Podcasts about zelti

Rēzeknes teātrī „Joriks” tapis jauiestudējums „Nākotnes lēmējas”, kas Roberta Daubura režijā atklāj jaunu cilvēku portretus Latvijas nākotnes kontekstā. Rēzeknes teātrī „Joriks” iestudētā izrāde „Nākotnes lēmējas” tapusi caur piecu vietējo jauniešu – Anastasijas Železņakovas, Sofijas Smirnovas, Aleksandras Jakovļevas, Elīnas Zeltiņas un Madaras Zeltiņas stāstiem un to atklāšanu – radošajai komandai un pēcāk arī skatītājiem. Rosinot domāt par to, kāda ir nākotne pasaulē, Latvijā, Latgalē, Rēzeknē. Portretējot Rēzekni un Latviju viņu acīm. Kā jūtas pusaudži, kādu un kur viņi redz katrs savu nākotni. Kopā ar meitenēm uz skatuves darbojas arī aktieris Jurijs Djakonovs. Aleksandra Jakovļeva un Anastasija Železņakova pēc pirmizrādes ir smaidīgas un vēl ilgi foajē čalo ar teātra apmeklētājiem, dalās savās sajūtās un pārdomās. Anastasija Železņakova: Mums ir brīnišķīga komanda un tas ir forši, es iepazinos ar daudziem cilvēkiem, arī ar Juriju. Tā ir neaizmirstama pieredze , esmu bezgalīgi pateicīga. Anastasija Železņakova: Sajūtas pēc pirmizrādes ļoti īpašas, nereālas, jo uz lielās skatuves man tā bija pirmā pieredze, un man tas ir ļoti nozīmīgi. - Kā ir būt pusaudzim šodien? Aleksandra Jakovļeva: Forši, mums ir daudz iespēju, emociju, atmiņu.” Anastasija Železņakova: Brīžiem tas ir kaut kas nereāls, adrenalīns, piedzīvojumi, tusiņi un draugi un tas viss, bet brīžiem tas ir diezgan grūti, jo gadās nesaprašanās gan ar vecākiem, gan klasesbiedriem, draugiem, kaut kādas problēmas skolā, it īpaši skolas beigās, jo vajag izvēlēties, ko darīt nākotnē, un tas ir ļoti, ļoti grūti.” Jaunais dramaturgs, ludzānietis Jānis Golubovs stāsta, ka šajā izrādē iekļauts pašu pusaudžu teiktais, bez jebkādas cenzūras. Par vērtībām, kuras transformējas, vēlmi pēc labākas dzīves ārzemēs, par dzīvi laikā, kad vārds „karš” dzirdams ik dienu un visu to, kas nodarbina pusaudžu prātus. Izrādi iestudējis režisors, Latvijas teātra vidē daudzpusīgais mākslinieks Roberts Dauburs, kurš zināms ar spēju iedzīvināt modernas un emocionālas stāstījumu formas, arvien runāt par sabiedrībā aktuālām tēmām. Izrādi „Nākotnes lēmējas” Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā nākamreiz varēs noskatīties jau 4. februārī.

Con la última de Almodóvar en los cines recordamos que hace 40 años se estrenaba “Qué he hecho yo para merecer esto”, una de las películas más celebradas de la primera etapa del cine del director. También tenemos ahora mismo en las pantallas españolas “La gran escapada”, una película británica que nos ofrece la oportunidad de ver a dos leyendas del cine en la que fue su última actuación. Son Michael Caine, que hace unos meses anunció su retirada del cine, y Glenda Jackson que falleció el año pasado poco tiempo después de terminar el rodaje de esta película. Repasamos la carrera de la que fue una de las mejores actrices inglesas de su generación que además tuvo también una larga carrera política. “Río Bravo” de Howard Hawks, con John Wayne en uno de sus mejores trabajos, es la película que nos trae esta semana “Diligencia hacia el Oeste” y en “El cine de su vida” charlamos con la compositora de música de cine Zelti a Montes, autora de banda sonoras como “Que nadie duerma” o “El buen patrón”, por la que gano él Goya.

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tomēr, process pagaidām virzās uz priekšu smagnēji. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesībpolitikas jautājumos Anda Smiltēna, jurists, SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" administratīvais direktors Jānis Zeltiņš, zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne un zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte. Šobrīd jau gandrīz divus gadus ir iespēja vienpusēji izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Līdz 2023. gada sākumam tas bija brīvprātīgi, dzīvokļu īpašnieki varēja vienoties ar zemes īpašnieku, bet ir simtiem tūkstoši šādu dalīto īpašumu, tādēļ vienošanās nestrādāja. Tāpēc sakārtošanu veicināja ar likuma izstrādi. "Šobrīd ir tā, ja dzīvokļa īpašnieki vienojas, ka vēlas izpirkt zemi zem mājas, netiek prasīta piekrišana zemes īpašniekam. Tur tas piespiedu elements, zemes īpašniekam jāsamierinās, ka saņems taisnīgu atlīdzību par savu zemi, bet viņš nevar iebilst, viņš šo procesu nevar apturēt," skaidro Anda Smiltēna. "Kopš likums darbojas, pamatā esam apmierināti ar situāciju." Viņa norāda, ka šogad jau 185 mājas ir vēlējušās izpirkt zemi un process iet plašumā. Lai vienotos par zemes izpirkšanu, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums ar balsojumu 50+1 un virzīt to tālāk. Sapulces problemātiski sasaukt, tāpēc virzās lēnām likuma īstenošana.

