Podcasts about izaicin

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Ūdens ar spaini no akas, jauna biznesa uzsākšana un iepriekšējās dzīves atstāšana aiz muguras ir tas, ar ko nācās saskarties fotomāksliniecei Ingai Greiškānei jeb radošajā pseidonīmā JunJala un viņas dzīvesbiedram Ritvaram, kas nu kopā ar savu gandrīz divus gadus veco meitu uzsāk dzīvi savā lauku viensētā. „Tur lejā pie ozola ir aka un tad es ar spaini nesu ūdeni uz šejieni. Viss bija manuāli. Tas bija interesanti nu tā kā ar sevi tāds retrīts tā saucamais,” Inga Greiškāne dzīvi lauku viensētā savā dzimtajā mājā Rēzeknes novada Vērēmu pagastā iesāka vairākus gadus atpakaļ. Te dzīvoja viņas vecmāte jeb kā viņa saka baba. „Kad baba bija aizvesta uz pilsētu dzīvot, tad tā māja vienkārši netika apdzīvota. Un kad es vienreiz atbraucu, te zāle bija līdz kaklam, te viss bija ļoti aizaudzis un tad es domāju, kāpēc ne, jo es nesajutu to laimes sajūtu dzīvojot un strādājot Rīgā.” Tobrīd Inga strādāja arhīvā, bija daudz ceļojusi, arī Francijā vīnogas lasījusi un nolēma, ka viņas nākošais ceļojums būs nevis kaut kur ārpus valsts, bet atpakaļ dzimtenē pie saknēm. „Izdomāju, ka viss, es negribu strādāt arhīvā un es eju dzīvot laukos. Un tad es tā viena ar kaķi pārcēlos uz šejieni.” Sākotnējā doma pamēģināt, kā ir būt, kā Inga saka nekurienē, kad tev faktiski nekā nav. Izaicinājumi lauku viensētā - kad malka beidzas ziemas vidū. „Un tad prasīju, tur kaimiņu mežā bija sagāzti koki, un tad mīnus 20 grādos vilku uz šejieni un pati skaldīju.” Šodien Inga vairs nav viena, nu šo viensētu no jauna par mājām viņa sauc kopā ar dzīvesbiedru Ritvaru un nepilnus divus gadus veco meitu Diānu. „Ar Ritvara ienākšanu mana dzīve mainījās, mājās parādījās ūdens.” Ritvars padzīvojis gadu Anglijā, tad strādājis Rīgā  līdz satika Ingu. „Man liekas jau pirmajā reizē kalns viņu nelaida prom, nevarēja izbraukt, te mežu veda ārā, nekad tā nav bijis, ka lielais traktors kalnā pat buksēja, nedēļu nodzīvoja te.” Ingas un Ritvara neprāts - mēģinājums reanimēt veco vecvecāku māju. Lielais lauku sapnis - jauna māja. Inga jeb radošajā pseidonīmā Junjala ir fotomāksliniece, un te lauku īpašumā viņa iecerējusi ne vien dzīvot, bet arī attīstīt profesionālo darbību proti izveidot dabas fotostudiju. Kāpēc JunJala? Vēl bērnībā šajā mājā viņas vectēvs viņu mēdza dēvēt kādā mīļā vārdā. „Es īsti neatcerējos, bet kavējos atmiņās. Es nevarēju atrast to vārdu bet es mēģināju pēc skaņas meklēt kaut kādu vārdu salikumu.” Izrādās, ka Indijā ir templis ar šādu nosakumu, un tas Ingai būs no nākošajiem ceļojumiem. Ko nedarīt laukos? Neizdegt un nemēģināt visu izdarīt uzreiz.

Seniora vecums vai senjora vecums? Kā tad ir pareizi? Arī to apspriedīsim novembra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Izaicinājums šobrīd ir viss un šo vārdu lieto vietā un nevietā. Dite Liepa mudina izmantot citus vārdus - grūtības, pārbaudījums, uzdevums vai eksāmens. Izaicinājums aizstāj visu - labu, sliktu, provokatīvu, pozitīvu, negatīvu, traģisku. "Ļaujiet atpūsties mazliet vārdam. Bieži valodniecībā runā par "nogurušiem vārdiem", vārds pats par sevi nav slikts, bet tam ir kāda konkrēta šaura nozīme un nedeldēt to tik ļoti," vērtē Dite Liepa. Bet par pieteikumā minētajiem vārdiem seniors un senjors, Andrejs Veisbergs skaidro, ka senjors ir spāņu izcelsmes vārds un apzīmē spāņu augstmani, seniors ir latīņu izcelsmes vārds un nozīmē vecāko.   

Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās, šobrīd izjūtam straujā dzimstības krituma, ko Latvija pieredzēja 90. gados, sekas. Dati nesola īpašu situācijas uzlabošanos arī nākotnē. Kā valsts pielāgosies situācijai un risinās iedzīvotāju novecošanās radītos izaicinājumus ekonomikai, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs, Saeima Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāts Māris Kučinskis, finanšu ministra padomniece, Demogrāfijas lietu centra pārstāve Karina Ploka, Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesore socioloģe Inta Mieriņa. Tā, protams, nav tikai Latvijas problēma, bet Latvijā tas noteikti ir lielais nākotnes izaicinājums. Proti, mūsu iedzīvotāju skaits samazinās. Pats par sevi tas arī nebūtu nekas dramatisks, ja tas notiktu tā vienmērīgi visās vecuma grupās, bet tā jau nav un nebūs. Samazinoties dzimstībai, pieaug vecāku ļaužu īpatsvars, pienāk laiks, kad ir vairāk pensionāru, tātad cilvēku, kas vairs nestrādā, un maz to, kas pelna naudu. Sabiedrībā briest arvien lielāka krīze, jo vajadzību jau ir daudz. Kur lai ņem naudu? Krustpunktā esam runājuši un turpināsim runāt par to, ka esošā politika ir jāmaina, ir jādomā par dzimstības veicināšanu, bet tā bedre ir jau tagad, un realitāte rāda, ka mēs tā īsti nespējam ilgtermiņa vajadzības politiski likt pāri tām pašreizējām vajadzībām. Tāpēc šoreiz nerunājam par to, kā veicināt dzimstību, bet par to, kā mēs sadzīvosim ar jauno realitāti un tai pielāgosimies.  Rietumvalstis iepriekšējos gadu desmitos ir gājušas tādu šķietami loģiskāko ceļu - trūkstošo darbaspēku ievedot. Tomēr redzam, tā arī ir atliktā problēma, jo parādās šīs politikas sekas. Tāpēc jautājums or - kādu ir un būs Latvijas politika, kādai tai jābūt un ar kādu realitāti ir jārēķinās? 

Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās, šobrīd izjūtam straujā dzimstības krituma, ko Latvija pieredzēja 90. gados, sekas. Dati nesola īpašu situācijas uzlabošanos arī nākotnē. Kā valsts pielāgosies situācijai un risinās iedzīvotāju novecošanās radītos izaicinājumus ekonomikai, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs, Saeima Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāts Māris Kučinskis, finanšu ministra padomniece, Demogrāfijas lietu centra pārstāve Karina Ploka, Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesore socioloģe Inta Mieriņa. Tā, protams, nav tikai Latvijas problēma, bet Latvijā tas noteikti ir lielais nākotnes izaicinājums. Proti, mūsu iedzīvotāju skaits samazinās. Pats par sevi tas arī nebūtu nekas dramatisks, ja tas notiktu tā vienmērīgi visās vecuma grupās, bet tā jau nav un nebūs. Samazinoties dzimstībai, pieaug vecāku ļaužu īpatsvars, pienāk laiks, kad ir vairāk pensionāru, tātad cilvēku, kas vairs nestrādā, un maz to, kas pelna naudu. Sabiedrībā briest arvien lielāka krīze, jo vajadzību jau ir daudz. Kur lai ņem naudu? Krustpunktā esam runājuši un turpināsim runāt par to, ka esošā politika ir jāmaina, ir jādomā par dzimstības veicināšanu, bet tā bedre ir jau tagad, un realitāte rāda, ka mēs tā īsti nespējam ilgtermiņa vajadzības politiski likt pāri tām pašreizējām vajadzībām. Tāpēc šoreiz nerunājam par to, kā veicināt dzimstību, bet par to, kā mēs sadzīvosim ar jauno realitāti un tai pielāgosimies.  Rietumvalstis iepriekšējos gadu desmitos ir gājušas tādu šķietami loģiskāko ceļu - trūkstošo darbaspēku ievedot. Tomēr redzam, tā arī ir atliktā problēma, jo parādās šīs politikas sekas. Tāpēc jautājums or - kādu ir un būs Latvijas politika, kādai tai jābūt un ar kādu realitāti ir jārēķinās? 

