Podcasts about riski

Qonağımız "PASHA Bank"ın CRCO-su Pərvin Əhədzadə ilə maraqlı söhbətimiz baş tutdu, risklər, təhsil, bank və maliyyə savadlılığından danışdıq

Miksi Suomi menee mukaan USA:n johtamaan Pax Silica -tekoälyliittoumaan, vaikka EU ei ole vielä tehnyt siitä päätöstä? Haastattelussa Teknologiateollisuuden johtava asiantuntija Joonas Mikkilä. Mikkilä pitää hyvänä, että Suomi lähti mukaan Pax Silicaan, koska yritykset voivat hyötyä siitä, mutta myöntää, että siihen liittyy myös riskejä. Riskinä voi olla USA:n sitoutumisen heikkeneminen Pax Silica -yhteistyöhön pitkällä aikavälillä, tai EU-linjan hajoaminen. Aloitteen epäselvä sisältö herättää Euroopassa epäluuloja. Yhdysvaltain presidentti Donald Trump ei herätä kaikissa suurta luottamusta, koska hänen toimintaansa pidetään arvaamattomana. Suomi ja Ruotsi ovat kuitenkin jo allekirjoittaneet Pax Silica -aloitteen, mutta esimerkiksi Ranska on vastustanut sitä. Hollannin esimerkki voi olla varoittava. Hollannissa toimiva kiinalaisomisteinen siruyhtiö Nexperia joutui Yhdysvaltojen vientirajoitusten piiriin. Kun Hollannin hallitus yritti ratkaista tilanteen ottamalla Nexperian valtion ohjaukseen, Kiina vastasi omilla siruvientirajoituksillaan. Voiko Suomi joutua myös vastaavaan tilanteeseen USA:n ja Kiinan välissä? Toimittajana on Linda Pelkonen.

"Zaman Maşını" verilişinin qonağı infeksion xəstəliklər üzrə mütəxəssis İbrahim Rufullayev oldu.Qonağımızla hal-hazırda dünyada yayılmaqda olan "hantavirus" virusundan , iqlim dəyişikliyi ilə çoxalan allergiya problemindən bəhs etdik. 

Šādā aukstā aprīļa nogalē, kāda ir šobrīd, uz dārza darbiem prāts nenesas, bet lielajiem lauksaimniekiem, īpaši tiem, kas audzē labību, laikam tas ir gana piemērots. Tomēr saruna par bioloģisko lauksaimniecību. Kā arī pārdomas par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem nākotnē. Toms Bricis viesojās bioloģiskajā saimniecībā, kas nodarbojas ar vairāku veidu graudaugu un zirņu, arī ēdamās lupīnas audzēšanu. Runājot ar zemnieku saimniecības “Kaņepītes” Valmieras pusē saimnieku Guntaru Antoniju, par laikapstākļiem un klimatu nemaz tik daudz nesanāca runāt. Lai arī Guntaram bioloģiskā saimniecība ir jau 20 gadu, bet lauksaimniecībā viņš darbojas vairāk nekā 30 gadus, viņam nekā daudz par klimata pārmaiņām nebija ko teikt – tikai jāstrādā un rezultāts būs. Viņš vērtē, ka klimata svārstības ir bijušas visos laikos, jo dzīvojam tādā reģionā, kur ir vairāk redzamas un ietekmē darbus klimata svārstības. Tas arī lika mazliet aizdomāties par to, kā mēs uztveram un kā runājam par klimata pārmaiņām. Šobrīd, šķiet, mēs par daudz esam koncentrējušies uz klimata pārmaiņu potenciālo risku meklēšanu. Tik ļoti koncentrējušies, ka brīžiem runājam par riskiem, kas ir ļoti nelieli, ar krietni mazāku svaru, nekā daudzas citas, jau reālas vai tiešām draudošas vides problēmas. Jā, šāds viedoklis, protams, raisīs pārmetumus no visām iesaistītajām un ieinteresētajam pusēm. Bet par to rosināja domāt pagājušajā nedēļā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) rīkotā starptautiskā konference ar nosaukumu “Intensīvi nokrišņi un pilsētvides noturība”. Konferece pulcēja vairāk nekā 200 dažādu nozaru speciālistus gan no ārvalstīm, gan Latvijas. Finanšu sektors – bankas un apdrošinātāji, pašvaldību iestādes, glābšanas dienests, transporta un lauksaimniecības organizācijas. Lai arī sarunu temati bija plašāki par tikai pilsētvides noturību, bet fokuss bija uz to. Protams, par to ir jārunā un tā ir problēma, jo zinām, kas Rīgā notiek ik vasaru – viens lielāks negaiss un daži ielu posmi vai kvartāli ir applūduši. Bet klimata pārmaiņu kontekstā dati rāda, ka šī īsti nav nākotnes problēma, ko risināt, jo īpaši tāpēc, ka gan konferencē, gan kad mēs iedomājamies par lietus izraisītiem plūdiem Rīgā, tad parasti nāk prātā tieši vasarīgas lietusgāzes. Un šajā konferencē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prezentēja jaunākos datus par nokrišņu izmaiņām nākotnē. Un tieši tie rada jautājumu, cik šī ir tagadnes, nevis nākotnes problēma. Lūk, dienu skaits ar stipriem nokrišņiem nākotnē. No trim nākotnes scenārijiem divi paredz, ka dienu skaits ar stipriem nokrišņiem jeb vismaz 10 milimetriem diennaktī, gadsimta otrajā pusē pieaugs. Tagad mums ir vidēji 17 dienas ar stipriem nokrišņiem gadā, 21. gadsimts beigās dažādi scenāriji paredz pieaugumu par 2-3 dienām, ekstrēmākais scenārijs pat par piecām dienām. Tas kopumā būtu vērtējams kā gana manāms kāpums. Tomēr, ja skatāmies uz LVĢMC datiem par nokrišņiem vasarā, kad lietus ir intensīvāks un izraisa plūdus, redzams, ka neviens scenārijs neparedz dienu ar stipriem nokrišņiem skaita pieaugumu. Latvijā šobrīd ir vidēji septiņas dienas ar stipriem nokrišņiem vasaras mēnešos un tieši tikpat paredzēts līdz gadsimta beigās. Klimatoloģijā termins “diena ar stipriem nokrišņiem” nozīmē 10 mm diennaktī. No pieredzes zinām, ka vasarā šie 10 milimetri un vairāk nogāžas pusstundā un tad pilsētā applūst ielas, bet ziemā šādi nokrišņi pat ne vienmēr ir lietus. Ja tas ir lietus, nolīst vai bieži nosmidzina daudzu stundu laikā un nekādus plūdus pilsētas ielās nerada. Un nāktnē tieši tas tiek arī prognozēts – tāpat kā līdz šim galvenais nokrišņu daudzuma pieaugums Latvijā ir novērots ziemās, arī nākotnē tieši ziemās nokrišņu būs vairāk.

