Podcasts about statistika

✓ Šta raditi u Čikagu zimi? ✓ Kako objasniti negativnu kliničku studiju? ✓ Koji je balans između preciznosti i izvodljivosti?

"Zaman Maşını" verilişinin növbəti buraxılışının qonağı DİM-in mətbuat katibi Xanlar Xanlarzadə oldu. Onunla birlikdə qəbul və buraxılış imtahanlarının detalları, ixtisas seçimi, süni intellektin rolu və abituriyentləri maraqlandıran digər suallar haqqında danışdıq.

Statistika liudija, kad įmonių bankrotų pripažinimo tyčiniais atvejų skaičius kasmet nuosekliai auga. Verslas bankrutuoja ne tik dėl nepalankiai susiklosčiusių aplinkybių ar nesėkmingo modelio, bet ir dėl sąmoningai blogo valdymo ar net siekio išvengti kreditorinių įsipareigojimų vykdymo. Tai skolininkui ir jo valdymo organams, anot teisinininkų, gali lemti ne tik civilinę ar baudžiamąją atsakomybę, bet ir tapti pagrindu bendrovės bankrotą pripažinti tyčiniu. Kokiais atvejais įmonės bankrotas pripažįstamas tyčiniu? Kaip jį atapažinti ir kas už tai atsako? Pokalbis su advokatų profesinės bendrijos „AVOCAD“ vadovaujančiu partneriu, advokatu Egidijumi Langiu.Mažėjant palūkanų normoms, gyventojai vis aktyviau skolinasi – ne tik būstui, bet ir vartojimo reikmėms. Kartu su augančiu skolinimosi mastu keičiasi ir rinka: griežtinamos skolų išieškojimo taisyklės, didėja vartotojų apsauga, finansų institucijos vis daugiau dėmesio skiria duomenų analizei ir švietimui. Šie pokyčiai suteikia gyventojams daugiau informacijos, jie geriau išmano savo teises ir aktyviai jomis naudojasi. Tačiau kartu išryškėja ir tendencija piktnaudžiauti. Kaip teisiniai pokyčiai keičia skolinimosi rinką ir vartotojų elgseną? Komentuoja skolinimosi internetu bendrovės „Vivus Finance“ vyr. teisininkė Aurelija Meiliūnaitė.Gan dažnas atvejis, kai žmogus turi žemės sklypą arba ruošiasi jį pirkti kokioje nors vaizdingoje vietoje, tačiau ten negali statyti namo ar sodybos, nes tai riboja žemės paskirtis. Vienintelė išeitis - žemės sklypo paskirties keitimas. Lietuvoje žemės sklypų paskirtis reglamentuoja įstatymai, todėl norint pakeisti žemės sklypo paskirtį, reikia žinoti tam tikrus teisinius nuostatus. Kaip pakeisti žemės sklypo paskirtį , ką reikia žinoti norint pakeisti žemės sklypo paskirtį, kaip tai reglamentuota teisiškai? Pataria advokatų profesinės bendrijos „LAWCORPUS VENSLAUSKAS“ teisininkas Mindaugas Šveiteris.Ved. Artūras Matusas

Statistika rāda, ka ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaits Latvijā turpina samazināties. Tajā pašā laikā ir izskanējis ierosinājums ieviest smagākus sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Vai ar pātagu vien būs līdzēts, vaicājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) plāno palielināt vadītājiem piemēroto sodu punktu skaitu par atļautā ātruma pārsniegšanu, apdzīšanas pārkāpumiem, telefona lietošanu braucot, nepietiekamu riepu protektora dziļumu un citiem. "Runājot par pārkāpumu uzskaites punktiem, visi ir uztvēruši, ka kaut ko mēģinās palielināt, bet to, ka mēģinās kaut ko samazināt, to ir palaiduši garām," komentē Oskars Irbītis. "Es pats strādāju pie šo soda punktu dzēšanas. Tie, kuri ir savākuši astoņus soda punktus un nav tos savākuši par agresīvu braukšanu vai par braukšanu alkoholisko vielu iespaidā, tie nāk pie manis uz kursiem. Vislielākā neapmierinātība cilvēkiem ir par to, ka visu laiku bija šī sistēma - plus divi, mīnus divi: ja cilvēks atnāk uz šiem kursiem, viņam divus punktus dzēš, ja neatnāk pusgada laikā, tad viņam divus pieskaita klāt." "Viens no aspektiem, kas ir jaunajā likumā paredzēts, ir novērst šo sistēmu, nebūs vairs plus divi, mīnus divi, būs tikai mīnus divi. Ja cilvēks atnāk un vēl pie tam neierobežotā laikā, nevis pusgadā, bet kad izdomā, ka viņam ir izdevīgi. Viņš atnāk un var šos divus punktus nodzēst. Ja viņš neatnāk, neviens viņam vairs neskaita klāt. Tas pats attiecas arī uz eksāmenu un tamlīdzīgi. Līdz ar to šī sistēma tiek sakārtota un ir izveidota daudz draudzīgāka cilvēkam un saprotamāka," skaidro Oskars Irbītis. "Vēl viens aspekts ir, ka par tiem pārkāpumiem, kas ir neuzmanības, nejaušības pārkāpumi, par tiem soda punktu skaitu ir plānots samazināt. Piemēram, neizieta tehniskā apskate, nenopirkta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Naudas sods par šiem pārkāpumiem būs, bet punktu būs mazāk," norāda Oskars Irbītis. "Palielinājums [soda punktu] ir balstīts uz pētījumiem, datiem, jo pēdējā laika jau daudz ir runāts, ka viens no pašiem bīstamākajiem manevriem ir apdzīšana, riskanta apdzīšana, milzīgs negadījumu skaits un piedevām ar ļoti traģiskām sekām. Ja iepriekš nebija izteiktas diferences attiecībā uz pārsniegtu ātrumu, tad šobrīd skaidri - cik desmitus nāk klāt, arī punkti no tā būs atkarīgi. Par ātruma pārsniegšanu tiks būtiski diferencēti pārkāpumu uzskaites punkti, un līdz ar to sistēma būs daudz labāk sakārtota, daudz labāk saprotama un nebūs tik represīva."

Policijas apkopotā statistika liecina, ka pērn bijis mazākais bojā gājušo skaits uz autoceļiem Latvijā pēdējo gadu laikā. Tāpat mazāks bijis arī reibumā esošo satiksmes negadījumos iesaistīto šoferu daudzums. Samazinājies arī kopējais administratīvo pārkāpumu skaits. Statistika rāda, ka uz ceļiem kļūstam prātīgāki, tomēr virkne ļoti smagu un traģisku avāriju atgādina, ka vēl daudz jādara, lai mūsu atrašanās uz ceļa būtu droša. Tas ir stāsts gan par autovadītājiem, gan gājējiem. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) plāno palielināt soda punktu skaitu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, apdzīšanas pārkāpumiem, telefona lietošanu braucot, nepietiekamu riepu protektora dziļumu un citiem pārkāpumiem. Padomā ir vēl virkne ideju, kā autovadītājus braukt apzinīgāk. Kādi ir priekšlikumi un vai tie var palīdzēt mazināt melno statistiku. Par to diskusija studijā, kurā piedalās CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Andris Kulbergs un žurnālists Pauls Timrots.  

