Podcasts about Lasi

"Atsperes" viesis šoreiz ir komponists Krists Auznieks. Viņš ir viens no būtiskākajiem radošās komandas cilvēkiem Olgas Tokarčukas veģetārajā trillerī "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kam 4. aprīlī aizvadīta pirmizrāde Dailes teātrī. Runājam par komponēšanu, tendencēm un studentiem... Gunda Vaivode: Vakar Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja poļu rakstnieces un arī Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas veģetārais trilleris "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kura dramatizējumu veicis Matīss Gricmanis. Tu, Krist, pirmoreiz rakstīji mūziku teātra izrādei. Kad tu iepazinies ar šo darbu? Pirms kāda gada, kad Dailes teātra radošā komanda mani uzrunāja: tad arī diezgan ātri izlasīju to. Tajā laikā tulkojums, manuprāt, vēl neeksistēja, tāpēc lasīju to angļu tulkojumā. Mani uzreiz uzrunāja šī darba tēmas, un man arī bija skaidrs, ka piekritīšu un ka man tas būs gana interesants uzdevums un izaicinājums. Vai vari noformulēt sev, par ko ir šis stāsts? No vienas puses - par taisnīguma izjūtu. Par to, ka ļaunumam ir dažādas sejas. Lugas beigās izrādās, ka galvenā varone ir ļauna - viņa ir slepkava, viņa ir nogalinājusi. Lūk, esmu atklājis izrādes beigas un sabojājis visu skatītāju pieredzi, bet lielais jautājums ir par to, kā un kāpēc sanāk tā, ka cilvēks, kurš ir nogalinājis citus cilvēkus, ir tas, kuram mēs šajā gadījumā gribam piedot vai kuru mēs gribam attaisnot. Varbūt var rasties jautājums, kā mēs rīkotos līdzīgā situācijā? Respektīvi, mēs redzam, ka cilvēki ir ļauni pret citiem, pret citām dzīvām būtnēm, šajā gadījumā - pret dažādiem dzīvniekiem, un šo ļaunumu mēs esam gatavi piedot vai pat attaisnot. Mēs to ikdienā normalizējam, skatoties, kā uz mūsu pannām guļ citu dzīvu būtņu gaļa. Kad Janīna - lugas galvenais tēls - nogalina cilvēkus, mūsos ieslēdzas jau pavisam citas jūtas. Šeit tās mazliet tiek vienlīdzīgotas un mums tiek norādīts uz mūsu pašu domu nekonsekvenci.  Jā, izrādē vairākas reizes izskan jautājums, vai ļaunums obligāti jāsoda. Un atbilde nemaz tik viegli nenāk rokā. Ir jādomā! Jā, šis soda koncepts man nešķiet tik interesants, bet tas, ka šis jautājums liek mums orientēties, ir droši vien ļaunuma definīcija kā tāda. Vai vienu ļaunumu atriebt ar otru, vai tomēr darīt, kā Rainis mums ieteica - tikai ar labu. Sīriešu izcelsmes nīderlandiešu režisora Ola Mafālani tiek uzskatīta par īstu fantāzijas karalieni, un viņas izrādēs ir ļoti poētiskas ainas; tur netrūkst arī humora, un šajā gadījumā - arī kriminālromāna iezīmes. Bet kā jums visiem klājās sapņu komandā, kurā darbojas patiešām izcili mākslinieki - gaismu mākslinieks Alekss Broks, scenogrāfs Germans Ermičs - arī viņam, starp citu, debija teātrī -, horeogrāfe Elīna Gediņa, tērpu mākslinieki "Mareunrol's". Kāda bija sazobe vienam ar otru? Neradās problēmas tik spilgtām individualitātēm? Nē! Tā tiešām bija fantastiska komanda, un tas bija īsts komandas darbs, kurā mēs visi viens ar otru sarunājāmies no gandrīz paša sākuma pirms gada, līdz pat vakardienas pirmizrādei. Šajā gadījumā tas, ka šie mākslinieki ir tik daudzveidīgi, spilgti un arī griboši sadarboties, un viņi nevis svinēja savu ego, bet mēģināja kalpot idejai un sadoties rokās - tas viss palīdzēja nonākt pie darba, kas katram no mums šķiet vienlīdz nozīmīgs un vienlaikus arī daudz lielāks par katru no mums. Šajā lugā nereti tiek piesaukta arī astroloģija. Vai tev ar astroloģiju ir kādas īpašas attiecības? Lasi horoskopus? Par īpašām attiecībām es tās noteikti nesauktu. Man gribas cerēt un ticēt, un ir interesanti flirtēt ar ideju, ka kaut kur gaisā kādas nojausmas stāv laikam priekšā - ka mēs kaut ko varam nojaust par nākotni. Tuvāka man šķiet ideja, kas pausta grāmatā "Troksnis". Tā ir astoņdesmitajos gados rakstīta, un tās autors, kas ir mūzikas sociologs, piedāvā ideju, ka mūzika, kas tiek rakstīta kādā noteiktā laikā, paredz sociālus, politiskus un ekonomiskus procesus, kas vēl tikai notiks un nāks. Viņš šeit apskatījis mūziku no Lielās franču revolūcijas laika, pēc tam arī romantisma mūziku, un pēc tam arī 20. gadsimta mūziku. Un šādā ziņā mūzikai vairāk nekā jebkurai citai darbībai piemīt spēja pareģot nākotni. Mūzika, protams, neoperē verbāli, bet tā spēj pieskarties tām daļām, kurā valoda vēl nav tikusi noformulēta vai ieviesta. Kas tu pats esi pēc horoskopa?  Zivs. Ir interesanti domāt, ka mēs visu zemeslodi varam ietilpināt 12 dažādos tipāžos un tad skatīties, kuri ir saderīgāki un kuri nesaderīgāki. Kāpēc lai mēs nespēlētos ar šo ideju? Mūziku teātrim tu esi rakstījis pirmoreiz. Tas tomēr ir ļoti, ļoti atšķirīgi no citiem žanriem, kur tavs personīgais rezultāts ir vairāk prognozējams. Šajā izrādē mūzikas ir ļoti daudz, un zinu arī, ka izrādes labā tev nācās daudz ko upurēt no uzrakstītā. Vai tu to izjūti tieši tā - kā upurēšanu, vai arī vieglu roku vienkārši dari tā, kā nepieciešams, un "nomirsti režisorā"? Varbūt vārds "upurēšana" ir morāli pārāk piesātināts. Patiesība ir daudz vienkāršāka. Un droši vien arī mazāk interesanta. Bet es noteikti jūtu atšķirību. Uzrakstot operu, es pabeidzu darbu, pēc tam ienāk pārējā komanda, un manām notīm vairs neviens nedrīkst pieskarties. Tās ir kļuvušas par faktiem. Kamēr teātrī notis nekad nekļūs par faktiem! Pat pirms pašas pirmizrādes, runājot ar solisti Beāti Zviedri, pēdējā mirklī pāris nošu tika mainītas. Līdz ar to notācijas nozīme šajā procesā ir pilnīgi atšķirīga: tā ir daudz elastīgāka, fleksiblāka, lokanāka. Tāpat struktūra. Tā visa mainās izrādes vajadzību vārdā. Un tas ir interesanti, atsvaidzinoši. Es noteikti to negribētu darīt katru dienu, jo man svarīgi uzturēt līdzsvarā to mūziku, kurā kaut kāda patiesība tiek sasniegta jau gadu pirms atskaņojuma, bet vienlaikus dinamiskā vide, kurā jāatrod jauni risinājumi jau uz nākamo dienu, dod milzīgu grūdienu jaunos virzienos, jaunās vietās, kuras pats sevī es noteikti apzinājos. Neapzinājos vai nebiju uz tām gatavs vai gribošs reaģēt tik ātri. Tagad man ir milzīga pieredze reaģēšanas mākslā... Vai tas nozīmē, ka tas tev palīdzēs, rakstot cita veida mūziku?  Noteikti! Jo tas palīdz arī domāt par to, kas ir saprotams: ne tā, ka es par to nebūtu pirms tam domājis, bet kas ir saprotams cilvēkam, kurš varbūt nemīl skaņu tik ļoti, cik es, kuram ir svarīgs stāsta jēdziens. Man patīk mūzika, kurā mēs aizejam maksimāli tālu no valodas, mēģinām nestāstīt stāstus. Savukārt teātris ir ļoti cieši saistīts ar valodu un stāstiem. [Aktuāls ir jautājums] kā mana mūzika var palīdzēt stāstu stāstīt? Varbūt tā ir daļa no stāsta vai - tieši otrādi - tam pretojas, bet tomēr ir ciešā sasaistē gan ar valodas, gan naratīva jēdzieniem. Vai tā bija režisores ideja, ka Beātei Zviedrei jābūt uz skatuves? Teātra procesā grūti pateikt, no kurienes rodas idejas. Ja mēģinātu šo ģenealoģiju atrast, diezgan ātri nonāktu pie tā, ka nevienam nav ne jausmas, kuram kura ideja pieder, jo tās parādās procesā. (..) Beāte to izdara spoži. Beāte ir fantastiska dziedātāja, un arī šajā izrādē viņa savu lomu nospēlē brīnišķīgi.  Bet ideja par kora klātbūtni – tā gan bija jau pašā sākumā. Jā. Bija ideja par kori, kurš ir kā mirušo pasaule, kas atrodas galvenā tēla galvā, un caur mūziku mēs ienākam varones iekšējā pasaulē. Opermūzikā tā ir pašsaprotama ideja – ka mūzika varētu zināt kaut ko, ko citi tēli nezina vai pat nedzird uz skatuves. Tāpat arī šeit mēs uzzinām kaut ko par galveno tēlu tieši caur to, ka koris mums to stāsta, vēl pirms dažādi notikumi uz skatuves ir notikuši. Šādā ziņā būtu interesanti šo izrādi noskatīties divas vai trīs reizes – kad zinām stāstu līdz galam un redzam, ka daudz kas mums uz skatuves jau tiek pateikts priekšā, pirms mēs to uzzinām tradicionālā naratīva attīstības izpratnē. Mēs nenosaucām koristus: tie ir Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāji Māra Sirmā vadībā. Ieraksts ir ļoti profesionāli veikts, un mūzika ir kā pašvērtība. Varbūt tā būs atskaņojama arī atsevišķi, ja tiks ierakstīta skaņu celiņā? Jā, šeit patiešām tapa ļoti, ļoti daudz mūzikas, kurai vismaz daļēju paredzu dzīvi arī ārpus teātra sienām – gan kā mūziku, ko varam klausīties koncertā, gan kā daļu no izrādes identitātes, ko var atskaņot atsevišķi. Tās pasaule ir plašāka par teātra sienām. (..) Un ir viena skaista tēma – čella tēma, ko spēlē Guna Šnē, kas man bija viens no emocionālākajiem izrādes brīžiem. Finālā vārda tiešā nozīmē notiek iziešana caur uguni un ūdeni. Ir vairākas epizodes, kurās esi izmantojis mūsu tautasdziesmas – atpazīstamas melodijas. Kā tu nonāci pie tām? Laikam iemesls, kāpēc režisore mani uzrunāja, bija tas, ka viņa gribēja, lai šeit būtu kaut kas no latviešu kormūzikas: Olu fascinē mūsu Dziesmu svētku tradīcija. No otras puses – skaidrs, ka viņa mani neizvēlējās tamdēļ, ka esmu tradicionāls kormūzikas komponists. Varbūt viņai šāda ilūzija radās tāpēc, ka viņa redzēja: skatos arī uz mūsu pašu nacionālromantisma tradīcijām. Man bija būtiski, lai tautasdziesmas, ko esmu izmantojis izrādei, runā gan par ekoloģijas tēmām, gan par sievietes lomu sabiedrībā un dzīvē. Ja patiešām ieklausāmies, tajās ir kaut kas ļoti metropolītisks un universāls, pazīstams ārpus mūsu valodas un nacionālās identitātes. Teiksim, dziesma "Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu" ir kā 21. gadsimta zaļā kursa himna. Tāpat runājot par identitātes izšķīšanu... Ja mēs dziesmai "Pūt, vējiņi!" atņemam pēdējo daļu, kurā vēstīts par specifisku lokāciju un Kurzemi un paliekam tikai pie idejas par aizdzīšanu – sak', vējš mūs aizdzen projām kā tādus smilšu graudus… Tāda eksistenciāla iziršana, kas delīrija ainā finālā notiek ar galveno tēlu. Šeit man likās būtiski paņemt kaut ko, kas mums visiem ir pazīstams un dārgs, un caur to parādīt un lūgt mums neskatīties uz to viendimensionāli, neļaut to padarīt par labējā spārna kursa identitātes simbolu, neļaut uzurpēt cilvēkiem ar ļauniem nodomiem mūsu kultūras daudzveidību un bagātību, kurā ir arī tēmas, kas mums absolūti nesaistās ar tradicionālu Latvijas kultūru, bet redzēt, ka tajās jau ir iebūvēta atvērtība un daudzveidība, ar kādu vismaz es neasociēju latviešu folkloru. "Pūt, vējiņi!" skats man likās ļoti kinematogrāfisks, raisījās pat zināmas asociācijas ar filmu. Un ar Baibiņu. Ļoti pretēji tēli, un tajā brīdī tu vienalga domā par savām kontekstuālajām sajūtām, kādas tev ir no pagātnes bijušas. Ļoti interesants bija šis izmantojums! Katrā ziņā žanriska un stilistiska daudzveidība tavā mūzikā šai izrādei ir milzīga. Bet tu pieminēji nacionālo identitāti. Vai mēs šobrīd vispār varam runāt par kādām izteiktām mūzikas tendencēm? Vai pasaules mūzikā notiek kādi lielāki procesi? Vai varam runāt par kādiem viļņiem, straumēm un nacionālajām skolām, vai tomēr mūzikas sacerēšana atkarīga no katra indivīda? Kādu laiku mēs par to gandrīz vai vispār nevarējām runāt. Bija ārkārtīgi spēcīga globalizācijas sajūta, mūsu pašu piederība un iederība Eiropas Savienībā un tamlīdzīgās institūcijās, tāpat kā mūsu jaunās paaudzes komponistu darbība citās pasaules skolās. Protams, ka vide, kurās mēs uzturamies, spēlē nozīmīgu lomu, un bieži vien tā formatīvā izglītība, īpaši bakalaura līmenī: tas ir brīdis, kad mūsu smadzenes ir visatvērtākās – tad mēs izmaināmies visvairāk un izveidojam savu arodu. Šādā skatījumā es pats šo laiku pavadīju Nīderlandē, un ļoti daudz kur jūtu, ka manī parādās nīderlandiešu mūsdienu mūzikas tradīcija, kas ir saistīta ar strukturālismu, asiem formas griezumiem, kas patiesībā ir tāda Stravinska tradīcija, ko caur sevi izauklējis Luiss Andrīsens, kļūdams par Nīderlandes muzikālo identitāti vismaz vairāku gadu desmitu garumā.   Un ne jau bez Amerikas ietekmes. Protams! Amerikas ietekme gan nāca vēlāk. Īpašas ir manas attiecības ar nozīmīgākajiem skolotājiem. Piemēram, Deividu Lengu, kuram arī šī pati tradīcija ir tuva un mīļa: tāda ļoti liela atturība mūzikā, ļoti liela pieturēšanās pie ierobežota muzikālā materiāla un mēģinājumi šo muzikālo materiālu izanalizēt līdz galam – kā  tādu telpisku objektu griezt apkārt un ieraudzīt tajā visas iespējamās šķautnes. Tāda veida domāšana man vēl joprojām ir mīļa. Es pats strādāju ar pilnīgi citiem materiāliem: vai tā būtu tautasdziesma, tehnomūzika vai džeza aranžējumi no 60. gadiem. Ar šādu pieeju aicinu klausītājus iedziļināties mūzikas struktūrā, iedziļināties mūzikas uzbūvē, lai mūzika un skaņa nebūtu tikai baudas objekts vai avots, bet arī kas intelektuāli stimulējošs un interesants. 2021. gadā uzvarēji kompozīciju konkursā "Rostrum" ar savu skaņdarbu Are One, kas bija daļa no tavas operas "Tagadnes". Ieguvi pirmo vietu jauno komponistu grupā, un toreiz ar kolēģiem norunājām, ka te ir lieliski sapludināti žanri, nepadarot neko banālu. Tas arī ir viens no taviem paņēmieniem joprojām – sapludināt žanrus. Tagad mēs, domājot par jaunajiem kandidātiem, ko šogad vest uz "Rostrum" konkursu, diezgan vienprātīgi visi nobalsojām par Aleksandra Avrameca skaņdarbu "Ausma" simfoniskajam orķestrim, kas izskanēja Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā. Aleksandrs ir tavs audzēknis. Kā tu domā, kādas izredzes viņam ir? Grūti teikt, jo "Rostrums" ir fascinējoša vienība ar to, ka tur katru gadu žūrija mainās un cilvēku gaume arī ir tik daudzveidīga.  Tas viss varbūt iet kopā ar tendenci, ka cilvēki sāk kārot pēc harmoniskākas mūzikas? Tu pieskaries ļoti, ļoti interesantai tēmai, kuru man būs grūti izvērst tik īsā laikā. Aleksandrs ir fantastisks students un tiešām ārkārtīgi smagi, sūri un grūti strādājošs cilvēks, kuram māksla ir vismaz tikpat nozīmīga kā man, ja ne vairāk. Šāda degsme ir ārkārtīgi svarīga. Un tas, manuprāt, ir pirmais solis uz panākumiem – ja cilvēkā ir mīlestība pret arodu, pret mūziku un spēja to izvirzīt par savas dzīves augstāko mērķi – un Aleksandram tāda absolūti piemīt –, tad viss pārējais ir sekundāri. Tālāk jau mūs katru uzmeklē dažādi dzīves eņģeļi, kuri palīdz mūs pabīdīt un aizbīdīt pareizā vietā, pareizā laikā. Bet, ja ir šis iekšējais milzīgais spēks un spēja pārvarēt savu emocionālo nespēju… Tas ir vienīgais šķērslis, kas mums katram ir: kā pārvarēt to, ka mēs esam slinki, vāji, garlaikoti, un pārvērst to par radošu konstruktīvu enerģiju. Aleksandram šī spēja absolūti piemīt. Tas ir vienīgais, ko es varu pateikt par viņa tālākajiem panākumiem.  Un otrs, ko tu piemini – par to mūsdienu kompozīcijas pārveidi. Sāku laikam jau šo stāstu ar to, ka mēs it kā iegājām šajā globalizācijas laikmetā, bet grūti ir pateikt, kur pasaule virzās šobrīd. Ja mēs paskatāmies uz Amerikas politiku, kas vienmēr rādījusi tālāko ceļu uz iekļautību un daudzveidību, tagad par to mums visiem ir milzīgas šaubas, un ir grūti saprast, vai tā ir vienkārši pauze garākā ceļā, vai arī pilnīgi radikāla kursa maiņa. Ja tā, tad varbūt atkal nonāksim pie lielāka protekcionisma un izolācijas, un tad jau šī negatīvā procesa rezultātā sāks vairāk veidoties nacionālās skolas – nevis tāpēc, ka mēs gribēsim, bet tāpēc, ka vienkārši būs mazāk iespēju ceļot un sadarboties. Bet to es neparedzu. Es vienkārši pieļauju to kā iespēju, kas pirms 10 gadiem man likās absolūti nereāla. Tu šobrīd esi Kristus vecumā. Esi par to aizdomājies? Jā, par to es runāju psihoterapijā diezgan daudz. (smejas) Jo pēkšņi skaitļi kļūst nozīmīgi, vecums nāk vēja spārniem un jāsāk domāt par mantojumu un ko tikai vēl ne. Ne tādā ziņā, ka grasītos mirt, bet aizdomājoties par to, ko atstāt aiz sevis. Protams, domāju par Jēzus fascinējošo personību. Vienmēr, kad es iedomājos par šo skaisto cilvēku vai tēlu, par viņa milzīgo nesavtību un bezgalīgo mīlestību pret visu dzīvo, atceros arī viņa vienīgo neiecietību pret to, ka baznīcas priekšā ir izbūvēts tirgus laukums un tur notiek tirgošanās: tas ir tas attēls, ko es redzu – ka tur notiek pārdošana un Jēzus kļūst dusmīgs. Tas ir attēls, ko paturu prātā, jo mākslā jau ir pavisam līdzīgi. Brīžiem mēs atkāpjamies no mākslinieciskajiem ideāliem. Kurā brīdī tas ir, lai pasniegtu roku un palīdzētu komunicēt? Kā izdarīt tā, lai mēs nepazaudētu savus mākslinieciskos ideālus procesos, institūcijās un vietās, kurām ir atbildība pret skatītāju un klausītāju?

