Podcasts about lieldienu

Jēzus Kristība Jordānā. Lieldienu laikā pievēršamies Gaismas noslēpumiem, kuri izgaismo Kristus noslēpumu. Viņš pats ir mūsu Gaisma un visas pasaules Gaisma. Kristību brīdī dzirdam Tēva balsi - „Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man labs prāts.“ (Lk 3,22) "Uz tevi man labs prāts" - frāze, ko vēlamies dzirdēt visvairāk no Dieva. Iegremdējoties Jēzus Vārdā, Viņā pašā, kurš glābj, mēs piedzīvojam Svēto Garu un Dievs mūsos aizsāk pārdabisku dzīvi. Tad varam iepazīt kāds ir mūsu Tēvs, kurš "spēj vienīgi mīlēt un piedot". Rožukronis ir mūsu atgriešanās ceļš pie lielās, nepelnītās Dieva dāvanas, ko ieguvām Kristību brīdī - būt Dieva pieņemtiem bērniem.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Lieldienu svētdienā pāvests Francisks uzrunāja tūkstošus, kas bija pulcējušies Svētā Pētera laukumā Vatikānā. Jau nākamajā rītā, 21. aprīlī, pasauli aplidoja ziņa, ka savā astoņdesmit devītajā mūža gadā katoļu baznīcas galva devies mūžībā. Sarunas par uguns pārtraukšanu Ukrainā nevedas. Aktualitātes analizē politologs Arturs Bikovs un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sede vacante Lieldienu svētdienā pāvests Francisks uzrunāja tūkstošus, kas bija pulcējušies Svētā Pētera laukumā Vatikānā. Varēja cerēt, ka pontifiks, kurš ziemas beigās vairāk nekā mēnesi pavadīja slimnīcā, cīnoties ar abpusēju pneimoniju un elpceļu infekciju, ir atlabis. Tomēr jau nākamajā rītā, 21. aprīlī, pasauli aplidoja ziņa, ka savā astoņdesmit devītajā mūža gadā katoļu baznīcas galva devies mūžībā. Vēsturē viņš paliks kā pirmais pāvests, kurš dzimis Amerikā un Dienvidu puslodē, pirmais pēc teju trīspadsmit gadsimtu pārtraukuma, kurš nav dzimis Eiropā, kā arī pirmais, kurš piederējis Romā ne pārāk ieredzētajam Jezuītu ordenim. Nācis pasaulē kā itāliešu imigrantu atvase Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā, Horhe Mario Bergolio vidusskolā ieguva ķīmijas tehnologa specialitāti, bet deviņpadsmit gadu vecumā, sajutis sevī priestera aicinājumu, iestājās jezuītu koledžā un trīs gadus vēlāk arī ordenī. Ar darbību ordeņa struktūrās, tālāko izglītošanos un pedagoga darbu ordeņa pārraudzītajās mācību iestādēs saistījās viņa mūža nākamās pāris desmitgades, līdz 1992. gadā viņš tika iecelts par Buenosairesas palīgbīskapu. 1998. gadā, iepriekšējam Buenosairesas arhibīskapam beidzot savas šīs zemes gaitas, Bergolio ieņēma viņa vietu, kurā sabija līdz 2001. gadam, kad toreizējais pāvests Jānis Pāvils II iecēla viņu kardināla kārtā un uzticēja vairāku kongregāciju vadību. Kā vēstījuši avoti Vatikānā, kardināls Bergolio bijis otrs nopietnākais pretendents jau 2005. gada konklāvā, kurš galu galā tomēr izraudzījās par pontifiku Jozefu Aloīzu Racingeru, pāvestu Benediktu XVI. Visbeidzot, kad 2013. gada februārī Benedikts atkāpās no amata, par viņa varas mantinieku kļuva Horhe Bergolio, pieņemdams Fanciska vārdu, tā godinot pieticības, pazemības un visaptverošas mīlestības sludinātāju Svēto Francisku no Asīzes. Arī pats pāvests Francisks sava pontifikāta laikā iemantojis ievērību ar vienkāršību un pieticību ikdienā un ārējās izpausmēs. Viņa nonākšana katoļu baznīcas hierarhijas virsotnē apliecināja pārmaiņas, kuras modernajā pasaulē piedzīvo baznīca, kļūdama globālāka un daudzveidīgāka. Viņš pats centās iet vidusceļu starp tradicionālistisko un reformisko ievirzi. Nu pasaules mediji piesauc tos, kuri varētu stāties viņa vietā, un lēš, vai turpinājums saistīsies ar Franciska iesākto piesardzīgo pārmaiņu attīstību, vai ar pagriezienu atpakaļ konservatīvajā virzienā. Ar pirmo variantu saista pirmām kārtām aizgājušā pāvesta līdzstrādniekus no Vatikāna aprindām – kardinālus Pjetro Parolinu, Mateo Dzupi, Žoze Tolentinu Mendosu, arī Jeruzalemes latīņu patriarhu Pjerbatistu Picabellu, ar otro – gvinejiešu izcelsmes kardinālu Robēru Sarā, bet jo sevišķi Ungārijas primasu, kardinālu Pēteru Erdē. Aizkaitinātie miera baloži 18. aprīlī, runājot ar žurnālistiem pēc sarunām Parīzē, kurās piedalījās Savienoto Valstu, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Ukrainas pārstāvji, ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka ja miera sarunu procesā nebūs drīza progresa, amerikāņi ir gatavi atteikties no tālākas līdzdalības. Prezidentam Trampam esot gana daudz rūpju citur pasaulē. Līdzīgā garā tai pašā dienā izteicās arī pats Baltā nama saimnieks. Nekas gan netika teikts par militāro atbalstu Ukrainai, taču daudzi uzskata, ka šāda amerikāņu „atmešanās”, lietojot kāršu spēlmaņu terminoloģiju, pēc noklusējuma nozīmētu arī palīdzības izbeigšanu. Parīzē amerikāņu puse likusi priekšā ukraiņiem savu miera risinājuma ietvaru, kura detaļas gan joprojām paliek publiski nezināmas. Tomēr neoficiāli medijos nonākusī informācija liecina, ka priekšlikumi ietver karadarbības apturēšanu pie esošās frontes līnijas, amerikāņu veto Ukrainas iestājai NATO un Krimas atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu. Par pēdējo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau paziņojis, ka viņa valsts neatzīs Krimu par Krievijai likumīgi piederošu. Šī Ukrainas pozīcija, kas ir pilnīgi pamatota no starptautisko tiesību viedokļa, visdrīzāk ir iemesls, kāpēc ne Marko Rubio, ne prezidenta Trampa sūtnis sarunām ar Krieviju Stīvs Vitkofs neieradīsies uz sarunu raundu, kas šodien, 23. aprīlī, paredzēts Londonā ar Savienoto Valstu, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Ukrainas līdzdalību. Vašingtonu šeit pārstāvēšot prezidenta Trampa sūtnis sarunām ar Ukrainu Keits Kellogs. Kā izdevumam „Financial Times” atzinis kāds anonīms Baltā nama administrācijas pārstāvis, pret Kijivu šobrīd tiek vērsts pamatīgs spiediens, lai tā piekāptos, un Donalds Tramps tad varētu rotāties ar miera nesēja lauriem. Taču amerikāņu aizkaitinājums par miera procesa bremzēšanos, acīmredzot, atstājis zināmu iespaidu arī uz Putinu, kurš nevēlas, lai Tramps pavisam atmestu ar roku savai miera baloža misijai. Ar šādiem apsvērumiem būtu skaidrojama Kremļa Lieldienās izsludinātā trīsdesmit stundu uguns pārtraukšana, kas gan Krievijas izpildījumā nozīmējusi tikai pauzi artilērijas apšaudēs, mazāk kājnieku uzbrukumu, bet joprojām aktīvus lidrobotu triecienus pa ukraiņu pozīcijām. Kā turpinājums ir Krievijas vadoņa Putina šīsnedēļas  paziņojums, ka Kremlis būtu gatavs tiešām sarunām ar Ukrainu. Uz to prezidents Zelenskis atbildējis, ka Ukraina ir gatava sarunām jebkurā formātā, bet tikai pēc tam, kad tiks pārtraukta uguns frontē. Sagatavoja Eduards Liniņš.   

Jau gadu desmitiem runā, ka Ziemeļatlantijas jeb Golfa straume var apstāties un Eiropā tad sāktos ledus laikmets. Tomēr nav tik traki. Ziemeļatlantijas straume, kas silda Eiropu, biežāk tautā saukta par Golfa straumi, ir jau gadu desmitiem diskusiju objekts – tā apstāsies, palēnināsies, savārgs, izzudīs un ko tad mēs Eiropā darīsim? Sasalsim ragā? Pētniekiem šis ir ciets rieksts joprojām, bet pagaidām straume plūst kā plūdusi un silda Eiropu kā sildījusi. Starp citu pats nosaukums Golfa straume nav saistīts ar golfu, sporta spēli, bet gan ir fonētiski pārņemts, neiztulkojot no angļu valodas. Angliski to sauc Gulf stream un Gulf ir līcis, ar to domājot Meksikas līci, kur šī straume sākas. Pilnīgas skaidrības, kas ar straumi notiks nākotnē, nav, un tas rada lieliskus apstākļus dažnedažādām teorijām un pat sazvērestībām. Dažādas sazvērestības un spekulācijas rodas un arī zinātniekiem ir grūti noskaidrot patiesību par Golfa straumi, jo okeānu straumes un to ietekme uz laikapstākļiem un klimatu ir viena no vissarežģītākajām procesu sistēmām uz Zemes. To ir grūti ne tikai prognozēt, bet pat novērot un konstatēt tās esošo stāvokli. Skolas mācību grāmatās vai kādos populārzinātniskos rakstos parasti ir uzzīmēta karte, kur ar sarkanu bultu norādīts, kā siltais ūdens plūst no ASV piekrastes uz Eiropas ziemeļiem. Dabā tas diemžēl ir daudz sarežģītāk.  Okeanogrāfija Latvijā nav tā populārākā zinātnes nozare, taču lai aptvertu problēmas lielumu, pietiek izprast galveno metodi, kas tiek izmantota šādu procesu pētīšanā, un tā ir modelēšana jeb datorsimulācija. Plašāk stāsta Rīgas Tehniskās Universitātes Datorzinātnes informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Informācijas tehnoloģijas institūta asociētais profesors Arnis Lektauers. Viņš skaidro, kāpēc sarežģīti dabas procesi faktiski nemaz nav līdz galam izpētāmi.   Vēl arī par to, ka aizvadītās Lieldienu brīvdienas piedāvāja gana košus laikapstākļus - karstuma rekordus un vasarīgus negaisus, kas bijuši arī pavasarim netipiski spēcīgi un pat postoši.

No 16. līdz 20.aprīlim Rīgas Domā izskanēs trīs Lieldienu laika garīgās mūzikas koncerti, kuros uzstāsies dziedātāji Viktorija Majore un Rūdis Cebulis, čelliste Guna Šnē, ērģelnieki Ilze Reine un Aigars Reinis, trompetists Jānis Porietis, jauktais koris "Sōla" un citi mūziķi. Būs iespēja dzirdēt Džovanni Batistas Pergolēzi kantāti "Stabat mater", Pētera Vaska un Maijas Einfeldes darbus čellam un ērģelēm, mijoties ar J.S. Baha Piektās čellsvītas daļām, kā arī daudzveidīgu kormūzikas programmu. Plašāk par gaidāmo - Anetes Ašmanes-Vilsones sarunā ar Rīgas Doma mūzikas direktoru, ērģelnieku Aigaru Reini. Aigars Reinis: Šis laiks tiešām garīgi uzrunā cilvēkus, jo tās ir ne tikai Lieldienas, tas ir ciešanu laiks. Arī programmas un dievkalpojumi tematiski ļoti spēcīgi atšķiras, sākot ar Pūpolsvētdienu. Tā ir īpaša diena, kas sākas priecīgi un drīz vien iet uz skumīgu noti. Šis laiks liek izdzīvot pilnu emociju gammu gan mūzikā, gan dzīvē.  Ar kādu sajūtu šogad esat veidojis Lieldienu laika muzikālo programmu Rīgas Domā? Vai tai ir kopīga noskaņa? Noskaņa ir ceļš uz Lieldienām, kas ir galvenā kristiešu vēsts. Šie notikumi kaut kādā mērā veidojas arī neatkarīgi no manis, nav tā, ka es viens visu izdomāju, daudz kas notiek caur sadarbību ar dažādiem sadarbības partneriem. Šīs programmas ir ļoti daudzveidīgas.  Jau trīs gadus Lieldienu laiks un mūzika ar vēstījumiem, kas tajā izskan, arī šonedēļ pēc kārtējās traģēdijas Ukrainā liek domāt par pašlaik notiekošo, sajust un, cerams, arī rast mierinājumu un veldzi mūzikā.  Mūzika šo ļaunumu pasaulē dziedina, kaut kādā veidā mazina, un galu galā arī mēs, izvēloties skaņdarbus, nevienu negribam ievest bēdās, bet noteikti ir līdzās mūzika par gaismu un cerību.

Šajā sezonā Latvijā vēl nav bijis pirmais pavasarīgais negaiss, lai arī pēdējos gados tie ir bijuši gan marta beigās, gan aprīļa sākumā. Bet negaisu sezona nav aiz kalniem, tāpēc raidījumā stāsts par rīku, ko ikdienā jau vismaz 10-15 gadus izmanto daudzi cilvēki - tie ir zibens sensoru dati, kartes dažādās lietotnēs un interneta vietnēs, kur reālā laikā varam redzēt, kur ir bijusi zibens izlāde. Kā šādi rīki darbojas un uzticami ir šie dati?  Viens no veidiem, kā negaisa dienā uzzināt, vai zibeņošana tuvojas, ir skatīties zibens izlāžu kartes. Tās ir brīvi pieejamas dažādās lietotnēs un interneta vietnēs, un dati par katru zibens izlādi tur parādās burtiski dažas sekundes pēc tam, kad zibens ir uzplaiksnījis. Kā tiek noteikts, ka zibens ir bijis un kur tas ir bijis, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķis Raitis Sondors. Princips no vienas puses nav sarežģīts. Vecākas paaudzes cilvēki noteikti atminas, ka tad, kad radio raidīja AM viļņos, negaisa laikā, kad nozibeņo, radio radīja troksni, nošarkstēja vai uz mirkli apklusa.Šie zibens sensori darbojas līdzīgi, tie fiksē elektromaknētiskos viļņus, ko izstaro zibens, tālāk jau ir aprēķini un matemātika. Bet pirms runāt par vasarīgiem negaisiem un zibeņošanu, stāsts par aktualitāti, ko piedāvā laikapstākļi - tas ir aukstums, sals, sniegs un pat putenis, ko vairāki Latvijas reģioni piedzīvoja brīvdienās, un kā tas ietekmē dzīvo dabu. Bet jau Lieldienu nedēļā Latvijā atgriezīsies siltums un līdz ar to arī apstākļi, lai veidotos negaiss, būs arvien labāki.

Aprīlis ir laiks, kad arī pacietīgākie un prātīgākie pavasara gaidītāji bieži uzķeras - uznāk siltums, sāk sēt un stādīt, tad seko sniegs un sals, pārdzīvojumi par to, vai sastrādātais neaizies bojā, sargāšana no salnām ar segšanu, dūmošanu un vēl visām metodēm. Aprīli var uzskatīt laikapstākļu ziņā par kontrastiem bagātāko mēnesi. Aprīlī var būt var vasarīgs siltums un pat tveice, var būt arī sniegs un sals, un pat tāds sniegs, ka var mierīgi slēpot. Būtiski, kādā secībā šādi laikapstākļi nāk - ja pusmetrīgam sniegam seko vasarīga tveice, tad viss ir kārtībā. Tāpēc jau aprīlis ir tik ļoti nešpetns, ka tas miksē laikapstākļus dažādā secībā. Šoreiz atskatāmies ekstremālākos laikapstākļu notikumos, ko aprīlis mums nesis. Piemēram, 2001. gadā aprīļa sākumā bija pat līdz 19 grādiem silts, bija arī ļoti sauss un 9. aprīļa "Panorāmā" bija sižets par neparasti agriem un plašiem mežu ugunsgrēkiem, par kuriem ugunsdzēsēji norādīja, ka tie visi ir cilvēku radīti. 2001. gadā pēc gandrīz vasarīga aprīļa sākuma, kad mežu ugunsgrēki jau plosījās kā vasarā - Lieldienās, kas toreiz bija ap 15. aprīli, uznāca viens no lielākajiem sniegputeņiem, kāds aprīlī Latvijā piedzīvots. Vairs nebija jāsatraucas par mežu degšanu, putenis tos apdzēsa un zemi visā Latvijā klāja 10-30 centimetru biezs sniegs. Tad problēmas radās gājputniem, jo tie bija atlidojuši lielā skaitā. Ja vairākas dienas ir desmitiem centimetru biezs sniegs, visi tie putni, kuru ēdienkarte sastāv no kukaiņiem, diemžēl paliek bez piekļuves barībai un sākas bojāeja. Ziņu aģentūras LETA arhīvā no 2001. gada 15. aprīļa ir šādi ziņu virsraksti - Latvijas ceļus tīra ārkārtas režīmā, Autoceļu direkcija aicina autovadītājus atturēties no braukšanas, jo spēcīgie nokrišņi liedz ceļus uzturēt pietiekamā kvalitātē, "Latvenergo" ziņo par simtiem bojājumu elektrolīnijās visā Latvijā. Bija arī viena laba ziņa – Lieldienu sniegs un tā radītais mitrums bijis kā svētība pavasara sējumu platībām, tas veicinās graudu uzdīgšanu un liecina par labu ražu rudenī. Vēl pirms gada, 2000. gadā 17. aprīlī, daudzi jau sāka peldsezonu. Arī Nacionālais vides veselības centrs, kas tolaik bija atbildīgs par ūdens kvalitātes uzraudzību peldvietās, jau 17. aprīlī sāka ņemt ūdens paraugus, jo siltums bija tik noturīgs, ka cilvēki negaidīja vasaru un sāka peldēties, jo vasara burtiski bija sākusies - vairākas dienas temperatūra stabili bija virs 20 grādiem, bet 24. aprīlī Rīgā sasniedza 27,9 grādus. 2000. gadā pēc vasarīga aprīļa un ļoti silta pavasara sekoja vēsa vasara - visi vasaras mēneši bija ar temperatūru zem normas un dati liecina, ka tik vēsa vasara Latvijā kopš tā laika vairs nav atkārtojusies. Savukārt 2013. gadā ziema bija gara, līdz pat marta beigām naktīs vēl bija -20 grādu sals, un ziemas biezākā sniega sega izveidojās 9. aprīlī. Šogad ir grūti iedomāties, ka 2013. gadā vēl aprīļa vidū – 13. datumā, piemēram, Ogres upe bija sasalusi ragā.

