Podcasts about riski

Kādēļ vērtīgi darbinieki aiziet no uzņēmumiem un kā to novērst? Kādas prasmes un attieksme veicina sekmīgu profesionālo izaugsmi? Šajā epizodē tiekamies ar karjeras kouču Santu Līci-Krūzi, lai runātu par cilvēkprasmēm, kas būtiskas gan darba devējiem, gan darbiniekiem.Uzzināsi, kā nepieļaut darba devēju biežākās kļūdas, zaudējot savus labākos darbiniekus. Izpratīsi būtiskākos faktorus, kas ietekmē darba attiecības, profesionālo izaugsmi un ilgtermiņa apmierinātību ar karjeru. Tā ir ilūzija, ka "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs". Uzzināsi par prasmēm, kas nepieciešamas darbiniekiem, lai veiksmīgi veidotu savu karjeru mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Santa dalās ar vērtīgiem novērojumiem un praktiskiem padomiem, kā atpazīt tuvojošos profesionālo izdegšanu, kā rīkoties, saskaroties ar pretestību darbā, un kādas cilvēkprasmes kļūs arvien nozīmīgākas nākotnē.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētās saites atradīsi 220. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:43 Tendence neredzēt iespējas sev apkārt, savā esošajā darba vietā6:49 Kāda šobrīd ir situācija darba tirgū Latvijā, faktori, kas to ietekmēs arī nākotnē8:27 Riski un iespējas, savā darbā pielietojot Mākslīgo Intelektu (AI)12:51 Signāli, kas norāda, ka drīz sekos neapmierinātība un izdegšana. Iespējamie risinājumi, kā to apturēt18:33 Ko darīt, ja cilvēks dara savu sirdsdarbu, bet atduras pret kolēģu un sistēmas pretestību22:14 Profesionālis, kurš cenšas palīdzēt visiem – idejas, kā sevi nepārslogot25:49 Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem: ps.lv/jauda26:49 Kas ir supervīzija un kā tā var palīdzēt savas jomas speciālistiem29:56 Kādi ir iespējamie risinājumi, lai tiktu pie supervizora konsultācijas32:48 Cilvēki, darbinieki ir resurss. Tuvredzīgs ir tas uzņēmējs, kurš nerūpējas par šo savu resursu36:09 Ilūzija: "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs"39:37 Kādas soft skills jeb cilvēkprasmes būtu vērtīgi uzlabot katram profesionālim43:42 Risinājumi speciālistiem, kuriem vienīgais karjeras kāpums šķiet kļūt par vadītājiem, kas, savukārt, viņus neinteresē47:36 Ko darīt ar sajūtu, ka darbā vairs nav interesanti51:02 Viena no galvenajām kvalitātēm, ko nākotnē novērtēs darba devēji55:49 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu56:49 Kādas profesijas varētu būt īpaši pieprasītas nākotnē58:36 Kā apturēt “profesionālo vīšanu”1:03:15 Kad gribi rezultātu, bet nevēli

Kerim Rota ve Ömer Rıfat Gencal, Pusula'da Bank Pozitif skandalını, dövize artan talebi, kur riskinin özel sektöre geçişini, konut sektöründeki son verileri ve sorunlu kredileri konuştu. Not: Bu kayıt Ekrem İmamoğlu'nun diplomasının iptal edilmesinden önce yapılmıştır.

Jel tırnak ve akrilik tırnak hakkında merak edilen soruları rejeneratif tıp doktoru Nurhayat Gül yanıtladı.Video

Trumpin tullien vaikutus Suomeen. Haastattelussa johtaja Timo Vuori EK:sta ja pääekonomisti Jukka Appelqvist Keskuskauppakamarista. Toimittajana Linda Pelkonen. Suora lähetys.

Talking point: dating, relationships, riskI recently came across some work by Alexander (aka @DatePsych), where he put together some fascinating data. Turns out 45% of men between 18-25 haven't asked a woman out. Ever. What's the deal? Well, here are two of my theories, and I'd love to hear yours.Link to the study: https://datepsychology.com/risk-aversion-and-dating/***Join myself, Ryan Michler, Larry Hagner, and Matt Beaudreau on a mission to improve yourself as a man, husband, business owner, and community leader at the Men's Forge. May 1-4, St. Louis, MO: https://orderofman.clickfunnels.com/uprising-landing-page1715263442491Pick up my book, Men's Work: A Practical Guide To Face Your Darkness, End Self-Sabotage, And Find Freedom: https://mantalks.com/mens-work-book/Heard about attachment but don't know where to start? Try the FREE Ultimate Guide To AttachmentCheck out some other free resources: How To Quit Porn | Anger Meditation | How To Lead In Your RelationshipBuild brotherhood with a powerful group of like-minded men from around the world. Check out The Alliance. Enjoy the podcast? If so, please leave a review on Apple Podcasts, Stitcher, or Podchaser. It helps us get into the ears of new listeners, expand the ManTalks Community, and help others find the tools and training they're looking for. And don't forget to subscribe on Apple Podcasts | Google Podcasts | SpotifyFor more episodes, visit us at ManTalks.com | Facebook | Instagram | Twitter

Pēdas locītavas pamežģījumi bieži tiek uztverti kā neliels savainojums, kas ātri sadzīs un aizmirsīsies, tomēr šādas traumas var radīt nopietnas un ilgtermiņa sekas, kas ietekmē gan locītavu, gan cilvēka spēju pilnvērtīgi kustēties. Pēdas locītavas, ko tautā dēvē par potītēm, veselība ir būtiska cilvēka kustību brīvībai un dzīves kvalitātei.Lai izvairītos no nepatīkamām komplikācijām, ir svarīgi savlaicīgi pievērst uzmanību pat šķietami nenozīmīgām traumām un veikt nepieciešamos izmeklējumus. Epizodē: Traumu veidi un riski.Simptomi pēc traumas, kas prasa tūlītēju ārsta uzmanību.Nestabilitāte un atkārtotas traumas.Atveseļošanās process. Šos un citus jautājumus par pēdu locītavu traumām konsultē ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds, Latvijas Olimpiskās vienības ārsts un konsultants Dr. Jānis Viļums.  Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Gazeteci Erdal Sağlam ile iktidardaki iyimserliğin gerçekliğini analiz etti. Faiz, döviz ve enflasyon tahminlerinin tutarlılığını sorgulayan Sağlam'a göre 2025'in ikinci yarısı zor geçecek.

Uutistoimistot kertovat Ukrainan iskeneen amerikkalaisohjuksin Venäjälle. Ohjusisku näyttää ylittäneen punaisen linjan, jonka mukaan raja länsiohjusten käytössä kulkee Venäjän rajassa. Onko ohjusisku merkki presidentti Joe Bidenin pyrkimyksestä muuttaa Ukrainan sodan strategista asetelmaa, vai tapahtuvatko yhdysvaltalaisohjuksin tehtävät iskut Venäjälle Ukrainan kannalta liian myöhään? Pyrkiikö Biden ratkaisemaan sodan Ukrainan eduksi ennen presidentti Donald Trumpin astumista valtaan Yhdysvalloissa? Miksi tieto Bidenin ohjuspäätöksestä suututti Trumpin lähipiirissä? Tietoja Bidenin ohjuspäätöksestä analysoivat Ulkopoliittisen instituutin johtava tutkija Sinikukka Saari sekä ulko- ja turvallisuuspolitiikan asiantuntija Henri Vanhanen. Toimittajana on Tapio Pajunen.