"Atsperes" viesis šoreiz ir komponists Krists Auznieks. Viņš ir viens no būtiskākajiem radošās komandas cilvēkiem Olgas Tokarčukas veģetārajā trillerī "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kam 4. aprīlī aizvadīta pirmizrāde Dailes teātrī. Runājam par komponēšanu, tendencēm un studentiem... Gunda Vaivode: Vakar Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja poļu rakstnieces un arī Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas veģetārais trilleris "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kura dramatizējumu veicis Matīss Gricmanis. Tu, Krist, pirmoreiz rakstīji mūziku teātra izrādei. Kad tu iepazinies ar šo darbu? Pirms kāda gada, kad Dailes teātra radošā komanda mani uzrunāja: tad arī diezgan ātri izlasīju to. Tajā laikā tulkojums, manuprāt, vēl neeksistēja, tāpēc lasīju to angļu tulkojumā. Mani uzreiz uzrunāja šī darba tēmas, un man arī bija skaidrs, ka piekritīšu un ka man tas būs gana interesants uzdevums un izaicinājums. Vai vari noformulēt sev, par ko ir šis stāsts? No vienas puses - par taisnīguma izjūtu. Par to, ka ļaunumam ir dažādas sejas. Lugas beigās izrādās, ka galvenā varone ir ļauna - viņa ir slepkava, viņa ir nogalinājusi. Lūk, esmu atklājis izrādes beigas un sabojājis visu skatītāju pieredzi, bet lielais jautājums ir par to, kā un kāpēc sanāk tā, ka cilvēks, kurš ir nogalinājis citus cilvēkus, ir tas, kuram mēs šajā gadījumā gribam piedot vai kuru mēs gribam attaisnot. Varbūt var rasties jautājums, kā mēs rīkotos līdzīgā situācijā? Respektīvi, mēs redzam, ka cilvēki ir ļauni pret citiem, pret citām dzīvām būtnēm, šajā gadījumā - pret dažādiem dzīvniekiem, un šo ļaunumu mēs esam gatavi piedot vai pat attaisnot. Mēs to ikdienā normalizējam, skatoties, kā uz mūsu pannām guļ citu dzīvu būtņu gaļa. Kad Janīna - lugas galvenais tēls - nogalina cilvēkus, mūsos ieslēdzas jau pavisam citas jūtas. Šeit tās mazliet tiek vienlīdzīgotas un mums tiek norādīts uz mūsu pašu domu nekonsekvenci.  Jā, izrādē vairākas reizes izskan jautājums, vai ļaunums obligāti jāsoda. Un atbilde nemaz tik viegli nenāk rokā. Ir jādomā! Jā, šis soda koncepts man nešķiet tik interesants, bet tas, ka šis jautājums liek mums orientēties, ir droši vien ļaunuma definīcija kā tāda. Vai vienu ļaunumu atriebt ar otru, vai tomēr darīt, kā Rainis mums ieteica - tikai ar labu. Sīriešu izcelsmes nīderlandiešu režisora Ola Mafālani tiek uzskatīta par īstu fantāzijas karalieni, un viņas izrādēs ir ļoti poētiskas ainas; tur netrūkst arī humora, un šajā gadījumā - arī kriminālromāna iezīmes. Bet kā jums visiem klājās sapņu komandā, kurā darbojas patiešām izcili mākslinieki - gaismu mākslinieks Alekss Broks, scenogrāfs Germans Ermičs - arī viņam, starp citu, debija teātrī -, horeogrāfe Elīna Gediņa, tērpu mākslinieki "Mareunrol's". Kāda bija sazobe vienam ar otru? Neradās problēmas tik spilgtām individualitātēm? Nē! Tā tiešām bija fantastiska komanda, un tas bija īsts komandas darbs, kurā mēs visi viens ar otru sarunājāmies no gandrīz paša sākuma pirms gada, līdz pat vakardienas pirmizrādei. Šajā gadījumā tas, ka šie mākslinieki ir tik daudzveidīgi, spilgti un arī griboši sadarboties, un viņi nevis svinēja savu ego, bet mēģināja kalpot idejai un sadoties rokās - tas viss palīdzēja nonākt pie darba, kas katram no mums šķiet vienlīdz nozīmīgs un vienlaikus arī daudz lielāks par katru no mums. Šajā lugā nereti tiek piesaukta arī astroloģija. Vai tev ar astroloģiju ir kādas īpašas attiecības? Lasi horoskopus? Par īpašām attiecībām es tās noteikti nesauktu. Man gribas cerēt un ticēt, un ir interesanti flirtēt ar ideju, ka kaut kur gaisā kādas nojausmas stāv laikam priekšā - ka mēs kaut ko varam nojaust par nākotni. Tuvāka man šķiet ideja, kas pausta grāmatā "Troksnis". Tā ir astoņdesmitajos gados rakstīta, un tās autors, kas ir mūzikas sociologs, piedāvā ideju, ka mūzika, kas tiek rakstīta kādā noteiktā laikā, paredz sociālus, politiskus un ekonomiskus procesus, kas vēl tikai notiks un nāks. Viņš šeit apskatījis mūziku no Lielās franču revolūcijas laika, pēc tam arī romantisma mūziku, un pēc tam arī 20. gadsimta mūziku. Un šādā ziņā mūzikai vairāk nekā jebkurai citai darbībai piemīt spēja pareģot nākotni. Mūzika, protams, neoperē verbāli, bet tā spēj pieskarties tām daļām, kurā valoda vēl nav tikusi noformulēta vai ieviesta. Kas tu pats esi pēc horoskopa?  Zivs. Ir interesanti domāt, ka mēs visu zemeslodi varam ietilpināt 12 dažādos tipāžos un tad skatīties, kuri ir saderīgāki un kuri nesaderīgāki. Kāpēc lai mēs nespēlētos ar šo ideju? Mūziku teātrim tu esi rakstījis pirmoreiz. Tas tomēr ir ļoti, ļoti atšķirīgi no citiem žanriem, kur tavs personīgais rezultāts ir vairāk prognozējams. Šajā izrādē mūzikas ir ļoti daudz, un zinu arī, ka izrādes labā tev nācās daudz ko upurēt no uzrakstītā. Vai tu to izjūti tieši tā - kā upurēšanu, vai arī vieglu roku vienkārši dari tā, kā nepieciešams, un "nomirsti režisorā"? Varbūt vārds "upurēšana" ir morāli pārāk piesātināts. Patiesība ir daudz vienkāršāka. Un droši vien arī mazāk interesanta. Bet es noteikti jūtu atšķirību. Uzrakstot operu, es pabeidzu darbu, pēc tam ienāk pārējā komanda, un manām notīm vairs neviens nedrīkst pieskarties. Tās ir kļuvušas par faktiem. Kamēr teātrī notis nekad nekļūs par faktiem! Pat pirms pašas pirmizrādes, runājot ar solisti Beāti Zviedri, pēdējā mirklī pāris nošu tika mainītas. Līdz ar to notācijas nozīme šajā procesā ir pilnīgi atšķirīga: tā ir daudz elastīgāka, fleksiblāka, lokanāka. Tāpat struktūra. Tā visa mainās izrādes vajadzību vārdā. Un tas ir interesanti, atsvaidzinoši. Es noteikti to negribētu darīt katru dienu, jo man svarīgi uzturēt līdzsvarā to mūziku, kurā kaut kāda patiesība tiek sasniegta jau gadu pirms atskaņojuma, bet vienlaikus dinamiskā vide, kurā jāatrod jauni risinājumi jau uz nākamo dienu, dod milzīgu grūdienu jaunos virzienos, jaunās vietās, kuras pats sevī es noteikti apzinājos. Neapzinājos vai nebiju uz tām gatavs vai gribošs reaģēt tik ātri. Tagad man ir milzīga pieredze reaģēšanas mākslā... Vai tas nozīmē, ka tas tev palīdzēs, rakstot cita veida mūziku?  Noteikti! Jo tas palīdz arī domāt par to, kas ir saprotams: ne tā, ka es par to nebūtu pirms tam domājis, bet kas ir saprotams cilvēkam, kurš varbūt nemīl skaņu tik ļoti, cik es, kuram ir svarīgs stāsta jēdziens. Man patīk mūzika, kurā mēs aizejam maksimāli tālu no valodas, mēģinām nestāstīt stāstus. Savukārt teātris ir ļoti cieši saistīts ar valodu un stāstiem. [Aktuāls ir jautājums] kā mana mūzika var palīdzēt stāstu stāstīt? Varbūt tā ir daļa no stāsta vai - tieši otrādi - tam pretojas, bet tomēr ir ciešā sasaistē gan ar valodas, gan naratīva jēdzieniem. Vai tā bija režisores ideja, ka Beātei Zviedrei jābūt uz skatuves? Teātra procesā grūti pateikt, no kurienes rodas idejas. Ja mēģinātu šo ģenealoģiju atrast, diezgan ātri nonāktu pie tā, ka nevienam nav ne jausmas, kuram kura ideja pieder, jo tās parādās procesā. (..) Beāte to izdara spoži. Beāte ir fantastiska dziedātāja, un arī šajā izrādē viņa savu lomu nospēlē brīnišķīgi.  Bet ideja par kora klātbūtni – tā gan bija jau pašā sākumā. Jā. Bija ideja par kori, kurš ir kā mirušo pasaule, kas atrodas galvenā tēla galvā, un caur mūziku mēs ienākam varones iekšējā pasaulē. Opermūzikā tā ir pašsaprotama ideja – ka mūzika varētu zināt kaut ko, ko citi tēli nezina vai pat nedzird uz skatuves. Tāpat arī šeit mēs uzzinām kaut ko par galveno tēlu tieši caur to, ka koris mums to stāsta, vēl pirms dažādi notikumi uz skatuves ir notikuši. Šādā ziņā būtu interesanti šo izrādi noskatīties divas vai trīs reizes – kad zinām stāstu līdz galam un redzam, ka daudz kas mums uz skatuves jau tiek pateikts priekšā, pirms mēs to uzzinām tradicionālā naratīva attīstības izpratnē. Mēs nenosaucām koristus: tie ir Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāji Māra Sirmā vadībā. Ieraksts ir ļoti profesionāli veikts, un mūzika ir kā pašvērtība. Varbūt tā būs atskaņojama arī atsevišķi, ja tiks ierakstīta skaņu celiņā? Jā, šeit patiešām tapa ļoti, ļoti daudz mūzikas, kurai vismaz daļēju paredzu dzīvi arī ārpus teātra sienām – gan kā mūziku, ko varam klausīties koncertā, gan kā daļu no izrādes identitātes, ko var atskaņot atsevišķi. Tās pasaule ir plašāka par teātra sienām. (..) Un ir viena skaista tēma – čella tēma, ko spēlē Guna Šnē, kas man bija viens no emocionālākajiem izrādes brīžiem. Finālā vārda tiešā nozīmē notiek iziešana caur uguni un ūdeni. Ir vairākas epizodes, kurās esi izmantojis mūsu tautasdziesmas – atpazīstamas melodijas. Kā tu nonāci pie tām? Laikam iemesls, kāpēc režisore mani uzrunāja, bija tas, ka viņa gribēja, lai šeit būtu kaut kas no latviešu kormūzikas: Olu fascinē mūsu Dziesmu svētku tradīcija. No otras puses – skaidrs, ka viņa mani neizvēlējās tamdēļ, ka esmu tradicionāls kormūzikas komponists. Varbūt viņai šāda ilūzija radās tāpēc, ka viņa redzēja: skatos arī uz mūsu pašu nacionālromantisma tradīcijām. Man bija būtiski, lai tautasdziesmas, ko esmu izmantojis izrādei, runā gan par ekoloģijas tēmām, gan par sievietes lomu sabiedrībā un dzīvē. Ja patiešām ieklausāmies, tajās ir kaut kas ļoti metropolītisks un universāls, pazīstams ārpus mūsu valodas un nacionālās identitātes. Teiksim, dziesma "Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu" ir kā 21. gadsimta zaļā kursa himna. Tāpat runājot par identitātes izšķīšanu... Ja mēs dziesmai "Pūt, vējiņi!" atņemam pēdējo daļu, kurā vēstīts par specifisku lokāciju un Kurzemi un paliekam tikai pie idejas par aizdzīšanu – sak', vējš mūs aizdzen projām kā tādus smilšu graudus… Tāda eksistenciāla iziršana, kas delīrija ainā finālā notiek ar galveno tēlu. Šeit man likās būtiski paņemt kaut ko, kas mums visiem ir pazīstams un dārgs, un caur to parādīt un lūgt mums neskatīties uz to viendimensionāli, neļaut to padarīt par labējā spārna kursa identitātes simbolu, neļaut uzurpēt cilvēkiem ar ļauniem nodomiem mūsu kultūras daudzveidību un bagātību, kurā ir arī tēmas, kas mums absolūti nesaistās ar tradicionālu Latvijas kultūru, bet redzēt, ka tajās jau ir iebūvēta atvērtība un daudzveidība, ar kādu vismaz es neasociēju latviešu folkloru. "Pūt, vējiņi!" skats man likās ļoti kinematogrāfisks, raisījās pat zināmas asociācijas ar filmu. Un ar Baibiņu. Ļoti pretēji tēli, un tajā brīdī tu vienalga domā par savām kontekstuālajām sajūtām, kādas tev ir no pagātnes bijušas. Ļoti interesants bija šis izmantojums! Katrā ziņā žanriska un stilistiska daudzveidība tavā mūzikā šai izrādei ir milzīga. Bet tu pieminēji nacionālo identitāti. Vai mēs šobrīd vispār varam runāt par kādām izteiktām mūzikas tendencēm? Vai pasaules mūzikā notiek kādi lielāki procesi? Vai varam runāt par kādiem viļņiem, straumēm un nacionālajām skolām, vai tomēr mūzikas sacerēšana atkarīga no katra indivīda? Kādu laiku mēs par to gandrīz vai vispār nevarējām runāt. Bija ārkārtīgi spēcīga globalizācijas sajūta, mūsu pašu piederība un iederība Eiropas Savienībā un tamlīdzīgās institūcijās, tāpat kā mūsu jaunās paaudzes komponistu darbība citās pasaules skolās. Protams, ka vide, kurās mēs uzturamies, spēlē nozīmīgu lomu, un bieži vien tā formatīvā izglītība, īpaši bakalaura līmenī: tas ir brīdis, kad mūsu smadzenes ir visatvērtākās – tad mēs izmaināmies visvairāk un izveidojam savu arodu. Šādā skatījumā es pats šo laiku pavadīju Nīderlandē, un ļoti daudz kur jūtu, ka manī parādās nīderlandiešu mūsdienu mūzikas tradīcija, kas ir saistīta ar strukturālismu, asiem formas griezumiem, kas patiesībā ir tāda Stravinska tradīcija, ko caur sevi izauklējis Luiss Andrīsens, kļūdams par Nīderlandes muzikālo identitāti vismaz vairāku gadu desmitu garumā.   Un ne jau bez Amerikas ietekmes. Protams! Amerikas ietekme gan nāca vēlāk. Īpašas ir manas attiecības ar nozīmīgākajiem skolotājiem. Piemēram, Deividu Lengu, kuram arī šī pati tradīcija ir tuva un mīļa: tāda ļoti liela atturība mūzikā, ļoti liela pieturēšanās pie ierobežota muzikālā materiāla un mēģinājumi šo muzikālo materiālu izanalizēt līdz galam – kā  tādu telpisku objektu griezt apkārt un ieraudzīt tajā visas iespējamās šķautnes. Tāda veida domāšana man vēl joprojām ir mīļa. Es pats strādāju ar pilnīgi citiem materiāliem: vai tā būtu tautasdziesma, tehnomūzika vai džeza aranžējumi no 60. gadiem. Ar šādu pieeju aicinu klausītājus iedziļināties mūzikas struktūrā, iedziļināties mūzikas uzbūvē, lai mūzika un skaņa nebūtu tikai baudas objekts vai avots, bet arī kas intelektuāli stimulējošs un interesants. 2021. gadā uzvarēji kompozīciju konkursā "Rostrum" ar savu skaņdarbu Are One, kas bija daļa no tavas operas "Tagadnes". Ieguvi pirmo vietu jauno komponistu grupā, un toreiz ar kolēģiem norunājām, ka te ir lieliski sapludināti žanri, nepadarot neko banālu. Tas arī ir viens no taviem paņēmieniem joprojām – sapludināt žanrus. Tagad mēs, domājot par jaunajiem kandidātiem, ko šogad vest uz "Rostrum" konkursu, diezgan vienprātīgi visi nobalsojām par Aleksandra Avrameca skaņdarbu "Ausma" simfoniskajam orķestrim, kas izskanēja Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā. Aleksandrs ir tavs audzēknis. Kā tu domā, kādas izredzes viņam ir? Grūti teikt, jo "Rostrums" ir fascinējoša vienība ar to, ka tur katru gadu žūrija mainās un cilvēku gaume arī ir tik daudzveidīga.  Tas viss varbūt iet kopā ar tendenci, ka cilvēki sāk kārot pēc harmoniskākas mūzikas? Tu pieskaries ļoti, ļoti interesantai tēmai, kuru man būs grūti izvērst tik īsā laikā. Aleksandrs ir fantastisks students un tiešām ārkārtīgi smagi, sūri un grūti strādājošs cilvēks, kuram māksla ir vismaz tikpat nozīmīga kā man, ja ne vairāk. Šāda degsme ir ārkārtīgi svarīga. Un tas, manuprāt, ir pirmais solis uz panākumiem – ja cilvēkā ir mīlestība pret arodu, pret mūziku un spēja to izvirzīt par savas dzīves augstāko mērķi – un Aleksandram tāda absolūti piemīt –, tad viss pārējais ir sekundāri. Tālāk jau mūs katru uzmeklē dažādi dzīves eņģeļi, kuri palīdz mūs pabīdīt un aizbīdīt pareizā vietā, pareizā laikā. Bet, ja ir šis iekšējais milzīgais spēks un spēja pārvarēt savu emocionālo nespēju… Tas ir vienīgais šķērslis, kas mums katram ir: kā pārvarēt to, ka mēs esam slinki, vāji, garlaikoti, un pārvērst to par radošu konstruktīvu enerģiju. Aleksandram šī spēja absolūti piemīt. Tas ir vienīgais, ko es varu pateikt par viņa tālākajiem panākumiem.  Un otrs, ko tu piemini – par to mūsdienu kompozīcijas pārveidi. Sāku laikam jau šo stāstu ar to, ka mēs it kā iegājām šajā globalizācijas laikmetā, bet grūti ir pateikt, kur pasaule virzās šobrīd. Ja mēs paskatāmies uz Amerikas politiku, kas vienmēr rādījusi tālāko ceļu uz iekļautību un daudzveidību, tagad par to mums visiem ir milzīgas šaubas, un ir grūti saprast, vai tā ir vienkārši pauze garākā ceļā, vai arī pilnīgi radikāla kursa maiņa. Ja tā, tad varbūt atkal nonāksim pie lielāka protekcionisma un izolācijas, un tad jau šī negatīvā procesa rezultātā sāks vairāk veidoties nacionālās skolas – nevis tāpēc, ka mēs gribēsim, bet tāpēc, ka vienkārši būs mazāk iespēju ceļot un sadarboties. Bet to es neparedzu. Es vienkārši pieļauju to kā iespēju, kas pirms 10 gadiem man likās absolūti nereāla. Tu šobrīd esi Kristus vecumā. Esi par to aizdomājies? Jā, par to es runāju psihoterapijā diezgan daudz. (smejas) Jo pēkšņi skaitļi kļūst nozīmīgi, vecums nāk vēja spārniem un jāsāk domāt par mantojumu un ko tikai vēl ne. Ne tādā ziņā, ka grasītos mirt, bet aizdomājoties par to, ko atstāt aiz sevis. Protams, domāju par Jēzus fascinējošo personību. Vienmēr, kad es iedomājos par šo skaisto cilvēku vai tēlu, par viņa milzīgo nesavtību un bezgalīgo mīlestību pret visu dzīvo, atceros arī viņa vienīgo neiecietību pret to, ka baznīcas priekšā ir izbūvēts tirgus laukums un tur notiek tirgošanās: tas ir tas attēls, ko es redzu – ka tur notiek pārdošana un Jēzus kļūst dusmīgs. Tas ir attēls, ko paturu prātā, jo mākslā jau ir pavisam līdzīgi. Brīžiem mēs atkāpjamies no mākslinieciskajiem ideāliem. Kurā brīdī tas ir, lai pasniegtu roku un palīdzētu komunicēt? Kā izdarīt tā, lai mēs nepazaudētu savus mākslinieciskos ideālus procesos, institūcijās un vietās, kurām ir atbildība pret skatītāju un klausītāju?

