Podcasts about Saule

Loek Frey is a producer, DJ and live artist from the Netherlands whose work defies easy categorization. Blurring the lines between techno, experimental, IDM, and ambient, he crafts a sound that is at the very forefront of avant-garde electronics. His exceptional releases on Omen Wapta & his own OQAD perfectly demonstrate his mind-bending expertise and finesse in the studio. Whether through his DJ sets or live performances, Loek is renowned for dismantling the minds of the dancefloor, having brought his electronic alchemy to the controls of legendary parties like Ratherlost, Berghain's Saule, De School, pe:rsona, Refractor and many more. For MNMT 494 Loek Frey pilots a descent into uncharted sonic territories: a transmission from a haunted and murky alien world, unfolding as a piece of cinematic sound design for a forgotten sci-fi landscape. Hi-tech fragments, ghostly echoes and unconventional grooves weave through the dense atmosphere creating an ominous yet deeply alluring hypnotic pull. A complex deep space trip of sophisticated sound design and psychoactive exploration. Dive into the abyss now Follow https://soundcloud.com/loekfrey https://www.instagram.com/loekfrey/ https://oqad.bandcamp.com/ https://www.instagram.com/oqad.label/

Ar "Mūzikas Saules" galveno redaktoru Orestu Silabriedi runājam par žurnāla dzimšanu pirms gadsmita ceturkšņa, par jaunākā numura īpašo instrumentu — akordeonu — un tā renesansi Latvijā, par nepieciešamību nopietni izvētīt Ivara Vīgnera bagātīgo muzikālo mantojumu un tīmekļa vietnes periodika.lv dzīlēs apslēptajiem dārgumiem. Žurnāla "Mūzikas Saule" tēma nesen notikušo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki iespaidā — akordeons: * Ernests Valts Circenis klausās latviešu komponistu mūziku akordeonam; * Liene Jakovļeva sarunājas ar Artūru Noviku; * Anete Ašmane-Vilsone satiekas ar pedagoģēm Tatjanu Saratovu no Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Anitu Riekstu no Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolai 25 un Natāliju Meļņikoviču no Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola un Limbažu mūzikas un mākslas skolas Mūzikas nodaļa; * Baiba Santa Vanaga uzdod jautājumus Jurijam Rižovam un Initai Āboliņai; * Artūrs Kupjanskis Liepājā intervē Samantu Čipinsku un viņas audzēkni Tomu Rolavu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola; * Gunda Miķelsone sazvana Lietuvas zvaigzni Martynas Levickis; * Mārtiņš Viļums un Arturs Maskats dod ieskatu savās personiskajās attiecībās ar akordeonu. Vēl laidienā: * Armands Znotiņš nosauc virkni Ivara Vīgnera kompozīciju, par kurām ne jausmas, kā tās skan; * Aleksandra Line tikusies ar divām spilgtām dāmām — Rosanu Korbačo un Lauru Farrē Rosadu —, kas daudz domājušas ne tikai par mūziku, bet arī par psihoterapiju un matemātiku; * Ernestam Vilsonam bijusi laime sarunāties ar leģendāru balsi — Džoanu La Barbaru, kas viesojās šīgada SKAŅU MEŽS; * Juris Griņevičs ciklā “Harisma” piemin divus ievērojamus vāgneristus: Kirstenu Flagstadi un Lauricu Melhioru; * Mārtiņš Mārcis Beitiņš piedāvā ieskatīties mūzikas dievību pasaulē; * Dace Volfa sarunājas ar Kieronu Taileru, kuram dažs prātīgs padoms attiecībā uz mūzikas aprakstniecību; * Vilim Bendorfam pateicība par hipotētisku līdzību atrašanu folklorā un autormūzikā, turpinot atzīmēt Mikaloja Konstantina Čurļoņa 150. dzimšanas dienu; * par godu “Mūzikas Saules” 25 gadu jubilejai Velga Kince dod ieskatu latviešu mūzikas periodikā vairāk nekā gadsimta garumā. Jaunus CD vērtē Dāvis Eņģelis, Uldis Rudaks, Orests Silabriedis, Toms Treibergs, Dace Volfa, Armands Znotiņš.  

Rubrique:contes Auteur: frederic-macler Lecture: RégineDurée: 12min Fichier: 8 Mo Résumé du livre audio: Une jeune fille bien étrange. Cet enregistrement est mis à disposition sous la Licence art libre. Cet enregistrement est mis à disposition sous un contrat Creative Commons.

Les enfants de chœur vous régalent, le dimanche matin, avec son humour un rien grinçant, un brin impertinent mais toujours ravageur et imprévisible. De semaine en semaine, toute l'équipe se retrouve dans une salle quelque part en Wallonie ou à Bruxelles avec un invité connu et un public très nombreux venu pour rire à gorge déployée ! Autour de Michaël Pachen, une équipe de chroniqueurs mixte vous propose de passer un dimanche matin sous le signe de l'humour et de la bonne humeur, rendez-vous de 09h00 à 10h30 avec Les enfants de chœur… Merci pour votre écoute Les Enfants de Choeurs, c'est également en direct tous les matins de la semaine vers 8h15 sur www.rtbf.be/vivacité Retrouvez tous les épisodes des Enfants de Choeur sur notre plateforme Auvio.be https://auvio.rtbf.be/emission/les-enfants-de-ch-ur-19357 Et si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Hébergé par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Vasarā tā vien gribas ļauties saules gaismai un siltumam, tomēr to vajadzētu darīt piesardzīgi. Kā rūpēties par ādu, lai saule nekaitētu un mēs neriskētu ar veselību, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro dermatologs Raimonds Karls un dermatoloģe, veneroloģe un Rīgas Stradiņa univeristātes lektore Alise Balcere. Ādas veselībai ir izšķiroši svarīgi laikus pamanīt izmaiņas un neuztvert “mazus plankumiņus” kā nieku. "Par saules ietekmi jāatgādina arī lietainās dienās, jo mums izveidojās paradoksāla uzvedība. Mēs esam izsalkuši pēc saules šajās lietainajās dienās, un kad pienāk tā saulainā diena, mēs bieži uzskatam, ka tā ir pēdējā šīs vasaras saulainā diena. Mēs redzam, ka cilvēks izmanto to kārtīgi un iegūst saules apdegumu," norāda Raimonds Karls. Dakteris atgādina, ka ir maldīgs uzskats, ka mums nav saules un tās pietrūkst, turklāt nevajag jau nemaz apzināti sauļoties, sales apdegumu var iegūt arī veicot ikdienas darbus ārā saulainā dienā. "Mums ir saule pietiekoši, lai mēs apdegtu. Kad esam apdeguši, tad esam tik tiešām lielu darvas karoti ielikuši tajā medus mucā, ko saucam par savu dzīves pieredzi," uzskata Raimonds Karls. Katru reizi, kad cilvēks iziet saulē, ādā notiek bioķīmiski procesi, kas ir pozitīvi, vērsti uz to, ka sāk veidoties vitamīns D.  "Kad šis laiks pārsniedz katram individuālo laiku, mums sāk veidoties saules apdegums. Notiek bioķīmiskie procesi, bet tie ir tādi, kuri spējīgi nākotnē izraisīt diemžēl tādas izmaiņas, kuras noveda pie ļaundabīgo audzēju rašanās," turpina Raimonds Karls. Cik bieži cilvēkiem vajadzētu apmeklēt dermatologu, lai pārbaudītu dzimumzīmes un dažādus veidojumus uz ādas? Visvienkāršākais - ja nekad neesat bijis, apmeklējiet vienu reizi, un dermatologs ieteiks, kā katram konkrētam cilvēkam jārīkojas turpmāk, atkarībā no tā, vai cilvēks ir vai nav riska grupā un izrunājot viņa dzīves paradumus. "Apskatoties, kas notiekās uz ādas, gan vizuāli, gan izmantojot ļoti vienkāršu diagnostikas tehniku, ārsts teiks - ar jums tikšanās ir tad, kad pamanāt kaut ko jaunu vai kas ir mainījies; jums būtu ieteikums reizi gadā vērsties pie ārsta; bet ar jums vēl pēc papildus izmeklējumiem ir jātiekas pēc trijiem mēnešiem, jo viens, otrs vai trešais veidojums ir jāapseko un jāsaprot, kas ar viņu notiek. Universāla algoritma nav, ir ļoti individuāli," skaidro Raimonds Karls. Raidījuma viesi arī skaidro, kā atšķirt nekaitīgas dzimumzīmes no potenciāli bīstamiem veidojumiem, kas ir “melnais gulbis” jeb melanoma, un kāpēc ādas vēža ārstēšana joprojām ir izaicinājums.

