Podcasts about vienam

Apie artimiausių parų orus papasakos sinoptikas.Kiek vėliau, užsienio naujienų redaktorius apžvelgs svarbiausias šio ryto tarptautines žinias.Neseniai leidinys„The New York Times“ išsiaiškino stulbinančių faktų: kaip rimtai rusija žiūri į šnipinėjimą užsienio šalyse. Kaip Rusijos šnipams pavyksta susikurti fiktyvią tapatybę, kuri niekam nekeltų įtarimų?Daugelis pasaulio šalių ieško būdų, kaip padėti gyventojams, kenčiantiems nuo viršsvorio. Turkija,siekdama spręsti didėjančio nutukimo problemą, vykdo viešą piliečių svėrimo kampaniją. Šios iniciatyvos metu sveikatos priežiūros darbuotojai stabdo žmones gatvėje, kad nustatytų jų ūgį, svorį ir KMI. Kampanijos tikslas - tuos žmones, kurių KMI yra 25 ar daugiau, nukreipti į valstybinius sveikatos centrus, kur jiems bus suteiktos nemokamos mitybos konsultacijos ir tolesnės paslaugos.Taip pat, kaip ir įprasta, LRT RADIJO facebooko paskyroje jūsų laukia konkursas. Jau ketvirtadienį švęsime 99-ąjį LRT RADIJO gimtadienį, tad šįryt iki 9 val. kviečiame dalintis savo prisiminimais apie radiją. Vienam jūsų padovanosime proginį LRT 99-mečio puodelį! Laimėtojas skelbiamas tik „Ryto garsų“ pabaigoje.Ved. Darius Matas

"Redz, kā tas liktenis spēlējas! Veselu ziemu gāju sagatavošanas kursos, lai varētu vieglāk nokārtot eksāmenus Politehniskajā institūtā, kur bija atvērta nodaļa "Automātika un elektronika". Domāju – grūtības man tas nesagādās: vidusskolu beidzot, matemātikā, fizikā un ķīmijā bija piecinieki. Bet viens no eksāmeniem bija arī latviešu literatūrā. Kad sagatavošanas kurss tuvojas beigām, pasniedzēja izsniedz sacerējumus, ko esam uzrakstījuši, un viņa saka man tā: "Kalniņ, pagaidiet! Vai jūs esat kārtīgi izlēmis, kur jūs stāsieties?" Atbildu – jā! Un viņa saka: "Es jūsu vietā tomēr pārdomātu. Lasot jūsu sacerējumus, man liekas, ka jums jāiet studēt citur!" Tā, atminoties senu gadu notikumus, smej rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs Viks jeb Viktors Kalniņš, kurš par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā šogad iecelts Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka godā. Valsts augstākos apbalvojumus mūsu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī pasniegs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā – 4. maijā. Pirms pāris dienām ceļu uz Dikļiem pie Vika, kurš 2. aprīlī nosvinējis 86. dzimšanas dienu, mēroja Dāvis Eņģelis, dziļo, jaudīgo, vērtīgo un arī asprātīgo sarunu nu piedāvājot Latvijas Radio 3 "Klasika" klausītājiem. "Kad ideja iekož galvā..." Dāvis Eņģelis: Kādas ir jūsu attiecības ar balvām un apbalvojumiem? Kāda ir to loma jūsu dzīvē? Viks: Nekāda. Ja runa ir par manu profesiju, nerakstu tāpēc, lai kaut ko saņemtu – orientējoties uz kaut kādu [apbalvojuma] rezultātu. Tas mani galīgi [neinteresē]. Ja es tā darītu, tas man traucētu. Man vienkārši ir cita vērtību sistēma. Man svarīgi darīt to, kas man sagādā prieku. Kas man ir svarīgi. Kas man ir jāpaveic. Izejot no tā. Vai vide arī maina to, kā sajūtat tekstu? Ir nozīme, vai dzīvojat laukos vai pilsētā? Zinu skaidri: dzīvojot laukos jau trīsdesmit piekto gadu, jūtos te garīgi brīvāks. Un tas palīdz arī profesijā. Vai tekstu rakstīšana jums ir daļa no ikdienas arī šeit, Dikļos? Ja tas ir mans darbs, ko es protu vislabāk, tad bez šaubām, jā.  Pārsvarā tie ir dzejoļi, kurus rakstāt?  Žanri ir dažādi. Kad ideja iekož galvā, viņa arī tūlīt pasaka priekšā, kādā žanrā būs jāraksta. Man tā ir. Es speciāli nepiedomāju pie tā. Ideja pati pasaka priekšā formu. Viena no svarīgākajām lietām jūsu tekstos ir valodas spēle, vārdu spēle. Rakstnieks Svens Kuzmins arī saka, ka Vikam kaut kā noslēpumaini, ar kaut kādu valodas alķīmiju ļoti pārliecinoši izdodas spēlēties ar vārdiem, pat izejot ārpus literatūras robežām. Un vēl Svens saka, ka tā vārdu spēle var būt arī tīrā amzierēšanās, tīri joka pēc. Kāds ir tas vārdu spēles process no jūsu skatpunkta? Tad jādomā drusku tālāk atpakaļ manā ģenētikā. Manai mammītei bija mīlestība uz valodu, iedzimta valodas izjūta. Viņa mīlēja darināt vārdus, modificēt vārdus. Es domāju, ka tas ir iedzimtības faktors. Tas nav speciāli. Un šis pats faktors, ģenētiskā pārmantojamība, noteikti spēlējusi savu lomu pie tā, ka Latvijas Universitātē studēju filoloģiju studēju. Tā gan bija anglosakšu filoloģija. Bet tā sfēra, tā stihija – tur jutos kā savās mājās. Tas nebija speciāli, noteikti nē. Tā ir ģenētika no maniem priekšgājējiem – tā ir to noteikusi. Tad varbūt tāpēc arī ir tā sajūta, ka tas ir tik dabiski – ka tas vienkārši piedien jūsu tekstiem, dzejai. Tā to varētu skaidrot, jā. Vienu epizodi varu minēt, kas vēl vairāk pārliecināja mani, ka tas ir mans stils. Biju aizmirsis savus pirmos dzejoļus parādīt Imantam Ziedonim, kurš tajā laikā strādāja par literāro konsultantu. Viņš kaut kur bija dabūjis amerikāņu dzejnieka Kamingsa darbus, tos nokopējis un iedeva man vienu eksemplāru. Un lasot Kamingsu, sapratu, ka mums ir dvēseles radniecība. Tas vēl vairāk pavēra vaļā manu ģenētisko mantojumu – ja sāk zinātniski pētīt.  Pēc kādas saiešanas tajā pašā Jauno literātu studijā, kad bija noslēdzies pirmais gads, bija tāda pasēdēšana, kad paši studisti cits citu vērtēja un sprieda, kā turpmāk attīstīties. Un tad man Uldis Bērziņš teica: "Nāc pie mums! " Es tā kā nesapratu, ko tas nozīmē. Kas tie "mēs" viņa izpratnē ir. Es arī nepajautāju, jo skaidri apzinājos savu individuālo dabu. Man nevelk uz to. Citi atzinušies, ka viņiem vieglāk rakstīt burzmā, kaut kur kafejnīcā, bohēmas atmosfērā. Nē, nē, nē, tas nav man! Man tas ir nopietns amats – rakstīšana! Atceros, Jauno literātu studijai dzejoļus vajadzēja iesniegt mašīnrakstā – rokraksts nederēja. Taču rakstāmmašīnas man nebija. Māris Čaklais ieteica sarunāt ar sekretāri Rakstnieku savienībā – aiznesu rokrakstā, sarunājām, kad būs gatavs, aizbraucu pakaļ, samaksāju, cik vajadzēja, un, dodot atpakaļ manus tekstus un arī rakstāmmašīnā nodrukātos, viņa teica: "Jums, atšķirībā no daudziem jaunajiem, ir, ko teikt! " Man tas nozīmēja tik daudz... Jo izrādās, ka šī kundze savā laikā bija pārrakstījusi Erika Ādamsona un Čaka dzejoļus…  Visu jau nosaka saturs un iekšējā, individuālā dzejas valoda, kura katram ir citādāka.  Kādreiz bija avīze "Literatūra un Māksla", un ļoti interesanta bija tās pēdējā lappuse. Tur dažkārt bija tādi nestandarta materiāli, un vienreiz tika publicēts kaut kāds tulkots materiāls par daiļradi – kādiem daiļrades apstākļiem dažādu laikmetu rakstnieki un dzejnieki devuši priekšroku. Tur bija vesela virkne. Vienam patīk rakstīt, braucot un ceļojot – viņam mainās impulsi. Cits mīl kaut kur apsēsties tā, ka var redzēt pūli. Un bija arī tādi, kas pilnīgi izolējās. Savā cellē iekšā, pat nekādu saules gaismu viņiem nevajag. Tā kā tas ir ļoti īpatnēji; tas iet cauri gadsimtiem, dažādiem laikmetiem. Tāda ir cilvēka daba.  Saruna teksta formātā pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv.  Īsi par Viku Viks (īstajā vārdā Viktors Kalniņš, 1939) – rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs. Vika dzejai raksturīga rotaļīga attieksme pret valodu, dažādu leksikas slāņu kombinēšana un savdabīga pasaules izjūta. Rakstībā apvieno anglosakšu modernās dzejas un latviešu folkloras estētikas tradīcijas. Stāstu, noveļu, pasaku un dokumentālās prozas autors. Rakstījis scenārijus un libretus, kā arī tulkojis prozu un dzeju no angļu valodas. Īpaši aktīvi Viks darbojas bērnu literatūrā, kur par nozīmīgiem darbiem uzskatāmas Vika grāmatas "Sarežģītais zvirbulēns" (1982), "Klaids pasaku zemē" (1983), "Dinīts nāk!" (1990) un "Zemūdens Bara lielā diena" (1985), pēc kuras motīviem 1991. gadā tapusi pirmā latviešu pilnmetrāžas animācijas filma "Ness un Nesija". Popularitāti guvušas arī dziesmas ar Vika vārdiem, ko dzejnieks nereti rakstījis sadarbībā ar brāli, komponistu Imantu Kalniņu. (literatura.lv)

Cilvēks un nauda ir vienas no sarežģītākajām attiecībām. Vienam nauda ir mērķis, citam - līdzeklis mērķa sasniegšanai, taču pilnīgi visiem attiecības ar naudu veidojušās no bērnības pieredzes, laikmeta, kurā dzīvojam, un izpratnes par to, kurš kontrolē kuru - nauda tevi vai tu naudu. Šoreiz lielajā sarunā skaidrosim, kā mūsdienu latvieša attiecības ar naudu, parādu, trūkumu un bagātību ietekmējusi padomju pieredze un 20. gadsimta banku krīzes. Kāpēc viduslaikos būt nabagam nebija netikums, bet mūsdienās skrējiens pēc naudas "iedzen kapā"? Palūkosimies uz cilvēka attiecībām ar naudu caur vēstures, psiholoģijas un sociālantropoloģijas acīm. Par naudu un tās nozīmi sarunājas vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, sociālantropologs, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis un vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andris Levāns.

Holesterīns, kā izrādās, nav vienīgais drauds mūsu veselībai. Ir vēl kāds rādītājs, kuram jāpievērš īpaša uzmanība, un tas ir lipoproteīns. Kā laikus pamanīt tā radīto apdraudējumu un kuriem cilvēkiem būtu par to jāzina kas vairāk, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kardiologs, profesors Gustavs Latkovskis un Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs. Atzīmējot Starptautisko Lipoproteīna(a) atpazīstamības veicināšanas dienu 24. martā, biedrība "ParSirdi.lv" kopā ar kardiologiem vēlas vērst uzmanību šim mazpazīstamajam, bet izplatītajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram. Vienam no pieciem cilvēkiem pasaulē ir paaugstināts Lp(a) līmenis, kas galvenokārt tiek ģenētiski mantots no vecākiem. Lielākajai daļai cilvēku ar paaugstinātu Lp(a) līmeni nav pamanāmu simptomu, tāpēc vienīgais veids, kā to noteikt, ir veikt asins analīzes. Paaugstināts Lp(a) līmenis ir bīstams, jo veicina aterosklerozes attīstību asinsvados, līdz ar to arī palielina sirds un asinsvadu slimību, to starpā infarkta un insulta risku.

„7 meno dienos“ naujausio numerio apžvalga;Praėjusią savaitę prasidėjo 30-asis „Kino pavasaris“. Kokius proveržius Lietuvos kine paskatino šis festivalis?;Užsienio spaudos apžvalga;Baltijos šalių nacionaliniai operos ir baleto teatrai pasirašė bendradarbiavimo memorandumą. Pokalbis su Latvijos nacionalinio operos ir baleto tarybos pirmininku Sandis Voldinis, Estijos nacionalinės operos generaliniu direktoriumi Ottas Maatenas ir Lietuvos nacionalinio operos ir baleto teatro generaline direktore Laima Vilimiene;Pristatoma nauja muzikologo, pianisto Dariaus Kučinsko knyga „Chronologinis Mikalojaus Konstantino Čiurlionio muzikos katalogas“;Vienam svarbiausių Vakarų Europos menininkų – Renesanso dailininkui, skulptoriui, architektui, poetui, inžinieriui Mikelandželui – 550 metų;Lietuvos leidėjų asociacija turi naują prezidentę Dovilę Zaidę. Pokalbis apie būsimus Lietuvos leidėjų asociacijos pokyčius ir veiklos kryptį su naująja prezidente Dovile Zaide;Kovo 14–16 d. Kuršių nerijoje vyks paukščių sutiktuvių savaitgalis, kviečiantis stebėti tūkstančius grįžtančių paukščių, dalyvauti edukacinėse veiklose bei klausytis gamtos ekspertų pasakojimų. Pokalbis su ornitologu Mariumi Karlonu.Ved. Donatas Šukelis

Raidījumā pievēršamies mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļai, kas aizpilda tik lielu daļu no diennakts laika - darbam. Pētījumi rāda, ka cilvēka psiholoģiskā un fiziskā veselība ievērojami cieš ne tikai no visiem zināmās izdegšanas pārslodzē, bet arī no nespējas realizēt savas ambīcijas un darīt darbu, kas sagādā gandarījumu. Kas notiek ar mums, kad esam puzles gabaliņš nepareizā puzlē? Ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē? Vai klusā atlaišana ir terors, ko mēdz piekopt pret darbiniekiem arī Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. "Izdegšana ir process," norāda Marija Ābeltiņa. "Hronisks stress ir izdegšanas pamatā," atzīst Ivars Vanadziņš un piebilst,izdegšanā ir arī ļoti sarežģīta lieta. "Troksnis vai ķīmija mūs ietekmē visus vienādi. Skaļumā būs sabojātas ausis. Savukārt stress - vienam tas ir un otram tas nav. Katram noteikti ir bijuši darba kolektīvi, ģimenes vai kaut kādi draugi, kur ir vienāda situācija un cilvēki reaģē... Vienam tas ir - par ko tu vispār cepties? Otrs ir gandrīz sajucis prātā. Un ir pilnīgi vienāda situācija. Trokšņa gadījumā visiem būtu mazliet bojātas ausis, stresa gadījumā - viens tiek galā, vienam ir tās stratēģijas vai spēja, vai tā kompetence, vai treniņš, vai vai dzīves pieredze, otram viņa nav," analizē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa kādā intervijā ir teikusi, ka problēma ir tajā, ka izdegšana nenotiek tā pēkšņi, vienā dienā. Vai tas nozīmē, ka paši nemaz nespējam fiksēt, kad sākas izdegšana? "Domāju, ka tas ir arī atkarīgs no tā, kādā kontaktā mēs esam ar sevi. Vai mēs vispār esam pieraduši, ka jaunieši saka - "iečekoties sevī", ieklausīties sevī. Un vai mēs ņemam par pilnu to, ko mēs dzirdam par sevi, vai to, ko mēs redzam. Jo dažkārt man cilvēki ir teikušu tā: Marija, es saprotu, ka man sen jau "jumts deg un ir nobraucis", bet ko darīt, jāuzņem lielāks ātrums. Ja es apstāšos, tad man būs tas viss jārisina," pieredzē dalās Marija Ābeltiņa. "Es pēc kaut kādas inerces vēl varu kustēties. Protams, ka izdegšanas pazīmes, ja mēs paskatāmies trīs tos klasiskos veidus, ka spēki izsīkst, ka mēs paliekam tādi īgņas, mums nepatīk tas, ko mēs darām, ar ko mēs esam kopā, un mums tā produktivitāte samazinās, tad tas nenotiek vienā dienā, ka mēs esam tādi totālākie grinči vai mēs esam soli super izsīkuši, ka nevaram piecelties no gultas, vai mēs vienkārši pieļaujam kļūdu pēc kļūdas, tā jau nenotiek." Ivars Vanadziņš norāda, ka oficiālie dati liecina, ka izdegšanas sindroms pieaug, lai arī to nav viegli diagnosticēt. "Dati nav iepriecinoši un ir visi priekšnosacījumi, lai tā būtu nākamā epidēmija, līdzīgi kā tas ir daudzās valstīs. Un lai tā nebūtu, droši vien ir gan šādi raidījumi, gan citādi raidījumi, gan mācības, gan viskautkas. Arī individuālā līmenī, arī darba devēja līmenī tomēr par to ir stipri vairāk jārunā. Jo mums tā stigma ir, ja es salauzu kāju, to es saprotu, ka tā ir problēma, nevar nākt uz darbu, bet tu jūties slikti, nejūties novērtēts, nejūties tur vēl kaut kāds, kas tā tagad ir par simulešanu. Rokas, kājas kustās, nāc!" komentē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa atklāj, ka kādās mācībās viņai vaicāts, vai tiešām darbā būtu jājūtas labi. "Es aizdomājos, ka mēs pirmām kārtām paši nododam publiskajā sektorā strādājošajiem, ka tev jābūt pārstrādātam, jābūt ar pārgrieztām acīm, tādam kā izsīkušam, tad tu esi pierādījis, ka tu strādā. Kas ir pilnīgi, man liekas, kaut kas ačgārns. Un arī tas, ko mēs arī paši no sevis varbūt sagaidām," vērtē Marijā Ābeltiņa. "Pārstrādāšanās ir viens no veidiem, kas ved līdz izdegšanai. Un mēs kļūstam neefektīvi dienas beigās, mēs pieļaujam vairāk kļūdas, un mēs patiešām nevaram arī realizēt to savu potenciālu. Jautājums ir par to, vai mēs spējam atjaunot resursus, lai turpinātu ilgtermiņā strādāt. Jo tur jau tas āķis ir, ka garlaicība īstermiņā nav nekāda liela problēma. Kaut kāda stresaina, liela pārslodze īstermiņā nav nekāda liela problēma. Jautājums - kas notiek gadiem? Jo tas, ko ar ko es saskaros... Bija finanšu krīze 2008. gadā, cilvēki tajā laikā sāka aizvietot kādu, jo bija štatu samazināšana, un cik ir pagājuši gadi, viņi aizvien aizvieto. Un tad viņi nomet to atlūgumu un saka - es vairs nevaru. Protams, jo tas bija domāts kaut kāds īstermiņa variants, sen jau ir atnākušos citas krīzes, bet cilvēks vēl aizvien velk to vezumu." "Kāds teiks: hei, man sākās tās trakās galvassāpes, es aizeju pie ārsta, visu pārbaudu, nav nekas tāds. Tas nozīmē, ka, iespējams, tas ir veids, kā ķermenis reaģē," par pārslodzi, kas rada izdegšana bilst Marija Ābeltiņa. "Ja ilgstošais hroniskais disbalanss ir, tas novedīs pie psihosomatiskas izpausmes. Pievienojas arī ķermeniskā izpausme, vienam tās būs galvassāpes, vienam sāpēs vēders biežāk, vienam vēl kaut kas. Svarīgi atcerēties, ka hronisks stress ir bioķīmija un to mēs nespējam kontrolēt. Sandra paliks mierīga, Ivars paliks nervozs un abiem mums būs augstāks kortizola līmenis, viņš katram izpaudīsies savādāk, bet abiem mums bojās veselību ilgtermiņā," norāda Ivars Vanadziņš. Vai iespējamā izdegšanā ir atkarīga arī no personības tipa? "Kā man gribētos teikt, ka tas nav no iedzimtības atkarīgs. Bet ir. Es to saucu par tādu ģenētisko loteriju, jo tu nekad nezini, ar ko tu piedzimsi, kāds tev būs tas sākotnējais "kāršu komplekts"," atzīst Marija Ābeltiņa. "Ir cilvēki, kas piedzimst ar tā saucamo augstāku neirotisma līmeni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka manas spējas, piemēram, regulēt emocijas... man ir vairāk pie tā jāpiestrādā. Vai man ir realitātē lielāka nosliece satraukties, es esmu vairāk jūtīgs cilvēks, es visu uztveršu nopietnāk, un man būs lielāka nosliece uz negatīvām emocijām, kā arī nomāktību, augstāks stresa līmenis. Un līdz ar to, ja man ir šāda iedzimtība, tas nozīmē, ka man vairāk būs jāpiestrādā pie tā, lai sevi balansētu. Un kādam būs, protams, zelta ģenētiskā karts - ļoti viss stabili, ļoti sabalansēts, augsta stresa noturība. Tie būs cilvēki, kuri teiks - kolēģi, kur te ir problēma?" Izdegšanas sindroms kā diagnoze zināms kopš 20. gs. 70. gadiem Termins "izdegšana"  kā diagnoze pirmo reizi tika lietots pagājušā gadsimta 70. gados,  kad amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers aprakstīja pacientus, kuri cieš no stresa un pārslodzes, kas saistīta ar darbu. Kādas tolaik bija terapijas metodes šī sindroma ārstēšanai un cik senā vēsturē var runāt par „izdegšanu” darbavietās, vaicājām Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājam, profesoram Mārim Taubem.  Vispirms Māris Taube raksturo pašu traucējumu, uzsverot, ka no vienas puses nav tik viegli pateikt, vai cilvēkam ir izdegšanas sindroms, bet, no otras puses, ir visai skaidri iemesli – enerģijas izsīkuma vai izsīkuma sajūta,  palielināta garīgā attālināšanās no darba,  negatīvisma vai cinisma sajūta saistībā ar darbu. Un ja darba vide tiek mainīta, šie simptomi pazūd. Daži psihologi uzskata, ka pirmās ziņas par izdegšanas sindromu jau varam rast Bībelē Vecajā Derībā, kur aprakstīts, kā pravietis Elija pēc  dažādu brīnumu veikšanas ir bijis izmisis un iekritis dziļā miegā. Patiesību sakot, tas  gan vairāk izklausās pēc pārguruma, ne izdegšanas sindroma. Tāpat speciālisti atsaucas uz  Šekspīra  darba „Kaislīgais svētceļnieks” rindām: „Un  mīlestībā dega viņa, kā salmi ar uguns liesmu.” Tiek uzskatīts, ka šeit pirmo reizi ir aprakstīta sajūta, kas liecina par enerģijas izsīkuma procesu, tiesa gan, ne darbā, bet mīlestībā. Vēl atsauces uz  izdegšanas sindromu  literatūrā  var atrast Tomasa Manna romānā „Budenbroki”, kur aprakstīts, kā konsula dēls  Tomass Budenbroks  jūtas izsmelts, ir vīlies un zaudējis interesi par notiekošo, darbojoties tēva firmā un pildot senatora pienākumus.  Tā  savā pētījumā par izdegšanas sindromu sociālās un kultūras vēstures aspektā raksta Nīderlandes klīniskais psihologs un psiholoģijas profesors Viljams Šaufelī. Profesoram Taubem vaicājam par 19. gadsimtu, kad pasauli skara industriālā revolūcija un  ļaudis masveidā sāka strādāt fabrikās. Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties hidrobioloģe Marta Dieviņa. Viņa stāsta par Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas grāmatu “Ūdenstornis”. Grāmatā pētniece saredz iespēju ikkatras paaudzes cilvēkam ieraudzīt sevi dzīves meklējumos.