Tomāti ir ļoti vērtīgi dārzeņi un šis ir arī tomātu ražas pilnbrieda laiks. Tieši šodien, 14. augustā, Nacionālajā Dabas muzejā atklāj izstādi "Tomāti un garšaugi". Kas īpašs tajā būs apskatāms un kāda raža šogad padevusies Latvijas tomātu audzētājiem, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas šobrīd ir modē tomātu pasaulē, kādas šķirnes pārliecina un kādas pārsteidz, kā arī kas jauns un aktuāls garšaugu pasaulē, stāsta tomātu kolekcionāre un Artura Sildes dārznieku entuziastu kluba "Tomāts" Valmieras nodaļas vadītāja Natālija Zeltiņa un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. "Laika apstākļi ievieš korekcijas, ar katru gadu ir arvien sarežģītāk izaudzēt tomātus. Ir karsts, lieli vēji, arī plūdi. Arī garšaugu dārzos ir savas korekcijas, vējš ir aplauzis lielos garšaugu krūmus, ir applūduši garšaugu dārzi. Tas nenotika rudenī, ūdens uzsūksies, bet kā būs ar ziemcietību applūdušajos dārzos, ir jādomā," atzīst Saiva Pekuse. "Laika apstākļi ievieš izteiktas korekcijas. Ar to turpmāk būs jārēķinās, jo katru gadu ir savādāk, vairs nav tā, ka var mierīgi iestādīt, zinājām, kāds būs laiks jūnijā, jūlijā un augustā, šobrīd ir grūtāk prognozēt." Pārējais atkarīgs no dārznieka, cik bieži velta tomātam laiku. "Tomāts ir tāds, ka viņš grib, lai viņu pieskata. Viņam patīk, ka viņu vēdina, ka viņam kaut ko nokniebj, kaut ko nogriež, kaut ko aptin. Visu jādara laicīgi, ja laicīgi neizdarām, rodas problēmas. Ja dzīvo uz vietas, gandrīz katru dienu jāpieiet pie viņa," skaidro Natālija Zeltiņa. Arī pie laistīšanas sistēmas tomāts pierod, vai tas ir vienreiz nedēļā vai katru dienu. "Ja iesāk laistīt katru dienu, viņš gaida katru dienu savu krūzīti, ja vienreiz nedēļa, tad savus 10 litrus ūdeni, lai dziļās saknes varētu padzerties," atzīst Natālija Zeltiņa.