Rīgas projektu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) divos koncertos pirmatskaņos komponistes Lauras Jēkabsones "Folk pasiju", kas tapusi par godu Franča Trasuna 160. jubilejai. Rīgas projektu koris savu septīto sezonu atklās ar pasaules pirmatskaņojumu divos koncertos – Rīgā un Rēzeknē. Jēkabsones "Folk pasija" ir koncerta garuma jaundarbs, kas atspoguļo latgaliešu priestera un valstsvīra Trasuna dzīvesgājumu. Klasikas studijā tiekamies ar komponisti, grupas "Latvian Voices" dziedātāju Lauru Jēkabsoni. Mūsu sarunā par tautiskā un sakrālā sapludināšanu, par saknēm Latgalē un to, vai Franča Trasuna upuris nav bijis veltīgs, par mūziķu lielo pietāti pret radīto materiālu un pasijā ieslēptajiem citātiem. Sarunas otrajā daļā par 26. oktobrī paredzēto "Latvieša mīta" pirmatskaņojumu. Tā radīšanas gaitā Laura pētījusi latviešu tautasdziesmas, lai pēc iespējas bagātīgāk atveidotu latviešu vīrieša jūtu pasauli. * Darba "Folk pasija" libreta autore ir latgaliešu dzejniece un Saeimas deputāte Anna Rancāne, kura izmantojusi gan paša Trasuna dzeju, gan savu oriģināldzeju. Rīgas projektu korim šajā koncertā pievienosies LNSO, postfolkloras grupa "Rikši" ar solistu Ēriku Zepu, kā arī solists Jānis Strazdiņš Trasuna lomā. Trasuns (1864–1926) bija katoļu priesteris, literāts un politiķis, viens no galvenajiem pirmā Latgales kongresa rīkotājiem 1917.gadā, kā arī Latvijas Satversmes sapulces, pirmās un otrās Saeimas deputāts. Trasuna politiskajai darbībai bija liela nozīme Latgales lēmumā apvienoties ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem, lai vēlāk kopīgi dibinātu Latvijas Republiku. Viņa stāsta, ka savas politiskās darbības un baznīcas vadības kritikas dēļ Trasuns 1925.gadā tika izslēgts no katoļu baznīcas. Trasuns nomira 1926.gada aprīlī, neilgi pēc tam, kad bija padzīts no Lieldienu dievkalpojuma Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. "Trasuna dzīve ir bijusi ļoti sarežģīta, taču Latgalei un Latvijai ārkārtīgi nozīmīga," izvēli rakstīt pasiju par Trasunu pamato Laura Jēkabsone, kura pati nāk no Balvu novada. "Un Trasuna dzīves gājumu nav iespējams izstāstīt bez Latgales tautas mūzikas klātbūtnes, jo Latgalē tā ir cieši savijusies ar kristīgajām tradīcijām. Tāpēc arī šāds nosaukums – "Folk pasija", uzsver komponiste. "Folk pasijas" pirmatskaņojums notiks Rīgā 18.oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Savukārt 14.novembrī jaundarbs tiks atskaņots Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS.

Šogad aprit 20 gadi, kopš uz Saulei tuvāko planētu Merkuru devās tā izpētes zonde "Messenger". Varētu domāt, ko daudz runāt par vienu zondi Visuma izpētē, jo vairāk, ka tā startēja tik sen. Mums likās interesanti pavaicāt astronomijas ekspertiem ne tikai par "Messenger" paveikto, bet arī par Merkuru kopumā, jo izrādās, ka pirms šīs zondes cilvēku zināšanas par Saulei tuvāko planētu esot bijušas krietni pieticīgākas un tā savulaik atklāja daudz interesanta ne tikai par Merkuru. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta IT speciālists un astronomijas entuziasts Ints Ķešāns un "Starspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Anna Gintere atzīst, ka interese par šo mazo planētu ir arvien. Šobrīd, kad "Messenger" aprit 20 gadi, Merkura orbītā drīzumā ieies nākamā izpētes zonde "Bepi Colombo".  "Joprojām interese ir, jo tā planēta savā ziņā ir mazliet neparasta, gan ar lielo dzelzs kodolu, gan ar to, ka tai ir vāja atmosfēra un magnētiskais lauks atšķirībā no Marsa, ka pievērsta liela uzmanība. Merkurs joprojām zinātnei šķiet interesants," norāda Anna Gintere. "Iespējams, ne tādēļ, lai mēs uz turieni pārceltos, bet tādēļ, ka tas ir būtisks jautājums, kā šī planēta ir izveidojusies, kāpēc viņa ir tāda, kādu to šobrīd pazīstam, un ko tas var pastāstīt par potenciāli citu planētu  veidošanos ap citām zvaigznēm." Un vēl kāds interesants fakts par Merkuru. Kad 70. gados startēja pirmā misiju uz Merkuru un cilvēki pirmo reizi ieraudzīja tā krāterus, Starptautiskā astronomijas savienība deva šiem krāteriem dažādus vārdus. "Tur ir ļoti daudz mākslas un kultūras cilvēku - Bēthovens, Mocarts, Mikelandželo un tur ir Rainis. Rainis ir liels krāteris 80 km diametrā gandrīz uz Merkura ekvatora. Neesmu dzirdējis, ka kāds no Latvijas vai Padomju Savienības to būtu ieteicis. Varbūt. Jebkurā gadījumā Starptautiskā astronomijas savienība nosauca krāteri Raiņa vārdā," atklāj Ints Ķešāns. Raidījuma ieskaņā zinātnes ziņas. Vispirms par Lieldienu salas populāciju. Par Lieldienu salu ir zināms tas, ka pirms vairāk nekā 800 gadiem polinēzieši kuģojuši tūkstošiem kilometru pāri Klusajam okeānam uz vienu no attālākajām salām uz Zemes - polinēziešu valodā Rapanui, kas tātad zināma arī kā Lieldienu sala. Tā atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumos, un mūsdienās tā pieder Čīlei. Šī sala pasaulē pazīstama ar milzīgajām akmens statujām cilvēka seju atveidā, un šīm statujām ir arī savs apzīmējums - moai. Bet par pašiem ieceļotājiem. Pētījums par ceļotāju pāri okeānam seno genomu ir sniedzis atbildes galvenajiem jautājumiem par salas vēsturi un populācijas iespējamo sabrukumu.  Savukārt vietnē “National Geographic” apkopoti astoņi fakti, kas līdz šim ir noskaidroti par alkohola ietekmi uz cilvēka organismu. Zinātnieki atklāj, ka pat mērena dzeršana var būt kaitīgāka, nekā mēs esam iedomājušies, un dažas sabiedrības grupas riskam ir pakļautas vairāk. Jāpiebilst arī, ka 2023. gadā Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka nav tāda drošā alkohola daudzuma, ko patērēt, un nav arī pierādījumu tam, ka sarkanvīna glāzes potenciālie ieguvumi sirds un asinsvadu sistēmai būtu lielāki par vēža risku. Un vēl. 10. septembrī tika dots starts vēsturiskai un, varētu teikt, vienai no ambiciozākajām uzņēmuma “SpaceX” misijām “Polaris Dawn“, ar nesējraķeti “Falcon 9” paceļoties no Kenedija kosmosa centra Floridā., ASV. Misijā piedalās četri neprofesionāli astronauti ar miljardieri, kosmosa entuziastu Džaredu Aizekmenu (Jared Isaacman) priekšgalā.

Mēneša saruna - zinātne un māksla. Kāpēc tās tik brīnišķīgi papildina viena otru? Kopsaucēji divām kardināli atšķirīgām nozarēm un pasaules redzējumiem. Lieldienu laikā mēs raidījumā runājām par to, kā savā starpā sadzīvo zinātnes pasaule un ticība, vai tām ir savā starpā par ko strīdēties, vai drīzāk tās ir dažādas valodas, kā skaidrot apkārt notiekošo. Šodien vēl par divām pasaulēm, kuras no laika gala ir gājušas kopīgu ceļu, tikai, mainoties gadsimtiem un vēstures dekorācijām, mēs to kādu brīdi esam un pēc tam varbūt neesam pamanījuši. Zinātne un māksla - divas māsas, kuras būs uzmanības centrā šī mēneša lielajā sarunā, cenšoties saprast, vai un kā šīs jomas rod saskares punktus. Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas divi biologi un mūziķis, un tās nav viņu vienīgās izpausmes jomas. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās grupas vadītājs, kaislīgs fotogrāfs Zigmunds Orlovskis, hidrobioloģe, Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Kultūras un mākslu studijas” 2. kursa studente, sabiedriskās zinātnes iniciatīvas “From Sea to Street” koordinatore Latvijā Marta Dieviņa un mūziķis, multimediju projekta "Dabas koncertzāle" autors, Latvijas Radio 1 raidījuma Monopols vadītājs Ingus Ulmanis.

Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis par Jāņa evaņģēliju (17:1-22)

Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis par Jāņa evaņģēliju (14:1-14)

Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis par Jāņa evaņģēliju (21:1-14)

Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis par Lūkas evaņģēliju (24:13-31)

Raidījumu vada: Baiba Vilciņa Raidījums skan trešdienās plkst. 20:00 (katra mēneša 3.nedēļā) Apraksts: Kopienas Emmanuel veidotais liecību raidījums.

Sahāras smiltis pavasarī Latvijā nav retums, tāpat arī sniegs no Aļaskas vai pat vulkānu pelni savulaik ir viesojušies pie mums. Kā nokrišņi, putekļi, putekšņi un smiltis pārvietojas atmosfērā un ceļo no tālām vietām? Kas to veicina un kā tas ietekmē laikapstākļus un gaisa kvalitāti Latvijā? Aprīļa sākumā, Lieldienu laikā, iedzīvotājus Eiropā sasniedza trauksmaina ziņa par Sahāras tuksneša putekļu radītu piesārņojumu. Sahāras tuksneša smilšu daļiņas sasniedza arī Latviju, un cilvēki tika aicināti Rīgā samazināt aktivitātes ārā ļoti sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Arī sociālajos medijos cilvēki izteica savas bažas, tostarp par automašīnām, kas vēl vakar notīrītas, bet jau šodien noklātas ar Sahāras smiltīm. Cik bieži Sahāras tuksneša putekļi līdz mums nonāk, kāpēc, kādi vēl var būt pārrobežu piesārņojuma veidi un kā tie ietekmē mūsu veselību? Skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone. Vispirms stāsts par radioaktīvo vielu pārvietošanos Kodolkatastrofas gadījumā radioaktīvās vielas ar vēju un mākoņiem tiek ienestas atmosfērā, un tad atkarībā no vēja virziena šis bīstamais sakopojums nokrišņu veidā nonāk virszemē. Vairāk par to, kā radioaktīvās vielas pārvietojas atmosfērā, kur un cik lielā daudzumā pasaulē tiek aiznestas Čornobiļas un Fukušimas avāriju radioaktīvās sekas, stāsta Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieki Gunta Ķizāne un Ingars Reinholds. Atsaucoties uz raidījuma otras daļas tematu par Sahāras putekļiem, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docents, Ķīmiskās fizikas institūta vadošais eksperts Ingars Reinholds teic, ka saistībā par radioaktīvo piesārņojumu nav jāuztraucas, jo ikviens var aplūkot 20 tiešsaistes kameras, kas uzrāda  radiācijas līmeni visā Latvijā un Sahāras atnestajos putekļos bīstama radioaktīvo vielu klātbūtne nebija manāma. Pirms noskaidrojam to, kā radioaktīvās vielas pārvietojas atmosfērā, ir jāatgādina, ka radiācija  dabā pastāv visu laiku un arī mēs cilvēki to izstarojam. To skaidro LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece, ķīmijas zinātņu doktore Gunta Ķizāne.  

Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis par Jāņa evaņģēliju (20:1-18)

Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Lieldienu noskaņās dodamies "ekskursijā" pa Vecrīgu, iepazīstot senos dievnamus pilsētā. Šādu izzinošu nodarbi piedāvā Rīgas kuģniecības un vēstures muzejs. Kas zināms par bīskapa Alberta pili, kur atradās senās baznīcas, kādi un kur senajā Rīgā bijuši klosteri, kad un kāpēc izzuduši, atklāj Rīgas kuģniecības un vēstures muzeja muzejpedagogs Vidvuds Bormanis. Par baznīcu un klosteru mantojumu sarunājamies gan muzejā, gan ārpus tā, un iepazīstam nelielu daļu no minētās ekskursijas maršruta. Pirms 824 gadiem, 1200. gada aprīlī, ar 23 kuģiem, daudzu krustnešu pavadīts, Daugavas krastā ieradies Livonijas bīskaps Alberts. 1201. gadā tika dibināta Rīga. Un te arī sākas stāsts par senās Rīgas baznīcām un klosteriem, kas tapa gadsimtu gaitā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Klusajā sestdienā senās mūzikas apvienība “Schola Cantorum Riga” un džeza saksofonists Dāvis Jurka Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” klausītājiem veltīs īpaši Lieldienu ieskaņai veidotu programmu, kurā savīsies gregoriskie korāļi un mūsdienīgas džeza improvizācijas. Kā tas iecerēts, skaidro ansambļa "Schola Cantorum Riga" vadītājs Guntars Prānis un saksofonists Dāvis Jurka. Koncertā skanēs vēlīno viduslaiku sakrālā mūzika no Francijas, Ziemeļeiropas un Rīgas, un pamīšus baudīsim Dāvja Jurkas spožās improvizācijas ar atspēriena punktu no senajiem gregoriskajiem dziedājumiem. "Schola Cantorum Riga" mākslinieciskais vadītājs Guntars Prānis nosaucis šīs Dāvja spēles par interludio brillante jeb mirdzošajām starpspēlēm. Viduslaiku dziedājumu tonālajam mirgojumam ir spēcīga līdzība ar džeza neparedzamajiem līkločiem, un šajā programmā viss savijas vienkop. 

Lieldienu noskaņās raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies lieliem jautājumiem, kas nevienu vien zinātnisku un ticīgu prātu ir nodarbinājuši gadsimtu garumā - vai ticība dievišķajam izslēdz ticību zinātniskajai metodei vai tieši otrādi - zinātnisks pasaules skatījums itin labi sadzīvo ar ticību kam tādam, ko ar datiem, eksperimentiem un zināntisko metodoloģiju nevaram pierādīt un varbūt nemaz negribam pierādīt. Kur šajā pasaulē ir vieta zinātnei, kur ticībai un abas šīs jomas konfliktē vai papildina vienu otru? Diskutē Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, LU Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks, zinātniskās grupas vadītājs Zigmunds Orlovskis un LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore Dace Balode.

