Podcasts about sarunu

Šo interviju ar Kārli Bardeli ierakstījām šī gada februārī un bijām plānojuši to publicēt februāra beigās. Bet tad notika neiedomājamais. Liktenīgajā 24. februāra vakarā Kārli, Bored Of Borders kapteini, nogādāja slimnīcā, kur viņam tika veikta steidzama smadzeņu operācija, kam dažas nedēļas vēlāk sekoja diagnoze par smadzeņu audzēju.Kārlis ir sešu Ginesa rekordu ieguvējs. Trijos no tiem viņu neviens nevarēs pārspēt un tie vienmēr piederēs mūsu Kārlim.Šobrīd, kad Kārlis atgūst savu spēju runāt, šī intervija ir iespēja dzirdēt par Kārļa episko astoņu gadu ceļojumu apkārt pasaulei. Par airēšanu pāri Indijas okeānam un viņa dramatiskajām dienām bīstamās Somālijas tuvumā, kā arī par piedzīvojuma noslēguma posmu, braucot 5000 km ar velosipēdu pāri Āfrikai.Saruna ir par optimismu kā dzīves svarīgāko īpašību, spēju transformēt neveiksmes enerģijā, par negaidīti atrastu mīlestību un simbolisko atgriešanos pasaules apceļošanas sākumpunktā. Aicinu tevi pievienoties Kārļa atbalstam ar ziedojumu, kas ģimenei palīdzēs segt milzīgos medicīniskos izdevumus, lai Kārlis var saņemt viņam nepieciešamo ārstēšanu:Bankas konts: LV05HABA0551024115873Saņēmējs: Kārlis BardelisMaksājuma mērķis: Kārļa Bardeļa rehabilitācijaiBored of Borders komanda un Kārlis saka lielu paldies filmas ģenerālsponsoram DEPO - par draudzību kopš 2017.gada un atbalstu filmai "AIZSNIEGT DZELMI. Vienatnē pāri klusajam okeānam".Informāciju un saites, kas pieminētas šajā intervijā, atradīsi 227. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:02:11 Ievads - saruna ar Kārļa mammu par Kārļa veselībs stāvokli pēc smadzeņu operācijas11:19 Ceļojuma statistika - kā 8 gadu garumā Kārlis pieveica ceļu apkārt pasaulei13:07 Ekspedīcijas posmi piedzīvojumam, kas sākās un noslēdzās Namībijā16:31 Indijas okeāns un Malaizija - 172 dienas pāri Indijas okeānam20:07 Kā laiva palika “gūstā”, kas izjauca plānus24:15 Atgriezties Somālijā pēc neizdošanās un uzdrošināties vēlreiz pamatīgi riskēt27:04 Kaut vai norāpot, bet lai “visi papīri tīri”30:22 Loģistikas problēmu izjauktie plāni un pazaudēts vesels gads - kā ar to sadzīvot32:58 Kārļa pieeja, kā tikt galā ar vilšanās sajūtu, ja ceļā ir milzu šķēršļi35:11 Kā Kārlis savas dusmas transformē enerģijā40:38 Negaidīti, bet īstajā brīdī satikta mīlestība46:31 Pasiekstes vējdzirnavas, kur rīkot neaizmirstamus notikumus. Vairāk informācijas: vejdzirnavas.lv47:40 Kā paskaidrot tuviniekiem par došanos atpakaļ uz bīstamo Somāliju50:02 Kāpēc optimisms ir dzīves svarīgākā īpašība52:21 Kārļa ģimenes atbalsts viņa ceļotāja dzīvē57:46 Kārļa “maģiskais birojs”, kur iegūti piedzīvojuma ceļabiedri1:02:46 Sarunu māksla, lai veiksmīgi vienotos ar vietējiem bīstamās situācijās1:05:11 Nakts piedzīvojums ar somāliešu zvejniekiem un naudas maisu1:14:35 Dramatiskās 3 diennaktis atpakaļ uz krasta pusi1:18:04 Āfrikas šķērsošana pa sauszemi: 5000 km vienatnē ar divriteni 60 dienās1:22:04 Āfrikas pieturpunkti - karstums, satiksme un robežas šķērsošana1:26:15 Ar velosipēdu braukt garām žirafēm un ziloņiem01:28:37 Pārdomas un maiņa attieksmē pret tuksnesi01:33:15 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus: powerupspace.eu.01:34:15 Finišs ar draugiem01:48:57 Notikums ar skolas garderobistēm, kas Kārli iedvesmoja doties piedzīvojumos01:54:55 Kā un kāpēc Kārlis dalās ar savu pieredzi uzņēmumos01:59:23 Kāpēc godīgums un patiesums ir svarīgākais runātāja ierocis

Vismaz vienu dienu aprīlī jokojam biežāk nekā ierasts, tāpēc sarunā ar harizmātisko improvizācijas teātra aktrisi Aneti Bendiku noskaidrosim, kā dzīvi vada cilvēki, kam joki un cilvēku smīdināšana ir viena no galvenajām ikdienas sastāvdaļām.Sarunā uzzini arī to, kādas ir Anetes attiecības ar grāmatām un lasīšanu, kā un vai grāmatas palīdz attīstīt prasmi improvizēt un prezentēt. Tāpat parunāsim par iprovizācijas projektu DIVAS un daudz ko citu.Sarunu vada Ieva.Paldies sērijas tehniskajam atbalstam Jurim Garjānam. Saruna ierakstīta Biedrības "Skanda" studijā.Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju šeit. 

Ieva Kārkla par Lūgšanu kapelu pār Latviju. Sarunu vada Māris un Olga Veliki Lūgšanu nakts par Latviju ietvaros Radio Marija Latvija ēterā.

Kamēr nav pamiera vienošanās, vēl nevaram runāt par miera uzturēšanas misiju Ukrainā. Sākumā mums jānodrošina, lai Ukrainai pie sarunu galda ar Krieviju un ASV būtu līdzvērtīga vieta. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kurš bija ieradies oficiālā vizītē Latvijā. Lietuvas valdības vadītāju izvaicāja Paula Koškina.

Kā tehnoloģiju ietekmē mainās animācijas stils -3D animācijas tehnikas popularitāte un pieejamība. Klasiskās tehnikas ekskluzivitāte. Skats uz Latvijas animācijas filmu ainu. Kultūras rondo studijā izvaicājam animācijas filmu režisoru un mākslinieku, animācijas studijas „Atomart” vadītāju Edmundu Jansonu.   Pēc Ginta Zilbaloža „Straumes” starptautiskajiem panākumiem ir sperti papildu soļi animatoru izglītības atbalstam. Tostarp - Kultūras ministrijai līdz 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par animatoru augstākās izglītības studiju programmas izveides plānu, iespējamiem risinājumiem un detalizētu nepieciešamā finansējuma aprēķinu. Bet ko tas nozīmē realitātē tiem, kas nupat izlēmuši studēt audiovizuālo mākslu? Ko par to saka jau esošie profesionāļi un mācībspēki? Kā animācijas māksla mainās līdztekus tehnoloģiju attīstībai? Sarunu papildina arī fragments no intervijas ar Krisu Vedžu. Viens no ASV animācijas veterāniem, kurš piedzīvojis industrijas attīstību no pirmajiem datoranimācijas darbiem līdz mūsdienām, ir režisors Kriss Vedžs (Chris Wedge), kura pazīstamākais darbs Latvijā ir animācijas filma "Ledus laikmets". 2024. gada novembrī Vedžs piedalījās sarunā ar filmas "Straume" veidotājiem Baltijas filmu festivālā Ņujorkā. Māra Rozenberga nupat tikās uz attālinātu interviju ar Krisu Vedžu, kura pilnībā skanēs kādā no nākamajiem Kultūras rondo raidījumiem.

Saruna angļu valodā.Februāra sarunai rubrikā "Piedzīvot lappuses aiz robežām" uzrunājām izdevniecību, kas mums ļoti labi zināma, bet tās pirmsākumi meklējami mūsu kaimiņzemē. Igaunijas neatkarības svinību mēnesī piedāvājam ierakstu ar izdevniecības “Helios” dāmām Sandru Saul un Annu Kalnu. Klausies sarunu par izdevniecības mērķiem, vērtībām, riskiem izdot latviešu lasītājiem neierastu literatūru, un, jā, parunājām arī par “Ceturtā spārna” fenomenu!Sarunu vada Kristīne!Izdevniecības "Helios" grāmatas visizdevīgāk iegādāties šeit.Atbalsti raidierakstu un kļūsti par mūsu patronu šeit. 

"Mēs neesam tik daudz, lai mēs nevaram vienoties. Mēs varam vienoties. Mēs varam atrast veidu, kā būt kopā šajā laivā, šajā straumē."Šajā epizodē kopā ar Ievu Moricu – Sarunu festivāla LAMPA dibinātāju, fonda DOTS direktori  un sertificētu supervizori – runājam par līderību, dialoga kultūru un to, kā sarunas ietekmē organizāciju vidi un sabiedrību kopumā.Vai demokrātija organizācijās ir iespējama? Kā vadītāji var veidot kultūru, kurā cilvēki var brīvi izteikties un justies uzklausīti?Kā atpazīt un pārvarēt morālo pārākumu? Kā izvairīties no vēlmes pierādīt savu taisnību un attīstīt prasmi klausīties, lai dialogs kļūtu jēgpilnāks?Kas ir demokrātija un kā veidojas dialogs?Kāpēc mēs tik ļoti steidzamies un kā izkāpt no “ātrvilciena”? Kā atrast balansu starp darbiem, pienākumiem un refleksiju par to, kas patiesi svarīgs?Kāda ir sarunu kultūras loma sabiedrības attīstībā? Kā efektīva komunikācija var palīdzēt mums labāk sadzīvot, risināt sarežģītus jautājumus un veidot iekļaujošāku vidi?Sarunas organizācijās: no konfliktiem līdz uzticībai. Sarunā pieminētās grāmatas:Tomass Mūrs – Care of the Soul Mary Pipher – Women Rowing North Rupi Kaur – The Sun and Her Flowers HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Gada pēdējā raidījumā apkopojam, ko šis gads mums ir nesis. Un arī, ko nesīs nākamais. Esam izraudzījušies mūsuprāt būtiskākos šī gada notikumus un tad kopā ar viesiem izvēlēsimies, kuram tematam veltīt vairāk uzmanības. Sarunu tematus izvēlas un notikumus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, vēsturnieks, pasniedzējs Rinalds Gulbis un bijušais diplomāts, lektors Gints Jegermanis. Jānis Kažociņš kā nozīmīgāko notikumu min ASV prezidenta vēlēšanas, Rinalds Gulbis izceļ tematu saistībā ar pārmaiņām Gruzijā, Gints Jegermanis norāda, ka šis ir bijis vēlēšanu gads, bet pats nozīmīgākais šajā vēlēšanu gadā ir Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu. 7. martā Zviedrija kā pēdējā no Ziemeļvalstīm pievienojās NATO blokam. Vairāk nekā 70 gadus kopš alianses dibināšanas Zviedrija un tās kaimiņvalsts Somija bija atturējušās no dalības, šai ziņā balansējot starp austrumu un rietumu ģeopolitiskajām sfērām. Ko aukstā kara laikā neiespēja totalitārā komunisma bieds, to panāca Krievijas ārpolitiskais bandītisms 21. gadsimtā. Jau 2022. gada janvārī Zviedrijā un burtiski nākamajā dienā pēc Krievijas agresijas kara sākuma Somijā pievienošanos NATO atbalstošo pilsoņu skaits pārsniedza dalības pretinieku skaitu. Abu valstu politiķi nekavējās īstenot sabiedrības viedokli konkrētā rīcībā. 13. martā Eiroparlaments pieņēma t.s. Mākslīgā intelekta aktu, kas uzskatāms par pasaulē pirmo visaptverošo Mākslīgā intelekta tiesiskas regulēšanas instrumentu. Tā parādīšanās apliecina, ka mākslīgais intelekts, par kuru vēl pirms desmit gadiem sprieda vien konceptuāli, kļuvis par nozīmīgu sociālu faktoru. Akts kategorizē mākslīgo intelektu izmantojošus produktus atkarā no potenciālā kaitējuma, ko tie var radīt indivīdam. Nepieņemami augsta riska produktiem pieskaitāmi tādi, kas spēj manipulēt cilvēka uzvedību, veikt attālinātu biometrisko atpazīšanu vai ir izmantojami tā dēvētajām sociālā reitinga sistēmām, respektīvi – pastāvīgai un plašai datu apkopošanai par personu nolūkā tai piešķirt sociālās uzticamības vai lietderīguma kategoriju. No 6. līdz 9. jūnijam notika nu jau desmitās Eiroparlamenta vēlēšanas. No vienas puses, piepildījās jau iepriekš prognozētais, ka šajā sasaukumā vairāk vietu būs radikāliem un eiroskeptiskiem spēkiem, no otras – divi līdz šim ietekmīgākie politiskie bloki, Eiropas Tautas partija un sociāldemokrāti – savas pozīcijas ir saglabājuši. Taču vēlēšanu rezultātiem bija tūlītējas sekas vienā no nozīmīgākajām dalībvalstīm Francijā, kur prezidents Makrons, reaģējot uz galēji labējās Nacionālās apvienības spožajiem panākumiem un viņa paša liberālcentriskās partijas „Renesanse” faktisko izgāšanos, izsludināja jaunas nacionālā likumdevēja vēlēšanas. Rezultātā Francija ieguva parlamentu, kas sastāv no trīs apmēram vienādiem blokiem – galēji labējā, centriskā un kreisā – ar mazu konstruktīvas sadarbības potenciālu. Jaunais premjerministrs Mišels Barnjē sabija amatā vien trīs mēnešus, uzstādot vēsturisku īslaicīguma rekordu, pirms viņa valdība krita parlamenta neuzticības balsojumā, un nu jau jaunieceltais premjers Fransuā Bairū cenšas ātri sadiegt savu kabinetu, lai atgrieztos pie budžeta apstiprināšanas procedūras. Arī Vācijā radikāļi Eiroparlamenta vēlēšanās plūca laurus – galēji labējā „Alternatīva Vācijai” ir vēlētāju favorīts visā kādreizējā Austrumvācijā, izņemot Berlīni, Erfurti un vēl dažus apgabalus. Viņu ietekmes pieaugums nepārprotami ietekmējis kanclera Šolca vadītās koalīcijas likteni, kura pajuka, neizturot budžeta apstiprināšanas grūtības. 16. decembrī Bundestāgs izteica kancleram neuzticību, līdz ar to paverot ceļu uz ārkārtas vēlēšanām 23. februārī. 6. augustā Ukrainas bruņotie spēki īstenoja negaidītu operāciju, sagrābjot vairākus simtus kvadrātkilometru Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā. Tādējādi pirmoreiz kopš Krievijas agresijas kara sākuma karadarbība izvērsusies tās starptautiski atzītajā teritorijā. Tomēr, ja Ukraina cerēja šādi vājināt ienaidnieka spiedienu Donbasā, šīs cerības nešķiet īstenojušās. Krievija, joprojām maksājot ar smagiem zaudējumiem, 1. oktobrī ieņēma Vuhledaras pilsētu, smagas kaujas notiek par vairākās citām pilsētām. Ukrainas bruņotie spēki joprojām izjūt munīcijas trūkumu un tiem nepārprotami trūkst mobilizācijas resursa. Citas pēdējo mēnešu aktualitātes šai karā ir vairāku tūkstošu Ziemeļkorejas karavīru „imports” Krievijas vajadzībām, kā arī beidzot sagaidītā Savienoto Valstu administrācijas atļauja apšaudīt Krievijas pamatteritoriju ar ASV ražotām tālāka darbības rādiusa raķetēm 28. oktobrī Gruzijā uzbangoja jauns protestu vilnis pēc tam, kad tika paziņoti 26. oktobra parlamenta vēlēšanu rezultāti. Kā jau bija paredzams, uzvaru svinēja arī līdz šim valdījusī partija „Gruzijas sapnis”, un, kas nepārsteidz, opozīcija ir pārliecināta, ka vēlēšanas nav uzskatāmas par godīgām. Kad Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot atkārtotas vēlēšanas, premjers Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija vienpusēji iesaldē sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas pielēja jaunu eļļu protestu liesmām, kas nav rimušas, kaut tiek slāpētas ar aizvien pieaugošu varas struktūru brutalitāti. Par centrālo protestu figūru kļuvusi līdzšinēja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura atsakās atzīt vēlēšanu rezultātus un, attiecīgi, nodot pilnvaras jaunizceptajam prezidentam, agrākajam futbolistam Miheilam Kavelašvili. 5. novembrī finišēja Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu maratons. Apmēram trīs mēnešus iepriekš no sacīkšu trases nogāja līdzšinējais prezidents Džo Baidens, kad kļuva acīmredzams, ka gadu nasta tomēr ir par smagu, lai turpinātu. Viceprezidente Kamala Harisa nespēja pārliecināt gana daudz svārstīgo vēlētāju, un nākamos četrus gadus Baltajā namā atkal saimniekos Donalds Tramps. Tagad nu pasaule ar bažām tver nianses jaunievēlētā prezidenta un viņa līdzgaitnieku intervijās un soctīklu izteikās, mēģinot nolasīt norādes uz pasaules ietekmīgākās valsts politikas perspektīvām. Tai skaitā sākušās cirkulēt vairākas versijas par to, kā nākamā Vašingtonas administrācija domā īstenot tās līdera apsolījumu par Krievijas agresijas kara izbeigšanu 24 stundu laikā. 29. novembrī Sīrijas opozīcijas spēki, kuri pēdējos gados ar Turcijas atbalstu turējās Idlibas provincē valsts ziemeļrietumos, uzslaka uzbrukumu otrai lielākajai Sīrijas pilsētai Alepo un pārsteidzoši viegli pāris dienu laikā to ieņēma. Apmēram nedēļu vēlāk viņu rokās jau bija Homsas pilsēta 185 kilometrus tālāk uz dienvidiem, vēl pēc trīs dienām viss bija beidzies – valdības bruņotie spēki pajukuši kā kāršu namiņš, diktators Bašārs Asads aizbēdzis uz Maskavu, Damaskā agrākās režīma valdības ministri ārēji mierīgi nodeva varu funkciju pārņēmējiem no opozīcijas Sīrijas Glābšanas valdības. Teju 53 gadus ilgušais Asadu ģimenes autoritārās varas periods Sīrijā, šķiet, ir galā. Šīs negaidītās pārmaiņas kļuva iespējamas pēc tam, kad Izraēlas Aizsardzības spēku un slepeno dienestu operācijas nozīmīgi iedragāja Libānas šiītu militārā grupējuma „Hezbollah” kaujas spējas. Domājams, tas ietekmējis arī kustības „Hamas” un Izraēlas sarunas par uguns pārtraukšanu un ķīlnieku atbrīvošanu. Burtiski pēdējās 24 stundās optimistiski izteikumi par iespējamu vienošanos izskanējuši no abām karojošajām pusēm. Sagatavoja Eduards Liniņš.

