Podcasts about Silvija

Raidījums par mūziku, dziedāšanu kalpošanu, Pāvesta audienci.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Andrej Lupinc: Izštevanke za morišča, Peter Krkoč: Zrna norosti, Slavoj Žižek: Nebesa v razsulu. Recenzije so napisali Silvija Žnidar, Andrej Lutman in Marija Švajncer.

Piše Silvija Žnidar, bereta Ajda Sokler in Igor Velše. Pri Črni skrinjici lahko vselej računamo na to, da bo njihov program plaval proti toku osrednjih literarnih trendov oziroma da bodo v njej izhajale knjige, ki z vsebino razburkajo mirne valove slovenske pesniške produkcije. V zadnjem letniku sta na primer izšli zbirki Vida Kavčiča in Andreja Lupinca, ki se bodisi s približevanjem svojstveni baladi bodisi z apropriacijo otroških izštevank približujeta najbolj krutim, nokturnim plastem in obrazom človeške biti. Lupinčeve Iz-šte-va-nke za mo-ri-šča že z svojim povednim imenom namigujejo na morbidnejšo rabo otroških pesmi, bralca pripravljajo na opuščanje vsakršnega upa na kaj lažjega, svetlejšega. Kot je v spremnem zapisu poudaril Zdravko Duša, imajo izštevanke svojo temačno zgodovino, s sabo nosijo delce ljudske folklor. Izvoru te pesniške oblike bi lahko namreč sledili do vraževerne prakse vedeževanja z žrebom. Med drugim Duša omenja druidski čarovniški obred, pri katerem je izbranec, določen z izštevanjem, usmrčen. Izštevanka, kot se uporablja pri otroških igrah ali kakšni drugi tovrstni zabavi, pa, kot vemo, služi kot nekakšna iniciacija v igro, pri čemer lahko z izštevanjem vanjo vstopiš ali iz nje izpadeš. Kot taka je izštevanka pomemben ritual igre, ki se začne z uvajanjem pravil le te. Če jih analiziramo in obravnavamo kot pesniške oblike, pa ugotovimo, da se naslanjajo na nonsensno poetično tradicijo, vsebujejo veliko onomatopoij, izmišljenih besed, pri čemer je močan poudarek na ritmu, ki ga pogosto generira ravno ujemanje nesmiselnih, a blizuzvočnih besed. Lupinčeva zbirka sicer ne vodi v otroške igre, ampak gre za izštevanke, ki nas z vsako kratko poemo pahnejo v brutalno igro vojne, agresije vsakega proti vsakemu in vsemu, izštevanje preprosto izigrava posameznike iz linije življenja. Kot bralci takoj, in medias res, brez kakršnega koli opozorila, pademo v nekakšno vsesplošno, vseprežemajoče bojno stanje, kjer bolj ali manj velja pravilo »človek človeku volk«, subjekt(iv)nost je bolj ali manj izbrisana v kataklizmah okrutnosti, tudi živali so bolj ali manj vpete v igro nenehnega, perpetuirajočega se nasilja. »Ni bilo dvoma, da bo nasilje kmalu postalo močno družbeno vezivo", je v svoji radikalni in šokantni Stolpnici zapisal Ballard, in to lahko apliciramo tudi na tukaj obravnavano delo, kjer smo vrženi v brutalno mesoreznico obstoja. Nobena pesem-izštevanka nam ne pusti do sape, znajdemo se v bojnih jarkih, soočeni smo z raznoraznim orožjem, vojnim žargonom, klanjem, mučenjem, izdajami. Besede, ki jih pesnik uporablja, so v skladu s tem izrazito visceralno-telesne, ne izogiba se niti izrazom raznoraznih telesnih izločkov, takšna skorajda jarryjevska vulgarnost v jeziku pa je seveda namenska, saj zbirka verjetno želi zbujati močne učinke. Formalno avtor sicer večinoma sledi »zakonom« izštevanke, gradi močan ritem in tempo, ki sicer ni povsod enakomerno umerjen, občasno si domisli ali dogradi svoje nonsensne besede kot so »žinga žinga raja« in »bigola ragola hopsasa«, uporablja stopnjevanje k izpadanju deležnikov oziroma kazanju na izbranega, ki pa ponavadi pomeni nekakšno morbidno izključitev, temačen konec ali ne nazadnje smrt. V izboru rim se sicer avtor drži manj drznih »parjenj«, tako da večinoma kombinira zvočno ujemajoče se samostalnike, pridevnike in glagole, redkejša so druga ujemanja. Tu in tam deluje, kot da je neka beseda postavljena na svoje mesto zgolj zato, ker je bila dovolj »ustrezna«, v celotnem kontekstu pa deluje »neorgansko«, vsiljeno, kot na primer v naslednji izštevanki: »Čelada, ščit in bodeča žica / gužva, hrana, vrsta, skret / denar v podlogi, mrzla pica / naj miži ta prasica«. Pica tukaj deluje kot beseda, ki je bila vpeljana zgolj zaradi metruma, rime. Veliko je tudi naštevanja, kar sicer lahko potencira moč prisotnosti nekega pomenskega polja, ali poudarja intenzivnost dogajanja ali situacije, lahko pa pomeni tudi manko uporabe drugih pesniških sredstev in postopkov. Seveda lahko upoštevamo, da gre pri takšnih pesniških oblikah za preproste forme, kot bi rekel Andre Jolles, vendar se kljub temu zdi, da je namen zbirke nadgradnja le teh, podajanje drugačnega sporočila in ekspresije, ki ga izštevanke, razen igrivega konteksta in morebitnih ostankov folklore in tradicije, načeloma nimajo. Sporočilo oziroma v Lupinčevem primeru namembnost bi bilo torej bizarno, črnohumorno in sarkastično podajanje človeškega stanja v njegovi najbolj skrajni, surovi, apokaliptični formi, kot take pa so lahko kritika vojnega, sovražnega stanja. Ostaja pa tukaj še veliko manevrskega prostora. Zdravko Duša sicer Izštevanke z morišča primerja z Izštevanji Svetlane Makarovič, vendar gre pri pesnici za mnogo kompleksnejše strukture, daljše pesmi in niansirano podano podobo zla. Lupinčeve Izštevanke nekoliko premalo izrabljajo možnost razčlenjevanja, nadgrajevanja in poigravanja s formo, z večpomenskimi paronomazijami, potencialno vzpostavitvijo dramaturškega loka. Po nekaj pesmih z močnim nabojem nasilja je bralec tako že hitro uveden v monotonost ponavljanja podobnega, z nekaj razlike v menjavi besed. Pohvalne so sicer vpeljava onomatopoij, imitacija in opisnost delovanja vojnih mašinerij, kar je na primer uporabljal že Marinetti, le ta žal za precej bolj vojno-pozitivno sporočilo, dobrodošla pa je tudi raba obešenjaškega humorja, čeprav tudi ta običajno ne preči običajnih tropov oziroma izrazov tovrstne poezije: »Obešenci bingljajo / z jablan visijo / veter jih ziblje / se nemo smejijo«. Lupinc v bistvu najbolj briljira v pesmih, kjer združujeta in izmenjujeta premišljen ludizem in piker humor na temačni matrici, takrat se na primer približuje obešenjaškim, črnohumornim pesnikom, kot je bil na primer Otto Nebel s satirično pesmijo Zuginsfeld. Izštevanke za morišča dosegajo poetično-srhljiv učinek z nekakšno omniprezentno, malodane ahumano pozicijo pisanja, pri čemer se zdi, da se človeška drama odvija v neusmiljenem, fatalističnem, na nasilje obsojenem svetu. Pogrešam sicer nekaj temporalne aktualnosti; večina poem, z izjemo tistih, ki bežno vpeljejo partizane, komuniste in kapitalizem, se zdi ahistoričnih. Pod črto gre torej za zbirko, ki s svojo temačno zasnovo in raznimi transformacijami preobražanja otroške forme gradi dobro in potencialno privlačno strukturo, ki pa ji manjka nekaj oblikovne drznosti in premišljenosti ter vsebinske razvejenosti.

