ORTO talks

Sāpes plecā,  roku vairs nevar pacelt kā agrāk,  iespējams, problēmas avots ir rotatora manžetes bojājums. Kas ir rotatora manžete un kāpēc tās veselība ir tik būtiska pleca kustībai un stabilitātei? Kādi ir raksturīgākie simptomi un kā tiek veikta diagnostika? Kādas ir ārstēšanas iespējas – konservatīva pieeja vai ķirurģiska iejaukšanās?Saruna ar ORTO klīnikas traumatologu, ortopēdu Dr. Andreju Finogejevu. Dr.Finogejevs dalās gan pieredzē no klīniskās prakses, gan sniedz skaidrojumu par ārstēšanas taktikas izvēli dažādās situācijās.Epizode sniedz strukturētu pārskatu par rotatora manžetes plīsumiem – no cēloņiem līdz ārstēšanas iespējām.Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

 “Smadzenes ir mūsu personības kodols.” Rūpējoties par smadzeņu veselību, mēs vienlaikus rūpējamies arī par savas dzīves kvalitāti nākotnē.Smadzenes ir viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem orgāniem – tās vada visu, sākot no domāšanas un atmiņas līdz elpošanai un kustībām.Un – vai zinājāt, ka smadzenes noveco gluži tāpat kā mūsu ķermenis? Lai gan šis process ir dabisks un neizbēgams, to ir iespējams palēnināt.

Pavasara jaunākajā ORTO Talks epizodē pievēršamies roku veselībai – īpaši plaukstām un plaukstu locītavām. Sarunā ar ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu un rokas ķirurgu Dr. Mārtiņu Tēci runājam par to, kāpēc rokas ir pelnījušas lielāku uzmanību – un ko ikdienā varam darīt, lai palīdzētu savām plaukstām.Epizodē uzzināsiet: – vai plaukstu operācijām pastāv vecuma ierobežojumi un kad tās ir tiešām nepieciešamas, – kādos gadījumos pietiek ar fizioterapiju, ortozēm vai vienkārši – atpūtu, –  ar ko jārēķinās, ja tiek pieņemts lēmums par operāciju, – kā ikdienā saudzēt un stiprināt plaukstas, – kāpēc svarīgi par plaukstas problēmām vērsties tieši pie rokas ķirurga,  –  kā atšķirt vienkāršu nogurumu no nopietnas traumas,  – un kā rīkoties traumu gadījumā, lai sekas nebūtu ilgstošas.Saruna bez pārsarežģīšanas – par reālām situācijām, mītiem, padomiem un to, kā saglabāt plaukstu veselību ilgtermiņā.

 Pētījumi medicīnā – no teorijas līdz pacientam

Pēdas locītavas pamežģījumi bieži tiek uztverti kā neliels savainojums, kas ātri sadzīs un aizmirsīsies, tomēr šādas traumas var radīt nopietnas un ilgtermiņa sekas, kas ietekmē gan locītavu, gan cilvēka spēju pilnvērtīgi kustēties. Pēdas locītavas, ko tautā dēvē par potītēm, veselība ir būtiska cilvēka kustību brīvībai un dzīves kvalitātei.Lai izvairītos no nepatīkamām komplikācijām, ir svarīgi savlaicīgi pievērst uzmanību pat šķietami nenozīmīgām traumām un veikt nepieciešamos izmeklējumus. Epizodē: Traumu veidi un riski.Simptomi pēc traumas, kas prasa tūlītēju ārsta uzmanību.Nestabilitāte un atkārtotas traumas.Atveseļošanās process. Šos un citus jautājumus par pēdu locītavu traumām konsultē ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds, Latvijas Olimpiskās vienības ārsts un konsultants Dr. Jānis Viļums.  Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

2025. gada pirmā ORTOTALKS podkasta saruna ar ORTO Klīnikas sertificētu mugurkaula ķirurgu un Latvijas zemessardzes 13.bataljona 1. rotas dalībnieku Dr. Arti Gulbi.Sarunā pievēršamies Dr. Gulbja nesenajai vizītei Briselē, kur viņš, kā viens no 14 Latvijas Zemessardzes pārstāvjiem, tika aicināts tikties ar Eiropas Parlamenta deputātiem Rihardu Kolu un Reini Pozņaku, lai piedalītos diskusijās par aktuālo situāciju Latvijā un Ukrainā.Saruna par sagatavošanos krīzes situācijām, nepieciešamajām pirmās palīdzības precēm mājās un to, kā apdraudējuma gadījumā varētu mainīties Latvijas medicīnas sistēma. Bet kā caurvijas tēma visā mūsu sarunā Dr. Gulbis dalās savā pieredzē un pārdomās par to, kā mīlestība un rūpes par dzimteni ietekmē viņa profesionālo un militāro dzīvi.Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Epizodē piedalās ORTO Klīnikas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Dr. Alla Hohlova un ORTO Klīnikas sporta ārsts Dr. Toms Jānis Eglītis, kuri dalās profesionālos ieskatos par jauniešu fizisko slodzi, piemērotākajām aktivitātēm un pareizu rīcību traumu gadījumā.Saruna veltīta jauniešiem, sākot no 14 gadu vecuma, un piedāvā vērtīgus padomus, kā palīdzēt viņiem uzturēt un uzlabot veselību. Tā pievēršas būtiskiem jautājumiem par jauniešu fizisko aktivitāti, iespējamiem riskiem, kā arī pieaugušo nozīmi un atbildību viņu atbalstīšanā.Lūk, daži no apskatītajiem tematiem: Kāda ir veselīgas fiziskās aktivitātes formula jauniešiem?  Kas ir pārslodzes traumas un kā no tām izvairīties?Kādi riski slēpjas vienveidīgās kustībās?Par jauniešu sūdzībām, kuras nedrīkst ignorēt, un prakstiskas rīcības soļi, palīdzot jaunietim mainīt ikdienas paradumus. Apspriedīsim arī jauniešu obligātās veselības pārbaudes – kāpēc tās ir svarīgas un ko tās ietver. Podkasta epizode piedāvā preventīvu un izglītojošu skatījumu uz to, kā veicināt jauniešu fizisko aktivitāti, veidojot gudru, līdzsvarotu un drošu pieeju sporta aktivitātēm.Seko mums:www.orto.lvFB: https://www.facebook.com/profile.php?...IG:  https://www.instagram.com/ortoklinikalv/ YouTube: https://www.youtube.com/watch?v=sAp-WjyAb-IJa Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Esam aizvadījuši siltu, darbīgu un vētrainu vasaru, sagaidījuši Latvijas rudeni un līdz ar to arī ORTO Talks jauno, jau piekto sezonu. To atklājam ar aktuālu un medijos bieži apspriestu tēmu — medicīnas māsas.Šajā podkasta epizodē runājam par ārsta skatījumu uz medicīnas māsu lomu gan privātajā, gan valsts sektorā, kā arī par māsu nozīmi dažādos vēstures posmos. Apspriežam mūsdienu attīstīto medicīnu un ieskatāmies nākotnē – vai mākslīgais intelekts spēs aizvietot māsas klātbūtni pacienta aprūpē? Vai tehnoloģijas var aizstāt māsu galveno darba instrumentu — sirdi, kas ietver empātiju un līdzjūtību?Saruna ar traumatologu, ortopēdu un ORTO klīnikas valdes priekšsēdētāju Dr. Andreju Peredistiju.Seko mums: FB: https://www.facebook.com/profile.php?...IG:   / ortoklinikalv  YouTube: https://www.youtube.com/playlist?list=PLRuuOQODVt-hZxxU-1HB0FQ3HO43g8hW5Sūti savus jautājumus, rekomendācijas, interesējošās tēmas uz ORTOTALKS@orto.lv

