Podcasts about re baltica

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

Kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām iesniegtiu. Lai arī vidēji uz vienu vietu vietvarās pretendē apmēram astoņi kandidāti, šajā gadījumā tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, jo konkurence dažādās pašvaldībās krietni atšķiras. Piemēram, iegūt kādu no 15 deputātu vietām Daugavpilī būs divreiz grūtāk nekā iegūt kādu no 15 deputātu vietām Augšdaugavas novadā, kas ir pie Daugavpils. Nevarētu arī sacīt, ka visām nacionālā mēroga partijām visa Latvija šķiet vienlīdz interesanta. Vērtējam, kāda veidojas situācija, tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, kas vēlētājiem varētu šķist svarīgākais un kam vajadzētu pievērst uzmanību? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga.  

2025. godā asam nūdzeivuojuši jau gondreiž treis mienešus, geopolitiski vātrains laiks kai uorpus Latvejis, puori okeanam, tai i pi myusu, itepat Latvejā, Latgolā. Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, kas ari mediju informacejis plyusmā īnas viļņuošonūs i jaunys vāsmys. Kai itymā laikā jau nūtykušais i vēļ tikai gaidomais ītekmej procesus, par regiona aktualitatem raidejumā saruna ar LTV raidejuma „De Facto” žurnalistu Ivo Leitānu, TV3 ziņu korespondeņti Katrīnu Karzubovu, i žurnalistikys studenti Anželiku Litvinoviču, kura niu ir praksē pietnīcikuos žurnalistikys centrā „Re:Baltica”.

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Sociālo mediju īpašnieki, piesaucot vārda brīvības neierobežošanu arvien vairāk parāda vēlmi kontrolēt politiskos procesus. Kādai jābūt Eiropas Savienības reakcijai, par to diskusija Krustpunktā. Raidījumā viesi: Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, "Re:Baltica" žurnāliste, faktu pārbaudes projekta "Re:Check" vadītāja Evita Puriņa un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Zane Petre. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti. "Facebook" un "Instagram" atteiksies no faktu pārbaudīšanas un cenzēšanas, kas esot radījusi vairāk problēmu nekā risinājumu. Ir jāatgriežas pie sākotnējās vārda brīvības, turklāt saturā vajadzētu vairāk politikas, tā pagājušā nedēļā pasauli pārsteidza šo sociālo mediju vadītājs Zakerbergs. Tikmēr otra lielā populārā tīkla - "X" platformas īpašnieks Ilons Masks ir uzsācis gandrīz vai kampaņu, lai panāktu valdības un politikas maiņu vairākās Eiropas valstīs.  Jau kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropa piedzīvoja Vācijas propagandas dramatiskās sekas, valstu iedzīvotāji un politiķi lēma, ka ir jāpieliek pūles, lai informatīvajā laukā izveidot vidi, kurā nevar manipulēt ar cilvēku prātiem. Arī sabiedriskajiem medijiem tika veidota tiesiskā bāze, lai žurnālistika varētu plaukt brīvā, daudzveidīgā, neatkarīgā veidā. Amerikā tā vēsture nav tāda, tāpēc situācija arī ir atšķirīga. Bet globālā attīstība radījusi citu realitāti. Latvijā pirms pāris gadiem veiktās aptaujas rādīja, ka 65% iedzīvotāju vismaz divas stundas dienā pavada dažādos sociālajos medijos. Un tie bieži nedarbojas saskaņā ar Eiropas likumiem. Satura moderēšana bija viens no tiem veidiem, kā Eiropas Komisija lika tam pašam Zakerbergam rēķināties ar Eiropas politiku, bet izskatās, ka visi centieni ietekmēt situāciju irst pa vīlēm. Kā mēs sadzīvosim ar šo jauno realitāti? Vai tas nozīmē, ka Eiropā būs tāpat kā daudzviet citur pasaulē? 

Sociālo mediju īpašnieki, piesaucot vārda brīvības neierobežošanu arvien vairāk parāda vēlmi kontrolēt politiskos procesus. Kādai jābūt Eiropas Savienības reakcijai, par to diskusija Krustpunktā. Raidījumā viesi: Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, "Re:Baltica" žurnāliste, faktu pārbaudes projekta "Re:Check" vadītāja Evita Puriņa un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Zane Petre. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti. "Facebook" un "Instagram" atteiksies no faktu pārbaudīšanas un cenzēšanas, kas esot radījusi vairāk problēmu nekā risinājumu. Ir jāatgriežas pie sākotnējās vārda brīvības, turklāt saturā vajadzētu vairāk politikas, tā pagājušā nedēļā pasauli pārsteidza šo sociālo mediju vadītājs Zakerbergs. Tikmēr otra lielā populārā tīkla - "X" platformas īpašnieks Ilons Masks ir uzsācis gandrīz vai kampaņu, lai panāktu valdības un politikas maiņu vairākās Eiropas valstīs.  Jau kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropa piedzīvoja Vācijas propagandas dramatiskās sekas, valstu iedzīvotāji un politiķi lēma, ka ir jāpieliek pūles, lai informatīvajā laukā izveidot vidi, kurā nevar manipulēt ar cilvēku prātiem. Arī sabiedriskajiem medijiem tika veidota tiesiskā bāze, lai žurnālistika varētu plaukt brīvā, daudzveidīgā, neatkarīgā veidā. Amerikā tā vēsture nav tāda, tāpēc situācija arī ir atšķirīga. Bet globālā attīstība radījusi citu realitāti. Latvijā pirms pāris gadiem veiktās aptaujas rādīja, ka 65% iedzīvotāju vismaz divas stundas dienā pavada dažādos sociālajos medijos. Un tie bieži nedarbojas saskaņā ar Eiropas likumiem. Satura moderēšana bija viens no tiem veidiem, kā Eiropas Komisija lika tam pašam Zakerbergam rēķināties ar Eiropas politiku, bet izskatās, ka visi centieni ietekmēt situāciju irst pa vīlēm. Kā mēs sadzīvosim ar šo jauno realitāti? Vai tas nozīmē, ka Eiropā būs tāpat kā daudzviet citur pasaulē? 

Satellite Imagery Analysis: “What's going on in Putin's military bases behind the Estonian Border and how big a threat they really pose?” Satellite imagery analysis. What's going on in Putin's military bases behind the Estonian border and how big a threat they really pose us - Eesti Ekspress Holger Roonemaa, leads an investigative team at Delfi Estii Ekspres. His investigations have focused on money laundering and corruption, espionage and national security, and Russia's disinformation campaigns in the Baltic countries. Roonemaa's investigations have been published by, and he is also an editor of OCCRP, an acronym for The Organized Crime and Corruption Reporting Project, a global network of investigative journalists who expose crime and corruption; he has also been published in ICIJ, which stands for International Consortium of Investigative Journalists, The Daily Beast, Vsquare, BuzzFeed News, and Re:Baltica, among other outlets. He has been repeatedly awarded the Journalist of the Year title at Estonia's national journalism awards and won the National Investigative Journalism Award in 2021. Holger is currently studying and working as a Knight-Wallace Journalism Fellow at the University of Michigan. There, he is developing an investigative journalism hub designed to bridge resource gaps, make use of high-tech investigative methods, and bolster data-driven regional partnerships.

ASV turpinās balsu skaitīšana pēc vēlēšanām, kas noteiks, kurš no kandidātiem nākamos četrus gadus ieņems ASV prezidenta amatu. Vēlēšanu uzvarētāju noteiks balsu sadalījums Elektoru kolēģijā, un šajā cīņā pārliecinošā vadībā izvirzījies republikāņu kandidāts Donalds Tramps. Viņš jau nodrošinājis sev vismaz 270 elektoru balsis. Demokrātu kandidātei Kamalai Harisai vairs nav nekādu cerību uz uzvaru. Diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Latvijas Radio ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, Latvijas Radio žurnālists Artjoms Konohovs, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Viņš ir atpakaļ… Kā zināms, oficiālā Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšana notiks nākamā gada 6. janvārī. Neoficiāli gan šīs visas pasaules vērotās sacīkstes iznākums parasti tiek pasludināts jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, un šī funkcija piekrīt „ceturtajai varai” – amerikāņu telekanāliem. Kā rekordātras pasludināšanas gadījums tiek minēta Baraka Obamas atkārtotā ievēlēšana, kuru 2012. gadā izziņoja vēl pirms vēlēšanu dienas pusnakts. Džo Baidena gadījumā 2020. gadā nervus kutinošā pauze ieilga uz četrām dienām, savukārt 2000. gadā, kad republikānis Džordžs Bušs jaunākais sacentās ar demokrātu Elu Goru, rezultāta noskaidrošana prasīja piecas nedēļas un Savienoto Valstu Augstākās tiesas iesaisti. Toreiz sākotnējais kandidātu iegūto balsu skaits Floridā atšķīrās par nieka 537 balsīm jeb deviņām procenta tūkstošdaļām un iedarbināja balsu pārskaitīšanas mehānismu, par kura rezultātiem joprojām nav absolūti drošas pārliecības. Tolaik Florida bija t.s. svārstīgā pavalsts, proti tāda, kurā rezultāts nav iepriekš droši prognozējams par labu demokrātu vai republikāņu kandidātam. Šajās vēlēšanās šādas pavalstis ir vien septiņas: Džordžija, Ziemeļkarolīna, Pensilvānija, Mičigana, Viskonsina, Arizona un Nevada. Kas attiecas uz šo vēlēšanu reizi, tad lielāko amerikāņu telekanālu rezultātu grafiki piesardzīgi nogaidīja vēl teju stundu pēc tam, kad pats Donalds Tramps jau bija pasludinājis savu triumfu un saņēma pasaules līderu apsveikumus. Viņš tiešām daudzējādā ziņā ir pirmais. Pirmais Savienoto Valstu prezidents, kuram pēc amata pamešanas tikušas izvirzītas kriminālapsūdzības, pirmais, kurš divreiz pakļauts impīčmenta procedūrai un kandidējis atkārtoti pēc impīčmanta. Nākamā gada janvārī, kad Tramps, pēc visa spriežot, nodos prezidenta zvērestu, viņš kļūs par vecāko jebkad ievēlēto ASV valsts vadītāju. Vēl var piebilst, ka viņš ir tikai otrais Savienoto Valstu prezidents, kurš ticis ievēlēts atkārtoti pēc pārtraukuma. Pirmais bija demokrāts Grovers Klīvlends, kurš pirmoreiz tika ievēlēts 1885. un pēc tam 1893. gadā. Vēl der atcerēties, ka līdz ar prezidenta vēlēšanām tiek ievēlēti arī visi 435 Pārstāvju palātas kongresmeņiem un 34 no 100 senatoriem. Džo Baidena prezidentūras cikls spilgti rādīja, cik grūti var nākties prezidentam, kura partijai nav vairākuma kādā no Kongresa palātām. Šobrīd jau ir skaidri zināms, ka republikāņi ir ieguvuši vairākumu Senātā, kur līdz šim trausls pārsvars bija demokrātiem. Pārstāvju palātas mandāti vēl tiek dalīti, līdz ar to jautājums, cik plašs būs jaunā Baltā nama saimnieka žests, piepildot priekšvēlēšanu laikā piesolīto, vēl paliek atbildams. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Budžeta portfelis ir svinīgi aiznests uz Saeimu, bet tas nenozīmē, ka viss grūtākais ir aiz muguras, visas strīdīgās lietas tagad būs jāizcīna arī uz parlamenta paklāja. Viens jau noskaidrojies – šajos saspringtajos laikos deputātu algas neiesaldēs. Bet šajā nedēļā neliels tracis izcēlies par jau iztērētu naudu drošības vajadzībām, proti, militarizētās tēlniecības kompleksam Ādažos. Par to tagad sākta pārbaude un uzdots veikt auditu visiem būvniecības projektiem, kas saistīti ar Aizsardzības ministriju. Par to un arī citām nedēļas aktualitātēm žurnālistu un politikas vērotāju diskusijā spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.  

