Podcasts about Teolo

Gostili smo Marijo Leskovec, laiško misijonarko, ki je uresničitev svojega prostovoljstva našla v pomoči pomoči potrebnim v Indiji, kamor je prvič odšla že leta 1995. V to poslanstvo jo je vpeljal misijonski krožek na ljubljanski Teološki fakulteti, pridobljeno znanje in izkušnje pa je pozneje bila vedno pripravljena deliti z mladimi. V oddaji je spregovorila o svojem delu v misijonih, zlasti v Indiji.

Vse več držav uzakonja pomoč pri samousmrtitvi. Gre za zelo občutljivo etično–moralno temo, ki vzbuja veliko pomislekov in delitev v vseh državah. Poslanska večina je v slovenskem državnem zboru poslala predlog zakona o pomoči pri prostovoljnem končanju življenja v nadaljnjo obravnavo; podobno odločitev je na isti dan sprejel spodnji dom francoskega parlamenta. Kakšna je vsebina slovenskega predloga zakona o samousmrtitvi? Kdaj in pod kakšnimi pogoji bo človek z neozdravljivo boleznijo lahko sprejel odločitev o končanju svojega življenja? O vsem tem z zagovorniki in nasprotniki uzakonitve pomoči pri samomoru v tokratnem Studiu ob 17 – tih. Gostje: Tereza Novak, poslanka, PS Svoboda; Alenka Jeraj, poslanka, PS SDS; dr. Dušan Keber, Srebrna nit – združenje za dostojno starost; dr. Roman Globokar, moralni teolog, Teološka fakulteta Univerze v Ljubljani.

Lojze Grozde – zgled poguma in zaupanja.Teološko fakulteto je včeraj obiskal kardinal Dominique Mathieu.Vojaški vikar Matej Jakopič povišan.V Ukrajini odprt center za pomoč otrok, ki je bil financiran s slovenskim denarjem.Papež Leon XIV. sprejel afriške diplomate.Kardinal Artime o papežu Leonu XIV.: „V harmoniji s svetom“.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Ob izvolitvi novega papeža Leona XIV. se porajajo številna vprašanja. Je sicer dokaj znan znotraj Katoliške cerkve, a marsikdo se sprašuje, kakšen bo njegov pontifikat. V kolikšni meri bo sledil papežu Frančišku? V oddaji, pripravila sta jo Jasmina Bauman in Tomaž Gerden, smo za prve vtise ob njegovi izvolitvi vprašali mariborskega nadškofa in metropolita mag. Alojza Cvikla, celjskega škofa dr. Maksimiljana Matjaža in župnijskega upravitelja Župnije Sv. Peter pri Mariboru, Malečnik in predstojnika Katedre za cerkveno pravo na Teološki fakulteti dr. Sebastijana Valentana.

Klinični psihologi in psihiatri pozivajo k ustavitvi predloga zakona o psihoterapevtski dejavnosti, ki ga je vlada pred kratkim poslala v državni zbor. Kritiki opozarjajo, da predlog znižuje standarde zdravstvene obravnave in izobrazbeno raven strokovnjakov, ki naj bi opravljali to dejavnost. Psihoterapevti in zveza organizacij pacientov pa zakon podpirajo, saj pravijo, da bo ta uredil kaos na področju psihoterapije, ki bo postala samostojna zdravstvena dejavnost. Kdo bo lahko opravljal psihoterapevtsko dejavnost? Kako bo organizirana? V kolikšni meri bo zakon skrajšal čakalne vrste, kakšne so potrebe po psihoterapiji na terenu in kakšen kader mora zapolniti to področje? Bodo v zdravstvo zdaj res vstopali nekompetentni sodelavci brez ustreznega znanja? Kdo v tej zgodbi brani svoje interese in kakšni so ti? Je še mogoče, da bi nasprotniki zakona tega zaustavili in če ne, kakšna je časovnica njegove uveljavitve? O tem v tokratnem Studiu ob 17.00. Gostje: dr. Mojca Zvezdana Dernovšek, psihiatrinja in sekretarka v Kabinetu ministrice za zdravje; dr. Robert Cvetek, predstojnik Katedre za zakonsko in družinsko terapijo ter psihologijo in sociologijo religije Teološke fakultete Univerze v Ljubljani; dr. Vesna Švab, psihiatrinja, vodja Centra za duševno zdravje odraslih Logatec in podpredsednica Slovenskega združenja za duševno zdravje ŠENT; Petra Bavčar, klinična psihologinja z Univerzitetnega kliničnega centra Ljubljana; Franci Gerbec, podpredsednik Zveze organizacij pacientov.

Predstavili smo knjigo Teološki temelji morale. To je bila druga oddaja. Z nami je bil avtor dr. Ivan Štuhec.

Mesec maj je v Katoliški cerkvi posvečen Mariji. Njej so posvečene številne pobožnosti, med najbolj znanimi so šmarnice. V oddaji ponavljamo pogovor s teologom in zgodovinarjem, profesorjem na Teološki fakulteti dr. Bogdanom Kolarjem.

