Podcasts about ingas

Ārsts Aloizs Alcheimers un citāti no Komunistiskās partijas manifesta. Krieviskās un latviskās vienas ģimenes daļas. Dzīvokļi, ēdieni, jautājumi un atmiņas, arī tās, kuru vairs nav. Vēsturnieks Kaspars Zellis Ingas Žoludes romāna "Tēvs" pēcvārdā raksta, ka "varam grāmatā meklēt epizodes, kas uzjundīs mūsu pašu atmiņu, jo viena no laba literārā darba īpašībām ir būt par katalizatoru savas pieredzes pārdomāšanai". Un pat tad, ja tu atved no Londonas Šerloka Holmsa cepuri tēvam, ir jāpaiet laikam, lai pārkāptu pāri kādai viņa atbildei par karu… Iespējams, par šo grāmatu varēs rakstīt, ka tā ir vispersonīgākais Ingas Žoludes darbs. Tikpat ir iespējams, ka autore teiks, ka tā nav. Ingas Žoludes "Tēvu" izdevusi "Dienas Grāmata". Par grāmatu "Tēvs" Inga Žolude plašāk stāsta raidījumā Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:

Þórarinn ræðir við Jakob Bjarnar Grétarsson, blaðamann með meiru, um stjórnmálin, fjölmiðla, rétttrúnaðinn, menntamál og andverðleikasamfélagið.Jakob telur hugmynd almennings um einkenni og hlutverk fjölmiðla vera brenglað. Hann segir að hlaðvörp séu að sjálfsögðu ekki fjölmiðlar og það að endurtaka fréttir annarra geri menn ekki að blaðamönnum. Þá sé það sérstaklega einkennilegt þegar slíkir einstaklingar eru jafnvel að þiggja fjölmiðlastyrki.Einnig er rætt um sérkennilegt verðmat á fjölmiðlum þar sem hið opinbera plokkar frambærilega blaðamenn úr fjölmiðlastéttinni til þess að gerast almannatenglar eða annað fyrir stofnanir. Inga Sæland veður nú í menntaelítuna og ætlar hún sé stóra hluti í þeim efnum. Rætt er um það í samhengi við læsi og fleira.Er hamingjusama hóran til? Því er svarað hér og fjallað um aðför rétttrúnaðarins að Stefáni Einari Stefánssyni, blaðamanni hjá Morgunblaðinu nú nýverið þegar hann gerði gys á kostnað Nönnu Rögnvaldar sem féll illa í kramið hjá sumum.- Er hamingjusama hóran til?- Er Samstöðin fjölmiðill eða hlaðvarp á sterum?- Lifum við í andverðleikasamfélagi?Þessum spurningum er svarað hér.Til að fá þætti hlaðvarpsins án auglýsinga og undan öðrum má fara inn á: www.pardus.is/einpaeling eða Leggja málstaðnum lið með því að greiða inn á:  Rkn. 0370-26-440408Kt. 4404230270  Samstarfsaðilar:  Poulsen  Happy Hydrate  Bæjarins Beztu Pylsur  Alvörubón  FiskhúsiðDrifa.isPalssonfasteignasala.isHeitirpottar.isHrafnadalur.isHarðfiskur (kynningartilboð):500g - 7.500 ISK1 kg - 14.000/kg - Heimsent2 Kg - 13.000/kg - Heimsent4 kg - 12.000/kg - HeimsentPantið með því að senda email á Hrafnadalur@proton.me

Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Inga Sæland barnamálaráðherra um börn í vanda og Bakkakotsmálið úr Kveik Ásgeir Jónsson seðlabankastjóri um óbreytta vexti í 7,25% Símatími Eyjólfur Ármannsson innviðaráðherra um u-beygjuna framundan í leigubílamálum kílómetragjald og samgönguáætlun Sigurður Örn Hilmarsson Sjálfstæðisflokki og Kolbrún Baldursdóttir Flokki fólksins um markmið að draga úr fátækt með því að tengja greiðslur almannatrygginga við launavísitölu Agnes Ósk Marzelíusardóttir lögreglufulltrúi í fjármunabrotadeild Hjalti Guðmundsson skrifstofustjóri Borgarlandsins um snjómokstur í borginni

Þegar Inga Sæland tók við mennta- og barnamálaráðuneytinu eftir hrókeringar innan ríkisstjórnarinnar var ljóst að hún væri komin þangað til að breyta. Hún tók með sér ráðuneytisstjóra og hrist upp í ráðuneytinu með skipulagsbreytingum. Mikill fjöldi hótelherbergja bætist við í höfuðborginni á næstunni en gestum á hótelum hefur fækkað í vetur. Formaður fyrirtækja í hótel og gistiþjónustu telur blikur á lofti en engu síður sé pláss fyrir meira gistirými ef hugað er að markaðssetningu og dregið úr heimagistingu. Sjaldan er ein báran stök - þessi málsháttur á vel við um sjóganginn í norsku konungshöllinni um þessar mundir, þar sem hvert hneykslið öðru verra ríður yfir. Staða konungsfjölskyldunnar virðist nokkuð sterk engu að síður.

Par savu divvalodīgo latviešu-krievu ģimeni un tēvu, kuram bija Alcheimera jeb aizmiršanas slimība, un vēstures nospiedumiem, un aktuālo militāro konfliktu tepat Eiropā dzīves romānā "Tēvs" pārdomājusi rakstniece Inga Žolude, kuru izvaicājam Kultūras rondo studijā. Grāmatu noteikti var pamanīt grāmatnīcā. Uz vāka ir sarkanas neļķes, un tas nav nejauši. To sarunā apliecina arī Inga Žolude. "Visām manām grāmatām vāki ir apzināti [veidoti]. Tā ir kā grāmatas stāsta vizītkarte, kas piesaka to, kas tur būs iekšā. Un arī šis vāks bija iecerēts jau diezgan savlaicīgi. Bija skaidrs, ka tur jābūt sarkanām neļķēm," atklāj Inga Žolude. "Kāpēc sarkanās neļķes? Atbildes ir grāmatā. Tas ir ne tikai komunistiskais simbols, bet arī privātajā vēsturē balstīts. Žēl, ka tādam skaistam un smaržīgam ziedam ir tāda nelāga konotācija." Inga Žolude piekrīt, ka "Tēvs" ir viņas vispersoniskākā grāmata. "Grāmata varbūt nebija iecerēta nemaz publiskai lasīšanai. Es drīzāk to sāku rakstīt kā tādu sarunu vai vēstuli savam tēvam ar pārdomām par visām tēmām, kas man radīja iekšēju nemieru," atklāj Inga Žolude. "Viens ir šis starpetniskais jautājums, latviešu un krievu jautājums, jo mans tēvs ir krievvalodīgais. Visu dzīvi man tas nav radījis nepārvaramas grūtības. Lai gan grāmatā, protams, var lasīt dažādas epizodes. Bet, sākoties pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, šis jautājums aktualizējās tieši tāpat kā visā pārējā pasaulē. Arī mums dažādās publiskās kopienās un diskusijās tas jautājums bija ļoti aktuāls ar dažādām argumentiem un, protams, arī ar dažādiem pavērsieniem attiecībās. Tieši tāpat arī šis jautājums ietekmēja mani un manu ģimeni. Bet ir arī vēl citi faktori, jo mēs ne vienmēr esam pārliecināti, ko domājam paši normālos apstākļos. Ja vēl iedarbojas citi apstākļi, piemēram, kādas slimības vai kas, tad vispār kļūst neskaidrs, kur ir manas domas un kur manā vietā runā kas cits." Inga Žolude stāsta, ka romāna manuskriptu izlasīja mamma, un tas arī ir pirmais gadījums, kad vispār kāds lasījis manuskriptu pirms tas ir izdots publiski.  "Man šķita, ka viņai tas ir jāredz. Droši vien, ja viņa to nebūtu akceptējusi, tad varbūt mēs te arī nesēdētu tagad nesarunātos par grāmatu, varbūt tādas krāsas nebūtu. Man liels prieks, ka viņa akceptēja manuskriptu. Es to uztveru kā tādu svētību," atklāj Inga Žolude. Mamma darbu necenzēja, lai gan viņai bija tiesības atzīmēt, labot, komentēt. "Kad viņa man atdeva atpakaļ manuskriptu, viņa teica, ka ir tikai viens komentārs," bilst Inga Žolude. "Man bija ļoti ilgu laiku bailes atvērt un paskatīties, kas tas ir. Kad pirmās emocijas vai satraukums norima, es atvēru un ieraudzīju to pasvītrojumu vienā vietā, bet tas nebija nekas ārkārtējs. Es arī to ņemu vērā.  Bet jāsaprot arī, ka šis nav objektīvs stāsts. Tā ir mana perspektīva, un šis viens kopīgais ģimenes stāsts katram ir noteikti ir savs. Arī droši vien dažādos laikos ir savs, jo mēs arī uz notikumiem, kas tagad notiek, skatāmies citādāk nekā tad, kad mēs atkāpjamies jau laika distancē. Emocijas rimst un varbūt arī parādās lielāka sapratne."

