Podcasts about romas kato

Salaspils Vissvētākās Jaunavas Marijas - Rožukroņa Karalienes Romas katoļu draudzes (baznīcas) koris “OREMUS”. - Kori pārstāvēs: Vita Timermane (kora diriģente); Ilze Logina (koriste - alts); Gita Kalniņa (koriste- alts); Laine Rekele (koriste- soprāns); Dzintra Romanovska (koriste- alts); Svetlana Dedele (koriste- alts) Muzikālais kalpojums Salaspilis draudzē. Kora "OREMUS" vēsture un patreizējās aktivitātes. Kora dalībnieku dzīves stāsti. Jaunu dalībnieku iesaistes iespējas.

Pievēršam uzmanību tam, kas notiek Romas Katoļu baznīcā un arī Vatikānā. Vecgada dienā mūžībā devās iepriekšējais pāvests Benedikts XIV. Viņa nāve pievērš skatu šai pasaulē mazākajai, bet salīdzinoši ietekmīgajai valstij. Otru raidījuma daļu veltām Gruzijai. Eiropas Parlaments ir aicinājis ieviest sankcijas pret Gruzijas premjerministru un viņam pietuvinātiem cilvēkiem, spriedzes pamatā ir bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili atrašanās Gruzijas cietumā. Valdošās partijas ģenerālsekretārs paziņojis, ka valsts ir gatava pat atteikties no virzības uz Eiropas Savienību, bet Saakašvili no cietuma neizlaidīs.  Aktualitātes analizē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes mācībspēku – docents Andris Priede un profesore Laima Geikina, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un Leonards Inkins. Pāvesta Benedikta otrā aiziešana 2022. gada pēdējā dienā savu mūža gājumu noslēdza Jozefs Aloizs Racingers, daudz plašāk pazīstams kā pāvests Benedikts XVI, Romas katoļu baznīcas galva no 2005. līdz 2013. gadam. Kardinālu konklāva ievēlēts pēc tam, kad mūžībā bija devies viņa priekšgājējs – harizmātiskais Jānis Pāvils II; pāvests Benedikts kļuva par pirmo vācieti šai amatā pēc teju tūkstoš gadus ilga pārtraukuma. Viņa ievēlēšana tika uzlūkota kā zināma Katoļu baznīcas tradicionālistiski orientētās ievirzes uzvara. Savas karjeras sākumā vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pavadījis kā akadēmisks teologs, viņš bija viena no nozīmīgākajām autoritātēm baznīcas doktrīnas jautājumos, pirms savas ievēlēšanas vadot Romas Kūrijas Ticības doktrīnas Svēto kongregāciju, savulaik pastāvējušās Romas inkvizīcijas institucionālo mantinieci. Tiek minēts, ka principialitāte un argumentācijas prasme, skaužot ticības maldus, savulaik sagādājusi šim ārēji atturīgajam vācietim iesauku „Dieva rotveilers”. Populārā līmenī visplašāk pamanītais Benedikta XVI solis bija daļēja t.s. Latīņu jeb Vecā rita mesas atgriešana apritē pēc tam, kad tā bija de facto noliegta kopš t.s. Jaunā rita mesas pieņemšanas 1969. gadā. Tomēr Romas katoļu baznīcas vēsturē šis pontifiks paliks pirmām kārtām ar savu atkāpšanos no amata 2013. gada februārī. Iepriekšējo reizi pāvesta atkāpšanās bija pieredzēta 1415. gadā, taču toreiz iemesls tam bija t.s. Lielā jeb Rietumu shizma – šķelšanās katoļu baznīcas iekšienē, kad vienlaicīgi no konkurējošām frakcijām bija ievēlēti veseli trīs pāvesti, un viņu atkāpšanās bija samierināšanās nosacījums. Par Benedikta XVI patiesu līdzinieku var uzlūkot pāvestu Celestīnu V, kurš, sabijis pāvestos nepilnu pusgadu un nespēdams nest varas smagumu, atkāpās no amata 1294. gadā, tātad vairāk nekā 700 gadus pirms Benedikta XVI. Kā savas atkāpšanās iemeslu Benedikts XVI minēja amata pildīšanai nepietiekamus fiziskos spēkus, tomēr viņa aiziešanu neizbēgami pavadīja spekulācijas par Vatikānā izplatīto korupciju un ar priesteru seksuāliem noziegumiem saistītiem skandāliem kā patieso iemeslu. Lai kā arī nebūtu, šī virsgana rīcība uzskatāma par visai revolucionāru soli, kas nepārprotami atspoguļo laikmetam