Kanāla ReTV podkāsti
Šoreiz raidījumā dzejniece, dziesminiece, režisore un producente Maija Kalniņa. Liepājniece, kura vairākkārt gājusi Santjago ceļu un savu darbošanos nesauc par darbu, bet sarunām ar pasauli un sevi pašu.
Raidījuma viesis – militārais vēsturnieks, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un Stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Valdis Kuzmins. Valdis pēta Latvijas 20.gadsimta militāro vēsturi, īpaši viņu interesē cilvēki un to rīcība karā. Gan kādreiz, gan mūsdienās.
Harijs Vagrants – teologs, mūziķis, rakstnieks un ceļotājs. Harijs sarakstījis trīs grāmatas, interesējas par garīgumu, vēsturi, kultūru, spēlē eksotiskus mūzikas instrumentus un nebaidās ļauties neparastiem piedzīvojumiem.
Rīgas Stradiņa universitātes aciklisko sporta veidu katedras docente Inese Ļubinska. Inese ir cieši pārliecināta, ka tieši kustībā cilvēks saglabā gan fizisko, gan mentālo veselību un dzīvesprieku līdz pat mūža galam.
Trešās sezonas pirmā raidījuma viesis "OPEN radošais centrs" izveidotājs un vadītājs Edijs Klaišis. Edijs jau vairākus gadus palīdz grūtībās nonākušiem jauniešiem, arī viņa paša dzīve nav iztikusi bez dažādiem izaicinājumiem.
Šoreiz raidījumā grāmatu izdevēja Vija Kilbloka. Saruna par grāmatām, vērtībām un to, kā izaudzināt emocionāli inteliģentus bērnus un mazbērnus.
Šoreiz saruna ar teologu, priesteri Ronaldu Melkeru – par ceļa izvēli, vērtībām, iedvesmu un izaicinājumiem.
Raidījuma viesis Uldis Veits. Pēc izglītības ārsts, pēc aiicinājuma - uzņēmējs. Sarunā par medicīnu, biznesu, mīlestību pret suņiem un atbalstu Ukrainai.
Šonedēļ "Personības kodā" žurnāliste, izdevēja, procesu vērotāja Alla Petropavlovska.
“Personības koda” viesis šonedēļ Latvijas Bobsleja un Skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis. Sarunā mazāk par šodienas aktualitātēm, vairāk par laikiem, kad bobslejs pie mums vēl tikai aizsākās un strauji ieguva lielu popularitāti.
Personības koda viesis šonedēļ – psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa. Pati piedzīvojusi izdegšanu, viņa šai problēmai veltīja disertāciju un arī grāmatu. Bet raidījumā arī par piedzīvojumiem, izaicinājumiem, paškritiku un to, kā tikt pāri dažādām dzīves krīzēm.
Personības kodā šoreiz arhitekts, uzņēmējs un politiķis Uldis Pīlēns. Sarunā par to, vai izveidojot un gadiem vadot lielu uzņēmumu, iedvesma, radošums un spēja atkal radīt ko jaunu nepaliek otrajā plānā un, vai pēc prezidenta vēlēšanām joprojām ir vēlme darboties politikā.
JRT aktrise Sandra Kļaviņa. Sarunā par mīlestību pret teātri un cilvēkiem, par emocijām uz skatuves un dzīvē, spēju uz jebkuru situāciju paraudzīties ironiski un nepazaudēt sevi. Raidījumu vada Inga Gorbunova.
“Personības koda” pirmo sezonu noslēdz ReTV programmas redaktors Andris Jurga, kurš kanālā ReTV plāno ētera programmu mēnešiem uz priekšu, bet kanāla skatītāji viņa balsi dzird katru dienu raidījumu pašreklāmās. 15 gadus bijis radio dīdžejs un no rītiem modinājis Radio TEV klausītājus, bet vakarā spēlējis ballītes naktsklubos un bāros. Vairāk nekā 20 gadus ir cieši saistīts ar Latvijas bobsleju. Bet garšīgās burgeru reklāmas nebūtu iedomājamas bez pozitīvās Andra balss - viņš gan ierunā, gan arī producē audio ierakstus, un viņa darbi skan ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
"Personības koda" viesis – vides aktīviste, ilggadējā žurnāla “Vides vēstis” un Latvijas radio raidījuma “Zaļais vilnis" veidotāja, zaļā un ilgtspējīgā dzīvesveida atbalstītāja Anitra Tooma. Sarunā par to, kā Anitra prot taupīt, lai tiktu pie auto un dzīvokļa bez kredīta, kāpēc nācās aiziet no darba “Rīgas domē” un par to, kāds spēks piemīt sociālajiem medijiem.