Stāsta sociologs, zinātniskā institūta „Baltic Studies Centre” vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Tālis Tisenkopfs. Man patīk mazi muzeji. Tos var apskatīt īsā laika sprīdī, un darbi, kas iepatīkas, nepazūd iespaidu gūzmā. Piemēram, Luksemburgas muzejs Parīzē – tikai divas garenas, aptumšotas telpas – turp un atpakaļ. Un vienmēr rūpīgi veidotas viena mākslinieka izstādes ar piemeklētiem darbiem no pasaules muzejiem un privātkolekcijām. Saglabājusies ieejas biļete uz izstādi “Rožē Vlaminks. Fovisma instinkts”. Uz biļetes datums – 2008. gada 9. aprīlis, un gleznas fragments – izlocīti krāsu triepieni, melnais atdala oranžo no zilā. Vai cits datums šajā muzejā – 2021. gada 13. oktobris. Amerikāņu fotogrāfes Vivianas Maijeres izstāde. Kādā fotogrāfijā redzama sieviete, kas uz ielas atvērusi laikrakstu un kaut ko satraukti lasa. Rokas tērptas baltos cimdos, elkonī iekārta somiņa. Virsraksts pirmajā lapā vēsta “Nolaupītājs zvana tēvam: “Mazulis ir dzīvs””. Čikāga, 1950. gadi. Vai Tukuma mākslas muzejs – tikai četras nelielas istabas. Kādai tēmai veltīta izstrāde, gleznas izmeklētas no krātuves un atvestas no citiem muzejiem – ieskatos, sajūtu un aizpeldu. 1958. gads, Laimdota Mūrnieka glezna “Cilvēki pludmalē”. Dzeltena kleita, balti šorti, oranžs krekls. Kā varēja gleznot tik brīvas figūras. Lielie muzeji ir citādi – plašas zāles, daudz apmeklētāju. Lielie muzeji ir gandrīz vai globālas institūcijas, un tur glabātie šedevri pie tā nav vainīgi. Pēterburgas Ermitāžā pēdējo reizi biju 2018. gadā. Kāpņu vestibilā ieejā uz galveno anfilādi bija atvērta tikai viena durvju vērtne, un pa to apmeklētāji spiedās iekšā un ārā. Es jutos kā revolucionāro matrožu pūlī, kas tikko ieņēmis Ziemas pili. Vai aizgāju līdz Ermitāžā vienīgajai Leonardo da Vinči gleznai “Madonna Benuā”, pat neatceros. Varbūt bija jau nolaupīta. Parīzes Luvra ir globāls zīmols. Leonardo gleznas “Svētais Jānis Kristītājs” un “Svētā Anna un Madonna ar bērnu” tur izvietotas garā galerijā, pa kuru apmeklētāji steidzas uz Valstu zāli – lielāko telpu pilī, lai redzētu pasaulē slavenāko gleznu – Leonardo da Vinči Monu Lizu jeb Džokondu. Taču tur priekšā ir nepārvarami šķēršļi – cilvēki, barjera, attālums un biezs stikls. Lielie muzeji cenšas tikt galā ar pieaugošo apmeklētāju plūsmu. Ufici galerijā Florencē vēl 2013. gadā Leonardo glezna “Pasludināšana” bija izstādīta nelielā telpā. Tā bija rāmī, varēja pieiet tuvu un apbrīnot eņģeļa seju, liliju un sfumato jeb dūmakaino perspektīvu. Tagad galerija ir mainījusi šedevru eksponēšanas veidu. “Pasludināšana” ir pārcelta uz muzeja tālāko spārnu, kur kaut nedaudz mazāk apmeklētāju. Tā izņemta no rāmja, izvirzīta no sienas uz tāda kā nošķelta ciļņa un novietota aiz bieza aizsargstikla. Ir palielināts mirkļu daudzums, kuros garāmplūstošie apmeklētāji var uzmest tai aci. Toties nelielajā Čartoriski muzejā Krakovā Leonardo glezna “Dāma ar sermuliņu” ir novietota gandrīz pilnībā aptumšotā nelielā augšstāva zālē. Tur ir maz cilvēku. Leonardo šo darbu gleznoja uz riekstkoka dēļa, sākumā fons bija pelēks, vēlāk Leonardo to pārgleznoja melnu. Arī sienas zālē ir melnas. Vienīgā gaisma krīt uz attēlotās Cecīlijas Gallerani un sermuliņa seju. Mazie muzeji nevar sacensties ar lielajiem. Lielos muzejus nevar pārspēt kolekciju bagātības, izglītojošo programmu un naudas ziņā. Un kur nu vēl lielo muzeju restorāni, kā piemēram Orsē muzejā Parīzē, kas iekārtots kādreizējā stacijas ēkā. Staciju restorāni jau bija vislabākie. Tomēr lielie muzeji jūt nemieru. Tie meklē formas lielumu, kas nezaudē saikni ar mākslas darbu un atstāj telpu intimtātei. Tāpēc lielie muzeji mēdz atdarināt mazos. Viņi to dara, ierīkojot nelielas, aptumšotas telpas, kurās izstāda šedevrus. Dažreiz šādās telpās valda pilnīga tumsa – tikai silti staru kūļi izgaismo gleznas – garenas, trīsstūrainas un izliektas sieviešu sejas. Kā Amadeo Modiljāni zālē Nacionālajā galerijā Vašingtonā. Gandrīz tikpat trauslas un izbiedētas sejas, kā paša mākslinieka dzīve.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz tālajām Komoru salām jeb oficiālajā nosaukumā Komoras Savienību, kas ir arhipelāga valsts Dienvidaustrumāfrikā, blakus varbūt labāk zināmajai Madagaskaras salai. Šī Indijas okeānā atrodamā valsts sastāv no četrām salām, kas ir Grande Komore (Ngazidja), Anžuana, Moheli un noslēdzoši Majota, kas ģeogrāfiski pieder Komoru salām, taču joprojām atrodas Francijas pārvaldībā. Pēc trīs dažādiem referendumiem Majota ir izvēlējusies palikt kā Francijas aizjūras departamenta sastāvdaļa, izraisot ne visai draudzīgas diplomātiskās attiecības starp Komoru salām un Franciju. Uz Komoru Savienības lielākās salas Grande Komore arī atrodas tās galvaspilsēta Moroni, kurā dzīvo vairāk nekā puse kopējās populācijas, kas ir aptuveni 500 000 iedzīvotāju. Lai būtu vieglāk iztēloties – Rīgas iedzīvotāju skaits pēc pašreizējiem datiem ir aptuveni 605 273 iedzīvotāju. Moroni teritorija ir 10 reizes mazāka, rezultējoties ar populācijas pārblīvētību un droši vien vairākām situācijām, kur cilvēki cits citam elpo pakausī tiešā nozīmē. Runājot par elpošanu – Savienība ir saskārusies ar slikta gaisa kvalitāti, jo sala ir novietota uz viena no pasaulē lielākajiem aktīvajiem vulkāniem ar nosaukumu Kartalas kalns. Šis vulkāns periodiski izvirst, un pēdējais izvirdums notika 2005. gadā. No pozitīvās puses lūkojoties, Komoru salās ir ievērojama bioloģiskā daudzveidība, ko lielā mērā ietekmē to vulkāniskā izcelsme, tropiskais klimats un ģeogrāfiskā izolācija. Neskatoties uz to nelielo izmēru, salas ir mājvieta visdažādākajām endēmiskām sugām un unikālām ekosistēmām. Komoru salās ir vairākas floras un faunas sugas, kuras tiek uzskatītas par "dzīvām fosilijām", jo tās pastāv miljoniem gadu ar nelielām evolūcijas izmaiņām. Salas ir daļa no Madagaskaras un Indijas okeāna salu bioloģiskās daudzveidības zonas. Vēsturiski Komoru salas vispirms apdzīvoja austronēziešu un bantu valodā runājošas tautas. Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka kolonisti no Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas ieradās aptuveni 6. gadsimtā. Līdz 10. gadsimtam arābu tirgotāji sāka biežāk apmeklēt salas, ieviešot islāmu, kas kļuva par dominējošo reliģiju, un šobrīd aptuveni 98% populācijas ir sunni musulmaņi. Dažu nākamo gadsimtu laikā salas kļuva par karsto punktu arābu vergu tirgotājiem, kuri caur Indijas okeānu veda Āfrikas vergus uz Tuvajiem Austrumiem. Kopš 1912. gada līdz neatkarības iegūšanai 1975. gadā Komoru salas atradās Francijas koloniālajā impērijā. Tas arī varētu izskaidrot, ka valstī ir trīs oficiālās valodas, kas ir arābu, franču un komoru jeb kā vietējie to dēvē šikomori valoda. Komoru valoda ir svahili dialekts ar spēcīgu arābu ietekmi, kas atspoguļo valsts daudzveidīgo mantojumu. Šobrīd Komoru salu prezidents ir Azali Assoumani. Pirmo reizi prezidents Azali nāca pie varas militārā apvērsumā 1999. gadā. Pēc desmit gadu pārtraukuma amatā viņš uzvarēja strīdīgās vēlēšanās 2016. gadā un tika atkārtoti ievēlēts šī gada janvārī, uzsākot pildīt ceturto termiņu. Jāatzīst, ka vēlēšanu iznākums opozīcijas spēku uzskatos bija krāpniecisks, jo kopumā vēlēšanās piedalījās tikai 16% no kopējā iedzīvotāju skaita. Līdz ar to un papildus apsūdzībām, kas saistītas ar autoritārisma izplatīšanu, valstī noritēja divu dienu nāvējoši protesti, kas rezultējās ar plašiem cietumsodiem. Jāpiemin, ka ieslodzīto bēgšana no Moroni cietumiem nav nekas neparasts un Komoru savienība statistikas ziņā ir valsts, no kuras cietumsoda laikā ir visvieglāk izbēgt. Vien 2020. gadā 23 ieslodzītie aizbēga neskaidros apstākļos un vairāk nekā 40 ieslodzītie aizbēga, kad iedzīvotāji svinēja nacionālās futbola izlases uzvaru pār Keniju. Šā gadā aprīlī plašsaziņu mediji ziņoja, ka vairāk nekā 30 ieslodzītie vienkārši izgāja no cietuma, izmantojot cietuma galvenos vārtus. Lai gan zemais drošības līmenis Komoru salās ir saistīts ne tikai ar kritisko infrastruktūru nestabilitāti, bet arī ar salīdzinoši procentuāli augsto ieslodzīto skaitu. Jāpiemin, ka kopš neatkarības iegūšanas no Francijas 1975. gadā Komoru salas ir piedzīvojušas vairāk nekā 20 apvērsumus vai apvērsuma mēģinājumus, padarot to par vienu no politiski nestabilākajām valstīm pasaulē. Arī mūsdienās nestabilitāte joprojām pastāv, apvērsumiem un separātistu kustībai radot izaicinājumus nacionālajā vienotībā, kā, piemēram, atentāta mēģinājums pret līdzšinējo prezidentu Azali, kas notika vien pirms pāris nedēļām. Par politisko līdzdalību demokrātiskās sabiedrībās, vai konkrēti to, kas nosaka sabiedrības un indivīdu ambīcijas un motivāciju iesaistīties politikas veidošanā, stāsta “Eiropas Kustības Latvijā” prezidents un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis no Latvijas Andris Gobiņš.

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas, kurā runājām par mākslīgā intelekta (MI) lomu Latvijā, aplūkojot tā attīstību un ietekmi no dažādām perspektīvām. Diskusijas dalībnieki - Evita Simsone, NVA direktore; Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors; Artūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un Anna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītāja - dalās ar savām zināšanām un pieredzi.Aplūkojam jaunākos pētījumus un datus par MI izmantošanu darba vietās, ekonomisko ietekmi un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi un darbinieki. Diskutējam par iespējām, ko sniedz MI, un arī par to, kā nodrošināt atbilstošas apmācības un prasmes, lai maksimāli izmantotu šīs tehnoloģijas potenciālu. Noslēgumā dalībnieki dalās ar saviem ieteikumiem, lai Latvija varētu maksimāli izmantot MI potenciālu nākamajos 5-10 gados. Neaizmirstiet noklausīties šo epizodi un iegūt vērtīgas atziņas par MI nākotni Latvijā!Viesi:Evita Simsone, NVA direktoreKaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors, Jūrmalas Futbola skolas direktorsArtūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un vadītājs, AI guruAnna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītājaSaruna notiek kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa. Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā.

Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa. Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā.

