Podcasts about piedz

Jaunākajā "Piedzīvot lappuses bez robežām" sērijā Kristīne sarunājasar Instagram grāmatu blogeri, grāmatu pārdevēju un inženieri vienāpersonā – Šristiju no Nepālas. Grāmatu atsauksmes Šristija vairāk nekā 10 gadus publicē Instagram kontā @inspires_mez, bet viņas grāmatu veikals "Bookverse" atrodas Nepālas galvaspilsētā Katmandu, untajā viņa realizē visas savas sapņainās grāmatnieces idejas. Šristijas trīs grāmatu ieteikumi, kurus dzirdēsi ierakstā:''Careless People: A Cautionary Tale of Power, Greed, and LostIdealism'', Sarah Wynn-Williams''I Who Have Never Known Men'', Jacqueline Harpman, latviski "Es, kasnepazinu vīriešus", Žaklīna Harpmane*''The Reading List'', Sara Nisha AdamsAr Šristiju sarunājas Kristīne! Saruna angļu valodā.Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju šeit 

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

“Piedzīvot lappuses” sestās sezonas pēdējais īpašais viesis ir gluži kā salūts – brīnišķīgā Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Izrāžu skaits, kurās Ilze ir spēlējusi (turklāt to darījusi spoži), ir ļoti garš. Vairākas no tām tapušas pēc mums labi zināmu grāmatu motīviem. Bet to, kādas ir Ilzes pašas attiecības ar grāmatām, klausies šajā sarunā.Ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu sarunājas Ieva.Atbalsti raidieraksta tapšanu un kļūsti par patronu https://www.patreon.com/c/Piedzivot

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) šogad atzīmē savu 25. pastāvēšanas gadskārtu, īstenojot performatīvu pastaigu un notikumu ciklu “Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens”. Tā nosaukums ir atsauce uz vienu no ikoniskākajām Latvijas avangarda mākslas praksēm – “Gājieniem uz Boderāju” – ko 80. gados īstenoja NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca) dalībnieki. Plašā jubilejas programma tiks atklāta ar svinībām visas dienas un nakts garumā 31. maijā Rīgā, un turpināsies ar unikālas formas ikmēneša pastaigām līdz šī gada oktobrim. Sarunā ar Laikmetīgās mākslas centra direktori Solvitu Kresi - par LLMC pirmsākumiem, sociālpolitiski interesējošām tēmām mākslas zinātnē un šo tēmu realizēšana LLMC darbībā. Par to, kā latviešu mākslinieki citādi runā par mākslu, par LLMC sasniegumiem gadu gaitā un pasākumu programmu 31. maijā. Vai svētkus un programmu esat veidojuši, atsaucoties uz saviem pagātnes notikumiem? Solvita Krese: Tieši tā, jo šos svētkus ar dažādām pastaigām svinēsim visu gadu. Mēs izdomājām, ka pastaigas ir mums adekvātākais formāts, jo mums ir šī nomadiskā daba. Mēs veidojam savas izstādes dažādu institūciju telpās, dažādās tukšās telpās, reģionos, starptautiski, un redzam mūsu ietekmi, kas pa šiem gadiem ir akumulējusies kā tāds micēlijs, kas izplešas mums apkārt. Tad mums likās - pastaigas, jā, mēs visu gadu staigāsim. Pirmā pastaiga, ar ko atklājam savas svinības, notiks 31. maijā. Tā ir 25 stundu performatīva pārvietošanās pilsētā, un mēs apstāsimies vairākās vietās, kur mums ir bijušas izstādes, un atsauksimies uz mūsu pagātni, rekonstruējot pagātnes pasākumus, bet kopā ar jauniem cilvēkiem, pārsvarā 25-gadniekiem. Rītu sāksim plkst. 11 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar vingrošanu - kā man rīts parasti sākas ar vingrošanu. Tur rekonstruēsim Kristīnes Kursišas veidota “Total Body Workout” performanci 2002. gada izstādei “Sestais elements”, bet kopā ar jauno horeogrāfi Ramonu Levāni un daudzām jaunām, skaistām, gudrām māksliniecēm, mūsu bijušajiem kolēģiem un arī tās performances dalībniekiem. Es pati tagad aktīvi trenējos, lai varētu izpildīt visus šos soļus un vingrinājumus, tā kā būs ļoti aizraujoši. Pēc tam mēs kopā ar “Grāfienēm” virzīsimies uz Latvijas Mākslas akadēmiju, un dārzā notiks rekonstrukcija performancei no pirmā “Survival Kit”, kad Katrīna Neiburga un Agnese Krivade veidoja zupas virtuvi un aicināja zupu vārīt dažādus tajā laikā zināmus māksliniekus, rakstniekus, dzejniekus. Šogad Katrīna un Agnese veidos zupu pēc savas receptes, bet tie, kas toreiz veidoja ēdienkarti, tagad nāks palīgā griezt un kapāt dārzeņus. Piedalās arī filozofijas žurnāls “Tvērums”, kuri vadīs sarunas ar zupas virtuves apmeklētājiem un runās caur mūsu izdevumu prizmu. Mēs jau vairāk nekā 20 gadus izdodam tulkojumus dažādiem, mūsuprāt, svarīgiem mākslas un kultūras teorijas tekstiem. “Tvērumieši” sarunāsies ar zupas ēdāju kompāniju par šīm tēmām. Diena tāda arī ir - vingrošana, pusdienas un tad ekskursija Nacionālajā Mākslas muzejā, kur skatāma Viktora Timofejeva izstāde, un Medicīnas muzeja dārzā notiks darbnīca bērniem. Bērnu programma ir neatņemama mūsu darbības daļa. Piedzīvosim mākslinieka Andra Eglīša personālizstādes “Joprojām zem debess juma” atklāšanu  Spirits & Wine telpās Andrejostā, bet nobeigums būs bijušās tekstilrūpnīcas “Boļševička” teritorijā Sarkandaugavā ar koncertu un ballīte līdz rītam, kurā Platons Buravickis nāks klajā ar saullēkta muzikālu performanci.  

Turpinām grāmatu plauktos meklēt ko nelasītu un intriģējošu, tāpēc aprīlī lasījām Miča Alboma dzīves pieredzi stāstā “Otrdienas ar Moriju”, kā arī vērtējām grāmatas adaptāciju tāda paša nosaukuma filmā.Emocionāls, bet gaišs stāsts ar krietnu deva skumju un vēl lielu cerības ēdamkaroti.Sarunājas Zane, Kristīne un Aija.Raidierakstu atbalstīt vari šeit https://www.patreon.com/Piedzivot

Aprīlī noskaidrojām Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) 2025. gada nominantus un uzvarētājus. Starp četriem labākajiem prozas autordarbiem arī Svena Kuzmina stāsts “Brīvībene”, ko aprīļa sākumā nolēmām saukt par mēneša grāmatu un aicināt pievienoties lasīšanai."Brīvībene" vēsta par 2002. gada nogali, kad topošais mākslas students pārceļas uz sava vecvectēva denacionalizēto īpašumu. Nams ir zaudējis sendienu krāšņumu. Vecie, sociāli nelabvēlīgie īrnieki tajā saimnieko, it kā nekas nebūtu mainījies. Un tomēr – mainījies ir daudz.Mūsu domas par Svena Kuzmina stāstu, kas aprīļa beigās ieguvis arī LALIGABA ekspertu komisijas atzinību, klausies sarunā, kurā piedalās Zane, Kristīne, Ieva un Aija.Kļūsti par raidieraksta patronu jeb atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotKlausies raidījumu "Cienījamies klausītāji! Etīdes par literatūru" šeit https://open.spotify.com/show/5br6v0su8U1SiVDhPkVNPb

Aprīlī Kristīne piedzīvojusi ko nebijušu – grāmatnieku konferenci tuksneša vidū! Katru gadu Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā, notiek SHARJAH BOOKSELLERS CONFERENCE, kuru apmeklē simtiem grāmatnieku no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Āzijas. Kristīne tajā vadīja diskusiju un darbnīcu par sociālo mediju pielietojumu darbā ar grāmatām un Latvijas grāmatu lasītāju kopienu. Klausies Kristīnes iespaidus, emocijas un pārdomas par tuksnesī piedzīvoto un iedvesmojies kam negaidītam un nebijušam!

Vismaz vienu dienu aprīlī jokojam biežāk nekā ierasts, tāpēc sarunā ar harizmātisko improvizācijas teātra aktrisi Aneti Bendiku noskaidrosim, kā dzīvi vada cilvēki, kam joki un cilvēku smīdināšana ir viena no galvenajām ikdienas sastāvdaļām.Sarunā uzzini arī to, kādas ir Anetes attiecības ar grāmatām un lasīšanu, kā un vai grāmatas palīdz attīstīt prasmi improvizēt un prezentēt. Tāpat parunāsim par iprovizācijas projektu DIVAS un daudz ko citu.Sarunu vada Ieva.Paldies sērijas tehniskajam atbalstam Jurim Garjānam. Saruna ierakstīta Biedrības "Skanda" studijā.Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju šeit. 