26. septembrī atzīmējām ir Eiropas Valodu diena , 30. septembrī - Starptautisko tulkotāju dienu. Tas viss mudina mūs pievērsties valodas jautājumiem un īpašu uzmanību veltām valodu saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Kā savu renesansi digitālajā vidē piedzīvo lībiešu valoda un kāpēc ir tik būtiski veidot dažādas datubāzes valodai, kurā runā ļoti maza grupa cilvēku? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas universitātes Lībiešu valodas institūta direktors un valodnieks Valsts Ernštreits un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja Sanita Reinsone. No septiņiem tūkstošiem pasaules valodu gandrīz puse ir apdraudētas valodas. Cerību stariņš ir digitālā vide, kur šīs mazrunātās valodas var turpināt savu dzīvi arī tad, kad to runātāju paliks pavisam maz. Ir pašsaprotami, ka varam latviešu valodā rakstīt tekstu datorā, bet aizvien izjūtam latviešu valodas mazos apmeŗus, kad gribam izmantot, piemēram, mākslīgo intelektu teksta radīšanā. Taču vēl vairāk nevienlīdzību izjūt tādas valodas kā lībiešu valoda.   Tulkotāja darba nianses atklāj Maima Grīnberga "Visi manis rakstītie vārdi eksistē latviešu valodā, nevienu es neesmu izdomājusi, varbūt dažus, tulkojot grāmatas bērniem," saka somu un igauņu literātu darbu tulkotāja Maima Grīnberga, kura stāsta par to, kādus leksikas slāņus nākas izmanot tulkotāja darbā, kā latviski uzrakstīt somu valodas dialektus un žargonvārdus. „Odu bija daudz, un visi to vien darīja, kā mācās Oskaram virsū. Oskars sāka veņķēties ar roku.” Šo jauko vārdu „venķēties” igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmatā bērniem „Oskars un lietas” tulkotāja Maima Grīnberga ir aizguvusi no savas bijušās klasesbiedrenes vecākiem, kuri nāca no Alsungas puses. Maima Grīnberga ir vairāk nekā 80 grāmatu tulkojumu autore no igauņu un somu valodas. Jau vairākus gadus dzīvo Somijā. Sarunu sāku ar jautājumu, vai tulkotāja arī mēdz izdomāt kādus vārdus, ja konkrētais autors pats spēlējas ar valodu vai lieto kolorītus izteicienus?      

Sestdienas rīta intervijā tiekamies ar sabiedrisko mediju ombudu Edmundu Apsalonu. Viņš šajā amatā stājās 1. augustā, un pēc gandrīz diviem nostrādātiem mēnešiem teic, ka šķiet - pagājis jau pusgads, jo ombuda darbs ir tik intensīvs, ka viena darba diena ir kā trīs. Runājam gan par ombuda ikdienu, esot pa vidu starp sabiedriskajiem medijiem, sabiedrību, politiķiem un valsts pārvaldi, gan par Edmunda Apsalona izpratni par savu darbu, kas lielā mērā balstās savstarpējās izpratnes veicināšanā un sarunas veidošanā, kur saruna ir kā kopīgs domāšanas veids. Par medijpratības nozīmi, uzticēšanos medijiem un saiknes veidošanu - par to "Atsperes" saruna. Edmunds Apsalons: Bieži vien ir priekšstats, ka ombuds ir sava veida tiesnesis, kuram jāiztiesā konfliktsituācijas, kuras rodas vai starp medijiem un kādu sabiedrības daļu, vai starp medijiem un politiķiem, vai starp medijiem un valsts pārvaldi. Es saku “nē”. Es negribu būt tiesnesis tā apsvēruma dēļ, ka tiesāšana nozīmē, ka tev ir zināma patiesība, un tu šai konkrētajai situācijai piemēro šo patiesību, lai pateiktu, vai atbilst vai neatbilst. Bet ombuda gadījumā viena puse - mediji - konstruēs savu realitāti un stāstu par to, kas šeit īsti notiek. Tad auditorija klausās šo stāstu un mēģina to saskaņot ar savu realitātes konstrukciju jeb savu izpratni par to, kas te īsti notiek. Politiķi to dara tieši tāpat, valsts pārvalde arī. Ja šīs konstrukcijas nesaskan, sabiedrība saka - te kaut kas nav kārtībā - un vēršas pie ombuda ar pretenziju, ka mediji nedara to, kas viņiem jādara, vai nedara to tā, kā tas viņiem jādara. Bet tas, kā viņiem tas jādara, ir aprakstīts redakcionālajās vadlīnijās. Tad ombuda uzdevums ir ņemt šīs abas realitātes konstrukcijas un paskatīties. Tiesnesis teiktu, kuram taisnība. Mans uzdevums ir iedziļināties abās konstrukcijās un saprast, kā tās tapušas, jo abām konstrukcijām ir savs pamatojums. Tad mans uzdevums ir skatīties, kā mēs varam panākt to, ka puses sāk cita citu saprast. Ļoti daudzās situācijās man šķiet, ka man jārīkojas kā samierinātājam, ka man jāatzīst abu pušu tiesības uz savu viedokli, vienai pusei skaidrojot otras puses viedokli un otrādi. Man ir cerība, ka radīsies lielāka izpratne abās pusēs un ka abas puses, konstruējot savus nākamos stāstus, ņems to vērā. Kad es to visu stāstu, man saka - naivs ideālists. Ideālists? Piekrītu, jo ir jābūt noteiktiem ideāliem, pēc kuriem savā dzīvē vadies. Naivs - nē, jo es labi apzinos, ka iespēja pietuvoties šiem ideāliem ir minimāla. Nebūs liela progresa, taču pat, ja progress būs neliels, tas jau būs ļoti svarīgs tajā virzienā, kā mēs kā sabiedrība joprojām mācāmies cits ar citu sadzīvot, mēs joprojām mācāmies sarunāties cits ar citu, saprasties, un tas viss ir paredzēts tam, lai mēs varētu kopā kaut ko darīt, lai mēs varētu kaut ko darīt sadarbojoties, nevis tikai cīnoties citam ar citu. 

Aigars Putniņš - fotogràfs, Světās ģimenes màjas sociàlo diskusiju un sarunu kluba idejas autors un vadītàjs.

Aigars Putniņš - fotogràfs, Světās ģimenes màjas sociàlo diskusiju un sarunu kluba idejas autors un vadītàjs.