Turpinām izzināt tehnoloģiju dažādo ietekmi uz mūsu ikdienu — šoreiz pie Digitālo brokastu galda verbālais Brūs Lī un gaviļmeistars Renārs Zeltiņš. Vai zināji, ka Renārs bērnībā gribēja kļūt par videokasešu nomas veikala īpašnieku? Noklausies! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Stāsta arhitekte Ieva Zībārte Ja esi dzirdējis citus "Vai zini?" raidījumus par Jauno Eiropas "Bauhaus", tad zini, ka šī Eiropas Komisijas iniciatīva savieno dizainu, ilgtspēju, iekļaušanu un investīcijas. Tāpat tu esi uzzinājis, ka iniciatīvā var iesaistīties ikviens. Jaunā Eiropas "Bauhaus" projektus var izstrādāt gan nevalstiskās organizācijas, gan universitātes, gan valsts un pašvaldību iestādes. Šajā reizē pastāstīšu par Jaunā Eiropas "Bauhaus" kopienu Vidzemē, kur divas pašvaldības koprades ceļā meklē labāko nākotnes scenāriju divām sarežģītām teritorijām ar padomju laika apbūvi. Sāksim ar Ziemeļvidzemi un bijušo kodolraķešu bāzi Alūksnes novada Zeltiņos, kas savulaik bija slepens padomju laika militārais objekts, taču mūsdienās ir tūrisma galamērķis. Lai arī apmeklētājus saista iespēja apmeklēt teritoriju, kas padomju laikos bija slēgta, militārās bāzes izveidošana bija vardarbīga iejaukšanās dabā un ir atstājusi postošas sekas, tai skaitā lielus, mūsdienās nevajadzīgus angārus un citas būves. Var teikt, ka vide ir degradēta. Kā to atveseļot? Kā lielajām dzelzsbetona būvēm rast jaunu pielietojumu? Kā teritoriju pārveidot, lai tajā kūsātu dzīvība, būtu vieta tūrismam un kultūrai, tiktu atjaunota saikne ar dabu un notiktu uzņēmējdarbība? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, Alūksnes novada pašvaldība piedalījās Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūta koprades projektu konkursā un saņēma tehnisko atbalstu. Deviņus mēnešus Jaunā Eiropas Bauhaus eksperti kopā ar pašvaldību un iedzīvotājiem organizēja koprades darbnīcas, lai apkopotu visu iesaistīto pušu viedokļus un nonāktu pie idejām "Zeltiņu" atdzimšanai. Koprade ir viena no svarīgākajām Jaunā Eiropas "Bauhaus" darba metodēm, tāpēc gandrīz visi Latvijā īstenotie projekti ir saistīti tieši ar to. Jau stāstīju, ka Jaunais Eiropas "Bauhaus" ir jauns veids, kā mēs atjaunojam ēkas un kopienas, vai veidojam tās no jauna. Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūta koprades projektu konkursā tehnisko atbalstu saņēma arī Cēsu novada pašvaldība ar radošo un digitālo kvartālu "Rainis". Arī šī ir teritorija, kur savulaik ielauzusies padomju industriālā apbūve, kas jāpielāgo mūsdienu funkcijām. Bijušos Cēsu neredzīgo biedrības ražošanas korpusus jau vairākus gadus ir iesildījis Cēsu mākslas festivāls, bet tagad šeit veidojas radošais kvartāls ar vietu izglītībai, kultūrai, tehnoloģijām un uzņēmējdarbībai. Cēsu novada pašvaldība ir arī oficiālais Jaunā Eiropas "Bauhaus" draugs, par kuru var kļūt ikviena pilsēta un reģions, kā arī uzņēmumi. Cēsis var saukt arī par Latvijas Jaunā Eiropas "Bauhaus" galvaspilsētu, jo te ir mājvieta veseliem trim jaunās iniciatīvas vēstniekiem – pašvaldībai, radošajam kvartālam "Rainis" un arī Cēsu pluriversitātei, kas ir neparasta skola bez adreses. 2022. gadā Cēsu pluriversitātes permakultūras projekts "Āra klase "Jume"" kļuva par Jaunā Eiropas "Bauhaus" balvas finālistu, apliecinot, ka šī iniciatīva der gan lieliem, gan maziem projektiem. Ja vēlies iesaistīties Jaunā Eiropas "Bauhaus" kopienā, ieskaties Latvijas Arhitektu savienības, Kultūras ministrijas un radošo industriju platformas FOLD informatīvajās vietnēs, piedalies finansējuma konkursos un pasākumos, lai satiktu domubiedrus arī sava projekta īstenošanai.

Šodien iknedēļas informatīvi izklaidējošajā sporta raidījumā Valdis ar Andri apmainīsies ar izteikumu ''pērlēm'' un smiesies par Tautas naglas atbildēm. Raidījuma tēmas: - Luka Banki Eirolīga; - Rīgas derbijs; - FIBA rangs; - Latvijas basketbola izlases sagaidīšana; - Daugaviņš uz Slovākiju; - Lebrons un Co; - ️Užavas kausa izloze; - ️Divi Džokeri; - Halepai 4 gadu DSQ; - Jānis Zeltiņs/VEF BJSS; - Ani Vangelova; - Tautas Nagla;

