Podcasts about jauna

Lietuvoje kukurūzai įprastai auginami pašarams, bet, šiltėjant klimatui ir plečiantis biokuro gamybai, kukurūzai vis dažniau auginami ir grūdams. Bendrovės „Linas agro“ specialistas Justas Eimontas teigia, kad per artimiausius penkerius metus metinis derlius gali pasiekti 200 tūkst. tonų, nors pernai buvo per pus mažesnis. Ūkininkas auginantis kukurūzus Povilas Vaičiulis ir Žemės ūkio akademijos docentas Vytautas Liakas patvirtina, kad derlius visas superkamas, kukurūzai nereikli kultūra ir labai naudinga sėjomainoje.Kėdainių rajono Devynduonių kaimo bendruomenė dar pernai rudenį sumanė pasipuošti. Pasodinti 3 arai krokų šiemet gražiai žydėjo, dabar pasėtos saulėgražos, kurios irgi džiugins žiedais. Kam to reikia bendruomenei? Pasakoja bendruomenės pirmininkas, ūkininkas Egidijus Kačerauskas ir aktyvus bendruomenės atstovas Edmundas Zabkus.Jauna šeima kaime surado savo veiklą. Lina Blužaitė ir jos vyras Ramūnas Valantinas, gyvenantys Radviliškio rajone Sidabrave, galima sakyti iš tėvų perėmė šiltnamius, mačiusius dar ir kolūkių laikus. Pasiremontavo, pasitvarkė ir abu, padedant Ramūno mamai, augina įvairius gėlių, uogų, daržovių daigus, juos patys parduoda turguose ir nuolat ieško naujovių pirkėjams.Ved. Arvydas Urba

Vilniuje prasideda 33-čiasis festivalis „Jauna muzika“, kurio tema šiemet – „mėgėjiška“ kūryba.Kauno miesto kamerinis teatras ir režisierius Gildas Aleksa kviečią į premjerą „Pažadink savo vidinę deivę“.Vilnius už trijų eurų mėnesinį mokestį Lietuvos meno pažinimo centrui „Tartle“ be konkurso išnuomojo tris prieš beveik du dešimtmečius įsigytas skulptūrines kompozicijas „Galimi pietūs“. Kodėl skulptūros nuomojamos dabar ir kodėl nebuvo rengiamas viešas konkursas?Lietuvos kompozitorių 2024 metų kūrinių penkioliktuke varžosi Jurgio Kubiliaus kūrinys „Ant00-2.0“ sopranui, Hammond vargonams, dideliam ansambliui, DI balsams, elektronikai ir vizualams.Viena subtiliausių šeštojo dešimtmečio grupių iš Los Andželo „The Association“ išgarsėjo savo nepaprastomis vokalinėmis harmonijomis.Rubrikoje „Be kaukių“ vieši menininkė Adelė Liepa Kaunaitė. Kur slypi kūrybiškumo paslaptis? Kas tapytojai tampa atspirties tašku, kai, regis, mūzos neapsilanko?Ved. Gerūta Griniūtė

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Du dešimtmečius, bendrai apie 1000 ha dirbę, techniką ir inventorių pirkę, ūkinius pastatus statę keturi Raseinių rajono Nemakščių ūkininkai įkūrė kooperatyvą į kurį priėmė ir savo atžalas. Vaikai dabar ne tik daugiau padės tėvams, bet ir pamažu perims visas veiklas. Ką rodo nauja kooperatyvų kūrimosi tendencija, kas sudėtingiausia tvarkant dokumentus? Interviu su kooperatyvo “Rugio broliai” direktoriumi Alfredu Bardausku.Prasidedančiame šių metų darbų laukuose sezone Kelmės rajono ūkininkas Gintaras Palubeckis jau spėjo pakalkinti dirvas. Jaunasis ūkininkas šį pavasarį nusiteikęs ryžtingai, nes nutarė atsisakyti 40 mėsinių galvijų bandos, o, diegiant naujoves, pasilikti tik 160 ha augalininkystės ūkį. Kodėl numatyti tokie pokučiai ūkyje, ar tam pritaria tėtis Andrejus?Prieš trejus metus Milda ir Gaudas Giedraičiai ėmėsi neįprastos veiklos - vieni pirmųjų šalyje pradėjo gaminti avižų gėrimą. Jauna šeima, tuomet įkūrė mažają bendriją „Ūkis Tyras“ ir įsirengė nedidelį cehą Jurbarko rajone Vadžgirio miestelio centre. Kaip išsilaiko netradicinis verslas kaime, kokių naujų gaminių sumanė jaunimas ir ką apie jų veiklą mano kaimynai?Ved. Arvydas Urba

Pirmajā epizodē iepazīstināju klausītājus ar raidījuma ideju – kopīgi veidot Radio Marija muzikālo skanējumu! Atklājām pirmās klausītāju atsauksmes, klausījāmies jauno mūziku, kas tikko pievienota rotācijai, un runājām ar diviem mūziķiem par viņu radītajām dziesmām. Kāda mūzika Tevi uzrunā visvairāk? Kad Tu visbiežāk klausies radio? Šis ir sākums sarunai, kurā Tava balss ir svarīga!

Savienot šķietami nesavienojamas pasaules – mikoloģiju un laikmetīgo deju – aicina jauna izrāde „Micēliju tīklā”. Tās veidotāji – māksliniece Elīna Valdmane, horeogrāfe Agate Bankava, dejotāji Agnese Bordjukova un Mārtiņš Anžarovskis, kā arī bundzinieks Rinalds Maksimovs – aicina domāt sēņu lomu simbiozē un jaunu ekosistēmu radīšanā un aizdomāties par mūsu pašu spēju ieklausīties, sadarboties un pamanīt sakarības. Biedrības „LAUKUU” un Pārdaugavas kultūras apvienības rīkotā izrāde „Micēliju tīklā” notiks 22. februāra vakarā Imantas kultūras centrā Rīgā.

Tapusi jauna ekspozīcija Rūdolfa Blaumaņa istabai - Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Alberta ielā.  Ekspozīcijas autori ir Mākslas akadēmijas absolventi Dāniels Šatalovs un Justīne Emīlija Brieze. Kopā ar jaunās ekspozīcijas dizaineru Dānielu Šatalovu un ekspozīcijas mākslinieci Justīni Emīliju Briezi skaidrojam, ko abi Mākslas akadēmijas  beidzēji savā diplomdarbā pielikuši klāt. Tā ir pavisam neliela istaba, kurā no 1906. līdz 1908 .gadam kā apakšīrnieks mitinājies Rūdolfs Blaumanis. Grafikas nodaļas absolvente Emīlija ar gaisīgu un caurspīdīgu aizkaru palīdzību radījusi sasaisti ar Blaumaņa dzimto pusi, ekspozīcijā vēl citi mūsdienīgi risinājumi. Taču jaunie mākslinieki gandarīti, ka bakalaura diplomdarbs īstenojies pavisam uzskatāmā veidā. Dāniels beidzis Mākslas akadēmijas Produktu dizaina nodaļu, viņš atklāj, kas bijis grūtākais, veidojot ekspozīciju. Dāniels uzsver, ka ekspozīcija ir dizaina un mākslas apvienojums, un arī tapšanas procesā sadarbojušies, nešķirojot, ko kurš dara. Telpā nav daudz mēbeļu, taču nelielajam dīvānam pievēršam uzmanību. Aplūkojam vēl atsevišķas smalkas detaļas telpā, arī portretus stiklā, kas met ēnu uz sienas. Kopā ar muzeja speciālisti un ekspozīcijas satura autori Maiju Laimīti tapis dziļš un emocionāli spēcīgs vēstījums par rakstnieka pēdējiem dzīves gadiem, kad Blaumanis īrēja vienu istabu plašajā Rozentālu ģimenes dzīvoklī. Par jauno Blaumaņa istabas risinājumu gandarīta Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa. Arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Holgers Elers apmierināts, ka studentu radošais process noslēdzies reālā, visiem pieejamā un apskatāmā darbā Nākamais projekts būs ekspozīcija par Andreju Upīti, kas taps sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un ar Andreja Upīša muzeju.

2025.gada 1.janvārī spēkā stājās jauna kārtība zāļu uzcenojuma veidošanā aptiekās un zāļu lieltirgotavās. Kas būtu jāzina un jāizprot aptiekas apmeklētājam, ko vajadzētu jautāt aptiekā farmaceitam un ar kādu informāciju un kur iepazīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute un Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja vietniece Dace Persa. Reformas mērķis bija samazināt zāļu cenas, samazināt kompensējamo medikamentu un citu recepšu zāļu cenas. Bezrecepšu zālēm cenu veidošanas principi nemainās, recepšu zālēm – mainās. Kopējais grozs recepšu zālēm būs lētāks. Par katras receptes apkalpošanu turpmāk jāmaksā 75 eirocenti. Bet šī maksa un aptiekas uzcenojums kopā ir lētāk, nekā uzcenojumi bija līdz šim. Veiktas arī izmaiņas recepšu izrakstīšanas kārtībā, arī māsas un vecmātes, atbilstoši kompetencēm būs tiesīgas izrakstīt recepšu zāles. "Jārēķinās, ka papīra receptes pacients varēs izmantot vienu reizi: vai nu kopējo daudzumu zāļu, kas ir kursam, izņem uzreiz, vai papīra recepti lieto vienu reizi un tad kontaktējas ar ārstu, lai uzraksta elektronisko recepti," skaidro Inese Kaupere. Kam no 2024. gada palikušas papīra receptes, tās var izmantot vienu reizi, izņemot visu izrakstīto zāļu daudzumu vai atsevišķu daļu, bet pēc tam jāvēršas pie ārsta pēc elektroniskās receptes. Pacientam, iegādājoties zāles, tikai pirmo reizi ir jāveic maksa par recepti. Tas neattiecas uz kompensējamām zālēm, kuras nedala pa daļām. Pārējās zāles, iegādājoties pa daļām, jāmaksā tikai pirmo reizi par recepti. Bērniem līdz 18 gadiem un trūcīgām personām būs atbrīvojums no maksas par recepti. Neskaidrību gadījumā cilvēki var vērsties Nacionālā veselības dienesta klientu apkalpošanas centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni 80001234.