Raidījumā Diplomātiskajās pusdienās paredzēts kārtējais ceļojums uz Āfriku, šoreiz uz Burkinafaso. Jā, visai nemierīgajos laikos, kuros dzīvojam, ir vērts atcerēties, ka nemierīgi ir ne tikai Ukrainā vai Tuvajos Austrumos, bet arī visai tālos reģionos kā Burkinafaso. Kaut arī jāsaka, ka pat šajā Āfrikas valstī varam vilkt paralēles arī ar mūsu lielo austrumu kaimiņu un tā īstenoto ārpolitiku. Burkinafaso ir viena no 32 pilnībā citu valstu ieskautajām valstīm, kurām nav pieejas jūrai. Un, kā jau esam skaidrojuši iepriekš, tas, ka valstij nav pieejas jūrai, ievērojami ietekmē valsts attīstības iespējas. Tieši tāpēc no šīm 32 valstīm 17 ir starp vismazāk attīstītākajām valstīm pasaulē. Taču Burkinafaso teritorijā laika posmā no 12. līdz 15. gadsimtam pastāvēja vienas no spēcīgākajām karalistēm reģionā. Pašlaik valstī dzīvo vairāk nekā 20 miljoni cilvēku un to skaits visu laiku palielinās – aptuveni par 2,5 procentiem gadā. Pašlaik gandrīz 65 procenti iedzīvotāju ir vecumā līdz 25 gadiem, tātad pašā labākajā reproduktīvajā vecumā. Tāpēc prognozē, ka drīzumā iedzīvotāju skaits pieaugs vēl vairāk, radot ne mazums izaicinājumu valsts ekonomikai. 19. gadsimta otrajā pusē, Eiropas valstīm uzsākot savus paplašināšanās centienus Āfrikā, izvērtās cīņas arī par tām teritorijām, kur pašlaik atrodas Burkinafaso. Šis reģions nonāca Francijas kontrolē, taču pagāja aptuveni 20 gadu, lai atrisinātu dažādus teritoriālos strīdus un izveidotu Augšvoltu – par godu Voltas upēm. Šajā kolonijā tika aktīvi veicināta kokvilnas audzēšana un eksports, taču ienākumi nebija tādi kā cerēts. Jau 1932. gadā šī kolonijas teritorija tika sadalīta starp Kotdivuāru, Franču Sudānu un Nigēru. Pēc Otrā pasaules kara Francija gan Augšvoltas Republiku atjaunoja tās iepriekšējās robežās, piešķirot tai pašpārvaldes tiesības, bet pilnīgu neatkarību Augšvolta ieguva 1960. gadā. Turpmākie 20 gadi gan jaunajai valstij nesa ne tikai ilgstošus sausuma viļņus, bet arī četrus militāros apvērsumus. Iespējams, ka spilgtākais no šo apvērsumu vadoņiem bija Tomā Sankara, kurš pie varas nonāca 1980. gados. Viņu uzskatīja par ļoti harizmātisku un progresīvu līderi, jo tieši viņa laikā tika ieviesta virkne sociālo un ekonomisko reformu. Savu uzskatu dēļ viņš nereti tiek dēvēts par Āfrikas Če Gevaru. Pats Sankara bija bruņoto spēku kapteinis, kurš 1983. gadā tika iecelts par valsts premjerministru, taču pēc domstarpībām ar valdību visai drīz nonāca mājas arestā. Laikā, kamēr viņš atradās ieslodzījumā, viņa radikālie līdzgaitnieki viņa vārdā sarīkoja valsts apvērsumu, un jau 33 gadu vecumā Sankara kļuva par Augšvoltas prezidentu, bet jau nākamajā gadā tika pasludināts arī jaunais valsts nosaukums. Burkina Faso starp citu vietējā Mosi valodā nozīmē „godīgo cilvēku”, jeb „taisnīgo”, jeb „neuzpērkamo cilvēku zeme”. Bet šis tulkojums ir ļoti ironisks. Kā jau radikālam marksistam pienākas, arī Sankara darbības pamatā bija cīņa pret imperiālismu. Ir interesanti pavērot, kā tad šī politika izpaudās - tā, piemēram, Sankara noraidīja Starptautiskā valūtas fonda piedāvāto palīdzību, saņemot to no citiem avotiem, vienlaikus cenšoties mazināt atkarību no šīs palīdzības, tajā pat laikā kāpinot arī iekšējos ienākumus. Sankara valdīšanas laikā tika īstenota virkne reformu, kas uz ilgu laiku atstāja pamatīgu ietekmi ne tikai uz Burkinafaso, bet arī apkārtajām valstīm. Tika aktīvi strādāts pie bada novēršanas, tika veicināta lasītprasme, kā arī izvērstas vakcinācijas programmas meningīta, dzeltenā drudža un masalu izskaušanai. Tika aktīvi celtas skolas, veselības centri, ūdens rezervuāri un dažādi citi infrastruktūras projekti. Tāpat, cīnoties ar Sahelas reģiona atmežošanu, tika iestādīti vairāk nekā 10 miljoni koku. Vēl vairāk, tika aizliegta Āfrikas valstu kultūrās praktizētā nežēlīgā sieviešu ģenitāliju apgraizīšana, tika aizliegtas piespiedu laulības un poligāmija. Bet lai neizklausītos, ka mēs esam revolucionāro marksisma ideju piekritēji un atbalstītāji, pieminēsim, ka, sekojot „labākajiem” revolucionārās Kubas piemēriem, tika izveidoti Tautas revolucionārie tribunāli, lai sodītu politiskos noziegumos un korupcijā apsūdzētas amatpersonas. Nedaudz vēlāk cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” šādu rīcību, pasludinot šīs personas par pretrevolucionāriem elementiem, nosauca par cilvēktiesību pārkāpumu, jo notika politisko oponentu vajāšana, aizturēšana un ārpustiesas slepkavības. Sankaras revolucionārā darbība izpelnījās popularitāti arī citās nabadzības skartajās Āfrikas valstīs, taču augumā auga līdz šim valdījušās klases neapmierinātība ar pārmaiņām. To vidū bija arī ietekmīgie cilšu līderi, kā arī bijušie kolonisti – Francija un tās sabiedrotā Kotdivuāra. 1987. gadā Blaiza Kampaores vadītie bruņotie spēki Sankaru un vairāk nekā 10 viņa valdības ministrus nogalināja, pārņemot varu valstī. Pats Kampaore, kurš bija Sankaras bērnības draugs, atradās pie varas līdz pat 2014. gadam, kad bija spiests bēgt no valsts plašu sabiedrības protestu dēļ. Jau gandrīz 10 gadus drošības situācija Burkinafaso kārtējo reizi ir pasliktinājusies, jo ievērojami ir palielinājies islāmistu kaujinieku uzbrukumu skaits un vardarbība. No otras puses valdība izveidoja īpašos spēkus terorisma apkarošanai, ar piebildi, ka šos spēkus nedrīkst saukt pie atbildības par viņu pienākumu pildīšanas laikā pastrādātajām darbībām. Rezultātā valsts apmaksātas pašaizsardzības grupas tiek apsūdzētas cilvēku nolaupīšanā, spīdzināšanā un ārpustiesas slepkavībās. Nu, līdzīgi kā pie marksistiem pirms pārdesmit gadiem. Bet par spīti tam visam, šādiem militārajiem režīmiem joprojām ir ļoti augsta popularitāte sabiedrībā. Un šo fenomenu lūdzām skaidrot Igaunijā bāzētajam Starptauiskā aizsardzības un drošības centra vadošajam pētniekam Tomasam Jermalavičum.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas desmito epizodi, kurā viesojas Latvijas hokeja leģenda, Stenlija kausa ieguvējs, bijušais Latvijas izlases kapteinis Sandis Ozoliņš. Šoreiz mazāk par sportu, vairāk - par dzīvi. 0:00:00 – 0:04:16 – šodien raidījumā; 0:04:17 – 0:36:08 – par dzīvi pēc hokejista karjeras beigām, tēva lomu, sportisko formu, izaicinājumiem… 0:37:56 – 1:28:04 – “Domina Shopping” tēmu rats.

Kā problēma kļuva par izaicinājumu? Arī par to spriedīsim novembra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. "Problēmas un grūtības ir savā ziņā negatīvi ietonēti vārdi, izaicinājumi ir labāk. Bet pamatā tur ir angļu valodas ietekme, jo angļiem "challenge" ir gan mūsu vecais izaicinājums, proti, kā izaicinājums uz dueli gandrīz. Ap 2000. gadu parādījās jaunā nozīme, kā problēma, bet kas varbūt būtu risināma, kas būtu interesanta," norāda Andrejs Veisbergs. "Problēmu skaits mums nav mazinājies, bet tagad esam tās pārsaukuši par izaicinājumiem, kas savā ziņā skan labāk. Domāju, ka vecākai paaudzei tas griežas ausīs, jaunieši pie tā ir pieraduši," turpina Andrejs Veisbergs. Dite Liepa iebilst, ka ir par daudz to izaicinājumu. Arī kāds klausītājs mudina dot sinonīmus šim vārdam. Visi izaicinājumi nav grūtības. Viņa norāda, ka jauni izaicinājumi var būt arī jauni uzdevumi, jauni pārbaudījumi darbā, jauni darbi, jauni pienākumi. "Nevajag visus padarīt par izaicinājumiem. Es neaizstāvu nevienā brīdī. Man ir par daudz," bilst Dite Liepa.

Pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, sabiedrībā krietni pieauga interese par pievienošanos Zemessardzei. Taču vēl pirms kara sākuma zemessargu rindām pievienojās jaunā sportiste un skolotāja Signe Sirmā. Saruna ar Signi Sirmo par izaicinājumiem, kopības un patriotisma sajūtu esot Zemessardzes rindās. Ir forši, ka ir dota tāda iespēja, ka tu vari trenēties, mācīties, jo, ja būs kaut kāda situācija un būs jāiet aizsargāt sava valsts, tad labāk iet sagatavotam nevis, ka tu nezini, kas jādara tādos brīžos… Ar Signi Sirmo tiekamies Zemessardzes 52. Kaujas atbalsta bataljonā Jelgavā, kur Signe dienē jau divus gadus. Signei ir 23 gadi, bet jau 14 gados jauniete iestājās Jaunsardzē savā dzimtajā pusē Gulbenē, kas vēlāk kalpojis par pamatu lēmumam stāties arī Zemessardzē. Tieši tāpēc, ka man ļoti patika sevi izaicināt un pārbaudīt savus limitus. Tas mani mudināja turpināt no Jaunsardzes un pāriet uz Zemessardzi. Tāpat iemaņas, kuras mēs gūstam, piemēram, kā izdzīvot zem klajas debess un līdz pat neatliekamās palīdzības sniegšanai, ja tas ir nepieciešams. Spilgtākais palicis atmiņa, ka aukstumā zem klajas debess tev ir jāvelk nost tie zābaki un jāmazgā kājas ar ledus aukstu ūdeni. Tas ir nopietns pārbaudījums, bet visā, ko tu dari, ir rezultāts un katrā uzdevumā tieši tas motivē. Arī karš Ukrainā pakāpeniski nostiprinājis Signes sajūtu par Zemessardzes apmācībām. Viņa atzīst, ka dienēšana nav tikai personiski izaicinājumi un pieredze, bet iegūta arī izteikta kopienas sajūta ar citiem biedriem šajā bataljonā. Kad izgāju pamata apmācību, es sapratu, ka tie ir tie cilvēki, kuriem es pat varētu uzticēt savu dzīvību. Tad, kad tu dodies mācībās un jūs kopā pildāt uzdevumu un visi dara tik, cik viņi var izdarīt. Tāpat to kopības sajūtu dod tas, ka nav starpības vai tev ir 18 vai 40 gadi, cilvēki spēj atrast kopīgu valodu un tikt galā ar visiem uzdevumiem. Signe ir sporta skolotāja skolā, kuru pati ir absolvējusi - Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijā. Šim darbam iedvesmu devusi viņas mamma, kas arī ir skolotāja. Signe jau agrā vecumā zināja kādā profesijā grib iesaistīties un šobrīd labprāt veic savu ieguldījumu arī jaunajā paaudzē.

Elīna Geida ir pasākumu vadītāja un improvizācijas teātra "Divas" dalībniece. Viņa ir brīvprātīgā un aktīvi darbojas apvienības "Mozaīka" valdē. Kad Elīnas kolēģe Anete Bendika ieteica izveidot sarunu ar Elīnu, es noskatījos dokumentālo filmu par to, kā Elīna teju trīsdesmit gadu vecumā beidzot uzzināja, kas ir viņas tēvs, un tad sameklēja viņu pasaules otrā pusē. Tas ir neparasts stāsts.Arī Elīna ir neparasta. Tāpēc viņai jautāju gan par viņas ceļu improvizācijas teātrī, gan par viņas pieredzi strādājot kopā ar labāko draudzeni, kurā abas nekad nevar būt drošas, kas notiks viņām esot uz skatuves. Man ļoti patika filma par Elīnas tēti, tāpēc lūdzu, lai Elīna pastāsta, kas notika gan filmēšanas aizkulisēs, jo dokumentālās filmas līdzautors ir viņas vīrs, gan to, kā notikumi attīstījās pēc filmas.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:1:57 Kādēļ Elīna Geida strādā brīvprātīgo darbu apvienības Mozaīka valdē10:42 “Es bērnībā skatījos uz ģimenēm, kur ir tēti, un man tas šķita ļoti jocīgi”12:48 Tēta meklējumi vairāku gadu garumā15:33 Filmas “Meklējot savu tēvu Kubā” tapšanas aizkulises18:38 Latvija no brita skatu punkta. “Latvieši neuzdod jautājumus”27:58 Konflikts ar mammu, kas izslēdza savstarpēju komunikāciju pusotra gada garumā29:45 “Man bija ļoti liela vēlme uzzināt, kas manī ir no viņa” – tēva un meitas pirmā tikšanās Kubā35:57 Atrast tēti un atšķirīgu uzskatu dēļ atkal pazaudēt41:52 Tēta ģimene, kas par Elīnas eksistenci neko iepriekš nebija zinājusi46:17 “Es ieguvu to, pēc kā tik ļoti ilgojos”47:09 Kā veidojās improvizācijas duets “Divas”51:51 Izaicinājumi, strādājot kopā ar labāko draudzeni56:26 “Tu domā – taisīt pašnāvību, vai iet uz psiheni, bet nevar – jāvada kāzas”59:54 “Ja cilvēkam nav bailes no publiskās runas, tad tur kaut kas nav kārtībā ar galvu”1:03:33 Kad izrādes dēļ jāmācās Ņūtona likumus1:06:59 Kādi viesi šajā sezonā gaidāmi improvizācijas teātrī “Divas”1:12:20 Improvizācijas teātra ietekme uz Elīnas dzīvi un personību1:15:30 Principi, kurus ievērot, lai izrāde izdotos1:18:10 Ko apgūst improvizatoru apmācībās1:25:54 “Fake it until you make it”

Es nesaprotu, kā viņa visu paspēj. Rūtai Dvinskai ir divi mazi bērni. TV3 ziņās viņa stāsta laika ziņas. Brīvdienu rītos viņa un vīrs ir DJ radio STAR FM. Viņa vada TV raidījumu par dārzkopību. Nesen Rūta piedalījās TV šovā “Dejo ar zvaigzni”, kur tika līdz finālam. Šova treniņu intensitāte ir manam prātam neaptverama. Rūta radīja podkāstu “Funktieris”. Dziesmu svētku laikā Rūta pa dienu vadīja tiešraidi, bet pārējo laiku pavadīja slimnīcā ar meitiņu. Viņai ir spridzinoša humora izjūta. Man bija daudz jautājumu par viņas drosmi un paranormālajām darba spējām. Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI:4:17 “Beibe no teļļuka”, kas tagad ir arī no “rādžiņa”15:38 Kas šobrīd notiek ar podkāstu “Funktieris”19:26 “Tas vispār nebija normāli” – Rūta par piedalīšanos šovā “Dejo ar zvaigzni”28:49 Vai piedalīšanās šovā bija visu iegūto traumu vērta31.21 “Tas ir manas dzīves lielākais psihoemocionālais treniņš”34:44 Izaicinājumi, kas bija jāpārvar, veidojot attiecības ar skatuves partneri46:47 “Man bija jātiek līdz galam”49:45 Rūtas stiprākais balsts, kas palīdz dzīvei griezties50:59 Kā šova “Dejo ar zvaigzni” dalībniekiem izdevās saglabāt draudzīgas attiecības pat sīvas konkurences laikā55:05 Ļoti personīgs stāsts par noticēšanu “mātes sajūtai”, neatlaidību un arī paļaušanos1:17:15 “Tikai, pateicoties slimnīcas personālam, es nesajuku prātā”1:21:31 Ceļš līdz īstajai diagnozei1:28:48 Māksla neļaut kritikai un pārmetumiem ietekmēt dzīvi un novirzīt no mērķiem1:34:44 Rūtas trīs stratēģijas, kā atbrīvoties no “ko par mani runās” bailēm1:37:01 Vai darbaspējas ir talants