Vai lielais cikls no ieņemšanas brīža līdz mazuļa zīdīšanai ir savietojams ar sportu? Kādu sportu? Cik sieviešu bērna gaidību laikā piepilda Pasaules Veselības organizācijas noteikto minimumu – 150 minūtes zemas un vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes nedēļā? Kad ir prātīgi atsākt sportot un skriet pēc mazuļa piedzimšanas? Un ja ir bijis ķeizargrieziens? Kad un kā šī nodarbe palīdz un kad tā var ievērojami kaitēt? Vai zīdainītim garšos skrējējas piens? Vai skriešana palīdzēs mazināt svaru un vēderu? Skriešana ar ratiem – labi izskatās, bet, vai par tās drošību gan mazuļa, gan mammas veselības saudzēšanai ir kas nopietni jāņem vērā? Ar ko konsultēties, kam lūgt padomu par sportu gaidību laikā un bērniņam piedzimstot?Par to šajā Lieldienu sarunā ar Lauru Krastiņu ORTO Klīnikas fizioterapeiti

Lielās piektdienas koncertā 29. martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā programmas centrā būs divu nozīmīgu garīgās mūzikas komponistu vārdi. Skanēs šī gada jubilāra Riharda Dubras mūzika "Adagio appassionato", sacerēta pūtēju orķestrim, un komponista oriģinālmūzika "Lux aeterna" saksofonu kvartetam. Latvijas pirmatskaņojumā skanēs arī Deivida Maslankas “Koncerts saksofonu kvartetam un pūtēju orķestrim”, kas pasaulē novērtēts kā mūzikas darbs, kas atspoguļo lielu emocionālo un garīgo intensitāti. Šo mūziku līdzās Orķestrim “Rīga” diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos Rīgas Saksofonu kvartets. Studijā tiekamies ar diriģentu Valdi Butānu un saksofonistu Aigaru Raumani. Kā zināms, šī Rīgas Saksofonu kvarteta sastāvs gadu gaitā ir mainījies. "Šobrīd Rīgas Saksofonu kvartetā ir četri forši saksofonisti – es spēlēšu soprāna saksofonu, Rūdolfs P. Rubenis būs ar alta saksofonu, Ainars Šablovskis ir visilggadējākais kvarteta biedrs uz tenora saksofona un būs arī Baiba Tilhena ar baritona saksofonu," stāsta Aigars Raumanis. "Spēlēsim Dubras "Lux aeterna", kas rakstīts tieši Rīgas Saksofonu kvartetam – 2003. gadā tas tika pirmatskaņots, un zīmīgi, ka Ainars Šablovskis ir vienīgais no oriģinālā kvarteta sastāva, kurš piedalījās pirmatskaņojumā, savukārt man tā būs pirmā reize, kad šo skaņdarbu atskaņoju. Baiba un Rūdolfs jau daudzkārt to ir darījuši." "Lux aeterna" jeb "Mūžīgā gaisma" Rihardam Dubram ir ļoti tuva tēma, un Lielās piektdienas koncertā tiks atskaņota 2003. gada skaņdarba redakcija. Otrs koncertā gaidāmais Riharda Dubras skaņdarbs būs 2012. gadā pirmatskaņotais "Adagio appassionato", kas savulaik radīts kādam Amerikas pūtēju orķestrim. Tam gan nedaudz sašaurināta instrumentācija, pielāgojot to orķestra "Rīga" sastāvam. "Forma un muzikālās idejas ir saglabātas. Kā jau Dubras mūzika, tā ir ļoti piemērota tieši baznīcas akustikai – ar tādu pacilājošu, gaišu vēstījumu,” stāsta Valdis Butāns. „Cik ar viņu [Rihardu Dubru] esmu kontaktējies, viņš nemīl ļoti daudz runāt par savu mūziku, viņam patīk, ka mūzika runā pati par sevi. Vienīgais, ko es vēl par šo "Adagio appassionato" mūziku varu pateikt – skaņdarbs ir lēnā tempā, bet šis lēnums nenozīmē, ka viņš būtu gurdens vai gauss. Tas ir ļoti piepildīts, ekspresīvs skaņdarbs ar ļoti dažādām nokrāsām, sākot no ļoti intīmas un beidzot ar eksaltētu, kas piepilda visu baznīcas velvju akustiku." Lielajā piektdienā Pētera baznīcā Latvijas pirmatskaņojumā skanēs arī Deivida Maslankas “Koncerts saksofonu kvartetam un pūtēju orķestrim”, kas pasaulē novērtēts kā mūzikas darbs, kas atspoguļo lielu emocionālo un garīgo intensitāti. "Šī skaņdarba izvēle laikam būs mana vaina kā Orķestra "Rīga" mākslinieciskajam vadītājam, domājot par programmām," bilst Valdis Butāns. "Deivida Maslankas mūziku līdz šim vēl neesam Latvijā atskaņojuši, šis būs pirmatskaņojums. Pirms vairākiem gadiem gan kopā ar Ēriks Kiršfelds un Anete Toca spēlējām tādu skaņdarbu "Oh, Earth, Oh, Stars" („Ak, zeme, ak, zvaigznes”).  Viņa mūzikas valoda varbūt ir līdzīga mūsu Pēterim Vaskam vai igauņu Arvo Pērtam – ļoti izkristalizējies un atrasts savs rokraksts, kas ļoti sakņojas garīgajā mūzikā un korāļos, tur noteikti var saklausīt arī Baha mūzikas ietekmi. Tā nav kopēšana, bet atsauces. Un arī korāļa faktors – viņš to ļoti daudz izmanto. (..) Viņš ir sazemējies ar šo senatni. Jebkura šī komponista mūzika, ko esmu dzirdējis vai atskaņojis kopā ar orķestri, tā ir ļoti, ļoti "iešana dziļumā", meditatīvas pārdomas par dažādām tēmām. Tajā pašā laikā šajā mūzikā ir arī ļoti ekspresīvi mirkļi, kā tas varbūt būs arī šī koncerta trešajā daļā (koncertam ir trīs daļas). Tur ir tādas dzīves svinēšanas, uzvaras pār nāvi svinēšanas mirkļi, kas sasaistās ar Lielās piektdienas un Lieldienu vēstījumu."  

Kā jau katru pēdējo mēneša pirmdienu "Dievs ir ļoti, ļoti labs" uzrunā priesteris Arnis. Lieldienu laikā viņš atgādina divas lietas. Pirmā būs pie sirds tiem, kam tuva Sv. māsa Faustīne, bet otrā palīdzēs mazāk baidīties no nelabā.

Pašvērojumā pamanītā pieaugošā interese par putnu dzīvi un olveida formas akmeņiem kā bēgšana no ziņu un sociālo tīklu uzdotajām tēmām. Radio dienasgrāmata 2023. gada Lieldienās. No kā jūs dariniet savu Lieldienu sajūtu? Mans vārds ir Anda Buševica un nu jau pāris gadus – kopš kovidsērgas – es savu Lieldienu sajūtu sarakstu dienasgrāmatā. Ar burtiem uzzīmēju uz papīra, pēc tam dodu tai savu balsi Radio raidījumā. Arī šoreiz es visu darīšu tāpat kā citus gadus. Sākšu ar šī brīža sajūtām, tad drusku par pusgada laikā piedzīvoto. Pat ja dzirdēsiet, kā kalendārā tiek pāršķirtas lapas, nosauktas nedēļas dienas, laikam šai stāstā nebūs izšķiroša nozīme. Dienu skaitīšanā mums jātiek līdz svētdienai, Lieldienu vēstij. Taču – kāds būs mans šī gada atmošanās un dzīvības atgriešanās stāsts – to es vēl nezinu.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Bībeles teoloģijas doktors Jānis Priede "Nomiris, nokāpis ellē, augšāmcēlies..." Šos vārdus taču dzirdam tik bieži, klausoties izcilu komponistu skaņdarbus, proti, "Credo" ("Es ticu").  Ja dziedājumā ieklausāmies un tajā ietvertos jēdzienus saprotam, tad kļūst arī skaidrs, kāpēc tik daudzos ievērojamu gleznotāju darbos, to reprodukcijās un dažkārt pat Lieldienu apsveikumu kartītēs ir attēlots augšāmcēlies Jēzus, kas ar savu labo un kreiso roku ir satvēris kāda vīrieša un sievietes roku un augšāmceļoties velk viņus sev līdzi. Daudzi droši vien labi zina, ka šajās gleznās vai ikonās mākslinieki ir attēlojuši Ādamu un Ievu. Tie ir viņi, kurus Jēzus, aiz rokas satvēris, izved no kapa. Nereti attēlos var redzēt, kā viņiem pa pēdām seko Vecās Derības pravieši un taisnīgie, arī psalmu dziedonis, valdnieks Dāvids. Lieki piebilst, ka "turēšana aiz rokas" vai "kaps", no kura Ādams un Ieva iznāk, nav nekas cits kā tēlains izteiksmes veids. Taču, lai saprastu, kādēļ tāds attēlojums ir izmantots, atcerēsimies, ka judeokristīgajā pasaules skatījumā (kas līdz ar grieķu filosofiju un romiešu tiesībām ir Eiropas civilizācijas pamatā) jēdziens "nomirt" nenozīmē izzust, izgaist, beigt eksistēt. "Nomirt" nozīmē cilvēka fiziskā materiālā ķermeņa un absolūti nemateriālās, garīgās dvēseles šķirtību. Nomirstot gan Jēzus, gan Ādams, Ieva un viņu pēcnācēji tiek ielikti kapā: viņu fiziskā eksistence beidzas, bet kur paliek cilvēka nemateriālā daļa, kas nevar sadalīties atomos kaut vai tādēļ, ka tā ir absolūti nemateriāla? Gleznās, kurās redzam Jēzu izvedam no kapa Ādamu, Ievu un citus sentēvus, ir tēlaini ietverts ļoti sens priekšstats, kas pastāv dažādās kultūrās – priekšstats par dvēseles turpmāko eksistenci pēc šķiršanās no fiziskā ķermeņa. Grieķi runāja par ēnu valstību hadesu (jeb grieķiski – haidēs), kur valda Aīds. Kurš gan nav dzirdējis pieminam Gluka operu "Orfejs un Eiridīke"? Ja grieķiem bija hadess, tad Vecās Derības tekstos ir šeols. Arī šeols ir mirušo valstība. Ēnains, drūms, skumjš eksistences stāvoklis, ko tādēļ labi simbolizē pazeme. Ne velti gan grieķi, gan Vecās Derības ļaudis, gan vienkārši ļaudis un mūsdienu akadēmiskās sabiedrības pārstāvji apraudāja un, jādomā, arī pēc simt gadiem turpinās apraudāt savus mirušos. Judeokristīgajos (gan rabīniskā jūdaisma, gan kristīgās teoloģijas) priekšstatos Vecās Derības mirušo valstība jeb šeols nav tas pats, kas mūžīgi pazudināto valstība. Bibliskajā tradīcijā tā savu nosaukumu ieguvusi no Hinnoma vai Hinnoma dēlu vārdā nosauktās ielejas. Jēzus laika aramiešu valodā to sauca gēḥannā; no tā  aizgūts grieķu vārds "géenna". Šī ieleja sākās turpat Jeruzalemes tuvumā, un jau divus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas to uzskatīja par Dieva izraudzītu vietu atkritēju un grēcinieku sodīšanai. Savu slikto slavu ieleja bija ieguvusi vēl toreiz, kad par piemērotu vietu to uzskatīja bērnu upurēšanai pagāniskajos rituālos. Turpretī Jēzus laikā to izmantoja diezgan utilitāriem mērķiem – atkritumu dedzināšanai. Varbūt tieši tādēļ Jāņa Atklāsmes grāmatā gehenna jeb elle ir simboliski attēlota kā degoša sēra un uguns jūra. Par to savā dzīves laikā runāja Jēzus, norādot uz to cilvēku likteni, kas apzināti noraida piedāvāto iespēju nonākt mūžīgajā svētlaimē, debesu valstībā. No ielejas tēlainā apraksta pakāpeniski izveidojās populārais un diezgan burtiskais priekšstats par elli kā fizisku moku vietu. Taču jau agrīnie teologi norādīja, ka dvēsele apzināsies elli gan kā neatgriezenisku Dieva klātbūtnes zaudējumu, gan kā mokošas, ar sajūtām uztveramas ciešanas. Ļoti krāšņi un mākslinieciski šie priekšstati par elli atspoguļojas Dantes Aligjēri "Dievišķajā komēdijā", ko visi varam lasīt lieliskajā Valda Bisenieka tulkojumā. Gan Dante, gan Vecās, gan Jaunās Derības laika domātāji vienmēr ļoti skaidri uzsvēra, ka nonākšana ellē ir cilvēka brīvās gribas izvēles rezultāts – dzīves laikā ar savu nostāju un rīcību cilvēks īsteno pats savu personīgo izvēli būt šķirtam no Dieva, un Dievs savā taisnīgumā cilvēka izvēli respektē. Taču ne jau par elli, par šo izmisuma un ciešanu stāvokli, ko simbolizēja Hinnoma ieleja, ir runa "Credo" dziedājumā. Kaut arī tur atskan vārdi "nokāpis ellē". Šajā gadījumā latviešu valodā izmantots gan no grieķu pazemes dieva Aīda vārda atvasinātais mirušo valstības nosaukums (ᾅδης), tulkojot ar vārdu "elle". Latīņu valodā, kurā šo "Credo" klausāmies, izteiksmes veids ir krietni precīzāks: "descendit ad inferos" — nokāpis viszemākajās vietās. Dzīlēs.  Ne jau no nedziestošas uguns plosītas moku un ciešanu vietas Jēzus izved Ādamu un Ievu, patriarhus un praviešus. Runa ir par skumjo šeolu vai arī par Abrahama klēpi, kurā, gaidot pestīšanu, uzturējās taisnīgie, kas bija dzīvojuši pirms Kristus (1 Pēt 3,19-20; 1 Pēt 4,6; Ef 4,8-10). No šī stāvokļa (grieķiski teiktu – no hadesa valstības varas) viņus atbrīvoja Kristus. Lielajā piektdienā Kristum mirstot krustā, viņa dvēsele nonāca mirušo vidū – to vidū, kuri savas zemes dzīves laikā bija gaidījuši apsolīto Mesiju. Mirušo valstībā, nevis ellē, kas nozīmē neatgriezenisku, mūžīgu un mokpilnu atšķirtību no Dieva. Ar Kristus nokāpšanu – vārda pārnestajā nozīmē – mirušo valstībā, viņu eksistences stāvoklis radikāli mainās. Kad istabā ienes gaismu, tā kļūst gaiša. "Es esmu pasaules gaisma," teica Kristus. "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība". Ādama un Ievas dvēseles no tumšas ēnu valstības pa šo ceļu tiek izvestas gaismā. Sastopoties ar to, kurš pats ir dzīvība, viņi, metaforiski izsakoties, satver Kristus roku un viņam seko. Tāpat kā bērns satver tēva roku. Un to viņi vairs neatlaiž, arī Kristum augšāmceļoties Lieldienu rītā. Varētu teikt, Ādams un Ieva beidzot pārceļas mūžīgajā svētlaimē. Ne jau ko citu, bet gan tieši to vēlas pateikt gleznotāji, attēlojot Kristus roku satvērušos sentēvus. Ar vizuāliem līdzekļiem skaidrojot Kristus nāves un augšāmcelšanos noslēpumu, viņi pauž to pašu, ko bibliskie termini dziedājumā "Credo" ("Es ticu"): "nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies".

Kultūras pētnieks, pedagogs un diriģents Andrejs Mūrnieks Pirms atbildēt uz šo jautājumu atcerēsimies, kā veidojies teātris. It visās kultūrās – no reliģiskajiem rituāliem. Senajā Grieķijā Dionīsa svētkos izspēlēta šīs dievības bojā eja. Dionīsu simbolizējis upura āzis. Āža apraudāšanas dziesmas (τράγος (trágos, "āzis") + ᾠδή (ōidḗ, "dziesma") pamazām pārtapušas par traģēdijām τραγῳδῐ́ᾱ (tragōidíā), – izrādēm ar  bēdīgām beigām. Trešajā dienā, svinot dievības atdzimšanu, jautrais gājiens komodos pamazām pārvērties par komēdijām – izrādēm ar komisku saturu un smiekliem. Gan asaras, gan smiekli varot atmodināt cilvēkos dievišķo ("dionīsisko") sākotni un šķīstīt dvēslei no zemiskuma. Šo dziļo pārdzīvojumu teātra izrādēs devēja par katarsi. Līdzīgi veidojušās arī viduslaiku mistērijas. Lieldienu un Ziemassvētku dievkalpojumos Svētos rakstus lasīja, sadaloties lomās – katrs lasīja vai dziedāja kādas personas teikto (piemēram, Jēzus Kristus saruna ar Pilātu, ganiņu satikšanās ar eņģeļiem Ziemassvētku naktī, Trīs Austrumu gudro dialogs ar Hērodu). Vēlāk šo ainu izpildītāji uzvilka apģērbus vai turēja atribūtus (zizli, scepteri, šķēpu), kas simbolizēja to vai citu personāžu. Šādas izrādes mēdz saukt par liturģiskajām drāmām, jo tās izauga no dievkalpojuma rituāla (liturģijas). Vēlāk reliģiskās teātra izrādes sāka rīkot pie baznīcām un pilsētu laukumos. To mērķis bija morāla attīrīšanās, garīgs pārdzīvojums (līdzīgi kā sengrieķu teātrī: katarse – κάθαρσις). Bija dažādi izrāžu paveidi. 11. gadsimtā radās mirakls – izrāde, kurā kādu dramatisku problēmu atrisina brīnums, bieži Dievmātes Marijas iejaukšanās. 15. gadsimtā uzplauka moralitē – izrāde-pamācība, kurā alegoriski tēloti cilvēka netikumi un tikumi. Pirmo šāda veida izrādi sacerējusi sieviete mūķene, klostermāsa Hildegarde no Bingenas, arī komponiste, dzejniece, mistiķe un zinātniece. Bet kā tad ar izrāžu garumiem? No nesenākas pagātnes ilguma ziņā iespaidīgs ir vācu komponista Riharda Vāgnera piedāvājums. Viņa operu ciklu "Nībelunga gredzens" jābauda veselas četras dienas. Ciklu veido četras varenas operas. Taču viduslaiku ļaudis ir pārsnieguši Vāgnera rekordu. Izrādes rīkošanā Jorkas pilsētā esot piedalījušās 49 organizācijas – amatnieku cunftes, izrādes iestudēšanai notikuši 48 mēģinājumi. Dažkārt tās ilga vairākas dienas. Kādā izrādē bijušas 38 ainas, 50 000 panti, 242 darbojošās personas un tās izrādīšanai bija nepieciešamas 25 dienas.   Interesanti veidojās izrāžu  pasniegšanas formas. Uz skatuves, piemēram, varēja vienlaikus var atrasties visi spēlētāji, izrādes vadītājs tad staigājis ar īpašu zizli. Tiem aktieriem, kuriem pēc notikumu gaitas bija jāsāk darboties, viņš pieskarās un aina "atdzīvojās". Ar zizli varēja arī pamodināt aizsapņojušos aktierus. Dažkārt kādu ainu nospēlēja vienā no laukumiem uz ratiem, pēc tam tie aizbrauca uz citu laukumu. Tajā laukumā, kur tika spēlēta pirmā aina, iebrauca nākamie rati – izrāde it kā pati nāca pie skatītājiem. Citkārt galvenajā laukumā rati tika sabraukti aplī un pa vidu stāvošie skatītāji varēja noskatīties uzvedumu, pagriežoties pret tiem ratiem, uz kuriem darbojās aktieri. Skatuves laukumu bieži veidoja starp diviem galējiem punktiem, proti, starp Dieva troni, kurā sēdēja aktieris, kurš tēloja Dievu, un elles muti, no kuras iznāca velni un kurā tika ierauti grēcinieki. No šejienes arī skatuve kā pasaules metafora un izrāde kā dzīves metafora... Starp nopietna rakstura ainām viduslaiku mistērijās varēja būt arī komiskas epizodes: farsa žanrs – izklaidējoša darbība, kas notiek pa vidu galvenajai. Ja tajās darbojās muļķi, tad šādas spēles viduslaikos sauca par sotī, ja velni, tad par djablerijiem. Interesanti, ka pozitīvo varoņu lomās darbojās amatieri, savukārt profesionāli aktieri atveidoja velnu un neliešu lomas.