Kerfið hefur alfarið og algjörlega brugðist börnunum okkar sagði Inga Sæland formaður Flokks fólksins og nýorðinn mennta- og barnamálaráðherra um menntakerfið fyrir helgi. Orð Ingu hafa vakið mikla umræðu um málaflokkinn og eru ekki allir sammála um hvort þau máli rétta mynd af stöðunni. Sigrún Blöndal, kennari á Egilsstöðum finnst þau ekki endurspegla það sem hún sér í vinnunni á hverjum degi og vill minna á að á heildina litið gangi börnunum vel. Við spjöllum við Sigrúnu í upphafi þáttar. Og við höldum áfram að ræða menntamálin þegar Lísa Margrét Gunnarsdóttir, forseti Landssamtaka íslenskra stúdenta, kemur til okkar. Hún ætlar að fara með okkur yfir það helsta í hagsmunabaráttu stúdenta, meðal annars rannsóknir á áhrifum námslánakerfisins á stúdenta. Helga Lára Þorsteinsdóttir hefur grafið upp gimstein úr lakkplötusafni RÚV til að spila fyrir okkur. Að þessu sinni er það ódagsett viðtal Baldurs Pálmasonar við Sigríði Eiríksdóttur hjúkrunarkonu. En við byrjum á menntamálunum. Umsjón: Pétur Magnússon og Elsa María Guðlaugs Drífudóttir Tónlist: Lose control - VÖK Old moon - BSÍ

Það sem bar hæst í fréttum vikunnar gerðist utan landsteinanna en þó nær okkur en oft þegar um erlendar fréttir er að ræða. Bandaríkin lögðu hald á rússneskt skip innan efnahagslögsögu Íslands, og í kjölfar árásarinnar á Venesúela hefur þrýstingur á Grænland aukist. Hér heima urðu hrókeringar innan ríkisstjórnarinnar, nánar tiltekið í ráðherraflokki Flokks fólksins. Guðmundur Ingi Kristinsson tilkynnti að hann hygðist láta af embætti mennta og barnamálaráðherra vegna veikinda. Inga Sæland tilkynnti í gær að hún hygðist taka við mennta- og barnamálaráðuneytinu og Ragnar Þór Ingólfsson kemur nýr inn í hennar stað í embætti félags- og húsnæðismalaráðherra. Svo eru fólk um allt land farið að undirbúa sveitarstjórnarkosningar í vor. Flokkar og framboð búa sig undir að stilla upp listum og hinir og þessir eru að leggjast undir feld varðandi framboð.

Izdevniecībā "Dienas Grāmata" klajā nācis sērijas "Es esmu…" darbs par latviešu dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (1865–1943) – Ingas Ābeles romāns "Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu". Kultūras rondo sarunās un domās iepazīstam Ingas Ābeles Aspaziju, kopā pārrunājot viņas jaunāko romānu. Atveram arī Ingas Ābeles sastādīto Aspazijas dzejas izlasi. Inga ir audusi un ataudusi, no kurienes Aspazijai tā valoda, tēlainība un dramatisms. Un Tēva reize arī šoreiz skan vēl nedzirdēti. Šajā sarunā pauzes varbūt ir garākas nekā pierasts, un elpa vairāk dzirdama, bet šajā audeklā tas piedienas. Ļaujam laikam ritēt bez steidzināšanas.

Handlingen utspelar sig i Östergötland, dels på Bjelbo, dels på och omkring Ulfåsa. Året är 1261. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Knut Algotson har förlorat båda sina söner och sina rikedomar i kriget mot Birger Jarl. När så en modig väpnare ber om hans dotter Sigrids hand får han ett blankt nej.Men väpnaren återvänder samma dag och avslöjar sin rätta identitet; han heter Bengt och är en rik och mäktig lagman och bror till självaste Birger Jarl! Knut godtar då genast sin dotters friare som kan skänka en riklig bröllopsgåva och dessutom hämnd på Birger Jarl.Ska nu de lyckliga tu överleva det till synes oundvikliga kriget mellan den oförsonlige Knut och hans motståndare Birger Jarl?Pjäsen har en särskild plats i svensk teaterhistoria då den spelades på otaliga svenska provinsteatrar. Exempelvis stod den stod på Hjalmar Selanders teatersällskaps repertoar i trettio år! Bröllopet på Ulfåsa av Frans HedbergEn pjäs i fyra akter med musik av August Söderman.I rollerna: Birger Jarl till Bjelbo – Sven Bergvall, Jarlens gemål Mechthilde – Signe Enwall, Jarlens bror Bengt Lagman – Arnold Sjöstrand, Jarlens hövitsman Härvet Boson – Kolbjörn Knudsen, Riddaren Knut Algotson – Axel Högel, Riddarens husfru Ingrid – Linnéa Hillberg, deras dotter Sigrid – Anna Lindahl, Priorn i Wreta Botvid – Georg Blickingberg, Kol Tynnesson – Nils Hultgren, Inga – Brita BruniusDessutom medverkade, som riddare, tärnor, småsvenner, knektar och allmoge: Allan Adelby, Helge Andersson, Meeri Anner, Gösta Eriksson, Manne Grünberger och Algot Persson.Ingas visa: Rut MobergSång i Ingas visa ”Och ungmön hon gick sig i fagraste lund”: Birgitta AndréBröllopsmarsch: Radioorkestern i Stockholm. Dirigent: Ivar Hellman.Bröllopslek: Radioorkestern i Stockholm med Radiokören. Dirigent: Ivar Hellman.Regi: Carl-Otto SandgrenEn inspelning från 1940.

Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Inga Sæland félagsmálaráðherra um fæðingarorlof Snorri Másson og Sigmar Guðmundsson um EES Símatími Útkall bók ársins Óttar Sveinsson Sanna Magdalena Mörtudóttir - vor til vinstri Jón Þór Gylfason - Fara ferðaskrifstofa

Sigríður Á. Andersen og Örn Arnarson fara yfir vikuna, stöðuna í þinginu, viðvaningshátt við fjárlagagerð og skattahækkanir, ummæli forsætisráðherra um kólnandi hagkerfi, gjafirnar sem Inga Sæland vill gefa en láta aðra borga fyrir, oddvitamál í borginni, yfirlæti í garð stuðningsmanna Miðflokksins, hvort það sé áhugavert að fjárfesta í sjávarútvegi og margt fleira.

Bítið á Bylgjunni með Heimi, Lilju og Ómari.   Inga Sæland, félags- og húsnæðismálaráðherra, ræddi við okkur um málefni fatlaðs fólks. Þórdís Valsdóttir og Þórarinn Hjartarson fóru yfir fréttir vikunnar.   Jóhann Helgi Hlöðversson leitar að hrafninum Dimmu sem hefur ekki komið heim í nokkra daga.   Tónlistarkonan Ellen Kristjánsdóttir settist niður með okkur.   Helvítis kokkurinn Ívar Örn Hansen kom með öðruvísi aðventukræsingar.

Öll viðtölin úr þætti dagsins ásamt símatíma: Inga Sæland félags- og húsnæðismálaráðherra um réttindi fatlaðra og gæludýr í fjölbýlishúsum Símatími Diljá Mist Einarsdóttir þingkona Sjálfstæðisflokksins sem situr í utanríkismálanefnd um verndartolla ESB á járnblendi Kolbrún Áslaugar Baldursdóttir þingmaður Flokks fólksins og formaður velferðarnefndar Már Wolfgang Mixa lektor í fjármálum við Háskóla Íslands Elísabet Reynisdóttir og er næringarfræðingur og rithöfundur

Inga Sæland í 40 den, Arnar vs Heimir og Gunnar Birgisson vs Auddi Blöndal.

Bítið á Bylgjunni með Heimi, Lilju og Ómari.   Friðbjörn Sigurðsson, læknir og Steinunn Gestsdóttir, prófessor í sálfræði fóru yfir fund sem fer fram á morgun um langvinn einkenni Covid. Símatími. Inga Sæland, félags- og húsnæðismálaráðherra, ræddi fyrsta húsnæðispakka ríkisstjórnarinnar. Guðný Björk Eydal, prófessor í félagsráðgjöf og Ragnheiður Hergeirsdóttir, lektor í sömu grein, fóru yfir áhugaverða rannsókn sem þær hafa framkvæmt síðustu ár.   Karen Ósk Gylfadóttir, framkvæmdastjóri Lyfju og Ingibjörg Thors, einn eigandi og sálfræðingur hjá sálfræðiþjónustunni Mín líðan, ræddu nýja þjónustu í Lyfju appinu.   Örn Árnason, leikari og Bragi Þór Hinriksson, leikstjóri og handritshöfundur, ræddu nýju bíómyndina Víkina.   Greipur Ásmundarson og Birkir Fannar Snævarsson mættu og ræddu klifur.   Aftanfrá.

Leļļu teātra mākslinieki ne vien Rīgā, bet arī Liepājā pacietīgi drupina stereotipus par to, ka lelle ir tikai bērnu teātra instruments. Pirms 36 gadiem dibinātais Liepājas Leļļu teātris pēdējā laikā nonācis arī teātra kritiķu atzinības lokā, saņemot vairākas „Spēlmaņu nakts” nominācijas. Šonedēļ Liepājas Leļļu teātris viesojās pie kolēģiem Latvijas Leļļu teātrī Rīgā, iepazīstinot ar savām jaunākajām izrādēm arī galvaspilsētas publiku. Māras Uzuliņas režisēto izrādi „Ūdenstornis” un „Metamorfozi” Riharda Zelezņeva režijā vēroja arī Māra Rozenberga. „Ūdenstornis” ir Liepājas Leļļu teātra jaunākā izrāde, kas pie skatītājiem nonāca septembra beigās. Un tajā nav nevienas lelles, bet aktrises Ingas Štelmaheres saspēlē ar trausliem māla traukiem un Alises Jostes mūziku atdzīvojas Lotes Vilmas Vītiņas grāmata „Ūdenstornis” – meitenes iztēlē radītā vieta, kur patverties no vienmuļās mazpilsētas dzīves.  Savkārt izrāde „Metamorfoze” tapusi pēc Franca Kafkas noveles „Pārvērtība” un domāta skatītājiem no 14 gadu vecuma. -- Liepājas Leļļu teātris šajā sezonā ieplānojis vēl divus jauniestudējumus, un tie šoreiz būs bērnu auditorijai: ar aktieriem strādās poļu režisore Anna Volčaka ar komandu, iestudējot izrādi pēc ukraiņu tautas pasakas motīviem "Meža gariņš Čuča", bet sezonas noslēgumā pirmizrādi piedzīvos Rasas Bugavičutes-Pēces stāsts par Ezīti Puksīti un naktstauriņu Vili.

