Podcast appearances and mentions of inga spri

ASV turpinās balsu skaitīšana pēc vēlēšanām, kas noteiks, kurš no kandidātiem nākamos četrus gadus ieņems ASV prezidenta amatu. Vēlēšanu uzvarētāju noteiks balsu sadalījums Elektoru kolēģijā, un šajā cīņā pārliecinošā vadībā izvirzījies republikāņu kandidāts Donalds Tramps. Viņš jau nodrošinājis sev vismaz 270 elektoru balsis. Demokrātu kandidātei Kamalai Harisai vairs nav nekādu cerību uz uzvaru. Diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Latvijas Radio ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, Latvijas Radio žurnālists Artjoms Konohovs, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Viņš ir atpakaļ… Kā zināms, oficiālā Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšana notiks nākamā gada 6. janvārī. Neoficiāli gan šīs visas pasaules vērotās sacīkstes iznākums parasti tiek pasludināts jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, un šī funkcija piekrīt „ceturtajai varai” – amerikāņu telekanāliem. Kā rekordātras pasludināšanas gadījums tiek minēta Baraka Obamas atkārtotā ievēlēšana, kuru 2012. gadā izziņoja vēl pirms vēlēšanu dienas pusnakts. Džo Baidena gadījumā 2020. gadā nervus kutinošā pauze ieilga uz četrām dienām, savukārt 2000. gadā, kad republikānis Džordžs Bušs jaunākais sacentās ar demokrātu Elu Goru, rezultāta noskaidrošana prasīja piecas nedēļas un Savienoto Valstu Augstākās tiesas iesaisti. Toreiz sākotnējais kandidātu iegūto balsu skaits Floridā atšķīrās par nieka 537 balsīm jeb deviņām procenta tūkstošdaļām un iedarbināja balsu pārskaitīšanas mehānismu, par kura rezultātiem joprojām nav absolūti drošas pārliecības. Tolaik Florida bija t.s. svārstīgā pavalsts, proti tāda, kurā rezultāts nav iepriekš droši prognozējams par labu demokrātu vai republikāņu kandidātam. Šajās vēlēšanās šādas pavalstis ir vien septiņas: Džordžija, Ziemeļkarolīna, Pensilvānija, Mičigana, Viskonsina, Arizona un Nevada. Kas attiecas uz šo vēlēšanu reizi, tad lielāko amerikāņu telekanālu rezultātu grafiki piesardzīgi nogaidīja vēl teju stundu pēc tam, kad pats Donalds Tramps jau bija pasludinājis savu triumfu un saņēma pasaules līderu apsveikumus. Viņš tiešām daudzējādā ziņā ir pirmais. Pirmais Savienoto Valstu prezidents, kuram pēc amata pamešanas tikušas izvirzītas kriminālapsūdzības, pirmais, kurš divreiz pakļauts impīčmenta procedūrai un kandidējis atkārtoti pēc impīčmanta. Nākamā gada janvārī, kad Tramps, pēc visa spriežot, nodos prezidenta zvērestu, viņš kļūs par vecāko jebkad ievēlēto ASV valsts vadītāju. Vēl var piebilst, ka viņš ir tikai otrais Savienoto Valstu prezidents, kurš ticis ievēlēts atkārtoti pēc pārtraukuma. Pirmais bija demokrāts Grovers Klīvlends, kurš pirmoreiz tika ievēlēts 1885. un pēc tam 1893. gadā. Vēl der atcerēties, ka līdz ar prezidenta vēlēšanām tiek ievēlēti arī visi 435 Pārstāvju palātas kongresmeņiem un 34 no 100 senatoriem. Džo Baidena prezidentūras cikls spilgti rādīja, cik grūti var nākties prezidentam, kura partijai nav vairākuma kādā no Kongresa palātām. Šobrīd jau ir skaidri zināms, ka republikāņi ir ieguvuši vairākumu Senātā, kur līdz šim trausls pārsvars bija demokrātiem. Pārstāvju palātas mandāti vēl tiek dalīti, līdz ar to jautājums, cik plašs būs jaunā Baltā nama saimnieka žests, piepildot priekšvēlēšanu laikā piesolīto, vēl paliek atbildams. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Mūsu informācijas laikmetā ir kļuvis arvien grūtāk atšķirt patiesību no meliem. Pēdējos gados esam liecinieki, kā viltus ziņas ir veicinājušas polarizāciju, ietekmējušas vēlēšanas un pat izraisījušas vardarbību. Dezinformācija mūs apņem no visām pusēm, un tās mērķis ir manipulēt ar mūsu domāšanu un uzvedību. Bet kāpēc mēs kļūstam par dezinformācijas upuriem? Sociālie mediji, algoritmi, kas pielāgo mūsu informācijas plūsmu, un vēlme piederēt pie kādas grupas – tas viss veicina dezinformācijas izplatīšanos.Šajā epizodē iedziļināsimies dezinformācijas pasaulē – tās veidošanā, izplatīšanā un ietekmē uz mūsu sabiedrību. Kāpēc mēs tik viegli ticam nepārbaudītai informācijai? Psihologi norāda, ka tam ir vairāki iemesli, piemēram, apstiprinājuma aizspriedumi jeb confirmation bias (mums patīk informācija, kas apstiprina mūsu jau esošos uzskatus), kognitīvā disonanse (mēs cenšamies izvairīties no informācijas, kas apdraud mūsu pašvērtējumu) un vienkārši slinkums kritiski domāt. Pētnieciskās žurnāliste Inga Spriņģe, palīdzēs mums saprast, kā šie procesi notiek un kā mēs varam pasargāt sevi no manipulācijām.Vairāk informācijas sarunas lapā.KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:28 Bīstamā iešana līdzi svešiniekiem internetā, kuri dala “konfektītes”5:04 Kādi jautājumi, kas ietekmē mūsu sabiedrību, satrauc žurnālisti8:44 Kāpēc cilvēki uzķeras uz sazvērestības teorijām17:23 Kā noteikt informācijas avota ticamību24:08 Kā strādā kolektīvo baiļu izmantošana30:04 Kā būt informētam un vienlaicīgi saglabāt veselo saprātu38:53 Sociālo mediju darbības viltības42:20 Informācijas fast food un kā to ierobežot savā patēriņā48:36 Ar ko atšķiras mediji no sociālajiem medijiem53:23 Kam pievērst uzmanību, meklējot savas jomas speciālistus sociālajos medijos1:02:28 Kādēļ cilvēki uzticas sabiedrībā slaveniem un populāriem cilvēkiem jautājumos, kuros viņiem nav nekādu zināšanu1:05:04 Kā Inga Spriņģe tiek galā ar masveida negācijām1:10:11 “Vārds “brīvība” nenozīmē visatļautību”1:22:39 Vīrs un sieva žurnālisti – ko tas nozīmē kopdzīvē1:24:45 Ingas Spriņģes ieteikto profesionālo mediju saraksts 1:30:11 Ar ko nodarbojas Re:Baltica1:37:08 Pie kādiem projektiem šobrīd strādā žurnāliste Inga Spriņģe