29. decembrī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē izskanēs Rīgas Gospelkora un tā vadītājas Kristīnes Prauliņas koncerts, kurā piedalīsies arī pianists Toms Mikāls, ģitārists Jānis Kalniņš, basģitārists Valters Sprūdžs un sitaminstrumentālists Miķelis Vīte. Kristīne Prauliņa: "Es ļoti vēlējos, lai šajā programmā ir tā Ziemassvētku noskaņa, kas cilvēkam jau ir pazīstama, kāds luterāņu korālis, ietērpts jaunā gospela tērpā. Protams, gospelmūzikas Ziemassvēku klasika, kas varbūt visiem nav tik zināma, bet stāsta Ziemassvētku stāstu un tajā ir Ziemassvētku sajūta. Manuprāt, gospelmūzika ļoti iederas Ziemassvētkos, jo gospel tulkojumā no angļu valodas ir “labā vēsts” - Ziemassvētkos mēs svinam Jēzus dzimšanu, nākšanu šai pasaulē, un tas būtībā ir tas, ko mēs svinam jebkurā gospeļmūzikas koncertā, tas tur vienmēr ir.  Būs dziesmas, kas gan rada svētku noskaņu, gan ļauj apdomāt dažādus ar ticību saistītus jautājumus, liek mums vērst skatu uz iekšpusi un arī uz Dievu celt acis, lūgšanas vai kādas pārdomas. Savā kodolā par to ir jebkurš gospelkoncerts, un to mēs, protams, saglabājam arī Ziemassvētkos. Skanēs arī Jūsu aranžētas melodijas? Tādas laikam ir trīs. Ir mana dziesma, kurai esmu radījusi aranžējumu korim, ir luterāņu korālis, ko saucu par savu mīļāko Ziemassvētku dziesmu, kā arī “Vēsā ziemas naktī”, kurai esmu izveidojusi salikumu tieši gospeļkorim. Un ir man ļoti mīļš mākslinieks PJ Morton, kas ir gospela un soulmūzikas mūslaiku zvaigzne. Viņam Ziemassvētku albumā ir brīnišķīga dziesma “Do You Believe”. Ļoti vēlējos to nospēlēt, un mēs ar kori esam radījuši aranžējumu šai dziesmai, tā kā ir nedaudz iezīmēta arī jaunrade. Veidot aranžējumus šim sastāvam savā ziņā droši vien ir nepieciešamība, bet vai Jūs šo procesu arī izbaudāt? Absolūti. Pēdējos gados, kopš man ir meitiņa, un viss pirmais laiks ar [viņu] - tie, kam ir bērni, tie zina (smejas). Jauna pasaule, viss mainās, laiks kļūst pilnīgi citādāks. Grūti pat to izskaidrot. Laiks ir vislielākā vērtība, kas mums ir. Man būtībā jau kopš grūtniecības sirdī visu laiku ir tāda degsme, gribas radīt, gribas šos aranžējumus, rakstīt dziesmas, tas manī iekšā pilnīgi burbuļo. Un laiks ir tik limitēts… Es ļoti labprāt to darītu daudz vairāk un augtu tajā. Es apzinos, ka esmu absolūti zaļš gurķītis šajā jomā, bet noteikti gribu mācīties un augt, un esmu ļoti pateicīga, ka man ir tā iespēja to darīt ar šādu kori, kura potenciāls ir, manuprāt, vēl neapzināts. Potenciāls ir ļoti liels. Nevis tāpēc, ka mēs visi būtu augstas klases profesionāļi, bet tāpēc, ka cilvēkiem deg acis un sirdis par šo mūziku, un tas ir vēl daudz svarīgāk par kādām tehniskajām spējām. Tehniskās spējas vienmēr var piedzīt, es tā uzskatu, bet mīlestība pret to, ko tu dari - vai nu tev ir tā degsme, vai nav. Šim korim ir, līdz ar to man ir liels prieks un gandarījums par jebko, ko jaunu varu iedot šim sastāvam, un dzirdēt to - tas elpo un dzīvo, tas ir brīnišķīgi." Rīgas Gospelkoris izveidots 2003. gadā un koncertējis gan daudzviet Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī piedalījies dažādos pašmāju un ārzemju projektos kopā ar populāriem izpildītājiem.     

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Jauna latviešu videospēle un svaigas "WhatsApp" un "Teams" funkcijas. Digitālo brokastu tehnoloģiju ziņu tops. Pēdējais 2024. gada ziņu tops ir klāt! 1. Iznākusi latviešu videospēle "The Rise of the Golden Idol"; 2. "WhatsApp" jaunumi - melnraksti un balss ziņu transkripcijas; 3. "Microsoft Teams" nākotnē palīdzēs videozvanos runāt svešvalodās; 4. Mākslinieki protestā pret "OpenAI" nopludina "Sora" modeli; 5. "X" norietā aug "Threads" un "Bluesky". Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Par fotogrāfa Jāņa Gleizda radošajiem eksperimentiem un sadarbību ar Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem, runājot par Padomju Savienībā izstumtajām tēmām - erotiku un plastisko ķirurģiju, Kultūras rondo tiekamies ar izstādes "Gleizds, šķēres, papīrīt's" kuratoru komandu. Stāsta Anna Volkova, Vladimirs Svetlovs un izstādes dizainere un arhitektūras autore Līva Kreislere. Kas kopīgs ķirurģijai un fotogrāfijai, motokrosam un sievietēm, izohēlijai un aktam, erotikai un Padomju Savienībai, ziediem un gaismai? Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā no 23. novembra aplūkojama izstāde "Gleizds, šķēres, papīrīt's". Kuratoru Annas Volkovas un Vladimira Svetlova veidotā izstāde ir veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924 - 2010) māksliniecisko eksperimentu saistībai ar tā laika zinātniskajiem eksperimentiem ķirurģijā. Pievēršoties Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķu un institūta ilggadējā fotolaboranta Gleizda radošajai sadarbībai, izstāde savij vienotā stāstā tādas tēmas kā padomju erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika, nespēja un sabiedrības pirmie soļi pretim citādākā pieņemšanai. Izstādē aplūkojama fotogrāfa Jāņa Gleizda darbība 1970. un 80. gados, īpaši izceļot ilgstošo sadarbību starp mākslinieku un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem. Laikā, kad oficiālajai mākslas videi bija jāatbilst padomju valsts diktātam, “mākslās neskolotais” institūta fotolaborants Gleizds un savos eksperimentos visnotaļ radošie mediķi izstrādāja estētiskos principus, lai ar inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļautu erotiskajai fantāzijai piešķirt padomju pilsoņa ideoliģizētajam ķermenim gaismas auras ieskautas dzimumpazīmes. Izstāde būs aplūkojama līdz 2025. gada 30. martam.

Aistra kalnams: brangu, pavojinga, bet traukia. Kodėl? Pokalbis su į Everestą įkopusiu Mindaugu Šatkausku.Dešimt studentų iš Lietuvos jau pavasarį išvyks į NASA stažuotes. Lietuva – viena iš trylikos pasaulio valstybių užmezgusių bendradarbiavimą su Nacionalinės aeronautikos ir kosmoso administracija. Kokias galimybes tai atveria jauniesiems Lietuvos mokslininkams? Ekspertų vertinimu pedagogų trūkumas Lietuvoje bus ir kitų metų švietimo sistemos problema. Savivaldybės deda visas pastangas pritraukti mokytojų. Panevėžys jau septintus metus vykdo specialistų pritraukimo ir perkvalifikavimo programą. Kokie to rezultatai?LRT Faktai: melagiena apie JAV ambasados Lietuvoje uždarymą.Jauna šeima Molėtų rajone puoselėja ūkį, o Vilniuje turi restoraną.10–12. Ved. Ignas Andriukevičius

Laiks doties kārtējā ceļojumā uz kādu no pasaules valstīm. Un šoreiz tā būs Jordānija, jeb precīzi sakot – Jordānijas Hašimītu karaliste. Ja tā var teikt, Jordānija ir salīdzinoši jauna valsts, kas atrodas vēsturiski ļoti senā zemē un kurā ir atrodami pierādījumi par dažādām civilizācijām un karalistēm, kas minētas arī Bībelē. Šajā Arābijas pussalas valstī, kas mūsdienās robežojas ar Izraēlu, Palestīniešu kontrolēto Jordānas upes Rietumkrastu, Sīriju, Saūda Arābiju un Irāku, vēsturiski ir atradušās arī tādas karalistes kā Moāba, Edoma un Gileāda. Minot, ka palestīnieši pašlaik kontrolē Jordānas upes Rietumkrastu, šeit arī tāda interesanta vēsturiska un vārdu spēle – Rietumkrasta nosaukums jau parāda, ka šī teritorija atrodas reģionam cauri tekošās Jordānas upes Rietumu krastā. Šī teiritorija arī atradās Jordānijas kontrolē no 1948. līdz 1967. gadam, kad sešu dienu kara laikā to okupēja Izraēla. Pēc tam, kad 80. gadu beigās pēc pirmās sacelšanās savas tiesības uz šo zemi pieteica palestīnieši, Jordānija faktiski savas pretenzijas uz šo teritoriju atsauca. Par vienu no spilgtākajām Jordānijas vēsturiskā mantojuma liecībām noteikti var uzskatīt seno Petras pilsētu. Tā ir akmenī cirsta pilsēta, kas vēl 4. gadu simtā pirms mūsu ēras bija Nabatejas karalistes centrs. Petra ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā un 2007. gadā tika atzīta arī par vienu no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem. Interesanti, ka šī akmeņainajā tuksnesī izvietotā pilsēta ir pazīstama ar savu ārkārtīgi sarežģīto ūdens apgādes sistēmu, jo jau tolaik nabatieši bija cēluši aizsprostus un veidojuši krātuves ūdens savākšanai, tādējādi ļaujot pilsētai tiešām zelt un plaukt. Kārtējo reizi atgriežamies pie tā, ko tik vēsturiski nozīmīgu nav spējušas radīt senās civilizācijas. Jordānija ir spilgts piemērs tam, kā salīdzinoši mazas valstis cīnās par ietekmi, vienlaikus veidojot gan sev izdevīgas, gan dažubrīd pretrunīgas attiecības ar citām valstīm. To, pēc kādiem principiem mazās valstis veido savu ārpolitiku, lūdzām komentēt Andersam Vīvelam, kurš ir Kopenhāgenas universitātes starptautisko attiecību profesors un kurš savu akadēmisko darbu ir veltījis tieši mazo valstu ārpolitikas pētīšanai.

Jauna balva latviešu skatuviskās dejas kolektīvu vadītājiem; domas par deju svētku lieluzvedumu; jo tālāk no Rīgas, jo lielāka sociālā funkcija; nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā - tie ir tikai daži no jautājumiem, kas bija aktualizēti starptautiskā konferencē “Kādi esam: skatuviskā tautas deja šodien, Deju svētki rīt”. Par tendencēm skatuviskās tautas dejas jomā un lieluzveduma vietu deju svētkos parrunājam Kultūras rondo ar nozares ekspertiem. Diskutē Zanda Mūrniece, horeogrāfe, Latvijas Nacionālā kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas eksperte, Renāte Linde, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore deju kolektīvu "Pumpurēni", "Dzīpariņš" un "Dzīpars" vadītāja, Edžus Arums, tautas deju ansambļa "Katvari" vadītājs, bet arī brīnumaino uzvedumu "No zobena saule lēca" un "Dziesma dejo. Deja skan" autors un producents, un Ilmārs Dreļs, horeogrāfs, deju pedagogs, Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, vidējās paaudzes deju kopas "Dziga" vadītājs. -- 12. un 13. novembrī Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsinājās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā starptautiskā konference “Kādi esam: skatuviskā tautas deja šodien, Deju svētki rīt”, kas bija veltīta aktualitātēm un tendencēm skatuviskās tautas dejas nozarē, īpašu uzmanību pievēršot Deju svētkiem kā deju amatierkustības kulminācijas punktam.