“Personības koda” ciemiņš šonedēļ – Irbe Šmite. Kad viņai bija 22 gadi, kādā intervijā Irbe atklāja, ka visvairāk viņai bail, ka savas dzīves laikā nepaspēs izdarīt visu, ko gribētos. Nupat nosvinējusi trīsdesmito dzimšanas dienu, viņa jau paspējusi daudz. Vairāk pazīstama kā viena no apakšveļas zīmola “Kūsiņš” radītājām, mazāk zināms par pārējiem Irbes darbiem un aktivitātēm. Kādas tās ir – uzzināsim raidījumā.
“Personības kodā” viesojas etiķetes konsultante, pasniedzēja, bijusī diplomāte Aija Strautmane, pazīstama ar saviem visai asajiem komentāriem medijos par politiķu un citu sabiedrībā zināmu cilvēku ģērbšanās stilu. Pati gan saka, ka žurnālisti mēdz teikto dramatizēt. Šogad Aija Strautmane atzīmē savu septiņdesmitgadi un šim notikumam par godu viesojas Latvijas novados ar bezmaksas lekcijām.
Raidījumā “Personības kods” viesojas aktrise, runas pedagoģe, Latvijas kultūras akadēmijas profesore Zane Daudziņa. Saruna par darbu, ģimeni, vērtībām. Arī par to, kā tikt galā ar izdegšanu, kā sevī saglabāt to priecīgo bērnu, kāds reiz esi bijis un kāpēc, ieraugot Zani Helēnas veidolā, visi sāk smaidīt.
Šonedēļ “Personības koda” viesis – ārsts, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis. Spožs savas jomas profesionālis, atraktīvs un dzīvespriecīgs cilvēks ar labu humora izjūtu. Dakteris ir pārliecināts, ka nodarbojoties ar fiziskām aktivitām un neatstājot novārtā savu veselību, cilvēki varētu paši sevi pasargāt no daudzām saslimšanām. Sportam nav vecuma ierobežojuma – tas ir arī tas, ar ko mums jāsāk un jābeidz, uzskata profesors.
Šoreiz "Personības kodā" Latvijas Universitātes profesore un vadošā pētniece Zanda Rubene. Pētījumi saistīti ar izglītības filozofiju, pedagoģisko antropoloģiju, kritisko domāšanu, izglītības digitālo transformāciju un digitālo bērnību. Sarunā par digitālajiem zīdaiņiem, sudraba ekonomiku, un - ar ko šodienas piedesmitgadnieki atšķiras no savu vecāku paaudzes. Un, protams, par Zandu pašu.
“Personības koda” ciemiņš – uzņēmēja, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande. Guna vada Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociāciju un ir cieši pārliecināta, ka no uztura lielā mērā atkarīga arī mūsu veselība. Sarunā daudz par ēšanas ieradumiem un dzīvesveidu, taču ne tikai. Mūsu viešņa ir azartiska personība, ceļotāja, trīs bērnu mamma un, kad viens mērķis sasniegts, jau domā par nākamo.
“Hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta” – tā par viņu saka mūzikas kritiķi. Pianists Andrejs Osokins ir cilvēks, kurš nes Latvijas vārdu pasaulē un nupat viņš uzsācis savu koncerttūri pa Latvijas novadiem. Raidījumā par mūziku, līdzpārdzīvojumu, atbalstu Ukrainas karavīriem un to, kas dara cilvēku laimīgu.
