Podcasts about biznesa

Krievijas un Ukrainas potenciālās sarunas Turcijā. Tramps devies uz Tuvo Austrumu reģionu. Izraudzīts jaunais pāvests. Kardinālu Robertu Frensisu Prevostu turpmāk pazīsim kā pāvestu Leonu XIV. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un politologs Andis Kudors. Prezidenta Trampa "zelta maršruts" 13. maijā Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps uzsāka savu pirmo nozīmīgo ārvalstu turneju, ierodoties Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā. Faktiskais Saūdu monarhijas valdnieks – kroņprincis Muhammeds – sagaidīja nozīmīgo viesi pie lidmašīnas trapa. Laikam gan nav otra valsts galvas, kuru ar pašreizējo Baltā nama saimnieku saistītu tik ilga savstarpēja politiska un finansiāla atbalsta vēsture. Tramps amortizēja amerikāņu likumdevēju niknumu pret Muhammedu pēc publicista Džmala Kašogi noslepkavošanas, kam pavēli diezgan nepārprotami bija devis kroņprincis, savukārt pēc 2021. gada 6. janvāra Kapitolija demolēšanas, kad Trampu klans ASV biznesa aprindās bija kļuvis par izraidītajiem, Saūdu karaļnams ar gatavību iesaistījās daudzmiljonu kopprojektos. Prese prezidenta tūres sakarā uzskaita viņa ģimenes biznesa intereses visās apmeklējamajās valstīs, kamēr Baltais nams steidz noliegt jebkādas aizdomas par interešu konfliktu. Biznesa sakari, investīcijas – tāds ir tūres pamatakcents. Avioindustrija, kodolenerģētika, mākslīgais intelekts, militārā ražošana. Delegācijas sastāvā ir Īlons Masks un vēl pāris desmiti nozīmīgu investīciju, digitālo tehnoloģiju u.c. kompāniju vadītāju. Šodien, 14. maijā, Rijādā Trampam cita starpā paredzēta tikšanās ar jauntapušā Sīrijas režīma līderi Ahmedu aš Šarā, kuram prezidents, visdrīzāk, pavēstīs par Asada diktatūras laikā noteikto sankciju mīkstināšanu. Tālākais Baltā nama saimnieka ceļš vedīs uz Kataru, kuras varasvīri esot sadomājuši uzdāvināt viesim jaunu prezidenta aviolaineri, iekārtotu ar austrumu šeiha cienīgu vērienu un stilu. Šī ekstravagantā velte jau sacēlusi pamatīgu troksni Amerikā, jo opozīcijas un arī dažu valdošās partijas pārstāvji to uzlūko kā klaju korupciju. Visbeidzot pēdējais plānotais vizītes punkts ir Apvienotie Arābu emirāti. Tā vien šķiet, ka Tramps apzināti met līkumu reģiona sāpīgajiem krīžu punktiem. Viņa maršrutā nav Izraēlas, kuras problemātika šķiet teju pagaisusi no Ovālā kabineta dienaskārtības. Nav plānota arī pietura Omānā, kur jau kādu laiku risinās Savienoto Valstu un Irānas delegāciju sarunas par Irānas kodolprogrammas likteni. Tiesa, kad aktualizējās iespēja, ka ceturtdien, 15. maijā, Stambulā varētu tikties Volodimirs Zelenskis un Vladimirs Putins, Tramps izteicās, ka arī varētu tur iegriezties un piebiedroties sarunai. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka minētā karojošo valstu līderu tikšanās tiešām varētu notikt. Izaicinājumu domino Kā zināms, pirms t.s. Uzvaras dienas svinēšanas Krievijā tās vadonis Vladimirs Putins nāca klajā ar priekšlikumu trīs dienu ilgai uguns pārtraukšanai, uz ko no Kijivas sekoja atbilde, ka neredz tam jēgu. Tā vietā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosināja noslēgt trīsdesmit dienu pamieru, kas būtu reāls pamats miera sarunu uzsākšanai. Tomēr Kremlim šobrīd acīmredzot šķiet parocīgāk turpināt karadarbību, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavošanu. 10. maijā Kijivā ieradās četru Ukrainas sabiedroto – Francijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas – valdību vadītāji, un šīs tikšanās rezultāts bija sestdien izskanējusī kategoriskā prasība Krievijai: līdz pirmdienas vakaram pārtraukt uguni vai arī rēķināties ar jaunām nopietnām sankcijām. Par šo pozīciju telefoniski esot informēts arī prezidents Tramps, kurš tai piekritis. Kremļa reakcija bija prognozējama – runasvīrs Dmitrijs Peskovs intervijā telekanālam CNN paziņoja, ka viņa valdība nepakļaušoties kādiem ultimātiem. Tomēr svētdienas, 11. maijā, vakarā sekoja Maskavas atbildes gājiens – Vladimirs Putins nāca klajā ar ierosinājumu bez iepriekšējiem nosacījumiem sākt tiešas sarunas starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem. Sarunām būtu jāsākas 15. maijā Stambulā, pie kam Krievija tās traktē kā turpinājumu 2022. gadā notikušajam sarunu posmam, kurā Kremlis faktiski izvirzīja Ukrainai kapitulācijas prasību. Ar līdzīgiem uzstādījumiem plānoto sarunu sakarā jau nācis klajā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Tomēr arī Putina sarunu piedāvājums nepalika pēdējais. Gluži kā domino spēlē puses liek galdā arvien jaunus priekšlikumus, un pirmdien prezidents Zelenskis paziņoja, ka labprāt tiksies ar Putinu, ja vien Krievijas diktators pats ieradīsies Stambulā. Izpaužoties šai ziņai, par savu iespējamo klātbūtni izteicās arī prezidents Tramps. Jau iepriekš tika pieteikts visai respektabls Savienoto Valstu delegācijas sastāvs – uz Stambulu plāno doties valsts sekretārs Marko Rubio un īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Keits Kellogs. Šobrīd gan nekas neliecina, ka Putins tiešām būtu gatavs rīt ierasties Turcijā, savukārt prezidents Zelenskis paziņojis, ka ar kādu zemāka ranga Krievijas pārstāvi sarunas nevedīs. Habemus papam 8. maijā biezu baltu dūmu vērpetes no Siksta kapelas skursteņa pavēstīja, ka Romas Katoļu baznīcas galva, 267. pēc skaita, ir izraudzīts. Par jauno pontifiku kļuvis kardināls, kura vārds nefigurēja iepriekš publiskotajos ticamāko kandidātu sarakstos – Roberts Frensiss Prevosts, līdzšinējais Vatikāna Latīņamerikas lietu komisijas un Bīskapu lietu dikastērijas, respektīvi, par bīskapu iecelšanu atbildīgās institūcijas vadītājs. Turpmāk mēs viņu pazīsim kā pāvestu Leonu XIV. Viņš ir pirmais Romas pāvests, kurš dzimis Savienotajās Valstīs un ir ASV pilsonis, otrais pēc sava priekšgājēja pāvesta Franciska, kurš dzimis Jaunajā pasaulē, un otrais, kuram dzimtā ir angļu valoda. Dzimis Čikāgā 1955. gadā, lielu līdzšinējā mūža daļu priesteris Prevosts pavadījis Dienvidamerikas valstī Peru, vispirms astoņdesmito gadu otrajā pusē vairākus gadus kalpodams kā Svētā Augustīna ordeņa misionārs, bet no 2014. līdz 2023. kā Čiklaijo provinces bīskaps. Starplaikā viņš darbojās minētā ordeņa amatos dzimtajā Čikāgā, līdz 2001. gadā tika ievēlēts par ordeņa galvu – ģenerālprioru. Kā zināms, savu amata vārdu pāvesti izvēlas paši, un izvēles motīvs parasti ir kāda priekšgājēja personība, kas jaunajam pontifikam šķiet iedvesmojoša un atdarināšanas cienīga. Kā var lasīt medijos, Leonam XIV tāds ir pirmām kārtām 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs valdījušais Leons XIII – pāvests, kurš tiecās tuvināt katoļu baznīcu sava laika sociālo problēmu risināšanai. Aktīvi oponēdams tolaik popularitāti gūstošajam marksismam, Leons XIII tajā pat laikā aicināja apzināties zemāko šķiru ļaužu cilvēcisko vērtību, pieprasīja cieņpilnu attieksmi pret ikvienu sabiedrības locekli, kļūdams par vienu no kristīgās demokrātijas virziena idejiskajiem pamatlicējiem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Šajā CILVĒKJAUDA BIZNESĀ epizodē tiekamies ar Ievu Treiju, Finday.lv līdzdibinātāju un Labs of Latvia redaktori. Sarunas mērķis ir parādīt komunikācijas spēku biznesa veidošanā un tā ietekmi uz biznesa izaugsmi. Ievas ieteikumi noderēs kā atspēriena punkts, ja domā par sava uzņēmuma izveidi un ja vēlies izkļūt no ierobežojoša uzskata par Baltijas valstīm kā biznesa "sērdienīšiem".Ieva parādīja "zirnekļa efekta" nozīmi uzņēmumu un sabiedrības attīstībā. Viņa pieminēja praktiskus padomus, kā pārvarēt bailes par sevi komunicēt, kādi jaunuzņēmumi Latvijā gūst starptautiskus panākumus, un kādas atbalsta vides pieejamas Latvijā. Ieva aicina ikvienu uzdrošināties runāt par savām idejām, pat ja tās sākotnēji varētu šķist nepietiekami labas.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Ieteiktos resursus un saites uz tiem atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI00:00 Ievads - Ieva Treija no Finday.lv02:38 Kā Ievas darbs biznesa informācijas apkopošanā var noderēt citiem, it īpaši, ja interesē dažādas biznesa iespējas06:50 https://labsoflatvia.com/ - projekts jaunām biznesa idejām un to popularizēšanai10:21 “Nu neesam mēs nekādi sērdienīši!” Jaunuzņēmumu vides veiksmes stāsti Balstijas valstīs.15:16 Par biznesa veiksmes faktoriem16:56 Kas ir “zirnekļa” efekts un kāds tam sakars ar uzņēmuma un sabiedrības izaugsmi22:06 Piemērs, kā un kāpēc uzņēmumumiem vajadzētu par sevi komunicēt plašāk26:36 Praktisks ieteikums, kā pārvarēt bailes publicēt vizuālo saturu ar sevi sociālajos tīklos28:23 Kādas ziņas cilvēkiem patīk lasīt - finday.lv pieredze30:21 Tendences un iespējas interneta komunikācijai par sevi33:28  Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums ps.lv/jauda34:27 Kāpēc ir vērts komunicēt par to, kas tevi interesē, arī ja tā ir ļoti specifiska tēma38:11 Par mēģināšanu darīt pat tad, ja nav vajdzīgo prasmju41:51 Ar kādiem jaunuzņēmumiem mēs Latvijā varam lepoties44:42 Kādas startup vides ir pieejamas Latvijā un ar ko tās savstarpēji atšķiras46:57 Mūsu “pašu čaļi no biznesa inkubatora”, kas ir nonākuši videospēļu nozares milžu TOP 10 50:02 Iedvesmojošs stāsts par jaunuzņēmuma panākumiem aizsardzības tehnoloģiju jomā, iegūstot Eiropas līmeņa inovāciju atzinību51:51 Pūļa finansējums kā izaugsmes iespēja savas trakās idejas attīstīšanai54:01 Zinātnes komercializācija un kā tajā var iesaistīties ikviens, kuru tas interesē58:07 Power-Up S

