Podcasts about Vasara

Apie artimiausių parų orus, pokalbis su sinoptiku.Užsienio naujienų redaktorius apžvelgia svarbiausias šio ryto tarptautines žinias.Su rubrika „Vasara už Vilniaus“ išgirsite gražią istoriją, kaip Baisogalos žmonės išpildė vienos senjorės svajonę ir išleido jos eilėraščių rinkinį.Klaipėdiečiams pristatyta istorinių Centrinio pašto rūmų atnaujinimo koncepcija. Jos autorių teigimu, šiame 19-to amžiaus pastate numatoma įkurti žymaus astronomo Frydricho Vilhelmo Argelanderio mokslo ir meno centrą.Milijardierius Elonas Muskas paskelbė apie naujos partijos Jungtinėse Valstijose įkūrimą lakonišku pavadinimu „Amerikos partija“.Vasara - daugiau pranešimų apie žalingą turinį internete. Ryšių reguliavimo tarnybos administruojama interneto karštoji linija „Švarus internetas“ šiemet antrąjį ketvirtį gavo 1155 pranešimus apie draudžiamą skleisti ir nepilnamečiams neigiamą poveikį darantį turinį.Ved. Darius Matas

Zarasai įsikūrę ant kalvos virš septynių ežerų. Su gamta, kultūriniu ar Pirmojo pasaulinio karo paveldu galima susipažinti keliaujant pažintiniais maršrutais tiek sausuma, tiek vandeniu.Šį kartą renkamės vandenį! Po Zarasų ežeryną laivą plukdo ir pasakoja istorikas Ramūnas Keršys, su archeologiniais tyrinėjimų darbais, pažintiniu šventatakio taku supažindina istorikas ir archeologas Šarūnas Subatavičius. Abu darbuojasi Zarasų turizmo ir verslo informaciniame centre.Šuoliai į vandenį nuo tramplino Zarasaičio ežere! Pirmą kartą Lietuvoje ir Baltijos šalyse į Zarasus suvažiuos sportininkai iš Lietuvos ir pasaulio. Jie surengs nematytą šou pasirodymą. Taip pat vyks edukacijos apie saugų elgesį vandenyje. Šio renginio idėjos autorius Ignas Barkauskas, daugkartinis Lietuvos šuolių į vandenį čempionas. Gabija Veronika Barkauskė, renginio Kings of Platform organizatorė. Žiūrovams kocertuos Lietuvos atlikėjai.Zarasaičio ežero paplūdimio kavinės Tramplinas savininkai Darius Kilbauskas ir Augustė Grinytė-Kilbauskienė dalijasi verslo pradžia.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Protestuodamas prieš siūlomas Bažnyčios žiniasklaidos reformas, atsistatydino vienos didžiausių Europos katalikiškų naujienų agentūrų vadovas Marcinas Przeciszewskis. Birželio 26 d. jis patvirtino savo atsistatydinimą, o savo pareiškime kaltina Lenkijos vyskupus „faktiškai likvidavus“ agentūrą ir panaikinus „bet kokią žurnalistinės autonomijos galimybę“. Plačiau - vedamojo skiltyje.Vasara bažnyčioje – atlaidų metas. Naujoviškai švęsti palaimintojo Jurgio Matulaičio atlaidus Marijampolėje kviečia „Jaunojo Carito“ programos koordinatorė Miglė Remeikaitė.Komentaras: ar tikrai esame Rusijos ekspertai? (parengė Mariuszas Antonowiczius).„Krikščioniškos minties puslapis“: Philip Sheldrake „Krikščioniškas dvasingumas kaip viešo gyvenimo būdas“.Kunigas Mozė Mitkevičius apie viltį apaštalo Pauliaus laiškuose.Poeto Antano Šimkaus radijo apybraiža „Tikrosios atostogos“.Redaktoriai Rūta Tumėnaitė ir Julius Sasnauskas.

Kokie iššūkiai laukia ir kuo ši vieta ypatinga – FM99 eteryje kalbamės su Žuvinto biosferos rezervato ekologu Arūnu Pranaičiu.

Apie edukacijas botanikos sode ir tai, ką galima nuveikti bei pamatyti vasarą.Per pastaruosius dvejus metus į Lietuvą sugrįžo beveik 37 tūkst. žmonių. 2024 m. – 18 897 asmenys, 2023 m. – 17 549, rodo Statistikos departamento duomenys. Reemigrantai ne tik aktyviai įsitraukia į darbo rinką, integruojasi į socialinį gyvenimą, bet ir iš esmės keičia situaciją finansų rinkoje. Visgi, finansų ekspertai pažymi, jog sugrįžę tautiečiai atveria ne tik naujas galimybes, bet ir kelia tam tikrus iššūkius.Vasara – metas, kai dažniau užveriame namų duris ir iškeliaujame ilsėtis. Deja, mūsų poilsio akimirkomis pasinaudoti neatsisako ir vagys – tušti namai tampa lengvu taikiniu. Skaičiuojama, kad vos prasidėjus šiltojo sezono atostogų metui, įsilaužimų skaičius šokteli net kelis kartus.Klaipėdoje galima pamatyti Renesanso žmogaus-legendos Leonardo da Vinčio kurtas mašinas. Tai 500 metų skaičiuojantys išradimai, be kurių šiandien neveiktų daugybė įrenginių. Fizikos mokytojas sako, kad šiuolaikiniams vaikams tai įdomi ir netikėta patirtis.Nusikelkime į programos „Kūrybinė judesio laboratorija“ užsiėmimą. Tai penktus metus vykstančios šokio pamokos asmenims su negalia. Kaip pamoką vedančiam šokėjui prisitaikyti prie skirtingų negalių, kokią naudą teikia šokis, Ievos Radzevičiūtės pasakojime.Ved. Darius Matas

Vasara – metas, kai dažniau užveriame namų duris ir iškeliaujame ilsėtis. Deja, mūsų poilsio akimirkomis pasinaudoti neatsisako ir vagys – tušti namai tampa lengvu taikiniu. Skaičiuojama, kad vos prasidėjus šiltojo sezono atostogų metui, įsilaužimų skaičius šokteli net kelis kartus.

„10 Geriausių“ svečias - Dovi Mi su nauja daina „Vasara vasara vasara“!

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, ziedošo pļavu pilnbrieds ienācis arī izstāžu zālēs: pašlaik dažādās galerijās paralēli skatāmas vairākas dabas iedvesmotas mākslas izstādes, kas ļauj gluži vai iekāpt pļavā pilsētas vidū. Laikā, kad pasaulē ir tik daudz skarbuma un cinisma, laikmetīgie mākslinieki atzīstas klusā mīlestībā dabai kā drošam patvērumam un iedvesmas avotam, aicinot arī skatītājus rast prieku vienkāršā pļavas ziedēšanā. Galerijā „Māksla XO” Rīgā uzziedējušas kliņģerītes, uz celmiem piesēduši kāpostu balteņi un ir sajūta, ka visapkārt ir putekšņi – šī ir tēlnieces Lienes Mackus personālizstāde „Silta pļava”. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgā durvis vērusi izstāde ar līdzīgu nosaukumu „Pļava”, par ko jau esam stāstījuši. Tajā divi simti tautas lietišķās mākslas meistaru austo segu saspēlējas 20 ar tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēniem. Pļavas tēmai veltītu izstādi viņa lolojusi jau teju desmit gadu. Daba virmo gaisā arī citu Latvijas muzeju izstādēs un notikumos – piemēram, Jaunmoku pilī pašlaik skatāma Rīgas Porcelāna muzeja deponējuma izstāde “Florālie motīvi porcelānā: Kuzņecova un Jesena fabrikas”. Daugavpilī, Rotko muzeja Martinsona mājā redzami keramiķes Violetas Jātnieces darbi izstādē „Vasara”, bet Latgales Kultūrvēstures muzejs pievērsies rozēm mākslā izstādē „Rozes vilinājums”.

