Podcasts about re baltica

Pavasarī žurnāliste Inga Spriņģe paziņoja, ka aiziet no pilna laika darba Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrā “Re:Baltica”. Tā vietā viņa nopietni pieķērās perimenopauzes tēmai, radot jaunu satura vilni sociālajos medijos, kas beigās izaudzis arī līdz pašas rakstītai un pašas izdotai grāmatai.

Lai cik nebūtu neparasti, bet šonedēļ apspriestākais notikums bija "youtube" zvaigznes neilgā viesošanās Latvijā. Ekonomikas ministru tajā dienā vairāk pamanīja "IShowSpeed" pavadībā, ne tādēļ, ka tika pieņemts arī lēmums par "LMT" un "TET" akciju izpirkšanu. Ir bijuši arī citi notikumi. Piemēram, tagad zinām, ka Latvijas Radio 4 no jaunā gada vairs neskanēs. Par to un citiem nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Vērtē Olga Dragiļeva, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste, Atis Rozentāls, laikraksta "Diena" žurnālists, un Ērika Staškeviča, TVNET galvenā redaktore.  

Lai cik nebūtu neparasti, bet šonedēļ apspriestākais notikums bija "youtube" zvaigznes neilgā viesošanās Latvijā. Ekonomikas ministru tajā dienā vairāk pamanīja "IShowSpeed" pavadībā, ne tādēļ, ka tika pieņemts arī lēmums par "LMT" un "TET" akciju izpirkšanu. Ir bijuši arī citi notikumi. Piemēram, tagad zinām, ka Latvijas Radio 4 no jaunā gada vairs neskanēs. Par to un citiem nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Vērtē Olga Dragiļeva, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste, Atis Rozentāls, laikraksta "Diena" žurnālists, un Ērika Staškeviča, TVNET galvenā redaktore.  

Sākoties raidījumam, vēl turpinās balsu skaitīšana 7. jūnijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, balsis bija jāskaita manuāli. Raidījuma skanēšanas laikā noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās. Krustpunktā speciālizladumā analizējam vēlēšanu rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins un Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva. Sazināmies ar partiju pārstāvjiem, plašāk diskutējot par to, kāda varētu veidoties koalīcija Rīgas domē. Rezultāti liecina, ka Rīgā pašvaldību vēlēšanās visvairāk – 18,7% – balsu ieguvis Saeimas deputāta Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksts, kurš ar nepilnu 2% pārsvaru apsteidza "Progresīvos". Savukārt līdzšinējā galvaspilsētas mēra Viļņa Ķirša pārstāvētā "Jaunā Vienotība" saņēmusi 12,9% balsu.  Tāpat ļoti svarīga ir Latgale, bet tur būtiskas pārmaiņas, šķiet, neviens negaidīja. Tomēr kādas korekcijas varbūt ieviesīs prasība pēc pielaides valsts noslēpumam domes vadībai. Tas varētu atteikties varbūt vēl uz kādām citām pašvaldībām. Viedokli izsaka partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainars Šlesers, partijas "Progresīvie" Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs, partijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Arvils Ašeradens, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.  

Sākoties raidījumam, vēl turpinās balsu skaitīšana 7. jūnijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, balsis bija jāskaita manuāli. Raidījuma skanēšanas laikā noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās. Krustpunktā speciālizladumā analizējam vēlēšanu rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins un Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva. Sazināmies ar partiju pārstāvjiem, plašāk diskutējot par to, kāda varētu veidoties koalīcija Rīgas domē. Rezultāti liecina, ka Rīgā pašvaldību vēlēšanās visvairāk – 18,7% – balsu ieguvis Saeimas deputāta Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksts, kurš ar nepilnu 2% pārsvaru apsteidza "Progresīvos". Savukārt līdzšinējā galvaspilsētas mēra Viļņa Ķirša pārstāvētā "Jaunā Vienotība" saņēmusi 12,9% balsu.  Tāpat ļoti svarīga ir Latgale, bet tur būtiskas pārmaiņas, šķiet, neviens negaidīja. Tomēr kādas korekcijas varbūt ieviesīs prasība pēc pielaides valsts noslēpumam domes vadībai. Tas varētu atteikties varbūt vēl uz kādām citām pašvaldībām. Viedokli izsaka partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainars Šlesers, partijas "Progresīvie" Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs, partijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Arvils Ašeradens, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.  

Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa. Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur. Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas?

Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa. Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur. Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas?

Šonedēļ daudz svarīgāku notikumu tepat Latvijā, jo vēlēšanas ir tepat aiz stūra un tad gaisotne mēdz kļūt sakaitēta. Nevar saprast, vai nenotikušais grupas "Jumprava" koncerts kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas elementu tikpat lielā mērā, kā, ja tas būtu noticis? Kaut kas no priekšvēlēšanām saskatāms arī skandālā par ēdinātāju iepirkumu-loteriju, to savukārt pieļāvusi premjere. Vēl arī Valsts kontroles ziņojums par „airBaltic” naudas tērēšanas uzraudzību un Skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu deficīts. Krustpunktā aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, TV24 žurnālists Kārlis Streips un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Šonedēļ daudz svarīgāku notikumu tepat Latvijā, jo vēlēšanas ir tepat aiz stūra un tad gaisotne mēdz kļūt sakaitēta. Nevar saprast, vai nenotikušais grupas "Jumprava" koncerts kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas elementu tikpat lielā mērā, kā, ja tas būtu noticis? Kaut kas no priekšvēlēšanām saskatāms arī skandālā par ēdinātāju iepirkumu-loteriju, to savukārt pieļāvusi premjere. Vēl arī Valsts kontroles ziņojums par „airBaltic” naudas tērēšanas uzraudzību un Skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu deficīts. Krustpunktā aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, TV24 žurnālists Kārlis Streips un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

2025. godā asam nūdzeivuojuši jau gondreiž treis mienešus, geopolitiski vātrains laiks kai uorpus Latvejis, puori okeanam, tai i pi myusu, itepat Latvejā, Latgolā. Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, kas ari mediju informacejis plyusmā īnas viļņuošonūs i jaunys vāsmys. Kai itymā laikā jau nūtykušais i vēļ tikai gaidomais ītekmej procesus, par regiona aktualitatem raidejumā saruna ar LTV raidejuma „De Facto” žurnalistu Ivo Leitānu, TV3 ziņu korespondeņti Katrīnu Karzubovu, i žurnalistikys studenti Anželiku Litvinoviču, kura niu ir praksē pietnīcikuos žurnalistikys centrā „Re:Baltica”.