Dans le cadre de « La Semaine de la Musique Belge », numéro spécial de « Dans quel Monde on vit » réalisé ce 01 février 2025 en direct et en public au Botanique à Bruxelles. Quelle est la place que la scène musicale belge occupe - ou devrait occuper - sur la planète musicale actuelle ? Pour la deuxième année consécutive, quatre artistes échangent et partagent avec nous leur univers, leurs idées, leur sensibilité et leur rapport à la vie et au monde. Comment veulent-ils/elles que leur voix porte ? Avec, aussi, au programme des performances en live ! Nos invité.e.s : Benni, DAAN, Lubiana et Saule. L'an dernier, nous recevions Rokia Bamba, Noé Preszow, RORI, et Thomas Van Cottom de Cabane. Merci pour votre écoute Dans quel Monde on vit, c'est également en direct tous les samedi de 10h à 11h sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez tous les épisodes de Dans quel Monde on vit sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8524 Et si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

durée : 00:01:58 - Tous au jardin, ici Orléans - Lucie, auditrice d'ici Orléans, souhaite savoir s'il est temps de tailler son saule crevette. Pour lui répondre, notre jardinier explique qu'elle est la meilleure période pour cette taille et pourquoi il est préférable de s'y prendre à un moment précis de l'année. Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.

Specjalistka w dziedzinie nowych ogniw słonecznych Olga Malinkiewicz mówi o zagrożeniu sprzedaży jej innowacyjnej spółki Saule Technologies w ręce Chin lub Rosji.

En 2025, Les Aventuriers d'un Autre Monde signent leur grand retour avec un concert exceptionnel au Cirque Royal de Bruxelles, le 29 mai 2025. Fidèle à son esprit unique de rencontres musicales et de performances intenses, cette nouvelle édition réunira une affiche prestigieuse où se croiseront des artistes incontournables de la scène française et belge. Sur scène, Zazie, auteure-compositrice-interprète au talent reconnu, apportera sa poésie et son énergie, tandis que Christophe Willem, à la voix envoûtante, séduira le public avec son charisme et sa puissance vocale. Cali, artiste engagé et passionné, promet des moments de pure intensité, tandis que Saule, figure emblématique du rock belge, insufflera son univers singulier et mélodique. Antoine Deli et Xam Hurricane, artistes montants à l'énergie brute et au talent indéniable, viendront compléter ce casting exceptionnel. Merci pour votre écoute N'hésistez pas à vous abonner également aux podcasts des séquences phares de Matin Première: L'Invité Politique : https://audmns.com/LNCogwPL'édito politique « Les Coulisses du Pouvoir » : https://audmns.com/vXWPcqxL'humour de Matin Première : https://audmns.com/tbdbwoQRetrouvez tous les contenus de la RTBF sur notre plateforme Auvio.be Retrouvez également notre offre info ci-dessous : Le Monde en Direct : https://audmns.com/TkxEWMELes Clés : https://audmns.com/DvbCVrHLe Tournant : https://audmns.com/moqIRoC5 Minutes pour Comprendre : https://audmns.com/dHiHssrEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Vaikystė - nuostabus metas, kai spalvos ryškesnės, skoniai sodresni, patirtys įsirašo į atmintį visam gyvenimui! Dar - tai metas, kai taip norisi suaugti! Apie šį ypatingą gyvenimo tarpsnį kalbame su šeštoje klasėje besimokančia Saule bei abiturientu Domantu.

Amerykanie dogadali się z Brytyjczykami w sprawie ceł i mają swoją umowę na dostęp do ukraińskich minerałów. Adam Glapiński zaleca ostrożność w myśleniu o obniżkach stóp procentowych, a Olga Malinkiewicz, znana z perowskitów zaleca prokuraturze przyjrzenie się działaniom akcjonariuszy w Grupie Saule i Saule. A może rzucić to wszystko i jechać do Japonii?

Bliuvaite, Saule www.deutschlandfunkkultur.de, Vollbild

Saule un okeāna viļņi vilina latviešus ceļot uz Portugāli, bet ir latvieši, kuri šo Eiropas dienvidu valsti izvēlas par savām mājām. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar latviešiem, kuri bauda dzīvi Portugālē, lai uzzinātu, kāda ir viņu ikdiena šai saules lutinātajā zemē un kādi ir diasporas izaicinājumi dzīvojot Eiropas dienvidos. Sarunājas pasākumu arhitekte Sindija Vilde, kura Portugālē dzīvoja galvenokārt Covid pandēmijas laikā, māksliniece Zane Veldre dzīvoja Portugālē studiju un prakses laikā pirms 15 gadiem, Ilze Lagzdiņa-Amandio dzīvojusi Portugālē 10 gadus, bet nu ar ģimeni ir atgriezusies Latvijā un strādā kino jomā, Sandra Jēkabsone dzīvo Portugālē, bet šobrīd ir atbraukusi ciemos uz Latviju, ikdienā ir apdrošināšanas speciāliste, bet brīvajā laikā arī gide Porto reģionā, Ilze Jēkabsone sarunai pievienojās no Lisabonas, strādā Eiropas Savienības narkotiku aģentūrā.

Stāsta Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule Ja tiktu veikta sabiedrības aptauja par to, kur atrodas Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs, varbūt varat cerēt saņemt atbildi, ka Muzeju krātuvē Pulka ielā 8. Bet ļoti iespējams, lielākā daļa paraustīs plecus un teiks, ka nezina. Iespējams, kāds  minēs, ka seko muzeja virtuālajiem kontiem sociālajos tīklos un mājaslapā. Ikvienā neziņā būs savs patiesības grauds, jo muzeja kā institūcijas redzamākais formāts dialogā ar sabiedrību ir fiziski apmeklējama ekspozīcija. Pēdējā šī muzeja veidotā rakstniecības vēsturei veltītā muzeja ekspozīcija sabiedrībai bija pieejama līdz 2000. gadam. Toreizējā muzeja mājvietā Rīgas pilī to atklāja 1972. gadā, muzeja nosaukums tolaik bija Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs. Tātad šobrīd varam teikt, ka bez muzejiska stāsta par nacionālām literatūras un mūzikas vērtībām un iespējas klātienē apskatīt muzeja bagātīgās kolekcijas ir izaugusi jau vesela paaudze. Rīgas pilī ekspozīcija bija izvietota piecās zālēs, ievērojot tematiskus un hronoloģisku principus – literatūras un nacionālās kultūras pirmsākumi tika pārstāvēti, eksponējot stāstus par pazīstamākajiem jaunlatviešiem (Krišjāni Baronu, Krišjāni Valdemāru, Ausekli, Juri Alunānu u.c.), tad sekoja klasiķi – Eduards Veidenbaums, Jānis Poruks, Rūdolfs Blaumanis, Anna Brigadere, Fricis Bārda, Vilis Plūdons, Kārlis Skalbe. Atsevišķā zālē centrāli tika izvietotas tēlnieces Lea Davidovas-Medenes veidotas Raiņa un Andreja Upīša bistes līdzās viņu personībām veltītiem stāstiem, bet noslēdzošajā zālē bija tolaik aktuālajai latviešu literatūrai veltīti eksponējumi, pārstāvot Imantu Ziedoni, Mirdzu Ķempi, Regīnu Ezeru un citus atzītus laikabiedrus. Deviņdesmitajos gados ekspozīcijas pēdējās divas zāles tika atbrīvotas mainīgajām izstādēm, taču “klasiķu zālē” eksponējumi tika papildināti ar tādām Trešās atmodas laikā reabilitētām personībām kā Edvartu Virzu, Zentu Mauriņu, Anšlavu Eglīti, Alfrēdu Dziļumu, Ilzi Šķipsnu un citiem. Pēc ekspozīcijas novākšanas, muzejs ieviesa ceļojošā muzeja formātu, veicot izbraukuma nodarbības Latvijas skolās, bibliotēkās un kultūras centros, kā arī organizējot ceļojošās izstādes. Muzeja pastāvīgo ekspozīciju funkcijai 2018. gadā tika piešķirta ēka Vecrīgā, Mārstaļu ielā 6, kura līdz 2024. gadam tika renovēta un kurā 2025. gada rudenī tiks atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija. Tomēr 2021. gadā muzejam tika uzticēts veidot pilnībā jaunu laikmetīgu pastāvīgo ekspozīciju “Dziesmusvētku telpa” renovētajā Mežaparka lielajā estrādē. Ekspozīcija, kura izvietota estrādes ziemeļrietumu spārnā, tika atklāta 2023. gada 1. jūnijā.   Ekspozīcijā, kuru ievada latviešu dziesmu svētku tradīcijas nozīmīgākais simbols Līgo karogs, apvienoti audiovizuāli materiāli, interaktīvas instalācijas un autentiski vēsturiski objekti. Viena no tehnoloģiski sarežģītākajām multimediālajām instalācijām Latvijā ir objekts “Lielākais koris pasaulē”, kas tehnoloģiski un emocionāli unikālā veidā ļauj piedzīvot Dziesmu svētku kopkora spēku. Tas vizuāli un audiāli aptver tradīcijas rašanos un attīstību, sākot no dabas skaņām līdz grandiozajam kopkorim Mežaparka lielajā estrādē ar emocionālu klātbūtnes sajūtu Mārtiņa Brauna himniskajā dziesmā "Saule, Pērkons, Daugava". Savukārt objekts “Laika upe” daudzveidīgos izziņas līmeņos izved cauri svētku vēsturei. Pie tās var pavadīt arī vairākas stundas, pētot interesantus artefaktus, klausoties audio atmiņas, šķirstot albumus un atrodot varbūt pat sava kolektīva vai iemīļotas svētku personības stāstu. Kad ekspozīcija apskatīta, var ļauties meditācijai kādā no kormūzikas klausīšanās krēsliem, kur svētku kopkora izpildījumā var noklausīties 24 dziesmu svētku repertuārā visbiežāk iekļautās dziesmas. Tās kārtotas “Lauka puķēs” un “Dārza puķēs” pēc Jāņa Cimzes krājumā “Dziesmu rota” iedibinātā principa. Ekspozīcijas otrajā stāvā atrodas kopienas telpa, kas muzeja darba laikā apmeklētājiem pieejama bez maksas, piedāvājot dažādas izglītojošās un digitālās spēles, mainīgās tematiskās izstādes, pieeju Dziesmu svētku materiāliem fiziskā un digitālā formātā. Pašlaik šo stāstu ierakstu, atrodoties ēkā Mārstaļu ielā 6, kur savulaik bija mākslas galerija un leģendāra kafejnīca, kurā pulcējās ļoti daudz radošu personību un, visticamāk, te dzimis ne mazums radošu ideju. Arī pašlaik topošās ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” pamatstāsts būs par latvieša radošumu, un šī tēma lieliski ļauj apvienot abas muzeja pārstāvētās radošās nozares – mūziku un rakstniecību. Ekspozīciju atvērsim šī gada augusta nogalē un ceram, ka tā apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī doties neaizmirstamā klātbūtnes piedzīvojumā un pašiem gūt iedvesmu radīšanai.