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju. "Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..) Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par savu domāšanas procesu, kā izvērtē informāciju." Viņa iesaka izmantot "10 sekunžu likumu", ko zviedri māca saviem iedzīvotājiem. "Tu pat varbūt nezināsi, vai tas avots ir uzticams, vai nē, bet apzināties, ka pamatā sociālajos medijos ieraugi kaut ko, ka esi uzvilcies, ka esi dusmīgs, ja vari šajā brīdī sevi nobremzēt un apturēt, pirms sāc mesties komentēt, kāpēc visi ir idioti, un saprast - paga, paga, kāpēc es kļuvu dusmīgs? Šis ieraksts mani sadusmoja. Ko es zinu par to, vai pazīstu cilvēku, kas to uzrakstījis?" norāda Inga Spriņģe. Nav īsu un vieglu padomu, kā neuzķerties uz dezinformācijas, bet ir pāris attieksmes, ko attīstīt, vērtē Mārtiņš Hiršs. "Pirmais, muļķības var radīt uz knipja sitienu, izdomāt kaut ko jaunu. Radīt viegli, atpazīst grūti. Muļķības ir visapkārt, sociālie tīkli pilni ar nepārbaudītu, nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Tāpēc ikvienam jābūt kā digitālam detektīvam mūsdienās," norāda Mārtiņš Hiršs. "Par visu, kas mūs sasniedz, pirmajai reakcijai jābūt, vai tiešām tas ir pamatots? Līdzīgi kā 90. gados mācīja bērniem neņemt konfektes no svešiem, nekāpt svešās mašīnās, tagad visiem jāmāca - neņem no svešiem šīs informācijas konfektes, kuras ir pārāk labas, un neaizej neceļos."