Verniki se v baziliki sv. Petra poslavljajo od pokojnega papeža Frančiška.Ene zadnjih besed papeža Frančiška zahvala svojemu osebnemu zdravstvenemu asistentu.Teološka konferenca: Razlogi našega upanja v letu 2025Ob godu sv. Jurija, zavetnika Ljubljane, maša na grajskem dvorišču Ljubljanskega gradu.

Papež Frančišek je veljal za zagovornika konservativnih stališč Cerkve, kot jezuit pa je bil tudi predstavnik naprednih pristopov pri več družbenih vprašanjih, med drugim pri pomoči revnim. Po besedah frančiškana Mirana Špeliča, profesorja na Teološki fakulteti v Ljubljani, Cerkev nikoli ni bila okostenela v svojem času. Vedno se je odzivala na izzive časov.

Jak tráví Velikonoce? Které momenty velikonočního příběhu bychom měli znát? Jak se Eva Vymětalová dívá na nošení velikonočního symbolu - kříže – jako šperku? Jak vysvětluje laikům, čím se zabývají bibličtí teologové? Čím přispěla k jejímu rozhodnutí věnovat se teologii teta, se kterou v dětství trávila hodně času? Jak se za dvacet let jejího působení proměnilo akademické prostředí a studenti? Vnáší ženy do biblické teologie jiný pohled než muži?Všechny díly podcastu Jak to vidí... můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Jak tráví Velikonoce? Které momenty velikonočního příběhu bychom měli znát? Jak se Eva Vymětalová dívá na nošení velikonočního symbolu - kříže – jako šperku? Jak vysvětluje laikům, čím se zabývají bibličtí teologové? Čím přispěla k jejímu rozhodnutí věnovat se teologii teta, se kterou v dětství trávila hodně času? Jak se za dvacet let jejího působení proměnilo akademické prostředí a studenti? Vnáší ženy do biblické teologie jiný pohled než muži?

Bliža se največji krščanski praznik: velika noč. Katoliška cerkev preživlja težavne čase zaradi bolezni papeža Frančiška, po drugi strani pa jo je skrb za papeževo zdravje povezala. 2025 je za največjo in najvplivnejšo krščansko cerkev tudi posebno, sveto leto; po mnenju papeža je to priložnost za refleksijo, duhovno prenovo in solidarnost z obrobnimi. Sočasno v cerkvi poteka sinodalni proces prenove. O razmerah v Katoliški cerkvi pri nas in po svetu v tokratnem Studiu ob 17.00. Gostje: dr. Andrej Saje, novomeški škof in predsednik slovenske škofovske konference; dr. Igor Bahovec, Teološka fakulteta Univerze v Ljubljani; Mojca Širok, dopisnica RTV Slovenija iz Italije.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

V oddaji smo spomnili na preventivno postno akcijo 40 dni brez alkohola, postne spodbude škofov in slavnostno podelitev diplom Teološke fakultete. Z nami je bil tudi dekan dekanije Žalec - Braslovče Srečko Hren, s katerim smo se pogovarjali o svetoletnem romanju celjskih dekanij in o spominskem škofijskem dnevu Božjega služabnika Izidorja Závršnika.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Skozi prizmo zgodovine šolstva na Slovenskem je mogoče brez posebnih težav razbrati celotno slovensko zgodovino v minulem stoletjuZnani francoski marksistični filozof Louis Althusser je njega dni trdil, da je šola najpomembnejši ideološki aparat države. To se pravi, da po Althusserjevem mnenju država izobraževalni sistem uporablja, da bi iz učenk in učencev navsezadnje ustvarila državljanke in državljane po svojem okusu, da bi jim, drugače rečeno, med poukom vcepila ideje, predstave oziroma vrednote, ki bodo iz mladih naredili kolikor marljive in produktivne toliko oblastem poslušne odrasle, ki bodo – za dobro mero – znali živeti v tvornem sožitju z drugimi sodržavljankami in sodržavljani. Da ta teza slej ko prej ni iz trte izvita, lahko opazimo, če si pogledamo zgodovino šolstva na Slovenskem nekako od konca 19. do sredine 20. stoletja. To je bilo, kot vemo, obdobje globokih družbenih in političnih pretresov oziroma sprememb. Človek, ki se je, denimo, rodil leta 1890 v Trstu, se leta 1925 zaradi fašističnih pritiskov preselil v Maribor, leta 1942 pa pred nacističnimi okupacijskimi oblastmi pobegnil v Ljubljano, kjer je leta 1950 tudi umrl, je v vsega šestih desetletjih skusil življenje v Avstro-Ogrski, v Italiji, Nemčiji in dveh Jugoslavijah, prvi, Karađorđevi, in drugi, socialistični. In prav vsaka izmed teh držav, prav vsak izmed teh politično-ideoloških režimov si je ob svojem času prizadeval ustvariti izobraževalni sistem po svoji meri. Kako se je torej v hitrem teku let prve polovice 20. stoletja spreminjala šola na slovenskem narodnem ozemlju? Kako so se, na primer, spreminjali jeziki, v katerih se je na Slovenskem poučevalo, kako predmetnik, ki se ga je poučevalo, in kaj nam vse to pove o zgodovinskih preizkušnjah, ki smo jih Slovenci navsezadnje preživeli? – To je vprašanje, ki nas je zaposlovalo v tokratnih Glasovih svetov, ko smo pred mikrofonom gostili teologa in zgodovinarja, predavatelja na ljubljanski Teološki fakulteti ter kustosa v Slovenskem šolskem muzeju, dr. Simona Malmenvalla. Foto: poslopje Gimnazije Jurija Vege v Idriji, v katerem je po l. 1901 domovala prva državna srednja šola, v kateri je pouk potekal izključno v slovenščini (Dunja Wedam / Wikipedija)