"Lībiešu [kultūr]telpa" Zanes Ernštreites sarunās un Agneses Zeltiņas fotogrāfijās. Par  lībiešu dzīvā mantojuma glabātāju stāstiem, kas apkopoti grāmatā, Kultūras rondo sarunā  ar autorēm. Ventspils lībiešu apvienība "Rānda" un LU Lībiešu Institūta atbalsta biedrība laidušas klajā grāmatu "Lībiešu [kultūr]telpa", kurā intervijās un fotogrāfijās portretēti lībiešu dzīvā mantojuma glabātāji. Grāmatas izdevēji paziņojumā medijiem skaidroja: "Lībiešu kultūrtelpa (Līvõd īlma) ir lībiešu dzīvā mantojuma kopums, kas ietver lībiešu valodu, tradīcijas, saimniekošanas ieražas, kā arī moderno kultūru. 2018. gada novembrī kā viena no Latvijas vērtībām tā iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Taču kas gan uztur dzīvas sarakstā minētās vērtības? Tās aktīvas un dzīvotspējīgas uztur virkne cilvēku, kuri saistīti ar šo kultūrtelpu. Viņi arī ir šīs grāmatas varoņi." Grāmatā lasāmas divdesmit Zanes Ernštreites veidotās sarunas ar Edromu Veldi, Ausmu Ernestovsku, Ēriku Kāpbergu vecāko, Jēkabu Raipuli, Dagmāru Ziemeli, Ilmāru Geigi, Māru Zirnīti, Ingrīdu Šneideri, Mārīti Zandbergu, Baibu Šuvcāni, māsām Maiju Norenbergu un Ainu Emuli, Helmī Stalti, Ievu Ernštreiti, Zoju Sīli, Baibu Dambergu, Rasmu Noriņu, Ģirtu Gailīti, Māru Vīgerti, Julgī Stalti un Valtu Ernštreitu – cilvēkiem ar lībiešu saknēm un lībisko apziņu, kā arī tiem, kuri aktīvi, ilggadīgi un nepārtraukti ir darbojušies un darbojas lībiešu labā. Katram no viņiem veltīti divi Agneses Zeltiņas fotogrāfiju atvērumi. Gan grāmatā iekļautie, gan arī sarunās pieminētie Lībiešu kultūrtelpas cilvēki ir vērtība ne tikai pašai lībiešu kopienai, bet ir pamanīti un novērtēti arī Latvijas sabiedrībā un valstī – viņi ir saņēmuši valsts apbalvojumus, atzinības rakstus un citus pagodinājumus. Šo cilvēku paveikto ir novērtējuši viņu pašu novadi un pašvaldības, kā arī lībiešu radu tautas – igauņi un somi. Sarunas papildina komentāri un paskaidrojumi par norisēm, notikumiem un institūcijām, kas saistītas ar lībiešiem, kā arī apjomīgs personu rādītājs.

Sestdien, 30. jūlijā, Gulbenes sporta centrā viena no interesantākajām Latvijas basketbola komandām – “Gulbenes Buki” – atzīmēs savas pastāvēšanas 25. gadadienu. Jubilejas pasākuma ietvaros basketbola laukumā vēlreiz būs iespēja redzēt gan vietējos, gan viesspēlētājus, kuri dažādos laikos ir spēlējuši “Bukos”, kaldinot komandas panākumus Latvijas Basketbola līgas 1. un 2. divīzijā.  Uz jubileju “Buki” sabrauks no visas pasaules un, gatavojoties šim notikumam, “Basketstudijas 2+1” pastāvīgie vadītāji Reinis Lācis un Guntis Keisels sarunu biedrus šoreiz sameklēja viņpus Atlantijas okeānam – ASV, kur dzīvo un strādā kādreizējie “bronzas sezonu” varoņi – rezultatīvākais spēlētājs Uldis Rudzītis un komandas kapteinis Jānis Vītols. Pārrunājām gan vecos, gan jaunos laikus: - Gulbenes talantu paaudzes pirmos panākumus Latvijas Jaunatnes basketbola līgā; - treneru Alda Sproģa, Pētera Višņeviča, Maigoņa Valdmaņa, Induļa Možeika, Jāņa Zeltiņa un Agra Galvanovska devumu; - izcilā menedžera Egila Čakara darba stilu; - vecās sporta zāles – “Zilā gulbja” – neatkārtojamo šarmu; - savējiem un talciniekiem; - kā tika izcīnītas trīs Latvijas Basketbola līgas čempionāta bronzas; - kādas bija sajūtas Gulbenes zālē spēlējot viesu komandas sastāvā; - “Gulbenes mafijas” pēcbasketbola gaitas viņpus okeānam. 71 minūte par komandu ar ļoti interesantu pagātni un perspektīvu nākotni – “Gulbenes bukiem”!

Kāpēc varam teikt, ka gleznotājs Voldemārs Zeltiņš divdesmitā gadsimta sākumā bija radikālais ekspresionists? Kuros darbos visvairāk izpaudās viņa savdabība un kāpēc mākslinieks palicis otrajā plānā? Kultūras rondo studijā - monogrāfijas “Voldemārs Zeltiņš” autore, mākslas vēsturniece Kristiāna Ābele. Apņēmīgu pētījumu rezultātā ir tapusi pilnvērtīga leģendārā mākslinieka Voldemāra Zeltiņa monogrāfija, kas ietver gan laikmeta un radošo centienu raksturojumu, gan 20. gs. sākuma jauno literātu un mākslinieku bohēmu, gan ieskatu paša Voldemāra Zeltiņa dzīves gaitās, gan plašu atstātā mākslas mantojuma analīzi un vērtējumu. Grāmatā ietverti visi līdz šim apzinātie Voldemāra Zeltiņa darbi. Tukšums grāmatplauktā, kas līdz šim disonējis ar mākslas vēsturnieku atziņām par Voldemāru Zeltiņu, nu ir aizpildīts. Grāmatu izdevis apgāds "Neputns".