Vai visus var iedalīt pareizajos un nepareizajos, ar otrajiem domājot tos, kas aizrāvušies ar ezotēriku? Kādi faktori liek spītīgi turēties pie īdejas par sliktu karmu, kuru uzlabot spēj vien ar kosmosa kanāliem savienotie īpašie ļaudis? Kā ezotērika kļūst par naudā konvertējama rūpala pamatu ar klasiska mārketinga paņēmieniem? Kādus lēmumus jāspēj pieņemt pašiem, paturot prātā, ka starp tiem, kam patiesi uzticiesas, var būt harizmātiski šarlatāni un tiešam talantīgi sava biznesa lolotāji. Studijā žurnāliste Inga Spriņģe.

Žurnāliste Inga Spriņģe publiskajā telpā ir daudz aprunāta, viņas izveidotais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" spēj ietekmēt sabiedrisko domu. Tajā pašā laikā viņai tiek izteikti arī daudz pārmetumi. Krustpunktā Lielā intervija ar "Re: Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi.  

Kāpēc par Latvijā strādājošu žurnālistu darba daļu kļūst draudi, agresīvi uzbrukumi ne tikai sociālajos tīklos, bet arī uz ielas vai pie darba vietas? Cik jēdzīga ir komunikācija ar auditoriju, kas apgalvo, ka nelieto oficiālos medijus, taču zina, ka tur viss ir meli? Kas arī profesionāļiem būtu jāmācās no viltus ziņu izplatītājiem?  Un kāpēc žurnālisti nedrīkst ignorēt problēmas, kuras it kā nepamana atbildīgās instances? Saruna ar žurnālisti Ingu Spriņģi.IZŠĶIRTSPĒJA Trešdien 20.00 kanālā ReTVIzšķirtspēja bez pūlēm ļauj atpazīt krasi atšķirīgo ne tikai krāsās, bet arī viedokļos. Tomēr daudz biežāk liela nozīme ir niansēm, lai saprastu, cik precīzs vai greizs veidojas realitātes attēls. To ieraudzīt palīdzēs raidījums "Izšķirtspēja". Ar viesiem sarunājas Elita Marga.Raidījumu klausies trešdienas vakaros Radio Skonto vai skaties kanālā ReTV.#Izšķirtspēja #ReTV #RadioSkonto #NEPLP2021Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.

Tā vien šķiet, ka pandēmija ir izprovocējusi atklāties cilvēku slēptākajām, bet zemiskākajām personības izpausmēm. Mājsēde, ierobežojumi, visvairāk vakcinācija sadalījusi sabiedrību pretējās nometnēs un daudziem radījusi emocijas, ko vairs nepatur pie sevis. "Idioti, kurus nošaut, lietojot daudzstāvīgus vārdus, tie ir apzīmējumi, kuri interneta vidē kļuvuši gandrīz par normu. Turklāt dažiem ar internetu vien nepietiek, viņi savu nepatiku sāk izpaust atklāti uz ielas un to piedzīvo ne tikai žurnālisti, bet arī politiķi, mediķi, skolotāji. Kas tas ir - draudi, vardarbība vai jauna sabiedrības norma un ko darīt, ja nākas ar to saskarties, Krustpunktā diskutē "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšnieks Ilmārs Spalva un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Sanita Armagana.

Tā vien šķiet, ka pandēmija ir izprovocējusi atklāties cilvēku slēptākajām, bet zemiskākajām personības izpausmēm. Mājsēde, ierobežojumi, visvairāk vakcinācija sadalījusi sabiedrību pretējās nometnēs un daudziem radījusi emocijas, ko vairs nepatur pie sevis. "Idioti, kurus nošaut, lietojot daudzstāvīgus vārdus, tie ir apzīmējumi, kuri interneta vidē kļuvuši gandrīz par normu. Turklāt dažiem ar internetu vien nepietiek, viņi savu nepatiku sāk izpaust atklāti uz ielas un to piedzīvo ne tikai žurnālisti, bet arī politiķi, mediķi, skolotāji. Kas tas ir - draudi, vardarbība vai jauna sabiedrības norma un ko darīt, ja nākas ar to saskarties, Krustpunktā diskutē "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšnieks Ilmārs Spalva un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Sanita Armagana.

Vakcinācijas centros veidojas garas rindas, obligāti noteiktā vakcinēšanās daudziem likusi pasteigties. Bet vairāku profesiju pārstāvji aicina viņiem atcelt obligāti noteikto vakcinēšanos, norādot, ka nebūs, kas strādā. Tomēr ne visi ir gatavi vakcinēties. Savu protestu pie Saeimas 14. oktobrī pauda ugunsdzēsēji. Arī atsevišķās izglītības iestādēs ir satraukums, vai būs, kas strādā. Tikmēr saslimstības rādītāji "sit" arvien jaunus rekordus. Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta projektu, lai gan ir bažas par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un tur ir daudz nenoteiktības. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Dienas Bizness"  galvenais redaktors Romāns Meļņiks, ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.