Gleznošana kā elpošana, spontanitāte un temperaments, pretestība smukajiem, labajiem paņēmieniem – tas viss raksturo gleznotāju Džemmu Skulmi. Ciklā „Kas ir Džemma?” šoreiz par robežu pārkāpšanu mākslā. Sekosim viņas glezniecībai un secināsim, ka līdz pat mūža nogalei māksliniece pratusi pārsteigt. Stāsta būs mākslas vērotājs Jānis Borgs, mākslas zinātniece un izstāžu kuratore Inga Šteimane un mākslinieks Kristians Brekte. Džemma Skulme mākslā ienāca 20. gadsimta 50. gados un līdz pat mūža nogalei nepārtrauca radīt, turklāt allaž kaut ko mainot savā rokrakstā, arī pārsteidzot. Jānis Borgs Džemmu iepazina būdams zēns, par to arī viņam ir košs stāsts. Bet sākam ar pārsteigumiem, esot mākslas vērotāja pozīcijā, jo Jānis Borgs sekojis Džemmas Skulmes glezniecībai plašā laika periodā un kontekstos.  Ar mākslinieku Kristianu Brekti saruna par iedvesmošanos, par satikšanos ar Džemmu, vai arī viņš jutis Džemmā robežu pārkāpējas garu. Un  atbilde ir apstiprinoši, teksts, kas pāri viņa sienas gleznojumam „mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”, ir Džemmas sacītais kādā kongresā. Džemmas Skulmes 90. jubilejas laikā un pēc tam mākslas zinātniece un izstāžu kuratore Inga Šteimane sadarbībā ar Džemmu izveidoja sešas izstādes. Taujāta par Džemmas robežu pārkāpšanu, Inga min 2008. gada personālizstādi, kurā uzrunāja mazās gleznas, kas bija darinātas pēc meitas Martas Skulmes zīmējumiem. Tieši pēc Ingas Šteimanes recenzijas par šo izstādi māksliniece viņu uzrunājusi un abas satikušās. Turpinājumā stāsts ne par robežu pārkāpšanu mākslā vai dzīvē, bet par iespaidu un lielumu, kādu Džemma Skulme atstāj uz cilvēkiem. Vispirms uz skolas puiku Jāni, kurš izvēlēts par modeli grāmatu ilustrācijām, ar ko tolaik nodarbojās un pelnīja mākslinieki, arī Džemma. Arī Inga Šteimane dalās kādā vērojumā par Džemmas mākslu.  

Nupat klajā nākusi dzejnieces un rakstnieces Ingas Gailes uz ilgus gadus tapuša pētījuma bāzes radītā luga „Sliktā māte”. Lugas centrālais tēls odiozā, pretrunīgā un visādā ziņā paradoksālā latviešu režisore un skatuves mākslas teorētiķe Asja Lācis. Kas ir Asja? Vieniem noteikti spoža, neatkarīga un pat valdonīga sieviete, citiem savukārt greizsirdības iemesls, turklāt teju Eiropas filozofijas elites līmenī, jo tieši Asjas dēļ uz Rīgu devās slavenais literatūrkritiķis un filozofs Valters Benjamins, tādējādi sadusmojot un liekot ienīst Asju tādai filozofijas slavenībai kā Teodors Adorno. Par spēku, izdzīvotspēju, kaislību pret teātri un nepielūdzamību attiecībās ar vīriešiem saruna ar lugas autori Ingu Gaili un Asjas mazmeitu Māru Ķimeli.

Raidījumā "Mākslas vingrošana" - Ingas Šteimanes saruna ar trim radošām personībām, kas strādā ar telpu, - Kristapu Ancānu, Paulu Rietumu un Renāti Lagzdiņu par to, kā telpa var būt mākslas materiāls, kādus pienākumus tā uzliek māksliniekam un kā domāt par mērķiem, ja par materiālu ir izvēlēta telpa. Mākslas vēsturniece un kuratore, Rīgas Botāniskā dārza direktore Renāte Lagzdiņa plašāk Latvijā pazīstama Sporta pils dārzu projektu Rīgā un vides mākslas objektu "Rotaļu skatuve" Valmierā. Kristaps Ancāns ir mākslinieks un starpdisciplinārās maģistra studiju programmas POST līdzdibinātājs un pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā. Paulam Rietumam aiz muguras ir maģistra studijas arhitektūrā Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Lozannā,  Signe Šteimane: Telpa ir plašs jēdziens, un mūsdienās mēs runājam par komplicētu, saliktu telpu. Tā var būt publiska, privāta, virtuāla, dabiska, mākslīga, arhitektoniska vai vēsturiska, profesionāla, vai ainaviska utt. Kā jūs uztverat telpu? Vai tā jūsu apziņā vairāk ir vienota vai sadalīta? Renāte: Renāte: Mani interesē, kas ir cilvēki, apdzīvo telpu. Katram uztvere ir citāda, kā viņš tajā jūtas. Pēdējā laikā vairāk domājusi par bērniem, kas atrodas viņa acu līmenī, ko redz cilvēks ratiņkrēslā, reāli skatoties pēc fiziskā auguma. Tāpēc es teiktu, ka telpa pieder daudziem cilvēkiem, līdz ar to tā ir fragmentāra. Mani interesē atrast kaut nelielus aizmetņus tām lietām, kas telpā var savest kopā šos dažādos lietotājus - telpas patērētājus un cauri gājējus, kas viņus veido pēc tam par tādu vienotu kopumu kā kopiena. Pauls Rietums: Viena lieta, no kā nevaram izbēgt, ir būšana telpā. Mēs varam būt tikai mazāk vai vairāk apzināti par to, kādi mēs tajā esam un kā mēs dalam to ar citiem. Telpa vienmēr ir vieta, kurā esam vienoti, no kuras mēs tiešām nevaram izbēgt. Mēs varam tikai būt prātīgāki šajā apziņā vai neprātīgāki. Kristaps Ancāns: Interesanti, ka Renāte pieminēja bērnus. Bērni ir starta pozīcija, kurā mēs uzzīmējām šo nelielo perimetru, mūsu mājas. Iepazīstot pasauli, šo perimetru zīmējam arvien lielāku un lielāku, līdz sākam pēc funkcijas, nepieciešamības, atrašanās cilvēkiem, kas mums apkārt, sadalīt šīs telpas dažādos ietvaros. Kādā brīdī saprotam, ka mēs paši varam veidot šo perimetru, paši veidojam to, kāda šī telpa būs. Ir svarīgi apzināties, ka tu esi telpas veidotājs un tev ir visi rīki, lai to darītu. Raidījuma producente – Ieva Zeidmane. 

Raidījumā "Mākslas vingrošana" - Ingas Šteimanes saruna ar trim radošām personībām, kas strādā ar telpu, - Kristapu Ancānu, Paulu Rietumu un Renāti Lagzdiņu par to, kā telpa var būt mākslas materiāls, kādus pienākumus tā uzliek māksliniekam un kā domāt par mērķiem, ja par materiālu ir izvēlēta telpa. Mākslas vēsturniece un kuratore, Rīgas Botāniskā dārza direktore Renāte Lagzdiņa plašāk Latvijā pazīstama Sporta pils dārzu projektu Rīgā un vides mākslas objektu "Rotaļu skatuve" Valmierā. Kristaps Ancāns ir mākslinieks un starpdisciplinārās maģistra studiju programmas POST līdzdibinātājs un pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā. Paulam Rietumam aiz muguras ir maģistra studijas arhitektūrā Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Lozannā,  Signe Šteimane: Telpa ir plašs jēdziens, un mūsdienās mēs runājam par komplicētu, saliktu telpu. Tā var būt publiska, privāta, virtuāla, dabiska, mākslīga, arhitektoniska vai vēsturiska, profesionāla, vai ainaviska utt. Kā jūs uztverat telpu? Vai tā jūsu apziņā vairāk ir vienota vai sadalīta? Renāte: Renāte: Mani interesē, kas ir cilvēki, apdzīvo telpu. Katram uztvere ir citāda, kā viņš tajā jūtas. Pēdējā laikā vairāk domājusi par bērniem, kas atrodas viņa acu līmenī, ko redz cilvēks ratiņkrēslā, reāli skatoties pēc fiziskā auguma. Tāpēc es teiktu, ka telpa pieder daudziem cilvēkiem, līdz ar to tā ir fragmentāra. Mani interesē atrast kaut nelielus aizmetņus tām lietām, kas telpā var savest kopā šos dažādos lietotājus - telpas patērētājus un cauri gājējus, kas viņus veido pēc tam par tādu vienotu kopumu kā kopiena. Pauls Rietums: Viena lieta, no kā nevaram izbēgt, ir būšana telpā. Mēs varam būt tikai mazāk vai vairāk apzināti par to, kādi mēs tajā esam un kā mēs dalam to ar citiem. Telpa vienmēr ir vieta, kurā esam vienoti, no kuras mēs tiešām nevaram izbēgt. Mēs varam tikai būt prātīgāki šajā apziņā vai neprātīgāki. Kristaps Ancāns: Interesanti, ka Renāte pieminēja bērnus. Bērni ir starta pozīcija, kurā mēs uzzīmējām šo nelielo perimetru, mūsu mājas. Iepazīstot pasauli, šo perimetru zīmējam arvien lielāku un lielāku, līdz sākam pēc funkcijas, nepieciešamības, atrašanās cilvēkiem, kas mums apkārt, sadalīt šīs telpas dažādos ietvaros. Kādā brīdī saprotam, ka mēs paši varam veidot šo perimetru, paši veidojam to, kāda šī telpa būs. Ir svarīgi apzināties, ka tu esi telpas veidotājs un tev ir visi rīki, lai to darītu.

