Podcasts about onkolo

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis šodien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā. Latvija šobrīd ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Divās iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 3,51% vēlētāju. Ukrainas delegācija Vašingtonā lūko nodrošināt militāro atbalstu un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu Alūksnes puses narkotiku ražotnes lietā. Onkoloģijas centra ēkas rekonstrukcijas projektu noteikti īstenos – tā 3. jūnijā pauda Veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība), tiekoties ar Austrumu slimnīcas darbiniekiem.

Rak prostate je najpogostejši rak pri moških v Sloveniji. Z njim živi več kot 16.000 moških, vsako leto pa se z diagnozo sooči več kot 1.600 novih bolnikov. V Sloveniji, sprva v osrednjeslovenski regiji, se bo začel izvajati pilotni presejalni program za raka prostate z imenom PETER, ki ga bo vodil Onkološki inštitut Ljubljana. Podrobneje je program predstavil predsednik Društva uroloških bolnikov Slovenije, Igor Antauer.

Dr. Arvīds Irmejs šajā sarunā atklāj dzīvību glābjošus faktus par vēzi. Dakteris parāda, kā vēzis attīstās un kā tas kļūst arvien viltīgāks laika gaitā, tāpēc agrīnai diagnostikai un mamogrāfijas metodei ir izšķiroša nozīme, lai glābtu dzīvību un saglabātu dzīves kvalitāti. Pat neliela kavēšanās var dramatiski mazināt izveseļošanās iespējas. Dakteris arī norāda, kā 40% vēža gadījumu ir novēršami ar dzīvesveida izmaiņām.Dr. Arvīds Irmejs ir krūts ķirurģijas virsārsts PSKUS. Viņš ir RSU asociētais profesors, Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta direktors. Latvijas ārstu biedrības ceremonijā "Gada balva medicīnā" viņš saņēma balvu "Gada cilvēks medicīnā 2021".Šajā sarunā ārsts stāsta par mūsdienu ārstēšanas iespējām, pateicoties kam 80% sieviešu ar krūts vēzi vairs nav jāuztraucas par krūts zaudēšanu. Dakteris sniedz gan praktisku informāciju par skrīninga iespējām Latvijā, gan emocionālu atbalstu un cerību. Tā ir saruna, kas daudzas sievietes un viņu ģimenes var pasargāt no priekšlaicīgas nāves novēloti konstatēta vēža dēļ.Šīs intervijas saturs ir veidots sociālās kampaņas ietvaros, kas veltīta krūts veselībai. Kampaņa Latvijā tiek organizēta sadarbojoties ar krūts vēža pacientēm, pacientu organizācijām, vēža pacientu atbalsta organizāciju Onkoalianse, vadošajiem ārstiem ķīmijterapeitiem un farmācijas uzņēmumu Novartis.Sarunā pieminētos informācijas avotus un saites atradīsi 228. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 - Agrīnā diagnostika glābj dzīvības00:02 – Iepazīšanās ar Dr. Arvīdu Irmeju00:04 - Krūts slimību centra darbība un komanda00:05 - Darba ikdiena un izmaiņas ārsta karjerā00:06 - Vīriešu krūts vēzis - retāk sastopams, bet tas pastāv00:08 - Ticības loma ārsta darbā, kas Dr. Irmejam dod spēku 00:10 - Pozitīva komunikācija ar pacientiem, kad svarīgi fokusēties uz risinājumiem, nevis sliktākajiem scenārijiem.00:14 - Svarīgi, lai pacients nebūtu viens, saņemot diagnozi.00:19 - Mūsdienu iespējas saglabāt krūti00:22 - Māņticības ietekme uz vēža ārstēšanu00:26 - Komplementārās medicīnas loma - fizisko aktivitāšu, uztura un garīgās veselības nozīme vēža ārstēšanas procesā.00:28 - Dzīvesveida ietekme uz vēža attīstību00:30 - Reproduktīvie faktori un krūts vēža risks00:32 - Garīgās veselības ietekme uz imunitāti un vēža attīstību.00:36 - Traģiskās kavēšanās sekas, kuras var mazināt00:40 - Vēža attīstības process un agrīnas diagnostikas nozīme00:44 - Krūts vēža statistika un jaunāku sieviešu risks, kas jāņem vērā00:45 - Mamogrāfijas pieejamība, valsts apmaksātais skrīnings sievietēm no 50 gadu vecuma un ieteikumi jaunākām sievietēm00:47 - Mamogrāfijas metodes drošības skaidrojums00:48 - Krūts vēža statistika Latvijā00:49 - Agrīna diagnostika var samazināt mirstību par trešdaļu00:51 – Skaidrojums, kādas ir mamogrāfijas priekšrocības pār citām metodēm00:54 - Godīga saruna par mamogrāfijas diskomfortu, kad ieguvumi no šī skrīninga atsver īslaicīgo diskomfortu.01:01 - Kā vīriešiem atbalstīt sievas, māsas, draudzenes krūts veselības pārbaudēs un ārstēšanas procesā01:03 - Pārmantotā vēža risks un ģenētiskās pārbaudes sievietēm01:06 – Interesanti pētījumi par krūšu palielināšanu un vēža risku01:07 - Nākotnes prognozes krūts vēža ārstēšanā, kad prevencija un veselīgs dzīvesveids ir efektīvākie risinājumi01:11 - Kā Dr. Irmejs saglabā līdzsvaru un atjaunojas01:14: Tava svarīgākā fotosesija

V Sloveniji je testiranje posameznikov, ki jih ogroža dedna oblika raka in testiranje številnih vrst tumorjev pri bolnikih z rakom, brezplačno, kar ni pravilo v vseh evropskih državah. Obe vrsti diagnostike izvajajo na Oddelku za molekularno diagnostiko Onkološkega inštituta v Ljubljani. Oddelek se po zahtevnosti in kakovosti preiskav uvršča med vodilne centre na svetu in smo ga obiskali ob njegovi 20. obletnici ustanovitve. Helena Lovinčič se je pogovarjala z vodjo oddelka, z znanstvenim svetnikom dr. Srdjanom Novakovićem.

Škof Peter Štumpf na peti dan radijskega misijona: Vsaka skupnost je močnejša, če se podpira in moli.Državni svet pripravil posvet ob 35-letnici komisije za reševanje vprašanj prikritih grobišč.Vlada je zagotovila sredstva za dograditev Onkološkega inštituta, pacienti kljub temu dvakrat v obravnavo.Bo zakon o psihoterapevtski dejavnosti po več kot dveh desetletjih končno uredil kaos na področju duševnega zdravja?Začela se je kampanje pred referendumom o dodatku k pokojninam za umetniške dosežke.SBC ugotavlja: Hrvaška pospešeno ustvarja ugodno podjetniško okolje, slovenska podjetja pa iščejo priložnosti čez mejo.Stroka opozarja: Trump povzroča večjo gospodarsko negotovost kot covid-19.Vreme: Danes in jutri bo večinoma jasno. Čez dan bo vetrovno in toplo.Mineva pet let od smrti nadškofa Alojza Urana, drevi bo v ljubljanski stolnici sveta maša.Predsednica države s koalicijo o novih kandidatih za guvernerja banke Slovenije, med njimi ni Saše Jazbec.Svetovni dan Parkinsonove bolezni v znamenju upanja, povezanosti in spoštovanja.Šport: Nogometaši Celja po prvi tekmi četrtfinala Konferenčne lige proti Fiorentini z aktivnim rezultatom. Firenčani v knežjem mestu slavili z 2:1.