Aizvadītajās nedēļās pasaules valstu pārstāvji tikās Kolumbijas pilsētā Kali sarunās par biodaudzveidības jautājumiem un ekoloģisko krīzi, kas piemeklē planētu šobrīd. Sākot ar drošticamiem datiem par ekoloģisko stāvokli, beidzot ar rīcības plānu - diskutējamā bijis daudz. Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies dabai un klimatam, un tam, kā mums sokas ar plāniem apturēt sugu izzušanu uz zemes. Nav jaunums, ka šajā gadsimtā piedzīvojam masveidīgu dabas daudzveidības samazināšanos. Lai šajā jautājumā steidzami kaut ko mainītu, reizi divos gados tiekas pētnieki un dažādu valstu pārstāvji. Šogad šī sanāksme norisinājās Kolumbijā, kas starp citu ir viena no dabas daudzveidības ziņā bagātajām valstīm pasaulē. Kas lemts šajā samitā, skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un bioloģijas zinātņu doktore, pētniece, Latvijas Hidroekoloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas vadītāja Astra Labuce. Jauna rubrika raidījumā Bet raidījuma ievadā jauna rubrika, kurā turpmāk skanēs katru pirmdienu. Tajā aplūkojam, kas interesants zinātnes pasaulē noticis brīvdienās. Aizvadītajā nedēļas nogalē aktuālākais bija rudens vētra un vējš. Tāpēc stāsts par vēju, vējainākajām pilsētām, bet ekspertam, kukaiņu pētniekam Voldemāram Spuņģim vaicājam, kā lapu pūteji, ko izmanto arvien plašāk, ietekmē tos, kas dzīvo uz augsnes. Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai Aizvadītajās nedēļās raidījumā esam stāstījuši par 2024. gada Nobela prēmijas laureātiem dažādās nozarēs. Pasniegta arī Nobela Miera prēmija, un tā atgādina par cīņu pret 20. gadsimtā radītu postošu spēku - kodolieročiem. Ko šādi ieroči spēj īstermiņā un ilgtermiņā izdarīt ar vides un cilvēka veselību? Hirosima un Nagasaki, Bikini atols, Čornobiļa, Fukušima, pēdējā laikā arī Zaporižja Ukrainā - visas šīs vietas pasaulē saistītas ar traģēdijām vai riskiem, kas iespējami, izmantojot noteiktu ķīmisko elementu specifisko dabu. Bet kurš tad to izmanto? Protams, cilvēks. Tieši tāpēc Otrā pasaules kara laikā zinātnes atklājumi noveda pie kodolieročiem, lai viena valsts varētu nolikt pie vietas citu. Savukārt cilvēku paviršība ļāvusi notikt atomelektrostaciju avārijām, un politiskās ambīcijas no šādiem riskiem mūs nepasargā arī mūsdienās. Par kodolieroču tapšanu un to graujošo ietekmi daudzi būs guvuši priekšstatu no vairākas “Oskara” balvas saņēmušās filmas “Openheimers”, kas stāsta par “atombumbas tēvu”, pirmo kodolieroču radītāju, amerikāņu fiziķi Robertu Openheimeru. 1945. gada 6. un 9. augustā kodolieroči “Mazais zēns” un “Resnais vīrs” tika uzspridzināti virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki. Bet šogad Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai "Nihon Hidankyo", kas pazīstama arī ar nosaukumu "hibakusha". Prēmija piešķirta par organizācijas centieniem panākt no kodolieročiem brīvu pasauli. Vai tas ir iespējams un kādu ietekmi uz cilvēka un vides veselību atstāj kodolieroči, par to saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Guntu Ķizāni.

Jauna šeima Gintarė Švilpaitė ir Algimantas Kurmilavičius gyvenimą Vilniuje iškeitė į ūkininkavimą Anykščių rajone. Maisto gamybos technologai jau treti metai kuria ūkį, kuriame išaugintos daržovės, vaisiai, uogos bus perdirbamos ar pristatomos į restoranus. Pirmasis burokėlių, kopūstų, česnakų, agurkų derlius – labai populiarus, siunčiamas užsakovams internetu. Vos 5 ha ūkyje padeda tvarkytis Gintarės tėtis Vygantas, bet ir patys imasi visokiausių veiklų, pažįsta žemę, augalus ir tvirtai įsitikinę ūkio gera perspektyva.Panevėžio rajone Pašilių kaime gyvenantys Rūta ir Vilius Pilkauskai susipažino Danijoje, dešimtmetį dirbdami pas ūkininkus. Jie ir paskatino pačius gimtinėje imtis žemdirbystės. Dabar šeima turi 200 ha ūkį, augina 4 vaikus, kurie jau dideli pagalbininkai prie darbų. Iš danų ūkininkų parsivežta patirtis leido greičiau modernizuoti savo ūkį ir pajusti kooperacijos svarbą. Prieš tris dešimtmečius danai buvę pavyzdžiu, dabar prisipažįsta lygiaverčiais partneriais.Ved. Arvydas Urba

Aicināju ārstu, psihoterapeitu Artūru Miksonu uz sarunu par vīriešu slēpto depresiju. Šis stāvoklis ir grūts gan pašam cilvēkam, gan viņa apkārtējiem. Vīriešu depresijas tēma ilgstoši ir bijusi tāds kā tabu. Šī iemesla dēļ cilvēkiem ir bijis grūtāk saprast, kas patiesībā notiek un situāciju risināt pēc iespējas drīzāk. Vīrieši piedzīvo depresiju, bet nereti tās klātesamību savā dzīvē var ilgstoši neapzināties. Tas pagarina laiku, kurā cilvēks nesaņem sev vajadzīgo atbalstu, un depresijas izraisītās sekas negatīvi ietekmē gan viņu, gan tuvākos cilvēkus. Kāpēc tā notiek, kādas ir pazīmes un kā ar to cīnīties – par to izjautāju dakteri Miksonu.Citas intervijas Cilvēkjaudas podkāstā ar dakteri Miksonu atradīsi sarunas lapā.KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:1) Epizodi mēs ierakstījām biznesa konsultāciju un treniņu uzņēmuma Training Lab telpās. Ja vēlies uzzināt, kas ir tavas komandas neizmantotais potenciāls, tad iesaku izmantot Training Lab apmācības par katra cilvēka darba ģenialitāti, lai ieraudzītu, kur slēpjas tavas komandas laiks un nauda.2) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:18 Kas cilvēkiem būtu jāzina par traumām. Jauna pieeja, ar kuru traumu aspektā strādā psihoterapeits Artūrs Miksons11:19 “Labākais veids, kā nedabūt pa bieti, lai mani neatstāj un lai nesoda, ir vienkārši turēt muti ciet!”12:56 Ko nozīmē – inhibēt vēlmi16:54 Kad domā, kas viss ir kārtībā, bet tava uzvedība norāda uz pretējo24:00 Traumas un pieredzes, kas veicina pārmērīgu tieksmi uz panākumiem31:01 “Piedot nenozīmē noliegt tās izjūtas, kuras man bija un ir.”34:10 Kāpēc tā saucamajiem stiprajiem cilvēkiem ir bail atzīt savas emocijas un sāpes40:13 Kāda saistība kauna sajūtai ar depresiju44:22 Iekšējais “ko nu es” soģis47:48 “Kad tev šķiet, ka tu neesi gana. Jautājums – kopš kura brīža tu tā jūties?” Falšā realitāte49:06 Piemēri, kā bērnos tiek ierosināta vainas izjūta, kas dara viņam pāri54:06 Kad jūti, ka vienādojumā kaut kas pietrūkst56:54 “Falšums ir tajā, ka tu sevi pārliecini, ka tas falšums ir pareizs”1:01:39 Kādas sekas ir no iepriekšējām paaudzēm mantotajam piegājienam “tikt galā, nevienam neko nesakot”1:04:13 Iluzorā pārliecība, ka atpūsties nav ļauts1:12:03 Brīdis, kad “kāršu namiņš” sākt brukt, un noturēt to vairs nav iespējams1:16:43 Slēptās depresijas pazīmes, ko tās maksā, un ko ar tām darīt1:21:00 Cēloņu – seku sakarības, kas izpaužas ķermenī1:22:44 Pajautā sev. Jautājumu uzdošanas māksla un vērtība1:28:28 Ko darīt cilvēkam, kas saprot, ka pagātnes notikumi negatīvi ietekmē viņa dzīvi šodien1:38:45 Bāzes jautājumi, kurus ir vērtīgi pašam sev ik pa laikam uzdot1:45:27 Pie kāda secinājuma ir nonākuši pasaulē slaveni psihoterapeiti

Jauna poga, lielāka baterija un ekrāns — vai ar to pietiek vai tomēr "Apple" guļ uz pagātnes lauriem ar teju debitējušo "iPhone 16 Pro Max" viedtālruni? Artis apskata jauno veikumu pēc divu nedēļu lietošanas. Ieklausies pirms pērc!

Tauragės raj. ekologinio ūkio šeimininkas Mantas Jankauskas dirba 40 ha, laiko melžiamų karvių, turi sodą. Į LRT paskambinęs ūkininkas įsitikinęs, kad nedideli ūkiai diskriminuo-jami, o ekologiniams – mažinama parama. Su tuo nesutinka Žemės ūkio ministerijos skyriaus vedėja Regina Voverytė – Šimkienė, aiškindama, kad parama didinama ir jokios diskrimina-cijos nėra. Ekologinių ūkių asociacijos vadovas Mindaugas Petkevičius teigia, kad problemų sektoriuje yra, jaučiama ir diskriminacija. Spręstini klausimai jau pateikti ministerijai, o reakcijos žemdirbiai dabar laukia.Skuodo raj. Baltrimų kaimo jaunoji ūkininkė Gintarė Griciūtė savo ūkį registravo sulaukusi vos dvidešimties, prieš ketverius metus. Ūkininkavimu užsikrėtusi nuo tėvų, dabar ji melžia 30 karvių, mėgsta vairuoti traktorių, moka arti, sėti ir dar spėja iš dalies primelžto pieno pagaminti sūrių, varškės, sviesto. Padeda vyras Gedas Jančiauskas, šalia kelių metukų dukra Gustė ir visi, su jaunatvišku entuziazmu, žemaitišku užsispyrimu, įtemptai dirbdami sugeba džiaugtis gyvenimu kaime.Kupiškio raj. Vėžionių kaime senoje sodyboje įsikūrę Agnė Švagždytė iš Anykščių ir Tony Howard iš Anglijos jau metus užsiima neįprasta veikla. Jauna šeima, savo ūkyje „Du hektarai“ augina tropinių kraštų grybus. Gurmanų mėgstami liūto karčiai ir rožinės kreivabūdės reikalauja sumanumo ir kantrybės, bet pirmieji rezultatai nuteikia optimistiškai.Ved. Arvydas Urba

Prieš 8 metus Živilės ir Andriaus Narmontų šeima glaudėsi mažame namelyje – pritaikytoje gyventi buvusio durpyno kontoroje, tik buvo pradėję kurti savo ūkį ir turėjo daug planų. Dabar jie realizuoti ir prilygsta mažam stebuklui: modernus žolių sėklininkystės ūkis, stilingas pačių statytas namas, trys vaikai, o Andrius šiemet tapo ir LŪS Skuodo rajono pirmininku. Abu prisipažįsta: lėmė kantrus darbas, susiklausymas šeimoje, buvo ir sėkmės.Aplinkos ministerijos pranešime teigiama, kad fiziniams asmenims įsigyti žemės ūkio paskirties žemę bus žymiai lengviau, nes panaikintas Žemės ūkio ir Aplinkos ministrų įsakymas, reikalavęs minimalių aplinkosaugos normų atitikimo. Kaip konkrečiai lengviau abi ministerijos pakomentuoti nepanoro, o Kupiškio rajono ūkininkas Dalius Jankauskas sako, kad jokio palengvinimo nėra.Paskutinio ledynmečio palikimą galima pamatyti Kretingos rajone. Nuo Kalnalio kaime esančio apžvalgos bokšto atsiveria unikalus Salanto slėnis, kurį ir formavo pasitraukiantys ledynai. Išsamiau apie jų palikimą pasakoja Žemaitijos saugomų teritorijų direkcijos, Salantų regioninio parko lankytojų centro administratorė Karolina Daukantaitė.Ved. Arvydas Urba

Tiekamies ar Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļa vadītāja vietnieku Mārtiņu Seržantu. Runājam par aktuālo Āfrikas cūku mēra sakarā, it īpaši tagad, ka šogad visticamāk tiks sasniegts rekords attiecībā uz slimo mežacūku skaitu. Runājam par situāciju, par jauno ziņošanas sistēmu, kas notiks bez PVD starpniecības. Epizode ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.