Daudzās jo daudzās Latvijas siltumnīcās šobrīd ienākusies bagāta tomātu raža. Bet tiem, kam šogad nav paveicies, uzmanīgi jāklausās šis raidījums, kurā noskaidrojam, kas būtu jādara, lai vasaras otrajā pusē uz galda vienmēr būtu pašu audzēti tomāti. Padomus neliegs dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības " Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, tomātu audzētāja, kolekcionāre Linda Grotupe, tomātu kolekcionāre un Artura Sildes Dārznieku entuziastu kluba "Tomāts" Valmieras nodaļas vadītāja Natālija Zeltiņa.  

Īpašais viesis šajā epizodē bija Renārs Zeltiņš, ar kuru kopā tika pārrunāta situācija NBA finālā un aizvadītais U19 pasaules kauss. Tāpat Zeltiņš sastādīja savu smieklīgāko NBA spēlētāju topu, bet Artūrs izpildīja sodu, visu raidījumu pavadot ziemas drēbēs

Sarunā ar Renāru Zeltiņu runājām par to, ka šovbiznesā būtiski strādāt tā, lai ar laiku tavs vārds strādā tavā vietā. Manuprāt, Renāram tas ir lieliski izdevies, tādēļ ticu, ka nav nepieciešamības ar viņu iepazīstināt, bet, ja nu tomēr, tad, viņa paša vārdiem - "šajā epizodē sarunājos ar gaviļmeistaru un tēti"! Sarunā atzinos Renāram, ka kādreiz man bijis citāds jeb maldīgs priekšstats par viņu, tuklāt ne tas labākais. Šo izrunājām, pasmējāmies un tapa sirsnīga saruna, kas atklāj tās Renāra Zeltiņa iezīmes, kas man liek domāt, ka veiksmīgāku 'šovmenu' Latvijā par viņu grūti nosaukt!      Runājām par to, kā Renārs izkļuvis no savas dzīves tumšākās alas, brīdī, kad noslēdzās viņa gaitas profesionālajā sportā, kādas mācības no tā laika guvis un kā, kopš tā brīža, būvējis savu karjeru, kādu to pazīstam šodien. 

Mākslas vēsturniece Laima Slava aktualizē tēmu par mākslas pētniecību un sarunājas ar erudītiem cilvēkiem, kuri pēta un izplata zināšanas par mākslu ar grāmatas starpniecību. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Kristiāna Ābele iedziļinājusies Voldemāra Zeltiņa (1879-1909) personības un daiļrades izpētē, kā arī šobrīd strādā pie grāmatas  par Vilhelma Purvīša ( 1872-1945) mantojuma likteni. Grafiķis, mākslas zinātnieks un LMA emeritētais profesors Valdis Villerušs pētījis Niklāva Strunkes (1894-1966) fenomenu un viņa saistību ar grāmatu mākslu. Raidījumā arī par to,  kas pētniecībā ievelk un kur gūt iedvesmu un aizrautību, par nejaušībām un liktenīgām sakritībām dzīvē un mākslā...

Zeltiņos ciemojamies vēl rudenī, kad atbilstoši vietas nosaukumam koki siekiem vien sijā zeltainas lapas. Dabas dzīvīgums ir neparasts kontrasts, salīdzinājumā ar militāro vidi, kāda šeit savulaik radīta un, kuras atblāzma redzama vēl šodien. Zeltiņu raķešu bāze bija viens no visslepenākajiem objektiem ne tikai Latvijas Republikā, bet arī visā PSRS un līdzīgi kā citos šādos gadījumos apkārtnes parastie iedzīvotāji par to zinājuši maz, vien kādreiz klīdušas runas, ka te varētu būt radiācija un no tās baidījušies.

Raidījumā Piespēle saruna ar starptautisko basketbola arbitru Ingu Baumani un satikšanās ar kādreizējo Latvijas Radio sporta žurnālisti Lilitu Zeltiņu. Šomēnes Būvindustrijas izcilniekiem pasniegti 12 Pamatakmeņi ceremonijā VEF Kultūras pilī. Būvniecības profesionāļu vidū, kas saņēma valstī augstāko nozares apbalvojumu, bija arī Ingus Baumanis - Gada projektu vadītājs, SIA "Velve" projektu direktors. Jau 14. gadus gadu Ingus Baumanis ir arī starptautiskās kategorijas tiesnesis basketbolā. Raidījuma otrajā daļā iepazīstināšu klausītājus ar savu žurnālistikas skolotāju, Radio krustmāti Lilitu Zeltiņu. Latvijas Radio 95 jubileju gaidot, atcerēsimies notikumus pirms 30 gadiem, kad Lilita, toreiz Pļavinska, vēlāk Bernharde, studiju gados pati bija izcila augstlēcēja. Kā ar smago ieraksta magnetafonu skrēja līdzi maija stafešu dalībniekiem, intervēja sportistus Lužņiku stadionā Maskavā. Pasmaidīsim par tā laika darba metodēm, kad pa gaiteni tinām kopā izjukušas lentas, vai tās montējām, graizot ar šķērēm, pēc tam tās lipinājām kopā ar līmlentām. Par Radio toreiz un tagad un par to, kā sabiedriskais medijs spējis noturēs klausītāju uzticības kredītu.