“Personības koda” viesis šonedēļ – Silvija Brice, viena no izcilākajām latviešu tulkotājām, iztulkojusi vairāk nekā 250 grāmatu. Silvija nāk no Varakļāniem, viņas pirmā valoda ir latgaliešu, viņa pārvalda piecas svešvalodas. Silvija atzīst, ka viņas logs komunikācijai ar ārpasauli ir sociālais medijs Facebook. Tur tapusi arī viņas pirmā grāmata. Un tur viņu ik pa laikam ieliek “cietumā” par cenzoriem netīkamiem tekstiem. Par to un citām aktuālām lietām runāsim raidījumā.
Šoreiz Personības koda viešņa būs Latvijas izcilā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kopš prezidentūras pagājuši 16 gadi, valstī mainījušies prezidenti, taču viņas popularitātes reitingus nevienam vēl nav izdevies pārspēt. Ko Vaira Vīķe-Freiberga dara šodien, kā vērtē pasaulē notiekošo, kādas ir spilgtākās prezidentūras laika atmiņas, ko Latvijas 6.Prezidente novēl mums visiem, uzzināsiet raidījumā.
“Personības koda” viesis šonedēļ vīnzinis Raimonds Tomsons. Pirms pāris mēnešiem sociālajos medijos vētru sacēla video no prestižā pasaules vīnziņu čempionāta, kurā redzama viņa uzstāšanās finālā. Kā Talsos dzimušam un Rojā augušam puisim no zemes, kurā nav senu vīna darīšanas tradīciju, sīvā konkurencē izdevās kļūt par pasaulē labāko someljē, kādas rakstura iezīmes tam nepieciešamas un vēl citas interesantas lietas.
“Personības koda” pirmais viesis Andrejs Panteļējevs. Kādreiz ietekmīgs politiķis, viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kurš balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu. Tagad skolotājs, grāmatas “Intīmi.. par grāmatām” autors. Pēdējā laika intervijās Andrejs stāstījis galvenokārt par grāmatu un savu grūto periodu. Bet šoreiz saruna mūs aizved pagātnē – sākot no laika, kad trīsdesmitgadīgais Panteļējevs vēl tikai uzsāka savu politiķa karjeru. Par ko viņš stāstīs nākamajā grāmatā, savos memuāros? Raidījumu vada žurnāliste Inga Gorbunova.
Kā katrs no mums izjūt valodu, kas to piesārņo, kas kopj? Kāpēc latvieši kā gardu kumosu apēd patskaņus, aizbildinoties ar ātrrunu? Vai redaktoram daiļliteratūrā ir jālabo rakstnieka apzināti lietota nepareiza vārda forma? Cik precīzi lietojam frazeoloģismus, kā tos izskaidrot tiem, kas latviešu valodu mācās? Spēles ar izrunas pierakstu, kas nav ieviešams, bet konkrētos apstākļos pieļaujams līdz saprātīgai robežai. Rīgas Stradiņa universitātes docente Dite Liepa.
Antisociāli personības traucējumi ir aptuveni 2 līdz 3 % pasaules iedzīvotāju, tomēr visai reti šādi cilvēki vēršas pie psihiatra. Pat tad, ja diagnoze tiek uzstādīta, nav pietiekami laba ārstēšanas algoritma, kas varētu novest pie pacientam, ārstam un apkārtējiem vēlamā rezultāta. Visbiežak sociopāti nemaz nevēršas pēc palīdzības, jo viņiem problēmu iemesls ir tikai ārpus paša personības. Taču pie psihiatra nonāk šādu cilvēku partneri, kas cieš un meklē neveselīgo attiecību cēloņus. Studijā psihiatre Laura Štāne.
Uldis Dumpis ir teātra aktieris, kuru pazīst arī tie, kam nav ne jausmas, kurā teātrī viņš strādā. Visdažādākās lomas teātrī, kino un balss radio ir laika gaitā veidojušas viņa tēlu sabiedrībā - vīrieša ideāls. Aktieris savā laikā ir nospēlējis vairāk nekā 700 lomas, sākot no komiķa tēliem līdz pat traģēdijām. Ulda aktiermāksla un talants arī atzīts un vairākkārt nominēts, sākot ar nomināciju "Gada aktieris" līdz pat Andreja Pumpura prēmiju (1987) un Alfrēda Amtmaņa — Briedīša prēmiju.