Policijas apkopotā statistika liecina, ka pērn bijis mazākais bojā gājušo skaits uz autoceļiem Latvijā pēdējo gadu laikā. Tāpat mazāks bijis arī reibumā esošo satiksmes negadījumos iesaistīto šoferu daudzums. Samazinājies arī kopējais administratīvo pārkāpumu skaits. Statistika rāda, ka uz ceļiem kļūstam prātīgāki, tomēr virkne ļoti smagu un traģisku avāriju atgādina, ka vēl daudz jādara, lai mūsu atrašanās uz ceļa būtu droša. Tas ir stāsts gan par autovadītājiem, gan gājējiem. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) plāno palielināt soda punktu skaitu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, apdzīšanas pārkāpumiem, telefona lietošanu braucot, nepietiekamu riepu protektora dziļumu un citiem pārkāpumiem. Padomā ir vēl virkne ideju, kā autovadītājus braukt apzinīgāk. Kādi ir priekšlikumi un vai tie var palīdzēt mazināt melno statistiku. Par to diskusija studijā, kurā piedalās CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Andris Kulbergs un žurnālists Pauls Timrots.  

Skenaristi, publicisti dhe aktivisti Koloreto Cukali, nuk ka qime në gjuhë dhe nuk kursen askënd. Më sarkazmën e tij të hollë do të goditet aktualiteti dhe protagonistët e tij, duke i shtuar pak kripë radios dhe përmbatje medias në tërësi. Atij i bashkohet dhe Blerina Shehu, e cila numëron një eksperiencë mbi 20 vjeçare në median televizive si moderatore, autore, kryeredaktore, gazetare.

Skenaristi, publicisti dhe aktivisti Koloreto Cukali, nuk ka qime në gjuhë dhe nuk kursen askënd. Më sarkazmën e tij të hollë do të goditet aktualiteti dhe protagonistët e tij, duke i shtuar pak kripë radios dhe përmbatje medias në tërësi. Atij i bashkohet dhe Blerina Shehu, e cila numëron një eksperiencë mbi 20 vjeçare në median televizive si moderatore, autore, kryeredaktore, gazetare.

Ceny na trhu nemovitostí opět rostou, napříč republikou stouply průměrně o téměř 11 procent. Statistika České bankovní asociace vzala naději všem, kteří doufali v to, že se dostupnost bydlení zlepší. K uvedeným datům je nutné dodat, že na rozdíl od cen nemovitostí, mzdy a platy ani vzdáleně nerostly o těch 11 procent, ale zhruba o polovinu. Nůžky mezi trhem realit a příjmy domácností se tak dál rozevírají.

Ceny na trhu nemovitostí opět rostou, napříč republikou stouply průměrně o téměř 11 procent. Statistika České bankovní asociace vzala naději všem, kteří doufali v to, že se dostupnost bydlení zlepší. K uvedeným datům je nutné dodat, že na rozdíl od cen nemovitostí, mzdy a platy ani vzdáleně nerostly o těch 11 procent, ale zhruba o polovinu. Nůžky mezi trhem realit a příjmy domácností se tak dál rozevírají.Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Līdzīgi kā zeme šajā siltajā ziemā nekļūst balta, arī Baltijas jūrā nav ledus, vismaz Latvijas piekrastē. Tā kļūst arvien mazāk arī pēdējās desmitgadēs maigo ziemu dēļ. Tā kā jūra ir gana liela, īpaši virzienā ziemeļi-dienvidi, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Piemēram, pagājušajā ziemā, kas mūsu pusē bija vērtējama kā silta, ziemeļos bija gana auksta. Tāpēc ledus klāto platību bija vairāk par normu. Arī šogad Botnijas līcis ir aizsslis pamatīgāk, nekā vidēji šajā laikā, kamēr mūsu galā jūrā ledus nav un ūdens temperatūra ir augstāka, nekā tai vajadzētu būt. Vēsturiski arī iepriekš Baltijā ir bijušas ziemas, kad jūra neaizsalst un ledus nav. Viena no maigākajām ziemām bija nesen 2019./2020. gada ziema bija silta ne tikai pie mums, bet visā Baltijas jūras reģionā, kas rezultējās ar mazāko ledus klāto platību - 37 tūkstoši kvadrātkilometru, kas ir 10% no jūras. Visas jūras platība ir gandrīz 380 tūkstoši kvadrātkilometru, maigajā ziemā ar ledu bija klāti tikai 10 % pašos ziemeļos. Bargākajās ziemās aizsalst līdz pat 90 % jūras virsmas un pēdējo reizi tāds gadījums bija 1987. gadā. Statistika rāda, ka šādu ziemu kļūst arvien mazāk. Somijas pētnieki ir veikuši pētījumi, kur ziemas sadala bargās un ļoti bargās. Par ļoti bargu sauc ziemu, kad Baltijas jūrā ledus ir 91% un vairāk, par bargu - 61% un vairāk. Arī maigās ziemas kļūst arvien maigākas. Pēdējā bargā ziema reģionā bija 2010./2011. gadā, kad aizsala ap 61 % jūras. Tā bija barga ziema arī Rīgas jūras līcī, kad bija sarežģīti kuģošanas apstākļi.   

Laida „10-12” iš Nacionalinio žmogaus teisių forumo, vykstančio Martyno Mažvydo bibliotekoje.Teismas pripažino, kad Lietuvos žmogaus teisių centro vadovė Jūratė Juškaitė yra vaiko, kurio susilaukė jos partnerė Birutė Sabatauskaitė, mama. Kiek svarbus toks sprendimas? Ką jis reiškia kitoms LGBTI+ šeimoms?Šiuo metu Lietuvoje gyvena beveik 8 proc. užsieniečių. Kaip Lietuvai sekasi šiuos žmones integruoti?Kas slepiasi už nusikalstamo vaikų elgesio? Kiek svarbi šiuo atveju visuomenės ir žiniasklaidos formuojama nuomonė apie nusikalstančius vaikus?Statistika rodo, kad per kelerius metus beveik keturis kartus sumažėjo tėčių, išėjusių vaiko priežiūros atostogų. Tačiau ekspertai sako, kad dabartiniai skaičiai tiksliau atspindi tikrąjį tėčių įsitraukimą, nes anksčiau dauguma gaunančių vaiko priežiūros išmoką druge ir dirbdavo, o dabar 9 iš 10 tėčių būna su vaiku ir nedirba. Diskutuosime apie lyčių lygybę auginant vaikus.Ved. Agnė Skamarakaitė

Je pravda, že se v Česku rozvede 50 % manželství? Je to hodně, nebo málo? A je to vůbec pravda? Podle statistických údajů přichází krize mezi pátým a desátým rokem. Co bývá příčinou rozpadu vztahu? A co se v člověku odehraje, než se rozhodne, že vztah, který vybudoval, opustí?Všechny díly podcastu Dokuseriál můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Je pravda, že se v Česku rozvede 50 % manželství? Je to hodně, nebo málo? A je to vůbec pravda? Podle statistických údajů přichází krize mezi pátým a desátým rokem. Co bývá příčinou rozpadu vztahu? A co se v člověku odehraje, než se rozhodne, že vztah, který vybudoval, opustí?

