Podcasts about vakar

Alytaus Adolfo Ramanausko-Vanago gimnazijos direktoriui pirmadienį atleidus mokytoją Meilę Platūkienę, mokytojai iš įvairių miesto mokyklų atvyko į gimnaziją reikalaudami atšaukti šį sprendimą. Vakar palaikymo akcijos metu prie gimnazijos ir vėliau prie Alytaus miesto savivaldybė rinkosi mokytojai, mokiniai bei tėvai, taip pat reikalaudami atšaukti atleidimą. Protestuodami dėl atleistos pedagogės, šiandien gimnazijos mokytojai stabdė ugdymo procesą.

Gaidot „Lielā Kristapa” balvu sadalīšanu, vēršam uzmanību tiem balvai nominētajiem kino profesionāļiem, kurus gandrīz nekad neredzam starmešu gaismā. Vakar izcēlām kino operatora darbu, šodien izzinām kostīmu mākslinieka darba specifiku. „Nevis izrādīt savus kostīmu, bet lai kostīmi palīdz filmai un stāstam” – tā kostīmu mākslinieces Sandras Silas darba stilu raksturo režisors Dzintars Dreibergs. Sandra Sila par darbu pie kinolentes „Tīklā. TTT leģendas dzimšana” ir nominēta balvai kategorijā „Labākais kostīmu mākslinieks/ce”. Sandra Sila ir atzīta kostīmu māksliniece ar bagātu pieredzi - trīs reizes saņēmusi "Lielo Kristapu", kino procesos iesaistījusies 80. gados, un pirmais patstāvīgais darbs bijis Dzidras Ritenbergas filmā "Māja bez izejas". Sandrai Silai tīk strādāt ar vēsturiskām tēmām, bet ar sportu saskārusies jau divreiz - vispirms Aigara Graubas filmā "Sapņu komanda 1935", taču mūs šoreiz īpaši interesē kostīmu mākslinieces darbs Dzintara Dreiberga filmā "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", par ko arī nominēta balvai "Lielais Kristaps".

Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis pirmadienį interviu britų transliuotojui BBC pareiškė, kad Kremliaus šeimininkas Vladimiras Putinas faktiškai sukėlė Trečiąjį pasaulinį karą, ir perspėjo, kad tik nuolatinis karinis bei ekonominis spaudimas gali užkirsti kelią tolesnei eskalacijai.Meksikoje kariams nukovus narkotikų baroną, Užsienio reikalų ministerija rekomenduoja nevykti į kai kurias šios šalies valstijas.Lenkija pastaruoju metu rodo vis didesnį susidomėjimą kosmosu. Ar tai šalies bandymas pozicionuoti save tarp pasaulio galingųjų, ar siekis pasirūpinti saugumu?Ved. M. Lučkaitė

Vengrų kompozitorius György Kurtágas (g. 1926) švenčia 100-mečio jubiliejų. Dar jaunystėje originaliai sintezavęs kai kuriuos Bartoko ir Weberno muzikos elementus, Kurtágas sugebėjo išlikti originaliu balsu Vakarų muzikos pasaulyje, o jo autoritetas tolydžio augo. Lakoniška raiška ir kondensuota ekspresija būdinga visam jo rekordiškai ilgam kūrybos keliui. Beje, György Kurtágas komponuoja ir sulaukęs tokio amžiaus.Laidos autoriai Mindaugas Urbaitis ir Šarūnas Nakas.

Alytui projekte atstovaujančiam chorui vadovauja alytiškis, miesto ambasadorius Darius Mileris–NOJUS. Chorą taip pat ruošia šokių studijų „Aušrinė–Vakarė“ vadovės Aušra Saulevičiūtė ir Greta Žogelytė bei vokalo studijos mokytoja Vakarė Jarmalavičiūtė.

Ramazan Medeniyeti kavramlaştırması üzerinden nefs terbiyesi, tevazu ve eşyanın idraki meşeleri arasında derin ilişkiler kurarak nefis bir yazı yazdı MTO Azerbaycan Temsilcisi Vuqar Azizov kardeşimiz. Zihinaçıcı okumalar. Ramazan'ın diriltici manevî iklimini güzel e yaşamayı ihmal etmeyelim, diyorum. Hayırlı ramazanlar diliyorum bütün okuyucularıma.