Vai visus var iedalīt pareizajos un nepareizajos, ar otrajiem domājot tos, kas aizrāvušies ar ezotēriku? Kādi faktori liek spītīgi turēties pie īdejas par sliktu karmu, kuru uzlabot spēj vien ar kosmosa kanāliem savienotie īpašie ļaudis? Kā ezotērika kļūst par naudā konvertējama rūpala pamatu ar klasiska mārketinga paņēmieniem? Kādus lēmumus jāspēj pieņemt pašiem, paturot prātā, ka starp tiem, kam patiesi uzticiesas, var būt harizmātiski šarlatāni un tiešam talantīgi sava biznesa lolotāji. Studijā žurnāliste Inga Spriņģe.
Teātris, māksla, televīzija, kultūra un žurnālistika ir vārdi, kas sasaista Ojāra Rubeņa dzīves gaitas. Ojārs savu karjeras izaugsmi sasitītjis sākot ar atmodas laikā veidoto raidījumu "Labrīt", līdz pat preses sekretāra amatam "SWH Rīga", Nacionālās radio un televīzijas padomes lovekli un Latvijas Nacionālā teātra direktora amatam. Pēdējā desmitgadē viņš ar savu degsmi un mīlestību pret Latvijas Nacionālo teātri ir tam sasniedzis būtiskus kāpumus un ieguldījumus. Ojārs vēsta, ka: "Kultūra ir nācijas izdzīvošanas jautājums!", kas viņu dzen tikai uz priekšu. "Spēlmaņu nakts" specbalva ir tikai viens apliecinājums paveiktajam, bet tas neatsver tūkstošiem mazo darbiņu un lietu, kas teātri un tā mākslu ir saturējis kopā.
Mēs krājam zināšanas, lai spētu atrisināt savas problēmas. Dzīvojam savstarpējas saskarsmes tīklā, kur šis zināšanu kopums un pārbaudīti fakti veido saites, kas aizved pie cilvēkiem, kas ir labākie savā jomā, piemēram, santehniķa vai ārsta. Taču informatīvā vide tiek piesārņota, lai neļautu bez piepūles atklāt tos, kas kvalitatīvi palīdzēs, radot šaubas un tādejādi novirzot prātus sev vēlamā virzienā. Kā nonākt vajadzīgajā plūsmā, kā neapmaldīties viedokļu dažādībā, skaidros filozofs Ivars Neiders.
Baletdejotāja un horeogrāfe Zita Errs ir sekojusi savam aicinājumam, taču joprojām meklē balansu starp darbu un atpūtu. Viņa uzskata, ka sievieti skaistu padara viedums, vieglums un līdzsvarotība.
Kā rīkoties, ja zaudētas ilūzijas par apkārtējo pasauli? Kāpēc mentālās un fiziskās veselības pietaupīšanai drīzāk noderētu izraudāšanās un palīdzības meklēšana, nevis ieslīgšana alkohola lietošanā? Kuras izrādījušās vērtīgākās minūtes psihoterapeita kabinetā, kāpēc droši jāļaujas vēlmei radoši izpausties, nevis tā jāslāpē? Un cik riskanta ir kriminālu tēmu publiskošana, skaidros žurnālists un rakstnieks Oskars Vizbulis.
Vēl pirms 20 gadiem nevarējām iztēloties hokeja translācijas bez Gunāra Jākobsona komentāriem gan radio, gan televīzijā. Sports joprojām ir Gunāra sirdslieta, bet vēl bez sporta viņam patīk uzrunāt radio klausītājus visā Latvijā.