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Sociālo mediju īpašnieki, piesaucot vārda brīvības neierobežošanu arvien vairāk parāda vēlmi kontrolēt politiskos procesus. Kādai jābūt Eiropas Savienības reakcijai, par to diskusija Krustpunktā. Raidījumā viesi: Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, "Re:Baltica" žurnāliste, faktu pārbaudes projekta "Re:Check" vadītāja Evita Puriņa un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Zane Petre. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti. "Facebook" un "Instagram" atteiksies no faktu pārbaudīšanas un cenzēšanas, kas esot radījusi vairāk problēmu nekā risinājumu. Ir jāatgriežas pie sākotnējās vārda brīvības, turklāt saturā vajadzētu vairāk politikas, tā pagājušā nedēļā pasauli pārsteidza šo sociālo mediju vadītājs Zakerbergs. Tikmēr otra lielā populārā tīkla - "X" platformas īpašnieks Ilons Masks ir uzsācis gandrīz vai kampaņu, lai panāktu valdības un politikas maiņu vairākās Eiropas valstīs.  Jau kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropa piedzīvoja Vācijas propagandas dramatiskās sekas, valstu iedzīvotāji un politiķi lēma, ka ir jāpieliek pūles, lai informatīvajā laukā izveidot vidi, kurā nevar manipulēt ar cilvēku prātiem. Arī sabiedriskajiem medijiem tika veidota tiesiskā bāze, lai žurnālistika varētu plaukt brīvā, daudzveidīgā, neatkarīgā veidā. Amerikā tā vēsture nav tāda, tāpēc situācija arī ir atšķirīga. Bet globālā attīstība radījusi citu realitāti. Latvijā pirms pāris gadiem veiktās aptaujas rādīja, ka 65% iedzīvotāju vismaz divas stundas dienā pavada dažādos sociālajos medijos. Un tie bieži nedarbojas saskaņā ar Eiropas likumiem. Satura moderēšana bija viens no tiem veidiem, kā Eiropas Komisija lika tam pašam Zakerbergam rēķināties ar Eiropas politiku, bet izskatās, ka visi centieni ietekmēt situāciju irst pa vīlēm. Kā mēs sadzīvosim ar šo jauno realitāti? Vai tas nozīmē, ka Eiropā būs tāpat kā daudzviet citur pasaulē? 

Sociālo mediju īpašnieki, piesaucot vārda brīvības neierobežošanu arvien vairāk parāda vēlmi kontrolēt politiskos procesus. Kādai jābūt Eiropas Savienības reakcijai, par to diskusija Krustpunktā. Raidījumā viesi: Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, "Re:Baltica" žurnāliste, faktu pārbaudes projekta "Re:Check" vadītāja Evita Puriņa un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Zane Petre. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti. "Facebook" un "Instagram" atteiksies no faktu pārbaudīšanas un cenzēšanas, kas esot radījusi vairāk problēmu nekā risinājumu. Ir jāatgriežas pie sākotnējās vārda brīvības, turklāt saturā vajadzētu vairāk politikas, tā pagājušā nedēļā pasauli pārsteidza šo sociālo mediju vadītājs Zakerbergs. Tikmēr otra lielā populārā tīkla - "X" platformas īpašnieks Ilons Masks ir uzsācis gandrīz vai kampaņu, lai panāktu valdības un politikas maiņu vairākās Eiropas valstīs.  Jau kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropa piedzīvoja Vācijas propagandas dramatiskās sekas, valstu iedzīvotāji un politiķi lēma, ka ir jāpieliek pūles, lai informatīvajā laukā izveidot vidi, kurā nevar manipulēt ar cilvēku prātiem. Arī sabiedriskajiem medijiem tika veidota tiesiskā bāze, lai žurnālistika varētu plaukt brīvā, daudzveidīgā, neatkarīgā veidā. Amerikā tā vēsture nav tāda, tāpēc situācija arī ir atšķirīga. Bet globālā attīstība radījusi citu realitāti. Latvijā pirms pāris gadiem veiktās aptaujas rādīja, ka 65% iedzīvotāju vismaz divas stundas dienā pavada dažādos sociālajos medijos. Un tie bieži nedarbojas saskaņā ar Eiropas likumiem. Satura moderēšana bija viens no tiem veidiem, kā Eiropas Komisija lika tam pašam Zakerbergam rēķināties ar Eiropas politiku, bet izskatās, ka visi centieni ietekmēt situāciju irst pa vīlēm. Kā mēs sadzīvosim ar šo jauno realitāti? Vai tas nozīmē, ka Eiropā būs tāpat kā daudzviet citur pasaulē? 

Satellite Imagery Analysis: “What's going on in Putin's military bases behind the Estonian Border and how big a threat they really pose?” Satellite imagery analysis. What's going on in Putin's military bases behind the Estonian border and how big a threat they really pose us - Eesti Ekspress Holger Roonemaa, leads an investigative team at Delfi Estii Ekspres. His investigations have focused on money laundering and corruption, espionage and national security, and Russia's disinformation campaigns in the Baltic countries. Roonemaa's investigations have been published by, and he is also an editor of OCCRP, an acronym for The Organized Crime and Corruption Reporting Project, a global network of investigative journalists who expose crime and corruption; he has also been published in ICIJ, which stands for International Consortium of Investigative Journalists, The Daily Beast, Vsquare, BuzzFeed News, and Re:Baltica, among other outlets. He has been repeatedly awarded the Journalist of the Year title at Estonia's national journalism awards and won the National Investigative Journalism Award in 2021. Holger is currently studying and working as a Knight-Wallace Journalism Fellow at the University of Michigan. There, he is developing an investigative journalism hub designed to bridge resource gaps, make use of high-tech investigative methods, and bolster data-driven regional partnerships.