Žodžiai „kankorėžis“ ir„kukulis“ (ar „kankolas“) yra giminingi. Įdomu tai, kad, priklausomai nuo Lietuvos regiono, kankorėžiai būdavo vadinami gyvulių pavadinimais.

Vienam buvo 99, kitam 98. Abu tik ką iškeliavo į kitą laiką. Domantas Razauskas sako sudiev dviem džiazo legendom, Roy'ui Haynesu ir Lou Donaldsonui. Taip pat pasakoja apie vieno jų muzikinę temą, neatskiriamą ir nuo radijo, ir paties vedėjo istorijos.Ved. Domantas Razauskas

Lietuva pirks tankų ir šarvuočių, tačiau iki 2030-ųjų nepajėgs išvystyti divizijos. Valstybės gynimo taryboje kariuomenės vadas ir krašto apsaugos ministras buvo paprašyti pateikti siūlymus dėl būtinų struktūrinių pokyčių kariuomenėje, siūlymus dėl finansavimo poreikio ir tam tikras korekcijas valstybės ginkluotos gynybos koncepcijai.Pilietybės reikalų komisija siūlo prezidentui išimties tvarka suteikti pilietybę ledo šokėjai amerikietei Alison Reed. Galutinį sprendimą dėl pilietybės suteikimo priims šalies vadovas.Kauno apygardos teismas Jonavos rajono rajono tarybos narį Kęstutį Macionį pripažino kaltu „čekiukų“ byloje, skyrė baudą ir atėmė teisę dirbti savivaldybėje.Kaip vertinti socialdemokratų lyderės Vilijos Blinkevičiūtės paramą antrajame Seimo rinkimų ture Lietuvos lenkų rinkimų akcijos – Lietuvos krikščioniškų šeimų sąjungos kandidatams – Waldemar Urban ir Editai Tamošiūnaitei? 2023 m. kovą vykusiuose savivaldybių tarybų ir merų rinkimuose W. Urbanas buvo pagrindinis socialdemokrato Roberto Duchnevičiaus oponentas, pastarąjį tada parėmė dauguma politinių jėgų. Tamošiūnaitė yra sulaukusi STT įtarimų čekiukų istorijoje.Kaip vyksta išankstinis balsavimas antrajame Seimo rinkimų ture?Italija, susitarusi su Albanija, išsiuntė grupę imigrantų ir žada tą daryti ateityje. Lietuvoje taip pat pasigirsta balsų, kad geriau šaliai susimokėti nei priimti po pusantro šimto migrantų kasmet. Lenkija ir Suomija svarsto visai nesvarstyti prieglobsčio prašymų.Šį šeštadienį Sakartvele vyks parlamento rinkimai, kuriuos daugelis gyventojų vadina referendumu dėl šalies ateities. Vienas pagrindinių valdančiosios partijos pažadų – užtikrinti, kad Sakartvele nebus karo.Ved. Agnė Skamarakaitė

Vasarį žurnalistė Ieva Balsiūnaitė parengė radijo dokumentiką apie du jaunus Ukrainos karius, kurių kova dėl savo šalies prasidėjo, kai jie prisijungė prie Euromaidano protestų. Vienam jų, Kostiai, tuomet buvo tik 13-a.Liepos pabaigoje Ievą pasiekė žinia, kad Kostia žuvo. Jam buvo 23-eji.Kostia paliko atsisveikinimo laišką, kuriame detaliai aprašė, kaip turėtų atrodyti jo laidotuvės ir gedėjimas. Jis norėjo, kad jo laidotuvėse nebūtų juodų drabužių, ašarų ir įprastų tradicijų. Vietoje to – blizgučiai ant draugų skruostų, ukrainietiškos dainos ir juokas, prisimenant Kostios gyvenimą.„Iš manęs nebus jokių citatų ar pamokymų, nes aš esu niekas“ - rašė Kostia. „Bet būtų šaunu, jei įsitrauktumėte į Ukrainos atkūrimą, rengtumėte kultūrinius renginius, susiburtumėte, keliautumėte, išbandytumėte kažką naujo ir priimtumėte iššūkius.“Kostios pelenai, jo mamos pageidavimu, išbarstyti skirtingose pasaulio vietose. Dalelė jų atkeliavo ir į Lietuvą. Ieva organizuoja pelenų kelionę į Lietuvą, renka Kostios artimųjų ir draugų prisiminimus apie jį ir nutaria parengti platesnį pasakojimą.Autorė Ieva BalsiūnaitėRedaktorė Inga Janiulytė-TemporinBeno Gerdžiūno nuotrauka

Lasīt ogas, sēņot, ievākt zāļu tējas - tā ir Eiropā nemaz ne tik bieži novērota nodarbe 21. gadsimtā, tomēr latvieši to aizvien piekopj. Vienam tas ir sezonāls peļņas avots, citam - hobijs un relaksācija, vēl kādam gadu no gadu piekopta tradīcija, kas iezīmē gadalaika ritumu. Kā šī tradīcija ievākt savvaļas augus turpinās mūsdienās? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē sociologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) tenūrprofesors Miķelis Grīviņš un RSU Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Jana Kukaine. Pirms sarunas zinātnes ziņas Skatoties, ko šonedēļ atklāj zinātnei veltītās tīmekļa vietnes, var teikt arī labi zināmās lietās var ieraudzīt ko jaunu, un allaž pastāv iespēja vēl ko nezināmu atrast tur, kur it kā viss jau ir atklāts. Matemātiķi aprakstījuši jauna veida formu, kas sastopama dabā Žurnāls “Nature” raksta, ka matemātiķi atklājuši jaunu kategoriju formai, kas redzama dabā, un tās ir tā saucamās “mīkstās šūnas” - formas ar noapaļotiem stūriem un smailiem galiem, kas sader kopā plaknē. Šādas formas ir raksturīgas sīpoliem (šķēsgriezumā to var labi redzēt), moluskiem, tas ir arī veids, kādā sēklas ir “iepakotas” augos. Tātad visai bieži izplatīta parādība dabā, un matemātiķiem interesējis, kā šādas formas aizpilda virsmu divdimensionāli. Mākslīgais intelekts palīdzējis atklāt simtiem seno Naskas zīmējumu Peru tuksnesī Arheologi ir izmantojuši mākslīgo intelektu, lai atklātu simtiem liela mēroga Naskas zīmējumu Peru tuksnesī, un šajos zīmējumos attēlotas tādas figūras kā lamas un nocirstas cilvēku galvas. Arheologi saista šos darinājumus ar Naskas kultūras cilvēkiem, kuri aptuveni pirms 2000 gadu sāka iegravēt zemē šādus attēlus, ko sauc par ģeoglifiem. Šie konkrētie ģeoglifi ir mazāki un vecāki par Naskas līnijām un citām līdz šim atrastajām figūrām, kas attēlo milzīgas, vairāku kilometru garumā izstiepušās ģeometriskas formas, vai savvaļas dzīvniekus, kuru garums ir vidēji aptuveni 90 metri. Jaunatklātajos attēlos parasti ir attēlotas humanoīdu figūras un pieradināti dzīvnieki, kuru garums ir aptuveni deviņi metri.  Hroniskas traumatiskās encefalopātijas agrīnās pazīmes “National Geographic” raksta, ka vairāku gadu garumā pētnieki ir novērojuši 130 bokserus un jauktās cīņas mākslas sportistus, pamanot izmaiņas sportistu smadzeņu tilpumā un kognitīvajās prasmēs, tādā veidā prognozējot hronisku traumatisko encefalopātiju.  Saskaņā ar pētījumu katrs trešais bijušais Amerikāņu Nacionālās futbola līgas sportists uzskata, ka viņam ir neirodeģeneratīvi traucējumi, ko izraisījuši vairāki satricinājumi vai sitieni pa galvu. 

¡Vótame en los Premios iVoox 2024! Agradece a este podcast tantas horas de entretenimiento y disfruta de episodios exclusivos como éste. ¡Apóyale en iVoox! La M-60 ha sido desde finales de los años 50, la ametralladora emblemática de los EEUU, en el programa de hoy, hablaremos de su desarrollo, funcionamiento y sobre todo de su uso en la guerra de Vietnam contada por alguno de sus operadores Con Sergio Murata y colaboración de José Luis Perona Si quieres disfrutar de esta serie al completo y ayudar al proyecto de Niebla de Guerra Podcast, dale al botón azul de APOYAR que verás en el episodio. Es posible de 1,49€, os lo agradecemos de antemano, mil gracias Si quieres contratar publicidad o episodios patrocinados en este podcast 👉 https://advoices.com/niebla-de-guerra-podcast quizás quieras publicitar libros, viajes, recreaciones, vestuario o deporte, entonces este es tu podcast Musica intro: Fallen Soldier,licencia gratuita, de Biz Baz Estudio Licencia Creative Commons Fuentes: Propias del colaborador Audios y música: fragmentos de noticiarios y de canciones de la época Productora: Vega Gónzalez Director /Colaborador: Sergio Murata Nuestras listas Españoles en el ejército británico durante la segunda guerra mundial https://go.ivoox.com/bk/11094278 Guerra de Ucrania (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10954944 337 Días en Baler, los últimos de Filipinas (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10896373 Checoslovaquia el arsenal de Hitler (Miniserie) https://go.ivoox.com/bk/10989586 Episodios de Guadalcanal ( Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10996267 Sudan las guerras del Mahdi (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10991351 Con Rommel en el Desierto (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10991349 Chechenia las guerras del lobo (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10989674 Cine e Historia (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10991110 Guerra Biológica ( Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10989690 Guerra francoprusiana de 1870-1871 (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10987884 Guerra de Secesión norteamericana 1861-1865 (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10958205 David contra Goliat, Fusiles anticarro (Miniserie) https://go.ivoox.com/bk/10958221 Beutepanzer, blindados capturados y usados por Alemania (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10956491 Japón bajo las bombas (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10914802 Erich Topp, el Diablo Rojo (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10935056 Motos en la Segunda Guerra Mundial (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10896149 Propaganda en la Segunda Guerra Mundial (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10886167 Memorias de nuestros veteranos (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10723177 Vietnam, episodios de una guerra (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/10753747 Hombres K, los comandos de la Kriegsmarine (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10715879 Mercur 1941, la batalla de Creta (Serie) https://go.ivoox.com/bk/10497539 Guerra de Ifni Sahara (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/9990031 Armas de Autarquía ( Episodios) https://go.ivoox.com/bk/9990017 La Guerra del 98 (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/5029543 Italia en la Segunda Guerra Mundial (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/6190737 Mujeres en Tiempo de Guerra (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/7826153 Blindados españoles (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/7824815 Ejércitos y Soldados (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/7825841 Batallas y conflictos (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/7825969 Armas de infantería (Episodios) https://go.ivoox.com/bk/7824907 Espero que os guste y os animo a suscribiros, dar likes, y compartir en redes sociales y a seguirnos por facebook y/o twitter. Recordad que esta disponible la opción de Suscriptor Fan , donde podréis acceder a programas en exclusiva. Podéis opinar a través de ivoox, en twitter @Niebladeguerra1 y ver el material adicional a través de facebook https://www.facebook.com/sergio.murata.77 o por mail a niebladeguerraprograma@hotmail.com Telegram Si quieres acceder a él sigue este enlace https://t.me/niebladeguerra Además tenemos un grupo de conversación, donde otros compañeros, podcaster ,colaboradores y yo, tratamos temas diversos de historia, algún pequeño juego y lo que sea, siempre que sea serio y sin ofensas ni bobadas. Si te interesa entrar , a través del canal de Niebla de Guerra en Telegram, podrás acceder al grupo. También podrás a través de este enlace (O eso creo ) https://t.me/joinchat/Jw1FyBNQPOZtEKjgkh8vXg NUEVO CANAL DE YOUTUBE https://www.youtube.com/channel/UCaUjlWkD8GPoq7HnuQGzxfw/featured?view_as=subscriber BLOGS AMIGOS https://www.davidlopezcabia.es/ con el escritor de novela bélica David López Cabia https://www.eurasia1945.com/ Del escritor e historiador, Rubén Villamor Algunos podcast amigos LA BIBLIOTECA DE LA HISTORIA https://www.ivoox.com/biblioteca-de-la-historia_sq_f1566125_1 https://blog.sandglasspatrol.com/ blog especializado en temas de aviación Escucha el episodio completo en la app de iVoox, o descubre todo el catálogo de iVoox Originals

Vienam garsiausių Lietuvos filosofų, vokiečių egzistencializmo tyrinėtojui, Nacionalinės kultūros ir meno premijos laureatui Arvydui Šliogeriui šią savaitę būtų sukakę 80-imt.Rugsėjo pradžioje iškilmingai atidaryta dalis pastatytų naujųjų Lietuvos ir muzikos teatro akademijos rūmų Olandų gatvėje Vilniuje. Kiek kukliau savo mokinius atnaujintose patalpose Vilniaus naujamiestyje sugrįžti kviečia Justino Vienožinskio dailės mokykla.„Tai yra ne tik Lietuvos problema“, – komentuodamas pastebėjimus, kad mąžta susidomėjusių liaudies dainomis, sako etnomuzikologas Rytis Ambrazevičius. 2025-ieji paskelbti Lietuvių liaudies dainų metais. Kaip keičiasi folklorinio dainavimo tradicijos Lietuvoje?Pasaulio kultūros apžvalgoje – žvilgsnis į Prancūzijoje prasidėjusį Lietuvos kultūros ir meno sezoną.Lietuvos parodos prestižiniame „Pompidou“ kultūros ir meno centre, Vilniaus ir Sorbonos universitetų bendradarbiavimas, naktinės vilnietiškos kultūros vakarėliai Paryžiuje ir kiti ryškiausi Lietuvos sezono Prancūzijoje atidarymo savaitgalio akcentai su Paryžiuje dirbančiais bendradarbiais Austėja Kuskiene, Kotryna Lingiene ir Ignu Zaliecku.„Prancūzija ilgus metus buvo ir, deja, vis dar yra labai puiki žaidimų aikštelė rusų propagandai“, – pripažįsta vienas dienraščio „Le Monde“ kultūros redaktorių Florent'as Georgesco. Pokalbis su apie 25-erius metus reguliariai Lietuvoje viešinčiu žurnalistu apie tai, kodėl Prancūzijai naudinga daugiau žinoti apie mūsų kultūrą ir istoriją, prancūzų santykį su ukrainiečių ir rusų menininkais ir kultūros žurnalistikos vaidmenį šiandieniniame geopolitiniame kontekste.Ved. ir red. Indrė KaminckaitėNuotr. aut. Šarūnas Mažeika/BNS

Spaudos apžvalga.Užsienio kultūros naujienos.Vienam garsiausių Lietuvos filosofų, vokiečių egzistencializmo tyrinėtojaui, Nacionalinės kultūros ir meno premijos laureatui Arvydui Šliogeriui šiandien būtų 80-imt.Prasideda ankstyvojo kino festivalis „Pirmoji banga“.Lietuvos muzikos informacijos centras (LMIC) išleido dar vieną kasmetinę „Note Lithuania“ rinktinę, skirtą įvairių žanrų Lietuvos muzikos sklaidai ir skatinimui.Įteikta pirmoji Kazio Pakšto premija.Barry White šiandien būtų 80-mt.Ved. Karolina Bieliauskaitė

„Baugiai atrodo galimybės“, – taip sako dirbinio intelekto lektorius Darius Grigaliūnas, žiūrėdamas į su dirbtiniu intelektu sugeneruotas nuotraukas. Vienoje jų matyti, kaip bučiuojasi kandidatai į Jungtinių Valstijų prezidento postą – Kamala Harris ir Donaldas Trumpas. Dalis vartotojų tokią dezinformaciją kuria naudodamiesi Elono Musko kompanijos sukurtu įrankiu. Ko milijardierius siekia tokiomis naujovėmis bei kaip užkirsti kelią dezinformacijai?Norintys mokytis „Kursuok“ švietimo platformoje ir dar šiemet gauti iki 500 eurų finansavimą, šia galimybe galės pasinaudoti nuo rugsėjo 1 dienos.Į Seimo rinkimus patekti bandantis ūkininkas Kauno turguje pardavinėjo mėsos produktus po vieną eurą. Rinkimų organizatoriai aiškinasi, ar taip ūkininkas papirkinėjo rinkėjus.Šiandien minima Senelių diena, tad iki 9 val. kviečiame komentaruose dalintis, kokias senelių perduotas tradicijas puoselėjate iš kartos į kartą. Vienam jūsų padovanosime LRT puodelį.

Šio ryto rubrikoje „Auga ir balkone“ išgirsite apie tai, kaip balkone susikurti aviečių sodą.Kiek vėliau aiškinsimės, kiek šiemet kainuos studento gyvenimas ir kaip elgtis, kad jo ilgam neapkartintų prasti savarankiški sprendimai. Pokalbis apie tai - po aštuntos valandos žinių.Ekspertai vertina, kaip į Unesco pasaulio paveldo sąrašą įtraukta Kuršių Nerija pasiruošusi prisitaikyti prie klimato kaitos. Specialistai pastebi, kad įvairių apsaugos priemonių neretai imamasi tik nutikus ekstremaliam įvykiui.Atsisveikinant su vasara kviečiame komentaruose iki 9 val. pasidalinti gražiausia jūsų šios vasaros akimirka. Vienam jūsų padovanosime du kvietimus į „MO“ muziejų Vilniuje.

Kaip ir įprasta, kiekvieną šeštadienio rytą kviečiame klausytis rubrikos „Auga ir balkone“. Šįryt savo auginimo patirtimis dalinsis klaipėdietė Dovilė Čiegienė, kurios balkone gausu įvairių augalų, nuo dekoratyvinės obels iki Pomponella veislės rožių.Paryžiuje vykstančios Olimpinės žaidynės tapo melagienų ir propagandos skleidėjų taikiniu. Dalis ekspertų pirštu beda į rusiją, kurios tarnybos jau ir anksčiau ne kartą mėgino juodinti Vakarų valstybes, pasitelkiant pramanytas ar iškreiptas istorijas. Apie tai išsamiau po 8-os valandos žinių.Šį savaitgalį Kaune vyksiančius Edo Šyrano koncertus, pagal žiūrovų skaičių organizatoriai prilygina popiežiaus vizitui. Apie tai ar kokios ekonominės naudos viliasi Kaunas ir ką turėtų žinoti atvykstantys į renginį pasikalbėsiu su kolege Kaune Kristina Karlone.Šiandien minima Bitininkų diena, tad iki 9 val. kviečiame dalintis, kaip vartojate medų. Gal ką nors ypatingo gaminate, o galbūt patys esate užkietėję bitininkai? Vienam jūsų padovanosime LRT puodelį. Laimėtoją paskelbsime tik „Ryto garsų“ laidos pabaigoje.Jungtinės Valstijos siunčia papildomą lėktuvnešio smogiamąją grupę, laukiant Irano atsako į „Hamas“ grupuotės lyderio nužudymą Teherane. Tuo metu Vašingtone atšauktas susitarimas dėl rugsėjo vienuoliktosios atakų vykdytojų kaltės pripažinimo.Ved. Darius Matas

Vārds var celt un vārds var sagraut – kā 20. un 21. gadsimta sabiedrība izvēlas vārdus, kādos apzīmē cits citu? Vai demokrātiskā sabiedrībā izteiksmes brīvība beidzas tur, kur sākas otra tiesības, un vai pašcenzūra ir nepieciešama pilnvērtīgi funkcionējot dažādā sabiedrībā? Kāda ir vēsture tādiem vārdiem kā "žīds", "čigāns" un "nēģeris", un kādu procesu un parādību ietekmē tautību apzīmējumi mainījušies? Par to mūsu saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Andreju Veisbergu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori Vitu Zelči un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekānu Mārtiņu Dauguli.  