SESLİ DERGİ

"Esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt, bet to šobrīd nevēlos nemaz... To, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu šeit var dzirdēt," neslēpj pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei stāstot par savu jaunāko albumu, kurā sastopas Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika. Tas ir klusināta miera un iekšējās gaismas muzikāls apliecinājums – ceļojums klusumā, ticībā un bezgalībā. Jaunais albums ierakstīts Ventspils koncertzālē "Latvija", bet izdots prestižajā izdevniecībā "Berlin Classics". Tas iezīmē vēsturisku notikumu Latvijas muzikālajā ainavā – pirmo Ventspils koncertzāles majestātisko ērģeļu ierakstu!  Albuma oficiālās atvēršanas svētki notika 13. februārī Vācijā, bet Latvijā tā vaļā vēršanu ieskandinās Ivetas Apkalnas solokoncerts 21. februārī. Protams, Ventspils koncertzālē "Latvija". Spoguļattēls tam, kā šobrīd jūtas Gunda Vaivode: "Viatore" ir viens no skaņdarbiem, kas iekļauts tavā jaunajā albumā. Ceļinieks. Iveta, tu arī esi ceļiniece? Un no kurienes tu tagad esi atceļojusi?  Jā, es esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Fiziski šobrīd esmu atceļojusi no Berlīnes. Interesanti, ka Pētera Vaska "Viatore" bija mana paša pirmā albuma centrālais skaņdarbs! Un nejauši, patiešām par to neaizdomājoties un neplānojot, es to esmu iekļāvusi savā jaunākajā albumā, neapzinoties šī nosaukuma un skaņdarba "Ceļinieks" patieso, īsto būtību un jēgu šībrīža kontekstā: proti, tas ir spoguļattēls tam, kā es šobrīd jūtos... Tad secīgi bija Perta "Spiegel am Spiegel", kas ir otrs centrālais skaņdarbs šajā diskā. Tieši šie divi darbi ar savām trauslajām, bet emocionāli spēcīgi uzrunājošajām notīm iezīmē augšupeju un spoguļattēlā – mazu lejupslīdi: un visu laiku, šiem mazajiem motīviem mijoties, notiek maģija… Tā nu es ceļoju. Un to, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu var dzirdēt šajā albumā… Abi jubilāri – Arvo Perts, kam jubileju svinējām pērn, un Pēteris Vasks, kuram 80. dzimšanas dienu svinēsim 16. aprīlī – ir tā sauktās jaunās vienkāršības pārstāvji. Tu pēc dabas esi ļoti temperamentīga. Ir sajūta, ka tev, ieskaņojot šo albumu, bijis jānorimst…  Jā, jā! Domāju arī, ka lielākais vairums manu sekotāju – koncertu līdzbraucēji un klausītāji – uzdos sev šo jautājumu: kāpēc pēkšņi šāda izvēle? Jo kādam tas tiešām varētu šķist arī pārsteidzoši. Tu ļoti precīzi pajautāji! Visi Arvo Perta skaņdarbi, kas iekļauti šajā albumā, patiesībā ir komponēti tieši tajā laikā, kad es piedzimu – tas ir 1976. gads. Arī 1978., 1980. gads. Tam, iespējams, ir kāda dziļāka nozīme jeb tas ir spoguļattēls, kāpēc es šobrīd, tuvojoties savai dzīves jubilejai, raugos iekšēja miera virzienā, sevis un sava ego malā nolikšanas virzienā, un tik ļoti nealkstu pēc tām vizuļojošajām, burbuļojošajām pasāžu kaskādēm un galvu reibinošajām, žilbinošajām, skrejošajām un virtuozajām notīm un treļļiem, kuru, protams, neiztrūkst manos koncertos joprojām. Bet tas, kas mani uzrunā visvairāk, ir, lūk, šis te trauslums un spēks vienlaicīgi. Šajos skaņdarbos, kurus komponējuši lielie meistari Arvo Perts un Pēteris Vasks, tikai noliekot malā savu ego, varam atrast patieso un dzidro šīs mūzikas kristālu un izprast, interpretēt un aiznest līdz klausītājam šīs mūzikas būtību. Jo šādā mūzikā ērģelnieks ļoti maz reprezentē sevi – ko bieži vien sagaidām Lista virtuozajos opusos, arī žilbinošajās Baha fūgās. Bet patiešām: lai saprastu šo skaņdarbu patieso būtību un vēstījumu, man ir jāpakāpjas malā. Ar manu temperamentu tieši tas jau ir tas grūtākais! Jo pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt. Bet to šobrīd nevēlos nemaz... Man šķiet, šī mūzika atnāca pie manis īstajā laikā. Es to nemeklēju. Bet tad, lūkojot šīs mūzikas un katra skaņdarba stāstu – un katram no šiem skaņdarbiem ir savs stāsts –, es tajos saredzēju tik daudz paralēļu, ka man šķita – nu, tiešām nav nejaušību šai dzīvē un mākslā!  Ar ērģelēm, tāpat kā puķēm, ir jāsarunājas Uz kurām ērģelēm tu esi šo albumu ierakstījusi? Ak jā – tas arī ir ļoti, ļoti būtisks aspekts un lielums ērģelnieka ierakstos! Šajā gadījumā tas ir instruments, kas sen jau bija pelnījis tikt ierakstīts albumā un iemūžināts taustāmā un netaustāmā formātā, un tās ir Filipa Klaisa radītās ērģeles Ventspils koncertzālē "Latvija". Šī koncertzāle, kura tūdaļ svinēs sesto dzimšanas dienu, iemantojusi ļoti stabilu vietu koncertzāļu ģeogrāfijā šeit, Latvijā. Tā ērģeles, kuras man bijušas sava veida krustbērns to tapšanas brīdī, ilgi gaidīja ērģeļu solo programmas ieskaņojumu kompaktdiskā. Turklāt iznācis ne tikai kompaktdisks, bet arī skaņu plate! Albuma un plates oficiālie atklāšanas svētki notika manā laimīgajā 13. datumā – 13. februārī, bet ieskaņot to sākām pagājušā gada 13. jūlijā. Un arī pats pirmais mans albums tika ieskaņots 2003. gada 13. jūlijā.  Varbūt kādam būs interesanti salīdzināt Pētera Vaska "Ceļinieka" interpretācijas – kā tas skanēja tolaik, un kā tas skan tagad, pie Ventspils koncertzāles ērģelēm – varenajām, bet tanī pat laikā pārsteidzoši siltajām, ieskaujošajām ērģeļu skaņām. Pat ne skaņām – tie ir mirkļi, kurus šīs ērģeles dāvā caur savu skanējumu. Arī pārsteiguma mirkļi, kurus pati sev joprojām tur rodu un pārsteidzu sevi. Līdz pat šim brīdim, spēlējot uz šī instrumenta, nevienā brīdī man nav ne reizi bijis jautājuma, kā radīt šo vai citu krāsu.  Tieši gribēju vaicāt – vai reģistrus uz tām ir viegli piemeklēt? Un vai ir kāda īpaša krāsa tieši Ventspils ērģelēm? Šīm ērģelēm mīļākie tembri, mīļākā noskaņa, mīļākās krāsas ir tās klusinātākās un arī dziļais bass, kurš varbūt daudziem šķistu par dziļu, par vibrējošu, par pārāk tālskanīgu, bet man tieši šī amplitūda no dziļuma līdz pašām spicajām augšām šķiet kā īsta emociju jūra, kurā, atkarībā no gadalaika, atkarībā no diennakts laika, atkarībā no tā, vai ir saullēkts vai saulriets, spēju atrast nepieciešamo krāsu. Un burvīgā kārtā jāsaka, ka šīs ērģeles tiek ļoti labi apkoptas un uzturētas! Kas to dara?  Tas ir grūts jautājums, jo nav jau tik daudz meistaru, kuri Latvijā to dara ikdienā, un Ventspils nav galvaspilsēta Rīga... Taču mani ļoti nomierina fakts, ka vismaz reizi gadā uz Ventspili – arī šoreiz – atbrauc kāds no Bonnas, no ērģeļbūves firmas "Philipp Klais Klais Orgelbau GmbH & Co KG", un šo instrumentu uzrauga un aprūpē. Tā ir lielā nepieciešamā tehniskā apkope, kā mēs to sauktu automašīnas gadījumā. Taču arī ikdienā atrasts risinājums – ir cilvēki, kuri liek lietā gan savu ausi, gan savas rokas. Un pats galvenais un svarīgākais ir tas, ka ērģeles tiek regulāri spēlētas – tie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kuri tās tiešām darbina, jo ar ērģelēm, tāpat kā ar puķēm mājās, ir jāsarunājas – tās nedrīkst vienkārši ieslēgt ik pa laikam! Un Ventspilī tas tiek arī darīts. Albuma ieraksta skaņu režisors bija tavs dzīvesbiedrs Jenss Šūnemanis, ar ko saprotaties bez vārdiem. Tas taču ir atvieglojoši, ja varat būt kopā arī šādā radošā procesā? Jā, tas ir atvieglojums, bet vienlaikus, strādājot kopā ar Jensu, vienmēr jūtos kā pie stingra, prasīga pedagoga… Jo zinu: ja reiz ir viens cilvēks uz šīs pasaules, kurš tiešām vislabāk zina mani kā mūziķi – ne tikai kā cilvēku, pazīst manas spējas un izturību, tad tas ir Jenss! Un es nevaru noblefot, teikdama, ka man vairs nav spēka un šis man varētu būt par daudz… Jo Jenss zina, cik daudz es varu! (Smejas.) No vienas puses tā ir laba provokācija, ko, ar viņu strādājot, varu sagaidīt. Es zinu, ka viņš gan tiešā, gan pārnestā nozīmē saliks visu pa plauktiņiem. Bet tas, protams, ir liels, liels atvieglojums – strādāt abiem kopā. Jo tieši tas jau ir tas, ko ieraksta procesā vēlas katrs mūziķis – lai ir kāds, kurš ne tikai ieskaņo ierakstu, bet pazīst arī tevi kā mākslinieku, indivīdu un spēj aizvest līdz maksimāli labam rezultātam; kurš tevi atver tā, lai tu spēj noticēt saviem spēkiem un saproti, ka tā nav tikai viņa vēlme jeb ārēju spēku radīta nepieciešamība – šo vai to izdarīt savādāk –, bet tā ir TAVA pārliecība. Un tas bieži vien ir lielākais deficīts, sadarbojoties ar skaņu režisoriem: jo nepietiek tikai ar norādēm "ātri", "lēni", "klusu", "skaļi", "par augstu", "par zemu"… Mums patiešām ir vajadzīgs personiskais, individuālais stāsts un ticība – visvairāk jau sev. Ja ticam sev, tad arī ierakstā to sapratīs un sajutīs klausītājs. Klausītāju apskauti Filmā, ko veidojuši mūsu Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi, redzam, cik trauksmaina ir tava dzīve, bieži vien pavadīta vilcienos un lidostās. Tev bijuši skaisti koncertbraucieni kopā arī ar mūsējiem, ar Valsts akadēmisko kori "Latvija". Mazliet ieskicē, kur tie bija un kur tas vēl būs? Patiešām ir tā, ka amplitūda, ģeogrāfija un temps nesamazinās, arī dzīves gadu skaitam pieaugot… Bet intensitāte, ar kādu vienu vai otru koncertu es personīgi izdzīvoju un gaidu – tā nu gan pieaug! Mūsu sadarbība un skaistā Eiropas tūre ar Valsts akadēmisko kori "Latvija" un Māri Sirmo vēl turpināsies – šos koncertus esmu visvairāk gaidījusi, jo zināju – tajos būs ne tikai muzikāls pārsteigums un dažkārt pat emocionāla katarse, kādu piedzīvojam uz skatuves: šajos koncertos tu jūti, ka satiecies ar skanisko organismu, kas nāk ne tikai no tavas valsts, kuram ne tikai ir tava mentalitāte, ne tikai tavi sirdspuksti, bet arī muzikāli ar to raugies vienā virzienā un spēj radīt – ne tikai rādīt vai parādīt. Tas mani visvairāk fascinē, sadarbojoties ar kori "Latvija" un Māri Sirmo. Skaistajos koncertos janvārī, kādus piedzīvojām Dortmundē, Luksemburgā, Frankfurtē, jutāmies klausītāju apskauti, apmīļoti un ļoti, ļoti gaidīti. Tie bija ļoti apmeklēti.  Kādu mūziku klausītājiem piedāvājāt? Gan franču, gan angļu, arī Bahs neizpalika. Un Pēteris Vasks. Daļa no šīs programmas būs dzirdama 26. aprīlī koncertzālē "Cēsis", kur smagsvars un galvenā harmoniskā krāsa būs Pētera Vaska mūzika un viņa jubileja. Tas bija ļoti skaists muzikāls ceļojums, kurā koris un ērģeles sastapās kā divi orķestri, kā divi solisti. Visi koncerti notika tikai koncertzālēs. Tas man personīgi ir gan izaicinājums, gan prieks, jo ar kori fiziski esmu kopā uz skatuves – blakus diriģentam, priekšā dziedātājiem. Redzu katru acu pāri, katru muti, skaisti safrizētos dāmu matus, kas mūzikai viļņojas līdzi un arī dzied… Un tik ārkārtīgi saviļņojoši, kā reaģē publika! To visu koncertzālē var izjust daudz, daudz intensīvāk. Turpinājumā dosimies arī uz Zagrebu, Vīni un Londonu, gaidāmi arī koncerti Budapeštā un nākamgad – Prāgā. Tas ir tik skaists ceļojums un iespēja skanēt Latvijai – kā korim "Latvija" un Latvijai kā valstij. Tas man ir pagodinoši. Olimpiāde satuvina Zinot tavu sportisko ģimeni: vai jums iznāk arī sekot Olimpiskajām spēlēm un latviešu panākumiem tajās? O jā, protams, mēs sekojam un joprojām sekojam, un ne tikai latviešu panākumiem! Bērnus ļoti aizkustināja Latvijas hokeja komanda, kura vinnēja Vāciju. Par šo jau bija lielais prieks. Tas bija ļoti, ļoti saviļņojoši. Ļoti patīk viss, kas saistīts ar slalomu. Arī kamaniņu sports. Bet man joprojām lielais bērnības sapnis un aizraušanās ir daiļslidošana: esmu pilnīgi tajā visā iekšā un gribētu būt vēl vairāk. Tajā pašā 13. februārī, kas bija viens no nervus kutinošākajiem daiļslidošanas vakariem – vīriešu  sacensības, man bija jābūt uz skatuves. Un es patiešām paralēli Baham un Glāsam domāju, kas notiek slidotavā. (Smejas.) Vakarā to visu paspēju noskatīties atkārtojumā. Joprojām sekojam Olimpiādei, un mums ir žēl, ka tā ir tik reti. Mēs jau gribētu katru gadu, jo tā arī mūs apvieno uz viena dīvāna ne tikai vakarā, kad ir pāris minūtes brīva laika, bet visu cauru dienu, jo Olimpiādi var skatīties gan no rīta, gan vakarā, gan naktī – tā ir kā magnēts. Tas ir skaisti, ka sports un māksla – tās ir lietas, kas daudzus vieno, jo bieži vien, atrodoties pat vienā telpā, nepietiek laika, lai parunātos vai par kopā kaut ko pārdzīvotu. Tad nu šī ir tā lieta, ko mēs kopā pārdzīvojam! Vai tava meitiņa joprojām trenējas futbolā? Mana meitiņa joprojām trenējas futbolā, un vēl aizvakar skatījāmies arī UEFA Čempionu līgas spēli, kurā bija daudz pārdzīvojumu, bet uzvarēja pareizā komanda. (Sirsnīgi smejas.)  Uzbrukums "Goram" kā uzbrukums ģimenei Iveta, lai arī attālumā, tad noteikti seko līdzi notikumiem "Gorā" un Rēzeknē. Vai tev ir kāds savs sakāmais par šo situāciju? Ļoti sekoju. Un biju patīkami pārsteigta par to, cik ļoti mani tas ne tikai satrauca, bet sāpināja... Patīkami – tas varbūt nebūtu pareizais vārds šajā kontekstā – bet man tomēr tas ir jāsaka, jo "Goru" vienmēr esmu jutusi kā savu ģimeni; gan savu māksliniecisko, gan cilvēcisko ikdienu nespēju iedomāties bez "Gora"! Un ne tikai tamdēļ, ka "Gors" ir Rēzekne, ne tikai tamdēļ, ka man ir tas gods būt Rēzeknes Goda pilsonei, ieskandināt "Gora" koncertzāli un radīt savu festivālu, bet arī tamdēļ, ka, objektīvi raugoties, "Gors" visā Eiropas un pasaules koncertzāļu paletē ir ar ārkārtīgi daudzām plusa zīmēm! Šajā situācijā tas patīkamais bija, ka redzēju, cik ļoti man tas sāp – bija sajūta, ka iegriezts pirkstā un vai ka visu laiku kāds kāpj uz varžacīm. Jutos tā, ka jāaizstāv kāds no manas ģimenes – šo situāciju izjutu gandrīz fiziski sāpīgi. Tas viss iespaidoja gan manu Ziemassvētku prieku, gan Jaunā gada gaidīšanas sajūsmu. Nespēju būt mierā ar to, cik cilvēki var būt nepastāvīgi savos spriedumos, savos solījumos un arī savā nostājā. Mani pārsteidza, ka cilvēki, kas šo visu vētru iesāka, ir tie paši, kas radījuši kopā ar "Goru", kas priecājušies par "Gora" panākumiem un nupat, svinot festivāla "Organismi" 10. jubileju, solījuši, ka tā tam vienmēr būs būt! Un nepaiet ne pāris mēnešu, un tu sev uzdod jautājumu: vai tiešām mēs runājam par šiem pašiem cilvēkiem? Vai mēs tiešām runājam par šo situāciju, par šo pašu koncertzāli? Tas manī radīja apjukumu un šoku. Rakstīju vēstuli nu jau atstādinātajam Rēzekne mēram, parakstoties kā pilsētas Goda pilsone, nevis tikai kā mūziķe Iveta Apkalna, jo to sajutu kā savu pienākumu – paust savu viedokli. Atbildi neesmu saņēmusi līdz šim brīdim, bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka vēstulē atgādināju gan mūsu sarunas, gan arī to, ka objektīvi nav pamata visiem šiem izteikumiem. Nespēju raudzīties cilvēkiem acīs, kad viņi melo un katru dienu stāstīta jaunus stāstus. Tas aizvainojums un nepamatoto pārmetumu gūzma, kas bija jāpārdzīvo Diānai Zirniņai – kā kaut kas tāds spēj rasties! Šobrīd uzdodu sev jautājumu – vai festivālam "Organismi" būtu arī turpmāk; vai tam būt tādam, kāds tas bijis līdz šim; vai kaut kādā veidā nav jāpārstrukturējas. Bet man ir liels prieks, ka šobrīd darbs turpinās, un redzu kaut kādu cerību. Neteiktu, ka tā ir uzvara – tā ir tikai iespēja paiet solīti uz priekšu cerībā, ka mēs nepašļuksim. Bet tas, kā tas ir ieviļņojies un ko tas atstāj aiz sevis – tas man ir ļoti biedējoši: kā būs tālāk? Es to jūtu kā uzbrukumu savai ģimenei. Cerēsim, ka risinājums tiks rasts – iesaistoties Kultūras ministrijai, atbildīgajām institūcijām un arī sabiedrībai, kas bija ļoti patīkami... Tas bija ārkārtīgi patīkami – īpaši runājot par sabiedrību, kas dzīvo Rēzeknē. Tas bija saviļņojoši – dzirdēt un redzēt, kas tur notika! Patiešām cerams, ka visiem prātiem klātesot, tiks rasts vislabākais risinājums, kāds šobrīd vajadzīgs Rēzeknei, "Goram" un visiem, kuri tajā mīl klausīties labu mūziku, skatīties teātri un kino.  Tieši tā. Jo "Gors" ir tas magnēts, vilinātājs un rosinātājs, kāpēc daudzi vispār pirmo reizi savā dzīvē aizbraukuši uz Rēzekni. Un tādu bijis ļoti daudz. Varbūt tieši šis fakts ir tas pamata grauds, rosinātājs un motivētājs!

Teju ik dienu pa kādam treknākam burtam Latvijas olimpiskajā vēsturē. Arī vakar. Vakar, 18. februārī, aizvadīts vēsturisks olimpiskais komandu sprints Latvijas distanču slēpošanā. Tās ir sacensības, kur valsti pārstāv divi slēpotāji un katrs individuāli dažās minūtēs veic ātro sprinta apli. Laikus saskaita kopā. Ja valsts šādi ir starp 15 ātrākajām – var slēpot finālā. Tur jau startē visi bariņā un katram no diviem dalībniekiem trīs sprinta apļi. Turklāt pārmaiņus un nododot stafeti. Latvijas vīriešu duets Lauris Kaparkalējs un Niks Saulītis tika pie 17 ātrākā laika kvalifikācijā un uz lielo 15 valstu izrādi netika. Bet dāmas Patrīcija Eiduka un Kitija Auziņa, Patrīcijai slēpojot izcili ātri, esot pat sestajai ātrākajai, kvalifikācijā 12.vietā un viņas tika finālā. Un šis ir jauns ieraksts Latvijas distanču slēpošanas vēsturē – kopvērtējumā 13.vieta. Tiesa, citā slēpošanas trasē cerības nepiepildījās. Slalomā nevieskmīgs starts Dženiferai Ģērmanei, bet Ieva Bondare izcīnīja 43. vietu. Viedokli izsaka Latvijas slēpošanas federācijas vadītājs, treneris, sportists Dinārs Doršs. Labu brīdi Latvija bija visas pasaules ekrānos tiešraidē sieviešu biatlona stafetē dāmām. Sasniegums likās jau tas vien, ka sieviešu stafetē Latvija nebija startējusi kopš 2010. gada spēlēm Vankuverā. Sākas viss ļoti, lai arī finālā 18.vieta. Biatlonā Latvijai vēl viens starts un finišs. Masu starts. Un liels prieks, ka tajā startēs uzreiz divas mūsējās – gan Estere Volfa, gan Baiba Bendika. Tas gaidāms sestdien.

Bobsleja pilots Jēkabs Kalenda ar pieredzējušo stūmēju Matīsu Mikni bobsleja divnieku sacensībās izcīnīja 8. vietu. Latvijas hokeja izlase ar zaudējumu zviedriem (1:5) noslēdz olimpisko turnīru. Vilšanās par labi padarītu darbu – tā apmēram varētu rezumēt kopējo noskaņu tīklos un viedokļos par Latvijas hokeja izlases veikumu šajās olimpiskajās spēlēs. Jā, šobrīd to jau var rezumēt, jo mūsējiem spēles galā. Vakar Latvija cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā zaudēja zvaigžņotajai Zviedrijai. Pēc mača viedokli izsaka aizsargi Kristaps Zīle, izlases debitants Alberts Šmits un galvenais treneris Harijs Vītoliņš. Izlases veikumu rūpīgi vēro ne tikai līdzjutēji, bet arī visi mūsu hokeja lietpratēji. Viens no viņiem – hokeja kluba „Prizma” galvenais treneris Ēriks Miļuns. Olimpiskais astotnieks bobslejā, tikai par vienu simtdaļu atpaliekot no septītās vietas. Tāda ir olimpiskā debitanta Jēkaba Kalendas bilance līdz šim, divniekos startējot kopā ar Matīsu Mikni. Bobslejā tagad trīs dienas treniņi četriniekiem un pēc tam jau sestdien, 21. Februārī, Kalendam pirmais olimpiskais starts četriniekos. Viņiem ar Matīsu Mikni pievienosies Lauris Kaufmanis un Mairis Kļava. Vakar biatlona stafetē startēja vīrieši, Latvijas komanda izcinīja 18. vietu, šodien biatlona stafetē starts dāmām. Šodien arī sacensības slalomā. Un te pirmo reizi ļoti daudzu gadu laikā Latvijai ir uz ko cerēt. Dženifera Ģērmane pasaules kausa posmos šosezon ir bijusi septītā, bet kopvērtējumā slalomā ir 15. vietā pasaules rangā. Tas Latvijai ir kas nebijis. Slalomā startēs arī Liene Bondare.