ASV turpinās balsu skaitīšana pēc vēlēšanām, kas noteiks, kurš no kandidātiem nākamos četrus gadus ieņems ASV prezidenta amatu. Vēlēšanu uzvarētāju noteiks balsu sadalījums Elektoru kolēģijā, un šajā cīņā pārliecinošā vadībā izvirzījies republikāņu kandidāts Donalds Tramps. Viņš jau nodrošinājis sev vismaz 270 elektoru balsis. Demokrātu kandidātei Kamalai Harisai vairs nav nekādu cerību uz uzvaru. Diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Latvijas Radio ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, Latvijas Radio žurnālists Artjoms Konohovs, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Viņš ir atpakaļ… Kā zināms, oficiālā Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšana notiks nākamā gada 6. janvārī. Neoficiāli gan šīs visas pasaules vērotās sacīkstes iznākums parasti tiek pasludināts jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, un šī funkcija piekrīt „ceturtajai varai” – amerikāņu telekanāliem. Kā rekordātras pasludināšanas gadījums tiek minēta Baraka Obamas atkārtotā ievēlēšana, kuru 2012. gadā izziņoja vēl pirms vēlēšanu dienas pusnakts. Džo Baidena gadījumā 2020. gadā nervus kutinošā pauze ieilga uz četrām dienām, savukārt 2000. gadā, kad republikānis Džordžs Bušs jaunākais sacentās ar demokrātu Elu Goru, rezultāta noskaidrošana prasīja piecas nedēļas un Savienoto Valstu Augstākās tiesas iesaisti. Toreiz sākotnējais kandidātu iegūto balsu skaits Floridā atšķīrās par nieka 537 balsīm jeb deviņām procenta tūkstošdaļām un iedarbināja balsu pārskaitīšanas mehānismu, par kura rezultātiem joprojām nav absolūti drošas pārliecības. Tolaik Florida bija t.s. svārstīgā pavalsts, proti tāda, kurā rezultāts nav iepriekš droši prognozējams par labu demokrātu vai republikāņu kandidātam. Šajās vēlēšanās šādas pavalstis ir vien septiņas: Džordžija, Ziemeļkarolīna, Pensilvānija, Mičigana, Viskonsina, Arizona un Nevada. Kas attiecas uz šo vēlēšanu reizi, tad lielāko amerikāņu telekanālu rezultātu grafiki piesardzīgi nogaidīja vēl teju stundu pēc tam, kad pats Donalds Tramps jau bija pasludinājis savu triumfu un saņēma pasaules līderu apsveikumus. Viņš tiešām daudzējādā ziņā ir pirmais. Pirmais Savienoto Valstu prezidents, kuram pēc amata pamešanas tikušas izvirzītas kriminālapsūdzības, pirmais, kurš divreiz pakļauts impīčmenta procedūrai un kandidējis atkārtoti pēc impīčmanta. Nākamā gada janvārī, kad Tramps, pēc visa spriežot, nodos prezidenta zvērestu, viņš kļūs par vecāko jebkad ievēlēto ASV valsts vadītāju. Vēl var piebilst, ka viņš ir tikai otrais Savienoto Valstu prezidents, kurš ticis ievēlēts atkārtoti pēc pārtraukuma. Pirmais bija demokrāts Grovers Klīvlends, kurš pirmoreiz tika ievēlēts 1885. un pēc tam 1893. gadā. Vēl der atcerēties, ka līdz ar prezidenta vēlēšanām tiek ievēlēti arī visi 435 Pārstāvju palātas kongresmeņiem un 34 no 100 senatoriem. Džo Baidena prezidentūras cikls spilgti rādīja, cik grūti var nākties prezidentam, kura partijai nav vairākuma kādā no Kongresa palātām. Šobrīd jau ir skaidri zināms, ka republikāņi ir ieguvuši vairākumu Senātā, kur līdz šim trausls pārsvars bija demokrātiem. Pārstāvju palātas mandāti vēl tiek dalīti, līdz ar to jautājums, cik plašs būs jaunā Baltā nama saimnieka žests, piepildot priekšvēlēšanu laikā piesolīto, vēl paliek atbildams. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Budžeta portfelis ir svinīgi aiznests uz Saeimu, bet tas nenozīmē, ka viss grūtākais ir aiz muguras, visas strīdīgās lietas tagad būs jāizcīna arī uz parlamenta paklāja. Viens jau noskaidrojies – šajos saspringtajos laikos deputātu algas neiesaldēs. Bet šajā nedēļā neliels tracis izcēlies par jau iztērētu naudu drošības vajadzībām, proti, militarizētās tēlniecības kompleksam Ādažos. Par to tagad sākta pārbaude un uzdots veikt auditu visiem būvniecības projektiem, kas saistīti ar Aizsardzības ministriju. Par to un arī citām nedēļas aktualitātēm žurnālistu un politikas vērotāju diskusijā spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.  

Budžeta portfelis ir svinīgi aiznests uz Saeimu, bet tas nenozīmē, ka viss grūtākais ir aiz muguras, visas strīdīgās lietas tagad būs jāizcīna arī uz parlamenta paklāja. Viens jau noskaidrojies – šajos saspringtajos laikos deputātu algas neiesaldēs. Bet šajā nedēļā neliels tracis izcēlies par jau iztērētu naudu drošības vajadzībām, proti, militarizētās tēlniecības kompleksam Ādažos. Par to tagad sākta pārbaude un uzdots veikt auditu visiem būvniecības projektiem, kas saistīti ar Aizsardzības ministriju. Par to un arī citām nedēļas aktualitātēm žurnālistu un politikas vērotāju diskusijā spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.  