Nacionālajā teātrī tapis Tenesija Viljamsa lugas "Ilgu tramvajs". Tās režisors ir Pēteris Krilovs. Galveno – Blanšas Dibuā – lomu izrādē atveido Maija Doveika. Kultūras rondo saruna ar aktrisi. Kas viņai ir Blanša un kā no šīs lomas pārslēgties uz Teātra dienas koncertu "Iet kā smērēts"? "Neliegšos, lai cik tas varbūt nemūsdienīgi šobrīd skanētu, ka aktieriem ir tās sapņu lomas. Bet man tāda ir, un es esmu tajā laimīgajā notikumā. Tik tikko ir piepildījies viens no sapņiem," atzīst Maija Doveika un atklāj, ka vēlme šo izrādi spēlēt tieši Jaunajā zālē bijis viņas sapnis. "Sākotnējā sarunā ar direktoru, kuru vispār pirmoreiz mēs aizskārām šo tēmu, ka "Ilgu tramvajs" varētu būt, tas bija pagājušās sezonas beigās. Es minēju to kā būtisku apstākli, ka tā varētu būt Jaunā zāle, un tas telpas tuvums, un spiedība, vietas trūkums, kas ir viens no lugas apstākļiem, reālajiem, autora dotais, ka tā varētu būt arī tā realitāte. Es domāju, ka "Ilgu tramvaja" laiks uz lielās skatuves kaut kādā ziņā ir pagājis teātra valodas dēļ, tās komunikācijas dēļ. Ja tu gribi ar cilvēku runāt un pārspriest tādas ļoti intīmas un zemādas patiesības, tad tas tuvums ir ļoti nepieciešams. Ja tu gribi tajā kino patiesīgumā runāt ar skatītāju, tad viņam jāredz, viņam tevi ir jāredz ļoti tuvu, tā, ka nav kur noslēpties. Un es to gribēju. Es to ļoti gribēju un uz to mazliet arī uzstāju, un te nu tas ir noticis, mēs esam Jaunajā zālē tuvu, tuvu, tik tuvu, ka nav ko elpot visiem kopā tajā karstumā," stāsta aktrise. "Esmu dzīrdējusi, ka mana Blanša ir raksturīga ir ar savu tumsu un ar tādu nervozumu. Jebkurā gadījumā es cīnos izrādes laikā par to, lai Blanša tomēr ir saprotama caur tām viņas sāpēm un viņas dzīves pieredzi, un to, kas vispār objektīvi var palikt no cilvēka pāri pēc šādiem piedzīvojumiem, sauksim to tā. Piedzīvojumiem pēdiņās. Man liekas, ka tomēr no viņas ir diezgan daudz kas palicis pāri. Viena no izrādes tēmām un jautājumiem ir tas "pastaigā manās kurpēs", jebkura kurpēs - Stellas, Stenlija, Blānšas un Miča. Viņas tomēr ir neērtas," atzīst Maija Doveika. Vai pēc izrādes nav grūti pārslēgties ikdienā? "Es sen jau apgalvoja tieši pretējo, ka grūti nevis tikt ārā, bet grūti tikt iekšā [loma]. Ārā tikšana ir diezgan vienkārša. Viņa ir tāda sadzīviska. Dzīve vienkārši nāk un ar savām mazajām, niecīgajām problēmiņām vienkārši aizrauj tevi sev līdzi," uzskata Maija Doveika. "Bet tikšana iekšā ir ļoti grūta. Ir ļoti grūti tikt iekšā visā tajā apstākļu gūzmā, kas tev vajadzīgs, lai tu vispār iesāktu šo izrādi. Tev ir vajadzīga šī sajūta, ka caur tavām rokām ir notikusi aristokrātiskā un skaistā īpašuma zaudēšana, tu esi piedzīvojis tik daudz zaudējumus un nāves, ka tu joprojām nes sevī šo milzīgo vainas apziņu par to, ka vienīgais cilvēks, kuru tu šajā dzīvē mīlēji un caur kuru tu pazini mīlestību, tu pats viņu iedzini būtībā iznīcībā. Tu nes šo vainas apziņu. Kopš tās reizes ir visos veidos jāmeklē kaut kādi mierinājumi un kaut kādi pretsāpju līdzekļi šajā dzīvē. Viņi ir tādi sabiedrībai nepieņemami un neadekvāti, kas attiecīgi izraisa to, ka tu esi zaudējis darbu, ka tev ir problēmas ar dažādām atkarībām. Šī ir visa tā starta paka, saucamā, ar kuru tev ir jāienāk šajā vietā, un tas ir grūti. Tas patiešām ir grūti." "Ja tu puslīdz cienījami nospēlēja izrādi, tad tas viss arī paliek uz skatuves un šajā skatuves telpā, un tu ej mājās jau atkal viegls. Reizēm ir grūti tad, kad tu neizdari tos uzdevumus, nesasniedz tos mērķus, ko tu esi uzstādījis sev, kaut kā tev neizdodas, tad ir tā graušana kaut kāda tevī iekšā, un tad ir grūti varbūt aiziet mājās. Ir tādas reizes, kad paklanoties tā kā mazliet atvainojos skatītājiem, lūdzu, piedodiet, atnāciet uz kādu citu izrādi! Tā arī ir gadījies," turpina Maija Doveika.  

Martā notrausām putekļus no kanādiešu autora Maikla Ondatjes romāna “Angļu pacients” (no angļu valodas tulkojusi Amanda Aizpuriete, izdevējs “Jumava”) un noskatījāmies arī tā iedvesmoto un Oskaru godalgoto kino adaptāciju. Šis ir emocionāli piesātināts stāsts par kara laika mīlestību, nodevību un identitāti. Taču to, cik veikli mums gāja ar šo lappušu un kino kadru piedzīvošanu, klausies šajā sarunā.Sērijā piedalās Kristīne, Ieva, Zane un Aija.Atbalsti raidieraksta tapšanu un kļūsti par ptaronu šeit https://www.patreon.com/piedz%C4%ABvot/about?

“Plūsti kā upe” ir amerikāņu autores Šellijas Rīdas debijas romāns, kas balstīts patiesos notikumos. Grāmata, izdota 2023. gadā, uzreiz kļuva par starptautisku bestselleru un nu ieguvusi vairākus apbalvojumus.Tas ir aizkustinošs un iedvesmojošs stāsts par zaudējumu, drosmi un sevis atklāšanu. Stāsta centrā ir jauna sieviete, kura, neskatoties uz dzīves pārbaudījumiem, atrod spēku sekot savai sirdij un plūst cauri dzīvei gluži kā upei – neatlaidīgi un brīvi. Šī grāmata ir par pārmaiņām, mīlestību un dabas skaudro, bet skaisto spēku, un tā tiek salīdzināta ar lasītāju sirdis iekarojušo Dēlijas Ouensas “Kur vēži dzied”.Klausies Kristīnes, Ievas, Zanes un Aijas pārdomas par izlasīto. Paldies izdevniecībai "Latvijas Mediji" par grāmatas eksemplāriem! Grāmatu visizdevīgāk iegādājies šeit!Kļūsti par raidieraksta patronu https://www.patreon.com/Piedzivot

Kā piedzīvot vecumu un kā veidot paaudžu savstarpējo komunikāciju? Par to rosina pārdomāt dokumentālās filmas "Mani 80 pavasari" režisore Agnese Laizāne un operators Toms Šķēle, ar kuriem tiekamies Kultūras rondo studijā. Operators Toms Šķēle gan joko, ka filmu vajadzēja saukt „mani 88 pavasari”. Filma jau saņēmusi Lielo Kristapu par labāko debiju, bet Agnese Laizāne uzsver, ka filmā ir cilvēki, kuri dzīvojuši piepildītu dzīvi. No 4. aprīļa kinoteātros visā Latvijā būs skatāma režisores Agneses Laizānes debijas dokumentālā filma “Mani 80 pavasari”, kas šogad Nacionālajā kinobalvā “Lielais Kristaps” saņēma balvu kā labākā debijas filma. Tā stāsta par vecumu, dzīves spēku un paaudžu attiecībām, atklājot trīs iedvesmojošu senioru stāstus, kas iedrošina un motivē skatītājus dažādās vecuma grupās. Dokumentālā filma “Mani 80 pavasari” meklē atbildi uz jautājumu: vai viegli būt vecam un apzināties laika nogriežņa noslēdzošu posmu? Trīs stāsti par vecumu, par senioriem, kas iedvesmo ar jaudīgu dzīvesparu un attieksmi pret dzīvi. Ēvī savos 97 joprojām strādā pie savām skulpturām, Alfons (86) ir aktīvs ballīšu apmeklētājs, bet Ludgarde (86) un Gunārs (85) atzīmē 65 gadu kāzu jubileju. Lai arī viņi nejūtas veci, tomēr ķermeņa novecošana ik pa laikam ir izaicinājums.