Neilgi pēc jaunās valdības apstiprināšanas pirmā šķelšanās epizode opozīcijā – līdzšinējais “Apvienotā saraksta” deputāts Igors Rajevs pametis frakciju, kļuvis par neatkarīgo deputātu un attiecīgi saglabās Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Un tas liek domāt, ka nu jau arī jaunajai koalīcijai, tāpat kā vecajai, Saeimā varētu būt 54 deputātu balsis, tikai – citas. Citi arī ministri un – Saeimas priekšsēdētāja. Daiga Mieriņa (ZZS) šovakar viesojās raidījuma “Šodienas jautājums” studijā.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā 23. jūlijā plkst. 17 notiks franču opermūzikas koncerts "Lui et Elle ENCORE – franču operas zelta periods", kurā piedalīsies Anta Jankovska (soprāns), Irma Pavāre (mecosoprāns), Artjoms Safronovs (tenors), Nauris Indzeris (baritons), Edgars Ošleja (bass), Ilona Meija (flauta), Pēteris Eduards Kalniņš (klarnete), Liene Neija-Kalniņa un Konstantīns Paturskis (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells), Helēna Laukmane (klavieres). Koncertu vadīs Liene Jakovļeva. Šī koncerta rīkotāji - klasiskās mūzikas ģilde Euterpe - 2021. gada 1. augustā LU Botāniskā dārza flokšu pļavā īstenoja pirmo franču opermūzikas koncertu Lui & Elle. Nu tapis turpinājums ar jaunu programmu, kurai aranžijas veidojusi komponiste Marina Vidmonte. Par franču mūzikas un Botāniskā dārza saderību, Latvijā mazatskaņotiem darbiem, pianista būšanu diriģenta lomā un komponista ego nolikšanu malā, cita skaņraža darbam pieskaroties, - sarunā ar pianisti Helēnu Laukmani, komponisti Marinu Vidmonti un dziedātāju Antu Jankovsku, kura atzīst, ka "franču mūzika ir ļoti intīma un ļoti smalka, un ir jāmāk un jāprot tai pieiet no pareizās puses". Helēna Laukmane: Ļoti interesanti, ka ansamblī spēlē cilvēki, ar kuriem esmu pazīstami ļoti ilgi - kopš saviem tīņa gadiem, un tāpat arī tādi, ar kuriem iepazinos burtiski pirms pāris dienām. Bet sajūta ir, ka esam satikušies tie, kuri saprot viens otru muzikāli. Nav rīvēšanās un domstarpību par kopējo elpu. Izklausās pēc dvēseles projekta. Helēna Laukmane: Protams, tā noteikti ir. Speciāli šim koncertam ir darinājuši itāļu komponists Enriko Dzullino un Marina Vidmonte. Kādas aranžijas veidojāt? Marina Vidmonte: Tās ir franču operas. Visvairāk esmu strādājusi pie Žila Masnē operas „Taīda”, Žorža Bizē „Karmenas” un Šarla Guno „Fausta”. Tās ir pamatvērtības, kuras esmu atklājusi priekš sevis. Varu piekrist, ka šis ir dvēseles projekts. Šajās operās un ārijās, kuras darināju, mani saistīja tieši intimitāte, kodols. Tas liekas šaurs, bet spēj izaugt līdz grandiziotātei – tas ārkārtīgi pārsteidz. Tie milzīgie kontrasti, kas nāk no mazas sēkliņas un ar instrumentācijas palīdzību izaug līdz kaut kam tik varenam un dvēseli saviļņojošam. Priekš manis tas ir milzīgs atklājums. Sākumā likās, ka arī milzīgs izaicinājums, kad man lūdza pārlikt orķestra lielās partitūras uz tik mazu sastāvu. Izaicinājums ir tajā, ka lielajā partitūrā ir vairāk, nekā tu vari atļauties. Mans pirmais uzdevums bija saglabāt to autentiskumu, ko autors ir iecerējis, un tieši tādā veidā, kāds tas ir. Un nodot klausītājam tās emocijas, ko autors pirmsākumā ir ielicis. Preses relīzē teikts, ka tās būs franču operas zelta laikmeta ārijas. Tās būs cilvēkiem jau zināmās vai tomēr pārsteigsiet ar kādu noslēpumu? AJ: Tas ir periods, kurā savus ģeniālos darbus rakstīja Masnē, Guno, Bizē, Sensānss. Ir daži darbi, kuri bieži tiek atskaņoti un visiem ir zināmi, bet mums būs „gan, gan”. Mums vairāk patīk iepazīt jaunas lietas, un klausītājam vienmēr vajadzīgs dot kaut ko no tā, ko viņš jau zina, un kaut ko no jaunā. Būs arī dažas pērles, kuras tiešām jāzina, jāklausās un jāiepazīst, piemēram, „Taīda”, tāpat arī rets un nedzirdēts duets no Tomā „Minjonas” basam un mecosoprānam ļoti interesantā salikumā. Tāpat arī absolūti nedzirdēta ārija no Bizē operas „Džamile”, kuru neviens, manuprāt, nezina, bet tā ir ļoti skaista. Vēl arī Guno „Safo”. Būs no visa mazdrusciņ. HL: Un katrs instrumentālists būs arī kā solists – vijole, flauta, klarnete, čells. Katrs atskaņos arī kādu solo.

Pasaules Dabas fonds kopā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkotājiem aicina ikvienu dalībnieku un apmeklētāju gatavoties svētkiem atbildīgi, izvērtējot savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, pārtika, ūdens un elektroenerģijas patēriņš, atkritumu šķirošana, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi. Kā ikviens ar mazām ikdienas rīcībām var mazināt ietekmi uz vidi gan svētkos, gan ikdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sadarbības projektu vadītāja Anna Blaua. Pieredzē dalās un svētku dalībniece Māra Volša-Sinka, kura ievēro šos dažādos noteikumus un atzīst, ka brīžam nemaz nav viegli. "Par klimata pārmaiņām mazāk runājām saistībā ar kultūru. Pasaulē šie jautājumi ir cieši savijušies," atzīst Jānis Rozītis. Svētku rīkotāju pārstāve norāda, ka depozīta sistēma plastmasas glāzēm Daugavas stadionā būs. Mežaparkā nācās no tā vēl atteikties. Diemžēl depozīta sistēmu ir grūti īstenot, tās nodrošināšana pasākumā, kur piedalās tik daudz cilvēku, ir izaicinājums. Pirmo reizi svētku norišu zonā varēs ieiet ar savām daudzreiz lietojamām ūdens pudelēm. Izaicinājums nodrošināt, lai tās būtu tukšas, ejot iekšā svētku norišu zonā. Tā ir prasība ir drošības apsvērumu dēļ. Tāpat ikvienu svētku dalībnieku un apmeklētāju aicina ievērot mobilitāti – izmantot sabiedrisko transportu vai doties ar kājām vai velosipēdu uz pasākuma norises vietām.    

Hejā, fantastiskie! Ja Tev gribas pacelt savu pašsajūtu un kārtīgi sajust savu sapņu jaudu, tad šis būs uzaicinājums tieši Tev!!! No 1.jūnija Tev ir iespēja lekt iekšā Vasaras Manifestācijas Izaicinājumā, tajā 21 dienu Tu kārtīgi darbosies savu sapņu virzienā un, iespējams, piepildīsi kādu no tiem vai ieliksi stingru pamatu un skaidrību kur, ko un kā darīt tālāk. Īpašs izaicinājums = īpaša cena! Šodien vēl derīgs kods: gards Piesakies šeit: montavilumsone.com/kursi Vai raksti: ommmsome@gmail.com IG: ommmsome

Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par ekonomikas amerikāņu kalniņiem un par nozari, kurai pēdējie gadi ir bijuši visai dinamiski – no milzīgām cenām līdz milzīgiem cenu kritumiem. Un tad kā ķirsītis uz tortes – ārkārtējā situācija mizgrauža dēļ. Par kokrūpniecību, respektīvi.  Jau pāris dienas daudzos Latvijas novados spēkā ārkārtējā situācija mizgrauža izplatības dēļ. Pirms kāda laika, izdzirdot par mizgrauža izplatību, pirmā doma bija – kokrūpniecības nozarei garlaicīgi tiešām nav, viens straujš notikumu pavērsiens aiz otra.  Pirms mizgraužiem pagājušajā gadā bija panika malkas, granulu, brikešu un šķeldas tirgū. Togad maz kas bija “kā ierasts”, stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. To, ka pirms gada tirgū situācija nebija loģikā balstīta, atzīst arī Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs. Cenu kritums pēc panikas raisīta kāpuma, inflācija, darbaspēka trūkums, procentu likmju pieaugums – kokrūpniecībā problēmas lielā mērā tieši tādas pašas, kā visiem pārējiem. Un tagad vēl mizgrauzis. Nozares pārstāvji, ar kuriem runāju, vienā balsī saka – labi, ka kaut kas tiek darīts, jo, pat ja tie ir ierobežojumi, daudz sliktāk būtu ļaut mizgrauzim vienkārši plosīties. Piemēri tālu nav jāmeklē – tepat Vācijā. Ir gan aspekti, kas mums Latvijā ir labāk nekā Vācijā, tādēļ visticamāk Vācijas piemērs paliks tikai kā biedējošs stāsts, uzskata Didzis Palejs.  Būtiskas izmaiņas tirgu kopumā negaida, jo lielākie spēlētāji jau iepriekš pamanījuši mizgrauža risku un to ņēmuši vērā. Arī mizgraužu apkarošana būs darbs, kas jāpaveic nozarei.  Arī ciršana pēc mizgraužu parādīšanās nenozīmē, ka koki automātiski der tikai un vienīgi malkai. Palejs teic, katrs meža īpašnieks lems un skatīsies, kur pārdot nocirsto.  Bet ko darīt mežu īpašniekiem, it īpaši, ja mežs ir kādā no riskantajiem reģioniem, pārdot pa lēto? Nē! Ja ieguldīts mežā, tad par to arī jārūpējas – un lieta, par kuru rūpējas vienmēr nesīs lielākus augļus, atgādina Bukonts. Un šīm rūpēm jābūt ilgtermiņā, jo dažādi riski, kaut vai tas pats mizgrauzis nekur nepazudīs. Jo kaitēklim par labu nāk klimata pārmaiņas. Turpina Palejs no biomasas asociācijas.  Bet kas tālāk ar cenām gan kokmateriāliem būvniecībai, gan apkurei un citām lietām? Artūrs Bukonts saka – svārstības būs, bet ilgtermiņā – cenu kritumu ir velti gaidīt.