Par svarîgo valstī, informācijas atspoguļošanu Medijos , svētceļojums uz Romu, par konferenci “Objektīvas Informācijas pieejamiba visiem sabiedrības pārstāvjiem!”

Lapkričio 27 d. Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie dėl LRT vykstančią įnirtingą kovą. Aptars ir kalbas apie raketas jau nebe karui Ukrainoje kaupiančią rusiją ir apkalbės netoli Baltųjų rūmų pašautus JAV karius.

Lapkričio 20 d. Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie slaptą taikos dėl karo Ukrainoje planą, kuris labiausiai sukrėtė Vakarus. Apkalbės, kodėl atvėrus sieną su baltarusija vilkikai vis dar stovi vietoje. Bus aptarta ir toliau besitęsianti drama su Šakaliene, bei galiausiai - iš kandidatų į viceministrus galimai dėl feisbuko postų išbrauktą L.Raslanienę.

Mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis.; Rīgas Reformātu Bībeles darudzes vecākais. Apraksts: Labās ziņas par Mikroķirurģiju ārsta praksi, medicīnu , uzņēmuma vadību, kalpošanu draudzē ! Par ticību un Dieva vārdu

Lapkričio 12 d. Tiek Žinių vedėja Silvija pasakos naujienas apie korupcijos skandalą Ukrainoje. Aptarsime besitęsiančią vilkikų krizę, taip pat ateinančių metų biudžeto reikalus ir galiausiai apkalbėsiu, kas, pasak Valdemaro Tomaševskio, kelia grėsmę lenkiškumui. 

Dazādu novembrī dzimušu komponistu neliela daiļrades analīze un nozīmīgi skaņdarbi!

Kristīgo uzņēmēju apvienības CBMC Latvija vadītājs Latvijā. Ikdienā arī uzņēmējs, jau 20+ gadus vada uzņēmumu INDUCONT SIA. Saruna gan par uzņēmējdarbību, gan par ticības jautājumiem, gan arī par izaicinājumiem ikdienā!

Stāsts un intervija ar latviešu izcelsmes pasaules mediju brīvības cīnītāju, žurnālistu Peter Greste, no Austrālijas, kura vārdā nosauktā žurnālistu balva tiks pasniegta Stokholmas Augstskolā, Rīgā! Balva tiek piešķirta kādam no Latvijas žurnālistiem! Stāsts būs par Petera 400 dienām Kairas cietumā, kad viņu kā žurnālistu turēja apcietinājumā. mēģinot ietekmēt žirnalista darbu!Kā tas ir ietekmējis žurnālista dzīvi! Par Peter Grestes balvu žurnalistikā.

Antradienį (lapkričio 4 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija pasakoja apie dronais apmėtytą rusiją. Apkalbės viena koja ministro poste sėdintį Robertą Kauną bei „Rheinmetall“ Lietuvoje pradėtas statybas.

Ketvirtadienį (spalio 30 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie vieną didžiausių į Ukrainą nukreiptų dronų atakų. Aptars pasienio naujienas ir ten įstrigusius šimtus vilkikų. Taip pat apkalbės besitęsiančias nesėkmingas ministrų paieškas ir tai, kas tapo naujuoju Remigijaus Žemaitaičio patarėju. 

Trečiadienį (spalio 29 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie atakuotas rusų naftos gamyklas ir uždarytus oro uostus. Apžvelgs kovos su meteorologiniais balionais aktualijas bei papasakos apie viską siaubiantį uraganą Melissa. Kartu su jumis paminės ir šiandien išėjusį šviesuolį Kostą Smoriginą.