Budžeta portfelis ir svinīgi aiznests uz Saeimu, bet tas nenozīmē, ka viss grūtākais ir aiz muguras, visas strīdīgās lietas tagad būs jāizcīna arī uz parlamenta paklāja. Viens jau noskaidrojies – šajos saspringtajos laikos deputātu algas neiesaldēs. Bet šajā nedēļā neliels tracis izcēlies par jau iztērētu naudu drošības vajadzībām, proti, militarizētās tēlniecības kompleksam Ādažos. Par to tagad sākta pārbaude un uzdots veikt auditu visiem būvniecības projektiem, kas saistīti ar Aizsardzības ministriju. Par to un arī citām nedēļas aktualitātēm žurnālistu un politikas vērotāju diskusijā spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.  

Valsts kontroles ziņojums šonedēļ apstiprināja bažas par to, cik lielas problēmas ir "Rail Baltica" projekta realizāciju. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras un politiķi var nomierināties. Bet ir citas lietas, par ko lauzīt galvu. Piemēram, par „Rail Baltica” projektu, kur nākušas klāt jaunas, diemžēl nepatīkamas atklāsmes. Jārunā arī par Sabiedrības integrācijas fonda prasību atmaksāt daļu naudas, ko pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” saņēma par dokumentālajām sērijām „Šķelšanās”, jo neesot ievērotas prasības par latviešu valodas lietošanu, krievu teksti ir titrēti, nevis tulkojums ierunāts balsī.

Valsts kontroles ziņojums šonedēļ apstiprināja bažas par to, cik lielas problēmas ir "Rail Baltica" projekta realizāciju. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras un politiķi var nomierināties. Bet ir citas lietas, par ko lauzīt galvu. Piemēram, par „Rail Baltica” projektu, kur nākušas klāt jaunas, diemžēl nepatīkamas atklāsmes. Jārunā arī par Sabiedrības integrācijas fonda prasību atmaksāt daļu naudas, ko pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” saņēma par dokumentālajām sērijām „Šķelšanās”, jo neesot ievērotas prasības par latviešu valodas lietošanu, krievu teksti ir titrēti, nevis tulkojums ierunāts balsī.

Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Sestdienas rītu iesākām kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddirektori un redaktori Sanitu Jembergu. 4. martā Mihaila Čehova teātrī "Re:Baltica" žurnālistes un aktieri sniedza skatītājiem vienreizēju iespēju noskatīties izrādi, kas tapusi no stāstiem, kas aktualizējušies seriāla "Sķelšanās" veidošanā. Sanita un citas kolēģes arī iepriekš saskārušās ar naidīgiem komentāriem un draudiem internetā, tāpēc runājam par mūsu sabiedrības agresijas līmeni, uzbrukumiem žurnālistiem, žurnālista spēju un vajadzību būt drosmīgiem, pašcenzūru un citām aktuālām tēmām, kas skar mūsu visu ikdienu. Anete Ašmane-Vilsone: Pašcenzūra varētu parādīties arī žurnālistu vidē, jo arī viņi mēdz saņemt dažādus uzbrukumus gan sociālajos tīklos un interneta vidē, gan pat klātienē. Sanita Jemberga: Latvijā klātienē tādu gadījumu, paldies Dievam, ir ļoti, ļoti maz. Mums "Re:Baltica" sanāk satikt un strādāt kopā ar dažādu valstu žurnālistiem, un dzirdot, kas notiek, piemēram, Centrālāzijas vai pat dažās tā saucamajās Eiropas valstīs, sapratu, ka pie mums viss ir labi. Manuprāt, pašcenzūra jau ir iestājusies. Viens no iemesliem, kāpēc jutos spiesta uzrakstīt seriāla “Šķelšanās” scenāriju, bija tas, ka cilvēki, arī žurnālisti, vairs neiet meklēt visus viedokļus. Viņi paši zina, ka ja viņiem būs nepareizie viedokļi, kas nesakrīt ar meinstrīmu, viņi vienkārši internetā "atrausies". Nevienam negribas katru dienu klausīties, cik tu esi slikts un nepareizs, kā tu nemāki neko darīt,... Cik korumpēts esi un kas tev maksā vai nemaksā. Jā, un kas tik tu neesi. Es vienmēr saku - jā, maksā Kremlis, maksā Soross, paskatos kontā - kur tā nauda? Kā nav, tā nav visus šos gadus (smiekli). Bet pašcenzūra eksistē, un man to ļoti negribas. Es esmu tieši tik jauna, lai nebūtu piedzīvojusi tos padomju gadus, kad cilvēki tajā nonāca. Sāku strādāt žurnālistikā  neilgi pēc tam, kad bijām atguvuši brīvību. Kad skatos uz viedokļu dažādību un spēju runāt tajā laikā, kas arī ir ļoti trausls, un salīdzinu ar tagadējo, man liekas, ka… Nav foršs tas virziens. Ja nav dažādu viedokļu, tad nav arī dažādu domu, un beigās visi domā, ka ir kārtībā. Bet nav. Teicāt, ka klātienē žurnālistiem reti uzbrūk, bet sociālie tīkli un internets gan… Arī “Šķelšanās”, dažādi sabiedrisko mediju portāli, kas ir izcēluši konkrētas mazāku sabiedrības grupu problēmas. Kā ar to cīnīties? Manās rokās nonāca Filipa Bampa raksts par to, ka žurnālistiem jāiemācās sevi aizstāvēt. Gan raksta sākumā, gan raksta beigās viņš onāk pie secinājuma, ka neviens nezina, kā to izdarīt. Tas ir lielisks jautājums, jo arī pati esmu ilgstoši ignorējusi šos uzbrukumus žurnālistiem, sabiedriskajiem medijiem un "Re:Baltica", domājot, ka “nu, labi, ir citas lietas, ar ko nodarboties, nekā cīnīties ar idiotismu”. No otras puses, tu jau redzi, no kurienes tie uzbrukumi nāk. Pamatā tie nāk no, pirmkārt, politiķiem vai wannabe politiķiem, kuri šādā veidā mēģina pārliecināt pārējo sabiedrību, ka medijiem nevar ticēt, bet viņiem var. Vienā no “Šķelšanās” sērijām parādās tas, kā tiek būvēta šī alternatīvā realitāte, pilnīgi pretēja tam, kas patiesībā notiek. Mērķis ir ne jau konkrētie žurnālisti, bet žurnālistika kā tāda, pateikt, ka tai nevar ticēt. Bet, ja nevar ticēt žurnālistikai, kur tu to uzticamo informāciju iegūsi - internetā, no tīkliem? Mēs esam sapratuši, ka, pirmkārt, ir jāstāv pretī un solidāri jāaizstāv savi kolēģi, bet viņi ir arī jākritizē tad, kad ir, par ko, lai nav sajūtas, ka tā ir noslēgta kasta, kuru nedrīkst kritizēt. Otrkārt, mums jāskaidro, kā žurnālistika strādā. Mēs to pieņemam par pašsaprotamu, ka cilvēks saprot, kā un kāpēc top ziņas, un to mēs "Re:Baltica" darījām arī seriālā “Karmas latvieši”, kas bija pirms “Šķelšanās”, kas bija vienkārši tāds šarlatānu seriāls (smiekli). “Šķelšanās” tiek rādīta redakcija Daugavpilī, kur redzams, ko cilvēki nāk mums stāstīt, kā tas tiek apstrādāts un kā mēs ejam meklēt komentārus. Ļoti bieži ir reakcija “mediji mums to nestāsta”. Tu nevari pastāstīt to, uz ko tev neatbild. Bet man jāsaka, ka mēs iegūstam ļoti lielu iedvesmu un atbalstu no cilvēkiem, kuri mums raksta vēstules gan e-pastā, gan sociālajos tīklos, tāpēc man ir šis lūgums - ja cilvēkam patīk, ko žurnālisti dara, tad, lūdzu, neklusējiet, mums tas ir svarīgi! Mums nav svarīgas tās balvas, bet tas, ka kādam ir vajadzīgs tas, ko mēs daram. Kad saņem to, tad domā “nu labi, lai tie anonīmie varoņi internetā bļaustās, bet reālam cilvēkam tu esi vajadzīgs”, un kamēr ir šī sajūta, tikmēr, es domāju, var strādāt.

Iespaidi un komentāri pēc izrādes „Šķelšanās. Sarunas”, kurā Čehova teātris un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” meklējis jaunu, sociāli aktuālu skatuviskās izpausmes formātu. Kad pirms diviem gadiem sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, daudzi no mums pirmoreiz saskārās ar to baiso apjausmu, ka mēs un mūsu bērni savas dzīves laikā var piedzīvot karu. Krievu karavīru zvērības un Kremļa imperiālistiskās ambīcijas Ukrainā saasināja etnisko spriedzi arī Latvijā: mēs daudz skaidrāk ieraudzījām, cik dažādās informācijas telpās un izpratnē par valsti un valodu dzīvo dažādi Latvijas iedzīvotāji. Kas šādā situācijā labāks – patīkams naids vai nepatīkama saruna? Ar tādu jautājumu pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” pērn sāka veidot dokumentālu seriālu „Šķelšanās”, ko 4. marta vakarā papildināja – pagaidām tikai viena – neparasta dokumentāla teātra izrāde, kur uz skatuves ar personiskiem stāstiem satikās pētnieciskie žurnālisti un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri. Kritiķe Dita Jonīte savā "Facebook" kontā raksta: "Ja konference labiem cilvēkiem "Dirty Deal Teatro" bija izrāde, tad šī bija vēl vairāk izrāde, konference, politiskais teātris un performance. Un viss, ko es ceru, ka tā tiks nospēlēta vēl vismaz vienu reizi Daugavpilī. Un varbūt arī Rēzeknē, Liepājā un Ventspilī, un atkal lieliskajā Čehova teātrī Rīgā. Tik daudz cilvēcības un mīlestības! Ja satiekas žurnālisti, kas deg par savu darbu un režisors, kam liela sirds, tad mēs visi kopā varam būt drošāki un laimīgāki."    