“Straumei” ir ļoti spēcīga konkurence “Oskaros”, bet labas izredzes uzvarēt – tā uzskata Losandželosas Kinokritiķu asociācijas prezidents Roberts Eibelijs (Robert Abele). Viņš pats kopš “Straumes” noskatīšanās ir pārliecināts filmas fans un uzskata to par labāko animācijas filmu daudzu gadu laikā. “Ceru, ka šī filma iedrošinās animatorus domāt plašāk par to, kā iespējams stāstīt stāstus un attiekties pret filmas varoņiem,” sarunā ar Māru Rozenbergu Losandželosā saka Roberts Eibelijs. Roberts Eibelijs ir amerikāņu kinokritiķis, kurš Losandželosā dzīvo jau 30 gadu, un viņa recenzijas visbiežāk publicē laikrakstā "Los Angeles Times". Tieši tur es atradu viņa apskatu par filmu "Straume" un uzrunāja intervijai. Eibelijs pašlaik ir arī pirms 50 gadiem dibinātās Losandželosas Kinokritiķu asociācijas prezidents. Losandželosas kino kritiķu asociācija ir viena no vairākām ASV profesionālajām organizācijām, kas apbalvojusi tieši "Straumi". Vai šāds iznākums jums ir pārsteigums? Roberts Eibelijs: Nē, nepārsteidza, jo es decembra sākumā, kad mēs balsojām, jau bija jūtams, kā šī filma kļūst arvien populārāka. Bet šis ir bijis ļoti spēcīgs animācijas gads – iznāca “Robots savvaļā”, iznāca jauna “Volisa un Gromita” filma, mūsu kritiķu vidū daudziem patika arī “Chicken for Linda”, kas balsojumā palika otrā. Bet, kad es redzēju “Straumi”, bija skaidrs, ka skatos kaut ko diezgan unikālu, neparastu un brīnišķīgu filmu, kas nelīdzinās nekam iepriekš redzētam. Jūs savā recenzijā nosaucāt "Straumi" par bezvārdu animācijas triumfu. Kas šajā filmā jūs tā aizķēra? Roberts Eibelijs: Viena no pirmajām lietām, kas mani pārsteidza – ka šie dzīvnieki nerunāja kā cilvēki un nebija cilvēciskoti, bet uzvedās vienkārši kā dzīvnieki. Nav daudz animācijas filmu, kas mēģinātu iepazīt radības tādas, kādas tās ir. Un tad ir šis stāsts par plūdiem, kur īsti netiek paskaidrots, kāpēc tie sākušies, nav neviena cilvēka, nav plaša konteksta, tikai šie dzīvnieki, kas sagadās vienā laivā un kopā mēģina izdzīvot. Kaut kādā ziņā tas likās cilvēcīgi, jo cilvēkiem patīk domāt, ka viņi prot sadarboties problēmu risināšanā, bet te tavā priekšā ir dzīvnieki. Un es sāku domāt: droši vien dzīvnieki bez mums ļoti labi varētu iztikt. Nezinu, vai tieši to Gints ar savu filmu gribēja pateikt, bet man šī doma ļoti patika: ka tas ir stāsts par izdzīvošanu, bet ne par cilvēku izdzīvošanu. (..) Pēdējos divus gadus Losandželosas kinokritiķu izvēle Animācijas filmu kategorijā ir sakritusi ar Kinoakadēmijas izvēli, piešķirot balvas “Giljermo del Toro's Pinnochio” un Mijadzaki “Zēns un gārnis”. Kādas, jūsuprāt, ir “Straumes” izredzes šā gada "Oskaros"? Roberts Eibelijs: Domāju, ka “Straumei” ir labas izredzes uzvarēt. Es jau sen esmu atmetis mēģinājumus prognozēt, un cilvēki saka, ka šogad “Oskari” ir vēl neparedzamāki kā iepriekš. Bet man šķiet, ka “Straumei” ir labas izredzes, jo balsotājiem varētu patikt iedot balvu šādai mazai filmai no valsts, kas agrāk nav bijusi pārstāvēta “Oskaros”. Filmai ar brīnišķīgu, jēgpilnu stāstu. Cilvēki novērtē, ka Gints šo filmu uztaisīja gandrīz paša spēkiem, ar ļoti nelielu komandu. Ir tik daudz lietu ap šo filmu, kas padara to simpātisku, un tas reizēm ir izšķiroši. (..) Par kuru animācijas filmu jūs pats balsojāt Losandželosas kinokritiķu balvu pasniegšanā? Roberts Eibelijs: Protams, par “Straumi”. Manuprāt, tā ir labākā animācijas filma, kādu esmu redzējis daudzu gadu laikā. Un tā neiekļaujas klasiskā animācijas filmas rāmītī. Reizēm tu skaties kādu animācijas filmu un uzreiz atpazīsti, no kurienes tā nāk un kādām priekštecēm līdzinās. Es ļoti ceru, ka “Straume” iedvesmos animācijas filmu veidotājus domāt citādāk par to, kā iedzīvināt savus varoņus un kā stāstīt stāstus. Ne viss ir jāpaskaidro. Un vēstījumi par mieru un saticību šobrīd ir ļoti svarīgi. Redzēt varoņus, kuri atrod kopīgu valodu, - tas radīja ļoti cerīgu sajūtu. Tu vēro kaķi, kurš pamazām iemācās stūrēt laivu, un domā: tas it kā ir neiespējami, bet varbūt tomēr nē! Man bija sajūta, ka šajā filmā redzu kādu evolūcijas pagriezienu – varbūt tieši tā sugas attīstās!   Lasi par filmu "Straume" vairāk.