Bölüm içeriği ve zaman damgaları: 00:00 Giriş | Takip Et, Bildirimleri Aç00:49 Pandemi Sürecindeki Yatırım Stratejim ve Nedeni04:21 Korku Yaygın Olduğunda Açgözlü Olmak06:46 Kapanış | Bölümü Paylaş Bir "Zorlu Ekonomilerde Servet Edinme ve Varlık Yönetimi" yayını olan Finans Podcasti, tüm sosyal ağlarda @‌finanspodcasti kullanıcı adıyla, tüm podcast platformlarında ise adıyla bulunabilir. Soru, öneri ve diğer iletişim ihtiyaçları için finanspodcasti@gmail.com e-posta adresinden bana ulaşabilirsiniz. Tüm önemli sayfaların bağlantıları finanspodcasti.com adresinde. Bölümü bulmanızı kolaylaştıracak diğer ilgili konu başlıkları: Büyük Yatırım Kararları, Risk Yönetimi, Cesur Yatırım Hamleleri, Tüm Birikimi Yatırmak, Yatırımda Cesaret, Risk ve Getiri İlişkisi, Finansal Dönüşüm, Likidite Yönetimi, Tek Seferde Büyük Yatırım, Doğru Zamanlama, Yatırımda Özgüven, Finansal İlerleme, Kar-Zarar Hesabı, Beklenmeyen Durumlara Hazırlık, Yatırım Psikolojisi, Kriz Anında Yatırım Kararı, Yatırımda Büyük Adımlar, Mali Güvenliğin Riski, Başarıya Giden Zor Yol, Dönüm Noktası Kararları, Yatırım Yolunda Cesur Seçimler, Yatırımla Kendini Sınamak, Finansal Geleceği İnşa Etmek, Yatırımda Hedefe Ulaşmak, Kaybetme Korkusuyla Başa Çıkmak, Stratejik Yatırım Adımları, Büyük Riskten Büyük Ödüle, Tüm Birikimle Risk Almak, Riskli Yatırım Kararları, Yatırımın Duygusal Yönü

Vaakavalmistaja Tamtron teki viime vuonna historiansa tähän asti suurimman yritysoston ostaessaan lahtelaisen kilpailijansa Lahti Precisionin. Ostokohteen liikevaihto ennen kauppaa oli 17 miljoonaa, Tamtronin 37 miljoonaa euroa. Kaupan sulatteleminen on ollut ilmeisen työlästä eivätkä Lahdesta ostetut järjestelmäpuolen tuotteet ole ilmeisesti käyneet kaupaksi toivotulla tavalla. Ristiinmyyntisynergioitakaan ei vaikuta realisoituneen järin paljon, sillä tälle vuodelle Tamtron ohjeistaa 54 - 56 miljoonan liikevaihtoa, kun se viime vuonna teki 55 miljoonan liikevaihdon. Koska viime vuoden luvussa Lahti Precision on mukana vain 10 kuukauden osalta, orgaanisesti liikevaihdon ennakoidaan laskevan. Kun liikevaihto mataa, onko Tamtronia soveliasta edes kutsua kasvuyhtiöksi? "Kasvu-uralle päästään taas jatkossa”, Tamtronin toimitusjohtaja Mikko Keskinen uskoo. "Tänä vuonna ei ole ollut myöskään yrityskauppoja, jotka toisivat add-on-kasvua”, hän lisää. Yritysostot ovat keskeinen osa Tamtronin strategiaa ja sijoitustarinaa. Miksi sillä rintamalla ei ole tapahtunut mitään yli puoleentoista vuoteen? Herää epäilys, punnitsiko Tamtron yrityskaupan riskit väärin. Suurempien konepajojen tavoin Tamtron pyrkii kasvattamaan elinkaaripalveluiden osuutta liikevaihdostaan. Erityisesti tähtäimessä on SaaS-pohjainen ohjelmistoliikevaihto. Digitaalisten palveluiden osuus on tarkoitus kasvattaa kymmeneen prosenttiin liikevaihdosta vuoden 2027 loppuun mennessä. Marinadi-osiossa käsitellään salkun rakentamista. Kuinka yksittäisistä sijoituksista tulee järkevä kokonaisuus? ”Tärkeää on miettiä, mitä yksittäisellä sijoituksella tavoitellaan ja mikä on sen riskiprofiili: missä valuutassa se on, minkä kokoinen se on, kuinka likvidi se on, kuinka paljon osake heiluu...?" S-Pankki USA -rahaston salkunhoitaja Antti Raappana luettelee. Riski ei ole pelkästään tietokoneen tarjoamaa statistiikkaa vaan myös yhtiöiden liiketoimintaan liittyviä seikkoja. Jos salkussa on jo Visaa, kannattaako hajauttaa Mastercardiin? Karon Grilli on ehdolla vuoden sijoitusteoksi! Äänestä tästä: https://www.nordnet.fi/fi/kampanjat/vuoden-sijoittaja Yhteistyössä: Tamtron Marinadi yhteistyössä: S-Pankki

Miten USA:n vaalitulos vaikuttaa talouteen ja kauppaan kansainvälisesti? Keskustelemassa Nordean pääekonomisti Tuuli Koivu ja Elinkeinoelämän keskusliiton pääekonomisti Penna Urrila. Koivu ja Urrila arvioivat, että Trumpin valinta toisi epävarmuutta, ja Trumpin lupaamat tuontitullit heikentää Euroopan talousnäkymiä. Heikossa taloustilanteessa Euroopan keskuspankki voi joutua laskemaan korkoja odotettua nopeammin. Korkojen nopea lasku ei kuitenkaan Urrilan ja Koivun mukaan ole pelkästään hyvä asia. Joutuvatko yritykset Suomessa pian valitsemaan ovatko Kiinan vai Yhdysvaltojen leirissä, jos kauppasota kiihtyy? Lähi-idän tilanne voi kehittyä eri tavalla riippuen siitä valitaanko Valkoiseen taloon Kamala Harris vai Donald Trump. Lähi-idän tilanteen kärjistymisellä saattaisi olla vaikutuksia öljyn hintaan, ja sitä kautta inflatioon ja korkoihin. Toimittajana on Linda Pelkonen.