Valsts kontroles ziņojums šonedēļ apstiprināja bažas par to, cik lielas problēmas ir "Rail Baltica" projekta realizāciju. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras un politiķi var nomierināties. Bet ir citas lietas, par ko lauzīt galvu. Piemēram, par „Rail Baltica” projektu, kur nākušas klāt jaunas, diemžēl nepatīkamas atklāsmes. Jārunā arī par Sabiedrības integrācijas fonda prasību atmaksāt daļu naudas, ko pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” saņēma par dokumentālajām sērijām „Šķelšanās”, jo neesot ievērotas prasības par latviešu valodas lietošanu, krievu teksti ir titrēti, nevis tulkojums ierunāts balsī.

Valsts kontroles ziņojums šonedēļ apstiprināja bažas par to, cik lielas problēmas ir "Rail Baltica" projekta realizāciju. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras un politiķi var nomierināties. Bet ir citas lietas, par ko lauzīt galvu. Piemēram, par „Rail Baltica” projektu, kur nākušas klāt jaunas, diemžēl nepatīkamas atklāsmes. Jārunā arī par Sabiedrības integrācijas fonda prasību atmaksāt daļu naudas, ko pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” saņēma par dokumentālajām sērijām „Šķelšanās”, jo neesot ievērotas prasības par latviešu valodas lietošanu, krievu teksti ir titrēti, nevis tulkojums ierunāts balsī.

Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Sestdienas rītu iesākām kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddirektori un redaktori Sanitu Jembergu. 4. martā Mihaila Čehova teātrī "Re:Baltica" žurnālistes un aktieri sniedza skatītājiem vienreizēju iespēju noskatīties izrādi, kas tapusi no stāstiem, kas aktualizējušies seriāla "Sķelšanās" veidošanā. Sanita un citas kolēģes arī iepriekš saskārušās ar naidīgiem komentāriem un draudiem internetā, tāpēc runājam par mūsu sabiedrības agresijas līmeni, uzbrukumiem žurnālistiem, žurnālista spēju un vajadzību būt drosmīgiem, pašcenzūru un citām aktuālām tēmām, kas skar mūsu visu ikdienu. Anete Ašmane-Vilsone: Pašcenzūra varētu parādīties arī žurnālistu vidē, jo arī viņi mēdz saņemt dažādus uzbrukumus gan sociālajos tīklos un interneta vidē, gan pat klātienē. Sanita Jemberga: Latvijā klātienē tādu gadījumu, paldies Dievam, ir ļoti, ļoti maz. Mums "Re:Baltica" sanāk satikt un strādāt kopā ar dažādu valstu žurnālistiem, un dzirdot, kas notiek, piemēram, Centrālāzijas vai pat dažās tā saucamajās Eiropas valstīs, sapratu, ka pie mums viss ir labi. Manuprāt, pašcenzūra jau ir iestājusies. Viens no iemesliem, kāpēc jutos spiesta uzrakstīt seriāla “Šķelšanās” scenāriju, bija tas, ka cilvēki, arī žurnālisti, vairs neiet meklēt visus viedokļus. Viņi paši zina, ka ja viņiem būs nepareizie viedokļi, kas nesakrīt ar meinstrīmu, viņi vienkārši internetā "atrausies". Nevienam negribas katru dienu klausīties, cik tu esi slikts un nepareizs, kā tu nemāki neko darīt,... Cik korumpēts esi un kas tev maksā vai nemaksā. Jā, un kas tik tu neesi. Es vienmēr saku - jā, maksā Kremlis, maksā Soross, paskatos kontā - kur tā nauda? Kā nav, tā nav visus šos gadus (smiekli). Bet pašcenzūra eksistē, un man to ļoti negribas. Es esmu tieši tik jauna, lai nebūtu piedzīvojusi tos padomju gadus, kad cilvēki tajā nonāca. Sāku strādāt žurnālistikā  neilgi pēc tam, kad bijām atguvuši brīvību. Kad skatos uz viedokļu dažādību un spēju runāt tajā laikā, kas arī ir ļoti trausls, un salīdzinu ar tagadējo, man liekas, ka… Nav foršs tas virziens. Ja nav dažādu viedokļu, tad nav arī dažādu domu, un beigās visi domā, ka ir kārtībā. Bet nav. Teicāt, ka klātienē žurnālistiem reti uzbrūk, bet sociālie tīkli un internets gan… Arī “Šķelšanās”, dažādi sabiedrisko mediju portāli, kas ir izcēluši konkrētas mazāku sabiedrības grupu problēmas. Kā ar to cīnīties? Manās rokās nonāca Filipa Bampa raksts par to, ka žurnālistiem jāiemācās sevi aizstāvēt. Gan raksta sākumā, gan raksta beigās viņš onāk pie secinājuma, ka neviens nezina, kā to izdarīt. Tas ir lielisks jautājums, jo arī pati esmu ilgstoši ignorējusi šos uzbrukumus žurnālistiem, sabiedriskajiem medijiem un "Re:Baltica", domājot, ka “nu, labi, ir citas lietas, ar ko nodarboties, nekā cīnīties ar idiotismu”. No otras puses, tu jau redzi, no kurienes tie uzbrukumi nāk. Pamatā tie nāk no, pirmkārt, politiķiem vai wannabe politiķiem, kuri šādā veidā mēģina pārliecināt pārējo sabiedrību, ka medijiem nevar ticēt, bet viņiem var. Vienā no “Šķelšanās” sērijām parādās tas, kā tiek būvēta šī alternatīvā realitāte, pilnīgi pretēja tam, kas patiesībā notiek. Mērķis ir ne jau konkrētie žurnālisti, bet žurnālistika kā tāda, pateikt, ka tai nevar ticēt. Bet, ja nevar ticēt žurnālistikai, kur tu to uzticamo informāciju iegūsi - internetā, no tīkliem? Mēs esam sapratuši, ka, pirmkārt, ir jāstāv pretī un solidāri jāaizstāv savi kolēģi, bet viņi ir arī jākritizē tad, kad ir, par ko, lai nav sajūtas, ka tā ir noslēgta kasta, kuru nedrīkst kritizēt. Otrkārt, mums jāskaidro, kā žurnālistika strādā. Mēs to pieņemam par pašsaprotamu, ka cilvēks saprot, kā un kāpēc top ziņas, un to mēs "Re:Baltica" darījām arī seriālā “Karmas latvieši”, kas bija pirms “Šķelšanās”, kas bija vienkārši tāds šarlatānu seriāls (smiekli). “Šķelšanās” tiek rādīta redakcija Daugavpilī, kur redzams, ko cilvēki nāk mums stāstīt, kā tas tiek apstrādāts un kā mēs ejam meklēt komentārus. Ļoti bieži ir reakcija “mediji mums to nestāsta”. Tu nevari pastāstīt to, uz ko tev neatbild. Bet man jāsaka, ka mēs iegūstam ļoti lielu iedvesmu un atbalstu no cilvēkiem, kuri mums raksta vēstules gan e-pastā, gan sociālajos tīklos, tāpēc man ir šis lūgums - ja cilvēkam patīk, ko žurnālisti dara, tad, lūdzu, neklusējiet, mums tas ir svarīgi! Mums nav svarīgas tās balvas, bet tas, ka kādam ir vajadzīgs tas, ko mēs daram. Kad saņem to, tad domā “nu labi, lai tie anonīmie varoņi internetā bļaustās, bet reālam cilvēkam tu esi vajadzīgs”, un kamēr ir šī sajūta, tikmēr, es domāju, var strādāt.