Vodja diplomacije Severne Makedonije po tragediji v Kočanih z zahvalo Sloveniji: Brez solidarnosti, ki ste jo izkazali, bi bila slika zelo drugačna.Gorenjsko regijsko bolnišnico bi vlada umestila v Kranj, čeprav je strokovna presoja dala glas Radovljici, tam so razočarani.Onkološki bolniki, ki se zdravijo v Ljubljani, morajo po novem na vsako terapijo namesto enkrat, priti dvakrat, mnogim to predstavlja izziv, pozivajo k prijaznejši rešitvi za vse.Vrh Evropske unije za okrepitev podpore Ukrajini in povečanje vojaške pripravljenosti stare celine.Jan Zobec: Korporativistična miselnost v sodstvu, ki se ohranja že desetletja, onemogoča napredek in učinkovitost!Kmetijsko politiko prevečkrat vodijo tisti, ki motike in hleva skoraj ne vidijo od blizu, ugotavlja Suzana Lara Krause.V Kopru se bo ta konec tedna odvil prvi letošnji slovenski Pohod za življenje.V finskem Lahtiju zadnja tekma sezone smučarskih skakalk, naša Nika Prevc bo v zrak dvignila drugi zaporedni veliki kristalni globus.Vreme: Jutri bo večinoma oblačno in na vzhodu suho, v zahodnem in deloma osrednjem delu države bo občasno deževalo.

Jolanda Grom Ravnikar je Slovenka leta 2024, dolgoletna prostovoljka na ljubljanskem Onkološkem inštitutu, kjer se srečuje z ljudmi, ki so v hudi stiski. Vrsto let organizira dobrodelni koncert za Junake tretjega nadstropja, za otroke, ki so zboleli za rakom. Zbrani denar je vedno namenjen nakupu medicinske opreme zanje. Jolandino življenje je polno preizkušenj, odraščala je ob bolezni in izgubi v družini, prezgodaj se je morala osamosvojiti, poskrbeti za mlajšega brata, čeprav še sama otrok, in odrasti dobesedno čez noč. A kljub vsemu ostaja polna upanja in vere v boljšo prihodnost. Ob prejemu priznanja smo pogovor z njo ponovili.

Izplen izrednega vrha evropskih voditeljev v Bruslju je enotna podpora krepitvi obrambnih zmogljivosti Evrope. Glede nadaljnje podpore Ukrajini pa niso dosegli soglasja zaradi nasprotovanja Madžarske. Druge teme: - Negotove razmere za gospodarstvo: ECB ob znižanju temeljnih obrestnih mer napoved popravila navzdol - Onkološki inštitut v Ljubljani zaradi povečanja števila obravnav spremenil način terapije; težave za tiste, ki se vozijo na preglede v Ljubljano - Slovenski orli v Trondheimu ubranili naslov svetovnih prvakov; Nika Prevc danes v boj za novo zmago

Ob slovenskem tednu boja proti raku, ki tokrat poteka pod geslom »V boju proti raku bo zavel nov veter!« se prav danes pod okriljem evropskega projekta Nadgradnja presejanja za raka v Sloveniji začenja dvoletno sodelovanje z Mednarodno agencijo za raziskave raka pri SZO in nizozemskim univerzitetnim kliničnim centrom Erasmus MC Rotterdam. Cilj je preveriti upravičenost in izvedljivost novih presejalnih programov za raka prostate in pljučnega raka pri nas. Projekt so predstavili danes na Onkološkem inštitutu, tam je bila Helena Lovinčič.

Radon je radioaktiven plin, ki ga v periodnem sistemu najdemo v skupini žlahtnih plinov; njegova žlahtnost pa ni prijazna do ljudi. Po nekaterih podatkih je krivec za številne primere pljučnega raka v državi. Negativne vplive radona je mogoče omiliti s precej preprostimi in ne predragimi ukrepi. Kako in zakaj, v tokratnem Studiu ob 17.00. Gostje: dr. Damijan Škrk, direktor Uprave za varstvo pred sevanji; dr. Vesna Zadnik, predstojnica sektorja Onkološke epidemiologije in registra raka na Onkološkem inštitutu Ljubljana; Friderik Knez, strokovnjak s področja protiradonske zaščite in sanacije objektov, Zavod za gradbeništvo; dr. Franci Gabrovšek, Inštitut za raziskovanje krasa Znanstvenoraziskovalnega centra Slovenske akademije znanosti in umetnosti.

Analiza je objavljena v ugledni ediciji znanstvene revije LancetZdravnica Urška Ivanuš je specialistka javnega zdravja in vodja programa ZORA, ki ga vodi Onkološki inštitut, za zgodnje odkrivanje predrakavih in rakavih sprememb na materničnem vratu. S kolegicami in kolegi so se lotili raziskave, kako cepljenje deklic proti HPV vpliva na spremembe materničnega vratu. Njihova analiza je izšla v ugledni znanstveni reviji Lancet Regional health Europe. Študija je pokazala, da generacije deklet, ki so po programu cepljene v 6. razredu osnovne šole, za skoraj polovico manj zbolevajo za predrakavimi spremembami visoke stopnje kot generacije, ki te možnosti še niso imele. Podrobneje v oddaji Ultrazvok s specialistko javnega zdravja doc. dr. Urško Ivanuš in analitikom Tinetom Jermanom. Vir fotografije je knjižica, ki sta jo ob 20 obletnici Državnega programa ZORA soizdala Program ZORA in Onkološki inštitut Študija v Lancetu* TUKAJ Oddaja Ultrazvok o HPV TUKAJ

Kaut gan jaunajā Onkoloģiskās aprūpes plānā retās onkoloģiskās slimības pat nav pieminētas, ar tām slimo vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju. Kāpēc šie dzīvībai bīstamo slimību pacienti ir atstāti pabērna lomā un vai problēmai ir risinājumi? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības Onkoalianse valdes locekle Olga Valciņa, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra "Solīdo audzēju medikamentozā klīnika" vadītāja Elīna Sīviņa. Lai arī sarunas gaitā raidījuma viešņas norāda uz vairākām nepilnībām un nepaveikto, secinājums ir, ka koKad sāka darbu pacientu organizācija darbu 2019. gadā, bija daudz mazāk izdarīts. Kopumā ir izdarīts daudz "Varam teikt, ka ir problēmas, pacientiem vajag vienmēr, mēs vienmēr iestāsimies par katru, kuru varēja izglābt, bet neizglāba, bet tiešām ir izdarīts pēdējos gados daudz. Ja mēs cerīgi skatāmies, nevis trešo daļu, bet pusi no onkoplāna finansējuma, tas vairāk nekā iepriekšējā periodā," vērtē Olga Valciņa. "Daudz vajadzību, bet nevar teikt, ka nekā nav, nav ar ko ārstēt, ir pilnīgi džungļi. kompensējamo medikamentu klāsts ir pietiekami liels. Mēs cīnīsies par tālākiem medikamentiem un vajadzībām, tas ir process,' norāda Elīna Sīviņa. "Nav visi medikamenti un visas terapijas metodes, ko gribētu, bet no otras puses esam Eiropas Savienības valsts, ejam rietumu virzienā un pateicoties Eiropas vēža apkarošanas plānam ir savi mērķi n uzdevumi un iesim uz augstāku onkoloģisko pacientu aprūpes kvalitāti. Uz nākotni raugāmies tomēr optimistiski," atzīst Aija Geriņa.