Ko nozīmē mesties piedzīvojumos? Mēs katrs šos vārdus uztveram atšķirīgi. Vienam tas ir muzeja apmeklējums, otram - lēciens ar izpletni. Bet kas ir piedzīvojumu terapija, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par piedzīvojumu terapiju stāsta viena no piedzīvojumu terapijas kustības dibinātājām Latvijā Līna Leitāne, tūrisma uzņēmuma "Lūzumpunkts" gidi Māris Lazdiņš un Māris Resnis un "Adventure Therapy Latvia" līdzdibinātāja, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente, sociālā darba studente, piedzīvojumu entuziaste Unda Avota. Adrenalīns, aizrautība, baiļu pārvarēšana un azarts, unikālas atmiņas un dzīvesprieks - to visu saistām ar vārdu piedzīvojums. Taču kāre pēc piedzīvojumiem mēdz izsīkt, kad sākam novecot. Vai piedzīvojums var uzlabot mūsu pašsajūtu un ar ko parasts pārgājiens atšķiras no piedzīvojuma ar terapeitisku mērķi? Vai pēc piedzīvojuma jābrauc uz otru pasaules malu? Kam šāda terapija der un kam nē? Un, vai piedzīvojumi der visiem un visos vecumos? "Arī pāriem efektīvi varētu strādāt piedzīvojumu terapija. Divi cilvēki ir atraduši, ka mēs mīlam viens otru, mums ir svarīgi būt kopā, bet nu kašķējamies mēs neprātīgi. Tāpēc, ka konfliktu risināšana ir prasme, un tas nenozīmē to, ka mums ir jūtas, ka mums ir arī tās prasmes kaut kādas. Varbūt mēs neprotam gatavot ēst vai nemākam braukt ar mašīnu, tāpat mēs varam neprast risināt konfliktus vai sarunāties, vai paust savas emocijas.Tad bieži vien tur zūd uzticēšanās vai nav skaidrība, kā ar to tikt galā. Un tad, ja mēs ieliekam šos cilvēkus pilnīgi citā vidē, piemēram, uz klinšu sienas, tur nav variantu, tev ir jāpaļaujas uz to cilvēku, kas tevi tur lejā, un tev ir jāiemācās ar viņu komunicēt," analizē Unda Avota. "Un, ja tev blakus ir speciālists, kas tev palīdzēs un skaidros tajā brīdī, ieteikts varbūt, kādā veidā runāt, kā atrast kaut kādu atslēgas vārdu - turi mani stingrāk, tagad man vajag ļaut lielāku brīvību. Tā viņi atrod veidus, kā komunicēt un kā sajust, cik daudz brīvību otram dod, cik nedod, cik viņu pieturēt. Pēc tam šīs lietas metaforiskā veidolā varam pārrunāt, piemēram, par to, cik daudz tu brīvību dod ikdienā savam partnerim: vai tu viņu turi un neļauj iet uz priekšu, kāpt uz augšu, vai arī tu viņu palaid pilnībā un neturi īstenībā, un aizmirsti par to, ka tev tā virve ir jātur, kamēr viņš ir uz sienas. Šīs lietas var metaforiski pēc tam pārrunāt, kā tas ir attiecināms uz viņu dzīvi un ko no tā, kā viņi ir iemācījušies komunicēt uz tās sienas, kā to var pārnest komunikācijā virtuvē vai guļamistabā, vai jebkur citur. Bieži vien aktivitāte ieb piedzīvojums ir kā metafora, caur kuru mēs pēkšņi ieraugām kaut ko - tā tas notiek, tā tas īstenībā ir arī manā dzīvē un beidzot es saprotu. Tāpēc piedzīvojam terapija, manuprāt, ir tik efektīva, jo ļoti īsā laika periodā spēj piedāvāt spēcīgus "insaitus" (atklāsmes). Un tas iemesls, kāpēc tas nāk ātrāk un spēcīgāk, ir tāpēc, ka viss ķermenis tiek iesaistīts. Un ne tikai ķermenis - mums ir gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas, gan arī mūsu garīgā pasaule, gan arī mēs esam kopā ar citiem cilvēkiem. Tur ir visi šie komponenti vienkopus, kas rāda šo ļoti holistisko mācīšanās pieredzi. Un, jo vairāk maņas mums ir iesaistītas, kad mēs kaut ko mācāmies vai darām, jo efektīvāk tā lieta paliek mūsos un mēs gūstam atklāsmes par lietām. Ja esam terapeita kabinetā, mēs dzirdam, mēs redzam to terapeitu, strādājam ar mūsu domām, atmiņām, kaut kādiem nākotnes plāniem, un mēs strādājam ar savām emocijām. Ķermenis nav iesaistīts. Bet ir ļoti daudzas lietas, kur mūsu ķermenim ir jābūt klātesošam, lai izstrādātu dažādas traumatiskas pieredzes, lai pieredzēt dažādas emocijas, lai pa īstam izjustu - tagad es jūtu tās bailes, tagad es nezinu, ko ar viņām darīt. bet es pieredzu, ka man blakus ir cilvēks, kas mani iedrošina uz drosmi, kas palīdz man tikt galā, kas mani atbalsta un es pieredzu to, ka pat tad, kad man ir bail, es spēju iet uz priekšu. Man nav jābēg." Vai arī tas palīdz saprast, ka mums nav jābūt kopā. Līna Leitāne šobrīd vairāk strādā ar senioriem. "Tas, kāds ir terapeitiskais efekts ir no tā, ka, teiksim, 87 gadus vecs cilvēks var izdarīt lietas, kuras viņš viens pats nevarētu izdarīt. Tas, ka viņam ir šis terapeitiskais atbalsts, ka ir kāds, ar ko viņš kopā iet, ka viņš var pastāstīt par to, kā viņš agrāk gājis, tas ir tāds iedrošinājums un tāds spēcinājums viņiem, un dod dzīves kvalitātes uzlabojumu un duku nākošajām divām nedēļām, kuru laikā mēs netiksimies. Esmu ārkārtīgi pārsteigta, cik labi tas strādā senioriem. Agrāk man likās, ka tā ir tāda kā burvju tabletīte tieši jauniešiem, tagad man liekas ļoti liels prieks redzēt, ka tas der senioriem," atklāj Līna Leitāne.

Nav tādas publiskā sektora profesijas, kuras pārstāvji necieš no klientiem nākošas emocionālās  un arī fiziskās vardarbības. Izpētot gana daudz statistikas rādītāju pirmajā vietā pārliecinoši ir tiesībsargājošo struktūru darbinieki, kas tiek aizskarti verbāli un fiziski. Bet tā kā pati profesija paredz, ka tajā strādājošajiem ar to ir jāsaskaras, tad policistus strīpojam ārā un te rodas būs jauns līderis - veselības nozarē strādājošie. Gan ASV, gan Eiropā pacienti un to tuvinieki nereti brūk ar dūrēm un lamām virsū ārstiem, medmāsām un sanitāriem. Diemžēl situācija tikai pasliktinās arī Latvijā. Vai tai var atrast kādu risinājumu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē speciālisti. Raidījuma viesi: ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, profesors psihiatrs Māris Taube. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, asociētais profesors, ķirurgs Haralds Plaudis. "Praktiski ikviens medicīnas darbinieks ir saskāries ar emocionālu vai fizisku vardarbību, domāju, ka tas lielākais "piķis" manā karjerā šajā aspektā bija Covid pandēmijas laiks," vērtē Kārlis Rācenis. Viņš atzīst, ka nepublisko ziņas, ko saņēmis, bet ja būt publicējis simtiem ziņas ar draudiem, tas ir satraucošs rādītājs. Arī fiziski piedzīvojis Covid laikā uzbrukumu auto stāvvietā pirms došanās uz darbu. Pēc stundu garām pārrunām ar uzbrucējiem izdevies doties uz darbu, bet Rācenis atzīst, ka pārdomas bijušas vēl ilgi un no tā arī cieš pacienti, jo šāds konflikts ietekmē dziļi emocionāli, ir grūti pārslēgties uz pragmatiskām lietām. "Situācijas ir tik biežas, ka man tas vairs nav pārsteigums. Negribu teikt, ka viss kārtībā mediķu pusē. Protams, ir daudz jāmācās un mēs arī mācāmies, arī empātiju var mācīties. Komunikācijas spējas ir jāmācās," atzīst Kārlis Rācenis. "Skaidrs, ka ārsts, medicīnas māsa un ārsta palīdz saprot, ka mūsu darbs ir palīdzēt slimam cilvēkam, kurš jau ir tādā diez gan trauslā stāvoklī. Viņa psiholoģiskais stāvoklis ir trausls. Vienam trauksme var būt lielāka, citam - mazāka. Tomēr ir kaut kādas robežas jānovelk." Rācenis vērtē, ka par šo problēmu ir ne tikai jārunā, bet jābūt arī likumiskām izmaiņām, lai zinātu, kā rīkoties un kāda ir aizsardzība pieejama. Arī Liene Cipule atzīst, ka ir gandarīta, ka par problēmu sāk runāt, jo uzbrukumi mediķiem notiek. "Tas apdraudējums, ko jūt dienesta darbinieki, nevar teikt, ka tā ir normālība, bet tā ir jau darba daļa. Faktiski katru dežūru ir vismaz trīs mediķi, kas saskaras ar vardarbību," komentē Liene Cipule. "Mums tā ir darba daļa. Risinājumiem ir jābūt plašiem, sākot no atbildības palielināšanas par šādu rīcību, jo tā apdraud nākamos pacientus, kam jāsaņem palīdzība," turpina LIene Cipule. "Tas ir pacientu drošības jautājums, gan mediķu izvēli strādāt šo darbu, kas jau tā ir diezgan izaicinošs - ziemā, naktī uz ceļa mežā strādāt. Ja esi arī ļoti apdraudēts, vari arī vienkārši pieņemt lēmumu doties prom. Neviena nauda, neviens algas pielikums nevar šo sajūtu mazināt." Grūstīšanās, verbāli aizskārumi ir ikdiena.

Injekcijas ārsti parasti izmanto, kad zāles un fizioterapija vairs nelīdz. Tas nereti ir kā starpposms, iespēja uz laiku attālināt ķirurģijas nepieciešamību. Ir tīs veida injekcijas (steroīdu, hialuronskābes un trombocītiem bagātinātas plazmas). Katra no tām ir laba un piemērota savā konkrētā situācijā. Vienam cilvēkam jānovērš akūtas, stipras sāpes, otram būtiski “ieeļļot” nodilušu locītavu, radot sargājošu slānīti starp locītavas kaulu virsmām. Ko var un ko nav iespējams gaidīt no injekcijām? Kādēļ tās ne visiem un vienmēr iedarbojas vienādi efektīvi? Vai šis process ir sāpīgs? Kādēļ dārgākā - konkrētā situācijā var nebūt labākā un piemērotākā no izvēles klāsta?Par injekcijām traumatoloģijā, ortopēdijā sarunā ar Ēriku Ozolu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Veselīgs uzturs – šķiet, gandrīz vai katram ir viedoklis par to, kas tas ir. Tomēr cilvēki ir dažādi un arī viņu vajadzības atšķiras, tāpēc ne vienmēr būs tā, ka tas, kas ir veselīgs vienam, būs veselīgs ariī otram. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja, dietoloģe Laila Meija un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.

Lietuvos švietimo darbuotojų profesinė sąjunga ruošiasi streikuoti, kol Seimas patvirtins kitų metų biudžetą. Švietimo, mokslo ir sporto ministras G.Jakštas kviečia profsąjungos atstovus pokalbiui ir apsvarstyti galimybę baigti streiką.Laiškai iš Lietuvos į ES valstybes keliauja 43 procentais ilgiau nei iš Estijos ir beveik 50 proc. ilgiau nei iš Estijos. Ryšių reguliavimo tarnyba nubaudė Lietuvos paštą už prastą darbą beveik 200 tūkstančių eurų bauda. Žurnalisto Mariaus Jokūbaičio pokalbis.Visuomenė turi teisę rasti informaciją apie anksčiau vykusius teismo procesus ir nusikaltusius žmones, nusprendė Lietuvos Aukščiausiasis Teismas ir atmetė buvusio policininko reikalavimą „15min“ ištrinti informaciją apie jį. Ar su tokiais reikalavimais susiduria daugiau žurnalistų ir žiniasklaidos priemonių Lietuvoje ir kaip tai komentuoja teisininkai - diskusija aktualiame pokalbyje.Bendrame Europos transliuotojų žurnalistų tyrime, prie kurio prisidėjo ir LRT Tyrimų skyrius, atskleidžiama, kaip Kremliaus režimas rusifikuoja okupuotus ukrainiečius. Rusija aneksavo beveik 20 proc. Ukrainos teritorijos, kur, preliminariai skaičiuojant, gali gyventi apie 11 milijonų gyventojų.Ved. Darius Matas

12 soļi, kas jānoiet, lai tiktu galā ar savu alkohola atkarību. Protams, ka tie nav vienkārši soļi, bet vesela programma, ko piedāvā Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzība, kas šogad atzīmē savu 35. pastāvēšanas gadu. Par sadraudzību un atveseļošanās programmu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta teologs, noētiskās veselības kopienas "Elizeja" dibinātājs Kaspars Simanovičs, narkoloģe, psihoterapete Ilze Maksima un AA biedrs Orests. "Mēs sakām, ka jāsasniedz savas bedres dibens – vienam tas ir pie tirgus, kur lielie konteineri, citam tas ir, kad viņam Jūrmalas mājā ir palikuši tikai "porši" un "lambordžīni". Tas var būt dažādi," sarunā atzīst Orests, skaidrojot, kad cilvēki vēršas AA biedrībā, lai sev palīdzētu. Ilze Maksima Diagnostiski vērtē procesu, kas ir noticis apmēram gada laikā. Ir vairāki apstākļi, kas nosaka, cik ātri saslimšana progresē. Viņa vienmēr progresē, nekad nenāk atpakaļ. "Tā ir nianse, kur cilvēki maldās, ka es tagad kādu laiku atturos, tad viss būs kārtībā, es atkal varēšu sākt lietot. Tie ir lieli maldi, informācijas trūkums. Slimība tikai un vienīgi progresē. Viņa nav izārstējama, bet ir labi ārstējama," skaidro Ilze Maksima. Orests norāda, ka sadraudzības 12 soļu programma ir kā ieteikums.  "Mēs smejamies, ka tas nav obligāti ir līdzīgi, kā ar izpletni: kad lec ārā no lidmašīnas ar izpletni, nav jau obligāti viņu atvērt, ir ieteikts paraut šo šņorīti, tātad lietot šo programmu. Ir cilvēki, kas gadiem nāk uz AA, viņi jūtas komfortabli, viņi programmu nelieto. Viņi nedzer, vērtē, vai viņš ir skaidrā, vai dzīvo "sausā", tas ir viņa ziņā," atzīst Orests. Viņš arī norāda, ka cilvēki maākās pilsētās kautrējas pievienoties AA sadraudzībai, jo kā es iešu uz Anonīmo alkoholiķu sapulci, mani taču visi kaimiņi pazīst. Tā var būt lielākā problēma. "Kad tas dibens ir sasniegts, cilvēks ir gatavs darīt jebko, tas ir īstais brīdis, kad sākas atveseļošanās," norāda Orests. Ilze Maksima atzīst, ka šāda palīdzības forma daudz pieejamāka, nekā narkologa konsultācija, jo ir reģioni, kur narkologa nav, vai arī rindā uz konsultāciju jāgaida mēnesi vai pat vairāk. "Ģimene nevar izvilkt cilvēku, neviens nevar izvilkt cilvēku," uzskata Kaspars Simanovičs. "Es parasti saku, ka labākā palīdzība alkoholiķim vai atkarīgajam, ir viņam nepalīdzēt. Kamēr visi danco riņķi, apkārt atkarīgajam un mēģina ar viņu kaut ko darīt, tur nekas nelīdz. Viņš ir jāliek mierā. Cilvēkam ir jāļauj pēc iespējās ātrāk pašam piedzīvot savas rīcības sekas." "Viņš arvien vairāk slīdēs uz leju un šajā slīdēšanas procesā katru reizi ir iespēja notikt atsitiena punktam. Vienam tas būs mazliet augstākā pakāpē, vienam zemāk, citam - vēl zemāk, kādam nenotiks vispār un tad mēs viņu atradīsim nosalušu zem tilta kartona kastē..." turpina Kaspars Simanovičs."Ir jānovelk robežas. Sliktākais, ko izdara tuvinieki, uzņemas sekas viņa vietā, un viņš nejūt šīs sekas, turpina dzīvot bezatbildīgi, jo sekas uzņemas cits. Kāpēc man mainīt kaut ko savā darbībā?

Alvilė Rimaitė. „Kliukliukas, arba Keletas istorijų, nutikusių vienam gauruočiui“. Režisierė Giedrė Beinoriūtė, g. rež. Nijolė Baranauskaitė. Vaidina Aldona Vilutytė, Joana Čižauskaitė, Dalius Skamarakas, Arnoldas Jalianiauskas, Sergejus Ivanovas, Birutė Didžgalvytė. 2008 m.

Alvilė Rimaitė. „Kliukliukas, arba Keletas istorijų, nutikusių vienam gauruočiui“. Režisierė Giedrė Beinoriūtė, g. rež. Nijolė Baranauskaitė. Vaidina Aldona Vilutytė, Joana Čižauskaitė, Dalius Skamarakas, Arnoldas Jalianiauskas, Sergejus Ivanovas, Birutė Didžgalvytė. 2008 m.

Transporta līdzekļa vadīšana dzērumā Latvijā joprojām ir liela problēma. Speciālisti saka, ka dzērājšoferu vadītās automašīnas konfiskācija vai milzu naudas sods situāciju uzlabo, tomēr arī šogad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu akciju pirms Jāņiem. Par akciju un risinājumiem problēmai, kas saistās ar braukšanu reibumā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, atkarību terapeits, Minesotas programmas aizsācējs Latvijā Māris Ķirsons un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pirms Līgo svētkiem sākusi kampaņu ar nosaukumu "Apguldīt vieglāk, nekā apbedīt", lai mudinātu cilvēkus neļaut saviem iereibušajiem draugiem sēsties pie auto stūres dzērumā. "Pārsteidz, ka, neskatoties uz sodu bardzību, cik daudz cilvēku izdomā sēsties pie stūres dzērumā," vērtē Oskars Irbītis. "Lielākā problēma šajā jautājumā ir, ka cilvēks lēmumu sēsties pie stūres reibumā pieņem, esot reibumā. Lai šī sistēma sāktu strādāt, ir jāmaina sabiedrības attieksme, jo šobrīd sabiedriskais nosodījums ir nepietiekams. Es atbalstītu skandināvu pieeju, kas nosaka arī līdzatbildību pie lielajām promilēm arī transportlīdzekļa pasažieriem. Viena no jaunās politikas nostājām ir, ja cilvēku noķer pirmo reizi [pie stūres reibumā], tā ir cilvēka problēma, viņam jāsaņem šis bargais sods. Ja cilvēku noķer otrreiz, tad būtībā tā zināmā mērā ir sabiedrības problēma. Nav izdarīts viss līdz galam, lai šis cilvēks saprastu savu pārkāpumu un otrreiz pat nemēģinātu sēsties pie stūres, esot alkohola reibumā." Oskars Irbītis atzīst, ka bija gaidījis lielāku efektu no sodiem, jaunajiem sodīšanas principiem, bet efektivitāte nav sasniegta. Arī Juris Jančevskis piekrīt, ka pieķerto dzērājšoferu skaits ir sarucis, bet gaidīja lielāku efektivitāti. "Piemēram, cilvēks ir gājis zagt. Ja kāds cits viņam ir devis norādījumus, kur un kā iet zagt, viņu arī soda. Šajā gadījumā par braukšanu dzērumā ir tieši tas pats, būtībā šim līdzcilvēkam jādara viss, lai atturētu šo cilvēku. Viņš kļūst par līdzdalībnieku šajā noziegumā, šajā apdraudējumā. Skandināvu pieeja strādā, cilvēki ir daudz uzmanīgāki, daudz vērīgāki pret saviem līdzcilvēkiem. Efekts, ieviešot līdzatbildību, tika panākts augsts ļoti ātri," skaidro Oskars Irbītis. Māris Ķirsons, atsaucoties uz pieredzi Kanādā, norāda, ka līdzatbildīgs un sodu saņem arī tas, kurš deva dzert. Tu devi – tu esi vainīgs. "Normāls pasākums būs, ka mēs sanākam uz Jāņu svinībām, apstaigājam visus, sametam burkā atslēgas un burku noglabājam seifa. Tas būs ideālākais risinājums, it seviški, ja zinām, ka kādam no līdzlīgotājiem ir problēma, ka jūra ir līdz ceļiem un nu tik brauks un būs īstais rallists. Šis ir risinājums – pirms sākam svinēt, kamēr visiem smadzenes vēl darbojas, atslēgas kaut kur noglabājam. Esmu redzējis, ka ieliek seifā ar laika atslēgu un ātrāk par pulksten tikiem vaļa nedabūs. Vienam tiek godpilnais uzdevums burku vai lādīti ar atslēgām noslēpt," iesaka Oskars Irbītis.  