ABCD is for Down: No Limit Noah by Cindy LasiABCD is for Down is an inspiring, joyful childrens book featuring a cool cartoon character that just so happens to have been born with Down Syndrome.  The hero of this alphabet story book is called No Limit Noah.  NLN was written in the spirit of inclusion and integration.  This book was written for all children, sharing positive messages through the fun imaginative antics of NLN.ABCD is for Down, through its fun, bright, colourful pages teaches the meaning of acceptance  and inclusion, regardless of differences or disabilities.  This heartfelt book reflects the pure positive spirit of NLN.  It is the author's desire to bring joy and inspiration to parents, families, caregivers, and all children living with challenges today.  No Limit Noah brings fun and adventure to life!  Showing that when you live with kindness and joy in your heart… there really are no limits!Cindy Lasi is a first-time author, former nurse, and spent nearly 10 years as a manager for a global not for profit organization.  Advocacy for those who may not have the means to speak up for themselves has always been important to her.  Cindy grew up in a town of 32,000 residents in the Southern most part of Ontario Canada.  Living in such a small uneventful area sparked Cindy's imagination which would allow her to dream big and begin a life of service.  This passion and compassion for people lead her to careers that allowed her the opportunity to use her natural gifts and talents in service to others.  Cindy is a faithful Christian who believes we can all offer big or small gifts of kindness and compassion. And that a loving heart can inspire and empower those who may not know how to advocate for themselves.https://www.amazon.com/ABCD-Down-Cindy-Lasi/dp/B0DNVNJRDW/ref=sr_1_1?crid=2OE9J090J50O&dib=eyJ2IjoiMSJ9.thRVMTlrU-hIoYQnphFdvQ.v0w-LxL8icmC4LX2IPtmGjzSVUHA9Wa4NkTTHck65ag&dib_tag=se&keywords=ABCD+is+for+Down&qid=1733876526&s=books&sprefix=abcd+is+for+down%2Cstripbooks-intl-ship%2C277&sr=1-1https://nolimitnoahbooks.com/  https://gothambooksinc.com/http://www.bluefunkbroadcasting.com/root/twia/11625gb1.mp3  