Šodien Čikāgā turpinās pirmdien startējušais Demokrātiskās partijas Nacionālais konvents – priekšvēlēšanu sanākšana, kam oficiāli jāapstiprina partijas kandidāts ASV prezidenta vēlēšanām. Šīs nedēļas sākumā Savienoto Valstu ārlietu resora vadītājs Entonijs Blinkens jau atkal ieradās Tuvajos Austrumos, lai censtos panākt uguns pārtraukšanu. Bet, turpinoties intensīvai kaujas darbībai frontē, kura kopš nesena laika šķērso ne vien Ukrainas, bet arī agresorvalsts Krievijas teritoriju, ne mazāk spilgtas kolīzijas risinājušās arī šī kara aizmugurē.  Ārvalstu aktualitātes pārrunājam ar politologiem Arni Latišenko un Kārli Daukštu, kā arī Māršala fonda vecāko pētnieci Kristīni Bērziņu. * Uz tramplīna zem stikla griestiem Šodien Čikāgā turpināsies pirmdien startējušais Demokrātiskās partijas Nacionālais konvents – priekšvēlēšanu sanākšana, kam oficiāli jāapstiprina partijas kandidāts nākamajām prezidenta vēlēšanām. Savulaik šie partiju konventi tiešām bija izšķirošās sacīkstes starp valsts galvas amata pretendentiem, taču pagājušā gadsimta pirmajā pusē Savienoto Valstu politikas praksē pamazām nostiprinājās partiju priekšvēlēšanu balsošanas sistēma. Pēdējie prezidenta amata kandidāti, kuri tika izraudzīti partiju nacionālajos konventos, bija republikānis Dvaits Eizenhauers un demokrāts Edlejs Stīvensons 1952. gadā. 1972. gadā priekšvēlēšanu balsojumi visās pavalstīs tika noteikti kā obligāti kā Demokrātiskās, tā Republikāniskās partijas statūtos. Tiesa, šis konvents demokrātiem varēja kļūt par ārkārtas gadījumu, jo, prezidentam Baidenam izstājoties no priekšvēlēšanu cīņas, viņam garantētās pavalstu delegātu balsis automātiski netika ieskaitītas viceprezidentei Harisai. Tomēr jūlija beigās notikušajā kandidātu izvirzīšanas balsojumā viņa bija vienīgā, kas savāca nepieciešamo delegātu balsu minimumu kandidēšanai, savukārt augusta pirmajās dienās notikušajā virtuālās nominēšanas procedūrā viņu atbalstīja gandrīz simts procenti delegātu. Raidsabiedrības BBC reportiere Madlēna Helperte savā vēstījumā pēc konventa pirmās dienas akcentēja šo politiskās stafetes nodošanas izjūtu. Visi runātāji, kuri līdz beidzamajam atbalstīja prezidenta Baidena kampaņas turpināšanu, tagad pauž nepārprotamu atbalstu Harisai; visi tie, kuri tika mudinājuši Baidenu izstāties, tagad neskopojas ar pateicības vārdiem viņam. Paša prezidenta uzstāšanās, kurā viņš vēlreiz atzīmēja savas administrācijas paveikto un vēlreiz piesauca iespējamās Donalda Trampa ievēlēšanas bīstamību, izpelnījās visgrandiozākās auditorijas ovācijas. Konventa kulminācija – par kandidātu nodoto delegātu balsu skaitīšanas procedūra – šoreiz bija gluži formāla augusta sākumā veiktās virtuālās nominēšanas dēļ. Tad nu partijas vadība šo norisi pārvērta krāšņā šovā, kuru vadīja ne vien moderators, bet arī dīdžejs, un kurā delegācijas prezentēja katra savu pavalsti. Savukārt otrās dienas gaidītais vaiņagojums bija eksprezidenta Baraka Obamas un viņa dzīvesbiedres Mišelas Obamas uzstāšanās. Kā eksprezidenta runas nozīmīgākais motīvs tiek uzsvērta nepieciešamība mobilizēties un smagi strādāt, jo demokrātiem uzvara vēl nepavisam neesot rokā. Pamanāmu disonansi konventa visumā festivālsikajā atmosfērā radījuši palestīniešu atbalstītāji  Čikāgas ielās. Lielākoties demonstrācijas ir mierīgas, taču daži, laužoties cauri policijas kordonam pie konventa norises vietas un Izraēlas konsulāta, izpelnījušies arestu. Tilti vai mirāžas? Šīs nedēļas sākumā Savienoto Valstu ārlietu resora vadītājs Entonijs Blinkens jau atkal ieradās Tuvajos Austrumos, lai censtos panākt uguns pārtraukšanu. Pēc tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu viņš paziņoja, ka Izraēla esot piekritusi Savienoto Valstu, Kataras un Ēģiptes kopīgi izvirzītajam plānam, kam, Blinkena vārdiem runājot, jāceļ tilti pāri puses šķirošajām plaisām. Kā norādījis Blinkens, tagad izšķiršanās par pamiera sarunu atsākšanu esot grupējuma Hamas pusē, un, iespējams, vienošanās varētu tikt panākta jau nedēļas laikā. Pašreizējā sarunu procesa pamatā ir trīs posmu plāns, kuru ASV prezidents Baidens publiskoja maija beigās, un kas paredz pakāpenisku Gazas sektorā joprojām gūstā turēto izraēliešu atbrīvošanu, Izraēlai paralēli atvelkot spēkus no ieņemtajām teritorijām un atbrīvojot daļu tās cietumos turēto palestīniešu kaujinieku. Pēc Izraēlas ziņām, 111 izraēliešu gūstekņi joprojām atrodas Hamas rokās, lai gan trešdaļa no viņiem varētu vairs nebūt starp dzīvajiem. Iekšpolitiski iespējamā vienošanās ir Netanjahu valdībai abpusgriezīgs zobens, jo, no vienas puses, pastāvīgi pieaug sabiedrības spiediens panākt atlikušo gūstekņu atbrīvošanu, no otras – radikāli labējās partijas pašreizējā valdībā draud ar tās galu, ja premjerministrs pārlieku piekāpsies Hamas. Pēdējās nedēļās Izraēla ir izvirzījusi jaunus nosacījumus spēku atvilkšanai. Tā vēlas paturēt savā kontrolē joslu gar Gazas sektora dienvidu robežu, lai nepieļautu ieroču kontrabandu no Ēģiptes, kā arī joslu, kas sadala sektoru pa vidu. Palestīnieši, kuri no sektora dienviddaļas atgrieztos savās agrākajās mājvietās ziemeļdaļā, šai joslā tiktu pārbaudīti, lai nepieļautu kaujinieku un ieroču pārvietošanu. Līdz šim Hamas šīs Izraēlas prasības atteicies akceptēt, savukārt pieprasot garantijas, ka Izraēla, panākusi daļas gūstekņu atbrīvošanu, neatsāks karadarbību. Pie tam nav īsti skaidrs, cik operatīva varētu būt saziņa ar Hamas pusi iespējamajā sarunu procesā, ciktāl Jahja Sinvars, kustības līderis, kas pārņēmis varas grožus pēc Ismaila Hanijas nogalināšanas jūlija beigās, rūpīgi slēpjas Gazas tuneļos un ir sazināms vien ar vairāku dienu starplaiku. Ukrainas un Krievijas aizmugures kolīzijas Turpinoties intensīvai kaujas darbībai frontē, kura kopš nesena laika šķērso ne vien Ukrainas, bet arī agresorvalsts Krievijas teritoriju, ne mazāk spilgtas kolīzijas risinājušās arī šī kara aizmugurē. 14. augustā izdevums "The Wall Street Journal" publicēja rakstu ar versiju par to, kā īsti notikusi gāzes vada "Nord Stream" saspridzināšana Baltijas jūrā 2022. gada septembrī. Kā apgalvo izdevums, ideja par šo diversiju Ukrainas militāristu un uzņēmēju aprindās radusies drīz pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, pie kam biznesa ļaudis apņēmušies segt operācijas materiālo pusi. Sākotnēji plānam piekritis arī prezidents Zelenskis, taču tad no Vašingtonas, kur arī kļuvis zināms par plānu, pienācis uzstājīgs lūgums no tā atteikties. Prezidents esot mēģinājis operāciju apturēt, taču armijas pavēlnieks ģenerālis Zalužnijs, kura pakļautībā darbojusies diversiju grupa, neesot pakļāvies, un tā nu gāzes vads uzgājis gaisā. Kā apgalvots publikācijā, daļēji šie fakti zināmi arī Vācijas izmeklēšanas iestādēm. Raksts "The Wall Street Journal" parādījās teju sinhroni ar informāciju Vācijas presē par to, ka "Nord Stream" lietas sakarā izdots orderis kāda Polijā dzīvojoša Ukrainas pilsoņa arestam, taču minētā persona paguvusi laikus pamest valsti. Tikmēr Vācijas un Polijas specdienestu pārstāvji vairākiem avotiem norādījuši, ka apšaubot Ukrainas atbildību un drīzāk sliecoties domāt par Krievijas specdienestu operāciju nolūkā diskreditēt Ukrainu. Otrs vienādojums ar vairākiem nezināmajiem ir tēma par sarunām, kuras, iespējams, tikušas plānotas starp Krieviju un Ukrainu ar Kataras starpniecību. Sarunu rosinātāja esot bijusi tieši Katara, izvirzot ideju, ka abas puses varētu vienoties turpmāk atturēties no triecieniem pa pretinieka enerģētikas infrastruktūru. Interese bijusi abpusēja, taču sarunas pajukušas neilgi pirms paredzētā sākuma, kad Ukrainas spēki iebrukuši Krievijas Kurskas apgabalā. Tomēr viss vēl neesot zaudēts, iespējams, procesu izdosies atjaunot. Toties notikušas sarunas Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku starp tur ieradušos Krievijas vadoni Putinu un viņa azerbaidžāņu kolēģi Ilhamu Alijevu. Acīmredzami ukraiņu spēku operācijas Krievijas teritorijā nav pietiekams iemesls, lai Kremļa saimnieks mainītu savu ārvalstu vizīšu programmu. Oficiāli tikšanās saturs pamatā bijis saistīts ar Krievijas lomu Aizkaukāza reģiona stabilitātes nodrošināšanā, kā arī abu pušu tirdznieciskajiem sakariem. Kā zināms, Krievija īsti neiesaistījās, kad Azerbaidžāna pagājušogad rudenī ar militāru spēku savā labā atrisināja gadu desmitus ilgušo teritoriālo strīdu ar kaimiņvalsti Armēniju par Kalnu Karabahas teritoriju. Putins nu solījis sazināties ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu, acīmredzot lai mudinātu viņu slēgt mieru ar Azerbaidžānu. Tāpat šīs vizītes sakarā izskanējuši pieņēmumi, ka spriests ticis arī par iespējamu Krievijas naftas tirgošanu uz Eiropu, uzdodot to par Azerbaidžānā iegūtu, un, iespējams, pat par kādu militāru resursu piegādi Maskavai. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* ​ * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Negaidīti, bet “Pīci breinumi” atvaļinājumā iznākusi saruna, kuru jaunieši no dažādām Latvijas vietām sagatavojuši latgaliskajā jauniešu seminārā “Atzolys 2024”, kuru organizē latgaliešu kultūras kustība “Volūda”. Šī gada 9. augustā jaunieši piedalījās darbnīcā, kurā apguva teorētiskās iemaņas raidieraksta veidošanā, šī saruna ir darbnīcas praktiskā daļa, kurai jaunieši paši sagatavoja scenāriju un izdomāja tematu – dzīve laukos un pilsētā.  Jauniešu atbalsts šajā raidierakstā – Daiga Laizane un Amanda Anusāne. Sarunu vada Marija Skangale un Juris Vaņkovs. Breinojamīs kūpā!

Dažas dienas pēc atgriešanās no Eiropas U16 vīriešu čempionāta “Baskestudijā 2+1” viesojās Latvijas kadetu izlases galvenais treneris Edijs Šlesers. Sarunu sākām konstatējot faktu, ka šāgada 16 izlasei izdevies sasniegt trešo labāko rezultātu Eiropas kadetu čempionātu vēsturē, bet turpinājumā vairāk uzmanības pievērsām nevis skaitļiem un rezultātiem, bet procesam un perspektīvām. Runājām: •⁠  kā no 12 rezultatīviem spēlētājiem izveidot vienotu komandu; •⁠  ⁠izlasē pieņemtiem uzvedības standartiem un komunikācijas nozīmi; •⁠  ⁠pārbaudes maču vērtību un pareiziem secinājumiem gan pēc uzvarām, gan zaudējumiem; •⁠  ⁠vērtīgo panākumu pret Turcijas komandu; •⁠  ⁠slikto sākumu, krīzes menedžmentu un labo turpinājumu astotdaļfinālā pret Vāciju; •⁠  ⁠Francijas spēles sūro pēcgaršu; •⁠  ⁠spēlētāju radošo “autopilotu” pirms cīņas par 7. vietu; •⁠  ⁠būtiskajām atšķirībām starp U16 un U18 vecuma komandām; *  fizikalitātes un individuālās meistarības izšķirošo nozīmi; •⁠  ⁠komandas līderiem un patīkamajiem pārsteigumiem; •⁠  ⁠izturīgajiem “ārzemniekiem”; •⁠  ⁠labākajiem un ne tik labajiem brīžiem čempionātā; •⁠  ⁠nākamajiem izaicinājumiem. 52 minūtes par Eiropas U16 čempionāta gaitu un pēcgaršu!

"Klasikā" tiekamies ar ērģelnieci Ilzi Reini un dziedātāju Anniju Kristiānu Ādamsoni, lai plašāk runātu par 24. jūlija vakarā Rīgas Domā gaidāmo koncertu "Mocarts un laikabiedri", kas izskanēs 37. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2024" ietvaros. Līdzās Volfganga Amadeja Mocarta mūzikai programmā mākslinieces iekļāvušas Georga Frīdriha Hendeļa, Jozefa Haidna un Johana Gotfrīda Mītela skaņdarbus. Ilzei Reinei turpinās ērģeļu vasara, kas saistīta ar ļoti bagātīgo koncertdzīvi - pirmām kārtām jau Rīgas Svētā Jāņa baznīcā - ne tikai organizējot, bet arī pašai spēlējot, un arī Annija Kristiāna turpina priecēt Latvijas publiku, un šonedēļ jau būs otrā uzstāšanās viena mēneša laikā. Šoreiz abas satiksies koncertā Rīgas Domā, programmā "Mocarts un laikabiedri". Vai var teikt, ka tas ir loģisks turpinājums koncertam, kas notika pirms divām nedēļām un kur arī diezgan daudz tika iets Mocarta pēdās? "Jā, tieši tā," apstiprina Annija Kristiāna. "Tas ir diezgan loģisks turpinājums, jo, sastādot šādu programmu, kas ir tik klasiska un publiku iepriecinoša, būtu žēl tādu laist vējā un atskaņot tikai vienu reizi. Tāpēc mēs turpinām, programmā ieviešot arī šādas tādas izmaiņas. Bet - kodols saglabāsies, Mocarts paliks!" Bet droši vien ir arī tā, ka katra instrumenta un arī katras baznīcas akustiskās īpatnības prasa ja ne nu gluži sākt visu no nulles, tad mazliet citu pieeju gan. Jo tas, ka četri manuāļi ir gan Rīgas Svētā Jāņa baznīcas, gan "Walker" firmas ērģelēm Rīgas Domā, nenozīmē to, ka programma izpildījuma ziņā būs pilnīgi identiska - ir citi reģistri, cits stabuļu skaits un arī citi izmēri? "Jā gan," teic Ilze Reine. "Pēc intervijas mēs ar Anniju dosimies uz savu pirmo kopīgo mēģinājumu Rīgas Domā, un tad sāksies viss no gala: atkal meklēsim jaunas krāsas ērģelēm, meklēsim, kā Annija jūtas šajā milzīgajā telpā, kura ļoti labi nes skaņu, bet no ērģelnieka pārnestā nozīmē jāstāv puskilometra attālumā.. Patiešām - solistam jāstāv ļoti tālu, pie ērģeļu balkona malas. Rīgas Domam ir savi izaicinājumi un citas akustiskas lietas nekā Jāņa baznīcā."  Sarunu turpinot, jautājumā par Mocartu un viņa laikabiedriem uzzinām, vai galvenais akcents šajā programmā likts uz atšķirīgo vai kopīgo, vēl Ilze pastāsta par Mīteļa "Fantāziju" iekļaušanu programmā, bet Annija Kristiāna neslēpj tuvās attiecības ar Mocarta mūziku, atklājot arī priekšnoteikumus, lai tās sāktu rasties un attīstītos, kā arī atbildot uz jautājumu, kas viņai kā dziedātājai palīdz noturēties uz vokālinstrumentālo āriju ceļa...