Saruna angļu valodā!Kristīne sarunājas ar grāmatu pārdevēju, rakstnieci, publicisti un grāmatu apskatnieci Nikolu Brinkliju no Ņujorkas štata Amerikā.Šī ir saruna par Amerikas neatkarīgo grāmatnīcu pasauli, par mums mazāk zināmām niansēm pasaules grāmatu tirgū, kā top ietekmīgais The New York Times dižpārdokļu tops. Pieskārāmies arī daudznozīmīgajai šodienas Amerikas politiskajai pusei un cik liela ietekme uz publisko domu ir grāmatu pieejamībai.Saruna angļu valodā.Nikolas atsauksmēm un daiļradei vari sekot līdzi šeit:- Misshelved newsletter: misshelved.nebrinkley.com- Instagram: instagram.com/nebrinkley- Bluesky: bsky.app/profile/nebrinkley.bsky.social- Website: nebrinkley.com- Bookstore: oblongbooks.comNikolas pieminētie grāmatu ieteikumi:- anything by Audre Lorde (but particularly Sister Outsider)- anything by Ashley Poston- The Mars House by Natasha Pulley

Martā uz sarunu esam aicinājušas TV un radio personību Kristīni Spuri. Uz Kristīni raugoties, allaž gribas jautāt – kā viņa to visu paspēj? Vairāku TV raidījumu producente, “900 sekundes” TV reportiere, Star FM brīvdienu balss, tekstu autore un publiciste. Par šo un daudz ko citu klausies lielajā marta sarunā Ievas vadībā.Saruna tapusi ar biedrības “Skanda” tehnisko atbalstu. 

Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti Skaidrīte Ābrama (P) un Edmunds Zivtiņš (LPV).

Kamēr 28. februāra vakarā pasaule mainījās (atkal), mēs ierakstījām sarunu par mēneša grāmatu – ukraiņu autores Taņas Maļarčukas romānu "Nejauša brīnuma biogrāfija".Stāsts risinās absurdajos un skaudrajos deviņdesmitajos. Norises laiks – simbolisks, kad Ukraina, tāpat kā Latvija, atguva neatkarību. Nekas nav tā, kā bijis, Krievija, pametot savus laupījumus (lasīt – okupētās valstis), nu atstājusi tās ar to, ko šīs tautas alkušas visvairāk – brīvību. Bet ko ar to iesākt? Kā saglabāt? Kā iemācīties brīvību un pašpaļāvību saviem spēkiem? Grāmata par sistēmu un cilvēkiem tajā.Vai gan vēl kāds tic nejaušībām? Viss ir vienas vienīgas likumsakarības, par kurām reizēm pārsteigumā saraucam uzacis un kurām nespējam noticēt. Sarunā piedalās Kristīne, Ieva, Zane un Aija.Paldies Mārai Poļakovai par grāmatas tulkojumu un apgādam Jānis Roze par izdevumu latviešu valodā. Grāmatu vislētāk iegādājies šeit. Sarunas sākumā atskaņotā tatāru izcelsmes krievu dziedātāja Zemfira dzimtenē Krievijā iekļauta ārvalstu aģentu sarakstā un ir atklāti iestājusies PRET Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

Kas notiek, kad piedzīvojumu kāriem latviešiem Irānas kalnos beidzas nauda? Kā izrāpties no Petras drupām Jordānijā, kur ielīdi pa kluso? Un kāpēc tas cilvēks Himalaju kalnos piesola "drošu nāvi"? Piedzīvojumu programmu vadītājs Māris Resnis stāsta par aizkulisēm saviem 25 gadu piedzīvojumiem visdažādākajās pasaules malās. Aiz katras drosmīgās pieredzes slēpjas dziļa gudrība par cilvēka dabu, komandas sadarbību un izdzīvošanas instinktiem."Outdoor vidē problēmas nerisina domās, tās risina rīkojoties," saka Māris, atklājot, kā palīdzēt cilvēkiem, kas bīstamās situācijās rīkojas nesakarīgi - kļūst agresīvi vai tieši otrādi - sastingst. Runājām par emociju gudru pārvaldīšanu un kāpēc stiprākie dalībnieki nereti var radīt vislielākās problēmas.Ja plāno piedzīvojumus vai vienkārši esi ziņkārīgs par to, kā radikāli izaicinoši apstākļi atklāj cilvēka patieso dabu, Māra stāsti un pieredze piedāvā unikālu ieskatu un praktiskus padomus par visu - sākot no augstuma slimības līdz kompanjonu neparedzamiem izgājieniem un spēju izkulties no ziepēm.Cilvēkjaudas atbalstītājs Premium Solutions dāvina BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Par šīs epizodes atbalstu paldies podmedia.lv, kas ir profesionāla režisoru un žurnālistu komanda, kuri tev palīdzēs izveidot savu podkāstu, kas atšķirs tevi no pārējiem nozares spēlētājiem un piesaistīs daudz jaunu klientu tavam biznesam. Piesakies podmedia.lv uz īsu sarunu ar viņiem un pavisam drīz tev būs savs podkāsts, kas palīdzēs sasniegt tavus biznesa mērķus.Sarunā pieminētās spēlas un citu informāciju atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:53 Braukt uz Irānu snovot un palikt bez naudas16:48 Nemācīties no citu kļūdām, bet pārliecināties pašam – piedzīvojumi Āfrikas kalnos25:22 Jordānija, Petra. Iekšā tiek, bet ārā ne29:15 Kas ir jāzina par augstuma slimību34:12 “Nauda ir nauda, bet tas, ko tu stāsti, nav nauda” – vai cita kultūra ticēs taviem paskaidrojumiem, kāpēc vēl joprojām esi parādā42:11 Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums ps.lv/jauda43:11 Par latvieti – piedzīvojummīli. Raksturojums50:28 Cik svarīgi piedzīvojumos ir “saremontēties” uzreiz, nevis paciesties un atlikt; tipiskākās kļūdas59:27 “Ja sākumā būs komforts, pēc tam būs diskomforts un otrādi” - kā cilvēki nevajadzīgi tērē daudz enerģijas1:05:43  Kāpēc stiprie un varošie pārgājiena biedri ir jāpieskata īpaši uzmanīgi1:08:13 Par rezerves naudas lielumu, dodoties piedzīvojumos kalnos1:10:17 Ieteikumi par piedzīvojumu apdrošināšanu1:14:18 Māris Resnis. Piesardzīgs piedzīvojumu grupu vadītājs ar 25 gadu pieredzi1:15:55 Podmedia īpašais piedāvājums Tava podkāsta izveidošanai podmedia.lv1:16:50 Vīriņš Everestā, kurš apsola “drošu nāvi”1:22:28 Par emociju vadību, lai paliec dzīvs augsta riska nodarbēs1:25:35 “Tavs uzdevums ir vētrā būt mierīgākajai bākai” – kā sevi trenēt nepadoties emocijām un provokācijām1:32:20 Ko iesākt ar dumpja taisītājiem kolektīvā1:38:42 “Outdoor vidē problēmas nerisina domās, tās risina rīkojoties” – kā palīdzēt cilvēkiem, kas bīstamās situācijās sastingst1:44:40 Ieteikumi par rāciju izmantošanu kalnos1:46:49 Svarīgākās lietas, kas ir jāizrunā grupas starpā pirms piedzīvojuma1:56:08 Kuri cilvēki no grupas ir “jāuzliek uz īpaša radara”2:00:22 Kā ceļo

Februārī ļaujaumies romantikai un sapņojam līdzi Robines Lī romānam “Doma par tevi” (tulkojusi Astrīda Vucāne, izdevējs “Latvijas Mediji”). Grāmata pavisam nesen pārtapusi arī filmā, kurā galvenās lomas atveido Anne Hathaway un Nicholas Galitzine.Filma pēc IMBD reitinga saņēmusi ne īpaši augstu vērtējumu – vien 6,3/10. Savukārt grāmata pretendē uz kaislīgu mīlas stāstu un skar tik dažādas tēmas, ka mums pietiktu runājamā vēl vismaz vienai stundai.Ko par to visu domā un kā filmu un grāmatu vērtē Ieva, Kristīne, Zane un Aija, klausies sarunā.Sakām paldies izdevniecībai "Latvijas Mediji" par grāmatas eksemplāriem un aicinām grāmatu vislētāk iegādāties šeit.Atbalsti mūs, kļūsti par patronu un klausies jaunās sērijas ātrāk šeit.