Esmu no valdības aizgājis, tur nocīnījies, gandrīz nomiris un tad man rāda kartiņu, ka esmu aģents Pugulis. Man tas bija ļoti sāpīgi, nekad neesmu bijis čekas ziņotājs, saka bijušais premjers Ivars Godmanis. Par 4. maija ideāliem, Latvijas krieviem, "Parex" krahu, tenisu un bungām saruna ar Ivaru Godmani Laikmeta krustpunktā. Šoreiz raidījums skan pāris dienas pēc 4.maija, Latvijas vēsturē ļoti svarīga datuma. 1990.gada 4.maijā toreizējā Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Stenogramma liecina, ka 4.maija rīta sēdi atklāj Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs ar dažiem organizatoriskiem ievadvārdiem, lūdzot saglabāt cieņu starp vairākuma frakciju Tautas fronti un opozīciju - Interfronti. Izskan arī priekšlikumi par 4.maija sēdes darba kārtību un tad kā pirmais runātājs tribīnē kāpj Ivars Godmanis, pārstāvot Tautas frontes frakciju.  "Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es esmu pilnvarots 131 Latvijas PSR deputāta vārdā iesniegt priekšlikumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu Deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"," deputātus uzrunā Ivars Godmanis. Tālāk seko garas debates, balsu skaitīšana, tauta ārpus parlamenta skaļi atkārto katru "PAR" balsi un, skanot "Dievs, svēti Latviju!", deklarācija ir pieņemta.  Lai sagaidītu šo brīdi, bija jānoiet garš Atmodas ceļš. Tālāk sekoja neatkarīgas Latvijas ceļš, pa to vēl tobrīd staigāja krievu armijas un OMON zābaki, un šī ceļa sākumā nostājās arī Ivars Godmanis. Trīs dienas pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas viņu parlaments apstiprina par Latvijas valdības vadītāju. 4.maija diena ir daudz dokumentēta un aprakstīta kino liecības, video un audio fiksējumos, atmiņu stāstos. Bet kā jums sākās 1990.4. maijs un kā noslēdzās šī diena? Kāds bija jūsu ceļš uz Jēkaba ielas namu vai atpakaļ. Vai ir kāda epizode no vēsturiskās 4.maija parlamenta sēdes, kura vēl nav izstāstīta, kas ir jūsu prātā, kas būtu pieminēšanas vērta? Ivars Godmanis: Laikam pats būtiskākais bija frakcija. Ja Tautas frontes frakcija nebūtu bijusi vienota, balsojums nebūtu noticis. Tad ir grūti saprast, kas tālāk būtu bijis. Tautas frontes vadība, es biju arī priekšsēdētāja vietnieks, man uzticēja frakcijas vadību. Es no turienes aizgāju, kad mani ievēlēja par Ministru Padomes priekšsēdētāju. No 4.maija dienas, protams, skaidrs bija tas, ka mēs uz šo soli iesim. Pirms tam frakcija visu laiku pulcējās Zinātņu akadēmijā un tur arī apsprieda gala variantus dokumentam, kā taisīt to deklarāciju. Sarežģītas lietas tās bija, gan politiski, gan juridiski sarežģītas. Bet fakts tāds, ka uz to iesim. Problēma, ka nebija pilnīga garantija, ka nobalsosim. Acīmredzot opozīcija saprata, ka mēs būsim gatavi, tāpēc bremzēja maksimāli. Speciāli novilcināja, uzdeva jautājumus.  Tas tomēr bija tas būtiskais pagrieziena punkts, un acīmredzot viens otrs no viņiem saprata, ka vēsture mainās. Parasti vēsture mainās kara rezultātā, te viņa izmainījās ne kara rezultātā. Toreiz daudz smēķējāt, cik daudz cigaretes izsmēķējāt, gan jau pāris paciņas? Ivars Godmanis: Nekas labs tas nav, godīgi teikšu. Es tagad nesmēķēju jau gadus..., kādus 15 varbūt. Tā metode nebija laba. Kādreiz arī valdības sēdēs smēķēju. Zinu, ka ministri, kas nesmēķē, to nevarēja izturēt. Tas tomēr saistīts ar laiku, kuros man ir bijis... Es nezinu. (..) Es tur biju un iznāca tajos trakajos laikos tur būt. Es zinu, ka daudzi cilvēki smēķējot sevi nomierina, bet man tas neizdevās. Cenšanās to laiku pārlaist.  Toreiz īsti vairs nevarēja saprast, vai diena vai rīts, pavasaris vai ziema. Situācija bija tāda, ka laiks mērījās savādāk. Nebija vienkārši toreiz, bet nu kad ir vienkārši. Ko šodien dara Ivars Godmanis? Ivars Godmanis: Kopš aizgāju no Eiroparlamenta 2014.gadā, visu šos gadus mācu studentus, lasu lekcijas trīs augstskolās, pārsvarā maģistriem. Slodze ir liela. Esmu ievēlēts par profesoru Rīgas Starptautiskajā biznesa augstskolā, lasu arī nopietnas lekcijas Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē maģistriem, Datorikas fakultātē bakalauriem un "Turībā" maģistriem. Grafiks ir neatbilstošs manam vecumam.  Kursi ļoti dažādi, esmu sagatavojis ap 20 dažādus kursus, lielu daļu esmu rakstījis no nulles, jo Latvijā vienkārši tādu nav. Šī ir iespēja satikties ar 4. maija paaudzi, jauniem cilvēkiem, kas dzimuši jau pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas.  "Laikam tas ir viens no iemesliem," atzīst Ivars Godmanis, piebilstot, ka nebijusi doma atgriezties pasniedzēja darbā pēc 35 gadu pārtraukuma.  Krievijas kara Ukrainā vērtējums. Ivars Godmanis: Ukraiņu motivācija ir pilnīgi skaidra – viņi karo, viņi aizstāv savu zemi. (..) Man nav skaidra krievu motivācija – racionāla krievu motivācija. Vienam prasīju nesen – viņi sēž alternatīvajā internetā un kaut ko mēģina sagrābstīt. Viņi man saka – motivācija ir denacifikācija un demilitarizācija. Prasu definē denacifikāciju – mēģina tad kaut ko tur skaidrot, bet vienalga nav skaidrs. Krievu motivācija nav līdz galam skaidra un nav skaidra vairāku iemeslu dēļ. Ko tad viņi vēlas – Odesu, Kijivu? Viņi tiešām stādās priekšā, ka tas kaut kad notiks? Un pat ja tas ir militāru brīnumu variantā uz kaut kādu laiku, mūžīgi jau tas nebūs. Ja tauta nevēlas, vienalga būs jāvācas projām karaspēkam. Krievu motivācija ir smaga, saprast viņu ir grūti. Kā Putina iebrukums Ukrainā ietekmēs Latvijas drošības situāciju? Ivars Godmanis: Tas mūsu drošības situāciju ietekmē vislielākā mērā, gan tieši, gan netieši. Pie dažādiem kara tālākās attīstības scenārijiem ir iespējami visādi militāri, ekonomiski un kādi tik ne varianti. Kad mēs apspriežam iekšējās politikās lietas, jāsaprot, ka neesam pilnīgi mierīgā stāvoklī, esam pie kara, tikai fiziski iekšā tajā neesam. Mēs esam kara situācijā un nevajadzētu to aizmirst. (..) Mums vienmēr vajag iekšēju koncentrāciju sevī paturēt. Un pirmais – nevajag tā psihot. Atceramies pagājušo rudeni – cik ilgi bija tas histēriskais moments, ka mēs nosalsim. Un pat es uz to pavilkos. Man pārmeta slavenās Godmaņa krāsniņas. Toreiz tā bija reakcija uz notiekošo, ka mēs visi tūlīt salsim. Bet vajadzētu iekšēji vairāk sakoncentrēties un neuzkurbulēt psihozi. Grūti pateikt, no kurienes tas sākas – varbūt no politiķiem, kas to dažreiz grib izmantot, tad pāriet uz masu medijiem, kas ir normāli, bet tad tas aiziet sabiedrībā un tad tiešām... Nu tad kā mēs pārlaidām šo ziemu? Cik sporta zāles un baseinus aizvērām? Nevienu, nerunājot par skolām un slimnīcām. Drīz būs jāizvēlas nākamais Latvijas Valsts prezidents. Jūsu skats uz šo procesu? Ivars Godmanis: Savu balsi atdotu tam pretendentam, ja ir divi,  (..) tautai tomēr jāzina, ar ko prezidents nāks, pat, ja visa tauta nevēl. Ir jāpanāk, ka pie jums, radio, televīzijā, abus divus iztaujā, varbūt viens otram uzdod jautājumus.  Svarīgas debates. Esošajam prezidentam ir priekšrocība stāstīt to, ko viņš ir darījis. Var, protams, būt arī nepatīkami jautājumi. Un jautāt, ko darīs uz priekšu, ar ko atšķirsies. No otra pretendenta gribētu dzirdēt vienu soli tālāk – kā labāk? Tieši kā to varētu izdarīt? (..) Ja [debašu] nebūs, tad vienalga, ko ievēlēs, bet sabiedrībā būs sajūta, ka mūs neiepazīstināja, mūsu viedokli nepaprasīja. Jūsu vārds arī izskanēja saistībā ar kandidēšanu un Valsts prezidenta amatu. Ivars Godmanis: Man vienmēr bijis raksturs citāds, drīzāk esmu cīnījies par visādiem izpilddarbiem. Es neatbilstu tam. Tur jābūt tomēr... Ir ļoti grūti būt Latvijas prezidentam, jo nav pārāk lielas pilnvaras. No otras puses, var sasaukt ārkārtas valdības sēdi, noteikt dienas kārtību. Bet no pirmā brīža tev jāiekaro sava pozīcija.  

Nacionaliniame dramos teatre šį savaitgalį – Eglės Švedkauskaitės režisuojamo spektaklio „Fossilia“ premjera. Tekstą parašė pati režisierė, remdamasi Dalios Grinkevičiūtės kūriniu „Lietuviai prie Laptevų jūros“. Kokia spektaklio idėja – režisierė pasakojo Indrei Kaminckaitei.Vienam ryškiausių dirigentų Johnui Eliotui Gardineriui šiandien sueina 80 metų. Maestro laikomas vienu svarbiausių šių laikų Bacho dirigentų, pasaulį žavi užburiančia energija ir išskirtinai stipriu emociniu gyliu. Kaip to pasiekta? Su maestro buvo susitikusi Rasa Murauskaitė-Juškienė.Kaip paskutiniai ledynmečiai keitė Vilniaus vietovės kraštovaizdį, kodėl Vilniuje tokie aukščio skirtumai? Vilniaus kalvyno paslaptis bandys atskleisti speciali ekskursija „Vilniaus kraštovaizdžio detektyvai“. Uždangą šiek tiek atskeleisti pabandys Karina Metrikytė nuo vienos iš Antakalnio kalvų.Rubrikoje „Ką man skaityti?“ - Jolanta Kryževičienė pristato dvi knygas: Etienne de la Boetie knyga „Traktatas apie savanorišką vergystę“ ir Stasio Eidrigevičiaus esė „Meno klajūno eskizai“.Prancūzijos visuomeninio radijo korespondentė Baltijos šalyse Marielle Vitureau jau ketvirtį amžiaus gyvena Vilniuje, puikiai pažįsta Lietuvą ir apie ją pasakoja prancūzams ir ne tik. Įvairiausiomis temomis – nuo kultūros aktualijų iki migrantų problemų. Kuo tokios mažos šalys kaip Lietuva, Latvija ir Estija įdomios Prancūzijai? Kas prancūzę čia džiugina, o prie ko taip ir nepripranta? Apie tai pokalbyje su Marielle Vitureau rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Gabija Narušytė

Vairāki lidostas „Rīga” darbības rādītāji ir atgiezušies pirmspandēmijas līmenī, kas nozīmē garākas rindas pie drošības kontroles un lielāku burziņu pašā lidostā. Kas būtu jāielāgo gaisa ceļotājiem, lai ceļojums lidostā sāktos bez aizķeršanās, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: lidostas "Rīga" aviācijas drošības sistēmu apmācību vadītājs Aleksandrs Stoļarčuks un lidostas "Rīga" komunikācijas projektu vadītāja Ilze Salna. Aleksandrs Stoļarčuks atgādina par baterijām un elektroierīču pārvadāšanu. "Jebkura maza izmēra bateriju drīkst pārvadāt tikai rokas bagāžā," norāda Aleksandrs Stoļarčuks. Maza izmēra baterija - ar jaudu līdz 100 vatstundām. Bagāžā, ko nodod, nedrīkst būt neviena no ierīces atvienota baterija. "Ja ved elektroierīces, jāatceras, ka jauda nedrīkst pārsniegt 100 vatstundas, ja ir kāda jaudīgāka ierīce, kas mūsdienās nav retums, pirms lidošanas pārliecināties, ka izvēlētā aviokompānija akceptē tās," skaidro Aleksandrs Stoļarčuks. Elektroierīces drīkst vest arī nododamajā bagāžā, bet jāpārliecinās, vai tā nevar nejauši ieslēgties un sākt karst. Tas attiecas gan uz dažādiem instrumentiem, gan elektroniskajām cigaretēm. Vienam pasažierim drīkst būt 15 elektroniskās ierīces rokas bagāžā, tajā skaitā elektroniskās cigaretes, dators, mobilais telefons un arī elektroniskās rotaļlietas. Ilze Salna aicina sagatavoties lidojumam. "Būt lidojumam gataviem, uzzināt visu par bagāžu gan lidostas mājaslapā, gan sazinoties ar savu aviokompāniju, ja rodas jautājumi un neskaidrības. Lai tad, kad ierodaties lidosta un dodaties uz drošības pārbaudi, zinātu, kas sagaida, ko drīkst, ko nedrīkst. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem," norāda Ilze Salna. "Nākamais - ierodamies lidostā laikus un būs laiks, ja pēkšņi kaut kas ir palicis rokas bagāžā, ko negribam zaudēt, ir jau minētās iespējas šo lietu saglabāt. Runa ir par to, cik gatavi esam, kad ierodamies lidostā." Ja bērns pats kārto mantas, vērts pārbaudīt, vai somā nav ielicis kādu priekšmetu, ko nedrīkst pārvadāt rokas bagāžā. Bērnu rotaļu šaujamieročus līdzi ņemt nedrīkst. "Ir bijuši gadījumi, ka bērns ir ielicis somā lielāku nazi, jo mamma to ir aizmirsusi. Ar skaidrojumu, ka mammai taču būs jātaisa ēst," stāsta Aleksandrs Stoļarčuks. Saistībā ar šķidrumu pārvadāšanu lidostā "Rīga" izmaiņu vēl nav. Spēkā ir ierobežojumi, ka viens pasažieris rokas bagāžā 1l maisiņā drīkst pārvadāt šķidrumus, kur viena tilpuma vienība nepārsniedz 100 ml. Daudzas lidostas šo ierobežojumu atceļ. Varētu būt, ka gada beigās situācija mainīsies arī lidostā "Rīga", kad noslēgsies iepirkums jaunai drošības pārbaudes sistēmai.  "Ja iespējams, īpaši vasaras sezonā ceļojot, velkam apavus, kurus viegli novilkt, velkam pludmales čības, iešļūcenes, kuras var ērti novilkt un ielikt groziņā. Var gadīties, ka augstpapēžu kurpes, kas pirmkārt, nav ērtas lidojumam, būs jānovelk un jāieliek groziņā drošības pārbaudei," atzīst Ilze Salna.  Jo biezāka būs apavu zole, jo lielāka iespējamība, ka drošības darbinieks lūgs apavus novilkt. Lidostas pārstāvji arī aicina iepriekš rezervēt stāvvietu automašīnai, ja ierodas ar savu mašīnu.    

Raidījumā šoreiz dodamies pa mācītāja Kristofa Hardera pēdām. Pētām viņa dažādo veikumu apgaismības laikā, palīdzību zemniekiem un stāstām par pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā, kas izdota Rubenes mācītājmuižā. Kultūras un grāmatniecības vēsturē interesants ir jautājums, kāpēc viena daļa vācbaltiešu mācītāju, kuriem bija par šauru savos profesionālajos pienākumos, uzskatīja, ka ir nepieciešams interesēties par latviešiem un arī rakstīt latviešu valodā. Iemesli tam varēja būt laikmeta mode un vēlme apgaismot zemniekus vācvalodīgajās zemēs. Vienam no šādiem mācītājiem – luterāņu mācītājam Vidzemē, Rubenē Kristofam Harderam – mēs pa pēdām dosimies šajā raidījumā, un izpētē ar mani, Marionu Baltkalni, kopā būs zinoši ceļabiedri – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna. Garīgie teksti, ābeces, darināti personvārdi, kalendāri, rēķināšanas grāmatiņa un pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Tik daudzveidīgs ir Kristofa Hardera veikums, un vispirms interesējos, kas tieši Kristofam Harderam sniedza pamudinājumu darboties grāmatniecības, tostarp latviešu valodas labā. Šajā stāstā kopā savīsies Hardera paša personība, vecākā brāļa ietekme, draudzība ar Gustavu Bergmanu un atbalsts no progresīvā Budberga Ķiegeļmuižā. Sarunas laikā ar Kristīni Zaļumu un Paulu Daiju mēs ik pa laikam skaram jautājumu arī par to, kādi bija apgaismotāju mērķi. Apgaismība arī vācu valodā runājošajās zemēs līdz zināmai robežai bija saistīta ar to, lai zemnieku darbu padarītu produktīvāku. Bet vienlaikus valdīja uzskats, ka laimīgāki, apmierinātāki, turīgāki zemnieki ir visas sabiedrības interesēs. Tāpēc - jā, apgaismībai bija savs nolūks, bet to nevar uzskatīt tikai par kaut ko savtīgu. Vidzemes un Kurzemes mācītāju, tostarp Hardera, veikums ir daudz plašāks par šādiem aprēķiniem. Grāmata kļuva par iespiesto mediju, par palīglīdzekli ikdienas dzīvē. Vidzemes Stenders, kurš ietekmējis daudzus tālākos procesus. Šādi var dēvēt Harderu, un, kā norāda Kristīne Zaļuma, Hardera patiesā ietekme līdz galam īsti nemaz nav izvērtēta. Bet tas, kas noteikti ir zināms, - Kristofs Harders 1795. gadā izdevis pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā - “Tā pirmā pavāru grāmatu no vāces grāmatām pārtulkota”. 2020. gadā šai grāmatai apritēja 225 gadi, tajā iekļautas 414 receptes ar zupēm, zivju riktēm, tartēm un citiem ēdieniem, grāmata pārstrādāta mūsdienu ortogrāfijā, bet tās oriģināls līdz šī gada 20. maijam aplūkojams Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē “Bites, bakas, kartupeļi. Praktisko padomu grāmatu pirmsākumi”. Plašāk par projektu:  

Šių produktų kaina skaičiuojama ne litrais ir ne kilogramais. Bet kasmet jiems išleidžiami šimtai milijonų eurų. Pernai didėjo savikaina, nes brango žaliavos, pakuotės. Gamintojai sako, tenka branginti ir kosmetiką. Bet tyrimas rodo: brangesnė po pandemijos ir net geriau perkama. Žmonės pasiilgo gražintis, kvėpintis. Vienam produktui į rinką išleisti prireikia metų. O šis verslas – tarsi melodrama, kur, be kita ko, yra ir formulių vagysčių. Laidos viešnios: „BIOK Laboratorija“ verslo vystymo vadovė Aušra Adiklienė, „Dermofaktorius“ generalinė direktorė Eglė Vaitiekūnaitė-Šiuškienė ir „Euromonitor International“ rinkos analitikė Emilija Balsytė.Ved. Irma Janauskaitė

„Žiūrėti ir būti žiūrimai. Feministinės kino teorijos sąvokos ir komiksai“. Natalijos Arlauskaitės ir Miglės Anušauskaitės knyga tokiu pavadinimu šį savaitgalį buvo pristatyta ir knygų mugėje. „Sugalvojome šią knygą norėdamos, kad mąstyti apie kiną būtų ne mažiau smagu, nei jį žiūrėti“, - rašo autorės.Šiandien pasaulinė nevyriausybinių organizacijų diena ir Lietuvoje tokia diena minima pirmą kartą.Penktadienį minėjome Rusijos karo Ukrainoje metines. Prasidėjus karui, Lietuvą atvyko dešimtys tūkstančių pabėgėlių. Šiandien Lietuvoje dirba daugiau nei 22 tūkstančiai ukrainiečių. Kaip jiems sekasi dabar?Prasidedant rinkimų savaitei, organizacija „Baltosios pirštinės” baigė nepriklausomų rinkimų stebėtojų registraciją pirmajam savivaldybių tarybų ir merų rinkimų turui ir jau fiksuoja pirmuosius pažeidimus.