Daugėja avarijų, kai vairuotojai tamsiu paros metu mirtinai sužaloja pėsčiąjį. Itin skaudi nelaimė įvyko kelyje Klaipėda-Palanga, kai vieną pėsčiąjį pervažiavo keli automobiliai. Statistika rodo, kad absoliuti dauguma sužalotų pėsčiųjų nedėvi jokių atšvaitų. Ką daryti?Mitybos ekspertai primena, kad valgyti pusryčius yra itin svarbu, bet dalis žmonių jų nevalgo jau daug metų. Ar jūs valgote pusryčius? Jei taip, ką valgote?Apklausa rodo, kad tik pusė darbuotojų, gaunančių Kalėdų dovanas iš savo darbdavių, jas vertina teigiamai. Kaip neprasmingiausias dovanas darbuotojai įvardija suvenyrus, puodelius, saldumynus ar maisto produktus. Ką darbdaviai turėtų dovanoti savo darbuotojams? O gal išvis tokių dovanų nereikia?Ved. Edvardas Kubilius

Tretjo nedeljo v novembru že tradicionalno zaznamujemo svetovni dan spomina na žrtve prometnih nesreč. Statistika o številu mrtvih in hudo poškodovanih na naših cestah ostaja neizprosno visoko nad zastavljeno VIZIJO NIČ žrtev. V Radijski tribuni bomo s sogovorniki iskali odgovor, kako do več varnosti in manj žrtev v prometu, pa tudi, ali je VIZIJA NIČ na naših cestah sploh uresničljiva in kako.

Vilniaus universiteto Komunikacijos fakultetas atidaro naują Komunikacinių įtakų ir propagandos tyrimų centrą.Ar tikrai Žemaitijos krašto moterys dažniau stojo į partizanų gretas nei kitur Lietuvoje? Kuo ypatinga ir išskirtinė Vakarų Lietuvos partizanių veikla?Statistika rodo, kad lietuviai juda gerokai per mažai, ateities perspektyvos taip pat liūdnos. Kaip žmones paskatinti daugiau judėti?Klimato kaitos rubrika. Cheminės medžiagos buityje – kaip jas pakeisti mažiau kenksmingomis žmogui ir aplinkai?Ved. Agnė Skamarakaitė

Statistika rāda, ka no visām pasaules valstīm Latvijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir vislielākās kulturālās atšķirības. Neskatoties uz to, šī valsts Tuvajos Austrumos pēdējos gados vilina aizvien vairāk tautiešu. Var teikt, ka tur jau izveidojusies sava unikālā un saulainā Latvija. Cik vienkārši vai sarežģīti ir iejusties vietā ar pavisam citu kultūru, reliģiju un uzskatiem un kas mudina latviešus doties uz tik tālu un atšķirīgu zemi, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar latviešiem Emirātos. Raidījumā sarunājas Edīte Mellena, kura pēc 10 gadus ilgas dzīves Dubajā kopā ar ģimeni atgriezusies Latvijā, “Latviešu kopienas Emirātos” dibinātāja un vadītāja Elīna Skudra un “Latviešu kopienas Emirātos” dibinātāja, Ingūna Melberga, kura biedrībā atbild par kultūras pasākumiem un sabiedriskajām attiecībām.

Vai vientulība var ietekmēt cilvēka veselību? Ja jā, tad kādos gadījumos, un vai pastāv kādas kopsakarības, kas liek dažiem cilvēkiem vairāk ciest no vientulības nekā citiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē krīzes centra "Skalbes" pārstāves: krīzes tālruņa 116123 projektu vadītāja Kristīne Circene un klīniskā un veselības psiholoģe, Junga analītiķe, atbalsta grupu vadītāja Inese Ruka. Vientulība katru gadu pieaug. Trešdaļa zvanu, ko saņem krīzes centrs "Skalbes", ir saistīta ar vientulību. 41% vīriešu un 59% sieviešu runā par vientulību. Tālejoši tas ietekmē cilvēka psihisko un fizisko veselību. Vientulība nav nekas nenormāls, ja tā ieilgst, jāmeklē palīdzība. "Statistika liecina, ka pēc palīdzības, zvanot uz krīzes tālruni, vēršas sievietes visos vecumos, savukārt vīrieši palīdzību meklē vecumā pēc 35 gadiem, kad jau dzīvē ir kaut kas pieredzēts un viņi nonāk kādās grūtībās. Piemēram, izirst romantiskas attiecības. Mūsu dati liecina, ka viņi to pārdzīvo kā depresīvu stāvokli četras reizes biežāk nekā sievietes, runā par to četras reizes biežāk," atzīst Inese Ruka.

✓ Koja je veza između varijanse i fragilnosti? ✓ Kako podići pod? ✓ Zašto je priča unazadila nauku?

V zadnjem delu serije o SURS-u predstavljamo nekaj podrobnosti o mednarodni vpetosti Statističnega urada Republike Slovenije, ki je sestavni del evropskega statističnega sistema, statističnega sistema Združenih narodov, dejaven pa je tudi v OECD, mednarodnih strokovnih združenjih in v mednarodnih razvojnih projektih.O tem pripoveduje Barbara Dremelj Ribič, namestnica generalne direktorice SURS-a. Zapiski: 1. del: Statistika je povsod okrog nas 2. del: O zgodovini in statističnem humorju 3. del: Statistika ni suhoparna in dolgočasna 4. del: O cenah in inflaciji 5. del: "Ferrari na kolovozu" 6. del: Popisovalec je pozvonil trikrat Nedeljska gostja: Apolonija Oblak Flander, generalna direktorica Sursa   Foto: SURS

O popisih prebivalstva pripoveduje Tina Žnidaršič iz oddelka za demografske statistike in življenjsko raven, ki se spominja, kako so potekali klasični popisi, opisuje pa tudi dolgoletne priprave SURS-a na uvedbo registrskih popisov, ki v Sloveniji potekajo od leta 2011 naprej. Registrski popis je način priprave celovitih podatkov o prebivalstvu, gospodinjstvih in stanovanjih, ne da bi bilo za to potrebno dodatno zbiranje podatkov na terenu, saj statistiki povežejo že obstoječe podatke iz različnih registrov in baz.Registrski popis je način priprave celovitih podatkov o prebivalstvu, gospodinjstvih in stanovanjih, ne da bi bilo za to potrebno dodatno zbiranje podatkov na terenu, saj statistiki povežejo že obstoječe podatke iz različnih registrov in baz. Zapiski: 1. del: Statistika je povsod okrog nas 2. del: O zgodovini in statističnem humorju 3. del: Statistika ni suhoparna in dolgočasna 4. del: O cenah in inflaciji 5. del: "Ferrari na kolovozu"   Foto: Tina Žnidaršič, osebni arhiv