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Obsežna monografija Teološki temelji morale, vsebuje osebno sintezo večdesetletnega ukvarjanja s temeljnimi moralnimi vprašanji, najbolj znanega slovenskega moralnega teologa dr. Ivana Janeza Štuheca. Znanstvena monografija nagovarja tudi širše občinstvo. Vabljeni na pot iskanja v tokratni oddaji Sledi večnosti.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Baznīcas sociālās mācības darba teoloģiskie un bibliskie aspekti. Mācības no radīšanas un Jēsus dzīves piemēra.

Župnik Jože Pavlakovič iz Starega trga ob Kolpi bo letos dopolnil 75 let. Pred vpisom na Teološko fakulteto se je najprej izučil za mizarja in pridobil obrtno dovoljenje. Pred natanko štiridesetimi leti je bil posvečen v duhovnika. Številna so njegova zanimanja in dejavnosti, od folklornega plesa do gasilstva, med bolj izstopajočimi zgodbami pa je skupnost v pomoč fantom in možem pri zdravljenju zasvojenosti, ki je vrsto let uspešno delovala v župniji.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Upanje je v srcu vsakega. Krščanstvo je vera upanja po odrešenju in večnosti. Leto 2025 je v Katoliški cerkvi sveto leto, posvečeno prav temu upanju. O upanju v krščanstvu bo govoril profesor na Teološki fakulteti dr. Matjaž Celarc.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

V Torontu v Kanadi so praznovali 70-letnico župnije Marije Pomagaj, v Tinjah na avstrijskem Koroškem pa pripravljajo Novoletno srečanje (več nam je povedala Marija Gruškovnjak [36:10]). Ustavili smo se tudi ob letošnjem jubileju Slovenske kulturne akcije SKA iz Argentine. Slišali ste o Teološko-filozofskem odseku – o tem je na junijskem simpoziju v Ljubljani govoril Marko Fink [5:34], aktualni predsednik Damijan Ahlin je pogledal v vlogo in dejavnosti SKA danes ter v vizijo prihodnosti [15:44], dr. Helena Jaklitsch pa je govorila o pomenu SKA za ohranjanje slovenstva [21:12]. Posnetke s slavnostne akademije smo predvajali v oddaji 30. junija 2024, 21. julija 2024 ste lahko slišali prvi del posveta, 18. avgusta 2024 pa drugi del posveta, 22. septembra 2024 o gledališki, likovni in glasbeni dejavnosti, 10. novembra 2024 o pomenu in vlogi SKA v zamejstvu.

Drage poslušalke in dragi poslušalci. Če se sprašujete, kako začeti s prebiranjem Svetega pisma, vabljeni, da prisluhnete oddaji Sledi večnosti. Naš sogovornik je bil msgr. dr. Maksimilijan Matjaž, biblicist in celjski škof. Prof. Matjaž na Teološki fakulteti Univerze v Ljubljani predava predmete iz področja eksegeze Nove zaveze ter biblične teologije in antropologije. Kako prebirati najbolj brano knjigo v zgodovini? Foto: Zajem zaslona, Družina d.o.o