Vakcinācijas centros veidojas garas rindas, obligāti noteiktā vakcinēšanās daudziem likusi pasteigties. Bet vairāku profesiju pārstāvji aicina viņiem atcelt obligāti noteikto vakcinēšanos, norādot, ka nebūs, kas strādā. Tomēr ne visi ir gatavi vakcinēties. Savu protestu pie Saeimas 14. oktobrī pauda ugunsdzēsēji. Arī atsevišķās izglītības iestādēs ir satraukums, vai būs, kas strādā. Tikmēr saslimstības rādītāji "sit" arvien jaunus rekordus. Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta projektu, lai gan ir bažas par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un tur ir daudz nenoteiktības. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Dienas Bizness"  galvenais redaktors Romāns Meļņiks, ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.

Kāpēc parupja klaigāšana sociālajos medijos, ka viss ir slikti, nav drosmes izpausme? Kā tiek meklētas, atrastas un izvēlētas tēmas, par kurām runāt un rakstīt? Kādēļ konkrētai problēmai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un kādi ir ar to sasniedzamie mērķi? To skaidrosim sarunā ar centra Re:Baltica žurnālisti Ingu Spriņģi. Arī par to, ka Re:Baltica un Spriņģe dzēšot citādi domājošo profilus, par spēju uzņemties atbildību par saviem vārdiem un darbim, par drosmi un pseidovaroņiem.IZŠĶIRTSPĒJA Trešdien 20.00 kanālā ReTVIzšķirtspēja bez pūlēm ļauj atpazīt krasi atšķirīgo ne tikai krāsās, bet arī viedokļos. Tomēr daudz biežāk liela nozīme ir niansēm, lai saprastu, cik precīzs vai greizs veidojas realitātes attēls. To ieraudzīt palīdzēs raidījums "Izšķirtspēja". Ar viesiem sarunājas Elita Marga.Raidījumu klausies trešdienas vakaros Radio Skonto vai skaties kanālā ReTV.#Izšķirtspēja #ReTV #RadioSkonto #NEPLP2021Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.

Pētniecisko žurnālisti Ingu Spriņģi var vien apbrīnot par viņas aizrautību darbā. Tikpat aizrautīgi un azartiski viņa runā arī par grāmatām. Ikdienā kaislīga detektīvžanra cienītāja Inga raidierakstā “Piedzīvot lappuses” stāsta par grāmatu, kas ļoti noderējusi viņas darbā.Klausies Ingas Spriņges vienas grāmatas stāstu par George Lakoff “Don‘t think of an elephant”. Vēlies atbalstīt raidieraksta turpmāko tapšanu? Doies uz https://www.patreon.com/join/PiedzivotSērijas apraksts.[1:50] Kādas ir Ingas attiecības ar grāmatām?[3:20] Kas Ingai palicis prātā no bērnībā lasītā?[3:50] Kurš ir Ingas mīļākais žanrs?[5:05] Inga stāsta par Richard Osman grāmatu "Thursday Murder Club"[6:20] Kā detektīvžanrs iekļaujas Ingas ikdienā?[8:40] Vai un kas ir bijušas Ingas vilšanās grāmatās?[10:45] Inga stāsta par Gabriela Garsijas Markesa grāmatām.[12:07] Inga stāsta par vienu īpašo grāmatu viņas dzīvē - George Lakoff "Don't think of an elephant".[20:00] Kā notika Ingas satikšanās ar šo grāmatu?[31:00] Ko grāmata mainījusi Ingas dzīvē?[34:35] Kam Inga iesaka šo grāmatu?[36:40] Ko Inga lasa šobrīd?

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” dibinātāja un žurnāliste Inga Spriņģe (Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu kontrole saturu atbild SIA RNR LTD #melukontrole #SIF_MAF2020)

Krustpunktā diskusija: Vai un kā ļaut ātrajiem kredītiem turpmāk reklamēties, kā arī par citiem (alkohola. azartspēļu) reklāmas ierobežojumiem. Sarunā piedalās: NEPLP loceklis Jānis Eglītis, "ReBaltica" žurnālise Inga Spriņģe un PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa. Telefonintervijās uzklausām arī  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Vitu Andu Tēraudu, RSU profesori, mediju eksperti Andu Rožukalni un  Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu.