Ste kdaj zasledili, koliko zdravstvenih zapletov se v zadnjem obdobju v laičnih pogovorih pripisuje okužbam s covidom oziroma cepljenju zoper njega? Pa kaj od tega drži? V pogovoru z imunologom, pulmologom, epidemiologinjo raka in nevrologom pet let po izbruhu pandemije raziskujemo, če je raka res več, kako je z dolgotrajnim covidom, kako hitro so okrevali najhuje prizadeti in kako kaže mRNK cepivom. Sodelovali so: dr. Rok Berlot, Klinični oddelek za bolezni živčevja v UKC Ljubljana, docent za področje nevrologija na Medicinski fakulteti v Ljubljani prim. mag. Matjaž Turel, vodja Kliničnega oddelka za pljučne bolezni in alergije na UKC Ljubljana dr. Vesna Zadnik, predstojnica sektorja Onkološke epidemiologije in registra raka na Onkološkem inštitutu v Ljubljani dr. Alojz Ihan, vodja Laboratorija za celično imunologijo in oddelka za imunologijo na Inštitutu za mikrobiologijo in imunologijo, predstojnik Katedre za mikrobiologijo in imunologijo na Medicinski fakulteti v Ljubljani Strokovna sodelavka: dr. Zarja Muršič. Bral je Igor Velše.

V drugi epizodi o prehranskih dopolnilih nadaljujemo pisanje slovarja o najbolj prodajanih in oglaševanih izdelkih. Ali je magnezij res treba jemati ob mišičnih krčih? Je omega-3 učinkovita kot preventiva? Kaj pa kolagen, ali se resnično dokoplje do zadnjega nohta? Kako je v praksi in komu se predpisuje prehranska dopolnila? Kaj pa otroci - res potrebujejo te izdelke za boljšo rast in razvoj možganov? Tole je nekaj poudarkov druge oddaje Frekvence X o prehranskih dopolnilih. Sogovorniki so: - dr. Nada Rotovnik Kozjek, oddelek za klinično prehrano Onkološkega inštituta v Ljubljani,  - Mia Majerr, klinična dietetičarka, oddelek za klinično prehrano Onkološkega inštituta v Ljubljani, - dr. Igor Pravst, Inštitut za nutricionistiko, - dr. Urška Blaznik, Nacionalni inštitut za javno zdravje in - dr. Tanja Varl Turk, Center za klinično toksikologijo in farmakologijo UKC Ljubljana.

Vita Logina un Sondra Zaļupe. Viņas nepazīst viena otru, bet abas jaunās, uzņēmīgās sievietes vieno vairākas lietas. Onkoloģiska diagnoze. Vēlme nepadoties. Un vēršanās ziedot.lv, lūdzot sabiedrības atbalstu. Vitas gadījumā agrīni atklāts krūts vēzis un specifiskas analīzes ļāva sastādīt ārstēšanas plānu bez ķīmijterapijas. Šīs 3000 eiro vērtās analīzes apmaksāja no ziedotāju naudas. Sondras melanomas gadījumā vispirms viņa saņēma ziņu, ka dzīvot atlicis deviņus mēnešus. Viņai tikko bija piedzimusi meitiņa. Zāles bija pieejamas, bet valsts tās nesedza. Un atkal simtiem pazīstamu un pilnīgi svešu cilvēku pateica – nē, Sondra dzīvos!

Valdība izteiks piedāvājumu Zviedrijas kompānijai "Telia" pārdot Latvijai telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un LMT kapitāldaļas. Saeimā prezentē parlamenta komisijas gala ziņojumu par "Rail Baltica". Ukrainā, Černihivas apgabalā, atklās Ņižinas domes patvertni, kas iekārtota par Latvijas ziedoto naudu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Briselē tiekas ar vairāku Eiropas Savienības un NATO valstu līderiem, lai apspriestu situāciju frontē un palīdzības iespējas. Savukārt Strasbūrā eiroparlamentāriešus šorīt uzrunāja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Onkoloģijas centrs, tostarp operāciju bloks gaida pārbūvi.

V Sloveniji za pljučnim rakom vsako leto zboli približno 1.600 prebivalk in prebivalcevAli ste vedeli, da je ena najbolj pomembnih raziskav, ki dokazuje, da kajenje povzroča pljučnega raka, trajala petdeset let, v njej pa je sodelovalo več kot 34.000 ljudi – in to zdravnic in zdravnikov? Študijo bo v Ultrazvoku opisala onkologinja doc. dr. Martina Vrankar z Onkološkega inštituta v Ljubljani. Strokovnjakinja si prizadeva, da bi tudi v Sloveniji zaživel program zgodnjega odkrivanja pljučnega raka. Opozarja, da bolezen še vedno prevečkrat odkrijemo v poznem stadiju, ko jo je težje zdraviti. Foto: Pixabay, cc Švicarski program zgodnjega odkrivanja pljučnega raka: Golnik – Zürich: Dobre novice o odkrivanju in zdravljenju pljučnega raka  

"Pesem zate - od srca do srca ni samo koncert; je priložnost, da postanete del nečesa večjega, izraz ljubezni, solidarnosti in sočutja." Tako vabijo na dobrodelni koncert za pomoč otrokom z rakom, letos ga bodo izvedli petič, projekt pa je zasnovala gospa, ki je že vrsto let prostovoljka na Onkološkem inštitutu v Ljubljani, za svoje predano delo z bolnicami in bolniki je bila nagrajena s priznanjem predsednika Republike Slovenije Boruta Pahorja, letos je bila tudi nominirana za dobrotnico leta v okviru nagrade Ljudje odprtih rok gospa Jolanda Ravnikar. "Prav vsak od nas lahko z majhnim prispevkom pomaga otrokom, ki se borijo z boleznijo," pravi. Zato lahko preživite prijeten gasbeni večer prihodnji četrtek v Festivalni dvorani. Gospa Jolanda Ravnikar je tudi sicer aktivna upokojenka, obiskala jo je Lucija Fatur.

Vsi ljudje bomo v nekem trenutku umrli, do takrat pa je prav, da živimo čim bolj polno življenje, tudi ko smo resno bolni in se naše življenje izteka. Kako lahko izkažemo spoštovanje ter ohranimo dostojanstvo resno bolnim in umirajočim? Kako dojemamo smrt danes in zakaj jo odrivamo iz našega življenja? Zakaj je pomembno, da človek ne umre sam? Zakaj je v tej luči izjemno pomembna krepitev paliativne oskrbe? O tem v tokratni posebni praznični oddaji v terminu ob 17.00 na Prvem. Gostje: dr. Maja Ebert Moltara, vodja paliativnega tima na Onkološkem inštitutu in državna koordinatorica paliativne oskrbe; dr. Gabriel Kavčič, župnik v Župniji Vipava in moralni teolog; Olga Petrak, zastopnica pacientovih pravic.

Gaidot labdarības maratonu „Dod pieci!”, lūkojamies uz iepriekšēju gadu projektiem, kā tie attīstījušies tālāk. Paliatīvā aprūpe Latvijā, tas ir sarunas temats raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Hospis.lv" pārstāve Žanete Jansone, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Jana Simanovska. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvijas Radio ļoti daudz runājam par paliatīvās aprūpes nu, tolaik gandrīz nepieejamību Latvijā. Tas bija ļoti emocionāls laiks. Mēs jau neviens nezinām, kad un kā mēs katrs aizejam no šīs pasaules. Toreiz dzirdējām daudz skaudru stāstu, kā dažādās ģimenēs mēģina atvieglināt savu tuvinieku aiziešanas sāpes. Un toreiz arī visi apņēmās aktīvi strādāt, lai Latvijā ieviestu sistēmu, kas ļautu cieņpilni ikvienam noslēgt šīs dzīves gaitas. Mēs, protams, nezinājām, ka pie durvīm jau klauvē pandēmija. Tad sākās karš Eiropā, tik daudz negaidītā, kam ir nācies un arī nākas pielāgoties. Bet laika ritējums jau tāpēc neapstājas un vajadzības rūpēties tāpat. Ko esam spējuši izdarīt šajos piecos gados, ko tomēr - nē? Kādas ir tālākās iespējas? Atgriežamies pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