Ar Kristapa Ancāna un Paula Rietuma izstādi „Pavisam mazas svinības” Mākslas stacija „Dubulti” iezīmē desmito darbības gadu. Daudzfunkcionālajā telpā, kur apvienojas laikmetīgās mākslas centrs un funkcionējoša dzelzceļa stacija, mākslinieki radījuši tēlniecības formas, kas ir arī praktiski soli un galdiņi uzgaidāmajai telpai. Jaunākā izstāde „Pavisam mazas svinības” Mākslas stacijā „Dubulti”  būs skatāma no 6.jūnija. Māksliniekus Kristapu Ancānu un Paulu Rietumu sastopu darbojamies ar ekspozīcijas iekārtošanas  smalkumiem, jo galvenie objekti – skulptūras, kas  vienlaikus ir arī soli jeb precīzāk taburetes un galdi, kā arī baltie polietilēna putu kubi jau izvietoti telpās. Sarunu sākam lielākajā dzelzceļa stacijas uzgaidāmajā telpā, kur fonā  brīžiem uzvirmos kņada, kā jau stacijā. Pauls ar staciju „Dubulti” līdz šim bija saskāries tikai kā pasažieris savukārt Kristapam Ancānam te risinājušies pat vairāki svarīgi mākslas notikumi. Kristaps Ancāns  dzīvo un strādā Londonā un Latvijā,  ir starpdisciplinārās maģistra studiju programmas POST līdzdibinātājs un pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, savukārt Pauls Rietums ieguvis maģistra grādu arhitektūrā Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Lozannā, strādā kā scenogrāfs un arhitekts Latvijā un Šveicē. Mākslas stacija „Dubulti”  ir mākslas zinātnieces Ingas Šteimanes izlolota un jau desmit gadus vadīta laikmetīgās mākslas norises vieta. Šajā laikā notikušas 40 unikālas  izstādes. Jaunākā izstāde „Pavisam mazas svinības”  Mākslas stacijā „Dubulti”  jauc robežas starp vērotāju un līdzdalībnieku: vai objekts ir radīts, lai noturētu tavu svaru, vai — lai balstītu ideju.

Kustību izrāde „Balta kleita” ir vēl viens Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas 4. kursa studentu diplomdarbs, kurā piedalās piecas topošas aktrises. Pirmizrāde jau šīs nedēļas nogalē – 30. un 31. maijā. Kustību izrāde tapusi iedvesmojoties no rakstnieces Ingas Ābeles tāda paša nosaukuma stāstu krājuma. izrādes horeogrāfiju un režiju veido Elīna Gediņa. Adele, Aiga, Alise, Linda, Malda – piecas sievietes un pieci stāsti. Šīs sievietes nav pasaules notikumu epicentrā, viņu dzīves neizšķir globālus procesus. Viņu ikdiena rit klusās pilsētu nomalēs un laukos, taču zem šīs mierīgās ārienes slēpjas bagātīga emocionālā pasaule, bezdibenīgs dziļums. Izrāde pievēršas sievietes ikdienas esībai – dzīvei, kas bieži paliek nemanāma. Elīna Gediņa saka: “Inga Ābele raksta par šķietami vienkāršām sievietēm, bet viņas atklāj sarežģītu dzīvi. Tie nav skaisti stāsti, drīzāk skumji un neglīti. Ikdienišķi. Tajos nav nekā liela, bet ir viss. Tēlu rīcība, izdarītās izvēles nav grandiozas un nozīmīgas, bet rada sajūtu par grieķu traģēdijas vērienu. It kā nekas nenotiek, nav dinamisku darbību, bet vienlaicīgi sagrūst cilvēks.” Horeogrāfe E. Gediņa teātrī aktieriem cenšas radīt tādus apstākļus vai uzdevumus, lai rastos izpratne, ka arī šķietami mazas lietas – kā tu stāvi, pagriez galvu vai sakrusto rokas, var būt ļoti nozīmīgas un ietilpīgas, lai atklātu tēla raksturu vai sajūtu, lai varētu saprast – kas tu esi par cilvēku. Mazkustīgums vai bezdarbība var būt iedarbīgāks eksistēšanas veids nekā ekspresīva darbība. Izrādē piedalās topošās aktrises Velta Birze, Santa Breikšs, Polina Čerņenoka, Tatjana Gurēviča un Elizabete Milta. Izrādes scenogrāfiju, kostīmus, video un gaismas veidojusi māksliniece Krista Vindberga (Dzudzilo), muzikālo noformējumu – Miķelis Putniņš. Izrādi producē Kristīne Freiberga un LKA Producēšanas un mārketinga departaments.

Liela daļa mūsu ikdienas darbību ir automātiskas - mūsu ķermenis un prāts tās ir iegaumējis, ļaujot mums atcerēties jaunas lietas. Taču, kā īslaicīgā un automātiskā atmiņa darbojas cilvēkiem, kuri pārcietuši dažādas slimības? Kas notiek mūsu galvās, kad mācāmies automatiskas darbības un kāpēc dažkārt atceramies vecus faktus, bet aizmirstam, kāpēc atnācām uz veikalu? Kas notiek ar mūsu ierastajām darbībām un neseno notikumu atminēšanos, kad kļūstam vecāki? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes  Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters un Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, VCA Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks.   Vai dabas līdzekļi var palīdzēt asināt prāta modrību? Neviens vien līdzeklis aptieku plauktos sola uzlabot prāta darbību un atmiņu. Ginko, žeņšeņs, rozmarīns… Vai tiešām mēs savu atmiņu varam uzlabot, lietojot preparātus ar minētajiem augiem? Ko tie sevi slēpj un vai arī Latvijas dabā ir rodami augi, kas uzlabo atmiņu un cilvēka kognitīvās spējas, stāsts Rīgas Stradiņa universitātes Lietišķās farmācijas docētāja Inga Sīle. Āzijas floras pārstāvji žeņšeņs, divdaivu ginks, eleitorokoks, rožainā rodiola jeb zeltsakne jau izsenis ir atzīti kā atmiņu uzlabojoši ārstniecības augi, un izrādās, šīs senču zināšanas nav tikai mārketinga triks, bet tiešām šie augi ir labi izpētīti un to ķīmiskajā sastāvā atklātas vielas, kas palīdz labāk darboties mūsu atmiņai. Inga Sīle norāda, ka lignānu savienojumi šajos augos ir tie, kas veicina atmiņas uzlabošanos, bet šie savienojumi ir arī sastopami citos augos un ir arī atbildīgi arī par imūnsistēmu un palīdz hormonālās sistēmas darbībai. Nav vienas konkrētas vielas, kas vieno pieminētos augus. Katram augam  būs savas aktīvās vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz mūsu atmiņu. Inga Sīle vairākus gadus arī ir pētījusi Latvijas dabā augošos ārstniecības augus un šie pētījumi rezultējušies grāmatā „"Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze". Vai arī mūsu platuma grādos ir atrasti augi, kas uzlabi atmiņu? Latvijas florā nav daudz tādu, kas tiešā veidā uzlabo atmiņu, tie būs vairāk svešzemju augi, bet tos var kultivēt dārzos. Par izvēlēto grāmatu stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Šnē. Viņš izraudzījies detektīvstāstus un konkrēti par Šerloku Holmsu. Aicinājums izvēlēties kādu dārgumu grāmatu plauktā bijis grūts un izaicinošs uzdevums, jo ikdienā ir daudz jāstrādā ar literatūru un dažādiem pētījumiem par vēsturi un arheoloģiju. "Pēc pārdomām paliku nevis pie zinātniskas literatūras, bet pie daiļlitratūras. Nav nekāds noslēpums, ka ne viens vien arheologs un vēsturnieks ir arī detektīvromānu cienāts, tāpēc grībētu pievērst uzmanību vienam no saviem iecienītākajiem literārajiem tēliem - Šerlokam Holmsam," stāsta Andris Šnē.

Sunnudagurinn 30. mars Synir Egils: Veiðigjöld, átök, börn og Flokkur fólksins Bræðurnir Sigurjón Magnús og Gunnar Smári Egilssynir taka á móti gestum og ræða við þá um helstu fréttir og pólitíkina. Að þessi sinni koma þau Þórður Snær Júlíusson framkvæmdastjóri þingflokks Samfylkingarinnar, Sonja Þorbergsdóttir formaður BSRB og Sanna Magdalena Mörtudóttir forseti borgarstjórnar og ræða fréttir vikunnar og stöðu stjórnmálanna. Salvör Nordal umboðsmaður barna kemur og ræður stöðu barna, en mörg mál hafa komið upp undanfarið sem benda til þess að þau börn sem eru í vanda séu ekki gripin. Styr hefur staðið um Flokk fólksins undanfarnar vikur. Inga Sæland félags- og húsnæðismálaráðherra og formaður flokksins ræðir pólitíkina, ríkisstjórnina og flokkinn.