Ime meseca oktobra je Mateja Lasič, specialistka ginekologije in porodništva z Ginekološke klinike UKC Ljubljana ter akademska glasbenica, ki s projektom OVITA širšo javnost ozavešča o raku na rodilih. Vsa zbrana sredstva na dobrodelnem koncertu OVITA zanjo, ki ga je soorganizirala, bodo namenjena kampanji za nakup medicinske opreme, ki je nujno potrebna za kakovostno obravnavo in zdravljenje bolnic.

Novembra pirmajā dienā pārskatām savus kultūras kalendārus kopā kultūras žurnālistiem un aktīviem kultūras baudītājiem. Oktobra kultūras aktualitātes analizē Sabiedrisko mediju kultūras žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone, portāla "LASI.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde, portāla "TVNET" kultūras žurnālists Toms Treibergs un mākslinieks Reinis Dzudzilo. Tā kā raidījums skan 1. novembrī, kas ir Latvijas Radio dzimšanas diena, ievadā sveicienam kāds savulaik populārs šlāgeris, kura vārdus latviešu valodā rīmējusi Rīgas Radiofona spīkere (diktore) Mirdza Ķempe.

Uz sarunu aicinām aktieri, režisoru, mednieku un makšķernieku Intaru Rešetinu Pētersonu. Runājam par pirmajiem iespaidiem, par emocijām un sajūtām, par to, ko Intaram nozīmē medības. Tad neliela saruna ar SIA Ieroči pārstāvi Arni Ruško - par viņa dalību šaušanas sacensībās "Ievas siers", par šā rudens trofejām un vēl šo un to! Lasi žurnālu Medības: https://lasi.lv/e-izdevumi/medibas-e-izdevums-kioska.34/md-2024-10-01

Ime tedna je postala Mateja Lasič, specialistka ginekologije in porodništva z Ginekološke klinike UKC Ljubljana ter akademska glasbenica, ki s projektom OVITA širšo javnost ozavešča o raku na rodilih. Vsa zbrana sredstva na dobrodelnem koncertu OVITA zanjo, ki ga je soorganizirala, bodo namenjena kampanji za nakup medicinske opreme, ki je nujno potrebna za kakovostno obravnavo in zdravljenje bolnic. Kandidata sta bila še: Kozma Ahačič, predstojnik Inštituta za slovenski jezik Frana Ramovša ZRC SAZU, kjer so ob 10. obletnici portala Fran, spletnega mesta, ki združuje slovarje in slovenistične jezikovne vire, predstavili še nov portal Franja. Večjezični portal na domeni franja.eu omogoča iskanje dvojezičnih parov med 20 slovarji več jezikov, od angleškega do romunskega, na voljo pa sta tudi latinsko-slovenski in starogrški slovar. Žiga Divjak, režiser, ki je za predstavo Bodočnost na sarajevskem festivalu MESS prejel nagrado "Jurislav Korenić" za najboljšega mladega režiserja. Kot so zapisali žiranti, z uprizoritvijo potrjuje status enega najvznemirljivejših gledaliških ustvarjalcev tega prostora, ki je pripravljen umetniško tvegati, hkrati pa ostaja zanesljiv dirigent pristnega umetniškega izraza.

Septembrī tiekamies lappusēs ar bijušo Izglītības ministri Anitu Muižnieci, kuras mīļāko grāmatu sarakstā ir gan Harija Potera sērija, gan Māras Zālītes dzeja. Anitas stāstītajā ir tik daudz grāmatu mīlestības un aizrautības, ka nešaubāmies – pēc sarunas noklausīšanās jūs jutīsiet urdošu sajūtu doties uz grāmatnīcu.Ar Anitu Muižnieci sarunājas un lappuses piedzīvo Ieva (IG @mrs.lasitaja).Lasi digitālo avīzi "Piedzīvot Lappuses" https://www.patreon.com/posts/piedzivot-2024-111721647?utm_medium=clipboard_copy&utm_source=copyLink&utm_campaign=postshare_fan&utm_content=web_shareKļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/Piedzivot