Vasara ir klāt un Digitālās brokastis devās piedzīvojumus! Ar elektroauto pāri visai Baltijai no Klaipēdas līdz Pērnavai ar pauzi Jūrmalā sacensībās “Ignitis ON: Atklāj Baltijas piekrasti!”, lai pārbaudītu cik viegli vai sarežģīti ir apceļot Baltijas valstis ar elektroauto. Braucienā devos komandā kopā ar elektroauto entuziastu un "uzlādēts.lv" bloga un podkāsta autoru Kārli Mendziņu un neatkārtojamo un vienīgo Janu Duļevsku! Tā bija iespēja arī reizē satikt vienuviet dažādus elektroauto mīļus un tāpēc jums servēsim ceļojuma stāstu ar saturīgām sarunām kopā ar ceļabiedriem un Latvijas E-auto balvas organizatoru un "Tavs Auto TV" veidotāju Robertu Jansonu un automašīnu inženieri, izgudrotāju un autosportisti Andri Dambi. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Vasara – kelionių, atostogų ir pramogų metas, o jų metu dažniausiai norisi sau leisti viską ir savęs nevaržyti. Kaip tinkamai suplanuoti kelionės biudžetą, kad grįžus iš jų neslėgtų finansiniai sunkumai?Jau antrą sezoną Klaipėdos, Tauragės ir Telšių apskrityse savo darbą tęsia Valstybinės mokesčių inspekcijos autobusiukas, lankantis toliau nuo didžiųjų miestų nutolusias vietoves ir teikiantis konsultacijas gyventojams.Klaipėdos paplūdimiai jau kelintą vasarą sunkiai įsivaizduojami be prie molo bangose besisūpuojančių banglenčių sporto entuziastų. Ši sporto šaka pastaraisiais metais itin sparčiai populiarėja, ypač – tarp jaunų žmonių.Kas daugiau nei prieš šimtą metų, pirmą sykį statant paminklą poetui Simonui Dachui, galėjo pagalvoti, kad postamentas su Anike iš Taravos taps žinomesniu už patį poetą. Klaipėdoje minint Simono Dacho metus poeto palikimas atgyja senosios muzikos ansamblio „Šviesotamsa“ repertuare, per žaidimus, ekskursijas, knygas ir diskusijas. Simonas Dachas – istorinis vardas, kuriam Klaipėda dar tik kuria vietą savo tapatybėje.Ved. Paulius Selezniovas

Žingeidžius ir pasakoti garsu norinčius išmokti žmones LRT kviečia į antrą kartą rengiamą „LRT radijo akademiją“. Šioje mokymų ir mentorystės programoje dešimt dalyvių ateinantį rudenį tris mėnesius semsis patirties ir žinių iš Lietuvos bei užsienio garso profesionalų.Zarasų rajone, Antalieptėje veikia mėnesio trukmės stovykla, skirta sunkumų patiriantiems jauniems žmonėms. Neretai jie nesimoko, arba yra beiškrentantys iš švietimo sistemos, nedirba, dalis jų – turi priklausomybių. Ko reikia, kad jaunas žmogus galėtų atsistoti ant kojų ir pažintų save?Taip pat, laidoje kalbėsime apie oro kokybę Lietuvoje. Kas dažniausiai daro jai įtaką? Kaip yra matuojama tarša?.„Moderni močiutė dažniau dėvi aukštakulnius nei riši skarelę, keliauja į festivalius, o ne mezga kojines anūkams. Ji mėgaujasi savo gyvenimu, užuot laukusi dėmesio iš vaikaičių“ - taip apie savo herojes pasakoja LRT Mediatekos laidos „(Ne)močiučių klubas“ vedėja Lina Mieliauskienė.Vasara – bene patogiausias metas lankyti įvairius Lietuvos pažintinius takus. Dzūkijoje esančio Metelių regioninio parko atstovas Artūras Pečkys sako, kad žinant, kuo kiekvienas takas ypatingas skirtingais mėnesiais, galima pamatyti skirtingų reginių ir paragauti įvairių gėrybių.Ved. Darius Matas

"Šobrīd Tramps ļauj tagad abām pusēm vēl pacīnīties. Kurā brīdī viņam tiešām apniks un viņam liksies, ka vairāk nevar - nu es uzskatu, ka pirms rudens tas jau nebūs. Vasara vienmēr ir tas aktīvākais karadarbības laika posms. [...] Kad ir auksts, ir slapjš, dubļi atkal sāksies, tad varbūt nemaz Krievija negribēs tik ļoti cīnīties. Un Ukrainai jābūt maksimāli labākā pozīcijā tad, kad nokļūsim līdz oktobrim un novembrim, lai tad varbūt varētu būt nopietnākas sarunas," sarunā ar mūsu kolēģi Ilzi Naglu saka Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pienas, kviečių produktai, kaušiniai ir net dalis daržovių yra dažni ingredientai dėl kurių žmonės prastai jaučiasi, tai parodo Lietuvoje populiarėjantis - maisto netoleravimo testas. Tačiau tiek dietologai, tiek alergologai sako – tokiais tyrimais gydytojai nesivadovauja, mat jie nėra mediciniškai patikimi.Rubrikoje „Auga ir balkone“ - panevėžietės Karolinos Abraškevičės balkonas, kurį moteris socialiniuose tinkluose pristato „Magišku balkonu“.Prancūzijos prezidentas Emmanuelis Macronas skelbia apie planus Europos Sąjungos mastu siekti uždrausti vaikams iki 15-kos metų naudotis socialiniais tinklais, kai šalyje mokinys peiliu nudūrė mokytojo padėjėją.Vasara – įsibėgėja, tačiau kol kas šiltais orais ji nelepina. Pajūrio verslininkai neslepia, jog kol kas poilsiautojų srautai itin nedideli. Tačiau tai – ne vienintelis pajūrio verslininkų rūpestis. Palangos viešbučių ir restoranų asociacijos prezidentės Lauros Taučiūtės teigimu, šiemet itin sunkiai sekasi rasti sezoninių darbuotojų bei suformuoti komandas.Ved. Paulius Selezniovas