Aspazijas 160. dzimšanas dienas svinības Kastaņolā, kas bija Raiņa un Aspazijas trimdas vieta turpat četrpadsmit gadu, aktualizē jautājumu par Raiņa un Aspazijas muzeja pastāvēšanu šajā Šveices ciematā. Kultūras rondo saruna par pieredzēto un Ingas Ābeles topošo romānu „Mīlamā” ar Ingvildu Strautmani.     Kastaņolā 15. un 16. martā bija sabraukuši ne tikai viesi no Latvijas, bet arī latvieši no Itālijas, no Vācijas, no vairākām Šveices pilsētām - Cīrihes, Bernes un Bāzeles. Aizvadīto svinību sakarā ir trīs ziņas. Pirmā no tām: Rainim un Aspazijai veltītā ekspozīcija Kastaņolā, visticamāk, tiks pagarināta, līgums ar Lugano pašvaldību tiks pagarināts vēl uz diviem gadiem. Vēl gan ir jāatrisina dažas praktiskas lietas Otra ziņa - Kastaņolā ir iela "Via Rainis e Aspazija, latviešu dzejnieki un patrioti" un šo ielu oficiāli atklās maijā.  Trešā ziņa: Lai Raiņa un Aspazijas piemiņa Šveicē būtu dzīva, tiek domāts arī par dažādām jaunām sadarbības formām, un viena no tām, kas arī vēl ir sagatavošanas procesā, varētu būt literārās rezidences. Sadarbotos Ventspils Rakstnieku māja ar vienu no Šveices rakstnieku mājām.  Domājams, ka viss iecerētais īstenosies. Pasākumā, kas norisinājās 15. martā Lugano pilsētas arhīvā, piedalījās arī kultūras nodaļas direktors Luidži di Korato. Viņš lielā mērā būs tas, kurš pateiks - jā, būs vai nē, nebūs, un bija Latvijas vēstniece Šveicē Guna Japiņa.  Uz Šveici šajā reizē bija devusies arī pētniece, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā speciāliste Amanda Kaufmane, kurā ir sajūsmā par visu to, ko viņai var izstāstīt literatūrzinātniece Gundega Grīnuma. Viņas priekšlasījums bija par Raiņa un Aspazijas mājbrauci, kā viņi paši sauca gatavošanos atgriezties Latvijā, par to, kā Latvijā reaģēja. Bija arī senas un patiesībā neredzētas fotogrāfijas, piemēram, kur Rainis ir Latgalē, iebraucot Latvijā, nevis kopā ar Aspaziju, bet ar dzejnieci Birutu Skujenieci. Viņas stāstā aizrautība ir pilnīgi saklausāma. Sarunā piedalās arī Memoriālo muzeju apvienības direktora vietniece Sanita Kossoviča. Ar priekšlasījumu uzstājās arī filoloģijas profesors, biedrības "Šveice - Latvija" prezidents Alans Šorderets, bet viņš burvīgi runā latviešu valodā, jo ir precējies ar latvieti Ilzi. Viņš sarunā iezīmē ne tikai Raiņa un Aspazijas, ne tikai arī Zentas Mauriņas, ne tikai Miķeļa Pankoka pēdas Šveicē, bet arī tādu mūsdienu zinātnieku sadarbību un arī nākotni zinātnē.  Rakstniece Inga Ābele lasīja fragmentus no topošā romāna par Aspaziju "Mīlamā", kas iznāks romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu...". Arī mūsu saruna par to. Savukārt 16. martā bija Radio mazās lasītavas tikšanās ar klausītājiem Lugano. Aktieris Gundars Āboliņš lasīja fragmentus no Aspazijas atmiņām un vēstulēm no Šveices, ko palīdzēja sagatavot Gundega Grīnuma, kā arī fragmentus paša tulkotās Joahima Meierhofa grāmatas „Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa”.

Vieraana trauma-informoitu somaattinen valmentaja ja laulunopettaja Inga Söder, joka avaa meille hermoston kiehtovaa maailmaa ja kertoo mm. miten hermostotyöskentely voi olla avain vapauteen, itsetuntemukseen ja tasapainoiseen elämään.Aiheina mm. patriarkaatti, maskuliini-feminiini-energiat, ylisukupolviset traumat, rajat ja rajattomuuden vaikutus elämäämme, elääkö meidän kaikkien sisällä provider ja paljon muuta! Tämä jakso on sinulle jos haluat:✨ Oppia tunnistamaan ja purkamaan hermostosi vanhoja kaavoja✨ Asettaa selkeämpiä rajoja ja lakata miellyttämästä muita✨ Vahvistaa itsevarmuuttasi ihmissuhteissa✨ Ottaa feminiinisen energian osaksi elämääsi ja yrittäjyyttäsi✨ Vapautua patriarkaalisista ohjelmoinneista ja elää aidosti omannäköistä trauma-vapaata elämää4.4 Ingalla alkaa trauma-informoitu laulunopettaja täydennyskoulus ja uusi TraumaNeuro ryhmä alkaa 5.5.Ingan löydät seuraavista linkeistä:https://www.instagram.com/traumavapaus_akatemia/https://ingasoder.fi/https://traumavapausakatemia.myflodesk.com/traumainformoitulaulunopettaja?fbclid=PAZXh0bgNhZW0CMTEAAab3NlHgLuPdrp5FpCc_7_eMPhsGHt-YhrCqWUkJmjOWxPsBwErvkcgLFQM_aem_W65P7oftK0Agj2GMONRJGAhttps://traumavapausakatemia.myflodesk.com/laulajanhermosto?fbclid=PAZXh0bgNhZW0CMTEAAaZZSfSZ_GIuYiUA2BdHNbjFHQxkBwAM5DzHE35Ro2qp5x1LzUpWxhZUAg0_aem_YYg-REJ82jpe2SM03enmEQ

Þórdís Kolbrún Reykfjörð Gylfadóttir, fyrrverandi utanríkisráðherra segir ekkert í varnarsamningi leyfa Bandaríkjunum að koma hingað með tuttugu þúsund manna her án þess að spyrja kóng né prest. Önnur Evrópulönd spyrji sig sömu spurningar og Ísland; erum við of háð Bandaríkjunum? Ný ríkisstjórn ætlar að tryggja fleiri daga á strandveiðum í sumar. Inga Sæland, formaður flokks fólksins sem er félags- og húsnæðismálaráðherra segir að með því sé komið til móts við blæðandi sjávarbyggðir landsins. Hagfræðingur segir málið þó ekki svo einfalt, strandveiðarnar séu ekki endilega besta kerfið til að efla brothættar byggðir.

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Nogurums no patērēšanas, nostaļģija pēc bērnības vasarām laukos, mentālās veselības sakārtošana ir iemesls, kāpēc Inga Mastiņa pirms vairākiem gadiem pameta galvaspilsētu, lai dzīvi no jauna sāktu dziļos Latvijas laukos. „Rakstniece Nora Ikstena ir teikusi tādu teikumu – iemīlēt Latviju nozīmē iemīlēt novembri, un es toreiz pie Maltas upes sēdēju un sapratu, jā, tas ir noticis.” Inga Mastiņa jeb radošajā vārdā Inka ir rakstniece, redaktore, bet sevi tagad sauc par dzīves pētnieci. Iemīlēt Latviju arī laikā kad apkārt drēgns, pelēks, nomācies un tumšs, prom no Rīgas viņa devās piecus gadus atpakaļ. „Mans pašmērķis nebija dzīvot laukos, mans mērķis bija doties prom no Rīgas, no trokšņa. Man šķita, ka tur es esmu paveikusi to, kas man ir jāizdara un pārējo es varu darīt attālināti. Un tajā brīdī es biju pārgurusi arī no patērēšanas.” Un tāpēc viņa meklēja dzīvesvietu par darbu. Šādi Inga padzīvojusi vairākās vietās kā Vidzemē tā Latgalē. Un šo ziemu, nemaksājot īri, bet apsaimniekojot un pieskatot kāda cita īpašumu, viņa pārlaiž Aglonas pusē. "Es dzīvoju ar skatu uz Foļvarkas ezeru, es katru dienu eju uz ezeru pēc ūdens, lai nomazgātu muti un es braucu uz Aglonas svētavotu pēc ūdens, lai padzertos. Tāda ir tā mana dzīve.” Ingas dzīvi šobrīd var nosaukt par minimālismu. „Es dzīvoju ar ļoti maz mantām, absolūts minimums, esmu ar mazo mašīnīti un vienu somu un tā es dzīvoju un es saprotu – neko vairāk nevajag.” Arī savus ēšanas paradumus Inga ir pārskatījusi un laika gaitā un apstākļu vadīta krietni  minimizējusi. „Kamēr tas nav mazohisms, kamēr tās nav ciešanas, šādi ir brīnišķīgi dzīvot, bet ir sevi jāpazīst un jāsajūt, lai nedarītu sev pāri." Kaut gan pārdzīvotas šajos gados grūtības, aukstas ziemas, arī vairākas nedēļas bez mazgāšanās, Inga vairs neredz savu dzīvi pilsētā. „Te pirmkārt nervu sistēma aizmirst, kas ir jebkāds stress, tas atslābums, ko iedod saplūšana ar dabu, ar dabas procesiem, to nevar ne ar ko vairs aizvietot, ne ar kādiem miljoniem vai siltajām grīdām.”