302. bölümde Smart City & Partners'ın kurucusu Anıl Sevinç ile uzaydan dünyaya bakıyoruz. Uydu teknolojisiyle afetleri önceden görmek, Türkiye'nin çölleşmesi, su savaşları ve bulut sağıma... Riski önceden görmek artık mümkün. Asıl soru şu: önlem almaya hazır mıyız? (00:00) Anıl Sevinç kimdir? Uzaydan dünyaya bakmak (01:49) Asker çocuğu olmak ve adaptasyon gücü (03:38) Dünya nereye evriliyor? İklim ve çevre krizi (04:32) Doğanın pili %2'ye düştü (06:54) Tabiata meydan okumak ve bilimsel yaklaşım (07:55) Orman yangınları nasıl önceden tespit edilir? (09:50) Erken uyarı sistemleri ve kurumlarla çalışmak (12:58) Antalya örneği: Sel ve aşırı hava olayları (15:45) Multidisipliner yaklaşım ve şehir planlaması (16:57) Çevre etki değerlendirmesi ve halkın rolü (19:13) Veri temelli hareket etmeyenleri ne bekler? (21:35) Türkiye'nin çölleşmesi ve hidroelektrik santraller (23:39) Su savaşları başladı mı? (25:04) Helsinki ofisi ve Avrupa açılımı (27:49) Atlas'ın Sesi kitabı neden yazıldı? (30:05) Öngörülen afetler ve LinkedIn takibi (31:37) Ne okuyalım, ne izleyelim? (32:51) Bulut sağıma ve gelecekteki su savaşları Sosyal Medya takibi yaptın mı? ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠X⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠  – ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Linkedin⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Youtube⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Goodreads⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Bülten⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠E-Posta⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Bu çalışmaları ve emeklerimi desteklemek için ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Patreon⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠  ve ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Buy Me A Coffee⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ hesabımız⁠⁠⁠ Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

✅Ekrem İmamoğlu'nun da yargılandığı İBB davasında 6. hafta

Menopoz 3 00:08 Menopozu Konuşmanın Önemi 03:26 Progesteron Ve Testosteronun Rolü 07:18 Hormon Replasman Terapisi Ve Faydaları 10:03 Kişiye Özel Tedavi Ve Doktor Takibi 14:20 Menopozda Duygu Durum Ve Akıl Sağlığı 17:17 Ani Başlayan Semptomlar 21:02 “Deli Değilsin”: Beyindeki Değişimler 23:32 Perimenopoz Ve Depresyon Riski 29:53 Menopozda Öfke Ve Duygusal Dalgalanma 35:21 Tek Bir Tedaviye Tutunmanın Riski 39:43 Beş Aşamalı Meditasyon Bu bölümde Zeynep Aksoy, menopoz serisini sürdürerek özellikle progesteron ve testosteronun rolünü, hormon replasman tedavisinin neden yanlış anlaşıldığını ve menopozun duygusal belirtilerini ele alıyor. Menopozun yalnızca fiziksel değil, aynı zamanda yoğun psikolojik etkileri olabileceğini; anksiyete, depresyon, öfke, beyin sisi ve ani duygu durum değişimlerinin bu dönemin önemli parçaları arasında yer aldığını anlatıyor. Ayrıca kadınların bu süreçte kendilerini “problemli” ya da “deli” sanmamaları gerektiğini, beyinde ve hormon sisteminde gerçek değişimler yaşandığını vurguluyor. Bölümün sonunda ise tek bir yönteme ya da kişiye körü körüne bağlanmadan, bedensel farkındalık ve içsel netlikle kendi yolunu bulmanın önemine değinerek dinleyicileri nefes temelli bir meditasyon pratiğine davet ediyor. Zeynep Aksoy, saygın bir yoga eğitmeni ve Reset platformunun kurucusudur. Web sitesi üzerinden canlı ve kayıttan izlenebilen dersler, üyelik programları ve profesyonel eğitimler sunmaktadır. Online Stüdyo üyeliği ile günlük çevrim içi derslere, geniş bir arşive ve topluluk desteğine erişim imkânı sağlar. Ayrıca Zeynep, katılımcıların hareket, anatomi ve farkındalık konularında bilgilerini derinleştirmelerine yardımcı olmak için yenilikçi Fasyal Yoga Uzmanlık Programı'nı yürütmektedir. Daha fazla bilgi almak ve sertifikalı eğitimlere katılmak için: www.zeynepaksoyreset.com