Vilniuje galėtų būti įrengti 55 blokavimo punktai, kurie leis sustiprinti rytinę miesto dalį potencialaus priešo atgrasymo atveju. Tuo metu krašto apsaugos ministerija ir toliau ketina plėsti kontrmobilumo parkų tinklą nacionaliniu lygiu: vietoje suplanuotų 27 tokių objektų įrengti bene dvigubai daugiau – apie 50.Jungtinėse Valstijose tęsiasi protestai prieš Donaldo Trampo antiimigracinę politiką. Los Andžele paskelbta komendanto valanda ir sulaikomi žmonės, tačiau protestai plinta į kitus miestus - Niujorką ir Čikagą. Nacionalinės gvardijos kariai dislokuojami ir Teksase. Žiniasklaida praneša apie Donaldo Trumpo planus nelegaliai Jungtinėse valstijose esančius užsieniečius - tarp jų ir lietuvius - perkelti į Gvantanamą.Vyriausioji tarnybinės etikos komisija nusprendė, kad Jonavos meras socialdemokratas Mindaugas Sinkevičius supainiojo viešuosius ir privačius interesus, kai iš tarybos nario veiklai skirtų lėšų įsigijo du televizorius ir kitas ryšių paslaugas.Vasara - atostogų metas, tačiau net ir jų metu pasitaiko įvairių incidentų ar sveikatos sutrikimų. Štai viena Palangoje poilsiavusi šeima dalinasi karčia savo patirtimi - sunegalavus vaikui pagalbos Palangos Skubios pagalbos skyriuje jie teigia nesulaukę. Anot medikų, kurorto ligoninėje budinčio pediatro nėra, tad nepilnamečiams čia teikiama tik pirminė apžiūra arba pagalba patyrus nesudėtingą traumą.Krepšininkas Jonas Valančiūnas sako nežinantis, ar pats žais Lietuvos rinktinėje šią vasarą, tačiau nori daryti viską, kad Lietuvos krepšiniui būtų geriau.Ved. Liepa Želnienė

Jungtinėse Valstijose plečiasi protestai prieš Donaldo Trampo antiimigracinę politiką. Tūkstantinis protestas surengtas Niujorke. Žmonės į gatves išėjo ir Čikagoje, bei kituose miestuose. Įkandin Los Andželo, Nacionalinės gcardijos kariai dislokuojami ir Teksase.Vasara - atostogų metas, tačiau net ir jų metu pasitaiko įvairių incidentų ar sveikatos sutrikimų. Štai viena Palangoje poilsiavusi šeima dalinasi karčia savo patirtimi - sunegalavus vaikui pagalbos Palangos Skubios pagalbos skyriuje jie teigia nesulaukę. Anot medikų, kurorto ligoninėje budinčio pediatro nėra, tad nepilnamečiams čia teikiama tik pirminė apžiūra arba pagalba patyrus nesudėtingą traumą. Sudėtingesniais atvejais poilsiautojai raginami kviesti greitąją pagalbą arba vykti į ligoninę Klaipėdoje. Panaši situacija ir Neringoje.Per Rusijos smūgius Ukrainos šiaurės rytuose esančiame Charkive ankstų trečiadienio rytą žuvo trys žmonės, o dar 60, įskaitant devynis vaikus, buvo sužeisti, pranešė pareigūnai.Naujausias vietinio turizmo tyrimas rodo, kad didžioji dauguma Lietuvos gyventojų vis dar renkasi keliauti savo šalyje, tačiau kelionių įpročiai keičiasi – ypač tarp jaunimo. Jie aktyviau naudojasi socialiniais tinklais, renkasi privačius būstus ir ieško ne tik gražių vaizdų, bet ir prasmingų patirčių.Ved. Andrius Kavaliauskas

Vasara šogad sākas negribīgi un ļoti pakāpeniski, tomēr peldsezona oficiāli ir atklāta un gan jau pienāks arī brīdis, kad laikapstākļi vilinās vai pat spiedīs doties veldzi meklēt peldoties. Diemžēl ūdenstilpes katru gadu Latvijā paņem arī desmitiem dzīvību, ir pat sitācijas, kad zināšanas par upes, ezera un jūras ģeogrāfiskajām un vides procesu īpašībām ļautu izvairīties no traģēdijas. Toms Bricis ir apkopojis svarīgāko, ko der zināt no meteoroloģiskā un hidroloģiskā viedokļa, pirms doties peldēt. Jau mēnesis, kopš oficiālā peldsezona sākusies, bet laikapstākļi ir tādi, ja neskaita ziemas peldētājus, šķiet, ka nav pārāk daudz cilvēku, kas būtu metušies peldēties. Un labi, ka tā, jo tas ļauj vēl pirms sezonas atsvaidzināt zināšanas vai pat uzzināt kaut ko jaunu, kas tiešām var palīdzēt novērtēt situāciju un nerīkoties riskanti. Ja upju atvari, purvu akači ir minēti pat folklorā, tad par bīstamajām jūras straumēm sabiedrībā sāka runāt tikai pēdējo 5 -20 gadu laikā pēc dažiem traģiskiem gadījumiem. Iespējams, ka te arī klimata pārmaiņas pie vainas, agrāk vasaras bija tik īsas un vēsas, ka senie latvieši jūrā nemz nepeldējās. Sākoties peldsezonai, atbildīgās institūcijas – mediķi, pašvaldības policija, pludmales glābēji – parasti atgādina par drošību ūdens tuvumā un peldoties, par to, kā rīkoties, ja notikusi nelaime. Toms šoreiz dara ko līdzīgu, tikai no dabas apstākļu puses. Kā pamanīt zīmes, kas norāda uz risku, ka peldēšanās var būt bīstama?   Runājot par aktuāliem laikapstākļiem Latvijā Latgali, arī daļu Vidzemes un Zemgales skāris ļoti liels slapjums. Lauki un dārzi daudzviet ne tikai pārmitri, izmirkuši, bet applūduši, kamēr daudzviet Kurzemē, īpaši Ventspils, Talsu novadā, valda ja ne gluži sausums, tad dārzi jau ir jāpalaista. Aizvadītais maijs Latvijā, ja rēķina vidēji uz visu valsti nolijušo ūdens daudzumu, bija sestais slapjākais pēdējā gadsmita laikā. Savukārt vēsturiskie dati liek atcerēties vienu interesantu lietu – lietainākais maijs Latvijā bija 1928. gadā, otrajā vietā ir turpat netālu laika skalā 1926. gads. Arī toreiz daudzviet Latvijā applūda lauki, bija neražas gadi, plūdi bija daudz plašāki, nekā šogad. Latvijas Radio sāka raidīt 1925. gadā. Parādījās ās visu Latviju aptveroša jauna, acīm neredzama tehnoloģija, kas spēj nogādāt skaņu jebkurā Latvijas nostūrī. Un kāda sakritība – nākamajos gados pēkšņi sāk līt daudz vairāk. Sākas plūdi un neraža. Palasot tā laika presi, ko var ērti darīt portālā "periodika.lv", var atrast ziņas, ka cilvēki lietavās vainoja radio. Ka radio ietekmē atmosfēru, radot nepieredzēti lielus lietus mākoņus. Izdevumā "Laiks un tā pareģošana". kas izdots 1936. gadā var lasīt: "1928. gads pie mums Latvijā un Lietuvā bija ļoti lietains. Raža aizgāja bijā. Strauja radio attīstība iekrita taisni šinī slapjajā gadā. Laucinieki sāka nopietni uztraukties, ka radio dēļ viņiem jācieš tādi zaudējumi. Radio esot lietus cēlonis." Ir pagājuši gandrīz 100 gadi un nekas nav mainījies. Tagad to vairs neraksta avīzēs, bet palasot, ko ļaudis raksta internetā, arī ir saksatāmas līdzības. Laikapstākļu anomālijās tiek vainotas tehnoloģijas, apzināta vai neapzināta to ietekme, lai gan arī par aizvadīto maiju var droši teikt – nepatīkami, dārziem un laukiem postoši, bet šāds slapjš maijs nav nekas nepieredzēts. Tādi un vēl slapjāki ir bijuši un būs.