Imanta Lancmaņa konceptuālais romantisms – kā šo vārdu salikumu tulko pats gleznotājs? Kā dabas studijas un sastaptie cilvēki ietekmējuši Lancmaņa darbu rokrakstu – par to ierakstā no izstādes “Imanta Lancmaņa māksla”. No 12. novembra līdz 2023. gada 26. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma vērienīga izstāde “Imanta Lancmaņa māksla”. Lai arī Imanta Lancmaņa daiļradi var piepulcināt laikmetīgās postmodernās glezniecības straumei, pats mākslinieks izvēlējies to apzīmēt kā konceptuālo romantismu. Izpratne par vecmeistaru mantojumu, dabas studijas, kā arī dzīvā iztēle ir vienlīdz ietekmējušas viņa darbu tēlveidi. Pēdējās dienas, vērojot, kā izstāde top, sajūta esot kā sapnī, tiekoties ar pirmajiem izstādes apmeklētājiem, uzsvēra Imants Lancmanis. Imanta Lancmaņa dzīvē glezniecība bijusi kaislība, ko daudzus gadus vajadzējis neganti apspiest. To normāliem māksliniekiem grūti iedomāties, par kādu apsēstību tā var kļūt, ja tas ir aizliegts, piebilda mākslinieks. Mākslinieks radījis vairākas tematiskas gleznu kopas, kuru vidū ir cikli „Kalēti”, „Piektais bauslis. Revolūcija un karš”, „Lieldienu cikls”, „Ozolu cikls”, „Bībeles stāsti” un „Nāves deja”. Saistībā ar pēdējo ciklu izstādei ir arī kāda intriga. Kamēr Imants Lancmanis klātesošos vadīja pa ekspozīciju ar aizrautīgu stāstījumu, izstādes iekārtošanas mākslinieks Ojārs Pētersons vēl pielika pēdējos akcentus, sastapu viņu nākamajā zālē, kurā sniegts ieskats Lancmaņa gleznu tapšanas gaitā: Kultūras rondo klausītāji jau pavasarī kļuva par lieciniekiem tam, kā top Imanta Lancmaņa izstāde, toreiz mākslinieks minēja arī darbus, kas vēl iecerēti, šobrīd tos jau redzam ekspozīcijā. Gleznotājs Imants Lancmanis ar aizrautīgiem stāstiem turpina vadīt pa ekspozīciju un no portretu galerijas  ielūkojamies Bībeles stāstos un ciklā „Nāves deja”, tur arī divi tukši rāmji, kas tiks aizpildīti un skatītajiem būs redzami izstādes noslēdzošajā mēnesī – februārī.

Pavasaris ir atnācis ar ievu smaržu un plaukstošām lapām…NEPAREIZI! Pavasaris ir negulētu nakšu, spriedzes piesātinātu telpu un kauliņu mešanas laiks, jo Kristaps un Toms upurējuši naktsmieru, sēdējuši neskaitāmas stundas, ēduši apšaubāmu ēdienu, lai jums noziņotu par divām spēļu nometnēm, Gone Carboard un spēlmaņu Lieldienu mājas nometni. Lai arī jūs saprastu, cik tas nopietni, šai epizodē runāsim tikai par spēlēm un kopumā aprunāsim 27 izspēlētas spēles. Epizodē pieminēsim daudzu dižgaru darbus, sākot no Martin Wallace, Wolfgang Warsch līdz pat Jamey Stegmaier, Sean Sweigart. Noslēgumā dalīsimies ar Kreiso top 5, kura tēma šoreiz ir “Kauliņi miega vietā”, jeb visu laiku labākās pieredzes spēļu nometnēs. Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

Atskatoties uz tiko aizvadīto īpašo Lieldienu piemiņas laiku, pārdomāsim par to ,ko Jēzus Kristus jau ir paveicis. Vai mana identitāte ir Kristū Jēzū? Dieva Vārds saka: " kam nav Kristus Gara tas Viņam nepieder". Būsim kopā pārdomās.

Vakar noslēdzām Lieldienu oktāvu ar Kunga žēlsirdības svētdienu. Šajā katehēzē varam ieklausīties pāvesta Franciska vēstījumā šajā dienā. Pāvests aicina paraudzīties uz trim Dieva žēlsirdības aspektiem, kurus atklāj Jēzus vārdi "miers jums". Tie ir: prieks, piedošana un sapratne. Savukārt no Toma un Jēzus sarunas mēs varam mācīties pieņemt savas ticības šaubas, nepilnības, grēcīgumu, kas mūs padara pazemīgus un liek mums atzīt, ka mums nepieciešama Jēzus palīdzība, kuru Viņš nekad nekavējas mums dāvāt. ar pāvesta uzrunu pilniem tekstiem vari iepazīties šeit: vatican.va/content/francesco/e...CuSd9JYK0oxFnNE vatican.va/content/francesco/e...sericordia.html

Vakar noslēdzām Lieldienu oktāvu ar Kunga žēlsirdības svētdienu. Šajā katehēzē varam ieklausīties pāvesta Franciska vēstījumā šajā dienā. Pāvests aicina paraudzīties uz trim Dieva žēlsirdības aspektiem, kurus atklāj Jēzus vārdi "miers jums". Tie ir: prieks, piedošana un sapratne. Savukārt no Toma un Jēzus sarunas mēs varam mācīties pieņemt savas ticības šaubas, nepilnības, grēcīgumu, kas mūs padara pazemīgus un liek mums atzīt, ka mums nepieciešama Jēzus palīdzība, kuru Viņš nekad nekavējas mums dāvāt. ar pāvesta uzrunu pilniem tekstiem vari iepazīties šeit: https://www.vatican.va/content/francesco/en/angelus/2022/documents/20220424-regina-caeli.html?fbclid=IwAR2FOzpP4RfUXayGCE5nBM22pZieoSHOyiBIOnd3CpCbCuSd9JYK0oxFnNE https://www.vatican.va/content/francesco/en/homilies/2022/documents/20220424-omelia-divina-misericordia.html

Kamēr cilvēki krāsoja Lieldienu olas ar ģimeni, Niklāvs kārtīgi iesāka brīvdienas ar teju kautiņu Vecrīgas ielās. Evelīna palīdz Niklāvam saprast, kāpēc gan cilvēki nevēlas veidot ģimeni vai bērnus. Tostarp savstarpēji diskutē, kā vieglāk pieņemt to, ka cilvēks uzsācis patstāvīgo dzīvi. Kas Evelīnu noveda līdz pēdējai pilītei, un kāda izskatās viņas nākotne?

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Šonedēļ Annija, Mārtiņš un grupu "Buļļa metiens", "Valters un co" un "Mēneša darbinieks" basģitārists, mutes ermoņikists un kazūists Valts, dalījās izjūtās par izklaidējošo Latvijas televīzijas kanālu saturu, deva ieskatu savas ģimenes Lieldienu tradīcijās un vēl un vēl. Fūū, tas bija garš teikums. Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Executive palīgs - Valts Anškens Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Svētrīts Lieldienu rītā. Studijā Kaspars Šterns.

Tajā laikā Pēteris sāka runāt, sacīdams: “Jums ir zināms, kas risinājās visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc Jāņa sludinātās kristības – kā Dievs svaidīja Svētajā Garā un spēkā Jēzu no Nācaretes, kas staigāja, labu darīdams un dziedinādams visus velna apsēstos, jo Dievs bija ar Viņu. Un mēs esam liecinieki visam, ko Viņš darīja jūdu zemē un Jeruzalemē. Viņu tad nonāvēja, pakarot krusta kokā. Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā un ļāva Viņam parādīties, taču ne visai tautai, bet gan Dieva izvēlētiem lieciniekiem – mums, kas kopā ar Viņu ēdām un dzērām pēc Viņa augšāmcelšanās no miroņiem. Viņš mums pavēlēja sludināt tautai un liecināt, ka Viņš ir Dieva ieceltais tiesnesis pār dzīviem un mirušiem. Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic Viņam, saņem Viņa vārdā grēku piedošanu.” /Apd 10, 34a.37-43/ Mēs visi kaut reizi savā dzīvē esam piedzīvojuši notikumus, kuri mūsu sirdi piepildījuši ar tādu prieku, ka mūsos rodas liela vēlme dalīties tajā ar citiem. Šajās Lieldienu svinībās mēs, kā ticīgie, kā katoļi dalāmies kopīgajā Baznīcas priekā, kas ir brīnišķā vēsts par Kunga Jēzus augšāmcelšanos no mirušajiem. Pēc ciešanām un šausmīgās nāves pie krusta Jēzus pēc trim dienām uzcēlās no mirušajiem un pēc tam parādījās Pēterim un dažiem izvēlētajiem mācekļiem. Viņiem bija jākļūst par lieciniekiem tam, ka Viņš ir atkal dzīvs, un Kungs viņus ir sūtījis sludināt labo vēsti par visu cilvēku pestīšanu. Šī labā vēsts ir grēku piedošana, atbrīvošana no ļaunā, miers un jaunas attiecības ar Dievu, kas kļuvis iespējams Kunga Kristus dēļ. Pēteris pauda šo svarīgo vēsti vīram vārdā Kornēlijs, kurš bija pagāns. Mācekļa vārdi atstāja uz šo cilvēku tik lielu iespaidu, ka tie pievērsa Kornēliju ticībai. Lūk, kāds spēks ir labajai vēstij par glābšanu Kristū. Arī mēs esam apžēloti grēcinieki, kuri, pateicoties Jēzus nāvei un augšāmcelšanai, esam kļuvuši par Dieva dēliem un meitām, un līdz ar to par Dieva Valstības mantiniekiem. Tādēļ mēs varam svinēt Lieldienas ne tikai kā Kristus uzvaras dienu pār nāvi, bet arī kā mūsu pašu augšāmcelšanās dienu jaunai ticības dzīvei vienotībā ar Dievu. Arī mēs esam aicināti būt tādi kā Pēteris un viņa apustuļi, kā Kunga liecinieki šai pasaulē, kuri zina un tic, ka Viņš ir patiesi dzīvs, ka Viņš vienmēr ir ar mums, mūsu pasaules ceļos uz Viņa valstību. Mēs nekad nedrīkstam novērtēt par zemu, cik ļoti kāda cilvēka dalīšanās ar ticības pieredzi var ietekmēt kāda cita nākotni. Vai mani Lieldienu vēsts piepilda ar prieku? Kā es ar šo prieku dalos ar citiem?

Šodien aizvadām pēdējo Triduum - trīs svēto dienu, posmu. To saucam par Kluso sestdienu, kurā pieminam Jēzus guldīšanu kapā, nokāpšanu ellē un mieru, kuru ievēroja apustuļi lielajā sabatā. Tāpat šajā dienā varam gatavoties Lieldienu vigilijai, kuru svinam pēc saulrieta. Kas ir vigilija un kas tajā gaidām, par to mums šodien stāsta mariāņu tēvs Andris Ševels.

Šodien aizvadām pēdējo Triduum - trīs svēto dienu, posmu. To saucam par Kluso sestdienu, kurā pieminam Jēzus guldīšanu kapā, nokāpšanu ellē un mieru, kuru ievēroja apustuļi lielajā sabatā. Tāpat šajā dienā varam gatavoties Lieldienu vigilijai, kuru svinam pēc saulrieta. Kas ir vigilija un kas tajā gaidām, par to mums šodien stāsta mariāņu tēvs Andris Ševels.

Lieldienu noskaņā #5BREINUMI runā par ticējumiem jeb "zababonim" un tradīcijām mūsdienās, par to, vai, laikiem mainoties, ir mainījusies Lieldienu nozīme un dažādu latvisko tradīciju piekopšana cilvēku vidā. Ko darīt un ko labāk nedarīt? Lieldienas kā kristīgie, pagāniskie vai tomēr ģimenes svētki? Par Lieldienām no folkloras un kristīgajām tradīcijām stāsta Stirnienes draudzes ērģelniece un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktore Ieva Zepa. Kā arī ar folkloras kopas "Rūtoj" un grupas "Sestdiine" dalībnieci Evitu Salenieci no Preiļiem runājam par to, kā viņa kā Latgales jauniete uztver un svin šos svētkus. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. Raidījuma tapšanā piedalās arī  Amanda Anusāne un Ints Salmiņš. Priecīgas Lieldienas!

Lieldienu noskaņā #5BREINUMI runā par ticējumiem jeb "zababonim" un tradīcijām mūsdienās, par to, vai, laikiem mainoties, ir mainījusies Lieldienu nozīme un dažādu latvisko tradīciju piekopšana cilvēku vidā. Ko darīt un ko labāk nedarīt? Lieldienas kā kristīgie, pagāniskie vai tomēr ģimenes svētki? Par Lieldienām no folkloras un kristīgajām tradīcijām stāsta Stirnienes draudzes ērģelniece un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktore Ieva Zepa. Kā arī ar folkloras kopas "Rūtoj" un grupas "Sestdiine" dalībnieci Evitu Salenieci no Preiļiem runājam par to, kā viņa kā Latgales jauniete uztver un svin šos svētkus. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. Raidījuma tapšanā piedalās arī  Amanda Anusāne un Ints Salmiņš. Priecīgas Lieldienas!

Tajās dienās Kungs sacīja Mozum un Āronam Ēģiptes zemē: “Šis mēnesis jums būs mēnešu iesākums, pirmais mēnesis gadā. Runājiet visai Izraēļa dēlu sapulcei un sakiet viņiem: “Šī mēneša desmitajā dienā katrs lai paņem jēru savai ģimenei un savam namam. Bet, ja skaits būtu par mazu, lai pietiktu jēra apēšanai, tad lai viņš ņem klāt savu kaimiņu, kas ir vistuvāk viņa namam, ievērojot personu skaitu, kas ir pietiekams jēra apēšanai. Bet jērs jums būs bez vainas, auns, vienu gadu vecs. To jūs ņemsiet no avīm vai arī no kazām. Un jūs to sargāsiet līdz šī mēneša četrpadsmitajai dienai, un pievakarē visa Izraēļa dēlu draudze to nokaus. Viņi paņems tā asinis un apslacīs abas durvju palodas un māju sliekšņus, kurās to ēdīs. Un tajā naktī viņi ēdīs uz uguns ceptu gaļu un neraudzētu maizi ar rūgtām zālēm. Un to jūs ēdīsiet tā: jūs apjozīsiet savus gurnus, kājās jums būs sandales, rokās turēsiet ceļa spieķi. Un jūs ēdīsiet steidzīgi, jo tā ir Kunga Pasha (tas ir, garāmiešana).” Un tajā naktī Es pāriešu Ēģiptes zemi un nonāvēšu visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē – no cilvēka līdz sīklopam –, un pār visiem Ēģiptes dieviem spriedīšu tiesu. Es, Kungs. Bet asinis būs par zīmi tām mājām, kurās jūs uzturēsieties. Un Es redzēšu asinis un paiešu jums garām, un jūsu vidū nebūs šīs iznīcinošās sodības, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi. Šī diena jums būs par piemiņas dienu, un jūs to svinēsiet kā svētkus Kungam. Visās paaudzēs jūs to svinēsiet ar mūžīgu godināšanu.” /Izc 12, 1-8.11-14/ Izceļošanas grāmatā mēs lasām par pirmajām Liledienām. Dievs pavēlēja pirms iziešanas no Ēģiptes verdzības izraēliešiem sagatvot Lieldienu maltīti, kurā bija cepts jērs, neraudzēta maize, rūgtas zāles un kuru vajadzēja ēst lielā steigā. Dievs tādā veidās velājās parādīt, ka viņi, kas bija noilgojušies pēc brīvības, nedrīkstēja vairs kavēties pie tā, pie kā jau bija pieraduši, bet bija jāiet tajā nezināmajā, kur Dievs viņus vedīs, bet kas viņiem dāvās brīvību. Tā bija zīme tam, kas velāk notiks - nākošajā dienā. Lieldienu maltīte ir euharistijas pirmtēls. Kristus dod tai jaunu nozīmi, ka tā ir atbrīvošana no grēka verdzības, pestīšanas zīme. Viņš parāda, ka mēs esam aicināti brīvībai, patiesai brīvībai Dievā ka tā nāk no Viņa. Cik lielā mērā mēs esam ieaisītīti šajā pestīšnanas plānā? Kas ir tās jomas manā dzīvē, kur es joprojām esmu kādā verdzībā? Kur Dievs mani aicina iziet brīvībā? Vai es ilgojos pēc brīvības? Vai tomēr esmu kaut kam vairāk pieķēries, nekā Dievam?