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Ūdens ar spaini no akas, jauna biznesa uzsākšana un iepriekšējās dzīves atstāšana aiz muguras ir tas, ar ko nācās saskarties fotomāksliniecei Ingai Greiškānei jeb radošajā pseidonīmā JunJala un viņas dzīvesbiedram Ritvaram, kas nu kopā ar savu gandrīz divus gadus veco meitu uzsāk dzīvi savā lauku viensētā. „Tur lejā pie ozola ir aka un tad es ar spaini nesu ūdeni uz šejieni. Viss bija manuāli. Tas bija interesanti nu tā kā ar sevi tāds retrīts tā saucamais,” Inga Greiškāne dzīvi lauku viensētā savā dzimtajā mājā Rēzeknes novada Vērēmu pagastā iesāka vairākus gadus atpakaļ. Te dzīvoja viņas vecmāte jeb kā viņa saka baba. „Kad baba bija aizvesta uz pilsētu dzīvot, tad tā māja vienkārši netika apdzīvota. Un kad es vienreiz atbraucu, te zāle bija līdz kaklam, te viss bija ļoti aizaudzis un tad es domāju, kāpēc ne, jo es nesajutu to laimes sajūtu dzīvojot un strādājot Rīgā.” Tobrīd Inga strādāja arhīvā, bija daudz ceļojusi, arī Francijā vīnogas lasījusi un nolēma, ka viņas nākošais ceļojums būs nevis kaut kur ārpus valsts, bet atpakaļ dzimtenē pie saknēm. „Izdomāju, ka viss, es negribu strādāt arhīvā un es eju dzīvot laukos. Un tad es tā viena ar kaķi pārcēlos uz šejieni.” Sākotnējā doma pamēģināt, kā ir būt, kā Inga saka nekurienē, kad tev faktiski nekā nav. Izaicinājumi lauku viensētā - kad malka beidzas ziemas vidū. „Un tad prasīju, tur kaimiņu mežā bija sagāzti koki, un tad mīnus 20 grādos vilku uz šejieni un pati skaldīju.” Šodien Inga vairs nav viena, nu šo viensētu no jauna par mājām viņa sauc kopā ar dzīvesbiedru Ritvaru un nepilnus divus gadus veco meitu Diānu. „Ar Ritvara ienākšanu mana dzīve mainījās, mājās parādījās ūdens.” Ritvars padzīvojis gadu Anglijā, tad strādājis Rīgā  līdz satika Ingu. „Man liekas jau pirmajā reizē kalns viņu nelaida prom, nevarēja izbraukt, te mežu veda ārā, nekad tā nav bijis, ka lielais traktors kalnā pat buksēja, nedēļu nodzīvoja te.” Ingas un Ritvara neprāts - mēģinājums reanimēt veco vecvecāku māju. Lielais lauku sapnis - jauna māja. Inga jeb radošajā pseidonīmā Junjala ir fotomāksliniece, un te lauku īpašumā viņa iecerējusi ne vien dzīvot, bet arī attīstīt profesionālo darbību proti izveidot dabas fotostudiju. Kāpēc JunJala? Vēl bērnībā šajā mājā viņas vectēvs viņu mēdza dēvēt kādā mīļā vārdā. „Es īsti neatcerējos, bet kavējos atmiņās. Es nevarēju atrast to vārdu bet es mēģināju pēc skaņas meklēt kaut kādu vārdu salikumu.” Izrādās, ka Indijā ir templis ar šādu nosakumu, un tas Ingai būs no nākošajiem ceļojumiem. Ko nedarīt laukos? Neizdegt un nemēģināt visu izdarīt uzreiz.

Kristján Kristjánsson stýrir kröftugri umræðu um þjóðmálin. Í þessum þætti: Benedikt Gíslason bankastjóri Arion banka um efnahagsmál. Halla Hrund Logadóttir alþingismaður og Katrín Helga Hallgrímsdóttir lögmaður Samorku um raforkumál. Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir utanríkisráðherra, Kristrún Frostadóttir forsætisráðherra og Inga Sæland félags- og húsnæðisráðherra um stjórnmál.   Björn Ingi Hrafnsson blaðamaður og Karen Kjartansdóttir ráðgjafi um stjórnmál.

Telpaugi var būt domāti ne tikai krāšņumam, bet arī noderīgi veselībai. Par augiem, kas pilda abas funkcijas, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Inga Sīle. Katrām drogām, ko vācam, ir derīguma termiņš. Parasti tas ir 2 -3 gadus. Tomēr būtu labi, vienā sezonā ievācam, līdz nākamai lietojam tējas, nākamā sezonā atkal vācam jaunu porciju. Inga Sīle norāda, ja grib kaut ko ārstēt, nepietiks ar vienu tējas krūzīti dienā, bet trīs reizes dienā vismaz piecas dienas un arī jāliek būs daudz vairāk drogas. "Ja lietojam augus, ja lietojam, kas gatavots no augiem, tajā brīdi, tās 3 - 5 dienas nevajadzētu lietot nekādu ķīmiju, nekādas tabletes," norāda Zane Purne. "Tas ir tāpat, ja var vilkt paralēles ar augu mēslošanu, ja mēslojam ar bioloģiskiem līdzekļiem, tad minerālmēslus nelietojam, ja domājam, ka jāmēslo tikai ar minerālmēsliem, tad tikai ar to. Man tas liekas svarīgs moments, tad zāļu tējas dzerot 3 - 5 dienas, var just efektu. Ja tajā dienā kādu antibiotiku apēd..." "Nav slikti papildināt, bet jāskatās apstākļi, jāsaprot, ja mēs augus lietoja kā zāles terapeitiskās devās, ir daudzi gadījumi, kad neiesaka vienlaicīgi lietot, piemēram, asinszāles gadījumā. Asinszāle ir brīnišķīgs antidepresants, bet ja cilvēks lieto ķīmiskos antidepresantus, nedrīkst kombinēt ar dabīgajiem. Ir viens vai otrs," papildina Inga Sīle. Augi, ko speciālistes iesaka audzēt katrā mājā ir kumelītes dārzā un plūksnainā kalanhoja istabā.  

Þessa dagana funda formenn þriggja stjórnmálaflokka og freista þess að mynda nýja ríkisstjórn. Þessi sögulega stjórn hefur verið kölluð valkyrjustjórnin enda eru þetta allt konur, Kristrún Frostadóttir frá Samfylkingu, Þorgerður Katrín frá Viðreisn og Inga Sæland frá Flokki Fólksins, og munu þær líklega skipta með sér valdamestu embættum ríkisstjórnarinnar á næstu árum. En það verða ekki bara forsætisráðherra og fjármálaráðherra sem verða að öllum líkindum konur næstu árin heldur er nú þegar kona í embætti forseta Íslands, kona er biskup þjóðkirkjunnar, kona er ríkislögreglustjóri og konur skipa æðstu embætti í mörgum af menningarstofnunum þjóðarinnar. Spurningin sem við ætlum að velta upp í dag, er hvort að kynjajafnrétti sé endanlega náð á Íslandi, eru einhver verkefni eftir fyrir femínismann, er Ísland að stefna í átt að mæðraveldi? Hvernig lítur femínismi út á tímum valkyrjustjórnarinnar? Gestir okkar eru Kristín Ástgeirsdóttir, sagnfræðingur og fyrrum þingkona Kvennalistans svo eitthvað sé nefnt, Brynhildur Karlsdóttir, tónlistarkona, og Alma Dóra Ríkharðsdóttir, viðskiptafræðingur og stofnandi smáforritsins Heima.

Kristrún Frostadóttir, Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir og Inga Sæland eða Valkyrjurnar eins og sú síðastnefnda kallar þær hefja stjórnarmyndunarviðræður af fullum krafti á morgun. 33 nýir þingmenn setjast á þing eftir kosningarnar, af þeim hafa sex áður setið á þingi. Þetta er mesti fjöldi nýrra alþingismanna og þeir fá kynningu á þingstörfum fyrir jól. 33 þingmenn fara á biðlaun, þar með taldir fyrrverandi ráðherrar Framsóknarflokksins. Löngu tímabært er að þróa fræðilegar kennsluaðferðir til að takast á við brottfall drengja úr framhaldsskólum. Menntaskólinn á Tröllaskaga vill vera í fararbroddi þar og vinnur með fleiri norrænum skólum við að greina og bæta hrakandi námsárangur drengja.

Kristján Kristjánsson stýrir kröftugri umræðu um þjóðmálin. Í þessum þætti: Inga Sæland, formaður Flokks fólksins og Sanna Magdalena Mörtudóttir um úrslit kosninga. Þorgerður Katrín formaður Viðreisnar og Kristrún Frostadóttir formaður Samfylkingar um úrslit kosninga. Sigurður Ingi Jóhannsson formaður Framsóknarflokksins, Bjarni Benediktsson, formaður Sjálfstæðisflokks og Bergþór Ólafsson Miðflokki um úrslit kosninga. Hafsteinn Einarsson stjórnmálafræðingur og Eva H. Önnudóttir stjórmálafræðingur um úrslit kosninga.