Latvija ir viena no tām pasaules valstīm, kurā aktīvi attīsta nacionālās valodas izmantošanu tehnoloģijās, tai skaitā, "speech-to-text" jeb cilvēka runas pārvēršanu rakstiskā tekstā datorā. Kāds ir status quo? Kādi jau reāli pielietojumi ikdienā? Un kad beidzot varēsim ar viedajiem asistentiem sarunāties latviski? Pie Digitālo brokastu galda sēžas Raivis Skadiņš, "Tilde" izstrādes un pētniecības vadītājs, Inese Zariņa, TET mākslīgā intelekta pakalpojumu vadītāja, un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks un mākslīgā intelekta uzņēmumu "Pitch Patterns" vadītājs Ēvalds Urtāns.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Reiz saņēmu kāda klausītāja ieteikumu, lai Cilvēkjaudā nointervēju Kinetics Nail Systems dibinātāju un vadītāju Andžeju Stenclavu. Dažus mēnešus vēlāk es Andžeju satiku klintīs Sicīlijā. Tur abi sākumā ar virvēm drošinājām katrs savu pa klintīm kāpjošu vecāko dēlu. Nedaudz vēlāk abi puikas sāka sadarboties kā kāpšanas partneri, kas deva iespēju Andžejam un man kāpt klintīs, drošinot vienam otru. Tātad, mana dzīvība ir bijusi atkarīga no viņa un viņējā - no manis.Pārtraukumos, kad atvilkām elpu no Sicīlijas cepinošās saules, klausījos Andžeja stāstus par piedzīvojumiem kalnos un reizēm biju viņa attālināto un neizbēgamo darba sapulču netīšs klausītājs (klintīs nav diez ko daudz vietas konferenču telpu ierīkošanai). Bija skaidrs, ka, tik tiešām, tā ir prātīga doma intervēt Andžeju Cilvēkjaudā. Vairāki kopīgi paziņas sasūtīja man savus jautājumus Andžejam. Runājām par biznesu, veiksmi, grūtiem lēmumiem, vērtīgām grāmatām, fizisku un mentālu izturību un, protams, alpīnismu.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:5:41 No programmēšanas līdz nagu laku biznesam ar vairāku miljonu apgrozījumu3:55 Situācija, kad starp biznesa partneriem ir juridiski nesakārtoti jautājumi40:33 Uzņēmuma Kinetics Nail Systems veiksmes stāsts un galvenie rādītāji42:23 Neērtais lēmums aizvērt biznesu Krievijā46:35 No pārpircēja par ražotāju50:30 “Uzņēmuma īpašnieks ļoti reti kad ir labs vadītājs”54:30 Biznesa un komunikācijas principi57:29 Uzņēmuma pārvaldības sistēmas veidošana; avotu saraksts1:03:40 Izaicinājumi un sāpīgu lēmumu pieņemšana klinšu un kalnu kāpšanā1:26.39 Kā panākt, ka uzņēmuma darbinieki strādā godīgi1:33:27 Vērtības un apņemšanās, audzinot bērnus

No ekonomikas ministra viņš pārsēdies satiksmes ministra krēslā. Izaicinājumu tur arī netrūkst. Satiksme un transports ir jomas, kur ir daudz problēmu un lieli plāni. "Rail Baltica" realizācija Rīgas centrālās stacijas apkaimē rit pilnā sparā, bet tur vēl tāls ceļš ejams un vispār dzelzceļu jomā ir vēl daudz gaidu, kaut vai uz jaunajiem elektrovilcieniem, kuri tepat kaut kur ir, bet ne pasažieriem pieejami. Jārunā arī par ceļu remontiem un būvniecību, pasažieru pārvadājumiem kopumā un citiem jautājumiem. Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Jāni Vitenbergu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "TVNET" žurnālists Arturs Bikovs.  

Jau nākamgad visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Pagaidām gan mēģinājumi to darīt brīvprātīgi ir beigušies ar ne pārāk labiem rezultātiem. Vai būs problēmas, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, SIA "CleanLiving Trade" vadītāja un īpašniece Zanda Briķe, Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. "Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir viss, ko varētu apēst pats vai mana govs," populāri skaidro Mairita Lūse. "Vārdu sakot, tas viss, kas paliek pāri virtuvē - mizas, serdes, kauli, vecs ēdiens. Otrā daļa ir dārza un lapu atkritumi - lapas un zari." Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija pilotprojektu par bioloģisko atkritumu šķirošanu ir uzsākusi Cēsīs, un jau četrus mēnešus biokonteineri ir uzstādīti Cēsu pilsētas Leona Paegles ielas kvartālā un tā apkārtnē. Kā iedzīvotājiem veicas ar bioloģisko atkritumu šķirošanu, interesējās Daina Zalamane. Arī Rīgā veikts pilotprojekts par bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu. Rezultāti ir līdzīgi, kā citās valstīs, ja cilvēkiem ir pieejami (tiek izdalīti) speciālie maisiņi, kuros vākt šos atkritumus, pieaug arī savākto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums un arī piejaukumu ir mazāk. Diemžēl ir pieaudzis tarifs par bioatkritumu nodošanu, jo tas ir pieaudzis arī atkritumu novietnē, konkrēti Getliņos. "Tuvākajā nākotnē tie būs 60%. bioloģija kļūs lētāka, jo viņai ir jābūt lētākai. Cilvēkiem ir jābūt motivācijai šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus," vērtē Mairita Lūse. "Reizē ir jābūt obligātumam un nosacījumiem, kā ir jāvāc. Nav normāli, ka uz 1000 dzīvokļiem ir viens mazais brūnais konteiners. Tam jābūt obligātam pasākumam," norāda Sniedze Sproģe. "Kamēr zinātnieki radīs iepakojumu, kas nav pārstrādājams vai ilgi lietojams un ātri nonāk atkritumos (..) nejēdzīgi ir tas, ka cilvēkiem ir jānopērk nenormāli daudz atkritumu, kas ir nepārstrādājami." "Bioloģija ir jāšķiro nost, jo sabojā visu pārējo, ko var pārstrādāt. Jābūt sistēmai tādai, ka to, ko dalīti vācam, pārstrādājam, un no tā tarifs samazinās," turpina Sniedze Sproģe. "Dārgi ir tādēļ, ka process ir dārgs. (..) Ja mēs to mantu varam pārdot un realizēt, nevis noglabāt kalnā un maksāt par to vēl dabas resursu nodokli, tad būs jēga. Arī "politiskā cena" var būt kaut kādu brīdi. Jārada ir apstākļi, lai tiešām realizētu to mantu, to elektrību, to gāzi, visu, ko saražo, tas atsaucas uz tarifu, un tad man ir jēga mājās ņemties ar trīs četriem konteineriem."

Šajā intervijā Latvijas basketbola izlases un VEF Rīga galveno treneri Jāni Gailīti. Sarunas laikā Gailītis stāsta par veiksmīgo Pasaules Kausa kvalifikācijas ciklu, darbu ar Luka Banki, izlases sastāvu, gatavošanos Pasaules Kausam, VEF un Kristera Zorika nākotni.

Mēnesi pirms Latvijas futbola sezonas sākuma viesos esam aicinājuši Latvijas futbola vadošo tiesnesi Andri Treimani . Sarunas gaitā Andris stāsta par “VAR” sistēmas ieviešanu un izmantošanu Latvijā, savas brigādes grūtākajām spēlēm , iespēju kandidēt uz dalību Pasaules Kausā, kā arī reālo mērķi tiesāt “EURO 2024” finālturnīru.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par IT nozari pēc pandēmijas un pēc aktīvās kara Ukrainā fāzes sākuma. Par to, vai brīdinājumi sarkanā aploksnē palīdz atgūt parādus un, protams, kāda šī nedēļa bijusi Baltijas biržās un mūsu portfeļos. Šoreiz par kādu nozari, kurai, atskatoties uz šo gadu, ne reizi, šķiet, neizspruka vārds inflācija. Tā ir informācijas tehnoloģiju nozare. Viņiem šis laiks bijis izaugsmes posms, kā LIKTA konferencē norādīja asociācijas vadītāja Signe Bāliņa. Ja ne par inflāciju, tad nozarei tomēr bija  daudz ko teikt par energocenu kāpumu un drošību. Turklāt gan par nozares drošību, gan par to, ko IT var dot drošības un aizsardzības nozarei. Jo, kā pierādījis karš Ukrainā, tīklveida karošana ar modernajām tehnoloģijām ir efektīvāka nekā klasiskais – 19. – 20. gadsimta centralizētais modelis. Un vadības komandu nesavācot fiziski vienkopus, lai plānotu, bet tā vietā tiekoties virtuāli, ir papildu ieguvumi, skaidro Juris Binde, LMT prezidents.  Tāpat nozīmīgi militārajās operācijās ir droni un komandvadības sistēmas, kur arī savu roku pieliek IT uzņēmumi. Jo beidzot militārā nozare pamazām tiek pāri aizspriedumiem par viedierīcēm.  Ne mazāk svarīga ir otra drošības puse – visu uzņēmumu un sistēmu IT drošība, atzīst Uldis Tatarčuks, TET valdes priekšēdētājs. Un vājākais posms šajā ziņā ir nevis pašas sistēmas, bet cilvēki.

Es apbrīnoju sportistus, kuriem savā karjerā ir izdevies sasniegt daudz. Mani interesē stratēģijas, kā viņi to ir panākuši, jo viņu pieredzē ir daudz noderīga citu dzīvei, lai sasniegtu panākumus arī ārpus sporta. Sarunā ar Latvijas futbola leģendu Māri Verpakovski mani īpaši interesēja, kas bija viņa lielākie izaicinājumi un stratēģijas to pārvarēšanai, lai gan kļūtu par lielisku futbolistu, gan turpinātu par tādu būt, strādājot augstas konkurences apstākļos arī tad, kad ir izveidota ģimene.Māris stāstīja, ko no cilvēka prasa ceļš uz profesionālo sportu un atrašanās tajā. Manuprāt, te ir daudz līdzīga ar izaicinājumiem arī to cilvēku dzīvēs, kuri ar sportu nav saistīti, bet kuriem piemīt augstas ambīcijas un apņēmība izvēlēto sasniegt.Kad uzzināju, ka grāmatu par Māri Verpakovski ir sarakstījusi Linda Apse, sapriecājos. Starp citu, TEV IR IESPĒJA LAIMĒT VIENU NO DIVĀM MĀRA PARAKSTĪTAJĀM GRĀMATĀM, kuras tiks izlozētas starp Cilvēkjaudas faniem Instagram un Facebook platformās. Vari piedalīties arī abās (vai vienā), ja izpildīsi izlozē prasīto, kas- Facebook platformā ir redzams pie šī ieraksta, tur, kur teksta apraksts (tur paskaidrots, kas ir jādara); - Instagram platformā ir redzams pie šī ieraksta, tā apakšā (patin un leju un atradīsi, kas ir jādara).Grāmatas autore Linda Apse lieliski stāsta par cilvēku un viņas izpētes darbs grāmatā ir kolosāls pamats, uz kā veidot sarunu ar grāmatas varoni. (Zinu to no intervijas ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu, kuru veidoju, balstoties uz Lindas grāmatu par viņu.)Iesaku šo sarunu un grāmatu par Māri ikvienam cilvēkam, kuram ir ambīcijas vai kura dzīvē ir cilvēks ar ambīcijām. Saruna un grāmata var izrādīties papildu atbalsts cilvēkiem, kuri savu dzīvi vēlas saistīt ar profesionālo sportu.Vairāk informācijas ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:07 Kāda ir sajūta, kad par tevi raksta grāmatu10:50 No kurienes Mārim jau bērnībā bija sajūta, ka viņam dzīvē izdosies sasniegt lielas lietas14:24 Liepājas puika Rīgā un grūtības, ar kurām bija jāsastopas18:21 Kā Māris cīnījās ar mobingu un konkurenci Kijivas “Dinamo” futbola klubā23:56 Ko darīt ar kritiku30:42 Par bērna pirmā trenera nozīmīgumu34:37 Kāda izskatījās treniņa nedēļa “Skonto” FC Rīgā un Kijivas “Dinamo”39:00 Vai, esot partnerattiecībās, rezultātus sasniegt ir vieglāk vai tieši otrādi41:02 Kurā valstī Mārim nepatika spēlēt, un par kurām viņš īpaši fanoja45:20 Vai augsta līmeņa sportistus var salīdzināt ar “dīvām”, un kā pret viņiem labāk izturēties apkārtējiem53:40 Par seksu pirms svarīgām spēlēm55:20 Ar ko ir jārēķinās vecākiem, ja bērns izvēlas iet profesionālajā sportā1:00:26 Ko darīt, ja ķermeņa trauma bremzē1:07:01 Ko nozīmē spēlēt savas valsts izlasē1:13:11 Spilgtākie brīži Māra karjerā un upuri, kas nesti, lai tos sasniegtu1:15:47 Futbolists un Prāta Vētra – kas viņiem ir kopīgs1:18:17 Izaicinājumi prasmei apieties ar naudu1:24:59 Bīstamā zona - korupcija sportā1:31:18 Profesionālais sports un atkarības – kā pasargāt jauniešus1:34:45 Ar ko bijušais futbolists Māris Verpakovskis nodarbojas šobrīd

Jau desmit gadu Igaunijā aktīvi rosās Tartu latviešu biedrība. Svinot biedrības desmitgadi, tiekamies ar rosīgākajiem Igaunijas latviešiem, lai skaidrotu, kā ikdienā uztur savu latvietību tie, kuri dzīvo tik tuvu dzimtenei, tomēr ir prom no tās, un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties diasporai kaimiņos? Raidījumā piedalās Tartu Latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva, diriģents, skolotājs Matīss Briedis, „Interreg” programmas konsultante Inese Nikopensius un Tartu Universitātes doktorants Jānis Zālīte.  