Sunday Service at Clover Pass Community Church in Ketchikan, Alaska John 10

Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.Valstybinis Jaunimo teatras jubiliejinį 60-ąjį sezoną vainikuoja premjera ir kviečia spektaklį „Keliaujantys“.Dešimtąjį kartą prasideda akcija „Vasara su knyga“.Mantas Balakauskas apžvelgia Saros Poisson knygą „niekas, pasiruošęs patriukšmauti“.Palangoje bus paminėtos fotografės Paulinos Mongirdaitės 160 gimimo metinės.Jubiliejinis „Pažaislio muzikos festivalis“ kviečia į kelis metus kurtos operėlės vaikams „Muzikos miestas“ premjerą.Kokia Žemaitės įtaka šių dienų lietuvių literatūrai?Trečią kartų įteikti „Meno kritikos apdovanojimai“.Salake atidaroma Antano Sutkaus fotografijų paroda.Ved. Marius Eidukonis

Gadalaiki arī mūsu platuma grādos vairs nav tādi kā agrāk. Vasara mēdz būt neizturami tveicīga vairākus mēnešus, ziema kavējas, un tad nemitīgi mainīgas temperatūras dēļ ledus upēs te sasalst, te izkūst, apdraudot tuvējo pilsētu ar ūdens līmeņa celšanos. Tas nozīmē, ka arī pilsētvidē pieaug nozīme tam, kā urbānie objekti spēj pastiprināt vai mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Vai un kā pilsētās meklē risinājumus, kad vasarās ārkārtīgi uzkarst asfalts, ceļas putekļi transporta dēļ, bet citā brīdī - plūdi draud sagraut visu infrastruktūru? Vai pilsētvide spēj iespaidot laikapstākļus? Un vai pilsētā var būt tādas vietas, kur cilvēki uzlabo savu emocionālo pašsajūtu, piemēram, sēru brīdī? Kādus risinājumus par labu klimatam, kā arī cilvēka fiziskajai un emocionālajai veselībai iesaka pilsētplānotāji un ko no tā var ņemt vērā pilsētu pašvaldību pārstāvji, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pilsētplānotājs, atvērto inovāciju kustības "VEFRESH" izpilddirektors Viesturs Celmiņš un Rīgas pašvaldības pārstāvis Jānis Ušča.

Berlyną į Amsterdamą iškleitęs ir į Lietuvą trumpam grįžęs Pijus Krapševičius ištaikė progą papasakoti apie naujausią leidinį. Pas seserį Balyje praleisti mėnesiai įkvėpė vasariškam skambesiui. Mini albumas „Lay Low“ jau atpažįstamas ir klausytojams šokių aikštelėje: „Penktadienį grojau Vilniuje, sugrojau kūrinį „Everybody Knows“, priėjo gal septyni žmonės, tiesiog, pradėjo dainuoti tuos vokalus, buvo labai smagu, kad žino“. Pakeliui ir kito Pijaus projekto – dueto „Lover“ naujienos: „Turėjome studijos sesiją, su Kevinu Fiorini esame paruošę kūrinių, derinamės kocertus vasarai – esame toks vasarinis pasirodymas. „Kepam“ kūrinius. Vasara bus keli leidiniai. „Kepam“ tokį su lietuviškais vokalais, „Raganos“ antrą dalį. Bus įdomi versija“, – apie hito „Ragana“ tęsinį užiminė Pijus. Svajonę bent pusmetį pagyventi Jungtinėje Karalystėje ir susilieti su šios šalies muzikine kultūra iliustravo svečiui skirti „Klinical“ laužyti ritmai ir žemi dažniai. Ved. Marius Andrijauskas

Rokas Grajauskas, Paulius Viluckas ir Mykolas Jankaitis aptaria tragišką „Kings“ seriją, diskutuoja dėl Karnišovo nuveikto darbo šį sezoną bei kitas NBA aktualijas. Tinklalaidės partneriai: – Paramos ir labdaros fondas „Mamų unija“ šiemet kviečia pajamų deklaracijos darbą atlikti iki galo ir skirti dalį savo GPM vėžio pakirstiems vaikams: www.darbasikigalo.lt – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – Vasara, krepšinis ir nepamirštamos akimirkos – BasketNews krepšinio stovykla 2025 vėl kviečia 10-15 metų vaikus išbandyti save ir tobulėti kartu su geriausiais! Vietų skaičius ribotas, registruokitės: https://stovykla.basketnews.lt/ Temos:  Įžanga ir pirmo Estijos himno posmelio giedojimas (0:00);  Skaudus „Kings“ pralaimėjimas ir keistos lenktynės dėl įkrintamųjų Vakaruose (3:36); Sabonis pareikalaus mainų? (17:49);  „Bulls“ patekimas į įkrintamąsias ir ar Joshas Giddey yra tiksinti laiko bomba (20:16);  Tuomo Iisalo paaukštinimas ir įtampa Memfyje (32:23);  Įspūdingos rungtynės Denveryje, MVP lenktynės ir nauji „Timberwolves“ savininkai (52:24).  

Sunday Service at Clover Pass Community Church in Ketchikan, Alaska.  Micah 7:7-10