Pitkän tauon jälkeen jälleen luvassa laadukasta jauhantaa! Agenda: Kuulumiset Bulit ja snadit Huuhkajat Vika kierros (Banzai vai Muriseva Kissa) Roope Riskin & Saku Savolainen yhteishaastattelu

Ar ko jārēķinās pēc valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām? Kādi ieguvumi un kādi zaudējumi un riski ir piedāvātajai reformai, par to plašāka diskusija raidījumā Krustpunktā.  Vērtē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka un Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs. Nosakot visiem ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kaut arī tiks paaugstināta nodokļa likme, absolūtajam vairākumam strādājošo uz rokas naudas būs vairāk. Un tad, lai kompensētu caurumu budžetā, 1% no otrā pensiju līmeņa tiks pārvirzīts sociālajā budžetā. Tāds kompromisa lēmums tika panākts sarunās starp valdības partijām, arodbiedrībām un darba devējiem, diskutējot par nodokļu izmaiņām. Bet, kā jau varēja gaidīt, arī šī vienošanās ir izraisījusi pamatīgu kritiku. Finanšu un sociālās jomas eksperti to dēvē par nākotnes pensionāru aplaupīšanu. Ir vai nav tas labs kompromisa lēmums, vajadzīgs vai tomēr nav vajadzīgs? Galu galā ir tik daudz par un pret kāpēc ir vērts kaut ko mainīt. Lūkojam Krustpunktā izveidot kaut kādu kopainu, lai saprastu šo situāciju. 

Ar ko jārēķinās pēc valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām? Kādi ieguvumi un kādi zaudējumi un riski ir piedāvātajai reformai, par to plašāka diskusija raidījumā Krustpunktā.  Vērtē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka un Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs. Nosakot visiem ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kaut arī tiks paaugstināta nodokļa likme, absolūtajam vairākumam strādājošo uz rokas naudas būs vairāk. Un tad, lai kompensētu caurumu budžetā, 1% no otrā pensiju līmeņa tiks pārvirzīts sociālajā budžetā. Tāds kompromisa lēmums tika panākts sarunās starp valdības partijām, arodbiedrībām un darba devējiem, diskutējot par nodokļu izmaiņām. Bet, kā jau varēja gaidīt, arī šī vienošanās ir izraisījusi pamatīgu kritiku. Finanšu un sociālās jomas eksperti to dēvē par nākotnes pensionāru aplaupīšanu. Ir vai nav tas labs kompromisa lēmums, vajadzīgs vai tomēr nav vajadzīgs? Galu galā ir tik daudz par un pret kāpēc ir vērts kaut ko mainīt. Lūkojam Krustpunktā izveidot kaut kādu kopainu, lai saprastu šo situāciju. 

Sähköautojen akkupaloja on nähty Suomessakin jonkun verran ja elokuussa otsikoihin nousi raju sähköauton palo Etelä-Koreassa. Miten akkupaloihin pitäisi suhtautua, onko riski kuinka suuri ja mitä Etelä-Korean palosta tiedetään? Studiossa akkuasioihin sukeltavat autotoimittajat Jaakko Isoniemi ja Arttu Toivonen.

Kısa Dalga'dan herkese merhaba… Demet Bilge Erkasap'ın gündemin öne çıkan gelişmelerinden derleyerek hazırlayıp sunduğu Kısa Dalga Bülten'e başlıyoruz... Kısa Dalga Daily'yi her akşam e-postadan okumak için tıklayın Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Erkeklerde kanser riski artışta! Amerikan Kanser Derneği'nin "Cancer" adlı bilimsel dergisi araştırmayı yayımladı. Peki 2050 yılına kadar erkekler arasında kanser vakalarında ve ölümlerde neden artış bekleniyor? Risk faktörleri neler? Engellenebilir mi? Hangi kanser daha çok ön plana çıkıyor? Şu an ülkemizde durum nasıl? Medikal Onkoloji Uzmanı Prof.Dr. Çetin Ordu anlatıyor.

Ozan Kara, Bitcoin ve öne çıkan altcoinleri ICRYPEX Podcast kanalında Sadece Kripto programında değerlendiriyor.

Kā pasargāt īpašumu un mantu, lai nerastos negaidīti pārpratumi un zaudējumi, kas reizēm mērāmi ne tikai naudā, bet arī ieguldītajā laikā un enerģijā. Apdrošināšanas nianses pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktors Andis Priedītis. Kam būtu jāpievērš uzmanība, kad cilvēks izvēlas apdrošināšanu? „Pirmais – apskatīties izņēmumus, jo apdrošinātāji saka: mēs apdrošinām pret to, to, to. Bet tur vienmēr ir kāds izņēmums. Un vienmēr ir kaut kādi kaut kādi skaitļi, kuriem jāpievērš uzmanība. Un tie skaitļi ir tas, ar ko apdrošinātāji arī konkurē. Piemēram, kāds vētru definē no 18 kilometriem stundā vai no metriem sekundē, kad apdrošināšana ieslēdzās. Kādam tas skaitlis ir 21 metrs sekundē vēja stiprums. Tās ir atšķirības,” skaidro Jānis Abašins. „Par šiem pašiem nelaimīgajiem plūdiem: kādam apdrošinātājam ir segti tikai plūdi no upes, kāds apdrošinātājs saka, nē, es sedzu arī tos plūdus, kas ir no lietavām. Tā kā šie izņēmumi ir pamatlieta, ar ko vajadzētu sākt. Paskatīties, pret kādiem riskiem es gribu apdrošināties, kādi riski man ir aktuāli.” „Piemēram, ja es dzīvoju privātmājā, varbūt, ka mani neinteresē, teiksim, kaut kāds trubu plīšanas risks, ja man tur kaut kas notiek, tas nodara skādi tikai sev. Daudzdzīvokļu mājā, es teiktu, šī trubu plīšana, ņemot vērā mūsu dzīvojamā fonda stāvokli, gandrīz obligāts risks. Pirmais – paskatāmies, pret kādiem riskiem mums ir vērts apdrošināt īpašumu,” turpina Jānis Abašins. Viņš norāda, ka klasiski ir trīs risku bloki: uguns un dabas stihijas „slapjais bloks” – cauruļu plīšana, ūdeņi, kanalizācija un apkure; trešais bloks ir kriminālais bloks, kas ir attiecīgi zādzības. „Es teiktu, ka vislielākās nelaimes klasiski, protams, ir no uguns. No tā ir jāuzmanās visvairāk. Uguns un daba. No trubām tā skāde parasti nav liela, bet tās ir biežāk, īpaši daudzdzīvokļu namos. Kriminālais, trešais bloks, to paskatāmies, vai mūsu mājās, vismaz no mūsu viedokļa, ir kaut kas zogams,” norāda Jānis Abašins. „Pirmais izvēlamies riskus, otrais, aiz šiem riskiem paskatāmies izņēmumus. Kādi ir šie izņēmumi, lai nebūtu pārpratumu. Un gandrīz pats pēdējais ir, paskatīsimies, protams, arī prēmiju jeb cenu. Bet tas ir pēdējais, nevis tā, ka pirmais paskatāmies cenu un paņemam lētāko.” „Jāsaprot viens - ja OCTA transporta līdzekļiem ir obligātais apdrošināšanas veids, kas ir definēts likuma visā Eiropā, tur apdrošinātāji pārdod visi vienādus pīrādziņus, tad īpašuma apdrošināšana vai nelaimes gadījuma apdrošināšana, vai brīvprātīgā mašīnu KASKO apdrošināšana - tie nav vienādi pīrādziņi. Tie pīrādziņi ar dažādu pildījumu, katram savs. Paskatāmies drusciņ to pildījumu,” skaidro Jānis Abašins. „Tas labums ir, ka katram apdrošinātājam, katram produktam ir šis pamatinformācijas dokuments, kur uz vienas A4 jeb pusotras A4 lapas pamatlietas ir uzrakstīts. Nu izlasām vismaz to, tad jau būs daudz.”