Kāpēc daļa vecāku grib, lai viņu bērni ir vienkārši normāli, nevis laimīgi? Kur slēpjas zemūdens akmeņi komunikācijā ar atvasēm, cik bieži ar patiesu interesi jautājam: "Kā jūties?" - un arī sagaidām atbildi? Vai respektējam tuvāko cilvēku emocijas un pievēršam uzmanību savām? Vai izvērtējam runāto bērnu klātbūtnē un kā tas var ietekmēt attiecības gan ģimenē, gan ārpus tās? Studijā vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Margarita Vilcāne tiek dēvēta par “latviešu estrādes karalieni”, jo izcēlās ar spilgtu artistiskumu, patiesi karalisku skatuves stāju un inteliģenci. Viņas ceļš mūzikā sākās vēl džeza zelta laikmetā 60.gadu pašā sākumā, tomēr tā īsti M.Vilcānes talants uzplauka tieši Raimonda Paula, Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta vadībā. Līdztekus darbam kolektīvos, dziedātāja iestudēja pati savas soloprogrammas, izraugoties to repertuāru, sadarbojās ar plašu skaņražu spektru.
Katram ir tiesības ļauties emocijām, skaudība ir viena no tām un signalizē, ko vēlamies. Ja mākam emociju atpazīt, varam to izmantot kā vērtīgu instrumentu, lai attīstītos un sasniegtu savu mērķi, savukārt neizkopta skaudība var kļūt agresīva un destruktīva. Kā veidojas bailes maģiskās domāšanas ietekmē, kas liedz iespēju uzticēties, bet citkārt arī saņemt palīdzību? Kā iegūt jaunu pieredzi, atpazīt savu emociju spektrā traucējošu skaudību, skaidros ārste psihoterapeite Laura Valaine.
Jānis Erenštreits ir latviešu diriģents un mūzikas pedagogs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā. Par to, kāda bijusi slavenā diriģenta bērnība, uzklausīja Raitis Zapackis.
Kā adekvāti izvērtēt savu lomu un pienesumu konkrētā situācijā gan sportā, gan plašākā – Latvijas un pat pasaules notikumu mērogā, kas var padarīt spēcīgāku, saliedētāku visu sabiedrību, kad jānoliek malā paša ego kopējā ieguvuma vārdā, sperot soli ārpus komforta zonas un apzināti uzņemoties pienākumu par mūsu valsts drošību, stāstīs uzņēmējs, Latvijas armijas rezerves karavīrs, triatlonists Rinalds Sluckis.
Sandras Glāzupas balsi atpazīst katrs radio klausītājs. Pieredzējusī ziņu diktore un ziņu redaktore ilgus gadus darbojusies Latvijas Radio. Par nopelniem Latvijas kultūrā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Bet kāda bija Sandras bērnība un kādas ir tā laika spilgtākās atmiņas, devās noskaidrot Raitis Zapackis.
Man ir principi, bet, ja jums tie nepatīk, man ir vēl citi principi – tā reiz pajokojis kāds amerikāņu komiķis. Ignorēt vai pielāgot principus attiecību saglabāšanas vārdā vai tomēr strikti turēt robežas un nenodot savas vērtības? Kāpēc arī nebūt attiecībās ir veselīgi? Kā attiecības padarīt par personības izaugsmes platformu, nevis aizrauties ar partnera ego apkalpošanu, skaidros filozofs Vents Sīlis.
Ja strīda risināšanā puses ir iesaistījušas tiesu un tiesvedības procesa gaitā nav panākts izlīgums, tad strīda atrisinājuma, tiesas uzdevums ir pieņemt spriedumu, kuru pēc tam ir arī jāizpilda. Tiesas sprieduma pienācīga un savlaicīga izpilde ir būtiska un neatņemama daļa no personas tiesībām aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Raidījumā eksperti skaidros, kā notiek tiesas nolēmumu izpilde. Vai nolēmumu izpildei ir noteikti kādi termiņi, kad to var uzsākt? Vai kāds uzrauga šo termiņu izpildi? Kad tiesas spriedumam jābūt izpildītam, kas ir labprātīga tiesas nolēmuma izpilde u.c. Studijas viesi zvērināta tiesu izpildītāja Jolanta Šubrovska un zvērināts advokāts Toms Vilnis.