"Ļoti pārdzīvoju par to, kas notiek Ukrainā. Pats esmu dienējis Padomju armijā – biju tankistos, labi zinu veco tehniku – to T72, ar ko viņi tagad brūk iekšā Ukrainā… Pats esmu knapi izdzīvojis. Vēl aizvien tas viss atmiņās ir dzīvs – ļoti labi atceros Padomju armijas ārprātu, labi redzēju un dzirdēju attieksmi pret nacionalitātēm," atceras diriģents Andris Veismanis, kurš Rīgas kamerkora "Ave Sol" Klusās Sestdienas koncertam Rīgas Domā centrā licis Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg". "Jutu vajadzību šo koncertu sasaistīt ar mūsu likteņiem un agresiju, kas joprojām ir esoša mūsu valstī," uzsver Veismanis. Klusās Sestdienas koncerts Rīgas Domā sāksies pulksten 18.00 un tajā kopā ar kamerkori "Ave Sol" piedalīsies arī ērģelnieks Aigars Reinis, kā arī dziedātāji Rihards Millers un Mārtiņš Zvīgulis. Andris Veismanis: Sākumā šis koncerts bija paredzēts kā Lieldienu koncerts, kurā būtu pavisam cita programma. Bet visu mainīja karš Ukrainā un likās vajadzība šo koncertu sasaistīt ar mūsu likteņiem un agresiju, kas joprojām ir esoša mūsu valstī – kas ir neatkarīga, bet kurai nav bijis lustrācijas: visi čekisti ir pārņēmuši finanses, nodibinājuši rūpnīcas, un īstenībā situācija joprojām ir diezgan traģiska. Mēs tikai par to maz runājam un maz tas tiek parādīts, bet arī mūsu ekonomiskā neizdošanās, mūsu bailes par rītdienu ir saistītas ar šo seno problēmu – šo vissliktāko ienaidnieku, kāds kaimiņos vispār var būt – Padomju Krieviju. Kantāti "Dievs, Tava zeme deg" Lūcija Garūta uzrakstīja ļoti sarežģītā laikā. 1943. gadā viņa šo darbu sāka, bet pabeidza 1944. gadā – pirmatskaņojums notika 15.martā pulksten 17.00 Vecajā Ģertrūdē. Garām gāja karapulks, vācu tanki. Bija gaidāmas lielas kaujas ar krieviem. Protams, ka vācu tanki bija tieši tādi paši kā Padomju Savienības tanki – okupācijas režīma tanki, un cilvēki ļoti baidījās par savām dzīvībām. Daudzi lūdza Dievu. Andreja Eglīša brīnišķīgā dzeja tapa, uztraucoties par latviešu tautu – [savās atmiņās] viņš rakstīja, ka tad, kad tika atskaņots šis darbs, viņš visdziļāk izjuta līdzpārdzīvojumu. Par brīnumu, šis ieraksts ir saglabājies! Lai gan pēc padomju varas atnākšanas par tādu darbu bija vienkārši jāaizmirst… Tas nav ticis minēts Lūcijas Garūtas darbu sarakstā, neskatoties uz to, ka tas tika atskaņots Vecajā Ģertrūdes baznīcā, bet pēc tam – arī Liepājas jau sagrautajā Annas baznīcā, pēc tam arī Ventspilī, Zlēkās, visapkārt Kurzemes katlam. Kantāte tika atskaņota līdz pēdējam brīdim, kamēr Latvija vairs nebija brīva. Par pirmo atskaņojumu bija atsauces, ka cilvēki ļoti pārdzīvoja, ļoti daudzi raudāja – ne tikai publika, bet arī atskaņotājmākslinieki. To var dzirdēt ierakstā… Tas ir ļoti uztraucoši. Var dzirdēt, ka garām iet tanki... Pirmo reizi ar šo darbu saskāros Amerikas Savienotajās Valstīs 1987. gadā, kurp bijām aizbraukuši kopā ar kori "Ave Sol". Latvijā nebija pieejamas ne notis, ne ieraksts. Lūcijas Garūtas mājās gan bija lente, bet uz Ameriku tika izvesta kopija un uztaisīta skaņuplate. Mums tā tika rādīta. Bijušās Reitera kora dziedātājas tad arī man stāstīja, ka tie nav krievu tanki, bet gan vācu tanki. Īstenībā – kāda atšķirība. Visi bija briesmīgi tautas malēji. (..) Tika iznīcināta vesela paaudze ļoti spējīgu, gudru cilvēku – aizbrauca tie labākie. Savulaik jau arī Leonīds Vīgners savus konkurentus mudināja, lai viņi brauc prom, un viņi arī aizbrauca – ļoti liela daļa. Ieskaitot Jāni Kalniņu, brīnišķīgo komponistu, kas diemžēl šeit neuzplauka līdz galam – dzīvoja  pēc tam Kanādā. Aizbrauca ļoti liela daļa komponistu, ieskaitot mūsu metru Jāzepu Vītolu. Edgars Raginskis: Vai vēl kas interesants par pirmatskaņojumu tev zināms? Tātad tas tika pirmatskaņots Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, dziedāja Ādolfs Kaktiņš un Mariss Vētra, un interesanti: bija paredzēts, ka pie ērģelēm būs kolosālais ērģelnieks un komponists Alfrēds Kalniņš, kas bija ļoti slavens ar savām improvizācijām no brīnišķīgo ērģeļspēli gan Liepājā, gan Rīgā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs. Bet viņš saslima… Un sanāca tā, ka Lūcijai Garūtai pašai bija jāspēlē. Bet, tā kā viņa bija neliela auguma un nevarēja aizsniegt pedāļus, tad pati spēlēja visas augšas, kamēr otrs ērģelnieks ar kājām spēlēja basa klaviatūru. Tā nu viņi muzicēja divatā – Garūta sēdēja kolēģim klēpī. Tas īstenībā atsevišķs stāsts. Un es gribēju šo darbu ielikt... Vienkārši likās, ka tā vajag. Ļoti pārdzīvoju par to, kas notiek Ukrainā. Pats esmu dienējis padomju armijā – biju tankistos, un ļoti labi zinu veco tehniku – to T72, ar ko viņi tagad brūk iekšā Ukrainā… Zinu visas tās problēmas, pats esmu knapi izdzīvojis dēļ tā, ka krievu tehnika bija ļoti nesakārtota: nebija labas ventilācijas sistēmas, un tās pulvera gāzes palika iekšā tankā. Abi ar kolēģi strēlnieku, kas sēdēja blakus, tās saelpojāmies, un knapi izdzīvojām. Zinu, cik tā tehnika ir slikta un cik tā ir nesakārtota. No 20 tankiem, ar kuriem vajadzēja doties mācībās, seši negāja.  Tāpēc tevi pārāk nepārsteidz tas, kādas ziņas saņemam no Ukrainas teritorijas par to, kā kļūdās krievu militārā tehnika.  Runāju par tehniku, ar ko toreiz biju saistīts dienestā. Bija arī tāda bīstama situācija, ka man draudēja braukšana uz Afganistānu, bet tas kaut kā pagāja garām. Bet vēl aizvien tas viss [atmiņās] ir dzīvs – ļoti labi atceros to Padomju armijas ārprātu, kurā dienēju, labi redzēju un dzirdēju attieksmi pret nacionalitātēm. Tāpēc šo darbu iekļaušana koncertā man likās tik svarīga: centrālais darbs ir "Dievs, Tava zeme deg", bet tam apkārt programmu esmu būvējis tā, lai tā būtu saistīta ar tiem latviešu komponistiem, kas devās trimdā. Ir Helmera Pavasara veltījums Teodora Reitera korim. Un šis veltījums tiks atskaņots blakus ukraiņu komponista Tarasa Kravcova "Postlūdijai" no cikla "Akvareļi". Kravcovs dzīvojis Harkivā. Viens mans students vēl decembrī bija šajā pilsētā uz starptautisko kordiriģentu konkursu, kurā ieguva 3. vietu – tieši viņš atveda šo mūziku no pilsētas, kas vēl bija dzīva, vēl bija nesabombardēta. Skaista pilsēta, ļoti labi bija iekārtota. Viņš pabija vietā, kuras vairs nav, ieskaitot Mūzikas akadēmiju. Tas ir drausmīgi... Vai šī mūzika ir ukraiņu valodā?  Jā, tā ir ukraiņu valodā.  Kā korim klājas ar ukraiņu valodas fonētiku? Ir neliela atšķirība starp krievisko izrunu. Bet mums ir konsultanti, kas palīdz ar izrunu. (..) Ukraiņiem ir ļoti daudz skaistas mūzikas. Savulaik ar Mediņskolas kori bijām Dragovičos, Ļvivas apkārtnē. Tās balsis, kas ir ukraiņu meitenēm… Tās ir fantastiskas! Ja kāda spēj izlauzties cauri producentu džungļiem un nonākt Eiropā – viņas ir brīnišķīgas operdziedātājas. Ļoti skaistas balsis. Joprojām atmiņā tas ir. Vai vēl kas koncerta ietvaram paredzēts?  Jā. Zinot visu to, kas saistās ar šo laiku, mums ir Arvo Perta "Nunc dimittis". Pirms trim gadiem biju viņa mūzikas centrā – brīnišķīgs skats, tiešām kaut kas īpašs. Savulaik Perts tika izslēgts no Komponistu savienības tikai tāpēc, ka bija ticīgs. Viņš bija uzrakstījis darbu "Credo" jeb "Es ticu". Un ar to arī viņam bija parakstīts nāves spriedums kā komponistam – viņš tika izslēgts no Komponistu savienības, viņam nebija darba, un beigās viņam vēl pateica, ka viņam jāvācas projām no Igaunijas. Divu dienu laikā viņš sakravāja čemodānu un aizbrauca uz Vīni, kur viņam sākās lielā karjera. Tāpēc jūtu vajadzību arī viņa mūziku atskaņot šajā koncertā. Mani viņš uzrunā, vienmēr ir uzrunājis. Un arī Pēteris Vasks, par kuru vienmēr varu teikt – viņš ir mūsu zemes patriots. Un arī cietis savas biogrāfijas dēļ. Jā, Vasks nebija komunistu partijā un nerakstīja visas tās muļķības, tāpēc viņam bija jādzīvo tā, kā bija jādzīvo. Un viņš to darīja. Ļoti bieži viņu satiku vilcienā – Zvejniekciema bērnu mūzikas skolā Pēteris pasniedza kompozīciju. Saruna pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv.

14. aprīlī plkst. 18.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” pirmo reizi kopīgam koncertam apvienosies Liepājas Mežragu kvartets un talantīgā sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa-Pelnēna. Koncertā “In Paradisum” mūziķi atskaņos klasiskās mūzikas dižgaru un mūsdienu latviešu komponistu radītu miera un spēka mūziku Lieldienu noskaņās. Kultūras rondo tiekamies ar Liepājas Mežraga kvartetu - četriem Liepājas Simfoniskā orķestra mežradzniekiem Ingu Novicānu, Aivaru Vadoni, Mārci Auziņu un Edgaru Kalniņu - un sitaminstrumentālisti Martu Kauliņu-Pelnēnu.

Pirmajās Lieldienās jeb 17. aprīlī pulksten 17:00 uz koncertu "Lieldienu mūzika" aicina Rīgas Doms. Koncertā piedalīsies dziedātāja Katrīna Paula Felsberga (soprāns), trompetists Jenss Emīls Holms (Jens Emil Holm) un ērģelniece Ilze Reine, ar kuru jau šodien tiksimies "Neatliekamajā sarunā".

Apstāties un ieklausīties sevī, apzināties mūžības jautājumus un aizlūgt par mieru pasaulē Lieldienu laikā aicina Latvijas Radio koris. Par Lielās Piektdienas mūziku un šī  laika izjūtu Kultūras rondo saruna ar Radio kora māksliniecisko vadītāju, diriģentu Sigvardu Kļavu. Ukrainas kamerorķestris "Kijivas solisti", sākoties karam viņu valstī, izmaina savu koncertprogrammu, atsakoties no krievu mūzikas piedāvājuma savā koncertturnejā. "Muziķi šobrīd ir viegli iespaidojami un ievainojami. Arī mūsu programma tika mainīta, nevis tāpēc, lai ieņemtu kādu pozu, bet iekšējā vajadzība radikāli mainās. Tas, ka sakrīt baznīcas kalendāra Ciešanu laiks ar visas pasaules un katra individa ciešanu laiku, tā ir nepieredzēta sajūta. Mēs esam reāli ciešanu laika un šausmu līdzdalībnieki. Līdz ar to tas, ko tu gribi un kā tu gribi dziedāt, impulss ir tiešs," vērtē Sigvards Kļava. "Mēs alkstam vairāk lūgties, atbildēt uz šo lielo kāpēc, alkstam biežāk skaitīt Tēvreizi. Tāpēc arī koncertā mēs lūgsimies gan ukrainiski, gan latviski, gan latīniski, jo arī valoda ir spēcīgs medijs." "Vai muzikai jābūt apolitiskai? Mūzikai neviens neko nevar izdarīt, bet jābūt godīgam pret savu sajūtu, muzikālo sajūtu, pilsonisko sajūtu. Jādara tas, kas ir jādara," atzīst Sigvards Kļava. Kančeli, Silvestrovs, Vasks un Dubra Lielajā Piektdienā – uz koncertu 15. aprīlī Rīgas Domā aicina Latvijas Radio koris. Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena, kad esam aicināti apstāties un ieklausīties sevī, apzināties mūžības jautājumus un aizlūgt par mieru pasaulē. Latvijas Radio kora Lielās Piektdienas koncerta programmas centrā skanēs Gijas Kančeli, Valentīna Silvestrova, Pētera Vaska, Riharda Dubras – mūslaiku dižgaru, miera un gaismas nesēju mūzikā skaņdarbi korim, saksofonu kvartetam un sitaminstrumentiem. Koncertā Rīgas Domā uzstāsies arī Rīgas Saksofonu kvartets un sitaminstrumentālists Ivo Krūskops.

Šī gada sākumā kamerorķestris „Kijivas solisti“ devās Eiropas koncertturnejā, līdz 24.februārī, atrodoties Itālijā, saņēma ziņu par Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Viss mainījās, karš bija sācies, mājās atgriezties vairs nevarēja. Sadarbojoties ar vadošajām Eiropas koncertorganizācijām, „Kijivas solistiem“ koncertturneja tika pagarināta uz nenoteiktu laiku. Latvijā viņi ieradušiessies Lieldienu laikā.  Par gaidāmajiem koncertiem saruna ar „Kijivas Solistu” māksliniecisko vadītāju Anatoliju Vasiļkovski un „Latvijas koncerti” valdes locekli Guntaru Ķirsi.  "Orķestris ir izcils. Ne velti viņu nosaukumā ir vārds solisti," atzīst Guntars Ķirsis. "Faktiski šis orķestris, ja paskatāmies uz viņu stāstu un uz viņu sasniegumiem beidzamajos gados, te varam redzēt milzīgo Ukrainas izrāvienu visās jomās, kas saistās ar tautsaimniecību un citām lietām, tajā skaitā ar mākslinieku izaugsmi, mākslinieku iziešanu pasaulē." Orķestris ir plaši koncertējis pasaulē un arī ieguvis dažādus apbalvojumus. "Tie tiešām ir 15 izcili mūziķi, katrs pats par sevi var būt solists un to mēs arī priekšnesumā dzirdēsim, viņi katrs spēlēs kādu solo epizodi. Mums būtu ļoti liels gods uzņemt šo orķestri arī parastā situācijā. Šobrīd, protams, viss ir savijies daudz citādi. Faktiski orķestris pilda tādu pašu misiju kā karavīrs savā vietā, aizstāvot Ukrainu, mūziķis dara to, ko vislabāk prot, spēlējot citiem, stāstot par savu zemi," uzskata Guntars Ķirsis. Orķestra mākslinieciskais vadītājs Anatolijs Vasiļkovskis atzīst, lai arī mūziķi ir noguruši, viņi saprot šīs pagarinātās koncertturnejas nepieciešamību un viņi turpina pievērst uzmanību, piesaistīt uzmanību Ukrainai un problēmām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas iebrukumu. "Esam izvēlējušies šādu ceļu – diplomātisku, kultūras, ar kultūras diplomātiju mēs cenšamies izstāstīt, kas notiek Ukrainā un veltām šos koncertus mieram, mūsu valstij un mūsu armijai, kas aizstāv Ukrainu," stāsta Anatolijs Vasiļkovskis. Viņš atzīst, ka visās valstīs, kur viesojas, jūt atbalstu. Ir patīkami un arī negaidīti, ka visi atbalsta. "Galvenais ir nebaidīties runāt par to, kas šobrīd notiek Ukrainā. Tas ir īsts karš. Par karu nav vidēja viedokļa, ir tikai melns un balts. Ja kāds negribs atbalstīt balto, viņš atbalsta melno. Noklusēšana par to, ka krievu karavīri šauj mierīgos iedzīvotājus, nesaprotot, kāpēc, pilnīgi sagraujot pilsētas, par to vajag runāt atklāti," pārliecināts Anatolijs Vasiļkovskis. "Kā jūs domājat, kāpēc daudzi Eiropas orķestri atteikušies no Krievijas māksliniekiem no krievu mūzikas? Eiropā jau tagad notiek informatīvais karš no Krievijas Federācijas puses, lai noskaņotu cilvēkus draudzīgāk pret sevi, un tajā pašā laikā viņi Ukrainā dara briesmīgas lietas, zvērīgas lietas. Lūk, par to ir atklāti jārunā. Un nevajag baidīties, tas ir galvenais šobrīd." Koncerti gaidāmi 18. aprīlī Dzintaru koncertzālē, 19. aprīlī Lielajā ģildē un 22. aprīlī koncertzālē "Cēsis". Koncerta programmā – ukraiņu komponistu Miroslava Skorika, Valentīna Silvestrova, Oleksandra Šimko skaņdarbi un ukraiņu tautas mūzika, kā arī Fēliksa Mendelszona un Nino Rotas skaņdarbi. Ukrainas nacionālais kamerorķestris "Kijivas solisti" apvieno atzītus un populārus mūziķus no visas Ukrainas, lielākā daļa no tiem ir nacionālu un starptautisku konkursu laureāti. Orķestrim ir ļoti svarīgi nest pasaulē mūsdienu ukraiņu komponistu skaņdarbus. Viņu programmās bieži dzirdami Miroslavs Skoriks, Jevgeņijs Stankovičs, Valentīns Silvestrovs un citi ukraiņu komponisti. Savās mājās kamerorķestris ir ieguvis "Nacionālā ansambļa" titulu, kā arī starptautiski atzītu komponistu popularizētāju reputāciju, jo tieši viņu izpildījumā Ukrainā pirmo reizi skanēja Bendžamina Britena, Džordža Palmera un Erki-Svena Tīra skaņdarbi.  