S2E78 - Kiss and Tell Ioanna gets Phr3sh P to do a hack and the crew get much closer to their goal all they need now is to get close to Danny Darkside. With Retro and Jeb still working on the maelstrom and the secret vault in the apartment. Vivi decides now is the time for seduction, truly it's time for Vivi to roll the dice and get a little closer. Will Vivi be able to get close to Mr. Darkside? Will Ioanna planting Riski help Phr3sh? Can Jeb and Retro keep the Netrunner alive long enough? Only the dice will tell. If you'd like to support us, We now have a Patreon! ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Patreon.com/nolatency⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ More info can be found here: linktr.ee/NoLatency Even more information and MERCH is on our website! ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.nolatencypodcast.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Twitter: @nolatencypod Instagram: @nolatencypod Find @SkullorJade, @Miss_Magitek and @Binary_Dragon on twitch, for live D&D and more. #cyberpunkred #actualplay #ttrpg #radioplay #scifi #cyberpunk #drama #comedy

"Qaydaları pozma" verilişində qonağımız BŞDYPİ-nin bölmə rəisi Toğrul Nəsirli ilə təhlükəli yollar barədə danışdıq.

Millaisen puheen Donald Trump kannattajilleen piti? Juri von Bonsdorff raportoi. Venäjän varjolaivasto seilaa Itämerellä. Millaisia mahdollisuuksia sitä on estää? Keskustelemassa analyytikko Sinikka Parviainen Suomen Pankista ja meriliikenteen professori Ulla Tapaninen Tallinnan teknillinen yliopistosta. Saadanko tänä vuonna rapuja. Ravustuskausi käynnistyy sunnuntaina. Haastateltavana toiminnanjohtaja Vesa Karttunen Kalatalouden Keskusliitosta. Kuinka Espanjassa on säädelty asuntojen lyhytvuokrausta. Toimittaja Maija Salmi raportoi. Miten AirB'n'B-vuokrausta voisi säädellä Suomessa. Mitä ongelmia asuntojen lyhytvuokraamiesta on vakituisille asukkaille? Haastateltavana lakiasiantuntija Sara Rintamo Isännöintiliitosta. Rovaniemellä on laadittu ohjeistus lyhytvuokraukseen, siitä kertoo Rovaniemen kaupungin johtava rakennustarkastaja Hannu Kangas. Juontajana Seppo Kivimäki. Toimittajina Mira Stenström ja Anna Lehmusvesi. Tuottajana Marija Skara.

Almanya'da vatandaşlık yasası yürürlüğe giriyor, Türklere çifte vatandaşlığın önü açıldı. NATO'nun yeni genel sekreteri, Hollanda Başbakanı Mark Rutte oldu. Timur Cihantimur davasına bakan savcı: "Kefalet için 2 milyon dolarlık teminat gösterilmesi Cihantimur'un kaçma riskini azaltmaz" dedi, anne Eylem Tok'un yarınki duruşması 1 Temmuz'a ertelendi

NATO Genel Sekreteri Jens Stoltenberg Beyaz Saray'da Başkan Biden tarafından ağırlanıyor. Eylem Tok ve oğlunun ilk duruşması yarın Boston'da yapılacak. VOA Türkçe Boston'da davayı yakından izliyor. Almanya'nın galibiyeti sonrası EURO 2024'e ırkçı taraftarların gölgesi düştü. Ünlü Fransız futbolcu Mbappe 30 Haziran'daki genel seçim öncesi “aşırılara oy vermeme” çağrısı yaptı

Hareketsiz çocukların kalp hastalığı riski yüksek çıktı. Sağlıklı bir kalp için çocukların günlük hareketi ne kadar ve nasıl olmalı? Ekran başında geçirilen zamanlar çocukların sağlığını nasıl etkiliyor? Merak ettiklerimizi Ankara Şehir Hastanesi Çocuk Kardiyolojisi Bölümünden Prof. Dr. Ayşenur Paç'a sorduk.

Kad cilvēks kaut ko maina savā dzīvē vai karjerā, tad pārmaiņas bieži vien ietekmē ne tikai viņu pašu, bet arī viņa partnerattiecības un ģimeni. Un var gadīties, ka savējo loks nemaz nav sajūsmā par pārmaiņām, pat ja cilvēkam tās ir ļoti svarīgas. Piemēram, pārmaiņas dzīvesveida veselīgumā vai vēlme mainīt savu nodarbošanos, jo līdzšinējā vairs neder. Tas tāpēc, ka cilvēks ir daļa no kaut kādas sistēmas, kurā ir kopā ar citiem, piemēram, ģimenē.Uz sarunu par pārmaiņām dzīvē, kuru sakarā tuvākie var nesadarboties, aicināju Nansiju Lībieti, sistēmiskās ģimenes terapijas speciālisti. Nansija pastāstīja arī par to, "cik maksā" noslēpumi, kas ir tuvāko cilvēku starpā. Runājām arī par kļūdām, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē. Nansija piedāvāja risinājumus dažādām situācijām, tai skaitā, kā risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra.Šī ir Cilvēkjaudas ceturtā saruna ar Nansiju. Trīs iepriekšējās ir #19 Par šķiršanos, kas neiznīcina, #23 Kā pārim rīkoties Covid krīzes laikā, #154 Riski un iespējas attiecību dažādās fāzēs.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads4:02 “Izmaiņas viena cilvēka lēmumos sāk ietekmēt citus cilvēkus. Protams, ka tie citi cilvēki apzināti un neapzināti tām pretojas”3:26 Kā sistēmas un apakšsistēmas strādā ģimenes kontekstā; kas ir rigidas un difūzas robežas14:52 Sistēmas un noslēpumi – ko ģimenes atmosfērai un drošībai nodara savstarpēji noklusētas lietas19:05 “Noslēpums ir, kad es no tevis kaut ko apzināti slēpju. Es negribu, ka tu kaut ko uzzini.”22:12 Kādām būtu jāizskatās drošām un atklātām savstarpējām attiecībām25:26 Praktisks veids, kā atbrīvot sevi no kauna un bailēm par savu personīgo vai ģimenes noslēpumu27:58 Kādi ir tipiskie noslēpumi, kurus glabā ģimenes vai pāri savā starpā33:00 Nepārlikt savu daļu atbildības uz otru, jo tā ir ērtāk38:17 “Mēs nekad nekļūdīsimies, ja mēs centīsimies viens ar otru runāt.”43:28 Izplatītākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē49:59 Ko ņemt vērā un no kā izvairīties, veidojot savstarpējās sistēmas1:00:45 Seksualitāte, atraidījums un sniega bumbas efekts1:06:43 Kādas ir iespējas risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra1:08:28 “Mēs varam aizslēpties aiz daudz plakātiem. Galu galā atbildība par savu dzīvi ir tieši tev pašai vai pašam”1:12:52 Ko iesākt ar “es taču runāju, bet mani nedzird” sajūtu1:22:58 Galvenais iemesls, kādēļ cilvēks paliek sistēmā, kura viņam sen jau neder vai pat nodara pāri1:25:28 Idejas, ar ko sākt, lai tiktu ārā no sev nederīgās sistēmas

