas Štarkas-Vacingeres – demisijas pieteikumi. Vēl viens brīvo demokrātu kabineta loceklis – digitālo lietu un satiksmes ministrs Folkers Visings – paziņoja, ka paliek amatā, izstājoties no partijas. Kanclers uzticējis Visingam arī atbrīvojušos tieslietu ministra portfeli, izglītības un pētniecības ministra amatu savienošanas kārtā uzņēmies pārtikas un lauksaimniecības ministrs, zaļo pārstāvis Džems Ozdemirs. Finanšu ministra portfelis ticis kanclera partijas biedram un līdzšinējam viņa biroja valsts sekretāram Jērgam Kukīsam. Līdz ar to Šolca kabinets ir kļuvis par divu partiju mazākuma valdību. Par šādas attīstības iespēju runāja jau labu laiku, bet jo sevišķi intensīvi kopš Saksijas un Tīringenes landtāgu vēlēšanām septembra sākumā, kurās visām valdošās koalīcijas partijām bija graujoši vāji rezultāti. Brīvajiem demokrātiem klājās vissliktāk, kas, jādomā, ir rezultāts šīs izteikti liberālās partijas darbībai vienā valdībā ar krietni kreisākajiem sociāldemokrātiem un zaļajiem. 1. novembrī Kristiāns Lindners publiskoja astoņpadsmit lappušu memorandu ar saviem finanšu politikas uzstādījumiem, kuru būtība ir nodokļu un, attiecīgi, valdības tēriņu mazināšana, kurpretim valdības kopējais kurss orientēts uz budžeta deficīta palielināšanu, tā iegūstot līdzekļus zaļās ekonomikas izaugsmei un citām vajadzībām. Lindnera solis, partneru nodēvēts par provokāciju, arī bija pēdējā nagla „luksofora koalīcijas” zārkā. Faktiski vienīgā domājamā attīstība šādā situācijā ir Bundestāga balsojums, izsakot kancleram neuzticību, kam sekos ārkārtas vēlēšanu izsludināšana. Vakar mediji izplatīja ziņu, ka lielākās Vācijas partijas jau vienojušās par ārkārtas vēlēšanu datumu 2025. gada 23. februārī. Spriežot pēc reitingiem, ja vēlēšanas notiktu šodien, tad tajās vislabākie panākumi būtu lielākajam opozīcijas spēkam – kristīgajiem demokrātiem, savukārt ar pieticīgāku rezultātu sekotu galēji labējā „Alternatīva Vācijai”, sociāldemokrāti un zaļie. Vēl Bundestāgā iekļūtu kreisi populistiskā Zāras Vāgenknehtas savienība, savukārt brīvie demokrāti un radikālie „Kreisie”, ļoti iespējams, paliktu ārpusparlamenta opozīcijā. Maralago „klusie telefoni” Nedēļā, kas pagājusi kopš Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām, pasaule uzmanīgi lasījusi soctīklu ierakstus un ausījusies pēc telefona zvaniem, tverot signālus, kas varētu ļaut nojaust nākamā Baltā nama saimnieka ārpolitikas kursu. Pēcvēlēšanu dienā Kremļa runasvīrs Peskovs paziņoja, ka Vladimirs Putins nedomājot apsveikt ar ievēlēšanu Krievijai naidīgas valsts līderi. Tomēr jau nākamajā dienā, 7. novembrī, tiekoties ar ārpolitikas ekspertiem t.s. Valdaja diskusiju kluba konferencē Melnās jūras kūrortā Sočos, agresorvalsts vadonis izteica Trampam komplimentu par vīrišķīgu uzvedību, atentātā gūstot vieglu ievainojumu, un, it kā starp citu, arī apsveica. Svētdien, 10. novembrī, laikrakstā „The Washington Post” parādījās raksts ar apgalvojumu, ka tai pašā 7. novembrī Tramps un Putins sazvanījušies un runājuši par Ukrainas kara problemātiku. Īstu skaidrību par to, vai jau sākta solītā miera panākšana triecientempos, laikraksta anonīmais avots gan nevieš, no sarunas satura atklājot vien to, ka jaunievēlētais prezidents ieteicis savam daudzreiz pārvēlētajam sarunbiedram pārāk neaizrauties ar agresijas eskalāciju. Kremlis Peskova personā sarunas faktu noliedzis, un to nav apstiprinājis arī neviens no republikāņu līdera komandas. Galu galā tiek minēts, ka no Savienoto Valstu likumu viedokļa šāda pašdarbība starpvalstu attiecībās amatu vēl oficiāli neieņēmušai personai varot sagādāt kārtējo kriminālapsūdzību. Toties jau oficiāli tiek atzīta Donalda Trampa telefonsaruna ar Volodimiru Zelenski, kas esot bijusi visumā laipnā tonī ieturēta. Kādā brīdī dialogam kā trešais pievienojies arī multimiljardieris Īlons Masks, kurš šobrīd pastāvīgi uzturoties Trampu ģimenes rezidencē Marelago Floridā, kur notiekot jaunās administrācijas konstruēšana. Pašam Maskam pārī ar vēl vienu spilgtu politisko biznesmeni Viveku Ramasvami tikšot uzticēta jaunveidojamas valsts struktūras – Valdības efektivitātes departamenta – vadība ar uzdevumu nojaukt traucējošo birokrātiju, likvidēt nevajadzīgus regulējumus, apcirpt pārmērīgos tēriņus un pārstrukturēt valsts aģentūras.  