Saruna ar Armaggeddonu no PURVA METĀLS un ZIEMINIEKI - METĀLKĀSTS LV Podkāsts #176Šajā epizodē – pilnā garuma saruna ar Armaggeddonu, jeb Andreju Planderu, par viņa projektiem – PURVA METĀLS, ZIEMINIEKI u.c.! Šī saruna tika ierakstīta 2024. gada ceturkšņa sērijas kontekstā, lai parunātu par jauno Purva Metāla EP "Murgu Purvs", bet UZSVERAM, ka šī sērija nav satura atražojums, bet gan pilnā saruna, kurā aizrautīgi apspriežam Armaggeddona projektus (Purva Metāls, Zieminieki, Smagie Ķēe, Trejasmens un Velna Krusti), viņa saikni ar dabu un mitoloģiju, Augšciema tumšo auru un nozīmi, Purva Metāla nākotnes plānus un daudz ko citu!Purva Metāls pamazām no pilnīgas pagrīdes pārtapa par LV metāla scēnā jau atpazīstamu nosaukumu, un viņu jaunākais EP pārliecinoši ielauzās mūsu gada iecienītāko darbu augšgalā, tāpēc pacentāmies dabūt rokā internetā nesasniedzamo Armaggeddonu un šajā sarunā, iepazīstoties, uzzinām, cik ļoti dedzīgs metālists un mūziķis viņš ir... Rezultāts ir fanātiska, nūģīga un ļoti, ļoti interesanta saruna!Armaggeddona YouTube kanāls:https://www.youtube.com/@SuperPlandersArmaggeddona projekti...PURVA METĀLS:https://purvametals.bandcamp.com/https://open.spotify.com/artist/3sAWCPCsRqCjlwwapdYbbO?si=0bCe6rnySHe-SQCK93feaAZIEMINIEKI:https://zieminieki.bandcamp.com/SMAGIE ĶĒE:https://smagie.bandcamp.com/TREJASMENS:https://trejasmens.bandcamp.com/https://open.spotify.com/artist/1gZILw9tMPUNrMtLSYIjeu?si=bFiuuB_yTnS9FkcfbsBAiAVELNA KRUSTI:https://www.youtube.com/watch?v=t93mgJ_7_kU0:00 - Ievads7:04 - Purva Metāls "Veči Sēž" atskaņojums11:38 - Sarunas sākums, kā līdz tai nonācām13:12 - Kas ir Purva Metāls?15:19 - Saikne ar purviem16:19 - Purva Metāla stilistiskās iezīmes, ietekmes24:22 - Latviskums Purva Metālā un iedvesmas30:15 - Purvu stāsti un to mitoloģija37:13 - Augšciems, spoku stāsti, NLO42:50 - Zieminieku saikne ar Augšciemu45:34 - Zieminieku ierakstīšanās process51:54 - Spēka un gudrības gūšana mitoloģiskajā54:50 - Smagie Ķēe57:33 - Biznesa darījums (Mizantropium)1:00:05 - Jaunā "Murgu Purvs" EP uzslavas 1:02:19 - EP dziesmu konstrukcija, sastāvs devums, instrumenti1:06:56 - Klasiskās mūzikas ieteikumi metālistiem1:07:55 - Vokālā dažādība Purva metālā1:10:49 - Kad un cik ilgi abi albumi tapa? 1:12:56 - Segvārdi un anonimitāte Purva Metālā1:15:01 - Purva metāla paplašinātais sastāvs1:16:29 - Nākotnes plāni, fiziskais formāts, koncerti1:21:09 - Labu vārdu apmaiņa un izskaņas1:24:09 - Purva Metāls "Makrokosmoss" atskaņojumsMūsu organizētais Death Metal vakars:https://fb.me/e/4pMv22gFnIlgi lolots darbiņš, aicinam visus atbalstīt Baltijas metāla scēnu! Iztrakosimies un sadzersim ;)Šī gada ZOBENS UN LEMESS festivāls:https://fb.me/e/2uVYqdDuH10 gadu jubileja, 6.-8. jūnijs, jaudīgas grupas, tiekamies tur! SEKO Metālkāstam: https://www.facebook.com/metalkastslv Pašmāju un ārzemju metāla/roka jaunumi LRMA.LV: https://lrma.lv/​ Metālkāsts LV ir podkāsts latviešu valodā smagās mūzikas cienītājiem. Albumu apskati, dažādi topi, sarunas/intervijas, koncertu apskati u.c. jaunumi m/

Kļūsti par mūsu patreon un klausies epizodes LIVE ieraksta laikā un saņem pieeju vairāk kā 50 nedzirdētām epizodēm - https://www.patreon.com/BizeVala Iegādājies mūsu merch šeit - https://bizevala.lv/ Pieseko mūsu soctīkliem šeit - https://www.tiktok.com/@podkaasts_bizevalaa https://www.instagram.com/podkasts_bizevala

Mana pirmā epizode vienatnē, bez sarunbiedra. Tajā cenšos parādīt, kāpēc dažus mērķus ir tik viegli sasniegt, bet citi šķiet kā neiespējamā misija. Un piedāvāt vairākus risinājumus:- kā atšķirt savus patiesos mērķus, par kuriem degam, no tiem, kurus no mums sagaida (pat, ja tie esam paši, kuri tos no sevis sagaida);- kādi mērķi tevi PATIESI aizrauj (nevis tikai izskatās labi Instagram vai uz draugu fona);- kā izmantot progresu savā labā, pat ja šķiet, ka virzies uz priekšu pārāk lēni;- praktiskus soļus, kā uzdrošināties iet uz savu mērķi, pat ja izredzes to sasniegt ir mazas;Mans stāsts un pieredze tev noderēs, ja:- ir sajūta, ka ar svarīga mērķa sasniegšanu īsti netiec uz priekšu;- gribi sasniegt ko vairāk, bet nav skaidrs, ko no sirds vēlies un ko patiesībā gribi;- tev ir mērķi, kas šobrīd šķiet pārāk tāli vai nereāli;- vēlies dzīvot interesantāk, nevis samierināties ar to, kas tev vairs neder;- tev ir svarīgi savus "kaut es varētu" pārvērst par "es to izdarīju!"Ja vēlies pievienoties 5 sarunām ar pieprasītākajiem ekspertiem Cilvēkjaudā, pie kuriem ir grūti tikt, un uzdot viņiem savus jautājumus, tad piesakies šeit.Savukārt, ja tev būtu interesanti, ka es kādreiz izveidoju vēl kādu solo epizodi par jaudīgāku dzīvi, tad uzraksti man. Šis ir eksperiments. Vai tam kādreiz būs turpinājums, to noteiks, kādu atgriezenisko saiti saņemšu no Cilvēkjaudas klausītājiem.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:17 Jautājums, kuru uzdot, lai saprastu, vai mans mērķis mani tiešām interesē un ir mans10:33 Kā uzdrošināties gribēt vairāk, nekā tikai to, kas ir pieejams18:56 Kad uz leju velk “Labāk nesacerēties, lai pēc tam nebūtu sāpīgi”22:02 Kā atrast savas patiesās vēlmes un mērķus, tai skaitā - par darbu27:57 Atļaušanās izvēlēties citu līmeni savām attiecībām30:00 Kā nodefinēt vēlmes saistībā ar vitalitāti, veselību un enerģiju36:06 Pirmais būtiskais solis savu sapņu realizēšanā42:05 Kā gudri rīkoties ar tiem resursiem, kurus varam ietekmēt, un arī ar tiem, kurus tieši ietekmēt nevaram 47:24 “Saglabāt atvērtu attieksmi, ka man tas ir iespējams”48:49 Lauras pieredzes stāsts par to, kā šķietami neiespējamais kļuva iespējams59:44 Veids, kā būt ieguvējiem, neatkarīgi no tā, izdodas mērķi sasniegt vai nē1:03:00 Piemērs, kā Laura šo metodi izmantos sava nākamā mērķa īstenošanai1:06:11 Būtisks elements, kas jāņemt vērā, lai sapņu realizācija neiesprūst pusceļā; Hārvardas Biznesa skolas profesores pētījums1:26:08 Ļoti jaudīgs resurss mērķu sasniegšanā, kas tiek par maz novērtēts un pielietots1:38:09 Iespēja pievienoties Cilvēkjaudas pieprasītāko speciālistu izjautāšanā1:40:46 Kas ir tie cilvēki, kuriem izdodas ieviest pozitīvas izmaiņas savā dzīvē1:46:10 Uzņēmēju iespēja apsteigt savus konkurentus

Biznesa vidē ir sākusies konferenču sezona. Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsti par to, kā tām sagatavoties, kā tās izmantot, lai realizētu uzņēmuma mērķus un uz kādiem grābekļiem neuzkāpt, lai velti neizniekotu laiku.  Dažādas biznesa, nozaru konferences, izstādes, arī daļēji valstu organizētas ārvalstu biznesa vizītes ir vesela ekonomikas nozare. Platformas, kur tapt pamanītam, atrast jaunus partnerus, klientus, investorus. Rudens un ziemas sezona, var teikt, ir konferenču pļaujas laiks, spēj tik saprast, no kuras varētu būt kāda jēga un no kuras ne. Ir, protams, arī tādas, kurās nav šaubu, ja vien ir iespēja – ir jābūt. Piemēram, jaunuzņēmumiem tāda ir ziemeļvalstu lielākā konference Helsinkos „SLUSH”. Uz to šogad Rīgas investīciju un attīstības aģentūra ved veselu Latvijas jaunuzņēmumu delegāciju, kāpēc – stāsta  Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Saruna ar OAD dibinātāju un vadošo arhitekti Zani Teteri-Šulci un Asketic partneri un dizaineri Miķeli Baštiku.  Sarunā par to, kā atrast līdzsvaru starp radošo darbu un uzņēmējdarbību, kā zīmols palīdz veidot pašapziņu un pieteikt sevi globālā tirgū, un kāpēc pieticība ne vienmēr ir noderīga.