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas -  "Vai moderna darba vide nozīmē lojālu darbinieku?" Sarunu vadīju es - Ilze Medne, Integrālais koučs un HR Podcast vadītāja, sarunā piedalījās -  Edgars Pīlips, Luminor grupas darbinieku pieredzes un atalgojuma daļas vadītājs Pārsla Baško, Printful Grupas globālā personāla direktore Mārtiņš Panke, SEB Global Services biznesa pakalpojumu centru Rīgā un Viļņā komunikācijas vadītājs.   Vai mūsdienu darba vietas spēj nodrošināt darbinieku laimi un apmierinātību? Noklausies!Runājām par tādiem jautājumiem  kā:Pētījumi rāda, ka 39% darbinieki uzskata, ka par labbūtību ir jārūpējas darba devējam, tātad tās rūpes pamatā tiek sagaidītas no organizācijas, no vadītāja - nāciet un parūpējaties par mani. Kas ir tas, ko visbiežāk sagaida no darba devēja?20% no pasaules (aptaujātajiem) darbiniekiem izjūt vientulību, strādājot attālināti, būtībā esot vienatnē, kas parādās arī darbinieku iesaistes rādītājos, kas Eiropā ir vieni no zemākajiem, tikai 13% (Gallup) jūtas iesaistīti un viņiem patīk savs darbs. Kā jums šķiet, ko esam izdarījuši nepareizi?Kas ir moderna darba vide un kā tā ietekmē lojalitātes rādītājus, kā to nomērīt?Kā modernizācija un tehnoloģijas maina darba vidi, un vai šīs pārmaiņas veicina vai, tieši pretēji, mazina darbinieku lojalitāti.Diskutējam par darba vides mērķi, darba kultūras nozīmi, lojalitātes un autonomijas līdzsvaru, kā arī par stresa un labbūtības jautājumiem mūsdienu darba vidē.Saruna notiek kopā ar Nodarbinārības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

HR PODCAST CEO šajā reizē saruna ar Riga Tech Girls vadītāju, Startschool līdzdibinātāju Annu Andersoni. Vadītāja ikdiena ir risināt problēmas, rūpēties par komandu un domāt pāris soļus uz priekšu, bet vienīgā lieta ar vislielāko ietekmi uz visiem procesiem, ir rūpes par sevi. Sarunu ar Annu es varētu raksturot kā pastaigu kopā ar labu draugu, kurā runājam par atbildībām, grūtībām, vilkmi un prasmi dzīvot šodienas apstākļos. Klausies Annas personisko stāstu par to kā pamanot iespējas un jūtot pareizo ceļu, viņa nonāca līdz vadītājas pozīcijai un ko nozīmē nebūt uzņēmējai, bet strādāt nevalstiskā organizācijā un veidot kopienu. Runājām par to kā laikus rūpēties par sevi, lai nepiedzīvotu izdegšanu. Anna dalās savā personiskajā pieredzē kā atpazīt savas robežas un lūgt palīdzību, kad tas ir nepieciešams. Mums to katram tikai mācīties un mācīties.**Tev ir iespēja atbalstīt manu darbu un nopirkt man zaļo tēju: https://www.buymeacoffee.com/medne   HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā cikla “Sapnis par …” raidierakstā uz sarunu esam aicinājuši Vinetu un Oļegu tocus, kuri stāsta par savu medusmēnesi Kazahstānā. Pārvarēt sevi un nogaršot zirga gaļu, ēst garšīgāko plovu pa 3 eiro, būt uzkrītošam, ka sprādzējies, sēžot mašīnas aizmugurē – tas ir par Kazahstānu. Ko tur sadarīt un kādus iespaidus gūt, uzzināsi šajā raidierakstā. Sarunu vada Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Arvien aktuālāks paliek jautājums par informatīvās telpas stiprināšanu Latgalē, bet kā tad ir ar žurnālistu darbu, kvalitāti un pieejamību, par to runājam ar žurnālistikas studenti un Latvijas Radio Latgales multimediju studijas praktikanti Int Savicku un sabiedrisko attiecību speciālisti, kura strāda reklāmā un marketingā Brigitu Birkovu. Vēl sarunā dzirdēsi, kādas ir studijas šajā nozarē, kā analizēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un vai žurnālisti konkurē savā starpā. Sarunu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Šī gada 19. oktobrī Latgales Vēstniecībā ”Gors” notiks grupas “Borowa MC” 20 gadu jubilejas koncerts, pirms kura esam uzaicinājuši tās dalībniekus Aigaru Runči, Guntru Kuzminu-Jukinu un Ingaru Gusānu uz sarunu, lai gremdētos atmiņās un uzzinātu, kas viņus satur kopā. “Mēs visi esam dažādi, pluss ar mīnusu tomēr pievelkas,” tā grupas soliste Guntra Kuzmina.   Īsumā: 2005. gadā grupa ieguva trīs Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons". Metālistam Ingaram mājās ir balva par labāko hip hop albumu. Grupa ir vienīgie, kuri nacionālajā Eirovīzijas atlasē ir uzstājušies ar dziesmu latgaliski. Joprojām nav zināms, vai jubilejas koncertā būs siltie ēdieni. Guntrai mājās nav neviena metāla albuma. Aigars vislabāk spēlē Counter-Strike.   Sarunu vada Amanda Anusāne un Adrians Zelčs. Breinojamīs kūpā!

Šī gada martā uz Latgaliešu kultūras gada balvas ceremonijas “Boņuks 2023” skatuves kāpa latgaliskajā kultūrtelpā nedzirdēta grupa “Marysana Band”, par kuru publiskajā telpā nu jau sanak dzirdēt biežāk. Lai iepazīstinātu klausītājus ar jauno grupu, viesos esam paaicinājuši dažus tās dalībniekus Santu Savicku-Drozdovu, Andreju Jureviču un Viktoru Zaharovu. Raidierakstā uzzināsi, kā tapa grupa, kā tiek rakstīta mūzika un kādas ir grupas ambīcijas. Sarunu vada Daiga Laizane. Breinojamīs kūpā!

Šajā cikla “Sapnis par …” raidierakstā uz sarunu esam aicinājuši Noru Kirsanovu, Latvijas Universitātes absolventi, kura stāsta par savu pieredzi Erasmus studiju braucienā uz Portugāli. Uzzini, kā ir pusgadu dzīvot kopā ar vēl četriem cilvēkiem, ko apskatīt Portugālē un kā nebaidīties pieteikties studiju braucienam. Izrādās, ka paralēli mācībām var arī paceļot un atpūsties, kas Norai arī izdevās. Sarunu vada Amanda Anusāne un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Viesu vidū Diāna Dimzule un Niks Kristiāns Karpovs, projekta “Demokārtiņi” dibinātāji, no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas. Raidierakstā jaunieši stāsta, kā viņi saprot demokrātiju, kā arī izglīto vienaudžus par to, kas īsti ir demokrātija, un kā ikviens no mums var iesaistīties tās stiprināšanā. Atgadinām, ka tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un tavs balss ir ļoti svarīga, tapēc dodies uz tuvāko iecirkni, lai nobalsotu! Sarunu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Trauksmeinajā pasaulē, kad apkārt notiek kari, dabas katastrofas un dažādi personīgie pārdzīvojumi, cilvēks meklē veidus un iespējas, kā rast sevī mieru, saglabāt veselu fizisko un garīgo stāvokli. Viena no praksēm ir joga un meditācija, par ko runājam arī šajā raidierakstā kopā ar sertificētu Cigun un jogas instruktori Alīnu Žukovsku, kā arī fitnesa un jogas treneri Ellu Šariginu. Sarunu vada Daiga Laizāne. Breinojamīs kūpā!

Iedvesmojoša saruna ar kaskadieri Renāru Latkovski no Viļāniem, kurš 2008. gadā pēc studijām un darba ekonomista profesijā, devās uz Kanādu, lai izvēdinātu galvu, bet tur aizkavējās. Vēlāk pārcēlās uz Londonu, kur 2015. gadā, kad viņam bija 30 gadi, ieguva kvalifikāciju Lielbritānijas kaskadieru reģistrā. Renāram ir vairāku gadu pieredze kaskadiera darbā, kur viņš galvenokārt pievēršas cīņas mākslai. Viņš ir filmējas aptuveni 40 filmās, tādās kā “Gladiators II”, “Napoleons”, “Skudrcilvēks un Lapsene: Kvantmānija”, “Neiespējamā misija: Sekas”, “Kurjers” un citās. Kad Renāram kaskadieru koordinatori jautā, kāda ir viņs specialitāte, viņš atbild: “Fermeris. Es izaugu laukos, kur pirmos muskuļus dabūju, mēžot kūti sūdus.” Renārs  jauniešiem, kuri nezina, par ko vēlas kļūt, iesaka sekot savai sirdsbalsij un pamēģināt vairākas lietas, dodot tām vismaz pāris mēnešus laika, neatmetot pirmajā reizē, kad liekas, ka nesanāk. Sarunu vada Arnis Malakovs. Breinojamīs kūpā!

Raidījumā Grāmatai pa pēdām izsekojam bibliogrāfa un Misiņa bibliotēkas izveidotāja Jāņa Misiņa dzīves ceļiem. Kas sekmēja Misiņa mīlestību pret grāmatām, kā radās bibliotēkas aizmetņi un cik iespaidīgs ir šīs bibliotēkas krājums mūsdienās. Šo sēriju veltām unikālai personībai - bibliofilam, bibliogrāfam, latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējam un galu galā Misiņa bibliotēkas izveidotājam Jānim Misiņam. Viņa dzīves gājums ir košs, tas daļēji aptver gan 19., gan 20. gadsimtu. Misiņa gaitas saistītas gan ar dzimto Tirzas pusi, gan Lejasciemu, gan vēlāk Rīgu, un arī viņa izveidotajai Misiņa bibliotēkai tās vēsturē bijuši dažādi pavērsieni un ģeogrāfisks novietojums. Šajā reizē iepazīstam, kas Jānim Misiņam jau bērnībā sekmēja mīlestību pret grāmatām, kā veidojās aizmetņi viņa bibliotēkai un cik iespaidīgs Misiņa bibliotēkas krājums ir mūsdienās. Pašlaik Misiņa bibliotēka ir Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas nodaļa, kur uz sarunu tiekos ar Misiņa bibliotēkas vadītāju Guntu Jaunmuktāni un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku, Latvijas Universitātes profesoru Viesturu Zanderu. Sarunu sākam par Jāņa Misiņa izglītību un citiem faktoriem, kas radījuši vēlmi krāt grāmatas vēlāk dzīvē. Plašāk par projektu šeit:

Raidierakstā runājam par mākslas radīšanas procesu un māslīgā intelekta iesaisti tajā kopā ar progresīvu mākslinieci no latgales, kura tagad dzīvo Cēsīs, Viktoriju Grappu.  Viktorija zīmē gan uz audekla, gan tekstila, gan ēku sienām, bat pašlaik sevi vairāk realizē digitālajā vidē, tomēr viņai arī ļoti patīk audumi, strādājot ar tiem, viņa var vairāk domāt par estētiku. Radošās krīzes māksliniece cenšas izbaudīt un paņemt pārtraukumu no visa, piemēram, pērļojot vai sportojot, bet krīzes viņa uztver kā labu iespēju sarunai ar sevi un stratēģijas vai plānu maiņai. Sarunu vada Amanda Anusāne un Daiga Laizāne. Breinojamīs kūpā!

„Vēlējums visām mātēm - mācēt izstrādāt ne tikai pienu un asaras, bet arī indi” – tā Rasa Jansone. Mākslinieces kolāžās mākslas vēsture savijas ar mūsdienu popkultūru un raisa sarunu par sievietes – mātes lomu. Rasa Jansone ir māksliniece, kuratore un publiciste, kas ilgstoši nodarbojas ar mātišķības jautājumu neredzamo  un sāpīgo pusi. Galerijā "Alma"pašlaik skatāma viņas jaunākā  izstāde „Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael”.  Izstādei ieplānoti divi cēlieni, ekspozīciju kādā brīdī nomainīs citi darbi. Izstādes pirmajā cēlienā ar Rasu Jansoni galerijā "Alma" tikās Laima Slava. Mākslinieces Rasas Jansones rakstītais izstādi pavadošais teksts iesākas tā: „Es ceru, ka manās kolāžās ir kāds pārgalvīguma elements – es uzasinu savas šķēres un metos virsū pašam Rafaelam. Es – Austrumeiropas māksliniece, nolieku sevi blakus viņam. Tas taču ir kaut kādā ziņā smieklīgi līdz izmisumam.” Māksliniece  cer, ka skatītājs darbos redzamo nolasīs vismaz vairākos līmeņos. Sākam ar to, vai izstādē redzamie darbi ir kāda cikla turpinājums. Izstāde „Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael” galerijā „Alma” būs skatāma līdz 19.aprīlim. Darbi, kas sekos un tiks eksponēti galerijā izstādes otrajā cēlienā, arī būs kolāžas, tikai mazāka formāta 8 - 9 darbi, kuros tāpat būs gan printēts vecmeistara darba fragments, gan izgriezumi no dažādiem žurnāliem, gan arī ar roku gleznoti krāsas triepieni eļļas tehnikā vai - papīra darbi ar pasteli un ogli.