Merhaba, KLİMİK Podcast'in yeni bölümüyle karşınızdayız. Bu bölümümüzde, son yıllarda yeniden gündeme gelen ve ''Yeni bir pandemi riski mi?” sorusuyla merak uyandıran Nipah virüsünü konuşuyoruz. Nipah virüsü nedir, nasıl bulaşır, hangi klinik tablolarla karşımıza çıkar ve küresel bir tehdit oluşturma potansiyeli var mıdır? Gazi Üniversitesi Tıp Fakültesi İnfeksiyon Hastalıkları ve Klinik Mikrobiyoloji Anabilim Dalı'ndan Sayın Prof. Dr. Esin Şenol ile birlikte tüm bu sorulara yanıt arıyoruz.Hocamıza bizlerle bu kıymetli ve güncel bilgileri paylaştığı için teşekkür ediyor; siz değerli dinleyicilerimize keyifli dinlemeler diliyoruz.

Özge Öner ve Berk Esen, Ekononi Politik'in bu bölümünde İran Savaşı ile ekonomide ve siyasette değişen dengeleri tartıştı. Semih Sakallı'nın sorularıyla Türkiye'yi bekeyen zor günleri yorumladılar. İyi seyirler...

Jon Kabat Zinn 0:08 - Mindfulness Nedir? Yanlış Anlaşılma Riski 0:34 - Mindfulness: Diverse Perspectives Kitabı 1:08 - John Kabat-Zinn Ve MBSR'nin Ortaya Çıkışı 4:38 - Mindfulness'ı Tıp Dünyasına Anlatma Çabası 7:48 - Thich Nhat Hanh'ın Desteği Ve Darma 14:48 - Mindfulness'ın Evrensel Boyutu 18:28 - Kabat-Zinn'in Vipassana Vizyonu 24:26 - Meditasyona Hazırlık 28:33 - Meditasyon Başlangıcı Zeynep Aksoy bu bölümde mindfulness kavramını ve Jon Kabat-Zinn'in geliştirdiği MBSR programının ortaya çıkışını anlatıyor. Mindfulness'ın yalnızca stres azaltma tekniği değil, daha bilinçli ve şefkatli bir yaşam yaklaşımı olduğunu vurguluyor. Kabat-Zinn'in meditasyonu herkes için erişilebilir hale getirme vizyonunu ve bu yaklaşımın zamanla bilim, tıp ve toplumun farklı alanlarına nasıl yayıldığını ele aldıktan sonra bölüm rehberli meditasyonla devam ediyor. Zeynep Aksoy, saygın bir yoga eğitmeni ve Reset platformunun kurucusudur. Web sitesi üzerinden canlı ve kayıttan izlenebilen dersler, üyelik programları ve profesyonel eğitimler sunmaktadır. Online Stüdyo üyeliği ile günlük çevrim içi derslere, geniş bir arşive ve topluluk desteğine erişim imkânı sağlar. Ayrıca Zeynep, katılımcıların hareket, anatomi ve farkındalık konularında bilgilerini derinleştirmelerine yardımcı olmak için yenilikçi Fasyal Yoga Uzmanlık Programı'nı yürütmektedir. Daha fazla bilgi almak ve sertifikalı eğitimlere katılmak için: www.zeynepaksoyreset.com

ABD ve İsrail'in İran'a yönelik saldırılarıyla başlayan çatışmalar dördüncü gününde daha geniş bir coğrafyaya yayıldı. Hürmüz Boğazı'ndan Lübnan sınırına uzanan hatta gerilim tırmanırken, diplomasi çağrıları artıyor . Enerji akışındaki aksamalar küresel piyasaları sarsıyor; petrol ve altındaki yükseliş dikkat çekiyor. Haber yoğunluğunda kaybolmak istemeyenler için gündemi özetledik. Buyurun, başlayalım…     Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

İçerde artan ve daha da artması olası siyasi gerginlik ve İran riski ekonomide birçok gelişmeyi tersine çevirebilir. Şirketlerin 200 milyar doları geçen döviz kredisi borçları, yine kamunun yüksek dış borçları, bu konjonktürde önemli bir risk oluşturuyor. Fitch'in son Türkiye değerlendirmesinde, “kamu borcunun yaklaşık yüzde 40'ının korunmasız ve döviz cinsinden olması nedeniyle, borç stokunun kur dalgalanmalarına karşı hassas kalmaya devam ettiği” vurgulanıyor. Editör: İbrahim Ekinci Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

İran riski & piyasalar by Hürriyet

Prof. Dr. Murat Ferman NTVRadyo'da hafta içi her sabah canlı yayında, o gün Türkiye ve dünyada ekonominin gündemini, olan biteni, piyasalardaki gelişmeleri, beklentileri, olayların etkisini, vatandaşa nasıl yansıyacağını anlatıyor.