Par breviāriju (vai breviāru) katoliskās baznīcas praksē sauc garīdzniekiem paredzētu rokasgrāmatu, kurā ir iekļautas speciāli izmeklētas rakstvietas no Svētajiem Rakstiem, dziesmas un liturģiskās himnas. 1513. gadā Parīzē Rīgas diecēzes vajadzībām tiek iespiests pirmais un vienīgais Rīgas breviārijs. Specifisks sava ievada dēļ, kurā starp citiem Livonijas zemju notikumiem īpaši tiek izcelta kauja pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē 1502.gadā. Tās centrālais varonis ir pazīstamākais no Livonijas ordeņa mestriem – Valters fon Pletenbergs. Kāda vēl nozīmība ir nelielajam Rīgas breviāram? Šodienas stāsts iesākas 1502. gada septembrī, kad Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga vadītajam ap 5000 livoniešu lielajam karapulkam pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē pretim stājās ap 18 tūkstoš liels krievu karapulks, kuru cara Ivana III pārraudzījumā vadīja karavadonis Daniils Ščenija. Livonijas Konfederācijas apvienotais karaspēks, kurā bija mestra un Ordeņa landmaršala Johana fon der Brēles, saukta Plātera, un Rīgas arbibīskapa Mihaela Hildebranda vadītie jātnieki, latviešu un igauņu kājnieki ar savu taktisko un prasmīgo cīņu panāca uzvaru pār visai ievērojamo pārspēku. Diplomātiski izvairoties no turpmākajiem militārajiem konfliktiem ar krieviem, Pletenbergam līdz par 1558. Gadam izdevās nostiprināt mieru uz Livonijas austrumu robežas. Smoļinas kaujas pieminējums ir iekļauts ievadā 1535. gadā izdotajam Rīgas breviārijā, kurš ir mūsu šodienas epizodes galvenais varonis. Breviārijs ir katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kas satur izvilkumus no Svētajiem Rakstiem un baznīctēvu darbiem, izmeklētas, liturģiskajam gadam pielāgotas baznīcas dziesmas un himnas. Kā drīz vien noskaidrosim, tieši šī breviārija ievads ir viens no iemesliem, kas šo nelielo, kaut visai pabiezo grāmatiņu padara par unikālu artefaktu Latvijas un Eiropas grāmatniecības kontekstā. No, iespējams, pāris simtiem Rīgas breviārija eksemplāru ir saglabājies tikai viens. Dodamies to aplūkot uz Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku. Breviāriju Rīga diecēzes vajadzībām arhibīskaps Jaspers Linde pasūta grāmatiespiedējam Vilhelmam Korveram. Kaut arī Korvers vēlāk top par grāmatiespiešanas aizsācēju Antverpenē, pasūtījuma un tā izpildes laikā viņš ir darbojies Parīzē. Pētnieku vidū tas raisa jautājumus: kādēļ Linde ir pasūtījis iespiest grāmatu tieši Parīzes iespiedējam, ja visa centralizētā grāmatu iespiešana tolaik notika Lībekā? Uz šiem prātojumiem atbildes nav atrastas. Taču, saistībā ar Rīgas breviāriju ir pietiekami daudz zināmā, un tajā lūdzu dalīties vēsturniekus: Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un Reto grāmatu nodaļas vadītāju Aiju Taimiņu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Gustavu Strengu.  Rīgas breviārija ievadā pieminētā Smoļinas kauja, protams, nevarēja rasties uz līdzenas vietas. Tai bija nepieciešami ievērojami līdzekļi. Taču nu atstāsim mājīgās un klusās bibliotēkas telpas un kopā ar vēsturnieku Edgaru Plētienu iegriezīsimies Raunā. Tieši arhibīskapa, Rīgas breviārija pasūtītāja Jaspera Lindes valdīšanas laikā (no 1509. Līdz 1524. gadam) pils tika ievērojami paplašināta un, tika pie speciāla, bīskapam veltīta torņa, kuram deva nosaukumu „Garais Kaspars”. Pils lielajā svētku zālē bija uzgleznoti visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portreti ar nelielu epigrammu latīņu valodā katram no tiem. 1556. gadā pili izpostīja Livonijas ordeņa karaspēks, un jau vēlāk posta darbus turpināja krievu karaspēks Livonijas kara laikā. Līdztekus Raunas pils paplašināšanai Cēsu pilī notiek līdzīgas aktivitātes Valtera fon Pletenberga vadībā. „Svarīgo grāmatzīmi” kopā ar Aiju Taimiņu ievietojam Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, kurā 1535.gadā apglabāts Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. Vēstures avoti vēstī, ka viņš miris tieši dievkalpojuma laikā. Mūsu interese: atrast Pletenberga kapa plāksni, vai, drīzāk – to, kas no tās palicis pāri. Ko šodien esam uzzinājuši: 1513.gadā izdotā Rīgas breviārija ievadteksts Livonijā iedibina jaunus svētkus: Svētā Krusta paaugstināšanas dienu, par kuras atzīmēšanu Baznīca nolika 14. septembri. Šo svētku liturģiskā shēma ļoti stipri līdzinās Lieldienu liturģijai – pašam svarīgākajam kristiešu liturģiskā gada notikumam. Un par vienu no šīs liturģijas sastāvdaļām top Smoļinas kaujas pieminēšana.   Paraksti attēliem: Rīgas breviārijs Breviarium secundumritum et usum sancte rigensis ecclesie. 1513.  Divkrāsu iespiedums. Vienīgais zināmais eksemplārs. LUAB Grēkatlaides Kardināla Raimona Pero 1489. gadā izsludinātās grēku atlaides un 1504.- 1505. gada atlaižu izplatīšanas instrukcijas. B.v., b.i., 1489, 1504-1505. Grēku atlaides izsludinātas par labu cīņai pret turku un moskovītu iebrukumiem. Fragmenti un kļūdaini iespiedumi, izmantoti 15.gs. beigu un 16.gs. sākuma grāmatu iesējumos kā makulatūra. Papīrs. LUAB Pletenberga kapa plāksne Četrdesmit pirmā Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga kapakmens Cēsu Sv. Jāņabaznīcā. Johana Kristofa Broces zīmējums. 1771-1772. Rokraksts. LUAB Halberštadtes breviārijs Breviarium  secundumusum Halberstadensis ecclesiae. Norimberg: Pergaments, divkrāsuiespiedums. Iesējumam (Vācija, 19.gs. vidus) kā priekšlapas izmantotasdivas  9.gs. pergamenta manuskripta lapas ar romānikas stila miniatūrām. Grāmata nonākusi Latvijā pēc II Pasaules kara. LUAB.

Zumēšana. Šis vārds mums varētu saistīties ar bišu stropu vai arī nu jau kādu laiku arī ar Zoom platformu, kurā tiek pavadīts krietns mācību un darba krietns laiks. Taču šoreiz stāsts būs par cita veida zumēšanu, kas tiesa gan savu nosaukumu aizguvis gan no abām iepriekš minētajām. Stāsts būs par Latviešu valodas centra organizēto folkloras ciklu, vebināriem diasporas Latviešu skoliņu skolotājiem. Divi pasākumi zumēšanas ciklā jau aizvadīti, bet jau šīs nedēļas nogalē diasporas latvieši zumēšanā ieskandinās Jāņus Vidzemē. Pirmā "Zumēšana" virtuālajā vidē saslēdzot diasporas latviešus no aptuveni 40 pasaules valstīm notika Lieldienu laikā. Zumēšana ir interaktīvas tradicionālās kultūras nodarbības Latviešu diasporas skoliņu skolotajiem un citiem interesentiem, kuras vada divi spilgti tradicionālas kultūras pārstāvji, etnomuzikalogi un mūziķi – postfolkloras grupas "Rikši" dalībnieks Ēriks Zeps un folkloras kopas "Skandinieki" vadītāja Julgī Stalte. Zumēšanas projektā pavisam iecerēti deviņi tiešsaistes pasākumi, izejot cauri gadskārtu svētkiem no Lieldienām līdz pat Ziemassvētkiem. Šobrīd interesentiem ir iespēja piedzīvot vēl septiņas attālinātas kopā būšanas. Nākama Zumēšana jau pavisam drīz – 6. jūnijā, plkst. 15.00. pēcpusdienā – Jāņi Vidzemē. Šim un arī citiem tiešsaistes pasākumiem var pieslēgties uzmeklējot tos caur Facebook grupu „Zumēšana”. Tāpat pēcāk vebināru ieraksti pieejami arī mājas lapā www.maciunmacies.lv.

Rīta cēliens Raidījuma vadītājs: RML komanda “Labrīt! Vai esi jau pamodies? Laiks modināt prātu!” – ar šādiem vārdiem iesākas katrs raidījums “Rīta cēliens”, kurā kopā ar klausītājiem un studijas viesiem pārrunājam visdažādākās tēmas. Raibs, dinamisks un daudzveidīgs – tāds ir šis raidījums. Saruna ar Tiberiades brāļiem br. Jāni un br. Žilu, par Tiberiades kopienas dzīvi, lūgšanu, evaņgēlizāciju un lūgšanu "Gaismas ceļš", kuru lūdzamies Lieldienu laikā, katru darba dienu. pl. 12.00

Masu vakcinācijas process Latgalē. Vai pārāk centralizēts? Un kādi seciājumi pēc Lieldienu brīvdienās uzsāktā procesa masu vakcinēšanas centros Rēzeknē un Daugavpilī. Jāpiebilst ka mazākie 3.līmeņa vakcinēšanas centri Latgalē plānotie netiek. Sarunā piedalās "Rēzeknes slimnīcas" valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa, "Latgales medicīnas centra" valdes locekle Svetlana Losāne un vakcinācijas procesa koordinatore Daugavpilī Ilona Skrinda.  

Ir piektdiena, kad kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas aktualitātēm. Lieldienu brīvdienās darbojās masu vakcinēšanas centri, tomēr cerētos rezultātus nesagaidījām. Tikmēr joprojām nerima diskusijas ap Latvijas Televīzijas raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” žurnālistu pētījumu par antivielu veidošanos pēc vakcinācijas un Covid-19 izslimošanas. Tikmēr partijas cītīgi pošas uz pašvaldību vēlēšanām – šonedēļ beidzās kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš un konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu būs sīkstāka. Par ko nav jābrīnās, jo pašvaldību skaits pēc teritoriālās reformas būs krietni mazāks. Gribas pievērsties arī notikumiem Krievijā. Arvien palielinās satraukums par opozicionāra Alekseja Navaļnija veselību, kurš atrodas apcietinājumā un kura veselības stāvoklis arvien pasliktinās. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un portāla "TVnet" žurnālists Iļja Kozins.    

Ir piektdiena, kad kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas aktualitātēm. Lieldienu brīvdienās darbojās masu vakcinēšanas centri, tomēr cerētos rezultātus nesagaidījām. Tikmēr joprojām nerima diskusijas ap Latvijas Televīzijas raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” žurnālistu pētījumu par antivielu veidošanos pēc vakcinācijas un Covid-19 izslimošanas. Tikmēr partijas cītīgi pošas uz pašvaldību vēlēšanām – šonedēļ beidzās kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš un konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu būs sīkstāka. Par ko nav jābrīnās, jo pašvaldību skaits pēc teritoriālās reformas būs krietni mazāks. Gribas pievērsties arī notikumiem Krievijā. Arvien palielinās satraukums par opozicionāra Alekseja Navaļnija veselību, kurš atrodas apcietinājumā un kura veselības stāvoklis arvien pasliktinās. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un portāla "TVnet" žurnālists Iļja Kozins.    

Aizvadītajās Lieldienu brīvdienās pirmo reizi bija atvērti masu vakcinēšanas centri. Par masu vakcinešanas procesa organizāciju un tajā pieļautajām kļūdām Krustpunktā diskutē veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš, Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča, ģimenes ārsts Andris Baumanis un Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs.  

Aizvadītajās Lieldienu brīvdienās pirmo reizi bija atvērti masu vakcinēšanas centri. Par masu vakcinešanas procesa organizāciju un tajā pieļautajām kļūdām Krustpunktā diskutē veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš, Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča, ģimenes ārsts Andris Baumanis un Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs.  

Raidījumā “Šodienas Jautājums” ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P) runājām gan par vakcināciju pret Covid-19, gan par tempu, kādā tas notika aizvadītajās Lieldienu brīvdienās.

Stacija Raidījuma vadītājs: Kaspars Ezeriņš Galvenās tēmas: ceļojumi, mūzika, Izraēla, jautrība, jaunieši un slavēšana. Ceļojuma raidījums par misiju un slavēšanu – brīžiem nenopietns ar nopietnību savā nenopietnībā. Reizēm dzīvā mūzika. Un viss Dievam par godu!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

**Lieldienu svētdiena** *Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: "Viņi To Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi To nolikuši." Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa. Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka Viņam vajag uzcelties no miroņiem. /Jņ 20:1-9/* Ikreiz, kad mēs nonākam tēvišķības pildīšanās situācijā, mums vienmēr jāatceras, ka tas nekad nav īpašumtiesību piepildījums, bet gan “zīme”, kādam cildenam tēvam. Savā ziņā mēs visi vienmēr esam Jāzepa pozīcijā: mēs esam viena debesu Tēva ēna, kurš “liek Savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem” (Mt 5:45); tā ir ēna, kas seko Dēlam. Pirms Lieldienu rīta piedzīvojām daudzus dramatiskus notikumus. Šķiet mācekļu dzīve ir apstājusies. Viss ir apglabāts līdz ar Jēzu. Tomēr seko rīts, ko raksturo pārsteiguma pilna steiga. Marija Magdalēna atklāj rīta agrumā, ka kaps ir tukšs. Arī Jānis un Pēteris steidzas uz kapu. Iespējams viņus mudina ziņkārība, iespējams viņi atcerās Jēzus pravietojumu, ka Viņš augšāmcelsies. Pārdomājot šo evaņģēlija fragmentu varam jautāt: cik nopietni ticam Jēzus augšāmcelšanai? Viņš mira un augšāmcēlās mūsu dēļ, lai arī mēs varētu augšāmcelties. Vienmēr raudzīsimies uz augšāmcelšanos, ka ar nāvi nekas nebeidzas. Vienmēr seko augšāmcelšanās. ***Jautājumi pārdomām:*** * Vai tiešām Jēzus ir augšāmcēlies? Cik es nopietni ticu, ka Jēzus ir augšāmcēlies? Vai šiem notikumiem ir ietekme uz manu dzīvi? Vai šie notikumi man dāvā prieku? Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis **Bīskaps Viktors Stulpins**.

Kristus augšāmcelšanās svētku Vigīlijas Svētā Mise no Svētā Pētera bazilikas, svinēs pāvests Francisks. (tiešraide no Vatikāna ar tulkojumu latv.val.)

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

#5BREINUMI pievēršas karjeras un dzīves ceļa izvēlei IEPAZĪSTIES: #5breinumi raidījuma pirmais viesis – katoļu priesteris, kuru ikdienā var satikt Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas draudzē – Rodions Doļa, kas ir dzimis Rēzeknē, bet savu bērnību un pusaudža gadus ir aizvadījis austrumsibīrijā. Raidījumā ar Rodionu runājam par viņa dzīves aicinājumu būt par priesteri. Rodions atklāj, ko darīja, lai šo mērķi sasniegtu, kāda ir priesteru ikdiena un kas ir tie “neradzamie” darbi, kas ir ārpus dievkalpojumiem. Ar Radionu runājam arī par to, kāpēc aicinājums kalpot Dievam ir līdzvērtīgs jebkurai citai profesijai, kā arī lauzīsim dažus stereotipus. Brīvā un draudzīgā atmosfērā ar Rodionu tiekas Daiga Laizāne un Līna Lontone!  *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Ralfs Bilinskis uzrunā jauniešus par Lieldienu tradīcijām un to, kā notiek gatavošanās svētkiem šogad viņu ģimenēs.  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Sintija Augustova aicina aizpildīt testu par karjeras izvēli, lai izprast to, vai cilvēka profesionālās gaitas atbilst personīgajām interesēm un prasmēm. Lai varētu veikt jebkāda veida secinājumus par testu patiesību, eksperimentā piedalās #5brienumi veidotāji. *** Rubrikā "Kas te nūteik?" Sandis Proms ieskandinās Lieldienu sajūtu ar personīgo stāstu par to, kā tad Lieldienas tiek svinētas viņa mājās – Daugavpils novada, Višķu pagastā! Brīnāmies kopā 2.0 versijā!        

#5BREINUMI pievēršas karjeras un dzīves ceļa izvēlei IEPAZĪSTIES: #5breinumi raidījuma pirmais viesis – katoļu priesteris, kuru ikdienā var satikt Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas draudzē – Rodions Doļa, kas ir dzimis Rēzeknē, bet savu bērnību un pusaudža gadus ir aizvadījis austrumsibīrijā. Raidījumā ar Rodionu runājam par viņa dzīves aicinājumu būt par priesteri. Rodions atklāj, ko darīja, lai šo mērķi sasniegtu, kāda ir priesteru ikdiena un kas ir tie “neradzamie” darbi, kas ir ārpus dievkalpojumiem. Ar Radionu runājam arī par to, kāpēc aicinājums kalpot Dievam ir līdzvērtīgs jebkurai citai profesijai, kā arī lauzīsim dažus stereotipus. Brīvā un draudzīgā atmosfērā ar Rodionu tiekas Daiga Laizāne un Līna Lontone!  *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Ralfs Bilinskis uzrunā jauniešus par Lieldienu tradīcijām un to, kā notiek gatavošanās svētkiem šogad viņu ģimenēs.  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Sintija Augustova aicina aizpildīt testu par karjeras izvēli, lai izprast to, vai cilvēka profesionālās gaitas atbilst personīgajām interesēm un prasmēm. Lai varētu veikt jebkāda veida secinājumus par testu patiesību, eksperimentā piedalās #5brienumi veidotāji. *** Rubrikā "Kas te nūteik?" Sandis Proms ieskandinās Lieldienu sajūtu ar personīgo stāstu par to, kā tad Lieldienas tiek svinētas viņa mājās – Daugavpils novada, Višķu pagastā! Brīnāmies kopā 2.0 versijā!        