Iespaidi un komentāri pēc izrādes „Šķelšanās. Sarunas”, kurā Čehova teātris un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” meklējis jaunu, sociāli aktuālu skatuviskās izpausmes formātu. Kad pirms diviem gadiem sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, daudzi no mums pirmoreiz saskārās ar to baiso apjausmu, ka mēs un mūsu bērni savas dzīves laikā var piedzīvot karu. Krievu karavīru zvērības un Kremļa imperiālistiskās ambīcijas Ukrainā saasināja etnisko spriedzi arī Latvijā: mēs daudz skaidrāk ieraudzījām, cik dažādās informācijas telpās un izpratnē par valsti un valodu dzīvo dažādi Latvijas iedzīvotāji. Kas šādā situācijā labāks – patīkams naids vai nepatīkama saruna? Ar tādu jautājumu pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” pērn sāka veidot dokumentālu seriālu „Šķelšanās”, ko 4. marta vakarā papildināja – pagaidām tikai viena – neparasta dokumentāla teātra izrāde, kur uz skatuves ar personiskiem stāstiem satikās pētnieciskie žurnālisti un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri. Kritiķe Dita Jonīte savā "Facebook" kontā raksta: "Ja konference labiem cilvēkiem "Dirty Deal Teatro" bija izrāde, tad šī bija vēl vairāk izrāde, konference, politiskais teātris un performance. Un viss, ko es ceru, ka tā tiks nospēlēta vēl vismaz vienu reizi Daugavpilī. Un varbūt arī Rēzeknē, Liepājā un Ventspilī, un atkal lieliskajā Čehova teātrī Rīgā. Tik daudz cilvēcības un mīlestības! Ja satiekas žurnālisti, kas deg par savu darbu un režisors, kam liela sirds, tad mēs visi kopā varam būt drošāki un laimīgāki."    

Welcome to a slightly new format for the Edition podcast! Each week we will be talking about the magazine – as per usual – but trying to give a little more insight into the process behind putting The Spectator to bed each week. On the podcast this week: plan Bibi In the early hours of Friday morning, Benjamin Netanyahu leaked his ‘Day after Hamas' plan for post-war Gaza. But the plan is not a plan, writes Anshel Pfeffer – it is just a set of vague principles that do not stand up to the slightest scrutiny. Its sole purpose is rather to keep the ministers of Netanyahu's fragile cabinet together to ensure his political survival. Joining the podcast is former National Security advisor to Netanyahu and former head of the Israeli Professor Uzi Arad, to discuss Bibi's self-interested survival strategy. (03:08) Also this week: Lara and Will discuss some of their favourite pieces from the magazine. Including Richard Bratby's arts lead on the composer you should take far more seriously and Ysenda Maxtone Graham's piece on the ‘sad clappies'. Then: why Latvia is expelling its Russian speakers. New rules mean that ethnic Russians, many of whom have lived in Latvia for their entire lives, have been told they need to learn Latvian or face deportation. In the magazine, Lukas Degutis, The Spectator's editorial manager, interviews people affected by the illiberal policy, as well as the politicians defending the change as part of de-Russification of the Baltic states. We spoke to Lukas and Inga Springe, investigative journalist at Re:Baltica who has been across this story on the derussification of the Baltic. (22:16) And finally: why don't we have more time, and when we do, why do we waste it? This is the central question of a new book by Gary S. Cross, titled: Free Time: The History of an Elusive Ideal. We thought this was the perfect question to ask our own Wiki Man columnist Rory Sutherland, who had some fascinating things to say about free time and how best to spend it. (34:39) Hosted by Lara Prendergast and William Moore.  Produced by Oscar Edmondson.  If there are any areas of the magazine that you are particularly interested in or any questions you have for Will and Lara, please email: podcast@spectator.co.uk. We will try and answer as many as we can in next week's episode. 