Nav apstiprinājusies agrāk izskanējusī informācija, ka ārlietu resoru nākamajā administrācijā atkal varētu vadīt Ukrainai simpatizējošais Maiks Pompeo; tāpat Trampa komandā nav atradusies vieta agrākajai Savienoto Valstu pārstāvei ANO Nikijai Heilijai. Valsts sekretāra portfeli Tramps nolēmis piešķirt senatoram no  Floridas Marko Rubio, kuram līdz šim bijusi globāli aktīvas, pat agresīvas amerikāņu ārpolitikas aizstāvja reputācija, tomēr viņš bija starp tiem senatoriem, kuri bloķēja palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Ietekmīgais nacionālās drošības padomnieka amats, domājams, tiks armijas un nacionālās gvardes veterānam, Floridas kongresmenim Maiklam Volcam, kurš pazīstams ar savu Ķīnai nedraudzīgo viedokli. Krievijas un Ukrainas sakarā viņš paudis, ka šim karam būtu jābeidzas diplomātiska risinājuma ceļā, taču atzīmējis arī, ka Savienotās Valstis varot visai ātri dabūt Putinu pie sarunu galda, panākot naftas produktu strauju palētināšanos. Tuvie Austrumi – būs labāk vai tikai citādāk? Kā atzīmējuši daudzi pasaules mediji, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netnjahu bija viens no pirmajiem, kurš soctīklu ierakstā sveica Donaldu Trampu ar otrreizējo ievēlēšanu prezidenta amatā. Ne mazāk bija to, kuri pieminēja iepriekšējās vēlēšanas, pēc kurām Izraēlas līderis esot, Trampaprāt, pārāk steidzīgi apsveicis ar ievēlēšanu Džo Baidenu. Egocentriskais Donalds esot to ņēmis ļaunā, kas tagad varot atsaukties uz starpvalstu attiecībām. Tomēr Izraēlas bažas šai sakarā varētu kliedēt jau pieteiktais nākamais Savienoto Valstu vēstnieks Izraēlā – tai nepārprotami simpatizējošais bijušais Arkanzasas gubernators Maiks Hakebijs. Iespējams, Trampa ievēlēšana radījusi fonu arī Kataras lēmumam pārtraukt savu starpniecību Izraēlas un „Hamās” sarunās, kas risinājās tās galvaspilsētā Dohā, un pieprasīt „Hamās” biroja slēgšanu, kas tur darbojās kopš 2012. gada. Izraēlai par Trampa pirmās prezidentūras periodu būtu grēks sūdzēties: lai atceramies kaut vai tikai amerikāņu vēstniecības pārcelšanu uz Jeruzalemi, Izraēlas suverenitātes atzīšanu pār Golānas augstienēm un līdzdalību t.s. Ābrama vienošanos panākšanā, kas pēc desmitgadēm normalizēja Izraēlas attiecības ar Apvienotajiem Arābu emirātiem, Bahreinu, Maroku un Sudānu. Tomēr, kā pieļauj laikraksta „The Washington Post” citētais Kalifornijas universitātes Izraēlas studiju profesors Dovs Vaksmans, no Trampa administrācijas varot sagaidīt arī aktīvāku atbalsta samazināšanu, ar kuru Baidens Izraēlu līdz šim tikai biedējis. Pēdējais brīdinājums tika izteikts pirms mēneša, prasot uzlabot humānās palīdzības piegādi Gazas joslas civiliedzīvotājiem, bet 12. novembrī Valsts departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka Izraēla esot veikusi dažus pasākumus vēlamajā virzienā. Tikmēr no ANO institūciju puses izskan gluži cita retorika, piesaucot „starptautiskus noziegumus” un „neizbēgamu badu”. Pirms dažām dienām publicētā ANO Cilvēktiesību biroja ziņojumā pausts, ka 70% no pēdējo sešu mēnešu laikā Gazas sektorā bojāgājušajiem esot sievietes un bērni. Tāpat ANO atzīst par ticamiem teroristiskā grupējuma Hamas vadītās Gazas Veselības ministrijas datus, kas kopējo bojāgājušo skaitu kopš kara sākuma sektorā lēš uz vairāk nekā 43 000 cilvēku. Izraēla pēdējā mēneša laikā izvērsusi intensīvāku karadarbību Gazas joslas ziemeļdaļā, norādot, ka tur pārgrupējušies un aktivizējušies „Hamās” spēki. Aktīva karadarbība turpinās arī Libānā, kur Izraēla dod triecienus grupējumam „Hezbollah”. Vakar bombardētas galvaspilsētas Beirutas dienvidu priekšpilsētas, kur atrodas „Hezbollah” vadības centri un noliktavas, kā arī vairāki ciemi Libānas kalnos, uz ziemeļaustrumiem no Beirutas. Tiek ziņots par vairākiem desmitiem bojāgājušo. „Hezbollah” atbildējusi ar raķešu un lidrobotu triecienu Izraēlas ziemeļdaļai, nogalinot divus civiliedzīvotājus. Sagatavoja Eduards Liniņš.