durée : 00:02:10 - Il existe des variétés de saule décoratif pour les petits jardins - Notre jardinier conseille Nicolas de Saint-Laurent-Nouan sur le choix d'un saule décoratif adapté à un petit jardin. Il recommande le saule crevette, petit et coloré, ainsi que le saule dragon, avec ses branches plates et tordues, parfait pour ajouter de l'originalité à un espace réduit.

Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

Welcome to a Living Room Chat! Today you are invited into a slowwww down, via a conversation about altars, decluttering, and a delicious visualization meditation at the end. Also, I share about one of my favorite Goddesses from my ethnic region, Saule. Let's slowly remerge from our caves and dens as the light reutrns. If you like this episode, consider giving it a share and leaving a comment!

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

durée : 00:04:24 - Le Polar sonne toujours 2 fois - par : Michel ABESCAT - "Chroniques de la Place Carrée" est une série dont Michel Abescat nous avait déjà parlé l'an dernier avec enthousiasme. Tristan Saule en publie le cinquième volume, qui est décidément très bien.

Inspiré par la mort de Nahel Merzouk, tué à bout portant par un policier, Tristan Saule poursuit son exploration romanesque d'une France marginalisée. A Monzelle, ville fictive, Lounès et Léa se marient alors que le climat, caniculaire, porte au point d'ébullition les tensions des bandes locales. L'auteur français est au micro de Céline O'Clin.

durée : 00:04:33 - Côté jardin, ici Touraine - En février, planter et bouturer les saules, c'est possible ! Les conseils de Maryse Friot, Présidente de la Société d'HOrticulture de Touraine

Dans le cadre de « La Semaine de la Musique Belge », numéro spécial de « Dans quel Monde on vit » réalisé ce 01 février 2025 en direct et en public au Botanique à Bruxelles. Quelle est la place que la scène musicale belge occupe - ou devrait occuper - sur la planète musicale actuelle ? Pour la deuxième année consécutive, quatre artistes échangent et partagent avec nous leur univers, leurs idées, leur sensibilité et leur rapport à la vie et au monde. Comment veulent-ils/elles que leur voix porte ? Avec, aussi, au programme des performances en live ! Nos invité.e.s : Benni, DAAN, Lubiana et Saule. L'an dernier, nous recevions Rokia Bamba, Noé Preszow, RORI, et Thomas Van Cottom de Cabane. Merci pour votre écoute Dans quel Monde on vit, c'est également en direct tous les samedi de 10h à 11h sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez tous les épisodes de Dans quel Monde on vit sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8524 Et si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement.

En 2012, Saule et Charlie Winston ont uni leurs talents pour créer Dusty Man, un tube inclassable mélangeant disco, folk et country. Cette collaboration, née d'une rencontre entre le jeune chanteur belge et le crooner britannique lors de concerts, a donné naissance à une pépite musicale marquée par leurs différences.Chantant chacun dans sa langue, Saule en français et Charlie en anglais, ils ont offert une saveur unique à ce titre. Dusty Man a conquis le public, devenant l'un des tubes de l'année.Derrière ce succès se cache une belle histoire d'amitié et de complémentarité artistique, symbolisant la magie des collaborations inattendues.

Petra Meterc se je pogovarjala z litovsko režiserko Saule Bliuvaite; njen film Strupeno smo si lahko ogledali na Liffu, poleti pa je na 77. filmskem festivalu v Locarnu osvojil veliko nagrado, zlatega leoparda. V igranem filmu, ki je avtoričin celovečerni prvenec, spremljamo najstnici iz ekonomsko opustošenega litovskega mesta, ki upanje za pobeg iz svojega okolja vidita v avdiciji lokalne manekenske šole. Bere Ajda Sokler, ton in montaža Robert Markoč. Foto: https://liffe.si/sl/filmi

Klajā nācis žurnāla "Mūzikas Saule" jaunais laidiens un tā centrālā tēma - arfas un arfisti. Sarunā ar žurnāla galveno redaktoru Orestu Silabriedi uzzinām par arfu daudzveidību un šī instrumenta spēlētājiem Latvijā un ārpus tās, kā arī noskaidrojam, kādas tēmas vēl aplūkotas žurnāla laidienā un ar kādām pārdomām drukātā izdevuma veidotājs lūkojas rītdienā. Žurnāls "Mūzikas Saule" piedāvā sarunas ar Ievu Šablovsku, Elizabetu Lāci, Dārtu Tisenkopfu-Muselli, Oskaru Krašauski-Krauzi un Dagniju Eihenu, kuri pārstāv dažādu paaudžu arfistus Latvijā. Uzzinām, ko latviešu komponisti radījuši arfai, sastopam arī arfistus ar pasaules vārdu -  vēstures zinātāju un praktiķi Endrū Lourensu-Kingu un ķeltu arfas speciālistu Tomu Daunu. Vēl laidienā arī atmiņas par komponistu Romualdu Kalsonu, tikšanās ar cilvēka dziedamās balss veidošanas meistariem Džoannu un Kenetu Bozmaniem, raksti par populārās mūzikas meistariem Jāni Zvaigzni un Ēvaldu Stērstiņu, dziedātāju Viktoriju de los Anhelesu, trimdas komponistēm sievietēm u. c.  

Kā tāds tornis visam pāri slejas Valentīns Silvestrovs, bet, kad pašiem ukraiņiem jautā, kāpēc viņš slavenāks vai no kara glābjamāks par citiem, atbildes īsti nav. Iespējamais skaidrojums — Silvestrova mūzikas valoda mazāk specifiski ukrainiska, kaut kādā ziņā globāla. Tad nu tomēr, noslēdzot četru monologu ciklu par ukraiņu mūziku, vēlos bez izvērstiem komentāriem ierosināt jums paklausīties trīs komponistus, kurus mēdz nosaukt saistībā ar ukraiņu tradicionālās mūzikas saknēm un žanru, kas ir ne īsti opera, ne īsti oratorija, dažos gadījumos pareizākais apzīmējums būs дійство — dramatisks priekšnesums, bet citkārt varbūt var lietot vārdkopu ‘kora opera'.  Lai par visu šo runātu kompetenti, būtu diezgan pamatīgi jāstudē mūzika un teksti. Mēs līdz šim esam tikai pavirši pieskārušies šai tēmai. Bet trīs vārdus un uzvārdus es jums teikšu: Lesja Dičko, Jevhens Stankovičs, Hanna Havrileca. Lesja Dičko piedzima 1939. gadā, Jevhens Stankovičs — 1942. gadā, Hanna Havrileca nāca pasaulē 1958. gadā. Kora operas "Zeltamute" autore, kompozīcijas un mūzikas teorijas kādreizējā docētāja Lesja Dičko dzīvo Kijivā visai pieticīgos apstākļos, turpina rīkot mūsdienu mūzikas festivālus un koncertus un arī komponē, tā zina stāstīt ukraiņu dziedātāja un muzikoloģe Oksana Nikitjuka. Mūzikas valoda nav vienkārša, bet skaista gan. Kora operas “Kad paparde zied” autors Jevhens Stankovičs ir viens no savas paaudzes, iespējams, spilgtākajiem pārstāvjiem, un viņa mūzika dīvainā kārtā pat drusku pārstāvēta Latvijas Radio arhīvā, Jevhenu savulaik pazinis gandrīz vienaudzis Pēteris Vasks, bet laikam nevarēsim teikt, ka labi zinām viņa veikumu. 2022. gada 7. maijā Jevhena Stankoviča opera “Kad paparde zied” skanēja LR3 ēterā, un to joprojām var noklausīties Latvijas Radio arhīvā. Šajā pašā vakarā klausījāmies arī Hannas Havrilecas ģijstvu “Sēsim zelta akmeni”. Žurnāla “Mūzikas Saule” 2022. gada rudens laidienā Armands Znotiņš rakstīja: “Havrilecas [kompozīcijas] ir lielā mērā postromantiskas, taču saistošas arī avangarda mūzikā skolotiem māksliniekiem, tās ir neapšaubāmi ukrainiskas, taču tikpat lielā mērā arī vispārcilvēciskas.” Hanna Havrileca nomira ceturtajā dienā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šis bija viens no pirmajiem lielajiem Ukrainas zaudējumiem šausminošajā agresijas bangotnē.  