Žurnalo „Nemunas“ naujausio numerio apžvalga.Mados žurnalistės Deimantės Bulbenkaitės kultūros komentaras apie tai, kaip praėjusiais metais iškilo drabužio reikšmė politikoje.Energetikos ir technikos muziejuje lankytojams pristatoma nauja pastovios ekspozicijos erdvė, leidžianti lankytojams interaktyviai pažinti energetiką ir energijos procesus. Pristatydamas moderniausią Baltijos šalyse tokio tipo ekspoziciją – Virsmo salę, – muziejus plečia savo funkcijas ir tampa mokslo centru.Ryškiausius 2022-ųjų metų Prancūzijos kultūros įvykius apžvelgia mūsų bendradarbis Paryžiuje Ignas Zalieckas.Klasikos koncertų salės programa.Gruodžio 20 dieną pasaulį apskriejo žinia, kad Talibanas Afganistane uždraudė moterims siekti aukštojo mokslo. Per praėjusius metus tai jau ne pirmas moterų teisių pažeidimas po Talibano jėga atėjimo į valdžią 2021-aisiais. Kaip kis Afganistano visuomenė ir tarptautiniai santykiai po tokių apribojimų?Meno kriminalistika – žymiausi pasaulyje meno rinkos falsifikatai bei vagystės, smurtiniai ir vandaliniai nusikaltimai prieš meną, karo trofėjais tapę meno kūriniai. Apie tai pokalbyje su menotyrininke dr. Simona Skaisgire.Vienam žymiausių visų laikų dirigentui Lietuvoje, Petrui Bingeliui, šiandien būtų sukakę 80 metų. Šia proga su bendražygiais prisimename ryškiausius maestro darbus ir laiką kartu.Ved. Urtė Karalaitė

Dans cet extrait, Aurore nous parle de leur étape au Vietnam Pour écouter l'épisode en entier : la partie 3 du Tour du Monde en entier - États-Unis, Polynésie, Cambodge, Vietnam Tour du monde en famille entre la Colombie et le Mozambique - partie 3  

1919. gada 3. novembrī, uzsākusi pretuzbrukumu no Bolderājas puses, Latvijas Armija 1919. gada 11. novembrī sakāva Bermonta spēkus Pārdaugavā un sāka tos atspiest no valsts teritorijas. Tā bija nozīmīgāka uzvara Neatkarības karā, kuru Latvijas Armija izcīnīja pašas spēkiem. Latvijas armijas uzbrukums Bermonta spēku ieņemtajai Pārdaugavai sākās 1919. gada 3. novembrī. Bermontiešiem negaidīta un morāli iespaidojoša bija Antantes karakuģu artilērijas uguns, kas no Daugavas tika vērsta pret viņu pozīcijām Pārdaugavā. Šīs kanonādes aizsegā latviešu spēki – Latgales divīzija – no Bolderājas puses uzsāka triecienu vispirms uz rietumiem gar Buļļupi, pēc tam pagriežoties gandrīz vai par 180 grādiem un līdz 4. novembra vakaram ieņemot Kleistus, tagadējo Imantu un Zolitūdi. Te fronte apstājās – bermontieši bija pievilkuši rezerves un veica niknus pretuzbrukumus, tomēr pārsviest uz Pārdaugavu vēl lielākus spēkus viņiem neļāva Vidzemes divīzijas aktivitāte gar Daugavu. Izšķirošo triecienu Pārdaugavai Latgales divīzija uzsāka 10. novembra rītā – tika atbrīvots tagadējās Lidostas rajons, Šampēteris, tālāk tagadējās Stradiņa slimnīcas teritorija, Zasulauks un vakarā pēc ilgākas kaujas arī Dzegūžkalns. Kad naktī Latgales divīzija ieņēma Torņkalna staciju, bet Vidzemes divīzijas spēki pārcēlās pār Daugavu un ieņēma Ziepniekkalnu un Bišumuižu, vācu daļas, kas joprojām turējās Tuvējā Pārdaugavā, izrādījās ielenktas. Tās glāba nupat no Vācijas ieradies Rosbaha brīvprātīgo pulks, pārraudams ielenkumu starp Ziepniekkalnu un Tīraini, un segdams bermontiešu atkāpšanos Olaines virzienā. 11. novembra rītā Rīgas baznīcu zvani vēstīja, ka Latvijas galvaspilsētā vairs nav neviena ienaidnieka karavīra. Latgales divīzijas sastāvā šais kaujās piedalījās arī Mariss Vētra, kurš  atstājis vienu no spilgtākajiem un arī patiesīgākajiem Bermontiādes aprakstiem autobiogrāfiskajā romānā „Div' dūjiņas”. 3. novembra uzbrukuma priekšvakarā nākamais operas premjers, guvis vieglu ievainojumu, nevarēja doties kaujā un pildīja rotas rakstveža pienākumus. "Es neatgriezos pie galda, bet gāju meklēt rotas komandieri. Mani saņēma ar "urrā" saucieniem, un no visām pusēm lidoja zobgalīgas balsis. - He, skrīver, pieraksti manu sievasmātes adresi - Matīsa ielā Nr. tāds un tāds. - Par manu nāvi ziņo manai brūtei Grīziņkalnā. - Bet, ja Kārkliņš noliek karoti, tad raksti Vērmaņparka stūrī Marijas ielas Soņai, ka čomiņš vēl mirdams domāja par viņu. Taču arī šinīs zobgalībās slēpās nopietnība, jo tie paši, kas sākumā zobojās, drīz vien pienāca, uzsita uz pleca un teica: - Eh, zin', pieraksti arī manas vecenes adresi. Vienam šī "vecene" bija māte, otram - sieva, trešam vienkārši - "švircīte" jeb "šmarīte", bet katram bija kāda sieviete, kurai bija pirmajai tiesība zināt, "ja kas notiek". Tikai kaprālis Sapals, kas kādā stūrī, papirosu dūmu mutuļos ietīts, spēlēja kārtis, sauca pāri visiem: - Raksti tik, skrīverīt, visus tos brunču Pēterus, es tevi neapgrūtināšu. - Nu, nu, neizrunājies, ka tik pats ar rīta gaismu nesāc raudāt. - Par mani nebēdā, es aizbraukšu uz elli, kā man patīkas. Vēl tikai paspēlēšu naudas maku un zābakus, tad esmu gatavs. Viņa mīļākais ceļš, tā viņš arvienu stāstīja, būšot uz elli. Taču tas viņam neizdevās, jo nevar būt vārtu, kas savieno kaujas lauku ar elli."

Vienam ryškiausių ir garsiausių pastarųjų dešimtmečių pasaulio kompozitorių Johnui Adamsui šiemet – 75-eri. Rugsėjį JAV pasirodo jo naujausia opera „Antonijus ir Kleopatra“, o leidykla „Nonesuch“ prsitato gigantišką 40-ies CD Johno Adamso kūrybos rinkinį. Tai gera proga dar kartą permąstyti ir perklausyti šio iškilaus kompozitoriaus kūrybą.Ved. Domantas Razauskas

  Psihoterapeita Jāņa Zālīša grāmata "Mīlestības vārdā" bija izdevums, kas visticamāk, atrada vietu teju katra Padomju Latvijas pilsoņa grāmatu plauktā. Ievākota ar avīzēm, lai nav uzkrītoša, tā lieliski simbolizēja tā laika attieksmi pret cilvēka seksualitāti. Tā nekur nebija pazudusi, bet par to nerunāja. Grūti pieejama kontracepcija, neplānotas grūtniecības, erotikas kaunināšana - šī ir tikai daļa no padomju seksuālās audzināšanās. Kāda bija seksuālā dzīve savienībā, kurā "seksa nebija", raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturniece Ineta Lipša. "Ideja, ka seksa primārais mērķis ir nevis bauda, bet bērni, tas ir vispārpieņemts priekšstats. Tāpēc jau 60. gadu beigās Rietumos seksuālā revolūcija ir tas, kas sludina tieši pretējo," atzīst Ineta Lipša. Viņa norāda, ka Padomju Latvijā izglītojošu informāciju par seksuālo audzināšanu sniedza žurnāls "Veselība". "Jau 1966. gadā tajā pašā žurnālā "Veselība" Padomju Latvijas galvenais ginekologs, kas ir bijis kaut kādos kongresos ārzemēs, viņš stāsta, ar ko atšķiras sociālistiskās valstīs un kapitālistiskās valstīs attieksme pret dzimumaudzināšanu. Viņš saka, ka kapitālistiskajās valstīs jaunieši izvirst un tā tālāk. Tas viss ir saistīts ar domu, ka seksuālā bauda drīkst būt tikai laulībā," stāsta Ineta Lipša. "Līdz ar to tas, ko māca, izglīto cilvēkus, tas ir domāts, kā panākt, lai jums abiem būtu labi. Tas uzsvars, ka sievietei noteikti jāpanāk orgasms, ka vīrietim jāstrādā. Tas viss ir tajos padomju žurnālos. "Veselībā" . Tas ir pārsteidzošais."  Tajā pašā laikā uz Jāņa Zālīša lekcijām klausītājus aicinājuši šķirti vīriešiem un sievietēm. Ineta Lipša vērtē, ka tas saistīts ar to, lai pēc iespējās vairāk cilvēku atnāk klausīties. Libido jeb cilvēka seksuālā dziņa „Dzimumtieksmes izpausmi uz konkrētu cilvēku nosaka drošības filtrs, konkrētās personas ķermeņa aromāts un mūsu emocionālās brīvības vai  emocionālās atkarības stāvoklis,” skaidro seksologs Artūrs Šulcs, runājot par dzimumtieksmi jeb libido.  Kas cilvēka organismā rada dzimumtieksmi, kas notiek, ja cilvēks to apspiež vai ierobežo, par to saruna ar seksologu. Dzimumdziņa, seksuālā tieksme jeb libido piemīt katram cilvēkam. Vienam šī dzimumtieksme mēdz būt aktīvāka, citam - nē. Un šīs seksuālās vēlmes mūsu organismā  rada vairāki faktori - bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie, bet iedīgļi seksuālai tieksmei jau veidojas auglim esot mātes miesās. Kāpēc šī seksuālā dziņa nevēršas uz katru kaut cik tīkamu pretimnācēju, kāda nozīme ir cilvēka ķermeņa aromātam un kas notiek, seksuālo tieksmi apspiež?  

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas paskelbė verdiktą Sausio 13-osios byloje. Atmetęs nuteistųjų kasacinius skundus, teismas paliko galioti jiems apkaltinamuosius nuosprendžius. Taigi iš esmės teismas konstatavo, kad Sovietų Sąjungos kariai buvo pagrįstai nuteisti dėl tragiškų 1991 m. Sausio 13-osios įvykių. Šiek tiek pakoreguota tik nuosprendžio dalis, kuri susijusi su Jurijui Meliui paskirta bausme. Jam paskirtas 9 metų, o ne kaip buvo anksčiau 10 metų laisvės atėmimas.Aukščiausiosios Tarybos-Atkuriamojo Seimo pirmininkui Vytautui Landsbergiui suteiktas valstybės vadovo statusas. Klausimas dėl statuso suteikimo V. Landsbergiui buvo nesėkmingai keltas dar praėjusios kadencijos metu.Ukrainos kariuomenė sveikino strategiškai svarbios Juodosios jūros Gyvačių salos, kuri buvo užimta pirmosiomis Rusijos invazijos dienomis, išlaisvinimą, iš ten pasitraukus rusų pajėgoms.Rusija kaltina Norvegiją blokuojant prekių patekimą į Svalbardą.Į LRT girdi kreipėsi Klaipėdos rajone esančio Kvietinių kaimo gyventojai. Žmonės skundžiasi, kad jau kelis mėnesius namuose iš čiaupo bėga vanduo, kurio gerti neįmanoma. Kvietiniškiai teigia, kad ieškodami sprendimų kreipėsi ir į savivaldybę, ir į bendrovę „Klaipėdos vandenys“, tačiau problema vis dar neišspręsta.Ved. Agnė Skamarakaitė

Alumīnijs kā adjuvants jeb reakcijas pastiprinātājs, dzīvsudrabs kā konservants un vēl daudz citu vielu, kas var būt dažādu vakcīnu sastāvā, var radīt priekšstatu, ka, saņemot vakcīnas injekciju, organismā tiek ievadīta kaudze ar toksiskām vielām. Par vakcīnu sastāvu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča. Runājot par alumīnija sāļiem vakcīnās Dace Zavadska skaidro, ka alumīnijs arī cirkulē cilvēku asinsritē.  "Ar alumīniju tiekamies apkārtējā vidē, pārtikā un visur citur - mātes pienā ir alumīnijs, arī mākslīgajos zīdaiņu maisījumos ir maisījums. Tie alumīnija sāļi, kādi ir vakcīnās, tiek lietoti apmēram 80 gadus un mēs par viņiem zinām visu. Īsti nav vajadzības meklēt ko jaunu, jo alumīnija sāļi, ko lietojam vakcīnās, ir droši, daudzums ir tik minimāls, mazāks nekā mākslīgajā maisījumā," norāda Dace Zavadska. Daudzi no ķīmiskajiem elementiem, ko uzņemam ar vakcīnu, jau cirkulē mūsu asinsritē. "Visiem sazvērestību teoriju piekritējiem gribētu aicināt attaisīt viņu nakts skapīšus un vannas istabā paskatīties, ko viņi sev smērē uz sejas, ko viņi ikdienā nopērk veikalā. Vakcīnas ir visvairāk  pētītais medikaments un viens no vistīrākajiem medikamentiem. (..) Nekas dzīvē nav simtprocentīgs, bet par vakcīnām varam teikt, ka tie ir tuvu 98-99% drošība," atzīst Dace Zavadska. Neviens negrib, lai cilvēkiem būtu slikti, ir vairāk jāieklausās un jāuzticas. "Cilvēki jautā, prasa konsultāciju, kā man jārīkojas, ja ir kardioloģijas problēma, nefroloģijas problēma, kāda cita medicīniska problēma, tad ieklausās speciālistā. Bet vakcinācijas sakarā es esmu gudrāks, jo es dzirdēju, ka toreiz kaut kas kaut ko sliktu par vakcīnām pateica. Kāpēc neieklausās, cik cilvēku nomira, cik ģimenēs izmira bērni pirms vakcinācijas, pirms antibiotiku lietošanas. Jāpaskatās par labo efektu, ko vakcīnas ir devušas, vai gribam atgriezties viduslaikos, kad no septiņiem bērniem pieci nomira, divi izdzīvoja," vērtē Juta Kroiča. Dace Zavadska norāda, ka ir daudz mītu, ko vakcīnu pretinieki izvelk no veciem rakstiem par konservantiem. Viņa norāda, ka kopš 2006. gada nav neviena vakcīna, kas saturētu dzīvsudrabu. "Pat tajos laikos, kad vakcīnās bija dzīvsudrabs, viņš nemaz nekaitēja," skaidro Dace Zavadska. "Tas pats ar autismu. Tikai pēdējais muļķis var pateikt, ka vakcīnas izraisa autismu. Ir daudz pierādījumu, ka tas tā nav. Vienam vienreiz ienāca prātā, viņš tā pateica, pēc tam visa zinātne vismaz 20 gadus strādāja, lai pierādītu viena slima cilvēka ideju," komentē Dace Zavadska.

Tā saka Kungs: “Žēlastības laikā Es uzklausīju tevi un tev palīdzēju pestīšanas dienā. Es pasargāju tevi un tevi nostādīju par derību tautai, lai tu atjaunotu zemi un sadalītu izkaisīto mantojumu, lai pateiktu gūstekņiem: “Izejiet brīvībā!” – un tiem, kas ir tumsībā, sacītu: “Rādieties ārā!” Viņi ganīsies blakus ceļiem, un uz visiem no kokiem brīviem pakalniem būs viņu ganības. Viņi neizsalks un nepazīs slāpes, un viņus nemocīs nedz tveice, nedz saule, jo viņus vadīs viņu apžēlotājs un aizvedīs pie ūdeņu avotiem. Visus savus kalnus Es pārveidošu par ceļiem, un manas taciņas pacelsies augstāk. Lūk, šie pārnāks no tālienes, un, lūk, tie – no ziemeļiem un jūras, un vēl citi – no Sinimas zemes. Gavilējiet, debesis, un priecājies, zeme, skaniet gavilēs, kalni, jo Kungs ir iepriecinājis savu tautu un ir apžēlojies par saviem nabagiem! Bet Siona bija teikusi: “Kungs mani atstāja, un Kungs mani aizmirsa.” Vai tad sieviete var aizmirst savu zīdaini, tā ka neiežēlotos par savu miesīgo dēlu? Bet, pat ja viņa to aizmirstu, Es tomēr tevi neaizmirsīšu.” /Is 49, 8-15/ Dievs ir blakus, pat tad, kad mēs par to šaubāmies. Kad dzīvē parādās grūtības, mēs katrs uzvedamies citādāk. Daži cilvēki paļaujas tikai uz saviem spēkiem, bet citi meklē palīdzību. Vienam ir svarīgi just tuvumu un atbalstu, bet citam tas nav nepieciešams. Izraēlieši daudzkārt ir bijuši sarežģītās situācijās, bet Dievs vienmēr ir bijis ar viņiem un viņus izglābis. Domājot par mierinājumu, tu vari atcerēties notikumus no bērnības, kad mamma atrada pareizos vārdus un mierinot tevi apskāva. Viņa uzmanīgi klausījās, kad tu stāstīji viņai par savām nepatikšanām. Viņas klātbūtne un mīlestība deva tev pārliecību, ka problēma tiks atrisināta. Bet pat, ja tev nav bijusi šāda pieredze, tu vari atrast mierinājumu pie Dieva. Tieši par to runā šodienas Dieva Vārds. Dievs tevi pazīst. Viņš pārzina tavas vēlmes, vajadzības, bailes un rūpes. Viņš ne uz mirkli neaizmirst par tevi. Jo Svētie Raksti saka: “Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu” saka Kungs (sal. Is. 49:15). Dieva mierinājums ir lielāks par cilvēku sniegto mierinājumu. Tas vienmēr ir ar tevi, pat ja tava rīcība atgrūž tavus tuvākos. Par to mēs lasām Svētajos Rakstos, kur Kungs tiek saukts par uzticīgo un patieso Dievu. Jēzus apsolīja saviem mācekļiem būt vienmēr līdzās (sal. Mat.ev. 28:20) un nekad nav lauzis savu solījumu. Varbūt tu arī to zini, taču dzīves grūtības atkal un atkal pārbauda tavu ticību. Pat tad, kad tu šaubies par Dieva tuvumu, Viņš cenšas tev palīdzēt. Tāpēc nebaidies pastāstīt Jēzum par saviem priekiem un bēdām! Nebaidies atklāt Viņam savas visslēptākās domas, pat ja tās atspoguļo bailes, kaunu, trauksmi, rūgtumu vai dusmas. Tu nekādā gadījumā Viņu nepārsteigsi un neatbaidīsi. Gluži otrādi, tieši tādos brīžos tu sajutīsi Viņa tuvumu un mierinājumu. "Kungs Jēzu Kristu, Tu zini manas bēdas un problēmas. Esi mans mierinājums šodien! Stiprini manu ticību tam, ka Tu vienmēr esi tuvumā! Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā t Āmen agad un mūžīgi mūžos.." Kur tu parasti meklē mierinājumu kad esi satraukts? Kur meklē palīdzbu ja piedžīvo bēdas? Vai Tu mēdz Jēzum stāstīt savus priekus un bēdas?

  Karolis Vyšniauskas skaito savo mintis, užrašytas dalyvaujant Ukrainos palaikymo demonstracijose Niujorke.   Tekstas: https://nara.lt/lt/articles-lt/svarbiausia-nebuti-vienam-niujorko-protestu-dienorastis   Palaikykite NARA žurnalistiką: https://contribee.com/nara

Vienam iškiliausių mūsų laikų muzikų, smuikininkui, festivalių įkūrėjui, „Kremerata Baltica“ vadovui Gidonui Kremeriui – 75. G. Kremeris visada buvo laisvas muzikas, labai drąsiai ir vienareikšmiškai stovėjęs laisvo ir demokratinio pasaulio pusėje, smerkęs Putino režimą, atradęs ir išgarsinęs ne vieną kompozitorių, atlikęs ir Valentyno Silvestrovo muzikos. Šio Kijeve gimusio ukrainiečio kūrėjo kompozicijas „Kitame laike“ palydi Domanto Razausko mintys apie menininkus, muzikos šio bjauraus karo akivaizdoje.Ved. Domantas Razauskas

Tenoro Marcelio Beekmano ir pianisto Justo Šerveniko koncertai Vilniuje ir Kaune „Poeto meilė“ publikai pristatys rafinuotą ir poezija alsuojančią XIX a. kamerinę muziką. Su lietuvių pianistu dainuosiantis olandų solistas, žinomas kaip barokinės operos atlikėjas, greta to garsėja ir kaip originalus šiuolaikinių kompozicijų ir avangardo interpretatorius. Pokalbis su Marcelio Beekmano koncertų Lietuvoje išvakarėse.Vienam garsiausių dabarties amerikiečių muzikų – Johnui Wiljamsui šiandien 90 metų. Kompozitoriaus, dirigento ir pianisto karjeroje - populiariausių ir kritikų pripažintų filmų partitūros. Filmų, tarp jų ir „Žvaigždžių karai“, „Supermenas“, „Vienas namuose“, „Indiana Džounsas“ „Juros periodo parkas“ ir „Šindlerio sąrašas“ garso takelių autorius įvertintas dvidešimt penkiais „Grammy“, septyniais Britų kino akademijos, keturiais „Auksinio gaublio“ apdovanojimais ir penkias „Oskarais“, pastariesiems nominuotas net penkiasdešimt du kartus. Koks Johno Wiljamso sėkmės raktas?LRT Klasika tęsia pasakojimų ciklą, kuriuo supažindina klausytojus su Nacionalinės kultūros ir meno premijos laureatais. Šiuokart tai – tarpdisciplininio meno kūrėjas Dainius Liškevičius, apie kurį pasakoja Karina Metrikytė.Ievos Buinevičiūtės žvilgsnis į muziką kine.„Ryški koloratūra ir ekstravagantiška ornamentika, jos sopranas turi nuostabų gaivumą, bet kartu jėgą ir aistrą,“ – taip kritikai vertina operos solistės Linos Dambrauskaitės balsą. Ar Šveicarijos, ar Lietuvos scenoje dainuojantis sopranas sako, kad nepaprastai mėgaujasi tuo, ką daro, nors jaunystėje svajojo studijuoti… kriminalinę psichologiją. Apie meilę muzikai, krištolinį balsą ir svajones – Lina Dambrauskaitė rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė ir Gabija Narušytė

Vienam žymiausių Lietuvos smuikininkų ir pedagogų Aleksandrui Livontui paminėti skirtas vakaras į LMTA sukviečia jo mokinius, draugus. Kokia tai buvo neeiliinė asmenybė, kokią smuiko mokyklą jis kūrė Lietuvoje, pasakoja LMTA Styginių instrumentų katedros profesorius Petras Radzevičius.Gražina Brašiškytė – pirmoji Lietuvos profesionali dailininkė statytoja, kurios multiplikacinius filmukus žinojo kiekvienas vaikas. Istorijos apie juodulį, Jūratę ir Kąstytį, apie nenugalimą godumo drakoną šiandien jau tapo aukso fondu. Dailininkė daugiau kaip 30 metų dirbo Sojuzmiltfilm studijoje. Naujoje parodoje - atgyja senasis Gražinos Brašiškytė multiplikacijos pasaulis. Pasakoja parodos kuratorės Aušra Endriukaitienė ir Daina Tilvytytė.Ignas Gudelevičius pasakoja apie Škotijos valdovo vardu pavadintą senosios muzikos ansamblį „Capella Musicale Enrico Stuart“.Aktorė Nelė Savičenko, sukūrusi daugelį įsimintinų vaidmenų teatre ir kine, pelniusi ne vieną svarų apdovanojimą, tarp jų ir aukščiausiąjį – Nacionalinę kultūros ir meno premiją, pastebi, kad jos gyvenime būta visko: ir euforijos akimirkų, ir abejonių dėl profesijos pasirinkimo. Išgyvenimai aktorę išmokė džiaugtis, tad ji visuomet stengiasi būti laiminga. Apie būtiną stiprybę šioje profesijoje, apie vaidmenis ir gyvenimą, užgesus rampos šviesoms – aktorė Nelė Savičenko rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Gabija Narušytė ir Jolanta Kryževičienė

Kāda ir ziedošanas nozīme? Ko vispār iespējams ziedot? Vai tikai naudu? Un vai brīvprātīgais darbs arī ir ziedošanas veids? Decembris. Labestības, prieka dāvāšanas un labo darbu laiks. Tādēļ studijā esam aicinājuši dalīties savā pieredzē divus iedvesmojošus jauniešus - Ilzi Bergmani un Voldemāru Lejnieku. Vienam no viesiem raidījuma izskanēšanas dienā kontā 15 asins ziedošanas reizes, otram - fantastiska laika ziedošanas pieredze. Kurš ir kurš? To noskaidro raidījumā. Vēl tikai varam pateikt, ka esam ļoti priecīgi, ka tieši mūsu raidījumā pirmo reizi izskan ziņa par kādu lielisku ideju un pasākumu, ko arī Tev noteikti derētu piefiksēt savos plānos un kuru arī jau mēs gaidām ar sajūsmu. :) Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Sintija, Brigita, Katrīna, Linda, Krista, Amanda ...