Statistični urad Republike Slovenije (SURS) je v preteklosti podatke zbiral le s pomočjo terenskih anketarjev, danes pa uporablja še številne druge načine zbiranja.Laura Šuštar Kožuh, vodja oddelka za sodelovanje s podjetji, in Luka Zupanc, vodja oddelka za anketiranje oseb in gospodinjstev, opisujeta, kako zbirajo podatke, od terenskega in telefonskega anketiranja do spletnih vprašalnikov in najrazličnejših registrov ter drugih podatkovnih virov, tudi zelo sodobnih, ki verjetno predstavljajo prihodnost zbiranja podatkov. Razlagata še, kako strogo politiko varovanja podatkov imajo na statističnem uradu in dodajata, da so svoje delo tudi med epidemijo covida-19 opravili zelo dobro. Zapiski: 1. del: Statistika je povsod okrog nas 2. del: O zgodovini in statističnem humorju 3. del: Statistika ni suhoparna in dolgočasna 4. del: O cenah in inflaciji   Foto: SURS

Vai un kā Latvija varētu kļūt par tūristu iecienītāku galamērķi vasarā? Statistika uzrāda pozitīvas tendences, tomēr kā veicinām vai bremzējam tūrisma attīstību Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvo vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs. Ierakstā uzklausām Biznesa augstskolas "Turība" asociēto profesoru Ēriku Lingebērziņu.

Analiza obiskanosti spletne strani Statističnega urada Republike Slovenije je pokazala, da uporabnike najbolj zanimajo podatki o plačah. Za usklajevanje plač in socialnih transferjev z rastjo cen se uporablja indeks cen življenjskih potrebščin, ki je od leta 1998 uradna mera inflacije v Sloveniji. Tudi zato so podatki, ki jih SURS zbira, obdeluje in objavlja, tako zelo pomembni.O spremljanju gibanja cen in inflaciji se pogovarjamo s Klavdijo Škerlak iz oddelka za statistiko cen, ki med drugim opisuje delo opazovalcev cen. Razloži nam, kaj pomeni spletno strganje cen in kako sodelujejo z Eurostatom. Zapiski: 1. del: Statistika je povsod okrog nas 2. del: O zgodovini in statističnem humorju 3. del: Statistika ni suhoparna in dolgočasna 5. del: "Ferrari na kolovozu"   Foto: SURS

Statistični urad Republike Slovenije objavlja podatke, ki so namenjeni različnim uporabnikom. Zadnja leta je dejaven in prepoznaven tudi na družbenih omrežjih. Z objavami in še s številnimi drugimi aktivnostmi SURS izboljšuje našo statistično pismenost.Na spletni strani www.stat.si so na primer na voljo videoposnetki, s katerimi na preprost način razlagajo na videz zapletene statistične pojme. O objavljanju podatkov, ki niso sami sebi namen, in o statistični pismenosti pripoveduje Simona Klasinc Rozman, vodja oddelka za odnose z uporabniki. Zapiski: 1. del: Statistika je povsod okrog nas 2. del: O zgodovini in statističnem humorju   Foto: SURS

Statistični urad Republike Slovenije (SURS) je v osemdesetih letih vodilo dvanajst generalnih direktoric in direktorjev, najdaljši staž pa je imel Tomaž Banovec, ki je statistični urad vodil 22 let. SURS je od ustanovitve leta 1944 do danes sedemkrat zamenjal svoj uradni naziv. Najdaljše in najbolj zapleteno ime je imel urad od leta 1951 do 1953, imenoval se je Republiški zavod za statistiko in evidenco pri Gospodarskem svetu Vlade Ljudske republike Slovenije.O zgodovini SURS-a pripoveduje Irena Svetin iz oddelka za objavljanje podatkov. Zapiski: 1. del: Statistika je povsod okrog nas 3. del: Statistika ni suhoparna in dolgočasna   Foto: SURS

Statistični urad Republike Slovenije (SURS), glavni izvajalec in koordinator slovenske državne statistike, je tovarna verodostojnih podatkov. V prvi epizodi nanizanke o statističnem uradu, ki je bil ustanovljen 19. avgusta 1944, nam SURS predstavlja Zala Jakša iz oddelka za odnose z uporabniki.Zapiski: 2. del: O zgodovini in statističnem humorju 3. del: Statistika ni suhoparna in dolgočasna

Je slovenski šport v primeri s športom drugih olimpijskih narodov res nekaj izjemnega? Kaj o tem pravijo številke? V Frekvenci X se nam bo pridružil Slavko Jerič, ki že vrsto let kot športni statistik spremlja številke v športu, nedavno pa je izdal tudi knjigo Statistika za začetnike, ob pomoči katere se lahko čisto vsi prelevimo v (športne) statistike. V pogovoru z njim bomo osvetlili, kaj je prav, kaj narobe glede najpogostejših primerjav držav na olimpijskih igrah, kaj vpliva na primat nekaterih narodov v nekaterih disciplinah in koliko medalj se Sloveniji nasmiha letos.

Klimato kaitos rubrikoje apie geriamąjį vandenį. Kaip keičiasi jo ištekliai pasaulyje atsakys mokslininkas.Likus kelioms dienoms iki olimpinių žaidynių pradžios, pokalbis su sporto žurnaliste Dovile Šeduikyte apie mūsų šalies sportininkų lūkesčius.Antrą laidos valandą kalbame apie vasaros depresiją. Statistika rodo, kad šį reiškinį kaip vasaros depresiją išgyvena kas dešimtas gyventojas.Ved. Urtė Korsakovaitė