Februārī uz sarunu esam aicinājušas kinorežisoru un kinoscenāristu Uģi Olti, kas kopš 2000. gada darbojas Vides filmu studijā un ir vairāku filmu, tajā skaitā “Upurga” (2021) un Atbrīvošanas diena (2016), režisors un scenāriju autors. Ko un cik daudz lasa kino režisors? Vai izlasītais iedvesmo jauniem kino projektiem?Klausies sarunu Ievas vadībā!Saruna tapusi ar biedrības "Skanda" tehnisko atbalstu.

Saruna angļu valodā.Februāra sarunai rubrikā "Piedzīvot lappuses aiz robežām" uzrunājām izdevniecību, kas mums ļoti labi zināma, bet tās pirmsākumi meklējami mūsu kaimiņzemē. Igaunijas neatkarības svinību mēnesī piedāvājam ierakstu ar izdevniecības “Helios” dāmām Sandru Saul un Annu Kalnu. Klausies sarunu par izdevniecības mērķiem, vērtībām, riskiem izdot latviešu lasītājiem neierastu literatūru, un, jā, parunājām arī par “Ceturtā spārna” fenomenu!Sarunu vada Kristīne!Izdevniecības "Helios" grāmatas visizdevīgāk iegādāties šeit.Atbalsti raidierakstu un kļūsti par mūsu patronu šeit. 

Šajā sarunā ar klausītājiem tiekas Kristīne un Ieva, un raidieraksta uzmanības centrā amerikāņu autores Dženetas Fičas romāns "Baltie oleandri" un tā ekranizācija – 2002. gadā tapusī filma ar tādu pašu nosaukumu.Vai grāmata jau atkal ir labāka par filmu? Varbūt šis ir vēl viens neizšķirts? Klausies sarunā un noteikti uzraksti arī savas domas par "Baltajiem oleandriem".Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju šeit 

Kas ir āprātīgākais, ko tu jelkad esi izdarījis? Lūsijas ļoti neparastais un neierasti atšķirīgais pieaugšanas stāsts mūs aizrāva jau ar pirmajām lappusēm. Tās gan četrās sarunas dalībniecēs radīja atšķirīgas emocijas. Šis ir stāsts par pasauli, kurā pieaugot sākam saredzēt un pamanīt arvien dažādākas un nereti savstarpēji pretrunīgas lietas, notikumus, situācijas un cilvēkus. Viss nav tik vienkārši. Viss ir nedaudz ārprātīgi. Un tomēr mēs turpinām. Jūsu ausīs atkal jau Zane, Kristīne, Ieva un Aija.Mūsu janvāra grāmatu, Ditas Cipfeles stāstu "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli" Signes Viškas tulkojumā, visizdevīgākāk iegādājie šeit.Bučas! Mīlam! Kļūsti par patronu šeit https://www.patreon.com/Piedzivot

Pēdējais laiks atskatīties uz 2024. gadā izlasīto.Klausies Kristīnes, Ievas, Zanes un Aijas 2024. gada labākās grāmatas veselās 9 nominācijās un noteikti neaizmirsti pastāstīt arī par saviem uzvarētājiem katrā no kategorijām.Paldies par 2024. gadu lappusēs!Tiekamies citās lappusēs jau 2025. gadā!

Novembri, cik labi, ka esi pagājis, un cik labi, ka tajā bija daudz labu grāmatu!Viena no tām – mūsu mēneša grāmata, audiogrāmatu karalienes Džūlijas Vīlenas romāns "Paldies par klausīšanos", kurā guvām sagremojamu devu romantikas, krietni daudz asprātību un lielisku ieskatu audiogrāmatu tapšanas aizkulisēs.Vairāk par romānu un novembra asumiņiem grāmatu pasaulē klausies sarunā, kurā tiekas Zane, Kristīne, Ieva un Aija.Džūlijas Vīlenas romānu iegādājies izdevniecībā Evita.

Gada nogale tradicionāli ir laiks, kad pievēršamies pārdomām par aizejošo gadu. Laikā, kādu pieredzam šobrīd, grūti iztēloties, ko mums nesīs katrs nākamais gads, bet skaidrs ir tas, ka šajos laikos latvietis latvietim nedrīkst būt gardākais ēdiens, tieši otrādi - sadarbība ir atslēga. Kā mainījusies Eiropas un rietumu pasaules sabiedrība un tostarp arī ārzemēs dzīvojošo latviešu kopiena? Kādi izaicinājumi mums priekšā? Par to saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē Juris Ķeniņš no Kanādas, Juris ir Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda un padomes priekšsēdētājs, Mārīte Kļaviņa no Frankfurtes, Mārīte ir Eiropas Latviešu apvienības pārstāve un Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece, un Pēteris Blumbergs, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis.  

Rubrikā "Grāmata un filma" ieskatāmies Janas Egles stāstu krājumā "Gaismā" un trīs tā stāstu ("Bedre", "Aiziet jūriņā!" un "Gaismā") ekranizācijā, Daces Pūces filmā "Bedre".Klausies Kristīnes, Ievas, Zanes un Aijas sarunu, pārdomas, atklāsmes un vērtējumu, kas tad bijis labāks šoreiz – grāmata vai filma.

Elīna Brasliņa ir viena no izcilākajām latviešu mūslaiku ilustratorēm. Taču ne tikai. Elīna ir arī grāmatu tulkotāja, ļoti liela grāmatu lasītāja un nu arī autore. Priecājamies par Elīnas Brasliņas grāmatu jaunumu, bilžu grāmatu "Uzzīmēsim stāstu?". Tikpat ļoti priecājamies par Elīnas viesošanos raidierakstā. Ar Elīnu sarunājas Ieva (IG @mrs.lasitaja).

Saruna tepat kaimiņos ar vienu no “mūsējām”!Kristīne (IG @humpalasungramatas) sarunājas ar grāmatu blogeri un raidieraksta “Piedzīvot lappuses” balsi Sandru Koku (IG @pielasit_sirdi), kas ar ģimeni dzīvo Lietuvā. Ko varam mācīties no brāļiem lietuviešiem, vai šogad būs Ziemassvētku pasts un kā Lietuvas grāmatu tirgus atšķiras no mūsējā?Klausies, iedvesmojies un atceries – mēs esam forši!

Pianists Artūrs Cingujevs, atzīmējot koncertaģentūras 'Impresario Baltica desmit gadu jubileju, izdevis debijas albumu Piano Therapy 432 Hz un aicina uz īpašiem Klavierterapijas vakariem 13. novembrī plkst. 18.00 un 3. decembrī plkst. 19.00 kultūrtelpā "Koka Rīga" Krāsotāju ielā 12. Jaunais albums un koncertvakari veidoti kā meditatīvs muzikāls piedzīvojums, kas aicina klausītājus apstāties ikdienas ritmā, lai vairotu savu emocionālo labsajūtu. Albumā ir iekļauti komponista Paula Hankinsona skaņdarbi, kā arī Artūra Cingujeva oriģinālkompozīcija, kas izpildīta uz 1910. gada Blüthner klavierēm, skaņotām uz 432 hercu frekvenci. Sarunā ar Artūru Cingujevu - par viņa izveidoto klavierterapijas metodi, par īpašajām Blüthner klavierēm un Franča Šūberta iedvesmoto mūziku, ko radījis komponists, pianists un aranžētājs Pauls Hankinsons (Paul Hankinson).  

Vai atceraties vēl kādu tik saulainu oktobri? Tas mūsu atmiņās paliks ar labām grāmatām un pārmaiņām ne tikai dabā. Šajā sērijā parunājām par oktobra interesantajiem notikumiem, nedaudz arī par grāmatu blogeru būšanu un, protams, arī par mēneša grāmatu – lietuviešu autores Danutes Kalinauskaites romānu "Baltie pret melnajiem" Daces Meieres tulkojumā.Sakām paldies apgādam Jānis Roze par grāmatas eksemplāriem. Iegādājies grāmatu šeit Jūsu ausīs kā allaž Zane , Kristīne , Ieva un Aija 

Rubrikā "Grāmata vai filma" oktobrī lasām un skatāmies somāliešu izcelsmes supermodeles Varisas Diarī dzīvesstāstu grāmatā un filmā "Tuksneša zieds".Nav nekā šausminošāka un baisāka par īsto dzīvi. Varisas dzīves pieredze mūs šokēja un pārsteidza. Šis stāsts izgaismo mums svešu kultūru. Tas stāsta par tradīcijām, kurām 21. gadsimtā nav vietas, bet kas joprojāmies sakropļo simtiem tūkstošu meiteņu. Šoreiz ir skaidrs kā dienā – grāmata IR labāka par filmu. Kāpēc? Klausies sarunā!Pie mikrofoniem joprojām Zane (IG @mom.who.reads.alot), Kristīne (IG @humpalasungramatas), Ieva (IG @mrs.lasitaja) un Aija (IG @piedzivot).Atbalsti raidieraksta turpmāko tapšanu! Kļūsti patr patronu!patreon.com/Piedzivot