Krustpunktā diskusija: Vai un kā ļaut ātrajiem kredītiem turpmāk reklamēties, kā arī par citiem (alkohola. azartspēļu) reklāmas ierobežojumiem. Sarunā piedalās: NEPLP loceklis Jānis Eglītis, "ReBaltica" žurnālise Inga Spriņģe un PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa. Telefonintervijās uzklausām arī  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Vitu Andu Tēraudu, RSU profesori, mediju eksperti Andu Rožukalni un  Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu.

Kā ierasts piektdienās, Krustpunktā šīsnedēļas notikumus vērtē žurnālisti. Pārrunāsim, kā dzīvojam šajā karantīnas situācijā, cik sekmīgi sadzīvojam ar slimības izplatīšanos. Skaitļi ir salīdzinoši labi, taču viss vēl priekšā. Ir kādi, kurus nebaida ne sodi, ne tas, ka viņi var aplipināt citus – vai ir iespējams un vajag kā citādi vērsties pret neapzinīgajiem? Vai ir jādomā par testēšanas iespēju paplašināšanu, par ko daudzi raizējas? Atsevišķu uzmanību pievērsīsim arī daudzajām sazvērestības teorijām un meliem, kas cirkulē aktīvi sociālajos tīklos. ANO ģenerālsekretārs izteicies, ka tā ir vēl viena epidēmija – dezinformācijas epidēmija, kurai jāstājas pretī. Vai tas ir iespējams? Sarunā kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu piedalīsies Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe, Bens Latkovskis no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" un Latvijas TV žurnālists Gundars Rēders.

Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" pavisam nesen saņēmis atļauju Latvijā veikt oficiālu sociālā tīkla "Facebook" ierakstu faktu pārbaudi. Turpmāk cilvēkiem, kuri izplata un dalās ar nepārbaudītu informāciju, var nākties blakus saviem ierakstiem ieraudzīt ziņojumu, kas aicinās lasītājus iepazīties arī ar alternatīvu viedokli. Tas tiek darīts tāpēc, lai mazinātu viltus un uz faktiem nebalstītu ziņu izplatību, bet, kā saka mūsu šodienas viešņa - Inga Spriņģe - nevis lai vērstos pret citu cilvēku viedokli. Sērijā runāsim arī par populisma vilni, tehnoloģiju un algoritmu ietekmi uz saturu, ko patērējam, kā arī to, kas Igaunijā ir sliktāk nekā Latvijā. Klausies mūs visās lielākajās un populārākajās podkāstu platformās, ieskaitot Delfi Podkāsti, bet skaties mūs Facebook, YouTube un LMT Straume, kā arī Viedtelevīzijā. Raksti - pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Podkāstā viesojas Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" dibinātāja un žurnāliste Inga Spriņģe. Arī žurnālistika ir produkts, kas tirgū jāvirza taktiski gudri un ar mērķi. Mārketinga speciālisti un žurnālisti viens no otra var mācīties vairāk, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Par to visu šajā epizodē. Lasi arī mūsu blogu un pieraksties jaunumiem: littlebit.inspired.lv! Frank by Inspired Facebook lapa: ŠEIT Music by benzoul / CC BY-SA

Šodien Krustpunktā pētīsim mediju darba aizkulises raidījumu ciklā „Mediju anatomija”. Šoreiz analizēsim sociālo portālu lomu žurnālistikā. Kāpēc tie ir tik populāri un plaši izmantoti mediju vidē ne tikai kā instruments auditorijas sasniegšanai, bet arī ziņu avots? Kā tie ietekmē sabiedrības mediju pratību? Diskusijā piedalās ziņu aģentūras LETA žurnāliste Alina Lastovska, pētnieciskās žurnālistikas centra  „ReBaltica” žurnāliste Inga Spriņģe, Vidzemes Augstskolas docents Jānis Buholcs un socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS pētniece Ieva Strode. Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.         