"Vaikų pasaulis mūsų pasaulyje": Pokalbis su vaiko teisių apsaugos tarnybos specialistėmis V. Kudziene ir V. Remeikiene apie tai, kas vyksta vaiko gyvenime, kai po skyrybų vienam iš tėvų draudžiama matytis su vaiku. Tai – viena skaudžiausių problemų, su kuriomis šiandien susiduria tėvai, vaikai ir jų teises ginantys vaiko teisių specialistai.

Ar pētnieciskās žurnālistikas cienīgu izmeklētāja aci mēs sākam epizodi, lai dalītos pieredzē par vasaras lielākā spēļu jaunuma apmeklējumu - Brain Games kafejnīcas atvēršanu. Vai, kas un cik ļoti mums patika, to uzzināsiet jau pašā epizodes sākumā. Vienmēr atvēsinošajā segmentā Svaigs un Gards Toms notrausīs putekļus daudzu mīlētajai orku, viduslaiku un kauliņu spēlei Kingsburg. Tai pat laikā, Kristapam karstums apnicis tik ļoti, ka viņš veldzēsies Underwater cities. Klik, klik, bling! Mūsu pirmais Slepenais dārgums ir atrasts. Toms beidzot no savas kolekcijas ir izvilcis Nyctophobia, un maniaka mežā ievilinājis četrus lētticīgus upurus. Vai viņi vēl atgriezīsies spēļu vakaros, to uzzināsim epizodē. Ja arī tu vēlies noslēpt kādu Slepeno dārgumu, tev vajadzēs linku uz Toma kolekciju un veikt komentāru zem šī ieraksta https://ej.uz/tomaBGG Turpinājumā, Kristaps riskēs, ka viņu vairs nelaidīs spēļu vakaros, jo šoreiz uzmetienā tiek kauta viena no visu laiku svētākajām govīm. Iespējams, pēc šīs spēles aprunāšanas atpakaļceļa var arī nebūt. Savukārt, šīs epizodes Bezgalīgajā duelī sacentīsimies, uzdodot viens otram četrus faktus par galdaspēlēm. No tā iznāca varen jestra erudīcijas spēle. Epizodes noslēgumā, kā ierasti, Kreisais TOP 5, kurā katrs aprunāsim 5 spēles, kurām būtu jābūt jebkurā galdaspēļu kafejnīcā. Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

Vienam no latviešu mīlētākajiem skaņražiem - Imantam Kalniņam - nule apritējuši 80 gadi. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā komponista jubilejā veicis koncertierakstu ar Imanta Kalniņa mūzikas stāstiem, izdziedātiem cauri dzejniekiem. Par šo skaisto projektu tad arī ar Sigvardu Kļavu runājam otrdienas "Neatliekamajā sarunā". Koncertierakstā, kas 10. jūlijā pulksten 22:00 tiks translēts TV kanālā ReTV un retv.lv, skanēs dziesmas, kas tapušas ar Jāņa Poruka, Ojāra Vācieša, Māra Čaklā un Broņislavas Martuževas dzeju. Dzejnieki  atšķirīgos Kalniņa daiļrades posmos  kalpojuši par māksliniecisku impulsu, iekšēju pasūtījumu, lai taptu paša komponista mūzika. Tiekšanās pēc skaistuma, mīlestība, dumpinieciskums, filozofiska vertikāle, poētiskas ilgas sasaista dzejas pasauli ar kalniņisko garu. Koncertā būs dzirdami paša Imanta Kalniņa ierunātie teksti par šiem dzejniekiem. "Domāju, ka dziesma ir vispilnīgākais mūzikas veidols. Mūzika pašos pamatos ir radīta dziedāšanai," - tā Imants Kalniņš teicis grāmatā "Jauno mūzika". Dzirdēsim tādus skaņdarbus kā Kalniņa kora dziesmas no cikla "Desmit dziesmas ar Jāņa Poruka vārdiem", roka balādi "Septiņas skumjas zvaigznes", no kuras melodijas vēlāk izauga Ceturtā simfonija, "Es atnācu klusēdams", "Kur zvaigzne tā", "Marija, Aglonas māte" un citus. *** Inta Pīrāga: Savā kopīgajā ceļā ar Latvijas Radio kori tu vairākkārt esi piestājis un pasmēlies no akas, ko pildījis Imants Kalniņš. Viens no jūsu pirmajiem kopīgajiem projektiem jau tālajos deviņdesmitajos gados bija cikls ar Jāņa Poruka tekstu. Pie jaunākajiem veikumiem noteikti daudzi atceras jūsu brīnišķīgos iestudējumus "Imants un Ziedonis", "Dzejnieks un Nāra" un, protams, arī koncertuzvedumu ar Broņislavas Martuževas vārdiem. Saki, vai joprojām ir kas tāds, par ko tu, atverot Kalniņa notis, esi spējīgs brīnīties? Sigvards Kļava: Tas, par ko es nebeidzu brīnīties, ir tā brīnišķā lieta, ka Imanta Kalniņa mūzika nepadodas racionālam izskaidrojumam. Nevaru pateikt, kas tajā ir tāds, ka tā stāv pāri kaut kādām prognozētām veiksmēm vai neveiksmēm. Kāpēc ir skaņdarbi, kas dzīvo cilvēku atmiņās ārpus noteikta notikuma? Es te varētu saukt daudzas jo daudzas dziesmas, kuras dzīvo savu dzīvi, arī pašam Imantam Kalniņam nespējot izskaidrot, kāpēc tas tā ir. Kaut gan Imants pats skaidri un gaiši pasaka - ja kādas dziesmas nedzīvo cilvēku atmiņās, tad tā viņām arī vajag. Ka tās pelnījušas to, ka nav spējušas uzrunāt. Līdz ar to atbilde par to brīnīšanos - ka mūzika ir caur un cauri smēlusies no kāda ļoti jaudīga pirmavota; pārsvarā tā ir izcila dzeja. Varbūt atbilde ir tāda, ka mēs barojamies no viena pirmavota - dzejas, kas Imantam Kalniņam ir ārkārtīgi būtiska. Viņš arī nekautrējas to skaitīt no galvas un nekautrējas par to runāt, bet - vai tas ir izskaidrojums tam, par ko ir jābrīnās? To es nezinu. Bet par ko noteikti ir jābrīnās - ka iekšējā sajūta ļoti dažādos laikos prasa atgriezties pie šīs mūzikas, un cik ļoti jauki, ka šis lielais karastāvoklis jeb pārmaiņu stāvoklis atnāca ar Imanta dzimšanas dienas brīdi, kad mēs varējām visu lielo maiņu un pārmaiņu jūklī atgriezties un mēģināt apsveikt Imantu dzimšanas dienā. Un uz viņa mūziku, uz viņa personību paskatīties no dažādiem rakursiem. Tu jau gandrīz atbildēji uz manu nākošo jautājumu, vai gadu gaitā tu esi kļuvis pragmatiskāks attiecībā uz Imantu Kalniņu, bet tu jau atbildēji - ka tomēr absolūti nē, ka tas emocionālais joprojām ir labā līdzsvarā. Noteikti! [Labprāt] iestudētu jeb pāriestudētu man ļoti labi zināmus Kalniņa opusus, jo vairāk redzu sevī brīvības, vairāk iedvesmas. Man Imanta mūzika pašlaik piešķir vairāk spēka lidināties. Nenovecot, kas ir ļoti svarīgi. Tā laikam ir atbilde par to brīnīšanos. Varbūt fiziski mēs pārvēršamies - ar citiem vaibstiem, citu matu krāsu, tomēr tas gars... Toreiz tas bija hipijiskais gars, šodien - brīvības gars, nenofrizētās attiecības un varbūt speciāli pret noteikto likumu konstruētās muzikālas lietas - tās caur un cauri ir interesantas. Bet man nav racionāla izskaidrojuma, kāpēc ir milzīga vilkme pret šo mūziku, pret šo personību. Kā līdzās visiem meinstrīmiem ir lietas, kas ik pa laikam vienkārši ir ļoti vajadzīgas. Vairāk un plašāk - ierakstā.  

Europos vaistų agentūros sprendimas dėl 12–15 metų amžiaus vaikų skiepijimo „Pfizer“ir „BioNTech“ vakcina nuo koronaviruso.Didžiuosiuose miestuose prieš savaitgalį tampa sudėtinga atlikti greitąjį antigenų testą. Neigiamas testas vakcinos dar negavusiems, koronavirusu nepersirgusiems asmenims, leidžia naudotis Galimybių pasu.Lietuva išsiunčia du Baltarusijos ambasados darbuotojus.Išaugo alkoholio vartojimas. Vienam vyresniam nei 15-os metų asmeniui pernai teko 11,4 litro gryno alkoholio.Lietuvos literatūros ir meno archyvui perduoti Čekijoje atrasti Lietuvos scenografo, grafiko ir tapytojo Mstislavo Dobužinskio archyvai.Vilniaus Balsio (Žaliųjų ežerų) ir Žirmūnų paplūdimiams suteiktas prestižinis Mėlynosios vėliavos įvertinimas. Šie paplūdimiai yra pirmieji gėlavandeniai paplūdimiai Lietuvoje, pažymėti Mėlynąja vėliava.Klaipėdos simboliu vadinamas burlaivis „Meridianas“kels bures taip skelbdamas vasaros sezono pradžią pajūryje.Ved. Darius Matas

Rīt, 22. maijā, Vasarsvētki un jau otro gadu šos svētkus citādi nekā ierasts. Daudzi kopā būšanu baznīcā ir nomainījuši pret svētkiem ģimenē vai pašu tuvāko draugu lokā. Tomēr ne visas tradīcijas tiek lauztas, tās var pielāgot šī brīža apstākļiem un varbūt kāda var iegūt citu vērienu. Rīgas Lutera draudze jau daudzus gadus Vasarsvētkus svin ar citādu dievkalpojumu, tajā iesaistot vairākus mūziķus. Tā tas būs arī šogad, dodot šim notikumam nosaukumu "Neatliec laiku". Starp daudzajiem mūziķiem, kuri būs redzami un dzirdami attālināti, arī šogad būs ģitārists, komponists un pedagogs Kaspars Zemītis. Kultūras rondo saruna ar mūziķi Kasparu Zemītit, kas ierakstīta, tiekoties J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kurā viņš skolo nākamās ģitāristu paaudzes. Saruna gan par Vasarsvētku koncertu, gan darbu akadēmijā, gan muzicēšanu vientulībā.

Kādam vienmēr salst, bet citam vienmēr ir karsti, neatkarīgi no laika apstākļiem. Cilvēka termoregulācija cenšas uzturēt optimālu temperatūru, lai nodrošinātu  dažādus procesus mūsu ķermenī, taču vienlaikus tā ir tik dažāda un apstākļi, kuros mums jāizdzīvo uz šīs planētas, arī ikdienas liek mūsu termoregulācijas sistēmai strādā uz pinu jaudu. Kā norit termoregulācijas procesi cilvēka ķermenī dažādos apstākļos un ārējās vides ietekmē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes asociētā profesore maģistra studiju programmas "Sporta zinātne" direktore Līga Plakane. "Mēs sakām, ka cilvēks ir homeoterms dzīvnieks, kas nozīmē, ka mēs cenšamies uzturēt stabilu iekšējās vides temperatūru, tajā pašā laikā mēs esam izcilākie no dzīvniekiem ar to, ka esam endotermi dzīvnieki, ka mēs spējam mainīt efektīvi siltuma produkcijas intensitāti. Tas mūs ievērojami atšķir no citiem dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka cilvēks ir veiksmīgākais dabas veidojums adaptācijas ziņā," skaidro Līga Plakane. Aukstasiņu dzīvnieku "garderobe" ziemas apstākļos Cilvēka atbilstoši gadalaiku maiņām, tikvien kā jāparūpējas par garderobes maiņu, lai nenosaltu vai nepārkarstu, bet dzīvās dabas pasaulē ir krietni vairāk aukstasiņu dzīvnieku, kuru ķermeņa temperatūra var būtiski mainīties atkarībā no vides temperatūras. Šiem dzīvniekiem jāmeklē plašākas iespējas, lai izdzīvotu, īpaši ziemas apstākļos. Par aukstasiņu dzīvnieku "garderobi" stāsta zoologs, pētnieks Latvijas Universitātē un Daugavpils Universitātē Andris Čeirāns. Apzīmējumi “siltasiņu” un “aukstasiņu” ir dzīvnieku valsti raksturojošas kategorijas. Runa gan nav par asiņu temperatūru, bet par fizioloģiskiem mehānismiem, lai dzīvnieki regulētu ķermeņa temperatūru. Tomēr būtu pārāk vienkārši, ja visu lielo dzīvnieku sugu daudzveidību satilpinātu tikai divās kategorijās. Viss ir mazliet smalkāk, un ir arī vēl cits iedalījums, kas pārklājas ar iepriekšminētajām grupām. Skaidrību šajā jautājumā ievieš Andris Čeirāns. Iemesls, kāpēc skaidri novelkama robeža starp “siltasiņu” un “aukstasiņu” dzīvniekiem, ir fakts, ka siltasiņu dzīvniekiem šūnu līmenī ir jābūt apsildes mehānismam, Andra Čeirāna minētajai “iekšējai krāsniņai”. Protams, “krāsniņas” var būt atšķirīgas savā efektivitātē, tomēr tas ir priekšnoteikums siltasiņu un aukstasiņu organismu nodalīšanai. Bet te vēlreiz jāatgādina, ka šīs divas kategorijas mijiedarbojas ar dalījumu homotermos un heterotermos organismos, un skaidrības labad varētu teikt, ka vienam organismam mēs varam piedēvēt divas īpašības. Piemēram, cilvēks ir siltasiņu homoterms dzīvnieks, savukārt sikspārņi - siltasiņu heterotermi dzīvnieki, jo sikspārņu ķermeņa temperatūra ziemošanas laikā stipri samazinās, dzīvnieki kļūst miegaini un jutīgi pret dažādiem traucējumiem. Vairumā gadījumu siltasiņu dzīvniekiem ķermeņa temperatūra tomēr ir pastāvīga, bet lielā dažādība ir tieši starp aukstasiņu dzīvniekiem, kuriem novērojamas gan mainīgas, gan pastāvīgas ķermeņa temperatūras.

Muguras sāpes vienā, vai otrā dzīves brīdī mēdz sagādāt raizes. Vienam pēc aktīvas rušināšanās dārzā, otram pēc kārtējās dienas, nosēdētas pie datora ekrāna. Ja sāpes ieilgst, meklējam risinājumus. Muguras jautājumos specializēts fizioterapeits šādā situācijā ir vesels atradums, un sadarbība ar to – ceļš, kurā atgūt dzīvi bez sāpēm un ierobežojumiem. Kad, cik daudz un kā tieši mūsu muguras vainām spēj līdzēt fizioterapija. Vai taisnība, ka ar diska trūci var dzīvot, ja vien prasmīgi nostiprini muguras muskulatūru? Vai fizioterapeits spēj diagnosticēt ar rokām? Vai masāža var aizstāt vingrošanu? Par to šajā sarunā ar Santu Dreimani sertificētu  ORTO Klīnikas fizioterapeiti. 

Vyriausybė pratęsė karantiną iki balandžio 30 d., o Velykų laikotarpiui sugrąžino judėjimo ribojimus. Penktadienio posėdyje Vyriausybė taip pat patvirtino privalomo testavimo tvarką, kurioje numatyta, kad testuotis neprivalės persirgę ir pasiskiepiję abiem vakcinos dozėmis.Lietuvos ir užsienio ekspertai nagrinėja visuomenės atsparumą ir hibridines grėsmes Vakarų pasauliui.Patyčios tarp mokinių – ką darome?Europos Vadovų Tarybos pirmininkas Šarlis Mišelis sako, kad Europos Sąjunga ir Jungtinės Valstijos gali skatinti demokratines vertybes dirbdamos drauge.Pristatytas tyrimas apie menininkų socialinę ir kūrybinę būklę.Karantinas, judėjimo ribojimai be apriboti socialiniai kontaktai privertė žmones ieškoti naujų veiklų. Nemažai jų atrado sodininkystę.Ved. Paulius Šironas

Pirma diena po karantino pakeitimų. Ribojimų neliko gyvenantiems besiribojančiose Alytaus miesto ir rajono, Kauno miesto ir rajono, Klaipėdos miesto ir rajono, Panevėžio miesto ir rajono, Šiaulių miesto ir rajono, Vilniaus miesto ir rajono savivaldybėse. Karantinas dėl koronaviruso pandemijos Lietuvoje pratęstas iki kovo pabaigos. Statistikos departamento duomenimis, Lietuvoje 100 tūkst. gyventojų per pastarąsias dvi savaites teko 247 susirgimai COVID-19.Leidimas nedėvėti kaukių atvirose vietose, kai tarp žmonių išlaikomas bent dviejų metrų atstumas. Kaukių dėvėjimo uždarose vietose reikalavimai nesikeičia. Kaip žmonės reaguoja į pasikeitimus?Lietuvoje nustačius daugiau britiškosios koronaviruso atmainų, kai kurie ekspertai sako, kad tai gali padidinti pandemijos plitimo pagreitį.Ekonomikos ir inovacijų ministerija teigia, kad darbuotojų testavimui dėl COVID-19 numato 30-imt milijonų eurų. Vienam testui skiriama 12-ka eurų. Kompensacijas už greituosius antikūnų ir antigenų testus gaus smulkus ir vidutinis verslas, kurio veikla ribojama. Aušrinė Armonaitė sako, kad tai leis planuoti karantino švelninimą.Ar Vilnius turės stadioną? Seimo Biudžeto ir finansų komitetas svarsto Nacionalinio stadiono finansavimą, esamą situaciją ir perspektyvas.Kaukes, dezinfekcinį skystį ir kitas apsaugos priemones Lietuvoje gamins įmonės, kurios anksčiau to nedarė. Tam valstybė skyrė 25 milijonus eurų. Konkursus laimėję verslininkai sako, kad tai jiems padės išgyventi, o Verslo paramos agentūra neslepia, kad gamyba pasisekti gali ne visiems.Ved. Simona Vasiliauskaitė

Laikā, kad sociālie kontakti ir ierobežoti, daudziem no mums nākas pavadīt laiku vienatnē. Kāpēc vieniem tas šķietami ir vieglāk nekā citiem? Vai tas ir saistīts ar to, cik ļoti mums patīk pavadīt laiku pašiem ar sevi? Kā spēja būt vienam ietekmē mūsu dzīvi un attiecības ar līdzcilvēkiem? Podkāsta "Laimes laboratorija" 33. epizodē DELFI žurnāliste Dita Vinovska kopā ar psihoterapeitu Andri Veselovski apspriež spēju izturēt sevi un tās nozīmi cilvēka labsajūtā, kā arī pārrunā metodes šīs spējas attīstīšanai.