Welcome to a slightly new format for the Edition podcast! Each week we will be talking about the magazine – as per usual – but trying to give a little more insight into the process behind putting The Spectator to bed each week. On the podcast this week: plan Bibi In the early hours of Friday morning, Benjamin Netanyahu leaked his ‘Day after Hamas' plan for post-war Gaza. But the plan is not a plan, writes Anshel Pfeffer – it is just a set of vague principles that do not stand up to the slightest scrutiny. Its sole purpose is rather to keep the ministers of Netanyahu's fragile cabinet together to ensure his political survival. Joining the podcast is former National Security advisor to Netanyahu and former head of the Israeli Professor Uzi Arad, to discuss Bibi's self-interested survival strategy. (03:08) Also this week: Lara and Will discuss some of their favourite pieces from the magazine. Including Richard Bratby's arts lead on the composer you should take far more seriously and Ysenda Maxtone Graham's piece on the ‘sad clappies'. Then: why Latvia is expelling its Russian speakers. New rules mean that ethnic Russians, many of whom have lived in Latvia for their entire lives, have been told they need to learn Latvian or face deportation. In the magazine, Lukas Degutis, The Spectator's editorial manager, interviews people affected by the illiberal policy, as well as the politicians defending the change as part of de-Russification of the Baltic states. We spoke to Lukas and Inga Springe, investigative journalist at Re:Baltica who has been across this story on the derussification of the Baltic. (22:16) And finally: why don't we have more time, and when we do, why do we waste it? This is the central question of a new book by Gary S. Cross, titled: Free Time: The History of an Elusive Ideal. We thought this was the perfect question to ask our own Wiki Man columnist Rory Sutherland, who had some fascinating things to say about free time and how best to spend it. (34:39) Hosted by Lara Prendergast and William Moore.  Produced by Oscar Edmondson.  If there are any areas of the magazine that you are particularly interested in or any questions you have for Will and Lara, please email: podcast@spectator.co.uk. We will try and answer as many as we can in next week's episode. 

Welcome to a slightly new format for the Edition podcast! Each week we will be talking about the magazine – as per usual – but trying to give a little more insight into the process behind putting The Spectator to bed each week. On the podcast this week: plan Bibi In the early hours of Friday morning, Benjamin Netanyahu leaked his ‘Day after Hamas' plan for post-war Gaza. But the plan is not a plan, writes Anshel Pfeffer – it is just a set of vague principles that do not stand up to the slightest scrutiny. Its sole purpose is rather to keep the ministers of Netanyahu's fragile cabinet together to ensure his political survival. Joining the podcast is former National Security advisor to Netanyahu and former head of the Israeli Professor Uzi Arad, to discuss Bibi's self-interested survival strategy. (03:08) Also this week: Lara and Will discuss some of their favourite pieces from the magazine. Including Richard Bratby's arts lead on the composer you should take far more seriously and Ysenda Maxtone Graham's piece on the ‘sad clappies'.  Then: why Latvia is expelling its Russian speakers. New rules mean that ethnic Russians, many of whom have lived in Latvia for their entire lives, have been told they need to learn Latvian or face deportation. In the magazine, Lukas Degutis, The Spectator's editorial manager, interviews people affected by the illiberal policy, as well as the politicians defending the change as part of de-Russification of the Baltic states. We spoke to Lukas and Inga Springe, investigative journalist at Re:Baltica who has been across this story on the derussification of the Baltic. (22:16) And finally: why don't we have more time, and when we do, why do we waste it? This is the central question of a new book by Gary S. Cross, titled: Free Time: The History of an Elusive Ideal. We thought this was the perfect question to ask our own Wiki Man columnist Rory Sutherland, who had some fascinating things to say about free time and how best to spend it. (34:39) Hosted by Lara Prendergast and William Moore.  Produced by Oscar Edmondson.  If there are any areas of the magazine that you are particularly interested in or any questions you have for Will and Lara, please email: podcast@spectator.co.uk. We will try and answer as many as we can in next week's episode. 

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju. "Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..) Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par savu domāšanas procesu, kā izvērtē informāciju." Viņa iesaka izmantot "10 sekunžu likumu", ko zviedri māca saviem iedzīvotājiem. "Tu pat varbūt nezināsi, vai tas avots ir uzticams, vai nē, bet apzināties, ka pamatā sociālajos medijos ieraugi kaut ko, ka esi uzvilcies, ka esi dusmīgs, ja vari šajā brīdī sevi nobremzēt un apturēt, pirms sāc mesties komentēt, kāpēc visi ir idioti, un saprast - paga, paga, kāpēc es kļuvu dusmīgs? Šis ieraksts mani sadusmoja. Ko es zinu par to, vai pazīstu cilvēku, kas to uzrakstījis?" norāda Inga Spriņģe. Nav īsu un vieglu padomu, kā neuzķerties uz dezinformācijas, bet ir pāris attieksmes, ko attīstīt, vērtē Mārtiņš Hiršs. "Pirmais, muļķības var radīt uz knipja sitienu, izdomāt kaut ko jaunu. Radīt viegli, atpazīst grūti. Muļķības ir visapkārt, sociālie tīkli pilni ar nepārbaudītu, nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Tāpēc ikvienam jābūt kā digitālam detektīvam mūsdienās," norāda Mārtiņš Hiršs. "Par visu, kas mūs sasniedz, pirmajai reakcijai jābūt, vai tiešām tas ir pamatots? Līdzīgi kā 90. gados mācīja bērniem neņemt konfektes no svešiem, nekāpt svešās mašīnās, tagad visiem jāmāca - neņem no svešiem šīs informācijas konfektes, kuras ir pārāk labas, un neaizej neceļos."

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību. Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību. Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Šī ir bijusi pamatīgu kaislību nedēļa, gan saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, gan ar Latvijas komandas panākumiem pasaules hokeja čempionātā, kas radīja ne tikai svētkus, bet arī zināmu haosu. Krustpunktā aktualitātes vērtē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga, žurnālists Māris Zanders un "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Latvijas PEN balva šogad piešķirta literatūras un filozofijas žurnālam "Punctum" par rakstu sērijas "#esarī" veidošanu, dodot balsi sievietēm, kas cietušas no seksuālas vardarbības, kā arī par ukraiņu literatūras pārstāvniecību. Kultūras rondo saruna ar "Punctum" galveno redaktoru Arti Ostupu un redaktori Lauru Brokāni. 3. maijā, Pasaules preses brīvības dienā, Latvijas PEN pasniedz īpašu balvu, lai godinātu cilvēkus vai organizācijas, kuru darbs stiprinājis vārda brīvību, mazinājis cenzūras un pašcenzūras draudus, kā arī iestājies par diskriminēto grupu tiesībām. Šogad balvu saņem literatūras un filozofijas žurnāls "Punctum". Iepriekš balvu saņēmuši Lolita Tomsone, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", rakstnieks un aktīvists Viesturs Ķerus, režisore Alise Zariņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova un biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem".

Turpinās šā gada budžeta izskatīšana un asas vārdu pārmaiņas par priekšlikumiem izskan arī valdošās koalīcijas iekšienē. Joprojām nerimst diskusijas saistībā ar konfliktu starp Ogles mākslas un vēstures muzeju un pašvaldības vadību, par to ir spriests muzeju neatkarības kontekstā, bet Ogres mēra pārstāvētā Nacionālā apvienība no jautājuma politiskās sadaļas norobežojas. Krustpunktā nedēļas notikumu apskatā notikumus analizē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un "Re: Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Žurnāliste Inga Spriņģe publiskajā telpā ir daudz aprunāta, viņas izveidotais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" spēj ietekmēt sabiedrisko domu. Tajā pašā laikā viņai tiek izteikti arī daudz pārmetumi. Krustpunktā Lielā intervija ar "Re: Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi.  

Jaunā valdība ķērusies pie darba, izveidoti ministru biroji, bet valdības sēdē izskanējušais ierosinājums padomāt par "bezbērnu nodokli" ir kļuvis par vienu no sabiedrībā apspriestākajiem jautājumiem. Tikmēr atjaunojušās diskusijas par algu kāpumu politiskajos amatos un ne tikai tur, jo algu pielikumu sev nodrošinājuši arī Jūrmalas deputāti, labā maizē paliks arī amatu zaudējušais mērs Gatis Truksnis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti. Diskutē žurnālists Raimonds Rudzāts, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portala "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Jaunā valdība ķērusies pie darba, izveidoti ministru biroji, bet valdības sēdē izskanējušais ierosinājums padomāt par "bezbērnu nodokli" ir kļuvis par vienu no sabiedrībā apspriestākajiem jautājumiem. Tikmēr atjaunojušās diskusijas par algu kāpumu politiskajos amatos un ne tikai tur, jo algu pielikumu sev nodrošinājuši arī Jūrmalas deputāti, labā maizē paliks arī amatu zaudējušais mērs Gatis Truksnis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti. Diskutē žurnālists Raimonds Rudzāts, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portala "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Kultūras rondo un Latvijas Radio kopumā latviešu valoda ir  pašsaprotama ikdiena. Mēs ik dienu un nakti runājam latviešu valodā, mūsu jauno kolēģus konsultē valodniece Dite Liepa un runu māca Zane Daudziņa. Bet šogad valoda ir ieguvusi īpašu nozīmi. Pēc 24. februāra tulkotāji aktualizēja valodas kā solidaritātes un izpratnes zīmi, runājot par to, kā jāizrunā Ukrainas pilsētu nosaukumi, ļaujot sekot vēsturiskai dimensijai. Un ziņu kolēģi ātri vien uztvēra šo vārdu jēgu, un mēs teicām Kijiva, Harkiva vēl pirms Valsts valodas centra piekrišanas. Un vārdi kļuva ļoti svarīgas zīmes. Pirms Saeimas vēlēšanām jau daudzas partijas un apvienības (vismaz programmās) runāja par valsts valodas jēgu. Liāna Langa "Facebook" turpināja akciju "Atkrievisko Latviju". Tika pieņemts lēmums par latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu skolās. Kādā valodā politiķi uzrunā vēlētājus? Ko valoda nodod, ko piesedz, kādus signālus dod? Ko mēs gribam, lai cilvēki sadzird un kā mēs to panākam? Valsts valodas dienā un pirms latviešu valodas diktāta saruna ar valodnieci Latvijas Universitātes profesori Inu Druvieti, žurnālisti un "Re:Baltica" pētnieci Sanitu Jembergu, kulturologu Denisu Hanovu un ziņu aģentūras LETA pārstāvis Ivars Svilāns.  

Ziema būs aukstāka, vismaz mūsu dzīvokļos un arī birojos. Tā lēmusi valdība, arvien vairāk meklējot līdzekļus, kā taupīt energoresursus. Naudas arī ir tik, cik ir. Skolotājiem gan izdevās iegūt algu palielinājumu no nākamā gada, tagad to grib arī mediķi, rīkojot brīdinājuma streiku arī pirms vēlēšanām. Bet Krievijas okupētajā Ukrainas daļā sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai. Pašā Krievijā izsludināta daļēja mobilizācija, pasaule meklē veidus, kā reaģēt uz pārējiem izaicinājumiem. Krustpunktā starptautiskās un vietējās aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnālists Māris Zanders, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis.