Aktualitātes pasaulē analizē "Tvnet" žurnālists, politologs, starptautisko attiecību speciālists Artūrs Bikovs un Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs. Pirmdien Francijas varasiestādes oficiāli apstiprināja informāciju, ka 24. augustā Parīzes Leburžē lidostā apcietināts ziņapmaiņas platformas Telegram radītājs un līdzdibinātājs, reizumis par „krievu Īlonu Masku” dēvētais Pāvels Durovs. Saskaņā ar izdevuma "Forbes" sniegtajiem datiem, Durovs šobrīd ir simtdivdesmitais bagātākais cilvēks pasaulē ar aktīvu kopvērtību apmēram piecpadsmit ar pusi miljardu ASV dolāru. Viņam tika izvirzītas apsūdzības divpadsmit punktos, tai skaitā saistībā ar bērnu pornogrāfijas izplatīšanu, narkotiku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu, būtiskas informācijas noklusēšanu izmeklēšanai un citām noziedzīgām darbībām. Lietas būtiskais iemesls ir platformas Telegram saturs, kas ir teju nekontrolēts un varas iestādēm nepieejams un tādējādi, pēc apsūdzības domām, padara Pāvelu Durovu līdzvainīgu noziedzīgās darbībās, kurām platforma tiek izmantota. Pāvels Durovs dzimis 1984. gadā toreizējā Ļeņingradā, filoloģijas profesora, senās Romas vēstures un literatūras pētnieka Valērija Durova ģimenē. Pāvela vecākais brālis Nikolajs ir izcils matemātiķis un programmētājs, un tiek izteikti pieņēmumi, ka viņa ieguldījums abu brāļu kopīgi radītajos tīmekļa produktos ir bijis izšķirošais. 2006. gadā Pāvels  ar izcilību pabeidza Sanktpēterburgas Valsts universitāti angļu filoloģijas un tulkošanas specialitātē, jau studiju laikā sevi apliecinājis arī programmēšanas, dizaina un tīmekļa projektu vadības jomā. Tūlīt pēc Pāvela studiju beigām, iedvesmojoties no nesen tapušā Marka Cukerberga garabērna Facebook, radās brāļu Durovu izveidotais sociālais tīkls VKontakte, līdz 2010. gada nogalei piesaistot vairāk nekā simts miljonus lietotāju, lielākoties Krievijā, Ukrainā un citās postpadomju zonas valstīs. Tad pienāca 2013. gada nogale ar dramatiskajiem notikumiem Kijivā, un Krievijas Federālais drošības dienests pieprasīja VKontakte vadībai nodot tā rīcībā datus par „Eiromaidana” kustības organizētājiem. Dažus mēnešus vēlāk, pārdevis savas daļas uzņēmumā, Pāvels Durovs pameta Krieviju. Drīz pēc tam viņš un brālis ieguva Karību salu pundurvalsts Sentkitsas un Nevisas pilsonību. Sākās viņa dzīves otrais posms ar jauno, vēl grandiozāko projektu – vairākplatformu ziņapmaiņas sistēmu Telegram. Tāpat kā VKontakte gadījumā Pāvels uzņēmās organizatoriskās struktūras vadītāja lomu. Sistēmas darbības centrs atrodas Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, un kopš 2021. gada Pāvels Durovs ir šīs Persijas līča valsts pavalstnieks, kā arī Francijas pilsonis. Tiek minēts, ka pēdējos gados viņš Francijā un vispār Eiropā gan uzturējies reti, it kā vairīdamies no šīs pasaules daļas. Līdz ar to viņa privātās lidmašīnas nosēšanās Laburžē un tai sekojošais arests strauji apaudzis ar versiju un pieņēmumu gūzmu. Kas vainas Telegram? Pirms trīs gadiem, 2021. gada augustā, ziņapmaiņas programmatūras Telegram lejupielāžu skaits pārsniedza miljardu, aktīvo lietotāju daudzums, ja ticam paša Pāvela Durova publiskotajam, pirms mēneša bija apmēram 950 miljoni. Lielākā „telegramistu” kopiena ir Indijā, tāpat to plaši lieto Krievijā, Irānā, Ukrainā un citur. Kā lielāko Telegram priekšrocību min tās hibrīdo raksturu – platforma lieti der ne vien lietotāju saziņai, bet arī dažāda multimediāla satura publiskošanai. Sistēmas līdzautors un vadītājs Pāvels Durovs to allaž pozicionējis kā tādu, kuras lietotāji var droši paļauties – viņu informācija nenonāks nevienas trešās personas, tai skaitā varasiestāžu, rokās. Viņa paša – režīma spiediena rezultātā Krieviju pametuša censoņa – reputācija šķiet kalpojam kā papildu arguments šim pieteikumam. Tomēr nu pienācis brīdis, kad jājautā – vai Telegram spožums nekļūs par tās radītāja un vadītāja postu? Platformas politika, visai nosacīti kontrolējot tur ievietoto saturu, padarījusi to par siltumnīcu, kurā zeļ visdažādākā veģetācija. No vienas puses, Krievijā un Irānā Telegram tiešām kalpo kā vārda brīvības kanāls. No otras – tikpat netraucēti tur līdz šim savu saturu varējuši izplatīt visu sugu politiskie radikāļi un citi margināļi, ieroču un narkotiku tirgotāji, bērnu pornogrāfijas izplatītāji un citu noziedzīgu nodarbju piekopēji. Lielā skaitā tur ganās arī Kremļa propagandisti, un, kā apgalvo daudzi novērotāji, ziņapmaiņas sistēmu iemanījušies izmantot arī krievu militāristi, ar tās palīdzību saņemot izlūkošanas ziņas un pat koriģējot artilērijas un raķešu triecienus. Vai par to visu var padarīt atbildīgu platformas radītāju un īpašnieku? Sniedzot atbildi uz šo jautājumu, Durova lieta nenoliedzami kļūs par nozīmīgu juridisku precedentu. Kā, komentējot situāciju izdevumā Politico [politiko], norāda nīderlandiešu žurnāliste Eva Hārtoga, Durovs varot rēķināties ar diviem faktoriem savā labā. Pirmkārt, ka Francijā tiesa būs taisnīga, otrkārt, ka process risināsies arī publiskajā un informācijas telpā. „Spriežot pēc viņa pagātnes, šai arēnai šovmenis Durovs ir gatavojies visu savu apzinīgo mūžu,” raksta Hārtiga.   Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Vai un kā Latvija varētu kļūt par tūristu iecienītāku galamērķi vasarā? Statistika uzrāda pozitīvas tendences, tomēr kā veicinām vai bremzējam tūrisma attīstību Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvo vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs. Ierakstā uzklausām Biznesa augstskolas "Turība" asociēto profesoru Ēriku Lingebērziņu.

Rīgas Tehniskās universitātes un tās Biznesa skolas studenti izstrādājuši zemūdens dronu izpētes darbiem. Kārtējais pierādījums, ka Latvija var! Taču kā tas jaunajiem profesionāļiem izdevās? Kur talkā nāk starptapu ekosistēma un kas tomēr vēl pietrūkst pasaules iekarošanai? Noskaidro pie Digitālo brokastu galda kopā ar "Submerge Baltic" līdzdibinātājiem Kārli Bērziņu un Tomu Rožkalnu. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ceturtais no četriem Datakom rubrikas raidījumiem radio Star FM. Šoreiz sarunā Datakom mārketinga vadītāja Gunita Keiriša, kas iepazīstina ar uzņēmuma rīkoto Biznesa Tehnoloģiju Dienu.

Šajā HR PODCAST PLUS epizodē nolēmām pacepties par aktuālu jautājumu - Dažādība un iekļaušana sabiedrībā un organizācijās. Tas, ka mēs nonākam pie diskusijām par jauno vecāku atgriešanos darba tirgū, dzimumu līdztiesības līdzsvarošanu un iespēju nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti, ir lielisks solis uz priekšu, jo tas nozīmē, ka problēmas sabiedrībā sāk izgaismoties. Bet ko ar to visu darīt? Ilze Medne kopā ar Elīnu Bulāni un Sabiedrības integrācijas fonda vadītāju Zaigu Pūci diskutēja par to:  - vai dažādības iniciatīvas ir patiesi efektīvas, jeb tiek lietots kā PR instruments - kāda ir šī brīža situācija ar dažādības un iekļaušanas procesiem organizācijās un sabiedrībā kopumā - kas nosaka to, ka dažādības kompetence ir veiksmīgi ieviesta un kad mēs varam teikt, ka tomēr šis process ir tikai uz papīra - kas ir galvenie šķēršļi dažādības un iekļaušanas iniciatīvu īstenošanai uzņēmumos, tostarp vadības apņemšanās trūkums un nepietiekama izpratne.Aicinām klausīties šo svarīgo sarunu un dalīties ar savām domām!Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze Vērts izlasīt:https://www.weforum.org/publications/global-gender-gap-report-2023/https://www.dazadiba.lv/  HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Loģikā un ekonomikā, politoloģijā un psiholoģijā, datorzinātnēs un bioloģijā - šajās un, iespējams, ne tikai šajās zinātņu nozarēs tiek pielietots kāds instruments - matemātiska metode ar nosaukumu “spēļu teorija”. Tie ir matemātiski modeļi, kas pēta konfliktus un sadarbību starp inteliģentiem un racionāliem lēmumu pieņēmējiem. Par spēļu teorijas pētījumiem vairāki zinātnieki ir saņēmuši Nobela prēmijas ekonomikā, un, pat ja šādas teorijas nosaukumu dzirdat pirmo reizi, nav izslēgts, kā ar tās izpausmēm dzīvē būsiet saskārušies paši vai vērojuši no malas, piemēram, kādos politiskos procesos. Kā spēļu teorija tapusi un ko tā nozīmē praksē, par to saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro ekonomists, jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš un fiziķis, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Mārcis Auziņš. Ikdienā noteikti būs dzirdēti tādi vārdu salikumi kā “psiholoģiskās spēlītes” vai arī “politiskās spēlītes”, ar to domājot kāda indivīda vai konkrēti kāda politiķa viltīgos gājienus, lai, piemēram, atbrīvotos no saviem konkurentiem un iegūtu labumu sev. Bet viss neaprobežojas tikai ar mūsu ikdienas teicieniem, jo nu jau vairākas desmitgades dažādās zinātņu nozarēs tiek aplūkota spēļu teorija. Kas interesanti - plašāka atpazīstamība spēļu teorijai ir no pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad matemātiķi modelēja iespējamās pieejas lēmumu pieņemšanai par atomieroču pielietošanu. Tolaik, Aukstā kara apstākļos, tas bija aktuāls jautājums. Raidījuma iesākumā ieskats vēsturē par to, kā tapušas veiksmes spēles un galda spēles. Pirmie spēļu kauliņi tika gatavoti no aitas vai kazas potītēm, kas ir četrkantīgā formā, un tika atrasti pirms aptuveni 4000 gadu. Par senajām prāta un veiksmes spēlēm stāsta dzīvās vēstures kopas “Rodenpois” biedrs, kā arī kaulu un raga apstrādes un kokgriezumu drukas darbnīcas vadītājs Cēsu viduslaiku pilī Viesturs Āboltiņš. Zināms, ka Romas konsuls Gajs Jūlijs Cēzars, uzsākot pilsoņu karu Senajā Romā, lietojis frāzi no romiešu rakstnieka Menandra darba, sakot – „Kauliņi ir mesti!” Tādejādi viņš raksturojis negrozāmu svarīgu darbību izšķirošā brīdī.  Tāpat Jaunajā Derībā lasām, ka kareivji, sēžot pie krustā piesistā Kristus, dalījuši viņa drēbes, metot kauliņus, lai redzētu, kurš apģērba gabals kuram piederēs. Taču spēles ar kauliņiem cilvēces vēsturē ir vēl senākas par šiem minētajiem avotiem. Par kauliņiem un cita materiāla spēles priekšmetiem, par  galda spēlēm, kas prasa prāta asumu vai piesaista veiksmi, un kā agrāk sauca galda spēli, ko šodien zinām ar nosaukumu „Cirks”, stāsta Viesturs Āboltiņš. Viesturs Āboltiņš arī aicina padomāt par spēļu rašanās iemesliem cilvēces vēsturē. Spēles parāda cilvēka prāta spējas un stratēģiju, lai iegūtu vairāk pupas vai oļus, vai citus spēles atribūtus savā lauciņā vai bedrītē, kas nu kurā spēlē tiek izmantots, tad paļaušanās uz augstākiem spēkiem, kas vada kauliņu un liek tam nokrist konkrētā veidā, un veiklības spēles, kur kauliņa nokrišanu panāk ar savu izveicību. Skatot  senus pierādījumus atjautības spēlēm ir jāpiemin „desas” jeb „krustiņi un nullītes” – ar šādu nosaukumu mēs pazīstam šo spēli šodien, kad  vairākos ievilktos lauciņos vienam no diviem spēlētājiem pēc iespējas ātrāk ir jāizveido taisna līkne, lauciņos ievelkot vai nu krustus vai apļus. Jau  viduslaikos kas līdzīgs tika spēlēts ar nosaukumu „Dzirnavas”. Liecības par šādu spēli savulaik tika atrastas  arheoloģiskajos izrakumos viduslaiku Rīgā, kur šāda spēle tika spēlēta uz, piemēram, mucas vāka.

Zemnieku protesti un streiku vilnis Eiropā, ekonomikas lejupslīde, labējo un kreiso politisko spēku radikalizācija, kodolkara draudi rada nenoteiktību par mūsu nākotni, īpaši, ja nākas pieņemt kādus tālejošākus lēmumus. Kā pieņemt lēmumu par nākotni, kad daudz kas nav skaidrs, un kā notiek lēmumu pieņemšana nenoteiktos apstākļos? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš un  Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "Cilvēks laimīgs ir nevis tādēļ, ka neko nedara, bet tāpēc, ka gūst gandarījumu, darot kaut ko ar pievienoto vērtību. Ja cilvēkam ir atbildība par kaut ko un viņš var būt noderīgs," ir Gundara Bērziņa atziņa. "Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas," vērtē Mārcis Auziņš.