Cristiano Ronaldo prvně v kariéře opouští fotbalové Euro, aniž by skóroval mimo rozstřel. Nosiči vody řeší, zda byl ve 39 letech pro Portugalce stále přínosem, nebo zda už je spíš v klíčových chvílích netáhnul jako kotva ke dnu.Chcete si z podcastu vybrat jen některá témata?1:00 Proč je letošní Euro nudné?16:00 Vysoká škola penaltových kopů25:00 Ronaldo svému týmu nepomohl36:00 Kdy se píská ruka?48:00 Dění před začátkem domácí ligy56:00 Sázkařské okénko s Fortunou#####Portugalská cesta se na Euru 2024 zastavila v penaltovém rozstřelu s Francouzi, už ve čtvrtfinále. Statistika prozrazuje, že i po čtvrtfinálových duelech zůstal Ronaldo nejčastěji zakončujícím hráčem turnaje. Vytvořil si tolik palebných pozic, že se měl podle metriky xG (očekávaných gólů) radovat přinejmenším ze tří branek dosažených ze hry.Realita byla jiná. Ronaldo rozvlnil síť soupeře jen při penaltových rozstřelech se Slovinci a Francouzi. A tyhle zásahy se do střeleckých tabulek turnaje nezapočítávají.„Ronaldův úpadek nejlíp dokreslila jeho poslední tutovka ve čtvrtfinále s Francií. Než se ve vápně uvolnil k zakončení, udělal všechno správně. Klamavým náběhem se odpoutal od stopera, jenže před střelou se nedostal do potřebného úhlu. Ještě před pár lety by se z takové šance mýlil jen stěží. Ani on ale věk nezastaví, dynamika je fuč a zpětně je opravdu snadné říct, že bez něj by jeho krajané měli patrně větší šanci na úspěch,“ míní Karel Tvaroh, bývalý fotbalový obránce.Podcasteři srovnávají Ronaldovu pozici s rolí, kterou před turnajem v německém táboře přijala jiná legenda, jmenovitě Thomas Müller. „Z něj se stal tak trochu hrající asistent, na hřiště chodil coby střídající hráč,“ upozorňuje znalec německého fotbalu Jaromír Bosák.„Obávám se, že na něco takového by Ronaldo nejspíš neslyšel. Má potřebu stát pořád v první linii. A trenér, který ho tam nepostaví, je vzhledem k Ronaldově pozici u portugalské veřejnosti a médií tak trochu sebevrah,“ připomíná Luděk Mádl.Poslechněte si celou epizodu Nosičů vody a dozvíte se víc třeba o situaci, kdy proti Španělsku nebyl nařízen pokutový kop za hraní rukou, nebo o psychologických hrách při penaltových rozstřelech. Chcete se Nosičů na něco zeptat, především v souvislosti s turnajem Euro 2024? Stačí rozkliknout tento odkaz a dotaz položit. Vybrané otázky zodpovíme v příštím díle!-----Nosiči vodyFotbalový podcast Seznam Zpráv. Jaromír Bosák, Luděk Mádl a Karel Tvaroh každý týden o českém a světovém fotbalu. Příběhy, aféry, důležité postavy na hřišti i v zákulisí.Odebírejte na Podcasty.cz, Apple Podcasts nebo Spotify.Sledujte nás na Twitteru! Najdete nás tam jako @Nosicivody.Máte návrh, jak podcast vylepšit? Nebo nás chcete pochválit? Pište na audio@sz.cz.

A krema za sunčanje? Koju odabrati, čime se voditi? Garantira li veća cijena bolju kvalitetu i duži život? Ako smo namazani - jesmo li sigurni od karcinoma kože? Statistika bilježi stalni porast broja oboljelih od raka kože čiji je najčešći uzrok upravo neodgovorno sunčanje. I možda još nešto? Maja Marić i Nenad Kreizer istražuju postoji li sigurno sunčanje i što je neophodno da znamo prije nego se izložimo suncu. Dermatolog Dinko Kaliterna objašnjava preventivne programe i zaštitu od sunca. Von Maja Maric.

Nusidriekusias eiles pas psichologus siekiama mažinti didinant gerovės konsultantų skaičių. Tai specialistai, teikiantys žemo intensyvumo emocinio konsultavimo paslaugas.Iniciatyva „Keturi procentai“, skatinanti skirti 4 procentus nuo bendrojo vidaus produkto gynybai, ragina valdžią kuo greičiau pradėti diskusijas dėl didesnio gynybos finansavimo. Šalies pramonės įmonės, ir pačios sutiktų mokėti didesnius mokesčius. Be to, siūlo savaitei savo darbuotojus išsiųsti darbuotojus kariniams apmokymams.Balandžio mėnesį apie bankrotą paskelbė dvi seniai rinkoje veikiančios vežėjų ir logistikos įmonės, bus atleisti beveik šimtas darbuotojų. Statistika rodo, kad pernai vežėjų bankrotų buvo rekordiškai mažai, tačiau kaip bus šiais metais?Lietuvos aklųjų ir silpnaregių sąjunga prašo politikų, kad neregiai Lietuvoje galėtų turėti šunį vedlį. Tokia pagalba užtikrinama daugelyje Europos Sąjungos šalių. Tuo metu Lietuvoje šiuo metu Lietuvoje yra tik vienas šuo vedlys.Ved. Rūta Kupetytė

Pavasara lielo tīrīšanu ir jāveic ne tikai mājoklī, bet arī mūsu telefonos. Kāpēc svarīgi tikt vaļā no digitālajiem atkritumiem un kur tie rodas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tikt galā ar virtuālajiem atkritumiem atgādina Latvijas Radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un CERT.lv informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga. Par digitāliem akritumiem var kļūt jebkādas datnes, ko elektroniski radām, fotogrāfijas vai e-pasti, ziņu jaunumu izsūtnes, ko veido organizācijas. Sarakstes, kuras nelietojam, bet nav izdzēstas. "Ja kaut kas glabājas mūsu viedtālrunī vai datorā, tas patērē enerģiju, kāds par šo enerģiju maksā un visi kopā mēs par to maksājam ar CO2 izmešu daudzumu palielināšanu. Katrs e-pasts, katrs neaizvērts interneta pārlūka šķirklis patērē reālu enerģiju un rada reālus CO2 izmešus. Tāpat kā katrs e-pasts, kā katrs neatvērts e-pasts, kas nav atvērts un tupina kaut kur dzīvot,"norāda Vineta Sprugaine. "It kā liekas, digitālie atkritumi nesmird, rokas nesmērē, neuzkrājas redzamā vietā, uz ielas nemētājas, bet viņi ir un tā ir realitāte, ko nevaram ignorēt," atzīst Vineta Sprugaine.   Statistika rāda, ka katru dienu tiek radīti vairāk nekā 5 miljardi foto. Tas ir daudz un katra bilde, katra šis bildes izsūtīšana šo CO2 apjomu pasaulē vairo. Dana Ludviga iesaka pārlūkot lietotņu klāstu telefonā, kuras patiesi ir vajadzīga, kuras bijušas vajadzīgas pirms diviem gadiem, bet vairs neizmantojam. Vineta Sprugaine arī atgādina, ka LVRTC veiks "talku" e-paraksta informācijas sistēmu migrāciju uz jauno tehnoloģisko platformu. E-paraksta rīki nebūs pieejami ne dokumentu parakstīšanai, ne identitātes apliecināšanai. Lietotājiem jāņem vērā, ka pēc šis atjaunināšanas e-paraksts mobile parole vairs nedarbosies, tā būs jāizveido jauna. Paroles maiņa jāveic tikai savā viedtālrunī, tikai aplikācijā e-paraksts mobile.