Ziema būs aukstāka, vismaz mūsu dzīvokļos un arī birojos. Tā lēmusi valdība, arvien vairāk meklējot līdzekļus, kā taupīt energoresursus. Naudas arī ir tik, cik ir. Skolotājiem gan izdevās iegūt algu palielinājumu no nākamā gada, tagad to grib arī mediķi, rīkojot brīdinājuma streiku arī pirms vēlēšanām. Bet Krievijas okupētajā Ukrainas daļā sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai. Pašā Krievijā izsludināta daļēja mobilizācija, pasaule meklē veidus, kā reaģēt uz pārējiem izaicinājumiem. Krustpunktā starptautiskās un vietējās aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnālists Māris Zanders, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis.

karstums no Eiropas dienvidiem beidzot ir nokļuvis arī līdz mums, tikmēr Latvijas politikā kārstākie notikumi vēl tikai priekšā, gaidot Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī. Pirmsvēlēšanu laiks vēl salīdzinoši kluss un mierīgs, ne lielu skandālu, ne pārsteigumu, ja nu vienīgi par dažiem deputātu kandidātiem partiju vēlēšanu sarakstos. Tikmēr gaidot rudeni, arvien lielāks ir satraukums, kāda būs nākamā apkures sezona, kas notiks ar gāzes iegādēm un cenu kāpumu. Sāk pieaugt arī Covid-19 gadījumu skaits. Un arvien satraucošas ziņas pienāk no Ukrainas, "Delfi.lv" ziņo, ka Latvija iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai mobilo reaktīvo iekārtu "Himars" iegādei, kuras ukraiņi šobrīd veiksmīgi izmanto cīņā pret okupantiem. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

karstums no Eiropas dienvidiem beidzot ir nokļuvis arī līdz mums, tikmēr Latvijas politikā kārstākie notikumi vēl tikai priekšā, gaidot Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī. Pirmsvēlēšanu laiks vēl salīdzinoši kluss un mierīgs, ne lielu skandālu, ne pārsteigumu, ja nu vienīgi par dažiem deputātu kandidātiem partiju vēlēšanu sarakstos. Tikmēr gaidot rudeni, arvien lielāks ir satraukums, kāda būs nākamā apkures sezona, kas notiks ar gāzes iegādēm un cenu kāpumu. Sāk pieaugt arī Covid-19 gadījumu skaits. Un arvien satraucošas ziņas pienāk no Ukrainas, "Delfi.lv" ziņo, ka Latvija iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai mobilo reaktīvo iekārtu "Himars" iegādei, kuras ukraiņi šobrīd veiksmīgi izmanto cīņā pret okupantiem. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Šī bija svētku nedēļa. Mēs 4. maijā runājām par brīvību un neatkarību. Šķiet, arvien pārliecinošāk esam gatavi rast iespējas nojaukt Pārdaugavas pieminekli. Tur gan ir bijušas diskusijas par juridiskajiem aspektiem. Bet Eiropā ļoti grūti gājis sarunās par atteikšanos no Krievijas naftas. Par Latviju runājot, droši vien vēl ir jāpiemin pandēmijas beigas, vismaz skatoties uz ierobežojumu atcelšanu, tāda sajūta rodas. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: Evita Puriņa ("Re:Baltica"), Raivis Spalvēns (portāls "Delfi"), Nellija Ločmele (žurnāls "Ir") un Ivo Butkēvičs (TV3).

Šī bija svētku nedēļa. Mēs 4. maijā runājām par brīvību un neatkarību. Šķiet, arvien pārliecinošāk esam gatavi rast iespējas nojaukt Pārdaugavas pieminekli. Tur gan ir bijušas diskusijas par juridiskajiem aspektiem. Bet Eiropā ļoti grūti gājis sarunās par atteikšanos no Krievijas naftas. Par Latviju runājot, droši vien vēl ir jāpiemin pandēmijas beigas, vismaz skatoties uz ierobežojumu atcelšanu, tāda sajūta rodas. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: Evita Puriņa ("Re:Baltica"), Raivis Spalvēns (portāls "Delfi"), Nellija Ločmele (žurnāls "Ir") un Ivo Butkēvičs (TV3).

Disinformation warfare is not new to the Baltic States - and they have been boosting their preparedness since 2014 and were lauded as successful. Then why did countering COVID-19 disinformation prove challenging? In December, Daiva and Eva spoke to Nika Aleksejeva, who is a data journalism trainer and lead researcher for the Baltics at the Atlantic Council's Digital Forensic Research Lab. “COVID-19 disinformation is a very good lesson for us to be less naive about our capabilities,” she says. You can read more about Latvia's disinformation actors here. You can also read our Re:Baltica article about the superspreaders of vaccine disinformation in the Baltics here. Daiva recently wrote a story about how the war in Ukraine effects people in Lithuania - you can read it here. Please subscribe to our newsletter, and this show on Apple Podcasts, Audible, Google Podcasts, Spotify or another platform of your choice. Transcripts are at www.theinoculation.com ​​After the investigation is complete, you will be able to find the code we used for the analysis of the European Parliament's data on our GitHub repository. The production of this investigation is supported by a grant from the IJ4EU fund. The International Press Institute (IPI), the European Journalism Centre (EJC) and any other partners in the IJ4EU fund are not responsible for the content published and any use made out of it. Follow us on Facebook as @theinoculation, on Twitter as @TInoculation, and on Instagram as @the_inoculation.

Arī šodien runājam par to, kas notiek Ukrainā. Kā parasti piektdienā ir žurnālistu diskusija un apspriežam gan jaunākās ziņas no Ukrainas, gan to, kas iezīmējies nedēļas laikā, tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju reakciju uz visu notiekošo. Arī šis rīts sākās ar satraucošām ziņām par uzbrukumu Zaporižjas atomelektrostacijai, tur bija ugunsgrēks, kas jau nodzēsts, tomēr tas parāda potenciālās briesmas arī šajā kontekstā. Notikums vērtē žurnālistiAktuālos notikumus vērtē žurnālists Aleksejs Grigorjevs, "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas Ģederts Ģelzis.  

Raidījumā #5BREINUMI 23. februārī Latvijas Radio Latgales studijas telpās viesojās aktieris un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” raidījuma "Star citu" vadītājs Jānis Kronis, kura dzimtā saknes ir Latgalē. Saruna tika ierakstīta dienu pirms notikumiem Ukrainā. Šī raidījuma laikā ar Jāni Kroni runājam par izrādi "Muols", kas februāra noslēdzošajā nedēļā piedzīvoja trīs spēles Rēzeknes teātrī "Joriks", runājam par šīs izrādes varoņiem, to stāstu un, kā ir spēlēt lomu latgaliešu valodā. Tāpat raidījuma laikā uzzinam Jāņa Kroņa kā aktiera dzīves stāstu, kas pamudināja viņu izvēlēties aktiera profesiju, kāpēc viņš ir neatkarīgais aktieris un kas ir "Kvadrifrons". Ja tev šobrīd gribas atslēgties uz brīdi no tā, kas notiek apkārt, klausies #5BREINUMI arī citus raidījumus atkārtojumā populārākajās raidierakstu straumēšanas vietnēs. Šī raidījuma noslēgumā izskanēs arī sen nedzirdētā rubrika "Kai tys struodoj" ar Līnu Lontoni, kas stāsta par to, kā ierakstīt mūzikas albūmu un ar ko vispārt sākt, ja esi amatieris. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs Esam par mieru pasaulē!

Raidījumā #5BREINUMI 23. februārī Latvijas Radio Latgales studijas telpās viesojās aktieris un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” raidījuma "Star citu" vadītājs Jānis Kronis, kura dzimtā saknes ir Latgalē. Saruna tika ierakstīta dienu pirms notikumiem Ukrainā. Šī raidījuma laikā ar Jāni Kroni runājam par izrādi "Muols", kas februāra noslēdzošajā nedēļā piedzīvoja trīs spēles Rēzeknes teātrī "Joriks", runājam par šīs izrādes varoņiem, to stāstu un, kā ir spēlēt lomu latgaliešu valodā. Tāpat raidījuma laikā uzzinam Jāņa Kroņa kā aktiera dzīves stāstu, kas pamudināja viņu izvēlēties aktiera profesiju, kāpēc viņš ir neatkarīgais aktieris un kas ir "Kvadrifrons". Ja tev šobrīd gribas atslēgties uz brīdi no tā, kas notiek apkārt, klausies #5BREINUMI arī citus raidījumus atkārtojumā populārākajās raidierakstu straumēšanas vietnēs. Šī raidījuma noslēgumā izskanēs arī sen nedzirdētā rubrika "Kai tys struodoj" ar Līnu Lontoni, kas stāsta par to, kā ierakstīt mūzikas albūmu un ar ko vispārt sākt, ja esi amatieris. Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs Esam par mieru pasaulē!

Šī ir bijusi pretrunīgu ziņu nedēļa, gan saistībā ar starptautisko spriedzi Krievijas dēļ, gan pašu mājās. Covid-19 inficēto ir ļoti daudz, bet valdība, ne tikai Latvijā, runā par iespējamiem atvieglojumiem. Izskatās, ka omikrons ievieš pārmaiņas arī domāšanā. Tikmēr sabiedrību, šķiet, vairāk satrauc finansiāla situācija nekā pandēmija. Diskusijas par to, kam pietiek naudas, kam ne, ir bijušas karstas visas nedēļas garumā. Arī no ārzemēm pienāk pretrunīgas ziņas: Ukraina un Krievija esot vienojušās par pamieru un sarunu turpināšanu, bet rietumvalstis steidzami evakuē vēstniecības personālu no Kijevas un ASV iesaka saviem pilsoņiem pamest Ukrainu nekavējoties. Aktualitātes vērtē žurnālisti Baiba Strautmane, Evita Puriņa (Re:Baltica) un Guntis Bojārs (Latvijas TV).

Opportunistic politicians and businesspeople latched onto the pandemic in their quest for fame. In Latvia, where COVID-19 death counts went through the roof in October, this had dire consequences. In this episode, Daiva and Eva speak to Nika Aleksejeva, who is a data journalism trainer and lead researcher for the Baltics at the Atlantic Council's Digital Forensic Research Lab. She says, “COVID-19 disinformation is a very good lesson for us to be less naive about our capabilities.”   You can read more about Latvia's emergency situation here, and about the disinformation dozen here. This is the story of Latvian lab disinformation. You can also read our Re:Baltica article about the superspreaders of vaccine disinformation in the Baltics here. You can read about the Baltic elves here, here, and here.   Our reporting is supported by IJ4EU. Please subscribe to our newsletter, and this show on Apple Podcasts, Audible, Google Podcasts, Spotify or another platform of your choice. Follow us on Facebook as @theinoculation, on Twitter as @TInoculation, and on Instagram as @the_inoculation

Šonedēļ visas ziņas joprojām grupējas ap pandēmiju un otra liela ziņu sadaļa saistīta ar NATO ārlietu ministru tikšanos Rīgā. Notikumus vērtē raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Šonedēļ visas ziņas joprojām grupējas ap pandēmiju un otra liela ziņu sadaļa saistīta ar NATO ārlietu ministru tikšanos Rīgā. Notikumus vērtē raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Tā vien šķiet, ka pandēmija ir izprovocējusi atklāties cilvēku slēptākajām, bet zemiskākajām personības izpausmēm. Mājsēde, ierobežojumi, visvairāk vakcinācija sadalījusi sabiedrību pretējās nometnēs un daudziem radījusi emocijas, ko vairs nepatur pie sevis. "Idioti, kurus nošaut, lietojot daudzstāvīgus vārdus, tie ir apzīmējumi, kuri interneta vidē kļuvuši gandrīz par normu. Turklāt dažiem ar internetu vien nepietiek, viņi savu nepatiku sāk izpaust atklāti uz ielas un to piedzīvo ne tikai žurnālisti, bet arī politiķi, mediķi, skolotāji. Kas tas ir - draudi, vardarbība vai jauna sabiedrības norma un ko darīt, ja nākas ar to saskarties, Krustpunktā diskutē "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšnieks Ilmārs Spalva un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Sanita Armagana.