Kā svētie raksti ietekmē uzņēmējdarbību, Ticība Dievam , ģimenes, biznesa, finanšu veiksmes pamats!

Ketvirtadienį (spalio 23 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos apie įspūdingas JAV paskelbtas sankcijas rusijai. Aptars naujausius krašto apsaugos ministerijos reikalus bei eilinį kartą nustebinusį mūsų savaitės ministrą-makaronų princą, Ignotą Adomavičių. 

Uģis Prauliņš , dzīve un radošums, Garīgas mūzikas skaņdarbi , Komponistu savienības vadība, Tautiskums, roks un klasika, Te Deum, Messa! Multfilmu un kino mūzika!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Ketvirtadienį (spalio 16 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija apkalbės svarbiausias aktualijas apie virš savo teritorijos bombas mėtančius rusus. Taip pat aptars karštas diskusijas dėl valstybės biudžeto ir galiausiai – dramą tarp valdžios moterų: kodėl premjerė paskelbė, kad ministrė Dovilė Šakalienė prieš ją vykdo informacinę ataką.

Rīgas 3. Mūzikas skolas bērnu mācību process, mūzikas ietekme uz bērnu psiholoģisko, garīgo un emocionālo attīstību.

U. Stabulnieks, K Sensanss. Dž. Verd

Saruna par Deputātes darbu , aktuālo Rīgas Domē, par sabiedrības saliedētību, par politiķa aicinājumu , kā strādāt Cilvēku un valsts labā!

Hvordan kan HR ta en mer strategisk rolle i en tid preget av raske teknologiske endringer, kunstig intelligens og økende usikkerhet?  Kunstig intelligens kan bli en av de største driverne for verdiskaping i arbeidslivet fremover. HR spiller en nøkkelrolle i å sikre at teknologien tas i bruk på en måte som styrker mennesker, bygger kompetanse og utvikler organisasjonens endringsevne. I dagens episode møter vi Silvija Seres – teknologistrateg, investor, matematikker og en av Norges tydeligste stemmer innen digitalisering og samfunnsutvikling. Sammen med Anne Lise Heide tar hun oss med på en reise gjennom de store utfordringene og mulighetene som venter norske virksomheter.Silvija deler innsikt fra sin nye bok «Muligheter i tåka», og utfordrer både HR og ledere til å bygge endringsmuskler, satse på livslang læring og se teknologi som et kulturprosjekt. Hun gir konkrete råd om hvordan HR kan gå fra å være administrativ støtte til å bli en strategisk endringsagent – og hvorfor det haster å komme i gang.Dette er episoden for deg som vil forstå hvordan du kan gjøre organisasjonen din robust for fremtiden, og hvorfor «soft skills», nysgjerrighet og læringsglede er nøkkelen til å lykkes. Få med deg Silvijas tre tåkeregler for HR, inspirerende eksempler og ærlige refleksjoner om hva som faktisk må til for å gripe mulighetene i usikkerheten.

Rugsėjo 25 d. Tiek Žinių vedėja Silvija aptars prie Prezidentūros vykusį kultūros bendruomenės protestą, apkalbės suformuotą Vyriausybę bei naujas rusijos provokacijas. 

Tālbraucējs kapteinis, tagad uzņēmējs, turisma biznesa pārstāvis, par pasaules apceļošanu un arābu pasauli, Dubajas un Abu Dabi “ brīnumiem”!

Par briežu audzēšanu Latviijā, briežu ragu vērtību onkoloģijas profilaksē, gaļas uzturvērtību, ainavu un uzņēmējdarbību Latvijā.

Kas notiek Austrālijā trimdas un diasporas latviešu dzīvē, Ilzes Šēnbergas izstāde Jelgavas Svētā gara torņa izstāžu zālē.

Komponisti un viņu izcilākie mūzikas šedevri! A. Dvoržaks 9. simfonija, A. Brukners motete” Locus iste”, A. Kalniņa ērģeļmūzika L. Bulavas izpildījumā, A. Pârts “ Spoegel in Spiegel”

Ketvirtadienį (rugsėjo 4 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija papasakos, kas sunervino Donaldą Trumpą ir kodėl jis lenkų žurnalistui pasiūlė ieškotis kito darbo, aptars esamų ir būsimų ministrų problemas bei kaip ketinama spręsti valdžios nekompetencijos problemą.