Statistika näitab, et 60% mänguaega aastal 2023 kulus inimestel mängudele, mis on vanemad kui kuus aastat. Miks see nii on? Uudistes räägime aprillinaljadest, aga ainult nendest, millel päriselt ka sisu taga oli. Nintendo WiiU ja 3DSi poed võrgud lähevad kinni ja Eesti mäng Buckshot Roulette, mis on päris viraalseks saanud, tuli välja. Martin on mänginud Dave the Diverit, Rainer Petter Grinderit ja räägib veel Steam Decki muljetest. Rein on edasi mänginud Hollow Knighti ja räägib lauamängust Sushi Go! Soovituseks on The Outer Wilds, mis on Epicus tasuta. Lingid: https://www.eurogamer.net/older-games-like-fortnite-account-for-over-60-of-playtime-new-report-suggests https://80.lv/articles/fan-wants-to-sue-ubisoft-for-shutting-down-the-crew/ https://www.rockpapershotgun.com/nightdive-studios-are-bringing-back-90s-shooter-poed-in-all-its-frying-pan-wielding-glory https://www.pcgamesn.com/hollow-knight-silksong/release-date https://store.steampowered.com/app/2835570/Buckshot_Roulette/ https://store.steampowered.com/app/2666510/Rustys_Retirement/ https://www.eurogamer.net/content-warning-dev-investigating-server-issues-as-steam-smash-hits-62m-downloads https://www.eurogamer.net/spyro-4-reportedly-in-early-development-at-toys-for-bob https://www.eurogamer.net/psa-3ds-and-wii-u-online-play-shuts-down-next-week https://www.roadtovr.com/homeworld-vast-reaches-vr-quest-2-3/

Nädala sündmuste puhul jäi Tarmole silma politsei veider lahendus konfiskeeritud radaripüüdjate osas ja Martinile üks väga oluline statistika, mida riik meile endale sobivalt serveerib. Me ei ole rahul. Lisaks räägime selle hooaja suverehvide testitulemustest, auto ostmisest internetist ja sellest, kas tanklas saab ikka õige koguse kütust. Proovisõidus on täiesti uued Peugeot e-3008 ja Renault Scenic E-Tech elektrimaasturid. Kumb prantslane on parem? Saatejuhid on Tarmo Tähepõld ja Martin Mets Geeniuse uudisteportaalist.

Ziema aiz muguras un līdz ar pavasari ievērojami pieaug ceļu satiksmes intensitāte, kurai nedaudz vajadzētu sagatavot gan sevi, gan automašīnu. Par to vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāizdara, atgādina Ceļu satiksmes drošības dienesta Tehniskā departamenta vadītājs Juris Dreimanis, "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un automehāniķis, ikdienā mūsu kolēģis Latvijas Radio Mārtiņš Paeglis. Jānis Vanks atgādina, ka šobrīd sezonas sākums mototehnikas cienītājiem, ir bijusi pauze un jārēķinās, ka iemaņas "ierūsē". Tāpat motobraucējiem jāņem vērā, ka ne ceļi, ne arī citi satiksmes dalībnieki nav gatavi, ka parādās arī motocikli satiksmē. Savukārt auto vadītājiem jāsāk atcerēties, ka satiksmē atgriežas motocikli.  Protams, visiem jāpievērš uzmanība bedrēm, kas pēc ziemas ir uz ceļiem. Bieži vien to ir tik daudz, ka nepamanīta paliek kāda ceļazīme. "Galvenais ir nepārvērtēt sevi un situāciju. Statistika ir nepielūdzama - tieši vasarā notiek nopietnākie ceļu satiksmes negadījumi ar nopietnākām sekām, jo ātrums ir lielāks, mēs jūtamies drošāk un apdzenam vairāk lielākā ātrumā," norāda Jānis Vanks. Tagad pavasarī jāatceras, ka no rītiem vēl var būt apledojums uz ceļa. 

Statistika liecina, ka sociālajos tīklos reģistrējušies gandrīz pieci miljardi pasaules iedzīvotāju un ik ceturksni tiem pievienojas vēl vidēji 76 miljoni lietotāju.  Tas vistiešākā veidā ietekmē intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, jo arvien grūtāk ir kontrolēt to, kā autoru darbi tiek izmantoti virtuālajā vidē. Par intelektuālo īpašumu jaunajā realitātē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Edvardsa, Patentu valdes Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Zommere un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības padomes prezidents Kārlis Kazāks.  

Hvala iz srca, če se odločiš za podporo temu projektu z nakupom knjige AIDEA! https://aidea-knjiga.com/ Prijava na snemanje podkasta Dialog:  https://aidea.si/live-dialog-prijava  Če postaneš podpornik projekta, lahko AIDEA in DIALOG epizode na Youtube gledaš pred ostalimi: https://www.youtube.com/channel/UC4ro8_zd0c5ztLwN-5E5DwQ/join  ============================= Andrej P. Škraba, Klemen Selakovič & Jani Pravdič. Enkrat na mesec se srečamo in preko dialoga (iz gr. diálogos "pogovor"), drug z drugim delimo ideje.  Teme DIALOGA 45: Želja po prepoznavnosti in njene slabosti Modre cone - naključje ali znanost? Ustanovitev podjetja na Japonskem Azijci, karaoke, alkohol in striptizete Darilo poslušalca Statistika in trendi na PornHub-u Virtualna realnost v pornografiji Podjetništvo v pornografiji Prvi posneti pornič Težave z zdravjem in spanjem pred dogodki Bill Gates in Epsteinov otok Ocene filmov Pozabljanje in nezgode na potovanjih Naši fokusi 2024 Instagram Threads Vpliv hoje na zdravje Naši najljubši treningi

✓ Koja je razlika između efektivnosti i efikasnosti? ✓ Zašto automatizacija nije donela više slobodnog vremena? ✓ Gde treba biti komunista?