Divu mēnešu laikā esam padarījuši lielu darbu $Marija Coin popularizēšanā, integrācijā, un ekosistēmas izstrādē. $Latam top jauna versija #3.

Gāzes noplūdes Baltijas jūrā raisa jautājumus par energodrošību kā tādu un notikušā iespaidu uz starptautisko situāciju. Pirms nedēļas gāzesvadu sistēmā "Nord Stream" pie Dānijai piederošās Bornholmas salas tika konstatētas četras noplūdes – divas Dānijas un divas Zviedrijas pusē. Cauruļvadu bojājumi konstatēti vairākās vietās, tādēļ izskanējušas aizdomas, ka notikušais ir diversija, nevis nelaimes gadījums. tagad Zviedrija teritoriju ir nobloķējusi, kamēr iespējamā sabotāža tiek izmeklēta. Vai notikušajam būs sekas, Krustpunktā diskutē: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors un RTU pētnieks Gunārs Valdmanis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tirgus analīzes eksperts Reinis Āboltiņš, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Gāzes noplūdes Baltijas jūrā raisa jautājumus par energodrošību kā tādu un notikušā iespaidu uz starptautisko situāciju. Pirms nedēļas gāzesvadu sistēmā "Nord Stream" pie Dānijai piederošās Bornholmas salas tika konstatētas četras noplūdes – divas Dānijas un divas Zviedrijas pusē. Cauruļvadu bojājumi konstatēti vairākās vietās, tādēļ izskanējušas aizdomas, ka notikušais ir diversija, nevis nelaimes gadījums. tagad Zviedrija teritoriju ir nobloķējusi, kamēr iespējamā sabotāža tiek izmeklēta. Vai notikušajam būs sekas, Krustpunktā diskutē: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors un RTU pētnieks Gunārs Valdmanis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tirgus analīzes eksperts Reinis Āboltiņš, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Baltijas valstīs veiktajā aptaujā par dzimumu līdztiesību, 93% aptaujāto atzinuši, ka līdztiesība starp abiem dzimumiem ir svarīga vērtība, bet tkad jānovērtē reālā situācija, tikai puse aptaujāto atzīst, ka tāda patiešām pastāv. Kāpēc tāda atšķirība starp mūsu vēlmēm un reālās dzīves novertējumu un kā tas ietekmē indivīda iespējas veidot karjeru, raidījumā Ka labāk dzīvot analizē un skaidro organizācijas "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa, augsta līmeņa vadītāju atlases kompānijas „Pedersen & Partners” vadošā konsultante Inga Ezera, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un vadītāju atlases speciālists, psihoterapeits Andris Jansons. Inga Ezera norāda, ka Baltijā ir lielākas iespējas sievietēm, salīdzinot ar citām kultūrām. "Izaicinājums ir, vai sievietes pašas tās iespējas paņem un sevī attīsta ambīciju muskuli trenēt savas prasmes, apzināties, kādas prasmes ir nepieciešamas līdz nākamajam līmeni, ko es gribu sasniegt, ko es varu sasniegt un kā es to varu sasniegt. Kas man šajā ceļā var palīdzēt," atzīst Inga Ezera. Latvijas vadītājas norādījušas, ka karjeras izaugsmē palīdzējuši mentori, kas atbalstīs, pamācīs, pamudinās uzdrīkstēties. Parādīs ceļu, kā sasnigt nākamo karjeras līmeni. Inga Ezera skaidro, ka, izvēloties pretendentu kādam amatam uzņēmumā, apzina tirgu, kur varētu būt vadītājs ar konkrētām prasmēm, kas nepieciešamas un sastāda "garo sarakstu" ar pretendentiem. Kad izraudzītos 200 - 300 cilvēkus uzrunā, piedāvājot konkrēto iespēju un aicinot aprunāties, vīrieši ir atvērtāki. "Sievietes saka, nē, mani viss apmierina, es negribētu aprunāties. Starpība ir tā, ka vīrietis un sieviete, kuri saka, ka mani viss apmierina esošajā amatā, vīrietis būs vairāk ar tendenci, bet es varētu parunāties. Sieviete būs vairāk ar tendenci - nē, paldies," skaidro Inga Ezera un aicina sievietes uzdrīkstēties.  Ambiciozā uzdrīkstēšanās ir jātrenē, tāpat kā pieredze un prasmes. "Sievietēm vajadzētu vairāk trenēt ambiciozo uzdrīkstēšanos," uzskata Inga Ezera.  Tas ir nepieciešams jebkurā dzīves jomā, it sevišķi, ja sieviete kļūst par vadītāju. "Sievietēm Latvijā vajadzētu būt "vokālākām" sava viedokļa izteikšanā pie apaļā galda. Un ir vadītājs, valdes locekles, uzņēmuma vadītājas, kas savos uzņēmumos šo te mērķtiecīgi veicina, jo viņas, redz, mums Latvijā ir ļoti daudz pieredzējušu, zinošu, intelektuālu sieviešu, gudru sieviešu, bet viņas ir diezgan paškritiskas un, ja viņām nav nekas citādāks, ko pateikt, viņas noklusēs varbūt sapulcē. Bet vīrietis tajā pat laikā, viņš varbūt pateiks to pašu, kas jau ir pateikts, pieliks mazliet savu versiju, un viņš izteiksies un kļūs pamanāmāks. Tā ir vēl viena atziņa - sievietēm neklusēt, izteikties un trenēt sava viedokļa izteikšanu, nevis kā saka tukšu runu, bet analizēt situāciju, ģenerēt savu viedokli un trenēt tā izteikšanu," analizē Inga Ezera.

Vīriešu valstsvienību svarīgo cīņu noskaņās “Basketstudija 2+1” tomēr nolēma neaizmirts par dāmām – ciemos uzaicinājām Latvijas sieviešu valstsvienības galveno treneri Gundaru Vētru, kurš tikko kopā ar komandu atgriezies no četrām spēlēm ar Pasaules kausa izcīņas dalībniecēm Japānas un Korejas Republikas basketbolistēm. Runājām par: * valstsvienības vasaras darba svētību; * spēlētāju atsaucību; * izaicinājumiem un iespējām, spēlējot bez vairākām līderēm; * aizsardzības pārsvaru pār uzbrukumu; * jauno spēlētāju potenciālu un vēlmi ziedoties profesionāļu karjerai; * nepieciešamību un spēju pieņemt jaunus izaicinājumus; * Āzijas basketbola skolas mācībām; * kā kompensēt “TTT Rīga” atkāpšanos no Eirolīgas; * attīstības iespējām Latvijā un ārzemēs; * 3x3 basketbola iespējamo ietekmi; * sieviešu valstsvienības tuvākajiem mērķiem. 65 minūtes par Latvijas sieviešu basketbola aktualitātēm!

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt? Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus. Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu. "Iedomājieties, ka dzīvojat normālā Rīgas daudzstāvu mājā. Jums ir jumts, kurš vienkārši ir, un tur nekas nenotiek, un jūs maksājat dārgi par elektrību.Tad jūs ar saviem kaimiņiem sametaties, uzliekat uz tā jumta saules paneļus un visi tērējat savu elektrību, kas ir lētāka, kas ir no zaļajiem resursiem, un visi ir laimīgi. Tas būs iespējams," stāsta Raivis Dejus. Savukārt energokopienas darbības mērķis pēc likuma ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. "Ja, piemēram, es savā lauku īpašumā uzstādu saules paneļus, tad iegūto enerģiju es varēšu izmantot arī savā Rīgas dzīvoklī. Vai arī kāds uzņēmums, ja uzstādīs kaut kur laukos vai pļavā saules parku, varēs iegūto izlietot vēl kādā savā adresē," skaidro Valdis Ratniks. Šī kārtība gan vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā. Svarīgs ir arī aspekts, ka energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.

Lai pensionāriem kompensētu cenu kāpumu un rudenī gaidāmos lielos rēķinus, Saeima lēmusi šogad pensijas indeksēt ātrāk - no 1. augusta. Taču jau tagad ir skaidrs, ka lielai daļai senioru indeksācija dzīves dārdzība pilnībā neatslogos. Statistika rāda, ka gada pirmajā pusē vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 433 eiro. Bet tā ir vidējā pensija, protams, ir arī tādi, kas saņem tūkstoti un tūkstošus, taču ir ļoti daudz senioru, kuru pensija ir vien 200 eiro un pat mazāka. Ar tik niecīgu iztikšanu ir jāsadzīvo gandrīz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam. Bet pat ar vidējo pensiju 430 eiro šajos laikos dzīve ir ļoti grūta. Kā mūsu vecākā paaudze šobrīd izjūt inflāciju, uz kādu atbalstu var cerēt, cik lielu atspaidu dos pensiju indeksāciju kn kāda mūsu senioriem būs nākamā apkures sezona, Krustpunktā diskutē Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča, organizācijas "Palīdzēsim viens otram" valdes loceklis Raimonds Ronis un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Lai pensionāriem kompensētu cenu kāpumu un rudenī gaidāmos lielos rēķinus, Saeima lēmusi šogad pensijas indeksēt ātrāk - no 1. augusta. Taču jau tagad ir skaidrs, ka lielai daļai senioru indeksācija dzīves dārdzība pilnībā neatslogos. Statistika rāda, ka gada pirmajā pusē vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 433 eiro. Bet tā ir vidējā pensija, protams, ir arī tādi, kas saņem tūkstoti un tūkstošus, taču ir ļoti daudz senioru, kuru pensija ir vien 200 eiro un pat mazāka. Ar tik niecīgu iztikšanu ir jāsadzīvo gandrīz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam. Bet pat ar vidējo pensiju 430 eiro šajos laikos dzīve ir ļoti grūta. Kā mūsu vecākā paaudze šobrīd izjūt inflāciju, uz kādu atbalstu var cerēt, cik lielu atspaidu dos pensiju indeksāciju kn kāda mūsu senioriem būs nākamā apkures sezona, Krustpunktā diskutē Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča, organizācijas "Palīdzēsim viens otram" valdes loceklis Raimonds Ronis un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Pasaules čempionātam hokejā šoreiz vēl pieliksim punktu, pavisam īsi parunājot par finālu notikumu topā. Bet šoreiz saruna par 3x3 basketbolu un studijā viesojas olimpiskais čempions Kārlis Pauls Lasmanis. Par 3x3 runāsim ne gluži klasiskā izpratnē, kā bijām pieraduši pēdējo gadu laikā. Šoreiz saruna ar Kārli par viņa lielo karjeras izaicinājumu - spēlētājs jau 13.jūnijā plāno doties uz ASV un pierādīt sevi 3x3 NBA jeb “Big 3” līgā. Nedēļas notikumu topā: Somi izcīna pasaules čempionu titulu hokejā; Jūrmalā notiek “Elite 16” pasaules tūres posms, mājiniekiem pieticīgas sekmes; Dāvim Bertānam noslēgusies NBA sezona, sākas līgas finālsērija; Ilggadējam Latvijas basketbola izlases kapteinim Jānim Blūmam pateicības spēle 22. jūnijā; notiek NHL konferenču fināli.