Dr. George Simon 2 00:08 – Dr. George Simon Ve “Kuzu Postunda Kurt” 00:36 – Karakter Bozukluğu Ve Manipülasyon Spektrumu 02:46 – Confrontation Ve Net Sınırlar 04:23 – Kumar Makinesi Sendromu 07:21 – Gücü Manipülatiften Geri Almak 12:04 – Spiritüel Dünyada Manipülasyon Riski 16:58 – İnkar Ve Bilinçli Yalan 23:39 – Karakter, Kültür Ve Değişim 28:59 – Meditasyon Pratiği Zeynep Aksoy bu bölümde, Dr. George Simon'ın çalışmalarından yola çıkarak manipülatif ve karakter bozukluğu olan kişileri, örtülü şiddeti ve ilişkilerde neden “anlamaya çalışmanın” bazen işe yaramadığını ele alıyor. Manipülasyonun bilinçli olabileceğini, sorunun iletişim değil karakter ve davranış düzeyi olduğunu vurguluyor. Spiritüel ve terapötik alanlardaki kör noktalara değinirken, gücü karşı taraftan alıp sınır koymanın önemini anlatıyor. Bölüm, farkındalık ve sınırlarla ilişkiyi yeniden kurmaya destek olan bir meditasyonla tamamlanıyor. Zeynep Aksoy, saygın bir yoga eğitmeni ve Reset platformunun kurucusudur. Web sitesi üzerinden canlı ve kayıttan izlenebilen dersler, üyelik programları ve profesyonel eğitimler sunmaktadır. Online Stüdyo üyeliği ile günlük çevrim içi derslere, geniş bir arşive ve topluluk desteğine erişim imkânı sağlar. Ayrıca Zeynep, katılımcıların hareket, anatomi ve farkındalık konularında bilgilerini derinleştirmelerine yardımcı olmak için yenilikçi Fasyal Yoga Uzmanlık Programı'nı yürütmektedir. Daha fazla bilgi almak ve sertifikalı eğitimlere katılmak için: www.zeynepaksoyreset.com

Obezite, ağır enfeksiyon riskini %70 artırıyor. Araştırmalar her 10 enfeksiyon ölümünden birinin obeziteyle ilişkili olduğunu söylüyor. Peki neden obeziyesi olan kişilerde enfeksiyon riski daha yüksek oluyor? Kovid döneminde obezitesi olanlarda tablo nasıldı? Aşılar obezitesi olanlarda neden daha az etki gösterdi? Obezitesi olan bireyler kendilerini enfeksiyona karşı nasıl koruyacak? Merak ettiklerimizi Enfeksiyon Hastalıkları Uzmanı Prof. Dr. İftihar Köksal ve Gastroenteroloji Uzmanı Prof. Dr. Vedat Göral'a sorduk.

Yeni bir rapor, eyalet başkentleri sınırlarında yaşayanların, geçen yıl Los Angeles'ta görülen şehir yangınlarına benzer yangınlar olması ihtimali nedeniyle risk altında olduğunu ortaya koydu.

Depending on who you listen to, AI is either the end of agencies as we know it… or the shortcut to infinite growth.As with most things, the truth usually sits somewhere in the middle.This episode is the grounded, strategic conversation you've probably been missing.I'm breaking down what AI really means for marketers, freelancers, and agency owners — where it strengthens your position, where it exposes weaknesses, and how to use it without losing the thing that makes your work valuable.To keep this practical and balanced, I've gone old school and used a SWOT framework to cut through the noise and give you real clarity on how to approach AI inside your agency.We cover:Strengths: what AI can't replaceWeaknesses: where marketers become vulnerableOpportunities: where smart agencies winThreats: what's actually at riskI also go into:What we're teaching inside Agency AcademyHow we're actually using AI in our agencyWhen not to use AIAnd my predictions on what's coming next in the AI landscapeI can't wait for you to listen — and I'd love to chat with you on Instagram about your thoughts and how you're applying this in your own agency.Want More?DM "CEO" on Instagram: @annelisewornDownload the 6-Figure Freelancer Guide:Book a Free Strategy Call: anneliseworn.com/consult

İslam Özkan, Dünya Alem programının bu bölümünde Gazze'deki kırılgan ateşkesi, ABD ve İsrail'in bölge politikalarını ve Suriye'deki son diplomatik gelişmeleri değerlendiriyor. Özkan, ABD-İsrail'in Gazze'yi “Sarı Hat” üzerinden bölme planının, bölgede kalıcı istikrarsızlığa yol açabileceğine dikkat çekiyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

İslam Özkan'ın sunduğu Dünya-Alem Programında Dinler tarihi ve teoloji alanında çalışmalarıyla tanınan ilim insanı Bahaeddin Sağlam, “dini alan alarm veriyor” tespitini, yükselen ateizm/deizm tartışmaları ve egemen dini yorumun bilime uyum sağlayamaması üzerinden değerlendiriyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Stress fractures are one of the most common running injuries (up to 20% of them), but what actually are they, why do they happen, and why do some take longer to recover than others?In this video, I explain: • What a stress fracture is and how it develops • Why taking time off running is often essential for healing • Why not all stress fractures are the same (location and severity matter) • What runners should know about recovery and reducing riskI'm a Sports Podiatrist and PhD researcher candidate in running injuries, and my goal is to give runners clear, evidence-based information to help them train smarter and stay injury free.