Un viaggio tra storia e gusto In questa puntata di Viaggiando e Mangiando Abbiamo intrapreso un percorso alla scoperta di territori ricchi di storia e tradizioni, dove il gusto diventa un vero e proprio viaggio nel tempo. Da Corinaldo, avvolta nell'atmosfera magica del Gran Natale, ci siamo spostati verso Roma, illuminata dalle suggestive installazioni di "Trame di luce".Ogni tappa è stata l'occasione per esplorare sapori autentici: dal Vulcano Serprino, un vino che racconta la storia del territorio padovano, ai due eccellenti Valdobbiadene DOCG della cantina Ruggeri, fino ad arrivare alla storia visionaria dell'azienda Ronchi di Castelluccio.Un itinerario che ci ha permesso di apprezzare la diversità dei nostri territori e la passione di chi li vive e li racconta attraverso i propri prodotti. Non perdere l'appuntamento con #ViaggiandoEMangiando per scoprire le nostre nuove avventure!Lista puntata degli argomenti:Corinaldo: Gran NataleHotel La Perla: Apertura stagione invernaleRoma: Trame di luceTeolo (PD): Vulcano SerprinoValdobbiadene: Degustazione RuggeriRonchi di Castelluccio: Storia e futuro dell'aziendaDiventa un supporter di questo podcast: https://www.spreaker.com/podcast/viaggiando-e-mangiando--3286496/support.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Duhovna zapuščina puščavnika, mistika in teologa, ki je živel v 7. stoletju, nam ponuja ključ do razumevanja ene najzgodnejših pa v Evropi tudi najslabše poznanih vej krščanstva – tiste, ki se je že v pozni antiki razvila v današnjem IrakuVse odkar so Američani pred 21 leti napadli Irak, lahko v zahodnih medijih sporadično zasledimo novice o težkem položaju, v katerem se je znašla tamkajšnja krščanska skupnost. Še zlasti hudo je bilo v času t. i. Islamske države, ko je več sto tisoč iraških kristjanov moralo zbežati z domov svojih prednikov in poiskati zatočišča med Kurdi, v Bagdadu ali v tujini. Kljub temu poznavalci ocenjujejo, da v deželi med Evfratom in Tigrisom danes še živi vsaj pol milijona kristjanov, morda tudi več. A kdo pravzaprav so ti ljudje? Kako neki so se znašli v državi, ki je na svetovnem zemljevidu verstev vedno obarvana zeleno, kar seveda označuje, da tam večinoma živijo muslimani? Ali iraški kristjani sledijo papežu v Rimu – ali pa imajo svojega lastnega verskega voditelja? Ali imajo nemara svoje svetnike, svojo teologijo, svoj sveti jezik? Kaj – če sploh karkoli – pomembnega so prispevali v duhovno zakladnico svetovnega krščanstva? Priznajmo, na večino teh vprašanj bi v Sloveniji – pa še marsikje drugje po stari celini – ne znali odgovoriti … Nam pa to sramotno beli liso nevednosti lahko zdaj pomaga zapolniti intrigantna knjiga, ki je pred nedavnim izšla pod založniškim okriljem Kulturno-umetniškega društva Logos; gre za delo Duhovni svet Izaka Sirskega, pod katerega se sicer podpisuje Hilarijon Alfejev, eden izmed škofov ruske pravoslavne cerkve. Med platnicami tega dela se namreč lahko poučimo, kot pove že naslov dela, o Izaku Sirskem, puščavniku, mistiku in teologu, enem najpomembnejših predstavnikov starodavnega bližnjevzhodnega krščanstva, ki ga za svetnika priznavajo ne le iraški kristjani, ampak tudi pravoslavci in katoličani. Zakaj je ta mož, ki je živel v sedmem stoletju po Kristusu, vreden naše pozornosti danes pa tudi kaj nam njegova intelektualna oziroma duhovna zapuščina pove o mezopotamskem krščanstvu, smo preverjali v tokratnem Kulturnem fokusu, ko smo pred mikrofonom gostili rusista, zgodovinarja in teologa, kustosa v Slovenskem šolskem muzeju ter predavatelja na ljubljanski Teološki fakulteti, dr. Simona Malmenvalla, ki je razpravo Alfejeva o Izaku Sirskem prevedel v slovenski jezik.   foto: upodobitev Izaka Sirskega v knjigi De perfectione vitae theoreticae, ki je izšla leta 1500 v Benetkah (Wikipedija, javna last)

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Teološka fakulteta Univerze v Ljubljani že štirinajsto leto ponuja študijski program Duhovno izpopolnjevanje, kjer leta niso ovira. Namenjen je vsem, ki želijo celostno osebnostno in duhovno zoreti, odkrivati, spoznavati in se poglabljati v duhovnost. Usposablja pa tudi za spremljanje drugih, posameznikov in skupin na njihovi poti življenja. Vpisati se je možno še do sredine septembra.

Prav na letošnji nedeljski dan 8. septembra obhajamo rojstvo Device Marije. Govorili bomo o veličini tega praznika in njegovem pomenu, ter kaj nam o njem daje slovensko ljudsko izročilo na področju literarne umetnosti. Pozornost bomo namenili tudi latinskemu epu o Marijinem življenju, ki ga je prepesnil Filip Žički, menih in nabožni pesnik, ki je v začetku 14. stoletja bival v Žički kartuziji. V njem govori o Marijinem rojstvu in njeni mladosti. Z nami bo znanstvena svetnica: izr. prof. ddr. Irena Avsenik Nabergoj, ki predava na Inštitutu za Sveto pismo, judovstvo in zgodnje krščanstvo na Teološki fakulteti Univerze v Ljubljani.

V oddaji smo govorili o programu Duhovno izpopolnjevanje, ki poteka na Teološki fakulteti v Ljubljani. Program je predstavil doc. dr. Ivan Platovnjak, svoje študijske izkušnje pa so delili z nami tudi nekateri udeleženci.

Termín mučednice čistoty se používá v katolické církvi. Jedná se o blahořečené či svatořečené ženy, které se raději nechaly násilníkem zabít, než aby přišly o panenství. Koncept mučednic čistoty bývá kritizován mimo i uvnitř katolické církve. Kdysi ladil s tím, jak ženskou nevinnost, sexualitu a roli vnímala a zdůrazňovala i civilní společnost.