Kristján Kristjánsson stýrir kröftugri umræðu um þjóðmálin. Í þessum þætti: Marinó G. Njálsson ráðgjafi og Breki Karlsson formaður Neytendasamtakanna um neytendamál. Óli Björn Kárason fráfarandi alþingismaður og Eiríkur Bergmann stjórnmálafræðingur um stjórnmál. Dagur B. Eggertsson borgarfulltrúi, Sanna Magdalena Mörtudóttir borgarfulltrúi og Lilja D. Alfreðsdóttir alþingismaður um stjórnmál. Þórhildur Sunna Ævarsdóttir alþingismaður og Inga Sæland alþingismaður um stjórnmál.

Hér er Inga Sæland, formaður flokks fólksins eftirfarandi spurninga:- Verður Inga sami einræðisherra í ríkisstjórn eins og hún er í flokknum?- Munu stefnumálin snúa að því að niðurgreiða allskonar fyrir aumingja?- Afhverju vill Inga að Vinstri grænir falli af þingi?Til að styrkja þetta framtak má fara á www.pardus.is/einpaeling

Flokk­ur fólks­ins var stofn­að­ur til að út­rýma fá­tækt á Ís­landi, sem Inga Sæ­land, formað­ur flokks­ins, þekk­ir af eig­in raun. Hún boð­ar nýtt hús­næð­is­kerfi með fyr­ir­sjá­an­leika og nið­ur­skurð í öllu því sem heita að­gerð­ir gegn lofts­lags­breyt­ing­um. Græn­asta land í heimi eigi að nota pen­ing­ana í heil­brigðis­kerfi og aðra inn­viði sem standi á brauð­fót­um.

Gestir Vikulokanna eru Guðmundur Ingi Guðbrandsson félags- og vinnumarkaðsráðherra, Inga Sæland formaður Flokks fólksins og Einar Þorsteinsson borgarstjóri Reykjavíkur. Þau ræddu meðal annars fjárhagsstöðu Reykjavíkur, málefni innflytjenda, vopnaburð ungmenna og almenn stjórnmál. Umsjón: Höskuldur Kári Schram Tæknimaður: Kári Guðmundsson

Kristján Kristjánsson stýrir kröftugri umræðu um þjóðmálin. Í þessum þætti: Tryggvi Pálsson stjórnarformaður Bankasýslunnar um bankamál. Bjarkey Olsen matvælaráðherra um stjórnmál. Sigmundur Davíð Gunnlaugsson formaður Miðflokksins, Inga Sæland formaður Flokks fólksins og Jón Gunnarsson alþingismaður um stjórnmál. Ole Anton Bieltvedt fyrrverandi framkvæmdastjóri um skattamál.

Gestir Vikulokanna eru Inga Sæland formaður Flokks fólksins, Þórarinn Ingi Pétursson þingmaður Framsóknarflokks og Jón Steindór Valdimarsson varaþingmaður Viðreisnar. Þau ræddu breytingar á Búvörulögum, kaup Landsbankans á TM-tryggingum, stýrivexti og forsetaframboð. Umsjón: Höskuldur Kári Schram Tæknimaður: Jón Þór Helgason Tæknimaður á Akureyri: Ágúst Ólafsson

Frumvarp um kaup á heimilum Grindvíkinga er komið inn í þingið og sitt sýnist hverjum. Ágúst Bjarni Garðarsson, þingmaður Framsóknarflokksins, og Oddný G. Harðardóttir, þingmaður Samfylkingarinnar, ræddu við okkur um stöðu íbúa og fyrirtækja í Grindavík. Kristján Sigurjónsson, ritstjóri FF7, var líka með okkur og flutti tíðindi úr ferðaheiminum. Svo töluðum við um ágæti þess að syngja. “Söngurinn göfgar og glæðir,” segir einhvers staðar. Tilefnið er frétt um nýstofnaðan kór alþingismanna. Inga Sæland hafði forgöngu um stofnun þingmannakórsins og kórstjóri er vitaskuld flokksbróðir hennar Jakob Frímann Magnússon Stuðmaður. En hvaða áhrif hefur söngurinn á okkur - það að syngja með öðru fólki í kór. Er það rétt að söngurinn göfgi og glæði? Jóhanna Þórhallsdóttir söngkona og kórstjóri kom á Morgunvaktina. Umsjón: Björn Þór Sigbjörnsson og Þórunn Elísabet Bogadóttir. Tónlist: Shore, Dinah - The nearness of you. Víkingur Heiðar Ólafsson - Variatio 15 Canone alla Quinta. A 1 Clav. Andante. Swift, Taylor - cardigan. Léttsveit Reykjavíkur Kvennakór, Jóhanna V. Þórhallsdóttir, Aðalheiður Þorsteinsdóttir Píanól. - Mas que nada. Lögreglukórinn - Undir Stórasteini.

Inga Sæland er formaður Flokks fólksins. Í þættinum ræðir hún um hvað þarf að laga í íslensku samfélagi, hvað gerist á bakvið tjöldin á Alþingi, sorgina eftir að hafa misst 3 unga ástvini og margt margt fleira. Þátturinn er í boði; Fitness Sport - https://www.fitnesssport.is/ Ozon - https://www.ozonehf.is/ Narfeyrarstofa - https://narfeyrarstofa.is/ Nýja vínbúðin - https://nyjavinbudin.is/

Heute Abend hat Oliver eine Größe der deutschen Musikszene zum abendlichen Gespräch geladen: die Sängerin, Komponistin und 2raumwohnung-Künstlerin Inga Humpe. Dabei tauchen die beiden nicht nur tief in die Nacht ein, sondern besprechen auch, was eigentlich genau der Unterschied zwischen einer Konditorei und einem Bäcker ist, wieso Ingas Lieblingskuscheltier keinen Namen brauchte und warum sie als Kind lieber weiter erleben wollte, als schlafen zu gehen. Natürlich darf auch die Musik in dieser Folge nicht fehlen - von Ingas neuen Liebe zum deutschen Schlager, bis hin zu musikalischen Anekdoten, die in einem gemeinsamen Ständchen kulminieren, wird es in dieser Folge melodiös, gemütlich und sehr, sehr herzlich. Ihr möchtet mehr über unsere Werbepartner erfahren? Hier findet ihr Infos & Rabatte: https://linktr.ee/entersandman

Hollywoods nya bantningspiller har nått Oscarsgalan och det har även farmor Ingas negligé. Fråga: Vems frisyr kommer tillbaka som trend vart tionde år? (Ledtråd Nicole Kidman). Vi är på tjejhelg i Göteborg och Anitha kartlägger Anns massiv sockerberg. Anitha kanske har räddat en hel generations äktenskap med veckans utmaning: älska män no matter what. Och sist på Fleabollen och antagandet att man har ett stort anus…Guess who? Det är KULIGT och det är OMVÄLVANDE! Nu smäller det!  Bli medlem i Lillelördag klubben och få ta del av specialpoddar och ofiltrerade analyser! https://plus.acast.com/s/lillelordag. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Fire raringer møtes i en lys kjeller. Alt som skiller dem er et bord med mikrofoner. Ut av munn og hjerne strømmer det overraskende og interessante historier. Til slutt står én av de fire seirende igjen. Raringer:Åsmund Flobak (@asmundf),Lydia Gieselmann (@lydiawho),Inga Strümke (@strumkis), Andreas Wahl (@andreas__wahl)Lenke til Ingas video https://www.youtube.com/watch?v=cfAoe66HuS0

https://solvitryggva.is/ Inga Sæland er formaður Flokks fólksins. Í þættinum ræðir hún um hvað þarf að laga í íslensku samfélagi, hvað gerist á bakvið tjöldin á Alþingi, sorgina eftir að hafa misst 3 unga ástvini og margt margt fleira.

Umsjón: Rúnar Róbertsson og Felix Bergsson Innviðaráðherra hefur kynnt í samráðsgátt stjórnvalda áform um að stofna opinbert hlutafélag um uppbyggingu og rekstur samgönguinnviða. Helsta hlutverk félagsins verður að innheimta notkunargjöld, bæði af vegum og jarðgöngum. Margir hafa gert athugasemdir við þá gjaldtöku sem fyrst var nefnd, að rukka fyrir notkun á jarðgöngum, eins og t.d. formaður umhverfis- og samgöngunefndar sem vill ganga lengra og rukka veggjöld við höfuðborgina. Svo virðist sem að hann hafi orðið að ósk sinni. Inga Sæland, formaður Flokks fólksins, skrifaði pistil í Morgunblaðið í gær þar sem hún mótmælir þessum áformum. Inga var á línunni hjá okkur. Fyr­ir­hugað er að samþykkja fyrstu heild­rænu lög­in um landa­mæri og landa­mæra­eft­ir­lit á Íslandi í haust skv frétt Morgunblaðsins, en það tókst ekki á síðasta þingi. Í kjölfarið verða umfangsmiklar breytingar gerðar á Keflavíkurflugvelli. En hvað felst í þessu og hverjar verða þessar breytingar? Bryndís Haraldsdóttir formaður allsherjar og menntamálanefndar Alþingis og þingmaður Sjálfstæðisflokksins kom í morgunkaffi. Heimsmarkaðsverð á hráolíu hefur lækkað undanfarið en ekki sést það á bensíndælunni á Íslandi. Júlí er aðal orlofsmánuður Íslendinga og ferðalög um eyjuna fögru eru gjarnan hluti af sumarleyfi fjölskyldna en hátt eldsneytisverð hefur neikvæð áhrif á þau áform. Félag íslenskra bifreiðaeigenda bendir á vefsíðu sinni á að álagning olíufélaganna á hvern bensínlítra hafi hækkað um 40% á milli júní og júlí. ?Eldsneytisverð vegur þungt í vísitölu neysluverðs með tilheyrandi áhrifum á verðbólgu. Há álagning og hátt bensínverð kemur ekki bara illa við budduna við dæluna. Aukin verðbólga dregur úr verðgildi peninga og eykur vexti og kostnað vegna verðtryggingar lána? segir á vef FÍB. Runólfur Ólafsson, framkvæmdarstjóri FÍB, kemur til okkar til að ræða þetta og hugmyndir um vegatolla og jargangnaskatta. Bæjahátíðir eru vinsælar á sumrin og er óhætt að segja að varla detti úr helgi yfir sumarið þar sem ekkert er í gangi. Vegna Covid takmarkana hafa margar þessara hátíða ekki verið haldnar í allt að tvö ár. En Mærudagar á Húsavík hefjast í dag. Við hringdum norður og töluðum við Guðrúnu Huld Gunnarsdóttur framkvæmdastjóra Mærudaga og forvitnumst um dagskrána. Bræðslan stendur fyrir dyrum í Borgarfirði eystri og fjölskyldan knáa sem stendur fyrir viðburðinum er á fullu að undirbúa eða á leiðinni austur. Ein þeirra er Aldís Fjóla Ásgeirsdóttir en hún hefur líka tjáð sig opinberlega í umræðu um konur og rokktónlist eftir að fyrstu auglýsingar