Vara Braslas vārds vispirms saistās ar devumu kino. Taču arī teātrim režisora dzīvē bijusi tikpat liela vieta. Dzimis teātra režisora Žaņa Braslas ģimenē, viņš pavadījis bērnību Jelgavas un Liepājas teātrī, vēlāk studējis režiju toreizējās Ļeņingradas teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā.
Vai pakāpeniski kļūstam par solistu sabiedrību, kas ar milzu piepūli veidosim attiecības ar citiem? Kā neapmaldīties digitālajā vidē, sasniedzot arī jauniešus tur, kur viņi meklē sev svarīgu informāciju, hobiju realizāciju un izklaidi? Kāpēc jebkurā vecumā jārēķinās ar nepieciešamību elastīgi pielāgot uztveri radošiem risinājumiem gan sadzīvē, gan darbā, faktiski pārvēršot ierasto dzīvi jaunā kvalitātē? Raidījumā viesojas antropoloģe Ieva Puzo.
Noziedzīgi nodarījumi ir ikdienas realitāte un tos pastrādā arī nepilngadīgie. No šī gada ir iesākta nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reforma, kas paredz nepilngadīgai personai atšķirīgu sodu piemērošanas, izpildes un aizstāšanas kārtību. Raidījumā skaidrosim aizsāktās reformas mērķus, kādus soda veidus šobrīd Krimināllikums ļauj piemērot nepilngadīgai personai, citas ar reformu ieviestās izmaiņas, kā arī ekspertu pirmos atzinumus par praksi. Studijas viesi Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Ilze Vanaga, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 2.nodaļas galvenā inspektore Antra Stradiņa un Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītājs Jānis Klūga.
Vienmēr eleganta, nesatricināma un izstaro pozitīvu enerģiju. Šis raidījums būs par izcilo latviešu aktrisi Olgu Dreģi un viņas bērnības atmiņām.
Atklāti sapņi par kārotajām Ziemassvētku dāvanām mēdz pārsteigt, reizēm sadusmot un arī aizkustināt līdz asarām. Bāreņi, smagi slimi bērni, audžuģimenēs nonākušie ir fonda "Bērnu rīts" uzmanības lokā visu gadu, bet decembrī notiek visapjomīgākais darbs un iesaistās visvairāk brīvprātīgu palīgu, lai ķertos pie kādas mazas sirds izloloto brīnumu īstenošanas dzīvē. Studijā fonda "Bērnu rīts" vadītāja Jaroslava Tomaševiča.
Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu - ātra, ērta, parocīga. Savukārt digitālā vide visu laiku attīstās un līdz ar izmaiņām pielāgojas arī tās tiesiskais regulējums. Eiropas Savienības līmenī un arī Latvijā ir notikusi plaša patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskā regulējuma e-komercijā un digitālajā vidē uzlabošana. Raidījumā tuvāk aplūkosim, ko paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, un kā patērētājiem tiesiski aizstāvēt savas intereses vēršoties tiesā pret pakalpojuma sniedzēju. Studijas viesi zvērināta advokāte, advokātu biroja Sorainen partnere Ieva Andersone, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Ieva Lūciņa-Linka un Administratīvās rajona tiesas tiesnese Sandija Audzere.
Rundāles pils ir viena no skaistākajām vietām Latvijā. Raitis Zapackis te tiksies ar pils sirdi un dvēseli Imantu Lancmani, lai runātu par bērnības garšām, dabu, ģimeni un blēņām. Imants Lancmanis ir latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un iniciators, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, galvenokārt pazīstams ar savu devumu mūža garumā Rundāles pils atjaunošanā.
Ja darbinieks laikus pabeidz darbu, tas nozīmē, ka darba devējs nav līdz galam atklājis viņa potenciālu un iespēju robežas - tas ir gaumīgs joks vai rūgta ironija par reālo situāciju uzņēmumos un iestādēs? Kāpēc vadītājs, kurš savā amatā ir ilgu laiku, kļūst mazāk efektīvs, lai gan zināšanu un pieredzes apjoms nav sarucis? Kā izturēties pret profesionālo un apkārtējo vidi, lai saudzētu resursus? Skaidros Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.
© 2020-2025 Ivy Podcast Discovery LLC