Astridas Lindgrēnes “Sālsvārnas sala” droši vien daudziem ir palikusi atmiņā no bērnības. Tagad savu versiju radījis Nacionālais teātris. Kultūras rondo tiekamies ar iestudējuma „Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki” režisori Paulu Pļavnieci un aktieriem – Agnesi Budovsku, kurai Čorvenas loma, un Matīsu Kučinski, kurš debitējis Niklasa lomā. Latvijas Nacionālajā teātrī top krāšņa un muzikāla izrāde ģimenēm – Astridas Lindgrēnes "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki" Paulas Pļavnieces režijā. Pirmizrāde 29. oktobrī Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē. "Tā grāmata ir sirsnīga un ievelkoša ikvienam," sarunā Kultūras rondo atzīst Paula Pļavniece. Režisore arī atklāj, ka bērnu izrādes viņai patīk veidot, jo tajās var izdauzīties. "Vasara ir pats skaistākais gadalaiks, jo tad nav jāiet skolā, nav jāceļas agri no rīta un laikus jādodas gulēt. Vasarā Sālsvārnas salā ir pilnīga brīvība, lai arī salu ieskauj ūdeņi. Te var makšķerēt, peldēties, svinēt saulgriežus un spēlēties, te var auklēt lapsenes, ronēnu, trusi un jēriņu. Bet, pats galvenais – Sālsvārnā var iegūt jaunus draugus un satikt vecos. Piemēram, Bocmani," teikts izrādes pieteikumā. Astridas Lindgrēnes stāsts lasītājiem vairākās paaudzēs kļuvis par bērnības mīļāko grāmatu. Tas vēsta par vasaras piedzīvojumiem Sālsvārnas salā un iedvesmo ar tēlaini aprakstīto bērnības burvību, bērnu piedzīvojumu kāri, patiesajām un sirsnīgajām draudzībām, kā arī ar dabas varenību, aicinot bērnus izzināt apkārtējo pasauli. Tagad, minot vārdu Paula Pļavniece, zinām, ka režisore var iestudēt labu bērnu izrādi. Bet kā pati nonāca līdz tam? "Absolūti netīšām. Tas nebija ceļš, ko izvēlējos iet," bilst Paula Pļavniece. "Man tas, protams, ārkārtīgi patīk. Varbūt tur ir tā atbilde, bet es labi pavadu laiku to darot. Tas mani iepriecina un sajūsmina. Tas, ka tev ir absolūta brīvība to darot, arī mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu ziņā." Radošā komanda režisores Paulas Pļavnieces vadībā izrādes veidošanā izmanto daudzveidīgus risinājumus, lai iedzīvinātu Lindgrēnes tēlus un noskaņu, radot sirsnīgu un aizraujošu pieredzi gan bērniem, gan viņu vecākiem, kas grāmatu būs savulaik lasījuši. Galvenajās lomās: Agnese Budovska (Čorvena), Igors Šelegovskis (Pelle), Laura Siliņa (Stīna), Ieva Aniņa (Mālina), Ainārs Ančevskis (Melkers), lomās – Daiga Gaismiņa, Elizabete Lielmane, Jana Ļisova, Sanita Paula, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Juris Hiršs, Matīss Kučinskis, Juris Lisners, Mārcis Maņjakovs un Rūdolfs Sprukulis. Pirmizrāde gaidāma 29. oktobrī Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē. Tuvākās izrādes 30. oktobrī, 2., 3. un 30. novembrī.

Our story comes to an end. What do you think about the ending? --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

Tragedy hits close to home. Will Comrade Speed make it out? --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

We see more loss as the war rages on. The places that seemed relatively safe are no longer safe at all. It is becoming harder to tell the good guys from the bad guys. Everyone claims to be fighting for freedom. --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

The war rages on. It is complicated because one family can have members on both sides of it. But who is this other groups? We have the soldiers and the "gandanga" so who are these other armed people? --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

The war is heating up. Some unfortunate decisions lead to tragedy. Amid all the chaos there are some who stand tall to uphold human dignity. --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

Sunday Service at Clover Pass Community Church in Ketchikan, Alaska. Hebrew 12:1-3

What happens when the comrades establish a pattern of visiting schools? Read this account which reiterates the importance of listening to your gut instinct. --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

Some school boys get some night visitors. We finally get a glimpse into Cephas' new life. --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

Per Rusijos smūgį Ukrainos miestui Pavlohradui žuvo vienas žmogus, kelios dešimtys sužeista. Pasikalbėsime su LRT žurnalistu Augustinu Šulija, buvusiu įvykio vietoje.Praėjusi vasara buvo karščiausia pasaulyje nuo matavimų pradžios. Europos Sąjungos klimato kaitos tarnybos duomenimis, vidutinė temperatūra birželio-rugpjūčio mėnesiais daugiau nei puse laipsnio viršijo trijų dešimtmečių vidurkį. Tuo metu Europoje vidutinė temperatūra per tris dešimtmečius pakilo net pusantro laipsnio.Pusantro laipsnio riba viršyta visus 12-a mėnesių. Kas mūsų laukia toliau?Devynių regiono šalių atstovai Vilniuje aptaria gyventojų perspėjimo sistemų, priedangų tinklų plėtros ir masinės evakuacijos klausimus. Tuo metu dalis pasienio regionų gyventojų teigia, jog ne tik negauna perspėjimo žinučių, bet dažnai apskritai lieka be ryšio.Kitą savaitę prasideda paskutinė šios kadencijos Seimo sesija, kokius sprendimus dar spės priimti valdantieji?Lietuvos energetikos agentūra prognozuoja, kad ateinantį šildymo sezoną, nebegaliojant nuliniam PVM tarifui, šildymas neturėtų brangti, nes didžiąją dalį kainos sudaro kuro dedamoji. Pasak agentūros duomenų analitiko Antano Budraičio, šilumos kainoms poveikį darys ir nauja jų skaičiavimo metodika, kuri leis stabilizuoti, suvienodinti šilumos kainas viso sezono metu. Tačiau, pasak jo, kainos sezono pradžioje ir pabaigoje gali būti šiek tiek aukštesnės.Prancūzijos prezidentui naujuoju premjeru paskyrus Europos Sąjungos Brexito derybininką Mišelį Barnje, tokiam sprendimui prieštarauja daugiausia balsų priešlaikiniuose rinkimuose surinkę kairieji. Tuo metų kraštutinės dešinės Nacionalinis sambūris teigia, kad naują premjerą parems, jei jo programoje bus įtraukti ir kraštutinei dešinei rūpintys klausimai, pavyzdžiui imigracija.Šiauliai ir Panevėžys švenčia gimtadienius.Ved. Liepa Želnienė

In this episode we find out what happens to Peter and his friend. --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

What happens after you are brutally attacked for aiding and abetting "terrorists?" Peter and his friend make a move. Find out the step they take in this instalment of Dzepfunde. --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

Peter has gone through a lot and survived... so far. What comes next for him and his loved ones? --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

Vasara gyvūnų prieglaudoms - pats sunkiausias metas. Jos perpildytos, gyvūnams naujus namus surasti itin sunku, nebėra kam vedžioti šunų, nes dalis savanorių pradeda dirbti sezoninius darbus.Lietuvos transporto saugos administracija primena, kad eisme dalyvaujančiai žemės ūkio technikai galioja specialūs reikalavimai. Kokie ir kaip jūs elgiatės, kelyje sutikę žemės ūkio techniką?Kokia ši vasara kaituotojams, šiam sportui vis labiau populiarėjant Lietuvoje? Pokalbis su Laurynu Juodeška, kaitavimo egzaminatoriumi, Kintų kaitų klubo įkūrėju bei vadovu.„Vanduo patiko nuo vaikystės, o gelbėtoju pajūryje realiai pradėjau dirbti dar paauglystėje – tuomet, kai negalėjau“, – juokiasi 22-ejų gelbėtojas iš Klaipėdos, plaukikas, studentas Mantas Kedeckas. Pokalbis su juo.Ved. Edvardas Kubilius

Cephas makes a move and this move has unintended consequence on his little brother. So now what? --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