Vai esat gatavi sarunai no Baltās Mākoņu Zemes?Kristīne (IG @humpalasungramatas) sarunājas ar grāmatu autori, apskatnieci un grāmatu pārdevēju Adeli Brodbentu no Jaunzēlandes. Kā bērnos vairot lasītprieku? Cik viegli būt bērnu grāmatu autorei? Vai Jaunzēlandē aitu ir vairāk nekā cilvēku? Ietrenējiet ausi Kiwi akcenta klausīšanā, jo Adele, kā jau īsta grāmatniece, dos tonnām ieteikumu jaunas lasāmvielas uzmeklēšanai.Ieskaties Adeles mājaslapā https://whatbooknext.com/Ieskaties Adeles Instagram https://www.instagram.com/adelebroadbent.booknut/Sērijā pieminēti šādi autori.Jaunzēlandes pieaugušo literatūras autori:*Catherine Chidgey*Charity Norman*JP Pomare*Paul Cleave*Jacqueline Bublitz*Tessa Duder*David Hill*Eileen Merriman*Mandy Hager*Janet Frame (Rītas Jalonenas grāmatā "Skaidrums")*Louise and Gareth Ward - The Bookshop Detectives: Dead Girl GoneStarptautiskie pieaugušo literatūras autori:*Chris Hammer*CJ Tudor*Stephen King*Chris Hammer*Jane Harper*PD James*Christian White*Fiona McIntoshJaunsēlandas bērnu un jauniešu literatūras autori:*Tessa Duder*David Hill*Eileen Merriman*Mandy Hager*Gavin Bishop*Steph MatukuStarptautiskie bērnu un jauniešu literatūras autori:*Alan Gratz*Nora Dasnes - Cross My Heart and Never Lie*Sofia Chanfreau & Amanda Chanfreau - Giraffe Island*Adam Cesare - Influencer*Anna James - Bookwanderers series*Onjali Q. Raúf*Katya Balen

Gan „Dzīves tango”, gan „Brīnumskapis” man ir darbi, kuri radīti, lai runātu par kultūras un mākslas nozīmi ikdienā, rakstījusi režisore Krista Burāne, ar kuru tiekamies Kultūras rondo studijā, jo Rīgas starptautiskajā kinofestivālā gaidāmas divas pirmizrādes – animācijas ciklam „Brīnumskapis” un dokumentālajai filmai „Dzīves tango”. Režisorei pievienojas arī cikla „Brīnumskapis” māksliniece Kristīne Jurjāne, bet par savu lomu filmā „Dzīves tango” stāsta komponists Arturs Maskats. 20. oktobrī Latvijas pirmizrādi Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) programmā svinēs dokumentālā portretfilma "Dzīves tango" ("Tango of Life"). Filma tapusi režisoru Ērikas Lifrēdo un Kristas Burānes, kā arī citu Itālijas un Latvijas kino veidotāju sadarbībā un tiek pieteikta kā "dzīvi apliecinošs darbs" par nepadošanos neārstējamas slimības priekšā un par dejas un kino dziedējošo spēku. "Filmām parasti ir vairāki līmeņi, arī stāstus var nolasīt dažādi. Man ir par to, kā māksla palīdz dzīvot un kā māksla palīdz dzīvot arī sarežģītās dzīves situācijās. Tas ir mans galvenais gan vēstījums, gan tas, ko vēlējos ar šo filmu pateikt," filmu rakstoru Krista Burāne. "Vienlaicīgi filmu var nolasīt kā brīnišķīgu mīlas stāstu starp galveno varoni Klaudio un viņa sievu Ivanu un viņu kaislību pret tango dejošanu, un to, kā Arturs Maskats savā ziņā viņiem palīdz izdejot savu sapni, palīdz viņiem ar savu mūziku izdarīt to, ko varbūt nevarēja izdarīt savā dzīvē." Filmas aprakstā teikts: "Klaudio Rābijas stāsts ir emocionāli piepildīts apliecinājums tam, ka māksla pārkāpj nacionālās, mentālās un fizisko iespēju robežas. Viņš apzinās, ka ķermenis strauji piekāpjas Parkinsona slimības priekšā, tomēr viņa miesu un garu uztur tango deja. Pats Klaudio sievai Ivanai ir karsti apsolījis, ka reiz viņi dejos Buenosairesā, tomēr gaisā virmo apziņa, ka laika nav atlicis daudz. Tango terapijas sesijām Itālijā mijoties ar simfoniskā orķestra mēģinājumiem Rīgā, dziedinošu dejas ritmu vadīti filmas varoņi apliecina mūzikas varu pār fiziskajiem izaicinājumiem." -- Katrā bērnistabā ir kāds skapis, aiz kura durvim mājo brīnumi. Brīnumskapis! Durvis, kas ved uz brīnumiem.  "Liels darbs, piecas filmas, kurā ir ļoti plaša komanda, gan radošo cilvēku, gan tehnisko cilvēku, man bija ļoti liels izaicinājums," atzīst Krista Burāne, kura animāciju iekļāvusi arī savās iepriekš veidotajās filmās. "Katrs no māksliniekiem strādāja savādā, ar savām idejām, savu pieeju. (..) It kā jau liekas, piecas filmas, kuru kopējais garums ir nedaudz pāri 20 minūtēm, kas tas ir, bet kopumā tas ir aizņēmis piecus gadus." Krista Burāne vērtē, ka šis cikls ir nozīmīgs darbs viņas un Kristīnes Jurjānes karjerā. "Tas ir savādāks formāts, kā līdz šim pieraksts, man šķiet, ka nav līdzīgas filmiņas latviešiem līdz šim. Esmu dzīvē līdz tam strādājusi ar Māru Liniņu pie filmiņas "Reiz Dievs", tā bija bija akvareļa zīmējumu animācija. Katrā ziņā animācijā tu vari visu, tāpat kā leļļu teātrī ir kaut kas līdzīgs pēc manas sajūtas. Un ārkārtīgi ietilpīgs medijs, gribētos turpināt strādāt," vērtē Kristīne Jurjāne. "Kad es rakstīju scenārijus, man bija svarīgi apskatīties, kas notiek "Skola 2030" programmās, un katra no tām filmiņām veidota tā, lai pedagogi gan pirmskolā, gan sākumskolā varētu šīs filmiņas izmantot savās nodarbībās, gan matemātikā, gan dabas zinībās, gan sociālajās zinībās. Lai tās filmiņas dzīvotu kā domāšanas ierosinātājs, lai bērni viņas skatītos vēl un vēl un eksperimentētu ar viņām," norāda Krista Burāne. Piecas režisores Kristas Burānes un galvenās mākslinieces Kristīnes Jurjānes veidotās “Brīnumskapis” sērijas ieved pasaulē, kurā viss un jebkas izraisa zinātkāri un ir noderīgs mazākajiem skatītājiem. Piedzīvojot visa cikla pirmizrādi RIGA IFF, filmas veidotāju komanda aicina doties dziesmotā ceļojumā, kas balstīts populārajā Aigara Voitišķa dziesmu ciklā ar Pētera Brūvera, Māras Zālītes un Ievas Samauskas tekstiem.  Spilgtākie Latvijas animācijas mākslinieki (Anete Melece, Anna Zača, Edmunds Jansons un Toms Burāns) satiekas ar atpazīstamākajām balsīm (Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Andris Sējāns, Karīna Tropa u. c.), lai kopīgi atklātu ko pavisam jaunu un kā mazāko, tā arī lielāko skatītāju sirdīs un prātos paliekošu. Cikls būs īpašs notikums pirmskolas un mazāko klašu skatītājiem.

Raidieraksta oktobra viešņa – harismātiskā Anna Panna, īstajā vārdā Anna Birmane. Anna ir četru pavārgrāmatu autore, uzņēmēja un liela grāmatu cienītāja.Kāda ir grāmatu loma Annas un viņas ģimenes dzīvē? Kādas ir Annas attiecības ar bibliotēkām? Kurš ir viņas un meitas Hannas mīļākais grāmatu žanrs? Par šo un vēl daudz ko citu klausies sarunā, kuru vada Ieva (IG @mrs.lasitaja).Īpašs paldies par sērijas tehnisko atbalstu Jurim Garjānam un ierakstu studijai "Skanda". 