Ja būtu iespēja sākt visu no sākuma, tu izvēlētos studēt medicīnu un kļūt par ārstu? Kas tu būtu - sirds ķirurgs, ginekologs, psihiatrs vai traumatologs, ortopēds? Kādēļ jaunie ārsti mēdz minstināties un neizvēlēties traumatologa, ortopēda profesiju? Cik plaša, vai tieši otrādi – šaura – ir šī specializācija? Mīti? Priekšstati? Aizspriedumi? Vai traumatologu, ortopēdu Latvijā trūkst? Kā mums ORTO Klīnikā ir gājis pirmo gadu esot RSU Traumatoloģijas un ortopēdijas rezidentu mācību bāzei? Kādi traumatologi, ortopēdi mūs nākotnē ārstēs? Kāda ir rezidenta ikdiena? Kādēļ rezidentūras gadi maksimāli jāizmanto, mācoties, skatoties, piedaloties un uzsūcot vērtīgas iemaņas, zināšanas un pieredzi, nevis strādājot pēc iespējas vairāk darbos? Kādi pamatprincipi, vērtības un redzējums par specializācijas attīstību Latvijā ir rezidentūras vadītājam Andrejam Finogejevam? Ieklausies! - vai jums saskan?Kur Tev noteikti jābūt 12. jūlijā plkst. 11.00, ja kaut mazliet sapņo un domā par traumatologa, ortopēda darbu?Saruna ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, RSU Traumatoloģijas un ortopēdijas rezidentūras vadītāju.

Kādēļ, lietojot zāles (pretsāpju) vai uztura bagātinātājus (piemēram, hondroitīnus un glukozamīnus), neaizdomājamies par nierēm? Kā tas ietekmē šī orgāna veselību un kādas sekas var būt patvaļīgai un ilgstošai medikamentu lietošanai? Kas ir nieru mazspēja un kādēļ par problēmas sākumu varam uzzināt tikai no asinsanalīzēm, nevis sliktas pašsajūtas? Kādēļ katram pieaugušam cilvēkam šos rādītājus asinsanalīzēs reizi gadā vērts pārbaudīt? Vai augstam asinsspiedienam un tūskai ir sakars ar nieru darbību? Vai nieres spēj atjaunoties?  Un ko varam darīt, lai šis klusais un strādīgais orgāns mums kalpotu pēc iespējas ilgi?Un galu galā, kāds nieru problēmām sakars ar trumatoloģiju, ortopēdiju, mugurkaula vainām, sporta medicīnu un reimatoloģiju?Saruna ar Dr. Maiju Motivāni Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģi.

Kā Jums šķiet, kas vairāk nosaka cilvēka realitāti un tagadni? – viņa pagātne, vai tas, ap ko cilvēks būvē savus plānus un kurp viņš mērķtiecīgi virzās? Šī podkāsta sērija ar Gintu Ratnieci psihoterapijas speciālisti par sasniegumiem, vajadzību pēc mērķiem un dzīvi pēc to piepildīšanas (sportā, karjerā, piedzīvojumos, attiecībās).Kādēļ apmierinātāks un piepildītāks cilvēks ir īstenojot mērķus, kas sakņoti viņa vajadzībās? Kā mēs mēdzam jaukt vajadzības ar vēlmēm un nikno dzinuli “vajag!”? Vai sasniegtā piepildījumu vērts svinēt? Kādēļ nejūtam prieku liela, grūta, interesanta darba noslēguma posmā? Kā dopamīns palīdz nepadoties un kā var nonākt dzīvībai bīstamu mērķu piepildīšanas atkarībā? Sabiedrības varoņu kults ar “izaicinājumu” apsēstību un ceļš līdz mieram, pašpietiekamībai un viedumam. Vai cilvēkam pastāvīgi jādzīvo mērķu režīmā? Ko par to saka hinduisti? Sarunā pieminētie ceļotāji: Fjodors Koņuhovs un Žaks Kusto

Vai nav sajūta, ka šogad saule ir kodīgāka, asāka? Ādai nav tik patīkami, kā bija agrāk, kad gribējās gozēties stundām? Uztveriet šos ķermeņa signālus nopietni. Ne tikai tādēļ, ka par sauļošanās kaitīgumu ik vasaru runā ādas ārsti un onkologi. Saule var būt arī vairāku autoimūnu saslimšanu palaidējmehānisms. Par to šajā sarunā ar Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi. Jau esošiem autoimūnu slimību pacientiem saules stari organismā var izraisīt slimības paasinājumu.  Kā baudīt vasaru un sauli, pēc kuras tik ļoti esam noilgojušies? - uzziniet šajā sarunā.

Vai jums ir gadījies caurvējā sēžot viegli apsaldēt starpribu nervu, kad sāpīgi ieelpot, kustēties, pagriezt krūšu kurvi, smieties? Tāda ir starpribu nerva iekaisuma vieglākā versija. Bet, ja šīs sajūtas pareizina vairākkārt, var iztēloties, kā nerva iekaisums varētu sāpēt nopietnākos gadījumos. Ne velti piedzīvojot šādu situāciju cilvēki nereti sabīstas tik ļoti, ka steidzas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Starpribu nerva iekaisumu var uztvert kā nopietnu draudus dzīvībai. Sajūta par bīstamu sirds vai plaušu problēmas varbūtību ir visai raksturīga starpribu nerva iekaisuma pavadone.Kas vēl bez caurvēja izraisa starpribu nerva iekaisumu? Kad sākt satraukties un pie kā meklēt palīdzību? Kādas zāles palīdz un kādēļ nervu iekaisumi dažkārt “nelabprāt” padodas ārstēšanai?Par to sarunā ar asoc. profesori Zandu Priedi ORTO Klīnikas neiroloģi.