Gaidot labdarības maratonu „Dod pieci!”, lūkojamies uz iepriekšēju gadu projektiem, kā tie attīstījušies tālāk. Paliatīvā aprūpe Latvijā, tas ir sarunas temats raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Hospis.lv" pārstāve Žanete Jansone, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Jana Simanovska. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvijas Radio ļoti daudz runājam par paliatīvās aprūpes nu, tolaik gandrīz nepieejamību Latvijā. Tas bija ļoti emocionāls laiks. Mēs jau neviens nezinām, kad un kā mēs katrs aizejam no šīs pasaules. Toreiz dzirdējām daudz skaudru stāstu, kā dažādās ģimenēs mēģina atvieglināt savu tuvinieku aiziešanas sāpes. Un toreiz arī visi apņēmās aktīvi strādāt, lai Latvijā ieviestu sistēmu, kas ļautu cieņpilni ikvienam noslēgt šīs dzīves gaitas. Mēs, protams, nezinājām, ka pie durvīm jau klauvē pandēmija. Tad sākās karš Eiropā, tik daudz negaidītā, kam ir nācies un arī nākas pielāgoties. Bet laika ritējums jau tāpēc neapstājas un vajadzības rūpēties tāpat. Ko esam spējuši izdarīt šajos piecos gados, ko tomēr - nē? Kādas ir tālākās iespējas? Atgriežamies pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

O uporabi ionizirajočega sevanja v mediciniRadioaktivne elemente in njihove izotope že več kot 120 let uporabljamo za zdravljenje ljudi; tako za diagnostične, kot tudi za terapevtske namene. Slednje bomo osvetlili v tokratni oddaji Glasovi svetov. Tema: uporaba ionizirajočega sevanja v medicini. Ključne besede: obsevanje, radioaktivna zdravila, kobalt, lutecij, jod, radioaktivno zdravilo proti raku prostate, radioterapija s protonskimi žarki. Gosti: doc. dr. Petra Kolenc in prof. dr. Katja Zaletel s Klinike za nuklearno medicino UKC Ljubljana in prof. dr. Primož Strojan z Onkološkega inštituta v Ljubljani. Foto: BoBo

Vsako leto več kot 60 milijonov ljudi potrebuje paliativno oskrbo, od tega pa je vsaj sedem odstotkov otrok, opozarjajo strokovnjaki. Poudarjajo, da je umiranje še vedno stigmatizirana tema. Področje pesti pomanjkanje kadra ter nedorečeni standardi in normativi. Mobilni paliativni timi bi morali biti dostopni 24 ur na dan vse dni v tednu, a je njihova dostopnost različna po regijah, zato v praksi nimajo vsi državljani možnosti kadarkoli poklicati zdravstvenega delavca. Država sicer namenja sredstva za njihovo delovanje, a številke kažejo, da so ljudje v lanskem in predlanskem letu koristili le slabo polovico njihovih storitev. Kaj je privedlo do takšnih številk, zakaj je zakon o paliativni in hospic oskrbi padel v vodo, kdaj bomo dobili več hospic namestitev - trenutno imamo namreč samo eno, kje je v tej zgodbi država in kje entuziastični posamezniki, ki poganjajo sistem paliative v državi? Gostje: dr. Maja Ebert Moltara, državna koordinatorica paliativne oskrbe na Ministrstvu za zdravje in vodja specializiranega paliativnega tima na Onkološkem inštitutu Ljubljana; dr. Anamarija Kejžar, profesorica na Fakulteti za socialno delo in nekdanja direktorica domov za starejše občane; Petra Gornik, vodja mobilnega paliativnega tima v Splošni bolnišnici Novo mesto, sicer specialistka splošne kirurgije; Tatjana Fink, vodja Hiše Ljubhospic.

Razmere na mariborskem oddelku za onkologijo in tamkajšnjem gradbišču sta si danes ogledala zdravstvena ministrica Valentina Prevolnik Rupel in premier Robert Golob. Dejal je, da se nadgradnja oddelka nadaljuje in da je pogajanja z bližnjimi prebivalci o cenah odkupa njihovih stanovanj ne morejo več ustaviti. Ministrica pa je napovedala pospešitev dobave novih obsevalnikov, saj zdajšnja pogosto ne delujeta. V oddaji tudi o tem: - Ministrska kandidata Sajovic in Logaj uspešno čez zaslišanje pred pristojnima parlamentarnima odboroma - Iran opozarja, da bo odgovor na morebiten izraelski napad nekonvencionalen - V Kranju vrata odpira Mednarodni festival likovnih umetnosti

Kadrovski sestanek koalicije je prinesel ime kandidata za novega obrambnega ministra. Premier Robert Golob na tem položaju vidi vodjo poslanske skupine Svobode Boruta Sajovica. Nekoliko presenetljivo je premier naznanil tudi, da je s položaja odstopil minister za vzgojo in izobraževanje Darjo Felda. V oddaji tudi o tem: - Evropski resor za širitev po mnenju koalicije priznanje za Slovenijo, za opozicijo skromen in omejen. - V istočasnih eksplozijah pozivnikov v Libanonu ubitih najmanj osem in ranjenih skoraj tri tisoč pripadnikov Hezbolaha. - Onkološki inštitut: prostorska stiska ogroža kakovostno oskrbo in varnost pacientov.

Zamude in zapleti pri gradnji onkološkega in infekcijskega oddelka povzročajo v mariborskem UKC-ju prostorsko stisko, ta in okvare naprav, na kar opozarjajo posebej na onkologiji, pa vplivajo na zdravljenje bolnikov. Kamen spotike je pri tej gradnji tudi odkup stanovanj, ki bi jih – zaradi širitve UKC-ja – morali porušiti. Ker številna vprašanja terjajo odgovore, smo v Radijsko tribuno povabili generalnega direktorja UKC-ja Vojka Flisa.

Zapletom pri gradnji prizidka onkološke stavbe namreč ni videti konca. Država s prebivalci zgradbe tik ob gradbišču ne najde dogovora za odkup stanovanj in preselitev, kar bi omogočilo gradnjo, saj so ti, nezadovoljni s ponujenimi rešitvami, že drugič vložili pritožbo na gradbeno dovoljenje. Poleg prostorskega in kadrovskega pomankanja težave pri zdravljenju povzročata tudi obsevalnika, ki se pogosto kvarita. Skratka, razmere na mariborski onkologiji so zaskrbljujoče, opozarjajo bolniki, ki odgovorne v državi med drugim tudi javno sprašujejo: si bolniki res zaslužimo, da se zdravimo na hodniku?

Mariborski onkološki bolniki kličejo na pomoč. Zapletom pri gradnji prizidka onkološke stavbe ni videti konca. Država ne najde dogovora s prebivalci zgradbe tik ob gradbišču, ti so že drugič vložili pritožbo na gradbeno dovoljenje. Poleg prostorskega in kadrovskega pomanjkanja sta težava tudi obsevalnika, ki se pogosto kvarita. V Radijski tribuni, ob pol desetih, bo o razmerah, v katerih se zdravijo, spregovorila bolnica, ki odgovorne v državi sprašuje – si bolniki res zaslužimo, da se zdravimo na hodniku?

Vlada je po zaostritvi razmer med romsko manjšino in prebivalci na jugovzhodu države pripravila več ukrepov. Spremenili naj bi kazensko zakonodajo, a pravosodna ministrica Andreja Katič ob tem poudarja, da vsa zakonodaja velja in mora veljati za vse enako. Na današnjem sestanku so se pogovarjali tudi o jasno določenem sodelovanju med različnimi organi. Po navedbah notranjega ministra Boštjana Poklukarja je policija okrepila svoje dejavnosti, a je izzivov še veliko. Druge teme: - Ukrajina na srečanju zunanjih ministrov Unije: zaradi obsežnih ruskih napadov nujna okrepitev zračne obrambe. - Gospodarska zbornica ogorčena nad napovedanim dvigom trošarine na alkoholne pijače. - Onkološki bolniki opozarjajo na nevzdržne razmere v mariborskem UKC-ju.