Piše Silvija Žnidar, bereta Eva Longyka Marušič in Jure Franko. Ko dobimo v roke knjigo z naslovom Država, bi morda najprej pomislili na Platonovo filozofsko delo, ki v dialoško-filozofski globini raziskuje možnosti idealne države. A takšen je tudi naslov najnovejše pesniške zbirke gledališčnika, pesnika in ustvarjalca Jana Krmelja, ki pa se v temelju ukvarja z negativnimi vidiki represivnih oblik oblasti, pri čemer dobijo pesniki oziroma ustvarjalci pozitivnejšo vlogo, sploh v potencialih upora proti otopelosti, nadvladi materialistične potrošnje in »iztrošnje«, v boju proti terorju nadzornega kapitalizma in poplavi informacij. Njegovo delo se morda neposredno ne nanaša zgolj na »organizirano politično skupnost, ki ima na prostorsko omejenem ozemlju suvereno oblast«, v našem konkretnem primeru na Slovenijo, zagotovo pa usmerja svoje puščice tudi v to specifično strukturo. Na splošno gledano so v zbirki Država vzete pod drobnogled in kritizirane vse konstrukcije tako ali drugače organiziranih rigidnih in zatiralskih formacij na globalni ali lokalni ravni, v mikro ali makro perspektivi. Formalno je zbirka členjena na pet delov s pomenljivimi naslovi, z uvodno pesmijo Duma 2022, ki je hkrati dialog s Šalamunom in tudi napoved osnovnih topik in motivov v celotnem delu. Hitro seveda ugotovimo, da deli tematsko niso strogo ločeni med sabo, poetične misli in refleksije se fluidno pretakajo skozi vse razdelke. V prvem, imenovanem Otroci kapitalizma, ki ga lahko beremo kot jedko-pikri preobrat imena glasbene skupine Otroci socializma, prevladuje razgaljanje fragmentov in podob iz otroštva, zaradi česar je to tudi pesnikova do sedaj najbolj intimna zbirka. Otroštvo se v Državi večkrat kaže dvoumno, bodisi kot nekakšna utopija nasproti formam strukturnih pritiskov in dušečim normam odraslosti bodisi kot prvi, ranljivi vir poznejših travm. Travme in bolečine izvirajo pogosto iz periferije, kjer je pesniški subjekt odraščal in se soočal z omejenostjo malih krajev, z vsakodnevnim nasiljem in brezperspektivnostjo, depresijo tamkajšnjih prebivalcev in delavcev. Upodobitve teh družbenih skupin in posameznikov so mestoma sicer rahlo distancirane, pristranske, skiciran je predvsem negativni, skorajda odvraten vidik teh ljudi: »ogabni, pijani moški / jočejo v polsvetlobi«. Te pesmi so najbolje uspele tam, kjer kažejo tudi razumevanje brezizhodne situacije. Teksti prvega dela so tudi najbolj narativno orientirani, verzi se razpirajo v širino, kar je očitna razlika od prejšnjih dveh zbirk, ki sta »prisegali« na jedrnatost, krčevitost izraza. Poglavje oziroma cikel z naslovom Država se v svoji sredici najbolj zagrize v kritiko makro in mikro izkoriščevalskih sistemov, kapitalistično in tehnofevdalistično kolonizacijo in degradacijo subjekta, česar se loteva iz različnih gledišč, pri čemer je znova pomemben motiv otroštva, v že zgoraj omenjenem smislu. Preostanek zbirke skuša iskati potencialne izhode, olajšanje in rešitev v ljubezni, skupnosti, odprtosti in umetnosti, kljub vsemu pa je še vselej na delu tesnoba, negotovost vase, ontološka dekreacija sebstva in sveta, pesnik si ne dela utvar popolne subverzije oziroma transformacije. Zadnji del knjige, Vesele pesmi, je intertekstualna predelava že omenjenih problematik in refleksij, kar se zdi nekoliko odveč, kot da bi bilo nekaj napaberkovano v končni etapi sestavljanja dela, kar pa bi bilo morda lahko izhodišče za neko drugo zbirko. Kritiško oko bo v zbirki Država zaznalo tudi določene šibkosti, ki se tičejo formalnih prijemov, potez in vsebinskih vprašljivosti. Kot že omenjeno, Krmelj v zbirki vpeljuje daljše pesmi, ki so zelo pripovedne, občasno celo preveč, zaradi česar lahko delujejo suhoparno, brez pesniškega naboja in močnega ritma. Seveda bi bil takšen postopek lahko popolnoma legitimen, če bi bil naostren recimo s kristofovsko ali jelinekovsko pikrostjo, suhim humorjem, takšnim ali drugačnim suspenzom ipd.: »Morda lahko izbriše / izključenost iz pozicij moči, / vraščeno manjvrednost, morda / lahko vsak glas najde mesto zase / v prihodnosti. // Morda tudi ne: morda ostanemo ujeti / v ponavljanje te nemoči, občutka, / da nas ni, da smo svobodni / le v obsesijah in nasilju, / v ranah, ki jih dedujemo.« Nekateri verzi tukaj delujejo preveč razlagalno in interpretativno, premalo je prepuščeno govorici, implicitnemu ustroju same pesmi. Spet v drugih pesmih, ki so bolj strnjene v izrazu in operirajo tudi na ravni prispodobičnosti, metaforičnosti in figuralike, ki je je v tokratni zbirki nekoliko manj, neredko naletimo na rime, ki pa se včasih zdijo uvedene ad hoc, uporabljene za potrebe zvočnega ujemanja in besedne igre, pri čemer pa utrpi pomen, saj verzi pomensko izzvenijo v prazno ali pa se zdijo prisiljeni. Kot je bilo ugotovljeno že v nekaterih kritikah prejšnje zbirke, pesnik uvaja filozofsko, ontološko obarvane sentence, ki pa v svoji rahlosti, površinskosti pogosto ne padejo na plodno podlago. Najde se tudi kakšna pesem, ki preprosto trpa vase preveč motivno in refleksivno različnih vsebin, pri čemer so prestopi včasih premočni, suspenz med različnimi deli ni konsistentno elaboriran, ali pa končen »nauk« deluje naključno, prazno. Tem opazkam navkljub pa nikakor nočem trditi, da gre za »zgrešeno« ali slabo delo. Nasprotno, Krmeljeva zbirka Država je polna različnih obetov, tako jezikovnih kot sporočilnih, še posebej dragocene so strjene poeme, kjer se pesnikova imaginacija najbolj sprosti. Krmelj prodorno detektira nevralgične točke kaotičnega kronotopa, v katerem se nahaja, pri čemer ne ponuja enostavnih rešitev, temveč manifestira dvoumnosti in bivanjsko tesnobo, sopostavlja drobne emanacije možnih utopij, ki se vežejo na skupnost, ustvarjalnost, ljubezen in otroško »nedolžnost«, temu pa postavlja nasproti prihodnost dušeče antiutopije, ki se zarisuje že v sedanjosti. Tudi njegova pisava se vse bolj osvobaja tujih vplivov, z Državo dokazuje, da prihaja na območje svoje govorice. Konec koncev, intrigantno branje za marsikaterega bralca. Zaključimo to recenzijo s Krmeljevimi jedrnatimi, neposrednimi in za kanec upajočimi verzi: »Ljubezen je skrb, in ne boj / ali krhka spojina zavisti in želje. // Obstaja država, / v kateri preživijo / vse moje identitete.«

Jan Krmelj: Država, Miha Lampreht: Vrij, Nevenka Miklič Perne: Revščina / zakladi. Recenzije so napisali Silvija Žnidar, Bojan Sedmak in Marica Škorjanec Kosterca.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Miljana Cunta: Pogovori z Vladimirjem Makucem, Alenka Vesenjak: Kamp, Svetlana Slapšak: Hetera in filozof. Recenzije so napisali Tatjana Pregl Kobe, Andrej Lutman in Silvija Žnidar.