Vasara ir rudens pradžia paprastai būna vienas intensyviausių laikotarpių nuomos rinkoje, todėl vienas aktualiausių klausimų – kokią nuomos sutartį sudaryti, kad tiek nuomotojas, tiek nuomininkas galėtų apsaugoti savo interesus. Ką reikėtų žinoti pasirašant nuomos sutartį?Sukčiai ieško vis naujų būdų, kaip išvilioti pinigus iš patiklių žmonių. Nors apie įvairiausias schemas bei sukčiavimo būdus kalbama daug, tačiau žmonių, kurie užkimba ant sukčių kabliuko – vis dar pasitaiko. Specialistai pastebi, jog pinigus išvilioti siekiantys asmenys dažnai manipuliuoja bei naudojasi įvairiais psichologiniais būdais – įtraukiami neva į nelaimę patekę žmogaus artimieji, kuriamos jautrios istorijos, kurias išgirdę asmenys dažnai praranda budrumą ir atiduoda savo pinigus sukčiams.Sekmadienį nusileido Paryžiaus Olimpinių žaidynių uždanga. Dvi savaites milijonai žmonių prie televizorių ekranų stebėjo sportininkų pasirodymus ir laukė mūsų šalies atletų pasirodymų. Kaip Olimpinės žaidynės atrodė būnant Paryžiuje?Nors nuodingi – absoliučiai visi vorai, dauguma rūšių, gyvenančių Lietuvoje, rimtesnės žalos padaryti negalėtų. Visgi tai gali pasikeisti, mat nebe pirmą kartą aptikta mūsų šaliai nebūdinga rūšis, dar net neturinti tikslaus lietuviško pavadinimo, tačiau dažnai vadinami kilniąja netikrąja našle. Ar ateityje Lietuvoje gali padaugėti mūsų šaliai nebūdingų ir galbūt net žmonėms pavojingų vorų rūšių?Ved. Paulius Selezniovas

We begin this story during the war in then Rhodesia. Follow as those around try to make sense of the new developments while they strive to remain safe. --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/vachivi/support

Vasara mūs vēl lutinās kādu laiku, bet tad atkal nāksies meklēt siltumu. Kā sagatavoties apkures sezonai un ko vajadzētu izdarīt, vēl pirms sākuši pūst aukstie ziemas vēji, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Klimato kaitos rubrikoje apie sveikatą. Kaip mūsų kūnas priima šiltėjantį klimatą ir kitus orų reiškinius?Vasara - aktyvus dviračių sezonas. Taip pat ir vagysčių. Kaip dviračius siūlo saugoti Tauragė ir Vilnius?Antrą laidos valandą su vagystėmis susijusi tema. Tik šįkart apie knygas. Elektroninių knygų vagystes ir piratavimą.Taip pat laukia pažintis su Varėnos rajone Krūminių kaime pieno ūkį turinčia Audrone Naruševiče. Ūkininkei karves ir avis prižiūrėti padeda pačios veisiami borderkolių veislės šunys.Ved. Urtė Korsakovaitė

Vasara ir lielās ziedēšanas laiks un līdz ar mūsu platuma grādiem raksturīgo floru, ziedēt sāk arī daži jaunienācēji Latvijas dabā. Katru gadu Latvijā ienāk pa pārītim jaunu invazīvu sugu. Dažkārt tās ir neuzkrītošas, citkārt - ļoti traucējošas. Taču ne tikai augi - arī dažādi dzīvnieki - imigranti iekļuvuši Latvijā un ieriktējušies te uz palikšanu, traucējot vietējām sugām. Spānijas kailgliemeža "sērga" jau izsaukusi iedzīvotāju sašutumu un parastu vākšanu portālā "manabalss.lv". Kā invazīvās sugas nonāk pie mums un kas nosaka, vai ieceļotājs integrēsies un mierpilni sadzīvos ar vietējo ekosistēmu vai tomēr kļūst par traucēkli, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Dabas Aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre. Tomātu brūnplankumainība - vīruss, kas šogad kaitē tomātiem Tomātu brūnplankumainības vīruss pasaulē konstatēts pirms desmit gadiem, bet šogad tas pirmo reizi sasniedzis arī Latviju. Vīrusa nosaukums vedina domāt, ka tomātu augļi iegūst brūnus plankumus, un tā arī ir, lai gan vīrusa radītās pazīmes ne vienmēr ir tik viegli novērojamas. Kā vīruss izplatās, vai tomātus ar šādu vīrusu drīkst ēst un kādus sanitāros pasākumus jāveic, ja vīruss ienācis jūsu siltumnīcā? Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē lasāms, ka tomātu brūnplankumainības vīruss, kas izplatīts citviet pasaulē, Latvijā līdz šim nav bijis fiksēts, taču šī gada jūnijā vīruss konstatēts vienā tomātu audzēšanas siltumnīcā, kur noteikti fitosanitārie pasākumi. Vīruss, protams, var radīt ražas zudumus, bet vienlaikus, pētot vīrusu, tiek selekcionētas tomātu šķirnes, kas pret vīrusu būtu izturīgas. Tādējādi dažkārt pat ir grūti pateikt, vai konkrēto auga stādu un tā augļus vīruss ir skāris. Par tomātu brūnplankumainības vīrusu stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecāka inspektore Jūlija Sebeļeva. Iespējams, ka šī stāsta laikā arī jums gribas atgriezties pie Jūlijas Sebeļevas sacītā, ka ar vīrusu inficēti tomāti un saldā paprika, kas arī ir tomātu brūnplankumainības vīrusa saimniekaugs, var būt tirdzniecībā. Tāpēc Jūlijai atkārtoti jautāju - vai tomēr tad nebūtu jāņem šādi augļi ārā no tirdzniecības? Lai mazinātu vīrusa izplatību, tas noteikti būtu vispareizāk, taču Jūlija norāda, ka svarīgs ir samērīgums - tā kā vīruss tik strauji izplatījies, tā kā ne visām šķirnēm iespējams viegli konstatēt simptomus un tā kā cilvēka veselībai tas nav bīstams, tad izņemt no tirdzniecības visus tomātu un paprikas krājumus nebūtu pareizi, tie būtu lieli zaudējumi. Svarīgi vienkārši paturēt prātā gan profilaktiskos pasākumus, gan rīcības plānu, ja tomātu brūnplankumainības vīrusu esat konstatējuši savā siltumnīcā. Tātad vīruss primāri visvairāk kaitē pašam tomātam, taču siltumnīcā var būt arī citi augi.