İbrahim Ekinci, haftalık ekonomi bülteni Marjinal Fayda'da, haftanın gelişmelerini değerlendiriyor ve bilgiye ve analize dayalı öngörüler yapılmasını sağlıyor. İran'ın İsrail'e yönelik saldırısından sonra ekonomi piyasalarını neler bekliyor? Riskli ortamda güvenilir yatırım araçları hangileri? Mehmet Şimşek'in ekonomi programı bu ortamda nasıl yürütülecek? Dünya Bankası ile ek finansman anlaşması ne anlama geliyor?

Gazze'de artan kıtlık tehlikesi yüzünden İsrail üstünde yardım kapılarını açma çağrıları artıyor. Öte yandan İsrail Başbakanı Benyamin Netanyahu, Refah'a taarruz fikrini geri çekme baskısına direniyor.

Bugün 3 Şubat 2024 Cumartesi #doğatakvimi ❄️ Kontrolsüz ve vahşi kentleşmenin yaban hayatı öldürdüğüne ilişkin son verilerin salgın hastalık riski yarattığını biliyor muydunuz? Peki nasıl?

#atillayeşilada #faiz #ekonomiEkonomist Atilla Yeşilada, Merkez Bankası Başkanı Hafize Gaye Erkan'a sahip çıktı. Eleştirileri haksız olduğunu söyleyen Yeşilada, Erkan'ın mevcut siyasi koşullarda yapılabilecekleri yaptığını söyledi. Ayrıca, borsadaki düşüşün nedenlerini de anlattı. Borsa, konut ve arabada oluşan finansal balonların tek tek patladığını belirtti.İyi dinlemeler...

#ekonomi #işsizlik #enflasyon #resesyon Kimin Ekonomisi'nde her hafta Ozan Şakar ve Irmak Akman ekonominin farklı başlıklarını ele almaya devam ediyor. Bu bölümde ekonomik kriz riskinin bitip bitmediği ve 2024'te ekonominin nasıl seyredeceği sorularına yanıt arayan ikili, güncel makroekonomik verilerden hareketle ekonominin fotoğrafını çekmeye çalışıyor.İyi dinlemeler...

Günün en sıcak ve çarpıcı gelişmelerini bulabileceğiniz FOX Ana Haber, deneyimli gazeteci Selçuk Tepeli'nin sunumuyla podcast yayınlarında sizlerle buluşuyor! FOX Türkiye Resmi Web Sitesi: www.fox.com.tr Facebook: https://www.facebook.com/foxhaber Twitter: http://www.twitter.com/FOXhaber Instagram: https://www.instagram.com/FOXhaber

Levent Kenez İYİ Parti bu riski neden aldı? | 06.12.2023 by Tr724

Riskli ikiz bir gebelik... Hamileliğin daha başında, hayatta kalamayacağı anlaşılan bir bebek... Anne ise iki bebeğini de taşımakta kararlı. 21.haftada erken doğum riski başlıyor. Peki sonra ne oluyor? Bu hafta Prof.Dr. Altay Gezer anlatıyor.

#konut #faiz #konutkredisi Gayrimenkul İktisatçısı Dr. Ahmet Büyükduman, konut satışlarındaki düşüşü, fiyatlardaki reel düşüşün kiralara olası etkilerini, rezerv alan tartışmalarını ve inşaat maliyetlerindeki artışı yorumladı. Arsa ve tarlaya ilginin devam ettiğini ancak bunun iktisadi bir gerekçeye dayanmadığını ifade eden Büyükduman, balon riskine karşı uyardı.İyi dinlemeler...

In this latest episode of the Seatrade Maritime Podcast we are In Conversation with Tuomas Riski CEO of Norsepower, which manufacturers mechanical sails to bring wind power into the 21st century.Tuomas talks with Seatrade Maritime News Editor Marcus Hand about reducing fuel consumption and emissions by fitting mechanical sails to vessels. The episode includes discussion about:A modernised mechanical sailLevels of reduction in fuel consumption and emissionsCombining with alternative fuels to reduce costsInstallation and operation of mechanical sailsChanging wind from an enemy to a friend of shipsRetrofits versus newbuildsPayback period and vessel trading patternsListen to the episode now find out more about these topics and much moreIf you enjoyed this episode, please subscribe to ensure you don't miss our latest uploads. Feel free also to recommend the show to a friend or colleague that you think would enjoy it. For the latest news on the shipping and maritime industries make sure you visit www.searade-maritime.com or subscribe to our newsletter.Connect with Marcus Hand, Editor of Seatrade Maritime News:Follow him on Twitter: https://twitter.com/marcushand1 Connect with him on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/marcus-hand-b00a317/Don't forget to join the conversation and let us know what topics you want us to cover in future on Twitter, Facebook or LinkedIn

Bugün 13 Ekim 2023 Cuma #doğatakvimi

Presidentti Sauli Niinistön lausunnot ydinaseuhkasta ovat kiinnittäneet lehdistön huomiota maailmalla. "Riski, että atomiaseet alkavat puhua, on aivan valtava", sanoi presidentti Niinistö politiikan toimittajien tilaisuudessa. Miksi Niinistö nosti esiin ydinsodan uhkan tässä ja nyt? Onko riski ydinasekonfliktista aidosti koholla? Mihin Niinistö pyrkii puhumalla suursodan uhkasta ja ydinasekonfliktin riskistä? Ydinaseiden aiheuttamia riskejä ja suursodan uhkaa analysoivat kansainvälisen politiikan lehtori, dosentti Juha Vuori Turun yliopistosta, sekä Ulkopoliittisen instituutin tutkija Henri Vanhanen. Toimittaja on Tapio Pajunen.

İstanbul'un yüz yüze olduğu deprem riski ne büyüklükte, şehir ne durumda? 1999'dan bu yana neler yapıldı, yapılması gereken neler yapılmadı? Konuğumuz Prof. Okan Tüysüz anlatıyor. 