Inga Spriņģe: "Es gribu mainīt, nevis vairs tikai kaut ko aprakstīt." === Inga Spriņģe ir strādājusi laikrakstā Diena, kā pētnieciskā žurnāliste kur viņa koncentrējās uz korupcijas un organizētās noziedzības atmaskošanu. Vadot iknedēļas raidījumu "Viens pret vienu", Inga ir intervējusi ietekmīgus un nereti arī skandalozus uzņēmējus un politiķus, uzdodot jautājumus, kas nepārprotami likuši viņiem iespringt, kamēr pati Inga saglabā vēsu prātu un arī sievišķīgumu, un šarmu. Inga ir Fulbright/Humphrey programmas stipendiāte un programmas ietvaros mācījās Merilendas universitātē, ASV, kā arī ir izgājusi praksi The Washington Post. Turpinot nenogurstošo maršu pret negodīgo un nepareizo, 2011. gadā Inga līdzdibināja pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica un šobrīd ir tā redaktore. Re:Baltica koncentrējas uz sociāli svarīgām tēmām Baltijas reģionā: tādām kā sociālā nevienlīdzība, korupcija, organizētā noziedzība, uzņēmējdarbība, veselība un cilvēktiesības. 2014. gadā Inga tika nosaukta par vienu no Centrālās un Austrumeiropas 100 jaunajiem inovatoriem projektā NewEurope 100, ko organizēja Financial Times un Google. Ja podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 55:07, kur Inga pastāsta kādēļ viņas šķietami uzbrūkoša attieksme intervijās pēc tādas tikai izskatās. 00:00 - Ievads par Ingu. 01:55 - Par Ingas dzīvi no pirmās līdz divpadsmitajai klasei. 04:18 - Ingas kritika par podkāsta pirmo jautājumu "Pastāsti par dzīvi no pirmās līdz divpadsmitajai klasei.". 06:31 - Kā Inga izvēlējās "slikto puišu" apkarošanu kā savas karjeras fokusu. 10:38 - Ar kādiem rīkiem, aprakstot sarežģītas tēmas, Inga tās padara par interesantām lasītājam. Un kā Inga nonāca līdz darbam laikrakstā Diena. 17:42 - Par Ingas sadarbību ar tēliem, ko viņa apraksta savos rakstos. 20:57 - Kā Inga iesāk sadarbību ar cilvēkiem, kuri sniedz informāciju kas var veidot nākamo rakstu. 22:13 - Vai, pēc Ingas domām, žurnālistiem ir jāpiemīt kādai prasmei, kuras svarīgumu vairums cilvēku neapzinās. 24:10 - Kāda prasme Ingai palīdz labāk intervēt cilvēkus. 26:34 - Kā Inga sadzīvo ar publikas reakciju uz viņas rakstiem un raidījumiem. 27:50 - Ingas iespaids par Baraku Obamu un Obamu pāri. 29:19 - Ingas iespaids par Oļegu Ignatjevu. 30:25 - Ingas iespaids par Pēteri Gresti. 34:56 - Kā reaģēt uz nepatiesām ziņām (fake news). 39:54 - Par žurnālistu savstarpējo konkurenci. 42:06 - Kā šobrīd mainās žurnālistika un veidi kā tai izdzīvot. 44:06 - Kā Inga izlemj, kurās tēmās iedziļināties un kā viņas izvēles mainījušās pēdējos gados. 47:13 - Kāda veida saturs gūst lielāko popularitāti. 48:21 - Par ko Inga pēdējā laikā ir mainījusi savas domas. 49:31 - Kādu grāmatu Inga visbiežāk iesaka citiem. 52:02 - Kas ir labākais padoms, ko Inga ir saņēmusi. 52:46 - Ko Inga sev ieteiktu, ja varētu piezvanīt sev divdesmit piecu gadu vecumā. 53:32 - Ingas padoms topošajiem žurnālistiem. 55:07 - Kādēļ Ingas šķietami uzbrūkošā attieksme nav domāta kā uzbrukums. 56:51 - Par to, kā popularitāte sašķoba cilvēku tēlu. 01:00:18 - Kā Inga tiek galā ar stresu. === Inga twiterī: @IngaSpringe Re:Baltica internetā: rebaltica.lv Juris twiterī: @JurisBaltacs Podkāsta mājaslapa: svarigasdetalas.lv