raksturīgu pārmaiņu iespaidu arī uz tādu senās tradīcijās sakņotu institūciju kā Romas katoļu baznīca. Tagad nu Augstākais pontifiks emeritus, kā viņš tika oficiāli dēvēts pēc atkāpšanās, no mums atvadās pavisam, un viņa aiziešana atkal uzjundījusi viedokļus par pāvesta institūcijas raksturu un lomu mūslaiku pasaulē. Benedikta XVI sekotājs virsgana krēslā, pāvests Francisks, tiek daudzu uzlūkots kā pārlieku radikāls modernizētājs, pat dēvēts par kreisu ekstrēmistu. Ievērojot, ka arī viņam spēka gadi jau pasen aiz muguras, Vatikāna pakalns jau drīz var pieredzēt vēl vienu progresistiskās un tradicionālistiskās strāvas spēkošanās raundu. Glābjot cietumnieku Saakašvili 4. janvārī daudzviet Eiropā un citur pasaulē pie Gruzijas vēstniecībām pulcēsies protestētāji, pieprasot Tbilisi valdībai atvieglot ieslodzītā eksprezidenta Mihaila Saakašvili likteni. Bijušais Gruzijas prezidents atrodas apcietinājumā kopš 2021. gada oktobra, kad atgriezās dzimtenē pēc apmēram septiņus gadus ilgas trimdas, cerot uz viņa partijas Apvienotā Nacionālā kustība uzvaru pašvaldību vēlēšanās un plašu tautas atbalstu, kas neļautu varai īstenot viņam aizmuguriski piespriesto sešu gadu cietumsodu. Šīs cerības nepiepildījās. Cietumā Saakašvili uzsāka badastreiku, kuru pārtrauca pēc tam, kad varas iestādes piekrita viņu ievietot slimnīcā. Tomēr Saakašvili veselības stāvoklis šī gada laikā turpināja strauji pasliktināties, un novembrī parādījās ziņas, ka, iespējams, nopietni apdraudēta viņa dzīvība. Matu un nagu paraugos, kas tika iegūti pirms pāris nedēļām, kad Saakašvili apmeklēja viņa amerikāņu advokāts Massimo D'Andželo, esot konstatēts arsēns un dzīvsudrabs, un pastāv aizdomas, ka cietumā viņš varētu būt mērķtiecīgi saindēts. Eksprezidents strauji zaudē svaru un, kā liecina nesenākie videoieraksti, vairs nespēj normāli paiet. 14. decembrī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, aicinot Gruzijas varasiestādes atbrīvot Mihailu Saakašvili, lai viņš varētu doties ārstēties ārzemēs. Tā vietā, kā ziņots, ieslodzītais 29. decembrī pārvietots no civilās slimnīcas, kur tika turēts līdz tam, uz kara hospitāli. Mihails Saakašvili kļuva par Gruzijas prezidentu 2004. gada janvārī, pēc tam, kad t.s. Rožu revolūcija bija piespiedusi atkāpties no amata viņa priekšgājēju, kādreizējo Padomju Savienības ārlietu ministru Eduardu Ševardnadzi. Viņš bija tobrīd jaunākais valsts prezidents Eiropā, un īstenoja apņēmīgu un daudzējādā ziņā efektīvu politiku korupcijas apkarošanai un labas pārvaldības normu ieviešanai, nepārprotami iezīmējot Gruzijas orientēšanos uz tuvināšanos Eiropas Savienībai un NATO. Gan viņa nākšana pie varas t.s. „krāsainās revolūcijas” rezultātā, gan prorietumnieciskā orientācija padarīja Saakašvili ļoti netīkamu Vladimiram Putinam. Tiek pat minēts, ka Kremļa saimnieks uzskatot Gruzijas eksprezidentu par savu personisku ienaidnieku. 2008. gadā Krievijas Federācija īstenoja militāru agresiju pret Gruziju, smagi iedragājot mazākās kaimiņvalsts aizsardzības spējas un atraujot no tās separātiskos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionus. 2012. gadā Apvienotā Nacionālā kustība zaudēja vēlēšanās partijai „Gruzijas sapnis”, kuru bija nodibinājis miljardieris Bidzina Ivianišvili, un kuru daudzi uzskata par Kremļa īstenotu projektu. Zīmīgi, ka laikā, kad Mihails Saakašvili uzturējās ārzemēs, nedz Interpols, nedz vairāku valstu valdības neņēma vērā Gruzijas institūciju prasības par viņa arestu un izdošanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Krustpunktā Brīvais mikrofons Romas katoļu baznīcas bīskapu Andri Kravali.