Pa Latvijas koplietošanas ceļiem ikdienā pārvietojas ievērojams skaits automašīnu, kurām nav izieta tehniskā apskate un nav iegādāta  obligātās civiltiesiskās atbildības polise. Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi par šādu problēmu, kas pastāv gadu desmitiem, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvis Agris Daukšte, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policija Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un Valsts policija oktobrī aktualizējusi tēmu par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates un OCTA. Tas aktualizēts, jo aizvien ir ļoti liels to satiksmes dalībnieku skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgiem dokumentiem. 1-2% satiksmes negadījumu izraisa braucēji, kam nav izieta tehniskā apskate un arī iegādāta OCTA, skaidro Agris Daukšte. "Tas ir pietiekoši daudz, lai tās varētu radīt problēmas. It sevišķi problēmas tas radīs pašiem braucējiem," analizē Oskars Irbītis. "Ja mēs skatāmies, cik mums ir gada laikā negadījumu vispār, tie ir apmēram 40000 negadījumu katru gadu. Vidēji vismaz divi automobiļi katrā šajā negadījumā [ir iesaistīti], tātad ap 80000 automobiļu, kas iesaistīti negadījumos. Aktīvi transportlīdzekļi, kas piedalās satiksmē, mums ir apmēram 800000, tie, kas iziet apskati, kas reāli parādās uz ceļa, tie, kurus var nofiksēt. Tas nozīmē, ka katrs desmitais automobilis reāli iekļūst negadījumā. (..) Tātad ir darīšana ar apdrošinātājiem un tas nozīmē, ka risks, ka tomēr nāksies maksāt pašam no savas kabatas un tie cipari var būt diezgan lieli, ir ļoti reāls. Cilvēks vienkārši neapzinās to, ka faktiski vislielākās finansiālās problēmas ne jau sagādās policija vai kāds no šiem uzraugošajiem, bet tie varētu būt arī apdrošinātāji, piemēram, ar regresa prasību, ka cilvēkam pašam nāksies samaksāt par to, ko viņš apskādējis." Statistika rāda, ka negadījumos, kuros iesaistīts neapdrošināts transportlīdzeklis, ļoti bieži ir "džentelmeņa komplekts" - transportlīdzeklim nav arī tehniskā apskate un vadītājs vēl ir dzērumā. 2022. gadā no negadījumiem, kas izraisīti bez OCTA, 30% ir tie, kurus izraisījuši transportlīdzekļi, kuriem nav arī tehniskās apskates. Raidījuma viesi ir pārliecināti, ka nevar būt nekādi aizbildinājumi un attaisnojumi cilvēkam, kāpēc viņi izmanto auto bez tehniskās apskates un OCTA, respektīvi neievēro noteikumus. Tas rada apdraudējumu ne tikai pašam vadītājam gadījumā, kuru raksturoja Oskars Irbītis, bet tas ir arī tiešs apdraudējums visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem.  

Statistika rodo, kad pirmosiomis rudens savaitėmis padaugėja vadinamųjų metalinių avarijų skaičius. Kaip reikėtų keisti savo vairavimo įpročius atėjus rudeniui, kai eismas tampa intensyvesnis?Lietuvių kalbos ir literatūros mokytojai sako, kad vaikų raštingumas bėgant metams - mažėja. Viena to priežasčių - kone kiekvieną žingsnį gyvenime lydintys išmanieji įrenginiai. Ar lietuviai - raštinga tauta ir kaip bėgant metams pasikeitė raštingumo sąvoka?Beveik metus Lietuvoje veikia iniciatyva "Namų mamos", kurios tikslas kurti nemokamą, savanorišką mamų bendruomenę, kurioje jau esančios mamos padeda besilaukiančioms mamoms ar ką tik pagimdžiusioms - atneša maisto ir skiria laiko pabendravimui.Ved. Paulius Selezniovas

Statistika rodo skaudžią realybę – per metus kone 12 procentų išaugo gyventojų, kuriems reikia pagalbos maisto produktais. Ekonomistai sako, kad vaikus šiemet išleisti į mokyklą kainuos brangiau ir primenama, kad šeimos, auginančios mokyklinio amžiaus vaikus, gali gauti nemokamą maitinimą ir paramą mokinio reikmenims įsigyti. Ar auga negalinčiųjų išleisti vaikus į mokyklą be paramos skaičius?Paryžius tampa pirmuoju miestu pasaulyje, kuris draudžia elektrinių pasipirtukų nuomą. Tokį sprendimą priėmė miesto gyventojai referendumu. Tuo metu Lietuvos metu Lietuvos transporto saugos administracija skelbia, kad per vasarą Vilniaus paspirtukininkai pradėjo važiuoti tvarkingiau. Ar reikėtų drausti nuomoti elektrinius pasipirtukus ir Lietuvoje, ar pastebite, kad paspirtukininkai pradėjo labiau laikytis taisyklių?Šią savaitę Lietuvos komerciniai bankai turės sumokėti pirmąjį milijoninį solidarumo įnašą. Tačiau likus kelioms dienoms iki to, Bankų asociacija apkaltino Valstybinę mokesčių inspekciją taisyklių keitimu. Kaip yra iš tiesų?Aktualus pokalbis Ministre pirmininke Ingrida Šimonyte.Didžiausią rusakalbių gyventojų procentą Europos Sąjungoje turintis Narvos miestas sunkiai vaduojasi iš sovietinės nostalgijos gniaužtų. Rusijos pasienyje esančio trečio pagal dydį Estijos miesto gyventojai renkasi švęsti Gegužės 9-ąją, piktinasi dėl pašalintų sovietinių paminklų ir nepaiso valdžios raginimų nevykti į kitame upės krante esantį Ivangorodą.Praėjusią savaitę Indijai pavyko nutupdyti erdvėlaivį Mėnulyje, o panaši Rusijos misija žlugo. Įsibėgėjant kosminėms lenktynėms, ekspertai sako, kad šiandien pasiekti Mėnulį yra gerokai lengviau nei anksčiau. Be geopolitinių ambicijų, specialistai atkreiiipia dėmesį ir į augantį mokslinį potencialą atsakyti į kurį laiką keliamus klausimus apie Mėnulyje esančius išteklius.Ved. Rūta Kupetytė

Ja ilgstoši trūkst viens vai vairāki zobi, pārējie zobi palielinātas slodzes dēļ var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastiprināti nodilt, radot būtiskas pārmaiņas žoklī un sakodienā, un pazeminot dzīves kvalitāti. Ko mūsdienās iespējams panākt ar zobu protezēšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes, žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. "Izņemama protēze lielākai daļai dzīves kvalitāti pasliktina. Izveidot skaistu smaidu ar izņemamu protēzi ir iespējams, bet galvenais ir funkcija un tā cieš visvairāk. Piemēram, cietāku ēdienu vairs nevar sakošļāt," norāda Arnolds Bite. Statistika rāda, ka kraukšķīgi un cietāki ēdieni cilvēkiem ar izņemamu protēzi nav pa spēkam. Bet ir arī cilvēki, kas nejūt protēzes spiedienu. Tomēr lielākai daļai tas ir dzīves kvalitātes kritums, ēdiena izvēles izmaiņas un ilgtermiņa sekas.  Ārsts mudina apdomāt, vai izņemama protēze būs optimālais risinājums. Bet katrs gadījums ir individuāls.