Raidījumā 7 dienas Eiropā spriedīsim par Eiropas Savienības cīņu ar Krievijas propagandu, veidojot jaunus informācijas un ziņu kanālus krievu valodā. Par kādiem plāniem un iecerēm šobrīd spriež politiķi un mediju speciālisti un vai šādiem kanāliem vispār ir jēga? Viesi studijā: kultūras ministres padomnieks un mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns un un LTV7 raidījuma "Punkts uz i" vadītājs, žurnālists Oļegs Ignatjevs. Sazvanīsimies arī ar Eiropas Parlamenta deputātu Andreju Mamikinu. Rubrikā „Viedokļi”. Neskatoties uz atkārtotajiem diplomātiskajiem centieniem un divus mēnešus ilgušo pamieru – Ukrainas austrumos no jauna ir atsākusies karadarbība. Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos vēsta, ka karš turpinās, un kaujas ir tikpat aktīvas kā janvārī. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Ukrainā joprojām atrodas Krievijas regulārās armijas karavīri un kopā ar prokrieviskajiem kaujiniekiem viņi turpina apšaudīt ukraiņu spēku pozīcijas ar smagajiem ieročiem, ko saskaņā ar Minskā noslēgto pamiera vienošanos bija jāatvelk no abu konfliktējošo pušu sadursmes līnijas jau pirms vairākām nedēļām. Šis bija arī viens no tematiem Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas ārlietu ministru sanāksmē Berlīnē, kur diplomāti tikās, lai vienotos par nākamajiem pamiera punktiem. Ministri nosodīja kara darbības atsākšanos un vienojās paplašināt ieroču atvilkšanu arī uz citām kategorijām. Cīņa par informāciju, cīņa par auditoriju Līdz ar karu Ukrainā, plašu uzmanību pievēršam jautājumiem par propagandu. Lai arī ikdienas gaitā šīs divas lietas šķiet iet roku rokā, patiesībā, informatīvais karš sākās jau vairākus gadus pirms kara Ukrainā. Cīņa par informāciju sākās jau vairākus gadus pirms karadarbības Ukrainā. Vladimirs Putins ir paveicis milzīgu darbu. Sākotnēji valsts paspārnē nokļuva lielākie mediju kanāli, kurus jau no 2011. gada sāka arī slēgt. Tajā pašā laikā oficiālā Kremļa vara ir plaši izmantojusi dažādu pasaules līmeņa sabiedrisko attiecību firmu pakalpojumus. „EUObserver” norāda, ka labs indikators pārmaiņām ir krievu diplomātu skaits Briseles vēstniecībā. No pārdesmit īgņām, kas bija vēstniecības darbinieki pirms dažiem gadiem, tagad tajā jau strādā vairāk nekā 100 cilvēku - visi ir aktīvi un labi izglītoti komunikatori. Cīņa par informācija notiek arī Baltijas valstīs. Igaunijā un Latvijā dzīvo visvairāk krievvalodīgo iedzīvotāju, kuri ir pakļauti riskam dzīvot pilnīgi paralēlā informācijas pasaulē. Eiropas valstis pēkšņi saprata, ka būtu jārada labāks variants par līdz šim Eiropā pieejamajiem kanāliem, kādi ir tikai uz ziņām balstītais „Euronews” vai arī Krievijas plaši atbalstītais „Russia Today”. Žurnāliste Inga Spriņģe Latvijas Televīzijas raidījumā "Skats no malas" atzina, ka ir bijusi interese finansēt jauna satura veidošanu Baltijā. „Pēdējā pusgada laikā es esmu piedalījusies vairākās darba grupās vai ar dažādiem ārvalstu ekspertiem runājusi, kurus visus interesē, kā tagad cīnīties ar Krievijas informatīvo karu jeb propagandu. Mērķis, ko visi grib, viņi varētu dot naudu Baltijas valstīm, mūsu televīzijas kanāliem, lai veidotu saturu, kas būtu pretējs Krievijas saturam. Skandināvijas valstis ir vienas no tām, kas daudz domājušas un rīkojušas dažādas diskusijas Rīgā un Viļņā. Bet šobrīd šis projekts ir iesaldēts,” norāda Sprinģe. Taču, kā jau ar daudzām lietām Eiropā, arī par vienota kanāla izveidošanu vienoties nemaz nav tik viegli. Viens no visskaļākajiem šīs idejas aizstāvjiem ir Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. „Saskaņā ar Eiropadomes lēmumu, līdz jūnijam augstajai pārstāvei ārlietās, Eiropas Komisijai un mums kā prezidējošai valstij ir jāsagatavo priekšlikumi par visu pasākumu kopumu, kādā veidā cīnīties pret Krievijas propagandu. Šīs diskusijas laikā notiek arī saruna