Je prodaja beljakovinskih prehranskih dodatkov nuja ali marketinški trik? Ali vas bolj prepriča embalaža navadnega pudinga ali tista, na kateri piše dodanih 20 g beljakovin? Kako šibki smo ljudje, ko gre za prehransko svetovanje, in kako hitro podležemo nekaterim praznim obljubam? O tako imenovani proteinomaniji bomo govorili v tokratnem Vročem mikrofonu. In se spraševali, ali je več beljakovin tudi zares bolje za naše telo.Sogovorniki: dr. Nada Rotovnik Kozjek, ustanoviteljica in vodja enote za klinično prehrano na Onkološkem inštitutu in predsednica slovenskega ter članica evropskega in ameriškega združenja za klinično prehrano, dr. David Katz, internist in specialist za preventivno medicino in javno zdravje, ustanovitelj in nekdanji predsednik raziskovalnega centra za preventivo Yale-Griffin Univerze Yale v Združenih državah Amerike, dr. Živa Lavriša, raziskovalka na Inštitutu za nutricionistiko, nutricionist Jernej Ogrin ter dr. Žan Lep, socialni psiholog, Filozofska fakulteta v Ljubljani.

Pogovor s klinično psihologinjo Andrejo Škufca Smrdel Strah pred ponovitvijo bolezni je pogost in lahko spremlja bolnike ter bolnice z različnimi kroničnimi in rakavimi obolenji. Klinična psihologinja mag. Andreja Škufca Smrdel z Oddelka za psihoonkologijo Onkološkega inštituta v Ljubljani pravi, da je njihove paciente pogosto strah, da se bo bolezen vrnila in da naslednje zdravljenje ne bi bilo več uspešno. Strah jih je, kaj bo, ko bodo najučinkovitejše terapije izčrpane. Prav tako jih skrbi, kako bo bolezen vplivala na njihove družinske člane in bližnje; še posebej, kadar so otroci še nepreskrbljeni in kadar so v družini ranljivi starejši člani. »Strahovi so različni in med sabo se lahko prepletejo.« Več o strahu pred ponovitvijo bolezni je Andreja Škufca Smrdel povedala v oddaji Ultrazvok. Med drugim je pojasnila tudi, kako nevaren je lahko že sam strah pred strahom. K poslušanju vas vabi Iztok Konc. Foto:Europa Donna Slovenija/ zajem zaslona

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Ir pagājuši jau četri mēneši kopš jaunā, valsts apmaksātā pakalpojuma uzsākšanas paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, tomēr joprojām trūkst informācijas. Kas jāzina pacientam un piederīgajiem, lai pakalpojumu saņemtu, ko tas nodrošina un par ko jārūpējas pašiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Hospiss Māja" projektu vadītāja, vispārējās aprūpes māsa Žanete Jansone, sociālā uzņēmuma "Hospiss Māja" virsmāsa un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Tālākizglītības kursu lektore Tatjana Jirgensone, onkologs-ķimijterapeits, algologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs un "HospissLV" pārstāve Ilze Zosule. Ilze Zosule vērtē, ka pietrūkst informācijas sabiedrībai par pakalpojuma pieejamību. Nelīdz viens ieraksts, piemēram, Nacionālā veselības dienesta "Facebook" kontā. Visvairāk jautājumu par to, kā ir iespēja iegūt palīdzību, jo cilvēki pārsvarā ir izmisumā. "Ja salīdzina, kā bija pašā gada sākumā, kad pārsvarā kontaktējāmies ar slimnīcām un ārstiem un nāca tikai no slimnīcām paliatīvās aprūpes pacienti, tagad lēnām informācija ir nonākuši līdz pašiem cilvēkiem," atzīst Žanete Jansone. "Viņi ir iemesti situācijā, ar kuru dzīvē nav saskārušies un ir spiesti meklēt informāciju, kas un kā var palīdzēt. Palīdzība ir vajadzīga ātri un uzreiz." Palīdzība ir nepieciešama un to sniedz cilvēkiem, kuriem ārstu konsīlijs noteicis, ka viņiem ir ierobežota  dzīvildze līdz sešiem mēnešiem. "Gribētu aicināt cilvēkus, ja jūsu mājās ir cilvēks, kuru jau kopjat, kurš ir smagi slims, kuram ir, teiksim, onkoloģija ceturtajā stadijā un jūs saprotat, ka situācija nekādā veidā nevar uzlaboties, sākt jau laicīgi interesēties, kur un kādā veidā var saņemt palīdzību. Pēdējā laikā pie mums nonāk pacienti, kur pat īsti nevaram palīdzēt," iesaka Žanete Jansone. Vilnis Sosārs skaidro, kā notiek ārstu konsīlijs un kas būtu jānorāda slēdzienā, lai veiktu paliatīvo aprūpi. Ģimenes ārsti pagaidām reti sūta uz konsīliju. Ārsts skaidro, ka problēma ir vienotas veselības aprūpes datu bāzes trūkums, kur būtu redzami visi izmeklējumi, kas pacienta dažādās ārstniecības iestādēs veikti. Reti ir gadījumi, ka ir nodrošināti visi mediķu sniegtie izraksti papīra formātā.

Medtem ko v Nemčiji legalizirajo konopljo tudi v tako imenovane rekreativne namene in nemški pacienti lahko brez težav dobijo kakovostno konopljo tudi na recept, v nekateri državah še vedno prevladujejo represivni in moralistični vidiki. Več slovenskih vlad je obljubljalo premike na tem področju, vendar so, kljub tudi obetavnim davčnim prihodkom in bogatemu znanju, slovenski bolniki, ki si pomagajo s konopljo, še vedno v veliki meri prepuščeni nevarnemu črnemu trgu. Na posvetu o novih odkritjih in priložnostih uporabe konoplje v Državnem svetu so svoje stališče predstavili tudi z bolniki, kaj pa pravi birokratski aparat? Sogovorniki: Ana Žličar, predsednica Društva onkoloških bolnikov Slovenije Maja Ebert Moltara, Onkološki inštitut Ljubljana dr. Josipina Ana Červek, onkologinja, prejemnica posebnega odlikovanja predsednika RS za izjemne dosežke pri uvajanju novih metod onkološkega zdravljenja Metka Paragi, sekretarka za zdravstvo v Kabinetu predsednika vlade RS Matevž Frangež, državni sekretar na Ministrstvu za gospodarstvo, turizem in šport

V Zdravniški zbornici so ob primeru, ko so na ljubljanskem Onkološkem inštitutu odstranili želodec napačnemu bolniku, pozvali k preiskavi in ukrepom, da se kaj takšnega ne bi ponovilo. Usodna zamenjava vzorcev tkiv, ki je vodila v operacijo napačnega bolnika, se je zgodila v medicinskem centru Barsos. Ministrstvo za zdravje je napovedalo, da bodo vse vpletene institucije pozvali k uvedbi internega strokovnega nadzora. Nekaj drugih poudarkov oddaje: - Na srednjih in višjih šolah ter fakultetah tudi danes informativni dnevi; kako privabiti mlade, vse večji izziv tudi za zaposlovalce - Ukrajinska vojska se umika iz strateškega mesta Avdijivka; Zelenski bo na varnostni konferenci v Münchnu zaprosil za nadaljnjo vojaško pomoč - Na Kosovu danes dan neodvisnosti, a nedavne napetosti v regiji kažejo, da krize še zdaleč ni konec

Odmeva novica, da so na ljubljanskem Onkološkem inštitutu odstranili želodec napačnemu bolniku. Kot so pristojni pojasnili danes, se je to zgodilo konec novembra lani. Razlog naj bi bila zamenjava tkivnih vzorcev pri zunanjem izvajalcu, zasebnem medicinskem centru Barsos. Direktorica Urša Murn je dejala, da pristojni še ne morejo potrditi, kje v postopku se je zgodila napaka in ali je ta napaka zgolj naključje. V oddaji tudi: - V kazenski koloniji v Rusiji umrl Putinov kritik Aleksej Navalni. Zahod pripisuje odgovornost ruskemu režimu. - Na varnostni konferenci v Münchnu v ospredju vojni v Gazi in Ukrajini. Zelenski in Scholz podpisala varnostni sporazum. - Bodoči dijaki in študentje na informativnih dnevih zbirajo informacije o programih za nadaljnje šolanje.