Trešdiena, 18. februāris, Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistiem saistīts ar startiem slēpošanas disciplīnās. Komandu sprints distanču slēpošanā sievietēm un vīriešiem, kalnu slēpošana slaloms sievietēm, kā arī biatlona stafete sievietēm. Šodien Patrīcija Eiduka un Kitija Auziņa rakstīja Latvijas sporta vēsturi - pirmo reizi mūsu slēpošanas duets kvalificējās finālam komandu sprinta sacensībās olimpiskajās spēlēs. Viņas kvalifikācijā uzrādīja 12. laiku, bet finālā starp 15 dalībvalstīm ierindojās 13. vietā. Finālu uzsāka Auziņa, bet finiša līniju šķērsoja izlases līdere Eiduka, un latvietes no uzvarētājām zviedrietēm atpalika minūti un 26,06 sekundes. Vēlāk arī Latvijas vīri devās trasē kungu komandu sacensībās. Mūsu komandā bija Lauris Kaparkalējs un Niks Saulītis. Kungiem gan neizdevās iekļūt finālā, viņi kvalifikācijā palika 17. vietā. Uz slēpēm šodien arī mūsu kalnu slēpotājas Dženifera Ģērmane un Liene Bondare. Ģērmane bija viena no mūsu cerībām un joprojām ir, taču vairs ne šajā spēlēs, jo viņa savā slaloma sacensību 1. braucienā izstājās. Šajās spēlēs pēc 16 gadu pārtraukuma olimpiskajās stafetes sacensībās biatlonā sieviešu konkurencē piedalās Latvijas kvartets. Startē Estere Volfa, kura stafeti nodeva izlases līderei Baibai Bendikai. Un Baiba Bendika otro stafetes posmu pabeidza līderpozīcijā – 1. vietā. Pēdējos posmus veica Sanita Buliņa un Annija Keita Sabule, kurām šis ir pēdējais olimpiskais starts Milānas–Kortīnas spēlēs. Vakar vēlu naktī dalību olimpiskajās spēlēs noslēdza arī Latvijas hokeja izlase. Arī mēs noslēdzam hokeja izlases spēļu atspoguļošanu sarunā ar žurnālistu Ulvi Broži, kurš ieguvis Trīs zvaigžņu gada balvu ieguvēju kā labākais sporta žurnālists. Viņš ir zinošākais hokeja apskatnieks valstī, pārstāv portālu Sportacentrs.com.

Milānas-Kortīnas 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs svētdien, 15. februārī, Latvijas hokeja valstsvienība noslēdza grupu turnīru ar spēli pret Dānijas izlasi. Latvijas izlase piedzīvoja zaudējumu ar 2:4. Izskatījās, ka Dānijas hokejisti spēles sākumā pret Latviju vēl nebija aizmiguši pēc iepriekšējā vakara vēlās spēles pret ASV, bet mūsējos iepriekšējās dienas uzvara pār Vāciju varbūt bija mazliet iemidzinājusi. Jo vakar, izšķirošajā spēlē par to, ar ko kuram būs jāspēlē olimpiskajā turnīrā, dāņi jau pēc piecām spēlētām minūtēm bija vadībā. Pēc spēles izsakās Eduards Tralmaks, Kaspars Daugaviņš, un galvenais treneris Harijs Vītoliņš. Latvija savā apakšgrupā pēdējā vietā, aiz dāņiem vāciešiem un amerikāņiem. Rīt, 17. februārī, pirmā izslēgšanas spēle un tā būs pret Zviedriju. Vakar arī norisinājās iedzīšanas brauciens biatlonā sievietēm, kurā Estere Volfa sasniedza Latvijas otro visu laiku labāko rezultātu olimpiskajā sieviešu biatlonā. Raidījumā iespaidos dalās Estere Volfa un tad arī Baiba Bendika un Sanita Buliņa. Vakar arī ar izcīnītu 13. vietu 15 komandu konkurencē pāru stafetē olimpiskās skeletona sacensības Kortīnas ledus trasē noslēdza Latvijas skeletonisti Marta Andžāne un Emīls Indriksons. Bet zelta medaļu izcīnīja Martins Dukurs kā Lielbritānijas komandas treneris. Šodien jau šajā trasē startēs bobslejisti. Vēl šodien iepriekš neplānotais starts šottrekistam Reinim Bērziņam 500 metros pēc tam, kad bronzas medaļnieks Roberts Krūzbergs pēc traumas atdeva šo vietu savam cīņu biedram. Bobslejs un šorttreks jau priekšpudienā.

Latviešu šorttrekists Roberts Krūzbergs startēja Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu šorttreka sacensību A finālā 1500m distancē, kurā izcīnīja bronzas medaļu. Vai pirms pāris nedēļām vairums Latvijas iedzīvotāji zināja, kas ir Roberts Krūzbergs? Kopš 14. februāra viņa vārdu zina ne tikai šorttreka sekotāji. Savukārt tie, kas zinātāji viņu, zināja arī, ka viņš var. Vakar Roberts Krūzbergs spēja sagādāt pirmo olimpisko medaļu Latvijas šorttreka vēsturē. Turklāt viņš 1500 metru distancē startēja ar nopietnu ceļgala savainojumu. Par sacensībām stāsta Latvijas Radio korespondents Māris Bergs. Protams, uzklausām arī Roberta Krūzberga vērtējumu emocijas, kā arī otru Latvijas pārstāvi šorttrekā Reini Bērziņu, kuram vēl viens starts priekša rīt. Priecīgs par bronzas medaļnieka panākumiem ir arī viņa brālis Kārlis Krūzbergs un Nīderlandes šorttreka izlases treneris Haralds Silovs - vīrs, kurš bija pirmais lielais vārds Latvijas šorttrekā un vēlāk ātrslidošanā. Viņa audzēknis Jenss van't Vouts izcīnīja zeltu. Vakar labas emocijas līdzjutējiem sgādāja arī Latvijas hokeja izlase ar 4:3 uzvarot Vāciju. Bet jau šodien priekša svarīga spēle ar Dāniju. Par hokeju sarunājamies gan Māri Bergu Milānā, kur viņš uzklausīja gan spēlētājus, gan izlases treneri, gan arī sazināmies ar hokejistu Rodrigo Ābolu, kurš diemžēl nevar piedalīties olimpiskajās spēlēs, jo šobrīd Ziemeļamerikā dziedē pavisam svaigu NHL spēlē gūtu potītes savainojumu. Spelē Latvija - Dānija šovakar plkst. 20:10.

Miuncheno saugumo konferencijoje JAV valstybės sekretorius Markas Rubijas pareiškė, kad Amerikai rūpi Europos ateitis, nes jos abi priklauso Vakarų civilizacijai ir yra neatskiriamos.Kodėl romantinis sukčiavimas Lietuvoje išlieka viena pavojingiausių apgaulės formų?Rumšiškių muziejuje vykstančioje Užgavėnių šventėje susipins meilė ir tradicijos.Žiemos olimpinėse žaidynėse šiandien pasirodys penki Lietuvos sportininkai - kalnų slidininkas ir keturios biatlonininkės.Ved. Madona Lučkaitė

Vakar, 13. februārī, bija karsta diena Olimpiskajās spēlēs. Tik karsta, ka pat slēpošanas 10 kilometru intervāla startā bija vīri, kas trasē devās īsās biksēs un kreklos. Un Raimo Vīgantam šajā slēpojumā 46. vieta. Šodien slēpošanas trasē dosies mūsu dāmu četrotne un šoreiz tā būs stafete. Divas brīvajā stilā, divas klasiskajā solī. Tāpat šodien sprints biatlonā dāmām, kur startēs arī mūsu sportistes. Vakar vakarā varēja arī sekot līdzi Denisa Vasiļjeva slidojumam daiļslidošanas sacensībās izvēles jeb garajā programmā. Mūsu sportistam šīs ir jau trešās olimpiskās spēles un šoreiz sacensības viņš noslēdza 18. vietā. Šodien, protams uzmanības centrā hokejs, spēle ar Vāciju. Ļoti spēcīgs pretinieks mūsu komandai. Par hokeju sarunājamies arī ar skeletonistu Tomasu Dukuru. Viņam hokejs nav svešs gan paša veikumā, gan arī viņa dēls Darels Dukurs spēlē hokeju un cerams, kādudien atkal vilks Latvijas izlases kreklu. Protams, runājam arī par skeletonu un mūsu sportistu sniegumu vakar trasē un nevaram nerunāt arī par ukraiņu sportista Vladislava Heraškeviča lietu. Viņš tika diskvalificēts vēl pirms starta, vakar vakarā arī Sporta arbitrāžas tiesa noraidīja viņa pārsūdzību olimpiskās komitejas lēmumam. Te arī Dukuru ģimenei ir savs stāsts, jo Dukuri ir palīdzējuši Vladislavam viņa karjerā un arī Latvijas bobslejistiem un skeletonistiem ir pieredze cīnoties ar sistēmu par nozagtām zelta medaļām Soču spēlēs, turklāt pieredze gan panākot, gan nepanākot taisnību.

Vakar, 11. februārī, Latvijai Milānas–Kortīnas spēlēs gan laba un arī nepiepildītu cerību diena. Laba diena dāmu biatlonā, bet lielākās cerības saistījās ar kamaniņu divnieku startiem. Savukārt šodien gatavojamies olimpiskajam hokejam. Biatlonā  Baiba Bendika 15 kilometru individuālajā distancē bija otra ātrākā slēpotāja un, četrreiz kļūdoties šaušanā, izcīnīja 22. vietu. Tā viņai bija augstākā vieta viņas olimpisko spēļu pieredzē un pirmā reize labāko trīsdesmitniekā. Un labs starts arī juniorei Esterei Volfai – viņai pietiekami augstā 36. vieta. Bet lielākās mūsu cerības vakar mājoja kamaniņu trasē divnieku startos. Šoreiz priecēja dāmas. Sieviešu kamaniņu divnieks Marta Robežniece/Kitija Bogdanova olimpiskajā debijā ieguva 4. vietu.  Vilšanos pieredzēja Latvijas vīriešu spēcīgākā ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme, kuri pēc finiša piektajā pozīcijā bija drūmā noskaņojumā. Savukārt otrai ekipāžai – Eduardam Šēvicam-Mikeļševicam un Lūkasam Krastam – 9. vieta olimpiskajā debijā. Sportistus pēc finiša uzklausīja Mārtiņš Kļavenieks. Kamaniņniekiem šodien vēl pēdējās sacīkstes – komandu stafete. Bet šodien, 12. februāri, Latvijai liela diena – olimpiskajās spēlēs uz ledus izies Latvijas hokeja izlase. Pirmo reizi vēsturē ar 6 NHL spēlētājiem. Tiesa, arī vairumā citu komandu sapulcināti visi labākie no Eiropas un Ziemeļamerikas, un tieši tāpēc šīs olimpiskās spēles pēc ilgāka laika būs ļoti īpašas ar ļoti augstvērtīgu hokeju un pirmā lieluma pasaules hokeja zvaigznēm. Mūsējiem šodien pirmā spēle pret vieniem no favorītiem – ASV izlasi. Par gaidāmo spēli un komandu sarunājamies ar cilvēku, kas pats ir izbaudījis olimpisko atmosfēru, šobrīd Latvijas čempionu – hokeja kluba „Mogo” galveno treneri Ģirtu Ankipānu. Savukārt Milānā pēc treniņa Māris Bergs uzklausīja uzbrucēju Danu Ločmeli un galveno treneri Hariju Vītoliņu. Šodien netrūkst arī citu notikumu – ledus renē dosies skeletonisti, ziemas sporta klasikas cienītāji varēs just līdzi mūsu slēpošanas zvaigznei Patrīcijai Eidukai un arī pārējām četrām slēpotājām 10 kilometru intervāla startā. Šorttrekā ceturtdaļfinālā startēs Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš.

Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs otrdien, 10. februārī, sacensību programma Latvijas komandai ļoti piesātināta, kuplā skaitā startējot vairākos sporta veidos. Vakar startēja tikai kamaniņbraucējas, šodien mūsējiem starti piecās disciplīnās. Šodien noteikti jāturpina just līdzi kamaniņu braucējām, jo Elīna Ieva Bota ir trešajā pozīcijā pēc pirmajiem diviem braucieniem. Ne tika labi veicās Kendijai Aparjodei, kura pirmajā braucienā pamatīgi kļūdījās jau sākumā un palika priekšpēdējā (24. vieta). Otrajā braucienā viņa bija astotā ātrākā un pagaidām ir 19.vieta.  Uzklausām abas sportistes Elīnu Ievu Botu un Kendiju Aparjodi. Kamēr gaidām cīņas kamaniņu trasē, var sekot līdzi distanču slēpotājiem Tesero trasē sprinta kvalifikācijā klasiskajā stilā, kur Latvija pārstāvēta gan sieviešu, gan vīru konkurencē. Startēs Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe un Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs, Niks Saulītis. Turam īkšķus, lai kvalifikācijā izdodas iespraukties 30 labāko vidu un turpināt sacensības. Šodien arī sacensības biatlonā vīriešiem 20 km individuālajā distancē, kur trasē dosies visi četri mūsējie – Andrejs Rastorgujevs, Renārs, Birkentāls, Rihards Lozbers un Edgars Mise. Viens veterāns un trīs olimpiskie debitanti. Vēlot veiksmi sportistiem, uzklausām bijušo biatlonistu Gundaru Upenieku, kurš vēl nesen rīkoja Madonā IBU kausu junioriem. Šorttreka trasē 1000 metru kvalifikācijā startēs Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš ar mērķi tikt pēc iespējas tālāk. Šorttrekā izdzīvošana pati par sevi ir rezultāts, un nekas nav garantēts pat favorītiem. Māris Bergs treniņā uzklausīja Robertu Krūzbergu. Bet dienas noslēgumā daiļslidošana. Isajā programmā startēs pieredzējušais Deniss Vasiļjevs un tikai pirms dažiem mēnešiem par Latvijas pilsoni kļuvušais Fedirs Kuļišs. Uzklausām Denisu Vasiļjevu pēc treniņa.  