Welcome to a slightly new format for the Edition podcast! Each week we will be talking about the magazine – as per usual – but trying to give a little more insight into the process behind putting The Spectator to bed each week. On the podcast this week: plan Bibi In the early hours of Friday morning, Benjamin Netanyahu leaked his ‘Day after Hamas' plan for post-war Gaza. But the plan is not a plan, writes Anshel Pfeffer – it is just a set of vague principles that do not stand up to the slightest scrutiny. Its sole purpose is rather to keep the ministers of Netanyahu's fragile cabinet together to ensure his political survival. Joining the podcast is former National Security advisor to Netanyahu and former head of the Israeli Professor Uzi Arad, to discuss Bibi's self-interested survival strategy. (03:08) Also this week: Lara and Will discuss some of their favourite pieces from the magazine. Including Richard Bratby's arts lead on the composer you should take far more seriously and Ysenda Maxtone Graham's piece on the ‘sad clappies'.  Then: why Latvia is expelling its Russian speakers. New rules mean that ethnic Russians, many of whom have lived in Latvia for their entire lives, have been told they need to learn Latvian or face deportation. In the magazine, Lukas Degutis, The Spectator's editorial manager, interviews people affected by the illiberal policy, as well as the politicians defending the change as part of de-Russification of the Baltic states. We spoke to Lukas and Inga Springe, investigative journalist at Re:Baltica who has been across this story on the derussification of the Baltic. (22:16) And finally: why don't we have more time, and when we do, why do we waste it? This is the central question of a new book by Gary S. Cross, titled: Free Time: The History of an Elusive Ideal. We thought this was the perfect question to ask our own Wiki Man columnist Rory Sutherland, who had some fascinating things to say about free time and how best to spend it. (34:39) Hosted by Lara Prendergast and William Moore.  Produced by Oscar Edmondson.  If there are any areas of the magazine that you are particularly interested in or any questions you have for Will and Lara, please email: podcast@spectator.co.uk. We will try and answer as many as we can in next week's episode. 

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju. "Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..) Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par savu domāšanas procesu, kā izvērtē informāciju." Viņa iesaka izmantot "10 sekunžu likumu", ko zviedri māca saviem iedzīvotājiem. "Tu pat varbūt nezināsi, vai tas avots ir uzticams, vai nē, bet apzināties, ka pamatā sociālajos medijos ieraugi kaut ko, ka esi uzvilcies, ka esi dusmīgs, ja vari šajā brīdī sevi nobremzēt un apturēt, pirms sāc mesties komentēt, kāpēc visi ir idioti, un saprast - paga, paga, kāpēc es kļuvu dusmīgs? Šis ieraksts mani sadusmoja. Ko es zinu par to, vai pazīstu cilvēku, kas to uzrakstījis?" norāda Inga Spriņģe. Nav īsu un vieglu padomu, kā neuzķerties uz dezinformācijas, bet ir pāris attieksmes, ko attīstīt, vērtē Mārtiņš Hiršs. "Pirmais, muļķības var radīt uz knipja sitienu, izdomāt kaut ko jaunu. Radīt viegli, atpazīst grūti. Muļķības ir visapkārt, sociālie tīkli pilni ar nepārbaudītu, nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Tāpēc ikvienam jābūt kā digitālam detektīvam mūsdienās," norāda Mārtiņš Hiršs. "Par visu, kas mūs sasniedz, pirmajai reakcijai jābūt, vai tiešām tas ir pamatots? Līdzīgi kā 90. gados mācīja bērniem neņemt konfektes no svešiem, nekāpt svešās mašīnās, tagad visiem jāmāca - neņem no svešiem šīs informācijas konfektes, kuras ir pārāk labas, un neaizej neceļos."

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību. Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību. Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Šī ir bijusi pamatīgu kaislību nedēļa, gan saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, gan ar Latvijas komandas panākumiem pasaules hokeja čempionātā, kas radīja ne tikai svētkus, bet arī zināmu haosu. Krustpunktā aktualitātes vērtē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga, žurnālists Māris Zanders un "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Latvijas PEN balva šogad piešķirta literatūras un filozofijas žurnālam "Punctum" par rakstu sērijas "#esarī" veidošanu, dodot balsi sievietēm, kas cietušas no seksuālas vardarbības, kā arī par ukraiņu literatūras pārstāvniecību. Kultūras rondo saruna ar "Punctum" galveno redaktoru Arti Ostupu un redaktori Lauru Brokāni. 3. maijā, Pasaules preses brīvības dienā, Latvijas PEN pasniedz īpašu balvu, lai godinātu cilvēkus vai organizācijas, kuru darbs stiprinājis vārda brīvību, mazinājis cenzūras un pašcenzūras draudus, kā arī iestājies par diskriminēto grupu tiesībām. Šogad balvu saņem literatūras un filozofijas žurnāls "Punctum". Iepriekš balvu saņēmuši Lolita Tomsone, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", rakstnieks un aktīvists Viesturs Ķerus, režisore Alise Zariņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova un biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem".

Turpinās šā gada budžeta izskatīšana un asas vārdu pārmaiņas par priekšlikumiem izskan arī valdošās koalīcijas iekšienē. Joprojām nerimst diskusijas saistībā ar konfliktu starp Ogles mākslas un vēstures muzeju un pašvaldības vadību, par to ir spriests muzeju neatkarības kontekstā, bet Ogres mēra pārstāvētā Nacionālā apvienība no jautājuma politiskās sadaļas norobežojas. Krustpunktā nedēļas notikumu apskatā notikumus analizē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un "Re: Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Žurnāliste Inga Spriņģe publiskajā telpā ir daudz aprunāta, viņas izveidotais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" spēj ietekmēt sabiedrisko domu. Tajā pašā laikā viņai tiek izteikti arī daudz pārmetumi. Krustpunktā Lielā intervija ar "Re: Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi.  