Pred evropskim dnem boja proti raku Maja Ratej poizveduje o napredku pri diagnostiki in zdravljenju raka, zastavlja pa si tudi vprašanje, kakšno liso je na tem področju pustila koronavirusna doba. V januarski beri novic na področju znanosti jo zanimajo odmevno odkritje 2500 let starih ostankov kompleksa mest v Amazoniji in novi poskusi pošiljanja plovil na Luno. Za konec pod drobnogled vzame še raziskovalni dosežek slovenskih znanstvenikov, ki je januarja odmeval tudi v mednarodnem tisku o popularni znanosti, in sicer kako iz milnega mehurčka ustvariti natančen laser. Sogovorniki: red. prof. dr. Ivan Šprajc, ahreolog; prof. dr. Vesna Zadnik, vodja epidemiologije in registra raka pri Onkološkem inštitutu; dr. Domen Ribnikar, Onkološki inštitut Ljubljana; doc. dr. Matjaž Humar, Institut Jožef Stefan.

Cilvēka organisma šūnas katra atsevišķi un visas kopā ir vienreizēja pasaule. Šūnas, protams, ir pamatu pamats, kas tālāk veido orgānus un orgānu sistēmas, un brīdī, kad ķīmiski radītās zāles pacientam nevar sniegt cerību, arī tur var palīdzēt šūnas. Gan par šūnu, gan gēnu terapiju, cik tālu ar to esam tikuši saruna ar medicīnas bāzes zinātņu doktori, Latvijas Universitātes tenūrprofesori precīzijas medicīnā Unu Riekstiņu. Par personalizēto medicīnu ik pa laikam stāstām raidījumā, un, lai arī daudzas no personalizētām terapijām aizvien ir izstrādes un izpētes procesā, viss liecina, ka tieši tāda būs nākotnes medicīna. Pielāgota cilvēkam, viņa konkrētajām slimībām, ģenētikai, un personalizētās medicīnas saistībā svarīgi minēt šūnu un gēnu terapijas. Cik tālu esam tikuši ar cilmes šūnu pētījumiem? Vai kādu dienu vilkēdes, alopēcijas un citas slimības varēs ārstēt ar dažām cilmes šūnu injekcijām? Par to, kur virzās šīs pielāgotās terapijas, stāsta Una Riekstiņa. Bet šūnas ir vienreizējas arī ar to, ka labi pārzina savu saimniecību un zina, ko tām vajag un no kā vajag atbrīvoties. Tieši proteosomas un lizosomas ir tās struktūras, kas mūsu organismā pārstrādā un sašķiro atkritumus. Sīkāk par to, kā šūnas tiek galā ar atkritumiem, saruna ar bioloģijas zinātņu doktori Inesi Čakstiņu-Dzērvi. Šķirošana un otrreizējā  pārstrāde ir termini ko parasti attiecinām uz  apsaimniekošanas jomu, taču arī  dzīvas būtnes ķermenī, mikroskopiskā līmenī notiek šāda, teiksim, saimnieciskā darbība un par to šis stāsts. "Šūna ir fantastiska vienība, tā ir ļoti efektīva, jo  neizmantos un neuzglabās  to ko tai nevajag tā uzsākot sarunu par to kā šūnas tiek galā ar atkritumiem," teic bioloģijas zinātņu doktore Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve. Lai mūsu ķermeņa šūnās neuzkrājas nevajadzīgās vielas šūnas tās  vai nu pārstrādā  vai izmet ārā, par to kā notiek šis attīrīšanas process šūnu līmenī, to skaidro pētniece.

Saeima sāk skatīt 2024. gada budžetu. Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība laukumā netālu no Saeimas rīkoja informatīvu pasākumu “Laiks un vēzis negaida”. Satversmes aizsardzības birojs pirmo reizi publiski aicina pieteikties darbā potenciālos izlūkus. Sarežģītā situācija uz Ukrainas - Polijas un tagad arī Ukrainas - Slovākijas robežas. Starptautiskajā tolerances dienā Bērnu slimnīcas fonds rīko starptautisku tiešsaistes konferenci "Tehniskie palīglīdzekļi bērniem - izaicinājumi un iespējas".

Krūts vēža skrīnings palīdz glābt dzīvību un veselību. Par to, cik tas ir svarīgs, lai novērstu onkoloģisku procesu tālāku attīstību un cik daudz varam darīt paši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, fizioterapeite un onkoloģijas paciente Ieva Vasiļjeva. Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāju Jūliju Voropajevu. "Kāpēc mēs nevaram sasniegt šo 75% vēlamo aptveri, kurai jābūt? Nepietiek jau, ka tikai ar to, ka tāds skrīnings ir, bet ir vajadzīga tā pārvaldība. Ir vajadzīgs pacienta ceļš, datu uzkrāšana, kādam ir jābūt saimniekam par šo skrīningu," analizē Aija Geriņa-Bērziņa. "Droši vien ir jāveido vai nu skrīninga centri, vai tam jābūt zem Slimību kontroles un profilakses centra Statistikas daļas. Nepietiek jau tikai, ka izsūta elektroniskos uzaicinājumus šim skrīningam. Ir vajadzīgs atkārtot, varbūt ir vajadzīga jauna sistēma. Kāpēc, piemēram, veikals sūta savus atlaižu kuponus uz uz e-pastiem, telefonu. Šim atgādinājumam varbūt jābūt arī tādā veidā organizētām, jā, sievietei šodien nav laika aiziet, bet viņai atnāk vēlreiz atgādinājums, ka es to neesmu izdarījusi. Vai arī tajā sistēmā iekrīt, ka joprojām veselu gadu sarkanā gaismiņa mirgo, ka šī pacienti nav aizgājusi uztaisīt mamogrāfiju. Viena lieta ir, protams, šī pacientu pašu atbildība, bet, ja būs šīs rūpes par pacientiem, jo mēs vairāk atgādināsim, tā būs vienlīdzības zīme pacientu atsaucībai uz skrīningu, un arī šie rezultāti būs labāki.  Līdzīgi Aija Geriņa-Bērziņa min arī par "dzelteno koridoru", ka pietrūkst pārvaldības. "Trešā lieta ir arī kapacitāte. Par to, ko mēs sākām celt trauksmi jau agrāk, bet tas aizvien vairāk aktualizējas. Nepietiek jau tikai šiem aparātiem, nav cilvēkresursu, to trūkst arvien vairāk, nav speciālistu tik daudz, cik varētu apskatīt pacientus," norāda Aija Geriņa-Bērziņa. "Mēs arī šo "dzelteno koridoru" novirzām uz universitātes slimnīcām, viņas ir pārslogotas ar esošajiem pacientiem, viņas arī nevar paņemt tik daudz šos izmeklējumus, kas ir jaunie pacienti. (..) Nav pieejams nevis tāpēc, ka dakteris negribētu, bet tāpēc, ka šī te kapacitāte ir tik, cik ir. Mēs varam izdarīt tik, cik mēs varam, jo lielākā daļa mediķi, mēs jau strādājam ar pārslodzi. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene ir ārste ginekoloģe un 14. Saeimā vada Onkoloģisko pacientu atbalsta grupu. Viņas vadībā pirms pieciem gadiem tika izstrādāts pilotprojekts, lai palielinātu valsts apmaksātu skrīninga izmeklējumu aptveri. Saeimas Onkoloģisko pacientu atbalsta grupas vadītāju uzklausām ierakstā.