Saulainais septembris ir paskrējis, un mūsu sajūtās, lappusēs un piedzīvojumos tas bijis tieši tāds, kādu varat to noklausīties jaunākajā raidieraksta sērijā.Zane (IG @mom.who.reads.a.lot), Kristīne (IG @humpalasungramatas), Ieva (IG @mrs.lasitaja) un Aija (IG @piedzivot.lappuses) pārrunā septembra ainiņas, spilgtākās lappuses un to, kas piedzīvot mēneša grāmatā – franču pedagoga un rakstnieka esejā "Skolas sāpe".Oktobris lappusēs solās būt vēl krāsaināks, tā ka turamies kopā un nepazūdam.Sarunas pieturas punkti0.00 – 25.55 Ievads un mūsu piedzīvojumi septembrī.25.57 – 44.37 Spilgtākie piedzīvojumi septembra lappusēs.44.39 – 1.19.57 Daniels Penaks "Kā romāns".1.19.57 – 1.25.03 Noslēgums un oktobra plāni.

26. septembrī atzīmējām ir Eiropas Valodu diena , 30. septembrī - Starptautisko tulkotāju dienu. Tas viss mudina mūs pievērsties valodas jautājumiem un īpašu uzmanību veltām valodu saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Kā savu renesansi digitālajā vidē piedzīvo lībiešu valoda un kāpēc ir tik būtiski veidot dažādas datubāzes valodai, kurā runā ļoti maza grupa cilvēku? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas universitātes Lībiešu valodas institūta direktors un valodnieks Valsts Ernštreits un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja Sanita Reinsone. No septiņiem tūkstošiem pasaules valodu gandrīz puse ir apdraudētas valodas. Cerību stariņš ir digitālā vide, kur šīs mazrunātās valodas var turpināt savu dzīvi arī tad, kad to runātāju paliks pavisam maz. Ir pašsaprotami, ka varam latviešu valodā rakstīt tekstu datorā, bet aizvien izjūtam latviešu valodas mazos apmeŗus, kad gribam izmantot, piemēram, mākslīgo intelektu teksta radīšanā. Taču vēl vairāk nevienlīdzību izjūt tādas valodas kā lībiešu valoda.   Tulkotāja darba nianses atklāj Maima Grīnberga "Visi manis rakstītie vārdi eksistē latviešu valodā, nevienu es neesmu izdomājusi, varbūt dažus, tulkojot grāmatas bērniem," saka somu un igauņu literātu darbu tulkotāja Maima Grīnberga, kura stāsta par to, kādus leksikas slāņus nākas izmanot tulkotāja darbā, kā latviski uzrakstīt somu valodas dialektus un žargonvārdus. „Odu bija daudz, un visi to vien darīja, kā mācās Oskaram virsū. Oskars sāka veņķēties ar roku.” Šo jauko vārdu „venķēties” igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmatā bērniem „Oskars un lietas” tulkotāja Maima Grīnberga ir aizguvusi no savas bijušās klasesbiedrenes vecākiem, kuri nāca no Alsungas puses. Maima Grīnberga ir vairāk nekā 80 grāmatu tulkojumu autore no igauņu un somu valodas. Jau vairākus gadus dzīvo Somijā. Sarunu sāku ar jautājumu, vai tulkotāja arī mēdz izdomāt kādus vārdus, ja konkrētais autors pats spēlējas ar valodu vai lieto kolorītus izteicienus?      

Saruna par amerikāņu autores Kolīnas Hūveres romānu "Manas laimes lauskas" un tā ekranizāciju "It ends with us" ir saruna par vardarbību.Ieva (IG @mrs.lasitaja), Kristīne (@humpalasungramatas), Zane (IG @mom.who.reads.a.lot) un Aija (IG @piedzivot.lappuses) diskutē un spriež par to, cik meistarīgi vardarbības anatomiju rāda romāns un filma, aizrunājas par Kolīnas Hūveres fenomenu un neiztiek bez tīri sievišķīgiem strīdiem par Bleikas Laivlijas vizuālo tēlu filmā.Vardarbība mīl klusumu, tāpēc neklusē, ja ciet no vardarbības vai zini kādu, kas ir iekļuvis vardarbības ciešajos tīklos.Meklē atbalstu šeit:*bezmaksas Cietušo atbalsta tālrunis – 116006*centra "Marta" atbalsta tālrunis sievietēm, kas cietušas no vardarbības – 67378539*krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" atbalsta tālrunis – 24551700

Mēs mīlam Filipīnas, kurās pavadījam laiku misijā, tomēr tās šķiet neparastu pretrunu zeme. Piedzīvotais kultūršoks ir ļāvis nonākt pie vērtīgām atziņām, kurās šoreiz vēlamies dalīties ar Tevi. Raidījums "Veliki misijā" 4. epizode Autori: Māris un Olga Veliki Raidījums Radio Marija Latvija ēterā skan katru piektdienu plkst. 16:00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 18:00.

Jaunā raidieraksta sezona turpina pārsteigt ar jaunumiem. Jūsu uzmanībai pirmā starptautiskā sarunā, kurā Kristīne (IG @humpalasungramatas) sarunājas ar Antti Pyykkönen – cilvēku, kas dzimis un audzis Somijā, un līdz mielēm izdzīvojis Somijas grāmatniecības spožās un ne tik laimīgās lappuses.Nē, tā nav nejaušība, ka abiem sarunbiedriem ir viens uzvārds. Tas ir liktenis, un tā parasti notiek tikai grāmatās.Par visu sīkāk klausieties sarunā.Saruna notiek angļu valodā!

Septembrī tiekamies lappusēs ar bijušo Izglītības ministri Anitu Muižnieci, kuras mīļāko grāmatu sarakstā ir gan Harija Potera sērija, gan Māras Zālītes dzeja. Anitas stāstītajā ir tik daudz grāmatu mīlestības un aizrautības, ka nešaubāmies – pēc sarunas noklausīšanās jūs jutīsiet urdošu sajūtu doties uz grāmatnīcu.Ar Anitu Muižnieci sarunājas un lappuses piedzīvo Ieva (IG @mrs.lasitaja).Lasi digitālo avīzi "Piedzīvot Lappuses" https://www.patreon.com/posts/piedzivot-2024-111721647?utm_medium=clipboard_copy&utm_source=copyLink&utm_campaign=postshare_fan&utm_content=web_shareKļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/Piedzivot

Parīzes olimpiskās spēles ir galā. Bez medaļām Latvijas delegācijai, toties ar iespaidiem, piedzīvojumiem, secinājumiem, pārdomām un stāstiem no Rolanda Eliņa un Jāņa Celmiņa – Sportacentrs.com redakcijas, kas bija devusies uz Parīzi. Iespaidīgās sporta arēnas, drošības kontroles, policijas klātbūtne un sportistu attieksme pret medijiem.

Ja ģimene dzīvo vai pārceļas uz dzīvi ārpus Latvijas, pārmaiņas, kultūras atšķirības, vietējā sadzīve un dzīve divās valstīs ietekmē ikkatru ģimenes pārstāvi. Ja runājam par vecākiem, tad tā ir viņu izvēle, viņu lēmums, kas bērnu gadījumā ir vecāku lēmumu pieņemšana un piedzīvošana. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts daudz esam runājuši par to, kā latvietību mācīties palīdz skolas vecuma bērniem, kā viņi tiek galā ar stresu un pārmaiņām, bet, kā to piedzīvo pirmsskolas vecuma bērni? Kāds ir psiholoģiskais atbalsts mazu bērnu vecākiem - kā palīdz pārējā latviešu kopiena un ar ko jātiek galā pašu spēkiem? Raidījumā sarunājas klīniskā psiholoģe un reemigrācijas pētniece Iveta Ozola-Cīrule, Inese Asermane no "Pūcītes akadēmijas", latviešu skoliņas Pīterboro (Lielbritānija), un Zane Kažotniece no Īrijas, kur viņa vada latviešu skoliņu Graudiņš".