Kā un kādēļ notiek bicepsa cīpslu plīsumi? Kādu traumu rezultātā tie sāp spēji un ļoti? Kad plecs īdējis ilgi un tik vienubrīd manāms - roku īsti nevar pacelt virs galvas, tā kļuvusi vājāka? Kas ir tas bumbulis, kas parādījies bicepsā? Biežāk taču neoperē? Tad, kādēļ tomēr vērts iet uz konsultāciju pie traumatologa, ortopēda? Vai ir situācijas, kad izšķiroši to darīt pirmajās dienās pēc notikušas traumas? Kad var apsvērt un kad noteikti vajadzētu operēt? Neopērēšanas un operēšanas plusi un mīnusi. Vai ir kāda zelta profilakse, kas pasargātu no bicepsa cīpslu plīsumiem? Par to šajā sarunā ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Vai lielais cikls no ieņemšanas brīža līdz mazuļa zīdīšanai ir savietojams ar sportu? Kādu sportu? Cik sieviešu bērna gaidību laikā piepilda Pasaules Veselības organizācijas noteikto minimumu – 150 minūtes zemas un vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes nedēļā? Kad ir prātīgi atsākt sportot un skriet pēc mazuļa piedzimšanas? Un ja ir bijis ķeizargrieziens? Kad un kā šī nodarbe palīdz un kad tā var ievērojami kaitēt? Vai zīdainītim garšos skrējējas piens? Vai skriešana palīdzēs mazināt svaru un vēderu? Skriešana ar ratiem – labi izskatās, bet, vai par tās drošību gan mazuļa, gan mammas veselības saudzēšanai ir kas nopietni jāņem vērā? Ar ko konsultēties, kam lūgt padomu par sportu gaidību laikā un bērniņam piedzimstot?Par to šajā Lieldienu sarunā ar Lauru Krastiņu ORTO Klīnikas fizioterapeiti

Kas mūs attur pēc ilgi dziedētas traumas lekt, skriet, kāpt uz kalna slēpēm, iet tenisa laukumā? Piesardzība? Iekšēja nedrošība par sevi? Nav vēl sadzijis kā nākas? Muskuļi pēc traumas kļuvuši vājāki? Zinām dzelžaini, ko gribētos vismazāk – gūt jaunu traumu un sākt visu garo ārstēšanās ceļu no nulles punkta.Kādēļ sporta medicīnā ir izstrādāts funkcionālais tests? Kā tas palīdz saprast, cik gatavi esam atgriezties ierastās fiziskās aktivitātēs? Ko domāt, ja testu nenokārtojam teicami un saņemam sarakstu ar to, kas mums vēl jāattīsta un jātrenē, lai droši sportotu? Kādēļ caurmēra dzīšanas laiks konkrētai traumai vai operācijai nav rādītājs cilvēka individuālai gatavībai? Kāpēc fizioterapeits, ar kuru kopā mēnešiem strādāts nevar būt objektīvs? Ko darīt, ja fiziski viss ir labi, bet joprojām ir nepārvarami bail atgriezties sportā?Par to šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu.

Lielākā daļa kalcija vesela cilvēka ķermenī ir viņa kaulos, zobos, ļoti nelielā daudzumā asinīs un muskuļos. Tomēr ar laiku, līdzīgi kā uz tējkannas vai veļas mašīnas virsmām, “kaļķīši” sāk uzkrāties uz zobiem, krūšu dziedzeros, artērijās, smadzenēs, arī cīpslās. Šie uzkrājumi savukārt rada veselības problēmas. Kādēļ kaļķa nogulsnes veidojas? Kādēļ ne visiem cilvēkiem? Kam un kādēļ biežāk? Kas notiek, ja kalcināti veidojas cīpslās (kalcinējošs tendinīts)? Ja tie nejauši atklāti izmeklējumā, bet netraucē, “jāārstē”? Kad klacinātu esamība cīpslās rada sāpes un problēmas? Kā un kurš ārsts var palīdzēt? Taisnība, ka ar laiku kalcināti paši noārdās? Vai kalcinātiem ir tendence atkārtoties un to veidošanās cīpslās liecina, ka visticamāk kalcija nogulsnes cilvēkam veidojas arī citās ķermeņa daļās? Varbūt jāatsakās no piena, krējuma un biezpiena un būsim pasargāti? Kāds sakars var būt kalcija preparātu – uztura bagātinātāju pastiprinātai lietošanai senioriem ar sirds un asinsvadu problēmām?Šī saruna ar Ģirtu Mandrovicki ORTO Klīnikas sporta ārstu, kura interešu joma ir cīpslu un muskuļu problēmu ārstēšana.

Bojātas, pašsajūtu un kustības ierobežojošas ceļa locītavas sāka mainīt pret mākslīgām pirms vairāk kā 50 gadiem. Pētījumi liecina, jo sliktāk cilvēks justies pirms operācijas, jo apmierinātāks viņš ir ar operācijas rezultātu. Cik tālu ir gājusi zinātne, inženierija un ārsti mākslīgu ceļa locītavu radīšanā un aizvietošanā? Kā jauninājumi uzlabojuši dzīvi cilvēkam, kura ceļa locītavu nomaina pret mākslīgu? Vai roboti un datori pašreiz jau ir gudrāki un precīzāki par ķirurģiem? Varbūt Latvijā jāizgudro pašiem sava ceļa locītavas endoprotēze? Kam un kāpēc uzticēties?  Un ko gaidīt no dzīves pēc ceļa locītavas nomaiņas? Par ceļa locītavas endoprotezēšanu, tās nākotni un nākotnes iezīmēm jau mūsdienās - saruna ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Slīdēju, aizķēros, kritu, stipri sasitos, sāp, pampst. Braukt uz slimnīcu, vai nebraukt? Ir lauzts, vai nav lauzts? Vai nogaidot var ko nokavēt? Kādēļ lūzumu pēc traumas uzreiz var izmeklējumā neredzēt? Priekš kam septiņas dienas pēc - vērts veikt atkārotu izmeklējumu? Kādos gadījumos nepieciešama datortomogrāfija? Kad liek longeti, kad ortozi, kad ģipsi, kad operē un kad nedara neko? Kādēļ jebkādu darbību lūzuma “labošanai” veic pirmajās divās nedēļās? Kādas ir pazīmes, ka kaut kas ar jau fiksētu lūzumu nav kārtībā, kā rīkoties? Un ja nu bojāts nervs? Kas par to liecina un ko tālāk? Kādēļ lūzums neaug? Vai nepareizi saaudzis lūzums ir problēma ar tālejošām sekām?  Cik ļoti par lūzumiem un to dzīšanu jāsatraucas – par to šajā sarunā ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu

Vai esat kaut reizi dzīvē mēģinājuši novājēt? Ar kādām sajūtām tas palicis atmiņā? Varbūt svara mazināšana ir jaunā gada apņemšanās?Jaunā podkāsta tēma ir – tauki. Vai mēs labi pazīstam savu “ienaidnieku”? Un vai visi tauki ir slikti? Vai taisnība, ka daļa tauku iesaistīti veselīgas vielmaiņas nodrošināšanā, auglībā, hormonālā līmeņa uzturēšanā un regulē vitamīnu uzsūkšanos, kamēr citu esamība veicina slimību rašanos: ne tikai sirds, asinsvadu un 2. tipa cukura diabēta, bet arī resnās zarnas, krūts vēža, demences un Alcheimera. Baltie, brūnie, bēšie tauki. kas tie tādi un kāda to loma mūsu veselībā? Vai un kā iespējams iegūt vairāk brūno tauku? Kāda ietekme šai procesā ir aukstumam? Kas īsti ir pārliecinošākais veids, kā nomest liekos kilogramus un kādēļ mūs moka izsalkums?Par to sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu, rezidentu.

Viņš apbrīno slavenos, vai tas ir tikai ceļš, lai ielūkotos dziļāk laikā, vērtībās, cilvēkos un pats sevī? Gada noslēdzošo podkāstu aicinām pavadīt kopā ar Ritumu Ivanovu – spilgtu un rokraksta dēļ ļoti atšķirīgu/atpazīstamu latviešu gleznotāju. Simboliski – nākamo gadu iesim līdzās, jo esam izdevuši ORTO Klīnikas & Rituma Ivanova galda kalendāru 2024. gadam. Portreta radīšana – tā viņam ir saruna, tuvināšanās otram, rituāls? Kā Ritums pats jūtās starp cilvēkiem? Ko viņš mēģina ieraudzīt, satikt, sataustīt aiz fasādēm, tēliem un spožuma? Katra jauna radīšana ir nejaušība, vai tomēr sekas domāšanai un meklējumiem? Kāpēc jauns gads sākas ar ieiešanu atklātā ziemas ūdenī? Kas ir labākais, ko otram vēlēt Jaunā gadā?Iespējams, šī saruna liks citādi palūkoties uz Rituma radītiem darbiem izstādēs, vai tepat pie mums – ORTO Klīnikas gaiteņos.Darbs: Madonna ar cigareti (2010) no cikla Stars. Lights on

Tas, protams, nenotika vienā dienā. Pirms gadiem pieciem magnētiskajā rezonansē diagnosticēja  diska trūci. Tam sekoja visnotaļ veiksmīga sadzīvošanas stratēģija: vingrot un pārāk uz mugurkaulu neakcentēt uzmanību. Jau vēlāk tomēr nācās mācīties pierast pie sāpēm. Arvien biežākām un pieaugošām. Kājas tirpšanu. Ļoti negribējās ārsta noteikto risinājumu - ķirurģiju. Un galu galā, kurš gan var atļauties 2 vai 3 brīvus mēnešus operācijai? Turklāt vēl mugurkaula! Biedējoši! Var taču "izturēt" līdz pēdējam, ticot  ka - varbūt pāries.Beidzās tas gandrīz slikti, lai arī šoreiz pēc visveiksmīgākā no visiem šajā situācijā iespējamiem scenārijiem. Par mata tiesu no nejūtības izglābta kreisā kāja, 7 stundas aizgājušas operācijām (kopumā divām), lai rekonstruētu mugurkaula jostas daļas diskus un skriemeli, atbrīvotu nervu un skriemeļa telpu rūpīgi iztīrītu. Roberto Meloni personīgs, aizkustinošs un tomēr - viscaur optimistisks stāsts par Arta Gulbja  veiktu mugurkaula operāciju ORTO Klīnikā.

Injekcijas ārsti parasti izmanto, kad zāles un fizioterapija vairs nelīdz. Tas nereti ir kā starpposms, iespēja uz laiku attālināt ķirurģijas nepieciešamību. Ir tīs veida injekcijas (steroīdu, hialuronskābes un trombocītiem bagātinātas plazmas). Katra no tām ir laba un piemērota savā konkrētā situācijā. Vienam cilvēkam jānovērš akūtas, stipras sāpes, otram būtiski “ieeļļot” nodilušu locītavu, radot sargājošu slānīti starp locītavas kaulu virsmām. Ko var un ko nav iespējams gaidīt no injekcijām? Kādēļ tās ne visiem un vienmēr iedarbojas vienādi efektīvi? Vai šis process ir sāpīgs? Kādēļ dārgākā - konkrētā situācijā var nebūt labākā un piemērotākā no izvēles klāsta?Par injekcijām traumatoloģijā, ortopēdijā sarunā ar Ēriku Ozolu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Vai pēc jebkuras ķirurģiskas manipulācijas jārēķinās ar tūsku? Kādēļ liekais šķidrums uzkrājas bojātajos audos? Operācijas, locītavas, vecums, dzimums, svars – kad ir stiprāka tūska? Ir cilvēki, kuriem uz to ir nosliece? Kas pastiprina tūsku? Varbūt vērts dzert ļoti maz šķidruma? Kas vēl palīdz mazināt tūsku? Lietot zāles? Ja tūska saglabājas vairākus mēnešus, vai tā var kļūt hroniska? Kādēļ traumatologi, ortopēdi par tūskas esamību pārāk nesatraucas un savukārt – kas liecina, ka nav labi?Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Sēdošā dzīve un muguras jostas daļa – kāds tam sakars un sekas? Vai “draudzība” ar telefonu arī spēlē kādu lomu? Ja sāp mugura, kad meklēt mugurkaula ķirurga palīdzību, bet, kad pietiek ar fizioterapeitu? Ja ir akūtas sāpes, vai tās mēģināt risināt ar masāžu, vingrošanu, manuālo terapiju? Kādos periodos der aukstas un kādos – siltas kompreses mugurai? Kādēļ labākais mugurkaula izmeklējums ir magnētiskā rezonanse? Par ko var liecināt kājas tirpšana? Populārākās diagnozes: “krika” jeb mugurkaula muskuļu spazmas, diska trūce, stenoze, kustību nestabilitāte skriemeļos, išiass un skolioze mugurkaulam novecojot. Kā dzīvot – ko darīt un ko – nedarīt, ja mugura laiku pa laikam sāp, vai diagnosticēta kāda no mugurkaula pataloģijām? Podkāsta sarunu biedrs Artis Gulbis ORTO Klīnikas mugurkaula ķirurgs.