Gan igauņi, gan lietuvieši māk labāk „dauzīties”, atzīst latviešu grāmatizdevēji, kuru klāstā ir mūsu kaimiņu autoru  grāmatas. Tā kā februāris ir Lietuvas un Igaunijas neatkarības dienu mēnesis, Rakstniecības un mūzikas muzejs šonedēļ rīkoja sarunu un literatūras lasījumu vakaru. Tajā pievērsa uzmanību igauņu un lietuviešu literatūrai, uzdodot jautājumu – kā latvieši neraksta. Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā „Tintnīca” trešdienas vakarā bija pulcējušies daudzi interesenti, visas sēdvietas aizņemtas. Bet par kaimiņu literatūru un tulkojumiem gatavi spriest Latvijas Rakstnieku savienības  priekšsēdētājs, rakstnieks Arno Jundze, tulkotāja Daiga Lapāne, rakstniece, izdevniecības „Pētergailis” vadītāja Ingūna Cepīte un vakara vadītāja Liega Piešiņa. Sarunas par kaimiņu literatūru iesākas bez ievadvārdiem, bet ar dzeju, aktieris  Gundars Āboliņš lasa latviešiem labi zināmā igauņu autora Contras dzejoļus. Vakara gaitā sarunas un domapmaiņa mijas ar fragmentiem no igauņu un lietuviešu autoru darbiem, ko izvēlējušies mūsu tulkotāji no kaimiņu valodām Maima Grīnberga, Dace Meiere, Guntars Godiņš un Daiga Lapāne. Baltijas valstu tautas, lai gan vēsturiski cieši saistītas, katra ir gājusi savu individuālu ceļu literatūrā. Tulkotāja Daiga Lapāne, kā dominējošu stihiju  lietuviešu literārajos darbos izceļ ūdeni, tāpēc lietus grabināšana sarīkojuma vakarā aiz loga, šķiet pastiprina šo domu. Baltijas Asamblejas balvas izdevumi ir labi atpazīstami pēc vizuāli vienotā noformējuma. Arno Jundze  atklāj, kā sākusies viņa saistība ar Baltijas Asamblejas laureātu darbu sēriju. Ingūna Cepīte vispirms pauž gandarījumu, ka viņas pašas autobiogrāfisko romānu „Ulsiks” tulkojis Contra, taču arī izdevniecība „Pētergailis” allaž izdod kaimiņu autoru darbus, starp jaunākajiem igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romāns „Lidojums uz mēnesi”. Sarunu vakarā tika izcelta Baltijas valstu literāro procesu savstarpējā mijiedarbība un tas, ka kopā esam spēcīgāki arī literatūrā.  Klātesošie guva atbildi arī uz jautājumu: kā latvieši neraksta. Secinājums: nav mums tik daudz ironijas un humora.

"Karjeru vēl nebeidzu – man ir ļoti daudz ideju! Fakts, ka es par to domāju, gan ir īsts, taču tas nav paredzēts ne nākamo piecu, ne desmit gadu laikā. Patiesībā šī epizode tika izrauta ārā no konteksta: mūsu trīs stundu garā saruna tika reducēta dažās minūtēs izlasāmā materiālā un līdz ar to sanāca tā, ka beidzu savu karjeru," komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo mulsinošo informāciju, kas sekojusi pēc intervijas Austrijas televīzijas raidījumā "Brokastis ar mani", skaidrību ievieš pasaulslavenā latviešu operdziedātāja Elīna Garanča.  Sarunā ar Latvijas Radio 3 "Klasika" direktori Gundu Vaivodi dziedātāja stāsta par grezno Vīnes Operas balli, kas risinājusies 8. februārī un kurā piedalījusies jau trešo reizi, par pasaules nemieru un ukraiņu karavīriem adītajām vilnas zeķītēm, kas top, mācoties operu partitūras, par grūto ungāru valodu, kas nekādi nedodas rokā, un arī par divām dzīvēm, kuras tiek izdzīvotas vienlaikus: "Ir dziedātāja Garanča, kas ir smuki sapucējusies, uzstājas koncertos, prezentācijās un raksta diskus, un ir Elīna, kura dzīvo paralēlo dzīvi un ir meita, sieva, māte, vienkārši draudzene vai paziņa. Sieviete, kas iet cauri dzīvei. Kaut kad tai Garančai balss vairs nebūs, taču Elīna vēl var nodzīvot ilgu mūžu! Tāpēc man negribētos atstāt Elīnas dzīvi novārtā." Gunda Vaivode: Tu Rīgā šodien esi ļoti privātu iemeslu dēļ, jo tavai mammai ir 75. dzimšanas dienas atcere, bet viņa tev, protams, bija ne tikai mamma, bet arī skolotāja un gan jau arī pirmais cenzors. Ko tu pa šiem gadiem - nu jau astoņiem - esi sapratusi un iemācījusies pa šo laiku, bez mammas? Mammas aiziešana bija ārkārtīgi liels šoks un trieciens mums visiem... Kā jau tu saki: viņa bija pirmā recenzente, pirmā kritiķe. Brīdī, kad pēkšņi viņas vairs nebija blakus, likās – tagad esmu pati par sevi. Savā ziņā tā bija arī tāda kā brīvības sajūta – un apziņa, ka tagad pati par sevi esmu atbildīga.  Jau no paša sākuma ar mammu vienmēr bijām runājušas, ka vienam viedoklim nedrīkst akli uzticēties: man vienmēr bijuši arī citi pedagogi un citi cilvēki, pie kuriem esmu gājusi uz konsultācijām. Esmu meklējusi pedagogus arī sava repertuāra attīstībai. Mamma zināja arī par manu pašreizējo pedagogu, un deva savu svētību, tā ka zināju: viena pati nepalikšu, būs noteikti kāds, kuram uzticēties. Bet nu… Protams, ka vēl joprojām pietrūkst sajūtas, ka pēc liela koncerta vai izrādes translācijas varu mammai piezvanīt un pajautāt – nu, kā bija? Kam zvani tagad?  Noklausos pati, šad un tad paprasu savam pedagogam, šad un tad sazvanāmies ar tēti, kurš pasaka savu viedokli, bet nu – tētim vienmēr ļoti patīk teikt man tā: "Tu neforsē un nedziedi par daudz!" To mēģinu ielāgot. Bet tavos sapņos sarunas ar mammu droši vien turpinās? Jā. Mamma pati bija māksliniece. Redzot, kā šis process mājās notika un cik daudzas reizes viss ir jāatkārto, pati sev esmu kļuvusi par tādu kā cenzori: ir situācijas, kurās šķiet – vēroju un vērtēju sevi no malas. Turklāt mūsdienās jau var ierakstīt jebkuru izrādi, jebkuru koncertu un uzreiz noklausīties. Ja zinu, ka zālē būs radio vai televīzija, vienmēr pieprasu visu ģenerālmēģinājumu un skaņas pārbaužu ierakstus: klausos un mēģinu arī šādā ziņā sevi attīstīt. Tagad tu pati, būdama profesionāla dziedātāja, turklāt ar laika distanci vari novērtēt savu mammu – kā viņa dziedāja? Man jau likās, ka šis jautājums parādīsies... (sirsnīgi smejas) Jā, nu... Ir interesanti! Es domāju, ka mums būtu, par ko parunāt!  Arī tev tagad varētu būt pirmā cenzora tiesības!  Varētu, jo operdziedāšanai un ļoti sarežģītajam belcanto repertuāram ir savas nianses, pie kurām jāstrādā un kuras jāattīsta; tāpat ieraksti, kas tapuši studijā pie mikrofona vai lielajās koncertzālēs – tehniski ir daudzas lietas, kas jāattīsta, jāpilnveido un jāpamaina. Mūsu fonotēkā ir ļoti daudz Anitas ierakstu, kuros viņa fiksējusi tieši latviešu mūziku, un domāju, ka šajā ziņā viņa ar tevi ļoti lepotos. Patiesībā mēs visi lepojamies ar to, ka tu savos koncertos jau no sākta gala esi iepludinājusi arī latviešu komponistu mūziku. Arī tava solokoncerta programmā Zalcburgā, kas notiks 20. augustā, redzam deviņas latviešu dziesmas! Tur ir Jāzeps Mediņš, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Vītols... Vai, tavuprāt, mūsu mūzika labi pieguļ sekojošajam Rihardam Štrausam? Tas savā veidā ir liels izaicinājums. Varbūt pat risks, jo mūzika nezināma? No muzikoloģijas viedokļa par risku domāju mazāk, drīzāk tās ir manas iekšējās sajūtas un pārliecība: uzskatu, ka mūsu dižgari muzikālajā ziņā ļoti labi sader ar jebkuru romantiķi vai pēdējā gadsimta komponistu mūziku. Mediņš vai Dārziņš ļoti labi saskan ar Rihardu Štrausu! Mēs taču zinām, kur mūsu komponisti mācījušies, no kādas mūzikas viņi ietekmējušies, un uzskatu, ka ir laiks šo mūziku iznest arī kaut kur citur. Nu, ar ko gan, piemēram, Vītols ir sliktāks par Štrausu vai Māleru?! Jā, varbūt dimensija ir cita, bet tā ir mūsu identitāte, mūsu iekšējā pasaule, mūsu valoda. Ļoti daudzi tādu latviešu valodu nemaz nav dzirdējuši! Daudzi koncertzāļu direktori saka – mums vajag jaunu materiālu: cik var klausīties Brāmsa dziesmas, cik var klausīties vienu un to pašu Vāgneru vai Māleru? Līdz ar to tā ir arī iespēja parādīt latviešu komponistus. Tu tikko minēji, ka mamma daudz dziedāja latviešu mūziku: jā gan – viņai tika rakstīti daudzi pirmatskaņojumi, un es vēl joprojām atrodu dažādu komponistu notis ar ierakstu "veltījums Anitai" vai "mīļajai Anitiņai". Ir tik daudz atšķirīgu melodiju! Sāku spēlēt, klausīties un domāju – es taču šo darbu pazīstu un atceros; pilnīgi vizuāli redzu, kā mamma gatavoja koncertus, kurus viņa dziedāja visās iespējamās koncertzālēs. Tas man pašai šobrīd ir tāds kā sentimentāls ceļojums, jo liekas, ka arī man pamazām tuvojas zīmīgs vecums un nepieciešamība būt ļoti tuvā kontaktā ar šo mūziku. Pavisam drīz "Deutsche Grammophon" laidīs klajā arī jaunu tavu albumu, un arī tajā iekļauta latviešu mūzika. Tas man bija ļoti svarīgi. Ar Maestro Raimondu Paulu jau pirms kāda laika bijām šo to ierakstījuši, bet izrādījās, ka nesapas kaut kāda programma vai bija citas tehniskas nianses, kāpēc "Deutsche Grammophon" tas nederēja, tāpēc speciāli vēlreiz ierakstījām dažus skaņdarbus. Un kas vēl būs šajā diskā? Tas būs tāds noskaņu albums.  Tas būs tāds kā ceļojums dažu stundu garumā – kad pienāk vakars vai kad pienāk nakts... Tā doma bija – cilvēks atnāk mājās no sava darba, no sava skrējiena, no pārbrauciena, un pamazām, pamazām aiziet sapņu pasaulē. Pēdējais skaņdarbs albumā mums ir a cappella "Aijā, žūžu, lāča bērni", kas man bija ļoti, ļoti svarīga. Ar šo dziesmu saistītas pirmās atmiņas par manu omi, šo dziesmu dziedāju saviem bērniem, un man liekas, ka tieši a cappella dziedājumā šī dziesmiņa būtu labs noslēgums albumam. Ja nu gadījumā kāds cilvēks tiešām klausīsies šo disku, tas būs kā pēdējais pieskāriens pirms ieiešanas sapņu pasaulē. Tātad Maestro pats arī piedalās šajos ierakstos? Jā gan, Maestro tur arī pats piedalās, un vēl bija interesanta sadarbība ar Hosē Mariju Galjardo del Reju, kas ir spāņu komponists un ģitārists: arī viņa darbi ir šajā diskā. Man likās tik maģiski: dzīvoju Latvijā un daļēji arī Spānijā, un abas manas pasaules kā piramīdas tiek saliktas kopā. Jā, tā bija tiešām ļoti interesanta sadarbība un enerģija, kas virmoja studijā. Sarunu pilnā apjomā aicinām lasīt portālā lsm.lv. 

Atgriezeniskās saite ir par rīcību, nevis par personību, tas ir novērojums, tā ir prasme redzēt un dzirdēt cilvēku. Cieņpilni pastāstīt otram cilvēkam iespēju robežās ko tur redzi, ko dzirdi, ko novēro. Cieņpilni to pastāsti. Šajā epizodē kopā ar Elīnu Bulāni cepāmies par sen aktuālu tēmu - atgriezeniskās saites sniegšana, kopā ar mums Sandra Lāce, supervizore, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, vadīšanas prasmju trenere. Pētījumi rāda, ka cilvēki gaida vidēji trīs mēnešus, lai saņemtu konstruktīvu atgriezenisko saiti, lai gan skaidri zinām, ka tas ir pārāk ilgi. Mācāmies kā sniegt šo novērojumu, taču beigās to nestāstām, jo baidāmies otru aizvainot, nevēlamies pateikt kaut ko nepatīkamu. Paldies Iveta Bikse, Organizāciju psihologs, organizācijas attīstības vadītāja Putnu fabrikā Ķekava, par pētījumu un viedokli.Klausies epizodi un uzzini:Kāpēc Hamburgera metode nestrādā?Kādas metodes palīdz veidot atklātu sarunu?Kā veidot veselīgu dialogu darba situācijās?Vai atgriezeniskā saite nozīmē kritizēt?Vērts izlasīt grāmatas, ko pieminējām sarunā:Ben Falk's "Honest Talks": While not a book, Ben Falk's approach in his talks and workshops focuses on honesty and transparency in communication. His methods are valuable for developing a culture where feedback is given in a straightforward, constructive manner."Nonviolent Communication: A Language of Life" by Marshall B. Rosenberg: This book is a foundational text in understanding empathetic communication. Rosenberg's framework for nonviolent communication is highly effective in creating an environment where feedback is given and received in a constructive, compassionate way, leading to better understanding and collaboration."Radical Candor: Be a Kick-Ass Boss Without Losing Your Humanity" by Kim Scott - Scott's book focuses on how to be both direct and empathetic in giving feedback, fostering a culture of open and honest communication.

Pirms kāda laika iesākām sarunu par zobu protezēšanu un tām iespējām, ko sniedz mūsdienu zobārstniecības tehnoloģijas smaida un vispārējā veselības stāvokļa atjaunošanā. Turpinām sarunu par šiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes un žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. Zobu protezēšana palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. Pirmā saruna.  

“Mēs esam mūsu ieradumu rezultāts”, tā saka sertificēta uztura speciāliste, uztura zinātniece Gita Ignace. Viņa šajā DIENA PĒC epizodē dalās ar savām zināšanām un novērojumiem par veselīgu uzturu, kaitīgajiem uztura paradumiem un emociju lomu cilvēka ceļā uz sabalansētu dzīvesveidu. Sarunā tiek meklētas atbildes uz to, kāpēc cilvēkam ir tik grūti darīt sev labu, kā arī tiek dotas rekomendācijas, kā patērētājiem orientēties sarežģītajos pārtikas sastāvdaļu aprakstos un neapēst ko sliktu. Sarunu vada DIENA PĒC autors un veselīga dzīvesveida entuziasts Oskars Priede. 

ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizīte Ķīnā. Āfrikas valstu līderi aicina Putinu sākt miera sarunas ar Ukrainu. Skandināvu akcija pret Krievijas tirgū esošajiem rietumu uzņēmumiem. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Sazināmies ar Ingu Purgali Zviedrijā. Blinkens Pekinā – runāts par visu, sarunāts nedaudz Šīs nedēļas sākumā notika Savienoto Valstu valsts sekretāra Entonija Blinkena oficiāla vizīte Ķīnas Tautas republikā. Tas ir pirmais šāda līmeņa amerikāņu amatpersonas apmeklējums totalitārajā Āzijas lielvalstī pēdējo piecu gadu laikā; apmeklējums, kas tika gaidīts ar zināmām cerībām uz līdzšinējās attiecību lejupslīdes apturēšanu. Vismaz retorika šai ziņā dod pamatu piesardzīgam optimismam. Uz to vedina, pirmkārt, tas, ka amerikāņu ārlietu resora vadītāju iepriekš neizsludinātā vizītē pieņēma Ķīnas valsts un kompartijas līderis Sji Dziņpins. Viņa tikšanās ar rangā zemāku amerikāņu amatpersonu apliecina Pekinas nopietnu vēlmi uzlabot attiecības. Un ja šī tikšanās ilga tikai kādas 35 minūtes, tad ar savu ķīniešu kolēģi Ciņu Ganu valsts sekretārs sarunājās apmēram septiņas ar pusi stundas. Tāpat viņš tikās arī ar Ķīnas kompartijas centrālkomitejas ārlietu nodaļas vadītāju Vanu Ji. Kā tika uzsvērts publiskajās uzstāšanās, sarunās skarts praktiski viss abas puses interesējošo aktualitāšu loks – Taivānas statuss un situācija, Krievijas agresija pret Ukrainu, cilvēktiesību stāvoklis Ķīnā, sevišķi Siņdzjanā, Tibetā un Honkongā, arī Ķīnā ražotā sintētiskā opiāta fentanila nelegālais imports Savienotajās Valstīs. Kas attiecas uz Taivānu, valsts sekretārs Blinkens vēlreiz apliecināja Vašingtonas nemainīgo nostāju, atzīstot Pekinas valdību par vienīgo Ķīnas suverēno varu, tomēr brīdināja sarunu partneri atturēties no provokatīviem soļiem pret faktiski neatkarīgo valsti. Savukārt Ķīnas puse apliecināja, ka tā neatbalstīs Krieviju ar letāla bruņojuma piegādēm. Uz to gan amerikāņu viesis aizrādīja, ka šai ziņā trūkst pārliecības par ķīniešu privāto kompāniju godprātību. Daudzi novērotāji sevišķi uzsver Sji Dziņpina teikto, ka Ķīna respektējot Savienoto Valstu intereses un nemēģinot apstrīdēt to lomu pasaulē vai tās šai ziņā aizstāt. Šāda retorika šķiet solis atpakaļ pēc visa, ko Pekina teikusi un darījusi attiecībās ar Savienotajām Valstīm apmēram pēdējā gada laikā. Tiesa, kādas konkrētas nozīmīgas vienošanās Entonija Blinkena vizītes laikā netika sasniegtas, tai skaitā nenotika cerētā kontaktu atjaunošana starp abu valstu aizsardzības resoriem. Šie kontakti tika pārtraukti februārī, kad tika notriekta Savienotās Valstis pārlidojusī ķīniešu izspiegošanas zonde. Āfrika māca mieru Eiropai Pagājušās nedēļas nogalē Kijivu un Maskavu apmeklēja augsta līmeņa Āfrikas valstu delegācija, kurā ietilpa Dienvidāfrikas, Ēģiptes, Senegalas, Kongo Republikas, Komoru, Zambijas un Ugandas pārstāvji. Centrālā figūra šai delegācijā bija Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafosa. Brauciena deklarētais mērķis bija miera procesa iniciēšana un, kā uzsvēra Dienvidāfrikas līderis, šī ir pirmā reize, kad Āfrikas pārstāvji iesaistās šādā misijā ārpus kontinenta robežām. Kā zināms, Āfrika nopietni cieš no labības un minerālmēslu piegāžu apsīkuma karadarbības rezultātā. Tomēr miera plānam, kuru Kijivā piedāvāja Dienvidāfrikas prezidents, raksturīga viņa valstij un vairākām citām Āfrikas nācijām raksturīgā nenoteiktā nostāja pret Krievijas agresiju. No konkrētajā misijā iesaistītajām, sevišķi Dienvidāfrika un Uganda uzlūkojamas par Kremļa režīma netiešām atbalstītājām. Arī šī brauciena laikā prezidents Ramafosa atkārtoja savus ieskatus, proti – Krievijas iebrukumu Ukrainā esot veicinājusi pati Ukraina un arī rietumvalstis. Attiecīgi, delegācijai viesojoties Maskavā, Kremļa režīma līderis Putins uzteica tās „līdzsvaroto” pozīciju. Tomēr, runājot par miera plānu, agresorvalsts vadītājs izteicās, ka vairākus tā punktus būšot grūti īstenot. Netiešs mājiens par Kremļa attieksmi ir arī tas, ka delegācijas uzturēšanās Kijivā neatturēja Krievijas spēkus no kārtējās raķešu apšaudes. Savukārt prezidents Zelenskis afrikāņu viesiem nepārprotami norādīja, ka nekādi diplomātiski risinājumi nav iespējami, kamēr Ukrainas teritorijā atrodas Krievijas okupanti. Rezumējot – Āfrikas līderu misijas konkrētie panākumi, kā jau varēja sagaidīt, ir teju nekādi, ja neskaita solījumus turpināt procesu. Kas attiecas uz skaļi nedeklarēto, iespējams, Āfrikas valstu līderiem ir izdevies mazināt Kremļa saimnieka vēlmi izstāties no vienošanās, kas nodrošina Ukrainas labības eksportu uz Āfriku no Melnās jūras ostām. Asinis šokolādē Savienotajās Valstīs bāzētā transnacionālā kompānija „Mondelēz International” ir viens no lielākajiem konditorejas izstrādājumu ražotājiem pasaulē. Tās ienākumi 2021. gadā bija nepilni 29 miljardi, un peļņa – vairāk nekā 4 miljardi ASV dolāru. Koncerna paketē ir vairāk nekā četrdesmit zīmoli, tai skaitā tādi pasaulē un arī Latvijā atpazīstami kā „Milka”, „Belvita”, „Cadbury”, „Côte d'Or”, „Daim”, „Halls”, „Marabou”, „Oreo”,  Toblerone”, „Philadelphia Cream Cheese”. Pagātnē kompānija bijusi iesaistīta vairākos skandālos, kas saistīti ar globālo pārtikas ražotāju sociāli un ekonomiski bezatbildīgu politiku Āfrikas valstīs. Līdz ar citiem ražotājiem „Mondelēz” ticis vainots par to, ka iepērk kakao pupiņas no plantācijām Kotdivuārā un Ganā, kuras izveidotas, izcērtot aizsargājamus mežu masīvus, kā arī no plantācijām Mali, kurās tiek izmantots bērnu vergu darbs. Kompānija reaģēja, deklarējot godīgas ražošanas standartu ieviešanu un programmas bērnu verdzības apkarošanai. Tagad globālais našķu ražotājs saskāries ar jaunu reputācijas izaicinājumu: 25. maijā Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra iekļāva „Mondelēz International” savā kara atbalstītāju sarakstā. Iemesls ir tas, ka kompānija pēc 24. februāra nav pārtraukusi darbību Krievijā, turpina tur tirgoties, ražot un maksāt nodokļus agresorvalsts budžetā. Kā liecina muitas dati, atsevišķu kompānijas produktu imports Krievijā pat pieaudzis, tāpat kā kompānija peļņa, jo tā pārstājusi reklamēties un samazinājusi citus nenozīmīgākos tēriņus. Visstraujāk uz Ukrainas deklarēto reaģēja koncerna sadarbības partneri Ziemeļvalstīs. Ar „Mondelēz” saistītos zīmolus pārtraukušas tirgot nacionālās aviosabiedrības SAS un „Norwegian Air”, Zviedrijas publiskais dzelzceļa pārvadātājs SJ, viesnīcu ķēde „Srawberry”, mazumtirgotājs „Elkjop”, kuģniecības kompānija „Fjord Line” u.c. Sadarbību ar koncernu pārtraukušas Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas futbola asociācijas. Boikotētājus nekavē tas, ka vairākiem „Mondelēz” zīmoliem, kā saldumu ražotājiem „Marabou” un „Freia” vēsturiski ir Skandināvijas izcelsme. Saskarsmē ar presi kompānija līdz šim skopi komentēja šībrīža boikotu, taču koncerna iekšienē izplatīts tā Eiropas tīkla prezidenta Vinsa Grūbera paziņojums, kurā viņš sūkstās par nevienlīdzīgu attieksmi – citi ražotāji, kuri arī nav pametuši Krievijas tirgu, šādi netiekot boikotēti. Tajā pat laikā, kā ziņo aģentūra „Reuters”, pret „Mondelēz” vadības rīcību sākuši protestēt uzņēmuma darbinieki Austrumeiropā. Cita starpā minēts, ka jau martā attiecīgu vēstuli parakstījuši 130 nodarbinātie Baltijas valstīs. Ar līdzīgiem protestiem saskārušies arī divi citi pārtikas ražošanas giganti – „Nestle” un „PepsiCo”. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Sarunu festivālā "Lampa"raidījums un podkāsts “Digitālās brokastis” šķetināja tehnoloģiju karstos jautājumus, lai konstatētu, vai esam kļuvuši par tehnoloģiju ķīlniekiem vai arī joprojām valdām pār tām. Šī gada lielā tēma bija mākslīgas intelekts. Bils Geits mūsu laiku proklamējis par mākslīgā intelekta laikmeta sākumu. Tekstu ģeneratori, radošuma asistenti, attēlu zīmētāji, pat videospēļu izstrādātāji - ar vien cenšamies izzināt tā iespējas. Kādi secinājumi - jauka spēlīte vai reāls rīks? Uzticams sabiedrotais vai tukša muca, kas tālu skan? Noklausies labākos izvilkumus no Arta un Riharda Digitālo brokastu sarunas "Radio Naba" teltī festivālā "Lampa"kopā ar Pēteri Jurčenko, Normundu Grūzīti, Reini Zitmani un Aigu Andrijanovu, un beidzot noskaidro, kā Tu praktiski ikdienā vari pielietot mākslīgā intelekta rīkus, lai kļūtu efektīvāks, un reizē nepalikt jaņos. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ciklā „No paaudzes paaudzē” šoreiz uzmanības centrā skatuviskā tautas deja. Par horeogrāfu un dejotāju paaudzēm, par ģimenēm, kuras vieno ne tikai sadzīve, bet arī kaut kas tik skaists kā deja. Viens no ģimeniskākajiem kolektīviem Latvijā noteikti ir „Teiksma”, ar bērnu deju ansambli, ar studiju, ar pamatsastāvu un vidējo paaudzi, pagaidām trūkst  vienīgi senioru grupas. VEF Kultūras pilī rit mēģinājums pirms koncerta „Sveika, Saule!”, kurā apvienosies deju kolektīvi - koncertorganizācijas „Ave Sol” tautas deju ansambļi „Liesma” un „Teiksma”, vidējās paaudzes kolektīvi „Teiksma” un „Oglīte” un bērnu deju ansamblis „Teiksmiņa”. Mēģinājumu vada „Teiksmas” mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis, atskan arī pa kādai piezīmei vai precizējumam. Jau no citām tikšanās reizēm zinu, ka „Teiksmā” dejo vairākas paaudzes, ka tas ir ļoti ģimenisks kolektīvs, tajā notiek nepārtraukta paaudžu maiņa. Ar vienu no „Teiksmas” dejotāju ģimenēm tiekos pirms koncerta, ar Sanitu un Andri Blomniekiem un viņu meitām Betiju un Loti. Sanitai „Teiksmā” šī ir, kā viņa pati saka, 30. jubilejas sezona, bet Andrim – 38.sezona. Viņš ansamblī dejo visilgāk. Blomnieki sarunā min „Teiksmas” jubilejas uzvedumu „Trejdeviņas spēles”, bija arī kā veltījums Deju svētku 75. jubilejai un ļāva izdejot kopējo stāstu par to, kur rodamas saknes skatuviskajai tautas dejai. Bet kur rodamas horeogrāfa Jāņa Ērgļa radošuma saknes? Jau studiju laikā kļuvis par profesionālu dejotāju Valsts deju ansamblī „Daile” pie mākslinieciskā vadītāja Ulda Žagatas, ansambļa pēdējos gadus bijis arī „Dailes” mākslinieciskais  vadītājs. Tāpat „Teiksmas” repetitore, bērnu deju ansambļa „Teiksmiņa” mākslinieciskā vadītāja Inga Pulmane bijusi „Dailes” dejotāja. No „Teiksmas” dejotājiem esmu dzirdējusi, kāds ir Jāņa Ērgļa darba stils, kā top programmas un neviļus var vilkt paralēles. Bet Inga Pulmane stāsta, kā „Teiksmā” radās  bērnu kolektīvs. „Teiksmas” dejotāja Marta Dīzenbaha nāk no dejotāju ģimenes, viņas tēvs Ivars dejojis Valsts deju ansamblī „Daile”, bet mamma Baiba Kravčenoka joprojām ar deju cieši saistīta, vada vidējās paaudzes deju kolektīvu „Saime” (Ropažu novada kolektīvs). Arī Martas brālis Oskars dejo un viņa meita Karlīne Elza tāpat. Martas mazā meita Kate arī dejo „Teiksmiņā”. Sarunu par paaudzēm dejā turpinu ar Martu, Baibu un Karlīni Elzu. „Teiksmas” vadītāji arī savā vietā audzina jaunus cilvēkus. Mantojamība „Teiksmai” būs, pārliecināts Jānis Ērglis, svarīgi, lai turpinātos „Teiksmas” doma, stilistika, atraktivitāte un tehnika. Tā caur viena kolektīva, šoreiz „Teiksmas”, stāstu izgaismojas skatuviskās tautas dejas attīstība, paaudžu maiņa un vērtības, kas jāsaglabā.