Stratejist Güzem Yılmaz Ertem, Merkez Bankası Başkanı Gaye Erkan'ın bugün sunduğu enflasyon raporunu, raporun detaylarını ve Erkan'ın verdiği mesajları değerlendirdi. Bu enflasyon raporundan hareketle enflasyon, faiz ve kurun kısa ve orta vadede nereye gideceğini yorumladı.İyi seyirler...#faiz #ekonomi #dolar #enflasyon #tcmb

Vihapuhe on henkistä väkivaltaa. Se voi sisältää esimerkiksi pelottelua, perättömien väitteiden levittämistä, häirintää ja uhkailua fyysisellä väkivallalla.Henkinen väkivalta voi olla peiteltyä tai avointa. Sen tarkoitus on alistaa ja kontrolloida toista ihmistä. Vihapuheen kaltainen henkinen väkivalta aiheuttaa usein pelkoa uhkaajaa kohtaan, ahdistusta sekä arvottomuuden ja syyllisyyden tunteita. Se voi vahingoittaa syvästi ihmisen itsetuntoa ja omanarvontunnetta. Henkinen väkivalta vaikuttaa myös työssä jaksamiseen ja työkykyyn.Tässä jaksossa psykologi Nina Lyytinen keskustelee vihapuheen kohtaamisesta ja siitä selviämisestä Sami Koiviston kanssa. Hän on YLE:n vuorovaikutuspäällikkö. Koivisto on työssään joutunut itse toistuvasti vihapuheen kohteeksi ja myös kouluttanut asian tiimoilta YLE:n työntekijöitä. Hän kävi hiljattain läpi sovittelun hänen perhettään netissä uhanneen miehen kanssa. Keskustelun jälkeen Nina Lyytinen kertoo vihapuheen psykologisista vaikutuksista.Sami Koivisto kuvaa rohkeasti sitä, miltä tuntuu, kun joutuu vihapuheen kohteeksi tai kun perhettä uhataan. Valitettavasti samanlaisia kokemuksia on kasvavalla joukolla ihmisiä - ja erityisesti heillä, jotka työssään tai muuten toimivat julkisuudessa. Riski on suurempi, jos henkilö on jonkin vähemmistön edustaja.Jos olet joutunut vihapuheen kohteeksi, älä jää yksin. Ensimmäinen askel avun saamiseksi on kertoa asiasta. Apua voit pyytää esimerkiksi esimieheltä, työkaverilta ja työterveyshuollosta.Tässä jaksossa pohditaan vastauksia muun muassa seuraaviin kysymyksiin:- Mitä vihapuhe on?- Millaista on olla vihapuheen kohteena?- Miten se vaikuttaa työn tekemiseen ja työkykyyn?- Millaista apua on tarjolla, jos kohtaat vihapuhetta työssäsi?Jakso on alunperin julkaistu 31.7.2019.Jakson linkit:Sami Koivisto Twitterissä: @samipkoivistoSami Koiviston artikkeli vihapuheen sovittelusta: Sami Koivisto tapasi miehen, joka toivoi hänen perheensä tappamistaLoppuyhteenvedossa mainittu tutkimus:Soral, W., Bilewicz, M., & Winiewski, M. (2018). Exposure to hate speech increases prejudice through desensitization. Aggressive behavior, 44(2), 136-146. https://doi.org/10.1002/ab.21737Psykopodiaa-linkit:Seuraa Psykopodiaa somessa:Facebookissa @PsykopodiaaInstragramissa @PsykopodiaaNina Lyytinen Twitterissa Psykopodiaa-podcastin verkkosivut: Psykopodiaa.fiPsykodiaa-podcastin emännän, psykologi Nina Lyytisen verkkosivut: ninalyytinen.fi

ABD borçlanma limitini iptal etmeyi tartışıyor. Biden borçlanma tartışmalarını geride bırakarak G-7 zirvesi için Japonya'ya gitti. Ülkenin temerrüde düşme olasılığı var mı? Hükümet borçlarını ödeyemezse global etkileri ne olur? Büyük Resim'e hoş geldiniz… Ben Serra Karacam.The US is discussing canceling the debt limit. Is the country likely to default? What would be the global implications if its government couldn't pay its debts? Welcome to the Big Picture… I'm Serra Karacam.

Attiecību kvalitāte ar dzīves partneri ietekmē mūsu dzīvi gan mājās, gan darbā. Tai ir ietekme uz mūsu veselību, garastāvokli, iespējām, arī pašapziņu. Viena lieta ir izvēlēties partneri kopdzīvei, cita - veidot kopdzīvi tādu, ka abiem partneriem tā dod vairāk nekā ņem, tai skaitā - ilgtermiņā. Šajā sarunā Nansija Lībiete stāsta par to, kas pāra attiecībās notiek to dažādās fāzēs un kā mēs varam bagātināt un uzturēt savas attiecības.Nansija Lībiete ir sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste, kurai ir 7 gadu praktiskā darba pieredze indivīdu, ģimeņu un pāru konsultēšanā, t.sk. šķiršanās situācijās, individuālā sistēmiskā psihoterapijā, un 11 gadu praktiskā darba pieredze, vadot semināru ciklu atbalstam pēc šķiršanās. Viņa pasniedz kursu “Atbalsts pēc šķiršanās”.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:14 Kas raksturīgs partnerattiecību pirmajai fāzei13:02 Piemēri, kā attiecību otrajā fāzē neatrisinātie jautājumi noved pie krīzēm24:09 Tehnikas un ieteikumi, kas palīdz sakārtot sasāpējušos jautājumus savstarpējās attiecībās58:05 Realitātes apzināšanās attiecību otrajā fāzē – kā laicīgi pamanīt signālus, kad prātīgāk ir “tīt makšķeri”1:17:11 Kādi riski parādās trešajā – attiecību stabilitātes fāzē1:28:36 “Mums jādomā, kādā veidā mēs bagātināsim un uzturēsim savas attiecības”1:34:27 Kā iedarbināt “iekāres aparātu” sava partnera virzienā1:44:52 Ieteikums, kā labāk sajust sevi un saprast, ko es patiesībā vēlos1:50:55 Kad attiecības jādala ar trešo, ar kuru grūti konkurēt – viedierīci