Kaspars Daugaviņš noslēdz savu hokeja karjeru, un kas tā bija par lielisku karjeru. Ko atceras Masaļskis, spēlējot kopā ar viņu un par NHL, kā arī disciplinārā komiteja ir ieradusies! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Šią laidą "Vaikų pasaulis mūsų pasaulyje" skirkime madai ir stiliui, - kiek tai svarbu jaunam žmogui? Kada pradeda formuotis poreikis pačiam vaikui spręsti, ką ir kaip apsirengti? Rūbas yra tiesiog būtinybė ar ir saviraiškos būdas? Jeigu tai galimybė išreikšti save, kaip tuomet jaustis, kai reikia dėvėti uniformas...? Šie ir daugybė kitų klausimų bei atsakymų - "FM99" radijo pokalbyje su Milda, kuri lanko modelių mokyklą, Saule, kuri fotografuoja, bei Daniele - Saulės fotografijų modeliu. Visos merginos domisi mada, stiliumi, tačiau stengiasi puoselėti tvarumo, ekologijos idėjas.

Med vrhunci prvih dni 35. Liffa so Anora režiserja Seana Bakerja, ki je za film prejel zlato palmo v Cannesu, pa zmagovalni film Beneškega festivala – premislek o svobodnem odločanju glede lastne smrti, Sosednja soba Pedra Almodovarja, vsekakor tudi Megalopolis, grandiozno delo Francisa Forda Coppole, in Hudičeava kopel avstrijskega režijskega dvojca Veronike Franz in Severine Fiale. Pogovarjamo se z Mirjano Karanović in Saule Bliuvaite, režiserki filmov Mati Mara in Strupeno, ponujamo pa tudi nekaj razgledov po kategoriji Ekstravaganca.

Virginie Girod raconte la mort de Louis XIV dans un récit inédit."Le roi est mort ! Vive le roi !". Il est 8h15 du matin, le 1er septembre 1715, lorsque Louis XIV (1638-1715) s'éteint au château de Versailles dans la 73e année de son règne, le plus long de l'Histoire de France. L'agonie du Roi-Soleil a duré trois semaines.Le 10 août 1715, lors d'une partie de chasse à Marly, il se plaint de douleurs à la jambe. Fagon, le premier médecin du Roi, diagnostique une sciatique mais, déjà, la gangrène se propage. Malgré la douleur et sachant que la mort le guette, Louis XIV poursuit ses fonctions jusqu'au 25 août. Après cette date, il ne quittera plus sa chambre, faisant ses adieux aux princes de sang et prodiguant ses derniers conseils à son successeur et arrière-petit-fils, le futur Louis XV. Le Roi rend un dernier souffle le 1er septembre, quelques jours avant son 77e anniversaire. Le lendemain, on procède à l'autopsie du corps, puis à sa tripartition. Le corps, le cœur et les entrailles du souverain sont séparés et inhumés dans trois endroits différents. Après 40 jours de deuil, les funérailles de Louis XIV sont célébrées à Saint-Denis, la nécropole des rois de France. Au cœur de l'Histoire est un podcast Europe 1- Présentation et écriture : Virginie Girod- Production : Armelle Thiberge et Morgane Vianey- Réalisation : Nicolas Gaspard- Composition du générique : Julien Tharaud- Promotion et coordination des partenariats : Marie Corpet- Visuel : Sidonie Mangin Bibliographie :Joël Cornette, La mort de Louis XIV, apogée et crépuscule de la royauté, Gallimard, coll. Folio Histoire, 2015Gérard Sabatier, Béatrix Saule, Le roi est mort. Louis XIV, 1715, Tallandier, Château de Versailles, 2015Philippe Charlier, David Alliot, Autopsie des morts célèbres, Tallandier, coll. Texto, 2020

Elle fait ses débuts devant une caméra à 7 ans, pour une publicité réalisée par un ami de sa mère. Elle est marquée par l'attention qu'on lui porte sur le tournage, elle se sent protégée, bichonnée, aimée. L'histoire dira que ça fait partie des sensations qui l'ont conduite à devenir comédienne. A 19 ans, elle quitte sa Belgique natale pour Paris et elle décroche son premier rôle dans le dernier film d'Eric Rohmer « Les amours d'Astrée et de Céladon ». Elle continuera son chemin sur grand et petit écran avec de nombreux projets des deux côtés, notamment la série Les Chamois avec Francois Berleand et Isabelle Gelinas, le film Un profil pour deux avec Pierre Richard, Les visiteurs 3, la série Netflix Endless Night etc. En 2011, le chanteur Saule lui écrit tout un album « La Garçonnière » Après le suicide de son frère Maxime, elle rencontre pour le podcast « La Fille de Gérald » une série de gens qui lui parlent de l'au-delà. Physicien, théologien, psychiatre, chamane, auteur… le fil rouge qui les relie, c'est cette conviction dans une continuité de la vie après la mort. Et aujourd'hui, elle relate ces rencontres dans le livre « Le Papillon d'or », un livre que tous les esprits n'accueilleront pas de la même manière et que les plus rationnels regarderont avec distance. Mais aujourd'hui, elle se fout de passer pour une folle, elle veut juste partager cette tranche de vie hors du commun. Merci pour votre écoute Les petits Papiers c'est également en direct tous les dimanches de 17h à 18h sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez tous les épisodes des petits Papiers sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/2332 Et si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement.

Saule est notre invité pour ses 20 ans de carrière ! À cette occasion, il sort son premier best of et sera en concert, avec plein d'invités (Charlie Winston, Cali, Lio, Grandgeorge, Lovelace et beaucoup d'autres), le 18 octobre au Cirque Royal à Bruxelles. Il sera aussi au « Grand Rendez-Vous de la Fédération Wallonie -Bruxelles » le vendredi 27/09. Un nouvel album paraîtra en janvier 2025. À partir de 16h00, Jérôme Colin et ses chroniqueurs vous offrent toute l'actualité culturelle : cinéma, musique, littérature, théâtre… Toujours avec une touche d'humour. Après Bagarre dans la Discothèque, le jeu musical décalé, Jérôme reçoit un grand invité et, dans la dernière demi-heure, avec Hélène Maquet, Julie Morelle et les chroniqueurs, ils vous emmènent dans la bonne humeur vers la nouvelle émission d'info de fin de journée. 1h30 de plaisir intelligent. Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez tous les épisodes de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Et si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement.

L'Aulne suit l'homme le long des rivières depuis des millénaires. Tout à la fois espèce pionnière, arbre médicinal, engrais des terres humides, consolideur des berges, pourvoyeur du bois des verriers et des boulangers et arbre divin, magique … Les Aulnes, comme le Bouleau, font partie de la famille des bétulacées (cf chatons). Une groupe d'Aulnes forme une futaie appelée "aulnaie". Les racines en réseau des Aulnes permettent de solidifier les berges. Cela évite aux parcelles agricoles d'être détruites à chaque crue. Forestiers et agriculteurs les utilisent aussi pour enrichir les terres en azote. Habitué des sols difficiles, l'Aulne a développé une symbiose racinaire avec une bactérie fixatrice d'azote, tout comme les légumineuses. Sa culture permet ainsi de préparer de futures parcelles exploitables. L'Aulne glutineux (alias Verne ou Vergne en gaulois) dresse son tronc à l'écorce sombre au côté de ceux du Saule et du Peuplier, seul ou en petits groupes. Les grandes aulnaies d'autrefois ont disparu. Il a longtemps côtoyé et co-évoulé avec le castor, et sait d'ailleurs très bien faire des rejets à chaque coupe. Ce cousin du bouleau se parera tout l'hiver de petits cônes sombres. Les propriétés médicinales de l'Aulne étaient autrefois reconnues, contre la fièvre et les rhumatismes entre autres. En extérieur, le bois d'Aulne, exposé au sec puis à l'humidité, pourrit très vite. Mais à humidité constante ou immergé il est imputrescible. Il fut notamment utilisé pour soutenir des maisons de Venise. Au feu, l'Aulne émet une chaleur vive dégageant très peu de fumée, propriété recherchée par les boulangers et verriers. Son écorce sert à teindre et à tanner. L'Aulne est un “arbre aux sorcières, aux druides et aux fées”. Son charbon servait à tracer des cercles magiques, ses rameaux à fabriquer des baguettes de fées. Les druides lisaient l'avenir dans les fumées des écorces ... _______  

Voici les arbres de tous les records. Les champions des 3.000 milliards d'arbres sur Terre. Ils sont deux fois moins qu'il y a 12.000 ans. Soit 375 arbres pour 1 Terrien.Les arbres sont les meilleurs puits de carbone, pourvoyeurs de vie, d'oxygène, de bois, de fraîcheur et de mille autres bienfaits. Il est urgent de mieux les (re)connaître pour mieux les protéger.