Krustpunktā tiešraide no sarunu festivāla „Lampa” Cēsīs. Diskusija „Paši ievēlējāt!”. Cik lielā mērā sabiedrība ir spējīga ietekmēt procesus politikā un valstī kopumā? Diskutē žurnāla „IR” komentētājs, žurnālists Pauls Raudseps, portāla „Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds un žurnāla „SestDiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Jūnijam sākoties pie Tevis atkal nāk Digitālo brokastu tehnoloģiju ziņu tops! 1. Latvijas Radio lietotne tagad pieejama lietošanai arī automašīnās; 2. "Reimagine" lietotne atjauno senos fotoattēlus; 3. "Tesla Model Y" ir vispārdotākais automobilis; 4. Ekrāna dalīšanās un lietotājvārdi - vai tās būs jaunās iespējas "WhatsApp"? 5. Vai nākotnē ar datorspēļu tēliem sarunāsimies dabiski? 6. Sarunu festivālā "Lampa" diskutēs par tehnoloģijām. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Oriģināldramaturģija un sarunas – divas svarīgas sastāvdaļas jūnija sākumā gaidāmajam Teātra festivālam Nr.2. Festivāls otro gadu top sadarbojoties „Dirty Deal Teatro” un Ģertrūdes ielas teātrim, kā arī Latvijas Leļļu un Nacionālajam teātrim. Festivāla programmā iekļautas astoņas izrādes, kas balstītas oriģināldramaturģijā un runā par sociāli politiskiem un dziļi personiskiem jautājumiem. Pēc izrādes skatītāji aicināti piedalīties sarunā par redzēto. Pērn festivāls notika Ventspilī, šogad Rīgā un Liepājā. Iepazīstināšana ar gaidāmo Teātra festivālu notiek Smiļģa dārzā, jo tepat mājo viens no festivāla rīkotājiem „Dirty Deal Teatro”, ieradušies arī pārējie festivāla rīkotāji – pārstāvji no Ģertrūdes ielas teātra, no Latvijas Leļļu un no Nacionālā teātra. Vispirms Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova par to, kas šogad veido festivāla programmu. Sarunas ar skatītājiem būs pēc katras festivāla izrādes, kā arī tiks rīkotas Teātra profesionāļu sarunas. Latvijas Leļļu teātra vadītājs Mārtiņš Eihe ieskicē sarunu virzienu, kā arī analizē, kāpēc svarīgas sarunas ar skatītāju. Festivāla programmā iekļauta Sofijas Meļņikovas „Drama Queen” (Dirty Deal Teatro), arī  Valtera Sīļa  „Mammu!”, tad Ģertrūdes ielas teātris festivāla programmai piedāvā Ingas Gailes koncertizrādi „Āda” un „Vientuļās planētas sala” kopā ar producentu kompāniju  „KatlZ”. Vēl  programmā Liepājas teātrī tapušie Rasas Bugavičutes-Pēces „Dziesmu svētki”. Savukārt  Nacionālais teātris festivālā piedalās ar Artūra Dīča lugas „Ričards.   Nekā personīga” iestudējumu. Bet Leļļu teātres piedāvās Rūtas Dišleres „Bez morāles. Ar lellēm” un Ances Muižnieces „Vaļa dziesma”. Pagājušā gada festivāla pieredze apliecinājusi, cik svarīga ir sadarbošanās un vēlme satikties, būt kopā – sākot ar festivāla organizētājiem, kuriem pievienojas iesaistītie mākslinieki un festivāla izrāžu apmeklētāji.

Ierakstu sēriju "No paaudzes paaudzē", gaidot 27. Vispārējos latviešu dziesmu un 17. Deju svētkus, sāksim ar vīru koriem. Skaidrojam, kādas tradīcijas saglabājas, ko nākamajām paaudzēm nodod koristi, diriģenti un kādas tradīcijas zūd. Pašlaik Latvijā 23 vīru kori, no tiem viens vīru koris ir no Austrālijas, kopā ap 700 vīru balsis. Laima Slava devās uz Aizkraukli pie vīru kora „Staburags” dziedātājiem, tikās ar Rīgas vīru koru virsdiriģentu Ivaru Cinkusu (attēlā) un mūzikas vēsturnieku Dzintaru Gilbu. Ir pirmdienas pievakare, Aizkraukles kultūras centra vīru kora „Staburags” mēģinājums, vīri iedziedas, un gatavojas koru skatei. Kā atzīs kora galvenā diriģente Māra Batraga, nav vērts biežāk sanākt kopā, jo strādājošiem vīriem tāpat grūti tikt uz mēģinājumu. Tā kā šajā reizē īpašu uzmanību pievērsīsim tradīciju pārmantojamībai, vispirms uzklausu koristusAigaru Indersonu un Māri Masānu, jo arī viņu tēvi dziedājuši „Staburagā”. Par vīru kora „Staburags” dibināšanas gadu vieni uzskata 1967., citi - 1968.gadu. Arvīds Bērziņš korī dzied kopš 1968.gada un nav izlaidis nevienu sezonu. Viņš uz kora mēģinājumiem brauc no Jēkabpils, ik reizi  mērojot 38 km garo ceļu. Sarunā pievienojas Juris Vanags, kuram arī bagāta dziedāšanas pieredze vīru korī. Vīru kora „Staburags” mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente Māra Batraga ar vīru kori strādā jau 47.gadu. Kā  spilgtākos notikumus koristi min  ārzemju braucienus, taču  īpaši saviļņojošs notikums Arvīdam un Jurim bijis 1985. gada dziesmu svētki un tajos atskaņotā „Gaismas pils”. Kora sastāvs vairs nav tik kupls kā 80.gados, tagad sarakstā 32 dziedātāji, taču reāli viņu ir vēl mazāk. Aleksandrs Dudeničs korī dzied pirmo gadu, viņa piemērs liecina, ka var arī tā – ideja par dziedāšanu korī radusies pagājušajos dziesmu svētkos. Bet bijis vēl kāds iemesls – Aleksandram ir divi dēli un viņš ar savu piemēru rādīt, ka arī vecāki piedalās un iesaistās. Dziesmu svētku pirmsākumi 19.gs. pirmajā pusē meklējami Vācijā, Šveicē un Austrijā, arī Baltijas pilsētās vācbaltu vidē 19.gs. 30. - 50.gados tiek dibināti amatieru dziedāšanas pulciņi. Nozīmīgs notikums Rīgas kultūras dzīvē ir Daugavas Mūzikas svētki. Vācbaltu dziesmu svētku ideju pārtver mācītājs un rakstnieks Juris Neikens un 1864.gadā sarīko latviešu vīru koru pirmo kopkoncertu Dikļos. Par vīru koru sākumiem zina stāstīt mūzikas vēsturnieks Dzintars Gilba. Sarunu par vīru koriem turpinām ar Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora „Gaudeamus” māksliniecisko vadītāju  un diriģentu Ivaru Cinkusu, kopš 2003.gada viņš ir arī Rīgas vīru koru virsdiriģents, arī Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents. „Gaueamus” vadīšanu savulaik pārņēmis no Edgara Račevska. Jūlijā Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Ivars Cinkuss diriģēs „Dziedot dzimu, dziedot augu” Alfrēda Kalniņa apdarē un arī Valtera Kaminska „Mūžu, mūžos būs dziesma” ar Imanta Ziedoņa vārdiem, ko pārņēmis no mūžībā aizgājušā Edgara Račevska. Šī dziesma rakstīta Edgaram Račevskim un vīru korim „Gaudeamus”, kopš 1977.gada vienmēr iekļauta dziesmu svētku programmā, un neviens neapšauba, ka tai jāskan.

Podkāsts šogad svin savu 3 gadu jubileju. Svētku epizodē Vineta sarunājas ar 2. sezonas TOP epizodes varoni Māru. Kas Māras karjerā ir mainījies šajos gados? Eiforiju par algotu darbu apdrošināšanas kompānijā nomainījusi sevis pārvērtēšana, atgriešanās pie "pašnodarbinātā" stāvokļa, atmiņas par siļķīšu aromātu no Centrāltirgus un pārdomas par to, ko devušas dizaina studijas Anglijā, tūkstoši kopādarinātu kroņu un tamborēšana kā atkāpšanās ceļš, cilvēka dizains un ezotērika – vai ar to var nopelnīt, nākotnes plāni un pagātnes revidēšana.Sarunu ar Māru pirms trim gadiem noklausies šeit: https://open.spotify.com/episode/0RhZqwONRfxdhrLRDI9JdG?si=af9387d040cc4181Pirms darba moderatore Vineta Bērziņa https://www.vinetaberzina.lv/Podkāsta producents Juris Garjāns tālr. 29600765 juris@darbs.work Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Saruna ar goda saimnieci Inesi Bondari. Sarunu par tradīcijām Latgalē, svinot dažādus godus.

Šajā epizodē iegūsi noderīgu informāciju par nekustamā īpašuma iegādi pirms laulībām, laulības laikā, kopīpašuma plusiem un mīnusiem. Meklēsim arī atbildi tam, cik liela nozīme ir laulību līgumam, kuram no laulātajiem pieder īpašums, ja tas iegādāts pirms laulības. Sarunu ar Zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" partneri, zvērinātu advokāti Ilzi Kramiņu vada Guntars Cauna, nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos Latvia" vadītājs.

Laidi. Tā ir vieta Kuldīgas novadā, par kuras esamību, iespējams, daudzi pat nenojauš.  Bet turpmākās minūtes Kultūras rondo veltītas tieši Laidu pagastam. Iemesls - mākslinieces Ievas Epneres izstāde ar tādu pašu nosaukumu "Laidi".  Viena galerijas "ISSP" siena balta, pie tās trīs lielformāta fotogrāfijas un paslēpies, malkas krāvums, alerijas loga pusē audekls sarkanos toņos. Taisnstūra telpas gala ekrāns. Uz tā mainās lēni un rāmi kadri kuros redzam skolas kadri.  Uz ekrāna notiekošo skatītāji var vērot piesēžot uz skolas krēsliem. Tieši tik askētiski izskatās izstādē “Laidi”. Sarunu ar tās autori Ievu Epneri sāku tieši ar krēsliem. Izstāde “Laidi” atbalsojas 2021. gada rudenī, kad māksliniece Ieva Epnere radošās rezidences ietvaros, lai iepazītu pagasta vēsturi, teikas un gūtu iedvesmu jaunam mākslas darbam nonāca Laidos. Tajā brīdī māksliniecei dzimst ideja sadarbojoties ar Laidu pamatskolas teātra pulciņu un pieaicinot horeogrāfi Elīnu Gediņu veidot kustību izrāde “Laidu leģendas” Pagājis gads kopš sākās filmēšana, ir tapusi dokumentālā filma, kurā, aptverot visus gadalaikus, savienojas ikdiena ar gatavošanos skolas salidojumam un vienlaikus atvadām. Tas ir emocionāls, ievelkošs, jā arī skaudrs un vienlaikus cilvēciski silts stāsts. Izstāde “Laidi”, kurā nepilnās 40 minūtēs var noskatīties dokumentālo filmu un aplūkot četras lielformāta fotogrāfijas, kas ļoti spēcīgi papildina dzīvo bildi videostāstā, atvērta līdz 16. martam, bet māksliniece Ieva Epnere sola filmu aizvest uz centrālo notikumu vietu Laidiem. Ieva, pētot skolu situāciju kopumā, secinājusi, ka pēdējos 24 gados pamatskolu skaits Latvijā sarucis uz pusi. Bet, runājot par izstādi, māksliniece paldies uzsauc Valdim Celmiņam un filmas komandai, kurā strādāja operatore Baiba Kļava, montāžas režisore Andra Doršs, skaņu režisors Edvards Broders un skaņu operators Arvīds Ceļmalis. Bet mūzika, ko dzirdējāt arī jūs ir komponista Kārļa Auziņa radīta. Izstāde par Laidiem skatāma galerijā "ISSP" līdz 16.martam

Sarunu festivāls "Lampa" pēdējos gadus ir pacēlis ļoti daudz neērtu tematu, kuri pēc festivāla turpina dzīvot savu dzīvi. Tā arī ir demokrātijas festivāla būtība, saka tā direktore un fonda DOTS valdes locekle Ieva Morica. Šajā sarunā uzzināsi, vai ir iespējams viedoklis starp galēji polarizētiem pretnostatījumiem un kāpēc cilvēkiem vasarās šķiet svarīgi doties sava veida "svētceļojumā" uz Cēsīm.