Papuošalai iš mamuto ilties – kokia gaminimo specifika ir iš kur juvelyrai gauna medžiagos? Pasakoja režisierius ir juvelyras Algirdas Mikutis.Kaune atidaroma paroda iš Ukrainos apie šiurpią istoriją „Bachmutas. Genocido veidai 1942 | 2022“. Joje siekiama nubrėžti paraleles tarp 1942 m. Holokausto tragedijos, per kurią Bachmute nužudyta per 3000 civilių, daugiausia žydų, ir 2022–2023 m Rusijos okupantų tyčinio miesto naikinimo. Apie parodą pasakoja Kauno IX forto muziejaus direktorius Marius Pečiulis.Jauna šeima iš Kauno nusprendė įsigyti dvarvietę Ukmergės rajone. Inžinerijos išsilavinimą turinti amatų puoselėtoja Deimantė Meilutė Ganusauskienė sako, kad tinkamos dvarvietės ieškojo 5 metus ir dabar tai ne tik finansinis, bet ir kultūrinis įsipareigojimas.Ryškios asmenybės rubrikoje pokalbis apie paskutinę sovietų okupacijos auką – Parlamento gynėją Artūrą Sakalauską. 1991 m. rugpjūčio 21 dieną jis žuvo savanoriams bandant sustabdyti prie Seimo rūmų besiveržiančią sovietų karių grupę. Koks jis buvo žmogus, kokiomis vertybėmis vadovavosi, kodėl rinkosi savanorišką tarnybą? Apie A. Sakalauską pasakoja buvęs pirmasis Savanoriškosios krašto apsaugos tarnybos Alytaus rinktinės vadas Arūnas Dudavičius.Liudas Belickas šią vasarą nenuobodžiavo – pasiekė Lietuvos rekordą per 30 dienų perplaukdamas 41 Lietuvos ežerą.Ved. Agnė Skamarakaitė

Jūrmalas nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu liegšana trešo valstu pilsoņiem neatbilst Satversmei. Jauna mājaslapa un mobilā lietotne palīdzēs ārstiem pieņemt lēmumus par pareizāko antibiotiku noteikšanu pacientiem. Pirmajā «Rail Baltica» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē vienojas iztaujāt Valsts kontroli un Ģenerālprokuratūru. Vilcienu Tartu–Rīga sāks testēt pēc mēneša, pirmie reisi plānoti oktobrī. Ap Baidenu savelkas drūmāki mākoņi; izstāties no priekšvēlēšanu sacīkstes mudina arī aktieris Džordžs Klūnijs

Ūkininkas Paulius Preibys iš Klaipėdos rajono yra trečios kartos ūkininkas. Jis matė kaip dirbo seneliai, tėvai, o ir dabar su mama Laima puoselėja ūkį – augina įvairiausias uogas, daržoves, o mamos širdį labiausiai džiugina auginamos gėlės. Kaip sako Paulius, didelė paspirtis ūkio augimui buvo investicinė parama. Be to prie kelio į Palangą esančiame ūkyje – produkcija įvairi, kodėl?Iš Londono į vienkiemį Alytaus rajone. Jauna šeima per karantiną įsigijo sodybą, kurią matė tik iš nuotraukų. Atvažiavę suprato, kad pievas laikyti beprasmiška, todėl nutarė įkurti ūkį ir dabar augina lazdynu, svarainius ir šitaki grybus.Rubrika „Užsienio naujienos“. Nors Brazilija neretai tapatinama su planetos plaučiais vadinamomis Aamazonės džiunglėmis, daliai šios valstybės teritorijos gresia dykumėjimas. Iniciatyvos kovoti su šiais klimato kaitos padariniais imasi vietos ūkininkai ėmę auginti specialią kaktusų rūšį.Ved. Rūta Simanavičienė

Pirmdien amatu pameta kultūras ministre Agnese Logina, nu jau mums ir cita ministre – Agnese Lāce. Rīgā uzmanības starmešos nonācis Grīziņkalns. Iedzīvotāju biedrība pat vērsusies tiesā pret Rīgas domi. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, Latvijas TV žurnāliste Odeta Kronberga un portāla "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Pirmdien amatu pameta kultūras ministre Agnese Logina, nu jau mums ir cita ministre – Agnese Lāce. Rīgā uzmanības starmešos nonācis Grīziņkalns. Iedzīvotāju biedrība pat vērsusies tiesā pret Rīgas domi. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, Latvijas TV žurnāliste Odeta Kronberga un portāla "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Pokalbis su komiku, o dabar ir laidos „Tūkstantmečio vaikai“ vedėju Pauliumi Ambrazevičiumi.Dėmesio sutelkimo ir hiperaktyvumo sindromą, kuris žinomas ADHD akronimu, turintys asmenys sako, kad pastaruoju metu sudėtinga gauti reikiamų vaistų. Manoma, kad tai iš dalies lemia padidėjusi paklausa, kuri susidarė šalyje daugėjant šio sutrikimo diagnozių.Jauna šeima, Odeta ir Gediminas Rimkevičiai, iš Kauno rajono atrado naują nišą Lietuvoje – prekybą daigais internetu. Odeta sako, kad žmogui tai leidžia pasirinkti iš didesnės pasiūlos daigų, taip pat galima geriau apgalvoti savo pirkinius nei rankantis turguje. Laidos „Gimtoji žemė“ reportažas.Kasmet vis daugiau vaikų savo atostogas leidžia Lietuvos šaulių sąjungos organizuojamose vasaros stovyklose. Šiais metais šauliai užims rekordiškai daug vaikų – vasarą vyks beveik 60 stovyklų, kuriose stovyklaus daugiau nei 6 tūkstančiai vaikų ne tik iš Lietuvos, bet ir emigravusių tautiečių atžalos, už laisvę kovojančių ar žuvusių ukrainiečių karių vaikai.Vilnius vasarą pasitiks 12 valandų trunkančiais dieniniais šokiais. Kuo išskirtiniai tokie dieną organizuojami renginiai?Auksinio proto atranka.Ved. Darius Matas

Jauna šeima, Odeta ir Gediminas Rimkevičiai, pomidorų ir kitų daržovių, uogų, prieskoninių žolelių daigus realizuoja internetu. Tai leidžia žmogui apgalvotai pasirinkti tai, ko reikia, o taip pat pasiūla didesnė nei perkant turguje. Rimkevičiai turguje jau neprekiauja, viską parduoda internetu. O žmonės į ūkį Kauno rajone nusipirkti daigų atvyksta iš visos Lietuvos.Lėtasis turizmas – tokia keliavimo filosofija, kuri priimtina dar ne visiems. Vienintelis dalykas, kurį reikėtų suprasti, kad tokio turizmo tikslas – ne pramogauti, o praplėsti akiratį. Lėtojo turizmo asociacijos prezidentė Henrieta Miliauskienė tikina, kad asociacijos nariais tampa charizmatiškos asmenybės, turinčios ką išskirtinio parodyti žmonėms.„Miško briedžio ūkyje“ Širvintų rajone šeimininkauja Akvilė Girdzijauskaitė ir Mindaugas Kazlauskas, laikantys alpakas, lamas, 3 kates, šunį ir papūgą. Tokioje draugijoje netrūksta nei darbų, nei nuotykių. Šeima sako, kad priprato prie to, kad pro langus juos stebi laisvai po sodybą vaikščiojančios alpakos. Ryšius su miestu besistengianti nutraukti Akvilės ir Mindaugo šeima turi daug planų kaime. Nuo terapinio alpakų ūkio kūrimo iki lauko mokyklos įsteigimo.Ved. Rūta Simanavičienė

Par Kim? Laikmetīgās mākslas centra plāniem jaunajās Hanzas ielas telpās un vasaras ciklu "Jauna adrese: ĒDENE" Kultūras rondo pārrunājam ar centra pārstāvēm – kuratori, programmas direktori Zani Onckuli un vienu no jaunās izstādes kuratorēm Žaneti Liekīti. Svinot 15 pastāvēšanas gadus, "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs nāk klajā ar vērienīgu starptautisku laikmetīgās mākslas festivālu Rīgā. Festivāls norisināsies no 8. jūnija līdz 28. jūlijam. Svinot jubileju un apcerot nākotnes darbības virzienus, "Kim?" paplašina fizisko un saturisko vērienu, piesakot un iesildot topošās jaunās telpas – vēsturisku ēku pirms pārbūves un tai pieguļošo iekšpagalmu Hanzas ielā 22, iezīmējot svinīgu brīdi ne tikai institūcijai, bet arī Latvijas un Baltijas mākslas ainai kopumā, norāda "Kim?" pārstāvji. Jau vēstīts, ka šopavasar ar Saeimas lēmumu laikmetīgās mākslas centram "Kim?" bez atlīdzības tika nodots valsts nekustamais īpašums Hanzas ielā 22, Rīgā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības laikmetīgās mākslas jaunrades, pieejamības un izglītības jomā.

"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs šajā vasarā svinēs savu 15. publiskās darbības gadadienu ar vērienīgu vasaras ciklu "Jauna adrese: ĒDENE" – starptautisku grupas izstādi un performancēm, kas iesildīs "Kim?" topošo jauno adresi Hanzas ielā 22, Rīgā. Festivāla atklāšana paredzēta 7. jūnijā, un tas norisināsies līdz 28. jūlijam. Raidījumā "Mākslas vingrošana" mākslas kritiķis Vilnis Vējš ar "Kim?" programmas direktori Zani Onckuli un arhitektu Frici Vilni runā par jaunajām telpām – kādas tās ir tagad, un par kādām tās plānots izveidot.