Tā vien šķiet, ka pandēmija ir izprovocējusi atklāties cilvēku slēptākajām, bet zemiskākajām personības izpausmēm. Mājsēde, ierobežojumi, visvairāk vakcinācija sadalījusi sabiedrību pretējās nometnēs un daudziem radījusi emocijas, ko vairs nepatur pie sevis. "Idioti, kurus nošaut, lietojot daudzstāvīgus vārdus, tie ir apzīmējumi, kuri interneta vidē kļuvuši gandrīz par normu. Turklāt dažiem ar internetu vien nepietiek, viņi savu nepatiku sāk izpaust atklāti uz ielas un to piedzīvo ne tikai žurnālisti, bet arī politiķi, mediķi, skolotāji. Kas tas ir - draudi, vardarbība vai jauna sabiedrības norma un ko darīt, ja nākas ar to saskarties, Krustpunktā diskutē "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšnieks Ilmārs Spalva un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Sanita Armagana.

Šī nedēļa bijusi smaga, tā nesusi skumju rekordu – ceturtdien pienāca ziņa par 64 diennakts laikā mirušiem Covid slimniekiem. Situācijas nopietnību raksturo arī Veselības ministrijas iecere par ārstniecības personu mobilizāciju, kam savukārt sekoja pieprasījums veselības ministra Daniela Pavļuta demisijai. Tikmēr arvien tiek uzsvērts par nepieciešamību vakcinēties pēc iespējas lielam iedzīvotāju skaitam, tādēļ daudziem bija neizpratne par to, ka tiesnešiem nevarot piemērot prasību obligāti vakcinēties, lai gan šāds pienākums noteikts visiem valsts sektorā strādājošajiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes komentē TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnālists Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Šī nedēļa bijusi smaga, tā nesusi skumju rekordu – ceturtdien pienāca ziņa par 64 diennakts laikā mirušiem Covid slimniekiem. Situācijas nopietnību raksturo arī Veselības ministrijas iecere par ārstniecības personu mobilizāciju, kam savukārt sekoja pieprasījums veselības ministra Daniela Pavļuta demisijai. Tikmēr arvien tiek uzsvērts par nepieciešamību vakcinēties pēc iespējas lielam iedzīvotāju skaitam, tādēļ daudziem bija neizpratne par to, ka tiesnešiem nevarot piemērot prasību obligāti vakcinēties, lai gan šāds pienākums noteikts visiem valsts sektorā strādājošajiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes komentē TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnālists Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Vakcinācijas centros veidojas garas rindas, obligāti noteiktā vakcinēšanās daudziem likusi pasteigties. Bet vairāku profesiju pārstāvji aicina viņiem atcelt obligāti noteikto vakcinēšanos, norādot, ka nebūs, kas strādā. Tomēr ne visi ir gatavi vakcinēties. Savu protestu pie Saeimas 14. oktobrī pauda ugunsdzēsēji. Arī atsevišķās izglītības iestādēs ir satraukums, vai būs, kas strādā. Tikmēr saslimstības rādītāji "sit" arvien jaunus rekordus. Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta projektu, lai gan ir bažas par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un tur ir daudz nenoteiktības. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Dienas Bizness"  galvenais redaktors Romāns Meļņiks, ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.

Vakcinācijas centros veidojas garas rindas, obligāti noteiktā vakcinēšanās daudziem likusi pasteigties. Bet vairāku profesiju pārstāvji aicina viņiem atcelt obligāti noteikto vakcinēšanos, norādot, ka nebūs, kas strādā. Tomēr ne visi ir gatavi vakcinēties. Savu protestu pie Saeimas 14. oktobrī pauda ugunsdzēsēji. Arī atsevišķās izglītības iestādēs ir satraukums, vai būs, kas strādā. Tikmēr saslimstības rādītāji "sit" arvien jaunus rekordus. Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta projektu, lai gan ir bažas par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un tur ir daudz nenoteiktības. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Dienas Bizness"  galvenais redaktors Romāns Meļņiks, ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.

Kārtējā darba nedēļa gandrīz aizvadīta un varam atskatīties, kas tajā noticis. Valdība atkal spriež par jauniem ierobežojumiem. Viens no ierosinājumiem, kas sabiedrībā, iespējams, tika apspriests visvairāk, ir ideja, ka līdzīgi kā Lietuvā, arī pie mums lielveikalus varētu apmeklēt tikai ar Covid sertifikātiem. Tikmēr ar ierobežojumiem neapmierinātie iepriekšējā nedēļas nogalē pulcējās Daugavmalā, bet protesti nebija ne tuvu tik masveidīgi, kā to pirms tam prognozēja organizētāji. Bet valdībai ir arī citas rūpes – jāvienojas par nākamā gada budžetu. Aktualitātes Krustpunktā komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko, portāla "TVNet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un pētnieciskā centra "Re:Baltica žurnāliste Evita Puriņa.

Kārtējā darba nedēļa gandrīz aizvadīta un varam atskatīties, kas tajā noticis. Valdība atkal spriež par jauniem ierobežojumiem. Viens no ierosinājumiem, kas sabiedrībā, iespējams, tika apspriests visvairāk, ir ideja, ka līdzīgi kā Lietuvā, arī pie mums lielveikalus varētu apmeklēt tikai ar Covid sertifikātiem. Tikmēr ar ierobežojumiem neapmierinātie iepriekšējā nedēļas nogalē pulcējās Daugavmalā, bet protesti nebija ne tuvu tik masveidīgi, kā to pirms tam prognozēja organizētāji. Bet valdībai ir arī citas rūpes – jāvienojas par nākamā gada budžetu. Aktualitātes Krustpunktā komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko, portāla "TVNet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un pētnieciskā centra "Re:Baltica žurnāliste Evita Puriņa.

Krustpunktā vētījam, kāda ir bijusi šī nedēļa. Pārāk daudz ir iknedēļas ziņu par Covid un saslimšanu, centīsimies atrast laiku vairāk citiem tematiem. Covid pieminām tik daudz, cik bažas par mediķu izdegšanu un viņu motivāciju darbam. Šonedēļ arvien biežāk runāts par to, ka mediķiem sāk aptrūkties degsmes viņi apzinās un brīdina, ka priekšā būs lieli izaicinājumi, bet daudziem pat vairs neticot. Tā vēl viena problēma ir agresija, pandēmija vai provocējis vēl vairāk, un kolēģi no "Re:Baltica" ir publicējuši savu pētījumu, kāpēc visā Baltijā ar agresiju internetā cīņas nemaz nav, kā var secināt no publikācijas. Daudzi saņem dzīvības draudus, reakcijas nekādas: vai ar to ir jāsamierinās. Runājam arī par skolām, jaunumiem izglītības sfērā, par migrantiem, kas aizbēguši no Muceniekiem. Mazliet arī par politiku. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas Televīzijas žurnālists Gundars Rēders un TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs.  

Krustpunktā vētījam, kāda ir bijusi šī nedēļa. Pārāk daudz ir iknedēļas ziņu par Covid un saslimšanu, centīsimies atrast laiku vairāk citiem tematiem. Covid pieminām tik daudz, cik bažas par mediķu izdegšanu un viņu motivāciju darbam. Šonedēļ arvien biežāk runāts par to, ka mediķiem sāk aptrūkties degsmes viņi apzinās un brīdina, ka priekšā būs lieli izaicinājumi, bet daudziem pat vairs neticot. Tā vēl viena problēma ir agresija, pandēmija vai provocējis vēl vairāk, un kolēģi no "Re:Baltica" ir publicējuši savu pētījumu, kāpēc visā Baltijā ar agresiju internetā cīņas nemaz nav, kā var secināt no publikācijas. Daudzi saņem dzīvības draudus, reakcijas nekādas: vai ar to ir jāsamierinās. Runājam arī par skolām, jaunumiem izglītības sfērā, par migrantiem, kas aizbēguši no Muceniekiem. Mazliet arī par politiku. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas Televīzijas žurnālists Gundars Rēders un TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs.  

Es sarunājos ar žurnālisti Inesi Liepiņu Inese tikai pirms pieciem gadiem absolvēja augstskolu un ieguva grādu žurnālistikā, bet jau paguvusi uzkrāt pieredzi gan drukātajos medijos, gan radio, gan ziņu portālā, un šobrīd ir viena no Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālistiem. Augustā Latvijas Žurnālistu asociācija pasniedza balvas par sasniegumiem žurnālistikā 2020. gadā. Un Inese kopā ar kolēģi saņēma balvu par publikāciju sēriju "Vakcīnu sāga" nominācijā "Analītika un pētniecība – Covid-19”. Es ticu, ka darbā viņa vēl tikai ieskrienas, kamēr viņas funktieris 'pa dzīvi' jau ir kā sirmam, viedam kungam!  Meklē Inesi iekš instagram - @liepininese un spied follow, ja vēlies savā ikdienā vairāk kvalitatīvas informācijas, laba humora un baudu acīm! 

Kāpēc parupja klaigāšana sociālajos medijos, ka viss ir slikti, nav drosmes izpausme? Kā tiek meklētas, atrastas un izvēlētas tēmas, par kurām runāt un rakstīt? Kādēļ konkrētai problēmai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un kādi ir ar to sasniedzamie mērķi? To skaidrosim sarunā ar centra Re:Baltica žurnālisti Ingu Spriņģi. Arī par to, ka Re:Baltica un Spriņģe dzēšot citādi domājošo profilus, par spēju uzņemties atbildību par saviem vārdiem un darbim, par drosmi un pseidovaroņiem.IZŠĶIRTSPĒJA Trešdien 20.00 kanālā ReTVIzšķirtspēja bez pūlēm ļauj atpazīt krasi atšķirīgo ne tikai krāsās, bet arī viedokļos. Tomēr daudz biežāk liela nozīme ir niansēm, lai saprastu, cik precīzs vai greizs veidojas realitātes attēls. To ieraudzīt palīdzēs raidījums "Izšķirtspēja". Ar viesiem sarunājas Elita Marga.Raidījumu klausies trešdienas vakaros Radio Skonto vai skaties kanālā ReTV.#Izšķirtspēja #ReTV #RadioSkonto #NEPLP2021Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.

Cīnoties ar Covid pandēmiju, Eiropas Savienības mērķis ir līdz rudenim vakcinēt vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju. Vairākas valstis šo mērķi ir pārspējušas jau tagad, Islandē vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau 90% iedzīvotāju, Beļģijā, Nīderlandē un Maltā virs 80%, daudz vakcinēto ir Īrijā, Portugālē, Somijā, Zviedrijā. Latvija šajā sarakstā ar 44% pirmo poti saņēmušo atrodas pašā lejasgalā. Vēl gausāka vakcinācija ir tikai Rumānijā, kur pirmo poti saņēmuši vien 31% valsts iedzīvotāju. Latvijas rādītāji mūsu amatpersonām likuši prognozēt, ka 70% vakcinēšanās mērķi Latvija visticamāk līdz rudenim nesasniegs. Kādēļ tā, kāda ir bijusi pašu amatpersonu komunikācija ar sabiedrību, kāpēc tik daudzi iekļūst un sapinas dezinformatoru izliktajos tīklos, kā pārliecināt svārstīgos un ieklausīties šaubīgajos, Krustpunktā disktutē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, Latvijas Universitātes Mediciņas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena un sociālantropoloģe Latvijas universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa.