Gada notikumu apskats. Kāds bijis šis gads iekšpolitikā, ārzemēs, ekonomikā, kultūrā un sportā? Notikumus apkopojuši Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālisti. Krustpunktā tos analizē eksperti. Raidījuma viesi: SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš, kultūras žurnālists, komponists, Smiltenes kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis un žurnālists Raimonds Rudzāts. Aktualitātes iekšpolitikā apkopojis Jānis Kincis, ārzemju ziņas pārskatījis Rihards Plūme, ekonomikas aktualitātes - Zane Eniņa un Aiga Pelane, kultūras - Ieva Puķe un sporta - Mārtiņš Kļavenieks.  

Gada notikumu apskats. Kāds bijis šis gads iekšpolitikā, ārzemēs, ekonomikā, kultūrā un sportā? Notikumus apkopojuši Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālisti. Krustpunktā tos analizē eksperti. Raidījuma viesi: SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš, kultūras žurnālists, komponists, Smiltenes kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis un žurnālists Raimonds Rudzāts. Aktualitātes iekšpolitikā apkopojis Jānis Kincis, ārzemju ziņas pārskatījis Rihards Plūme, ekonomikas aktualitātes - Zane Eniņa un Aiga Pelane, kultūras - Ieva Puķe un sporta - Mārtiņš Kļavenieks.  

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz Gabonas Republiku. Atrodas šī 2,4 miljonus iedzīvotāju nelielā valsts Āfrikas kontinenta Rietumos un tā ir viena no bagātākajām Subsahāras Āfrikas valstīm. Tā ir arī  bijusī franču kolonija, kas neatkarību ieguva 1960. gadā. Pirms francūžiem pirmie zināmie eiropieši, kas spēra kāju šajā valstī, bija portugāļi. 1472. gadā portugāļu pētnieki un tirgotāji nodibināja pastāvīgus priekšposteņus, viņi ierīkoja cukura plantācijas un iegādājās vergus no vietējiem iedzīvotājiem, ievedot Gabonu Atlantijas vergu tirdzniecībā. Starp citu, tieši portugāļi piešķīra Gabonai nosaukumu “ Gabona” , jo Rio de Komo estuāra forma viņiem atgādināja “gabao”, portugāļu apmetni ar kapuci. Tālākie gan Gabonas kontakti ar eiropiešiem turpinājās ar britiem, holandiešiem, un frančiem, kas valsti iekaroja tas ziloņkaula un tropu koksnes dēļ. Gabona neatkarību no Francijas ieguva 1960. gadā, un kopš tā laika tās politiskajā vidē dominēja tikai viena partija – Gabonas Demokrātiskā partija. To dibināja valsts pirmais prezidents Leons M'ba, tomēr svarīgāk par to ir Leona M'ba pēctecis. Viņa dēls Omārs Bongo valsti vadīja vairāk nekā četras desmitgades līdz pat savai nāvei 2009. gadā. Bongo valdīšanas laikā Gabona piedzīvoja relatīvu politisko stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, ko lielā mērā veicināja valsts lielās naftas rezerves. Tomēr viņa vadība nenoritēja bez kritikas, jo parādījās apsūdzības par korupciju un politiskā plurālisma trūkumu. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Bongo spēja saglabāt stabilitātes šķietamību reģionā, kuru bieži raksturo politiskās satricinājumi, veicināja viņa ilgstošo pilnvaru laiku. Pēc Omara Bongo nāves 2009. gadā viņa dēls Ali Bongo Ondimba stājās prezidenta amatā, turpinot Bongo ģimenes politisko dinastiju. Tomēr pāreja nenotika bez pretrunām, un apsūdzības par vēlēšanu krāpšanu radās laikā, kad Ali Bongo nāca pie varas. Arī pašreizējā politiskā situācija Gabonā ir diezgan nemierīga. Militārais apvērsums notika neilgi pēc tam, kad Gabonas vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Bongo ir atkārtoti ievēlēts par prezidentu šī gada augusta. Apvērsuma līderi nacionālajā televīzijā paziņoja, ka ir sagrābuši varu, anulējuši vēlēšanu rezultātus, slēguši visas robežas un atlaiduši daudzas valdības struktūras, tostarp abas parlamenta palātas. Gāztā prezidenta dēls Nureddins Bongo Valentīns kopā ar sešiem citiem tika arestēts par "lielo nodevību". Par pagaidu vadītāju nosauca ģenerāli Brisu Oligui Nguemu, kurš savulaik bija Bongo mirušā tēva, iepriekšējā Gabonas valdnieka miesassargs. Divus mēnešus pēc apvērsuma ir bijis oficiāls paziņojums par provizorisku divu gadu valsts valdības pārejas periodu, kura rezultātā 2025. gadā būtu jānotiek vēlēšanām. Lai gan pagaidu valdības locekļi nevar kandidēt gaidāmajās vēlēšanās, varas parejas likums neliedz ģenerālim Oligui Nguema kandidēt, kas rada bažas par valsts turpmāko nākotni. Gabona ir viena no pasaulē visvairāk atkarīgajām ekonomikām no precēm, un nafta, mangāns un citi ieguves produkti veido 98% no preču eksporta. Valsts ir piektā lielākā naftas ieguves valsts Āfrikā, kas ir palīdzējusi veicināt tās spēcīgo izaugsmi 20. gadsimta beigās. Procentuāli, naftas nozare šobrīd veido 50% no IKP un 80% no eksporta. Tomēr lielā atkarība no naftas rūpniecības ir novedusi pie mazāk diversificētas ekonomikas. Neskatoties uz dabas bagātībām, izaugsme ir bijusi lēna, lai samazinātu nabadzību. Trešdaļa valsts pilsoņu dzīvo zem nabadzības sliekšņa. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir nepilni 16 tūkstoši eiro, kas nozīmē, tas ir aptuveni 2,4 reizes mazāks kā Latvijas. Paralēli, publiskais sektors nodarbina vairāk nekā 50% no formālā darbaspēka, savukārt privātā sektora izaugsmi, tirdzniecību un investīcijas ierobežo grūtības piekļūt finansējumam, nepietiekami apmācīts darbaspēks, birokrātiskā neefektivitāte, apgrūtinoši noteikumi, augsti tarifi un neatbilstoša infrastruktūra. Šķistu, ka situācijā, kad naudu pumpē ārā no zemes, valsts varētu būt ekonomiski daudz spēcīgāka un taisnīgāka. Bet kā tas bieži novērots, tā nav taisnība un tādas valstis kā Norvēģija drīzāk ir izņēmums. Skaidrot fenomenu, kāpēc naftas valstīs bieži ir nevienlīdzīga sabiedrība, aicinājām Henriju Kaļķi, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesoru, un Māru Baumani, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētajai pētnieci un Rīgas Stradiņa universitātes doktoranti. Noslēdzot varbūt ekonomikas daļu, var minēt, ka pēdējos gados Gabona ir veikusi virkni pasākumu, lai virzītos arī zaļas ekonomikas virziena — ar stratēģiju, kas vērsta uz lauksaimniecību, kalnrūpniecību, ilgtspējīgu zivsaimniecību un koksnes resursiem, tīru enerģiju un ekotūrismu.

Ilgtspējas vadītājs – tā ir salīdzinoši jauna profesija, kas kļūs arvien populārāka. Šobrīd šādu speciālistu trūkst, tāpēc tā ir laba iespēja cilvēkiem ar interesi šajā sfērā. Kādas ir šīs jomas aktualitātes, kur mācīties šo arodu un kādas ir nākotnes perspektīvas? Par šiem jautājumiem DIENA PĒC autors ilgtspējas jomā un uzņēmuma “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs sarunājas ar “Biznesa augstskolas Turība” rektori Zani Driņķi un personāla atlases uzņēmuma “Amrop” vadošo partneri Latvijā Aigu Ārsti-Avotiņu.

Šī gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta pētījumiem par sieviešu darba dzīves izmaiņām gadsimtu laikā. Kā mainījušās sociālās normas, tradīcijas un ģimenes un ko ekonomikai nozīmē sievietes darba tirgū? Kur ir meklējami cēloņi 21. gadsimta nevienlīdzīgajam atalgojumam? Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai par pētījumiem, kas palīdzējuši izprast sieviešu lomu darba tirgū. Kā uzsvērusi akadēmija, tad Hārvarda universitātes profesores Goldinas “pētījumi atklāj pārmaiņu cēloņus, kā arī galvenos joprojām pastāvošās dzimumu nevienlīdzības cēloņus”. Akadēmijas paziņojumā norādīts, ka Goldinas darbs “sniedzis pirmo visaptverošo pārskatu par sieviešu ienākumiem un līdzdalību darba tirgū gadsimtu gaitā”. 77 gadus vecā Goldina ir trešā sieviete, kurai piešķirta Nobela prēmija ekonomikā.  Pie kādiem secinājumiem tad Klaudija Goldina nonākusi un kā viņas sniegumu vērtē pašmāju ekonomisti un citu jomu speciālisti, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas “Sociālā antropoloģija” lektore un pētniece Diāna Kiščenko. Karjeras izaugsmes iespējas kantoristēm savulaik Latvijā Mašīnrakstītājas, lietvedes, stenogrāfistes jeb, kā šis profesijas pārstāves dēvēja Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kantoristes - tas bija jauns darbs izglītotām, ambiciozām sievietēm ceļā uz karjeru un finansiālu neatkarību, tā, runājot par 19. un 20. gadsimta mijas jauno darbu biroju pasaulē, teic literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. Kādi pienākumi bija jāveic šīm kantoristēm, kāds bija atalgojums un cik augstu pa karjeras kāpnēm varēja uzkāpt sekretāre starpkaru Latvijā, stāsta pētniece. "Iepriekšējā  pavasarī reģistrēti ir 2500  inteliģento bezdarbnieku. No tiem 75 procenti sievietes – 120 kantoristes un mašīnrakstītājas un 670 vienkāršu kantoristu. Inteliģentus darba spēkus visvairāk pieprasa privātuzņēmumi un meklē grāmatvežus, kantoristus un valodu pratējus. Tiem arī izdodas vietas  atrast,” tā 1924. gadā drukāts laikrakstā „Latvis”. 19. un 20. gs. mijā, sākoties industriālajai revolūcijai, darba tirgū parādās jauna profesija – mašīnrakstītāja. Tika apgalvots, ka sievietes rakstāmmašīnas lietošanā ir dabiski veiklākas nekā vīrieši, bet iespējams, vēl svarīgāk  bija tas, ka sievietes varēja nodarbināt pa mazāku  samaksu, teic Latvijas Universitātes literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. Viņa stāsta par tolaik jauno profesiju – mašīnrakstītāju, kam laika gaitā  pievienojās citi  pienākumi  lietvedībā.   „Sēžu atkal departamentā. Mani pirksti veikli slīd pār rakstāmmašīnas kauliņiem. Te nu mēs esam atkal visas četras. Pāri mums krīt papīru plūdi un putekļi. Vai tā ir dzīve? Kāda lauciniece iemaldījusies mūsu istabā. Kas mums nekaišot – sēžot un blisinot tikai acis. Viņai jābrienot dubļi un neesot neviena brīva brīža. Tā ir sārta un apaļa sieva. Kaut tā zinātu, cik skumja ir mūsu dzīve! Darbs tiešām nav grūts, bet vai tas ir viss, ko cilvēks grib no dzīves?” Šādu epizodi no mašīnrakstītājas ikdienas attēlo rakstniece Elvīra Kociņa 20. gs. 30. gadu otrajā pusē publicētajā romānā „Pēdējā laime”. Lai arī darbs nebija nekāda medusmaize, tomēr  tas nozīmēja kaut kādu finansiālu neatkarību un iespēju tikt augstāk pa karjeras  kāpnēm, ja ne profesionālajā jomā, tad izdevīgi apprecoties. Jo īpaši tas attiecās uz ārlietu resoru, kur bieži vien par diplomātu kundzēm kļuva turpat strādājošās mašīnrakstītājas un sekretāres.    