Esam NBS šautuvē pasākumā Izaicinājuma kauss. Saņēmām sūdzību no klausītājiem, ka epizodes esot pārāk nopietnas, tādēļ šodien par vieglākiem tematiem. Par to, kā medīs stirnas, kad tās tagad būs nelimitētas - plusi un mīnusi. Apsriežam Infiray uzliku no GPSPRO.lv. Dalāmies stāstos par peldēm medību laikā. Stāsts arī no leģendārā Aivara Dundura. Tad viena recepte par to, kā gardi pagatavot stirnu. Epizode sadarbībā ar GPSPRO.lv: https://www.gpspro.lv/ Abonē līdz gada beigām: https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/33 Vairāk par medību trofejām lasi žurnāla Medības pielikumā "Medību trofejas": https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1286 Par medībām lasi: https://www.medibam.lv/ Epizodi veido: Linda Dombrovska, Indulis Burka, Oskars Treilihs Dzeram Mil-Coffee no Militaryshop.lv: https://tacsale.eu/ Mūzika: Rock Guitar Intro 07 by TaigaSoundProd Link: https://filmmusic.io/song/8342-rock-guitar-intro-07License: https://filmmusic.io/standard-license Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Par Krievijas un Eiropas Savienības nākotni raidījumā "Divas puslodes" diskutē politologs Kārlis Daukšts un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Kurp maršē, Krievija? Abas karojošās puses ir pagurušas, un karadarbība Ukrainā šobrīd arvien vairāk pāriet pozīciju kara situācijā, – šādus secinājumus sarunā ar tīmekļa resursa Ukrlife.tv žurnālisti Ludmilu Ņemirju pauda azerbaidžāņu militārais eksperts Agils Rustamzade. Aizvadītajā nedēļā aktīvāka kaujas darbība notika lielākoties Ukrainas ziemeļaustrumos, kur Krievijas karaspēks turpina spiedienu Severodoņeckas un Ļisičanskas pilsētu rajonā, savukārt ukraiņu spēki turpina atspiest pretinieku no Harkivas. Tāpat Krievija joprojām pūlas salauzt atlikušo Mariupoles aizstāvju pretestību rūpnīcas Azovstaļ teritorijā, joprojām – nesekmīgi. Maija sākumā, tuvojoties Uzvaras dienas svinībām, vairojās spekulācijas par to, kā Vladimirs Putins mēģinās kompensēt nenotikušo uzvaru savā „specoperācijā”. Izskanēja pieņēmumi par oficiālu kara pieteikumu Ukrainai un ar to saistītu vispārēju mobilizāciju. Taču nekas tamlīdzīgs 9. maijā nenotika. Krievijas vadoņa svētku uzruna bija neierasti īsa un arī visai neizteiksmīga, pamatā pievēršoties Ukrainā uzsāktās militārās avantūras attaisnošanai. Kā par vadoņa uzstāšanos izteicās Savienotajās Valstīs dzīvojošais krievu publicists Andrejs Piontkovskis, tā faktiski bija taisnošanās, respektīvi – mēģinājums aizstāvības runai nākotnes tribunālā. Tas viss arvien nozīmīgāk liek uzdot jautājumu: ar ko šis karš beigsies Krievijai, un kas notiks ar Krieviju pēc kara? Eiropas pilsoņu ieteikumi nākotnei 9. maijā Eiropas Parlamentā Strasbūrā ar īpašu sanāksmi noslēdzās Konference par Eiropas nākotni, kuras ietvaros Eiropas Savienības pilsoņi bija aicināti sniegt savu redzējumu par savienības tālāko attīstību un darbību dažādās jomās. Tas bija gadu ilgs process, kura centrālie notikumi bija četras klātienes paneļdiskusijas, kurās piedalījās 200 pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi no visām dalībvalstīm. Tāpat notika nacionāla un reģionāla līmeņa diskusijas un viedokļu apkopošana digitālajā platformā. Pirmdien konferences gala ziņojums ar priekšlikumu apkopojumu tika pasniegts Eiropas Parlamenta prezidentei Robertai Metsolai, Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai un Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. Priekšlikumu spektrs aptver klimata pārmaiņas un vidi, veselības aprūpi, ekonomiku, sociālo taisnīgumu, nodarbinātību, savienības lomu globālajā politikā, vērtības un tiesības, tiesiskumu, drošību, digitālo transformāciju, savienības institūciju darbību, migrāciju, izglītību, kultūru, jaunatnes un sporta jautājumus. Tagad nu Eiropas Savienības institūcijām jālemj, kā šos priekšlikumus ieviest dzīvē. Eiropas Parlaments savu rezolūciju par konferences rezultātiem pieņēma 4. maijā, paužot savu atbalstu un norādot, ka atsevišķu priekšlikumu īstenošana prasīs izmaiņas Līgumā par Eiropas Savienību, un šādā nolūkā jāsasauc Konvents. Tādi ir, piemēram, priekšlikumi par Viseiropas referendumiem, pāreju uz kvalificētu balsu vairākumu līdzšinējās vienbalsības vietā, lemjot vairumu jautājumu Eiropadomē, u.tml. Tikām pirmdien ar rezervētu viedokli par iespējamu savienības līguma mainīšanu nākušas klajā 13 dalībvalstis, t.sk. Latvija, norādot, ka pilsoņu konferences mērķi sākotnēji nav paredzējuši savienības līguma grozīšanu, un sasteigti lēmumi šai sakarā ir nevēlami. Cita starpā konferences priekšlikumi ietver arī pakāpenisku pāreju uz pārnacionāliem jeb Viseiropas kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un Eiroparlaments 3. maijā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmo soli šai virzienā: esošo 705 deputātu vietu papildināšanu ar vēl divdesmit astoņām, kurās kandidāti tiktu ievēlēti no Viseiropas sarakstiem. Šie saraksti, attiecīgi, startētu ar pārnacionālu programmu un savu kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Ap parlamenta balsojumu gan šādas izmaiņas vēlēšanu kārtībā izdarīt nevar, tām nepieciešams Eiropas Padomes apstiprinājums. Sagatavoja Eduards Liniņš.

❗Noteikumi, lai piedalītos KONKURSĀ par BALVU❗ - Aizpildi savu playoff bracket mūsu William Hill TV NBA līgā; - Dalies ar aizpildīto Bracket sociālajos mēdijos (Twitterī, Instagram Story, Facebook) līdz 04.21. 18:00; - Ietago postā mūs 11TV / William Hill ! - Šodienas podkāstā Valdis Valters ar Arvīdu Rasu aizpildīs NBA bracketu, prognozēs katras kārtas iznākumus un izteiks savu minējumu par 2021/22 gada NBA čempioniem!

Šoreiz stāsta par vienu no Eiropas valstīm, mūsu Eiropas Savienības un NATO partnervalsti – Rumāniju. Daudziem tā varētu asociēties ar Transilvāniju un Drakulu. Ne pa velti slavenie romāni – Brema Stokera “Drakula” un Žila Verna “Karpatu pils” tapuši, iedvesmojoties no vietām Rumānijā. Bet, piemēram, kafijas mīļotājiem, būs zināms fakts, ka Rumānijā ir dzimis kafijas automāta radītājs. Mūsdienās daudzi cilvēki dzer „Illy” kafiju, un daudzi itāļi apgalvo, ka espresso ir daļa no viņu nacionālā mantojuma. Taču tikai daži zina, ka Frančesko Illijs, automātiskā tvaika espresso kafijas automāta radītājs, ir dzimis Rumānijas pilsētā Timišoarā. Pēc tam viņš pārcēlās uz Itāliju, kur atvēra savu biznesu – pasaulē pazīstamo kafijas grauzdēšanas uzņēmumu „Illy Caffe”. Vēl par izgudrojumiem runājot, arī pirmais reaktīvais dzinējs, ko izgudroja Anrī Koanda, nāk no Rumānijās, jo Anrī Koanda bija rumāņu aerodinamikas pionieris un inženieris. 1910. gadā viņš izstrādāja eksperimentālu lidmašīnu, kas izmantoja pasaulē pirmo reaktīvo dzinēju. Otrā pasaules kara laikā ir bijuši daudzi dažādi izgudrotāji, kuri centās pilnveidot Anrī Koandas izgudrotā reaktīvo dzinēja sākotnējo modeli. Tomēr, pateicoties Koandas izgudrojumiem un atklājumiem, lidošana mūsdienās ir iespējama. Runājot par Rumāniju, ir jāsāk ar tās vēsturi un Transilvānijas reģiona nozīmi. Daudziem būs zināms, ka Drakulas tēla radīšanu ir iedvesmojušas tādas vēsturiskas personas kā Valahijas princis Vlads Tepešs jeb Vlads Dūrējs vai grāfiene Elizabete Batorija, kura gājusi asiņu vannās, lai ilgāk saglabātu skaistumu un jaunību. Tas notika vēl pirms Rumānijas valsts atzīšanas 1878. gadā. Pirmajā pasaules karā tā pievienojās sabiedrotajiem un pēc kara beigām saņēma papildus teritorijas, tostarp slaveno Transilvāniju. Otrā pasaules kara laikā savukārt Rumānija karoja Vācijas pusē un piedalījās arī uzbrukumā PSRS. Pēckara padomju okupācija noveda pie komunistiskās "tautas republikas" izveidošanas 1947. gadā un karaļa atteikšanās no troņa. Rumānijai bija divi Komunistiskās partijas un faktiskie valsts vadītāji. Un par otru noteikti nedrīkst aizmirst, jo viņš minams starp rumāņiem tik tradicionālajiem nežēlīgajiem tirāniem. Runa, protams, ka ir par Nikolaju Čaušesku un viņa valdīšanu no 1965. līdz 1989. gadam. Režīms kļuva bēdīgi slavens ar drošības policijas veiktajām represijām, ar megalomāniskiem centieniem pārbūvēt galvaspilsētu Bukaresti un prezidenta pils izbūvi. Ar centieniem atdot visu valsts parādu Starptautiskajam Valūtas fondam, pat, ja tas nozīmēja faktisku iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos. Beidzās Čaušesku valdīšana ar viņa un viņa sievas publisku nošaušanu tiešraidē Rumānijas nacionālajā televīzijā pēc tam, kad abi bija notiesāti par ekonomisko sabotāžu un genocīdu. Runājot par modernās Rumānijas vēsturi, noteikti ir jārunā par romu/ čigānu minoritāti un rumāņu attiecībām ar tiem. Jāsāk būtu ar to, ka romi no valsts kopējoā iedzīvotāju skaita veido tikai 3 procentus. Otra lielākā minoritāte ir ungāri, kas ir divreiz lielāka.  Un tas ir no valstī kopumā dzīvojošajiem vairāk nekā 21 miljona iedzīvotāju. Pamatiedzīvotāji valstī ir vairāk nekā 80 procenti rumāņu valodā runājoši pareizticīgie. Stāstot  par rumāņu un romu attiecībām, nevar nerunāt par pastāvošo verdzību. Rumānijas Firstistes (Moldova un Valahija) lielāko daļu savas vēstures bija vienīgā teritorija Austrumeiropā un Centrāleiropā, kur tika pieņemti tiesību akti romu verdzībai, un vieta, kur tā tika paplašināta. Romi tika uzskatīti par īpašnieka privātīpašumu, kam bija tiesības vergu nodarbināt, pārdot vai apmainīt pret dažādām precēm. Īpašniekam arī bija tiesības vajadzības gadījumā piemērot fiziskus sodus, taču nebija tiesību atņemt dzīvību. Pat pareizticīgo baznīca turēja romus kā vergus, un tā neapstrīdēja verdzības institūciju. Tomēr garīdznieku vidū bija dažas balsis, kas iestājās par verdzības atcelšanu un mēģināja ierobežot īpašnieku vardarbību pret romiem. Otrā Pasaules kara laikā Hitlera vadībā romu tauta tika pasludināta par “rasu valsts ienaidniekiem”. Tādējādi, viņi tika ierindoti vienā kategorijā ar ebrejiem. 1942. gadā Rumānijas valdība deportēja uz Piedņestru, mūsdienu Moldovas Republiku,  vairāk nekā 25 tūkstošu romu. Mūsdienās romi ir integrēti Rumānijas sabiedrībā. Tomēr, ņemot vērā viņu pagātni un to, ka lielākā daļa no viņiem joprojām cīnās ar aizspriedumiem, romiem ir grūti pārvarēt nabadzību. Tādēļ lielākā romu turpina dzīvot kopienās un pieder pie savām ciltīm, saglabājot tradicionālās aktivitātes. Romi ir nomadu tauta arī mūsdienās un tas rada arī lielas sociālās problēmas, jo daudzi romu bērni pamet skolu pēc dažiem mācību gadiem, dažos gadījumos romu meitenes pat neapmeklē skolu. Viņu vecāki kārto laulības, ievērojot tradīcijas, un meitenes 13 – 14 gadu vecumā pārceļas uz dzīvi vīra mājā. Neskatoties uz to, ka Rumānijā pastāv daudz sociālās iekļaušanas projektu, ko izstrādājušas Rumānijas iestādes, NVO un Eiropas Savienība, situācija mainās ļoti lēni. Runājot par Rumānijas ekonomiku, jāmin, ka pāreja no komunisma sākās 1989. gadā, bet faktiski pāreja uz brīvā tirgus ekonomiku sākās ar jauno konstitūciju 1991. gadā, kam sekoja dalība NATO 2004. gadā un dalība Eiropas Savienībā 2007. gadā. Rumānija ir starp līderiem ārvalstu tiešajām investīcijām Centrāleiropā un Austrumeiropā: akumulētais ārvalstu tiešo investīciju apjoms valstī ir vairāk nekā 150 miljardi eiro. Pamata Rumānijas eksporta preces ir transportlīdzekļi, ķīmiskās preces, elektroniskie izstrādājumi, farmācija, transporta aprīkojums, metāli, pārtikas produkti, kā arī gumija un plastmasa. Starp citu, Rumānija ir lielākais elektronikas ražotājs Centrāleiropā un Austrumeiropā. Pēdējo 20 gadu laikā Rumānija ir kļuvusi arī par nozīmīgu mobilo tehnoloģiju, informācijas drošības un saistītās aparatūras izpētes centru. Valsts ir reģionālā līdere tādās jomās kā IT un mehānisko transportlīdzekļu ražošana. Rumānijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pēc Pasaules Bankas datiem 2020. gadā bija apmēram tas pats, varbūt pat nedaudz lielāks par Latvijas 29 tūkstošiem eiro.  Galvenās problēmas arī līdzīgas mūsējām – iedzīvotāju novecošana, kvalificēta darbaspēka emigrācija, ievērojama izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija, nepietiekama veselības aprūpe, kas apdraud Rumānijas ilgtermiņa izaugsmi un ekonomisko stabilitāti un ir galvenās ekonomikas ievainojamības. Atšķirībā no Latvijas, Rumānijas ceļš uz iekļaušanos Eiropas Savienības kodolā ir bijis daudz lēnāks un ērkšķaināks. Valsts vēl joprojām nav ne Šengenas zonas, ne eirozonas dalībvalsts. Abos integrācijas procesos gan valsts cītīgi gatavojas iekļauties tuvākajos gados. Kā uz to raugās Rumānijas sabiedrība, skaidro Mihais Sebe, Rumānijas Eiropas Institūta pētnieks. Secinot – Rumānijas ceļš uz ekonomisko labklājību ir bijis izaicinājumu pilns. Un dalība Eiropas Savienībā valstij ir devusi iespējas piesaistīt ārvalstu investīcijas un augt. Vienlaicīgi tās drūmā vēsture un tās mantojums vēl jo projām spiež uz valsti.