In this weeks episode Saule and I talk about all things healing which includes remote healing, reiki, inner child work and much more. We also go into detail about finding your gifts and being a good steward of them. Enjoy this weeks episode! Timeline 0:00:00 Intro 0:01:04 Saule's first Reiki experience 0:05:00 Remote Healing explained 0:07:34 Explaining Oneness 0:13:46 Describing Awakening 0:17:51 Different Healing Modalities 0:34:05 Being a good steward of the Gifts God gave you 0:41:55 Reptilians Find Saule Here Podcast: https://open.spotify.com/show/5I9q2RMyA89sicqeqsYASf?si=f429ffcc3c724c59 Instagram: https://www.instagram.com/saule_ilona_vaida?utm_source=ig_web_button_share_sheet&igsh=ZDNlZDc0MzIxNw== Book A Session: https://www.sauleilonavaida.com/book-online Website: https://www.sauleilonavaida.com/ Find me here: Apple Podcast/Spotify (Audio): https://anchor.fm/ezekiel-funches Podcast Clips: https://youtube.com/channel/UC45XsZw4LpPe3HicS4s7KvQ 3rd Channel: https://www.youtube.com/channel/UCiVs_dLp5JfFnwSnu2Dsv8Q IG: https://instagram.com/ezekiel011?igshid=YmMyMTA2M2Y= Facebook: https://m.facebook.com/joseph.funches.3 Tik Tok: https://vm.tiktok.com/ZTR8CtRS7/ Outro Music Credits Licensed under Creative Commons: By Attribution 3.0 http://creativecommons.org/licenses/b... Darren Curtis- Camelot Monastery https://www.youtube.com/watch?v=a4Vgb8UC07I Business inquiries/Collabs: Expandedmindsbusiness@gmail.com Feel free to Donate: https://cash.app/$zeman47 https://www.paypal.me/EzekielFunches --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/ezekiel-funches/support

"Nekas nav bezgalīgs, izņemot visumu un cilvēka muļķību. Un par visumu es neesmu tik drošs, " tā reiz teicis Alberts Einšteins. Vai Visumam ir gals, vai tomēr tas ir bezgalīgs? Ja reiz tas izplešas, tad tam vajadzētu būt arī "galam un malai"? Kā var noteikt Visuma izmērus un uzzīmēt karti kaut kam tik nepatverami milzīgam? Vai cilvēks no mazas saules sistēmas vēl mazākas planētas maz to var apjēgt un izdarīt? Gluži kā Dullais Dauka savulaik vēlējās noskaidrot, kas paveras aiz horizonta, tā arī mēs mēģināsim palūkoties, cik tālu stiepjas Visums. Stāsta astronoms, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Sarunas sākumā jau izskanēja, ka Alberts Einšteins pats īsti līdz galam nav ticis skaidrībā, vai Visums ir bezgalīgs vai tomēr nē. Kāda šobrīd ir tā valdošā doma astronomijā, kosmoloģijā par šo jautājumu? Ilgonis VIlks: Arī astronomi nav tikuši līdz galam skaidrībā, vai galīgs vai bezgalīgs. Es piedāvātu sarunu sākt ar mazākiem mērogiem, lai izveidotu sev galvā to Visuma modeli, un tad varbūt būs vieglāk pieskarties šim jautājumam. Es gribētu sākt ar to, ka pieņemsim, ka mēs dzīvojam kaut kādā mājā, kur ir viens dzīvoklis, tajā ir viena istaba, un tā ir mūsu Saules sistēma. Piemēram, kā šeit studijā, te ir galds, vairāki krēsli, un mēs sēžam uz tā viena krēsla - uz Zemes, un esam tā sakot, līdz krēsla balstam tikuši - uz Mēness. Un priecājamies, ka esam ļoti tālu tikuši. Tad viņi ir aizsūtījuši savas zondes pa istabu uz citiem krēsliem, citām planētām, un četras zonas pat izsūtījuši ārā no istabas, un konstatējuši, ka tur ir kaimiņa istaba, kas ir diezgan tukša. Lūk, tas ir tas, ko mēs esam izdarījuši saviem kosmiskajiem lidojumiem. Tad ir nākamais solis, ir šī starpzvaigžņu telpā. Pieņemsim, šeit deg pie galda spoža lampa, tā mūsu Saule, tad kaut kur ir, ko mēs varētu uzskatīt, tāda cita māja, kurā arī ir spoža lampa - cita zvaigzne. Un pa tām tuvējām mājām mēs zinām diezgan daudz. Mēs pazīstam kaimiņus, kādi viņiem ir niķi, stiķi, kādas tām zvaigznēm ir īpašības, cik tālu viņas atrodaās, ko viņi tur dara, domā darīt vai ir darījuši. Tas ir diezgan skaidrs. Mūsu tuvējais kvartāls ir diezgan labi iepazīts. Bet, jo tālāk, jo grūtāk. Vēl mēs diezgan labi pazīstam savu pilsētas rajonu. Jo viens kosmiskais aparāts ir kartējis divus miljardus zvaigžņu, uzskaitījis katru zvaigzni individuāli, izmērījis viņas atrašanās vietu, kustības ātrumu, ko nu vēl pa zvaigzni var dabūt zināt. Bet divi miljardi zvaigžņu ir tikai simtā daļa no 200 miljardiem zvaigžņu mūsu galaktikā, mūsu zvaigžņu sistēmā. Var teikt, ka mēs savu piepilsētas kvartālu zinām. Bet tālākais jau ir stipri maz zināms. Ja, tur ir daudzi miljardi zvaigžņu, bet par tām mēs jau varam pateikt daudz mazāk. Kaut arī kopumā, protams, skatoties teleskopos visos virzienos, cilvēki savu pilsētu ir izpētījuši diezgan labi. Mēs dzīvojam Piena Ceļa galaktikā, izzinām tās formas, saturu, sastāvu, arī apmēram, kā tas viss ir radies un kā tas varētu mainīties nākotnē. Lūk, tā mēs jau tikām no viena dzīvokļa, mūsu Saules sistēmas - līdz galaktikai, kas ir jau tāds diezgan liels Visuma struktūras objekts. Pilnīgas skaidrības par tām Visuma telpas īpašībām tomēr nav. Ir izveidotas visādas teorijas, matemātiskas teorijas, kas apraksta dažādas telpas. Aprakstā ieliektu telpu, izliektu un plakanu. (..) Visums tomēr ir izveidojies no kaut kāda galīga lieluma objekta, kurš izpletās, bet nebija tā, ka kaut kādu gaisa balonu sāka piepūst vienā istabā un viņš kļuva arvien lielāks. Tā tas īsti nav. Izpletās pati telpa. Viņa arī tagad turpina visuma, Visumam izplešoties, palielināties. Nav tā, ka mēs runājot tagad pakāpeniski attālinātos viens no otra vai citi cilvēki uz Zemes, jo mūs tur kopā gan gravitācijas spēki, gan visādi citi elektromagnētiskie spēki. Bet tādā ļoti lielā mērogā, ja mēs runājam par milzīgām galaktiku kopām, tad jau viņas arī plešas lielākas un attālums starp tām galaktiku kopām arī aug. Un to var iztēloties varbūt atkal analoģijā ar māju. Tomēr iztēlosimies tādu dīvainu māju, kas aug lielāka, un tajā mājā mēs sēžam, teiksim, divi vienā istabā, attālums starp mums nemainās. Bet, tā kā tās istabas kļūst lielākas, tad tomēr attālums līdz kaimiņa dzīvoklim palielinās. Drīz būs simts gadu pagājuši, kopš šis fakts eksperimentāli konstatēts. Pēc tam to vajadzēja, protams, interpretēt, ko tas īsti nozīmē. Bet šī Visuma izplešanās tagad ir tāds kā neapstrīdams fakts. Vienīgais, par ko šobrīd debatē, vai tā notiek paātrināti. Ja Visums sākās, bija kaut kas līdzīgs lielajam sprādzienam, kurā sākās šī izplešanās, un pēc tam tur visur iekšā darbojas gravitācija, tad viņam vajadzētu izplesties arvien lēnāk. Un tā visiem šķita līdz apmēram laikam pirms 20 gadiem. Tad atklājumi parādīja, ka nē, cienītie, tā nav, Visums izplešas arvien ātrāk. Tas jau nevar tā kā pats no sevis notikt, un tam ir jābūt kādam iemeslam. To iemeslu izveidoja teorija, ko nosauca par tumšo enerģiju. Pagaidām nav daudz uz priekšu virzījušies priekšstati par to, kas tā tāda ir. Ir veikti ļoti daudzi novērojumi pēdējos 20 gados un jauni teleskopi, kas tieši ar to nodarbojas, bet tādas skaidras atbildes vēl nav, vai šāda tumšā enerģija ir un kas tā īsti ir. Te atkal varbūt jāsauc palīgā Einšteins, kurš savulaik šādu kosmoloģisko konstanti bija definējis, ieviesis, lai viņam skaistāki iznāktu vienādojumi, lai visi gali kopā. Un pēc tam, kad izrādījās, ka Visums izplešas, viņš teica: "Tā ir mana mūža lielākā kļūda." Un pēc tam nākamās paaudzes saka: "Nē, varbūt, Einštein, tev bija taisnība." Bet laiks rādīs, pagaidām nav skaidrs, kas tas ir. Mēs zinām, slavenā formula E=MC2, ka ir iespējams masu M sasaistīt ar enerģiju E caur gaismas ātrumu C. Un tad ir enerģijai var rēķināt atbilstošo nosacīti masu, un tad izrādās, ka tā tumšā enerģija, tā, kas dominē Visumā, ir 85% no visa, kas mums ir. Un pārējais? Tur ir vēl kaut kas, tur ir tumšā matērija varbūt. Un tad tikai beidzot tās zvaigznes, galaktikas, ko astronomi tik labi izpētījuši. 21. gadsimts visādā ziņā ir nācis ar pārsteigumiem un licis pārvērtēt šo pasaules uzbūves priekšstatu diezgan būtiski. Tas lielais jautājums šobrīd ir: tieši kā šī tumšā enerģija sekmē Visuma izplešanos? Ilgonis Vilks: Teiksim, tās izplešanās ātruma izmaiņas ir nomērītas, ir saprasts, ka tas notiek paātrināti un cik strauji tie izmēri pieaug. Bet kas ir tā tumšā enerģija, tur ir dažādas teorijas, un pagaidām nevienu no tām nav iespējams apstiprināt vai noraidīt. Un cik liels ir ātrums, ar kādu Visums izplešas? Ilgonis Vilks: Ātrums ir, jāsaka, nosacīti mērāms. Piemēram, kad mēs atrodamies uz Zemes, veicam novērojumus teleskopā, raugāmies uz tālām galaktikām. Un, jo tālāk galaktika atrodas, jo ātrāk viņa attālinās. Un uz Visuma robežas nosacītās jau tas ātrums tuvojas gaismas ātrumam. Tā kā telpa aug visa, tad skaidrs, ka it kā katru gabaliņu šiem ātrumiem ir jāsummējas, viņi tuvojas tai universālai robežai - gaismas ātrumam pie Visuma redzamās robežas. Tas viss ir ļoti grūti aptverams, tas viss ir jādomā, jālasa, atkal jādomā daudzas reizes. Man ar tas ir prasījis ļoti daudz laika, līdz esmu kaut cik to drusku sapratis populārā līmenī.