Jaunā valdība ķērusies pie darba, izveidoti ministru biroji, bet valdības sēdē izskanējušais ierosinājums padomāt par "bezbērnu nodokli" ir kļuvis par vienu no sabiedrībā apspriestākajiem jautājumiem. Tikmēr atjaunojušās diskusijas par algu kāpumu politiskajos amatos un ne tikai tur, jo algu pielikumu sev nodrošinājuši arī Jūrmalas deputāti, labā maizē paliks arī amatu zaudējušais mērs Gatis Truksnis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti. Diskutē žurnālists Raimonds Rudzāts, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portala "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Jaunā valdība ķērusies pie darba, izveidoti ministru biroji, bet valdības sēdē izskanējušais ierosinājums padomāt par "bezbērnu nodokli" ir kļuvis par vienu no sabiedrībā apspriestākajiem jautājumiem. Tikmēr atjaunojušās diskusijas par algu kāpumu politiskajos amatos un ne tikai tur, jo algu pielikumu sev nodrošinājuši arī Jūrmalas deputāti, labā maizē paliks arī amatu zaudējušais mērs Gatis Truksnis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti. Diskutē žurnālists Raimonds Rudzāts, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portala "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Kultūras rondo un Latvijas Radio kopumā latviešu valoda ir  pašsaprotama ikdiena. Mēs ik dienu un nakti runājam latviešu valodā, mūsu jauno kolēģus konsultē valodniece Dite Liepa un runu māca Zane Daudziņa. Bet šogad valoda ir ieguvusi īpašu nozīmi. Pēc 24. februāra tulkotāji aktualizēja valodas kā solidaritātes un izpratnes zīmi, runājot par to, kā jāizrunā Ukrainas pilsētu nosaukumi, ļaujot sekot vēsturiskai dimensijai. Un ziņu kolēģi ātri vien uztvēra šo vārdu jēgu, un mēs teicām Kijiva, Harkiva vēl pirms Valsts valodas centra piekrišanas. Un vārdi kļuva ļoti svarīgas zīmes. Pirms Saeimas vēlēšanām jau daudzas partijas un apvienības (vismaz programmās) runāja par valsts valodas jēgu. Liāna Langa "Facebook" turpināja akciju "Atkrievisko Latviju". Tika pieņemts lēmums par latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu skolās. Kādā valodā politiķi uzrunā vēlētājus? Ko valoda nodod, ko piesedz, kādus signālus dod? Ko mēs gribam, lai cilvēki sadzird un kā mēs to panākam? Valsts valodas dienā un pirms latviešu valodas diktāta saruna ar valodnieci Latvijas Universitātes profesori Inu Druvieti, žurnālisti un "Re:Baltica" pētnieci Sanitu Jembergu, kulturologu Denisu Hanovu un ziņu aģentūras LETA pārstāvis Ivars Svilāns.  

Ziema būs aukstāka, vismaz mūsu dzīvokļos un arī birojos. Tā lēmusi valdība, arvien vairāk meklējot līdzekļus, kā taupīt energoresursus. Naudas arī ir tik, cik ir. Skolotājiem gan izdevās iegūt algu palielinājumu no nākamā gada, tagad to grib arī mediķi, rīkojot brīdinājuma streiku arī pirms vēlēšanām. Bet Krievijas okupētajā Ukrainas daļā sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai. Pašā Krievijā izsludināta daļēja mobilizācija, pasaule meklē veidus, kā reaģēt uz pārējiem izaicinājumiem. Krustpunktā starptautiskās un vietējās aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnālists Māris Zanders, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis.

Ziema būs aukstāka, vismaz mūsu dzīvokļos un arī birojos. Tā lēmusi valdība, arvien vairāk meklējot līdzekļus, kā taupīt energoresursus. Naudas arī ir tik, cik ir. Skolotājiem gan izdevās iegūt algu palielinājumu no nākamā gada, tagad to grib arī mediķi, rīkojot brīdinājuma streiku arī pirms vēlēšanām. Bet Krievijas okupētajā Ukrainas daļā sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai. Pašā Krievijā izsludināta daļēja mobilizācija, pasaule meklē veidus, kā reaģēt uz pārējiem izaicinājumiem. Krustpunktā starptautiskās un vietējās aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnālists Māris Zanders, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis.

karstums no Eiropas dienvidiem beidzot ir nokļuvis arī līdz mums, tikmēr Latvijas politikā kārstākie notikumi vēl tikai priekšā, gaidot Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī. Pirmsvēlēšanu laiks vēl salīdzinoši kluss un mierīgs, ne lielu skandālu, ne pārsteigumu, ja nu vienīgi par dažiem deputātu kandidātiem partiju vēlēšanu sarakstos. Tikmēr gaidot rudeni, arvien lielāks ir satraukums, kāda būs nākamā apkures sezona, kas notiks ar gāzes iegādēm un cenu kāpumu. Sāk pieaugt arī Covid-19 gadījumu skaits. Un arvien satraucošas ziņas pienāk no Ukrainas, "Delfi.lv" ziņo, ka Latvija iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai mobilo reaktīvo iekārtu "Himars" iegādei, kuras ukraiņi šobrīd veiksmīgi izmanto cīņā pret okupantiem. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