Tehnoloģiju atklājumi un plašā lietošana skrien pa priekšu mūsu spējām kontrolēt to, ko paši esam radījuši. Kādus riskus rada dažādi mākslīgā intelekta rīki un vai mēs ar esošo regulējumu spējam šos riskus ierobežot? Cilvēka spēja radīt un aizvien uz priekšu virzīt atklājumus un dažādus rīkus ir tiešām apbrīnojama. Cik ātri 21. gadsimtā vien divās desmitgadēs esam spējuši “aizlekt” uz priekšu - no pirmajiem plaši pieejamajiem mobilajiem telefoniem līdz rīkam mūsu kabatā, kas imitē mūsu balsi, samiksē sejas līdz nepazīšanai un tavā vietā uzraksta motivācijas vēstuli darbavietai. Bet vai paši tiekam līdzi tam, ko esam radījuši? Raidījumu veltām tehnoloģijām, par kurām sajūsmināmies, kuras atvieglo mums ikdienas soli un kuras vienlaikus sāk radīt satraukumu. Darba sanāksmju protokoli, kas vairs nav jāraksta, un iespēja izvairīties no klientu bieži uzdotiem vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Darbinieku produktivitātes celšana, ļaujot tiem pievērsties citiem pienākumiem, nevis slīgt rutīnā ar vienveidīgiem darbiem - tas ir iemesls, kāpēc uz mākslīgo intelektu raugās kā uz palīdzīgu roku mūsu straujajā ikdienā. Bet kur straujums, tur kvalitāte mēdz kristies, un par apšaubāmu kvalitāti ar mākslīgā intelekta iesaisti aizvien vairāk sāk runāt gan akadēmiskajā vidē, gan mākslas pasaulē. No vienas puses, sagaidām no jaunajām tehnoloģijām vērtīgus ieguvumus, bet, no otras puses, mums sāk veidoties bažas par to, kur tas viss ved. Lai saprastu, kur mēs šobrīd esam nonākuši un kur šis ceļš varētu vest tālāk, uz sarunu esam aicinājuši Latvijas Universitātes profesori, Matemātikas un informātikas institūta vadošo pētnieci Ingunu Skadiņu un Rīgas Stradiņa universitātes docenti Karinu Palkovu. Kriptovalūta - vieniem jauna realitāte, citiem - kas tāls un neizprotams Pirms nedaudz vairāk nekā desmit gadiem pasaulē parādījās  jauns maksāšanas līdzeklis interneta vidē - kriptovalūta -, kuras pazīstamākā elektroniskā nauda ir bitkoini. Taču jau pagājušajā gadā sāka publiski izskanēt bažas, ka darbības ar šo kriptovalūtu patērē ievērojamu daudzumu elektroenerģijas. Cik liels ir šis enerģijas patēriņš, vai kriptovalūta piesārņo vidi dabā vai datoros, skaidro vides zinātnieks Jānis Brizga. Kriptovalūta vairāk ietekmē klimatu nekā zelta vai dabasgāzes ieguve, vai liellopu audzēšana - tā apgalvots pirms pāris mēnešiem zinātniskajā žurnālā „Scientific Reports” publicētā Ņūmeksikas Universitātes pētījumā par to, kā tiek noslogoti datori un līdz ar to patērēta elektroenerģija, lai nodrošinātu zināmākās kriptovalūtas - bitkoinu - darījumus un pārraudzību jeb digitālās bloķedes, ko dēvē arī par raktuvēm, kuras pārrauga profesionālajā žargonā dēvētie kalnrači, kas izmanto datorresursus, lai uzturētu  šo sistēmu internetā. Kā tas izpaužas dabā, kad tiek veiktas darbības internetā, skaidro vides zinātnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.  

Son üç yıldır dünya çapında havayı etkileten La Niña'nın resmen sona erdiği açıklandı. Peki Avustralya için bu ne anlama geliyor?

Bu bölümde beyin implantları konusunu ele aldık. Gerçekten de insan #yapayzeka karşısında rekabet edebilmek için beyin implantlarına muhtaç mı? Peki bu durum toplumu nasıl değiştirecek?  Aşağıdaki zaman kodlarını yapay zeka ile oluşturduk :) ------------------------------------------------------------------------ Beyin-bilgisayar arayüzleri [00:00:46] Elon Musk'ın beyin-bilgisayar arayüzleri konusunda öncü olduğu ve bu teknolojinin insan beyninin güçlendirilmesinde önemli bir rol oynaması. Eski teknolojiler [00:03:52] İnsan beynindeki elektriksel sinyallerinden anlam çıkarmak eski bir teknoloji. Nöral protezler [00:06:46] Noel protezler ve insan beyninin güçlendirilmesindeki rolü İnsan beyninin çeşitli uyaranlara verdiği tepkiler [00:06:46] İnsan beyninin çeşitli uyaranlara verdiği tepkilerin daha iyi anlaşılmaya başlanması Beyin-bilgisayar arayüzleri teknolojisi ve deneyimler [00:07:51] Beyin-bilgisayar arayüzleri teknolojisi ile ilgili deneyimler ve cihazlar hakkında konuşuluyor. Beynin içsel süreçleri ve öğrenme [00:08:17] Beynin içsel süreçleri ve öğrenme hakkında konuşuluyor. Nöroplastisite [00:09:51] Beynin nasıl öğrenildiği, lokalizasyon ve global ağlar, beyin tümörleri ve plastiği Hafıza ve Toplum [00:14:29] Hafıza ve toplumun geleceği Eleştiriler [00:18:44] Beyin-bilgisayar arayüzleri teknolojisi üzerine yapılan deneylerdeki usulsüzlükler ve eleştiriler İnsan zihninin geliştirilmesi [00:20:29] İnsan zihninin geliştirilmesi ve yapay zekanın insanlar arasındaki uçurumu nasıl arttıracağı Yeni bir kültürün ortaya çıkması [00:21:27] İnsanlıkta yeni bir kültürün ortaya çıkması ve normların ortadan kalkması İnsan zihni ve teknoloji [00:25:17] İnsan zihni ve teknolojinin birleşmesiyle insanların maddi ve manevi hırs peşinde olmayacağı Askeri teknolojiler [00:26:38] Transkraniyal manyetik simülasyon ve savunma teknolojileri Bilim kurgu edebiyatı [00:28:08] Bilim kurgu edebiyatı ve teknolojinin insan hayatına etkisi Yüksek teknoloji düşük hayat kalitesi [00:30:13] Yüksek teknoloji ve düşük yaşam standardı arasındaki ilişki Uygarlığa Çökme Riski [00:30:54] Önümüzdeki yirmi yılda uygarlığa çökme ihtimali Nükleer Silahlar ve Yapay Zeka [00:32:06] Nükleer silahların kontrolsüz bir şekilde kullanılmasının önüne geçmek için çalışmalar yapılırken, yapay zekanın da kontrolsüz bir şekilde kullanılması durumunda dünya için büyük bir risk oluşturabileceği Kırılgan Dünya [00:33:44] Dünya'nın kırılganlığı ve bu kırılganlığın ticaret, ekonomi ve uluslararası ilişkiler üzerindeki etkisi tartışılıyor. Sunucular: Tevfik UYAR, Emre YORGANCIGİL Montaj: Ecem UYAR, Yaren ABAY