Ko nozīmē mesties piedzīvojumos? Mēs katrs šos vārdus uztveram atšķirīgi. Vienam tas ir muzeja apmeklējums, otram - lēciens ar izpletni. Bet kas ir piedzīvojumu terapija, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par piedzīvojumu terapiju stāsta viena no piedzīvojumu terapijas kustības dibinātājām Latvijā Līna Leitāne, tūrisma uzņēmuma "Lūzumpunkts" gidi Māris Lazdiņš un Māris Resnis un "Adventure Therapy Latvia" līdzdibinātāja, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente, sociālā darba studente, piedzīvojumu entuziaste Unda Avota. Adrenalīns, aizrautība, baiļu pārvarēšana un azarts, unikālas atmiņas un dzīvesprieks - to visu saistām ar vārdu piedzīvojums. Taču kāre pēc piedzīvojumiem mēdz izsīkt, kad sākam novecot. Vai piedzīvojums var uzlabot mūsu pašsajūtu un ar ko parasts pārgājiens atšķiras no piedzīvojuma ar terapeitisku mērķi? Vai pēc piedzīvojuma jābrauc uz otru pasaules malu? Kam šāda terapija der un kam nē? Un, vai piedzīvojumi der visiem un visos vecumos? "Arī pāriem efektīvi varētu strādāt piedzīvojumu terapija. Divi cilvēki ir atraduši, ka mēs mīlam viens otru, mums ir svarīgi būt kopā, bet nu kašķējamies mēs neprātīgi. Tāpēc, ka konfliktu risināšana ir prasme, un tas nenozīmē to, ka mums ir jūtas, ka mums ir arī tās prasmes kaut kādas. Varbūt mēs neprotam gatavot ēst vai nemākam braukt ar mašīnu, tāpat mēs varam neprast risināt konfliktus vai sarunāties, vai paust savas emocijas.Tad bieži vien tur zūd uzticēšanās vai nav skaidrība, kā ar to tikt galā. Un tad, ja mēs ieliekam šos cilvēkus pilnīgi citā vidē, piemēram, uz klinšu sienas, tur nav variantu, tev ir jāpaļaujas uz to cilvēku, kas tevi tur lejā, un tev ir jāiemācās ar viņu komunicēt," analizē Unda Avota. "Un, ja tev blakus ir speciālists, kas tev palīdzēs un skaidros tajā brīdī, ieteikts varbūt, kādā veidā runāt, kā atrast kaut kādu atslēgas vārdu - turi mani stingrāk, tagad man vajag ļaut lielāku brīvību. Tā viņi atrod veidus, kā komunicēt un kā sajust, cik daudz brīvību otram dod, cik nedod, cik viņu pieturēt. Pēc tam šīs lietas metaforiskā veidolā varam pārrunāt, piemēram, par to, cik daudz tu brīvību dod ikdienā savam partnerim: vai tu viņu turi un neļauj iet uz priekšu, kāpt uz augšu, vai arī tu viņu palaid pilnībā un neturi īstenībā, un aizmirsti par to, ka tev tā virve ir jātur, kamēr viņš ir uz sienas. Šīs lietas var metaforiski pēc tam pārrunāt, kā tas ir attiecināms uz viņu dzīvi un ko no tā, kā viņi ir iemācījušies komunicēt uz tās sienas, kā to var pārnest komunikācijā virtuvē vai guļamistabā, vai jebkur citur. Bieži vien aktivitāte ieb piedzīvojums ir kā metafora, caur kuru mēs pēkšņi ieraugām kaut ko - tā tas notiek, tā tas īstenībā ir arī manā dzīvē un beidzot es saprotu. Tāpēc piedzīvojam terapija, manuprāt, ir tik efektīva, jo ļoti īsā laika periodā spēj piedāvāt spēcīgus "insaitus" (atklāsmes). Un tas iemesls, kāpēc tas nāk ātrāk un spēcīgāk, ir tāpēc, ka viss ķermenis tiek iesaistīts. Un ne tikai ķermenis - mums ir gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas, gan arī mūsu garīgā pasaule, gan arī mēs esam kopā ar citiem cilvēkiem. Tur ir visi šie komponenti vienkopus, kas rāda šo ļoti holistisko mācīšanās pieredzi. Un, jo vairāk maņas mums ir iesaistītas, kad mēs kaut ko mācāmies vai darām, jo efektīvāk tā lieta paliek mūsos un mēs gūstam atklāsmes par lietām. Ja esam terapeita kabinetā, mēs dzirdam, mēs redzam to terapeitu, strādājam ar mūsu domām, atmiņām, kaut kādiem nākotnes plāniem, un mēs strādājam ar savām emocijām. Ķermenis nav iesaistīts. Bet ir ļoti daudzas lietas, kur mūsu ķermenim ir jābūt klātesošam, lai izstrādātu dažādas traumatiskas pieredzes, lai pieredzēt dažādas emocijas, lai pa īstam izjustu - tagad es jūtu tās bailes, tagad es nezinu, ko ar viņām darīt. bet es pieredzu, ka man blakus ir cilvēks, kas mani iedrošina uz drosmi, kas palīdz man tikt galā, kas mani atbalsta un es pieredzu to, ka pat tad, kad man ir bail, es spēju iet uz priekšu. Man nav jābēg." Vai arī tas palīdz saprast, ka mums nav jābūt kopā. Līna Leitāne šobrīd vairāk strādā ar senioriem. "Tas, kāds ir terapeitiskais efekts ir no tā, ka, teiksim, 87 gadus vecs cilvēks var izdarīt lietas, kuras viņš viens pats nevarētu izdarīt. Tas, ka viņam ir šis terapeitiskais atbalsts, ka ir kāds, ar ko viņš kopā iet, ka viņš var pastāstīt par to, kā viņš agrāk gājis, tas ir tāds iedrošinājums un tāds spēcinājums viņiem, un dod dzīves kvalitātes uzlabojumu un duku nākošajām divām nedēļām, kuru laikā mēs netiksimies. Esmu ārkārtīgi pārsteigta, cik labi tas strādā senioriem. Agrāk man likās, ka tā ir tāda kā burvju tabletīte tieši jauniešiem, tagad man liekas ļoti liels prieks redzēt, ka tas der senioriem," atklāj Līna Leitāne.

Mani interesē cilvēki, kuri dodas piedzīvojumos, kur vajadzīga izturība, drosme, izdoma. Tāpēc mans sarunbiedrs šajā reizē ir Juris Dzenis. Viņš pamanās savienot savu darbu kokapstrādes nozarē ar, manuprāt, ļoti izaicinošiem piedzīvojumiem. Izrādās, ka tajos ir ne tikai ultra maratoni izaicinošā vidē, bet arī piedzīvojumi debesīs, ūdenī, uz riteņa. Dažkārt līdz halucinācijām. Un teju vienmēr ar savu iespēju robežu izzināšanu un plešanu.Jura Instagram lapā pamanīju frāzi “running for my brother…” (skrienu par brāli). Viņš sarunā pastāstīja, kāpēc tā.Vienu no ultramaratoniem Juris pagājušajā vasarā skrēja kopā ar Jāni Viškeru –  PTL (La Petite Trotte A Leon) Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa izaicinošām kalnu takām un bez tām.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:43 Skriet par brāli – izsāpēt brāļa zaudējumu caur kustību dabā19:16 Kas ir jāņem vērā laivojot, lai sevi pasargātu22:26 Kā taku skriešanu savienot ar ģimenes ceļojumu25:12 “Ar laivu tu redzi to pašu vietu no citādāka skatu punkta”27:02 Ultravieglo lidmašīnu sacensības bez navigācijas33:09 Pamanīt zīmes, ka piedzīvojumus labāk meklēt uz zemes, nevis gaisā37:26 Piedzīvojumi 300 kilometru garajā distancē, kalnos, trīs Everestu augstumā43:14 Kā tas ir – fiziski grūtā piedzīvojumā gulēt tikai 2 stundas diennaktī 6 diennaktis pēc kārtas49:27 Piedzīvojumi ar pamatīgu riska faktoru – ko par to saka ģimene52:59 Tulznu ekspertu ieteikumi55:17 Nogurums un halucinācijas piedzīvojuma laikā1:06:53 Kā bērnus izaudzināt par piedzīvojumu un dabas mīlētājiem1:07:56 Ģimenes dzīves organizēšana, lai piedzīvojumi un laiks ģimenei būtu līdzsvarā1:12:12 Dzīve pēc finiša, kad pieveikts īpaši grūts izaicinājums1:16:55 Suns kā skriešanas partneris1:22:59 Kā, kur un kad notiek skriešanas koptreniņi Siguldā1:26:18 Piedzīvojumi ar ledus sienas “izgatavošanu” Latvijā1:31:53 Īpaša un negaidīta tikšanās kalnos1:36:27 Kādi nākotnes piedzīvojumi plānos ir tagad

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas 18. epizodi, kurā pie Jāņa Celmiņa viesojas bijušais Latvijas izlases aizsargs - hokejists, pirmais Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžeris, pēcāk arī hokeja treneris Normunds Sējējs. 0:00:00 – 0:04:39 – šodien raidījumā; 0:04:40 – 39:55 – par dzīvi pēc hokejista karjeras; 0:41:38 – 1:28:21 – "Domina Shopping” tēmu rats.

Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis. Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties? 