Krustpunktā diskusija. Valdībā apspriež plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai n;akamajiem trijiem gadiem. Tajā paredzēta arī skaidras naudas aprites ierobežošana un plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Par iecerētajām pārmaiņām Krustpunktā disktutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Atis Bičkovskis, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš un Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāte Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts). Pagājušā nedēļā kolēģi no Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas stāstīja par cīņu pret ēnu ekonomiku Latvijā, kāpēc tā nesekmējas. Viņi arī pieminēja Finanšu ministrijā tapušo plānu nākamajiem gadiem, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Pāri par 50 priekšlikumiem ir izstrādāti un nosūtīti dažādiem partneriem izvērtēšanai. Viens no strīdīgākajiem priekšlikumiem kaut kādā mērā šobrīd jau ir apturēts, runa ir par vēlmi ieviest visaptverošu ienākumu deklarāciju. Bet ir arī virkne citu interesantu rosinājumu. Tā kā plānam ir vairākas sadaļas, tad nepilnas stundas diskusijā varam paspēt ielūkoties tikai vienā no tām. Ja reiz ienākumu deklarēšanas ideja ir raisījusi pirmā pretestība, interesanti šķita analizēt sadaļu par skaidras naudas aprites mazināšanu. Vai šādā veidā vispār ir iespējams cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu?  

Aijas Parlagreko biznesa stāsts ir kā no pasakas ar laimīgām beigām. Pēc gada ilgiem mēģinājumiem un neveiksmēm tika izveidots veiksmīgs eksporta produkts – graužamsiers suņiem. Kas bija komandas veiksmes atslēga? Vai ikviens bez jebkādas pieredzes var izveidot veiksmīgu biznesu? Par šiem jautājumiem ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu sarunājās Aija Parlagreko no Himalayan International.

Cenu pieaugums un inflācija skar katru no mums, tāpēc par to šķendējamies. Kredītu sadārdzinājums ir mazāk pamanāms, jo daļa sabiedrības kredītus neņem. Tie savukārt ir ļoti svarīgi mūsu attīstības nodrošinājuma instrumenti, uz tiem balstās bizness, no tiem atkarīga mūsdienu mājokļu pieejamība. Par to, ka kredīti kļūs dārgāki, protams, brīdināja sen. Bet pandēmija un karš radījis krietni lielākas problēmas, nekā sākotnēji šķita. Īpaši maksājumi par hipotēku daudziem jau kļūst par grūtu nastu. Negribam taču piedzīvot 2008. gadu, kad, nespējot samaksāt, tūkstošiem bija spiesti braukt prom no Latvijas, lai pasludinātu maksātnespēju. Tāpēc arī pēdējās dienās publiskajā telpā parādās arvien jauni aicinājumi, arī priekšlikumi kaut ko lietas labā darīt. Ko var izdarīt, lai šo kredītu sadārdzinājumu apturētu un vai tiešām kaut ko no tā, par ko runā, varētu arī īstenot, Krustpunktā analizē Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Andris Šuvajevs, Latvijas Banka Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore Līga Leitāne.  

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti strādā pie tehnoloģijām, kas ļaus iepazīt gan ūdens vidi, gan kosmosu. Pirms desmit un divdesmit gadiem visticamāk reti kurš būtu domājis, ka Latvijā taps liejaudas raķetes vai zemūdens droni. Šodien tā ir realitāte. Tiekamies ar studentiem, kuri jau apliecinājuši savu varēšanu zemūdens drona un lieljaudas raķetes izstrādē, bet pie sasniegtā viņi neapstājas, turpina šīs tehnoloģijas attīstīt un domāt par to, kā tās būtu izmantojamas. Kā tie veidoti, kādam mērķim paredzēti un ko pētniekiem nozīmē iesoļot šādā neiestaigātā taciņā Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes 4. kursa students Kārlis Bērziņš, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas 4. kursa students Toms Rožkalns, viņi abi vienlaikus arī uzņēmuma “SUBmerge Baltic” dibinātāji, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 3. kursa studente un RTU lieljaudas raķešu komandas dalībniece Aija Monika Vainiņa un šīs pašas komandas dalībnieks, Rīgas Hanzas vidusskolas 12. klases skolnieks Artūrs Haritonovs. RTU tapušais drons ir veidots speciāli Latvijas un Baltijas apstākļiem, kur ūdenstilpnēs ir slikta redzamība. Tam ir uzlabota redzamība. Drons aprīkots ar kameru, kas nodrošina augstas izšķirtspējas reāllaika datus, un dažādiem sensoriem, kuri nosaka drona atrašanās vietu, kustību, mēra dziļumu.

Sporta raidījums Piespēle šoreiz vārda vistiešākajā nozīmē atrodas uz ūdens, jo runājam par burāšanu. Šis sporta veids plašāku publicitāti izpelnās retāk nekā citi, taču nevar noliegt, ka tas ir interesants, skatāms, ļoti komplicēts un starptautiski populārs. Turklāt, pagājušajā nedēļā noslēdzās lielākais burāšanas pasākums Latvijās - Rīgas jūras līča regate. Studijā viesosies burātājs, jahtas “Gabriel” kapteinis, kā arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.  Nedēļas topā: Tenisistei Aļonai Ostapenko neveiksme Vimbldonā un zaudējums vienspēļu otrajā kārtā; Hokejists Rūdolfs Balcers atgriežas Eiropā un spēlēs Šveices čempionātā Cīrihes “Lions” klubā, Stenlija kausa ieguvējs Teodors Bļugers pārceļas uz Vankūveras “Canucks”; Vīriešu volejbola izlase uzvar pirmajā Sudraba līgas finālspēlē, svētdien pēcpusdienā atbildes spēle; “VEF Rīga” noskaidro pretiniekus FIBA Čempionu līgas grupu turnīrā, Latvijas-Igaunijas basketbola līgai piesakās septiņas komandas no Latvijas, astoņas no Igaunijas un Ukrainas klubs “Prometey”.

Viena no problēmām, ko Jaunā Vienotība min kā pamatojumu saviem centieniem transformēt esošo koalīciju – partneriem neizdodas vienoties, kā risināt trūkstošā darbaspēka problēmu. Un tieši to kā lielāko apdraudējumu Latvijas ekonomikas izaugsmei nosaukuši ekonomikas eksperti, vienlaikus arī kritizējot nepietiekamos ieguldījumus pētniecībā un banku sektoru par pārāk pasīvu uzņēmumu kreditēšanu. Tiesa, ar problēmu uzskaitīšanu nodarbojamies gadiem, bet tas, kas tiešām trūkst, ir risinājumi. Ko pētnieki iesaka politiķiem, neatkarīgi, kādā sastāvā viņi galu galā vienosies strādāt? Studijā Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU profesore Inna Šteinbuka.

1. jūnija radio Star FM rīta programmas Zoopasta tehnoloģiju rubrikas ieraksts. Šoreiz ciemos IT uzņēmuma “Datakom” mārketinga vadītāja Gunita Keiriša ar stāstu par drīzumā gaidāmo konferenci "Biznesa tehnoloģiju diena". Noklausies šo raidījumu un uzzināsi, kas labs gaidāms šajā pasākumā.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri aptaujāti, lai novērtētu savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, atzīst, ka tā ir tikai viduvēja, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kādi tam varētu būt iemesli un kā to risināt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar aptaujas rezultātiem iepazīstina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Aptaujas rezultātus vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina. Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars tie ir galvenie faktori, lai justos labi, aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji Latvijā min stresu un nervozitāti. Latvieši arī vairāk sūdzas par enerģijas trūkumu, atšķirībā no kaimiņiem. Arī biežāk - par veselības problēmām. Latvieši izteikti sūdzas par nomāktību un depresiju.  Andris Jansons norāda, ka bieži aptauju tehnoloģija vai datu spēks ir interesanti atšķirīgs. "Jo iespējami daudzveidīgākas atbildes, jo izkliede ir lielāka. Var parādīties novirzes, kā aptauja būvēta tehnoloģiski, statistiski," norāda Andris Jansons. "Otrs, kad man bija saistība ar biznesu, novēroju, ka tie ārzemju biznesa un reģionu pārstāvji, kas ieradās Baltijas tirgos, viņi bija pārsteigti, cik dažādi ir šie trīs valstu tirgi. (..) Biznesa vide bija atšķirīga."  Viņš arī norāda uz citiem pētījumiem, kas atklāj, ka latvieši ir impulsus apslāpējoša valsts, nācija, kultūra un šādai kultūrai ir tendence uz cinismu un pesimismu. "Es gribētu teikt, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē," uzskata Andris Jansons. Jekaterina Bovtramoviča atzīst, ka darbā saskaras ar cilvēkiem, kas ir depresīvi, nav apmierināti ar savu dzīvi. Un uz to arī reaģē ķermenis - cilvēkiem sāp mugura, sāp galva, ir vispārējs vājums. Labā ziņa - viņi meklē palīdzību un cenšas risināt problēmas, cenšas iesaistīties sporta aktivitātēs, lai celtu garastāvokli. Olga Ļubina, vērtējot aptaujas datus, atzīst, ka tie labi atspoguļo šī brīža situāciju sabiedrībā. "Tas, ka cilvēki jūtas salīdzinoši satraukti un nomākti, parāda to, ka mums ir lielāka tieksme apēst kādu našķi vai gardumu, lai stāvokli uzlabotu. Tajā pašā laikā saprotam, ka ar šādu biežu našķēšanos mēs tieši otrādi arvien garastāvokli padarām sliktāku, jo tā ir tikai dažu minūšu prieka sajūta." atzīst Olga Ļubina. Viņu priecē cilvēki vēlme ēst veselīgāk un viņi meklē informāciju. Bet arī šajā ziņā aptaujas dati ir par sliktu latviešiem, tikai 39% norāda, ka apēd nepieciešamo augļu un dārzeņu porciju dienā, lietuvieši un igauņi – 45 un 43% attiecīgi.  Pieaug izdevumi un mazāk izvēlas augļus un dārzeņus, īpaši ziemas periodā, kad cenas ir augstas šiem pārtikas produktiem.

Apsūdzības korupcijā, krāpšanā, dokumentu viltošanā, aresti, tiesu darbi, skandāli - tas viss raksturo saimniecisko darbību, ko gadu garumā Latvijā realizē ar čehu miljonāru Tomāšu Krseku saistītie uzņēmumi. "Olainfarm", "Repharm", "BHM Group", "Black Duck Invest", "Latvia Wind" un "Škoda Transportations" ir tikai aisberga galotne. Kopš 2020. gada Krsekam pieder divi vēja parku projekti Latvijā, no kuriem viens ir gandrīz sešreiz lielāks nekā līdz šim Latvijā lielākais izbūvētais vēja parks. Kas īsti slēpjas aiz šo uzņēmumu skandāliem un projektiem Latvijā un ko tas potenciāli var solīt mums? Kas viņš tāds ir - Tomāšs Krseks? Par svarīgāko, kas Latvijā jāzina par ietekmīgā čehu miljonāra Tomāša Krseka darījumu vēsturi, klausies Raivja Šveicara podkāstā "Čehu biznesa haizivs Latvijas ūdeņos".  Podkāsts tapis ar "Journalismfund.eu" atbalstu.