Artan sıcaklık, azalan yağış, yeraltı sularındaki hızlı çekilme ve kentlerdeki su baskınları, ülkemizin önümüzdeki yıllarda su kaynakları üzerinde baskının artacağını göstermektedir. Yazan: Dr. Tuğba Evrim Maden  Seslendiren: Halil İbrahim Ciğer

Konuğumuz, İTÜ Mimarlık Fakültesi Yapı ve Deprem Mühendisliği Birimi'nden Prof. Dr. Oğuz Cem Çelik ile deprem riski altındaki tarihi yapıların güçlendirilmesi ya da yıkılıp yeniden yapılması konusunu ele alıyor; özellikle Tarihi Yarımada, Bakırköy, Yeşilköy, Yeşilyurt ve Florya gibi sahil semtlerindeki yapıların durumu üzerine konuşuyoruz. Konuğumuzun çalışma alanları arasında çelik yapı sistemleri, yığma ve ahşap tarihi yapıların güçlendirilmesi, bina ve köprülerin deprem güvenliği yer alıyor. Ayrıca orman yangınları da gündemimize alırken, Kamçatka'da meydana gelen 8.8 büyüklüğündeki depremi değerlendiriyor, bu tür büyük depremlerin küresel etkilerini ve olası yansımalarını ele alıyoruz.   

Latvijas Valsts meži ir viens no šobrīd neprivatizējamajiem uzņēmumiem, kura daļu pārdošanu rosina Finanšu ministrija. Vai tas būtu lietderīgi un kādi ir riski, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents, Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā, un Andris Strazds, Latvijas Bankas ekonomists.  

Konuğumuz Yıldız Teknik Üniversitesi İnşaat Fakültesi'nden, kıyı ve liman mühendisliği, oşinografi ve hidrolik yapılar alanlarında uzman Prof. Dr. Yalçın Yüksel ile Tsunami riski, kıyı yapılarının depreme dayanıklılığı ve iklim değişikliğinin denizler üzerindeki etkileri üzerine konuşuyoruz. 

Latvijas Valsts meži ir viens no šobrīd neprivatizējamajiem uzņēmumiem, kura daļu pārdošanu rosina Finanšu ministrija. Vai tas būtu lietderīgi un kādi ir riski, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents, Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā, un Andris Strazds, Latvijas Bankas ekonomists.  

Jūnija sākumā  stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas izbeidz otrreizējo ūdens skaitītāju verifikāciju daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Namu apsaimniekotāji norāda, ka izmaiņām ir savi ieguvumi un arī riski. Kas satrauc namu apsaimniekotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, SIA „Rīgas ūdens” Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa, uzņēmuma „HomeUp” valdes loceklis Gatis Roze un uzņēmuma „OB serviss” valdes loceklis Vladislavs Eidimts.

Kovidi ağır geçirenlerin demas riski yüksek çıktı. Peki viral bir enfeksiyon olan kovid beyni nasıl etkiledi? Demans riski en çok hangi özelliklere sahip olan hastalarda daha fazla? Önüne geçmek için ne yapılmalı? Zona aşısı bir çare olabilir mi? Merak edilenleri Nöroloji Uzmanı Prof. Dr. Dilek Necioğlu Örken'e sorduk.

Gazeteci Erdal Sağlam, 19 Mart krizinin ardından başlayan dönemin ekonomik yansımalarını ve rezervlerdeki sert düşüşü yorumladı. Merkez Bankası'nın stratejisini anlatan Sağlam siyasi gerginliğin ekonomiyi sarstığını söyledi.

Kādēļ vērtīgi darbinieki aiziet no uzņēmumiem un kā to novērst? Kādas prasmes un attieksme veicina sekmīgu profesionālo izaugsmi? Šajā epizodē tiekamies ar karjeras kouču Santu Līci-Krūzi, lai runātu par cilvēkprasmēm, kas būtiskas gan darba devējiem, gan darbiniekiem.Uzzināsi, kā nepieļaut darba devēju biežākās kļūdas, zaudējot savus labākos darbiniekus. Izpratīsi būtiskākos faktorus, kas ietekmē darba attiecības, profesionālo izaugsmi un ilgtermiņa apmierinātību ar karjeru. Tā ir ilūzija, ka "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs". Uzzināsi par prasmēm, kas nepieciešamas darbiniekiem, lai veiksmīgi veidotu savu karjeru mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Santa dalās ar vērtīgiem novērojumiem un praktiskiem padomiem, kā atpazīt tuvojošos profesionālo izdegšanu, kā rīkoties, saskaroties ar pretestību darbā, un kādas cilvēkprasmes kļūs arvien nozīmīgākas nākotnē.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētās saites atradīsi 220. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:43 Tendence neredzēt iespējas sev apkārt, savā esošajā darba vietā6:49 Kāda šobrīd ir situācija darba tirgū Latvijā, faktori, kas to ietekmēs arī nākotnē8:27 Riski un iespējas, savā darbā pielietojot Mākslīgo Intelektu (AI)12:51 Signāli, kas norāda, ka drīz sekos neapmierinātība un izdegšana. Iespējamie risinājumi, kā to apturēt18:33 Ko darīt, ja cilvēks dara savu sirdsdarbu, bet atduras pret kolēģu un sistēmas pretestību22:14 Profesionālis, kurš cenšas palīdzēt visiem – idejas, kā sevi nepārslogot25:49 Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem: ps.lv/jauda26:49 Kas ir supervīzija un kā tā var palīdzēt savas jomas speciālistiem29:56 Kādi ir iespējamie risinājumi, lai tiktu pie supervizora konsultācijas32:48 Cilvēki, darbinieki ir resurss. Tuvredzīgs ir tas uzņēmējs, kurš nerūpējas par šo savu resursu36:09 Ilūzija: "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs"39:37 Kādas soft skills jeb cilvēkprasmes būtu vērtīgi uzlabot katram profesionālim43:42 Risinājumi speciālistiem, kuriem vienīgais karjeras kāpums šķiet kļūt par vadītājiem, kas, savukārt, viņus neinteresē47:36 Ko darīt ar sajūtu, ka darbā vairs nav interesanti51:02 Viena no galvenajām kvalitātēm, ko nākotnē novērtēs darba devēji55:49 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu56:49 Kādas profesijas varētu būt īpaši pieprasītas nākotnē58:36 Kā apturēt “profesionālo vīšanu”1:03:15 Kad gribi rezultātu, bet nevēli

Kerim Rota ve Ömer Rıfat Gencal, Pusula'da Bank Pozitif skandalını, dövize artan talebi, kur riskinin özel sektöre geçişini, konut sektöründeki son verileri ve sorunlu kredileri konuştu. Not: Bu kayıt Ekrem İmamoğlu'nun diplomasının iptal edilmesinden önce yapılmıştır.