Izraēla turpina apšaudīt Gazas joslu; ANO brīdina, ka civiliedzīvotājiem situācija ar katru stundu kļūst arvien izmisīgāka * Krievija karā Ukrainā izmanto uzlabotu dronu, kas pats identificē mērķus, vēsta analītiķi * Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūts sāk pārmantota krūts un olnīcu vēža skrīninga pilotprojektu * Spraigas spēles un pārsteidzoši rezultāti Latvijas futbola Virslīgā

V oktobru tudi v Svetovalnem servisu že vrsto let opozarjamo na rak dojk, ki je v razvitem svetu najpogostejši ženski rak. V Sloveniji je s to diagnozo vsako leto na novo soočeno okoli 1.500 žensk in okoli 10 moških, razveseljivo pa je, da je zdravljenje vse bolj uspešno. O preventivi, presejalnem programu DORA, zdravljenju in novih zdravilih bomo v četrtek po deveti govorili z dr. Simono Borštnar, vodjo mamarnega tima na Onkološkem inštitutu v Ljubljani. Vprašanja zanjo pošljite na e-naslov prvi@rtvslo.si, zapišite na spletni strani Prvega ali pa pokličite med oddajo.

Februar je na znanstvenem področju prinesel kar nekaj novih prebojev in zanimivih znanstvenih tem. V pregledu najkrajšega meseca se v Frekvenci X sprašujemo o prvih znanstvenih dognanjih, do katerih smo prišli po pol leta opazovanja vesolja z vesoljskim teleskopom James Webb, o povečani aktivnosti Sonca, nepričakovano javno izpostavljenih vremenskih balonih in rekordno majhnem obsegu antarktičnega ledu. Ob pregledu ostalih novic pa se sprašujemo tudi, kako je možno, da so polarni sij lahko februarja opazovali tudi v Franciji? Avtorja: Maja Ratej in Jan Grilc Gosti: dr. Tomaž Zwitter (FMF), Gregor Vertačnik (ARSO), Luka Ravnik (ARSO), dr. Maja Čemažar (Onkološki inštitut)

Jaunais gads sagaidīts, amatpersonu uzrunas dzirdētas un apspriestas, un dzīve var atgriezties ierastā ritmā  ar kārtējiem notikumiem. Lielākais satraukums laikam ir bijis par to, kas notiek Onkoloģijas centrā, jo strīds starp ārstiem un slimnīcas valdi galu galā atspēlējas uz pacientiem. Tā visa fonā notika cits skandāls, kas izpelnījās ne mazāku sabiedrības uzmanību un attiecas uz tās pašas Rīgas Austrumu slimnīcas tikai Radioloģijas centru, kura vadītāja vietas izpildītāja amatā pabija vien trīs dienas. Par nedēļas notikumiem runājam ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnāliste Madara Fridrihsone un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks' žurnāliste Sallija Benfelde.  

2022. gada nogalē pienāca nepatīkamas ziņas no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, kur izveidojies konflikts starp ārstiem un slimnīcas valdi. Vispirms novembra beigās uzzinājām, ka darbu nolēmuši pamest Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) centra trīs vadošie otolaringologi. Ziņa bija satraucoša, bet izrādījās, ka tas ir tikai sākums. Vecgada pēdējā darbdienā jau vairāk nekā 20 Onkoloģijas centra darbinieku brīdināja, ka ir gatavi iesniegt kolektīvo atlūgumu. Šonedēļ šim brīdinājumiem varētu pievienoties vēl citi mediķi, kas liek domāt, ka slimnīcā ir izveidojusies pamatīga spriedze. Veselības ministre ir uzdevusi iesaistīties slimnīcas padomei, dodot mēnesi laika rast risinājumu. Bet par ko tad ir runa? Pamatā konflikts esot starp mediķiem un valdi, vai tikai par atalgojumu? Mēģinām saprast, kas notiek slimnīcā, un, galvenais, ko tas nozīmē pacientiem? Krustpunktā diskutē SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka, RAKUS valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis, onkologs Romāns Dzalbs un onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa.  

Svetuje mag. Andreja Cirila Škufca Smrdel - klinična psihologinja z Onkološkega inštituta v Ljubljani Želja je, da nas takrat, ko prestopimo prag zdravstvene ustanove, sprejmejo z razumevanjem in da smo deležni čim bolj celostne oskrbe. Bolezen namreč niso le znaki in simptomi, niso le telesne bolečine, ampak velikokrat tudi skrbi in različne psihične težave. Celostna obravnava je še zlasti pomembna pri onkoloških bolnikih. Diagnoza rak namreč močno in s strahom zareže v življenje posameznice in posameznika ter njegovih bližnjih. Pomoč lahko ponudijo tudi psihoonkologi. V Svetovalnem servisu na vprašanja o psihični pomoči in podpori bolnikom z rakavimi obolenji odgovarja klinična psihologinja mag. Andreja Cirila Škufca Smrdel z Onkološkega inštituta v Ljubljani. Foto:Europa Donna Slovenija/ zajem zaslona