Metaversu dēvē par nākotnes internetu, ka piedēvē spēju līdz nepazīšanai mainīt veidu, kā sazināmies, kā piedzīvojam pasauli apkārt. Klajā nācis jauns jēdziens - metapilsēta. Metapilsēta - tā pati pasaule, tikai ar virtuālās realitātes papildinājumu. Vai Google brilles mums nākotnē ļaus saskatīt to, kā nav un, vai tavs digitālais es - avatārs - būs tikai izklaide, vai tam ir arī mūsu dzīvi atvieglojoša funkcija un kādas iespējas virtuālajā realitātē saredz dažādu nozaru speciālisti, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Tehniskās universitātes padomes loceklis, VAS Elektroniskie sakari "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš. Eiropas Savienības kosmosa kopienas samitā gūtās atziņas “Copernicus”, “Galileo”, “Egnos”, “SSA”, “Govsatcom” – tās ir sistēmas, kas visas kopā un katra īpašā veidā raksturo Eiropas Savienības Kosmosa programmu. Piemēram, “Copernicus” ir zemes novērošanas programma – līderis Nr. 1 pasaulē, apgādājot mūs ar kosmosā iegūtajiem datiem. Lai apzinātu pašreizējās un nākotnes tehnoloģiju iespējas, oktobra sākumā Eiropas Savienības kosmosa kopienas pārstāvji pulcējās vienuviet – Čehijas galvaspilsētā Prāgā, un diskusijās daudz izskanējusi saikne starp kosmosu un drošību, kā arī kosmosu un klimata pārmaiņām. Tāpēc vispirms Rodrigu da Košta (Rodrigo da Costa), Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras izpilddirektors, stāsta, kā tieši kosmosa dati un zemes novērošanas programmas var palīdzēt drošības un aizsardzības veicināšanā. Kosmosa datu savienošana ar dažādām jomām – tas iespējams ar dronu palīdzību. Kosmosa nedēļas ietvaros dronus demonstrē Jakubs Karašs (Jakub Karas), Čehijas Bezpilota gaisa alianses prezidents. Sarunu turpinu ar Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras tehnoloģiju speciālistu Hoakinu Rejesu Gonsalesu (Joaquín Reyes González). Viņš demonstrē lauksaimniecībā izmantojamu robotu, ko varētu uzskatīt par trim traktoriem vienā - tas var darboties ar elektrību, tam ir arī dzinējs, un šos abus režīmus var kombinēt, kā arī robotam ir signālus uztverošā daļa jeb “smadzenes”. Tāpat kā drons arī šis robots ir darbināms attālināti, un tas izmanto gan “Galileo”, gan globālās pozicionēšanas sistēmas datus. Drošības un vides aspekti nav mazāk svarīgi automašīnām. Tāpēc piekrītu laipnam piedāvājumam izmēģināt autonomās braukšanas testa mašīnu, ko izstrādājis starptautisks uzņēmums “Valeo”. Pirms brauciena tiek uzlādēti mašīnas sensori un ekrāni. Iesēžoties automobiļa aizmugurējā sēdēklī, uz ekrāna paveras aina ar apkārtējo vidi, piemēram, vai mašīnas tuvumā staigā cilvēki. Savukārt brauciena laikā manā acu priekšā uz cita ekrāna veidojas nobrauktais maršruts, šoreiz vēl - šofera vadībā. Pašreizējā ideja ir veikt visas nepieciešamās sagataves, lai radītu autonomu braukšanu, tādējādi ekrānā uzzīmētais maršruts kā paraugs vēlāk tiktu iedots mašīnai bez šofera. Izkāpjot no automobiļa, uz mirkli aprunājos ar “Valeo” programmētāju no Vācijas Markusu Bahu (Markus Bach).

Šoreiz raidījumā pievēršamies aktualitātēm Āzijas valstīs. Pirms pāris nedēļām plaši protesti Šrilankā piespieda līdzšinējo prezidentu Gotabaju Radžapakšu atkāpties no amata un bēgt no valsts. Tikmēr pašā Šrilankā parlaments ievēlējis jaunu prezidentu – agrāko premjerministru Ranilu Vikramasinghi. Savukārt no vēl vienas Indijas okeāna reģiona valsts Mjanmas šonedēļ pienākusi ziņa, ka tur pie varas esošā militārā hunta sodījusi ar nāvi četrus opozīcijas aktīvistus. Tikmēr pagājušajā piektdienā ilgs un sarežģīts sarunu process Stambulā noslēdzās ar vienošanos, kurai jānodrošina labības eksports no Ukrainas ostām, tādējādi mazinot pārtikas krīzes draudus Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Kopš Krievijas izvērstā uzbrukuma Ukrainai šī gada februārī jebkāda civilo kuģu kustība Ukrainas teritoriālajos ūdeņos Melnajā jūrā nav bijusi iespējama. Un vēl par notiekošo arī Eiropas pusē - finiša taisnē nonākusi britu premjerministra amata kandidātu izvēle. Šī nedēļa sākās ar ārlietu ministres Lizas Trasas un demisionējušā finanšu ministra Riši Sunaka publiskajām debatēm. Ārvalstu aktualitātes raidījumā Divas puslodes pārrunās: laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa, kā arī Latvijas Universitātes asociētais profesors, doktora studiju programmas "Sociālās zinātnes" direktors Daunis Auers. Šrilanka un Mjanma – divi Dienvidāzijas politikas modeļi Pirms pāris nedēļām plaši protesti Šrilankā piespieda līdzšinējo prezidentu Gotabaju Radžapakšu atkāpties no amata un bēgt no valsts. Šobrīd bijušais valsts galva uzturas Singapūrā, un Dienvidāfrikā bāzētā cilvēktiesību aizsardzība organizācija „Starptautiskais patiesības un taisnīguma projekts” iesniegusi turienes varas iestādēm oficiālu pieprasījumu viņa arestam un potenciālai tiesāšanai. Bijušo prezidentu apsūdz nopietnos kara noziegumos, kurus viņš īstenojis 2009. gadā, kad bija Šrilankas aizsardzības ministrs un armija viņa vadībā likvidēja tamilu minoritātes bruņoto pretošanos valsts ziemeļdaļā. Tikām pašā Šrilankā parlaments ievēlējis jaunu prezidentu – agrāko premjerministru Ranilu Vikramasinghi. 73 gadus vecais jurists Vikramasinghe ir viens no prominentākajiem Šrilankas politiķiem ar apmēram 40 gadu ilgu pieredzi, valsts vecākā ietekmīgā politiskā spēka – Apvienotās nacionālās partijas – līderis. Tomēr opozīcija un liela daļa protestētāju uzskata viņu par Radžapakšu klanam pietuvinātu personu. Šī gada maijā, kad valstī vērsās plašumā protesti, toreizējais prezidents Radžapakša iecēla Vikramasinghi par premjerministru, savukārt nesenās protestu kulminācijas laikā protestētāji cita starpā pielaida uguni arī Vikramasinghes privātmājai. Jaunievēlētais prezidents jau paziņojis, ka nepieļaus pretlikumības, un tas rada bažas, ka protestus varētu apspiest ar militāru spēku. Protams, ļoti nozīmīga šai situācijā būs jaunieceltā prezidenta spēja mazināt Šrilankā valdošo ekonomisko krīzi, kā arī viņa gatavība izsludināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Savukārt no vēl vienas Indijas okeāna reģiona valsts Mjanmas šonedēļ pienākusi ziņa, ka tur pie varas esošā militārā hunta sodījusi ar nāvi četrus opozīcijas aktīvistus, starp kuriem ir ilggadējais disidents un rakstnieks Kjavs Mins Ju un parlamenta deputāts Pjo Zeja To. Militāristi sagrāba varu Mjanmā pagājušā gada februārī, izveidojot huntas valdību un ar militāru spēku apspiežot masu protestus. Pēc cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Human Rights Watch” aplēsēm militāristu akcijās kopš apvērsuma nogalināti apmēram 1700 cilvēki, apmēram 13 000 arestēti. Karadarbība etnisko minoritāšu rajonos izraisījusi vairāk nekā pusmiljona cilvēku došanos bēgļu gaitās. Tomēr militāristu vara ne tuvu nav ieguvusi kontroli visā valsts teritorijā, un šobrīd tai pretojas vairāk nekā desmit dažādu bruņotu opozīcijas organizāciju. Huntas padzītā parlamenta deputātu grupa izveidojusi trimdas valdību. Līdz šim rietumvalstis bijušas diezgan atturīgas, nosakot sankcijas pret Mjanmas huntu, ciktāl tās līderi deklarējuši vēlmi noregulēt situāciju mierīga dialoga ceļā. Spriežot pēc pēdējiem Vašingtonas u.c. demokrātisko valstu paziņojamiem, pēc nesenajiem nāvessodiem šī politika varētu mainīties. Ar raķetēm apzīmogota vienošanās Pagājušajā piektdienā ilgs un sarežģīts sarunu process Stambulā noslēdzās ar vienošanos, kurai jānodrošina labības eksports no Ukrainas ostām, tādējādi mazinot pārtikas krīzes draudus Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Sarunu process nenotika tieši starp Ukrainu un agresorvalsti Krieviju, bet gan ar Turcijas un Apvienoto Nāciju organizācijas starpniecību, tāpat arī panāktās vienošanās ir slēgtas ar šiem starpniekiem. Kopš Krievijas izvērstā uzbrukuma Ukrainai šī gada februārī jebkāda civilo kuģu kustība Ukrainas teritoriālajos ūdeņos Melnajā jūrā nav bijusi iespējama. Vairākas Ukrainas ostas kritušas Krievijas rokās vai atrodas tiešā sauszemes karadarbības zonas tuvumā, savukārt lielāko labības eksporta centru Odesu un citas mazākas ostas tās tuvumā bloķē Krievijas jūras spēki. Ukrainas puse, savukārt, mīnējusi pieeju šīm ostām. Panāktā vienošanās nosaka kārtību, kādā turpmāk īstenojama civilo transportkuģu kustība karadarbības zonā. To koordinēs Stambulā izvietots īpašs centrs, kurā darbosies Krievijas, Ukrainas, Turcijas un Apvienoto Nāciju organizācijas pārstāvji. Viens no šī centra uzdevumiem būs arī nodrošināt, lai ar tirdzniecības kuģiem Ukrainas ostās netiktu nogādāti ieroči u.c. kara materiāli. Plaša ostu akvatorijas atmīnēšana nenotiks, Ukrainas puse organizēs civilo kuģu kustību pa īpašiem drošiem koridoriem. Kā kompensāciju par piekrišanu nolīgumam Krievijas puse saņēmusi garantijas, ka tiks atceltas sankcijas tās pārtikas un minerālmēslu eksportam. Nepagāja gan ne diena pēc Stambulas vienošanos parakstīšanas, kad Krievijas bruņoto spēku rīcība lika šaubīties par agresorvalsts gatavību patiešām pildīt nolīgto. Uz Odesas ostu tika izšautas četras „Kaļibr” tipa spārnotās raķetes, no kurām divas sasniedza mērķi, nodarot zināmus postījumus ostas infrastruktūrai. Sākotnēji Krievijas puse noliedza savu atbildību, bet vēlāk atzina, ka raķešu trieciens tiešām noticis, un apgalvoja, ka tā mērķis bijis Ukrainas jūras spēku kuģis. Ukrainas puse jau raksturojusi Krievijas raķešu triecienu kā spļāvienu sejā Stambulas līguma parakstītājiem – ANO ģenerālsekretāram Guterrešam un Turcijas prezidentam Erdoganam. Savu nosodījumu un šaubas par Krievijas gatavību pildīt vienošanos par labības eksportu jau paudis arī ģenerālsekretārs Guterrešs, kā arī Savienoto Valstu, Eiropas Savienības u. c. valstu pārstāvji. Britu premjerministra amata kandidāti finiša taisnē Šī nedēļa sākās ar britu premjerministra amata kandidātu – ārlietu ministres Lizas Trasas un demisionējušā finanšu ministra Riši Sunaka – publiskajām debatēm. Pirmdien abi sastapās nacionālās raidsabiedrības BBC 1. telekanāla tiešraidē, savukārt 26. jūlijā notikušo tiešraidi, kuru organizēja izdevums “The Sun” un telekanāls “TalkTV”, nācās pārtraukt, jo moderatore, “TalkTV” politikas sadaļas redaktore Keita Makkenna tiešajā ēterā paģība. Kā ziņo, viņa gan ātri atguvusies un viņas pašsajūta bijusi normāla, tomēr telekanāls nolēmis tiešraidi neturpināt. Šīm debatēm jāveido viedoklis apmēram 160 tūkstošiem Konservatīvās partijas biedru, kuri augusta nogalē balsos par nākamo partijas līderi, respektīvi – premjerministru. Kas attiecas uz līdzšinējiem rezultātiem, pēc vairuma mediju un aptaujāto skatītāju viedokļa, Liza Trasa ir pārliecinošāka par savu sāncensi. Pretēji agrākajiem spriedumiem, viņa spēj savaldīgi reaģēt uz oponenta nereti uzbrūkošo un izkāpināto manieri. Asāko domstarpību centrā ir jautājums par nodokļu likumdošanu, respektīvi – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuru pacelšanu Sunaks īstenojis, būdams finanšu ministrs. Trasa pauž viedokli, ka šāds solis ir pārāk apgrūtinošs vidusmēra britiem, kuri jau tā cieš no pārtikas cenu kāpuma. Sunaks argumentē, ka vaļība budžeta jautājumos nozīmēšot valsts finanšu saistību pieaugumu, tā pārliekot slogu uz nākotnes nodokļu maksātāju pleciem. Kas attiecas uz ārpolitikas jautājumiem, abu kandidātu pozīcijas ir diezgan tuvas, liecinot par konsekventu un pēctecīgu britu konservatīvo politiku. Tomēr Lizas Trasas pozīcija šķiet striktāk un nepārprotamāk definēta. Vienīgais aspekts, kurā aptaujātie Riši Sunaku vērtējuši nedaudz augstāk nekā viņa konkurenti, ir ārējais izskats. Debatēs gan līdz šim vēl maz skartās tādas sāpīgas tēmas kā Nacionālā veselības dienesta stāvoklis vai noziedzības līmenis valstī. Informāciju sagatavoja: Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Nedēļas nogalē Rīgā tikās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde, lai pārrunātu aktualitātes, sākot no attapšanās pēc Covid-19 pandēmijas, beidzot ar pasaules latviešu atbalstu Ukrainai, gatavošanos Saeimas vēlēšanām un nākamā gada Dziesmu un deju svētkiem. Sarunu ar PBLA pārstāvjiem raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Par valdē lemto stāsta Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča un Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde, ELA pārstāve PBLA Karolīna Zobens-East.  

Sarunu ar Ilzi ierakstījām 3.februārī, laikā, kad pasaule bija cita un pandēmija vēl bija apspriešanas vērts temats.  Ilze Medne ir integrālais koučs un viņas darba pieredze, galvenokārt, bijusi finanšu organizācijās, lai arī, pēc izglītības Ilze ir pedagogs un pieaugušo attīstības programmu treneris. Ilze veido un vada dažādas mācību programmas par līderību, konsultē personāla vadības jautājumos un veido arī savu podkāstu - HR PODCAST.  Nolēmu sarunu šajā laikā publicēt, jo, iespējams, kādam, līdzīgi kā man, uz mirkli atrauties no informācijas par karu vislabāk palīdz citas informācijas patēriņš.