Support us on Patreon - https://www.patreon.com/DeepTempo Bookings - helen@enki-agency.co.uk • EVENTS • 5 Years of Deep Tempo (Bristol) - 9th May - https://www.headfirstbristol.co.uk/whats-on/cosies/thu-9-may-5-years-of-deep-tempo-105276 Artikal x Deep Tempo (London) - 10th May - https://ra.co/events/1877761 All Events: https://deeptempo.co.uk/events • FEATURES TRACKLIST • Dismantle - Something So True - 2020LDN Yaw Evans - Drift - GD4YA V.I.V.E.K - Back Then - Bandcamp Saule - Stagger - Locus Sound Spectre - Texture - Dank & Dirty Dubs Sub Basics - Quantum Zone - Temple Of Sound Kali - Stripy T-Shirt - White Peach 3WA - Temper Flares - Chrome Cessman - Was March - Dubliminal Mikrodot - Ember - Fat Kid On Fire Johnny - Head For The Hills - Shaktha Records Solidstates - Splash - Wheel & Deal Dominos - Near Dark - Artikal Music Wraz & Coltcuts - Dies Mali - Duploc Krypsis - Temple Run - After Dark Music Thelem - Lose Footing - Bandcamp • MINI MIX TRACKLIST • Sub Basics - Shipment Pt2 - Juan Forte Mob Kill - Test Drive - Sound in Picture Wolf'd - This way - Jah Tek Seek ID - RYVMIC - Sublock Teffa - EOZ - Foundation Audio J Beatz - Project 6 - Bandcamp Timma T & Kyeza - Rise Up - One More Riddim • OUTRO • Kanomotis - Watch Yah Steppa VIP - Deep End • DEEPTEMPO.CO.UK • Email Newsletter Sign Up: https://deeptempo.co.uk/newsletter Merch: https://deeptempo.co.uk/merch Support us on Patreon - https://www.patreon.com/DeepTempo • FOLLOW US • Instagram - https://www.instagram.com/deeptempo140/ Twitter - https://twitter.com/deeptempo140 Soundcloud - https://soundcloud.com/deeptempo140 #deeptempo #dubstep #Podcast

This month, we discuss democratic possibilities for public finance with Saule Omarova, the Beth and Marc Goldberg Professor of Law at Cornell University and President Biden's original nominee for Comptroller of the Currency. Omarova's work on financial regulation and banking law has long informed how we at Money on the Left understand the modern monetary system. Her and Robert Hockett's “finance franchise” metaphor for modern banking-–according to which the federal government is the franchisor and chartered banks are all franchisees–renders an often-times opaque system intuitive and readily politicizable. Throughout our conversation, we learn from Omarova about how she arrived at this work, what other metaphors she and Hockett considered as alternatives, and exciting democratic possibilities for social policy development, including proposals for a National Investment Authority and a public banking system called “the people's ledger.” Visit our Patreon page here: https://www.patreon.com/MoLsuperstructureMusic by Nahneen Kula: www.nahneenkula.com