"Neesi SkrejKritenis!", tā sociālā kampaņa pastiprina ziņu, ka strauji audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi. Cik nozīmīgi ierobežot skrejriteņu braucējus vispārējās satiksmes drošības labad un kā to izdarīt jau šodien, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis, Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis un uzņēmuma "Bolt" pārstāvis Valts Marga. Elektroskrejriteņu vadītāji satiksmes negaidījumos šogad cietuši teju divkārt vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet četru gadu laikā šī statistika augusi pat 10 reizes. Juris Jančevskis norāda, ka 2023. gada pirmajā pusgadā bijuši 186 negadījumi, cietis 141 cilvēks, astoņi no viņiem cietuši smagi. Statistika rāda, ka pārkāpumu veids nemainās. Tie ir: braukšana pie luksofora aizliedzošā signāla; braukšana, pārvadājot pasažieri; braukšana reibumā. Par braukšanu reibumā šogad aizturēti vairāk nekā 120 vadītāji. "Ja skatāmies, kura rīcība noved līdz negadījumam, 95% tā ir paša skrejriteņa vadītāja rīcība. Vai tā bija pārgalvīga vai neatbilstoša, vai klaja pārkāpumu nesoša. Tas ir viņa darbības rezultātā. Tāpēc ir šī kārtējā kampaņa, vēlreiz atgādināt par pozitīvo attieksmi uz ceļa vai trotuāra, par savstarpējo cieņu, par galvenajiem drošības jautājumiem, kas aktuāli elektrisko skrejriteņu vadītājiem. Arī par to, ka ir nerakstītie likumi - savstarpējā cieņa, kur jāpalaiž, jāpiebremzē. Tas ir galvenais vadmotīvs akcijai," norāda Juris Zvirbulis. Valts Marga uzskata, ka sabbiedrībā ir nulles tolerance pret pārkāpumiem, tāpēc svarīgi ir veicināt ātrāk paradumu maiņu. Uzņēmuma "Bolt" skrejriteņos ir iestrādāti sensori, kas fiksē pārgalvīgu braukšanu. "Pateicoties plašam sensoru klāstam, kas iebūvēts skrejriteņos, mēs varam noteikt gan strauju svara pieaugumu brauciena laikā, gadījumos, ja ar skrejriteni brauc divas personas, mēs varam noteikt straujus pagriezienus, strauju bremzēšanu, sadursmes, kā arī vēl citus rādītājus, kas ir kā kopsaucējs, lai varam automātiski sistēmā izlemt, vai piešķirt klientam aizrādījumus līdz pat bloķēšanai, vai nē," atklāj Valts Marga. Gan Juris Zvirbulis, gan Juris Jančevskis atzīst, ka svarīgi ir uzlabot infrastruktūru. Tiesiskais regulējums šobrīd ir sakārtots, ja vēl būtu infrastruktūra atbilstoša, arī konfliktsituāciju skaits būtu mazāks. "Neskatoties uz kampaņām, kas ir katru gadu, joprojām daudzi lietotāji nezina, ka arī uz viņiem [skrejriteņu vadītājiem] attiecas ceļu satiksmes noteikumu prasības," atzīst Juris Jančevskis. "Daudzi šo transporta līdzekli izmanto kā atpūtas vai izklaides rīku, it sevišķi pēc ballītēm, pēc svinēšanām. Viņš lieto alkoholu, viņš domā, ka, braucot ar skrejriteni tādā veidā, nezaudēs vadītāja apliecību. Vai nu viņš tiek aizturēts, pārkāpums tiek pārtraukts un viņš tiek pie nauda soda, vai viņš pats gūst miesas bojājumus, krītot, vai nodara pāri citiem. Diemžēl daudz to uzzina, kad paši ir saskārušies cietēja lomā, ka arī uz šo transporta līdzekļu grupu un vadītājiem attiecas ceļu satiksmes noteikumu prasības."  Juris Zvirbulis atgādina, ka ir veiktas izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, ka arī skrejriteņiem būs obligāta reģistrācija, apdrošināšana, numuri un būs jālieto ķivere brauciena laikā.

Lietuvos politikai, įamžinti prabangių mados namų reklamoje, degantis Pentagonas ar Jungtinių Valstijų prezidento Donaldo Trumpo suėmimas – visa tai ne tikri užfiksuoti faktai, o dirbtinio intelekto sukurti vaizdai. Kaip ši,vis labiau įsigalinti, technologija gali atsiliepti tolesniam mūsų gyvenimui, domisi Evelina Povilavičiūtė.Artėja šiltas Joninių savaitgalis, kurį nemaža dalis švęs gamtoje, prie ežerų ar prie jūros. Gelbėtojai, paprastai, su nerimu laukia ilgųjų vasaros savaitgalių. Statistika rodo, kad per pastaruosius 5 metus per Jonines nuskendo 15 žmonių.Jei netektų reguliarių pajamų, nekeisdami savo gyvenimo būdo, 53 procentai Lietuvos gyventojų iš turimų santaupų pragyventų tris mėnesius ar trumpiau. Tokius duomenis atskleidžia „Swedbank“ Finansų instituto užsakymu atlikta apklausa. Ar jūs turite santaupų ir kiek laiko iš jų galėtumėte išgyventi?„Verso laike“ apie renginių kainas. Dalis organizatorių sako, kad aukšta infliacija šalyje jas koreguoja. Kainos šiemet gali būti penktadaliu didesnės nei pernai.Kasmet vis mažiau abiturientų laiko prancūzų ir vokiečių kalbos egzaminus. Laikyti prancūzų kalbos egzaminą šią savaitę pasirinko 23, vokiečių – 71 jaunuolis. Tuo metu Lietuvos įmonės vis dažniau susiduria su šiomis kalbomis kalbančių specialistų trūkumu.Ved. Rūta Kupetytė

Šiandien sostinės Lukiškių aikštėje vyksta Žolynų turgus, kuris kviespasidžiaugti suvešėjusia gamta prieš pat Jonines.Naujausiais duomenimis, moterų ir vyrų darbo užmokesčio atotrūkis šalyje pernai nepakito.Šį savaitgalį Lietuvoje gausu Europos archeologijos dienoms skirtų renginių. Lietuvos nacionalinis muziejus kvies susipažinti su Akmens amžiumi.Ugniagesiai gelbėtojai skelbia, kad šiemet fiksuoja augantį skęstančių žmonių skaičių lyginant su praėjusiais metais. Statistika rodo, kad skaičiai ima augti tuomet, kai atšyla orai.Vilniuje, prie Baltojo tilto vyksta NATO festivalis. Siekiama, kad kiekvienas pilietis suvoktų Aljanso svarbą karo Ukrainoje kontekste.Ved. Karolina Panto

✓ Zašto sportska statistika nije statistika? ✓ Zašto je TNT bolji od ESPN-a? ✓ Zašto niko ne priča o Denveru?

Accidents and sudden illness can strike anywhere. First aid training can make all the difference, from treating an injury at a critical time to saving a life. In Australia, there are various options for first aid training according to your needs and budget. - Ħafna minna ma nistennewx li jkollna nirrispondu għal xi emerġenza fejn tidħol is-saħħa, jew f'xi aċċident, sakemm inħabbtu wiċċna ma sitwazzjoni bħal din. Statistika turi li n-numru ta' nies fl-Awstralja li għandhom taħriġ fl-ewwel għajnuna (first aid) huwa baxx ħafna, imqabbel mal-inċidenti ta' korrimenti li jkunu jeħtieġu rispons urġenti. Allura x'inhu l-aħjar mod li titħarreġ fl-ewwel għajnuna?

✓ Šta je ekstremistan? ✓ Koja je veza između ergodiciteta i neželjenih dejstava lekova? ✓ Kako zaraditi na berzi?