Naujausias Regioninio kibernetinės gynybos centro atliktas lyginamasis Rusijos puolamųjų kibernetinių pajėgumų tyrimas nuo 2022 iki 2025 m., analizavęs Rusijos kibernetines operacijas prieš Ukrainą, pateikia nerimą keliančias išvadas, kurios yra tiesioginis signalas ne tik Ukrainai, bet ir visam Vakarų pasauliui, įskaitant Lietuvą. Tai, kas vakar buvo chaotiški pavienių grupuočių išpuoliai, šiandien virto sistemingu, koordinuotu ir neatsiejamu hibridinio karo įrankiu. Ignoruoti šią transformaciją būtų strateginė klaida, galinti brangiai kainuoti tiek mūsų nacionaliniam saugumui, tiek verslui, įspėja advokatas, advokatų bendrijos „LawCorpus“ vadovaujantysis partneris Rokas Venslauskas.

Naujausias Regioninio kibernetinės gynybos centro atliktas lyginamasis Rusijos puolamųjų kibernetinių pajėgumų tyrimas nuo 2022 iki 2025 m., analizavęs Rusijos kibernetines operacijas prieš Ukrainą, pateikia nerimą keliančias išvadas, kurios yra tiesioginis signalas ne tik Ukrainai, bet ir visam Vakarų pasauliui, įskaitant Lietuvą. Tai, kas vakar buvo chaotiški pavienių grupuočių išpuoliai, šiandien virto sistemingu, koordinuotu ir neatsiejamu hibridinio karo įrankiu. Ignoruoti šią transformaciją būtų strateginė klaida, galinti brangiai kainuoti tiek mūsų nacionaliniam saugumui, tiek verslui, įspėja advokatas, advokatų bendrijos „LawCorpus“ vadovaujantysis partneris Rokas Venslauskas.Bandomasis laikotarpis ne vienam pradėjusiam dirbti kelia įtampą – tai laikas, kai tave vertina atidžiau, kai esi labiau susikoncentravęs, nes nori palikti gerą įspūdį ir įsitvirtinti užimamoje pozicijoje. Tačiau iš esmės tai laikotarpis, kai abi šalys – tiek darbdavys, tiek darbuotojas – gali įsitikinti, ar konkretus darbas tinka konkrečiam žmogui. Lygiai taip, kaip darbdavys gali nuspręsti, kad darbuotojas nėra tinkamas darbui, taip ir pats darbuotojas gali prieiti prie išvados, kad vis dėlto pasirinkta darbovietė jam nėra tinkama. Kas apie atleidimą iš darbo bandomuoju laikotarpiu žinotina abiem pusėms, kad vėliau netektų susitikti teisme? Komentuoja advokatų kontoros „Ellex Valiunas“asocijuotoji teisininkė, advokatė Kamilė Skrupskytė.Sparčiai besivystant technologijoms, tapo laisvai prieinamas mažmeninis investavimas į finansinį ir skaitmeninį turtą. O bet koks turtas, įgytas santuokos metu, laikomas bendrąja jungtine sutuoktinių nuosavybe ir skyrybų metu yra dalijamas. Kaip teks dalintis būtent finansinę ir skaitmeninę nuosavybę? Paaiškina advokatų kontoros „Pakėnas ir partneriai“partneris, advokatas Domas Pakėnas.Ved. Artūras Matusas

Vakar, 8. februārī, Latvijas kamaniņu braucējs Kristers Aparjods cīnījās par medaļu. Diemžēl palika tikai vienu soli vai, precīzāk sakot, vienu virāžu vai dažas kļūdas aiz pjedestāla vīriešu kamaniņu braukšanā. Kristers Aparjods kopvērtējumā izcīnīja 4. vietu. Arī otrs mūsu kamanu vīrs Gints Bērziņš neiztika bez kļūdām, taču beigās stabila 10. vieta. Notikumus un emocijas klātienē vēroja un fiksēja kolēģis Mārtiņš Kļavenieks. Viņš arī uzklausīja Kristeru Aparjodu pēc finiša. Sava kolēģa startu vērtē Latvijas izlases kamaniņbraucējs Kaspars Rinks. Par olimpisko čempionu kļuva vācietis Makss Langenhāns, kurš aizvadīja četrus ļoti labus un stabilus braucienus, sacensības noslēdzot ar kopējo laiku trīs minūtes un 31,191 sekunde. Par vicečempionu tika kronēts austrietis Jonass Millers, kurš kopsummā konkurentam piekāpās 0,596 sekundes. Mājinieks Dominiks Fišnallers izcīnīja bronzu, līderim zaudējot 0,934 sekundes. Šodien, 9. februārī, pirmie divi braucieni mūsu abām kamaniņbraucējām Elīnai Ievai Botai un Kendijai Aparjodei.  Vēl vakar pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē Latvijas komanda startēja jauktajā stafetē biatlonā., kopvērtējumā iegūstot 12. vietu. Startu vērtē Estere Volfa. Nākamie starti Latvijai biatlona trasē rīt, 10. februārī, kad vīri dosies 20 kilometru distancē.

Šiandien baigė galioti paskutinis JAV ir Rusijos branduolinių ginklų neplatinimo susitarimas. Vašingtonui nesutikus paskutinę minutę pratęsti Naujosios START sutarties, ribojusios Jungtinių Valstijų ir Rusijos dislokuojamų branduolinių galvučių skaičių, ekspertai jau svarsto, kad pasaulis gali pasinerti į naujas Šaltojo karo laikų ginklavimosi varžybas.Teisėsaugininkai atskleidė tarptautinį nusikalstamą tinklą, vykdžiusį šiuolaikinę vergovę ir didelio masto prekybą narkotikais. Įtarimai pareikšti 33 asmenims, nukentėjusiais pripažinti 22 asmenys. Grupuotė veikė itin ciniškai ir žiauriai, o aukų ieškojo tarp pažeidžiamiausių žmonių, dalis parduotų į vergiją – vaikai.„Man labai gaila, kad mūsų Seimo nariai bando Briuselį prilygint Maskvai“ - sako europarlamentaras Virginijus Sinkevičius, kalbėdamas apie Seime registruotą rezoliuciją dėl Europos Parlamento kišimosi į Lietuvos vidaus reikalus. Rezoliuciją Seimui teikia valdantieji.Keturios švietimo darbuotojų interesams atstovaujančios profesinės organizacijos ragina per artimiausius tris mėnesius parengti ir patvirtinti nacionalinę programą, skirtą mokytojų pritraukimui į švietimo sistemą, jų saugumo užtikrinimuiVis daugiau valstybių skelbia apie planus iki tam tikro amžiaus uždrausti socialinių medijų naudojimą. Vakar apie tai pranešė Ispaniją. Galimybę įvesti draudimus svarsto Graikija, Danija ir Austrija.Ved. Agnė Skamarakaitė

Alytaus metų apdovanojimai – vienas iš miestiečių mylimiausių ir labiausiai laukiamų metų renginių, kasmet suburiantis pilną salę žiūrovų ir kviečiantis drauge pagerbti miesto žmones bei jų darbus. Tai vakaras, kuriame susilieja pagarba, padėka ir iškilminga šventinė nuotaika.

Dėl prognozuojamų didelių šalčių kai kuriose mokyklose bus organizuojamas nuotolinis ugdymas.Pernai Lietuvos bendrasis vidaus produktas augo 2,8 proc. Tai skelbia Valstybės duomenų agentūra. Teigiama, kad didžiausią teigiamą įtaką BVP pokyčiui turėjo paslaugų sektoriaus veiklų rezultatai. 2024-aisiais Lietuvos BVP augo 3-imis procentais. Tuo metu demografinė situacija, kaip rodo praėjusių metų duomenys, šalyje toliau prastėjo.Jau greitai gyventojus ne visai maloniai nustebins šildymo sąskaitos už sausį. Tačiau dėl jų dydžio kalta ne tik žema temperatūra. Yra ir daugiau priežasčių, kodėl už sausį mokėsime gerokai daugiau nei pernai tuo pačiu metu.Ukrainai rengiantis artėjančioms šalčiausioms naktims, Jungtinių Valstijų prezidentas sako paprašęs Maskvos savaitei nutraukti atakas prieš Ukrainą. Rusijos prezidentas Vladimiras Putinas esą sutiko.Vakar vakare dalis Lietuvos vairuotojų susidūrė su neįprasta situacija ir įtarė esą sutrikusi GPS veikla. Paaiškėjo, kad išdarkytus žemėlapius dalis vairuotojų matė dėl didžiausio ir pirmo tokio masto žemėlapio vandalizmo atvejo Lietuvoje.Ved. Darius Matas

Vakar vakare dalis Lietuvos vairuotojų susidūrė su neįprasta situacija ir įtarė, esą sutrikusi GPS veikla. Paaiškėjo, kad išdarkytus žemėlapius dalis vairuotojų matė dėl didžiausio ir pirmo tokio masto žemėlapio vandalizmo atvejo Lietuvoje.Ved. Darius Matas.

Karolis Tiškevičius, Lukas Malinauskas ir Jonas Miklovas „BasketNews.lt podkaste” diskutuoja apie Vilniaus „Ryto” mačą su Stambulo „Galatasaray”, taip pat apie Memfio „Grizzlies” savininko nešvarų verslą. Tinklalaidės partneriai: – Saily - nauja eSIM paslauga rinkoje. Gaukite išskirtinę 15% nuolaidą „Saily“ duomenų planams! Naudokite kodą BASKETNEWS atsiskaitydami. Atsisiųskite „Saily“ programėlę arba apsilankykite https://saily.com/basketnews – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. – Atsirado papildomų išlaidų? Vartojimo paskola - vienam ar keliems poreikiams. Pildyk paraišką internetu ir sužinok kiek gali pasiskolinti: https://inbank.lt/paskola/paskola-vartojimo – CwB – Karūnos verti barmenai. Ilgametė patirtis ir aistra miksologijai leidžia mums profesionaliai aptarnauti vestuves, įmonių renginius bei privačias šventes. Siūlome individualius meniu ir nepriekaištingą aptarnavimą nuo pradžios iki pabaigos. Daugiau: https://cvbbarmenai.lt/ – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ Temos: Į kitą lygį pakelta studija (0:00); Įspūdį palikęs paskutinis Q&A podkastas (3:53); Tinkamą energiją pademonstravęs „Rytas” (9:15); Ar Walkeris pabaigs sezoną Vilniuje? (16:26); Su Gudaičiu rungtynių pabaigoje žemyn važiavęs „Rytas” (22:51); Pozzecco šou spaudos konferencijoje (25:04); Kaip vienas metimas keičia „Ryto” situaciją (28:50); Ko trūksta „Rytui”? (34:22); Kodėl Vilnius neužpildo arenos? (37:36); Karolis supažindina Eurovizijos aktualijomis (48:14); Kartu prieš visus (52:27); Kaip Pozzecco motyvuoja kitus (57:07); Ar aktualu Lietuvos trenerių reitingas? (1:04:31); Nuo Londono ir Dubajaus iki Lodzės (1:10:15); Vis dar negrąžintos „Wolves” skolos (1:13:07); Kaip „Grizzlies” savininkas finansuoja Rusijos karo mašiną (1:18:02); Mato Buzelio sprendimas dėl dėjimų konkurso (1:25:52); Kaip „Grizzlies” savininkas metė iššūkį Jordanui (1:40:52); Kaip Guoga žaidė prieš Sabonį (1:44:52).

Socialiniuose tinkluose aktyviai diskutuojama apie premjerės Ingos Ruginienės elgesį mišių metu. Vakar, minint 1863-1864 metų sukilimo metines, Vilniaus arkikatedros bazilikoje buvo aukojamos mišios, kuriose dalyvavo Lietuvos, Ukrainos ir Lenkijos prezidentai, dalis ministrų bei užsienio šalių diplomatai.Pirmoje eilėje sėdėjusi Inga Ruginienė išsiskyrė tuo, kad, kai reikėdavo atsistoti ar atsiklaupti, ji likdavo sėdėti. Premjerės atstovas teigia, jog Inga Ruginienė nėra tikinti ir praktikuojanti katalikė, todėl mišių metu religinių apeigų neatliko.Šia tema – pokalbis su religijos apžvalgininku daktaru Giedriumi Tamaševičiumi.