karstums no Eiropas dienvidiem beidzot ir nokļuvis arī līdz mums, tikmēr Latvijas politikā kārstākie notikumi vēl tikai priekšā, gaidot Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī. Pirmsvēlēšanu laiks vēl salīdzinoši kluss un mierīgs, ne lielu skandālu, ne pārsteigumu, ja nu vienīgi par dažiem deputātu kandidātiem partiju vēlēšanu sarakstos. Tikmēr gaidot rudeni, arvien lielāks ir satraukums, kāda būs nākamā apkures sezona, kas notiks ar gāzes iegādēm un cenu kāpumu. Sāk pieaugt arī Covid-19 gadījumu skaits. Un arvien satraucošas ziņas pienāk no Ukrainas, "Delfi.lv" ziņo, ka Latvija iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai mobilo reaktīvo iekārtu "Himars" iegādei, kuras ukraiņi šobrīd veiksmīgi izmanto cīņā pret okupantiem. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Šī bija svētku nedēļa. Mēs 4. maijā runājām par brīvību un neatkarību. Šķiet, arvien pārliecinošāk esam gatavi rast iespējas nojaukt Pārdaugavas pieminekli. Tur gan ir bijušas diskusijas par juridiskajiem aspektiem. Bet Eiropā ļoti grūti gājis sarunās par atteikšanos no Krievijas naftas. Par Latviju runājot, droši vien vēl ir jāpiemin pandēmijas beigas, vismaz skatoties uz ierobežojumu atcelšanu, tāda sajūta rodas. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: Evita Puriņa ("Re:Baltica"), Raivis Spalvēns (portāls "Delfi"), Nellija Ločmele (žurnāls "Ir") un Ivo Butkēvičs (TV3).

Šī bija svētku nedēļa. Mēs 4. maijā runājām par brīvību un neatkarību. Šķiet, arvien pārliecinošāk esam gatavi rast iespējas nojaukt Pārdaugavas pieminekli. Tur gan ir bijušas diskusijas par juridiskajiem aspektiem. Bet Eiropā ļoti grūti gājis sarunās par atteikšanos no Krievijas naftas. Par Latviju runājot, droši vien vēl ir jāpiemin pandēmijas beigas, vismaz skatoties uz ierobežojumu atcelšanu, tāda sajūta rodas. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: Evita Puriņa ("Re:Baltica"), Raivis Spalvēns (portāls "Delfi"), Nellija Ločmele (žurnāls "Ir") un Ivo Butkēvičs (TV3).

Disinformation warfare is not new to the Baltic States - and they have been boosting their preparedness since 2014 and were lauded as successful. Then why did countering COVID-19 disinformation prove challenging? In December, Daiva and Eva spoke to Nika Aleksejeva, who is a data journalism trainer and lead researcher for the Baltics at the Atlantic Council's Digital Forensic Research Lab. “COVID-19 disinformation is a very good lesson for us to be less naive about our capabilities,” she says. You can read more about Latvia's disinformation actors here. You can also read our Re:Baltica article about the superspreaders of vaccine disinformation in the Baltics here. Daiva recently wrote a story about how the war in Ukraine effects people in Lithuania - you can read it here. Please subscribe to our newsletter, and this show on Apple Podcasts, Audible, Google Podcasts, Spotify or another platform of your choice. Transcripts are at www.theinoculation.com ​​After the investigation is complete, you will be able to find the code we used for the analysis of the European Parliament's data on our GitHub repository. The production of this investigation is supported by a grant from the IJ4EU fund. The International Press Institute (IPI), the European Journalism Centre (EJC) and any other partners in the IJ4EU fund are not responsible for the content published and any use made out of it. Follow us on Facebook as @theinoculation, on Twitter as @TInoculation, and on Instagram as @the_inoculation.

Opportunistic politicians and businesspeople latched onto the pandemic in their quest for fame. In Latvia, where COVID-19 death counts went through the roof in October, this had dire consequences. In this episode, Daiva and Eva speak to Nika Aleksejeva, who is a data journalism trainer and lead researcher for the Baltics at the Atlantic Council's Digital Forensic Research Lab. She says, “COVID-19 disinformation is a very good lesson for us to be less naive about our capabilities.”   You can read more about Latvia's emergency situation here, and about the disinformation dozen here. This is the story of Latvian lab disinformation. You can also read our Re:Baltica article about the superspreaders of vaccine disinformation in the Baltics here. You can read about the Baltic elves here, here, and here.   Our reporting is supported by IJ4EU. Please subscribe to our newsletter, and this show on Apple Podcasts, Audible, Google Podcasts, Spotify or another platform of your choice. Follow us on Facebook as @theinoculation, on Twitter as @TInoculation, and on Instagram as @the_inoculation

Es sarunājos ar žurnālisti Inesi Liepiņu Inese tikai pirms pieciem gadiem absolvēja augstskolu un ieguva grādu žurnālistikā, bet jau paguvusi uzkrāt pieredzi gan drukātajos medijos, gan radio, gan ziņu portālā, un šobrīd ir viena no Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālistiem. Augustā Latvijas Žurnālistu asociācija pasniedza balvas par sasniegumiem žurnālistikā 2020. gadā. Un Inese kopā ar kolēģi saņēma balvu par publikāciju sēriju "Vakcīnu sāga" nominācijā "Analītika un pētniecība – Covid-19”. Es ticu, ka darbā viņa vēl tikai ieskrienas, kamēr viņas funktieris 'pa dzīvi' jau ir kā sirmam, viedam kungam!  Meklē Inesi iekš instagram - @liepininese un spied follow, ja vēlies savā ikdienā vairāk kvalitatīvas informācijas, laba humora un baudu acīm! 

The Inoculation's team has lately been looking into misinformation. Together with colleagues in Latvia and Estonia, we investigated misinformation in the Baltic States for a story published in Re:Baltica. In this episode of our podcast, we look at how authorities are combating health-related misinformation in Slovakia. Jakub Goda, an experienced social media professional, joined his country's public sector to identify and counter health-related misinformation. "Governments and government institutions should use creative, digitally skilled people to communicate in the social media environment, and digital environment in general, and not to rely on old-school bureaucratic way of responding to journalists' questions," he says. "It's a kind of deeper mental transformation that needs to happen." You can read how he infiltrated a misinformation-spreading website here. You can also read about the People's Party - Our Slovakia, mentioned in this episode, on Deutsche Welle. More information on the party's links to health misinformation is available on The Slovak Spectator. Our research is supported by Journalismfund.eu. Follow us on Facebook as @theinoculation, on Twitter as @TInoculation, and on Instagram as @the_inoculation