Lūgšanu akcija “24 stundas Kungam” 12.un 13. martā visā pasaulē norisināsies lielā gavēņa iniciatīva “24 stundas Kungam”, kuras moto ir “Viņš piedod visas tavas vainas.” (Ps. 102, 3) Šo iniciatīvu ir aizsācis pāvests Francisks, un tā ik gadu norisinās piektdienā un sestdienā pirms ceturtās Lielā gavēņa svētdienas. Iniciatīvas “24 stundas Kungam” mērķis ir mudināt cilvēkus saņemt Izlīgšanas sakramentu, kā arī atgriezties pie Kunga intensīvā lūgšanā. Jau pērn šis pasākums daudzviet nevarēja norisināties, kā ierasts korona vīrusa izraisītās krīzes dēļ. Tomēr, Baznīca, atgādinot par šo akciju, aicina tajā ņemt aktīvu dalību atbilstoši apstākļiem. Pērn, uzsākot šo akciju, pāvests Francisks sacīja: “Es iedrošinu ticīgos vaļsirdīgi tuvoties Dieva žēlsirdībai grēksūdzē un īpaši lūgties par tiem, kurus ir skāris pandēmijas pārbaudījums. Esmu drošs, ka tur, kur nevarēs svinēt “24 stundas Kungam”, varēs izdzīvot šo gandarīšanas brīdi, lūdzoties personīgi.”

Lūgšanu akcija “24 stundas Kungam” 12.un 13. martā visā pasaulē norisināsies lielā gavēņa iniciatīva “24 stundas Kungam”, kuras moto ir “Viņš piedod visas tavas vainas.” (Ps. 102, 3) Šo iniciatīvu ir aizsācis pāvests Francisks, un tā ik gadu norisinās piektdienā un sestdienā pirms ceturtās Lielā gavēņa svētdienas. Iniciatīvas “24 stundas Kungam” mērķis ir mudināt cilvēkus saņemt Izlīgšanas sakramentu, kā arī atgriezties pie Kunga intensīvā lūgšanā. Jau pērn šis pasākums daudzviet nevarēja norisināties, kā ierasts korona vīrusa izraisītās krīzes dēļ. Tomēr, Baznīca, atgādinot par šo akciju, aicina tajā ņemt aktīvu dalību atbilstoši apstākļiem. Pērn, uzsākot šo akciju, pāvests Francisks sacīja: “Es iedrošinu ticīgos vaļsirdīgi tuvoties Dieva žēlsirdībai grēksūdzē un īpaši lūgties par tiem, kurus ir skāris pandēmijas pārbaudījums. Esmu drošs, ka tur, kur nevarēs svinēt “24 stundas Kungam”, varēs izdzīvot šo gandarīšanas brīdi, lūdzoties personīgi.”