YouTube sesión 10: ⁠https://www.youtube.com/watch?v=suYj4IzxsiY  Curso: ⁠https://pablomunoziturrieta.com/2021/12/27/curso-online-y-gratuito-politica-secularismo-y-libertad-religiosa/⁠  Mi libro "Apaga el celular y enciende tu cerebro" ya está disponible en  Estados Unidos

Uzmākšanās skandāls Latvijas Mūzikas akadēmijā raisījis ļoti pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Kā to vērtēt?  Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore, mācītāja Dace Balode, sociālantropologs Artūrs Pokšāns, psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Stokenberga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds. Pagājusi pusotra nedēļa, kopš Latvijas Televīzija savā raidījumā "Kultūršoks" pirmo reizi stāstīja par anonīmo anketēšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā un liecībām par seksuāla rakstura uzmākšanos no pasniedzēju puses. Tagad savu darbu dara policija, notiek pārmaiņas un acīmredzot vēl notiks arī pašā akadēmijā. Nav šaubu, ka arī citām institūcijām nāksies pārskatīt esošos normatīvus, jautājums, vai tas arī būs jādara likumdevējiem? Bet notikušais atklāj arī to, kādi mēs esam kā sabiedrība. Droši vien arī tas skandāls tik plaši izvērsās, jo mums katram, pārējiem, ir savs viedoklis par to, kas ir noticis, un tas nebūt nav vienāds. Kamēr vieni raizējas par pārdarījumiem un seksuālo vardarbību, citi atkal uztraucas, ka tiek nojauktas dzimumu attiecību jeb dzimumu atšķirību robežas. Studentes stāsta, ka pat baidās ēdnīcā saskrieties ar pasniedzēju, jo ir emocionāli traumētas. Citas smīkņā un saka -  meitenes pašas koķetē un grib iegūt vīriešu uzmanību. Kāda ir sabiedrības nostāja, kad runājam par seksualitāti un pieņemamo vīriešu un sieviešu starpā un vispār attiecībās? Kas ir mūsdienu sabiedrības normas un normalitāte? Kāpēc tas ir tā? Šoreiz neierasta diskusija Krustpunktā studijā.

Krustpunktā Lielā intervija ar Lutera akadēmijas docenu, teoloģijas doktoru Gunti Kalmi. Otrajos Ziemassvētkos saruna ar cilvēku, kuram kristietība ir dzīves saturs, arī viņa zinātnisko interešu spektrs variē no kristietības līdz Latvijas militārajai vēsturei. Viņš ir emeritēts mācītājs, kurš daudz rakstījis ne tikai kristietību, bet arī par latvietību, tautas pašapziņu un sarakstījis arī grāmatu par latviešu karotprasmi.

Njeno življenje ni bilo lahko. Izgubila je edinega otroka, podpirala v vojni poškodovanega moža in kariero gradila v moškem akademskem svetu ter v času najostrejše stalinizacije.Kot pravijo, naj bi prva slovenska filozofinja, dekanja in izvrstna pedagoginja Alma Sodnik osivela že pri 30. Toda nikoli ni opustila svoje strasti do filozofije in svoje predanosti poučevanju. To briljantno učenjakinjo, poliglotko in na novo odkrito vzornico mnogim generacijam študentov predstavljamo v seriji portretov pomembnih slovenskih znanstvenikov. Portret Alme Sodnik so nam pomagali spisati filozofa Olga Markič s Filozofske fakultete v Ljubljani in Bojan Žalec s Teološke fakultete v Ljubljani ter Helena Koder, ki jo z Almo Sodnik vežejo družinske vezi in ki je gostovala v oddaji Ars Humana, ki jo je marca vodil Gregor Podlogar.

Kako se skozi prizmo idej in konceptov, ki jih danes razvija teologija, kaže svet 21. stoletja – od podnebnih sprememb prek razmaha umetne inteligence do vojne v Ukrajini?Georg Wilhelm Friedrich Hegel, veliki nemški filozof prve polovice 19. stoletja, je trdil, da obstajajo tri discipline, tri ključne poti, po katerih si človek utira pot do spoznanja oziroma do vednosti. To naj bi bile: umetnost, teologija in filozofija. No, danes, skoraj 200 let po Heglovi smrti, omikana javnost brez večjih težav spremlja, kaj se godi novega v širokem polju umetnosti, od poezije do televizijskih serij, od baleta do konceptualnih likovnih instalacij. Tudi sodobna filozofija z imeni kot so Rancière, Sloterdijk ali Žižek najbrž ostaja v očišču pozornosti intelektualcev vseh barv, ozadij in specializacij. Kaj pa teologija? Katera vprašanja, kateri problemi razgibavajo sodobno teološko misel? Kako današnji teologi in teologinje odgovarjajo na najrazličnejše krize, ki pretresajo naš svet? – Vtis je, da bomo med ljudmi, ki se sicer ponašajo z zgledno splošno razgledanostjo, danes le stežka našli sogovornika, ki bi nam lahko zadovoljivo odgovoril na tovrstna vprašanja. Zato smo se v tokratni Intelekti spraševali, kako se skozi prizmo idej in konceptov, ki jih razvija sodobna teologija, navsezadnje kažejo zagatne razmere – od, na primer, podnebnih sprememb prek razmaha umetne inteligence do vojne v Ukrajini –, v katerih smo se v 21. stoletju vsi skupaj znašli. Pri tem so nam bili v pomoč trije sodelavci Teološke fakultete Univerze v Ljubljani: teolog in filolog asist. mag. Jan Dominik Bogataj pa rusist, zgodovinar in teolog doc. dr. Simon Malmenvall ter filozof prof. dr. Bojan Žalec. Foto: oltar v helsinški cerkvi Temppeliaukio, detajl (Goran Dekleva)