Lai pieskaņotos Lieldienu noskaņojumam aicinājām ar saviem kino ieteikumiem dalīties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju un savulaik arī kinoamatieri Austri Juri Rāviņu.  Mācītājs Austris Juris Rāviņš Krimuldas draudzē kalpo jau 27 gadus, taču mūsu ceļi krustojās Rīgas svētās Trīsvienības draudzē, kurā arīdzan Austris savulaik kalpoja. Viņa rīkotajos kino vakaros tika skatīta kāda filma, kurai saistība ar kristietību vai ticību nebija izķširošā nozīme. Svarīgas bija pēcseansa sarunas un pārspriedumi draudzes locekļu vidū. Tā kā Austris jaunības dienās aizrāvās ar kinoamatierismu, viņa zināšanas un iekrātā filmu bagāža ir visai ievērojama. Kā kino mūzai izdevās uzrunāt mācītāju, lai radusies draudzība turpinātos visa mūža garumā, stāsta Austris Juris Rāviņš. Četru sēriju mākslas filma “Jēzus no Nācaretes” var lepoties ar žilbinošu aktieru ansambli: Jēzus lomā – Roberts Pauels, Nikodēmu attēlo sers Lorenss Olivjē, citās lomās – Klaudija Kardināle, Entonijs Kvinns, Pīters Ustinovs un citas septiņdesmito gadu nogales ekrāna zvaigznes. Salīdzināšanas labad varat noskatīties šīs filmas pirmo variantu, kuru režisors Maikls Kertics uzņēma 1955. gadā – šajā versijā titullomās darbojas Hamfrijs Bogarts, Aldo Rejs un jau iepriekš pieminētais Pīters Ustinovs. Komēdiju var noskatīties Google Play kino nomā. Iespaidīgo uzvedumu “Jēzus” 2019. gadā pimizrādīja apvienība “Sight and Sound Theatre”, kas ir ģimenes uzņēmums, kurš ir sapulcinājis ap 650 cilvēku lielu komandu un kurš specializējas uz Bībeles stāstu iestudējumiem. Kompānijai ir ne mazāk iespaidīgi skatuves iestudējumi, kuri stāsta gan par Noasa, gan Mozus dzīvi. Gan tos, gan arī stāstu par Jēzu no Nācaretes iespējams noskatīties vietnē Amazon Prime.

Tuvojoties Lieldienu brīvdienām, esam apzinājuši dažus notikumus, kas varētu palīdzēt atsvaidzināt mūsu ikdienas dzīvi, ļaujoties, piemēram, Arvo Perta skaņu pasaulei, iedvesmojoties no pastaigas Lūznavas muižā vai ļaujoties Klausītavas lasījumiem Āgenskalnā. 2. aprīlī plkst. 21 Rīgas Sv. Pētera baznīcā uzstāsies Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un kamerorķestris Simfonietta Rīga. Izskanēs divi monumentāli mūslaiku muzikālie audekli - Arvo Perta "Ādama žēlabas" un Džeimsa Makmilana kantāte "Septiņi pēdējie vārdi pie krusta". Par koncertu stāsta diriģents Māris Sirmais Koncertprogramma "Mūzika klusumā" izskanēs 2. aprīlī plkst. 12 tiešraidē no VEF Kultūras pils. Stāsta vokālās grupas "Putni" vadītāja Antra Dreģe. Bet sestdien un svētdien, 3. un 4. aprīlī,  Latvijas Nacionālā bibliotēka virtuāli pārcelsies uz Āgenskalna tirgu, kura laukumu jau trešo reizi pieskandinās Gaismas pils darbinieku balsis, kas īpaši veidotā skaņu ierakstā visas dienas garumā priecēs tirgus apmeklētājus ar stāstiem par Lieldienu rotaļām, receptēm, ticējumiem un paražām. Skanēs arī dziesmas. Ja tirgu šajā nedēļas nogalē nav plānots apmeklēt, tad ierakstu var ērti klausīties arī mājās – piemēram, krāsojot olas vai klājot svētku galdu. Tas dzirdams Nacionālās bibliotēkas podkāstā jeb raidierakstā “Klausītava” dažādās interneta vietnēs. Savukārt, ka Lieldienās nonāksiet Lūznavas muižā, iespējams, jau parkā dzirdēsiet mūziku, kas skanēs no muižas Sarkanās zāles. 4. aprīlī plkst. 15 Lūznavas muiža ielūdz uz kamermūzikas koncertu mājas muzicēšanas atmosfērā – koncertprogrammu “Sonātes flautai un klavesīnam” sagatavojusi klavesīniste Ieva Saliete un flautiste Maija Kļaviņa. Koncerts bezmaksas tiešraidē būs skatāms muižas profilā sociālajā tīklā “Facebook” un reizē turpat no Sarkanās zāles dzirdams arī muižas parka apmeklētājiem. Par idejām, kā saturīgi un aizraujoši pavadīt laiku muižā vaicājam tas pārvaldniecei Ivetai Balčūnei.  

“Sajust grūvu” - Lieldienu laikā aicina komponists un sitaminstrumentālists Andris Buiķis (attēlā) un vokāliste Aija Vītoliņa. Par īpaši gatavoto programmu Latvijas Radio bigbendam stāsta mūziķi. Koncertu varēs noskatīties kanālā ReTV 3.aprīlī plkst 22.

Otrajās Lieldienās, 5. aprīlī, plkst. 19.00 televīzijas kanālā “ReTV” būs skatāms Rīgas kamerkora “Ave Sol” Lieldienu koncerts Rīgas Domā “Augšāmcelšanās”. Sazināmies ar kora diriģentu Andri Veismani.

**Gavēņa 35. diena** *Bet Jēzus sešas dienas pirms Pashā nogāja uz Betāniju, kur bija Lācars, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem. Tur tie Viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda. Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?" Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas. Tad Jēzus sacīja: "Laid viņu, to viņa manai bēru dienai ir pataupījusi! Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet Es neesmu vienumēr." Tad liels pulks jūdu dabūja zināt, ka Viņš ir tur, un atnāca ne vien Jēzus dēļ, bet arī lai Lācaru redzētu, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem. Bet augstie priesteri nolēma nokaut arī Lācaru, jo viņa dēļ daudz jūdu nogāja un ticēja Jēzum. /Jņ 12:1-11/* Neviens nedzimst par tēvu, bet par tēvu kļūst. Un viņš par tādu kļūst ne tikai tāpēc, ka rada bērnu, bet tāpēc, ka par to atbildīgi rūpējas. Katru reizi, kad kāds uzņemas atbildību par cita dzīvi, viņš savā ziņā pilda tēva pienākumus Arvien viarāk tuvojamies Lieldienu noslēpuma kulminācijai - Jēzus ciešanām, nāvei un augšāmcelšanai. Jēzus pavada laika Betānijā, kur Viņu gaida un uzņem ar prieku. Jēzus tur bieži uzturējās ejot uz vai nākot no Jeruzalemes. Šī vieta ir svarīgs izejas punkts. Lūkas par Betāniju runā arī kā par Jēzus Debesīs kāpšanas vietu. Betānija ir arī vieta, kur dzīvo Jēzus draugi Marta, Marija un Lācars, kuru Jēzus pamodināja no nāves. Šeit Jēzus no jauna apliecina savu drīzo aiziešanu un atklāti runā par savu nāvi. Marija, svaidot Jēzu ar eļļu, pauž savu ticību un mīlestību. Marija no sirds mīl Jēzu un pauž savu pateicību. Arī mēs vēršamies pie Jēzus ar mīlestību un pateicību. Marija ir piemērs mums mīlēt un pateikties Jēzum. ***Jautājumi pārdomām:*** * Kā es paužu savu mīlestību pret Jēzu? Ar kādu žestu es varu paust savu pateicību Viņam? Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis **bīskaps Andris Kravalis**.

Šoreiz raidījumā saruna par to, kas tad īsti ir globālais latvietis. Līdz šim mūsu skats vērsts uz latviešiem, kas, jebkur pasaulē atrodoties, sevi sauc par latviešiem, bet šodien saruna ar cilvēkiem, kuri tiklab arī var sevi saukt par globāliem latviešiem, viņi šobrīd par savām mājām sauc Latviju. Kā savu dzīvi Latvijā vērtē līdzcilvēki, kuri Latviju šobrīd ir izvēlējušies par savām mājām? Lieldienu laikā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar Gabrielu Pinedu Barrientos no Hondurasas, kura Latvijā dzīvo piecus gadus un ir mārketinga projektu vadītāja, un Latvijas Universitātes pētnieku Manuelu Fernandezu no Spānijas, kurš Latvijā dzīvo jau 17 gadus. Sarunā piedalās arī Gabrielas vīrs Oskars Krēsliņš.  

Grupas izstāde “Nervozā gara faktūra”, kura 3.septembra vakarā atklāsa laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” ir veltījums nemiera garam franču filozofa Mišela Fuko nodēvētajā “postoptiskajā” laikmetā. Šis gars, lai arī lielā mērā ietver nostalģiju pēc pirmstehnoloģiju ēras, arvien vairāk izpaužas kā noteiktas uzvedības modelis, kādu indivīds izspēlē uz šodienas realitātes fona. Kā tas risināts jaunās izstādes kontekstā? Grupas izstādes “Nervozā gara faktūra” strāvojums ir kluss, bet nepiekāpīgs. Ir skaidrs tikai tas, ka nekas nav skaidrs – nepārliecinātības un pārmaiņu mehānismi ir ierasta mākslas interešu un vajadzību sastāvdaļa, bet šoreiz kā neatņemams fons ir globālā nedrošība, kurai var pieskaitīt gan Covid-19, gan politisko saasinājumu radītos satricinājumus. Nozīmīgs izstādes tēmas balstījums ir Voldemārs Matvejs – mākslinieks un mākslas zinātnieks, autors pirmajam krievu avangarda mākslinieku manifestam, kura virsraksts bija "Krievu secesija". Matvejs daudz nodarbojās ar primitīvās mākslas pētījumiem, no 1907.-1914. gadam daudz ceļoja, pētīdams etnogrāfiju; vēlāk pētījumu rezultātu apkopoja darbos "Lieldienu salas māksla" un "Nēģeru māksla". Nodzīvodams tikai 36 gadus, Voldemārs Matvejs ir atstājis spilgtu kultūras mantojuma ieloci mūsu kopīgajā vēsturē, un daļa no viņa savāktajiem pētījumiem ir arī ekspozīcijas sastāvdaļa. Ar izstādes ieceri iepazīstina tās kuratore un laikmetīgās mākslas centra “kim?” vadītāja Zane Onckule. Britu mākslinieka Merlina Kārpentera klātbūtne izstādē šobrīd iespējama tikai attālināti, ar viņam norīkotās asistentes Amandas Ziemeles palīdzību. Amandas vārds jau agrāk ir izskanējis “Kultūras Rondo” mākslas apskatos, un šobrīd māksliniece gatavojas grupas izstādei Lodzas Laikmetīgās mākslas centrā. Taču “kim?” izstādes kontekstā viņas uzdevums bijis salīdzinoši vienkāršs – sagatavot audeklus Merlina Kārpentera veidotajai ekspozīcijas daļai. Mākslinieks, kurš par savu pseidonīmu izmanto ciparu rindu 0.0.01.0.0 ir izmantojis iespēju realizēt to, par ko reiz samaksājis administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto summu. Viņa metode ir nepārtrauktas rokas un ķermeņa kustības jeb “graffitti fitness”  un tā veidotie sienu gleznojumi. Vai šis gadījums jaunajam autoram ir kalpojusi kā simboliska paraugstunda, ka personīgās un idealizētās ieceres mēdz kapitulēt skarbās ikdienas realitātes priekšā, tādējādi veidojot divu pasauļu sadursmi? Māksliniece Elza Sīle turpina sevis attīstīto mentālo attēlu metodi. Proti, viņa cenšas atveidot prāta kontrukciju darbību vizuālā veidā, izmantojot automātiskas, uz mirklīgiem un spontāniem impulsiem balstītas kustības, kuras no sākotnējas nejaušības pāriet apzinātā formveidē. Šīs izstādes kontekstā par pamata materiālu Elza ir izvēlējusies alumīniju. Grupas izstāde“Nervozā gara faktūra” laikmetīgajā mākslas centrā “kim?” skatāma līdz 1.novembrim.

Lieldienu speciālizlaidums!! Annija, Mārtiņš un Roberts liks jums sagrābt jūsu follija cepurītes! Mūsuprāt, iespējams, sūdīgākā Eitanāzijas epizode, līdz šim. https://www.instagram.com/eitanazija/ Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/

Tā kā ieteikums nedoties ārpus mājas, netikties ar cilvēkiem attiecas arī uz žurnālistiem, raidījumā Augstāk par zemi laikā, kad valstī pandēmijas dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis, skan "Mājās sēdētāja dienasgrāmata": raidījuma autores dokumentēta cilvēciskā reakcija uz vēl nepiedzīvoto situāciju. Kādas mūsu sabiedrības vērtības, bailes un rakstura iezīmes atklājās ārkārtas situācijā? Vai cilvēces uzkrātā kultūras bagāža var piedāvāt derīgu pieredzi? Tagad man jāatzīstas, ka pirmās divas nedēļas savu Mājās sēdētāja dienasgrāmatu rakstīju ar lielu baudu, laikam bija sakrājusies kāda vajadzība pēc nesteidzīga monologa, ko pandēmijas laiks neviļus bija padarījis īstenojamu. Taču pagājušajā nedēļā pamanīju, ka vārdu straumes, kas caur mani traucās, izsīkušas, un nevaru vairs atrast sevī pareizo sajūtu, ko es vēlos uzrakstīt. Krievu filozofs Aleksandrs Pjatigorskis “Kādas šķērsielas filozofijā” ierakstīja tā uzreiz grūti uztveramu atziņu, ka dzīve un filozofija nenotiek vienlaikus – vai nu dzīvo vai filozofē. Esmu prātojusi par šo izteiku dažādās dzīves situācijās, un pamazām uz sevis pārbaudījusi, ka tik tiešām ir kāda nobīde laikā – starp sajūtām, domu impulsiem, un to aprakstīšanu. Paradokss, bet kad tavā dzīvē notikumu ir visvairāk, dienasgrāmatas lappuses stāv tukšas.Rakstīšana lielākoties notiek kā post scriptum jeb epiloga situācijā. Pēdējās nedēļas, pie kam kolektīvi, esam dzīvojuši pāri savu emocionālo iespēju robežām. Pašķirot atpakaļ kaut vai šīs pašas dienasgrāmatas lappuses, var konstatēt, cik krasi mainījušies noskaņojumi. Panika. Bailes no nāves. Skepse. Solidaritātes triumfs. Jauno tehnoloģiju slavas dziesma. Agresija. Neziņa. Gaidīšana. Pērkot griķus un tualetes papīru, mēs gatavojāmies tam, ko zinām. Zinām, ka veikali var būt tukši. Ka valdība var nedarboties mūsu labā, pametot daļu sabiedrības bezizejas situācijā. Nevienas no šīm bažām nav piepildījušās: veikali pilni, valdības darba vērtējums sabiedrības acīs tikai audzis, slimnīcas tiek galā ar pacientiem, skolēniem pavasarī būs eksāmeni. Un tomēr, visas maņas ir saasinātas, nezināmā gaidās. Gan ziņu aprite, gan manis pašas iekšējā sajūta ir kā laikmetīgās mūzikas darbs, kurā harmonija vai galvenā tēma tik viegli nedodas rokā. Tas, kas šobrīd notiek, tā ir tā dzīve, par kuru ieminējās Pjatigorskis. Pamostoties no miega vai slimības, cilvēks brīnās apkārt un sāk ar sevis noorietēšanu telpā un laikā, iekšējās pieredzes inspicēšanu, un šobrīd, šķiet, teju katrs pieraksta nebijušas pieredzes raisītās sajūtas. Taču jo centīgāk es pierakstu redzēto, jo ciešāk skaidrs man kļūst, ka ar empīrisku vērojumu vien neko saprast neizdosies. Un nekā cita jau nav, jāvēršas vien pie tiem pašiem tekstiem, kamēr nav radīti jauni, jāmeklē pagātnē. Reizēm arī ar faktiem un apgalvojuma teikumiem nepietiek, un tad talkā nāk teātris vai rituāls. Lieldienu gaidu nedēļa arī būvēta kā ceļš, kas jānoiet, lai piedzīvotu atdzimšanu. Tāpēc šīs nedēļas – ceturtā – ārkārtas laika dienasgrāmata nebūs vairs hronoloģisks notikumu pieraksts, bet patapinās Lieldienu pilnmēness nedēļas dienu simbolisko jēgu.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 20.nodaļas Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: "Viņi To Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi To nolikuši. Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa. Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka Viņam vajag uzcelties no miroņiem. Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās. (..) Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: "Miers ar jums!" Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu."

Imperfekt piektdienā Integrālās attīstības institūta pasniedzējs, Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs. Par krīzēm un to, cik svarīgi būt atbalstošam. Par to, kāpēc prāts un zināšanas bez emociju pieslēgšanas nedod cerēto rezultātu. Par to, cik svarīgi uzdrīkstēties būt pašam un vēl citām mums katram būtiskām lietām. Protams, arī par Lieldienu vēsti.

Ko zinām un nezinām par Lieldienu nozīmi un Lieldienu svinēšanas tradīcijām viduslaikos. Kādas tradīcijas dominēja Lieldienu svinēšanas rituālos un kāda kopumā bija Lieldienu nozīme viduslaikos, skaidro Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns. 

Draugs, šeit raksta priesteris Rodions, šo audiokomentāru autors,paldies, ka klausījies šos audiokomentārus, man ir prieks, ja Dieva Vārds tevi ir stiprinājis!Lieldienu laiks ir noslēdzies, ir sākušās vasaras brīvdienas (personīgi es vēl visu jūniju kārtošu eksāmenus). Tagad es uz kādu brīdi atvados no Tevis: regulārie komentāri netiks veidoti, tomēr ik pa laikam apsolu veidot raidījumus par dažādām Bībeles tēmām -lai nepalaistu garām to iznākšu, aicinu Tevi pierakstīties šim kanālam savā viedtālrunī:ja esi iphone lietotājs, tu vari to izdarīt Podcast lietotnē spiežot uz saites https://apple.co/2WuwJ1S ja tev ir android - lejuplādējot lietotni Spreaker Podcast Radio https://bit.ly/2YK0nSKUz sadzirdēšanos drīzumā!

Lieldienu 7. svētdienas Sv. Mises lasījumu komentārs.

Lieldienu 6. svētdienas Sv. Mises lasījumu komentārs.

Apd 14,21-27: Apustuļi stiprinā ticībā mācekļus;Atkl 21,1-5: Jaunajā Jeruzalemē Dievs noslaucīs ikvienu asaru;Jņ 13,31-35: Kristus pēc Jūdasa aiziešanas dod saviem mācekļiem jaunu mīlestības bausli.

Komentārs lasījumiem:Apd 13, 14.43-52 (vajāšanu sākums Antiohijā);Atkl 7, 9.14b-17 (liels pulks Jēra priekšā);Jņ 10, 27-30 (Kristus Labais gans).