Piše Silvija Žnidar, bereta Igor Velše in Lidija Hartman. Svetlano Slapšak obče bralstvo pozna kot vsestransko ustvarjalko, v prvi vrsti morda najprej kot neutrudno preučevalko antike, ki jo raziskuje s pomočjo različnih ved, kot so antropologija, zgodovina in literarne vede. Na to temo je objavila številne znanstveno podkovane knjige, med drugim Antično miturgijo, obširno in izvirno študijo grško-rimskih mitov, poglobljeno pa se je lotila tudi manj izpostavljenih topik oziroma fenomenov znotraj antike, o čemer pričata denimo publikaciji Zelje in spolnost ter Volna in telo. Svoje pero pa avtorica že dlje časa preizkuša tudi v literarnih vodah, njena zadnja romana imata naslov Kje smo? in Šola za delikatne ljubimce. Dela, ki jih piše, se ne ponašajo zgolj z znanstveno podkovanostjo na eni strani in izdelano pisavo na drugi, pač pa nosijo v sebi tudi izostren socialni čut, posebno humanistično težnjo po izpostavljanju in razgaljanju represivnih sistemov in njihovih odvodov v zgodovini. V obsežnem delu Hetera in filozof: Iz zgodovinske antropologije svobodnega para je piska skozi feministično študiozno prizmo po vzoru Simone de Beauvoir dregnila v samo osrčje antične patriarhalne strukture, za katero lahko trdimo, da se je ohranila vse do danes, in sicer dekonstruira zakonsko heteroseksualno zvezo oziroma družino. Pri tem jo, kot lahko razberemo iz poimenovanja raziskave, zanimajo odkloni od le-te, torej svobodnejše prakse ljubezni. Osrednja lika tega diskurza ali zgodbe sta hetera, izobražena kurtizana in filozof, ki se znajdeta na specifičnem mestu v družbi, kot zapiše Slapšak, »blizu roba družbe, ona po nuji, on po izbiri«. Tej dvojici je skupna mobilnost na »trgu dela«, saj mora tako kot kurtizana tudi kakšen filozof že v 5. stoletju pred našim štetjem, se pravi že v času atenske demokracije, ponujati svoje intelektualne zmožnosti v zameno za plačilo. Avtorica nam takšno zvezo oziroma potencial le-te demonstrira kot subverzivno gesto, ki rahlja rigiden in nasilen družbeni red, saj se ta odnos ne osredotoča na reprodukcijo in ohranjanje normativnih, tradicionalnih vrednot, ampak naj bi temeljil na tovarištvu, solidarnosti in zavezništvu, recipročnem in fluidnem prepletu dveh intelektov, pri čemer naj bi v tem odnosu do večje svobode prišla tudi ženska. Namreč: »Grška družbena ureditev, še zlasti demokratična v Atenah, je temeljila na popolni izključenosti žensk iz javnega in političnega življenja«. Morda bo bralstvo nekoliko presenečeno, ker bo izvedelo relativno malo o dejansko obstoječih parih hetere in filozofa, in tudi nastanek svobodnejše zveze ni podrobno predstavljen ali analiziran. Temu se seveda ne gre čuditi, primarni pisni viri o takšnih razmerjih so zelo skromni. A avtorica študije razprostira širšo antropološko-zgodovinsko sliko vsakdanjika »starodobnikov«, v katero vključuje tudi precizno in kritično branje mitov, filozofskih besedil, umetniških del in seveda antičnega leposlovja, pri čemer kreativno in imaginativno razmišlja oziroma sklepa o možnih dejanskostih para, o njunih položajih od atenske demokracije prek helenizma do krščanstva, o spremembah, ki jih je vnesla redefinicija ljubezenskega odnosa. Eden izmed najbolj vznemirljivih primerov v knjigi je zveza med Apsazijo in Periklom, ki ga sicer poznamo bolj kot državnika. Hetera in filozof je delo izredne eruditske širine, ki po eni strani razgalja patriarhalne vzorce atenske oziroma starogrške kulture, izpostavlja konzervativnost mislecev, kot je Aristotel, ki je verjel, da so ženske nižja bitja, preučuje mite, ki so polni brutalnega nasilja do žensk, in so kot taki vplivali tudi na javni diskurz in strukturiranje spolnih vlog, po drugi strani pa se fokusira na zgodbe o ženskah, ki so si izborile drobtinice svobode oziroma vsaj možnost individualnega akterstva, izpostavlja filozofe in pisce, ki so bili, kot Platon in Aristofan, ženskam bolj naklonjeni, ter opozarja na pestrost mitologije, ki je vsebovala seveda tudi like iznajdljivih, premetenih, samosvojih žensk. Učili so nas, da so mitologije načini, kako so si ljudje razlagali svet. A kot poudarja Svetlana Slapšak, je »snovanje mitoloških zgodb imelo včasih zelo preproste ideološke cilje, denimo da prikrije in minimalizira dejanske dogodke in odnose«. Tudi mitologija je tako lahko služila kot sredstvo za izvajanje represije, upravičevanje arbitrarnih norm, a kot vsaka zgodba ima tudi mit drugo, kreativnejšo, subverzivnejšo plat. Avtorica nas z veščo in dinamično pisavo, ki presega suhoparen znanstveni diskurz, potegne v živahen, kontrasten antični svet, pri čemer ob stvareh, ki jih nekako že poznamo iz zgodovine, spoznamo kup zabavnih dejstev iz vsakdanjika določenih skupin in posameznikov, z zanimanjem spremljamo njihove rituale in tako dalje. Tako izvemo, da si po pričeski lahko ne le prepoznal filozofa, ampak tudi ugotovil, kateri šoli pripada, ali da je obstajalo več vrst prostitutk, med katerimi so bile hetere najbolj »prestižne«, namenjene pretežno aristokraciji in »užitkom«, pornai pa so bile za »navadne smrtnike« in za zadovoljevanje »potreb«. Morda presenetljiv, a relevanten je tudi podatek, da je bila ginekološka vednost v antiki že precej napredna, zatrlo pa jo je nato krščanstvo, ki je demoniziralo žensko telo. Za literarne sladokusce bo še posebej dragocen pretežno zadnji del knjige, ki se loteva raziskovanja heter kot žanra. Med drugim razčlenjuje antični ljubezenski roman, ki je dlje časa veljal za ženski roman, nekaj literarno »manjvrednega«. Vendar pa, kot pronicljivo pokaže Svetlana Slapšak, je vseboval pomembne nastavke za razumevanje novega koncepta ljubezni. Lahko bi rekli, da avtorica knjigo Hetera in filozof zaključi z najbolj intrigantno in inovativno vsebino. Seveda je celotna knjiga polna fascinantne vednosti in razmišljanj, morda se le kdaj za kratek čas izgubimo zaradi tematskih digresij oziroma preskokov, kjer avtorica eno linijo »pripovedi« prekine z drugo. Celostno doživetje knjige je posebno, saj se nenehno prepletajo niti zgodovinskih pričevanj, mitologije in literature, a vsekakor to ni moteče. Kvečjemu pokaže na pestrost nekega obdobja, na zgodbenost in plastovitost zgodovine same.