par vienota kanāla izveidi. Taču no tām diskusijām, kas man ir bijušas, gan ārlietu padomē, gan divpusēji tiekoties ar ES kolēģiem, attieksme ir ļoti dažāda, no atbalstošas līdz noliedzošai,” atzīst Rinkēvičs. Politiķu sacītajam ļoti labi piestāv vārds „propaganda”. Jo skaļāk šo vārdu kāds izsaka, jo kareivīgāk tas ir noskaņots pret Krievijas informatīvo kampaņu. Žurnālistu vidū gan runas par propagandas kanāla veidošanu nav lielā cieņā. Kvalitatīvs žurnālists nekad nevēlēsies būt par ieroci informatīvā karā. „Radio Brīvā Eiropa” galvenais redaktors Nenads Pejičs ir norādījis, ka „Radio Brīvā Eiropa” ar savu informatīvo projektu nevēlas propagandēt. Tieši jautājumā par vienotā kanāla mērķi sākas lielākās problēmas. Latvijas lēmums radīt atsevišķu kanālu krievvalodīgajiem saskaras ar tiem pašiem pārmetumiem. LTV raidījumā "Skats no malas", portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš norādīja, ka neredz jēgu censties pakļaut krievvalodīgo auditoriju. „Ja sākumā variants ir matemātiski vai tehnokrātiski izrēķināts, ka cilvēkiem, kas skatās televīziju krieviski Baltijā, patīk skatīties Maskavas kanālus, jo tur rāda televīzijas šovus, humora balagānus un tamlīdzīgi, tad tagad sametīsimies Eiropa un uztaisīsim vienu tādu kanālu, kurā liksim tādu pašu saturu, lai viņi sāktu skatīties šo. Un tad, kad sāksies ziņas, viņi redzēs nevis Kremļa ziņas, bet tādas, kādas mums vajag, tad ir naivi domāt, ka izdosies nosvārstīt auditorijas migrāciju,” vērtē Bērziņš. Šobrīd virzība mediju platformas meklējumos ir nonākusi nacionālo valstu rokās. Kamēr Eiropa diskutē, valstis pašas meklē ceļus, kā piesaistīt krievu valodā runājošos mediju  patērētājus. Latvijai vai Igaunijai tas jau sen bija jādara, Krievijas politologs un žurnālists Andrejs Piontkovskis norāda, ka Latvijā ir milzīga problēma ar informācijas uztveri. „Jums Latvijā ir grūti. Jums ir vesela politiska partija, kuru patiesībā sponsorē Kremlis. Tāpat Jums ir tādi paši masu mediji,” norāda Piontkovskis. Ko vajadzētu darīt? Pateikt skaļi un saprotami, mums vajag krievvalodīgo auditoriju un tūlīt pat? Žurnāliste Inga Spriņģe uzskata, ka tā nav pareizā pieeja. Visu izšķir kvalitatīvs saturs. Auditorija ir jāciena un cieņu rada attieksme saturā. Būtu liela kļūda gatavot raidījumus tikai krievvalodīgai auditorijai. „Būtu jāveido labs, kvalitatīvas žurnālistikas saturs, kurš ir tikpat labi interesants latviešiem vai poļiem, vai arī krievvalodīgajiem, kas dzīvo šeit, šajā valstī. Runa ir par kvalitāti, nevis speciālu programmu krievvalodīgo auditorijai,” uzsver Spriņge. Tāpat Spriņģe ir izteikusi ļoti interesantu atziņu par iespējamo satura iepirkumu dažādu mediju vajadzībām. Iespējams, ka pareizi būtu dot patvērumu tiem Krievijas pazīstamajiem žurnālistiem, kuri Putina režīma dēļ mūk no Krievijas. Baltijā un citviet Eiropā šādus žurnālistus pazīst. Tātad viņu piesaistīšana ir kas līdzīgs zvaigžņu atvešanai uz vietējo mediju tirgu. Latvijas prezidentūra beigsies jūnijā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paredz, ka līdz prezidentūras beigām jau būs izveidots plāns, ko darīt stratēģiskajā komunikācijā. Eiropas līmenī politiķi ir apņēmušies atrast risinājumu krievvalodīgo auditorijas neatgrūšanai. Ja Kremlis mērķtiecīgi savos medijos iepludina simtiem miljonu eiro, Eiropai jābūt pietiekami viltīgai, lai izskaidrotu atšķirību starp argumentētu un viedokļu dažādībā balstītu saturu un klajiem meliem un propagandu. Saturu un ziņas jau var pasniegt katrs pēc saviem ieskatiem. Taču galvenais, jāņem vērā cilvēku ieradumu spēks, tāpat kā jāņem vērā, ka klausītājam nevar vienkārši iedot diametrāli pretēju informāciju. Var piekrist Ingum Bērziņam, Eiropā dzīvojošie un krievu valodā runājošie cilvēki tāpat ir pieraduši pie Eiropas dzīves stila. Diez vai viņi vēlētos atgriezties dziļā Krievzemē.