Trumpin tullien vaikutus Suomeen. Haastattelussa johtaja Timo Vuori EK:sta ja pääekonomisti Jukka Appelqvist Keskuskauppakamarista. Toimittajana Linda Pelkonen. Suora lähetys.

Talking point: dating, relationships, riskI recently came across some work by Alexander (aka @DatePsych), where he put together some fascinating data. Turns out 45% of men between 18-25 haven't asked a woman out. Ever. What's the deal? Well, here are two of my theories, and I'd love to hear yours.Link to the study: https://datepsychology.com/risk-aversion-and-dating/***Join myself, Ryan Michler, Larry Hagner, and Matt Beaudreau on a mission to improve yourself as a man, husband, business owner, and community leader at the Men's Forge. May 1-4, St. Louis, MO: https://orderofman.clickfunnels.com/uprising-landing-page1715263442491Pick up my book, Men's Work: A Practical Guide To Face Your Darkness, End Self-Sabotage, And Find Freedom: https://mantalks.com/mens-work-book/Heard about attachment but don't know where to start? Try the FREE Ultimate Guide To AttachmentCheck out some other free resources: How To Quit Porn | Anger Meditation | How To Lead In Your RelationshipBuild brotherhood with a powerful group of like-minded men from around the world. Check out The Alliance. Enjoy the podcast? If so, please leave a review on Apple Podcasts, Stitcher, or Podchaser. It helps us get into the ears of new listeners, expand the ManTalks Community, and help others find the tools and training they're looking for. And don't forget to subscribe on Apple Podcasts | Google Podcasts | SpotifyFor more episodes, visit us at ManTalks.com | Facebook | Instagram | Twitter

Gazeteci Erdal Sağlam ile iktidardaki iyimserliğin gerçekliğini analiz etti. Faiz, döviz ve enflasyon tahminlerinin tutarlılığını sorgulayan Sağlam'a göre 2025'in ikinci yarısı zor geçecek.

Uutistoimistot kertovat Ukrainan iskeneen amerikkalaisohjuksin Venäjälle. Ohjusisku näyttää ylittäneen punaisen linjan, jonka mukaan raja länsiohjusten käytössä kulkee Venäjän rajassa. Onko ohjusisku merkki presidentti Joe Bidenin pyrkimyksestä muuttaa Ukrainan sodan strategista asetelmaa, vai tapahtuvatko yhdysvaltalaisohjuksin tehtävät iskut Venäjälle Ukrainan kannalta liian myöhään? Pyrkiikö Biden ratkaisemaan sodan Ukrainan eduksi ennen presidentti Donald Trumpin astumista valtaan Yhdysvalloissa? Miksi tieto Bidenin ohjuspäätöksestä suututti Trumpin lähipiirissä? Tietoja Bidenin ohjuspäätöksestä analysoivat Ulkopoliittisen instituutin johtava tutkija Sinikukka Saari sekä ulko- ja turvallisuuspolitiikan asiantuntija Henri Vanhanen. Toimittajana on Tapio Pajunen.

Miten USA:n vaalitulos vaikuttaa talouteen ja kauppaan kansainvälisesti? Keskustelemassa Nordean pääekonomisti Tuuli Koivu ja Elinkeinoelämän keskusliiton pääekonomisti Penna Urrila. Koivu ja Urrila arvioivat, että Trumpin valinta toisi epävarmuutta, ja Trumpin lupaamat tuontitullit heikentää Euroopan talousnäkymiä. Heikossa taloustilanteessa Euroopan keskuspankki voi joutua laskemaan korkoja odotettua nopeammin. Korkojen nopea lasku ei kuitenkaan Urrilan ja Koivun mukaan ole pelkästään hyvä asia. Joutuvatko yritykset Suomessa pian valitsemaan ovatko Kiinan vai Yhdysvaltojen leirissä, jos kauppasota kiihtyy? Lähi-idän tilanne voi kehittyä eri tavalla riippuen siitä valitaanko Valkoiseen taloon Kamala Harris vai Donald Trump. Lähi-idän tilanteen kärjistymisellä saattaisi olla vaikutuksia öljyn hintaan, ja sitä kautta inflatioon ja korkoihin. Toimittajana on Linda Pelkonen.