Silvija Martincevic is CEO of Deputy, a global workforce management platform, where she is passionate about creating a culture that expects high performance, but also one where high care and the importance of open and respectful communication is prioritized. Mike Petrusky asks Silvija about her years of experience building, growing and scaling global businesses, including Affirm and Groupon, and her current views of Gen Z and the expectations of frontline workers today. They explore flexibility as a strategy for long-term business success, improving employee sentiment, engagement, and retention. Silvija sees a significant generational shift in work preferences and believes that Gen Z workers prefer micro shifts (4 to 6 hours) for better work-life balance, making traditional 9-to-5 shifts less appealing. Technology and tools that promote recognition and communication can enhance the dignity and satisfaction of frontline workers. Mike and Silvija agree that the future of work requires innovative approaches to care for our people and the built environment, so they share practical advice and encouragement to inspire you to be a Workplace Innovator! Connect with Silvija on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/silvija-martincevic/ Learn more about Deputy: https://www.deputy.com/ Discover free resources and explore past interviews at: https://www.workplaceinnovator.com/ Learn more about Eptura™: https://eptura.com/ Connect with Mike on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/mikepetrusky/  

Dažnai girdime istorijas, kai, susirgus vaikui ar jam nustačius negalią, vyrai palieka šeimas. Norite išgirsti, ką atsakė šios laidos pašnekovai, paklausti, ar jiems nekilo tokių minčių?Dominykas Šumskis su žmona Silvija augina ketverių metų sūnų Joną, kuriam diagnozuotas mišrus raidos sutrikimas. Ankstesniuose interviu Dominykas neslėpė, kad etapų būna ir labai sunkių, kaip pats sako, „kartais norisi virsti kur nors į griovį ir nebeatsikelti“, tačiau stengiasi nesustoti ir nepasiduoti. Apie savo patirtį, išgyvenimus ir iššūkius auginant vaiką su negalia jis atvirai dalijasi savo „Tėvo dienoraštyje“. Laidoje Dominykas atvirai pasakoja, kaip yra šiandien – reikia to griovio ar labiau norisi į kalnus.Kitas šios laidos svečias – TV prodiuseris Laimonas Kirkutis, kartu su žmona Jurga auginantis dvi dukras. Vienai, kai jai buvo dveji metukai, buvo diagnozuotas smegenų auglys. Laimonas po žinios apie vienos iš dukrų ligą pasirinko ne liūdėti, o veikti, ir šiandien visa šeima gyvena visavertį gyvenimą, keliauja, dirba.Ar šie tėčiai verkia? Kas jiems padeda išlikti pozityviems? Kokius didžiausius iššūkius tenka patirti auginant vaikus? Ką Dominykui ir Laimonui reiškia būti tėvu? Atsakymai – laidoje, skirtoje Tėvo dienai.Ved. Žydrė Gedrimaitė.

Saruna ar komponistu Rihardu Dubru ( 2.daļa)

Ieteikusi un tulkojusi Silvija Brice – tā varam lasīt uz Monikas Helferes romāna "Bagāža" latviešu izdevuma vāka. Tā ir dzimtas triloģijas pirmā daļa, taču dzimtas sāgas esam pieraduši redzēt daudz, daudz biezākas. Šajā romānā ir lakoniski un koncentrēti teikumi, bet teju aiz katra teikuma ir noslēpums. Varbūt tāpēc, ka kalnos šī ģimene dzīvo noslēgtu un mazvārdīgu dzīvi, runā un aprunā tikai tur lejā – ciematā. Fonā notiek karš, kāds – aiziet karā, kāds – krīt, kāds pārnāk mājās ar naudu, bet kļuvis gandrīz nepazīstams. Centrā ir Marija, kura kopā ar bērniem sēž baznīcas sieviešu pusē, viņi turas kopā, viņus iesauc par ‘'Bagāžu”. Austriešu rakstnieces Monikas Helferes romānu „Bagāža” izdevusi „Zvaigzne ABC”, no vācu valodas tulkojusi Silvija Brice. Raidījumu atbalsta:

Žurnalists - karstie punkti pasaulē, viesis -Sandijs Semjonovs, radījums “Labās ziņas”, par kino- žurnālista. darbu Āfrikā, Brazilijā un citviet , arī kara zonās! darbu Āfrikā.

Etiķa, gurķu, kefīra, griķu, 17 dienu, Vidusjūras un vēl citu neskaitāmu speciālo diētu instrukcijas ir pieejamas interneta tīmekļvietnēs, solot krietnu kilogramu zudumu nedēļas vai nedaudz garākā laika termiņā. Bet izrādās, nepareizas diētas izvēle ir izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Cik veselīgas ir diētas, vaicājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē uztura speciāliste, uzturzinātniece, sertificēta GAPS uztura konsultante Silvija Ābele, Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane. Vaicājam arī cilvēkiem ielās, ko nozīmē ēst veselīgi un vai viņi ikdienā ievēro veselīgas ēšanas pamatprincipus? Silvija Ābele iepazīstina un skaidro, kas ir GAPS diēta. "Tā ir salīdzinoši jauna uztura terapija, kas radusies šajā gadsimtā. Bet nepiekritīšu apgalvojumam, ka tas, kas ir jauns, tas nav derīgs," norāda Silvija Ābele.  Šai diētai ir ārstniecisks jeb simptomus atvieglojošs mērķis. "GAPS uztura terapija piedāvā cilvēkiem ne tikai mazināt simptomus, izslēdzot kādas produktu grupas - un konkrēti tās ir cukurs jeb saharoze, piena cukurs - laktoze un graudos esošais cukurs - ciete. Lielu uzsvaru liek uz to, ko mēs liekam klāt. Tas ir gaļas kauliņu buljons, labie tauki un tie ir skābētie, raudzētie produkti. Šīs trīs superproduktu grupas ir tie dziedinošie produkti, kas daudziem cilvēkiem palīdz vispirms sakārtot gremošanas traktu, uzlabot gremošanu, līdz ar to arī asimilāciju, un tas pēc tam var aizsniegt unikāli katrā cilvēka ķermenī dažādus simptomus." GAPS sākotnēji radās kā uztura terapija, kas palīdz uzlabot smadzeņu darbību. Lai arī diētas principi ir vispārīgi, uztura principi būs jāpielāgo individuāli katram konkrētam cilvēkam. GAPS diēta ir domāta kādam laikam ar mērķi sakārtot gremošanas traktu.

Restorāna B Bārs īpašnieka Armanda Mednieka stāsts par uzņēmējdarbību ēdināšanas nozarē

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

My guest today is Silvija Martincevic, the Croatian born, San Francisco based CEO of Australian founded Unicorn Deputy.Silvija's executive career has been immense in the world of fast-growing technology, as the COO of Group On, and then the chief commercial officer of Affirm, that scaled annual revenue through the billion-dollar ceiling and beyond IPO. Silvija grew up in Croatia and while she didn't learn English until she was 18, she's an incredibly lucid storyteller. We traversed some key scaling challenges from moving Deputy from a point solution to a full workforce management platform trying to move from the fickle SMB market towards solving larger and more complex problems for mid-market customers. All of this is wrapped up in a big global push to continue the growth trajectory that now has reported revenue well over a hundred million dollars a year. While Sylvia is known in the industry as an incredible executor, as an operator, it's her leadership skills that have been front and center in Deputy's post Covid transformation, despite not being the founder, her ownership mentality is the cornerstone of her values-based leadership principles, which come clearly through as accountability, trust, and empathy. Her insights into scaling culture as a non-founding CEO were a real highlight of the conversation. As always, please reach out if you have any feedback or comments, and for more insights on a whole range of topics the new TDM website is a great resource for investors and operators alike.

Antradienį (vasario 25 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija pasakoja apie įdomius JAV balsavimus ir siūlymus JT, kaip Trumpui sekasi atstovauti rusijos interesus, koks yra vidutinis lietuvio atlyginimas bei perduoda Lietuvos Kariuomenės raminimą.00:00 Tiek žinių00:27 KARAS: Rezoliucijos su JAV ir rusija3:41 Trumpas - rusijos atstovas6:51 Vidutinis lietuvio atlyginimas9:35 Čekiukų byla10:10 Lietuvos Kariuomenė10:41 Landsbergis ir trys imperijos11:00 Trumpas čiulpia pirštusYoutube: https://youtu.be/n8T75e4-ovI

Bēgļu gaitās nonākuši Amerikā, stāvējuši pie Oregonas latviešu biedrības šūpuļa - stingri savā latviskumā un mīlestībā vienam pret otru. Divi pāri, kam kopā būšana jau pāri dimanta kāzām - Biruta un Jānis Zommeri un Silvija un Juris Orles. Ar viņiem tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Rubrikoje „4 milijonai“ – keliautojai Andrius ir Silvija, save vadinantys klajokliais. Jau kurį laiką pora gyvena skirtingose pasaulio vietose: nuo Vokietijos ar Italijos, iki Tailando, Nepalo ar Zanzibaro.Živilės Kropaitės ir Giedrės Čiužaitės rengiama tinklalaidė "Stipresni už Sibirą" šį kartą - apie grįžimo iš tremties procesą. Mokslininkai sako, kad jis dar per mažai tyrinėtas.Bitininkai jau ima pirmąjį pavasarinį medaus derlių ir mano, kad šis sezonas bus gausus medumi.Būdai, kaip vėsintis kaitriomis dienomis ir kaip namuose nesijausti lyg šiltnamyje, neturint oro kondicionieriaus.10–12. Ved. Ignas Andriukevičius

Antradienį (gegužės 28 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija pasakoja apie Ukrainai pažadėtus naikintuvus F-16 ir Zelenskio perspėjimą Bidenui dėl jo dovanos putinui, reakcijas į Nausėdos norą keisti Vyriausybę, Izraelio atakos Rafachoje atgarsius ir vis daugiau šalių pripažinamą Palestiną bei homofobiškus popiežiaus pareiškimus ir žudynes dėl meilės Klaipėdoje.