Dabas muzejā notiek nu jau tradicionālā tomātu izstāde, tāpēc piektdienas raidījumā saruna ar tomātu audzētājiem par to, kā izaudzēt īsteni gardus tomātus, par to, cik tomāti vērtīgi un vai rūpnieciski var izaudzēt tikpat garšīgus tomātus kā piemājas siltumnīcā. Padomus par tomātu audzēšanu sniegs tomātu audzētāja dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, tomātu audzētāja un to kolekcionāre Natālija Zeltiņa un Kārsavas novada ziemas siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» agronoms Juris Gruduls, bet par tomātu izstādi Dabas muzeja stāstīs Polīna Šķinķe.

Un diezgan daudz par prezervatīviem!

Un diezgan daudz par prezervatīviem!

“Basketstudijā 2+1” viesojas bijušo valstsvienības spēlētāju un treneru, kā arī žurnālistu aptaujas “#TrīsZvaigznes Ārpus statistikas” divkārtējais uzvarētājs Ainars Bagatskis: Misters Snaiperis un Misters Komunicētājs. Cilvēks, kurš ar valstsvienību bijis saistīts 20 gadus – kā spēlētājs raibajos deviņdesmitajos un gadsimtu mijā, kā galvenais treneris komandas atjaunotnes ceļā no 2010. līdz 2017. gadam. Runājām gan par pirmajām olimpiskajām ilūzijām 1992. gadā, gan lūzuma spēlēm Tallinā un Rīgā, gan 2001. gada Eiropas čempionātā sasniegto pirmo virsotnīti, gan EuroBasket2017 izšķirošo spēli ar Slovēnijas izlasi. Kā nostiprināt Snaipera reputāciju un kāpēc runāšana ar tiesnešiem un pretiniekiem laukumā vairāk ir pluss nekā mīnuss – par šīm tēmām un daudz ko citu Ainaram Bagatskim, kā allaž, ir savs viedoklis. Interesants viedoklis.3:45min - Salīdzinājumi ar Dāvi Bertānu;9:15min - Vaļa daudz mest jau LJBL laikos;16:50min - Bagatska metienu dažādība, skriešana ātrajos uzbrukumos;21:05min - Īpašās sajūtas 1992. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā;27:50min - Iemesli nonākšanai Norvēģijā, pieejamās zāles atslēgas;30:00min - Interese no "Barcelona", garām palaistā iespēja tur nokļūt;35:00min - Pieredze izlasē deviņdesmito gaitā, trenera Jāņa Zeltiņa nozīme;47:10min - Rezultatīvākais spēlētājs 1997. gada EČ, sajūta, ka bija norakstīts;55:55min - Nespēlēšana un vēlāk spēlēšana pie trenera Armanda Krauliņa;'1:01:00min - 33 gūtie punkti pret Angliju, spēle dienu vēlāk jau Francijā;1:06:30min - Bagatska domas par treneri "dzelzs roku", reizes, kad uz spēlētājiem vajadzēja sabļaut;1:13:45min - 2017. gada ceturtdaļfināla spēle pret Slovēniju;1:22:45min - Uzvara kādā citā #TrīsZvaigznes Ārpus Statistika kategorijā