Jauna agronomė iš Plungės Meda Mačiuitytė įkūrė prekinį ženklą „Garden mood“, su vizija apjungti mados ir sodo pasaulius. Kol kas ji tam skiria tik laisvą nuo darbų laiką, kuria kokybiškus, funkcinius rūbus į sodą ar daržą. Pokalbis apie sodo ir daržo drabužių kūrimą, idėjos ištakas ir verso regione puoselėjimą.Lietuvos žemės ūkio konsultavimo tarnybos augalininkystės konsultantai visoje Lietuvoje pradėjo dinaminius pasėlių stebėjimus. Žemės ūkio konsultavimo tarnybos vyriausioji augalininkystės specialistė Giedrė Masliukovienė pabrėžia, kad surinkta informacija laisvai prieinama ir gali padėti ūkininkams tikslingiau, ekonomiškiau planuoti darbus.Po to kai buvo restauruotas Jašiūnų dvaras tapo vartais į turistinį maršrutą po Šalčininkų rajoną. Čia veikia muziejus, rengiamos ekskursijos ir edukacijos, vyksta klasikinės muzikos koncertai,o puošnios sienos saugo šimtametę istoriją. Kaip tai puoselėja kasdienį rajono gyvenimą pasakoja Jašiūnų dvaro sodybos rūmų vedėjas Kazimiež Karpič.Ved. Arneta Matuzevičiūtė

Valstybės kontrolė, atlikusi auditą Žemės ūkio ministerijoje, pateikė rekomendacijas dėl veiklos tobulinimo ir pasiūlė žemės ūkio sektoriaus dalyvius aktyviau įtraukti į aktualių klausimų sprendimui sudarytų darbo grupių veiklą. Ministerija rengia naują bendradarbiavimo tvarką, kuri anot kanclerio Valdo Aleknavičiaus, pagerins padėtį. Trijų pagrindinių žemdirbių visuomeninių organizacijų vadovai tuo netiki ir pateikia argumentus.Pluoštinių kanapių augintojams šiemet yra naujovių ir palengvinimų labai reglamentuotai ir valstybės institucijų prižiūrimai veiklai. Išsamiau jas pristato Pluoštinių Kanapių augintojų, perdirbėjų ir verslo inovatorių asociacijos direktorius Rimantas Čiūtas.Vaikystės svajonę – būti bitininku įgyvendinęs Širvintų rajone Anciūnuose gyvenantis Ernestas Ruseckas, amato išmokė ir savo žmoną Gintarę, augusią mieste. Jauna šeima gražiai sutaria, dabar jau turi 400 avilių, kūrybingai tvarkosi ir gyventi kaime jiems patinka.Ved. Arvydas Urba

Pokalbis, kurio paklausius susidaro įspūdis, kad aplinkiniai negalią sureikšmina labiau nei patys pašnekovai Ajana Lolat ir Justas Pažarauskai. Ajana pirmoji Lietuvoje įsigijo specialiai jai paruoštą šunį asistentą - vokiečių aviganę Mulan. Ši jauna moteris nuo vaikystės gyvena su cerebrinio paralyžiaus diagnoze. Neretai tokie žmonės juda neįgaliojo vežimėliu – Ajana vaikšto su ramentais. Tačiau visa tai jai nesutrukdė pasiekti Guinnesso rekordą, baigti mokslus ir siekti mokslų daktarės laipsnio. Justas gyvena tamsoje, tačiau jis yra gabus programuotojas ir su Lietuvos golbolo rinktine yra iškovojęs ne vieną pasaulio bei paralimpinius apdovanojimus.Jau balandžio 8-ąją prasidės dar vienas didelis Ajanos Lolat gyvenimo projektas - žygis, kurio metu ji pasiryžusi nueiti 320 km. Jauna šeima gyvena pasirengimo šiam projektui nuotaikomis: „Žygiu norime parodyti, kad kiekvienas žmogus, ar jis su negalia, ar be jos, gali siekti savo svajonių išsipildymo, ir tikime, kad po šio žygio baimės negaliai nebeliks“.Laidoje pašnekovai pasakoja apie patirtas nuoskaudas dėl jų negalios ir kaip jas gydosi, apie pažintį ir šokį, kuris juos suartino, apie pirmuosius vedybinio gyvenimo metus, apie šunis asistentus, Mulan fondą ir apie ateities planus.Ved. Žydrė Gedrimaitė

Pārcilājot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krātuvēs glabātās liecības, ir radīta izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs". Kultūras rondo studijā par muzeju kalpošanu ideoloģijai un  atmiņu funkciju saruna ar muzeja direktoru Kasparu Vanagu, izstādes kuratori Kristīni Liniņu un pētnieci Zani Zajančkausku. Ne katra diena ieiet vēsturē, un ne katra slava ir mūžīga. Pārcilājot muzeja krātuvēs noglabātas vēstures liecības, kas – līdzīgi atmiņām – laika gaitā sākušas balēt un irt, tapusi izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs". Izraudzītā tēma saistīta ar paaudžu nomaiņu Latvijas muzejos. Tās pamatā ir pieļāvums, ka padomju okupācijas laikā dibinātiem vēstures muzejiem ir traumēta atmiņas funkcija vai arī tie kalpojuši gluži citam nolūkam – piemiņai kā ideoloģizētai godināšanas formai. Izstāde būs aplūkojama no 1. marta līdz 31. augustam.

Rumunijos sostinėje Bukarešte gyvena iš Kauno kilusi Ana Žuravliova. Jauna mergina gan anksti išvyko iš Lietuvos ir pradėjo gyvenimą užsienyje, o Rumunijoje atsidūrė atsitiktinumo dėka. Tačiau dabar moteris užima atsakingas pareigas ir dirba prodiuserinėje kompanijoje, kuriančioje televizijos laidas ne tik Rumunijos, bet ir kaimyninių šalių televizijoms. Ana taip pat yra ir Rumunijos lietuvių bendruomenės pirmininkė bei deda dideles pastangas, kad šioje šalyje gyvenantys tautiečiai nepamirštų lietuviškų tradicijų ir susiburtų per svarbiausias metų šventes.Vėstant orams dalis paukščių jau paliko Lietuvą ir išskrido žiemoti į šiltesnius kraštus, tačiau nemažai sparnuočių šalyje lieka ir žiemos metu, o išgyventi šaltąjį sezoną jiems padeda žmonės – prasidėjus šalnoms paukščiams tampa vis sudėtingiau rasti maisto, tad tuomet itin pasitarnauja žmonių sukaltos lesyklėlės. Ką reikėtų žinoti apie paukščių lesinimą, kokių klaidų nereikėtų daryti, kokį lesalą, galų gale, rinktis?Bėgantys metai keičia ne tik mūsų įpročius, bet ir koreguoja įvairias nusistovėjusias tradicijas. Natūralu, kad bėgant metams keičiasi ir laidotuvių tradicijos.Dar birželio pradžioje Švietimo, mokslo ir sporto ministerija nusprendė, kad Klaipėdoje veikianti Lietuvos aukštoji jūreivystės mokykla bus prijungta prie Vilniaus Gedimino technikos universiteto. Šis susijungimas sukėlė nemažai diskusijų visuomenėje, pasirodė nuomonių, jog dėl tokio sprendimo Lietuvos aukštoji jūreivystės mokykla bus perkelta į Vilnių bei nebeparengs Klaipėdos uostui taip reikalingų specialistų. Kaip keisis Lietuvos aukštosios jūreivystės veikla po šio susijungimo?Ved. Paulius Selezniovas

Jauna nedēļa, jauna epizode – "Ārpus kadra – ar skaidru skatu" atgriežas pie skatītājiem un klausītājiem. Ciemos žurnālists un regbija komentētājs Raimonds Rudzāts un "Rīgas Zeļļu" ģenerālmenedžera asistents Reinis Lācis. Parunāsim par basketbola olimpiskās kvalifikācijas rīkošanai atvēlēto naudu, Siguldas trases 58 miljoniem, Pasaules kausa regbijā noslēgumu un "Zeļļu" uznācienu Latvijas basketbolā. Podkāstu "Ārpus kadra – ar skaidru skatu" atbalsta pasaules optikas tehnoloģiju līderis "Zeiss Vision Center Latvija"

Cilvēka ģenētika, vide un dzīvsveids lielā mērā lemj likteni, ja runa ir par dažādām saslimšanām. Precīzijas medicīna ir jauna pieeja slimību ārstēšanai un profilaksei, kurā ņemta vērā katra cilvēka ģenētiskā daudzveidība, vide un dzīvesveids. Kas apvieno šos trīs faktorus, lai lemtu par labāku ārstēšanu un laicīgāku profilaksi. Kā tas notiek reālajā dzīvē, skaidro Latvijas Universitātes profesors, gastroenterologs Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Māris Leja. 

Šogad kā Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” vadmotīvs izvēlēts jaunu mākslinieku šaubas un apjukums. Vai jauna cilvēka šaubas kā īpaši atšķiras no māksliniekam neatņemamās balansēšanas uz šaubu un uzdrošināšanās asmens? Kā jaunam māksliniekam sadzīvot ar vecmeistaru atstāto mantojumu? Saruna ar topošo režisoru Ralfu Liepu, kurš festivālā iestudē Pētera Pētersona “Mirdzošais un tumši zilais”, kā arī Jaunā Rīgas teātra aktieriem Matīsu Ozolu un Gerdu Lapošku, kuri izstāsta jauna cilvēka stāstu izrādē “Pelēka vasara, saulaina ziema”. Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens”, kas šogad notiks no 30. septembra līdz 8. oktobrim. Mērķis ir nedēļas izrāžu maratonā parādīt Latvijas Kultūras akadēmijas radošo studentu darbus: gan laikmetīgās dejas horegrāfu, kino studentu īsfilmas. Topošo aktieru, režisoru, dramaturgu veidotās teātra izrādes. Šogad, festivālam kā vadmotīvs izvēlēts jaunu mākslinieku šaubas un apjukums. Vai jauna cilvēka šaubas kā īpaši atšķiras no māksliniekam neatņemamās balansēšanas uz sevis apšaubīšanas un uzdrošināšanās asmens? Kā jaunam māksliniekam sadzīvot ar vecmeistaru atstāto mantojumu? Raidījumā iepazīstam trīs jaunu teātra profesionāļu veikumu un dzīves izjūtu. Nesen Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvoja “Pelēka vasara, saulaina ziema”, raidījuma otrajā daļā saruna ar izrādes veidotājiem Gerdu Lapošku un Matīsu Ozolu. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas students, topošais režisors Ralfs Liepa festivālā “Patriarha rudens” piedalās jau otro gadu. Festivāla nedēļā Latvijas Kultūras akadēmijā lekcijās un sarunās tiks godināti Latvijas teātra leģendāri režisori –  Mihails Gruzdovs, Māra Ķimele, Pēteris Pētersons. Pētera Pētersona vārds šai plejādē īpašs arī tāpēc, ka viņš šogad ir jubilārs un vismaz sākotnēji Ralfa Liepas iestudēšanai izvēlētais darbs bija iecerēts kā veltījums. Izrāde “Mirdzošais un tumši  zilais” tiks spēlēta festivāla pirmajā dienā, 30. septembrī, Smiļģa mājā – Teātra muzejā. Jautāju Ralfam Liepam, vai viņam atliek laiks redzēt arī citu kolēģu veikumu, vai viņš ir redzējis Jaunā Rīgas teātra aktiera Gerda Lapoškas debiju režijā, izrādi “Pelēka vasara, saulaina ziema”? Kopā ar galvenās lomas iemiesotāju, aktieri Matīsu Ozolu, abi ir arī dramaturģiskā materiāla autori. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmiju jau pabeigušajiem Gerdam Lapoškam un Matīsam Ozolam vaicāju, vai viņiem ir interese redzēt patreizējo studentu veikumu “Patriarha rudenī”. Jauna mākslinieka šaubas vai apjukums var būt arī ir interesantākas par kāda cita mākslinieka šaubīšanos. Jo tā ir daļa no dinamiska procesa, par kura daļu, šai gadījumā ar teātra starpniecību, mums kā skatītājiem ir iespēja būt.