Pasaulē dažādi tulko pāvesta Franciska teikto par homoseksuālu cilvēku tiesībām. Kā to sapratusi Latvijas katoļu vadība? Arī par citām tēmām - šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Kā jau piektdienā, apspriežam nedēļas svarīgākos notikumus. Diemžēl saslimstība ar Covid-19 nemazinās un tiek apspriesti jauni ierobežojumi, lai iespējami mazinātu inficēšanās risku sabiedriskās vietās. Tikmēr atbalsts civilo savienību likumam, kas juridiski aizsargātu arī viendzimuma pārus, par ko asas diskusijas notiek arī Latvijā, parādījies no pavisam negaidītas puses – par to dokumentālā filmā izteicies Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks. Runājam arī par politiska rakstura jaunumiem – nesaskaņām Zaļo un Zemnieku savienībā un izmaiņām Saeimas sastāvā. Aktualitātes raidījumā Krustpunktā komentē Latvijas Televīzijas žurnāliste Odita Krenberga, LV portāla žurnāliste Inese Helmane un "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnālists Bens Latkovskis.

Zbigņevs Stankevičs Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts (Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu kontrole saturu atbild SIA RNR LTD #mazakumtautības #SIF_MAF2020)

Šobrīd atbilstoši aizvadītajā svētdienā  Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", aizliegtas jebkādas reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties, kā arī jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Kā šajā Covid 19 ierobežošanas laikā pilnvērtīgi un tomēr attālināti svinēsim jau pavisam drīz gaidāmās Lieldienas jeb Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kas ticīgajiem saistās ar dievnamu apmeklējumu, par to raidījumā saruna ar Romas Katoļu baznīcas bīskapu Andri Kravali, Latvijas Pareizticīgo baznīcas virspriesteri Jāni Dravantu un Latvijas Republikas Tieslietu ministru Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija).    

Raidījumā Īstenības izteiksme skan vēsturnieku eseju cikls “VDK vēsture Latvijā”. Filozofe Solveiga Krūmiņa-Koņkova stāsta par baznīcas sadarbošanos ar Valsts drošības komiteju (VDK). Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces un bijušās VDK dokumentu izpētes komisijas locekles Solvitas Krūmiņas-Koņkovas tēma komisijas darbā bija baznīcas un VDK attiecības. Radio esejā neliels ieskats vēl nepublicētā pētījumā par baznīcas līdzdalību tā sauktajā miera kustībā un šīs kustības aizkulisēm 70.-80. gados. Ir zināms par vairākām tā dēvētām piesegorganizācijām, kuras faktiski veidojās un veica gan VDK, gan citu sociālistisko valstu drošības dienestu uzdevumus. Reliģisko lietu pilnvaroto arhīvā 70.-80.gadu dokumentos var atrast veselu kopu ar atskaitēm, kuras rakstījis Romas Katoļu baznīcas priesteris Leons Dzenis jeb Dzeiņs par savu līdzdalību tā sauktās Eiropas katoļu Berlīnes konferences darbā.

Svētrīts. Studijā Romas katoļu baznīcas priesteris, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Lielā Gavēņa otrajā svētdienā viņš aicina pārdomāt Jēzus apskaidrošanās noslēpumu. Šī diena baznīcā arī tiek saukta par Pārveidošanās svētdienu.