Ispanijos pareigūnai aiškinasi traukinių katastrofos aplinkybes. Vakar vėlai vakare, Pietų Ispanijoje susidūrus dviem traukiniams žuvo mažiausiai 39-i žmonės ir dar 170 sužeista. Avarijos aplinkybės vadinamos mįslingomis. Nuo bėgių nuvažiavęs traukinys buvo gana naujas ir patikrintas vos prieš kelias dienas. O katastrofa įvyko tiesioje, neseniai atnaujintoje bėgių atkarpoje.Seimo Liberalų sąjūdžio frakcijos narys Vitalijus Gailius inicijuoja Seimo Antikorupcijos komisijos posėdį, kad ši įvertintų Valstybinės mokesčių inspekcijos konfiskuotų automobilių pardavimo praktiką ir iš jos kylančias korupcines rizikas. Iki šiol dalis konfiskuotų automobilių buvo parduodami už akivaizdžiai mažesnę nei rinkos kainą, o pasiūlymai įsigyti turtą dingdavo per ypač trumpą laiką.Valdantieji pripažįsta, kad klydo skubos tvarka teikdami įstatymo projektą dėl LRT vadovo atleidimo tvarkos.Ved. A. Kavaliauskas

Kad jau atklydo žiema lyg iš tų laikų – kviečiame prisiminti naujosios bangos dainas, kokios skambėjo šaltą sausio mėnesį prieš keturiasdešimt metų Vakarų radijo stočių eteryje ir pasiekė mūsų kraštus. Grojaraštyje – ABC, Artists United Against Apartheid, Ginger Baker, Double, Aretha Franklin, David Grant & Jaki Graham, Pet Shop Boys, Steps Ahead, Utopia, Wham!Ved. Lukas Devita

Užsienio kultūros apžvalgoje – žvilgsnis į tarptautinę technologijų parodą „CES 2026“, kurioje pristatyti muziką skleidžiantys čiulpinukai, archeologų atrastas besišypsančios Medūzos atvaizdas bei pažintis su pirmąja „autistiška“ lėle – Barbe.Kaip fotografija gali kalbėti apie karus, genocidą, prievartą, netektis, kad tai netaptų dar vienu reportažu, o keltų klausimus ir verstų mus susimąstyti? Vieša diskusija „Istorijos įvaizdinimas fotografijoje“ šį vakarą vyks Nacionalinėje dailės galerijoje. Pokalbis su vienu iš diskusijos dalyvių fotomenininku Tadu Kazakevičiumi.Vakar vakare įvyko 7-oji Kultūros asamblėja, kurios dalyviai susitiko aptarti tolimesnius kultūros asamblėjos tikslus ir veiksmus. Apie tai plačiau – iniciatyvinės grupės narys Karolis Kaupinis.„Saulius buvo mūsų laiko, mūsų epochos ženklas“, sako režisierius Oskaras Koršunovas. Lygiai prieš 60 metų šią dieną Ramygaloje gimė aktorius, režisierius, dainų autorius ir atlikėjas Saulius Mykolaitis, šią žemę palikęs prieš 20 metų. Aktorių prisimins jo kursiokai Inga Šalkauskaitė, Alvydas Šlepikas ir Evaldas Jaras.Ved. Jolanta Kryževičienė

Vakar, 13. janvārī, bija Latvijas pirmizrāde lietuviešu režisora Karoļa Kaupiņa (Karolis Kaupinis) filmai "Janvāra gaisma". Datums nav izvēlēts nejauši. Filmas notikumu laiks un tematika cieši sasaucas ar Baltijas valstu vēstures lūzuma brīdi deviņdesmto gadu sākumā. Par filmu stāsta režisors Karolis Kaupinis. Ir jākož pretī, kā vien spējam – to darījām pirms 35 gadiem, ceļot barikādes pie stratēģiski svarīgajiem mūsu zemes objektiem, un tas jādara arī šodien, kad atkal dzīvojam laikā „pirms”, nevis „pēc”. Tā saka lietuviešu režisors un viens no redzamākajiem pilsoniskajiem aktīvistiem Lietuvas kultūras kopienā Karolis Kaupinis. "Janvāra gaisma" nav vēsturiska filma, bet stāsts par cilvēciska siltuma meklējumiem šī laika trauksmaino norišu fonā. Intervijā Kultūras rondo Karolis Kaupinis daudz un zinoši runā par vēsturi un mūsu atbildību nepieļaut pagātnes kļūdas. Filma "Janvāra gaisma" skatītāju aizved uz 1991. gadu, kad Lietuva vēl tikai nostiprināja savas valsts pamatus. Lietuviešu TV zvaigzne Daiva zaudē darbu, jo televīzijas ēku ieņem padomju karavīri. Nespējot citādi padzīt iebrucējus, viņa nolemj apmesties treilerī pie okupētās ēkas un izsludināt badastreiku. Streikam pievienojas vien daži cilvēki, un karavīri tam nepievērš ne mazāko uzmanību. Jau pēc diennakts kļūst skaidrs, ka cīņa par televīzijas atgūšanu ir gandrīz bezcerīga. Badam pieņemoties spēkā, streikotāji pamazām saprot, ka tas, pēc kā viņi patiesībā ir izsalkuši, ir atklātība un cilvēcisks siltums. Lietuviešu scenārists un režisors Karolis Kaupinis (1987) ir viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes Baltijas autorkino režisoriem. Viņa debijas spēlfilma "Nova Lituania" (2019) tika izrādīta festivālā Karlovi Varos, ieguva vairākas balvas un tika izvirzīta Oskara balvai 2021. gadā. Filma joprojām tiek izrādīta festivālos un ieguvusi četras starptautiskas balvas kategorijās Labākā filma un Labākais režisors. Arī režisora īsfilmas The Noisemaker (2014) un Watchkeeping (2017) ir starptautiski plaši novērtētas un izrādītas vairāk nekā 70 festivālos. Latvijas kinoteātros filmu izrādīs no 16. janvāra. Lietuviešu kinorežisors un scenārists Karolis Kaupinis ir viens no Lietuvas Kultūras asamblejas līderiem. Pērn decembrī viņš ar kolēģiem Viļņā rīkoja starptautisku demokrātijai veltītu forumu ar nosaukumu „Kā izlēkt no verdoša ūdens?”, kurā piedalījās pilsoniskās sabiedrības aktīvisti no Slovākijas, Ungārijas, Gruzijas un arī Latvijas. Kaupinis ir pārliecināts – lai mēs šodien nosargātu demokrātiju, ir jādarbojas kopā. Režisoru varēs satikt 16. janvarī kinoteātrī „Forum Cinemas”, kur notiks filmas īpašais seanss ar režisora dalību, filma būs skatāma arī „Splendid Palace” un „Kino Bize”.   „Janvāra gaisma” ir Lietuvas, Latvijas un Čehijas kopražojums, un Latviju šai komandā pārstāv producenti „Tasse film”. Latvijas profesionāļu ziņā bija filmas skaņas apstrāde, un savu roku tur pielicis arī komponists Matīss Čudars, kura vadībā Latvijas Radio bigbends filmai ieskaņoja arī leģendāro amerikāņu 30.gadu džeza zelta standartu „Moonglow”.

Kapčiamiesčio bendruomenei paprašius valstybės institucijų užtikrinti psichologų paslaugų prieinamumą ir emocinę pagalbą gyventojams, sveikatos apsaugos ministerija į Kapčiamiestį rengiasi siųsti mobiliąsias psichikos sveikatos specialistų grupes.Į Lietuvą atkeliavęs ciklonas vėl pažėrė daug sniego, daug kur pusto. Kelininkai įspėja, kad eismo sąlygos sunkios.Lietuvoje atšalus orams ir Lietuvą nuklojus sniegui, ypač aktualus tapo klausimas, kas privalo rūpintis sniego valymu daugiabučių namų teritorijose.Turkijoje šiomis savaitėmis vyksta tradicinis kupranugarių imtynių festivalis. Tai beveik 2,5 tūkst. metų skaičiuojanti tradicija, kuri ir šiandien Vakarų ir Pietvakarių Turkijoje sutraukia minias smalsuolių.Migracijos departamento vadovo poste Eveliną Gudzinskaitę šią savaitę pakeitė teisininkė Indrė Gasperė. Pasak vidaus reikalų ministro, migracijos departamentas šiandien veikia itin sudėtingoje ir dinamiškoje aplinkoje.Ved.Rūta KupetytėVed. Rūta Kupetytė

Nuo Naujųjų Metų gyventojai, nebenorintys kaupti lėšų antrojoje pensijų pakopoje, gali kaupimą stabdyti ir pinigus išsiimti. Šie pokyčiai aktualūs ne tik apsisprendusiems iš kaupimo išeiti, bet ir jame likti.Vakarų ir centrinę Europą užklupus žiemiškoms pūgoms, ne vienoje šalyje stojo automobilių, traukinių ir lėktuvų eismas. Amsterdame atšaukta daugiau nei 800 skrydžių, o žiemiški orai numatomi dar bent keletą dienų.Kol kai kuriuose miestuose vyrauja chaosas dėl gausaus sniego, atsigauna žiemiškų pramogų verslai. Slidinėjimo centrai atvėrė duris, į žiemos žygius kviečiami ir lygumų slidininkai bei žygeiviai. Aktualaus klausimo rubrikoje - kokias žiemos pramogas renkatės?Krašto apsaugos ministras Robertas Kaunas vakar su Jurbarko gyventojais kalbėjo dėl Tauragės karinio poligono plėtros planų. Teigiama, kad reikėjo nuraminti gyventojus ir išaiškinti, kiek plėsis poligono ribos, kokie veiksmai jame bus atliekami.Šiemet vyskupo Motiejaus Valančiaus metai - 225ąsias jo gimimo metines. Pirmasis pasakojimas iš Varnių, kur vyskupui teko ir gyventi, ir dirbti kunigų seminarijoje.Ved. Liuda Kudinova

Lietuvos kariuomenė fiksuoja plintančias melagienas ir dezinformaciją apie planus steigti poligoną Kapčiamiestyje. Melagingos žinutės apeliuoja į žmonių emocijas, manipuliuojama istorine atmintimi. Viešąją erdvę stebintys kariuomenės analitikai sako, kad kelių asmenų grupė dezinformaciją skleidžia ir oficialiuose Dzūkijos kanaluose.Nuo šių metų liberalizavus antrosios pakopos pensijų kaupimo sistemą leidžiant gyventojams iš jos pasitraukti ar atsiimti sukauptas lėšas, Lietuvos investicinių ir pensijų fondų asociacijos vadovas sako besitikintis, kad daliai žmonių pasitraukus iš sistemos, ilgainiui dalyvavimas sistemoje vėl augs.Prezidentas Gitanas Nausėda susitiko su Vokietijos kancleriu Friedrichu Merzu ir aptarė transatlantinius santykius bei pasirengimą priimti Vokietijos brigadą.Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas paskelbė, kad tautinių mokyklų pradinėse klasėse šiuo metu galiojanti tvarka, kai lietuvių kalbos pamokų yra mažiau nei gimtosios kalbos, prieštarauja įstatymams.Užsienio investuotojai į Lietuvą užsuka vis rečiau, rodo statistika.Vakarų ir centrinę Europą užklupus žiemiškoms pūgoms, ne vienoje šalyje stojo automobilių, traukinių ir lėktuvų eismas.Ved. Agnė Skamarakaitė

JAV sulaikytas Venesuelos lyderis Nicolas Maduro atgabentas į Niujorko teismą, kur išklausys jam pareikštus kaltinimus narkotikų terorizmu.Donaldas Trumpas siekia, kad didžiausi pasaulyje Venesuelos naftos resursai nepatektų į Kinijos rankas, ir tai ne pirmas prezidentas, kuris tvirtina Amerikos dominavimą Vakarų pusrutulyje.Pareigūnai neatskleidžia kam priklauso laivas, savaitgalį galimai nutraukęs ryšio kabelį Baltijos jūroje. Incidentą prie Latvijos krantų pirmieji užfiksavo Lietuvos pareigūnai, latvių policija pradėjo ikiteisminį tyrimą. Nors tai ne pirmas toks incidentas Baltijos jūroje, kol kas nėra duomenų, kad tai Rusijos darbas.Politikai toliau svarsto, kaip keisti LRT valdyseną. Seime šiandien įvyko trečiasis darbo grupės posėdis. Į jį pakviesta buvo ir LRT auditą atlikusios Valstybės kontrolės vadovė Irena Segalovičienė.Pernai dėl neatsargaus elgesio ant ledo žuvo šeši žmonės, šiemet jau fiksuoti du mirties atvejai. Tokius duomenis pateikia Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas.Ved. Andrius Kavaliauskas

Vakar pranešta, kad Kultūros asamblėjos iniciatyvinės grupės nariai Gintarė Masteikaitė, Arūnas Gelūnas bei Lietuvos jaunimo organizacijų tarybos prezidentas Umberto Masi buvo pašalinti iš projekto „Lietuva 2050“ komandos.Per Kalėdas Alytaus miesto teatras pristato premjerą „Teta, kada meilė išeis į kiemą?“. Spektaklio kūrėjai kviečia vaikus ir suaugusiuosius pasikalbėti apie jausmus.Ar įmanoma surasti ir išsirinkti konkrečiam asmeniui skirtą kultūros renginį?Radijo LRT KLASIKA laidų autorius ir pianistas Gintaras Januševičius pristato vienintelį kartą šįmet nuskambėsiantį koncertą „25 bisai“.Ved. Marius Eidukonis

Vakar pranešta, kad Kultūros asamblėjos iniciatyvinės grupės nariai Gintarė Masteikaitė ir Arūnas Gelūnas bei Lietuvos jaunimo organizacijų tarybos prezidentas Umberto Masi buvo pašalinti iš projekto „Lietuva 2050“ komandos. Tuo tarpu ISM universiteto rektorius Dalius Misiūnas atsisakė tęsti narystę Valstybės pažangos taryboje. Apie tai jie rašė savo „Facebook“ paskyroje.Savo ruožtu premjerės Ingos Ruginienės patarėjas Ignas Dobrovolskas teigė, kad nauja Valstybės pažangos tarybos sudėtis dar nėra patvirtinta.Valstybės pažangos taryba – tai Vyriausybės komisijos statusą turinti patariamoji institucija Vyriausybei ir Ministrui Pirmininkui valstybės ateities projektavimo ir jos pažangos klausimais. Tarybos veiklos tikslas yra telkti valstybės institucijų ir įstaigų bei visuomenės pajėgas valstybės ir visuomenės ateities raidai analizuoti, modeliuoti ir projektuoti, valstybės pažangos idėjoms skleisti ir su šiais klausimais susijusiems pasiūlymams Vyriausybei ir Seimui teikti.Apie tai diskutavo ISM universiteto rektorius Dalius Misiūnas, Vilniaus universiteto rektorius Rimvydas Petrauskas, Vyriausybės strateginės analizės centro vyriausiasis politikos analitikas Justinas Mickus ir premjerės Ingos Ruginienės patarėjas Tadas Vinokuras.Ved. Darius Matas.