Pitkän tauon jälkeen jälleen luvassa laadukasta jauhantaa! Agenda: Kuulumiset Bulit ja snadit Huuhkajat Vika kierros (Banzai vai Muriseva Kissa) Roope Riskin & Saku Savolainen yhteishaastattelu

Ar ko jārēķinās pēc valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām? Kādi ieguvumi un kādi zaudējumi un riski ir piedāvātajai reformai, par to plašāka diskusija raidījumā Krustpunktā.  Vērtē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka un Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs. Nosakot visiem ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kaut arī tiks paaugstināta nodokļa likme, absolūtajam vairākumam strādājošo uz rokas naudas būs vairāk. Un tad, lai kompensētu caurumu budžetā, 1% no otrā pensiju līmeņa tiks pārvirzīts sociālajā budžetā. Tāds kompromisa lēmums tika panākts sarunās starp valdības partijām, arodbiedrībām un darba devējiem, diskutējot par nodokļu izmaiņām. Bet, kā jau varēja gaidīt, arī šī vienošanās ir izraisījusi pamatīgu kritiku. Finanšu un sociālās jomas eksperti to dēvē par nākotnes pensionāru aplaupīšanu. Ir vai nav tas labs kompromisa lēmums, vajadzīgs vai tomēr nav vajadzīgs? Galu galā ir tik daudz par un pret kāpēc ir vērts kaut ko mainīt. Lūkojam Krustpunktā izveidot kaut kādu kopainu, lai saprastu šo situāciju. 

Kısa Dalga'dan herkese merhaba… Demet Bilge Erkasap'ın gündemin öne çıkan gelişmelerinden derleyerek hazırlayıp sunduğu Kısa Dalga Bülten'e başlıyoruz... Kısa Dalga Daily'yi her akşam e-postadan okumak için tıklayın Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Erkeklerde kanser riski artışta! Amerikan Kanser Derneği'nin "Cancer" adlı bilimsel dergisi araştırmayı yayımladı. Peki 2050 yılına kadar erkekler arasında kanser vakalarında ve ölümlerde neden artış bekleniyor? Risk faktörleri neler? Engellenebilir mi? Hangi kanser daha çok ön plana çıkıyor? Şu an ülkemizde durum nasıl? Medikal Onkoloji Uzmanı Prof.Dr. Çetin Ordu anlatıyor.

Kā pasargāt īpašumu un mantu, lai nerastos negaidīti pārpratumi un zaudējumi, kas reizēm mērāmi ne tikai naudā, bet arī ieguldītajā laikā un enerģijā. Apdrošināšanas nianses pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktors Andis Priedītis. Kam būtu jāpievērš uzmanība, kad cilvēks izvēlas apdrošināšanu? „Pirmais – apskatīties izņēmumus, jo apdrošinātāji saka: mēs apdrošinām pret to, to, to. Bet tur vienmēr ir kāds izņēmums. Un vienmēr ir kaut kādi kaut kādi skaitļi, kuriem jāpievērš uzmanība. Un tie skaitļi ir tas, ar ko apdrošinātāji arī konkurē. Piemēram, kāds vētru definē no 18 kilometriem stundā vai no metriem sekundē, kad apdrošināšana ieslēdzās. Kādam tas skaitlis ir 21 metrs sekundē vēja stiprums. Tās ir atšķirības,” skaidro Jānis Abašins. „Par šiem pašiem nelaimīgajiem plūdiem: kādam apdrošinātājam ir segti tikai plūdi no upes, kāds apdrošinātājs saka, nē, es sedzu arī tos plūdus, kas ir no lietavām. Tā kā šie izņēmumi ir pamatlieta, ar ko vajadzētu sākt. Paskatīties, pret kādiem riskiem es gribu apdrošināties, kādi riski man ir aktuāli.” „Piemēram, ja es dzīvoju privātmājā, varbūt, ka mani neinteresē, teiksim, kaut kāds trubu plīšanas risks, ja man tur kaut kas notiek, tas nodara skādi tikai sev. Daudzdzīvokļu mājā, es teiktu, šī trubu plīšana, ņemot vērā mūsu dzīvojamā fonda stāvokli, gandrīz obligāts risks. Pirmais – paskatāmies, pret kādiem riskiem mums ir vērts apdrošināt īpašumu,” turpina Jānis Abašins. Viņš norāda, ka klasiski ir trīs risku bloki: uguns un dabas stihijas „slapjais bloks” – cauruļu plīšana, ūdeņi, kanalizācija un apkure; trešais bloks ir kriminālais bloks, kas ir attiecīgi zādzības. „Es teiktu, ka vislielākās nelaimes klasiski, protams, ir no uguns. No tā ir jāuzmanās visvairāk. Uguns un daba. No trubām tā skāde parasti nav liela, bet tās ir biežāk, īpaši daudzdzīvokļu namos. Kriminālais, trešais bloks, to paskatāmies, vai mūsu mājās, vismaz no mūsu viedokļa, ir kaut kas zogams,” norāda Jānis Abašins. „Pirmais izvēlamies riskus, otrais, aiz šiem riskiem paskatāmies izņēmumus. Kādi ir šie izņēmumi, lai nebūtu pārpratumu. Un gandrīz pats pēdējais ir, paskatīsimies, protams, arī prēmiju jeb cenu. Bet tas ir pēdējais, nevis tā, ka pirmais paskatāmies cenu un paņemam lētāko.” „Jāsaprot viens - ja OCTA transporta līdzekļiem ir obligātais apdrošināšanas veids, kas ir definēts likuma visā Eiropā, tur apdrošinātāji pārdod visi vienādus pīrādziņus, tad īpašuma apdrošināšana vai nelaimes gadījuma apdrošināšana, vai brīvprātīgā mašīnu KASKO apdrošināšana - tie nav vienādi pīrādziņi. Tie pīrādziņi ar dažādu pildījumu, katram savs. Paskatāmies drusciņ to pildījumu,” skaidro Jānis Abašins. „Tas labums ir, ka katram apdrošinātājam, katram produktam ir šis pamatinformācijas dokuments, kur uz vienas A4 jeb pusotras A4 lapas pamatlietas ir uzrakstīts. Nu izlasām vismaz to, tad jau būs daudz.”