Umsjón: Rúnar Róbertsson og Felix Bergsson Innviðaráðherra hefur kynnt í samráðsgátt stjórnvalda áform um að stofna opinbert hlutafélag um uppbyggingu og rekstur samgönguinnviða. Helsta hlutverk félagsins verður að innheimta notkunargjöld, bæði af vegum og jarðgöngum. Margir hafa gert athugasemdir við þá gjaldtöku sem fyrst var nefnd, að rukka fyrir notkun á jarðgöngum, eins og t.d. formaður umhverfis- og samgöngunefndar sem vill ganga lengra og rukka veggjöld við höfuðborgina. Svo virðist sem að hann hafi orðið að ósk sinni. Inga Sæland, formaður Flokks fólksins, skrifaði pistil í Morgunblaðið í gær þar sem hún mótmælir þessum áformum. Inga var á línunni hjá okkur. Fyr­ir­hugað er að samþykkja fyrstu heild­rænu lög­in um landa­mæri og landa­mæra­eft­ir­lit á Íslandi í haust skv frétt Morgunblaðsins, en það tókst ekki á síðasta þingi. Í kjölfarið verða umfangsmiklar breytingar gerðar á Keflavíkurflugvelli. En hvað felst í þessu og hverjar verða þessar breytingar? Bryndís Haraldsdóttir formaður allsherjar og menntamálanefndar Alþingis og þingmaður Sjálfstæðisflokksins kom í morgunkaffi. Heimsmarkaðsverð á hráolíu hefur lækkað undanfarið en ekki sést það á bensíndælunni á Íslandi. Júlí er aðal orlofsmánuður Íslendinga og ferðalög um eyjuna fögru eru gjarnan hluti af sumarleyfi fjölskyldna en hátt eldsneytisverð hefur neikvæð áhrif á þau áform. Félag íslenskra bifreiðaeigenda bendir á vefsíðu sinni á að álagning olíufélaganna á hvern bensínlítra hafi hækkað um 40% á milli júní og júlí. ?Eldsneytisverð vegur þungt í vísitölu neysluverðs með tilheyrandi áhrifum á verðbólgu. Há álagning og hátt bensínverð kemur ekki bara illa við budduna við dæluna. Aukin verðbólga dregur úr verðgildi peninga og eykur vexti og kostnað vegna verðtryggingar lána? segir á vef FÍB. Runólfur Ólafsson, framkvæmdarstjóri FÍB, kemur til okkar til að ræða þetta og hugmyndir um vegatolla og jargangnaskatta. Bæjahátíðir eru vinsælar á sumrin og er óhætt að segja að varla detti úr helgi yfir sumarið þar sem ekkert er í gangi. Vegna Covid takmarkana hafa margar þessara hátíða ekki verið haldnar í allt að tvö ár. En Mærudagar á Húsavík hefjast í dag. Við hringdum norður og töluðum við Guðrúnu Huld Gunnarsdóttur framkvæmdastjóra Mærudaga og forvitnumst um dagskrána. Bræðslan stendur fyrir dyrum í Borgarfirði eystri og fjölskyldan knáa sem stendur fyrir viðburðinum er á fullu að undirbúa eða á leiðinni austur. Ein þeirra er Aldís Fjóla Ásgeirsdóttir en hún hefur líka tjáð sig opinberlega í umræðu um konur og rokktónlist eftir að fyrstu auglýsingar

Umsjón: Rúnar Róbertsson og Felix Bergsson Innviðaráðherra hefur kynnt í samráðsgátt stjórnvalda áform um að stofna opinbert hlutafélag um uppbyggingu og rekstur samgönguinnviða. Helsta hlutverk félagsins verður að innheimta notkunargjöld, bæði af vegum og jarðgöngum. Margir hafa gert athugasemdir við þá gjaldtöku sem fyrst var nefnd, að rukka fyrir notkun á jarðgöngum, eins og t.d. formaður umhverfis- og samgöngunefndar sem vill ganga lengra og rukka veggjöld við höfuðborgina. Svo virðist sem að hann hafi orðið að ósk sinni. Inga Sæland, formaður Flokks fólksins, skrifaði pistil í Morgunblaðið í gær þar sem hún mótmælir þessum áformum. Inga var á línunni hjá okkur. Fyr­ir­hugað er að samþykkja fyrstu heild­rænu lög­in um landa­mæri og landa­mæra­eft­ir­lit á Íslandi í haust skv frétt Morgunblaðsins, en það tókst ekki á síðasta þingi. Í kjölfarið verða umfangsmiklar breytingar gerðar á Keflavíkurflugvelli. En hvað felst í þessu og hverjar verða þessar breytingar? Bryndís Haraldsdóttir formaður allsherjar og menntamálanefndar Alþingis og þingmaður Sjálfstæðisflokksins kom í morgunkaffi. Heimsmarkaðsverð á hráolíu hefur lækkað undanfarið en ekki sést það á bensíndælunni á Íslandi. Júlí er aðal orlofsmánuður Íslendinga og ferðalög um eyjuna fögru eru gjarnan hluti af sumarleyfi fjölskyldna en hátt eldsneytisverð hefur neikvæð áhrif á þau áform. Félag íslenskra bifreiðaeigenda bendir á vefsíðu sinni á að álagning olíufélaganna á hvern bensínlítra hafi hækkað um 40% á milli júní og júlí. ?Eldsneytisverð vegur þungt í vísitölu neysluverðs með tilheyrandi áhrifum á verðbólgu. Há álagning og hátt bensínverð kemur ekki bara illa við budduna við dæluna. Aukin verðbólga dregur úr verðgildi peninga og eykur vexti og kostnað vegna verðtryggingar lána? segir á vef FÍB. Runólfur Ólafsson, framkvæmdarstjóri FÍB, kemur til okkar til að ræða þetta og hugmyndir um vegatolla og jargangnaskatta. Bæjahátíðir eru vinsælar á sumrin og er óhætt að segja að varla detti úr helgi yfir sumarið þar sem ekkert er í gangi. Vegna Covid takmarkana hafa margar þessara hátíða ekki verið haldnar í allt að tvö ár. En Mærudagar á Húsavík hefjast í dag. Við hringdum norður og töluðum við Guðrúnu Huld Gunnarsdóttur framkvæmdastjóra Mærudaga og forvitnumst um dagskrána. Bræðslan stendur fyrir dyrum í Borgarfirði eystri og fjölskyldan knáa sem stendur fyrir viðburðinum er á fullu að undirbúa eða á leiðinni austur. Ein þeirra er Aldís Fjóla Ásgeirsdóttir en hún hefur líka tjáð sig opinberlega í umræðu um konur og rokktónlist eftir að fyrstu auglýsingar

Löpa var var nominerade till Sveriges Radios Romanpris 2022. Hör juryn diskutera Löpa varg av Kerstin Ekman Löpa varg handlar om 70-åriga, pensionerade jägmästaren Ulf Norrstig som tillbringat sitt liv med bössan i hand, som får en omvälvande upplevelse när han möter en varg.Det är en roman om minnen, åldrande och kanske också om ånger. Men det är också en relationsroman, där Ulf och hans hustru Ingas förhållande har en central roll. Lyssnarjuryn imponeras av Kerstin Ekmans förmåga att med små medel, och ett tillsynes enkelt språk, berätta om allt från mänsklighetens stora frågor till vardagens detaljer med samma skärpa. Men juryn tycker också att Ulf bitvis är en väl grinig gubbe och har svårt för den styvnackade, manliga gemenskapen.Programmet sändes 7 april som en del av Litteraturveckan i P1. Det här är lyssnarjuryn: Parisa Hartman Mokarami Ulrica Skagert Mats Lieberg Agnes HellqvistÅrets nominerade romaner: Löpa varg av Kerstin Ekman Hölje av Pooneh Rohi Två pistoler av Klas Östergren Den dagen den sorgen av Jesper Larsson som också blev vinnare av årets RomanprisProducent: Nina Asarnoj Programledare: Lina Kalmteg Tekniker: Viktor Tjernell