Pater Marko Rupnik se po petih mesecih še vedno ni javno odzval na obtožbe o spolnih zlorabah redovnic; molčijo tudi njegovi najbližji sodelavci. Kaj sporoča ta molk? Ali bodo obtožbe sploh kdaj v celoti pojasnjene in kako vse skupaj vpliva na status njegovih mozaikov, ki so postavljeni v več kot 200 cerkvah po vsem svetu? O tem v skupnem projektu Arsa in Studia ob 17.00 Aleksander Čobec s sogovorniki. Gostje: Janez Cerar, koordinator zavoda Dovolj je!, ki preiskuje spolne zlorabe v Katoliški cerkvi; dr. Tomaž Erzar, profesor zakonske in družinske terapije na Teološki fakulteti v Ljubljani; dr. Gabrijel Kavčič, tiskovni predstavnik Slovenske škofovske konference.

Deset let pontifikata papeža Frančiška je prineslo veliko sprememb v Katoliški cerkvi. Boj proti spolnim zlorabam in finančnim nepravilnostim je pretresel cerkvene kroge. Ob tem je papež Frančišek uvedel sinodalni proces in bolj vključeval laike v delo Cerkve. Nekdanji argentinski kardinal Jorge Maria Bergoglio je izstopal po ostrih obsodbah socialnih krivic, potrošništva in uničevanja okolja. Pri svojih odločitvah je bil deležen tako podpore kot tudi nasprotovanja. O prvem desetletju njegovega delovanja in pečatu, ki ga je vtisnil Cerkvi in mednarodnim odnosom, voditelj Tomaž Gerden s sogovorniki. Gostje: dr. Andrej Saje, novomeški škof in predsednik Slovenske škofovske konference; dr. Igor Bahovec, profesor na Teološki fakulteti Univerze v Ljubljani, dr. Boštjan Udovič, profesor na Fakulteti za družbene vede Univerze v Ljubljani.

Branko Cestnik, pisatelj in duhovnik, zadnje čase izjemno veliko piše. Nedavno je predstavil novi roman Pogovori z njo, isto letnico: 2022, pa ima tudi roman Šesti pečat. Pred njima je napisal Sonce Petovione, knjigo, ki je bila med kandidatkami za nagrado kresnik. Ta dva romana zajetna romana – vsak ima več kot pet sto strani – sta prva dva dela trilogije, ki nastaja pod prsti Branka Cestnika, se pravi, da je tretji že v delu. Oba se posvečata prihodu krščanstva na Ptuj, kar je v književnosti tako rekoč neobdelana tema in zato svojevrsten novum, obe knjigi pa sta bogat vir zgodovinskih podatkov in različnih referenc. 12. januarja je Branko Cestnik nastopil na predstavitvi knjig z diskusijo Inštituta za patristične študije Victorianum na Teološki fakulteti v Ljubljani in je o teh dveh romanih ter o Viktorinu Ptujskem, grškem škofu, teologu, cerkvenem pisatelju, mučencu, cerkvenem učitelju in svetniku. Rodil se je okoli leta 250, umrl je 2. novembra leta 303. Viktorin Ptujski velja za prvega latinskega eksegeta Svetega pisma, poleg tega velja tudi za prvega pisatelja iz današnjega slovenskega ozemlja. Branko Cestnik je najprej razložil, kako se je sploh odločil za pisanje prvega romana.

Zaslužni papež Benedikt XVI. je v marsičem oblikoval podobo Katoliške cerkve in sveta. Njegov pontifikat zaznamuje bolj odločen boj proti različnim zlorabam znotraj Cerkve in tudi številne kritike. Njegov odstop konec februarja 2013 je bilo presenetljivo, a v marsičem tudi pogumno dejanje. Joseph Ratzinger je bil poleg tega desetletja znan kot izjemen teolog, avtor številnih knjig, ki so prevedena tudi v slovenščino. O pečatu, ki ga je vtisnil Cerkvi in svetu, bodo na dan njegovega pogreba govorili voditelj Tomaž Gerden in gostje v studiu. nnGostje: nprof. dr. Bogdan Dolenc, visokošolski učitelj na Teološki fakulteti Univerze v Ljubljani,nBoštjan Debevec, urednik katoliškega tednika Družina,nMojca Širok, dolgoletna dopisnica RTV Slovenija iz Rima. n