Jaunākie bezdarba rādītāji apliecina – Latvijas problēma nav darba vietu, bet gan – darba roku trūkums, un tas liek domāt, ka visai skaļā diskusija, ko raisīja premjera izteikumi par pensijas vecuma celšanu, politiskajā dienaskārtībā būs vēl ilgi. Bet ar diskusijām vien nepietiek, pārmaiņas var nest vienīgi konkrēti lēmumi, pie kuriem, kā redzams, visai strauji grasās ķerties tikai nupat izveidotā Igaunijas valdība. Kam jānotiek pie mums attiecībā uz pensijas vecumu, migrāciju, nodokļiem un to iekasēšanu? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu, profesoru Gundaru Bērziņu un ēnu ekonomikas pētnieku, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētāju un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku.

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu laiku pa laikam apēno kāds skandāls, kas nevairo uzticību iestādei. Vienlaikus daudzi sūdzas, ka VID nestrādā iedzīvotāju interesēs, bet birokrātiski apgrūtina nodokļu maksātāju dzīvi.  Kas būtu jāmaina VID darbā, lai to uzlabotu? Krustpunktā diskutē Saeimas bužeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Aiva Vīksna, SAF tehnika valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš.  

Dodamies uz Okeāniju. Raidījumā Diplomātiskās pusdienas aplūkojam Mikronēziju jeb kā valsti oficiāli dēvē Mikronēzijas Federatīvās Valstis. To veido četri štati — Yap, Chuuk, Pohnpei un Kosrae, kas atrodas Klusā okeāna rietumu daļā. Štatus kopā veido aptuveni 607 salas, taču Mikronēzija tāpat ir viena no pasaulē mazākajām valstīm. Tās sauszemes platība ir mazāka par Luksemburgu, taču kā reģions tā aptver vairāk nekā 2900 kvadrātkilometrus, vienlaicīgi šķērso piecas laika zonas. Interesanta ir arī šīs valsts vēsture. Proti, valsts 1886. gadā kļuva par Spānijas koloniju, bet vēlāk tā tika pārdota Vācijai. 1914. gadā Japāna pārņēma salas savā kontrolē un okupēja tās līdz 1944. gadam, kad tās sagrāba amerikāņu spēki. Otrā pasaules kara laikā šīs salas bija viens no centrālajiem kaujas laukiem. 1944. gadā operācija "Hailstone" bija masīvs ASV jūras spēku gaisa un virszemes uzbrukums Mikronēzijā, kas tika veikts kā daļa no amerikāņu ofensīvas pret Japānu. Bet, runājot par mūsdienām, Mikronēzija ir viena no tikai 22 valstīm, kurai nav savas armijas, tā vietā ASV kā kādreizējā ASV pārvaldītā teritorija sniedz palīdzību un ir atbildīgas par Mikronēzijas aizsardzību. Neskatoties uz nelielo izmēru, Mikronēzija ir mājvieta visdažādākajām etniskajām grupām un valodām. Faktiski visā reģionā runā vairāk nekā 30 dažādās valodās, tostarp čuku, japiešu, kosreju un pohnpeian. Šī daudzveidība ir palīdzējusi veidot unikālo Mikronēzijas kultūras identitāti, ko raksturo dziļa saikne ar dabisko vidi un spēcīga kopienas sajūta. Mikronēzijas Federatīvās Valstis ir pazīstamas ar savām skaistajām pludmalēm, dzidrajiem ūdeņiem un unikālo kultūru. Tomēr viena no tās mazāk zināmajām, bet nozīmīga iezīme ir tā, ka tai ir 14. lielākā ekskluzīvā ekonomiskā zona pasaulē. Ekskluzīva ekonomiskā zona ir jūras zona, kas stiepjas no valsts krasta līnijas. Un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības un jurisdikcija attiecībā uz jūras resursu izpēti un izmantošanu, tostarp zveju, naftas un gāzes izpēti un citām saimnieciskām darbībām. Mikronēzijas gadījumā ekskluzīvās zonas platība ir aptuveni 2,9 miljoni kvadrātkilometru, kas ir lielāka nekā valsts kopējā sauszemes platība. Šī plašā jūras zona ir bagāta ar jūras resursiem, tostarp zivju, naftas un gāzes rezervēm, kā arī minerāliem. Valsts valdība ir ieviesusi politiku, lai nodrošinātu šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, līdzsvarojot ekonomisko attīstību ar saglabāšanas pasākumiem. Turklāt valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona atrodas stratēģiskā vietā Klusā okeāna rietumu daļā, padarot valsti par nozīmīgu spēlētāju reģionālajā politikā un ekonomikā. Valsts ir izveidojusi partnerattiecības ar kaimiņvalstīm un starptautiskām organizācijām, lai piesaistītu savus resursus un veicinātu reģionālo stabilitāti un sadarbību. Par to, kādēļ tiek veidotas ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kā valstis tās var izveidot, detalizētāk stāsta Gundars Bērziņš, Biznesa, vadības un ekonomikas dekāns, profesors un vadošais pētnieks Latvijas Universitātē, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Vienlaicīgi Mikronēzijas ekonomika ir neliela, un tās pamatā galvenokārt ir naturālā lauksaimniecība un zvejniecība. Valstī ir ierobežoti dabas resursi un trūkst nozīmīgas rūpniecības attīstības. Valdība ir lielākais darba devējs valstī, un lielākā daļa iedzīvotāju strādā valsts sektorā. Privāto sektoru galvenokārt veido mazie uzņēmumi, piemēram, mazumtirdzniecības veikali, restorāni un ar tūrismu saistītas darbības. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir aptuveni 10 reizes mazāks kā Latvijas un ir nedaudz virs 3 tūkstošiem liels. Viena no nozīmīgajām problēmām, ar ko saskaras Mikronēzija ir tās attālums un izolācija. Valsts atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, tālu no galvenajiem tirgiem un transporta mezgliem. Šī izolācija apgrūtina preču importu un produktu eksportu, kas var radīt augstas pirmās nepieciešamības preču izmaksas. Vēl viens nozīmīgs izaicinājums ir valsts lielā atkarība no ārējās palīdzības un palīdzības. Mikronēzija ir jaunattīstības valsts un saņem ievērojamu finansiālu atbalstu no starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Pasaules Bankas, un donorvalstīm, piemēram ASV un Ķīnas. Lai gan šī palīdzība ir bijusi ļoti svarīga valsts attīstībai, tā arī rada atkarību no ārējās palīdzības.

Reiz saņēmu kāda klausītāja ieteikumu, lai Cilvēkjaudā nointervēju Kinetics Nail Systems dibinātāju un vadītāju Andžeju Stenclavu. Dažus mēnešus vēlāk es Andžeju satiku klintīs Sicīlijā. Tur abi sākumā ar virvēm drošinājām katrs savu pa klintīm kāpjošu vecāko dēlu. Nedaudz vēlāk abi puikas sāka sadarboties kā kāpšanas partneri, kas deva iespēju Andžejam un man kāpt klintīs, drošinot vienam otru. Tātad, mana dzīvība ir bijusi atkarīga no viņa un viņējā - no manis.Pārtraukumos, kad atvilkām elpu no Sicīlijas cepinošās saules, klausījos Andžeja stāstus par piedzīvojumiem kalnos un reizēm biju viņa attālināto un neizbēgamo darba sapulču netīšs klausītājs (klintīs nav diez ko daudz vietas konferenču telpu ierīkošanai). Bija skaidrs, ka, tik tiešām, tā ir prātīga doma intervēt Andžeju Cilvēkjaudā. Vairāki kopīgi paziņas sasūtīja man savus jautājumus Andžejam. Runājām par biznesu, veiksmi, grūtiem lēmumiem, vērtīgām grāmatām, fizisku un mentālu izturību un, protams, alpīnismu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:41 No programmēšanas līdz nagu laku biznesam ar vairāku miljonu apgrozījumu3:55 Situācija, kad starp biznesa partneriem ir juridiski nesakārtoti jautājumi40:33 Uzņēmuma Kinetics Nail Systems veiksmes stāsts un galvenie rādītāji42:23 Neērtais lēmums aizvērt biznesu Krievijā46:35 No pārpircēja par ražotāju50:30 “Uzņēmuma īpašnieks ļoti reti kad ir labs vadītājs”54:30 Biznesa un komunikācijas principi57:29 Uzņēmuma pārvaldības sistēmas veidošana; avotu saraksts1:03:40 Izaicinājumi un sāpīgu lēmumu pieņemšana klinšu un kalnu kāpšanā1:26.39 Kā panākt, ka uzņēmuma darbinieki strādā godīgi1:33:27 Vērtības un apņemšanās, audzinot bērnus

Vai tas ir godīgi, ka viens pircējs par preci maksā vienu cenu, bet otrs - krietni mazāku, jo viņam tiek piedāvāta personalizēta cena? Laikam jau nav! Bet personalizētas cenas ir teju visaptveroša prakse un no tās atteikties neviens netaisās. Drīzāk otrādi - personalizētu vilinošu piedāvājumu būs arvien vairāk. Vai personalizēta cenu noteikšana ir ētiska rīcība, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs, Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede un biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs. "Personalizācija ir jaudīga mārketinga stratēģija," vērtē Viesturs Kančs, ko pielāgo, balstoties uz dažādiem cilvēka paradumiem, varbūt uz viņa lokāciju, iepirkšanās vēsturi, ja runa ir par e-komerciju, ko var izmantot biznesa vajadzībām un arī atvieglot patērētājā dzīvi. Cena, visticamāk, ir pielāgojama. Jānis Priede atzīst, ka šādu cenu pielāgošanu patērētājs var uztvert kā diskrimināciju, uzņēmēja praksē tā ir cenu diferencēšana. "Ik pa brīdim uzvirmo jautājums, cik lielā mērā pārdevējs izmanto iespēju diferencēt cenu un kā sabiedrība to uztver. (..)  Diskriminēt cilvēkus pēc kādām pazīmēm nav sabiedrībā pieņemams, pēc reliģijas, vecuma, dzimuma. Diskriminēt pēc cenas esam diezgan toleranti," atzīst Jānis Priede. Viņš arī norāda, ka cenu diferencēšanas praksi var sadalīt trīs daļās: nelegālā joma – tie paši karteļi, vienošanās, patērētājam pat nav izvēles. Tirgus mehānisms pēc būtības nedarbojas un sabiedrība pārmaksā. (..) Izteikts konkurences trūkums. Cenu diferencēšanas prakses, kas ir gan legālas, gan sabiedrībā akceptētas, tās ir arī lojalitātes kartes. Vai atlaides senioriem, skolēniem vai studentiem. Mēs kā sabiedrība to pieņemam, jo ir sociālās pazīmes. Pa vidu ir nosacīti "pelēkā zona". Mūsdienās datu ievākšana gandrīz individuālā līmenī par katru patērētāju var izveidoties profils, par viņa uzvedības mehānismiem, par viņa apradumiem, par viņa pirktspēju, vēlmi maksāt. Tas nav ar likuma aizliegts, bet parādās jautājums par ētiku.  Raidījuma viesi vērtē, ka tāpat, kā apgūstam medijpratību un finanšu pratību, svarīgi apgūt arī tehnoloģiskās zināšanas e-komercijā. "Ja saproti, kas sīkdatne interneta pārlūkos iegūst par tevi informāciju un var pielāgot šo, tu jau esi uzvarētājs zināmā mērā. Ja par to neaizdomājies, nepārzini, gribas teikt, ka esi zaudētājs," uzskata Viesturs Kančs. "Mums visiem ir jāmācās digitālais tirgus, kas visiem liek jaunus apradumus saprast. Arī mēs tur noteikti daudz nezinām," vērtē Ivo Krievs. "Kaut kādā veidā ieguvējs ir tas, kurš tehnoloģiski zina, bet tas, ko mēs zinām, ir aisberga augšējā daļa tam, ko lielie tehnoloģiju giganti spēj apakšā saģenerēt un algoritmi izdarīt." "Bet lielāks risks ir tur, konkurence nav tik brīva, kaut vai lielie digitālie milži - sociālie tīkli, kur nevari kājām aiziet citur. Tur cenas manipulācija var būt gandrīz piespiedu rakstura. Ar to vajadzētu sākt cīnīties, kur cilvēks nevar nobalsot un aiziet no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra," turpina Ivo Krievs. Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka patērētāji nevēlas maksāt dažādas cenas par vienu un to pašu produktu. Piemēram, 76 % norāda, ka viņus satrauc doma, ka citi lietotāji par to pašu preci vai pakalpojumu maksā mazāk, savukārt 86 % uzskata, ka šādi cenošanas principi nav ētiski. Runājot par sīkdatnēm un personalizētu datu vākšanu svarīgs aspekts ir datu uzglabāšana. Bieži vien paziņojumi par sīkdatnēm ir ķeksīša pēc, tie nedarbojas funkcionāli. "Ja cilvēks ienāk lapā un viņš nav atļāvis ievākt par sevi datus, tad arī nevajadzētu ievākt. Daudzi ievāc. Tā ir bumba ar laika degli, liela atbildība ir uzņēmumu pusē. Ir cilvēki, kas pieskata, lai viss juridiski korekti un legāli. Svarīgi ir arī, kā uzņēmumi uzglabā datus. Ja nemaldos, ka pēc likuma ir jābūt tā, ja es kā patērētājs saku, ka vairs nevēlos, ka konkrētais interneta veikals, konkrētais zīmols uztur par mani datus, ko ieguvuši pēdējo pirkumu gaitā, tie ir jādzēš. Jautājums, vai tas ir iespējams? Tas būtu interesants eksperiments arī ar pāris interneta veikaliem, ja palūgtu izdzēst par sevi visu informāciju, vai viņi vispār to varētu izdarīt," analizē Viesturs Kančs.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar uzņēmēju un biznesa treneri Edgaru Untālu.  