Vakar sunegalavęs Seimo Kultūros komiteto pirmininkas Kęstutis Vilkauskas išleistas iš ligoninės, į darbą jis grįžti žada antradienį. Atšaukus komiteto posėdį, negalėjo įvykti ir plenarinis Seimo posėdis, kuriame vakar turėjo būti priimtos įstatymo pataisos, leidžiančios lengviau atleisti LRT generalinį direktorių. Kada jos bus priimtos, neaišku, taip pat neaišku, kaip toliaus dirbs atsistatydinti spaudžiama LRT taryba.Prieš šventes žmonės kaip patrakę puola rūpintis dovanomis ir kitais kalėdiniais pirkiniais. Nuo pietų miestuose jau susidaro spūstys, parduotuvės pilnos žmonių, vežimėliai – dovanų, o piniginės tuštėja greičiau nei planuota. Mokslininkai sako, kad perteklinis pirkimas nebūtinai reiškia silpną valią, nes pakliūname į psichologinius spąstus.Lietuvos informacinėje erdvėje aktyvėjantis automatizuotų profilių – vadinamųjų botų veikimas dažniausiai siejamas su priešiškų šalių įsikišimu. Tačiau ekspertai pažymi, jog kurti sau palankius „botų“ spiečius susigundo ir politiniai veikėjai. LRT Tyrimų skyrius išanalizavo tokius veikimo metodus.Aplinkos apsaugos departamento duomenimis, Lietuvoje daugėja leidimų nelaisvėje laikyti laukinius gyvūnus. Tačiau jų augintojai baiminasi privalomo eelninių gyvūnų ženklinimo įstatymo. Pasak augintojų, toks įstatymas itin apsunkintų verslą, o gyvūnams naudos neatneštų. Tuo metu netinkamai laikytus ar sužeistus gyvūnus globojančios organizacijos sako, kad laukinių gyvūnų augintojai turėtų būti atsakingesni.Ved. Liuda Kudinova

Raidījums Divas puslodes šoreiz ir neparakstāks, jo pārsvarā par krimināllietām un izmeklēšanas materiāliem. Divas lielas nozieguma ķēdes ir pievērsušas visas pasaules uzmanību, jo abām ir ļoti nepatīkamas sekas.  Ukrainu pēdējās dienās satricinājis liels korupcijas skandāls - tur atklāta plaša koruptīva shēma, kurā iesaistītas augstas amatpersonas, arī kādreizējais prezidenta Volodimira Zelenska tuvs biznesa līdzgaitnieks, kurš pāris stundas pirms sākās aizturēšanas, paspēja pamest valsti.  Otra lieta risinās Amerikas Savienotajās Valstīs. Atklājas arvien jauni fakti un liecības tā dēvētajā Epstīna lietā. Dzimumnoziedznieks, kurš Trampa pirmās prezidentūras laikā tika arestēts un cietumā izdarīja pašnāvību biju draudzējies ar virkni politikā un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, un arvien vairāk rodas jautājumi par viņa saistību ar pašu Donaldu Trampu. Vakar gan Kongress, gan Senāts praktiski vienbalsīgi nobalsoja, ka visas lietas materiāli ir jāpublisko. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēji - Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Epstīna lieta radījusi pamatīgu viļņošanos ASV 18. novembra vakarā ASV Kapitolijā varēja redzēt tādu vienprātību, kāda tur nebija novērota jau sen. Izņemot vienu kongresmeni no Republikāņiem, visi pārējie vienprātīgi balsoja par likumprojektu, kas uzliek par pienākumu Tieslietu ministrijai publiskot visus neklasificētos ierakstus, dokumentus, sarakstes un izmeklēšanas materiālus, saistītus ar Džefriju Epstīnu. Tūlīt pat balsojums sekoja arī Senātā, un tur visi senatori balsoja par. Epstīns bija amerikāņu uzņēmējs, kas bija izveidojis plašu seksuālās ekspluatācijas tīklu Savienotajās Valstīs. Pēc tam, kad viņš otrreiz tika arestēts, viņš 2019.gadā cietumā izdarīja pašnāvību. Vismaz tāda ir oficiālā versija, par kuru gan vairumam amerikāņu ir šaubas. Bet izmeklētāji gadu gaitā ir savākuši dažādus dokumentus un liecības, kas var mest ēnu uz daudziem, jo ir pamatotas aizdomas, ka seksuālo pakalpojumu izmantošanā ir piedalījusies virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Epstīna otrais arests un pašnāvība notika Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, un kopš tā laika interese par lietu nav rimusi. Patiesībā to ir aktīvi uzturējis arī pats Donalds Tramps, kurš pirmsvēlēšanu kampaņā apgalvoja, ka izmeklēšana ir atklājusi daudz nepatīkamu liecību par Epstīna saistību ar demokrātu politiķiem, tāpēc solīja, ka, viņam kļūstot par prezidentu, viņš visu cels atklātībā. Tomēr pēc ievēlēšanas Tramps apklusa. Toties publiskajā telpā parādījās arvien jaunas norādes, ka ar Epstīnu ir draudzējušies arī republikāņi, tajā skaitā savulaik pats Donalds Tramps. Notikumos aktīvi iesaistījās ASV kongresmeņi, un šajā rudenī kopumā ir publiskoti ap 30 tūkstoš dažādi dokumenti no lietas materiāliem, kas raisījuši vēl lielāku interesi. Viens no lielākajiem zaudētājiem līdz šim bijis britu princis Endrū, jo arī viņš ir vainots meiteņu seksuālā izmantošanām. Pirms mēneša viņam tika atņemti visi karaliskie tituli. Tomēr par Trampa attiecībām ar Epstīnu neskaidrību ir vairāk nekā gribētos. Tramps ir piedalījies Epstīna rīkotās pieņemšanās, ir savulaik arī nosūtījis viņam dzimšanas dienas dāvanu, taču vēlāk abi sastrīdējušies. Īsi pirms aresta publiskotajās sarakstēs redzams, ka Epstīns Trampu nodēvē par sliktu un bīstamu cilvēku. „Neviens nav tik slikts kā Tramps. Nevienas pieklājīgas šūnas viņa ķermenī…” tā raksta Epstīns. Pēdējās nedēļas laikā atklātībā nākusi Epstīna vēstule Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurā viņš lūdz palīdzību sazināties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Vēstule ir sūtīta pirms Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās Helsinkos. Tajā Epstīns liek noprast, ka viņam ir informācija par Trampu, kas varētu ieinteresēt Krieviju. Vai šāda tikšanās ir notikusi, nav zināms, taču ir vairākas norādes, kas liek domāt, ka Epstīna cilvēkiem ir bijuši arī citi kontakti ar Krievijas cilvēkiem. Kā zināms, Tramps tikšanās laikā ar Putinu bija ārkārtīgi labvēlīgs pret diktatoru, un daudzi izsaka aizdomas, ka Krievijai ir kompromats pret Trampu, kas liek ASV prezidentam būt labam pret Kremli. Kopš atkārtotas ievēlēšanas Donalds Tramps ir pretojies Epstīna lietas materiālu publiskošanai. Tomēr atklātībā nonākot arvien jaunām liecībām, neapmierinātība pieauga arī republikāņu pusē. Kad kļuva skaidrs, ka Kongress šonedēļ balsos par materiālu publiskošanu jebkurā gadījumā, Tramps beidzot mainīja savu retoriku un aicināja visus republikāņu kongresmeņus likumprojektu atbalstīt, sakot, ka šīm demokrātu spēlītēm vienreiz jāpieliek punkts. Tiesa, kā norāda paši kongresmeņi, neviens neliedza Trampam jau līdz šim uzdot ministrijai publiskot visus failus, un tam nevajadzēja parlamenta balsojumu. Tagad prezidentam ir jāparaksta likumprojekts, un ja viņš to izdarīs, tad tuvākajā laikā publiskajā telpā nonāks informācija, kas daudzos raisa milzu interesi. Sagatavoja Aidis Tomsons Prezidenta Zelenska nelāgie paziņas Korupcijas skandāls, kas pagājušajā nedēļā izvērtās Ukrainā, skar augstākā līmeņa valsts amatpersonas un arī prezidentam Volodimiram Zelenskim pietuvinātus ļaudis. Daudzviet notiekošais jau tiek dēvēts par nopietnāko un varas stabilitātei draudošāko korupcijas skandālu Zelenska prezidentūras laikā. Pirmdien, 17. novembrī, Ukrainas nacionālais antikorupcijas birojs un Speciālā antikorupcijas prokuratūra publiskoja informāciju par vairāku personu arestēšanu sakarā ar piecpadsmit mēnešus ilgā izmeklēšanas procesā atklātu korupcijas shēmu valsts enerģētikas sektorā. Privātuzņēmumi, kuri veikuši būvdarbus nacionālajai atomenerģijas kompānijai „Enerhoatom” piederošajās kodolspēkstacijās, maksājuši shēmas organizētājiem 10–15% no līgumu summas, pretējā gadījumā riskējot zaudēt pasūtījumus. Korupcijas apkarotāji arestējuši piecas personas un tur aizdomās vēl septiņas. Viens no arestētajiem ir kādreizējais vicepremjers Oleksijs Černišovs, kurš pirms tam pasludināts par aizdomās turamo vēl citā korupcijas lietā, kas saistīta ar kukuļņemšanu apmaiņā pret attīstītājiem izdevīgu zemes gabalu novērtējumu laikā, kad viņš bijis Ukrainas kopienu un teritoriju attīstības ministrs. Starp aizdomās turamajiem esot arī agrākā enerģētikas ministra Hermana Haluščenko bijušais padomnieks Ihors Miroņjuks, kompānijas „Enerhoatom” drošības dienesta priekšnieks Dmitro Basovs un citi. Kā galvenā persona no esošās valdības, uz kuru šī korupcijas skandāla sakarā krīt aizdomu ēna, ir pašreizējais tieslietu ministrs Haluščenko, kurš ilgāk nekā četrus gadus ieņēma enerģētikas ministra posteni premjerministra Denisa Šmihaļa kabinetā. Pagājušajā trešdienā, 12. novembrī, prezidents Zelenskis aicināja Haluščenko, kā arī pašreizējo enerģētikas ministri Svitlanu Hrinčuku demisionēt, ko abi arī nekavējušies darīt. Haluščenko pie tam paziņojis, ka par vainīgu sevi neuzskatot un esot gatavs aizstāvēties tiesā. Vakar abu ministru demisiju bija jāapstiprina parlamentam – Ukrainas Augstākajai Radai –, taču eksprezidenta Petro Porošenko vadītās frakcijas „Eiropas solidaritāte” deputāti fiziski bloķēja parlamenta tribīni, neļaujot Radai nobalsot. Porošenko grupējums pieprasa visa premjerministres Jūlijas Sviridenko kabineta demisiju. Starp korupcijas shēmā iesaistītajiem ir arī uzņēmējs Timurs Mindičs, kuram pagātnē bijuši visai cieši sakari ar prezidentu Zelenski. Mindičam pieder puse no īpašuma daļām producēšanas kompānijā „Studija Kvartāls 95”, kuras producētajos šovos tagadējais prezidents savulaik veidoja savu televīzijas karjeru. Kā tiek ziņots, Mindičs pametis Ukrainu 10. novembra rītā, dažas stundas pirms viņa dzīvoklī ieradušies Antikorupcijas biroja darbinieki. Sagatavoja Eduards Liniņš

Lietuvos futbolininkai šįvakar stos į kovą su Nyderlandų žvaigždynu: viskas įmanoma.

Seimas žemės ūkio ir maisto ūkio politiką pripažino strategiškai svarbia nacionaliniam saugumui.Švietimo, mokslo ir sporto ministrė susitiko su Lietuvos švietimo darbuotojų profesinės sąjungos atstovais aptarti pedagogų darbo užmokesčio kėlimo galimybių.Gydytojai dietologai skelbia, kad nepakankama sunkiai sergančių pacientų mityba blogina gydymo rezultatus ir didina mirštamumo riziką.Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis įvedė sankcijas savo buvusiam bendražygiui ir verslo partneriui Tymurui Mindičiui. Jam taikomos „asmeninės specialios ekonominės“ sankcijos, įskaitant ir turto įšaldymą. Taip pat sankcijos pritaikytos ir kitam verslininkui - Oleksandrui Cukermanui. Jie abu spėjo pabėgti iš šalies. Vakar po V. Zelenskio paraginimo atsistatydino į šį skandalą įsipainioję energetikos ir teisingumo ministrai.Lietuvoje pastaruoju metu daugiau imta diskutuoti apie netradicinius religinius judėjimus, kurie kartais pavadinami ir sektomis. Diskusijas įplėskė kelias dienas išdirbusio buvusio kultūros viceministro Aleksandro Broko istorija ir jo sąsajos su ritmologija.Kauno Dariaus ir Girėno stadione Lietuvos vyrų futbolo rinktinė žais kontrolines rungtynes su Izraeliu. Prieš susitikimą prie stadiono buvo organizuojamas protestas.Ved. Agnė Skamarakaitė