Inese Pučeka veido podkāstu "Retinātā gaisā", kur notiek sarunas ar pašmāju alpīnistiem un klinšu kāpējiem, lai neatstātu "gājienus uz virsotnēm tikai to cilvēku atmiņās, kas kopā saluši vienā teltī". Ineses mērķis ar podkāsta stāstiem ir iedvesmot ikvienu, kuru vilina šauras kalnu taciņas, kilometru augstas granīta klinšu sienas, saplaisājuši ledāji un sniegotas virsotnes.Darba ikdienā Inese ir TV izpildproducente, bet savu brīvo laiku viņa pavada piedzīvojumos - garos pārgājienos, klinšu kāpšanā un kalnos. Viņas stāsti izraisa vēlmi atļauties sev vēl kādu piedzīvojumu un varēt vairāk.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:15 Uzkāpt iepriekš nekāptā virsotnē Kirgizstānā4:36 Māksla katru grūtību pārvērst piedzīvojumā13:20 “Uzskriet” Kazbegā18:04 Trīs iemesli, kāpēc radās podkāsts ar kalnu un klinšu kāpējiem “Retinātā gaisā”24:07 Kāda ir klinšu kāpējas ikdienas treniņu rutīna27:48 “Vispār man patīk varēt lietas”30:02 Vai vienkāršam ikdienas skrējējam ir vajadzīgs skriešanas treneris34:50 Psiholoģiskie un fiziskie izaicinājumi, kāpjot 7000 metru augstā virsotnē39:31 Būt gatavam pieņemt neparedzētas situācijas izmaiņas46:08 Fiziskie un pašsajūtas izaicinājumi, atrodoties augstkalnos51:57 Trilleris galvā un sarunāšanās ar klintīm56:23 “Vienmēr pirmā pieredze tev daudz ko iemāca”1:00:03 Piedzīvojumi, vienai ejot Karaļa kalnu taku Zviedrijā1:07:13 Doties dabā iepazīt īsto sevi1:11:59 Kādus pārgājienu apavus izvēlas piedzīvojumu meklētāja Inese Pučeka1:13:47 Cik izmaksā brauciens uz augstkalniem1:17:18 Pirmā pieredze ar kāpšanu pa ledus sienu1:20:48 Kādus ieteikumus no klinšu kāpšanas profesionāļiem Inese ņēma vērā, dodoties 7000 metru augstajā virsotnē1:27:41 Trīs epizodes no podkāsta “Retinātā gaisā”, kuras Inese iesaka noklausīties ikvienam1:34:51 Komandas un biedra pleca nozīme, esot augstu kalnos1:45:00 Kas atrodas alpīnistu somās, un kā tiek sadalīts nesamais1:46:50 Ieteikumi un novērojumi no pieredzes, kas var noderēt citiem kalnos kāpējiem1:55:05 “Tu pats izdomā lietas, no kā tu baidies”

Piedāvājam Latvijas sporta līdzjutēja Kristapa Lešinska stāstījumu un atmiņas par notikumiem 2005. gadā (Sanktpēterburgā) spēlē starp Krievijas un Latvijas izlasēm. Politika un sports.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas desmito epizodi, kurā viesojas Latvijas hokeja leģenda, Stenlija kausa ieguvējs, bijušais Latvijas izlases kapteinis Sandis Ozoliņš. Šoreiz mazāk par sportu, vairāk - par dzīvi. 0:00:00 – 0:04:16 – šodien raidījumā; 0:04:17 – 0:36:08 – par dzīvi pēc hokejista karjeras beigām, tēva lomu, sportisko formu, izaicinājumiem… 0:37:56 – 1:28:04 – “Domina Shopping” tēmu rats.

Kas liek putniem vākties baros, skudrām strādāt sinhroni un sikspārņiem pārvietoties tā, it kā tos vadītu kāds spēks no malas? Kas ir šīs vienotās kolektīvās uzvedības pamatā dzīvniekiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biologs, Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams. "Grupā ir drošāk," atzīst Indriķis Krams, skaidrojot, ka daudzi dzīvnieki dzīvo lielākās grupās, kas nav tikai radinieki. Dzīvojot grupa, var daudz ko darīt un justies drošāk. "Kāds var ar kaut nodarboties drošāk, ja nav jāskatās riņķī, ka tev nezogas klāt plēsējs, vai neuzglūn kāda cita nelaime," norāda Indriķis Krams. Cilvēku pasaulē viņš norāda uz situāciju Ukrainā, ka sociālais dzīves veids un spēja dzīvot grupā ikdienā daudzus paglābj. Individuālistiem ir grūtāk. Dzīvnieku pasaulē viņš norāda uz pelēko vārnu. "Tas ir putns, kas gluži pa Doma laukumu vēl tik brīvi nesoļo, bet, domāju, drīz arī šeit būs daudz vairāk," vērtē Indriķis Krams. "Tas, ko mēs pa pēdējiem 10 gadiem esam novērojuši, ka vārnas, būdami ļoti individuālistiski dzīvnieki, kas vēl pavisam nesen dzīvoja pāros, pa vienam, pašlaik, ko mēs redzam Rīgā, it sevišķi, ka vārnas dzīvo grupās pa 30, 50, pa 70 putniem. Vārnas pa pēdējiem 10, varbūt 20 gadiem ir piedzīvojušas ļoti lielas ģenētiskas izmaiņas, genoms ir stipri mainījies, acīmredzot sāk dominēt tā ģenētiskā informācija, kas atbildīga par sociālo uzvedību. Acīmredzot pilsēta ir vide, kurā ir vēlams dzīvot grupās. Tomēr, ka tu esi stiprs grupas ietvaros, partijas ietvaros, tu esi augstskolas beidzēju kluba loceklis, tu esi basketbolists, vai tu esi hokejists. Tās ir tās formālās, neformālas grupas, kas mums palīdz dzīvot labāk, justies drošāk. Acīmredzot pilsētā vajag būt sociālākam, ne tikai cilvēkam, bet arī vārnām." Vārnas nākotnē varētu pulcēties arī vēl lielākās grupās, bet Latvijas iedzīvotājus Indriķis Krams vērtē kā nekooperatīvus. "Pieļauju, ka kooperativitātes pakāpe mūsos pieaug, mēs aizvien vairāk un vairāk ieraugām tos labumus, kurus mēs kopā varam iegūt. Un tādā veidā es domāju, ka mēs drīz apdzīsim dažu labu daudz ekonomiski attīstītāku valsti," uzskata Indriķis Krams. Dažādi ceļi jaunpienācēju ievešanai esošajā barā Zooloģiskajā dārzā „Katrai dzīvnieku sugai ir savas nianses un katram dzīvniekam arī savas: vieni sadraudzējas un ir mīla no pirmā acu uzmetiena, bet citiem – kaut uz galvas stāvi, nu nemaz simpātijas nerodas. Jo  augstāk attīstītāks dzīvnieks, jo sarežģītāk notiek jaunpienācēju ievešana jau esošā barā,” teic Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns. Katram dzīvniekam, vienalga, vai tās ir vardes, vai pērtiķi, vai lauvas, vai zivis, katram ir sava teritorija un ikviens jaunpienācējs sākotnēji tiek uztverts ar  aizdomām un tam ir jāiekaro sava vieta gan teritorijas ziņā, gan bara hierarhijā. Interesējamies, kā notiek jauno pieņemšana Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Kad dzīvnieks tiek atvests, tad, ja ir nepieciešamība, tas nonāk karantīnā, kur aptuveni mēnesi zoodārza speciālisti to novēro, pārbauda veselību un tad pienāk brīdis, kad jaunpienācēju iepazīstina ar pārējiem. Par to stāsta Māris Lielkalns. Runājot par zīdītājiem, ja gadījumā uzreiz nerodas saskaņa, tad jaunpienācējs tiek ielaists atpakaļ savā voljērā, kas jau viņam ir ierasta teritorija un pēc laika piejaucēšana barā turpinās. Atsevišķs stāsts ir par dzīvnieku pārošanu, kad no cita zooloģiskā dārza atceļo jauns tēviņš vai mātīte, lai turpinātu konkrētas sugas pēctecību. Slavenais britu zoologs un rakstnieks Džeralds Darels vienā no savām grāmatām rakstīja, ka  dzīvnieku, tā teikt, laulību ceremonijā kāzu viesi, tas ir, zoodārza darbinieki parasti stāv satraukumā pie voljēra ar slotām un ūdens šļūtenēm rokās, ja nu gadījumā jaunais pāris ir gatavs viens otram rīkli pārkost un tie ir steidzami jāizšķir. Runājot par to, kā zooloģiskā dārza darbinieki palīdz jaunpienācējiem labāk iejusties jaunajās mājās, Māris Lielkalns stāsta par bebru Čāpiņu, kur iepazīstināšana ar potenciālo partneri notika, sūtot no vienam otra personiskās mantas. Savukārt mazā lācenīte, par kuru varējām lasīt plašsaziņas līdzekļos šī gada pavasarī, proti, lāčabērns, kas aprīlī bez mammas palicis, klīda gar Alojas-Limbažu ceļu un tika nogādāts Rīgas zoodārzā, maija beigās devās uz savu jauno mājvietu „La Taniere” zoodārzu-patversmi Francijā. Un lai lācenītei būtu mazāks stress, līdzi tika iedota zvērēna mīļmantiņa - plīša ziemeļbriedis.