Ik pa laikam raidījumā pievēršamies arī ēdiena vēsturei. Ēšana tiešām ir būtiska dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai ikdienas nepieciešamība, bet svētki, statusa apliecinājums un tradīcijas. Skaidrojam, kāpēc reizēm pavārgrāmatās un līdz ar to mūsu ēdienkartē sastopami "viltojumi" - ēdieni, kas izklausās daudz smalkāk, nekā tie patiesībā ir. Kara laika, padomju gadu trūkuma un pat mūsdienu politisko embargo radītie izaicinājumi restorānu ēdienkartēs. Kāpēc bruņurupuču zupā nemaz nav bruņurupuču un kā sastāvdaļas viltoja trūkuma laikos, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna. Zobu emalju varētu stiprināt īpaši materiāli Cilvēka zonu emalja visu mūžu ir pakļauta intensīvai slodzei, tā ar gadiem zaudē īpašo kristāla pārklājumu, kas padara zobu tik izturīgu. Nesens atklājums norāda, ka sintētiskā emalja ir spēcīgāka par dabisko, kas ir cilvēka organismā stiprākais kaulu materiāls. Vai šāds materiāls varētu mazināt zobu labošanas nepieciešamību? Jauna sintētiskā zobu emalja ir cietāka un stiprāka nekā dabiskā – ar šādu skaļu virsrakstu zinātniskas tehnoloģijas interneta vietnē tika ievietots raksts par to, kā, sadarbojoties ķiniešu  un amerikāņu zobārstniecības  speciālistiem, ir izdevies radīt  jaunu  zobu emaljas analogu, kas izstrādāts, lai precīzi atdarinātu bioloģisko zobu cietā mineralizētā ārējā slāņa sastāvu un struktūru. Speciālisti apgalvo,  ka jaunais materiāls demonstrē izcilas mehāniskās īpašības un esot daudz izturīgāks, salīdzinot par mūsu dabisko zobu emalju. Vai šī ir revolūcija zobu labošanā, to skaidrojam turpmākajās  minūtēs. Vispirms attālināti ierakstītā sarunā ar zobārsti Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes docenti un pētnieci Ilzi Maldupu runājam par to, no kā sastāv zobu emalja un kas ietekmē emaljas īpašības.

Vai būtu jāaizliedz kūdras ieguvi purvos?Jautājums ir aktuāls tagad nevis Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Eiropas Komisija savā virzībā uz klimata neitralitāti un zaļo kursu ir paredzējusi pēc dažiem gadiem aizliegt purva izstrādi. Latvijā daudz par to satraucas. Kūdra ir kļuvis nozīmīgs faktors mūsu tautsaimniecībā, tas dod simtiem, pat 1000 darbavietu, nodrošina pašmāju citvalstu vajadzības pēc kvalitatīva substrāta. Kūdra ir kļuvusi arī par nozīmīgu eksporta preci. Ko šāda Eiropas Komisijas vīzija var mums maksāt, kāpēc runa nav tikai par naudu vien, bet arī par vides saglabāšanu, par ko Eiropā tā uztraucas. Krustpunktā pievēršamies Latvijas purviem un to izmantošanai. Diskutē Latvijas kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere, Vides aizsardzības un reģionātālas attīstības ministrijas valsts sekretārs Dagnis Dubrovskis, Zemkopības ministrijas ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis un Stādu audzētāju asociācijas pārstāve, dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.

Mūsu “Dincītim” 14 covid pozitīvie, FaceOff Podkāstā arī viens Covid pozitīvas – Rihards Tehniķis -, bet tas nenozīmē to, ka nevaram sazvanīties attālināti. Tehniķis izstāsta par savu veselības gaitu un kā viņš izjokoja Kaspara Dvinska un Toma Prāmnieka darba vietu. Kā arī viņam ir uzdots uzdevums izaicināt Mairi Briedi, lai viņš atnāktu kā ciemiņš uz […]

Pagājušā gada nogalē biedrība "Dzīvnieku brīvība" uzsāka gadskārtējo kampaņu "Neapēd zemeslodi!", kuras laikā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja pamainīt savus ēšanas paradumus. Vairāk par kampaņu raidījumā Kā labāk dzīvot. Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve, kampaņas" Neapēd zemeslodi" vadītāja Ulrika Skakovska norāda, ka akcija ir ikvienam iesaistīties klimata pārmaiņu risināšanas, jo arī uzturs, ko lietojam ikdienā, rada lielāku vai mazāku piesārņojumu. Tieši dzīvnieku valsts produkti daudz vairāk ietekmē dabu. Tāpēc tūkstošiem cilvēku janvāri apņemas ēst videi draudzīgāk, ēst vairāk augu valsts produktus. Izaicinājums ietver iespēju neēst gaļu trīs dienas nedēļā, neēst gaļu visu mēnesi vai ēst vegāniski visu mēneši. Katru dienu akcijas dalībnieki saņem e-pastu ar receptēm un informāciju par vidi un uzturu. Dabiskās veselības atjaunošanas centrs "ReCure" pārstāve uztura speciāliste Guna Bīlande atzīst, ka pasaulē jau labu laiku vērojama tendence, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas atturēties no gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas uz laiku vai kādu dienu nedēļā. "Sabalansēts, pilnvērtīgs augu valsts uzturs var būt sapratīgs, atbilstošs visos vecuma posmos, visās situācijās, tikai jābūt plānošanai un saprātīgumam," atzīst Guna Bīlande. "Daudzi cilvēki, kas nolemj, ka šodien vēl abās rokās turēju sulīgu čīsburgeru un no rītdienas tad viss, tas ir tiešais ceļā uz katastrofu," turpina Guna Bīlande. "Tipiskākā kļūda ir gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus aizstāt ar rafinētiem ogļhidrātiem - maizītēm, kuciņām, bulciņām, cepumiņiem. Arī čipši sanāk vegāni. Fri kartupeļi. Tas ved pie nesabalansēta uztura. Ja mēs kaut ko ņemam nost, jādomā, ko liekam vietā." Uztura speciāliste vērtē, ka cilvēkiem trūkst informācijas, ko likt lietā. Tādā ziņā ir lieliski, ka akcijas laikā cilvēki saņem receptes, kas parādā, kādus produktus var izmantot, bet tas prasīs pārplānot un iedziļināties.  Tāpat viņa ir gandarīta, ka vietējie ražotāji sāk izmantot pelēkos zirņus, griķus. "Apriori pieņemt, ka augu valsts produkts vai produkts, kas mērķēts kā veģetārs vai vegāns, būs veselīgs, ir pagalam muļķīgi. Jo virkne produkti būs ne mazāk rūpnieciski pārstrādāti un ne pa kripatiņu labāki kā konvencionālie un mums zināmie sliktie produkti," analizē Guna Bīlande. Pieredzē dalās Diāna Katkovska, kas izaicinājumā piedalās otro gadu, un Laura Balode, kura izaicinājumā piedalās trešo gadu. Laura atzīst, ka izaicinājums saistošs piedāvāto recepšu dēļ. Diāna bilst, ka izaicinājums parādījis, ka ir arī citāds uzturs un tas ir ļoti garšīgs. Abas izaicinājuma dalībnieces arī ārpus akcijas cenšas ēst veģetāri un vegāniski, kā arī domāt par produktu izcelsmi.

Elīna ļoti atklāti padalījās ar savu pieredzi Manifestācijas Izaicinājumā 2021, pastāstīja, kas viņai patika procesā, kādi uzdevumi palikuši viņas ikdienas rutīnā, bet pats galvenais - viņa izstāstīja, cik skaisti ir piepildījušās viņas manifestācijas! Noklausies un iedvesmojies! - Piesakies Jaunā gada Manifestācijas Izaicinājumam 2022! Sākums jau 3.janvārī! - Saziņai, atsauksmēm un jautājumiem: ommmsome@gmail.com

Dati liecina, ka pasaulē 56% iedzīvotāju ir aktīvi interneta lietotāji. Tas liek uzdot jautājumu, kā tehnoloģijas ietekmē mūsu domas un uzvedību, un galu galā, kā tas veido mūs kā indivīdus un kā sabiedrību? Par to, kā tas notiek un kas ir aktuālākie procesi, kam pievērst uzmanību, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi - psihologi Valērijs Dombrovskis un Luīze Berga pievērsušies jaunam psiholoģijas virzienam - kiberpsiholoģija. Valērijs Dombrovskis gan skaidro, ka šajā virzienā, kur savienojas datorzinātnes un psiholoģija, pētījumi notiek jau 30 gadus. Viņi kopā ar kolēģiem ir izveidojuši biedrību Latvijas kiberpsiholoģijas asociācija un ar pētnieku pārdomām par tēmu var iepazīties internetā. Galvenais, kas mudinājis pētniekus pievērsties šai jomai, ir jautājums, vai patiešām eksistēt digitālajā telpā ir normāli. Valērijs Dombrovskis atgādina pandēmijas sākumlaiku, kad daudz runāja par to, kā digitālā telpā pārāk daudz pavadītais laiks ietekmēs gan pieaugušos, gan bērnus, jo realitāte izzūd. "Šie stāsti man izraisīja pretestību, jo ir ļoti daudz cilvēku, kas līdz pandēmijai, funkcionēja un dzīvoja digitālajā telpā un viņi ir laimīgi," skaidro Valērijs Dombrovskis. Kā piemēru viņš min kibersportistus. "Izaicinājums bija parādīt to otru pusi, jo par pirmo, ka atrašanās digitālā telpā ir atkarība, ir daudz rakstīts un stāstīts. Mēs gribējām parādīt otru pusi: mēs esam saplūduši ar tehnoloģijām, mēs veidojam jaunu realitāti un dzīvi," atzīst Valērijs Dombrovskis. Viņš norāda, ka dažādu paaudžu cilvēkiem realitāte ir atšķirīgs jēdziens. "Jaunietim noteikti tur būs tehnoloģijas, internets, tā būs daļa ikdienas. Pastāv stereotips, ka bērnus jādabū laikā no virtuālās realitātes, lai spētu dzīvot normāli, lai spētu dzīvot pareizā realitātē. Bet kas ir pareizā realitāte, kur ir tā robežā? Ceru, ka ar savu virzienu varētu atbildēt uz jautājumu un parādīt tās robežas," norāda Valērijs Dombrovskis.

Šodien dzirdēsi pieredzes stāstu no Ievas un Jāņa, ka manifestēt var ne tikai materiālas lietas, bet arī sajūtas un emocijas. Un viņiem tas ir ļoti labi izdevies! - Ja arī Tu vēlies manifestēt brīnišķīgas lietas, pievienojies Manifestācijas Izaicinājumam: www.montavilumsone.com/challenges Līdz 26.decembrim Tavs ieguldījums ir tikai 25 eiro! Vietu skaits izaicinājumā ir ierobežots! Saziņai: ommmsome@gmail.com