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Savukārt krievi paspēja izmēģināt jaunu spārnoto kodolraķeti. Tramps izteicies, ka viņu kodolzemūdene nav tālu no Krievijas krastiem. Retorikā spriedze ir atkal pieaugusi. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Svarīgākā tikšanās vēl priekšā - visvairāk tiek gaidīta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina saruna. Tā notiks rīt, 30. oktobrī. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas. Kaut arī ir īstenotas itin drakoniskas reformas ar solījumiem tās turpināt, prezidenta Havjera Mileja partija ir izcīnījusi pārliecinošu uzvaru. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un portāla "LSM.lv" žurnālists Ģirts Kasparāns. Trampam vienreiz pietiek, Putinam nav gana Vēl pagājušajā trešdienā Divu pusložu studijā spriedām, ka Donalds Tramps pret agresorvalsts vadoni Putinu ir skarbs tikai vārdos. Tomēr jau nākamā diena atnesa ziņu, ka Vašingtona pakļāvusi sankcijām divas lielākās Krievijas naftas kompānijas – „Rosņeftj” un „Lukoil”. Un lai arī ekspertu viedokļos dominēja atziņa, ka reālais posts Krievijas ekonomikai nebūšot nekāds lielais, tomēr gluži pēkšņais pavērsiens Baltā nama saimnieka politikā Kremlī acīmredzami radīja zināmu šoku. Līdz šim Tramps bija paudis, ka neķersies pie sankcijām pret Krievijas naftas ieguves nozari, iekams Eiropas Savienības valstis nepārtraukšot pirkt krievu naftu. Tomēr Putina taktika, ko grūti raksturot citādi, kā Amerikas līdera vazāšanu aiz deguna, acīmredzot ir pārsniegusi „sarkano līniju”, pārāk uzkrītoši bojājot ne vien Donalda Trampa garastāvokli, bet arī viņa prestižu. No Maskavas izskanējušais, ka Krievijas kompānijām noteiktās sankcijas izraisīšot strauju naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, neapstiprinās, ciktāl Persijas līča valstis ir gatavas kompensēt deficītu. Tiek ziņots, ka kompānija „Lukoil” sākusi izpārdot savus ārvalstu aktīvus. Var piebilst, ka nule arī Eiropa ieviesusi kārtējo sankciju paketi, kuras nozīmīgākā daļa ir sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu pārtraukšana līdz nākamā gada beigām. Kā Krievijas atbilde Rietumu ekonomiskajam spiedienam acīmredzot jāuztver pirmdienas paziņojums par jaunas raķetes sekmīgu izmēģinājumu, kuru vērojis pats Kremļa saimnieks. Jau 2018. gadā Putins ar pompu izziņoja šī ieroča izstrādi. Spārnotā raķete „Burevestņik”( „Vētrasputns”) esot unikāla, jo aprīkota ar kodoldzinēju, kas padarot tās lidojuma ilgumu un, attiecīgi, sniedzamību praktiski neierobežotu. Eksperti gan apšauba „Vētrasputna” spēju pārvarēt nopietnu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā telekanālam NBC News izteicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētījumu institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs, „galvenais iemesls, kāpēc neviens cits nav mēģinājis uzbūvēt kaut ko līdzīgu, ir tas, ka tam īsti nav nekāda pielietojuma”. Tikām ar daudz ordinārākām raķetēm un lidrobotiem Krievija turpinājusi graut Ukrainas civilo infrastruktūru. Tiek ziņots arī par vadāmo kaujas lidrobotu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem piefrontes zonā, kas ir klajš kara noziegums. Ukraina, savukārt, turpina sekmīgi graut Krievijas militārās rūpniecības objektus. Īpaši tiek atzīmēts raķešu trieciens Brjanskas Ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražoja sprāgstvielas un raķešu komponentus. Triecienā izmantotas britu ražojuma raķetes „Storm Shadow”, kas liecina, ka Ukraina saņēmusi sabiedroto atvēli lietot šos ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā. Donalda Trampa Austrumāzijas tūre Svētdien, 26. oktobrī, Donalds Tramps uzsāka savas otrās kadences laikā nepieredzēti plašu tūri pa Austrumāzijas valstīm. Vispirms viņš ieradās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kur risinājās Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits. Aukstā kara laikā šī organizācija tika radīta ar ASV atbalstu kā pretsvars padomju ietekmei reģionā, tagad tā pārtapusi diplomātiska dialoga un tirdzniecisku sarunu platformā. Kā tiek atzīmēts, Trampa klātbūtne nozīmīgi paaugstinājusi notikuma prestižu, savukārt viņš pats paspodrinājis savu miera nesēja tēlu, piedaloties nolīguma parakstīšanā starp Taizemi un Kambodžu. Jāteic, ka šajā gadījumā, kad jūlijā robežstrīds starp abām kaimiņvalstīm pārauga bruņotā konfliktā, Trampa piedraudējums vērst pret konfliktējošajiem ekonomiskās sankcijas patiešām veicināja karadarbības noplakšanu. Kualalumpurā noslēdzis dažas tirdzniecības vienošanās, Baltā nama saimnieks pirmdien, 27. oktobrī, ieradās Japānā, kur tikās vispirms ar imperatoru, bet pēc tam ar pagājušonedēļ amatā stājušos premjerministri Sanaji Takaiči, pirmo sievieti šai amatā. Mediji uzsver tikšanās izteikti laipno atmosfēru; tās laikā tika līgumiski apstiprinātas jau agrāk panāktās vienošanās – Japānas eksports uz ASV tiek aplikts ar 15% tarifu, un Tokija veido fondu 550 miljardu dolāru apjomā investīcijām Savienotajās Valstīs. Tāpat noslēgta vienošanās par stratēģiski svarīgu minerālu un retzemju metālu piegāžu kārtību. Visbeidzot šodien, 29. oktobrī, Baltā nama saimnieks ieradās savas tūres pēdējā un svarīgākajā pieturpunktā Dienvidkorejā, kur viņu uzņēma prezidents Lī Džejs Mjans. Sarunu centrā, protams, ir joprojām nenoslēgtā Savienoto Valstu un Dienvidkorejas tirdzniecības vienošanās. Tomēr tūres galvenais notikums ir ceturtdien plānotā Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kuras gaidās jau manāmi atdzīvojušies pasaules akciju tirgi. Protams, nozīmīgākais temats abu pasaules politikas supersmagsvaru sarunās būs iespējamā tarifu kara abpusēji pieņemama izbeigšana. Kā zināms, Ķīna kopš kāda laika šai procesā iedarbinājusi jaunu argumentu – savu retzemju metālu piegāžu ierobežošanu Savienotajām Valstīm. Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio kategoriski noraidījis spekulācijas, ka Vašingtona savu ekonomisko interešu vārdā varētu upurēt Taivānas neatkarību. Nav skaidrs, vai un kas šais sarunās varētu tikt spriests par Ķīnas īpašajām attiecībām ar Krieviju un iespējamo šīs ietekmes izmantošanu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Visdrīzāk jāpiekrīt tiem, kuri spriež, ka šai aspektā rītdiena nekādus būtiskus jaunumus nenesīs. Var piebilst, ka tikmēr, kamēr prezidents Tramps uzturas Austrumāzijā, kontinenta otrā malā sākusi ļodzīties viņa pirms trīs nedēļām sastutētā pamiera konstrukcija. Vakar vakarā Izraēlas premjerministrs Bejamins Netanjahu devis pavēli bruņotajiem spēkiem vērst aktīvus aviācijas triecienus pret Gazas joslas teritoriju. Vīrs ar motorzāģi Ar striktiem taupības pasākumiem valdībai maz cerību izpelnīties sabiedrības atsaucību, tomēr šķiet, ka Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam tas izdodas. Pēc pirmajiem diviem valdīšanas gadiem, kuru laikā īstenota radikāla valsts tēriņu mazināšana, svētdien, 26. oktobrī, notikušajās starpvēlēšanās Mileja vadītā partija „Brīvība virzās uz priekšu” guvusi pārliecinošu uzvaru. Kopumā šais vēlēšanās mandātus saņēma divdesmit četri no septiņdesmit diviem parlamenta augšpalātas – Senāta – deputātiem un sešdesmit četri no 257 apakšpalātas deputātiem, attiecīgi 13 senatoru un 64 apakšpalātas vietas tika prezidenta partijai. Šāds parlamenta sastāvs atvieglos viņam uzsāktā kursa īstenošanu – jaunus taupības pasākumus un ekonomikas regulējuma mazināšanu. Līdz šim prezidents samazinājis budžeta finansējumu izglītībai, pensijām, veselības aprūpei, infrastruktūrai un subsīdijām, kā arī atlaidis desmitiem tūkstošu valsts sektora darbinieku, taču opozīcijai izdevies, pretēji prezidenta gribai, palielināt tēriņus valsts augstskolām, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un bērnu veselības aprūpei. Līdzšinējā Mileja politika ļāvusi būtiski mazināt inflāciju, kas līdz tam sasniedza trīsciparu skaitļus, samazināt budžeta deficītu un atjaunot investoru uzticēšanos. Tomēr ir skaidrs, ka radikālās taupības politikas sekas ir bezdarba pieaugums, ražošanas sašaurināšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Tas viss liek runāt par recesijas risku. Šajā situācijā atbalstu Milejam sniedzis viņam simpatizējošais Donalds Tramps. Savienotās Valstis piesolījušas četrdesmit miljardus dolāru lielu kredītlīniju, taču tikai tādā gadījumā, ja esošais prezidents paliek pie varas. Visdrīzāk arī šim faktoram bijusi nozīme prezidenta partijas panākumos. Var piebilst, ka vēlēšanās piedalījušies nepilni 68% balsstiesīgo argentīniešu, kas ir zemākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā un tiek uzlūkots kā apliecinājums sabiedrības politiskai apātijai. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Dalis pastaruoju metu protestuojančių kultūros darbuotojų sako sulaukiantys spaudimo iš savo įstaigų ar savivaldybės vadovų to nedaryti.Beveik mėnesį dirbanti Vyriausybė – be dviejų ministrų. Vakar atstatydinta krašto apsaugos ministrė, o kultūros ministro ieškoma beveik tris savaites. Kaip vertinti Ingos Ruginienės ministrų kabineto darbą? Savo įžvalgas pateikė Vytauto Didžiojo universiteto Politikos mokslų ir diplomatijos fakulteto prodekanas, politologas Mindaugas Norkevičius.Lietuvos banko duomenimis, pernai valstybės parama maždaug 340 jaunų šeimų padėjo įsigyti pirmųjų būstų už keliasdešimt milijonų eurų. Tačiau norintys pasinaudoti subsidija sako, kad susiduria su problemomis – trumpu terminu sutvarkyti dokumentus ir ribota pasiūla regionuose. Socialinės apsaugos ir darbo ministerija sako, kad problemos žinomos.Kitąmet Lietuva gynybai skirs 5,38 proc. bendrojo vidaus produkto ir daugiausiai gynybai skirsiančių NATO valstybių. Kaip Lietuva atrodo Aljanso šalių kontekste ir ar tikrai visiems aišku, kokios išlaidos gynybai yra išlaidos gynybai, o kokios – galbūt ir ne? Pokalbis su Lietuvos ambasadoriumi NATO Dariumi Jauniškiu.Lenkijos ambasados Lietuvoje vadovas Grzegorzas Marekas Poznanskis sako, kad Lenkija nebijo Rusijos grasinimų, o svarbiausias prioritetas – karinės galios stiprinimas su kaimynėmis.Ved. Edvardas Kubilius.

Lietuvos ir Lenkijos prezidentai apžiūrės magistralinį kelią Kaunas-Marijampolė-Suvalkai, jungiantį Baltijos šalis su Lenkija bei likusia Europa.Aktualus klausimas. Žmonės tampa vis atsparesni kibernetinėms atakoms, tai rodo neseniai Nacionalinio kibernetinio saugumo centro surengtos pratybos.Lietuvoje įsikūręs startuolis pardavinėja vadinamuosius žmonių reputacijos paketus - duomenis iš socialinių tinklų. Dėl to piktinasi privatumo gynėjai, o Lietuvos valstybinė duomenų apsaugos inspekcija pradėjo tyrimą.Savivaldybės, kuriose veikia kariniai poligonai, džiaugiasi pagaliau sulaukiančios deramo centrinės valdžios dėmesio. Kitų metų valstybės biudžete šioms savivaldybėms numatoma skirti milijonines kompensacijas.Prancūzijos pareigūnai aiškinai vagystės populiariausiame pasaulyje Luvro muziejuje aplinkybes. Vakar pranešta, kad dieną į muziejų patekę 4 vagys per 7 minutes iš jo išnešė neįkainojamus karališkuosius juvelyrinius dirbinius.Ved. Edvardas Kubilius

Socialiniame tinkle „Instagram“ vaikai iki 13 metų netrukus nebematys jiems žalingos informacijos. Pasak „Instagramą“ valdančios bendrovės „Meta“, tokia naujovė įvedama siekiant labiau apsaugoti paauglius. Ar tai įmanoma?Aktualus klausimas. Ūkininkai socialiniuose tinkluose siūlo pirkti kviečius, kuriais būtų galima šildytis. Dalis ūkininkų atkreipia dėmesį, kad grūdų supirkimo kainos tokios žemos, jog jais galima kūrenti krosnis. Kaip vertinate tai, kad dalis ūkininkų parduoda grūdus krosnims kūrenti, o dalis žmonių tai iš tiesų daro?Pirmasis nepriklausomos Lietuvos vadovas Vytautas Landsbergis linki drąsos kovojant už valstybę. Pasak profesoriaus, Kultūros asamblėjos atsiradimas bei plėtimasis rodo, jog žmonėms įgriso melas.Daugėja žmonių, susiduriančių su skurdo rizika. Pernai skurdo riziką patyrė 21,5 proc. arba 620 tūkst. gyventojų. Tai beveik 1 proc. daugiau nei užpernai. Kodėl taip yra?Lietuviškų ginklų ir amunicijos gamintojai beldžiasi į valdžios duris ir prašo daugiau užsakymų, tačiau valstybė labiau žvalgosi į Vakarų kompanijas.Ved. Edvardas Kubilius

Kokią sumą Vyriausybė kitų metų biudžete numatė skirti gynybai. Kol kas nėra sukonkretinama, ar ši, penkis procentus Bendrojo Vidaus produkto gerokai viršijanti suma visa bus skirta tik gynybai, ar gynyba bus vadinami ir kiti valstybės poreikiai, pavyzdžiui, magistralinių kariniam transportui būtinų kelių taisymas, pasieniečių apginklavimas ir panašiai.Prokurorai nustatė, kad sprendimas abiturientams valstybiniuose egzaminuose pridėti po dešimt balų prieštarauja įstatymams, konstituciniams teisėtumo ir teisinio tikrumo principams. Tačiau teismuose viešojo intereso prokurorai nutarė neginti. Švietimo mokslo ir sporto ministerija sako, kad prokuratūra klaidina visuomenę, o opozicija ir kai kurie ekspertai ragina ministrę atsistatydinti.Briuselyje NATO šalių gynybos ministrams susirūpinimą kelia Rusijos vykdomi Europos šalių oro erdvės pažeidimai, mažėjantis Vakarų šalių karinės paramos Ukrainai mastas ir bendras aljanso pasirengimas dronų karybai.Asociacijos „Lietuvos krepšinis“ etikos, drausmės ir apeliacinė komisija išnagrinėjo drausmės bylą pagal Kamilės Nacickaitės–Van Der Horst skundą dėl Roberto Javtoko pasisakymų televizijos laidoje. Komisija nustatė, kad Javtokas, viešai atskleisdamas jautrias pareiškėjos asmeninio gyvenimo detales ir nekorektiškai pasisakydamas apie jos sutuoktinį, pažeidė Asociacijos „Lietuvos krepšinis“ etikos ir drausmės kodekso nuostatas. Atsižvelgdama į bylos aplinkybes, komisija skyrė Javtokui 858 eurų baudą.Ved. Liepa Želnienė

„Dalis mūsų tyrimų sutelkiama į tai, ką daro ir galvoja Rusijos žvalgybos tarnybos, ir dokumentai, kuriuos matėme, rodo, kad jos mano, jog pasaulis yra kare. Ir tas karas yra karštasis, ne šaltasis. Ir kuo greičiau likęs pasaulis tai pripažins, tuo geriau bus apsaugotas", LRT RADIJUI sako vienas ryškiausių Europos tiriamosios žurnalistikos atstovų Christo Grozevas. Jam šiais metais atiteko Europos metų žurnalisto apdovanojimas PRIX EUROPA festivalyje. Christo Grozevą kalbina Ieva Balsiūnaitė.