Welcome to The Nonlinear Library, where we use Text-to-Speech software to convert the best writing from the Rationalist and EA communities into audio. This is: Donation offsets for ChatGPT Plus subscriptions, published by Jeffrey Ladish on March 16, 2023 on LessWrong. I've decided to donate $240 to both GovAI and MIRI to offset the $480 I plan to spend on ChatGPT Plus over the next two years ($20/month).I don't have a super strong view on ethical offsets, like donating to anti-factory farming groups to try to offset harm from eating meat. That being said, I currently think offsets are somewhat good for a few reasons:They seem much better than simply contributing to some harm or commons problem and doing nothing, which is often what people would do otherwise.It seems useful to recognize, to notice, when you're contributing to some harm or commons problem. I think a lot of harm comes from people failing to notice or keep track of ways their actions negatively impact others, and the ways that common incentives push them to do worse things.A common Effective Altruism argument against offsets is that they don't make sense from a consequentialist perspective. If you have a budget for doing good, then spend your whole budget on doing as much as possible. If you want to mitigate harms you are contributing to, you can offset by increasing your "doing good" budget, but it doesn't make sense to specialize your mitigations to the particular area where you are contributing to harm rather than the area you think will be the most cost effective in general.I think this is a decently good point, but doesn't move me enough to abandon the idea of offsets entirely. A possible counter-argument is that offsets can be a powerful form of coordination to help solve commons problems. By publicly making a commitment to offset a particular harm, you're establishing a basis for coordination - other people can see you really care about the issue because you made a costly signal. This is similar for the reasons to be vegan or vegetarian - it's probably not the most effective from a naive consequentialist perspective, but it might be effective as a point of coordination via costly signaling.After having used ChatGPT (3.5) and Claude for a few months, I've come to believe that these tools are super useful for research and many other tasks, as well as useful for understanding AI systems themselves. I've also started to use Bing Chat and ChatGPT (4), and found them to be even more impressive as research and learning tools. I think it would be quite bad for the world if conscientious people concerned about AI harms refrained from using these tools, because I think it would disadvantage them in significant ways, including in crucial areas like AI alignment and policy. Unfortunately both can be true:1) Language models are really useful and can help people learn, write, and research more effectively2) The rapid development of huge models is extremely dangerous and a huge contributor to AI existential riskI think OpenAI, and to varying extent other scaling labs, are engaged in reckless behavior scaling up and deploying these systems before we understand how they work enough to be confident in our safety and alignment approaches. And also, I do not recommend people in the "concerned about AI x-risk" reference class refrain from paying for these tools, even if they do not decide to offset these harms. The $20/month to OpenAI for GPT-4 access right now is not a lot of money for a company spending hundreds of millions training new models. But it is something, and I want to recognize that I'm contributing to this rapid scaling and deployment in some way.Weighing all this together, I've decided offsets are the right call for me, and I suspect they might be right for many others, which is why I wanted to share my reasoning here. To be clear, I think concrete actions aimed at quality alignment research or AI policy aimed at buying more time are much more important than o...

Welcome to The Nonlinear Library, where we use Text-to-Speech software to convert the best writing from the Rationalist and EA communities into audio. This is: Donation offsets for ChatGPT Plus subscriptions, published by Jeffrey Ladish on March 16, 2023 on The Effective Altruism Forum. I've decided to donate $240 to both GovAI and MIRI to offset the $480 I plan to spend on ChatGPT Plus over the next two years ($20/month).I don't have a super strong view on ethical offsets, like donating to anti-factory farming groups to try to offset harm from eating meat. That being said, I currently think offsets are somewhat good for a few reasons:They seem much better than simply contributing to some harm or commons problem and doing nothing, which is often what people would do otherwise.It seems useful to recognize, to notice, when you're contributing to some harm or commons problem. I think a lot of harm comes from people failing to notice or keep track of ways their actions negatively impact others, and the ways that common incentives push them to do worse things.A common Effective Altruism argument against offsets is that they don't make sense from a consequentialist perspective. If you have a budget for doing good, then spend your whole budget on doing as much as possible. If you want to mitigate harms you are contributing to, you can offset by increasing your "doing good" budget, but it doesn't make sense to specialize your mitigations to the particular area where you are contributing to harm rather than the area you think will be the most cost effective in general.I think this is a decently good point, but doesn't move me enough to abandon the idea of offsets entirely. A possible counter-argument is that offsets can be a powerful form of coordination to help solve commons problems. By publicly making a commitment to offset a particular harm, you're establishing a basis for coordination - other people can see you really care about the issue because you made a costly signal. This is similar for the reasons to be vegan or vegetarian - it's probably not the most effective from a naive consequentialist perspective, but it might be effective as a point of coordination via costly signaling.After having used ChatGPT (3.5) and Claude for a few months, I've come to believe that these tools are super useful for research and many other tasks, as well as useful for understanding AI systems themselves. I've also started to use Bing Chat and ChatGPT (4), and found them to be even more impressive as research and learning tools. I think it would be quite bad for the world if conscientious people concerned about AI harms refrained from using these tools, because I think it would disadvantage them in significant ways, including in crucial areas like AI alignment and policy. Unfortunately both can be true:1) Language models are really useful and can help people learn, write, and research more effectively2) The rapid development of huge models is extremely dangerous and a huge contributor to AI existential riskI think OpenAI, and to varying extent other scaling labs, are engaged in reckless behavior scaling up and deploying these systems before we understand how they work enough to be confident in our safety and alignment approaches. And also, I do not recommend people in the "concerned about AI x-risk" reference class refrain from paying for these tools, even if they do not decide to offset these harms. The $20/month to OpenAI for GPT-4 access right now is not a lot of money for a company spending hundreds of millions training new models. But it is something, and I want to recognize that I'm contributing to this rapid scaling and deployment in some way.Weighing all this together, I've decided offsets are the right call for me, and I suspect they might be right for many others, which is why I wanted to share my reasoning here. To be clear, I think concrete actions aimed at quality alignment research or AI policy aimed at buying more time are much mo...

Onneksi on Olkiluoto 3, huokaa moni, kun nyt elämme energiakriisin keskellä. Ydinvoiman käytön lisääntyminen on myös ilmastonmuutoksen kannalta hyvä asia. Toisaalta samaan aikaan maailmalla ovat konkretisoituneet myös ydinvoiman riskit. Sotatantereelle joutuneen Ukrainan Zaporižžjan ydinvoimalan tilanne huolettaa. Miten ydinvoimala toimii ja mitä turvallisuusriskejä siihen liittyy? Eppu Normaali laulaa “millään muilla mailla kuin Suomella se ei oo riskiä vailla”, onko näin? Entä onko Suomen rajan takana Venäjällä vanhoja voimalaitoksia, jotka voivat posahtaa? Entä fuusiovoiman tulevaisuus? Vanhan vitsin mukaan fuusioenergian toteutuminen on aina 20 vuoden päässä. Nyt on kuitenkin selvää edistystä tapahtunut. Kaukolämmön tarpeisiin Suomessa kehitetään puolestaan pienydinvoimaloita eli pieniä fissioreaktoreita. Kuinka todennäköisesti niitä tullaan ottamaan käyttöön? Haastateltavat: reaktoriturvallisuuden tutkimusprofessori Jaakko Leppänen VTT:ltä, ydinvoimatekniikan professori Juhani Hyvärinen LUT-yliopistosta ja johtava tutkija, Suomen fuusiotutkimusta koordinoiva Tuomas Tala VTT:ltä. Toimittaja on Mari Heikkilä.

On this Heard Tell Good Talks with Rishi Sunak the new UK Prime Minister, we review our chat with Lettice Bromovsky from during the Conservative Party leadership race on who he is, where he came from, and what to expect from his premiership. --------------------Questions, comments, concerns, ideas, or epistles? Email us HeardTellShow@gmail.comPlease make sure to subscribe to @Heard Tell , like the program, comment with your thoughts, and share with others.Support Heard Tell here: https://app.redcircle.com/shows/4b87f374-cace-44ea-960c-30f9bf37bcff/donationsSupport this podcast at — https://redcircle.com/heard-tell/donationsAdvertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy