Podcasts about gaida

Nirmal Sharma is a renowned Nepali actor, producer, and director, best known for his role as Gaida in "Tito Satya". He made his debut in Aamako Maya (2052 BS) and has since appeared in over 50 films, 30 television series, and numerous commercials, showcasing his versatility across various media platforms.

Varakļuonu nūvods beja vīneiguo pošvaļdeiba, i juos apvīnuošona ar kaidu nu kaimiņu nūvodim īprīškejā administrativi teritorialajā reformā beja palics kai naatrysynuots vaicuojums. Da ituo saleidzynojūši mozais Varakļuonu nūvods dzeivoja pats par sevi, koč vys vēļ pyrma četru gou beja zynoms, ka vysatycamuok tai tys palikt navarēs, i jam byus juopīsavīnoj Rēzeknis voi Modūnis nūvodam. Atbiļdeiguo ministreja plānuoja Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Modūnis nūvodu, tū vairuokuos aptaujuos nūruodeja ari nūvoda īdzeivuotuoji, tok īprīškejuo, 13. Saeima, lēme Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Rēzeknis nūvodu. Varakļuonu pošvaļdeiba 13. Saeimys lāmumu apstreidēja Satversmis tīsā. Piec tam Satversmis tīsa pīzyna, ka 13. Saeimys lāmums naatbiļst vaļsts pamatlykumam (Satversmei). Tuo vysa rezultatā tyka puorcaltys pošvaļdeibu vieliešonys Varakļuonu i Rēzeknis nūvodūs, i sovā ziņā Varakļuonu vaicuojums tyka īsaldāts. Tikai pārnejuo gods 13. junī piec treiju godu vaicuojums otkon rysynuots Saeimā, grūzūt Administratīvū teritoreju i apdzeivuotūs vītu lykumu, i itūreiz jau Varakļuonus pīvīnuoja Modūnis nūvodam. Bet vaicuojums ar tū nanūsaslēdze, deļtam ka ituo gods 13. janvarī Satversmis tīsa, piec 20 Saeimys deputatu īsnīgtuo pīteikuma, īrūsynuoja lītu, kab izvārtātu, voi Varakļuonu pīvīnuošona Modūnis nūvodam atbiļst Satversmei. Izaver, ka 13. datums Varakļuonim byus zeimeigs, deļtam ka ituo gods 13. junī Satversmis tīsa pījims lāmumu, voi Saeimys sasprīsatais par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam beja Satversmei atbiļstūšs, i voi nav juosuoc otkon vyss nu gola. Saīt kalamburs, tok raudzeisim saprast, voi tam vysam ir kaids logiskys punkts i kod. Deļtuo šudiņ iz sarunu aicynuojom 14. Saeimys deputatus nu Vaļsts puorvaļdis i pošvaļdeibys komisejis Administrativi teritorialuos reformys rezultatu izviertiešonys apakškomisejis – apakškomisejis prīšksādātuojs Valdis Maslovskis (ZZS) i bejušais komisejis prīšksādātuojs, niu tikai komisejis puorstuovs Juris Viļums (AS), kai ari jurists, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns.

Tas, ka Donalda Trampa otrās prezidentūras laiks nebūs vienkāršs, bija zināms jau pirms vēlēšanām, tomēr tādus Savienoto Valstu ārpolitikas un arī iekšpolitiskos manevrus, kādus kā redzam tagad un to ietekmi, šķiet, prognozēja retais. Kāda nākotne gaida Rietumus, vai esam demokrātijas globāla sabrukuma priekšā? Krustpunktā analizē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela un Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, biroja "Cobalt" partneris Lauris Liepa. Pasaulē viss plūst un mainās, un kurš gan to vēl labāk zina kā vēstures pētnieki? Bet tajā pašā laikā šķiet, ka cilvēkam nav viegli piemēroties visām pārmaiņām. Pēdējā laikā Krustpunktā studijā viesi bieži atkārto domu, kas mums pārņem arvien vairāk, proti, ka mēs un vispār visa Rietumu pasaule tagad saskaras ar tādiem izaicinājumiem, kas tai sen nav bijuši. Tā gan esam teikuši ne vienā vien krīzē. Kad sākās lielais migrācijas vilnis, tā sacījām. Kad pasauli pārņēma Covid pandēmija, teicām - cik sen tā nav tas bijis. Tad, protams, Krievijas karš visu satricināja vēl vairāk. Tagad, lūkojoties uz Donalda Trampa plosīšanos - solījumiem anektēt Grenlandi, pakļaut Kanādu un vispār padarīt Ameriku savā izpratnē par varenu lielvaru, daudzi patiešām nesaprot, kur mēs virzāmies, kas notiek ar Rietumu demokrātiju, tās lielajām vērtībām? Kā tas izdzīvos, kas jādara, lai tās nepazaudētu? Tajā laikā, kad lielvaras pārņem vēlme savu negausību realizēt, lai cik dārgi tas kādiem arī maksātu, šādi globāli un fundamentāli jautājumi rodas cilvēku prātos, un mēs tos uzdodam savos sociālajos kontos, meklējot atbildes. Jautājums: vai atbildes vispār ir? 

Tas, ka Donalda Trampa otrās prezidentūras laiks nebūs vienkāršs, bija zināms jau pirms vēlēšanām, tomēr tādus Savienoto Valstu ārpolitikas un arī iekšpolitiskos manevrus, kādus kā redzam tagad un to ietekmi, šķiet, prognozēja retais. Kāda nākotne gaida Rietumus, vai esam demokrātijas globāla sabrukuma priekšā? Krustpunktā analizē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela un Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, biroja "Cobalt" partneris Lauris Liepa. Pasaulē viss plūst un mainās, un kurš gan to vēl labāk zina kā vēstures pētnieki? Bet tajā pašā laikā šķiet, ka cilvēkam nav viegli piemēroties visām pārmaiņām. Pēdējā laikā Krustpunktā studijā viesi bieži atkārto domu, kas mums pārņem arvien vairāk, proti, ka mēs un vispār visa Rietumu pasaule tagad saskaras ar tādiem izaicinājumiem, kas tai sen nav bijuši. Tā gan esam teikuši ne vienā vien krīzē. Kad sākās lielais migrācijas vilnis, tā sacījām. Kad pasauli pārņēma Covid pandēmija, teicām - cik sen tā nav tas bijis. Tad, protams, Krievijas karš visu satricināja vēl vairāk. Tagad, lūkojoties uz Donalda Trampa plosīšanos - solījumiem anektēt Grenlandi, pakļaut Kanādu un vispār padarīt Ameriku savā izpratnē par varenu lielvaru, daudzi patiešām nesaprot, kur mēs virzāmies, kas notiek ar Rietumu demokrātiju, tās lielajām vērtībām? Kā tas izdzīvos, kas jādara, lai tās nepazaudētu? Tajā laikā, kad lielvaras pārņem vēlme savu negausību realizēt, lai cik dārgi tas kādiem arī maksātu, šādi globāli un fundamentāli jautājumi rodas cilvēku prātos, un mēs tos uzdodam savos sociālajos kontos, meklējot atbildes. Jautājums: vai atbildes vispār ir? 

Yuhuuuu!!! Sobat SENTERPodcast kali ini ngebahas soal fyp tiktok yang lucu-lucu apa lagi sama komen-komen nya, Nah yang pasti podcast ini ga cuman bareng sama Gaida tapi juga sama bintang tamu yang kece-kece dan lucu kaya fyp tiktok nya, Yu langsung dengerin podcast SENTER!!!!Penyiar : Gaida, Domor & ayaOperator : NadyaEditor : FriscaMusic Director : RakhaJangan lupa follow kita ya!!Instagram : @polimedia_radioTiktok : @radio penyiaran polimedia

Kovo 15-oji Lietuvoje taps istorine diena – pirmą kartą į vieną erdvę susirinks Tarptautinio bakalaureato (TB) atstovai, mokyklų vadovai, politikai ir švietimo vizionieriai. „IB Open Day 2025 Vilnius" - tai ne šiaip formalus renginys – jis rodo sparčią TB plėtrą mūsų šalyje.Ir kuo daugiau kyla skandalų dėl nacionalinės programos: per plačių programų, mokytojų nespėjimo išdėstyti mokiniams temų, vertinimo neobjektyvumo, vadovėlių nebuvimo, valstybinių brandos egzaminų užduočių sunkumo ir nepalyginamumo, pagal metus, klaidų egzaminų užduotyse, apeliacijų atmetimo, tuo sparčiau plečiasi ratas tiek privačių, tiek savivaldybių mokyklų, norinčių pereiti į skaidrią, pasauliniu mastu pripažintą ir puikiai vertinamą TB programą.Šiuo metu akreditacijos tapti tarptautinio bakalaureato mokyklomis siekia daugiau nei 20 Lietuvos mokyklų. O TB programą jau vykdo tokie flagmanai kaip Vilniaus licėjus, Kauno Jėzuitų gimnazija, Šiaulių Didždvario gimnazija, Vilniaus Vytauto Didžiojo gimnazija, Tauragės „Versmės", Alytaus šv. Benedikto gimnazija, Kauno Jono Jablonskio, Klaipėdos licėjus, Vilniaus privati gimnazija bei net keletas tarptautinių mokyklų. Be to, TB diegia ir kai kurios progimnazijos ar net pradinės mokyklos. Ypač aktyvios sostinės ir Kauno mokyklos.Tačiau ar tikrai tarptautinis bakalaureatas yra naujoji Lietuvos švietimo ateitis? Skeptikai muša pavojaus varpais, šią programą vadindami elitistine, socialiai neteisinga, prieinama tik privilegijuotų, turtingesnių šeimų atžaloms. Mat tam, kad galėtum mokytis, pagal TB programą net ir savivaldybės ar valstybinėje mokykloje, tavo tėvai turi pridėti nemenką sumą už egzaminus.Finansavimas – viena opiausių TB mokyklų ir ar klasių temų. Mat nors kai kurios savivaldybės skiria lėšų TB diegimui, realybė tokia, kad daugeliui mokyklų trūksta pinigų tiek mokytojų kvalifikacijos kėlimui, tiek moderniai infrastruktūrai. Mokytojų, galinčių dėstyti pagal TB metodiką, taip pat trūksta – tai sudėtinga, specifinių žinių ir gebėjimų reikalaujanti programa.Ir vis dėlto – tarptautinis bakalaureatas populiarėja. Jo šalininkai pabrėžia, kad ši programa ruošia mokinius ne „egzaminų kalimui“, o kritiniam mąstymui, kūrybiškumui ir savarankiškam problemų sprendimui. Tai bilietas į geriausius pasaulio universitetus ir konkurencingą tarptautinę rinką. Bet ar tarptautinis bakalaureatas taps masiniu reiškiniu Lietuvoje, ar išliks nišiniu pasirinkimu akademiškai stipriausiems?LRT radijo švietimo laidoje diskutuoja Rytis Komičius, Vilniaus Vytauto Didžiojo gimnazijos direktorius, Lietuvos Tarptautinio bakalaureato mokyklų asociacijos bendraįkūrėjas, Laura Armanavičė-Geffen, Vilniaus Žemynos progimnazijos direktorė, ir Lina Viršilienė, Kauno Jurgio Dobkevičiaus progimnazijos direktorė.Ved. Jonė Kučinskaitė.

WOW SENTER COME BACK!!! di eps ini, Gaida dan rey bakal cerita soal mereka yg kenapa bisa ga bikin podcast dan juga ceritain tentang kehidupan mereka selama rey tinggal di karawang hmm pasti seru banget nih cerita mereka ngomongin karawang. Yuk denger cerita mereka berdua di SENTER eps : Karawang dapet makan gratis!!! Instagram : @polimedia_radio Podcaster : Gaida dan Rey Editor : Syifa Siti Salsabila Arief

Sīvā cīņa starp Donaldu Trampu un Kamalu Harisu ietekmējusi arī sabiedrību – tā sadalījusies republikāņos un demokrātos. Brīdī, kad visa pasaule zemajā startā gaida Amerikas Savienoto valstu prezidenta vēlēšanas un to gala iznākumu, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, ar kādām sajūtām šo notikumu gaida Amerikas latvieši - cik brīvi latvieši viņpus okeānam runā par savām izvēlēm un ko nozīmē prezidenta vēlēšanas diasporai? Raidījumā uzklausām Amerikas latviešu viedokļus un sarunājamies ar ekspertiem. Analizē Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa un ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs, kurš ASV pavadījis studiju gadus.

Ypatingas muzikinis įvykis Vilniuje: festivalyje „Gaida“ koncertuos garsusis Hamburgo simfoninis orkestras, priklausantis Europos ir pasaulio orkestrų elitui. LVSO koncertų salėje šį vakarą be kitų šiuolaikinės muzikos opusų pirmą kartą Lietuvoje skambės ir Nacionalinės premijos laureatės, kompozitorės Justės Janulytės kūrinys „Was there a Swan?“.Minint 100-ąsias gimimo metines, Kaune atidaroma muziejininkės, meno istorikės Kazimieros Kairiūkštytės-Galaunienės biografinė ekspozicija. Joje pristatomos nuotraukos, dokumentinė rankraštinė medžiaga, asmeniniai daiktai, tarp kurių Sibire artimiesiems siuvinėtos nosinės ar skautų švilpukas. Nauja ekspozicija atidaroma Adelės ir Pauliaus Galaunių namuose-muziejuje, kurį įkurti buvo Kazimieros svajonė. Pasakoja kolegė Skirmantė Javaitytė.Lietuvos sezono Prancūzijoje programoje pristatomos lietuviškos sutartinės. Zapyškio „Stubos“ sutartinių giedotojos, drauge su menininke, vokaliste ir sutartinių puoselėtoja Skaidra Jančaite, sutartinių grožį ir tradiciją skleidžia Burgundijos regione netoli Dižono.Pasaulio muzikos naujienose kompozitorius Jurgis Kubilius pasakos apie iširusį „TwoSet Violin“ duetą, muzikos įtaką širdies ritmui ir didžiausią pasaulyje violončelei skirtą bienalę.Viena aktyviausiai šiuolaikinės juvelyrikos lauke veikiančių viduriniosios kartos menininkių Eglė Čėjauskaitė-Gintalė jau yra surengusi dešimtis parodų Lietuvoje ir užsienyje, jos darbai dovanojami karaliams, tačiau net ir įsiliejusi į pasaulinį meno lauką lieka ištikima savo gimtajai Žemaitijai, jos žmonėms ir jaukiems vaikystės prisiminimams, kas sugula taip pat į jos įvairialypį juvelyrikos meną. Eglė Čėjauskaitė-Gintalė – rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Gabija Narušytė

Vilniuje duris atvėrė unikalus klausymosi baras „Adata bar“, įkvėptas džiazo klausymo barų tradicijos iš Japonijos, vadinamos „Jazz Kissa“. Apie šią vietą pasakoja jos bendraįkūrėjas Šarūnas Sviridenka.Nuogas žmogaus kūnas mene vaizduojamas nuo seniausių laikų, tačiau dar ir šiandien apie akto žanrą kalbėti vengiama. Grupė įvairių sričių menininkų šią vasarą susibūrė į kūrybinę akto žanrui skirtą stovyklą „Kena Art Camp“, o stovykloje sukurti darbai pristatyti naujoje parodoje. Su menininkais susitiko ir juos pakalbino kolega Donatas Šukelis.Rytoj Bažnytinio paveldo muziejuje pristatoma Vilniaus dailės akademijos profesorės Giedrės Mickūnaitės monografija „Maniera Greca in Europe's Catholic East. On Identities of Images in Lithuania and Poland“. Apie monografiją pasakoja prof. Giedrė Mickūnaitė.Spalio 25 d. festivalio „Gaida“ koncerte bus galima išgirsti Jonnio Greenwoodo siuitą Paulo Thomaso Andersono filmui „Bus kraujo“. Labiau žinomas kaip grupės „Radiohead“ narys, Greenwoodas po kelių dešimtmečių kine vis labiau atpažįstamas kaip vienas įdomiausių šiandienos kino muzikos kūrėjų. Ievos Buinevičiūtės pasakojimas rubrikoje „Įgarsintas vaizdas“.„Mano tyrimas – apie nereikalingus žmones“, – pasakoja istorikė, humanitarinių mokslų daktarė Ieva Balčiūnė. Ką tik išleista jos disertacijos pagrindu parašyta knyga „Augintiniai. Atsikratymas vaikais sovietmečio Lietuvoje“, kurioje aptariama paliktų vaikų situacija sovietų okupacijos metais. Apie sistemos požiūrį į paliktuosius, vis dar stigmatizuotą žvilgsnį į socialinės tvarkos neatitinkančius žmones ir iššūkius vykdant tyrimą – pokalbis rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė-Juškienė

Tarptautinis aktualios muzikos festivalis GAIDA šiemet kviečia atrasti DUENDE – paslaptingą, galingą jėgą, stipriai veikiančią žmogaus vidų, sukeliančią katarsį. Kaip ta jėga pasireikš festivalyje – pokalbis vadovu Remigijumi Merkeliu.Šiandien pirmą kartą pasaulyje bus minima tarptautinė UNESCO nematerialaus kultūros paveldo diena. Mes šią dieną švęsime prisimindami senąją kabančių sodų tradiciją. Apie parodą, filmą ir kodėl tik dabar pirmą kartą minima ši diena kalbėsime su Lietuvos nacionalinės UNESCO komisijos kultūros programų vadove ir parodos kuratore Milda Valančiauskiene.Pasaulio muzikos naujienos ir kompozitoriaus Jurgio Kubiliaus pasakojimas apie nepadorių vaizdų supykintus Štutgarto operos žiūrovus, riaumojančio suomių dirigento mirtį ir Niujorko Metropolitan operos sezono pradžią.Koks likimas laukia muziejų ir jų kolekcijų okupacijos ar karo metu? Apie tai Luvro muziejuje vakar diskutavo Prancūzijos ir Lietuvos muziejininkai, istorikai, kuratoriai. Kokios idėjos nuskambėjo konferencijoje iš Paryžiaus papasakos Ignas Zalieckas.„Laimingi yra tie atvejai, kai literatūros kūrinio vertimas būna įkvėptas skaitymo ir tampa tiesioginiu to įkvėpimo padariniu,“- yra sakęs šių metų Šv. Jeronimo premijos laureatas, vertėjas iš lenkų kalbos Vyturys Jarutis. Kokios knygos tampa įkvėpimo šaltiniu, kaip perteikti kitos kalbos ir kultūros savastį – pokalbis rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Jolanta Kryževičienė.

Eintrag #22: Welcome to Linis Lab! Heute habe ich einen ganz besonderen Gast, der trotz Zeitverschiebung Zeit für uns gefunden hat, um mit mir über die Grundlagen der Langlebigkeit zu sprechen. Jonas verrät uns, warum ein regelmäßiger Schlafrhythmus das A und O ist und warum du deinen Körper erstmal richtig kennenlernen solltest, bevor du in teure Nahrungsergänzungsmittel investierst. Dazu gibt es leckere Snack-Tipps für alle Naschkatzen unter euch und wir erzählen, warum Calls während eines Spaziergangs deinen Alltag bereits bereichern kann. Erfahrt, warum wir nichts von Quick-Fix halten und stattdessen auf Kontinuität bei Ernährung, Sport und Schlaf setzen. Außerdem heute im Erewhon-Reality-Check - alles das und mehr in der neuen Folge von Doc's Diary!

Host Richie Tevlin talks with Max Gaida, PhD Candidate from Cologne on an exchange program researching the history of how Philadelphia changed after the sexual revolution. Currently working on mapping the city's queer past at Temple University. Whom also happens to be Richie's roommate.  _______________________________________ THANK YOU TO OUR SPONSORS:   POS Specialists by Heartland: ⁠⁠https://www.posspecialists.com/⁠⁠ ⁠⁠kevin@⁠⁠posspecialists.com⁠ Mention "BrewedAt" for $500 off!⁠⁠⁠ _______________________________________ EPISODE NOTES: Mentioned Breweries Stone Brewing - Escondido, CA Victory Brewing - Downingtown, PA Mentioned People Rich Koilor - Co-Owner of Two Locals Brewing Mentioned Businesses Giovanni's Room Bookstore - Historical LGBT+ Location Tavern on Camac - Historic Gay Bar The El Bar - Philly Bar Tattooed Mom - Philly Bar Cafe Bardot - Philly Bar Frankfurt Hall - German Beer Hall Brauhaus Schmitz - German Beer Hall McGillin's Olde Ale House - Philly's Oldest Bar McSorley's Old Ale House - NYC Oldest Bar _______________________________________ What We Drank? Happiness Machine  Kölsch | 5.0% | German Noble Wild Air Beerworks -------------------------- _______________________________________ STAY CONNECTED: Instagram: ⁠⁠@brewedat⁠⁠ / ⁠⁠@thebrewedatpodcast⁠⁠ Tik Tok: ⁠⁠@brewedat ⁠⁠/ ⁠⁠@thebrewedatpodcast⁠⁠ YouTube: ⁠⁠@brewedat⁠⁠ / ⁠⁠@thebrewedatpodcast⁠⁠ Website: ⁠⁠www.brewedat.com

Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa. Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā.

Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa. Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā.

Studijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Joining the Deacons in the month of February is Deacon Tom Gaida, of Marytown in Libertyville, IL. This episode focuses on Deacon Tom's discernment for religious life ending ultimately with his Deaconate as a permanent Deacon at Marytown.

OPENING BARU!?!? di eps ini, para penyiar senter bakal bercerita tentang apa aja sih yang terjadi di minggu pertama di semester pertama!! Gaida sama Rey bakal ngobrol lagi di eps ini dan semoga bisa buat Sobat Kreatif semua happy di hari seninnya. Yuk denger cerita mereka berdua di SENTER eps : Minggu pertama semester baru udah chaos?!?! Instagram : @polimedia_radio Podcaster : Gaida dan Rey Editor : Piyul

balik lagi sama para senter kecil nihh!! di eps ini, para penyiar senter lagi ngobrolin kota-kota yang mau dan pernah dikunjungi!! Gaida sama Rey juga sedikit curhat di obrolan eps kali ini kepo ga sihh curhat apa mereka ?? jangan bosen buat selalu dengerin kita dan semoga bisa buat Sobat Kreatif semua happy di hari seninnya . Yuk denger cerita mereka berdua di SENTER eps : Liburan ke kota mana?! Instagram : @polimedia_radio Podcaster : Gaida dan Rey Editor : Piyul

Andai aku jadi kaya,di eps ini Gaida sama Rey bakalan ngajak sobat kreatif buat berandai-andai,kalo misal nya kalian punya uang 5M bakal di buat apa ya??. Yuk denger cerita mereka berdua di SENTER eps : PUNYA UANG 5M !! Instagram : @polimedia_radio Podcaster : Gaida dan Rey Editor : Piyul

Hari senin ya ditemenin sama senter lahhh!! di eps ini, Gaida sama Rey bahas tentang pengalaman konser nihh, dari yang seru-seru sampai adanya copet!!. Yuk denger cerita mereka berdua di SENTER eps : ADA COPET DI KONSER!! Instagram : @polimedia_radio Podcaster : Gaida dan Rey Editor : Piyul

Balik lagi nih sama para senter kecil nihh!! di eps ini, para penyiar senter lagi bahas cita-cita sama makanan favorit mereka lohh!! Gaida sama Rey bakal ngobrol lagi di eps ini dan semoga bisa buat Sobat Kreatif semua happy di hari seninnya. Yuk denger cerita mereka berdua di SENTER eps : Cita-cita yang semoga tercapai Instagram : @polimedia_radio Podcaster : Gaida dan Rey Editor : Piyul

ada senter kecil nihh!! di eps ini, senter kedatangan penyiar baru lohh!! penasaran ga sih nama mereka siapa? dan kenapa bisa jadi penyiar senter? dan ga cuman itu kita juga bakal ngebahas seputar jurusan kita masing-masing nih sobat kreatif. Pokonya ga kalah asik karna bakal ketawa barang sama penyiar baru. Yuk denger cerita mereka berdua di SENTER eps : Gaida dan Rey Instagram : @polimedia_radio Podcaster : Gaida dan Rey Editor : Piyul

Hoy hablamos de San Antonio Abad y las Fiestas en Arona, Domingo García de la AF Verodal nos invita al XVII Festival teniendo como invitados a Faya y Brezal de Icod de los Vinos en Tenerife y Gaida desde Tías en Lanzarote. Además hablamos con Victor Asís de El Antihéroe Teatro porque nos traen a Zálatta Espacio Escénico "El Bulo". Todo en La Diez Radio con Joam Walo Mendoza "poniendo lo canario más de moda que nunca y apostando por lo nuestro" #origenes #programaorigenes #ladiezradio #joamwalo

Šī gada noslēdzošājā "Rezervistu" epizodē Artūrs un Toms spekulē, kurš treneris varētu pārņemt Latvijas izlasi pēc Daiņa Kazakēviča, prognozē spēlētājus, kas varētu pārcelties no Virslīgas uz spēcīgāku Līgu, kā arī izceļ spēcīgākos Latvijas spēlētājus aizvadītajā sezonā.

Nīderlandes un Argentīnas vēlešanu rezultāti liek domāt par labējā populisma atgriešanos. Ukrainas tālbraucēji gaida Polijas jauno valdību. Vai katalāņu separātistu amnestija nodrošinās stabilitāti Spānijā? Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Labējais populisms joprojām modē Vēlēšanu rezultāti divās valstīs, divās planētas puslodēs pēdējās nedēļās apliecinājuši labējā populisma potenciālu šī brīža pasaulē. Runa ir par ekonomista un publicista Havjera Gerardo Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā un Gērta Vildersa vadītās „Partijas brīvībai” izcilie rezultāti Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas vēlēšanās. Havjers Milejs pārstāv politisko partiju aliansi „La Libertad Avanza”, kuras nosaukumu latviski varētu tulkot kā „Brīvība iet uz priekšu”, „Brīvība attīstās” vai tamlīdzīgi. Tās kodolu veido Mileja piekritēju 2018. gadā dibinātā Libertariāņu partija un Demokrātiskā partija, kuru pārstāv otra alianses pamanāmākā figūra – juriste un politiķe Viktorija Viljarruela. Vēlēšanu uzvarētāja politiskais triumfs noticis uz ilgstošās ekonomiskās un finanšu krīzes fona, kura Argentīnu moka jau kopš 2018. gada. Līdzšinējā prezidenta Alberto Fernandesa valdībai gan izdevās panākt zināmu ekonomikas atlabšanu, taču inflācijas rādītāji turpina kāpt, novembrī sasniedzot jaunu rekordu – 140%. Tiek lēsts, ka vairāk nekā puse argentīniešu bērnu šobrīd dzīvo zem iztikas minimuma sliekšņa. Fernandess atteicās no kandidēšanas nesenajās vēlēšanās, bet viņa valdības ekonomikas ministrs Serhio Massa vēlēšanās piekāpās Milejam. Kā izdevumam „The Guardian” izteicies Vašingtonā bāzētās politisko pētījumu organizācijas Vilsona centrs eksperts Bendžamins Gedans, par Mileju balsojušie gribējuši ko jaunu, viļoties līdzšinējos varas nesējos. Tomēr šim elektorātam var nākties nožēlot, ja jaunievēlētais prezidents īstenošot kaut nelielu daļu no agrāk solītā, proti – radikāli mazināt nodokļus, bet, līdz ar to, arī sociālās izmaksas, likvidēt Argentīnas centrālo banku un dolarizēt ekonomiku, saraut saites ar diviem lielākajiem tirdzniecības partneriem – Brazīliju un Ķīnu. Vēl viņa programma paredz atcelt 2020. gadā īstenoto abortu legalizāciju valstī, savukārt Mileja līdzgaitniece un jaunievēlētā viceprezidente Viljarruela plaši pazīstama kā savulaik Argentīnā valdījušās un apmēram 30 000 cilvēku nāvē vainojamās militārās huntas noziegumu attaisnotāja. Nākamajām Nīderlandes parlamenta vēlēšanām bija jānotiek tikai 2025. gadā, taču ilglaicīgā premjerministra Marka Rutes ceturtā kabineta demisija jūlijā noveda pie jaunām vēlēšanām. Arī Nīderlandes gadījumā analītiķi piesauc sabiedrības nogurumu no līdzšinējās politikas, kura daudziem esot šķitusi pārāk neoliberāla. Par to liecina arī vēlēšanu rezultāti, jo visas līdzšinējās koalīcijas partijas – ekspremjera konservatīvi liberālā Tautas partija brīvībai un demokrātijai, sociālliberālā „Demokrāti 66”, sociālkonservatīvā „Kristīgi demokrātiskais aicinājums” un centriskā Kristīgā savienība – zaudējušas ievērojamu daļu no deputātu vietām. Politisko stafeti cerēja pārņemt Zaļi-kreiso un Darba partijas alianse, kuras līderis Franss Timmermanss pat pameta Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amatu, lai stātos tās priekšgalā. Zināmi panākumi, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, kreisajiem ir, taču tos nevar salīdzināt ar Gērta Vildersa vadītās „Partijas Brīvībai” sniegumu, palielinot savu frakciju vairāk nekā divas reizes. Taču 37 vietas ieguvušajiem labējiem populistiem vienalga jālūkojas pēc koalīcijas partneriem, kas nebūs vienkārši, ievērojot, ka Vilderss ir iedibinājis sev pārliecināta eiroskeptiķa, migrācijas pretinieka un islāmticīgo gānītāja reputāciju. Spānija un Katalonija – pamiers vai pārgrupēšanās? 15. novembrī, uzstājoties Spānijas parlamentā, premjerministrs, Sociālistiskās strādnieku partijas līderis Pedro Sančess pauda: „Mēs esam izvēlējušies atkalapvienošanos, nevis atriebšanos, vienotību, nevis sadalīšanos.” Šādi kreiso līderis aizstāvēja vienošanos ar divām vadošajām Katalonijas neatkarības atbalstītāju partijām, kas paredz amnestiju to līderiem, kas notiesāti vai apsūdzēti par dumpja rīkošanu. Plāns izdevās, un Sančess tika ievēlēts, pie tam, pirmo reizi kopš 2011. gada, jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Starp 179 par viņu balsojušajiem deputātiem bez sociālistiem un radikālkreisās platformas „Sumar” ir reģionāli-etniskās katalāņu, basku, galisiešu un Kanāriju salu partijas. Šāda notikumu attīstība izveda ielās labējo partiju vēlētājus, kuri sociālistu sadarbībā ar minoritāšu partijām saskata valsts pamatu graušanu. Pats Sančess pauž, ka šī vienošanās ļaus pāršķirt asās pretstāves lappusi Spānijas centrālās varas un Katalonijas neatkarības aizstāvju starpā, par ko gan ir skeptiski daudzi analītiķi. Viņuprāt, katalāņu partijas nebūt nav atmetušas domu par Katalonijas pašnoteikšanos, un šo vienošanos uzskata par pirmo soli, pēc kura jāpanāk turpmākie. Citādi atbalsts Sančesa valdībai var tikt atsaukts. Tiesa, Katalonijas sabiedrības atbalsts secesijai no Spānijas, salīdzinot ar piecus gadus seno pagātni, spriežot pēc aptauju datiem, ir sarucis. Lai arī 73% aptaujāto joprojām izsakās par atkārtotu neatkarības referendumu, tikai 41% patiešām vēlētos izstāšanos no vienotās valsts. Abas lielākās katalāņu secesionistu partijas – „Kopā par Kataloniju” un Katalonijas Kreisie republikāņi – pēdējās vēlēšanās zaudējušas pavisam apmēram 550 000 vēlētāju, liela daļa no kuriem, visdrīzāk, nobalsojuši par sociālistu partijas Katalonijas atzaru. Poļu šoferi un zemnieki rīkojas Pie Polijas un Ukrainas robežšķērsošanas punktiem izveidojušās desmitiem kilometru garas smago automašīnu rindas. Tiek ziņots, ka, lai no Polijas nonāktu Ukrainā, nākoties gaidīt līdz pat četrām diennaktīm, bet pretējā virzienā – pat divpadsmit diennaktis. Šādu neapskaužamu situāciju saviem kolēģiem sagādājuši poļu kravas mašīnu vadītāji, kuri kopš 6. novembra uzsākuši un arvien pastiprinājuši robežpunktu blokādi. Cauri tiekot laistas vien militārās un humānās palīdzības kravas, pārējais kravas transports – pa vienai vai pāris mašīnām stundā. Nesen šoferiem šai protestā sākuši pievienoties arī zemnieki. Ukraina, savukārt, paziņojusi, ka šī robežas blokāde iedragā valsts jau tā kara traumēto ekonomiku un neļauj pāri robežai nonākt humānās palīdzības kravām. Kā apgalvo poļu kravas mašīnu vadītāji, kopš pagājušajā gadā tika atvieglota Ukrainas transporta iebraukšana Eiropas Savienībā, viņi ciešot no negodīgas konkurences. Ukrainas transporta firmas, kuru darbības izmaksas esot mazākas, ne tikai transportējot kravas no savas valsts, bet izpildot pasūtījumus arī Eiropas Savienības iekšienē. Pie tam Polijā, apejot sankcijas, savus meitas uzņēmumus nodibinājušas arī Krievijas un Baltkrievijas transportkompānijas. Poļu zemnieki, kā jau ierasts, protestē pret lētākās Ukrainas produkcijas konkurenci viņu valsts tirgū. Protestētājiem atradies arī politiskais sabiedrotais – nelielā labējā partija Konfederācija „Brīvība un Neatkarība”, kura jau priekšvēlēšanu retorikā uzstāja, ka Polija pārāk dāsni atbalstot Ukrainu. Pašreizējais Polijas infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks vērsies pie sava Ukrainas kolēģa ar aicinājumu izpildīt vienu no protestētāju prasībām – nelikt tām kravas mašīnām, kuras tukšas atgriežas no Ukrainas Polijā, iziet pārbaudi uz robežas vispārējās rindas kārtībā. Šoferu un zemnieku protesti uzsākti laikā, kad visa uzmanība Polijas politikā koncentrēta uz jaunās valdības veidošanas procesu. Aizvakar prezidents Andžejs Duda apstiprināja līdzšinējā premjera Mateuša Moravjecka valdību, ciktāl viņa partija – „Likums un Taisnīgums” – ieguvusi visvairāk vietu parlamentā. Taču ir praktiski neizbēgami, ka šī valdība neizturēs parlamenta uzticības balsojumu, kam jānotiek pēc pāris nedēļām. Tad parlaments, savukārt, varēs apstiprināt valdību pēc saviem ieskatiem, ko, jādomā, veidos „Likumam un Taisnīgumam” opozicionārās liberālākās partijas ar „Pilsonisko koalīciju” kā centrālo spēku. Sagatavoja Eduards Liniņš. 

Spaudos apžvalga.„Meredith Monk sėkmingai dėlioja pauzes ir tylą: judėjime ir skambesyje ji puikiai atskiria taškus nuo dvitaškių, brūkšnių ar kabliataškių. Todėl bet kokia publikos reakcija išlieka adekvati“, – sako scenos menų kritikė Aušra Kaminskaitė, apsilankiusi festivalyje „Gaida“, Meredith Monk koncerte.Vytauto Bikulčiaus parengta knygų apžvalga.Taikomosios dailės ir dizaino muziejuje veikia kūrybinio dueto „Pakui Hardware“ personalinė paroda „Uždegimas“. Joje galima pamatyti technoorganizmą, kuris sudarytas iš žmogaus uždegimo apimtus organus primenančių stiklo ir aliuminio skulptūrų. Ši paroda yra įžanga į būsimąjį nacionalinį paviljoną Venecijos meno bienalėje.Šiandien prasdideda A klasės filmų festivalis „Juodosios naktys“ Taline, Estijoje lietuviški filmai puikuojasi tiek konkursinėse programose, tiek industrijai skirtuose renginiuose, kuriuose galimybę sužibėti turės ir Lietuvos kino profesionalai.Šeštąjį kartą festivalis „Kaunas Piano Fest“. Skambės ne tik fortepijoninė muzika – klausytojų laukia graikų violončelininkės Loukia Loulaki, smuikininkės Barboros Valiukevičiūtės pasirodymai, pažintis su simbolistine M.K. Čiurlionio kūryba.Tęstinis projektas, anksčiau vadintas „Respublikine medalių trienale“, atsinaujina.Lietuvos nacionalinis muziejus išleido kolekcininko Vaidoto Ščiaponio ir muziejaus iniciatyva rengtą seniausiųjų Kauno atvirukų katalogą. Seniausias žinomas atvirukas pažymėtas 1899-tų metų pašto antspaudu, o naujausi šiame leidinyje rodomi atvirukai – 1915-ųjų.Ved. Karolina Bieliauskaitė

Keturi Geniušai - Lukas, Anna, Petras ir Julius – susitinka Nacionalinės filharmonijos scenoje magiškam olandų kompozitoriaus Simeono Ten Holto kultinės kompozicijos „Canto Ostinato“ atlikimui. Kodėl šios muzikos norisi dar ir dar?Lietuvoje filmuojasi aktoriai iš Taivano. Jie personažus įkūnys režisieriaus Jurgio Matulevičiaus filme „Kinų jūra“. Koks tai filmas ir kokie aktorių įspūdžiai?Originalios minties paroda „Uždegimas“ Taikomosios dailės ir dizaino muziejuje pristato duetas „Pakui Hardware“ - tai tam tikra menininkų Neringos Černiauskaitės ir Ugniiaus Gelgudo įžanga į būsimąjį nacionalinį paviljoną Venecijos meno bienalėje. Kas tas „Uždegimas“?Klasikinės muzikos naujienose: Atėnuose atidarytas naujas Mariai Callas skirtas muziejus, smuikininko Tomo Cotiko pristatytas 3D pasirodymas, Hiustono Didžiosios operos bendradarbiavimas su „Apple Music Classical“ ir „Deutsche Grammophon“ leidžiamas įrašas su filmo apie Leonardą Bernsteiną „Maestro“ garso takeliu. Naujienas rengia – Paulina Sofija Nalivaikaitė.Aidos vaidmenį Lietuvos nacionalinio operos ir baleto teatro sezono atidarymui ruošianti Viktorija Miškūnaitė rubrikai „Be kaukių“ atveria teatro užkulisius, G. Verdi operos laukiamos premjeros koncepciją, savo išgyvenimus scenoje ir už jos ribų.Ved. Gabija Narušytė

Staigmenų šiemet nestokojančiame tarptautiniame aktualios muzikos festivalyje „Gaida“ – pasaulinė premjera: skambės Žibuoklės Martinaitytės „Enheduana“ mecosopranui ir orkestrui.Panevėžio muzikiniame teatre premjera – Broniaus Kutavičiaus ir Sigito Gedos opera-poema „Strazdas – žalias paukštis“. Tai pirmasis režisieriaus Jono Vaitkaus darbas Panevėžio muzikiniame teatre, tačiau šis spektaklis pirmą kartą publikai pristatytas Kaune 84-aisiais. Šį kartą spektaklis kuriamas su choru, orkestru, solistais.Architektūrinių eksperimentų platforma „Įžvelgti nebematomą“ kviečia atkreipti dėmesį į aplinkos stebėjimo praktikas. Kokos tos idėjos ir praktikos pasirodė svarbiausios? Ar gali „Kambarys svajoti“, o Kauno pakraščiai nuteikti jaukiai melancholijai?Klasikinės muzikos naujienose: paskelbtas Tarptautinių operos apdovanojimų nominantų trumpasis sąrašas, Nicolos Benedetti gautas apdovanojimas, dirigento Tarmo Peltokoski sutartis su leidykla „Deutsche Grammophon“ ir atliktas tyrimas apie moterų užimamas pozicijas operos teatruose.„Gyvenkime scenoje ir bus daug lengviau išeiti“ – tuo muzikoje vadovaujasi viena ryškiausių Lietuvos džiazo asmenybių Vytautas Labutis. Kūrybingas, veiklus, įvairiapusis, grojantis įvairiais pučiamaisiais ir ne tik: jis tikras grupių lyderis – taip saksofonininką įvardina džiazo pasaulio žinovai. O kokį save mato sako pats džiazo maestro? Kas muzikoje jį žavi labiausiai iki šiol?Ved. Gabija Narušytė

Рекомендации полиции Литвы в связи с сообщениями о минировании детских садов и школ. Говорит представитель полиции Юлия Самараковская.Как будет выглядеть наземное наступление ЦАХАЛ в Газе? Комментирует военный обозреватель русской службы Би-би-си Илья Абишев.Сегодня начинается международный фестиваль актуальной музыки «Gaida».Ведущие передачи Томас Валкаускас и Глеб Аникевич.

Spaudos apžvalga.„Mes pasidarėme labai jautrūs medžiams ir gyvūnams, bet labai selektyvūs kai kurių žmogaus teisių atžvilgiu“, – komentare svarsto rašytoja Giedrė Kazlauskaitė.2023-iaisiais minime Aukštaitijos Metus. Apie pirmąjį Aukštaitijos paminėjimą 1323 metais ir šio istorinio fakto reikšmę dabarčiai pasakoja kolegė Alma Valantinienė.Jeigu norime tikėti kažkokiu efektu, tokius pačius mokslinių tyrimų rezultatus turime gauti keletą kartų. Tačiau ne visada tai pavyksta. Egzistuoja – pakartojamumo krizė. Tai reiškinys, pasitaikantis psichologijoje ir kituose moksluose, kai bandant pakartoti seniau darytus tyrimus, nepavyksta gauti tokių pačių rezultatų.Šios savaitės „Klasikos koncertų salės“ programos apžvalga.Paaiškėjo, kurie Lietuvos architektų biurai ir jų sukurti objektai varžysis kitais metais vyksiančiuose Europos Sąjungos šiuolaikinės architektūros apdovanojimuose „EUmies Awards'24“.Kaip miestą jaučia regos negalią turintys žmonės? Spalio 15-ąją minimos Pasaulinės baltosios lazdelės dienos proga pristatyas naujas maršrutas „Paliesti ir išgirsti Vilnių“.Šiandien prasideda ir iki lapkričio 4 dienos Vilniuje vyksta Tarptautinis aktualios muzikos festivalis „Gaida“, šiemet rengiamas jau 33-ąjį kartą.Ved. Urtė Karalaitė

Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.Pasaulio kultūros įvykių apžvalga.Signatarų namai visuomenei atvėrė ir šalies istorijai svarbaus pastato rūsius.Vilniaus miesto vyriausiąja architekte tapo Laura Kairiene. Kokią miesto viziją ji mato?Lvive pristatytas Lietuvos architektų sąjungos inicijuotas projektas „U-RE-HERIT. Architektai Ukrainos paveldui: atkuriant atmintį ir identitetą“.Su kokiomis problemomis susiduria meno darbuotojai kitose Baltijos šalyse – Latvijoje ir Estijoje?Klaipėdoje prasideda teatrų festivalis vaikams ir jaunimui „Jaunatis“.Domanto Razausko muzikiniai atradimai.Ved. Marius Eidukonis

„Vardai ir garsai“ žvelgia į gausiai malonumų prikimštą artėjančių renginių kalendorių, kuriame – daug ryškių muzikos vardų. Ved. Ramūnas Zilnys

Newcomer Dominik Gaida zum ersten Mal bei uns

Atgāzene godu gaida. Šo Intas Tuzas un citas seno lietu mīklas Greizajos ratos min Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja komanda: Zanda Ķergalve, Ieva Bērziņa, Rozīte Katrīna Spīča un Miķelis Dāvids Rikveilis. Senās mīklas uzdod: Lilita Jansone, Lilija Lipora, Līva Akmene, Gunars Gūža, Biruta Štiha, Andris Rutkovskis, Mintauts Buškevics, Laila Šteinberga, Inta Tuza, Gundega Cielava, Elizabete Elza Levizere, Maiga Holštroma, Simona Siliņa, Edgars Zīle un Broņislava Gavare.

Nupat aizvadīts 9. maijs, kas agresorvalstī Krievijā tiek plaši atzīmēts, svinot Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā. Turpinoties karam Ukrainā, šogad svinības gan bijušas visai pieticīgas un arī militārā parāde Sarkanajā laukumā uzskatījusies bēdīgi. Lai arī daudzas Otrā pasaules kara cīņas tika izcīnītas tieši Ukrainā un 9. maijs arī Ukrainai ir ļoti nozīmīgs, tomēr turpmāk Ukraina vēlas šajā datumā atzīmēt Eiropas dienu. Taču aktīvā kara darbība Ukrainā turpinās jau gadu un trīs mēnešus un abas puses gatavojas pavasara pretuzbrukumam. Ukraina turpina apkopot spēkus, lai dotu triecienu iebrucējiem, Krievijas spēki turpina stiprināt savas ieņemtās pozīcijas, lai šo pretuzbrukumu atvairītu. Kad šāds pretuzbrukums varētu sākties, kādi ir spēku samēri un kādas ir to stiprās un vājās puses? Aktualitātes vērtē Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš. Ierakstā viedokli izsaka analītiskā centra "Apvienotā Ukraina" eksperts Dmitro Levus. 9. maijs Sarkanajā laukumā un citur Uzvaras dienas svinības 9. maijā ir mūsdienu Krievijas svarīgākais datums, samērojams varbūt vienīgi ar Jaungadu. Putina režīma un tā būvētās „Krievu pasaules” ideoloģiskā ass ir Krievijas cīņa un uzvara Otrajā pasaules karā – ķīla nācijas pastāvēšanai un atdarināms paraugs. Uzsākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Kremļa saimnieks pozicionēja kaimiņvalsti kā „nacistisku” – tātad, principiālu un nesaudzīgi apkarojamu ienaidnieku. Karš izrādījās pavisam citāds, nekā bija sapņots aiz zobainās sarkano ķieģeļu sienas, un acīmredzami pavisam citādas ir arī 9. maija svinības Sarkanajā laukumā. Kad pirms nedēļas virs Senāta ēkas Kremlī nakts vidū eksplodēja kāds bezpilota lidaparāts, par ko joprojām nerimst versijas un spekulācijas, tika pieļauts, ka parādi varētu atcelt vispār vai ka Putins neuzdrīkstēsies ieņemt vietu atklātajā tribīnē pie Kremļa sienas. Šie pieņēmumi neapstiprinājās – vadonis bija savā vietā un uzrunāja klātesošos. Bija pat vairāki augsti viesi: ne tikai Baltkrievijas valdonis Lukašenko, bet arī visu Centrālāzijas valstu prezidenti un pat Armēnijas premjers Pašinjans. Komentētāji nu zīlē, ar kādiem draudiem vai pielabināšanu viņi turp atvilināti, lai ne tikai kaut cik apliecinātu notikuma statusu, bet arī kalpotu kā dzīvais vairogs pret iespējamu uzbrukumu. Iztrūka 9. maijā ierastais kara aviācijas pārlidojums, savukārt tehnikas kolona izskatījās pat drusku groteska – izņemot vienu antikvāro tanku T-34, tajā vispār nebija kāpurķēžu bruņutehnikas. Ja nebūtu platformu ar pretgaisa raķetēm S-400 un starpkontinentālajām ballistiskajām „Jars”, attiecīgais tehnikas komplekts vairāk atbilstu kādai Trešās pasaules valstelei. Kā spilgtāko elementu vadoņa runā novērotāji atzīmē paralēli starp t.s. Lielo tēvijas karu un pašreizējo karu Ukrainā, sakot, ka pret Krieviju tiekot vests „īsts karš”, un, tādējādi, mēģinot uzdot agresoru par to, kurš aizstāvas. Šogad izpalikusi arī pēdējo gadu Krievijas 9. maija tradīcija – t.s. „Nemirstīgā pulka” gājieni. Iemesls, visdrīzāk, ir bažās, ka gājienu dalībnieki varētu iedomāties līdzās reiz karojušajiem vectēviem iznest apskatei pašreizējā karā kritušo portretus. Tikām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņojis, ka iesniedz parlamentam likumprojektu, ar kuru paredzēts atcelt līdz šim pieņemto Uzvaras dienas svinēšanu 9. maijā. Turpmāk Ukrainai būtu jāatzīmē tikai Piemiņas un samierināšanās diena 8. maijā, savukārt 9. maijā jāsvin Eiropas diena. Tas, ko visi gaida Laikam ejot un pavasara saulei žāvējot Ukrainas melnzemi, arvien saspringtākas kļūst Ukrainas Bruņoto spēku ofensīvas gaidas. Nu jau lēš, ka ukraiņiem vajadzētu uzbrukt kuru katru dienu, izskan pat viedokļi, ka uzbrukums jau faktiski esot sācies, tikai neesot vēl samanāms ar nelietpratēja aci. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, 9. Maijā intervijā britu raidsabiedrībai „Sky News” izteicies, ka tiekot gaidīts izdevīgs brīdis. Tāpat virmo dažādi ieskati par to, vai uzbrukumam būs viens ģenerālais virziens, vai spiediens tiks izdarīts vairākās vietās vienlaicīgi. Dažas pazīmes liek domāt, ka visnestabilāk okupācijas spēki jūtas dienvidrietumos – Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās. Šeit notiekot iedzīvotāju masveida izvešana tālāk no frontes līnijas. Kā intervijā telekanālam „Nastojaščeje vremja” stāsta okupētā Berdjanskas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Dudukalovs, obligāti evakuēties liekot okupācijas institūcijās un dienestos strādājošajiem, pārējie tiek aicināti izbraukt brīvprātīgi; daudzi cenšoties aizbraukt arī pēc pašu iniciatīvas. Pagaidām izbraukušie tiekot nometināti ostas pilsētā Berdjanskā pie Azovas jūras. Tikmēr nerimstas Krievijas spēku uzbrukuma darbības Bahmutā, kuras mazākā daļa joprojām ir ukraiņu rokās. Šeit galvenais triecienspēks joprojām ir Vāgnera privātās militārās kompānijas kaujinieki. Kompānijas vadītājs Jevgeņijs Prigožins turpina pārsteigt ar kategoriskiem videovēstījumiem. Pirms dažām dienām viņš paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku vadība turpinot ignorēt „vāgneriešu”  vajadzības pēc munīcijas, tāpēc viņa cilvēki pastiprināti iet bojā, un piedraudēja 10. maijā, t.i. šodien, izvest savas vienības no frontes. Tiesa, vakar viņš paziņoja, ka „Vāgners” tomēr paliekot Bahmutā. Tāpat vakar par „Putina pavāru” nereti dēvētais Prigožins sasniedza jaunu atļaušanās līmeni, kad vēl vienā videouzrunā, kur atkal zūdījās par munīcijas trūkumu, piesauca kādu „laimīgo vectētiņu”. Aiz šī apzīmējuma diezgan skaidri jaušams pats Krievijas vadonis. Citējot Prigožinu: „Laimīgais vectētiņš domā, ka viņam iet labi. Ja viņam izrādīsies taisnība – Dievs dod visiem veselību! Bet ko darīt valstij, mūsu bērniem, mazbērniem, Krievijas nākotnei – un kā uzvarēt karu, ja pēkšņi nejauši (es vienkārši pieļauju) izrādīsies, ka šis vectētiņš ir pēdīgais sūda idiots?” Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Podkāsts šogad svin savu 3 gadu jubileju. Svētku epizodē Vineta sarunājas ar 2. sezonas TOP epizodes varoni Māru. Kas Māras karjerā ir mainījies šajos gados? Eiforiju par algotu darbu apdrošināšanas kompānijā nomainījusi sevis pārvērtēšana, atgriešanās pie "pašnodarbinātā" stāvokļa, atmiņas par siļķīšu aromātu no Centrāltirgus un pārdomas par to, ko devušas dizaina studijas Anglijā, tūkstoši kopādarinātu kroņu un tamborēšana kā atkāpšanās ceļš, cilvēka dizains un ezotērika – vai ar to var nopelnīt, nākotnes plāni un pagātnes revidēšana.Sarunu ar Māru pirms trim gadiem noklausies šeit: https://open.spotify.com/episode/0RhZqwONRfxdhrLRDI9JdG?si=af9387d040cc4181Pirms darba moderatore Vineta Bērziņa https://www.vinetaberzina.lv/Podkāsta producents Juris Garjāns tālr. 29600765 juris@darbs.work Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Premjera izteikumi par iespējamu pensionēšanas vecuma celšanu ir raisījuši satraukumu. Tajā pašā laikā demogrāfijas pētnieki jau sen brīdina par iespējamajiem izaicinājumiem nākotnē. Vai tiešām pensijas sistēmu Latvijā gaida vēl viena reforma? Krustpunkta diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji Jānis Reirs (Jaunā Vienotība), Arturs Butāns (Nacionālā apvienība), Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un Andris Šuvajevs (Progresīvie), kā arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča un Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš.  

Vai mamma izkrīt no darbaspēka tirgus? Mācības, kursi un strādāšana ar bēbi uz rokām – ko kovids mums palīdzēja? Skandalozā Linkedin aptauja par darbinieces sniegumu pirmajā gadā pēc BKA. Vinetas intervijas ar Lāsmu, Leldi un Simonu klausās un savu viedokli izsaka podkāsta autores Astra, Vineta un Zane.Priecāsimies dzirdēt Tavus komentārus, raksti autorēm:Vineta: https://www.linkedin.com/in/vinetaberzina/Astra: https://www.linkedin.com/in/astra-pud%C4%81ne-42193642/Zane: https://www.linkedin.com/in/zane-uzuli%C5%86a-97873566/Sūti atsauksmi, labo mūsu kļūdas un piesakies uz interviju podkāstā!To visu tu vari izdarīt “Pirms darba” profilā Linkedin https://www.linkedin.com/company/pirmsdarba/ vai mūsu Facebook https://www.facebook.com/podkasts.pirmsdarbaSeko podkāstamTwitter @PodkastsD https://twitter.com/PodkastsDInstagram https://www.instagram.com/pirmsdarba/ Pirms darba moderatore Vineta Bērziņa https://www.vinetaberzina.lv/Podkāsta producents Juris Garjāns tālr. 29600765 juris@darbs.work Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Wie kann man Karriere und Familie miteinander vereinbaren? Das ist eine Frage, die viele Menschen während ihrer Karriere durchgehend begleitet. Es gilt, die eigene Einstellung und individuelle Situation richtig zu durchdenken. Was sind die nächsten richtigen Karriereschritte für mich? Was bedeutet Erfolg? Was ist mir wirklich wichtig, was lediglich nice-to-have? Und welche Rolle spielt dabei der richtige Arbeitgeber? Darüber sprechen wir diese Woche mit Roman Gaida. Er ist Vater von Zwillingen und Manager bei Mitsubishi, einem Fortune-500-Unternehmen. Als Führungskraft lebt er vor, wie sich kulturelle Transformation umsetzen lässt und welche Änderungen in Unternehmen stattfinden müssen. Zudem ist Roman Autor dreier Bücher, regelmäßiger Gast in Podcasts und Wirtschaftsmedien. Hier spricht er zum Thema Vereinbarkeit von Familie und Karriere sowie im Bereich Leadership. Wieso brauchen wir einen Wandel in der Arbeitswelt? Wie kann man Familie in die Unternehmenskultur integrieren? Was müssen Führungskräfte dafür tun? Eine Folge für alle, die manchmal daran scheitern, Privat- und Berufsleben unter einen Hut zu bringen. Und für die, die wissen möchten, wo man am besten anfängt. Ihnen hat die Folge gefallen? Sie haben Feedback oder Verbesserungsvorschläge? Dann schreiben Sie uns gerne an podcast@hy.co. Wir freuen uns über Post von Ihnen.

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija pasaulē - diasporas centros aktīvi lasa jaunākās grāmatas latviešu valodā un līdzdarbojas Lielajos lasīšanas svētkos. Pērn Bērnu žūrijā piedalījās 67 diasporas centri no 29 valstīm. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar diasporas lasītājiem, par to, cik nozīmīga ir lasīšana, dzīvojot ārpus Latvijas. “Lasīšana mūs visus padara par imigrantiem. Tā izved mūs ārpus mājas, un vēl svarīgāk, tā rada mājas mums it visur.” Tā Rīza Viterspūna ir teikusi par grāmatām un lasīšanu. Šis Amerikas aktrises citāts savulaik kļuva aktuāls arī Bērnu literatūras centrā, kad divtūkstošo gadu sākumā arvien biežāk sākām saņemt skumjus e-pastus no Latvijas bibliotēkām ar ziņu, ka kārtējais mazais lasītājs, kas gadiem ir nācis uz bibliotēku, kopā ar saviem vecākiem ir emigrējis vai tuvākajā laikā plāno braukt uz citu valsti labākas dzīves meklējumos. 2007. gadā Bērnu literatūras centrs pieņēma tam laikam neparastu lēmumu, sekot bērniem, kas devušies projām, un palaist Bērnu žūriju pasaulē. Šobrīd aktīvi lasītāji ir diasporas centros teju visā pasaulē. Runājam par stāvēšanu rindā pēc latviešu grāmatam, par labu latviešu valodu, kura skan vakaros, kad mamma, tētis vai vecmāmiņa lasa priekšā grāmatu.  Raidījuma viesi: Silvija Tretjakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centra vadītāja, Ilona Ozoliņa- Čiu, Ņujorkas latviešu ev. luteriskās draudzes Ņūdžersijas latviešu pamatskolas skolotāja, Baiba Kalniņa, brīvprātīgā Vīnes latviešu skolā “Kalniem pāri”, Jana Šaudvide-Delorme, Briseles 1. Eiropas skolas skolotāja, un Iveta Gijde, latviešu bērnu skolas Nīderlandē “Diegabiksis” pārstāve.  

Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi dzīvē ir cietusi no partnera vardarbības. Savukārt gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (jeb 46%) personīgi ir dzirdējis un pazīst kādu, kurš ir saskāries ar vardarbību ģimenē. Vardarbībai ir daudzas izpausmes un tās ir jāspēj pamanīt. Cik ļoti sabiedrība ir spējīga reaģēt uz vardarbību un kas ir jādara, lai vardarbību izskaustu, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. 2021.gada decembrī uzņēmuma IKEA sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktā tiešsaistes aptaujā gandrīz puse jeb 45% Latvijas dalībnieku atzīst, ka Covid-19 laikā vardarbība ģimenē viņu personīgajā dzīvē un starp apkārtējiem ir pastiprinājusies. Lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (59%) ir pamanījuši pieaugošo vardarbību, un arī 48% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzīst, ka situācija ir saasinājusies. Iedzīvotāji atzīst, ka viņu apkārtnē ir cilvēki, kas ir pieredzējuši vardarbību ģimenē. Pazīstamo lokā, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē, visbiežāk ir draugi (39%), kāds no tuvākajiem ģimenes locekļiem (23%) un kāds no tuvākās apkaimes, ko viņi personīgi nepazīst (22%). Pētījuma laikā tika aptaujāti 500 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Tāpēc uzņēmums īsteno sociālās atbildības iniciatīvu "Pamani vardarbību", kuras ietvaros, aicinot iegādāties Kristiana Brektes veidotas īpaša dizaina somas. Visi līdzekļi tiks novirzīti Latvijas ģimenes krīzes centru labiekārtošanā. Šādu labiekārtošanu jau pieredzējis krīzes centra "Mīlgrāvis". Tā vadītāja Inese Tentere raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka centrā vēršas sievietes, kuras cietušas no vardarbības.  "Tas ir drosmīgs solis, tādu sieviešu, kas nolemj pārtraukt [vardarbīgas attiecības] un sper šo soli, nav daudz. Gada laikā ir vidēji 20 sievietes pie mums vērsušās. IR stereotips, ka attiecības ir viegli pārtraukt. Diemžēl tā nav. Tas ir ļoti sarežģīti, saņemties un atzīt, ka cieš no vardarbības, ir sarežģīti. Nav iespējams ar pirmo reizi pārtraukt un kaut ko risināt," norāda Inese Tentere. 57% gadījumu vardarbība ģimenē atkārtojas atkal un atkal. Kāpēc ir grūti aiziet no šādām attiecībām? Centra "Milgrāvis" klīniskā psiholoģe Inese Bordāne norāda, ka iemesli ir kompleksi.  "Cilvēkam gribas ticēt labajam, skaistajam, gribas ticēt mīlestībai, gribas ģimeni, ir cerības un gaidas. Esot attiecības, cilvēks cer, ka varbūt būs labi. Ir grūti aiziet, jo bieži ir kauns atzīt, ka man nav kā visiem. Bieži ir sajūta, ka pati esmu vainīga, upura loma. Ir bailes, daudzas sievietes ir iebiedētas," skaidro Inese Bordāne. "Ir daudz salauztu sieviešu, kas ir nobijušās. Gaida no vīrieša, kas ienācis viņu dzīvē, stipro atbalstu, „tēti”. Sievietes, kas ir izteikti upuri, atrod varmāku. Tas notiek neapzināti."

Экономист Александр Изгородин рассказал почему стоит отказаться от перехода на зимнее времяРоман Доброхотов: "Митинги россиян за рубежом могли бы быть больше, если протестующие будут чувствовать, что им рады"Музыкальный фестиваль GaidaВед. Томас Валкаускас

In dieser Interviewfolge erwarten dich Einblicke in das Leben des „Working Dads” Roman Gaida und welche Rolle Achtsamkeit dabei spielt. Außerdem findest du Inspirationen für einen bewussten Arbeitsalltag für dich und dein Team. Es geht um: ❃ Vereinbarkeit von Arbeit & Familie ❃ Welche Kultur es braucht, um Achtsamkeit im Unternehmen zu integrieren ❃ Wie man als Führungskraft Achtsamkeit ins Team bringen kann und was es bewirkt ☞ Mehr zu Roman Gaida findest du auf http://www.romangaida.com und https://www.linkedin.com/in/romangaida/. Sein Buch „Working Dad: Vereinbarkeit von aktiver Vaterrolle und Karriere leben” gibt es hier: https://www.amazon.de/Working-Dad-Vereinbarkeit-Vaterrolle-Karriere/dp/3593516144 ☞ Eine wohlwollende Haltung gegenüber sich selbst und anderen ist ein Grundstein für eine Kommunikation auf Augenhöhe im Job und privat sein. Dabei unterstützt dich die Meditation „Mitgefühl” in der 7Mind-App: https://bit.ly/3xGYrOe ✎ Für Koope­ra­ti­ons­an­fra­gen und Infor­ma­tio­nen rund um den Pod­cast schreib ein­fach eine Mail direkt an podcast@7mind.de. Feedback für René kannst du direkt an mail@renetraeder.de senden. ✎ Teile deine Erfahrungen und diskutiere mit anderen 7Mindern in unserer Community zum Podcast: https://www.facebook.com/groups/305387979939302