Laiku pa laikam atgriežamies pie šīs tēmas: vai to, ka gūsim traumu, var paredzēt? Šoreiz saruna ar psihoterapijas speciālisti, podkāsta “Runāt ar Gintu” autori Gintu Ratnieci. Vai mēdz būt kāda izskaitļojama notikumu summa/ secība, kas noved līdz “nejaušam” kritienam? Vai visam ir vērts meklēt iemeslu un ko tas mums dod? Kāpēc cilvēki, kuri jūtas neveseli, nereti ir tik kašķīgi un īgni? Vai un kādēļ ir kāda cilvēku daļa, kuriem traumas gadās visai regulāri? Kādēļ  aptuveni vienlaikus traumas gūst vairāki ģimenes locekļi? Kuros dzīve brīžos filmu “Pollianna” vērts skatīties katru dienu? Kā čubināšana, garšīgs ēdiens, harmoniska vide un labs miegs palīdz pēc operācijas? Vai traumatologam, ortopēdam Andrejam Peredistijam šajā jautājumā ir taisnība? Kāds traumai vai pēc-operācijas periodam sakars ar sērošanu? Kā dusmas šajā laikā padarīt lietderīgas? Un - kam dzīve labāka: intravertiem vai ekstravertiem? 

“Ultramaratosnisti taču sabeidz savu veselību! Cilvēka ķermenis nav paredzēts tādām slodzēm!" Šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu pētām šos jautājumus un ultramaratonsitu (skrējēju, peldētāju, velobraucēju)  veselību. Distancēs virs 42 km skrējējiem, virs 160 km – velo braucējiem un virs 10 km peldētājiem. Kas notiek ar viņu muskuļiem, kauliem, sirdi, citiem iekšējiem orgāniem? Un galu galā – kas notiek viņu galvā? Kur un kā viņi uzņem enerģiju? Ko ēd? Ko dzer? Un  - kad ķermenis sāk “pārtikt” “apēdot” muskuļu masu? Kādēļ mūsdienu cilvēkam tik ļoti pietrūkst pirmatnēja, dzīva piedzīvojuma? Vajadzības pēc brīvības, kur dzīvošana notiek uz ļoti sīkstas izdzīvošanas robežas? Varbūt arī jūs ko nezināt par savu īsto dabu un ilgām? Par to visu šai sarunā.

Trenažieri aizstās dabīgas sporta aktivitātes? Locītavām  - piemērotāk? Kaulu nodilums – iemesls nekustēties? Kādēļ vieni ar ievērojamu skrimšļa nodilumu nejūt sāpes pat kalnos kāpjot, bet citi ar niecīgu  - ir sāpju nogurdināti? Mikrobioma saistība ar locītavu veselību? Kā skrimslis uzņem barības vielas un kāda nozīme te ir kustībai? Ir locītavas, kuras daba nav paredzējusi aktīvai, fiziskai slodzei? Ko par to visu saka “pelīšu pētījumi”?Saruna ar Ģirtu Mandrovicki ORTO Klīnikas sporta ārstu.

Operēt? Neoperēt? Steidzami? Vēlāk? Cik vēlāk? Un ja nu dažas nedēļas pēc krusteniskās saites plīsuma ir sajūta, ka viss kārtībā – tūskas nav, celis lokās, nesāp? Cik liela nozīme ir fizioterapijai, priekš kam un kad to veikt? Kādēļ celis pēc krusteniskās saites plīsuma mēdz pamežģīties? Tam var būt sekas? Kāds sakars krusteniskai saitei ar meniskiem? Vai krusteniskā saite var plīst bez traumas? Kā atjauno šo saiti un ar ko jārēķinās pēc operācijas?Par to saruna ar diviem ORTO Klīnikas traumatologiem, ortopēdiem Jāni Viļumu un Andreju Peredistiju.  

Kādēļ topošiem traumatologiem, ortopēdiem šogad ir jauns rezidentūras vadītājs – dr. Andrejs Finogejevs un jauna mācību bāzes vieta – ORTO Klīnika? Kāpēc vērts jauniem ārstiem dot iespēju dažādus mācību ciklus apgūt ne tikai Rīgas, bet arī citās Latvijas slimnīcās? Regulāra jautājumu uzdošana ir muļķības pazīme, vai iespēja aiztaupīt problēmas pacienta veselības aprūpē nākotnē? Uz kādiem pasaules kongresiem un kursiem braukt, lai būtu jēga? Kādēļ un kā jaunam ārstam jāveido profesionāli kontakti? Privātā un valsts medicīna – asi konkurenti? Kā rezidentūras laikā veidojas labs traumatolgs, ortopēds? Vai iespējams padarīt veselības aprūpi Latvijā gan pacientiem, gan ārstiem draudzīgāku?Par to visu sarunā ar dr. Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, RSU Rezidentūras studiju programmu traumatoloģijā, ortopēdijā vadītāju

Vai hokeja ķivere sargā no pārāk lielas atpazīstamības? Kāda ir sportista vasara? Cik tajā ir brīva laika un laisku, vēlu rītu? Cik liels darbs/laiks jāiegulda ģimenei, ja tajā aug perspektīvs, jauns hokejists? Vai talantīgos šai sporta veidā var pamanīt jau agri? Kā sadzīvot ar traumām: iemācīties nesāpēt, ja pārāk stipri nesāp un nekrist izmisumā, ja gaidāms kārtējais rehabilitācijas periods? Kurš ir pirmais cilvēks, kuram Toms vaicā padomu traumu un rehabilitācijas jautājumos? Ko darītu Toms Andersons, ja viņam būtu atvaļinājums?Saruna ar Latvijas izlases hokejistu Tomu Andersonu par visu nedaudz un precīzi kā spēlē uz ledus.

“Gadiem vērojot savus pacientus, apzinos – man ir būtiski, lai viņu pēcopērācijas periods  ritētu bez infekciju riska, sarežģījumiem un sāpes šajā laikā tiktu maksimāli mazinātas,” tā šī podkāsta sarunu bidrs Juris Brūklis ORTO Klīnikas traumatolgs, ortopēds, pēdas ķirurgs  “Tādēļ labu laiku biju saudzīgākas pēdas ķirurģijas tehnikas meklējumos. Un nonācu līdz mazinvazīvajai pēdas ķirurģijai.” Pašreiz ORTO Klīnikā greizā īkšķa deformācijas (hallux valgus) un āmurveida deformācijas (pēdas pirkstu deformācija) kā arī daudzus posmus citu pēdas operāciju ietvaros veic minimāli traumējot veselos audus – mazinvazīvā tehnikā. Vaļēju griezienu vietā, operāciju veic caur nelieliem dūrienveida griezieniem, tā ievērojami saudzējot veselos audus un padarot cilvēkam rehabilitācijas laiku vieglāku. Juris Brūklis ir pārliecināts – mazinvazīvā ķirurģija ir pēdas ķirurģijas nākotne.Klasiskās pēdas ķirurģijas (vaļējs grieziens) salīdzinājums ar mazinvazīvo Klasiskā pēdas ķirurģija ar vaļēju griezienu    Mazinvazīvā pēdas ķirurģija • Brūce – 5 -7 cm                                                              • Brūce 2 – 3  0.5 cm dūrieni (mazāk sāp                                                                                                          pēc operācijas) • Vaļēji griezieni pēdā slikti dzīst                           • Mazie dūrienveida griezieni dzīst labi• Brūces dzīšana palielina komplikāciju             • Minimāls komplikāciju risksrisku      • Parasti liek skrūves/implantus                             •  Vairumā gadījumu nav jāliek                                                                                                                                 skrūves/implanti • Garāks narkozes laiks                                                • Narkozes laiks īsāks • Augstāks infekciju risks                                            • Minimāls infekciju risks 