Cilvēka organisms sastāv no miljardiem šūnu - mikroskopisku organismu, kuri savā starpā veido savu sociālo dzīvi. Lai tik sarežģīts organisms kā cilvēks spētu funkcionēt, šūnām ir jāspēj sadarboties. Līdzīgi kā cilvēku saziņā, arī šūnas sadarbojas. Kā šūnas sazinās savā starpā, par ko tās "runā" un kā šajā organisma šūnu komunikācijā izpaužas svešās šūnas, piemēram, vēža šūnas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve, bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece, kura šobrīd atrodas Bostonā (ASV) kā Fulbraita stipendiāte, un Una Riekstiņa, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore farmācijā. "Pirmais, kas jāsaprot, ka mūsu šūnas nav vienpatņi. Ja mūsu šūnas būtu vienpatņi, mēs nevarētu eksistēt. Līdz to, lai mūsu organisms varētu eksistēt, mūsu šūniņām ir jābūt kā sabiedrībā, visu laiku jākomunicē, viņam visu laiku jāsaņem signāli, jāatbild uz signāliem," skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve. "Ja mēs runājam par šūnu sarunām, mēs varam runāt par diviem līmeņiem: viens līmenis ir šūnu savstarpējās sarunas, otrs līmenis, kas šūnā iekšā notiek. Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir mūsu iekšējie dialogi un komunikācija ar apkārtējo vidi, tieši tāpat arī mūsu šūnām ir savi iekšējie dialogi, un arī komunikācija apkārt." "Mēs esam daudzšūnu organismi un mēs kā organisms varam pastāvēt tikai tādēļ, ka šūnas spēj koordinēti rīkoties, un šī komunikācija palīdz arī koordinēt šo rīcību - mums kā cilvēka organismam nodod signālus - mēs varam elpot, pārstrādāt enerģiju, kustēties, vairoties, mīlēt, izgaršot kaut ko. Tas viss ir šūnu komunikācijas rezultāts," pieblist Una Riekstiņa. "Atcerējās vēl vienu fantastisku šūnu komunikāciju piemēru. Pie dzimšanas, kad embrijam ir izveidojusies un nobriedusi elpošanas sistēma, kas ir pēdējā sistēma, kura vajadzīga, lai bērns varētu piedzimt. Visa savstarpējā šūnu komunikācija notiek - tiek padod signāls specifiskām šūnām, kas savukārt tālāk jau nodod signālu uz dzemdes sieniņu, kur savukārt dzemdes sieniņas muskuļi sapratīs - ā, tagad būtu laiks kontrahēties. Šāda vesela kaskāde ar komunikāciju, tas ir gandrīz kā nokoordinēt un uzrīkot dziesmu svētkus. Tagad es nododu informāciju te, te un te un kā tas viss mainās. Tas ir fantastisks piemērs šūnu komunikācijai," atzīst Inese Čakstiņa-Dzērve. Lai šūnas savstarpēji sarunātos un saprastos, vai ir kaut kāds koordinators, kas to sarunu diriģē, vai tomēr pašas šūnas spēj tik ļoti organizēties un saprasties, lai nav tā, ka pēkšņi visas runā vienlaikus vai pēkšņi klusē visas, kā tas dažreiz cilvēkiem gadās. vairāk saistīts ar neiroloģiju, ar smadzenēm. "Katrai šūnai ir specializācija. Tas mums ir ielikta šī programma organisma attīstības laikā, kā mums izveidoties embrijam un embrijā tālāk, veidojoties orgānu sistēmām, katrai jau ir ielikta programma, ko šī šūna darīs ļoti specializēti. Varētu teikt, ka šūnas jau sadalās pēc profesijām un tad katra rīkojas atbilstoši savai specializācijai. Piemēram, nekad no muskuļu šūnas negaidīs to, ko dara smadzeņu šūna," norāda Una Riekstiņa. Savukārt kā piemēru šūnu komunikācijas traucējumam Inese Čakstiņa-Dzērve mim multiplo sklerozi. "Labs piemērs, kur šūnu komunikācijas traucējumi tiešām ir vizuāli redzami, ir  diezgan drausmīga slimība - multiplā skleroze. Šūnas nevar nodot šo komunikāciju, un tāpēc arī cilvēkam ir šie klīniskie simptomi, ka ik pa laikam ir daļēja paralīze vai nekontrolētas kustības sākumā, kas beigās noved pie pilnīgas paralīzes. Tas ļoti smags gadījums, kurā mēs redzam, ja šūnas nekomunicē tā, kā tām jākomunicē, pie kā tas viss var novest," atzīst Inese Čakstiņa-Dzērve. Pētījums par lepras baktēriju lietderību aknu bojājumu ārstēšanā Interneta vietnē „ScienceDaily”, kur publicē pasaules vadošo universitāšu un pētniecības centru ziņas par jaunākajiem atklājumiem zinātnē, veselībā, vidē, tehnoloģijās un citās jomās, nesen laists klajā raksts par to, ka Edinburgas universitātes pētnieki ir atklājuši senas infekcijas slimības lepras baktēriju pozitīvo ietekmi uz aknu darbību. Vai tas nozīmē, ka nākotnē ar lepras baktērijām varēs ārstēt aknu bojājumus, vaicāju infektoloģei un hepatoloģei, Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Angelikai Krūmiņai. Pirms skatām sīkāk šo jaunatklājumu, neliels dosjē par lepru, jeb kā to agrāk dēvēja – spitālību. Tā skar ādu un perifēro nervu sistēmu, tās simptomi attīstās lēni, un lepras slimnieks var gadiem ilgi dzīvot nenojaušot, ka ir sasirdzis ar šo kaiti. Lepru mēdz dēvēt arī par Hansena slimību, par godu  norvēģu ārstam Gerhardam Armaueram Hansenam, kurš pirms 150 gadiem atklāja lepras izraisītāju baktēriju.  Ar lepru arī nevar inficēties, sarokojoties vai sēžot līdzās šīs slimības pacientam, to nevar dabūt seksuālo kontaktu ceļā un māte dzemdējot, šo kaiti nevar nodot savam bērnam. Pasaulē ik pa laikam parādās jauni lepras gadījumi, un mūsdienās visbiežāk tas notiek piecās valstīs, norāda Angelika Krūmiņa. Tās ir Indija, Brazīlija, Indonēzija, Nepāla un Bangladeša. Latvijā - Baltijas valstīs pēdējais leprozorijs atradās Latvijā un tas darbojās Laidzes pagastā. Pacientu trūkuma dēļ tika slēgts 2007. Gadā. Rakstā interneta vietnē „ScienceDaily” teikts, ka Edinburgas universitātes Reģeneratīvās medicīnas centra speciālisti eksperimentējot laboratorijas apstākļos ar dzīvniekiem ir konstatējuši, ka baktērija, kura izraisa lepru, šūnu līmenī spēj ietekmēt bojātas aknas un palielināt šī orgāna reģenerāciju jeb atjaunošanos. Atklājumu vērtē infektoloģe un hepatoloģe Angelika Krūmiņa. Edinburgas Universitātes  speciālisti pauž domu, ja  lepras baktērijas palīdz aknām atjaunoties un vienlaikus nerada negatīvas sekas  laboratorijā esošajiem dzīvajiem dzīvniekiem, tad, iespējams, nākotnē šo pētījumu varētu izmantot, lai izstrādātu drošāku  ārstniecisko  metodi, kas atjauno novecojošas aknas un atjauno to bojātos audus

Rak dojk je v Sloveniji, podobno kot v večini razvitih držav, najpogostejši rak pri ženskah, saj predstavlja vsak peti nov primer raka pri ženskah. Ni pa izključno bolezen žensk, saj sta med obolelimi tudi eden do dva odstotka moških. Na pomen preventive in zgodnjega odkrivanja bolezni vsako leto opozarja rožnati oktober, pa tudi naš Svetovalni servis. V torek je bila zato naša gostja dr. Simona Borštnar z Onkološkega inštituta.

Fakultní nemocnice Motol bude mít dům pro rodiny s dlouhodobě nemocnými dětmi. „Chceme, aby rodiny mohly být spolu, po celou dobu léčby. Ať už jsou to týdny či měsíce,“ vysvětluje funkci domu Ivana Pešatová, ředitelka Nadačního fondu Ronalda McDonalda, který dům staví. „Někdy jsou to měsíce, výjimečně i roky. Takže to, že tam přijede zbytek rodiny, mi připadá jako skvělá myšlenka,“ komentuje primářka dětské onkologie v Motole Petra Keslová. Všechny díly podcastu Host Lucie Výborné můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

V pričakovanju 50-letnice Vala 202, ki smo jo ta četrtek pospremili z iskanjem prebojev v znanosti v zadnjih 50 letih, so nam pomagali tudi mladi raziskovalci, ki so kot komentatorji v programu nizali svoje poglede na to, kako se je znanost spreminjala tekom desetletij in kaj jih je osebno najbolj zaznamovalo. Našemu vabilu so se odzvali Klara Nagode, ki se na Institutu Jožefa Stefana ukvarja z uporabo izotopov v urbani hidrologiji, Jan Žagar, specializant radioterapije z onkologijo na Onkološkem inštitutu, kjer se ukvarja z zdravljenjem raka z ionizirajočim obsevanjem, Rok Novak, z Odseka za znanosti o okolju na Institutu Jožefa Stefana, kjer raziskuje izpostavljenost posameznika urbanim stresorjem, kot sta hrup in onesnažen zrak, Nina Reščič z Odseka za inteligentne sisteme na Institutu Jožefa Stefana in Uroš Luin iz Laboratorija za raziskave materiala na Univerzi v Novi Gorici, kjer se ukvarja s shranjevanjem energije v trdni snovi.