Vasara ir lielās ziedēšanas laiks un līdz ar mūsu platuma grādiem raksturīgo floru, ziedēt sāk arī daži jaunienācēji Latvijas dabā. Katru gadu Latvijā ienāk pa pārītim jaunu invazīvu sugu. Dažkārt tās ir neuzkrītošas, citkārt - ļoti traucējošas. Taču ne tikai augi - arī dažādi dzīvnieki - imigranti iekļuvuši Latvijā un ieriktējušies te uz palikšanu, traucējot vietējām sugām. Spānijas kailgliemeža "sērga" jau izsaukusi iedzīvotāju sašutumu un parastu vākšanu portālā "manabalss.lv". Kā invazīvās sugas nonāk pie mums un kas nosaka, vai ieceļotājs integrēsies un mierpilni sadzīvos ar vietējo ekosistēmu vai tomēr kļūst par traucēkli, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Dabas Aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre. Tomātu brūnplankumainība - vīruss, kas šogad kaitē tomātiem Tomātu brūnplankumainības vīruss pasaulē konstatēts pirms desmit gadiem, bet šogad tas pirmo reizi sasniedzis arī Latviju. Vīrusa nosaukums vedina domāt, ka tomātu augļi iegūst brūnus plankumus, un tā arī ir, lai gan vīrusa radītās pazīmes ne vienmēr ir tik viegli novērojamas. Kā vīruss izplatās, vai tomātus ar šādu vīrusu drīkst ēst un kādus sanitāros pasākumus jāveic, ja vīruss ienācis jūsu siltumnīcā? Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē lasāms, ka tomātu brūnplankumainības vīruss, kas izplatīts citviet pasaulē, Latvijā līdz šim nav bijis fiksēts, taču šī gada jūnijā vīruss konstatēts vienā tomātu audzēšanas siltumnīcā, kur noteikti fitosanitārie pasākumi. Vīruss, protams, var radīt ražas zudumus, bet vienlaikus, pētot vīrusu, tiek selekcionētas tomātu šķirnes, kas pret vīrusu būtu izturīgas. Tādējādi dažkārt pat ir grūti pateikt, vai konkrēto auga stādu un tā augļus vīruss ir skāris. Par tomātu brūnplankumainības vīrusu stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecāka inspektore Jūlija Sebeļeva. Iespējams, ka šī stāsta laikā arī jums gribas atgriezties pie Jūlijas Sebeļevas sacītā, ka ar vīrusu inficēti tomāti un saldā paprika, kas arī ir tomātu brūnplankumainības vīrusa saimniekaugs, var būt tirdzniecībā. Tāpēc Jūlijai atkārtoti jautāju - vai tomēr tad nebūtu jāņem šādi augļi ārā no tirdzniecības? Lai mazinātu vīrusa izplatību, tas noteikti būtu vispareizāk, taču Jūlija norāda, ka svarīgs ir samērīgums - tā kā vīruss tik strauji izplatījies, tā kā ne visām šķirnēm iespējams viegli konstatēt simptomus un tā kā cilvēka veselībai tas nav bīstams, tad izņemt no tirdzniecības visus tomātu un paprikas krājumus nebūtu pareizi, tie būtu lieli zaudējumi. Svarīgi vienkārši paturēt prātā gan profilaktiskos pasākumus, gan rīcības plānu, ja tomātu brūnplankumainības vīrusu esat konstatējuši savā siltumnīcā. Tātad vīruss primāri visvairāk kaitē pašam tomātam, taču siltumnīcā var būt arī citi augi.

Lai arī ne vienmēr kritiķu cienīts, detektīvam vienmēr bijusi īpaša vieta lasītāju sirdīs, ne velti detektīvi aizvien ir centrālā vietā grāmatnīcu plauktos vai seriālu piedāvājumā. Taču, kā detektīvs varēja funkcionēt Padomju Savienībā, kad noziedzība "nedrīkstēja" pastāvēt? Kāpēc filma "Aveņu vīns" bija tik iecienīta un ko detektīvi stāstīja par padomju laika noziedzības pasauli? Vasara ir atvaļinājumu laiks un, manuprāt, atvaļinājuma labākā formula ir patverties ēnā no kodīgās saules un lasīt labu detektīvu. Un, ja lasīt negribas, tad detektīvu var arī slinki skatīties, jo nu jau aizraujošus noziegumu stāstus kino un literatūras pasaule ražo citu pēc cita gluži kā fabrikā. Atliek vien nobrīnīties, kur autori rod jaunas ierosmes un dažbrīd arī pasmaidīt, kad sižeta līnija un varoņu portretējums aizdomīgi atgādina kaut ko jau reiz redzētu un lasītu. Piedāvajam ielūkoties padomju detektīvu lappusēs un iepazīt, ko tā laika autoru darbi stāsta par noziedzību padomju periodā. Par to saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes docentu un Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru. "Nekad detektīvromānu rakstnieku nav bijis pārāk daudz, jo tā ir tomēr ļoti specifiska literatūra, kas var šķist lasītājam no malas un varbūt arī dažam labam kritiķim, ka tas ir ļoti vienkārši, ka tur ir gatavas receptes, kuras var izmantot. Tas varbūt ir tieši grūtāk tāpēc, ka vienmēr ir jāizdomā kaut kas jauns, jāizdomā kaut kas, lai nerastos tā sajūta, kuru sākumā pieminējāt, ka es jau to kaut kur esmu lasījis vai redzējis kādā filmā kādu līdzīgu sižeta pavērsieni un tamlīdzīgi," norāda Mārtiņš Mintaurs. "Tāpēc detektīvromāna autoram droši vien ir diezgan grūta dzīve, tev ir ne tikai jāizdomā sižets un notikums, bet arī jāizdomā, kā tu to izstāstīsi, lai tas neatgādinātu kaut ko jau reiz lasītu un dzirdētu." "Andris Kolbergs izmantoja arī, piemēram, reālu notikumu detaļas un fragmentus no reālām krimināllietām, kas tika izmeklētas un atšķetinātas, tāpēc tur arī lasot var just, ka ir zināma tāda autentiskuma piegarša, ka tas nav tikai rakstnieka fantāzijas auglis, pilnīga izdoma, kas varbūt arī ļoti rafinēta un ģeniāla, bet to jūt, ka tas ir konstruēts. Kolbergs joprojām ir interesants un vērtīgs, jo viņa darbos ir tā laikmeta garša diezgan labi jūtama, vērtē Mārtiņš Mintaurs. "Tas, kas atšķir varbūt to padomju perioda detektīvu no citiem detektīviem, arī no tiem, ko mēs šodien lasām, tur nav nekādu sensacionālu noziegumu, kas arī ir pilnīgi dabiski, tāpēc ka uz to, no vienas puses, diezgan stingri raudzījās cenzūra, jo padomju sabiedrībā nevar notikt nekas ārkārtējs, tur nevar būt, teiksim, maniaki vai kaut kādi smagi dzimumnoziegumi, vai kaut kas tamlīdzīgs, par ko mēs šodien lasām ziņās ikdienā un par ko arī gan filmas, gan gan literatūra," turpina Mārtiņš Mintaurs. "Tāpēc tas padomju detektīvs atšķiras ar to, ka tur ir tā pelēkā ikdiena, kurā notiek it kā sadzīviskas lietas, kas noved, piemēram, līdz slepkavībai. Un tad uzdevums tam, toreiz milicijas izmeklētājam, kurš nodarbojas ar šo noziegumu atrisināšanu, ir saprast, kas tad radīja situāciju, kāpēc cilvēks nonāca līdz tam, ka kļuva par noziedznieku. Tas ir tas, kā dēļ tie padomju laika latviešu detektīvromāni ir interesanti, jo tad tu redzi visu to sabiedrības šķērsgriezumu. Kā mēs arī to seriālos redzam un arī detektīvliteratūrā. Lai saprastu, kas tad īsti ir noticis un kādēļ ir noticis, vajag parasti izmeklētājam vai detektīvam satikties ar dažādiem cilvēkiem, un tu redzi visu sociālo vidi, kāda tā tajā laikā bija. Ne tikai vienas grupas pārstāvji, ne tikai viena sociālā slāņa pārstāvji, bet tu redzi tur visu, sākot no sētnieka, kurš ir nejaušais liecinieks kaut kādam noziegumam, beidzot ar to upura vai, vai, vai aizdomās turamā draugu un paziņu loku, kā jau tas kriminālizmeklēšanā notiek. Ejot cauri tām biogrāfijām, tu būtībā ieraugi caur detektīvu visu tā laika situāciju, kā cilvēki dzīvo, ar ko viņi nodarbojas, kādas ir viņu intereses, vēlmes, problēmas un kas rada to nozieguma augsni un noziegumu padara iespējamu," stāsta Mārtiņš Mintaurs. Prāta mežģis – bridžs un šīs spēles vēsture “Es sāku spēlēt bridžu mājās. Mani vecāki spēlēja, viņiem nāca draugi. Visticamāk, tā bija kāda 5. – 6. klase, kad viens cilvēks no tās četrotnes nevarēja tikt vai nevēlējās, un tad vajadzēja ceturto spēlētāju. Tā es tiku ievilkts.” To saka Jānis Bethers, kurš šobrīd ir Latvijas bridža federācijas valdes loceklis, gan Eiropas, gan pasaules bridža federāciju meistars, Latvijas lielmeistars un starptautisks bridža spēlētājs jeb bridžists – tā sevi dēvē bridža spēlētāji. Jau pēc šīs „ievilkšanas” spēlē bridžam nopietnāk viņš pievērsies 8. klasē, kad sācis apmeklēt bridža pulciņu un tas kļuvis par nopietnāku hobiju un sporta veidu. Bridžs ir pasaulē populārākā kāršu spēle, un tās saknes ietiecas jau 16. gadsimtā. Bridžu spēlē četri cilvēki, no kuriem veidojas divi pāri, un spēlei nepieciešamas 52 kārtis. Bridža attīstību plašāk skaidro Jānis Bethers. Bridžs ir spēle, kas pieminēts vairākos literatūras un kinomākslas darbos. Viens no tiem ir Agatas Kristi romāns “Kārtis galdā”. Romāna sižeta pamatā ir mājas saimnieka Šaitana slepkavība viesību laikā, kamēr četri izmeklētāji un četri aizdomās turamie spēlē bridžu. Erkils Puaro pēc bridža partiju pierakstiem spēj atrisināt slepkavības norisi un atrast vainīgo.  Bridžs ir Starptautiskās olimpiskās komitejas atzīts sporta veids. Latvijas bridža federācija ir gan Eiropas bridža līgas, gan Pasaules bridža federācijas biedrs, un abas federācijas rīko čempionātus, kuros Latvija ir aktīvs dalībnieks. Protams, arī Latvijas bridža federācija rīko dažādas sacensības.