Leidimo atnaujinti veiklą iš Vyriausybės nesulaukę smulkiojo ir vidutinio verslo atstovai pagrasino dėl to kreiptis į teismą. Šiandien su jų bei prekybos įmonių sektoriaus atstovais susitiko prezidentas, vėliau juos priims ir premjerė. Pasak smulkiojo ir vidutinio verslo atstovų, jiems buvo suteikta tuščių vilčių, o dabartinės ribojimų sąlygos – diskriminuoja. Esą daugumai smulkiųjų verslininkų gresia bankrotas. Vis dėlto, smulkiojo ir vidutinio verslo atstovai viliasi, kad Vyriausybė priims sprendimus, dėl kurių kreiptis į teismą nereikėtų.Europos Parlamento biuro Lietuvoje spaudos konferencija su Lietuvos europarlamentarai pressk. apie COVID-19 vakcinų patvirtinimą, skirstymą ir tiekimą Europos Sąjungoje, ES sudarytas sutartis, iškylančias šio proceso problemas, Europos Parlamento poziciją.Panevėžio ligoninėje atlikta unikali operacija. Vienam pacientui plyšus aortai, jo sveikatos būklė buvo patenkinama ir jokia kita kita gydymo įstaiga nesiryžo žmogaus operuoti. Gelbėti žmogaus gyvybę ryžosi Panevėžio gydytojas. Ligonį jis operavo, praktiškai sugebėjo atsatyti visų galūnių funkcionavimą.Dalis Žiežmarių gyventojų nesutinka, kad jų miestelyje būtų kuriami dar vieni grupinio gyvenimo namai, kuriuose gyventų psichikos negalią turintys žmonės. Kaišiadorių rajono savivaldybė jiems ieško naujos vietos. Tokios kaiminystės kratantis ir kitų miestų gyventojams, Strėvininkų socialinės globos namų vadovas sako, neįgalieji diskriminuojami, kai bendruomenės sprendžia, kurioje vietoje jiems gyventi.Seimo Užsienio reikalų komitetas skelbia, kad praėjus pusmečiui nuo suklastotų Baltarusijos prezidento rinkimų ir nepasiekus norimų rezultatų, dvylika Seimo narių, tarp jų - ir parlamento pirmininkė Viktorija Čmilytė-Nielsen, imasi politinių kalinių globos.Jungtinių Valstijų prezidentas dviejose kalbose Valstybės departamente pristatė savo užsienio politikos viziją. Kalbėdamas amerikiečių diplomatams Džou Baidenas pakartojo, kad Amerika sugrįžta į pasaulį. Be kita ko, prezidentas pabrėžė, kad didžiausią iššūkį kelia autoritarinės valstybės. Pasak Baideno, per pokalbį telefonu Vladimirui Putinui jis sakė, kad Vašingtonas nenusileis agresyviems Maskvos veiksmams, įspėdamas, kad Rusijos atžvilgiu bus griežtesnis nei jo pirmtakas Donaldas Trampas.Grįžusiems iš šalių, kuriose plinta mutavęs koronavirusas, Lietuvoje taikomos griežtesnės izoliacijos taisyklės. Kaip jų laikomasi – šiomis savaitėmis aktyviau kontroliuoja ir policijos pareigūnai. Apie tai – Giedrės Trapikaitės reportaže.Ved. Madona Lučkaitė

Šogad vienam no Vecrīgas atpazīstamākajiem namiem - Mazajai ģildei - aprit 155. gadskārta. Ēka celta pēc izcilā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta, turklāt ceļš no arhitekta ieceres līdz realizēšanai nav bijis gluds. Savukārt Mazās ģildes iekšējā interjera papildināšana notikusi 22 gadus vēlāk. Īpašas ir krāsainās vitrāžas ģildes logos, kuras izgatavoja A.A.Freištatla darbnīcā Hanoverā, un amatnieku pēcteči tajās meklē un atrod savus senčus. Pienākot pie Mazās ģildes un aplūkojot ēkas fasādi saulainā ziemas dienā, iedomājos, nez, vai diena pirms 155 gadiem, 1866.gada 9.februārī, kad Rīgā svinīgi tika atklāts arhitekta Johana Daniela Felsko projektētais Mazā jeb Svētā Jāņa ģildes nams, bija auksta un ar baltu sniegu? Kā tūlīt noskaidrošu, par laika apstākļiem nekas neesot minēts, taču zināms, ka ēka tika uzbūvēta divu gadu laikā. Par nama bagāto vēsturi daudz zina stāstīt pašreizējā Mazās ģildes direktore Lilita Laine, kura šeit strādā kopš 1999.gada. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece, mākslas zinātņu doktore Daina Lāce iedziļinājusies trijos Johana Daniela Felsko Mazās ģildes ēkas projektu variantos. Lilita Laine arī stāsta par Mazās ģildes atsevišķiem interjera elementiem.    

Tęsiame pokalbių ciklą su Nacionalinės kultūros ir meno premijos laureatais. Muzikologijos katedros profesorė, humanitarinių mokslų daktarė Rūta Stanevičiūtė apdovanota už muzikos kultūros modernėjimo viziją ir kritinės minties atvirumą. Pokalbis su muzikologe. Apie laureatę – muzikologė Rasa Murauskaitė.Vienam garsiausių smuikininkų Jaschai Heifetzui – 120 metų. Laidos viktorina.Ievos Buinevičiūtės pasakojimas apie muziką kine.Lietuvių kalbos instituto Sociolingvistikos skyriaus vadovei, Vilniaus universiteto Skandinavistikos centro docentei ir mokslų daktarei Loretai Vaicekauskienei kalba nėra sustingęs monumentas, tai kintantis, su kitomis kultūromis komunikuojantis mūsų bendravimo įrankis. Kas atvedė į lingvistikos pasaulį, kas turėtų rūpėti kalbininkams ir eiliniams kalbos vartotojams, apie pomėgius ir muziką – pokalbis su Loreta Vaicekauskiene.Ved. Gabija Narušytė ir Jolanta Kryževičienė

Būt vienam vai vientuļam nav viens un tas pats. Būšana vienam var būt apzināta izvēle, kamēr vientulība var ne tikai ietekmēt dzīves kvalitāti, bet arī radīt risku veselībai. Kāds tas ir un kāpēc cilvēku vientulībai ir vērts pievērst uzmanību, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Garīgās veselības speciāliste Ineta Vanaga atzīst, ka vientulība rodas, ja cilvēkam nav piederības sajūtas. Vientulības sajūta cilvēkam var raisīt arī dažādas fiziskās saslimšanas.  Vienam cilvēkam vajag pabūt, lai sakārtotu savu prātu. Vienatne ir vairāk attīstoša. Vientuļš var cilvēks justies arī esot ar citiem kopā. Šobrīd daudziem pietrūkst īsto sociālo saišu klātienē. Cilvēks var radīt iespaidu, ka viss ir labi, smaidīt un kontaktēties sociālajos tīklos, bet klātienes komunikāciju nevar aizvietot zoom konferences, tad cilvēks var justies vientuļš. "Cilvēkam ir ģenētiski ielikts, ka ir vajadzīgs fiziskais kontakts. (..) Mums ir ielikts, ka vajag apskauties, sarunāties vienam ar otru, skatīties acīs. Šīs nianses ir svarīgas, zoom to nespēj līdz galam aizvietot. Šajā laikā zoom satikties ir vajadzīgais minimums, lai sajustu saites, draudzību, ka vēl ir plašāka ģimene," norāda Ineta Vanaga.  Vientuļo cilvēku skaits pieaug ne tikai senioru vidū, bet arī jaunieši jūtas vientuļi, jo komunicē tikai sociālajos medijos.  "Laiku, ko kādreiz izmantoja skraidīšanai sētā, tagad aizvieto ar spēlītēm, ar sociālajiem tīkliem," atzīst Ineta Vanaga. Turklāt arvien populārāki kļūst sociālie tīkli, piemēram, Tiktok, kur ir tikai skatīšanās, pasīvs veids, kā patērējam sociālos medijus. Vientulība ietekmē arī cilvēka veselību. "Ja nav tiešās komunikācijas, mazāk izmantojam smadzenes, un to, kas mazāk izmantojam, tas pasliktinās. Ja mazāk fiziski kustamies, arī fiziskā veselība mazinās, ja mazāk pielietojam smadzenes, garīgā veselība pasliktinās.  Nākotnē var draudēt sociālo prasmju pasliktināšanās un agresija var pieaugt. Jādomā, ko darīt, lai cilvēks nebūtu vientuļš un izbēgtu no sekām, kas var būt," norāda Ineta Vanaga. Kāds var vientuļš sajusties jau divas trīs dienas neesot kopā ar tuviem cilvēkiem, citiem sociālie kontakti mazāk vajadzīgi. Svarīga ir piederība kādai sociālai grupai, kādai komūnai, tajā var uzturēties viens pats.  Vientulību mazināt var, piemēram, iesaistoties grupu terapijā, vai izmantojot individuālo terapiju, kā arī apgūstot komunikācijas prasmes. Censties meklēt interešu grupas un ar laiku tikties ar šiem cilvēkiem klātienē. Zvanu centra “Sonido” īpašniece un sociālā projekta „Parunāsim" izveidotāja Inga Muižniece skaidro, kāpēc izveidojusi savu zvanu centru. Viņa norāda, ka cilvēkiem ir svarīgi parunāt par sevi un savām sajūtām. Viņa iesaka cilvēkiem nekautrēties no vientulības sajūtas, jo vientulība nav tikai cilvēka izvēle. Tā var būt apstākļu sakritība. Viņa rosina nepadoties un meklēt veidus, kas mazina vientulību, jo cilvēkam ir jāparūpējas par savu emocionālo labklājību.

Romāni un monogrāfijas projektā „Esmu esmu...” top atšķirīgi. Pētnieki un rakstnieki strādā, bet mūsu rīcībā jau ir trīs romāni. Par prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektu, kurš iznāk grāmatu sērijā “Es esmu...” un kurš turpinās arī šajā gadā, saruna ar izdevēju Daci Sparāni un rakstnieci Laimu Kotu, kuras darbs – romāns par rakstnieku Anšlavu Eglīti "Cilvēks ar zilo putnu" – nāca klajā aizvadītā gada nogalē. Viņa stāsta, kā izvēlējās rakstīt par pieciem gadiem pēc Otrā pasaules kara Vācijā, netālu no Šveices robežas. Kamēr gaidām monogrāfijas un nākamos romānus, atgādinām par jau iznākušajiem darbiem. Andra Zeibota romānu „Krauklis” par Jāni Ziemeļnieku lasījām „Radio mazajā lasītavā” kopā ar Gundaru Āboliņu. „Krauklim” sekoja Ingas Gailes romāns par Ivandi Kaiju „Rakstītāja”. Inga izvēlējās fragmentus no romāna lasīt priekšā galerijā „Istaba”. Vienam klausītājam - viens fragments.

Aurimas Valujavičius - keliautojas, vlogeris 28-ajame podkaste mums papasakojo, kodėl vertėtų keliauti vienam, pasidalino dar niekur negirdėtomis istorijomis bei savo mentaliteto paslaptimis.

„10-12“:10:30 Kaip Kūčių ir Kalėdų patiekalus pagaminti trims, dviems ar net vienam asmeniui. Būtent tokioje sudėtyje teks daugeliui iš mūsų sutikti šventes. Patirtimi dalinsis virtuvė mitų griovėjas Alfas Ivanauskas.11:05 Kodėl dalis gyventojų nepaiso karantino reikalavimų, ieško būdų, kaip juos apeiti? Pokalbis su klausytojais, psichiatru Raimundu Alekna ir užsienio bendradarbiais.11:30 Kur prasideda ir baigiasi istoriko teritorija. Būtent „Istoriko teritorija“ vadinasi naujausia Aurimo Švedo knyga. Jis – laidos pašnekovas.Laidą veda: Rūta Kupetytė

Atsakymai į jūsų klausimus

Atsakymai į jūsų klausimus

Sadraudzība nav tikai praktisks draudzes aspekts, kas padara tavu dzīvi pilnvērtīgāku, bet arī teoloģisks aspekts, kas padara tavu sekošanu Kristum autentiskāku un patiesāku. Sludina mācītājs Kārlis Kārkliņš. 18.10.2020.

"Apgalvot, ka tieši brokolis vai burkāns, biete vai kāposts izārstēs, tas būtu skaļš pieteikums, kuru būtu grūti zinātniski un argumentēti pamatot. Drīzāk visi kopumā var palīdzēt uzlabot veselību. Par to zinātniekiem šaubu nav,"  raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst dabiskās veselības centra „ReCure” uztura speciāliste Guna Bīlande. Dārzeņi kā ārstniecības līdzekļi. Vienam tā ir pašsaprotama lieta, bet citiem... Vai dārzeņi var palīdzēt atgūt veselību? "Dārzenis nav medikaments, bet ir vesela virkne pozitīvo aspektu, kas nāk līdzi situācijās, kad dārzeņus ēdam, jo dārzeņi satur daudz šķiedrvielu, vitamīnu, antioksidantu, minerālvielu. Tie spēlē lielāko lomu," stāsta Guna Bīlande. Speciāliste bilst, ka ir pierādījumi, ka augu valsts uzturs un, protams, arī dārzeņi, var uzlabot veselību, un ir virkne ieguvumu tieši hronisku saslimšanu gadījumos, bet dārzeņus nedrīkst saukt par medikamentiem. Tie ir  uzturlīdzekļi, kas uztur mūsu veselību. "Pieturos pie kompleksa viedokļa, ka jebkurš augs, arī dārzenis, ir dzīvs organisms. Un nekas nav nejaušs, tā ir mijiedarbība, kompleksa mijiedarbība starp mūsu organismu un to organismu, ko patērējam uzturā. Pa vidu ir mikrobioms, miljardi baktēriju, kas pārtiek no tā, ko mēs apēdam," uzskata  Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs. Valdis Pīrāgs arī atgādina, ka ir arī indīgie dārzeņi, piemēram, kartupeļu zaļās mizas, kas satur solanīnus. "Teikt, ka ir labie dārzeņi, sliktie dārzeņi, vērtīgāki dārzeņi, mazāk vērtīgi, tas ir  vienkāršots apgalvojums," atzīst Valdis Pīrāgs. Viņš arī norāda, ka tikai pēdējos gados ir atklāts, cik nozīmīga ir mijiedarbība starp mikrobiomu un to, ko mēs ēdam, mikrobioma produktiem un mūsu vielmaiņu. Tas ir arī viņa pētijumu lokā. Guna Bīlande atgādina, ka dārzeņu ēšanai nevajadzētu būt kampaņveidīgai, tam jābūt ikdienas rituālam vai neatņemamai sastāvdaļai, tāpat kā mēs no rīta un vakarā tīrām zobus.

Vienam garsiausių ir gausiausiai atliekamų šiuolaikinių kompozitorių, Estijos muzikos pažibai, simboliui ir vizitinei kortelei Arvo Pärtui rugsėjo 11 dieną suėjo 85. Ta proga visoje Europoje numatyta daug koncertų, skirtų esto kūrybai. „Kitas laikas“ siūlo dar kartą atsigręžti į Arvo Pärto kūrybinę biografiją, esminius kūrinius ir gyvenimo įvykius, kurie padeda geriau suprasti, kodėl šis kompozitorius vis dar toks aktualus, svarbus ir populiarus visame pasaulyje. Laidą veda Domantas Razauskas

Apie kontempliatyvią maldą ir gyvenimą bei tris jo aspektus - ramumą, tylą ir vienumą, kurie mus veda į pasidavimą Dievui.

"Cilvēki ir mainījuši tērēšanas paradumus, viņi ir spiesti to darīt, vai cilvēki baidās no vīrusa un arī paši izvēlas mazāk tērēt, vairāk pietaupīt," atzīst ekonomisti raidījumā Zināmais nezināmajā. Kā šobrīd joprojām aktuālā globālā pandēmija ir ietekmējusi ekonomisko aktivitāti gan pie mums, gan citviet pasaulē. Kādus uzvedības modeļus cilvēki šobrīd izvēlas un kādus lēmumus pieņem? Krāt un taupīt vai varbūt tieši pretēji – tērēt savus iekrājumus un, iespējams, pat investēt? Kā neskaidrība ietekmē cilvēku ekonomiskos lēmumus? "Viena no lietām, ko varam redzēt, ir dati par karšu transakcijām, kas ir ievērojami kritušās. Bet tieši pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas aktivitāte strauji paaugstinājās. Iespējams, tas saistīts ar to, ka cilvēki pirka vairāk, veidoja produktu krājumus varbūt. Kopš marta vidus ir strauji samazinājies transakciju skaits un apjoms. Apgrozījums Latvijā ir krities par apmēram 20 %, Lietuvā un Igaunijā pat straujāk, jo tur ierobežojumi ir lielāki," skaidro “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Viņa atzīst, ka krīze noteikti ir ietekmējusi visu cilvēku patēriņu. Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka ir jomas, kur tēriņi saprotamu iemeslu dēļ, ir gandrīz vispār apstājušies. Tā ir izklaide, aviācija, ceļošana, viesnīcas, restorāni. Pārtikas veikalos pat nedaudz pieauguši tēriņi. "Situācija Latvijā būtiski neatšķiras no Skandināvijas, vairākas lielās Skandināvijas bankas publicējušas datus par savu ekonomiku, arī 20-30% patēriņa kritums galvenokārt jomās, kur darbība apturēta," komentē Āboliņš. Latvieša krāšanas paradumi Vārdu “krāšana” parasti saprotam tieši finansiālā izteiksmē. Vienam lielāki naudas uzkrājumi, otram - mazāki. Taču, pētot tuvāk latviešu krāšanas īpatnības, redzams, ka nevaram runāt tikai par naudu un ekonomiskiem terminiem. Liela nozīme ir arī sabiedrības ieguldījumam izglītībā, veselībā un citos procesos, kas patiesībā arī ir krāšana, tikai nosaukta atšķirīgos vārdos. Par to, cik Latvijā dažādi krājam un kādi faktori to ietekmē, stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Varētu likties, ka latvieši vēsturiski bijuši krājēji, jo mums ir izteikums "krāt naudu zeķē"; senčiem vienmēr stāvēja bēniņos nebaltām dienām dažādas lietas, piemēram, zārks; tāpat nodeva meitām pūru mantojumā, vai varam teikt, ka latviešus raksturo krāšanas īpatnība? "Pēc ekonomikas teorijas spriežot, zārks bēniņos nebūtu krāšana, varbūt nauda zeķe būtu nedrošs investīciju veids, kas nenes peļņu," norāda Aivita Putniņa. "Bet minētais piemērs rāda, ka ne vienmēr tas, ko formālais ekonomikas sektors uzskata par ekonomiku, mājsaimniecību vai cilvēku ikdienas dzīves līmenītiek tā saprasts. Tur varbūt arī rodas lielākā nesaprašanā." Putniņa norāda, ka 2019. gada SEB bankas dati rāda, ka 22% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus bankās. Šis īpatsvars ir viens no zemākajiem Eiropā. Putniņa stāsta, lai gan ar krāšanu ekonomiskā skatījumā netiek īsti saprastas kādas lietas, kurās tiek ieguldīts, tieši to lielākoties dara Latvijas iedzīvotāji – iegulda kaut kam vai kāda labā. Te nu arī parādās uzskatu dažādība – kā šo krāšanu saprot ekonomisti un kā – antropologi, un antropologi teiktu, ka uz ekonomikas sektoru mēs nedrīkstam tik šauri raudzīties. Ja skatāmies tikai uz banku datiem, gribas saprast – vai tiešām cilvēkiem nav uzkrājumu un kur tad nauda paliek? Lai uz šiem jautājumiem atbildētu, mums uz ekonomiku jāpalūkojas kā uz krietni plašāku attiecību tīklu, kas iziet ārpus formālajām ekonomikas robežām. Un tad jau arī tas zārks tiktu ieskaitīts.  

Savijauta keliaujant vienam. Buitinisfilosofas.lt

In memoriam Edvardas Gudavičius. JAV buvo išdalyti 62-ieji „Grammy“ apdovanojimai. Kompozitoriaus Giedriaus Kuprevičiaus komentaras.Ar reikia paminklo Antanui Smetonai?Menų specialybių studentai ir menininkai – šauktinių sąraše.Ved. Austėja Kuskienė.

Pasinerti į dainos, poezijos ir šių dviejų meno sričių junginio muzikinį sūkurį kviečia tarptautinis dainuojamosios poezijos festivalis „Tai – aš“. Pokalbis su renginio organizatoriais.„Ö kaip vokiškai?“: Vokiečių kalbos dienas aptaria jų koordinatorė Rasa Darbutaitė ir Vokietijos ambasados Kultūros skyriaus atstovė Salomėja Pranckienė.Dienraščių kultūros puslapių apžvalga.Nacionalinės M. Mažvydo bibliotekos specialistės Eglės Baliutavičiūtės naujų knygų apžvalgoje – amerikiečių rašytojo Andy Weiro mokslinės fantastikos trileris „Artemidė“ ir britų rašytojos Cressidos Cowell komiškosios maginės fantastikos serijos „Burtininkų amžius“ I dalis „Raganių karalius“.Vienam žymiausių Lietuvos profesionalių muzikos kolektyvų, Kauno valstybiniam chorui sukanka 50 metų. Jo kūrybinė veikla – tai ištisa epocha mūsų šalies chorinio dainavimo kultūroje. Nemaža stambiausių ir sudėtingiausių chorinės muzikos projektų yra įgyvendinama pasitelkiant būtent šio muzikinio kolektyvo jėgas. Apie Kauno valstybinį chorą – pirmadienio viktorinoje.„Klasikos enciklopedija“: lietuvių kalba.Ved. Viktoras Paulavičius.

Chorinė muzika Lietuvoje turi gilias tradicijas, nors profesionalių chorų – vienas kitas. Vienam jų – chorui „Vilnius“ – jau keletą metų vadovauja Artūras Dambrauskas, kuris užsispyrė brėžti naują kolektyvo puslapį ir dabar „Vilnius“ – ir šiuolaikinės, ir sakralinės muzikos festivaliuose. Apie meilę chorinei muzikai, profesionalų ir mėgėjų patiriamus džiaugsmus chore – pokalbis su choro „Vilnius“ vadovu Artūru Dambrausku.Laidoje ir dar vienas susitikimas: smuikininkas Martynas Švėgžda von Bekkeris, užsukęs trumpam vizitui į Lietuvą kalba daugiau apie Šimonių girios išsaugojimą nei apie muziką. Ved. Gabija Narušytė.

Laidos pradžioje – kelios dainos pagal Alfonso Nykos-Niliūno eiles. Vienam žymiausių XX a. lietuvių poetų, egzilio atstovui šiandien sukaktų 100 metų. World muzikos Lietuvoje guru, multiinstrumentalistas Saulius Petreikis rengia didžiulį koncertinį turą „Už jūrų marių“, kuris jau vyksta Lietuvoje, o mėnesio pabaigoje nusidrieks į Estiją ir Latviją. Studijoje sulauksime paties Sauliaus Petreikio su broliu Donatu. Po to – keletą dainų iš kompozitoriaus, dainininko ir aktoriaus Luiso Mariano repertuaro atliks prancūzų operos žvaigždė Roberto Alagna, o paskutinės minutės prabėgs skambant Duo Naranjo-Weurlander įrašams kartu su Čiurlionio kvartetu. Pianistė iš Čilės Tania Naranjo ir suomių kilmės švedų akordeonistė Minna Weurlander susibūrusios į duetą muzikuoja Latin Jazz stiliumi, o praėjusiais metais jos koncertavo Vilniuje su Čiurlionio kvartetu.Ved. Jūratė Katinaitė.

Also, make sure to checkout our website at www.historyswhatif.com Like us on facebook at www.facebook.com/HistorysWhatIf Follow us on Instagram at www.instagram.com/historyswhatif

Sukanka 15 metų, kai Lietuva įstojo į NATO. Šiandien – ta diena, kai Jungtinė Karalystė turėjo oficialiai palikti Europos Sąjungą. Pareigūnai imasi naujų priemonių, kaip mažinti automobilių skleidžiamą triukšmą. Vienam iš Paryžiaus simbolių – Luvro piramidei – sukanka 30 metų. Red. Vytautas Markevičius, ved. Simonas Bendžius.

Jānomet kāds liekais kilograms, varbūt atteikties no makaronu ēšanas, un viss būs kārtībā? Bet, vai makaroni ir pie vainas, ja veidojas liekais svars - mītus un patiesību par ikdienas uzturu analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: uztura speciāliste Liene Sondore un veģetārā uztura speciāliste Dita Lase. “Ogļhidrāti uzturā ir viens no galvenajiem enerģijas devējiem. Mums ir pieņēmums, ka makaronus nedrīkst ēst, jo tad kļūšu resnāks. Bet pasta (makaroni) ir pareizi jāizvāra, varbūt tas tas Vidusjūras ēšanas fenomens,” skaidro Liene Sondore. Uz katra iepakojuma ir norādīts gatavošanas laiks, cilvēkiem, kuri rūpējas par savu uzturu, pat iesaka vārīt pastu dažas minūtes mazāk, nekā norādīts uz iepakojuma. Pareizi vārīt pastu nozīmē vārīt lielā ūdens daudzumā, pievienojot sāli. Nekādā ziņā nevajag liet klāt eļļu. “No šādi vārītas pastas saglabāsies sāta sajūta ilgāku laiku. Bet nevajag apēst par daudz. Vienam cilvēkam pilnīgi pietiek ar 50 g sausas pastas. Kad tā būs izvārījusies, būs iegūta ap 164-170 g liela porcija,” turpina Sondore. “Ja vēl pieliek dārzeņu mērci vai jauki pagatavotu gaļu vai zivi No pastas nav jābaidās!” Ogļhidrāti ir jāiekļauj dienas aktīvajā daļā uzturā un pie tiem pieder arī pasta. Pluss tas, ka pastu var ātri pagatavot. “Cilvēki tiek baidīti ar caurmērā veselīgiem un dabiskiem produktiem. Cilvēki domā, ka uzturs sastāv no labiem un sliktiem produktiem. Bet uzturs sastāv no labāk un sliktām kombinācijām un labiem un sliktiem daudzumiem. Produktus var ēst visus. Jautājums, cik daudz kuru un cik regulāri,” norāda Dita Lase.

Latvijas Universitātes pētnieki brīdina, ka aiz kalniem nav alerģiju sezona – laiks, kad gaisā sastopamas augstas augu putekšņu koncentrācijas. Drīzumā Latvijā būs novērojama putekšņu sezonas sākšanās. Vienam tās ir ar aci nesaskatāmas augu sēklas, citam – galvassāpes, iesnas, asarojošas acis un citas veselības likstas. Jau gadu ir pieejama Latvijas, Lietuvas, Somijas un Austrijas zinātnieku rādīta aplikācija PASYFO, kas ļauj ne tikai aizpildīt savu alerģiju dienasgrāmatu, bet arī veido lietotājam derīgu prognozi nākotnei. Ko liecina iegūtie dati par iepriekšējo gadu – cik alerģiski esam un kā pēta putekšņu izplatību Eiropā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfijas doktore, aerobioloģe, Latvijas Universitātes vadošā Olga Ritenberga. Par pētījumiem aerobioloģijā Olga Ritenberga stāstījusi arī iepriekš raidījumā Zināmais nezināmajā. Cilvēka uzņēmība pret alerģijām Iedzimtība un dzīvesveids ir faktori, kas  liecina par noslieci uz alerģijām. Kā atšķiras bērnu un pieaugušo alerģijas un kāpēc bijušo PSRS valstu iedzīvotāji ir mazāk, alerģiski salīdzinot ar Rietumvalstu pieaugušajiem? Jo sterilāk dzīvo, jo lielāks risks, ka tevi piemeklēs dažādas alerģijas, tā īsumā var definēt cilvēka neuzņēmību, vai šajā gadījumā – uzņēmību pret alerģiju. Ārsts alergologs Māris Bukovskis skaidro, kā tas nākas, ka šobrīd, salīdzinot ar Rietumu valstīm, Latvijā pieaugušie iedzīvotāji ir veselīgāki šajā jomā. Un iemesli, daktera vārdiem runājot, ir padomju gados zināmā mērā vērojamā atpalicība no rietumiem un tāpēc alerģizācijas process nenotika tādā apmērā, kā tas bija attīstītākajās valstīs. Lai noteiktu, vai ir alerģija uz to vai citu produktu, ir iespējams par maksu nodot analīzes un tās parāda veselu sarakstu alergēno vielu, kas apdraud mūsu organismu, bet Māris Bukovskis norāda – ne visi tā saucamie alerģiju testi jeb alergēnu paneļi ir vērā ņemami.  

Pakeliui su klasika“ pradėsime italų renesanso kūriniais, vėliau keliausime per epochas iki pat XIX amžiaus, tačiau beveik visuomet skambės italų muzika. Palyginsime du kompozitorius, gimusius tais pačiais 1813-aisiais: Vokietį Richardą Wagnerį ir italą Giuseppe Verdi. Vienam gyvenimo pabaigoje atitekto visas teatras, kuriame iki šiandien statomos tik R. Wagnerio operos, o G. Verdi, sukūręs galimybę baigusiems karjerą operos solistams ir muzikantams paskutinėmis gyvenimo dienomis prisiglausti jo įkurtuose namuose sakė, jog tai pats gražiausias ir geriausias darbas iš visų jo kūrinių. Rubrikoje „Retro“ klausysimės „Neapolio balso“ – Sergio Bruni. Laidą baigsime taip pat itališkai – klausydamiesi Nino Rotos muzikos, sukurtos Francis Fordo Copollos trilogijai „Krikštatėvis“. Ved. Ieva Buinevičiūtė.

Ne viens vien mūziķis, komponists un klausītājs savā dzīvē nonācis pie secinājuma, ka mūzika ir visspēcīgākā no mākslas formām. Cilvēki saziņai izmanto balsi un dzirdi un mūzika ir viens no saziņas līdzekļiem, kas spēj mūs aizkustināt, iekustināt, nomierināt un radīt lielu emocionālo pārdzīvojumu. Vienlaikus, mūziku mēs katrs dzirdam citādāk un muzikālā dzirde ir viena no tām īpašībām, kas cilvēkiem ievērojami atšķiras. Vai kādreiz esat aizdomājušies, kā mūziku dzird citi? Kāpēc viens saklausa visus instrumentus simfoniskajā orķestrī un viņam tā šķiet ideāli harmoniska saskaņa, bet citam tas ir haotisks troksnis? Kāpēc viens piedzimst ar absolūto dzirdi, bet otrs nekad nespēj paņemt toni? Muzikālā dzirde ir neparasta saikne starp mūsu ausīm, dzirdes centru un smadzenēm, kas padara mūzikas baudīšanu un apguvi īpašu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Akadēmiskā darba prorektors asociētais profesors mūzikas terapeits Valdis Bernhofs. Cilvēks spēj daudz vairāk un ir daudz muzikālāks, nekā domā. Ja cilvēks saka, ka viņš nespēj saklausīt, tas neatbilst īstenībai, par cilvēka dzirdes īpatnībām bilst Valdis Bernhofs. „Iekšēji cilvēks sevi dzird citādi, nekā balss skan. Apmēram 80 % no skaņas, ko radām, mēs dzirdam, apstrādājot ar galvaskausa svārstībām. Iekšēji rezonē skaņa un man šķiet, ka savu balsi varu novērtēt, bet tie ir tikai 20%, kurus dzirdu it kā no ārpuses. Ja klausos ierakstā dzirdu 100% kā ārēju skaņu un man šī balss šķiet nepazīstama," skaidro Valdis Bernhofs. Atšķirības jeb uztvers un apstrādes īpatnības mainās, kad cilvēks nokļūst ansamblī vai korī un sāk muzicēt kopā. Tajā brīdī ir jāsaslēdz abi principi, gan paša kontrolētā skaņa jāapstrādā, gan skaņa no ārpuses.  Tāpēc ieteicams dziedāt kolektīvā. Latvijā tapušie unikālie elektriskās ģitāras pedāļi Latvijas mūziķu un inženieru atklājums, kas nepilnu trīs gadu laikā mērojis ceļu no šķūnīša Pārdaugavā līdz pat grupas “Rolling Stones” mēģinājumu telpām. „Gamechanger Audio" darba telpās izskatās kā parastā birojā – pie galdiem sēd jauni puiši, tur ir datori, tik telpas stūrī rindojas ģitāras. 250 pasūtījumi nepilnās četrās minūtēs – Latvijas audio efektu kompānija “Gamechanger Audio” radījusi divus unikālus, neparastu efektu elektriskās ģitāras pedāļus "Plus Pedal" un "Plasma Pedal", kas pārsteiguši mūzikas pasauli un par kuriem šobrīd atzinību izteikuši tādi mūzikas smagsvari kā “Rolling Stones”, Rodžers Valters (Roger Walters), “Coldplay”, “Ramstein” un citi. Par uzņēmumu "Gamechanger Audio" un tā unikālo produkciju stāsta tā pārstāvis Matīss Tazans.

„Ryto garsai“: apie vandenlenčių sportą. Rokas ir Andrius – vis labiau populiarėjančio vandenlenčių sporto treneriaim tačiau jų keliai skirtingi. Andriui – tai hobis, o Rokui – išsipildžiusi sportinė svajonė.Vištytyje, kuris ne kartą pagarsėjo gendančiu ugniagesių automobiliu, turi naują automobilį ir atnaujintą pastatą. Įspūdžiai – tiesiai iš Vištyčio. Vienam garsiausių Lietuvos kino operatorių Jonui Griciui sukanka devyniasdešimt. Pokalbių ciklas „Valstybė – tai TU“(kalbinamas Vytautas Bogušis). Kultūros renginiai. Spaudos apžvalga. Orai.Laidą veda: Rūta Kupetytė, prodiuserė Aušra Juraitė.

Alvilės Rimaitės pjesė-pasaka "Kliukliukas arba Keletas istorijų, nutikusių vienam gauruočiui". Režisierė Giedrė Beinoriūtė.

Alvilės Rimaitės pjesė-pasaka "Kliukliukas arba keletas istorijų, nutikusių vienam gauruočiui". Režisierė Giedrė Beinoriūtė.

Alvilės Rimaitės pjesė-pasaka ,,Kliukliukas, arba Keletas istorijų, nutikusių vienam gauruočiui".Režisierė Giedrė Beinoriūtė.

Alvilės Rimaitės pjesė-pasaka "Kliukliukas, arba keletas istorijų nutikusių vienam gauruočiui".Režisierė Giedrė Beinoriūtė.

Dainininką Vaidą Vyšniauską lydi sėkmė: jis debiutavo Velse ryškiausių žvaigždžių ansamblyje ir sulaukė kvietimo dainuoti Niujorko „Metropolitan Opera“ teatre. Pedofilijos skandalas Vokietijoje! Mažiausiai 547 Regensburgo katedros berniukų choro dainininkai patyrė fizinį ir kai kuriais atvejais seksualinį priekabiavimą per 60 metų nuo 1945-ųjų iki pat praėjusio amžiaus pabaigos, – praneša BBC. Vienam žymiausių mūsų laiko dirigentų Kurui Masurui liepos 18-ąją būtų sukakę 90, tačiau jis iškeliavo Anapilint 2015 metais, eidamas 89-uosius. Po to suksis Vilniuje viešėjusio italų senosios muzikos ansamblio „Il Giardino armonico“ ir dainininkės Julijos Ležniovos G. F. Händelio muzikos plokštelė bei Mozartas kubietiškais ritmais – ansamblių ir „Klazz brothers“ ir „Cuba Percussion“ Mozarto muzikos aranžuotės.

Dainininką Vaidą Vyšniauską lydi sėkmė: jis debiutavo Velse ryškiausių žvaigždžių ansamblyje ir sulaukė kvietimo dainuoti Niujorko „Metropolitan Opera“ teatre. Pedofilijos skandalas Vokietijoje! Mažiausiai 547 Regensburgo katedros berniukų choro dainininkai patyrė fizinį ir kai kuriais atvejais seksualinį priekabiavimą per 60 metų nuo 1945-ųjų iki pat praėjusio amžiaus pabaigos, – praneša BBC. Vienam žymiausių mūsų laiko dirigentų Kurui Masurui liepos 18-ąją būtų sukakę 90, tačiau jis iškeliavo Anapilint 2015 metais, eidamas 89-uosius. Po to suksis Vilniuje viešėjusio italų senosios muzikos ansamblio „Il Giardino armonico“ ir dainininkės Julijos Ležniovos G. F. Händelio muzikos plokštelė bei Mozartas kubietiškais ritmais – ansamblių ir „Klazz brothers“ ir „Cuba Percussion“ Mozarto muzikos aranžuotės.

Vienam iš žymiausių Švedijos poetų Tomui Tranströmeriiui 2011 m. buvo paskirta Nobelio premija. Motyvas toks: „Jis glaustais, perregimais vaizdais leidžia mums naujai priartėti prie tikrovės“. Kokia ta tikrovė? Išgirsime klausydamiesi skaitymų iš jo knygos „Per svyruojantį pasaulį“, lietuviškai išleistos 2016 m. Vertė Zita Mažeikaitė, skaito Ignas Ciplijauskas.

Vienam iš žymiausių Švedijos poetų Tomui Tranströmeriiui 2011 m. buvo paskirta Nobelio premija. Motyvas toks: „Jis glaustais, perregimais vaizdais leidžia mums naujai priartėti prie tikrovės“. Kokia ta tikrovė? Išgirsime klausydamiesi skaitymų iš jo knygos „Per svyruojantį pasaulį“, lietuviškai išleistos 2016 m. Vertė Zita Mažeikaitė, skaito Ignas Ciplijauskas.

Valstybinės maisto ir veterinarijos tarnybos duomenimis, trys ketvirtadaliai dedeklių Lietuvos paukštynuose laikomos narvuose. Gyvūnų gerovės aktyvistai teigia, kad dedeklės yra bene labiausiai kenčiantys pramoninių ūkių augintiniai. Prieš ketverius metus Europos Sąjungos (ES) paukštynuose uždrausta naudoti ypač ankštus narvus. Vienam paukščiui tenkantis narvo plotas dabar yra šiek tiek daugiau nei A4 formato popieriaus lapas. Kai kurios ES valstybės svarsto apskritai uždrausti vištas dedekles auginti narvuose. Pavyzdžiui, praėjusių metų pabaigoje didieji Olandijos prekybos centrai paskelbė nebeprekiausiantys ypač ankštuose narvuose auginamų vištų kiaušiniais. Laidoje pasakojama apie tai, kuo skiriasi sąlygos įvairiuose paukštynuose ir kaip atskirti kiaušinius iš ūkių, su kurių augintiniais elgiamasi geriausiai.

Valstybinės maisto ir veterinarijos tarnybos duomenimis, trys ketvirtadaliai dedeklių Lietuvos paukštynuose laikomos narvuose. Gyvūnų gerovės aktyvistai teigia, kad dedeklės yra bene labiausiai kenčiantys pramoninių ūkių augintiniai. Prieš ketverius metus Europos Sąjungos (ES) paukštynuose uždrausta naudoti ypač ankštus narvus. Vienam paukščiui tenkantis narvo plotas dabar yra šiek tiek daugiau nei A4 formato popieriaus lapas. Kai kurios ES valstybės svarsto apskritai uždrausti vištas dedekles auginti narvuose. Pavyzdžiui, praėjusių metų pabaigoje didieji Olandijos prekybos centrai paskelbė nebeprekiausiantys ypač ankštuose narvuose auginamų vištų kiaušiniais. Laidoje pasakojama apie tai, kuo skiriasi sąlygos įvairiuose paukštynuose ir kaip atskirti kiaušinius iš ūkių, su kurių augintiniais elgiamasi geriausiai.

Pamėgome kalbėti apie atsakomybę, tačiau, kaip rodo gyvenimas, dažnai nesuprantame, ką ji reiškia. Vienam atsakomybė tėra žiauri prievarta, kitam – skambus lozungas, skirtas apibūdinti „geram” žmogui, trečiam – žodžio laikymasis.Nesvarbu, kaip atsakomybę suprantame, bet jos atsisakymas turi visiems juntamų pasekmių: žlunga šeimos, verslai, valstybinės iniciatyvos, vyksta galios kovos, liejasi agresijos upės, gimsta nepasitikėjimas, įtarumas, nusivylimas.Kaip sugrąžinti į gyvenimą atsakomybę?

Pamėgome kalbėti apie atsakomybę, tačiau, kaip rodo gyvenimas, dažnai nesuprantame, ką ji reiškia. Vienam atsakomybė tėra žiauri prievarta, kitam – skambus lozungas, skirtas apibūdinti „geram” žmogui, trečiam – žodžio laikymasis.Nesvarbu, kaip atsakomybę suprantame, bet jos atsisakymas turi visiems juntamų pasekmių: žlunga šeimos, verslai, valstybinės iniciatyvos, vyksta galios kovos, liejasi agresijos upės, gimsta nepasitikėjimas, įtarumas, nusivylimas.Kaip sugrąžinti į gyvenimą atsakomybę?

Ilgas Sirmeles pasaku "Pele bišu stropā" 1969. gada 13. martā Latvijas Radio studijā ieskaņojis latviešu aktieris, režisors un dziedātājs Harijs Misiņš (1917-1984). Visa vasara Pelei pagājusi darba steigā, taču nu viss nepieciešamais arī savākts: zem miežu gubas - graudu pilna noliktava, tāpēc ziemu var sagaidīt bez rūpēm. Bet - ak, vai! - Peles pūles izjauc traktors un labības novācēji. Labi, ka vēl pašai izdodas aizbēgt ar veselu kažoku, toties ziema jāsagaida ar to, kas vēderā un mugurā. Pele, pagalam noskumusi, dodas pasaulē laimi meklēt. Te pēkšņi ceļā gadās bišu drava. Kāda laime! Vienam no stropiņiem pavisam neliels caurumiņš, pa kuru Pele nokļūst pie bitītēm, kas gauži samiegojušās. Krāšņi samelojusi par 12 kaķu uzbrukumu, Pele izkaro vietu līdzjūtīgo bitīšu mājvietā. Pilnu punci saldo medu pieēdusi, Pele liekas uz auss bišu spilventiņā. Bišu žūžošana ir tik maiga, un medus smarža - tik aijājoša... Arvien no jauna piemānot labsirdīgo bišu mammu, Pele pamanās te uzturēties visu ziemu, iznašķējot trīs kāres medus... Kā beidzas Peles mānīšanās? Protams, viņa tiek atmaskota, taču... klāt jau pavasaris, un Pele palēkdamies pamet stropu, ne paldies neteikusi savām labdarēm.

Automobilio salone karštą vasaros dieną temperatūra kyla stebėtina greitai. Net jei lauke šiek tiek daugiau kaip 20 laipsnių šilumos, atokaitoje pastatytame automobilyje per keliolika minučių temperatūra šokteli iki 40 ir daugiau laipsnių. Tai labai grėsmingas karštis, čia paliktą vaiką gali ištikti mirtis. Pasaulio statistika liudija, kad tai nėra pavieniai atvejai. Apie tai laidoje kalbėsimės su Sveikatos mokymo ir ligų prevencijos centro specialiste Viktorija Andreikėnaite.Sveikatos mokyklos direktorius gydytojas Zenonas Javtokas patars, kaip elgtis, jei esant karštam orui sutrinka širdies veikla – juk nevalia stovėti ir laukti, kol atvyks greitoji medicinos pagalba. Antinkstis – organas, produkuojantis daug hormonų. Vieni jų reguliuoja kraujo spaudimą, kiti augimą, vandens ir elektrolitų apykaitą ir t. t. Padidėjęs kraujo spaudimas – dažna liga, kuri paprastai diagnozuojama vyresniame amžiuje. Vienam iš šimto pacientų, sergančių hipertonija, jos priežastis būna antinksčio navikai. Pašalinus nesveiką antinkstį, hipertonija visiškai išgydoma. Apie tai „Sveikatoje“ kalbėsimės su VU ligoninės Santariškių klinikų Pilvo chirurgijos centro chirurgu prof. Virgilijumi Beiša.Laidos pabaigoje – apie paauglių krūtų priežiūrą. Atsiradus guzeliams ar nelygumams reikėtų pasitikrinti. Labai retai tai būna piktybinės ligos, tačiau gali tekti taikyti ir operacinį gydymą. Apie tai paaiškins VU Onkologijos instituto onkologė Audronė Lukšytė.

Automobilio salone karštą vasaros dieną temperatūra kyla stebėtina greitai. Net jei lauke šiek tiek daugiau kaip 20 laipsnių šilumos, atokaitoje pastatytame automobilyje per keliolika minučių temperatūra šokteli iki 40 ir daugiau laipsnių. Tai labai grėsmingas karštis, čia paliktą vaiką gali ištikti mirtis. Pasaulio statistika liudija, kad tai nėra pavieniai atvejai. Apie tai laidoje kalbėsimės su Sveikatos mokymo ir ligų prevencijos centro specialiste Viktorija Andreikėnaite.Sveikatos mokyklos direktorius gydytojas Zenonas Javtokas patars, kaip elgtis, jei esant karštam orui sutrinka širdies veikla – juk nevalia stovėti ir laukti, kol atvyks greitoji medicinos pagalba. Antinkstis – organas, produkuojantis daug hormonų. Vieni jų reguliuoja kraujo spaudimą, kiti augimą, vandens ir elektrolitų apykaitą ir t. t. Padidėjęs kraujo spaudimas – dažna liga, kuri paprastai diagnozuojama vyresniame amžiuje. Vienam iš šimto pacientų, sergančių hipertonija, jos priežastis būna antinksčio navikai. Pašalinus nesveiką antinkstį, hipertonija visiškai išgydoma. Apie tai „Sveikatoje“ kalbėsimės su VU ligoninės Santariškių klinikų Pilvo chirurgijos centro chirurgu prof. Virgilijumi Beiša.Laidos pabaigoje – apie paauglių krūtų priežiūrą. Atsiradus guzeliams ar nelygumams reikėtų pasitikrinti. Labai retai tai būna piktybinės ligos, tačiau gali tekti taikyti ir operacinį gydymą. Apie tai paaiškins VU Onkologijos instituto onkologė Audronė Lukšytė.