Saruna ar Pasauļa folklorys federacejis Zalta zvaigznis sajiemieju, Latvejis dižkūklis turātuoju, Biznesa kompetencis centra darbinīku, kurs struodoj ar etnoproduktu atteisteišonu, kai ari Latvīšu folklorys izruožu ansambļa dalinīku Ernestu Spīču. Kūpā ar jū sovā cīnejamā vacumā pi myusu gostūs ari muzykants Nikolajs Zaharovs.  Raudzeisim kūpā dazynuot, kas ir Latvejis dižkūkle i kur taidu var apsavērt i paspieļuot, kas ir folklorys izruožu ansamblis i kaidi ir myusu etnoprodukti. Folklora tūlaik i šudiņ. Nikolajs kūpā ar Ernestu niu aktivi dorbojās Latvīšu folklorys izruožu ansamblī.  Ka runuot par folkloru i tuos atteisteibu Latgolā i Latvejā, kas itūšaļt vys tik viertejama ar pozitivu zeimi, Ernests Spīčs nūteikti ir cylvāks, kas sovulaik i ari šudiņ ir kluotyn asūšs daudzūs folklorys populariziešonā i atteisteišonā svareigūs procesūs.

Šajā Tavā Istabā epizodē nākam klajā ar vairākām lieliski sliktām biznesa idejām, kuras ikviens droši var īstenot. Vienīgi vēlēsimies saņemt 10% no uzņēmuma akcijām. Podkāstu gan iesākam ar faktu spēli, kā jau allaž. Lai labi klausās!

Ir sācies izglītības un uzņēmējdarbības attīstības projekts “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā”. Tas nozīmē, ka Latvija paplašina skatu un dodas uz Āfriku. Bet kāpēc un kam tas nepieciešams? Par e-pakalpojumu iespējām un apmācību programmu jaunām sievietēm Latvijas valsts pirmajā projektā Namībijā un Zambijā saruna ar kustības #esiLV pārstāvjiem un sabiedrotajiem no Rīgas Biznesa skolas. Diskutē: Ģirts Greiškalns, #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts, Alīna Anete Birnika, Rīgas Biznesa skolas (RBS) pārstāve, projekta ietvaros darbojas Zambijā, un projekta virsvadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, diasporas uzņēmēja, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore.   

Raidījumā Pievienotā vērtība par darbinieku tiesībām, darba laiku un darba samaksu. Ir kāds arodbiedrībām vērtīgs tiesas spriedums. Un runājam arī par naudas nākotni - kā to jau tagad maina un nākotnē turpinās mainīt tehnoloģijas. Joma, kas ir pēdējos pāris gados strauji izaugusi, ir attālinātais darbs un problēmas ar darba laika uzskaiti. Daudz laika tam aizvadītajā nedēļā veltīja arī ikgadējā Darba tiesību forumā. Darbs klātienē - birojā vai attālināti, nevajadzētu būt kādām būtiskām atšķirībām, bet redzams, ka praksē ir, jo darba devēji attālināta darba gadījumā ne tikai vēlas uzskaitīt nostrādāto laiku. Skaidro darba tiesību jomā strādājošs zvērināts advokāts no “Sorainen” Andis Burkevics.  Vienlaikus viņš brīdina, ka ar dažādiem tehniskiem uzraudzības un novērošanas, darbinieka izsekošanas rīkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Viens no tādiem populāriem rīkiem ir “Desk time”, kurš fiksē visu ko darat datorā. To izmanto ne tikai attālināti, bet arī birojos. Artūrs Ernštreits uzņēmuma "VISMA" produktu vadītājs domā, ka šo rīku gan drīz aizmirsīs. “Desk time” vai kāda cita darbinieku novērošanas sistēma ātri vien var kļūt par iemeslu privātās dzīves vai datu aizsardzības aizskārumam un novest jau pie citām nepatikšanām, par to brīdina arī Biznesa augstskola turība Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs. Ko tad darīt? Eksperti iesaka darbu laika uzskaitīt pēc būtības, uzticoties darbiniekam un vērtējot pēc padarītā. Principā, pēc Darba likuma - par darba laiku skaita to laiku, kuru darbinieks ir darba devēja rīcībā vai veic darba devēja dotu uzdevumu. Līdz ar attālinātā darba iespējām šeit mēdz rasties strīdi un problēmas. Ir gadījumi, ka darba devējs vairs nerespektē to, ka no mājas strādājošs darbinieks ārpus darba laika tomēr ir mājās, ja tas notiek bieži un regulāri. Darbiniekam ir tiesības ne tikai runāt par virstundām, bet arī pēc Darba likuma likt uzskaitīt arī laiku mājās kā darba laiku. Vēl viena problēma, ar ko saskārušies uzņēmēji un ir arī tiesas spriedumi - laiks, kurā darbinieks strādā. Ja jau var brīvi plānot, ir tādi, kuri strādājuši naktī, bet pēc tam par to prasījuši samaksāt kā par nakts darbu. Ja tas noticis bez darba devēja ziņas, par šādu darbu var vispār nemaksāt, saka tiesas lēmumi. No otras puses, nav tā, ka darba devējam nav nekāda atbildība, gadījumos, ja tas notiek ilgstoši - tas būtu bijis jāpamana un jānovērš. Noslēgumā, vēl aicinājums pret darba laika uzskaites tabulām izturēties nopietni un, lai tās atbilst tam, kas arī ir realitātē, pat ja kādu iemeslu, visbiežāk ēnu ekonomikas iemeslu dēļ, pret neprecizitātēm neviens neiebilst.

Pasīvi gaidīt, kad darba devējs samaksās vairākus mēnešus aizturēto algu vai samierināties ar finansiālajiem zaudējumiem un meklēt citu darbu  nav efektīvākie risinājumi šādā situācijā. Darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā, var iesniegt prasību par darba samaksas piedziņu tiesā un piedzīt neizmaksāto darba samaksu ar tiesu izpildītāja starpniecību, kā arī pats kļūt par darba devēja maksātnespējas procesa ierosinātāju. Mūsu diskusija ar ekspertiem būt par situācijas risināšanu tiesvedības ceļā. Raidījuma viesi Zvērināta advokāte, LABS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis, Biznesa augstskolas Turība docētājs Viktors Makucevičs.

Banku krīzes atsaucas uz sabiedrību visai graujoši, to mums lieliski parāda pēdēja gadsimta notikumi tepat Latvijā un citviet rietumu pasaulē. Šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāti pētījuši, kā mazināt ekonomisko lejupslīdi banku krīzēs un kādas ir attiecības starp bankām, valsti un sabiedrību. Ar Nobela prēmijas ekonomikā laureātu pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis. Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņiem Benam Bernankem, Daglasam Daimondam un Filipam Dibvigam par banku lomas ekonomikā pētījumiem, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija. Bernanke, Daimonds un Dibvigs "būtiski uzlabojuši mūsu izpratni par banku lomu ekonomikā, īpaši finanšu krīžu laikā, kā arī par to, kā regulēt finanšu tirgus",  uzsvērusi akadēmija. "Svarīgs secinājums viņu pētījumos ir par to, kāpēc ir vitāli svarīgi izvairīties no banku sabrukuma," norādīts akadēmijas paziņojumā. Latvijas Bankas priekšvēsture Latvijas Banka – Latvijas centrālais finanšu nervs – netika dibināta vienā dienā. Tāpēc, veidojot jaunu zinātnisko izdevumu par godu Latvijas Bankas simtgadei, vēsturniece Ineta Lipša aplūkojusi arī bankas priekšvēsturi, proti, laiku pēc Latvijas valsts dibināšanas līdz oficiālajai bankas dzimšanas dienai 1922. gada 1. novembrī. Un tieši šī priekšvēsture ar karadarbībām izskaidro, kāpēc apstākļi Latvijas Bankas izveidei bija tik sarežģīti. No sākotnējās idejas par privātu akciju banku ar vietējo iedzīvotāju un ārvalstu uzņēmēju iesaisti līdz valsts bankai praktisku apsvērumu dēļ - tāda ir Latvijas Bankas tapšana, un par to plašāk stāsta Ineta Lipša.