Raidījuma stāsts pārnestā nozīmē ir īsts zirnekļa tīkls, jo šajā tīklā gan vēstures, gan mūsdienu skatījumā lūkojamies uz daudziem sakaru un saziņas veidiem. Radiosakaru pārraudzība patiešām ir iespaidīgs tīkls. No radioaparāta, kas sniedz ziņas par notiekošo arī kara apstākļos, līdz viedtālrunim, kurā klausāmies radio, izmantojam internetu un, protams, ar kura palīdzību varam arī sazvanīties. No Morzes koda līdz sarežģītākiem mūsdienu risinājumiem komunikācijai jūras sakaros un no radioamatieriem līdz profesionālai radioastronomijai. Sakaru veidi ir visdažādākie un ļoti iespējams, ka mēs tos izmantojam arī tad, ja neapzināmies. Esot ārpus pieejama mobilo sakaru vai interneta tīkla, ar ārpasauli var sazināties ar radio sakariem. To ne reizi esam redzējuši Holivudas filmās, bet vēsturē piedzīvojuši mežabrāļu stāstos padomju okupācijas laikā. Cik un kādi mēdz būt radiosakari, kādu attīstības ceļu tie nogājuši laika gaitā un kā vispār iespējams ikdienā uzraudzīt un salāgot, lai dažādas iekārtas darbotos un cita citai netraucētu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro VAS “Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču plānošanas departamenta direktors Rinalds Ritmanis. Sarunā Rinalds Ritmanis min, ka sliktas, nolietojušās iekārtas var radīt radio sakaru darbības traucējumus, bet jūlija sākumā varēja lasīt, ka Saules uzliesmojums Amerikas Savienotajās Valstīs ir izraisījis traucējumus radiosakaros. Eiropa gan no tā bija pasargāta. Tiešām šādi saules "izgājieni" var radīt problēmas? "Jā, mēs esam ļoti atkarīgi no dabas. Pašā Visumā mēs esam tāda niecība un kā daba rīkojas ar mums, tā mums brīžam ir jāpielāgojas viņai. Arī radiosakarus šie Saules uzliesmojumu gan uzlabo, gan pasliktina. Ir ļoti liels pluss mūsu pašu Zeme, kas radījusi magnētisko lauku un ar kuru aizsargā mūs no šiem Saules uzliesmojumiem. Ja nebūtu magnētiskā lauka, arī dzīvība būtu zem jautājuma zīmes," skaidro Rinalds Ritmanis. "Saules uzliesmojumi, protams, neietekmē visus radiosakaru veidus, tie arī vairāk ir zemākās frekvencēs. Bet vasarā, kad ļoti karsts, Saule ir uzkarsējusi jonosfēru, brīžam mēs Radio 1 (Latvijas Radio 1) vietā varam klausīties Itālijas radio, kaut gan esam tepat pie Rīgas kaut kur. Tādi ūnikumi notiek, un šie ir arī tie traucējumi, ka radiosakari jau notiek, tikai tie nenotiek tur, kur mēs to gribam. Mēs gribam, lai būtu 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, tad dažu kilometru rādiusā ir dzirdams labi un tad ir spēcīgs radiosignāls kādām dienvidu zemēm. Varam klausīties Pavaroti āriju." Savukārt par armijas saziņu ar rācijām, izmantojot radio sakarus, Rinalds Ritmanis atbild: "Viņiem ir savas "maizes šķēlītes". Tā ir visā pasaulē pieņemts, jo tai brīdī, kad ir nepieciešamība izmantot šos sakarus, viņiem jābūt netraucētiem un pilnvērtīgi izmantojamiem. Tāpēc viņiem iedalītas savas [frekvences]." "Viņi, tāpat kā visi cilvēki, arī lieto mobilos sakarus - rācijas, modernākas rācijas, kas ir kā mobilie telefoni. Protams, liela daļa šo iekārtu ir tādas robustas, jo kaujas apstākļos vajag, lai ir izturīgs viss. Bet tehnoloģijas, kā redzam Ukrainas - Krievijas konfliktā, ir arī ļoti smalkas. Šie paši droni, to tālvadība, kur pāris desmitus kilometru attālumā ar visiem kara pretdarbības traucējumiem drons nogādā sprāgstviela tur, kur vajag un precīzi nogādā," turpina Rinalds Ritmanis. "Šīs pašas pozicionēšanas sistēmas. Mums ir "Waze", kā aizbraukt uz kaut kurieni, kas izmanto satelītus, radioviļņus, kas rēķina laiku un mēra attālumu. Tāpat militāristiem raķetes lādiņi arī ar tādām bāzēm iekšā, kur pasaka, kā aizlidot uz turieni, pat mainot ceļu, aplidojot šķēršļus. Ļoti bieži tas ir ar radio viļņiem. Radari, lokācija. Arī glābšanā, ja nepieciešams kādu karavīru atrast, sakariem ir viena no lielākajām lomām. Tā kā viss ir mobili, caur radioviļņiem šo informāciju nogādā štābā, pieņem lēmumus, dod atpakaļ, ko darīt. Un tas ir arī viens no uzvaras stūrakmeņiem." Saziņas kodi kara apstākļos Ugunskura dūmi, gaismas signāli, karogu signāli, ziņu nodošana ar baložiem, ziņneši un daudz dažādi kodi – šādi sakari kopš sendienām ir izmantoti militārajās sadursmēs, kad jādod vēsts savējo karaspēkam. Jau Livonijas Indriķa  hronikā rakstīts, kā 1208. gadā kaujā pie Aizkraukles rīdzinieki  „Paceltiem karogiem metās ienaidniekiem virsū un nogalināja tos pa labi un pa kreisi.” Un kā var lasīt  vēsturnieka Ēvalda Mugurēviča hronikas komentāros, tad  ”Viduslaikos karogi bija karaspēka un atsevišķu vienību kopības, pazīšanās un pulcēšanās zīmes. Sastopoties ar pretinieku, cīņas pieteikšanas signāls bija karoga pacelšana.” Slepenraksti jeb zīmēs iešifrēti kodi tika izmantoti jau antīkajā pasaulē. Laika gaitā, attīstoties kara mākai, attīstījās arī sakaru līdzekļi. Ieskatu karalaiku sakaru vēsturē sniedz Latvijas Kara muzeja speciālists, vēsturnieks Juris Ciganovs, kurš stāsta gan par Otrā pasaules karā izmantoto vācu armijas šifrējamo mašīnu „Enigma”, gan amerikāņu armijas pielietotajiem indiāņu  zīmju rakstiem.    

Hello angels! Welcome to another episode of Unearthed Podcast with beautiful healer, Saule Ilona Vaida! In this episode, we chat about spirit guides, reincarnation, purpose, quantum healing, higher-consciousness, & so much more. I hope you enjoy & gain value & wisdom. Much love always! Xx. TO CONNECT WITH SAULE: https://www.instagram.com/saulethestarseed/ https://www.sauleilonavaida.com/ https://m.youtube.com/channel/UCnSJoQ03OnLhdCfQGjgezaA https://open.spotify.com/show/5I9q2RMyA89sicqeqsYASf?si=c84886cbb77f48da TO CONNECT WITH ME: https://www.lexkachalla.com/ https://www.instagram.com/lexkachalla

Join Alex, Saule and Dan from DestroyOrDie!

"Saule" is the word of the day as the weather becomes sunnier and as Otto heads off to the sunny city of Rome for a conference before sitting down with Joe to discuss the looming teachers' strike, political drama in Ogre, the upcoming presidential election, and more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

A live discussion about the Silicon Valley Bank collapse with U.S. Rep. Ro Khanna (D-Calif.); Cornell Law School Professor Saule Omarova, a Biden nominee blocked by the Senate because she has supported financial regulation; and Matt Stoller, director of research at the American Economic Liberties Project and a former Senate budget analyst. Download the Callin app for iOS and Android to listen to this podcast live, call in, and more! Also available at callin.com