Kādēļ meniski tik bieži un tik daudziem plīst? Vai tas vienmēr sāp un traucē? Šķidruma krāšanās ceļa locītavā - to arī izraisa bojāts menisks? Kādēļ nav reti gadījumi, kad operē menisku, bet sāpes un problēmas ceļa locītavā saglabājas nemainīgas? Vai menisku stāvokli var novērtēt ultrasonogrāfijā? Pusaudžiem magnētiskās rezonanses uzņēmumā asinsvadus mēdz interpretēt kā meniska plīsumu – kādas tam var būt sekas? 100. podkāsts par nemainīgi aktuālu tēmu kopā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Manījāt, ka šogad, vai jau pērn sajūtas saulē vai pēc tās kaut-kā-vairs-nesagādāja prieku un baudu? Uztveriet šos signālus nopietni. Ar sauli iespējams uzturēt atturīgākas un veselību neapdraudošākas attiecības, neradot sekas, kas nopietni bojā dzīvi. Saruna ar Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi par autoimūnām saslimšanām, kuru palaidējmehānisms nereti ir saule un kuru pacientiem saules stari organismā var izraisīt nopietnu slimību paasinājumu.  Kā godam “pārziemot” vasaru un tomēr tik pie ikdienā nepieciešamās D vitamīna devas - uzziniet šajā sarunā.

Kaulu cistas – labdabīgas, vai ļaundabīgas? Kad ir pamats uztraukties? Kā izskatās audzējs un kādēļ ārsts to operācijas laikā neredz? Kādēļ atturīgu lietišķumu neuztvert kā nejūtību, bet apzināties, ka operējoša onkologa uzdevums ir veltīt visu uzmanību, prātu un spēkus tam, lai uzveiktu audzēju? Cik mēnešus pirms operācijas komanda sāk gatavoties un cik reizes operējošais onkologs galvā iepriekš veic operāciju, kura vēlāk ziņās izskan pagodinoši – kā - "pirmo reizi Latvijā notikusi"? Vai saskare ar onkoloģiju liek arī ārstam pārvērtēt, kas no tiesas ir vērtīgs dzīvē un kas – tāds sīkums vien ir? Un  - kāds šim podkāstam sakars ar skriešanu?Saruna ar Dr. Lauri Repšu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, ortopēdisko onkologu

Šī saruna ar ORTO Klīnikas kolēģiem – maratona un ultramaratona distanču skrējējiem  - ir mūsu reveranss skriešanas sacensību sezonas atklāšanai. Klausoties abos runātājos katrs skrējējs var uzdot sev tos pašus jautājums un justies kā pabijis kopā ar savējiem. Vai zinājāt, ka skrējēji ir priecīgi un asprātīgi? Un introverti? – un tieši tāpēc tik labprāt skrien un skrien tik garas distances? Skriešana. Ekipējums. Maršruti. Piedzīvojumi.  Sāpes. Traumas. Knifi. Saruna ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, maratona skrējēju un Ilonu Sedlenieci ORTO Klīnikas direktori, ultramaratonisti.

Šis podkāsts ir par elektroskūteru, monovīlu, segveju,  velsosipēdu un visu citu raibo, bet zaļo satiksmes dalībnieku kompāniju, kura bagātīgi izbirst Rīgas ielās līdz ar pavasara iestāšanos. Gājējus un autobraucējus viņi dzen šausmās – ar neprognozējamību, apšaubāmu izpratni par satiksmes elementāriem noteikumiem, ātrumu un pārvietošanos pa gājējiem un autobraucējiem domātām zonām. Tikmēr paši šie braucēji jūtas brīvi, lidojoši, sportiski un protams – zaļo domāšanu atbalstoši rīcībā, nevis vārdos. Satiksmes negadījumos zaļie satiksmes dalībnieki cieš katru dienu un jo siltāks laiks, jo biežāk un smagāk. Nereti savainoti tiek arī gājēji, kuri “gadās” ceļā. Kas nav tā ar zaļajiem braucējiem? Vai ir kāds veids, lai pārvietošanās, neskatoties uz pilsētas infrastruktūras nepiemērotību, būtu mazliet drošāka? Kādas traumas raksturīgas krītot no zaļajiem pārvietošanās rīkiem? Ko par šo situāciju saka Andrejs Elksniņš-Finogejevs ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds, kurš vairākus gadus slimnīcas uzņemšanas nodaļā saticis "kritušos"? Par to -  sarunā ar ārstu.

Kāds muskuļiem sakars ar jaunību un spēju pretoties slimībām? Kādas bioķīmiski aktīvas (hormoniem līdzīgas) vielas izdala muskuļi darbojoties un kādus procesus organismā tās ietekmē? Kādēļ skrējēji skriešanu uzskata par labāko līdzekli pret saaukstēšanos un vīrusiem? Vai muskuļi patiesi izdala pretiekaisuma “zāles”? Vai zinājāt, ka, novecojot  mazinās muskuļu masa, un tās sarukums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ  kļūstam vairāk pakļauti dažādu nopietnu slimību, tai skaitā cukura diabēta, vēža un Alcheimera riskam? Kā un kāpēc regulāras fiziskas aktivitātes palīdz ierobežot šos riskus un nodzīvot mūžu veselam?Saruna ar Tomu Jāni Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu par jaunību, kuras atslēga paslēpta mūsu muskuļu darbībā.Saruna balstīta zinātniskos pētījumos:  1.https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23897689/ - Pedersen BK. Muscle as a secretory organ. Compr Physiol. 2013 Jul;3(3):1337-62. doi: 10.1002/cphy.c120033. PMID: 23897689.2.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5803609/ Tieland M, Trouwborst I, Clark BC. Skeletal muscle performance and ageing. J Cachexia Sarcopenia Muscle. 2018 Feb;9(1):3-19. doi: 10.1002/jcsm.12238. Epub 2017 Nov 19. PMID: 29151281; PMCID: PMC5803609.3. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8473039/ Plotkin DL, Roberts MD, Haun CT, Schoenfeld BJ. Muscle Fiber Type Transitions with Exercise Training: Shifting Perspectives. Sports (Basel). 2021 Sep 10;9(9):127. doi: 10.3390/sports9090127. PMID: 34564332; PMCID: PMC8473039.4.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4035379/ Srikanthan P, Karlamangla AS. Muscle mass index as a predictor of longevity in older adults. Am J Med. 2014 Jun;127(6):547-53. doi: 10.1016/j.amjmed.2014.02.007. Epub 2014 Feb 18. PMID: 24561114; PMCID: PMC4035379.5.https://www.who.int/publications/i/item/9789240015128 WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour6.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7149380/ Exercise, Immunity, and Illness 