Šoreiz tuvplānā būs ļoti sensitīva un aktuāla tēma, kas skar ģimeni un cilvēku savstarpējās attiecības – bērna izcelšanās noteikšana, ko svešvārdā dēvē par paternitāti. Skaidrosim, kas ir paternitātes pieņēmums, kā paternitātes noteikšana norit tiesas ceļā, kāpēc likumdevējs ir ierobežojis laiku, kurā ir iespējams apstrīdēt paternitāti un vai vienmēr izšķirošā loma būs DNS ekspertīzei jeb bērna bioloģiskai izcelsmei? Raidījuma viesi Dr.iur. zvērināta advokāte, Biznesa augstskolas Turība docente Dana Rone un Rīgas rajona tiesas tiesnese Ieva Čudina.#SIF_MAF_2022

Dzīvojot demokrātiskā sabiedrībā, esam tiesīgi izteikties, arī kritizēt. Un tieši paužot kritiku, vienmēr jāatceras, ka tā ir jāpamato patiesos un pārbaudāmos faktos. Ja paustā informācija ir melīga un nomelno citu cilvēku reputāciju, par to var iestāties pat kriminālatbildība. Raidījumā lūkosim kā saprast Civillikumā noteikto – katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, kā arī saņemt mantisku kompensāciju par šādas darbības rezultātā nodarīto morālo kaitējumu. Studijas viesi Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Ilona Rūķe un Dr.iur. zvērināta advokāte, Biznesa augstskolas Turība docente Dana Rone.#SIF_MAF2022

Stāsta diriģents Normunds Šnē Pirms daudziem gadiem, interesējoties par iespējām mācīties diriģēšanas meistarklasēs, krietnu laiku pavadīju, ielūkojoties interneta dzīlēs, un uzdūros interesantai ziņai, kas, atklāti sakot, man lika daudz ko pārdomāt par savu izvēlēto profesiju. Šī bija informācija no ASV ļoti augsta, varētu teikt, TOP līmeņa biznesa augstskolas, kura saviem studentiem kā ekskluzīvu iespēju par diezgan lielu samaksu, piedāvāja iespēju pabūt simfoniskā orķestra diriģenta ādā, atrasties orķestra priekšā, izbaudīt, saprast, novērtēt to, kas jāveic ir diriģentam, pildot savu misiju. Pirmajā brīdī šķiet - tas nu gan ir dīvains uzaicinājums! Skaidrs, ka šie topošie biznesa vadītāji trenējas dažādās darba interešu grupās un tā tālāk, apgūstot prasmes komunicēt, izklāstīt savas idejas, strādāt grupās, uzklausīt. Taču šis piedāvājums pirmajā brīdī šķita neparasts un pat mazliet dīvains. Taču mazliet apsverot šo piedāvājumu, es sapratu, ka īstenībā tas ir ļoti pārdomāts un galvenokārt ļoti noderīgs topošajiem biznesa vadības meistariem. Protams, vadot jebkuru uzņēmumu, jums ir jāsaskaras ar neparedzamām situācijām, jums ir jābūt fleksiblam, nepārvērtējama ir vērtība uzklausīt apkārtējos un strādāt komandā, prast piedāvāt savu redzējumu un izstrādāt savu ilglaicīgu vīziju par jums uzticēto rūpju bērnu. Taču diriģēšanā tam visam pieplusojas klāt šis reālā laika režīms, šī interaktivitāte, kurā jūs atrodaties pastāvīgi. Ik mirkli - gan mēģinājumā, gan koncertā - diriģents ir saistīts ar savu instrumentu, ar saviem lieliskajiem mūziķiem, un savstarpēja uzticība šeit ir nenovērtējams bonuss. Varbūt pat nevis bonuss, bet absolūta nepieciešamība, bez kuras principā šī sadarbība nav iespējama. Diriģentam ir jābūt spējīgam izklāstīt savu domu, panākt, lai viss orķestris notic viņa idejai, diriģentam ir jābūt kolosālam psihologam, saprotot, kā no katra profesionāli ārkārtīgi advancētā mākslinieka panākt vislabāko sev vēlamo rezultātu. Sadarbība un tās veiksme vai neveiksme ir izšķirošais faktors diriģenta darbā ar orķestri. Protams, mēs šeit nerunājam par to, ka jums ir jābūt galvai pilnai ar muzikālām idejām, tas ir pats par sevi saprotams. Iepriekšējā sagatavošanās un darbs mājās ar partitūru, tas ir, iespējams, pats svarīgākais, lai jūs vispār nopietni dotos pie orķestra un sapņotu par panākumiem šajā nodarbē. Taču šis te reālā laika režīms, kurā sekundes tikšķ, jums lēmumi jāpieņem zibenīgi, jo no jums gaida atbildi. Jums nav laika pārdomām, jums nav laika pateikt: "O, ziniet, to mēs sarunāsim rīt!" Tāpēc, ka laika ir maz, visi no jums gaida atbildību un spēju to uzņemties. Pēc kāda laika atradu šo interneta vietni, un man ļoti interesēja apskatīties šo meistarklašu dalībnieku atsauksmes par savām sajūtām. Un es vairs nejutos pārsteigts, kad izlasīju vairākus komentārus no šiem topošajiem biznesa vadītājiem, ka atrasties orķestra priekšā ir ne ar ko nesalīdzināmas sajūtas, kādas viņi nav izjutuši ne sarežģītos psiholoģiskos testos, ne rūpīgi organizētajās mācību darba grupās un tā tālāk. Šī te atbildība un uzmanība, kas koncentrējas uz jums orķestra mēģinājumu un koncertu procesā, ir ne ar ko nesalīdzināms lielums un prasa īpašu treniņu un fundamentālu sagatavošanos. Protams, kāds no lielajiem meistariem ir teicis– O, ziniet, diriģēt ir pavisam vienkārši! To varētu arī jūsu tante no laukiem- pamājiet, un viņi sāks spēlēt, apstājieties, un viņi beigs… O, ja tas tiešām būtu tik vienkārši! 

Tik raibs kā dzeņa vēders - tādi ir bijuši pēdējie gadi visās dzīves jomās, vispirms Covid pandēmija, kas mainīja ikviena ikdienu iepriekš neparedzētā veidā, pēc tam karš kaimiņos, kas no jauna lika domāt par mūsu drošību. Tagad arī krīze enerģētikā un citas problēmas, kur šajā raižu pilnajā laikā atrodas vides jautājumi, vai tie ir piemirsti un nostumti malā, vai tomēr skaļi piesaka sevi un tos ilgi ignorēt nevārēs. Tuvojas vēlēšanas, un vides organizācijas turpina tradīciju iepazīt partiju programmas un politiķu nostājas vides aizsardzības jautājumos. Ko partiju programmas saka par vidi, vai dabas vērtības un vides aizsardzība vispār ir politiķu dienaskārtībā un kā pildīti solījumi iepriekšējā sasaukumā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Dabas fonda politikas koordinātore, projekta "Zaļais barometrs vadītāja Baiba Baltvilka, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Neaugsme – utopija vai nākotnes realitāte Idejai par neaugsmi sākums meklējams pagājušā gadsimta 70. gados, kad Rietumeiropas intelektuāļi, ekonomisti un vides  aktīvisti sāka apšaubīt ekonomikas izaugsmi kā nebeidzamu procesu. Pēdējās desmitgadēs šīs idejas ir attīstījušās un briedušas un neaugsmes pārstāvju provokatīvākais atzars pauž domu, ka, turpinot līdzšinējo ekonomisko kursu, mēs ātri vien iztērēsim atlikušos mūsu planētas resursus. Vairāk par jēdzienu  neaugsme un neaugsmes koncepciju un īstenošanu dzīvē skaidro Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs. Neaugsme pagaidām ir tikai teorija, praktiski tā nekur nav ieviesta un daudzi to uzskata par utopisku ideju. Mārtiņam Danusevičam ir iespaids, ka neaugsmes atbalstītajiem pašiem nav skaidras un vienotas programmas Bet mērenība visos sabiedrības slāņos, kā vienota ideja – tā arī ir utopija. Vēl kā argumentu praktiskai neaugsmes ieviešanai Mārtiņš Danusēvičs min visu pasaules valstu sadarbības nespēju: ja neaugsme tiktu realizēta dzīvē, pietiktu ar vienu valsti, kas pārkāptu šos jaunieviestos diezgan radikālos saimniekošanas noteikumus, un sistēma sabruktu. 

Uzsākot jauno mācību gadu, meklējam atbildes, kā kopumā mainās izglītība un skolotāja loma tajā? Kādas jaunas iniciatīvas STEM jomas mācību priekšmetos aizsāksies skolās šogad, tai skaitā, informācijas tehnoloģijās? Iztaujājam Jāni Grēviņu, Rīgas Tehniskās Universitātes Biznesa skolas direktoru. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā.  

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ierodas ASV Bufalo universitātes viceprezidents un nodibina šeit jaunu augstskolu, lai latvieši varētu konkurēt Rietumu biznesa pasaulē. Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Rīgas Biznesa skolas dibinātājs Voldemārs Innus.

Raidījumā Pievienotā vērtība par sankcijām un kā tām izsekot līdzi, kā pārbaudīt savus biznesa partnerus un galu galā, pašam nenokļūt šādos sarakstos.  Un, protams, runājam arī par aktualitātēm un ieskatāmies kādā no Baltijas biržas uzņēmumiem, meģinot saprast, cik interesantas investoriem ir tā akcijas. Politiķi lemj un lemj, kā vēl sodīt Krieviju un arī citas valstis un uzņēmumus, kuri atbalsta iebrukumu Ukrainā. Pēc jaunākās Eiropas Savienības sankciju sestās kārtas sankcionēto sarakstos jau ir vairāk nekā 1100 vārdi. Un vēl jau ir ANO, Lielbritānijas, ASV sankcijas un saraksti, kuriem izsekot līdzi kļūst aiz vien sarežģītāk un uzņēmējiem prasa arī daudz laika, un līdz ar to arī resursus un naudu. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite bez sekošanas jaunākajiem sarakstiem, sankciju likumiem un noteikumiem iesaka uzņēmējiem pašiem ieviest savas sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, pārtraukt sadarbību. Protams, darboties tikai pēc sirdsapziņas un labiem nodomiem, kas neapšaubāmi ir būtiski uzņēmumiem, gan var būt arī par maz. Kā speciālā Latvijas tirdziecības un rūpniecības kameras seminārā uzņēmējiem saka SEB banka sankciju eksperts Vitālijs Bogdanovs, šobrīd vēlams pārbaudīt jebkuru savu klientu un sadarbības partneri un nevajadzētu paļauties, ka bankas to izdarīs uzņēmēja vietā. Tam visam uzņēmējam jāpievieno klāt arī veselais saprāts, vai sadarbības partneris un darījums šķiet loģisks, kam viņš tālāk pārdos jūsu preci, no kā viņš iepērk izejvielas savam biznesam, jo sankcionētās personas, valstis, nozares var slēpties arī šajos darījuma ķēdes posmos. Protams, likumi nosaka, ka jāievēro Eiropas Savienības, Latvijas un ANO noteiktās sankcijas un tad tāda kā pelēkā zona ir, piemēram, ASV un citu valstu ieviestās sankcijas, par ko var būt dažādi viedokļi, jo obligāti jau tas nav. Taču Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars iesaka ar uguni nespēlēties, jo tā paši var nonākt šo valstu sankciju sarakstā.

Arī tiem, kuri izglīto citus, jāturpina pilnveidot savas zināšanas. Kā tas notiek un kādas ir akadēmiskā personāla iespējas sekot līdzi pasaules līmeņa pašpilnveidošanās procesam un tajā iesaistīties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par mācībāmaugstskolu pasniedzējiem stāsta Rīgas Biznesa skolas direktora vietnieks, Masačūsetsas tehnoloģiju institūta izglītības līderu izglītības programmas direktors Klaudio Rivera, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore Ieva Šlēziņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

21. gadsimts ir datu laikmets – ikkatrs mūsu solis tiek fiksēts elektroniskos datos, sākot ar vizītes pieteikšanu pie ārsta, beidzot ar iepirkšanos internetā. Tie vērtīga valūta, kas funkcionēt biznesam, drošībai, attīstīties zinātnes un tehnoloģiju jomā un tajā pašā laikā radīt jaunas neērstības mums pašiem. Kādus datus par sevi sniedzam apzināti un neapzināti, kam tie pieder un kādas ētikas problēmas redzamas datu izmantošanā dažādās nozarēs, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs.

Tiem, kuri kādam palīdz mācīties, reizēm jāmācās pašiem. Īsi pirms Ziemassvētkiem 6 dažādu augstskolu 22 pasniedzēji atgriezās no Eiropas Savienības finansētas programmas Bufalo Universitātē, kur apguva digitālās prasmes, dažādas mācību metodes un studentu mācību programmu vadīšanu. Kādas atziņas viņi ir guvuši un ko ievieš dzīvē, atgriežoties mājās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docētājs, grafikas dizainers Agris Dzilna un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Valodu centra lektore Sniedze Vilde.