Šī bija varena vasara - ar plūdiem un sausumu, Dziesmu svētkiem un ceļojumiem. Parasti Radio dienagrāmatu rakstu pirms Lieldienām, un Jauna gada pirmajā dienā. Taču šī vasara bija tik pilna, ja piedzīvoto stāstīšu Jaunā gada pirmajā dienā - neticēsiet. Tāpat kā jau negaisos un plūdos, ir grūti noticēt ieilgušajam sausumam, ar ko sākās vasara.

Ukraina ir sākusi savu pretuzbrukumu. Cerības uz to ir liktas ļoti lielas. Tikmēr Krievija, cenšoties aizturēt ukraiņu virzīšanos, faktiski nodarbojas ar ekocīdu, nodarot neatgriezenisku postu apkārtējai videi un dzīvajai dabai. Pārējā pasaule uz to var tikai noraudzīties. Lielbritānijā galvenā ziņa nedēļas nogalē bija Skotijas bijušās premjerministres Nikolas Stērdženas aizturēšana un nopratināšana. Viņa gan atbrīvota, bet izmeklēšana turpinās. Itālijā šodien, 14. jūnijā, notiek valsts mēroga bēres. Pēdējā gaitā izvada vairākkārtējo premjeru un politiķi, multimiljardieri, par oligarhu dēvētais Silvio Berluskoni. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis. Ierakstā uzklausām Vācijas valsts ministri Eiropas un klimata jautājumos Annu Līrmani. Kārtējā Krievijas lielkalibra neģēlība Krievijas noziedzīgā agresija pret Ukrainu ieguva jaunu dimensiju 6. jūnija pirmajās stundās, kad tika uzspridzināts Novokahovkas hidroelektrostacijas aizsprosts, paverot ceļu lielai daļai no 18 miljardiem tonnu ūdens, kas satilpst stacijas ūdenskrātuvē. Šāda hidrauliskas būves iznīcināšana nepārprotami pārkāpj Ženēvas konvenciju 1977. gada 1. papildprotokolu, kas aizliedz iznīcināt būves, kuras kontrolē cilvēkam bīstamus spēkus. Krievijas apgalvojumi, ka vainojama esot Ukrainas puse, neiztur kritiku, jo aizsprosta būve atradās okupantu kontrolē un šādā veidā to iznīcināt varēja, vienīgi ievietojot sprāgstvielas būves iekšienē. Tiek lēsts, ka postošie plūdi ietekmēs apmēram 5000 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Jau vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju bijuši spiesti pamest savus mājokļus. Citi, nepaspējot laikā aizbēgt, palikuši iesprostoti savu māju augšējos stāvos un uz jumtiem. Papildu bažas rada tas, ka lielākais vairums no viņiem ir okupantu kontrolētajās teritorijās, ciktāl Krievijas rokās esošais Dņepras kreisais krasts ir lēzenāks. Ir ziņas, ka okupācijas vara nesteidzas glābt šos cilvēkus un vietām pat kavējot to darīt brīvprātīgajiem. Vairākos gadījumos Krievijas militāristi apšaudījuši glābēju laivas. Pagaidām ir ziņas vien par dažiem bojāgājušajiem, taču ir ļoti iespējams, ka upuru skaits varētu pieaugt. Nav zināms, kad un vai vispār Novokahovka un vairākas citas mazākas apdzīvotas vietas atkal būs piemērotas dzīvošanai. Bojāeja draud arī milzīgam skaitam savvaļas dzīvnieku un augu, kurus apdraud gan plūdi lejpus aizsprostam, gan straujā ūdens līmeņa krišanās augšpus tam. Mediji jau publicējuši kadrus, kuros redzamas neskaitāmas sausumā palikušas mirstošas zivis. Var prognozēt, ka notikušais izjauks ekoloģisko līdzsvaru visā Dņepras lejteces reģionā. Apdraudēta ir lauksaimnieciskā ražošana, kurai Novokahovkas ūdenskrātuve nodrošināja irigāciju. Ja Krievijas okupantu mērķis, uzspridzinot aizsprostu, bija aizkavēt Ukrainas armijas ofensīvu, tad šai ziņā tam varētu būt vien lokāls efekts. Kā norādījuši vairāki militārie eksperti, Novokahovkas rajons, jādomā, nav izšķiroši svarīgs Ukrainas uzbrukuma virziens. Un notikušais liek uzdot jautājumu – uz kādām neģēlībām Krievija vēl ir spējīga? Svētdien, 11. Jūnijā, Ukrainas izlūkdienests izplatīja informāciju, ka Krievija mīnējusi ķīmisko rūpnīcu Armjanskas pilsētā, kas atrodas uz robežas starp Krimas pussalu un Ukrainas cietzemi. In memoriam Silvio Berluskoni 12. jūnijā pasauli aplidoja ziņa, ka savas šīs zemes gaitas 87. mūža gadā noslēdzis Itālijas Senāta deputāts, ekspremjers Silvio Berluskoni. Viņš tiek minēts kā pirmais un līdz šim vienīgais itālietis, kuram izdevies izveidot savu raidošo mediju impēriju. Kā pirmais multimiljardieris kādas Eiropas demokrātijas valdības priekšgalā. Kā visilgāk pie varas sabijušā kabineta vadītājs Itālijas Republikas vēsturē. Kā vienīgais valdības vadītājs, kurš bijis namatēvs veselos trīs G7 valstu samitos. Bet, jāteic, arī rekordists starp pirmā lieluma Eiropas Savienības politiķiem skandālu, uzrādītu apsūdzību un notiesājošu spriedumu ziņā. Jaunību un brieduma gadus Silvio Berluskoni pavadīja biznesa pasaulē, sākot ar samērā pieticīgu kapitālu, kuru prata vairot vispirms nekustamo īpašumu, pēc tam komerctelevīzijas jomā, kurā viņš ielauzās, apmēram desmitgadi juridiski cīnoties pret valsts raidsabiedrības RAI monopoltiesībām. No raidošo mediju sfēras Berluskoni ģimenes holdingkompānijas „Fininvest” intereses tālāk izpletās arī drukātās preses, izklaides industrijas, mazumtirdzniecības, banku, investīciju un pensiju fondu, aviopārvadājumu u.c. jomās. Itālijas politikas skatuvē Berluskoni uznāca, viņa mūža sestajai desmitgadei jau esot pāri pusei. Tie bija deviņdesmitie, kad skaļi korupcijas skandāli nogrāva līdz tam desmitgades pastāvējušo partiju spektru ar kristīgajiem demokrātiem, sociālistiem un komunistiem kā dominējošajiem spēkiem. 1994. gadā Berluskoni nodibināja savu partiju „Forza, Italia!”, kuras platformā apvienojās ekonomiskā liberālisma, sociālās vienlīdzības un populisma motīvi, ieguva lielāko mandātu skaitu vēlēšanās un koalīcijā ar galēji labējām neofašistu partijām kļuva par premjeru. Šīs valdības mūžs gan aprāvās jau pēc astoņiem mēnešiem, kad pret premjerministru Berluskoni tika ierosināta krimināllieta par kukuļošanu nolūkā izvairīties no nodokļiem. Demisionējis, politiķis nogāja ēnā, nākamos sešus gadus pavadīdams Eiroparlamentā. Berluskoni slavas laiks bija mūsu gadsimta pirmā desmitgade, kad viņš vadīja labēji centriskas koalīcijas valdības vispirms no 2001. līdz 2005., pēc tam no 2008. līdz 2011. gadam. Šim spožajam posmam punktu pielika pasaules ekonomiskā krīze, kura atklāja Berluskoni valdīšanas bēdīgo mantojumu – stagnējošu ekonomiku, smagu valsts parāda slogu, uzblīdušu birokrātiju un ekonomiski ievainojamu vidusšķiru. Faktiski sinhroni ar spilgtā līdera demisiju pret viņu sākās vairāki tiesvedības procesi, un ja lietā par seksuāliem sakariem ar nepilngadīgu prostitūtu un mēģinājumu izmantot dienesta stāvokli tā slēpšanai viņu galu galā attaisnoja, tad spriedums par izvairīšanos no nodokļu nomaksas palika spēkā un no reāla cietumsoda ekspremjeru glāba tikai cienījamais vecums, kas ļāva to aizstāt ar piespiedu darbu un liegumu ieņemt valsts amatus. Pēc reabilitācijas 2018. gadā Berluskoni gan atgriezās politiskajā apritē, bet, kaut arī pēdējos gados „Forza, Italia!” atkal ir valdības koalīcijā, valdības sastāvā vecišķajam līderim vieta tā arī neatradās. Īpaša tēma ir Berluskoni personiskās draudzības attiecības ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, taču bažas par to, ka tās varētu ietekmēt Džordžijas Meloni valdības nostāju, ir izrādījušās pārspīlētas. Skotijas ekspremjere juridiskās sprukās 11. jūnijā kļuva zināms, ka policija aizturējusi bijušo Skotijas pirmo ministri Nikolu Stērdženu. Pirms nopratināšanas viņa gan atbrīvota, pagaidām neizvirzot apsūdzību. Stērdžena bija īsta politikas ilgdzīvotāja, paliekot Skotijas autonomijas varas virsotnē no 2014. gada novembra līdz šī gada martam, kamēr Lielbritānijā šai laikā nomainījās četri premjerministri un divi lielākā opozīcijas spēka līderi. 2016. gadā izdevums „Forbes” viņu pasludināja par otru ietekmīgāko sievieti Apvienotajā Karalistē pēc karalienes Elizabetes II. 2012. gadā viņas vadītā Skotijas Nacionālā partija panāca neatkarības referenduma sarīkošanu, kurā 55% skotu gan lēma par labu palikšanai karalistes sastāvā. Tas gan bija pirms „Breksita”, tāpēc pēdējos gados Stērdžena un viņas partija centās panākt atkārtota referenduma sarīkošanu, kam nepiekrita valdība Londonā. Šī gada sākumā Stērdžena paziņoja par lēmumu atkāpties no partijas vadītājas un pirmās ministres amatiem, viņas vietā stājoties Hamzam Harūnam Jusufam. Apmēram pusotru mēnesi pēc šīs atkāpšanās policija arestēja Stērdženas dzīvesbiedru un Skotijas Nacionālās partijas administrācijas vadītāju Pīteru Mjurrelu, ģimenes mājās tika veikta kratīšana. Vēlāk tika arestēts arī partijas finanšu pārzinis Kolins Bītijs. Kriminālizmeklēšanas iemesls ir aizdomas par 600 000 mārciņu neatkarības kampaņai ziedotas naudas neadekvātu izlietojumu. Šī izmeklēšana iedragājusi Skotijas Neatkarības partijas reitingus, un tie tagad ir tikai nedaudz augstāki kā tuvākajiem konkurentiem – Skotijas leiboristiem. Līdz ar to apšaubāma sāk izskatīties Neatkarības partijas aprindās cirkulējošā ideja sarīkot ārkārtas vēlēšanas kā de facto referendumu par Skotijas neatkarību. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Daudzviet Latvijā pēdējos gados ir atjaunoti kultūras un vēstures pieminekļi, par kuru esamību zina vien apkārtnes iedzīvotāji. Kā atklāt Latviju no jauna, par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurp doties, iesaka tūrisma pārgājienu organizatori Zigmunds Bekmanis un Andris Grīnbergs. Latvijas Radio iegriezās Jelgvas Vecpilsētas mājā Jelgavas Vecpilsētas māja ir viena no senākajām koka ēkām Jelgavā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Ēkas restaurācija ilga 2 gadus un 2019. gadā tā tika atzīta par gada labāko būvi Latvijā. Pērn novembrī restaurētajā Jelgavas Vecpilsētas mājā tika atklāta arī multimediāla ekspozīcija „Māja stāsta. Atverot trīs zelta lādes un izmantojot interaktīvus risinājumus, apmeklētāji var uzzināt gan par konkrēto ēku, gan koka arhitektūru Jelgavā. Sabiles sinagogā Talsu novada Sabiles sinagogā pirms diviem gadiem tika atklāts Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs. Šai laikā Sabilē notikušas ne tikai daudzas izstādes, sinagogā regulāri notiek arī brīnišķīgi koncerti. Šobrīd tur var aplūkot gan fotogrāfijas, gan stikla darbus, bet jūnijā atklās Dziesmu svētkiem veltīto starptautisko cimdu izstādi.