Liturģisko lasījumu komentārs

Svēto Rakstu lasījumu komentārs

Eiroparlamenta vēlēšanas Vairs tikai mēnesis mūs šķir no 25. maija, kad Eiropas Savienības balsstiesīgie pilsoņi tiek gaidīti pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu pēc skaita devīto Eiropas Parlamentu. Pie tam joprojām nav gluži skaidrs, vai vēlēšanas notiks 27 vai 28 dalībvalstīs, un vai, attiecīgi, potenciālo vēlētāju būs aptuveni 512 miljoni vai par kādiem 45 miljoniem mazāk. Šādu bezprecedenta intrigu šā gada Eiroparlamenta vēlēšanām ir sagādājis iestrēgušais Breksita process, ciktāl joprojām pastāv teorētiska iespēja, ka atlikušā mēneša laikā Lielbritānija akceptēs pagājušā gada novembrī panākto izstāšanās līgumu un pametīs savienību. Tomēr pēc pēdējās izstāšanās termiņa atlikšanas daudzkārt ticamāka ir iespēja, ka maija trešajā dekādē Apvienotā Karaliste joprojām būs Eiropas Savienības dalībvalsts, piedalīsies vēlēšanās, un līdz ar to nenotiks arī plānotā Eiroparlamenta deputātu skaita samazināšana un mandātu pārdale starp dalībvalstīm. Kā britu vēlētāji varētu uzvesties šajās vēlēšanās, kuras daži jau nodēvējuši par „maigo referendumu par palikšanu savienībā”? Ir skaidrs, ka nekas labs negaida britu konservatīvos, kuri likuši vilties striktā breksita piekritējiem. Šo toriju elektorāta daļu ir izredzes pārņemt Naidžela Farāža šā gada janvārī nodibinātajai Breksita partijai. Salīdzinoši lielākas cerības uz panākumiem liek Leiboristu partija, kuras līderi atbalsta maigāku breksita versiju. Tiek pat lēsts, ka leiboristu panākumi varētu mainīt spēku samēru Eiroparlamentā starp divām spēcīgākajām frakcijām – labēji centrisko Eiropas Tautas partiju grupu un kreisi centrisko Sociālistu un demokrātu progresīvo aliansi. Lielbritānijas vēlēšanu perspektīvas iekļaujas dziļākā un jau vairākus gadus aktuālā intrigā: kā mainīsies spēku samēri starp populistiskajām, t.sk. eiroskeptiskajām un proeiropeiskajām partijām. 8. sasaukuma Eiroparlamentā populistu īpatsvars tika lēsts uz apmēram 150 deputātiem jeb 20%. Ir diezgan skaidrs, ka nākamajā sasaukumā šādas ievirzes parlamenta locekļu būs vairāk, ciktāl tādām partijām kā „Alternatīva Vācijai”, Itālijas „Pieczvaigžņu kustība” un „Ziemeļu līga”, Austrijas Brīvības partija starplaikā izdevies nozīmīgi palielināt savu ietekmi nacionālā līmenī. Nav izslēgts, ka šajā nometnē varētu pāriet arī tādi līdz šim mērenākiem blokiem piederīgi spēki kā Ungārijā valdošā "Fidezs" un Polijā valdošā „Likums un taisnīgums”. Izskan pat viedokļi, ka eiroskeptiķu un populistu bloks varētu kļūt par lielāko Eiroparlamentā un radikāli mainīt savienības politiskos pamatus. Atsevišķu šīs ievirzes partiju arsenālā ir tādas radikālas idejas kā Eiropas Komisijas likvidācija, atteikšanās no vienotās valūtas eiro, ekonomiski vājāko dalībvalstu izslēgšana no savienības u.c. Tomēr starp šīm partijām ir arī gana daudz idejisku un taktisku pretišķību, tāpēc tiek apšaubīta to spēja izveidot vienotu Eiroparlamenta bloku. Lieldienu terorakti Šrilankā Šrilanka, kas savu neatkarību no Britu impērijas ieguva 1948. gadā, nesenā pagātnē ir piedzīvojusi asiņainus iekšējus konfliktus. Smagākais no tiem bija 26 gadus ilgušais pilsoņu karš, kurā salas ziemeļu un austrumu provincēs dominējošās tamilu minoritātes militārā kustība „Tamililamas atbrīvošanas tīģeri” cīnījās par suverēnas tamilu valsts izveidi. 2009. gadā karš noslēdzās ar valdības spēku uzvaru. Islāma terorisms līdz šim Šrilanku bija skāris samērā nenozīmīgi, tāpēc Lieldienu svētdienā notikušās sešas eksplozijas, kurās nepārprotami bija saskatāmi radikālā islāma motīvi, šokēja kā vietējo, tā starptautisko sabiedrību. Terora akti bija vērsti pret katoļu dievnamu un trīs viesnīcām galvaspilsētā Kolombo, kā arī vēl diviem katoļu dievnamiem citās pilsētās. Sprādzienos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 350 cilvēku, vairāk nekā 500 guvuši ievainojumus. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmusies vietējā džihādistu grupa „Nacionālā monoteisma organizācija”, un savu līdzdalību apliecinājis arī starptautiskais terorisma tīkls "Daīš" jeb "Islāma valsts". Teroraktu vēriens un organizācijas līmenis liek domāt, ka šī shēma – vietējā marginālā grupa kā izpildītājs un "Daīš" kā iedvesmotājs un organizētājs – ir visai ticama. Kā izsakās mediju resursa Bloomberg analītiķis Džeimss Stavridis, Lieldienu uzbrukums Šrilankā iezīmē jaunu – trešās paaudzes terorisma ēru. Otrās paaudzes reģionālās teroristu organizācijas – tādas kā Al-Qaeda un Boko Haram – ir nomainījis trešās paaudzes fenomens: „Islāma valsts" – globāli izplatīta, ļoti asinskāra, finansiāli jaudīga, augsti inovatīva organizācija. Kamēr Rietumi spējuši nomākt tās teritoriālo ekspansiju, efektīvi izspiežot to no ģeogrāfiskā kalifāta Irākā un Sīrijā, tā ir mutējusi par globālajā tīmeklī bāzētu organizāciju, kas turpina veikt komplicētus uzbrukumus un iedibināt šūniņas visā pasaulē.” Jaunais Ukrainas prezidents Zeļenskis Tas, ko vēl gluži nesen ļoti daudzi uzskatīja par neiespējamu, ir noticis – pērnajā svētdienā notikušajā Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā spīdošu uzvaru svinēja Volodimirs Zeļenskis, 41 gadu vecs aktieris, scenārists un producents, kurš līdz pat pagājušā gada beigām politikā darbojies visai margināli. Viņa pārstāvētā partija „Tautas kalps” (sākotnēji dēvēta par „Izšķirīgo pārmaiņu partiju”) Ukrainas politisko spēku reitingos parādījās 2017. gada sākumā, šī gada februārī kļūstot par populārāko ar 25%. Partijas tagadējais nosaukums patapināts no Zeļenska iecerētā un producētā komiskā teleseriāla, kurā viņš spēlējis arī galveno lomu – vēstures skolotāju Goloborodjko, kurš „kā uz burvja mājienu” kļūst par valsts prezidentu. Tagad šī populisma pasaciņa īstenojusies dzīvē. Pie tam kā jaunizceptā prezidenta, tā viņa partijas politiskā programma joprojām ir izplūdusi un vāji komunicēta. Zeļenska līdzšinējā darbība un izteikumi vedina domāt, ka Ukrainas ārpolitikai kardinālajā Krievijas agresijas un Krimas aneksijas jautājumā viņš neplāno radikālu kursa maiņu, respektīvi – piekāpšanos apmaiņā pret mieru. Katrā ziņā Krievija pēdējās nedēļās spērusi vairākus soļus mazākās kaimiņvalsts ietekmēšanai: aizliegts naftas produktu eksports uz Ukrainu, ar 1. jūniju tiks aizliegts arī ogļu eksports, būtiski paplašināti ierobežojumi Ukrainas ražojumu importam Krievijā, atvieglota separātisko Doņeckas un Luhanskas pašpasludināto „republiku” iedzīvotāju pāriešana Krievijas pilsonībā.

Svētrīts. Lieldienu rītā studijā Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Lasījums no Marka evaņģēlija 16.nodaļas Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: "Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?" Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels. Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās.  Viņš tām sacīja: "Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis."

Vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram izdosies īstenot teritoriālo reformu? Pamazām, bet tai briest ļoti nopietna pretestība. Tas ir viens no tematiem sarunai šodien „Krustpunktā”. Sarunā arī par NEPLP cīkstēšanos ar Saeimu - par neveiksmīgi īstenoto LTV valdes konkursu, par Latvijas Radio uzsākto cīņu par paliatīvās aprūpes pieejamību Latvijā. Savukārt pasaules mediju uzmanību šonedēļ pievērsa negaidītā ugunsnelaime Parīzes Dievmātes katedrālē. Studijā notikumus kopā ar raidījuma vadītājiem  komentē žurnālisti Madara Fridrihsone (LR Ziņu dienests), Sallija Benfelde un Māris Zanders.

Aprit simts gadi kopš noslēdzās Pirmais pasaules karš. Tas bija karš, kurš prasīja vairāku desmitu miljonu cilvēku dzīvības un, lai arī tas bija karš, kuram vajadzēja izbeigt visus karus un kura sākums bija tik pompozs un teju vai uzlūkots par aizraujošu nodarbi, beigās tas sagrāva Eiropu. Vienlaikus līdzās kara iznīcībai un postam, radās valstis, kurām šodien ir savas robežas, galvaspilsētas, valoda, kultūra un vēsturiskā apziņa kā suverēnām, neatkarīgām valstīm. 1918. gads ir bijis liktenīgs vairākām Eiropas valstīm, kuras šogad atzīmē savas valsts dibināšanas simtgadi. To starpā ir gan Baltijas valstis, gan Somija, gan Čehija un Polija. Kādi bija priekšnoteikumi jaunu valstu dzimšanai tā laika Eiropā un kāda bija politiskā un sociālā situācija Eiropā pēc Pirmā pasaules kara, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirmais pasaules karš mainīja medicīnas nozari Viņa izgatavotas Lieldienu olas izsolēs pārdeva par miljoniem, taču, sākoties Pirmajam pasaules karam, izsmalcināto un dārgo juvelierdarbu meistars Pēters Karls Faberžē pārprofilēja savas darbnīcas un sāk ražot kara vajadzībām domātas lietas, tajā skaitā arī medicīniskus priekšmetus. Vairāk par uzņēmēja un juveliera Karla Faberže darbību Pirmā pasaules kara laikā un viņa saistību ar Latviju stāsta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā, profesors Juris Salaks. Baltvācu izcelsmes juvelieris Pēters Karls Faberžē  pasaulē ir pazīstams ar savās darbnīcas izgatavotajām Lieldienu olām, kas veidotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, bet šoreiz uzlūkojam jaunu lappusi šī slavenā juveliera un uzņēmēja dzīvē. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā, profesors Juris Salaks ir sācis pētīt Faberžē darbību Pirmā pasaules kara laikā un konstatējis, ka pasaulē slavenās Faberžē juvelierizstrādājumu rūpnīcas kara gados specializējās uz medicīnisku priekšmetu ražotni impēriskajā Krievijā. Juris Salaks rāda datora monitorā vairākus attēlus, kuros redzami misiņa un alumīnija trauki, kas domāti medicīnas priekšmetu sterilizēšanai, kā arī zobu plātnītes un termometrus, kādus Faberžē darbnīcās jau ražoja pirms Pirmā pasaules kara. 2020. gada vasarā P.Stradiņa medicīnas vēstures muzejā ir plānots atklāt izstādi „Cits Faberžē”, kurā varēs iepazīt Faberžē devumu Pirmajā pasaules karā.

Krusta pamatā ir konflikts. Tajā slēpjas pretstati un augsti kontrasti. Samocītais, bet skaistais krusta paradokss. Jēzus nāve pie krusta, kas šķita ļaunuma lielākā uzvara, patiesībā ir ļaunuma beigu sākums. Jēzus augšāmcēlās, nāvi uzvarēja un reiz atgriezīsies, lai nāves varu sakautu pilnībā. Lieldienu svētdienā Kārlis Kārkliņš sludināja par to, ka augšāmcelšanās ir globāls pasākums un ietekmē visu vēstures gaitu, bet tā ir arī personisks notikums, kurš ietekmē katra cilvēka ikdienu, ja cilvēks ļauj tam notikt. Rakstu vieta - 2.Kor 5:14-20. 01.04.2018., Mājvieta.

Lieldienu raidījumā Piespēle sagaidām mājās Eiropas čempioni svarcelšanā Rebeku Kohu un lieliski Eiropas čempionāta kvalifikāciju aizvadījušo Latvijas U-19 futbola izlasi. Vēl arī stāsts par kādu jaunu filmu, kas atainos gadu pašmāju labāko motoru sporta pārstāvju dzīvē.

Dieva vārdu un kristīgas vērtības Latvijas Radio dažādos raidījumos ir pauduši dažādi runātāji. Lieldienu svētdienas rītā runāsim ar pirmo Radio Svētdienas skolas aizsācēju pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā - Veru Rozīti, iztaujāsim raidījuma „Vārds un Mūzika” veidotāju un „Svētdienas skola” redaktori Sendiju Burku-Šaicanovu un raidījumu „Lai nāk Tava valstība” un ”Svētrīts” redaktori – Intu Zēgneri. Atmiņās par „Radio Svētdienas skolu” dalīsies arī viens no „skolas bērniem” – tagad tiesību zinātņu students Augusts Kolms. Slāpes pēc Dieva vārda un tā skaidrošanas Atmodas laiku pirmsākumā cilvēkiem bija lielas, tāpēc kristīgas vēsts raidījumi iemantoja zaļo gaismu Latvijas Radio ēterā un arī lielu klausītāju uzmanību. Gāja gadi, sākotnējā jūsma noplaka, bet cilvēki turpināja un turpina klausīties raidījumus par kristīgām vērtībām radio. Šobrīd skan „Svētrīts” svētdienu rītos un „Pāri mums pašiem”- svētdienu vakaros un dievkalpojumu translācijas Lieldienās un Ziemassvētkos. Bet šajā  radiovēstures raidījumā lūkosim, kas un kā sāka skanēt pagājuša gadsimta 90. gadu sākumā un skan vēl šodien. Pagājušā gadsimta 30. gados tā laika programmās „Latvijas Vilnis” un „Hallo Latvija!” lasām, ka ik svētdienas rītu skanējusi garīgā mūzika un  pēc tam pulksten 11 bijis pieslēgums kādai no luterāņu vai katoļu baznīcām. Interesanti, ka radio programmā dots arī sprediķa temats piemēram „Par krustu”, „Kristus – mūsu karalis”. Pirmais, ko atskaņoja radio darbadienu rītos, bija korāļi pirms pulksten septiņiem.  „Latvijas Vilnis” 1933. gada 14. februārī- „…koralis „Tuvāk pie Dieva kļūt”, iedziedājis Mariss Vētra.” Padomju laikā, protams, nevarēja būt ne runas par  atklātu  un oficiālu Dieva vārda sludināšanu, bet kā stāsta mana kolēģe  no radio „Klasika”, raidījumu „Svētrīts” un „Pāri mums pašiem” redaktore Inta Zēgnere, tad tajā laikā svētdienu rītos tomēr skanējis slēpts vēstījums ticīgiem ļaudīm. Nu jau aizsaulē aizgājusī radio žurnāliste Dzintra Krašauska ir bijis tas cilvēks, ar kuras palīdzību Latvijas Radio Atmodas laikā  sāka skanēt vairāki kristīgi raidījumi. Viņa arī rosinājusi izveidot svētdienas vakara raidījumu „Lai nāk Tava valstība”, kas tagad ēterā skan ar nosaukumu „Pāri mums pašiem”. 1987. gadā Liepājā sāk darboties pirmā atjaunotā svētdienas skola, ko tolaik vadīja mācītājs Juris Rubenis, un pēc pāris gadiem šo svētdienas skolu kustību visā Latvijā izvērsa viņa toreizējā skolniece Vera Volgemute-Rozīte, Kristīgas ģimnāzijas izveidotāja un pirmā direktore. Nu jau vairākus gadus viņas mājas ir Vācijā, Eslingenā, kur Vera Rozīte palīdz darbā savam dzīvesbiedram arhibīskapam Elmāram Ernstam  Rozītim. Raidījums „Radio svētdienas skola” savu lielāko popularitāti sasniedza laikā, kad tās skolotājs bija Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Radījuma redaktore bija Sendija Burka-Šaicanova, tagad Latvijas Televīzijas raidījuma  „Saknes debesīs” redaktore un mūsu Radio reklāmas balss. Sendija savukārt svētdienas skolu pārņēma ar jau pieminētas  Dzintras Krašauskas svētību. Gadu gaitā svētdienas skolas ierakstos pabija ap 20 bērnu,  kā skolotāji darbojās Jānis Bitāns, Guntis Dišlers, Dita un Aldis Pavloviči, Ruta Dzalbe un jau minētais Edgars Mažis. „… raidījuma cilvēki mainījās, bet ideja palika nemainīga – meklēt saistību starp redzamo (materiālo) un neredzamo (garīgo) pasauli. Tā bija mūsu versija par dzīvi, Dievu, labo un ne tik labo mums līdzās,” tā Sendija Burka-Šaicanova. Visilgāk no svētdienas skolas audzēkņiem šajā raidījumā piedalījās Augusts Kolms. Četru gadu vecumā mamma viņu atveda uz ierakstu, un tā līdz  2010. gadam Augusts  allaž izcēlās ar savu nopietnību un padziļinātu interesi un sapratni Bībeles tekstos un dzīves filozofijā. Tagad viņš ir 3. kursa students tiesību zinībās un darbojas LELB jauniešu centra kā projektu koordinators. Vēl Latvijas Radio vairākus gadus skanēja Sendijas Burkas-Šaicanovas vadīts kristīgais raidījums „Vārds un Mūzika”.