Stāsta rotu māksliniece un pētniece, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore Ginta Grūbe. Olbraita, pirmā sieviete, kas ieņēmusi ASV valsts sekretāres amatu, uz politiskām tikšanās reizēm pie apģērba sprauda dažādas rotaslietas. Viņas sabiedrotie un kolēģi ievēroja, ka tās nav nejaušas, bet tīši izvēlētas un signalizē par viņas nodomiem. “Kopš sevi atceros, man ir patikušas piespraudes. Mana mamma tās bieži nēsāja, tāpēc es uzaugu ar domu, ka tās ir stilīgs un jautrs veids, kā demonstrēt savu personību. Taču tikai 1993. gadā, kad kļuvu par ASV vēstnieci Apvienoto Nāciju Organizācijā, es sapratu, ka rotaslietas var iegūt pavisam jaunu nozīmi,” stāsta Olbraita intervijā 2021. gadā. (Jennifer Ferrise, “Madeleine Albright Has Sent Some Very Spicy Messages Through Her Accessories” October 19, 2021, “InStyle”) 20. gadsimta pašās beigās Olbraita nelaida garām izdevību kritiski izteikties par Sadamu Huseinu. Bagdādes laikrakstos parādījās dzejoļi, kuros Olbraita cita starpā pielīdzināta arī negantai čūskai. Drīz pēc tam, gatavojoties tikties ar Irākas amatpersonām, Olbraita nolēma paust diplomātisku vēstījumu, nēsājot pie krūtīm piespraudi, kurā zeltā un dimantos atveidota čūska. Ar šo žestu viņa atsaucās uz politisko saukli “Don't Tread on Me!” (no angļu valodas: Nemin man virsū!) Sauklis radies Amerikas revolūcijas laikā un ticis izmantots vienlaikus ar karogu uz kura attēlota čūska. Pēc šī atgadījuma piespraudes kļuva par Olbraitas diplomātiskās valodas sastāvdaļu. Drošības padomē Olbraita bija vienīgā sieviete. Labajās dienās viņa nēsājusi ziedus, tauriņus un balonus, bet sliktajās dienās – dažādus kukaiņus vai plēsīgus dzīvniekus. Viņa to uztvēra kā iespēju līdzās mutiskām sarunām paust vēstījumu, izmantojot vizuālo tēlu un simbolu valodu. Zīmīga piespraude ar politisku, skaļu vēstījumu, nesenākā vēsturē parādījās prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā. Popmūzikas zvaigzne Lady Gaga bija tērpusies Schiaparelli modes nama veidotā tērpā, izpildot valsts himnu. Pie zīda mežģīnes bija piesprausta apzeltīta broša, kas atveidoja miera simbolu – balodi. Līdzīgu miera balodi, tikai mazāku izmērā, pie krūtīm spraudusi arī Olbraita. Balodis kļuva par miera kustības simbolu pēc tam, kad Pablo Pikaso baloža ilustrācija tika izmantota 1949. gada aprīlī Parīzē notikušā Pasaules miera kongresa plakātā. Schiaparelli tērps ar apjomīgo piespraudi iemiesoja periodu, kad modes nama sadarbības lokā bija sirreālisti. 1952. gada modes nama foto redzama modele ar nesamērīgi liela izmēra mušas piespraudi. Rotaļāšanās ar mērogiem bija viens no sirreālistu mākslinieciskajiem paņēmieniem. Atgriežoties pie Madlēnas Olbraitas, viņas rotas nonāca arī rotu kolekcionāru un vēsturnieku redzeslokā. Kādā 2013. gada diskusijā viņa atbildēja uz publikas jautājumiem par rotu valkāšanu. Sarunā viņa atklāja, ka sastopas arī ar diezgan daudziem vīriešiem, kuri valkā piespraudes. Tās norāda viņu uz viņu ieņemamo amatu valdībā vai pauž piederību kādai partijai. Piemēram, lielākā daļa komunistisko partiju biedru sevi identificē, nēsājot īpašas piespraudes. Agita Putāne, ilggadējā rotu galerijas „Putti” vadītāja izmantoja izdevību un Olbraitai uzdeva jautājumu, vai viņai esot kādas dziļi personīgas rotaslietas, kas līdzās Amerikas karogam, Brīvības statujas atveidam, ērglim vai citiem spēcīgiem simboliem ir saprotamas tikai viņai personīgi? Olbraita atklāja, ka dziļi personiska ir keramikas sirds ar košām emaljām, ko viņai Valentīna dienā pasniegusi viņas toreiz piecgadīgā meita. Šī rota viņai simbolizē beznosacījumu mīlestību starp māti un meitu, un tam ir bezgalīga vērtība. Viņas rotu kolekcijā bija neskaitāmi daudz eksemplāru, gan dārgākas rotas, gan rotas ar nezināmu izcelsmi, arī rotas, kas  atrastas antikvariātos. Viens no piemēriem ir rota, kuras nosaukumā ietverts sens Japāņu sakāmvārds: "Nedzirdēt ļaunumu, nerunāt ļaunumu, neredzēt ļaunumu". Tas ir trīs piespraužu komplekts, kas atveido trīs mērkaķēnus, katrs no dzīvniekiem ir aizklājis ausis, muti vai acis. Šīs piespraudes viņa likusi, tiekoties ar Vladimiru Putinu. Tiesa gan, prezidenta Klintona sejas izteiksme likusi skaidri noprast, ka tajā reizē viņa ar savām piespraudēm bija aizgājusi nedaudz par tālu, atceras Olbraita. (https://artjewelryforum.org/interviews/dr-madeleine-albright-will-take-your-questions/) Olbraita un viņas piespraudes iemantojušas popularitāti. Līdz pat mūža beigām viņa izmantoja rotas kā radošas diplomātijas stratēģiju. Ir izdoti pašas politiķes sarakstīti memuāri un organizētas izstādes ar nosaukumu “Read My Pins” (angļu valodā: Lasi manas piespraudes). (https://readmypins.state.gov/see-the-pins/sending-messages https://artjewelryforum.org/interviews/dr-madeleine-albright-will-take-your-questions/ https://artjewelryforum.org/articles/art-jewelry-forum-releases-on-and-off/) Lasīt dažādas rotu nozīmes iespējams arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kur šobrīd apskatāma latviešu rotu mākslinieku izstāde „Skārien-jūtīgs.”

Podkāsta viesis šoreiz ir lašu pazinējs Uģis Circenis. Sākot lašu makšķerēšanas sezonai, runājam par situāciju Latvijā, citās valstīs, par dažādām praktiskām lietām, kā to lasi no upes izvilināt. Par licenču pirkšanu, lašu uzvedību, izpēti un copēšanu! Epizodi veido Arvis Ančevskis, Indulis Burka. Lasi un abonē: Lielais Loms + e-izdevums + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks Makšķernieks https://lasi.lv/abonesana/izdevumi/lielais-loms-e-izdevums-lasi-lv-e-zurnals-mednieks-makskernieks.116 https://www.lielaisloms.eu/

Við endurfluttum í dag viðtal við Elísabetu Kristínu Jökulsdóttur sem var áður í þættinum í júní. Á þeim tíma var hún búin að lýsa því yfir að hún ætlaði að taka það rólega, en svo þróuðust málin á talsvert annan veg. Hún var þvert á móti búin að koma sér í fullt af verkefnum, meðal annars var að hefjast vinna við nýja sýningu eftir hana í Þjóðleikhúsinu, Saknaðarilmur, sem frumsýnd verður í febrúar, og svo var hún að vinna í því að fá götu, eða öllu heldur stíg í Vesturbænum skírðan í höfuðið á sér, Elísabetarstíg. Við fengum vinkil í dag frá Guðjóni Helga Ólafssyni. Vinkillinn var að þessu sinni borinn við ýmsa jólasiði, Guðjón velti fyrir sér muninum á jólahaldi þeirra sem eru við vinnu sína á jólum og þeirra sem hafa frídaga þá, auk þess sem hann rifjaði upp eitt næstumþvíslys er tengdist sósugerð á jólum. Svo var það lesandi vikunnar. Í þetta sinn var það Friðgeir Einarsson rithöfundur, leikari og leikskáld. Hann sagði okkur aðeins frá nýjustu bókinni sinni, Serótónínendurupptökuhemlar, og svo auðvitað frá því sem hann hefur verið að lesa undanfarið og þær bækur og höfundar sem hafa haft mest áhrif á hann í gegnum tíðina. Tónlist í þættinum í dag: Stóð ég útí tunglsljósi / Björgvin Halldórsson (Heinrich Heine og Jónas Hallgrímsson) Lína Dröfn / Spilverk Þjóðanna (Valgeir Guðjónsson og Sigurður Bjóla Garðarsson) Jólasnjór / Ellý og Vilhjálmur Vilhjálmsbörn (erlent lag, texti Jóhanna G Erlingsson) UMSJÓN: GUNNAR HANSSON OG GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR

Við endurfluttum í dag viðtal við Elísabetu Kristínu Jökulsdóttur sem var áður í þættinum í júní. Á þeim tíma var hún búin að lýsa því yfir að hún ætlaði að taka það rólega, en svo þróuðust málin á talsvert annan veg. Hún var þvert á móti búin að koma sér í fullt af verkefnum, meðal annars var að hefjast vinna við nýja sýningu eftir hana í Þjóðleikhúsinu, Saknaðarilmur, sem frumsýnd verður í febrúar, og svo var hún að vinna í því að fá götu, eða öllu heldur stíg í Vesturbænum skírðan í höfuðið á sér, Elísabetarstíg. Við fengum vinkil í dag frá Guðjóni Helga Ólafssyni. Vinkillinn var að þessu sinni borinn við ýmsa jólasiði, Guðjón velti fyrir sér muninum á jólahaldi þeirra sem eru við vinnu sína á jólum og þeirra sem hafa frídaga þá, auk þess sem hann rifjaði upp eitt næstumþvíslys er tengdist sósugerð á jólum. Svo var það lesandi vikunnar. Í þetta sinn var það Friðgeir Einarsson rithöfundur, leikari og leikskáld. Hann sagði okkur aðeins frá nýjustu bókinni sinni, Serótónínendurupptökuhemlar, og svo auðvitað frá því sem hann hefur verið að lesa undanfarið og þær bækur og höfundar sem hafa haft mest áhrif á hann í gegnum tíðina. Tónlist í þættinum í dag: Stóð ég útí tunglsljósi / Björgvin Halldórsson (Heinrich Heine og Jónas Hallgrímsson) Lína Dröfn / Spilverk Þjóðanna (Valgeir Guðjónsson og Sigurður Bjóla Garðarsson) Jólasnjór / Ellý og Vilhjálmur Vilhjálmsbörn (erlent lag, texti Jóhanna G Erlingsson) UMSJÓN: GUNNAR HANSSON OG GUÐRÚN GUNNARSDÓTTIR

Ciuriche gyvenantis investuotojas Viktoras Vatinas.Lietuvoje, kaip ir daugelyje šalių, išpopuliarėjus programėlei My Puzzles, keičiančiai veidus, specialistai ragina internete naršyti saugiai. Mat ne visada yra aišku, kur programėlių kūrėjai registruoti, ir ką jie su jūsų duomenimis nuveiks toliau. Informacinių technologijų specialistas Aurelijus UrniežiusAr Lietuva turi futbolo herojų? Šią savaitę pristatyta vaikams skirta knyga „Futbolo herojai“. Joje – 16-os futbolo žvaigždžių profesinės istorijos, jų kelias į pergales, pralaimėjimų pamokos ir patirtys. StudijojeJurga Varanavičė, komunikacijos specialistė ir futbolininko mama, Justina Lavrenovaitė Perez, FIFA futbolo teisėja, merginų akademijos "Bitės" trenerė, Saulius Mikoliūnas, saugas, LT rinktinės rekordininkas.Kas antras lietuvis prisipažįsta susiginčijantis su artimaisiais prie šventinio stalo, rodo bendrovės „Spinter tyrimai“ atlikta reprezentatyvi šalies gyventojų apklausa. Labiausiai ginčus provokuojanti tema – finansai. Kaip to išvengti?Visą šią savaitę dar tęsiasi Adventas, turtingas savo tradicijomis ir papročiais. Rytų Lietuvoje Švenčionių rajono Adutiškio apylinkėse Adventinius vakarojimus savo šeimos namuose Lasiškės kaime gerai pamena Aldona Burokaitė. Ji ir dabar gyvena tėvelio Romualdo prieš 90 metų statytuose namuose. Moteris išsaugojo daug unikalių ūkio tvarkymo dokumentų, giminės relikvijų ir Adventinį stalo žaidimą, tėčio sukurtą šeimai. Aldonos prisiminimus paryškina ir jos dalyvavimas Lazdinių- Adutiškio etnografiniame ansamblyje.LRT Auksinis protas.Ved. Živilė Kropaitė