Ir tik daudz cilvēku Latvijā, kuriem locītavas nomaiņa devusi iespēju sākt dzīvi bez sāpēm. Kādēļ starp gūžas, ceļa un pleca locītavas endoprotezēšanu pēdas locītavas nomaiņu līdz šim ārsti neveica? Vai ikvienam, kuram nodiluši pēdas kauli rada nebeidzamas sāpes un kustību ierobežojumus, jaunais risinājums derēs? Cik ilgi kalpo pēdas locītavas endoprotēze? Kādas vēl ir ķirurģiskas alternatīvas? Vai patiesi Latvijā ir tikai divi ārsti, kuri turpmāk veiks pēdas locītavas endoprotezēšanu?Par to visu sarunā ar Juri Brūkli traumatologu, ortopēdu, kurš specializējies pēdas ķirurģijā un Vitoldu Jurkeviču traumatologu, ortopēdu – endoprotezēšanas meistaru.

Kur palikuši cilvēki, kas vēl pirms dažiem gadiem tik bagātīgi bija nolīmēti krāsainām strēmelītēm – teipiem? Kādas problēmas var risināt ar teipu palīdzību? Ko sola teipu izgudrotājs, japānis Kenzo Kase? Ko vēstī pētījumi? Kāds īsti ir teipu darbības princips, jeb kā plākstera uzlīmēšana uz ādas var mazināt sāpes? Vai teipa krāsai ir nozīme? Ko par to visu saka Raivis Gabranovs sertificēts ORTO Klīnikas fizioterapeits, kurš teipu metodi savā ikdienas darbā ar sportistiem izmanto vairāk kā desmit gadus? - Klausies podkāstā! 

Ultrasonogrāfija  - šis neskaidrais, kustīgais ekrāns, kurā vērīgi lūkojas ārsts – pacientu mudina vien nekonkrēti māt ar galvu, sadzirdot daudz maz saprotamus savu audu vai orgānu nosaukumus. Mums ne, bet ārstiem, kuri apguvuši ultrasonogrāfiju, tumšie, abstraktie attēli sniedz priekšstatu par to, kuri audi veseli, kas iekaisis, kas bojāts. Ultrasonogrāfija kļuvusi par iemīļotu izmeklējuma metodi arī traumatologu, ortopēdu darbā. Saudzīga, piemērota pat sievietēm gaidībās, ātri un ekonomiski veicama. Tomēr jāapzinās, ka ne visu problēmu gadījumā, šī izmeklējuma metode der. Ja ir aizdomas par meniska plīsumu, ultrasonogrāfiski to diagnosticēt nebūs iespējams. Savukārt, lai izpētītu pleca locītavas saites – tā derēs lieliski. Ja rentgens un datortomogrāfija piemērotas kaula bojājumu, lūzumu diagnostikai, tad ultrasonogrāfija ir izcila, lai noskaidrotu sāpju iemeslu mīkstajos audos – cīpslās, saitēs, muskuļos. Būtiski zināt, ka radiologi, kuri veic ultrasonogrāfijas izmeklējumus, specializējas. ORTO Klīnikas radiologi (gan Rīgā, gan Daugavpils filiālē) specializējušies un lieliski pārzina traumatoloģijas, ortopēdijas specifiku.Saruna ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu par ultrasonogrāfiju viņa darba ikdienā.

Kad krietnu laiku pēc savainojuma esam gājuši fizioterapijā, vingrojuši, rehabilitējušies, pienāk brīdis, kad iekšējā balss saka – ir gana, ar mani jau viss ir kārtībā. Ja ierastā dzīve, kuru plānojam atsākt, ir gana aktīva, kustīga un saistīta arī ar sportu, tad šī iekšējā sajūta var izrādīties daudz mānīgāka, nekā varētu paredzēt. Nereti tieši tad gadās atkārtota trauma. Kādēļ tā? Kā izvērtēt reālo gatavību “atgriezties dzīvē”? Kā rīkojas profesionāli sportisti un vai tas der arī cilvēkam, kurš kompānijas pēc spēlē hokeju ar draugiem, vai skalda malku mājas apkurei? Par to šajā sarunā ar Allu Hohlovu ORTO Klīnikas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti.

Gada nogale un jauna gada sākums allaž ir laiks, kad pārdomājam to, kas ir bijis un ko gribētos piedzīvot, paveikt turpmāk. Pirmo jauna gada podkāstu nolēmām veltīt sarunai par to, kādu gribam redzēt ORTO Klīnikas nākotni. Ko attīstība nozīmē klīnikai? Vai sasniegt līmeni, kad savā specializācijā esi Latvijā atpazīstams un cienīts, nav augstākais, uz ko tiekties?Par to šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu un klīnikas valdes priekšsēdētāju.

Sāpes pēdas priekšējā daļā pie potītēm, ķeršanās vai ierobežojuma sajūta kustību laikā - šie ir raksturīgi pēdas locītavas priekšējās atdures simptomi. Problēma atpazīstama futbolistu, motokrosistu, dejotāju vidū, bet var parādīties un pēkšņi sākt traucēs daudzus gadus pēc tam, kad sports palicis pagātnē.  Lielai daļai šo aktivitāšu pārstāvju izmeklējot var diagnosticēt pēdas locītavas priekšējo atduri, bet problēmas tā rada vien nedaudziem. Vai atdure var parādīties un pēcāk atkal netraucēt? Kā to izmeklē? Vai šim nolūkam der ultrasonogrāfija? Kādas ir konservatīvās ārstēšanas metodes un kādās situācijās nepieciešama ķirurģija? Par to šajā sarunā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, ārstu, kurš specializējas pēdas ķirurģijā.