Cīnoties ar Covid pandēmiju, Eiropas Savienības mērķis ir līdz rudenim vakcinēt vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju. Vairākas valstis šo mērķi ir pārspējušas jau tagad, Islandē vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau 90% iedzīvotāju, Beļģijā, Nīderlandē un Maltā virs 80%, daudz vakcinēto ir Īrijā, Portugālē, Somijā, Zviedrijā. Latvija šajā sarakstā ar 44% pirmo poti saņēmušo atrodas pašā lejasgalā. Vēl gausāka vakcinācija ir tikai Rumānijā, kur pirmo poti saņēmuši vien 31% valsts iedzīvotāju. Latvijas rādītāji mūsu amatpersonām likuši prognozēt, ka 70% vakcinēšanās mērķi Latvija visticamāk līdz rudenim nesasniegs. Kādēļ tā, kāda ir bijusi pašu amatpersonu komunikācija ar sabiedrību, kāpēc tik daudzi iekļūst un sapinas dezinformatoru izliktajos tīklos, kā pārliecināt svārstīgos un ieklausīties šaubīgajos, Krustpunktā disktutē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, Latvijas Universitātes Mediciņas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena un sociālantropoloģe Latvijas universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa.

Šī ir bijusi politiskiem notikumiem bagāta nedēļa. Nesagaidot pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām bija nolemts nogaidīt ar pārmaiņām koalīcijas līgumā, no valdības izmesta partija KPV LV, tās ministru vietā apstiprinot jaunus. Vietu valdībā zaudēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet viņu atsauca pašas partija. Tikmēr Saeima "spēlējās ar uguni", nesteidzot pildīt Satversmes tiesas lēmumu par Varakļāniem – tā pievienošana Rēzeknes novadam tiesas ieskatā nebija atbilstoša Satversmei. Pēc tam, kad Valsts prezidents norādīja, ka neizsludinās antikonstitucionālu likumu, Saeima atrada kompromisu Varakļānu jautājumā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, pētnieciskā centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un izdevuma "Dienas Bizness"galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Šī ir bijusi politiskiem notikumiem bagāta nedēļa. Nesagaidot pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām bija nolemts nogaidīt ar pārmaiņām koalīcijas līgumā, no valdības izmesta partija KPV LV, tās ministru vietā apstiprinot jaunus. Vietu valdībā zaudēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet viņu atsauca pašas partija. Tikmēr Saeima "spēlējās ar uguni", nesteidzot pildīt Satversmes tiesas lēmumu par Varakļāniem – tā pievienošana Rēzeknes novadam tiesas ieskatā nebija atbilstoša Satversmei. Pēc tam, kad Valsts prezidents norādīja, ka neizsludinās antikonstitucionālu likumu, Saeima atrada kompromisu Varakļānu jautājumā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, pētnieciskā centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un izdevuma "Dienas Bizness"galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

The Inoculation's team has lately been looking into misinformation. Together with colleagues in Latvia and Estonia, we investigated misinformation in the Baltic States for a story published in Re:Baltica. In this episode of our podcast, we look at how authorities are combating health-related misinformation in Slovakia. Jakub Goda, an experienced social media professional, joined his country's public sector to identify and counter health-related misinformation. "Governments and government institutions should use creative, digitally skilled people to communicate in the social media environment, and digital environment in general, and not to rely on old-school bureaucratic way of responding to journalists' questions," he says. "It's a kind of deeper mental transformation that needs to happen." You can read how he infiltrated a misinformation-spreading website here. You can also read about the People's Party - Our Slovakia, mentioned in this episode, on Deutsche Welle. More information on the party's links to health misinformation is available on The Slovak Spectator. Our research is supported by Journalismfund.eu. Follow us on Facebook as @theinoculation, on Twitter as @TInoculation, and on Instagram as @the_inoculation

Lēnā vakcinācija pret Covid-19 Latvijā ir tāpēc, ka pagājušajā gadā tika pieņemti vairāki aplami lēmumi. Kāda vispār Latvijā ir valsts institūciju atbildība par pieļautām kļūdām, Krustpunktā vērtē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents Edvīns Danovskis, Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde un bijusī valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Lēnā vakcinācija pret Covid-19 Latvijā ir tāpēc, ka pagājušajā gadā tika pieņemti vairāki aplami lēmumi. Kāda vispār Latvijā ir valsts institūciju atbildība par pieļautām kļūdām, Krustpunktā vērtē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents Edvīns Danovskis, Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde un bijusī valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar "Re:Baltica" līdzdibinātāju un žurnālisti Ingu Spriņģi.

Obejis Latgolys republikas piļsātys, tymā skaitā vairuoki nūvodi ap tom, jau vairuokys nedelis ir tūs 20 pošvaļdeibu vydā, kur nūvāruota leluokuo saslimsteiba iz 100 tyukstūšom dzeivuotuoju. Tymā pošā laikā regiona leluokajuos slimineicuos, ari Daugovpiļs regionalajā slimineicā, ziņoj par vysai pasivu mediķu vakcinaceju. Voi Latgolys dzeivuotuoji naapsazynoj situacejis nūpītneibu, nauzatic ekspertim voi atsateista deziformacejis teikli? Kaida ir socialajūs teiklūs publicātajam par ‘Covid-19’ i vakcinom ītekme? Sarunā pīsadola Daugovpiļs regionaluos slimineicys infektologe Iveta Jukšinska i “Re:Baltica” žurnaliste Evita Puriņa, kas atmaskoj vyltus ziņis projektā “Re:Check”. Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi. Īsaklausi! Raidam latgaliski!  

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" ir daudz rakstījis par tematu, kam šogad pievēršas sabiedriskie mediji labdarības maratonā „Dod pieci!”. Tā ir vardarbība ģimenē – diemžēl pietiekami izplatīta parādība mūsu sabiedrībā. Krustpunktā Lielā intervija šodien ar "Re:Baltica" žurnālisti Sanitu Jembergu.

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad pievērsīsies vardarbībai ģimenē – sarežģītam un daudzslāņainam tematam, runājot gan par emocionālo, fizisko, finansiālo un cita veida vardarbību ģimenes locekļu starpā. Lai ka negribētos atzīt, tā ir Latvijā aktuāla tēma. Droši vien daudziem ir pat grūti iedomāties, cik dramatiski notikumi risinās mājās mums visapkārt. Pirms maratona, kas norisināsies decembrī, šai tematikai Latvijas Radio pievēršam īpašu uzmanību. Ievadot ciklu, saruna par tiesisko bāzi, ko Latvijas likumi un normatīvie akti regulē šajā sfērā, kā valsts cenšas palīdzēt tiem, kas cieš no vardarbībās, vai palīdzība ir pieteikama un ko vajadzētu mainīt šajā sistēmā? Krustpunktā diskutē Valsts policijas Dienesta koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" žurnāliste Ilze Vēbere, biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša. Sazināmies ar Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecāko eksperti Ivitu Krastiņu un Rīgas pašvaldības policija priekšnieka vietnieka p.i. Andreju Aronovu.  

Šī nedēļa nākusi ar jauniem ierobežojumiem Covid sakarā, un tie raisījuši dažādas emocijas. Tikmēr aptaujas rāda, ka daudz cilvēku zinātnieku teiktajam netic. Aktualitātes vērtē "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnaliste Ilze Veģe, portāla "TVNet" žurnālists Iļja Kozins, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad pievērsīsies vardarbībai ģimenē – sarežģītam un daudzslāņainam tematam, runājot gan par emocionālo, fizisko, finansiālo un cita veida vardarbību ģimenes locekļu starpā, gan par sekām un rīcības scenārijiem, lai dotu iespēju sākt dzīvi no jauna.  Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ. "Šī gada "Dod pieci!" tēma ir palīdzība vardarbības upuriem šeit un tagad, tūlīt, tajā brīdi, kad vardarbība atklājas, kad ir lēmums pieņemts, ka es vairs to negribu vai nevaru. Tajā brīdī upuris ir viszemākajā posmā, un tad ir nepieciešams tūlītējs praktisks atbalsts," raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. "Tieši tāpēc mēs "Dod pieci!" ziedojumus gribam novirzīt sākuma fāzei, lai vardarbības upuris, piemēram, sieviete ar bērniem varētu ātri nomainīt dzīvesvietu. Protams, Valsts policija un tiesa var nolikt netuvošanos, aizliegumu, bet tas ne vienmēr palīdz. Ir jāizraujas arī no tās vides. Īslaicīgu mājokli nodrošināt, transportu, lai aizbrauktu tur. Domāju, ka nevienam nav speciāls maciņš, noglabāta aploksne izdevumiem vardarbības gadījumā. Parasti tu esi zemākajā punktā un tev nav lieku līdzekļu, lai apmaksātu transportu, aizvestu savas drēbes uz jaunu dzīves vietu. Medicīniskā palīdzība, ēdiens. Tāda ātra, īslaicīga intervence. (..) Pirmā brīdī nav neviena, kas var ātri pieņemt lēmumu un iedot praktisku palīdzību. Tieši tāpēc mēs gribam "Dod pieci!" maratona laikā, pieci eiro par katru dziesmu, savākt palīdzības fondam vai izlaušanās maciņam, no kura varētu upuriem piešķirt līdzekļus praktiskai palīdzībai." "Ja runa ir par vardarbību, tad bieži spēkā ir teiciens "slīcēja glābšana paša slīcēja rokās". Bieži ir situācija, ka cilvēks ir cietis vardarbībā, tiesībsargājošās institūcijas var pieņemt lēmumus piešķirt pagaidu tiesisko aizsardzību vai aizvest varmāku, bet jāņem vērā, ka ar vienu iejaukšanos nepietiek, tas ir garš ceļš, kā atbrīvoties no vardarbībās, bieži šajā ceļā cilvēkam nav līdzgaitnieku," atzīst biedrības "Skalbes" atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem vadītājs Raivo Vilcāns. "Jāņem vērā, ka ģimenes vardarbībā cietušajam uzgāžas liels blāķis virsū. Cilvēks ir pieņēmis lēmumu pārtraukt vardarbību, viņš ir cietis fiziski, emocionāli. Viņš jau tajā mirklī, kad vēlas uzsākt šo procesu, ir psiholoģiski vājākā stāvoklī. Papildus tam ir jautājumi - kur es dzīvošu, kā ēdīšu, kas notiks ar bērniem. Bieži šis lielais apjukums un problēmas, kas uzgāžas, ir par pamatu tam, ka pārtrauc ceļu, lai pārtrauktu vardarbību pret sevi, turpina Raivo Vilcāns. Domājot par to, kas varētu palīdzēt, Raivo Vilcāns  norāda, ka svarīgi stabilizēt psiholoģisko stāvokli, bieži atbalsta tālrunis pirmais, kur cilvēks uzdrošinās piezvanīt un pastāstīt, ka cieš no vardarbības. Viņš arī norāda, ka vardarbībai ir ļoti augsta manipulatīvā daļa. Bieži vien par varmāku nevar pateikt, ka viņš varētu uzvesties un rīkoties vardarbīgi pret tuviniekiem. "Arī mēs kā sabiedrība varam būt atbalstoši, ja pie mums nonāk informācija par vardarbību, atbalstīt to cilvēku, virzīt uz resursiem. Protams, ir jautājums par citiem resursiem - krīžu centri, draudzenes. Mums ir atbalsta pakalpojumu liela fragmentācija, attiecīgi dažkārt situācijas, kur pārklājas divu iestāžu kompetence, pa vidu paliek cilvēks, kurš nevar vērsties ne pie viena, ne otra. Tādēļ svarīgi mekēt atbalstu un viens no veidiem ir atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem," atzīst Raivo Vilcāks. Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem ir 116006. Tas ir bezmaksas, strādā katru dienu no plkst. 12 - 22. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš pagājušā gada. Re:Baltica žurnāliste Ilze Vēbere atzīst, ka vardarbība ģimenē ir izplatīta problēma, par kuru maz runā. "Tie, kuri saņemas runāt, ne reti saņem nosodījumu no sabiedrības, upuri tiek vainoti, parādās teksti - viena pagale nedeg, droši vien pati izprovocēji, nav ko precēties, kāpēc neej prom. Mūsu sērijas mērķis ir par to stāstīt. Pirmkārt, atpazīt vardarbību, parādīt, ar ko sākt, kur meklēt palīdzību, un parādīt, ka šis nav tabu temats, par to ir jārunā, jāizgaismo gan kļūdas sistēmā un sabiedrības uztverē," stāsta Ilze Vēbere "Pamatproblēma, ka upurim, kurš ir saņēmies pārtraukt vardarbīgās attiecības, ir pašam jāzina, kur vērsties, ko darīt, kādus iesniegumus rakstīt. Nav institūcijas vai cilvēka, kas aiz rokas izved caur visām iestādēm un pasaka tev jādara šis un tas, jāraksta tās. Jābūt lielam gribasspēkam to izdarīt, lai saņemtu palīdzību," vērtē Ilze Vēbere. Labdarības maratons “Dod Pieci!” notiks no 17. līdz 23. decembrim. To rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu lsm.lv. Pirmo reizi projekta satura partneris būs Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš pagājušā gada.  