"Silvija bija personība, autoritāte un skolotāja ar lielo burtu, nevis vienkārši spilgta personība, Viņa bija arī izcila un neparasta personība manā skatījumā, jo viņā apvienojās tādas reti savienojamas lietas, viņai bija gan ass, analītisks prāts, gan ļoti kaislīgs, aizrautīgs temperaments. Tajā pašā laikā viņai bija ļoti dziļa un plaša emocionalitāte, brīžiem pat vētraina. Viņa bija arī ļoti jūtīga un viegli ievainojama," tā savu kursa biedreni raksturo teātra zinātniece Guna Zeltiņa. Vakar, 21.aprīlī,  īsi pirms 70. dzimšanas dienas, mūžībā devusies literatūrzinātniece, teātra zinātniece un kritiķe, Latvijas Universitātes Teātra un kino vēstures un teorijas katedras vadītāja Silvija Radzobe (1950-2020). Viņa izdarījusi gluži titānisku darbu Latvijas teātra zinātnē. Teju visi šobrīd aktīvie un vadošie teātra zinātnieki tā vai citādi ir Silvijas Radzobes audzēkņi. "Bet par ko es visvairāk apbrīnoju Silviju, viņa tiešām bija apveltīta ar neparastu drosmi, uzņēmību un enerģiju un arī apbrīnojamām darbaspējām," turpina Zeltiņa. "Likās, ka pēkšņi sagruvis ir milzu kalns, kāda klints, jo likās, ka Silvija tiešām ir tik stipra, tik enerģiska un ka viņa būs mūžīga. Neapšaubāmi viņa bija mūsu spilgtākā, erudītākā un arī ietekmīgākā teātra kritiķe pēdējā laikā," atzīst Zeltiņa. "Man arī, protams, pirmā sajūta saistībā ar Silviju ir, ka tas ir milzīgs vēriens. Vēriens absolūti visā, neiedomājama jauda gan tajā, kā viņa ģenerēja idejas, gan tajā, kā viņa šīs idejas noveda līdz gala rezultātam. Ar dažādiem autoriem lielajos grāmatu projektos, tiešām nepārtraucot visu laiku darbu arī regulāri lekcijās un augstskolā. Es tiešām nepazīstu otru tādu cilvēku, kuram būtu šādas darba spējas un šāds ideju ģenerēšanas potenciāls," atzīst Silvijas Radzobes audzēkne un kolēģe Līga Ulberte. "Savukārt universitātē man vienmēr šķitis apbrīnojami visus šos gadus kopš 90. gadu sākuma, kā Silvija ir cīnījusies dažkārt cauri pat gluži absurdām birokrātiskām prasībām un ierobežojumiem. Un cīnījusies par to, ka teātra specializācijai un teātra zinātnei universitātē ir jābūt. Tiešām ar dažbrīd gluži pārcilvēciskām spējām viņai ir izdevies to noturēt līdz šim brīdim," turpina Ulberte. Līga Ulberte arī bilst, ka saistībā ar Silvijas Radzobes nepabeigtajiem darbiem viņai ir žēl divu lietu: "studentu, kas šobrīd Latvijas Universitātē maģistratūrā ir pirmajā kursā un kuri reāli paguva Silviju sadarboties tikai vienu semestri. Un otra lieta ir viņas nepabeigtā grāmatas. Nezinu, cik tālu viņa tika ar grāmatu par Čaku, bet zinu, ka viņa ar to nodarbojās jau ilgu laiku, tur bija daudz atklājumu, ar kuriem viņi ārkārtīgi labprāt dalījās un aizraujoši dalījās. Tas ir ārkārtīgi skumji". Lai arī abas kolēģes norāda, ka Silvija Radzobe bija kā simbols absolūtai aizrautībai ar teātri, vēl viena viņas kaislība bija dārzs. „Silvija ārkārtīgi mīlēja dārzu un lepojās bezgalīgi ar savām dālijām, daudz par to arī rakstīja,” stāsta Ulberte. „Maija sākumā ir dāliju stādīšanas laiks, un man likās, ja katrs no mums, kuriem Silvija bija kaut kādā ziņā svarīga, maija sākumā iestādītu savā dobē vienu dāliju gumu, tas būtu viens varens dārzs.” Kad šī gada janvārī Silvija Radzobe saņēma Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu kritikā, žūrija pamatoja, ka Silvijas Radzobes rakstītās recenzijas ir notikumi – viņas vērtējumus gaida, par tiem strīdas, noliedz, sajūsminās, taču vienmēr lasa un ņem vērā. Silviju Radzobi Kultūras Rondo uzklausīja pēc Normunda Naumaņa balvas saņemšanas.    

Un ne jau tikai tas - spēlējam mērgļus, Renē Redzepī pasludinām par gadsimta dāni, klausāmies "Jamie XX" jauno basu dziesmu un Renārs Zeltiņš uzbur Boogie Wonderland!

Un ne jau tikai tas - spēlējam mērgļus, Renē Redzepī pasludinām par gadsimta dāni, klausāmies "Jamie XX" jauno basu dziesmu un Renārs Zeltiņš uzbur Boogie Wonderland!

Ko te vēl lai piebilst... Renāra Zeltiņa vārds komentārus neprasa! Spilgta personība, kuru katrs, iespējams, iepazinām citādi - kāds no TV šoviem, kāds cits atkal no neloģisko jautājumu sižetiem internetā, kāds Ghetto Games pasākumos, dažs varbūt Renāru profesionāli no jauna ieraudzīja kādās no daudzajām kāzām, ko viņš ir vadījis. Vai tas būtu šovs, kuru Renārs vada laivā vai lielformāta filma, kurā viņš spēlē lomu, Renārs Zeltiņš daudz ir mācījies no savām kļūdām un ātri identificējis lietas, kuras viņam padodas. Vaļsirdīgā un brīvā sarunā ar "Diena pēc" autoriem Renārs stāsta par savām atklāsmēm komunikācijā ar plašāku cilvēku loku un šaurāku auditoriju. Uzraksti mums - pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Šonedēļ jauniešu sarunu platformā "Cita domnīca" kopā ar Eviju Vēberi un Renāru Zeltiņu diskutējam par mobingu- kas tas ir un kā tas izpaužas. Raidījumā: Kas ir MOBINGS? Negatīvs komentārs, dalīšanās ar bildi, kas kādu apkauno- MOBINGS internetā? Kad un kāpēc mainījās Renārs Zeltiņš?   Ko izjuta Evija Vēbere laikā, kad viņai masveidā internetā uzbruka Latvijas iedzīvotāji? Cik tālu cilvēku var novest Tavs pateiktais vārds?  