Šiemet Vilniaus universiteto žurnalistikos studijose pirmą kartą dėstytas tinklalaidžių kūrybos kursas. Studentai gavo užduotį: sukurti iki septynių minučių trukmės garsinį pasakojimą, kurio centre – žmogus, atsidūręs situacijoje, kurioje jam reikia veikti. NARA tinklalaidėje išgirskite septynis darbus, reprezentuojančius temų ir prieigų įvairovę. Epizode skamba šie kūriniai: Už mokyklos tvoros: evakuacija iš mokytojos perspektyvos (nuo 2:31 min) Autoriai Emilija Pociūtė ir Edvinas Kučinskas Spalio 13-ąją šimtai Lietuvos mokyklų ir darželių gavo grasinančius laiškus apie paliktus sprogmenis. Vilniaus Šv. Kristoforo progimnazijos mokytoja Silvija turėjo evakuoti vaikus – ir išlaikyti šaltą protą. Aug(in)ti be tėvo šalia (nuo 9:45 min) Autoriai Rytis Skamarakas, Liepa Svirskaitė ir Vida Trinkaitė Ieva paauglystėje neteko saugaus prieglobsčio, kurį gaudavo iš tėčio. Būdama aštuoniolikos ji sužinojo, kad laukiasi. Ji nusprendė auginti sūnų viena ir suteikti jam tai, ko trūko jai pačiai. Aktyvistas (nuo 16:16 min) Autorės Gabrielė Aputytė ir Viktorija Jefremova Lentvaryje, ant Graužio ežero kranto, prieš ketverius metus pastatytas viešas lauko tualetas. Bet jo durys vietiniams gyventojams yra užrakintos. Lentvariškiui Erlandui ši situacija tapo didesnio jo nepasitenkinimo visuomene iliustracija. Skerdikas (nuo 23:07 min) Autorės Raminta Majauskaitė ir Justina Ramanauskaitė Šakiuose esančioje skerdykloje Antanas dirba 36-erius metus. Kai pradėjo dirbti, jis sapnuodavo, kad gyvuliai, kuriuos paskerdė, ateina jo sutrypti. Garsinė dokumentika išsamiai papasakoja, kaip mėsa ateina į mūsų lėkštes. „Gyvulys jaučia. O juk valgom tai visi“, – sako Antanas. Studentas vienuolyne (nuo 30:54 min) Autorės Kamilė Petrauskaitė ir Goda Kirkilaitė Ieškodamas bendraminčių, Vilniaus universiteto studentas Deividas apsigyveno ne bendrabutyje, bet Šv. Jono brolių vienuolyne. „Aš žinojau, kad noriu gyventi tarp žmonių, kurie bent kiek panašūs į mane“, – sako jis. Ar jam pavyko? Klientų problemos (nuo 37:06 min) Autorės Aurelija Plokštytė ir Urtė Pipynytė Aptarnavimo srityje dirbantys žmonės dažnai ne savo noru tampa it psichologais, sugeriančiais klientų istorijas. Buvusi Vilniaus „Kmyninės“ pardavėja Marija ir „Narvesen“ kiosko pardavėjas Linas atsidūrė istorijas priimančiųjų pusėje – ir į tai reagavo skirtingai. Per ligą į savanorystę (nuo 44:15 min) Autorės Indrė Baltrušaitytė ir Daiva Grigalevičiūtė Kovodama su vėžiu, Brigita pamatė, kad nuo jos daug žmonių nusisuko, nežinodami, kaip su ja bendrauti. Ilgos valandos palatoje ją paskatino sugrįžti į ligoninę kaip „Niekieno vaikų“ (iniciatyvos, suteikiančios emocinę paramą vaikams, likusiems be artimųjų priežiūros ligoninėse) savanorę. *** Tinklalaidžių kūrybos kursą Vilniaus universiteto žurnalistikos studentams sukūrė ir vedė NARA tinklalaidės redaktorius Karolis Vyšniauskas. Kviestiniai svečiai paskaitose buvo Vaida Pilibaitytė (LRT Radijas), Indrė Kiršaitė ir Adomas Zubė (NARA), Kata Bitowt (Nacionalinė Martyno Mažvydo biblioteka) ir Christina Kaghadou (tinklalaidė „The Syrian Trials“). Vienas iš pagrindinių kurso tikslų – padėti studentams atrasti savo autentiškus balsus ir savitas prieigas prie jiems rūpimų temų. Kursas skatino pasitelkti garsą ne kaip priedą, bet kaip lygiavertį partnerį kuriant pasakojimą. Kaip kurso aptarime sakė viena studentė: „Supratau, kad garsas yra pašnekovas, o ne foninis dalykas. Kad jis iš savęs pasakoja istoriją.“ Visus Vilniaus universiteto tinklalaidžių kurso studentų kūrinius išgirskite dalyko „Soundcloud“ profilyje. Epizodo redaktorius Karolis Vyšniauskas, iliustracijos autorė – Justė Urbonavičiūtė (Kissi Ussuki)