28. augustā tiešraidē no LTV.lv studijas aizvadītas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu mēra amata kandidātu priekšvēlēšanu debates. 28. augusta tiešraidē piedalās:

26. augustā tiešraidē no LTV.lv studijas aizvadītas otrās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu debates, kurās piedalījās pārstāvji no partiju sarakstiem, kas pieteikti ārkārtas vēlēšanām 29. augustā. 26. augusta tiešraides dalībnieki:

Veselības ministrija ierosinājusi jaunu mediķu algu pieauguma modeli, kas paredz lēzenāku algu pielikumu, nekā iepriekš tika noteikts likumā, bet tā arī netika izpildīts. Tikmēr vairāki "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par!" Saeimas deputāti rosinājuši noteikt divu termiņu ierobežojumu tiesībsarga amata ieņemšanai. Viena no pašreizējā tiesībsarga Jura Jansona iniciatīvām ir pieteikums Satversmes tiesā par likuma nepildīšanu mediķu algu jautājumā. Šonedēļ daudz runāts arī par viesstrādnieku ielaišanu Latvijā, jo atklājušies saslimšanas gadījumi ar Covid-19 viesstrādnieku vidū. Notikumus vērtē Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" galvenā redaktore Sanita Jemberga, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Ella Semjonova un portāla TVNET žurnālists Iļja Kozins.

Sabiedriskie mediji un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” projektā „Mūžīgie bērni” stāsta par ģimenēm, kurās aug neārstējami slimi bērni. Raidījumā Krustpunktā saruna ne tikai par šīm ģimenēm un kā panākt sabiedrības attieksmes maiņu, bet arī par ziedojumiem, kas centralizēti vākti un prasmīgi koordinēti daudzkārt izglābuši dzīvības vai atvieglojuši smago ikdienu. Un par mums visiem arī kā atsaucīgu sabiedrību. Intervija ar Ziedot.lv vadītāju Rūtu Dimantu. "Tēmas, kas skar visus, tās daudz vieglāk nonāk politiķu un izpildvaras dienas kārtībā, kas skar šaurāku loku, ir grūti tai balsij tikt sadzirdētai. Ja ir apmēram 8000 ģimenes, kurās aug bērni invalīdi, bērni ar īpašām vajadzībām, uz mūsu nepilniem diviem miljoniem viņu nav tik daudz, lai viņi būtu tik skaļi," atzīst Dimanta. "Otra lieta, šiem vecākiem nav spēka iet, runāt un iestāties par sevi, jo viņu ikdiena ir nodrošināt savam bērnam pamatvajadzības. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka kāds iestājas." Dimanta atzīst, ka mazaizsargātām grupām nav sava lobija, lai kaut ko panāktu Saeimā. "Tieši tāpēc ir tik svarīgi, ka sabiedrībai tiek pavērts priekšstats uz šo ģimeņu ikdienu, gan politiķiem, gan izpildvarai," projektu "Mūžīgie bērni" vērtē Rūta Dimanta. Sarunā Dimanta norāda, ka ir svarīgi runāt par "mūžīgiem bērniem", jo Latvijā ir svarīgs katrs bērns. "Mani ļoti uzrunāja sižetu sērija "Mūžīgie bērni", jo paši vecāki runāja un stāstīja tās lietas, kas ir aktuālas. Arī vēstulē, kas nosūtīta izpildvarai un politiķiem, tās galvenās tēmas ir parādītas. Atliek tagad sekot," bilst Dimanta.

Sabiedriskie mediji un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” projektā „Mūžīgie bērni” stāsta par ģimenēm, kurās aug neārstējami slimi bērni: par ikdienu, par valsts atbalstu un visvairāk par tā trūkumu. Runa ir par cilvēkiem, kuriem visu dzīvi nākas pavdīt kā bērniem, bieži vien kāda aprūpē, bieži vien arī atstumtībā no sabiedrības. Runa ir arī par vecākiem, kuriem visa dzīve ir jāpakārto sava bērna aprūpei, bieži vien neko citu neredzot, neatrodot laiku sev, kā arī dažkārt saskaroties ar sabiedrības nosodījumu un neizpratni. Diskusijā raidījumā Krustpunktā plašāk pievēršamies vienam aspektam - asistentu nodrošinājumam bērniem ar īpašām vajadzībām. Kad un kādā mērā šī pakalpojuma sniedzējiem, kas visbiežāk ir vecāki, varēs izmaksāk cienīgu atlīdzību. Cik daudz līdzekļu ne tikai sola, bet arī varēs atvēlēt valsts un arī pašvaldībās un kāpēc šis jautājums jau gadiem ir neatrisināts? Diskusijā piedalās Ziedot.lv Sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga, Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktora vietniece Daina Grabe, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Anda Čakša un Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Lībeks. Pa tālruni sazināmies ar Latviijas Autisma apvienības priekšsēdētāju ir Līgu Bērziņu.  

Sabiedriskie mediji un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” projektā „Mūžīgie bērni” stāsta par ģimenēm, kurās aug neārstējami slimi bērni: par ikdienu, par valsts atbalstu un visvairāk par tā trūkumu. Runa ir par cilvēkiem, kuriem visu dzīvi nākas pavdīt kā bērniem, bieži vien kāda aprūpē, bieži vien arī atstumtībā no sabiedrības. Runa ir arī par vecākiem, kuriem visa dzīve ir jāpakārto sava bērna aprūpei, bieži vien neko citu neredzot, neatrodot laiku sev, kā arī dažkārt saskaroties ar sabiedrības nosodījumu un neizpratni. Diskusijā raidījumā Krustpunktā plašāk pievēršamies vienam aspektam - asistentu nodrošinājumam bērniem ar īpašām vajadzībām. Kad un kādā mērā šī pakalpojuma sniedzējiem, kas visbiežāk ir vecāki, varēs izmaksāk cienīgu atlīdzību. Cik daudz līdzekļu ne tikai sola, bet arī varēs atvēlēt valsts un arī pašvaldībās un kāpēc šis jautājums jau gadiem ir neatrisināts? Diskusijā piedalās Ziedot.lv Sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga, Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktora vietniece Daina Grabe, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Anda Čakša un Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Lībeks. Pa tālruni sazināmies ar Latviijas Autisma apvienības priekšsēdētāju ir Līgu Bērziņu.  

Lai vērstu uzmanību virknei problēmu, ar ko ikdienā saskaras vecāki, kuri paši audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, nevis ievieto viņus valsts sociālās aprūpes iestādēs, sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio Ziņu dienesti, portāls LSM.LV sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru «Re:Baltica» no šodienas sāk plašu materiālu sēriju ar nosaukumu «Mūžīgie bērni». Par ko tajā būs galvenie akcenti un kāda ir vecāku ikdiena, nepārtraukti rūpējoties par īpašajiem bērniem? Šorīt uz sarunu esam aicinājuši savu kolēģi – Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālisti Vitu Anstrati un Jēkaba mammu Vinetu Grigāni - Drandi.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” dibinātāja un žurnāliste Inga Spriņģe (Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu kontrole saturu atbild SIA RNR LTD #melukontrole #SIF_MAF2020)

Paredzams, ka jau 9. jūnijā beidzot tiks pārtraukta Covid dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija. Bet kādi secinājumi par Latvijas veselības aprūpi, par Latvijas sabiedrību, kā arī par Eiropas sadarbību šajā krīzes laikā? Diskusijas dalībnieki: Ilze Viņķele veselības ministre (A/P) Jurijs Perevoščikovs SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Velga Ķūse Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Zanda Kalniņa-Lukaševica Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ojārs Skudra LU asociētais profesors, politologs Klāvs Sedlenieks RSU vadošais pētnieks, sociālantropolog Inga Spriņģe žurnāliste, neatkarīgā pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» līdzdibinātāja

Kā ierasts piektdienās, Krustpunktā šīsnedēļas notikumus vērtē žurnālisti. Pārrunāsim, kā dzīvojam šajā karantīnas situācijā, cik sekmīgi sadzīvojam ar slimības izplatīšanos. Skaitļi ir salīdzinoši labi, taču viss vēl priekšā. Ir kādi, kurus nebaida ne sodi, ne tas, ka viņi var aplipināt citus – vai ir iespējams un vajag kā citādi vērsties pret neapzinīgajiem? Vai ir jādomā par testēšanas iespēju paplašināšanu, par ko daudzi raizējas? Atsevišķu uzmanību pievērsīsim arī daudzajām sazvērestības teorijām un meliem, kas cirkulē aktīvi sociālajos tīklos. ANO ģenerālsekretārs izteicies, ka tā ir vēl viena epidēmija – dezinformācijas epidēmija, kurai jāstājas pretī. Vai tas ir iespējams? Sarunā kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu piedalīsies Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe, Bens Latkovskis no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" un Latvijas TV žurnālists Gundars Rēders.

Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" pavisam nesen saņēmis atļauju Latvijā veikt oficiālu sociālā tīkla "Facebook" ierakstu faktu pārbaudi. Turpmāk cilvēkiem, kuri izplata un dalās ar nepārbaudītu informāciju, var nākties blakus saviem ierakstiem ieraudzīt ziņojumu, kas aicinās lasītājus iepazīties arī ar alternatīvu viedokli. Tas tiek darīts tāpēc, lai mazinātu viltus un uz faktiem nebalstītu ziņu izplatību, bet, kā saka mūsu šodienas viešņa - Inga Spriņģe - nevis lai vērstos pret citu cilvēku viedokli. Sērijā runāsim arī par populisma vilni, tehnoloģiju un algoritmu ietekmi uz saturu, ko patērējam, kā arī to, kas Igaunijā ir sliktāk nekā Latvijā. Klausies mūs visās lielākajās un populārākajās podkāstu platformās, ieskaitot Delfi Podkāsti, bet skaties mūs Facebook, YouTube un LMT Straume, kā arī Viedtelevīzijā. Raksti - pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Jauniešiem mūsdienās ir pavisam citas mediju patērēšanas tradīcijas nekā vidējai un vecākai paaudzei. Kā medijiem piesaistīt jauniešu auditoriju, diskusija Krustpunktā ciklā "Mediju anatomija". Kā 21.gadsimtā plašsaziņas līdzekļiem uzrunāt jauniešus: televīziju viņi lielākoties neskatās, radio arī vairums neklausās, ko nozīmē vārds avīze, kāds varbūt pat nezina. Internets un tikai internets. Bet kas vispār viņus interesē? Un kā uzrunāt izdodas tiem, kuri tomēr piesaista jaunos prātus? Krustpunktā studijā būs cilvēki, kam ir sanācis atrast kopēju valodu ar jauniešiem. Kas ir viņu atslēga un ko viņi domā par savu auditoriju? Raidījuma viesi: podkāsta "Pēdējā Pilīte" producents, reperis grupā “Singapūras Satīns” Jānis Krīvēns, videi draudzīgāka dzīvesveida entuziasts Edgars Feščenko, Pieci.lv raidījuma “Domnīca” producente Monika Martinso un “Re:Baltica” žurnāliste Inese Liepiņa.

Podkāstā viesojas Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" dibinātāja un žurnāliste Inga Spriņģe. Arī žurnālistika ir produkts, kas tirgū jāvirza taktiski gudri un ar mērķi. Mārketinga speciālisti un žurnālisti viens no otra var mācīties vairāk, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Par to visu šajā epizodē. Lasi arī mūsu blogu un pieraksties jaunumiem: littlebit.inspired.lv! Frank by Inspired Facebook lapa: ŠEIT Music by benzoul / CC BY-SA

Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ka darbu beigs savulaik lielākā privātā telekompānija LNT. Par tālāko nākotni galīgas skaidrības vēl nav, taču svarīgākie oriģinālraidījumi pārcelšoties uz TV3, bet lielais Ziņu dienests tiks izformēts. Faktiski Latvijā paliks tikai divi televīzijas ziņu dienesti, ja neskaitām krievu "Pirmo Baltijas kanālu" - sabiedriskajam medijam un TV3. Vēl atklāts ir jautājums, kas notiks ar sabiedrisko mediju saturu, ja tos apvienos. Kas notiek Latvijā ar mediju daudzveidību, kāda perspektīva ir nākotnē mediju nozarei, runāsim par to raidījuma rubrikā „Mediju anatomija”. Sarunā piedalās: Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, mediju eksperte Gunta Līdaka, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiga un portāla lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava. Pa tālruni uzklausām “Re:Baltica” žurnālisti Ingu Spriņģi un Latvijas reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāju Baibu Liepiņu. Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.  

Krustpunktā piektdienās ar žurnālistiem izvērtējam nedēļas aktualitātes, un šoreiz ir virkne interesantu tematu, par ko runāt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanas un tur aizdomās virkni būvnieku par karteļa izveidošanu, turklāt runa ir par milzīgiem zaudējumiem, kas varētu būt nodarīt valstij un uzņēmējiem. Aizdomās tiek turēts arī Robežsardzes bijušais priekšnieks, tikai tur ir citi izmeklētāji un citas apsūdzības. Neskaidrības ir ap atkritumu izvešanas līgumu Rīgā. Tas varētu būt nopietns izaicinājums rīdziniekiem. Komentēšanas vērtas ir arī citas ziņas. Studijā diskutē žurnāliste Baiba Strautmane, Sanita Jemberga no " Re:Baltica", Bens Latkovskis no “Neatkarīgās Rīta Avīzes” un raidījuma abi vadītāji - Māra Jansone un Aidis Tomsons.

Klāt piektdiena, kad kā ierasts kopā ar žurnālistiem apspriežam nedēļas notikumus. Rīgas domē joprojām dala amatus, jo pēc Daiņa Turlā īsās mēra karjeras vienošanās par nākamo galvaspilsētas galvu tā arī līdz galam nav panākta. Savukārt savā krēslā palicis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kuram nāca talkā "Latvenergo" pagaidu padome, kas pati atkāpās no amata. Ir bijušas arī citas plaši apspriestas lietas, piemēram, vai uz Valsts prezidenta inaugurāciju viesi jāaicina ar otrajām pusēm. Šos un citus notikumus apspriežam kopā ar žurnālistiem. Mūsu studijā - Māris Antonevičs no Latvijas Avīzes, Aleksis Zoldners no Latvijas Neatkarīgās televīzijas un Evita Puriņa no pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica".

Kā ik piektdienu, šodien Krustpunktā par to, kas noticis pēdējās nedēļas laikā. Virkne jaunumu bijuši intriģējoši. KNAB atkal veicis vairākas kratīšanas un aizturēšanas Rīgas domes uzņēmumos. Tieslietu ministrs izteicis neuzticību gan ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeijeram, gan rosinājis atcelt no amata NEPLP vadītāju. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē kaislības raisījuši atvērtie čekas maisi. Kopā ar raidījuma vadītājiem Māru Jansoni un Aidi Tomsonu studijā arī Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs, Sanita Jemberga no pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica un Gunita Gailāne no portāla delfi.lv

Krustpunktā pirmdienas ir lielo interviju dienas. Šodien uz studiju ir aicināta žurnāliste, kura pati lielākoties paliek ēnā, taču kolēģu vidū ir labi pazīstama. Viņas darba specifika ir tāda, ka viņas iestrādes sagatavo un publiski prezentē citi žurnālisti, un skatītāji vai lasītāji nemaz nezina, kuri cilvēki ir iesaistīti. Visa viņas dzīve lielā mērā ir saistīta vai nu ar dokumentālo, vai ar pētniecisko žurnālistiku. Viņa ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga. Sarunā gan par politiku, gan par Rīgas Domi, gan par banku lietām un, protams, pašu žurnālistu izaicinājumiem.

Krustpunktā amatpersonu diena. Studijā pašreizējā veselības ministre Anda Čakša. Veselības aprūpe neapšaubāmi ir un būs arī nākamās valdības prioritāte, tādēļ jautājumu veselības ministrijas vadītājai netrūkst. Veselības ministrija mantojumā nākamai valdībai atstāj aizsākto veselības aprūpes finansēšanas reformu. Kas notiks, ja nākamā Saeima nolems to atcelt? Šī ir tā reize, kad vispirms ministri iztaujā žurnālisti, pēc tam gaidīsim klausītāju jautājumus. Pirmajā pusstundā ministri kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu iztaujās žurnāliste Māra Lībeka no “Latvijas Avīzes” un Re:Baltica žurnāliste Liene Barisa-Sermule. Savukārt pēc pusdiviem jautājumus uzdod klausītāji.

A conversation with Ivan Kolpakov, editor in chief of the Russian news site Meduza, and Inga Springe, a founder of the non-profit investigative journalism site Re:Baltica, about reporting on Russia from just across the border in Latvia, what it's like to live inside Russia's media bubble, and why journalists over there aren't particularly interested in the story of Russia's meddling in the U.S. election.Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Inga Spriņģe: "Es gribu mainīt, nevis vairs tikai kaut ko aprakstīt." === Inga Spriņģe ir strādājusi laikrakstā Diena, kā pētnieciskā žurnāliste kur viņa koncentrējās uz korupcijas un organizētās noziedzības atmaskošanu. Vadot iknedēļas raidījumu "Viens pret vienu", Inga ir intervējusi ietekmīgus un nereti arī skandalozus uzņēmējus un politiķus, uzdodot jautājumus, kas nepārprotami likuši viņiem iespringt, kamēr pati Inga saglabā vēsu prātu un arī sievišķīgumu, un šarmu. Inga ir Fulbright/Humphrey programmas stipendiāte un programmas ietvaros mācījās Merilendas universitātē, ASV, kā arī ir izgājusi praksi The Washington Post. Turpinot nenogurstošo maršu pret negodīgo un nepareizo, 2011. gadā Inga līdzdibināja pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica un šobrīd ir tā redaktore. Re:Baltica koncentrējas uz sociāli svarīgām tēmām Baltijas reģionā: tādām kā sociālā nevienlīdzība, korupcija, organizētā noziedzība, uzņēmējdarbība, veselība un cilvēktiesības. 2014. gadā Inga tika nosaukta par vienu no Centrālās un Austrumeiropas 100 jaunajiem inovatoriem projektā NewEurope 100, ko organizēja Financial Times un Google. Ja podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 55:07, kur Inga pastāsta kādēļ viņas šķietami uzbrūkoša attieksme intervijās pēc tādas tikai izskatās. 00:00 - Ievads par Ingu. 01:55 - Par Ingas dzīvi no pirmās līdz divpadsmitajai klasei. 04:18 - Ingas kritika par podkāsta pirmo jautājumu "Pastāsti par dzīvi no pirmās līdz divpadsmitajai klasei.". 06:31 - Kā Inga izvēlējās "slikto puišu" apkarošanu kā savas karjeras fokusu. 10:38 - Ar kādiem rīkiem, aprakstot sarežģītas tēmas, Inga tās padara par interesantām lasītājam. Un kā Inga nonāca līdz darbam laikrakstā Diena. 17:42 - Par Ingas sadarbību ar tēliem, ko viņa apraksta savos rakstos. 20:57 - Kā Inga iesāk sadarbību ar cilvēkiem, kuri sniedz informāciju kas var veidot nākamo rakstu. 22:13 - Vai, pēc Ingas domām, žurnālistiem ir jāpiemīt kādai prasmei, kuras svarīgumu vairums cilvēku neapzinās. 24:10 - Kāda prasme Ingai palīdz labāk intervēt cilvēkus. 26:34 - Kā Inga sadzīvo ar publikas reakciju uz viņas rakstiem un raidījumiem. 27:50 - Ingas iespaids par Baraku Obamu un Obamu pāri. 29:19 - Ingas iespaids par Oļegu Ignatjevu. 30:25 - Ingas iespaids par Pēteri Gresti. 34:56 - Kā reaģēt uz nepatiesām ziņām (fake news). 39:54 - Par žurnālistu savstarpējo konkurenci. 42:06 - Kā šobrīd mainās žurnālistika un veidi kā tai izdzīvot. 44:06 - Kā Inga izlemj, kurās tēmās iedziļināties un kā viņas izvēles mainījušās pēdējos gados. 47:13 - Kāda veida saturs gūst lielāko popularitāti. 48:21 - Par ko Inga pēdējā laikā ir mainījusi savas domas. 49:31 - Kādu grāmatu Inga visbiežāk iesaka citiem. 52:02 - Kas ir labākais padoms, ko Inga ir saņēmusi. 52:46 - Ko Inga sev ieteiktu, ja varētu piezvanīt sev divdesmit piecu gadu vecumā. 53:32 - Ingas padoms topošajiem žurnālistiem. 55:07 - Kādēļ Ingas šķietami uzbrūkošā attieksme nav domāta kā uzbrukums. 56:51 - Par to, kā popularitāte sašķoba cilvēku tēlu. 01:00:18 - Kā Inga tiek galā ar stresu. === Inga twiterī: @IngaSpringe Re:Baltica internetā: rebaltica.lv Juris twiterī: @JurisBaltacs Podkāsta mājaslapa: svarigasdetalas.lv