Supermasīvi melnie caurumi, tumšā enerģija un tumšā matērija - šie jēdzieni ik pa laikam parādās ziņu virsrakstos. Lai cik neparasti tie šķistu, tāli un līdz galam neizprasti tie eksistē un par to milzīgo lomu Visuma dzīvē un vēsturē ik pa laikam no jauna pārliecinās zinātnieki jaunos pētījumos. Kas notiek šajos melnajos caurumos? Jauna teorija min, ka melnie caurumi rada šo enerģiju, vai tas ir tiesa? Un kas ir tur, kur nekā nav - vai "nekas" tiešām eksistē, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas CERN vadītājs Kārlis Dreimanis un Tartu universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis. "Zinātnieki ir atraduši to, ka īpaša melno caurumu grupa aug tādā pašā tempā, kā Visums izplešas, un viņi ar to spekulē, ka varbūt tā ir tumšā enerģija, kas ir melnajos caurumos. Bet šajā brīdī mums ir zināms tikai tas, ka melno caurumu izplešanās temps ir tāds pats, kā Visuma izplešanās, bet nav teikts, ka tā obligāti ir melnā enerģija melnajos caurumos," skaidro Andris Slavinskis.  Ja to varētu pierādīt, tas būtu jauns veids, kā domāt par tumšo enerģiju un to, kā tā rodas. Vienlaikus jautājumu arī pēc šiem zinātnieku atklājumiem joprojām ir vairāk nekā atbilžu, un liela daļa zinātnieku un teorētiķu par šo secinājumu izsakās skeptiski. "Šis nekādā veidā nemaina to paradigmu un domāšanu par melnajiem caurumiem vispārēji, tas vairāk maina mūsu domu par to, vai mūsu uzskati par tumšo enerģiju un to, kā tā rodas Visumā, ir plus mīnus pareizi. Mēs drusku apgāžam daudzus melno caurumu būvēšanas modeļus, bet apstiprinām tieši tumšās enerģijas faktu kā tādu," analizē Kārlis Dreimanis. 

No 2023.gada 2.janvāra VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) sāks izsniegt jauna parauga vadītāja dokumentus, tai skaitā vadītāja apliecības, ar moderniem pretviltošanas elementiem, kas iestrādāti ar šā brīža jaunākajām tehnoloģijām. Jaunā parauga vadītāja dokumentos būs krāsaina, ar lāzergravēšanas tehnoloģiju iestrādāta fotogrāfija. Atbilstoši jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām tiks modernizēti arī citi drošības elementi - taktili, ar tausti jūtami detalizēti gravējumi, kā arī ultravioletajā gaismā redzamie attēli. Norādītie drošības elementi tiks iestrādāti visu veidu vadītāju dokumentos, ne tikai vadītāja apliecībā. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters. Visi jaunie transporta līdzekļu vadītāji saņems jaunā tipa vadītāja apliecības, kurās iestrādāti daži jauni knifi, lai nodrošinātos pret apliecību viltošanu. Galvenais, kas mainīsies, - ar lāzergravēšanu būs ieskanēta krāsaina vadītāja fotogrāfija. Tāpat jaunajās vadītāja apliecībās būs vēl vairāki detalizēti gravējumi, kas ar taustes palīdzību varēs noteikt, ka tā ir oriģināla, tas nozīmē, - grūti viltojama. Jaunās vadītāja apliecības sāks izsniegt pakāpeniski: no 2. janvāra tās sāks izsniegt Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Valmieras klientu apkalpošanas centros, no 3. janvārā - Jelgavā un Rēzeknē, no 4. janvāra - Talsos un Gulbenē, no 5. janvāra - Jēkabpilī un Ventspilī. 

Esam kopā ar Leldi Matrozi- finanšu gids, erudīta investīciju praktiķe un drošas naudas kultivēšanas māksliniece!