Kupiškio raj. Muraškų šeimos ūkis, kurtas prieš tris dešimtmečius nuo kelių karvučių, dabar turi 250 ha iš kurių 60 ha pievos ir ganyklos. Algimantas dar tebelaiko 30 karvių, bet jau galvoja apie pensiją, bet sūnus Raimondas nenori laikyti gyvulių ir užsiima tik augalininkyste. Šeima svarsto ką daryti toliau, nes 60 ha arti draudžiama, o turėti pievų, kai nebeliks gyvulių, ūkiui nuostolinga.Prasidėjusi paskutinė savaitė prieš Kalėdas – gera proga prisiminti Advento tradicijas. Švenčionių raj. Lasiškės kaime gyvenanti Aldona Burokaitė gerai prisimena tėčio, tarpukario Lietuvos pavyzdinio ūkio kūrėjo, puoselėtas Adventinio vakarojimo tradicijas. Prie tradicijų gaivinimo daug prisidėjo ir garsaus Lazdinių- Adutiškio etnografinio ansambio veikla, kurioje Aldona dalyvauja jau kelis dešimtmečius.Aguonpienis – įprastas ir populiarus Kalėdų meto gėrimas. Jaunasis Molėtų raj. ūkininkas Andrius Šironas vietoj aguonų pieno siūlo pluoštinių kanapių sėklų pieną. Jį pasidaryti paprasta, o gėrimas turtingas baltymais ir labai tinkamas desertui per šventes.Ved. Arvydas Urba

Kultūras rondo “Mēneša apskatniekā” sarunājamies ar kolēģiem par zīmīgākajiem notikumiem un kopsakarībām kultūras dzīvē novembrī. Analizē Latvijas TV Kultūras raidījumu redakcijas žurnālists un LSM.lv autors Jānis Lācis, portāla TVNET kultūras redaktors Toms Treibergs un "Latvijas Mediju" tiešsaistes medija "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde. Ojāra Vācieša jubileja un Spēlmaņu nakts, kurā triumfēja Valmieras teātris, bet lielas formas izvēle pārsteidz, ir tikai divas pieturas zīmes novembrī. Tikmēr arvien bez savām mājām ir trīs Latvijas teātri – Leļļu teātra atgriešanās mājās pārcelta uz decembri, Jaunais Rīgas teātris, cerams, savās mājās varēs atgriezties nākamā gada sākumā, Valmierā notiek vērienīgi būvdarbi. Un vēl arī novembra pirmizrādes – „Spīdolas nakts” un „Eiridīke” Dailes teātrī, „Kurlmēmo zeme” Jaunajā Rīgas teātrī ar Čulpanu Hamatovu, kura runā latviski, galvenajā lomā. Dziesmu svētku izvērtējuma konference, kas aktualizēja sasāpējušu jautājumu – atalgojums kolektīvu vadītājiem. Bet nākamais gads sola jaunu kultūras izdevumu – "Mākslas Žurnālu" un deviņas jaunas kino pirmizrādes.

News from Samoa and around Aotearoa New Zealand

Full show: https://kNOwBETTERHIPHOP.com Artists Played: O_Super, MegaRan, conshus, M Slago, MidaZ The Beast, DJ Spiderman, Loving, President Zik, DJ Teck-Zilla, Moonchild, Murs, Wiardon, Joel Culpepper, Stik Figa, The Expert, John Carroll Kirby, Free Daps, Wrekonize, Emee., dada Joaozinho, Paradox, DJ Sean P, Vursatyl, Jelani Malik, Tamara Monk, King Kashmere, Alecs DeLarge, Serebii, Ruby Ibarra, LASI, OutKast, GOODie MOb, IMAKEMADBEATS

Turpinās bez vēsts pazudušās mirušā zīdaiņa mātes meklēšana. Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē diskutē par budžetu un valdības rīcības plāna izstrādes procesu. Francijas tieslietu ministru tiesā par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Nodibinājums "Centrs Dardedze" sāk jaunu kampaņu "Lasi starp rindiņām", kurā izglītos sabiedrību par bērnu seksuālas izmantošanas riskiem. Pie Kara muzeja iededz Neatkarības kara piemiņas ugunskuru.

V četrtkovem Svetovalnem servisu po devetih se nam bo v studiu Prvega pridružila Romana Marolt, učiteljica frizerstva s srednje frizerske šole v Ljubljani. Govorili bomo torej o laseh in lasišču. Imate težave s suhimi, krhkimi lasmi, morda mastnimi? Kako se lahko pobarvate čim bolj naravno? Kako skrbeti za lase najmlajših? To je nekaj iztočnic za oddajo, v kateri bodo dobrodošla tudi vaša vprašanja. Pokličite ali pišite na prvi@rtvslo.si.

Entrevista a Iván Castagnino y "Lasi" Secreto - Cómo promocionar una retro y enterarse que hay otra el mismo día. Imperdible!!

Bibliotekāra darbs ir mūsu sirds darbs – tā atzīst bibliotekāri, kas 25. Aprīlī tika godināti Bibliotekāru biedrības Gada balvas 2022 ceremonijā. 25. un 26. aprīlī Rīgā risinās Latvijas Bibliotēku festivāls „Svinam kopā! LBB 100”. Vakar notika bibliotekāru 14.kongress, bet šodien bibliotekāri pulcēsies uz ideju apmaiņu Bibliotēku ideju tirgū. Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone atklāja gada balvas ceremoniju, bet aktieris Jēkabs Reinis gādāja par vakara atmosfēru, daloties arī ar saviem grāmatu stāstiem. Vakara gaitā tika pieminēti un sveikti daudzi aizvadītā gada notikumi, izcelti aktīvākie dalībnieki, arī akcijā „Viena diena bibliotēkas dzīvē” vai konkursā „Lasi, meklē, ceļo!”. Tad sekoja pats svarīgākais – gada bibliotekāra apbalvošana. Balvu Gada bibliotekārs 2022 ieguva divas bibliotekāres, vienas paveiktajā vairāk izcelta novadpētniecība, otras darbs cieši saistīts ar jauno lasītāju. Vispirms tika sveikta Ventspils novada Ugāles bibliotēkas vadītāja Inese Rumpa. Tad arī Preiļu galvenās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Ina Rusiņa. Bet balvu „Gada bibliotēka 2022” saņēma Jaunpils pagasta bibliotēka. Vēl noskaidroja Gada notikumu Latvijas bibliotēkās 2022.gadā. Bija iesūtīti 20 pieteikumi, bet balvu saņēma trīs – valsts nozīmes organizēts notikums, reģiona un vietējās nozīmes notikums. Par vietējās nozīmes notikumu uzvarēja – projekts „Iedvesmas  bibliotēka – Kursīšu bibliotēkas āra lasītavas terases izveide”. Stāsta Kursīšu pagasta bibliotēkas informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons. Par valsts nozīmes notikumu balvu saņēma Latvijas bibliotēku novadpētniecības konference „Kultūras mantojuma un novadpētniecības nozīme kopienu veidošanā digitālajā laikmetā un digitālā mantojuma diena Siguldā”, savukārt par reģiona notikumu balvu ieguva – Ogres centrālās bibliotēkas dalība starptautiskajā konkursā „Gada publiskā bibliotēka” un iekļūšana finālistu četriniekā. Tā kā Gada balva ir Bibliotekāru biedrības iniciatīva, uzklausu  biedrības līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Māru Jēkabsoni. Arī viņa saņēma pateicības vārdus un ziedus, jo viņas otrais termiņš priekšsēdētājas amatā beidzas, ievēlēta jauna biedrības valde, no viņu vidus  tad maijā izraudzīsies jauno Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāju.

Fekete festékkel fújták le Szálasi képét és a nyilaskeresztet a Farkasréti temetőben DK-s fiatalok 444.hu     2023-03-11 11:29:29     Belföld háború DK Háborús bűn Özvegység Egy hónapja háborítatlanul állt a háborús bűnös özvegyének nyilas emlékhellyé alakított sírja. Ha süvít, akkor oké, ha zúg, akkor feküdj! Telex     2023-03-11 10:17:01     Külföld Az orosz rakétákkal, aknavetőkkel támadott Csasziv Jarban jártunk, ahol harcok ellenére még mindig maradtak civilek. Helyszíni videóriport. A Fradi már most közép-európai topcsapat 24.hu     2023-03-11 13:05:35     Foci Magyar foci Bajnokok Ligája FTC Európa Liga Pörögnek az események az európai klubfutballban, a Bajnokok Ligájában már vannak csapatok, melyek megváltották jegyüket a legjobb nyolc közé, de az Európa Ligában is lejátszották az első meccseket a nyolcaddöntőkben. A beton és az acél tulajonságait is sikerült előcsalogatni a fából, új dimenziók nyílhatnak az alapanyagok világában G7     2023-03-11 17:07:08     Életmód Nagyon sok mindenre használjuk ma már a fát, de még sehol sem vagyunk attól, hogy ténylegesen kihasználjuk a benne rejlő lehetőségeket. Letartóztattak 16 határrendészt napi.hu     2023-03-11 13:18:00     Belföld Hajdú-Bihar Debrecen Nyomozó Határátkelő Ártánd A Debreceni Törvényszék Katonai Tanácsa elrendelte a letartóztatását azoknak a határrendészeknek, akiket minősített vesztegetés gyanújával az ártándi határátkelőnél kedd este végrehajtott nagyszabású bűnügyi akciót követően vettek őrizetbe – közölte szombaton a Központi Nyomozó Főügyészség. Megváltozott az ólomsörét vadászati használata Magyar Mezőgazdaság     2023-03-11 12:03:00     Életmód Európai Parlament Vadászat Semjén Zsolt Hazánkban vizes élőhelyeken ólomsörétet 2005-óta nem lehet használni. Azonban, mint ahogy Semjén Zsolt, az Országos Magyar Vadászati Védegylet elnöke az idei FeHoVa megnyitóján megemlítette, február 15-től a vizes élőhelyeken nemcsak az ólomsörét használata, de már a hordozása is tilos az Európai Parlament és a Tanács rendelet-módosítása értelmében Védelmi titkár: az oroszok egy nap alatt több lőszert lőnek ki, mint amennyit Európa egy hónap alatt legyárt vg.hu     2023-03-11 14:34:29     Külföld Sorra jelennek meg olyan hírek, hogy az oroszok kifogytak a tartalékaikból. Most magas szintről érkezett cáfolat. „Sírok, miközben egyedül iszok éjjel” – 12 éve történt Japán egyik legsúlyosabb katasztrófája Privátbankár     2023-03-11 15:42:07     Gazdaság Japán Földrengés Cunami 2011. március 11-én történetének legnagyobb feljegyzett földrengése, majd ennek következtében pusztító cunami sújtotta Japánt. A természeti katasztrófában mintegy 16 ezer ember vesztette életét. Volt, aki hat közeli családtagját vesztette el néhány perc alatt. "Szedjék össze magukat az F1-es pilóták!" Vezess     2023-03-11 12:37:42     Forma1 Ökölvívás Boksz Sebastian Vettel Daniel Ricciardo A Sky Sports F1 bokszutcai riportere szerint nagy veszteség érte a Forma-1-et Sebastian Vettel tavaly év végi visszavonulásával, illetve azzal, hogy már Daniel Ricciardo sincs a mezőnyben. Porviharok tombolnak az országban, az egyik határátkelőt le is kellett zárni Noizz     2023-03-11 15:33:08     Bulvár Szlovákia Autópálya Határátkelő Több autópályán is csökkent látótávolság, le kellett zárni a Pozsony felé vezető határátkelőt. Eurostat: életszínvonalban Budapest megelőzte Bécset Infostart     2023-03-11 12:12:00     Külföld Ausztria Bécs Eurostat Vásárlóerő-paritáson számolva a magyar főváros igen előkelő helyen áll az uniós rangsorban. A Liu fivérek edzőjének arcáról ma lefagyott a mosoly, de a miénkről is Magyar Nemzet     2023-03-11 10:31:28     Sport Dél-Korea Szöul Női váltónk elcsúszott az elődöntőben, és a férfiaknak sem jött össze a bravúr a szöuli vb-n. Nyilvánosan szállt bele csapatába a Fradi-edző 24.hu     2023-03-11 10:11:21     Kézilabda Magyar foci FTC Elek Gábor azt inkább el sem árulta, mit mondott játékosainak a szünetben. Nyugalmasabb, szép idővel zárul a hét Kiderül     2023-03-11 13:14:09     Időjárás Estétől jelentősen veszít erejéből a szél. Vasárnap többórás napsütésnek örülhetünk, kivéve a Dunántúl északnyugati tájait, ahol felhősebb maradhat az ég.