Episode 95:This week we're continuing Russia in Revolution An Empire in Crisis 1890 - 1928 by S. A. Smith[Part 1]Introduction[Part 2-5]1. Roots of Revolution, 1880s–1905[Part 6]2. From Reform to War, 1906-1917Prospects for Reform[Part 7 - This Week]2. From Reform to War, 1906–1917On the Eve of War - 0:32First World War - 12:47[Part 8]2. From Reform to War, 1906–1917[Part 9 - 11?]3. From February to October 1917[Part 12 - 15?]4. Civil War and Bolshevik Power[Part 16 - 18?]5. War Communism[Part 19 - 21?]6. The New Economic Policy: Politics and the Economy[Part 22 - 25?]7. The New Economic Policy: Society and Culture[Part 26?]ConclusionFootnotes:45) 1:23Michael Melancon, The Lena Goldfields Massacre and the Crisis of the Late Tsarist State (College Station: Texas A&M University Press, 2006), 116.46) 2:34Haimson and Petrusha, ‘Two Strike Waves in Imperial Russia', 107.47) 3:07Hogan, Forging Revolution, 161.48) 3:29F. A. Gaida, ‘Politicheskaia obstanovka v Rossii nakanune Pervoi mirovoi voiny v otsenke gosudarstvennykh deiatelei i liderov partii', Rossiiskaia istoriia, 6 (2011), 123–35; Jonathan W. Daly, The Watchful State: Security Police and Opposition in Russia, 1906–1917 (DeKalb: Northern Illinois University Press, 2004), 147.49) 4:29Victoria E. Bonnell, Roots of Rebellion: Workers' Politics and Organizations in St Petersburg and Moscow, 1900–1914 (Berkeley: University of California Press, 1983).50) 5:24Shestoi s”ezd RSDLP (bol'shevikov): Avgust 1917 goda. Protokoly (Moscow, 1958), 47.51) 5:37D. A. Loeber (ed.), Ruling Communist Parties and their Status under Law (Dordrecht: Martinus Nijhoff, 1986), 63. Not all historians are persuaded that the Bolsheviks were taking over leadership of the labour movement: see R. B. McKean, St Petersburg Between the Revolutions: Workers and Revolutionaries, June, 1907–February 1917 (London: Yale University Press, 1990).52) 6:20Postnikov, Territorial'noe razmeshchenie, 56.53) 6:44Patricia Herlihy, The Alcoholic Empire: Vodka and Politics in Late Imperial Russia (Oxford: Oxford University Press, 2002), 145.54) 8:34V. B. Aksenov, ‘ “Sukhoi zakon” 1914 goda: ot pridvornoi intrigi do revoliutsii', Rossiiskaia istoriia, 4 (2011), 126–39.55) 8:44For a view that individual and collective actors recoiled from taking decisive action in the political and social crisis on the eve of the war, for fear that they would be overwhelmed by an accelerating process of social polarization, see Leopold H. Haimson, ‘ “The Problem of Political and Social Stability in Urban Russia on the Eve of War” Revisited', Slavic Review, 59:4 (2000), 848–75.56) 8:58Dowler, Russia in 1913, 279.57) 9:24Gilbert, Radical Right, ch. 6.58) 9:29Rossiia 1913 god: statistiko-dokumental'nyi spravochnik (St Petersburg: BLITs, 1995), 413–14.59) 9:58William C. Fuller, Civil–Military Conflict in Imperial Russia, 1881–1914 (Princeton, NJ: Princeton University Press, 1985), 257.60) 10:50Mark D. Steinberg, Petersburg: Fin de Siècle (New Haven: Yale University Press, 2011), 244.61) 11:40Gatrell, Government, Industry, and Rearmament.62) 12:17.63) 13:02Norman Stone, The Eastern Front, 1914–1917 (London: Penguin, 1998).64) 15:43Mark Mazower, Dark Continent: Europe's Twentieth Century (London: Allen Lane, 1998), ix; David Stevenson, 1914–1918: The History of the First World War (London: Penguin, 2005), xix.65) 16:10G. F. Krivosheev (ed.), Rossiia i SSSR v voinakh XX veka: poteri vooruzhyennykh sil. Statisticheskoe issledovanie (Moscow: OLMA, 2001).66) 17:34Boris Kolonitskii, Tragicheskaia erotika: obrazy, imperatorskoi sem'i v gody Pervoi mirovoi voiny (Moscow: NLO, 2010), 73.67) 18:25Joshua Sanborn, Imperial Apocalypse: The Great War and the Destruction of the Russian Empire (Oxford: Oxford University Press, 2014), 29.68) 19:26Cited in Peter Gatrell, ‘Tsarist Russia at War: The View from Above, 1914–February 1917', Journal of Modern History, 87:3 (2015), 668–700 (689).69) 19:54David R. Stone, The Russian Army in the Great War: The Eastern Front, 1914–1917 (Lawrence: University Press of Kansas, 2015), 48; Eric Lohr, Nationalizing the Russian Empire: The Campaign Against Enemy Aliens during the First World War (Cambridge, MA: Harvard University Press, 2003), 136.70) 21:17Peter Gatrell, A Whole Empire Walking: Refugees in Russia during World War One (Bloomington: Indiana University Press, 1999), 3.71) 21:29Tomas Balkelis, ‘Demobilization and Remobilization of German and Lithuanian Paramilitaries after the First World War', Journal of Contemporary History, 50:1 (2015), 38–57 (38).72) 23:22Donald Bloxham, The Great Game of Genocide: Imperialism, Nationalism and the Destruction of the Ottoman Armenians (Oxford: Oxford University Press, 2005).73) 24:04Edward J. Erickson, Ottoman Army Effectiveness in World War One (London: Routledge, 2007), 1.74) 24:04A. B. Astashov, Russkii front v 1914-nachale 1917 goda: voennyi opyt i sovremennost' (Moscow: Novyi Khronograf, 2014), 19, 23.75) 25:54P. P. Shcherbinin, ‘Women's Mobilization for War (Russian Empire)', International Encyclopedia of the First World War, .76) 27:34Stone, Russian Army, 4.77) 29:05Stone, Russian Army, ch. 7.78) 30:33Edward D. Sokol, The Revolt of 1916 in Russian Central Asia (Baltimore: Johns Hopkins Press, 1954). Gene Huskey refers to an ‘unknown genocide', in which 100,000 to 120,000 out of 780,000 Kyrghyz were slaughtered: Gene Huskey, ‘Kyrgyzstan: The Politics of Demographic and Economic Frustration', in Ian Bremmer and Ray Taras (eds), (Cambridge: Cambridge University Press, 1997), 400.79) 31:01Astashov, Russkii front, 116, 160.80) 31:10William G. Rosenberg, ‘Reading Soldiers' Moods: Russian Military Censorship and the Configuration of Feeling in World War I', American Historical Review, 119:3 (2014), 714–40 (716).81) 32:54A. B. Astashov and P. A. Simmons, Pis'ma s voiny 1914–1917 (Moscow: Novyi khronograf, 2015), 128.82) 33:25Joshua Sanborn, ‘The Mobilization of 1914 and the Question of the Russian Nation', Slavic Review, 59:2 (2000), 267–89; S. A. Smith, ‘Citizenship and the Russian Nation during World War I: A Comment', Slavic Review, 59:2 (2000), 316–29.83) 33:38Astashov, Russkii front, 133–4, 179–87.84) 34:24Quoted in A. B. Astashov, ‘Russkii krest'ianin na frontakh Pervoi mirovoi voiny', Otechestvennaia istoriia, 2 (2003), 72–86 (75); Karen Petrone, The Great War in Russian Memory (Bloomington: Indiana University Press, 2011), 91.85) 34:44Mark von Hagen, ‘The Entangled Front in the First World War', in Eric Lohr et al. (eds), The Empire and Nationalism at War (Bloomington, IN: Slavica, 2014), 9–48 (36); Sanborn, Imperial Apocalypse, 130.86) 35:28Igor V. Narskii, ‘The Frontline Experience of Russian Soldiers in 1914–16', Russian Studies in History, 51:4 (2013), 31–49.87) 36:21Astashov, Russkii front, 224, 279–300.88) 36:45Krivosheev (ed.), Rossiia, table 52.89) 37:02Dietrich Beyrau, ‘Brutalization Revisited: The Case of Russia', Journal of Contemporary History, 50:1 (2015), 15–37 (18).90) 37:29Krivosheev (ed.), Rossiia, table 56.

The Kabsa Boys sit down with special guest Gaida AlMogren at Diriyah Biennale Foundation, we talk saudi art, architecture, design and cultural crossroads.----------------------------------------------------------------------------YouTube:  https://bit.ly/PTKyoutubeInstagram:  https://www.instagram.com/PassTheKabsaTwitter:  https://twitter.com/PassTheKabsa#PassTheKabsa

Boundaries Cause us to ThriveOn March 21st, the Security and Exchange Commission (SEC), issued proposed climate-related disclosures. The rules were proposed for publicly traded companies that report to the SEC.The SEC is proposing these rules to protect investors because they felt that the current rules did not adequately protect investors when it comes to climate-related risks.“The SEC wanted to bring less fragmentation into the way that you report and how they report.” -GaidaSustainaBase provides a climate accounting platform for brands, software companies, and governments. Giada has been tracking this disclosure for quite some time, so it's not a big shock to her or others in the industry.These climate disclosures are going to be tied to a line item in a financial statement, and that's really a great thing for investors to be able to see because they can assess a company based on how they're planning for this transition in the world, and how they're planning for climate risks.“I believe it's going to become just like any other compliance measure.” -GaidaAssociated Links:Learn more about Gaida Zirkelbach and SustainaBaseSECs Press Release Subscribe to Insiders and Senses to read more of our hot takes! Listen to our other episodes of Future CommerceTune into Infinite Shelf Season 2!Have any questions or comments about the show? Let us know on Futurecommerce.fm, or reach out to us on Twitter, Facebook, Instagram, or LinkedIn. We love hearing from our listeners!

Apjomīgs pētījums ir atkājis, ka pasauli gaida jauna epidēmija, kas 2019. gadā bija nāves iemesls vairāk gadījumos nekā malārija un AIDS - tā ir rezistence pret antibiotikām. Kādus riskus tā rada, kā to risina mediķi šobrīd un vai vakcīna varētu būt risinājums antibiotiku aizstāšanai, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes profesors P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis. "Situācija pasliktinās lēnām, bet pasliktinās. Ievērojami situāciju Latvijā pasliktināja Covid krīze, jo daudzi cilvēki nonāca slimnīcās, tika vairāk lietotas antibiotikas. Cilvēki nonāca intensīvās terapijas nodaļās, kur arī apstākļi ir diezgan dramatiski, jo vajag pacientu gultas, kur ir maz vietas. Tāpēc rezistences situācija Latvijā ir pasliktinājusies. Latvijas slimnīcās, droši vien arī ārpus tīri Covid pandēmijas dēļ," situāciju ar antibiotiku rezistenci raksturo Uga Dumpis. Viņš norāda, ka arī citviet pasaulē situācija ir kļuvusi sliktāka. Vissliktākā situācija ir Āfrikā un Āzijā, tur ir milzu problēmas ar rezistenci gan slimnīcās, gan ārpus. Latvijā pamatā problēmas ir slimnīcās. "Šī ir globāla problēma un risinājumi ir sarežģīti, gan naudietilpīgi, gan darbietilpīgi. Tie nav vienkārši saprotami ne politiķiem, ne sponsoriem, ne tiem, kas īsteno dzīvē," atzīst Uga Dumpis. "Ir divi nopietni virzieni - jāsamazina dramatiski antibiotiku patēriņš. Mazināt spiedienu, kas liek selekcionēt rezistentās baktērijas. Un jāuzlabo infekciju kontrole jeb sociālie un higiēnas apstākļi, kas ir vēl sarežģītāk, piemēram, jaunattīstības valstīs." Šie divi virzieni ir dominējošie, abi svarīgi un dārgi. Viens iespējamais risinājums būtu vakcīnas, bet patogēnu ir daudz, ja tiekam galā ar vienu baktēriju, vietā nāks citas. "Vēl ir zinātniski mēģinājumi attīrīt dabu no antibiotikām, risinājumi, kas vēl nav īsti aptverami. Kaut kādā veidā cīnīties, ka antibiotikas nenonāk apkārtēja vidē, vai zarnu traktā rezistentās baktērijas inaktivēt. Tas nākotnes jautājums," vērtē Uga Dumpis. Vēl risinājums, kas jau tiek īstenots, ir jaunu stiprāku antibiotiku radīšana. Bet tas ir dārgs pasākums un jaunās zāles nedarbosies uz visām baktērijām. Zāles maksās dārgi. "Tas notiek un ir jādara, bet tas nebūs atrisinājums jautājumam. Jaunas stiprākas antibiotikas varētu būt risinājums bagāto valstu reanimācijas nodaļās. Tas jau parādās. Šādas antibiotikas vienas dienas kurss maksā ap 300 eiro," norāda Uga Dumpis.

Ep 42- Great time talking with Gaida Zirkelback, founder of a new start up, Sustainabase, that uses their online platform to help governments and companies of any size effortlessly collect, analyze, monitor, share, report, control and manage their sustainability data. Find out more at www.sustainabase.com