Krievija meklē dažādus veidus, kā kompensēt savas militārās neveiksmes Ukrainā. Zaudējot pozīcijas Hersonas tuvumā, krievi turpina iznīcināt Ukrainas enerģētisko infrastruktūru, tajā pašā laikā mēģina sēt šaubas Ukrainas rietumu partneros. Sak' ukraiņi, piemēram, paši grib iznīcināt savu tautu, uzmetot tai kodolnetīro bumbu. Jaunas sankcijas izpelnījusies Irāna, kas lielā apjomā piegādā Krievijai savus dronus, ar ko tā veic masīvus uzbrukumus Ukrainā. Notiekošais Irānā ir atsevišķas uzmanības vērts, tur joprojām nerimst jau daudzas nedēļas ilgstošie protesti. Ko viss notiekošais nozīmē Irānas tautai tālākai nākotnei? Pievēršamies arī aktualitātēm divās Eiropas valstīs. Kopš pagājušā raidījumā ļoti strauji ir risinājušies notikumi Lielbritānijā, premjerministre Liza Trasa ir ne tikai atkāpusies, bet ir jau izraudzīts nākamais premjers, Riši Sunaks. Jauna valdība ir izveidota arī Itālijā. Aktualitātes komentē politologi Andis Kudors un Arnis Latišenko. Slepkavnieciskie ajatollas Irāna joprojām turpina noliegt, ka tā piegādā Krievijai kaujas dronus, kuru uzbrukumos pēdējās nedēļās cieš Ukrainas pilsētas, t.sk. Kijiva. Tomēr praktiski neviens vairs nešaubās, ka bezpilota lidaparāti, kurus Krievija raida pret Ukrainu ar nosaukumu „Geraņ”, tie paši Irānā ražotie „Šahed” vien ir. Pēdējās dienās parādījusies informācija, ka līdz ar droniem Krievijas okupētajā Krimā un arī Baltkrievijā ieradušies Irānas Islāma revolucionārās gvardes instruktori, lai uzlabotu krievu militāristu dronu lietošanas prasmes. Tādējādi Irāna arvien ciešāk iesaistās Krievijas agresijā pret Ukrainu, un izskan viedokļi, ka par šo iesaisti atbildīgās personas būtu ne vien pakļaujamas sankcijām, bet arī tiesājamas, ciktāl Krievijas īstenotie dronu triecieni Ukrainas civilajai infrastruktūrai tiek vērtēti kā kara noziegums. Tikām pašā Irānā joprojām nerimst kārtējais protestu vilnis. Masu protesti islāma republikā pēdējos gados ir hroniska parādība, taču līdz šim tos lielākoties izraisīja pārtikas un citu resursu trūkums un dārdzība. Protestiem, kas iesākās septembra vidū, ir daudz tiešāks sakars ar Irānas klerikālā režīma totalitāro raksturu. Tie uzliesmoja pēc tam, kad Teherānā tika arestēta un pēc tam slimnīcā mira kurdu izcelsmes jauniete Mahsa Amini. Viss liecina, ka nepilnus 23 gadus veco sievieti līdz nāvei piekāvuši policisti pēc tam, kad viņa tika aizturēta, jo nebija pienācīgi apsegusi galvu ar tradicionālo lakatu hidžābu. Protestos, kas uzliesmoja pēc viņas nāves, pamatā piedalās jaunieši, kuriem nav pieņemamas klerikālā režīma uzspiestās normas. Sievietes un meitenes demonstratīvi atsedz galvu un dedzina hidžābus. Par galvenajiem pretestības centriem šobrīd kļuvušas skolas un augstskolas. Režīms, kā ierasts, pasludinājis protestētājus par valsts ienaidniekiem un ārvalstu dienestu sakūdītajiem, vēršoties pret viņiem ar brutālu spēku. Daudzviet darbā laisti ne vien steki, pletnes un asaru gāze, bet arī šaujamieroči. Pēc cilvēktiesību organizāciju ziņām nogalināto skaits jau pārsniedz divus simtus, nepilni trīsdesmit no tiem ir nepilngadīgie. Vairākas jaunietes, kuras aizturētas protestu laikā, līdzīgi kā Mahsa Amini mirušas no varas pārstāvju necilvēcīgas apiešanās. Pēdējais šāds upuris ir sešpadsmitgadīgā Asra Panahi, līdz ar vairākām skolasbiedrenēm aizturēta par to, ka attiekusies varas organizētā mītiņā dziedāt režīmu slavinošu dziesmu. Sevišķi aktīvi Irānas režīms vēršas pret protestiem kurdu apdzīvotajos apgabalos, un septembra nogalē Islāma revolucionārās gvardes spēki vērsuši dronu un artilērijas uzbrukumu arī pret kurdu opozīcijas spēkiem otrpus robežai Irākā. Šodien, 26. oktobrī, aprit četrdesmit dienas kopš Mahsas Amini nāves, tātad noslēdzas islāmā pieņemtais pēcnāves sēru laiks, un ir sagaidāms, ka tas varētu būt jauns protestu katalizators. Maskavā meklē grēkāzi Svētdien, 23. oktobrī, pasaules medijus aplidoja kārtējā mulsinošā ziņa no Krievijas: aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apzvanījis savus kolēģus Vašingtonā, Londonā, Parīzē un Ankarā, paziņojot, ka Ukraina grasoties karadarbības rajonā izmantot t.s. „netīro bumbu” jeb radioloģisko ieroci, lai pēc tam vainotu Krieviju kodolieroču lietošanā. Šo pašu vēstījumu pirmdien dublējis Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, zvanot Savienoto Valstu un Lielbritānijas attiecīgo militāro struktūru vadītājiem. Vakar Krievija izvirzījusi šo jautājumu arī ANO Drošības padomes slēgtajā sēdē. Rietumvalstu pārstāvji vienbalsīgi noraidījuši šādas apsūdzības kā nepamatotas un absurdas. Šīs Krievijas vadošo militāristu telefonaktivitātes kārtējo reizi liek apsvērt jautājumu par Kremļa režīma stabilitāti un integritāti. Ukrainas bruņotie spēki lēni, bet mērķtiecīgi virzās tuvāk Hersonai – vienīgajam Krievijas pēc 24. februāra sagrābtajam Ukrainas administratīvā apgabala centram. Līdzšinējos mēnešos ir izskanējuši viedokļi, ka Hersonas zaudēšana varētu būt morāls trieciens, kuru prezidenta Putina vara neizturētu. Katrā ziņā ir skaidrs, ka būs nepieciešams grēkāzis, kuram uzvelt vainu par Ukrainā negūto uzvaru un Krievijas armijas nepietiekamajām spējām, un visatbilstošākie šai lomai šķiet militārā resora vadītāji. Viņu virzienā raidītas vārdiskas zalves gan no oficiozo propagandistu puses, gan no dažām citām ietekmīgām Kremļa režīma figūrām. Vispamanāmākie šai ziņā ir Čečenijas autonomijas vadītājs Ramzans Kadirovs un par „Putina pavāru” dēvētais oligarhs Jevgeņijs Prigožins, privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” un vairāku slepenās darbības struktūru dibinātājs. Abu šo vīru rīcībā ir ievērojami militārie resursi, kas tiek izmantoti Krievijas agresijā pret Ukrainu, taču var tikt likti lietā arī iekšējās varas cīņās. Kadirova resurss ir Čečenijā dislocētie Krievijas nacionālās gvardes spēki – oficiāli apmēram 12 000 vīru, taču pats Čečenijas saimnieks ir piesaucis arī vairākas reizes lielākus skaitļus. Formāli pakļauti Krievijas Iekšlietu ministrijai, faktiski šie pulki un bataljoni ir Kadirova privātā armija. „Vāgnera grupa”, kuras skaitliskais sastāvs tiek lēsts ap 8000 vīru, saskaņā ar Krievijas likumdošanu vispār ir nelegāla struktūra, tajā pat laikā tā ir, domājams, šobrīd efektīvākā vienība Krievijas spēku sastāvā Ukrainā. Abu minēto Putina režīma dižmaņu atļaušanās publiski apvainot augstākā ranga militārpersonas visdrīzāk ir signāls, ka režīms gatavojas padarīt ģenerāļus par vainīgajiem, un atliek vien jautāt, vai šie karjeras militāristi ir gatavi grēkāža lomai. Jaunās valdības Lielbritānijā un Itālijā 25. oktobrī noslēdzās rekordīsais Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas varas periods, vien 50 dienas ilgs. Toriju līderei liktenīga izrādījās pārrēķināšanās finanšu politikas jomā – viņas iecerētās nodokļu reformas izraisīja ārkārtīgi nervozu finanšu tirgu reakciju, britu mārciņas un valdības vērtspapīru vērtības kritumu. Jautājums par to, kurš varētu stāties demisionējušās vietā, bija aktuāls vien pāris dienas. Par spīti diezgan ievērojamajam atbalstam Parlamenta toriju frakcijā savu kandidatūru tomēr nolēma neizvirzīt jūlijā demisionējušais Boriss Džonsons, savukārt vēl viena pretendente – Penija Mordaunta – nesaņēma pietiekamu parlamentāriešu atbalstu. Tā nu pirmdien Lielbritānija ieguva savu pirmo indiešu izcelsmes premjerministru, agrāko finanšu ministru Riši Sunaku. Kā norāda komentētāji, Sunaks, kurš bija Trasas galvenais konkurents cīņā par premjera portfeli pagājušajā vasarā, bauda nozīmīgu savas partijas atbalstu. Arī problēmas, kas izraisīja Trasas demisiju, jau paspējis lielā mērā atrisināt finanšu ministrs Džeremijs Hants. Hants saglabā savu amatu arī Sunaka komandā, tāpat kā līdzšinējā Apakšpalātas vadītāja Penija Mordaunta, ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs, aizsardzības ministrs Bens Voless un vēl vairāki Trasas kabineta locekļi. Vairāki citi Trasas valdības ministri palikuši valdībā, saņemot citus portfeļus. Kā nozīmīgākie jaunpienācēji tiek minēti vicepremjers un tieslietu ministrs Dominiks Rābs un Olivers Daudens, kurš ieņems ceremoniālo Lankasteras kanclera amatu, kas parasti nozīmē īpašo uzdevumu ministra statusu. Savukārt Džordža Meloni, kura 22. oktobrī kļuva par Itālijas premjerministri, ir pirmā dāma Itālijas valdības vadītājas amatā. Viņas valdība tiek raksturota kā labējākā, kāda Itālijā bijusi pēc Otrā pasaules kara. Valdības koalīciju veido Meloni vadītā partija „Itālijas brāļi”, partija „Līga” ar Mateo Salvini priekšgalā un Silvio Berlukoni dibinātā „Uz priekšu, Itālija!”. Berluskoni partija tiek raksturota kā labēji centriska, savukārt abas pārējās koalīcijas dalībnieces – kā izteikti labējas, pat radikālas, pie tam „Līga” arī kā populistiska partija. Pati premjerministre gan visai daudz darījusi, lai attīrītu savas partijas reputāciju no neofašisma nokrāsas, kas tai bijusi vēsturiski. Savā inaugurācijas runā viņa steigusies kliedēt bažas par iespējamo Itālijas ārpolitiskā kursa maiņu, ciktāl Silvio Berluskoni ir labi zināms kā Kremļa saimnieka Putina personisks draugs, un simpātijas pret Putinu savulaik paudis arī Salvini. Tomēr premjere uzsvērusi, ka nevar būt ne runas par Ukrainas brīvības iztirgošanu un padošanos Krievijas enerģētiskajai šantāžai. Arī jaunais ārlietu ministrs, partijas „Uz priekšu, Itālija!” pārstāvis Antonio Tajani, kuram ir mērena un proeiropeiska politiķa reputācija, kā pirmo sazvanījis Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, lai apliecinātu savas valsts atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju. Sagatavoja Eduards Liniņš.     Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Jauna epizode ir klāt, pārunājām akutalitātes valstī un pasaulē, uzdevām svarīgus jautājumus un ļoti iespējams sniedzam nepareizes atbildes.

Aizvadīta nedēļa ir bijusi spriedzes pilna. Vairums ziņu ir saistīstas ar Ukrainu, Krieviju un citu valstu reakciju uz notiekošo. Notikumus komentē Eiropas Parlamenta deputātes no Latvijas Inese Vaidere un Dace Melbārde. Ukrainas bruņoto spēku karavīrs pie blindāžas uz sniegotu lauku fona – šādu ilustrāciju Eiropas Parlamenta mājas lapas veidotāji izvēlējušies materiālam par pašreiz Strasbūrā notiekošo parlamenta plenārsesiju. Krievija turpina lēnām, bet nepārtraukti palielināt savu militāro kontingentu Ukrainas robežu tuvumā, un jautājums par plašas karadarbības iespējamību Eiropas Savienības robežu tiešā tuvumā neizbēgami nosaka noskaņojumu vienotās Eiropas likumdevēju forumā.   Kaut, protams, parlaments savā plenārsesijā lemj arī daudzus citus darbakārtības jautājumus: par Eiropas Savienības nozīmīgāko lomu vēža saslimstības apkarošanā, stingrāku rotaļlietu drošības kontroli, vienotu stratēģiju jūras piekrastes izmantošanā atjaunoto energoresursu ražošanai, strādājošo aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielām, u.t.t. Savu darbu pirmdien, 14. februārī, parlamentārieši uzsāka, atzīmējot divdesmito gadadienu kopš pirmo eiro banknošu un monētu laišanas apgrozībā un turpināja ar Eiropas Centrālās bankas gada pārskata ziņojumu, klātesot bankas prezidentei Kristīnei Lagardai un atbildīgajam Eiropas Komisijas izpildviceprezidentam Valdim Dombrovskim. Krievijas agresija pret Ukrainu ir dienaskārtībā šodien, 16. februārī, kad par šo jautājumu uzstāsies augstais komisārs ārējās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels ar sekojošām plašām debatēm. Jauna rezolūcija par Ukrainu gan nav paredzēta, ciktāl stāvoklis šai ziņā ļoti strauji mainās. Tāpat Eiropas Savienības politika attieksmē pret Krieviju noteikti tiks nozīmīgi skarta debatēs vēlāk šovakar, apspriežot parlamenta Ārlietu komitejas sagatavoto ziņojumu par Eiropas vienotās ārpolitikas īstenošanu, kā arī Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas ziņojumu par kopīgo drošības un aizsardzības politiku. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Lina Lapelytė is a multi-dimensional artist who captures her creative ideas in many forms. Although she is a composer, sound artist, music performer and performance artist, she explores various forms of performance and examines social issues such as displacement, otherness, aging and gender. In this podcast we discuss her current projects, her creative process, ideas around her cultural identity and how she challenges concepts of engaging with her performers. We are in conversation at the Brooklyn Academy of Music (BAM) in New York City. ​ Tracklist: Podcast intro: Bronius Kutavičius Anno cum tettigonia from Lithuanian Music In Context II. Landscapes of Minimalism (Music Information Centre Lithuania, 2011), Silesian String Quartet: Marek Moś (violin), Arkadiusz Kubica (violin), Łukasz Syrnicki (viola), Piotr Janosik (cello). Compositions by Lina Lapelytė: The Trouble With Time, Lina Lapelytė, Pirouette, solo show at Rupert, Vilnius, 2017; Sunscreen Bossa Nova I from the album Sun & Sea (Marina) (Skira, 2019), Lina Lapelytė, Vaiva Grainytė, Rugilė Barzdžiukaitė; Song of Exhaustion, Workaholic's song I from the album Sun & Sea (Marina) (Skira, 2019), Lina Lapelytė, Vaiva Grainytė, Rugilė Barzdžiukaitė; Hunky Bluff, Act I, Park Nights, Serpentine Gallery, 2014 (DAATA editions 2015); Vacationers' Chorus I from the album Sun & Sea (Marina) (Skira, 2019), Lina Lapelytė, Vaiva Grainytė, Rugilė Barzdžiukaitė; Turn Me On, Lina Lapelytė (music), Eglė Budvytytė (text), 2013; Mother Earth, Lina Lapelytė, live at Roberts Institute of Arts, London, 2014; Touch Me from Study of Slope, Lina Lapelytė, installation at Tai Kwun Contemporary, Hong Kong, 2021; Mute, Lina Lapelytė & Leafcutter John, live at Jauna muzika festival, 2011; Have a Good Day! choir from the LP Have a Good day! (Operomanija, 2018), Lina Lapelytė, Vaiva Grainytė, Rugilė Barzdžiukaitė.