Lietuvos nacionalinio dailės muziejaus direktorius Arūnas Gelūnas penktadienį antisemitizmu pavadino „aušriečių“ lyderio Remigijaus Žemaitaičio komentarus apie jį. Įraše feisbuke R. Žemaitaitis spekuliavo A. Gelūno žydiška kilme ir kaltino jį perversmo valstybėje vykdymu.Nobelio taikos premija paskirta Venesuelos opozicijos lyderei Marijai Korinai Machado už kovą dėl demokratijos šioje skurdžioje ir susiskaldžiusioje šalyje.Vakar socialiniame tinkle „Facebook“ pasirodė nuotrauka, kurioje matyti, kad Vilniaus Šeškinės aikštėje nusidriekė eilė prie palapinės, kurioje, kaip teigiama, prekiaujama propagandiniais rusiškais leidiniais. Žurnalistų etikos inspektorius Dainius Radzevičius sako, jog dalyje tokių leidinių jau anksčiau buvo aptikta draudžiamų simbolių.Donaldas Trumpas pasiūlė pašalinti Ispaniją iš NATO, nes ji neva nevykdo jo reikalavimo didinti išlaidas gynybai. Kokios reakcijos Ispanijoje?Lietuvos savivaldybės su Krašto apsaugos ministerija pasirašė memorandumą kaip kompensuoti savivaldybėms už jų teritorijose veikiančius ar planuojamus karinius poligonus.Nauja mokslininkų ekspedicija nustatė, kad pastaraisiais metais Šveicarijos Alpėse esančio ledyno Gri paviršius nutirpo apie šešis metrus. Pasak specialistų, tai neįtikėtinas skaičius, keliantis nerimą. Jei pasaulinė temperatūra ir toliau kils, mokslininkai sako, kad didžioji dalis ledynų gali ištirpti per mažiau nei šimtmetį ir tai paveiks milijonų žmonių gyvenimą.Dviem pergalėmis Eurolygos turnyrą prieš praėjusio sezono finalininkus pradėję Kauno „Žalgirio“ krepšininkai šiandien bandys šią seriją pratęsti Vokietijoje rungtynėse su Miuncheno „Bayern“ komanda.Ved. Liepa Želnienė

Byung-Chul Han. „Nuovargio visuomenė“. Vertė Tomas Sodeika, išleido leidykla „kitos knygos“.Vakarų visuomenėje įvyko tylus paradigmos pokytis. MišeLio FukO aprašytą disciplinos visuomenę, kuri gimdė neįtinkančius kitus (nusikaltėlius, bepročius), pakeitė šiuolaikinė pasiekimų visuomenė. Jos šūkis: „Taip, mes galime!“ Čia tarpsta išsekę, persidirbę individai, negebantys džiaugtis savo darbo rezultatais. Laisva valia mes tapome išnaudotojais patys sau, o visuotinė prievolė „realizuoti save“ pasėjo depresiją, perdegimo sindromą, nerimo sutrikimus. Vienas skaitomiausių šiuolaikinių mąstytojų savo darbuose kritikuoja neoliberalizmą, demaskuoja šiuolaikinę „perdegimo“ kultūrą, analizuoja technologijų poveikį žmonių santykiams. Knygos ištraukas skaito aktorius Sergejus Ivanovas.

Raidījumā pievēršamies tam, kas notiek Ņujorkā, ANO Ģenerālajā asamblejā. Par organizācijas jubileju gan īpaši nerunāsim, bet nepārprotami lielie kari joprojām ir uzmanības centrā. Te īpaši jāpiemin Palestīna - virkne valstu šajās dienās paziņojušas, ka atzīst Palestīnas valstiskumu. Otrs lielais temats ir Krievijas izaicinošā uzvedība. Vakar daudzus kārtējo reizi pārsteigusi Donalda Trampa mainīgā retorika, savukārt NATO apsprieda, ko darīt ar Krievijas lidaparātiem, kas arvien biežāk pārkāpj NATO valstu robežas, turklāt pieaug dažādi cita veida sabotāžas gadījumi.  Tāpat pēdējās dienās daudz runāts par vārda brīvību Savienotajās Valstīs pēc konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka noslepkavošanas. Šis ir īpaši jūtīgs temats. Arvien biežāk medijiem nākas apsvērt, ko darīt, lai arī saglabātu raidīšanas licenci, bet nepazaudētu savu izteikšanās brīvību. Aktualitātes pasaulē komentē Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš un Latvijas Sabiedriskā medija korespondente ASV Ina Strazdiņa. Palestīnas valstiskums bez ASV atbalsta “Palestīnas atzīšana ir dāvana „Hamās”,” – tā 23. septembrī no ANO tribīnes teica ASV prezidents Donalds Tramps par vairāku valstu lēmumu atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālās asamblejas laikā. Kopumā Palestīnu šobrīd atzinušas vairāk nekā 150 pasaules valstis, un pēdējās dienās šim sarakstam pievienojušās Francija, Lielbritānija, Austrālija un Kanāda, kā arī virkne mazāku Eiropas valstu. Lai arī šis lēmums ir skaļš un arī vēsturisks, tomēr šie paziņojumi ir dziļi simboliski un saistīti ar arvien sarežģītāko civiliedzīvotāju situāciju Gazas joslā. Šo lēmumu mērķis ir nodrošināt, ka divu valstu risinājums turpina dzīvot. Izraēla uz šiem lēmumiem reaģēja nikni. Starp Telavivas amatpersonu paziņojumiem bija dzirdamas gan frāzes par to, ka nekādas Palestīnas nebūs, gan draudi anektēt Rietumkrastu kā atbildi šiem Rietumvalstu lēmumiem. Donalds Tramps turpina atbalstīt Izraēlu, kamēr eiropieši saka, ka Izraēlas stratēģija Gazā ir izgāzusies un cenšas parādīt diplomātiju kā alternatīvu scenāriju, lai pieliktu punktu gadu desmitu ilgajam konfliktam Tuvajos Austrumos. Jāpiebilst, ka šo soli atbalsta arī virkne arābu valstu, kas aicina „Hamās” teroristus nolikt ieročus un atdot tos Palestīnas pašpārvaldei. Par spīti arābu valstu atbalstam, analītiķi šo Francijas prezidenta Emanuela Makrona vadīto soli pretēji ASV vēlmēm sauc par riskantu.  Krievijas provokācijas rietumos pieaug Lai gan nav nekādu šaubu, ka Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle nekad neļaus pieņemt kādus sev neizdevīgus lēmumus, tomēr Igaunija pirmo reizi vēsturē pirmdien, 22. septembrī, lūdza padomei izskatīt Krievijas rīcību, tai pārkāpjot Igaunijas gaisa telpu. Pagājušās nedēļas nogalē trīs Krievijas iznīcinātāji vairāk nekā 10 minūtes lidinājās Igaunijas teritorijā, nereaģējot uz Igaunijas gaisa satiksmes kontroles brīdinājumiem. Dažas stundas vēlāk divi iznīcinātāji ļoti zemu pārlidoja Polijas urbšanas platformu Baltijas jūrā, kas gan atrodas ārpus Polijas robežām. Otrdien pēc Igaunijas lūguma tika sasaukta NATO sēde, lai konsultētos par tālāko rīcību. Arī turpmāk ikviens lidojošs objekts, ja tas pārkāps valsts robežu, tiks notriekts – tā par savu izlēmību rīkoties paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks, gan piebilstot, ka lidojums pār urbšanas platformu ir mazliet atšķirīgs stāsts. Tikmēr NATO konsultācijas vakar nekādu lielāku skaidrību nav viesušas. NATO turpināšot reaģēt uz Krievijas izaicinājumiem, citēju – „mūsu izvēlētajā veidā, laikā un jomā". Ko tas nozīmē, tas joprojām ir interpretācijas jautājums. Tiesa, ASV prezidents Donalds Tramps 23. septembrī presei atzina, ka, viņaprāt, NATO vajadzētu notriekt tās lidmašīnas, kas ielidojušas NATO valstu gaisa telpā.   Pēdējo nedēļu notikumi raisa arvien lielākas bažas par iespējamu vairāk vai mazāk negribētu, bet militāru sadursmi ar Krieviju. Tajā pašā laikā arvien biežāk var prognozēt provokācijas, kurās tiešā veidā vainot Krieviju nebūs iespējams, jo pirms tam jāveic izmeklēšana. Pirmdienas vakarā tika apturēta Kopenhāgenas lidostas darbība, bet otrdien no rīta to pašu piedzīvoja Oslo. Abu valstu lidostas teritorijā uzradās vairāki lielāka izmēra droni, kuri tur lidinājās, paralizējot lidmašīnu satiksmi. Šobrīd nav nekādu pārliecinošu pierādījumu, ka aiz šiem notikumiem stāv Krievija, tomēr līdzšinējie notikumi liek domāt tieši par šo. ASV vārda brīvības tumšā diena Vārda brīvība ASV bija viens no bieži piesauktajiem argumentiem pagājušajā gadā, kad abas partijas cīnījās par vēlētāju balsīm prezidenta un parlamenta vēlēšanās. Republikāņi un Donalds Tramps nekautrējās ar pārmetumiem demokrātiem, ka tie ierobežo noteiktu viedokļu paušanu, un virknei mediju, ka tie izplata melus un noklusē netīkamus viedokļus. Amerikā, atšķirībā no Eiropas, mediju polarizācija vienmēr ir bijusi normāla politikas sastāvdaļa, tāpēc arī pārmetumi plašsaziņas līdzekļiem, kas simpatizē pretējās nometnes politikai, nav nekas jauns. Tomēr pēdējā laika notikumi Savienotajās Valstīs ir līdz šim sen nepieredzēti. Amerikāņi vienmēr lepojušies, ka viņu valstī cenzūra nepastāv, un ikviens, tajā skaitā prezidents, ir kritizējams un parodējams, biežāk pat vairāk nekā citi. Tāpēc ziņas, ka valdošā vara varētu aizslēgt kādu no medijiem vai raidījumiem, daudziem liekas kaut kas ārpus pieņemamā. Vēstījums, ka viena no nacionālajām televīzijas kompānijām ABC pārtrauc Amerikā populāra šova rādīšanu, jo raidījuma vadītājs bija negatīvi izteicies par valdošo MAGA (Make America Great Again) kustību, daudzviet tika uztverta ar lielu satraukumu. Šī nav pirmā reize kopš Trampa nākšanas pie varas, kad runa ir par kāda raidījuma slēgšanu vai finansējuma atņemšanu medijiem. Taču šoreiz rezonanse izrādījās īpaši liela. Runa ir par Džimija Kimela vakara sarunu šovu, kurā raidījuma vadītājs bija vairakkārt kritiski izteicies par konservatīvo amerikāņu reakciju uz Čārlija Kērka slepkavību. Kimels ēterā sacīja, ka MAGA aktīvisti mēģina uz šīs slepkavības rēķina sev nopelnīt politisko kapitālu. Pēc raidījuma Federālās komunikāciju komisijas priekšsēdētājs Brendans Kars paziņoja, ka ABC filiālēm, kas pārraida Kimela šovu, tiks anulēta licence. Dažas stundas vēlāk uzņēmums "Nexstar", viens no valsts lielākajiem ABC filiāļu staciju īpašniekiem, paziņoja, ka Kimela šovu savās stacijās neraidīs. Un pēc tam raidstacija izplatīja paziņojumu, ka šovs tiek atcelts vispār. Lēmums izraisīja plašu reakciju. Vairāk nekā 430 kino, televīzijas un skatuves zvaigznes, kā arī komiķi, režisori un rakstnieki parakstīja Amerikas Pilsonisko brīvību savienības atklāto vēstuli, kurā Kimela šova apturēšana tika atzīta par ASV vārda brīvības tumšāko dienu. Starp parakstītājiem ir tādas Holivudas zvaigznes kā Merila Strīpa, Roberts De Niro, Bens Afleks un Toms Henkss. Acīmredzot, televīzijas kompānija šādu reakciju negaidīja. Pirmdien ABC paziņoja, ka atsāks Kimela šova pārraidīšanu. "Mēs pēdējās dienas esam aizvadījuši izsvērtās sarunās ar Džimiju, un pēc šīm sarunām esam nonākuši pie lēmuma otrdien atsākt viņa šovu,"  tā teikts paziņojumā presei. Vakar, 23. septembrī, šova pirmajam raidījumam pēc atgriešanās bija pievērsta milzīga uzmanība. Tajā pašā laikā virkne vietējo filiāļu joprojām ir atteikušās translēt šovu savā programmā, tā vietā izvēloties rādīt kaut ko neitrālāku.