Pievēršam uzmanību tam, kas notiek Romas Katoļu baznīcā un arī Vatikānā. Vecgada dienā mūžībā devās iepriekšējais pāvests Benedikts XIV. Viņa nāve pievērš skatu šai pasaulē mazākajai, bet salīdzinoši ietekmīgajai valstij. Otru raidījuma daļu veltām Gruzijai. Eiropas Parlaments ir aicinājis ieviest sankcijas pret Gruzijas premjerministru un viņam pietuvinātiem cilvēkiem, spriedzes pamatā ir bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili atrašanās Gruzijas cietumā. Valdošās partijas ģenerālsekretārs paziņojis, ka valsts ir gatava pat atteikties no virzības uz Eiropas Savienību, bet Saakašvili no cietuma neizlaidīs.  Aktualitātes analizē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes mācībspēku – docents Andris Priede un profesore Laima Geikina, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un Leonards Inkins. Pāvesta Benedikta otrā aiziešana 2022. gada pēdējā dienā savu mūža gājumu noslēdza Jozefs Aloizs Racingers, daudz plašāk pazīstams kā pāvests Benedikts XVI, Romas katoļu baznīcas galva no 2005. līdz 2013. gadam. Kardinālu konklāva ievēlēts pēc tam, kad mūžībā bija devies viņa priekšgājējs – harizmātiskais Jānis Pāvils II; pāvests Benedikts kļuva par pirmo vācieti šai amatā pēc teju tūkstoš gadus ilga pārtraukuma. Viņa ievēlēšana tika uzlūkota kā zināma Katoļu baznīcas tradicionālistiski orientētās ievirzes uzvara. Savas karjeras sākumā vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pavadījis kā akadēmisks teologs, viņš bija viena no nozīmīgākajām autoritātēm baznīcas doktrīnas jautājumos, pirms savas ievēlēšanas vadot Romas Kūrijas Ticības doktrīnas Svēto kongregāciju, savulaik pastāvējušās Romas inkvizīcijas institucionālo mantinieci. Tiek minēts, ka principialitāte un argumentācijas prasme, skaužot ticības maldus, savulaik sagādājusi šim ārēji atturīgajam vācietim iesauku „Dieva rotveilers”. Populārā līmenī visplašāk pamanītais Benedikta XVI solis bija daļēja t.s. Latīņu jeb Vecā rita mesas atgriešana apritē pēc tam, kad tā bija de facto noliegta kopš t.s. Jaunā rita mesas pieņemšanas 1969. gadā. Tomēr Romas katoļu baznīcas vēsturē šis pontifiks paliks pirmām kārtām ar savu atkāpšanos no amata 2013. gada februārī. Iepriekšējo reizi pāvesta atkāpšanās bija pieredzēta 1415. gadā, taču toreiz iemesls tam bija t.s. Lielā jeb Rietumu shizma – šķelšanās katoļu baznīcas iekšienē, kad vienlaicīgi no konkurējošām frakcijām bija ievēlēti veseli trīs pāvesti, un viņu atkāpšanās bija samierināšanās nosacījums. Par Benedikta XVI patiesu līdzinieku var uzlūkot pāvestu Celestīnu V, kurš, sabijis pāvestos nepilnu pusgadu un nespēdams nest varas smagumu, atkāpās no amata 1294. gadā, tātad vairāk nekā 700 gadus pirms Benedikta XVI. Kā savas atkāpšanās iemeslu Benedikts XVI minēja amata pildīšanai nepietiekamus fiziskos spēkus, tomēr viņa aiziešanu neizbēgami pavadīja spekulācijas par Vatikānā izplatīto korupciju un ar priesteru seksuāliem noziegumiem saistītiem skandāliem kā patieso iemeslu. Lai kā arī nebūtu, šī virsgana rīcība uzskatāma par visai revolucionāru soli, kas nepārprotami atspoguļo laikmetam raksturīgu pārmaiņu iespaidu arī uz tādu senās tradīcijās sakņotu institūciju kā Romas katoļu baznīca. Tagad nu Augstākais pontifiks emeritus, kā viņš tika oficiāli dēvēts pēc atkāpšanās, no mums atvadās pavisam, un viņa aiziešana atkal uzjundījusi viedokļus par pāvesta institūcijas raksturu un lomu mūslaiku pasaulē. Benedikta XVI sekotājs virsgana krēslā, pāvests Francisks, tiek daudzu uzlūkots kā pārlieku radikāls modernizētājs, pat dēvēts par kreisu ekstrēmistu. Ievērojot, ka arī viņam spēka gadi jau pasen aiz muguras, Vatikāna pakalns jau drīz var pieredzēt vēl vienu progresistiskās un tradicionālistiskās strāvas spēkošanās raundu. Glābjot cietumnieku Saakašvili 4. janvārī daudzviet Eiropā un citur pasaulē pie Gruzijas vēstniecībām pulcēsies protestētāji, pieprasot Tbilisi valdībai atvieglot ieslodzītā eksprezidenta Mihaila Saakašvili likteni. Bijušais Gruzijas prezidents atrodas apcietinājumā kopš 2021. gada oktobra, kad atgriezās dzimtenē pēc apmēram septiņus gadus ilgas trimdas, cerot uz viņa partijas Apvienotā Nacionālā kustība uzvaru pašvaldību vēlēšanās un plašu tautas atbalstu, kas neļautu varai īstenot viņam aizmuguriski piespriesto sešu gadu cietumsodu. Šīs cerības nepiepildījās. Cietumā Saakašvili uzsāka badastreiku, kuru pārtrauca pēc tam, kad varas iestādes piekrita viņu ievietot slimnīcā. Tomēr Saakašvili veselības stāvoklis šī gada laikā turpināja strauji pasliktināties, un novembrī parādījās ziņas, ka, iespējams, nopietni apdraudēta viņa dzīvība. Matu un nagu paraugos, kas tika iegūti pirms pāris nedēļām, kad Saakašvili apmeklēja viņa amerikāņu advokāts Massimo D'Andželo, esot konstatēts arsēns un dzīvsudrabs, un pastāv aizdomas, ka cietumā viņš varētu būt mērķtiecīgi saindēts. Eksprezidents strauji zaudē svaru un, kā liecina nesenākie videoieraksti, vairs nespēj normāli paiet. 14. decembrī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, aicinot Gruzijas varasiestādes atbrīvot Mihailu Saakašvili, lai viņš varētu doties ārstēties ārzemēs. Tā vietā, kā ziņots, ieslodzītais 29. decembrī pārvietots no civilās slimnīcas, kur tika turēts līdz tam, uz kara hospitāli. Mihails Saakašvili kļuva par Gruzijas prezidentu 2004. gada janvārī, pēc tam, kad t.s. Rožu revolūcija bija piespiedusi atkāpties no amata viņa priekšgājēju, kādreizējo Padomju Savienības ārlietu ministru Eduardu Ševardnadzi. Viņš bija tobrīd jaunākais valsts prezidents Eiropā, un īstenoja apņēmīgu un daudzējādā ziņā efektīvu politiku korupcijas apkarošanai un labas pārvaldības normu ieviešanai, nepārprotami iezīmējot Gruzijas orientēšanos uz tuvināšanos Eiropas Savienībai un NATO. Gan viņa nākšana pie varas t.s. „krāsainās revolūcijas” rezultātā, gan prorietumnieciskā orientācija padarīja Saakašvili ļoti netīkamu Vladimiram Putinam. Tiek pat minēts, ka Kremļa saimnieks uzskatot Gruzijas eksprezidentu par savu personisku ienaidnieku. 2008. gadā Krievijas Federācija īstenoja militāru agresiju pret Gruziju, smagi iedragājot mazākās kaimiņvalsts aizsardzības spējas un atraujot no tās separātiskos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionus. 2012. gadā Apvienotā Nacionālā kustība zaudēja vēlēšanās partijai „Gruzijas sapnis”, kuru bija nodibinājis miljardieris Bidzina Ivianišvili, un kuru daudzi uzskata par Kremļa īstenotu projektu. Zīmīgi, ka laikā, kad Mihails Saakašvili uzturējās ārzemēs, nedz Interpols, nedz vairāku valstu valdības neņēma vērā Gruzijas institūciju prasības par viņa arestu un izdošanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