Traumas gadās kā nekontrolējama nejaušība, vai  tomēr mūsu spēkos ir paredzēt iespēju un izvairīties? Kam un kāpēc pastāv risks traumēties jauniešu un bērnu sportā? Nesportiski jaunieši – pasargāti no kritiena? Trauma, kas atkāroti gadās gandrīz vienā un tai pašā vietā – kur meklēt iemeslu? Kas un kāpēc no traumām var pasargāt seniorus?Latvijā taps telefona aplikācija, kura palīdzēs identificēt un brīdināt par traumu riskiem. Nopietna un pamatīga saruna ar idejas autoru Jēkabu Grinbergu augstu sasniegumu sporta un fiziskās sagatavotības speciālistu.

Šī saruna ir kā došanās vairāku nedēļu klausām-piedzīvojumā kalnos Nepālā. Jūs iesiet cauri lietus mežiem, modīsieties rītausmā, iesiet vismaz 5-6 stundas dienā, mazgāsieties ledus aukstās kalnu upēs, kāpsiet ledājā, pārvarēsiet grūtības un nogurumu, sasniegsiet Mera peak kalna virsotni un redzēsiet sevi maziņu visas lielās, varenās kalnu pasaules ceļos zem mūžam mainīgā debesu juma.Un var uz šo sarunu raudzīties arī, kā iespēju satikt Jāni Viļumu - virtuozu traumatologu ortopēdu – vienu no Latvijas nedaudziem nopietnajiem alpīnistiem, kuram kalni ir nozīmīga daļa no patības. 

Lūzums kaulā, kas notiek bez traumas. Iemeslu šai bieži sastopamai problēmai meklēja biomehānikas loģikā – pārlieku liela, ilgstoša slodze, kuru muskulis vairs nespēj turēt, rada sīkas, mikroskopiskas plaisas kaulā. Tomēr pēdējos gados arvien aktuālāki kļūst uztura zinātnieku pētījumi, kas norāda  uz tiešu saikni starp to, ko mēs ēdam un stresa lūzumiem.Kā cilvēks izjūt stresa lūzumu? Kas novājina kaulus? Kam kauli ir stiprāki? Balerīnu fenomens. Īsi atgādinām, no kādām trim uztura grupām jāveido ēdienkarte. Atbildām uz jautājumu: kādēļ vērts pēc stresa lūzuma doties uz vizīti pie ārsta-dietologa.Par to visu sarunā ar Baibu Sedliņu ORTO Klīnikas ārsti-dietoloģi, sporta ārsti.

Ārsta rīcībā esošu metožu loks hronisku cīpslu iekaisumu gadījumā ir visai ierobežots, un pacientam rodas sajūta, ka nekas nelīdz. Tādēļ ir būtiski zināt, ka bez fizioterapijas un injekcijām, Latvijā pieejama arī triecienviļņu terapija. Mūsu valstī maz praktizētā, bet vērtīga un iedarbīga, ja uzstādīta diagnoze sasaldētais plecs, tenisa elkonis, traucē cīpslu kalcināti, ilgstoši sāp Ahileja,  ceļa locītavas, vai papēža kaula cīpsla, radušās pārslodzes traumas, vai stresa lūzums. Trecienviļņa terapija ar skaņas viļņa palīdzību rada būtiskas un dziļas izmaiņas ķermeņa šūnās un veicina dzīšanas procesu. To saskaņā ar Eiropas Triecienviļņu asociācijas norādēm praktizēt ārstniecībā atļauts tikai ārstam. Fokusēto triecienviļņu terapiju pielietojam arī ORTO Klīnikā. To praktizē šī podkāsta sarunu biedrs – Ģirts Mandrovickis ORTO Klīnikas sporta ārsts. 

Locītavu un cīpslu iekaisums, ko medicīnā apzīmē ar vispārinājumu – artopātijas - kādēļ slēdzienos lasām tik nekonkrētu diagnozi? Pie kāda speciālista meklēt palīdzību un risinājumu? Vai tiesa, ka zobārsti, frizieri, rokdarbnieces un juvelieri ir biežākie pacienti rokas ķirurga kabinetā? Savukārt reimatoloģijas pacienti ar bojātām plaukstas locītavām, labāk sadzīvo ar sāpēm un viņiem retāk nepieciešama endoprotezēšana? Tiešām – plaukstas pirkstu locītavas endoprotezē?! Vai ir iespējams uzlabot locītavu stāvokli un izvairīties no sāpēm, pietūkšanas un progresējošiem kustību ierobežojumiem, kas rodas sāpju dēļ? Kādēļ neignorēt medicīnas ierakstu kartiņā - artopātija - arī, ja pašreiz nekas netraucē?Saruna ar Kalvi Krastiņu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, kurš specializējies plaukstas ķirurģijā.

Mēs daudzi sapņojam un lasām par kalniem un kalnos kāpšanu, bet Latvijā ir tikai daži desmiti cilvēku, kuriem alpīnisms ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Šī saruna ir ar aplīnistu Voldemāru Sprūžu.Kāda ir ORTO Klīnikas saikne ar viņu? – Nopietnas traumas, kuru nodarītais posts virtuozi izlīdzināts un sapostītais “uzbūvēts” no jauna tā, ka nezinot, nepateiksi. Šis podkāsts ir par kalniem, par to, ka, lai cik nelāgi -, nekad nedrīkst padoties. Te izskan uz savas ādas vairākkārt pārbaudīta patiesība, ka sapnis par savu “kalnu” / mērķis apvienojumā ar pacietīgu darbu, ir  cilvēka lielākais spēka avots.  To vērts paturēt prātā grūtajos dzīves brīžos. Podkāsts romantiķiem, sapņotājiem un visiem, kuriem nepieciešams uzmundrinājums un iedvesma. 

Ja sportojošs bērns/pusaudzis stāsta, ka viņam sāp celis, īpaši aktivitāšu laikā, nepāriet, nepāriet un nepāriet – ir vērts šo podkāstu uzgriezt skaļāk. Ar lielu ticamību jaunajam cilvēkam ir Osguda-Šlatera slimība – apstākļi, kad kaulu augšana kombinācijā ar pārslodzi locītavai rezultējās sāpēs. Iespējams, ar šo problēmu ir apmeklēti  dažādi speciālisti, un vēstījums bijis aptuveni – darīt neko. Bet tikko atsākas sporta gaitas, sāpes ceļa locītavā no jauna sevi piesaka visā krāšņumā. Šajā podkāstā ar Sergeju Davidoviču sertificētu ORTO Klīnikas fizioterapeitu runājam par to, kādi risinājumi darbojas, kādēļ pārdomāta un mērķtiecīga vingrošana ir efektīva, ko var līdzēt fizioterapeits un kādēļ sportam neteikt ardievas.