Pasikėsinimas į respublikonų kandidato Donaldo Trumpo gyvybę bent jau laikinai suvienijo šalį. Ar šios retorinės paliaubos išsilaikys, priklausys nuo to, ką artimiausiomis dienomis kalbės abu kandidatai, o visų akys krypsta į Viskonsiną, kur prasideda Respublikonų partijos konferencija.Savaitgalio įvykiai JAV sukėlė Lietuvos politikų reakciją. Prezidentūra pasikėsinimą į Trumpą lygina su Slovakijos premjero užpuolimu, Krašto apsaugos ministras tai vadina pamoka susiskaldymą skatinantiems politikams.Naujai išrinktas Europos parlamentas pradeda darbą 5-erių metų kadencijoje. Svarbiausia į pirmą posėdį Strasbūre susirinkusių parlamentarų užduotis - išrinkti naująjį parlamento pirmininką, taip pat Europos Komisijos pirmininką. Didžiausia intriga, ar antrai kadencijai bus perrinkta vokietė Ursula von der Leyen ir Bendrija galės sklandžiai pradėti naująjį politinį sezoną.Trakų gyventojai piktinasi vietos valdžios sprendimais istorinėje Karaimų gatvėje pastatyti suoliukus ir betoninius vazonus, kurie, pasak gyventojų, netinka prie senamiesčio architektūros. Savivaldybės teigimu, suoliukai ir kiti elementai pastatyti, siekiant sumažinti įvairaus transporto judėjimą gatve, ir sako, kad visi klausimai su gyventojais buvo aptarti dar prieš projekto įgyvendinimą.Policija aiškinasi, kas per Dainų šventę į vieną Vilniaus mokyklų atvežė dėžes alkoholio. Mokykloje buvo apgyvendinti įvairūs kolektyvai, tarp jų ir nepilnamečių. Dėl alkoholio vartojimo mokykloje naktį buvo iškviesti ir vaiko teisių specialistai. Prienų meras bei vicemerė sako, kad mokykloje buvo surengę vaišes, bet neigia, kad atvežė ir alkoholio.Krašto apsaugos ministerija šiandien susitiko su Šilalės ir Tauragės rajonų gyventojais, kad atsakytų į visuomenei kylančius klausimus dėl poligonų steigimo. Tam valstybės gynimo taryba pritarė birželio pabaigoje. Poligonų steigimo darbus planuojama pradėti rudenį.Šiaulių rajono valdžia tebeskaičiuoja viesulo savaitgalį padarytus nuostolius, o dėl ekstremaliosios situacijos ir paramos nukentėjusiems gyventojams ketina apsispręsti savaitės viduryje. Stichija šeštadienio vakarą apgadino pastatus, plėšė namų stogus, pridarė įvairios žalos. Dalis gyventojų savo turto nebuvo apsidraudę. Tuo metu sinoptikai užsimena apie naujas audras.Ved. Andrius Kavaliauskas

Alfonsas Nyka-Niliūnas. „44-ieji: vasara ir ruduo“. Spektaklis parengtas pagal Alfono Nykos-Niliūno dirnoraščius. Režisierius Pranas Morkus, garso režisierė Indrė Stakvilevičiūtė. Vaidina aktorius Aleksas Kazanavičius. 2001 metais.

Sunday Service at Clover Pass Community Church in Ketchikan, Alaska. Jude 2-4

Aktorė ir gyvūnų prieglaudos „Linksmosios pėdutės” įkūrėja Simona Šakinytė sako, kad norint įmanoma suspėti viską. Simona ne tik atliko kelias dešimtis vaidmenų teatre, bet ir kasdien skuba į prieglaudą rūpintis keliomis dešimtimis čia prieglobstį radusių gyvūnų.Kuršių nerijos nacionalinis parkas, kaip ir kasmet, skelbia ieškantys, ko gero, egzotiškiausios ir tikrai populiarios šiltuoju sezonu profesijos atstovų – kopų prižiūrėtojų, dar kitaip vadinamų kopų sargais, o kartais net ir kopų reindžeriais. Vasara, saulė ir nuostabūs Kuršių nerijos vaizdai daugeliui skamba itin viliojančiai, tačiau specialistai akcentuoja, kad kopų sargo profesija – tikrai ne kiekvienam.Į LRT GIRDI kreipėsi keli gyventojai, turintys nusiskundimų dėl buitinių atliekų išvežimo. Gyventojai pasakoja, jog turi mokėti už šiukšlių išvežimą, nors tuose objektuose nė negyvena.Kodėl kariaujanti Ukraina vis dar dalyvauja ekstravagantiškoje ir blizgučių kupinoje „Eurovizijoje“? Ukrainos delegacijos „Eurovizijoje“ vadovė Oksana Skybinska atsako, kad konkursas – puiki platforma pasauliui pristatyti ukrainietišką kultūrą bei priminti apie save.Ved. Paulius Selezniovas