S2E78 - Kiss and Tell Ioanna gets Phr3sh P to do a hack and the crew get much closer to their goal all they need now is to get close to Danny Darkside. With Retro and Jeb still working on the maelstrom and the secret vault in the apartment. Vivi decides now is the time for seduction, truly it's time for Vivi to roll the dice and get a little closer. Will Vivi be able to get close to Mr. Darkside? Will Ioanna planting Riski help Phr3sh? Can Jeb and Retro keep the Netrunner alive long enough? Only the dice will tell. If you'd like to support us, We now have a Patreon! ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Patreon.com/nolatency⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ More info can be found here: linktr.ee/NoLatency Even more information and MERCH is on our website! ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.nolatencypodcast.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Twitter: @nolatencypod Instagram: @nolatencypod Find @SkullorJade, @Miss_Magitek and @Binary_Dragon on twitch, for live D&D and more. #cyberpunkred #actualplay #ttrpg #radioplay #scifi #cyberpunk #drama #comedy

Kad cilvēks kaut ko maina savā dzīvē vai karjerā, tad pārmaiņas bieži vien ietekmē ne tikai viņu pašu, bet arī viņa partnerattiecības un ģimeni. Un var gadīties, ka savējo loks nemaz nav sajūsmā par pārmaiņām, pat ja cilvēkam tās ir ļoti svarīgas. Piemēram, pārmaiņas dzīvesveida veselīgumā vai vēlme mainīt savu nodarbošanos, jo līdzšinējā vairs neder. Tas tāpēc, ka cilvēks ir daļa no kaut kādas sistēmas, kurā ir kopā ar citiem, piemēram, ģimenē.Uz sarunu par pārmaiņām dzīvē, kuru sakarā tuvākie var nesadarboties, aicināju Nansiju Lībieti, sistēmiskās ģimenes terapijas speciālisti. Nansija pastāstīja arī par to, "cik maksā" noslēpumi, kas ir tuvāko cilvēku starpā. Runājām arī par kļūdām, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē. Nansija piedāvāja risinājumus dažādām situācijām, tai skaitā, kā risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra.Šī ir Cilvēkjaudas ceturtā saruna ar Nansiju. Trīs iepriekšējās ir #19 Par šķiršanos, kas neiznīcina, #23 Kā pārim rīkoties Covid krīzes laikā, #154 Riski un iespējas attiecību dažādās fāzēs.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads4:02 “Izmaiņas viena cilvēka lēmumos sāk ietekmēt citus cilvēkus. Protams, ka tie citi cilvēki apzināti un neapzināti tām pretojas”3:26 Kā sistēmas un apakšsistēmas strādā ģimenes kontekstā; kas ir rigidas un difūzas robežas14:52 Sistēmas un noslēpumi – ko ģimenes atmosfērai un drošībai nodara savstarpēji noklusētas lietas19:05 “Noslēpums ir, kad es no tevis kaut ko apzināti slēpju. Es negribu, ka tu kaut ko uzzini.”22:12 Kādām būtu jāizskatās drošām un atklātām savstarpējām attiecībām25:26 Praktisks veids, kā atbrīvot sevi no kauna un bailēm par savu personīgo vai ģimenes noslēpumu27:58 Kādi ir tipiskie noslēpumi, kurus glabā ģimenes vai pāri savā starpā33:00 Nepārlikt savu daļu atbildības uz otru, jo tā ir ērtāk38:17 “Mēs nekad nekļūdīsimies, ja mēs centīsimies viens ar otru runāt.”43:28 Izplatītākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē49:59 Ko ņemt vērā un no kā izvairīties, veidojot savstarpējās sistēmas1:00:45 Seksualitāte, atraidījums un sniega bumbas efekts1:06:43 Kādas ir iespējas risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra1:08:28 “Mēs varam aizslēpties aiz daudz plakātiem. Galu galā atbildība par savu dzīvi ir tieši tev pašai vai pašam”1:12:52 Ko iesākt ar “es taču runāju, bet mani nedzird” sajūtu1:22:58 Galvenais iemesls, kādēļ cilvēks paliek sistēmā, kura viņam sen jau neder vai pat nodara pāri1:25:28 Idejas, ar ko sākt, lai tiktu ārā no sev nederīgās sistēmas

İbrahim Ekinci, haftalık ekonomi bülteni Marjinal Fayda'da, haftanın gelişmelerini değerlendiriyor ve bilgiye ve analize dayalı öngörüler yapılmasını sağlıyor. İran'ın İsrail'e yönelik saldırısından sonra ekonomi piyasalarını neler bekliyor? Riskli ortamda güvenilir yatırım araçları hangileri? Mehmet Şimşek'in ekonomi programı bu ortamda nasıl yürütülecek? Dünya Bankası ile ek finansman anlaşması ne anlama geliyor?

Gazze'de artan kıtlık tehlikesi yüzünden İsrail üstünde yardım kapılarını açma çağrıları artıyor. Öte yandan İsrail Başbakanı Benyamin Netanyahu, Refah'a taarruz fikrini geri çekme baskısına direniyor.

Levent Kenez İYİ Parti bu riski neden aldı? | 06.12.2023 by Tr724

İstanbul'un yüz yüze olduğu deprem riski ne büyüklükte, şehir ne durumda? 1999'dan bu yana neler yapıldı, yapılması gereken neler yapılmadı? Konuğumuz Prof. Okan Tüysüz anlatıyor.