Šonedēļ jauniešu sarunu platformā "Cita domnīca" kopā ar Eviju Vēberi un Renāru Zeltiņu diskutējam par mobingu- kas tas ir un kā tas izpaužas. Raidījumā: Kas ir MOBINGS? Negatīvs komentārs, dalīšanās ar bildi, kas kādu apkauno- MOBINGS internetā? Kad un kāpēc mainījās Renārs Zeltiņš?   Ko izjuta Evija Vēbere laikā, kad viņai masveidā internetā uzbruka Latvijas iedzīvotāji? Cik tālu cilvēku var novest Tavs pateiktais vārds?  

Diennaktī mums visiem ir vienāds stundu skaits, bet ir cilvēki, ka šajā laikā izdara milzum daudz, bet ir tādi, kuriem acīmredzami neveicas ar laika plānošanu. Kā pagūt izdarīt visu un kā efektīvi plānot laiku, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Personības pilnveidošanas centra personīgās meistarības treneris Artūrs Zeltiņš un Komercizglītības centra biznesa treneris/eksperts Jeremejs Reinis Druvietis. Laika plānošana vienmēr ir bijusi aktuāla. Laika plānošanu vajag sākt ar atpūtas plānošanu. Tad arī pārējās lietas labāk sakārtojas un ir prieks izdarīt grūtos darbus. Mūsdienās nav pieklājīgi teikt, man nav laika, jo visiem ir vienāds laika daudzums dots. Jāsaka – tas nav manu prioritāšu sarakstā. Cilvēki māna sevi, ka laika trūkst, laiks vienmēr ir. Ja mēs iztērējam stundu vai dienu nelietderīgās aktivitātēs, mums ir dota nākamā, kuru varam mērķtiecīgi izmantot. Cilvēkiem ir dažādas laika izjūtas, ir tādi, kas jūt, ka laiks aizrit, ir tādi, kas to nejūt. Vienkāršs vingrinājums: kāds uzņem laiku vienu minūti un cilvēks aizver acis, lai sajustu, cik gara ir minūte. Cilvēkiem tā ilgst no 45 sekundēm līdz pusotrai minūtei. Katram sava laika izjūta un plānošana. Cilvēkiem, kuri nejūt laiku, nederēs laika plānotāji, kur ierakstīt notikumus pa stundām. Plānotāji der apmēram pusei cilvēku. Katram ir savs laika horizonts. Cilvēkiem dažreiz ir mega lieli plāni, bet reizēm viņiem pietrūkst iespēju tos realizēt, jo viņi nespēj saprast, ko var izdarīt konkrētās dienas ietvaros. Tāpēc vajadzētu dienas ietvaros pierakstīt, cik daudz laika aizņem konkrētas aktivitātes. Pēc 20 minūtēm aktīva darba koncentrēšanās spējas sāk zust, tāpēc nedaudz jāpamaina darbības forma. 90 minūtes ir laiks, cik ilgi cilvēks var darīt vienu lietu, ja to pārsniedz, var “aizpeldēt” filozofiskās pārdomās. Prātam ir vajadzīga spēja atjaunoties pēc šāda laika posma.

Armands Jaunzems ar savu saturu ir viens no Latvijas Youtube scēnas augšēja gala pārstāvjiem; Anna - viņa draudzene. Kopā viņi ieradušies "Saunā", lai parunātu par jūtūberu dzīvi Latvijā, vegānismu, izklaides industriju, latviešu valodu un pelēkumu, Renāru Zeltiņu un pat Dziesmu svētkiem. Kļūsti par podkāsta patronu: https://ej.uz/sauna-patreon Seko Armanda kanālam: https://ej.uz/armandsjaunzems Seko podkāstam arī: Facebook / Youtube Music by hadrien / CC BY-NC

podkāsts Tauta - Helmuts Meškonis

Saruna ar Tomu Zeltiņu no Bērzes Strazdiem par Strazdu Ziemassvētku labdarības akciju, par nozīmīgiem šīs Lielbritānijā plaši pazīstamās organizācijas izaugsmes jaunumiem, nākotnes iecerēm un daudz ko citu.. pat par robotiku ;) Patīkamu klausīšanos, Helmuts Meškonis neatkarīgs podkāsts latviešu valodā "Tauta" par Lielbritānijas latviešu dzīves aspektiem