Cilvēka acis jau izsenis vērsušās tālumā, domājot, vai mēs esam vienīgie Visumā, vai ir vēl kāda mums līdzīga ar saprātu apveltīta būtne gaismas gadu attālumā. Ārpuszemes dzīvības meklējumi var šķist kā meklēt smilšu graudiņu siena kaudzē, tomēr ne viens vien astronoms tam veltījis savu mūžu. Interese par to, vai esam vienīgie kosmosā, cilvēku prātus ir urdījusi jau no senām dienām, taču, vai šajā jomā ir bijusi nopietna izpēte? Kāds ir bijis slavenā "citplanētiešu meklētāja" - ASV astronoma Frenka Dreika ieguldījums un cik daudz ir nopietnas pētniecības, cik - spekulāciju, raidījumā Zināmais nezināmajā analīzē astronomijas interesents un IT speciālists Raitis Misa. "Jautājums ir nopietns tādā ziņā, ka visus interesē atbilde uz šo jautājumu," atzīst Raitis Misa. "Ir jānodala divas lietas, ir civilizācija, kas ir inteliģence tādā izpratnē, kā mēs to saprotam. Un vienkārši dzīvība kā tāda, ko varētu atrast, piemēram, tepat uz Marsa, kas nemaz nav izslēgts. Protams, atrasta vēl nav. Šobrīd nekas nekur atrasts nav, viss tas, kas ir, tas ir vairāk zinātniskā fantastika, kāda cilvēka iedomas, kāda vēlmes, ka tas tā būtu, bet tādu pierādītu faktisko atklājumu un konstatējumu šobrīd nav ne par mikrobu izmēra, ne arī par inteliģentu dzīvību." "Šobrīd, lielā mērā arī pateicoties Frenkam Dreikam, pētījumi notiek, ir finansējums, tiek veikti arvien jauni novērojumi un galvenais novērojamu virziens ir radio astronomijas, mēģinot uztvert šo civilizāciju pārraidītos signālus, turpina Raitis Misa. Frenka Dreika atbilde uz jautājumu par ārpuszemes civilizāciju bija - mēs neesam vieni. "Tas ir tas, ko viņš uzskatīja, un tam ir kaut kāds zināms pamatojums, jo Visums ir milzīgs, zvaigžņu ir triljoniem, planētu ir milzīgi daudz, un ir daudz zvaigžņu, pie kurām planētas ir tā sauktajā apdzīvojamajā zonā, līdz ar to iespēja, ka radīsies dzīvība un kādā brīdī kļūs inteliģenta, ir diezgan liela," norāda Raitis Misa. "Mūsu civilizācija šobrīd ir nosacīti radījusi radio burbuli, kas ir apmēram 100 gaismas gadu rādiusā, un tas ir tas attālums, kurā jebkurš cits, kas mūs klausītos - Saule radioteleskopa -  varētu dzirdēt un saprast, ka tie signāli ir mākslīgi. Viņi uztvertu "Radio Skonto" vai Latvijas Radio 1 un teiktu, jā, šis signāls nav dabiskas izcelsmes, to varam droši pateikt," skaidro Raitis Misa. "(..) Mēs esam milzīgā 92 gaismas gadus lielā Visumā maziņus simts gaismas gadiņus tikai piesārņojuši ar savu radio troksni. Tas uzskats tāds, ka, ja kāda civilizācija, kas mūs sadzirdētu, atbildētu, mums tas, protams, prasītu laiku, bet tas, kā viņi to sauc, kontaktu periods, varētu sākties apmēram pēc kādiem 400 gadiem." Ja kāds mūsu sadzird šodien un izdomā atbildēt, tad tie, kas uztvers signālu, ja tāds tiks sūtīts, būs pēc 400 gadiem, kas varbūt nesapratīs, kas ir tas, ko uztver, jo neko nav sūtījuši. Var teikt, tāda ļoti savdabīga komunikācija. Cik vispār reāli ir vienam otru sadzird? "Sadzirdēt varbūt arī ir reāli, bet jāsaprot, ka tāda komunikācija kā īsziņas vai čats tur nebūs, jo tur viens virziens komunikācijai aizņems daudzus gadus," bilst Raitis Misa. "Līdz ar to drīzāk būs tā, ka mēs vienkārši zināsim, ka tiešām mums atsūtīja signālu, mēs būsim droši, ka tur vēl kāds inteliģents ir. Mēs zināsim, no kuras zvaigznes tas nāca, un gan jau tajā brīdī arī zināsim, kādas tur ir planētas un kāds ir viņu atmosfēras sastāvs un visu pārējo. Bet tā parunāties un paspiest roku, lai to izdarītu, būs vēl droši vien vairāki tūkstoši gadu jāpagaida."   Vai ir kāda unikāla eksoplanēta ar dzīvības formām? Astronomiem ir zināmi vairāki tūkstoši to planētu, kas atrodas ārpus Saules sistēmas. Šādas planētas saucam par eksoplanētām. Bet, ja Saules sistēmā tieši Zeme ir unikāla, jo uz tās eksistē dzīvība, vai varētu atrasties arī kāda unikāla eksoplanēta ar dzīvības formām? Vai nosacījums dzīvībai uz eksoplanētas būtu ūdens krājumi? Apritējuši vairāk nekā 30 gadi kopš tā brīža, kad sākušies eksoplanētu jeb citplanētu pētījumi. Pirmajos gadījumos kaut kas no citplanētām drīzāk tika atrasts nejauši, bet pēdējos gados šādu planētu pētījumi ir ļoti apzināts solis, notiek speciālas misijas un arī uz Zemes ir vairākas observatorijas, kas mērķtiecīgi meklē citplanētas. Un, ja misijas ir mērķtiecīgas, tad skaidrs, ka arī atklāto citplanētu skaits pēdējos gados ir audzis. Tā skaidro Suntažu observatorijas saimniece un portāla “starspace.lv” redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Bet cik daudz zinām par pašām eksoplanētām? Apzīmējums “eksoplanētas” jeb “citplanētas” jau pasaka priekšā, ka runa ir par kaut ko, kas atrodas ārpus Saules sistēmas, bet vai tas ir kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko mēs saprotam ar Saules sistēmu? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Anna Gintere. Bet tālāk mūžīgais un visai sarežģīti atbildamais jautājums par iespējamām dzīvības formām uz eksoplanētām. Saules sistēmā Zeme ar savām dzīvības formām ir īpaša. Protams, nevar izslēgt, ka šādas formas ir arī uz Veneras, ko klāj indīgu gāzu mākoņi. Iespējams, jaunu informāciju par dzīvību uz Marsa mums sniegs uz tā izvietotais pašgājējs robots. Tomēr Zeme ir unikāla. Kā būtu ar eksoplanētām? Cik apzināti uz tām tiek pētīta dzīvība un ko mēs par to zinām?

Nebūtu melots, sakot, ka pasaule sastāv no ūdeņraža. Tas ir pirmais elements ķīmisko elementu tabulā un tas ir izplatītākais elements. Tāpēc nav pārsteigums, ka pētnieki jau labu laiku lauza galvas, kā šo elementu izmantot savā labā, ražojot enerģiju. Izplatītākais elements visumā solās būt arī nākotnes degviela un apkures elements. Taču līdz tam vēl daudz izaicinājumu, viens no tiem - kā iegūt ūdeņradi videi draudzīgā, bet arī efektīvā veidā. Te ir idejas arī pašmāju pētniekiem. Kāda šobrīd izskatās ūdeņraža nākotne enerģētikā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Andris Šutka, RTU vadošais pētnieks Mārtiņš Vanags un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Ļesničenoks. Dažas idejas, kā elektrību varētu radīt arī cilvēka organisms Dejošana, riteņbraukšana un svīšana - šie ir tikai daži no enerģijas avotiem, kas potenciāli varētu radīt elektrību. Vai tiešām cilvēks ar kinētisko enerģiju, ko rada, varētu uzlādēt telefonu un cik ilgi būtu jāminas ar velosipēdu, lai to izdarītu. Saule, vējš vai ūdens spēks ir pirmais, kas nāk prātā, domājot par  enerģijas radīšanas avotiem, bet skatot uz alternatīviem enerģijas veidiem, zinām, ka dažādas elektroierīces var darbināt ar ūdeņradi, var lietā likt kodolenerģiju vai liellopu mēslus un arī cilvēks kā būtne ar vidējo temperatūru 36,6 grādi var dot gan siltumu vismaz līdzās sēdošam tikpat siltam ķermenim, gan arī kustoties var darbināt kādu vienu nelielu elektroelementu. „Cilvēks darbojas kā 60 vatu kvēlspuldze,” skaidro Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters, runājot par mums kā siltuma devējiem.  Kā cilvēka ķermeņa siltums vai kustības var radīt sadzīvē lietojamu enerģiju un kādas ierīces  nākotnē varētu darbināt ar cilvēka jaudu, stāsta Valdis Zuters.   Jau pirms pāris desmitgadēm ne reizi vien dažādos  publiskos pasākumos izklaides nolūkos ir redzēti velosipēdi, kur, pedāļus minot, cilvēks vai nu iedarbina kādu mūzikas ierīci, vai nelielu  ekrānu. Tātad ja velosipēdu savieno ar ģeneratoru, tad ar pedāļu mīšanas radīto elektrību ir iespējas piegādāt strāvu kādai ierīcei. Nesen Spānijā bāzēts naftas un gāzes uzņēmums "CEPSA" savā interneta vietnē publicēja rakstu par dažādiem alternatīvās enerģijas veidiem un, runājot par cilvēka radīto enerģiju, tika minēts piemērs par dažiem naktsklubiem Eiropā, kur deju grīda ir izveidota tā, ka tā spēj savākt enerģiju no dejotājiem, lai kluba zālē nodrošinātu apgaismojumu un mūzikas atskaņošanu. Kamēr zinātnieki domā, kā labāk likt lieta cilvēka enerģiju, lai darbinātu elektroierīces, tikām, atsaucoties uz minēto "CEPSA" rakstu, Zviedrijā jau vilcienu vagonos ar cilvēka siltumu tiek darbināta ventilācijas sistēma. Zviedrija transporta uzņēmums ir izstrādājis sistēmu ķermeņa siltuma izmantošanai, lai samazinātu enerģijas izmaksas, izmantojot siltummaiņus vilcienu ventilācijas sistēmās. Ventilācijas sistēmas pārvērš ķermeņa siltumu karstā ūdenī. Savukārt tas tiek izmantots, lai apsildītu  pasažieru vagonus.

Introducing Ally Dell'Amico, Instructor & Co-owner of Saule Yoga!

Join Alex. Saule and Mac (of of rap battles)in the 29th installment of the Low Origin Podcast!

Join Alex, Saule and Fraser Macaulay on the 28th Low Orign podcast! (mammoth 4hr)

Quel bilan carbone pour la Joconde? Et sans pétrole, qui pour aller aux Vieilles Charrues? Aux Shift ils aiment surprendre. Alors le plan de transformation de l'économie française du Shift Project a décidé de se pencher sur un secteur un peu inattendu dans le débat carbone: la culture.  A côté des poids lourds de l'industrie, des transports ou encore du logement, ce secteur très divers mérite toute notre attention pour gagner en résilience, faire sa part dans la lutte contre le réchauffement climatique et, qui sait, jouer de son influence sur le reste de la société... Ah on oubliait presque: chez les Shifters aussi on aime les surprises, alors on vous a préparé un blindtest maison aux petits oignons ;). Bonne écoute! Ressources: Rapport "Décarbonons la culture!" en intégrale: https://theshiftproject.org/wp-content/uploads/2021/12/211130-TSP-PTEF-Rapport-final-Culture-v3.pdf Et en synthèse: https://theshiftproject.org/wp-content/uploads/2021/11/TSP_CULTURE_Synthese-full.pdf Site internet de la fresque de la mobilité: https://fresquedelamobilite.org/ Principaux extraits musicaux: "Douce France", Charles Trenet "Mignon Mignon", René la taupe "Chanteur bio", SAULE