V epizodi 83 je bil moj gost Pater Karel Gržan rimskokatoliški duhovnik, pisatelj, publicist, scenarist, ki trdno verjame, da "Biti srečen ni dobitek, ampak odločitev!". Karel Gržan je diplomiral na Teološki fakulteti v Ljubljani in bil leta 1985 posvečen v duhovnika. Dve leti za tem je opravil magistrski študij. Leta 2003 je bil na Filozofski fakulteti v Ljubljani promoviran v doktorja znanosti s področja literarnih ved. V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Življenjske odločitve in izkustvo boga Celibat, cerkev, pedofilija, institucija Zločin sedanjosti Sodobna civilizacija, osebni razmislek in resničnosti Odvisnost, ljubezen, skrivnostnost in krščanstvo Popolnost, trpljenje in resnica Duhovna razsežnost, razlika med peklom in nebesi Perfekcionizem, čudovitost, odnosi, balance, ego Bog v nas samih, osvobajanje Obdobje vodnarja, stanje prebujenja Nauk Jezusa, moja zgodba Soba z dojenčkom, ki je Hitler (Pandorina skrinjica zlorab) Z avtom čez rdečo luč (sočutje in pravičnost) Nova knjiga (Megalitska civilizacija) ============================= Pridruži se kot podpornik kanala AIDEA

V epizodi 81 je bil moj gost doc. dr. Drago Jerebic, ki je specialist zakonske in družinske terapije. Kot docent poučuje na teoloških in terapevtskih programih na Teološki fakulteti Univerze v Ljubljani. V terapevtski praksi se specializira predvsem za težave v partnerskem odnosu, starševske težave z odraščajočimi otroci in probleme zasvojenosti. Dotakneva se tematik, kot so: Strah, navdušenje in čustveno navdušenje, partnerska terapija Komunikacija in čustvena varnost Kritika v partnerskem odnosu Varen prostor v odnosu in pri samemu sebi Teorija navezanosti Individum v odnosu Varanje in nezvestoba Monogamija, spolnost, navezanost Notranja osvobojenost, stanje onkraj travme, samozadostnost Svoboda in poroka Ločitev Namen religije, zakramentalnost, cerkev Svobodna volja, sistemska terapija Davčne prednosti in cerkev Pogled na cerkev, nebesa, čudež Polariziranje, nauk cerkve Vprašanje prejšnjega gosta ============================= Pridruži se kot podpornik kanala AIDEA