Skan jau simtais raidījums Septiņas dienas Eiropā. Šoreiz raidījuma fokusā Ziemeļvalstis. Skaidrosim, kāpēc pasaule cenšas atdarināt to sabiedrības modeļus un panākt līdzīgu iedzīvotāju apmierinātības līmeni. Vēl raidījumā saruna par Ziemeļu un Baltijas valstu astotnieku, kuru šogad vada Latvija. 2016. gada 1. janvārī Latvija pārņēmusi prezidentūru Baltijas valstu trīspusējās struktūrās Baltijas Asamblejā, Baltijas Padomē un Baltijas Ministru padomē, kā arī koordinējošās valsts pienākumus Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā "Nordic-Baltic Eight" (NB-8). Runājam arī par drošības prioritātēm mūsu reģionā, par nesen izvirzīto Somijas - Zviedrijas aizsardzības ūnijas ideju un abu valstu neiekļaušanos, bet mērķtiecīgu tuvināšanos NATO. Raidījuma viesis: Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais. ​ Rubrika "Komentārs": Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs komentē šogad plānoto Mātes Terēzes iecelšanu svēto kārtā.  "The Economist”: Ziemeļvalstis - "nākamā supermodele” Ziemeļvalstis, kuras sastāv no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes, jau vairākus gadus tiek daudzinātas par paraugu citām pasaules valstīm. Laikraksts “The Economist” mūsu ziemeļu kaimiņus nosaukuši par “nākamo supermodeli” un saviem lasītājiem iesaka, gadījumā, ja nākamajā dzīvē viņiem lemts būt vidējiem talantiem apveltītiem un ar tik pat vidējiem ienākumiem, atdzimt kādā no Ziemeļvalstīm. Tās ir mazas, bet ļoti spēcīgas un ļoti laimīgas valstis. Pagājušajā nedēļā iznāca kārtējais laimes Apvienoto Nāciju organizācijas sastādītais tops un Ziemeļvalstis, kā ierasts, atrodas topa pirmajā desmitniekā; to varētu pat uzskatīt par daļu no Ziemeļvalstu publiskā tēlā. Par laimīgāko valsti kārtējo reizi atzīta Dānija. Ludvigs Lindstroms, Globālās laimes organizācijas prezidents, kurš ir dzimis Zviedrijā,  intervijā CNN kā vienu no spēcīgākajiem ziemeļnieku laimes noslēpumiem minēja demokrātiju. “The Guardian” rakstā par Ziemeļu laimi atklāj šīs laimes ēnas puses, kas savukārt pasaules laimes reitingā neparādās - dāņi ir otrie lielākie antidepresantu patērētāji pasaulē, turklāt ar milzīgiem personiskajiem parādiem. Somijā uz Rietumeiropas fona ir ļoti augsta slepkavību statistika, un alkohols ir galvenais nāves cēlonis somu vīriešiem. Bet Zviedrijā ir augsts jauniešu bezdarba līmenis – 18,8%. Savukārt kā pozitīvo var atzīmēt to, ka no piecām Ziemeļvalstīm tikai vienā – Islandē, studentiem par mācībām jāmaksā. Liels nopelns ziemeļnieku laimei ir sociālā un finansiālā stabilitāte, veselības aprūpe, drošības spilveni pabalstu izteiksmē un bezmaksas izglītība gandrīz visās Ziemeļvalstīs. Protams, lai to visu nodrošinātu valstīm ir jābūt ar lieliem ienākumiem un to nodrošina viens no augstākajiem nodokļu slogiem pasaulē. Katrā no valstīm tie, protams, atšķiras, un piemērotais iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir progresīvs un, piemēram, Somijā var pārsniegt pat 60%. Tā pat piemērojamas arī dažādas nodokļu atlaides un pabalsti cilvēkiem ar mazākiem ieņēmumiem.  

Pauls, Gunta, Andris. Didzis un Ojārs diskutē par ugunsgrēkiem, Romas Katoļu Baznīcas svētajiem, medību likumiem un vilkiem, Edvarda Snoudena dzīvi Krievijā un Eiropas Savienības ceļu uz vienoto nodokļu sistēmu. Novilkt: Fails | Torrents