Fekete festékkel fújták le Szálasi képét és a nyilaskeresztet a Farkasréti temetőben DK-s fiatalok 444.hu     2023-03-11 11:29:29     Belföld háború DK Háborús bűn Özvegység Egy hónapja háborítatlanul állt a háborús bűnös özvegyének nyilas emlékhellyé alakított sírja. Ha süvít, akkor oké, ha zúg, akkor feküdj! Telex     2023-03-11 10:17:01     Külföld Az orosz rakétákkal, aknavetőkkel támadott Csasziv Jarban jártunk, ahol harcok ellenére még mindig maradtak civilek. Helyszíni videóriport. A Fradi már most közép-európai topcsapat 24.hu     2023-03-11 13:05:35     Foci Magyar foci Bajnokok Ligája FTC Európa Liga Pörögnek az események az európai klubfutballban, a Bajnokok Ligájában már vannak csapatok, melyek megváltották jegyüket a legjobb nyolc közé, de az Európa Ligában is lejátszották az első meccseket a nyolcaddöntőkben. A beton és az acél tulajonságait is sikerült előcsalogatni a fából, új dimenziók nyílhatnak az alapanyagok világában G7     2023-03-11 17:07:08     Életmód Nagyon sok mindenre használjuk ma már a fát, de még sehol sem vagyunk attól, hogy ténylegesen kihasználjuk a benne rejlő lehetőségeket. Letartóztattak 16 határrendészt napi.hu     2023-03-11 13:18:00     Belföld Hajdú-Bihar Debrecen Nyomozó Határátkelő Ártánd A Debreceni Törvényszék Katonai Tanácsa elrendelte a letartóztatását azoknak a határrendészeknek, akiket minősített vesztegetés gyanújával az ártándi határátkelőnél kedd este végrehajtott nagyszabású bűnügyi akciót követően vettek őrizetbe – közölte szombaton a Központi Nyomozó Főügyészség. Megváltozott az ólomsörét vadászati használata Magyar Mezőgazdaság     2023-03-11 12:03:00     Életmód Európai Parlament Vadászat Semjén Zsolt Hazánkban vizes élőhelyeken ólomsörétet 2005-óta nem lehet használni. Azonban, mint ahogy Semjén Zsolt, az Országos Magyar Vadászati Védegylet elnöke az idei FeHoVa megnyitóján megemlítette, február 15-től a vizes élőhelyeken nemcsak az ólomsörét használata, de már a hordozása is tilos az Európai Parlament és a Tanács rendelet-módosítása értelmében Védelmi titkár: az oroszok egy nap alatt több lőszert lőnek ki, mint amennyit Európa egy hónap alatt legyárt vg.hu     2023-03-11 14:34:29     Külföld Sorra jelennek meg olyan hírek, hogy az oroszok kifogytak a tartalékaikból. Most magas szintről érkezett cáfolat. „Sírok, miközben egyedül iszok éjjel” – 12 éve történt Japán egyik legsúlyosabb katasztrófája Privátbankár     2023-03-11 15:42:07     Gazdaság Japán Földrengés Cunami 2011. március 11-én történetének legnagyobb feljegyzett földrengése, majd ennek következtében pusztító cunami sújtotta Japánt. A természeti katasztrófában mintegy 16 ezer ember vesztette életét. Volt, aki hat közeli családtagját vesztette el néhány perc alatt. "Szedjék össze magukat az F1-es pilóták!" Vezess     2023-03-11 12:37:42     Forma1 Ökölvívás Boksz Sebastian Vettel Daniel Ricciardo A Sky Sports F1 bokszutcai riportere szerint nagy veszteség érte a Forma-1-et Sebastian Vettel tavaly év végi visszavonulásával, illetve azzal, hogy már Daniel Ricciardo sincs a mezőnyben. Porviharok tombolnak az országban, az egyik határátkelőt le is kellett zárni Noizz     2023-03-11 15:33:08     Bulvár Szlovákia Autópálya Határátkelő Több autópályán is csökkent látótávolság, le kellett zárni a Pozsony felé vezető határátkelőt. Eurostat: életszínvonalban Budapest megelőzte Bécset Infostart     2023-03-11 12:12:00     Külföld Ausztria Bécs Eurostat Vásárlóerő-paritáson számolva a magyar főváros igen előkelő helyen áll az uniós rangsorban. A Liu fivérek edzőjének arcáról ma lefagyott a mosoly, de a miénkről is Magyar Nemzet     2023-03-11 10:31:28     Sport Dél-Korea Szöul Női váltónk elcsúszott az elődöntőben, és a férfiaknak sem jött össze a bravúr a szöuli vb-n. Nyilvánosan szállt bele csapatába a Fradi-edző 24.hu     2023-03-11 10:11:21     Kézilabda Magyar foci FTC Elek Gábor azt inkább el sem árulta, mit mondott játékosainak a szünetben. Nyugalmasabb, szép idővel zárul a hét Kiderül     2023-03-11 13:14:09     Időjárás Estétől jelentősen veszít erejéből a szél. Vasárnap többórás napsütésnek örülhetünk, kivéve a Dunántúl északnyugati tájait, ahol felhősebb maradhat az ég.

Markkinat ottivat lentävän lähdön vuoteen 2023, kun sekä osakkeet että joukkolainat tuottivat erittäin hyvin tammikuussa. Mitä tämän taustalla on? Millaisissa tunnelmissa sijoittajan vuosi jatkuu? Ovatko murheet jo ohi vai vielä lisää luvassa? Strategimme Hertta Alava, Ville Korhonen ja Antti Saari keskustelevat mm. näistä teemoista.

Arvonta päättyy tänään! Tammikuussa 2023 Asuntosijoittajan ABC -verkkokurssin tilanneiden kesken arvotaan ilmainen tunnin sparraussessio. Tutustu ja tilaa kokeneiden asuntosijoittajien Harri Hurun ja Niina Huhtalan verkkokurssi kurssin nettisivuilta. Voittaja saa itse valita, onko sparraajana Niina tai Harri. Kiitos sponsorille Sijoitusasunnot.com. Tällä kertaa katsotaan asuntosijoittamista positiiviselta kantilta. Sopii siis sellaisille persoonille, joiden lasi on mieluumminkin puoliksi täynnä ja silmät hakevat jo mahdollisuuksia. Keksin 7 perustelua, miksi voisi olla positiivisella mielellä. Muuta samaan teemaan liittyvää sisältöä: Taantumaa pelkäävälle asuntosijoittajalle 5 ohjetta – Tiistaiaudio #255 Asuntosijoittamisen näkymät 2024-2026 – Tiistaiaudio #253 Kiitos Ostan Asuntoja -sisällön mahdollistavalle sponsorille: Sijoitusasunnot.com tarjoaa hyvätuottoisia sijoitusasuntoja alle markkinahintojen ja arvokasta tietoa sekä ajankohtaisia näkemyksiä asuntosijoittamisesta. Käy katsomassa nettisivut, uusimmat kohteet, liittymässä sähköpostilistalle, lataamassa ilmaiset asuntosijoittajan työkalut ja katsastamassa uusimmat artikkelit osoitteesta sijoitusasunnot.com. Tosi laadukas opas: Sijoitusasunnon valokuvaus ja kuvien editointi nykyaikaisella kännykällä Pistä muuten Sijoitusasunnot.com YouTube -kanava tilaukseen 40 flippiä alle 2:ssa vuodessa Petriina Janhonen ja Anttoni Kerkkonen – Ostan Asuntoja Podcast #230 Kovakantisen Asuntosijoittamisen lumipalloefekti -kirjan tilaaminen onnistuu asuntosijoituskirja.fi -sivuilta ja koodilla KOTIMATKA saa 30 %:n alennuksen. Asuntosijoittajan ABC -verkkokurssi. Tutustu ja osallistu kokeneiden asuntosijoittajien Harri Hurun ja Niina Huhtalan valmennukseen kurssin nettisivuilta. Tammikuussa 2023 kurssin tilanneiden kesken arvotaan ilmainen tunnin sparraussessio. Voittaja saa itse valita, onko sparraajana Niina tai Harri. Onko sinulla lähipiirissä 14-25 -vuotias nuori, joka opettelee tekemään itsenäisiä rahapäätöksiä. Ostan Asunto Podcastissakin vierailleet Terhi Majasalmi #31 ja Minna Nikula #102 ovat julkaisseet Vaurastuvan Nuoren Rahakirjan, jossa käydään läpi, miten eri päätökset vaikuttavat nuoren omaan talouteen, ja miten nuori voi suunnitella itselleen sopivat päätökset. Tilaa joulukuussa ilmestynyt kirja osoitteesta vauraat.fi

Saruna ar Unu un Kasparu ir ierakstīta rudens pilnbriedā, septembra pašās beigās. Pieņemu, ka pa šo laiku, abi ceļotāji, kuru aizrautīgās piezīmes par ceļojumiem varat lasīt un skatīt gan Instagram, gan YouTube un tagad arī TikTok, paspējuši apskatīt gan tuvas, gan tālas zemes.Sekot līdzi Unas un Kaspara ceļojumiem ir aizraujoši, un tikpat aizraujoši bija ar abiem papļāpāt par grāmatām un lasīšanu. Kura no grāmatām Unu un Kasparu iedvesmoja būt drosmīgiem un ceļot?Kā abi nonāk pie tik daudzām 4 un 5 zvaigžņu grāmatām?Ko abiem nozīmē grāmatas un lasīšana?Noklausies!Seko Unas un Kaspara ceļojuma piezīmēm Instagram https://www.instagram.com/latviesicelo/Lasi blogu https://latviesicelo.lvSkaties YouTube https://www.youtube.com/c/MakeAdventureHappenSarunā minētie autori un grāmatas.*Čārlzs Duhigs "Ieraduma spēks. Kāpēc dzīvē un biznesā darām to, ko darām, un kā to mainīt"*Vizma Belševica "Bille", "Bille un karš", "Billes skaistā jaunība"*Ilona Balode "Rīga – Pekina"*Gregorijs Devids Robertss "Šantarāms"*The City of Joy by Dominique Lapierre*Juvāls Noass Harari "Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture" (ZGS), "Homo Deus. Cilvēces īsā nākotne", "21 lekcija 21. gadsimtam"*Marks Mensons "Smalkā "pofigisma" māksla" *Hāleds Hoseīni "Pūķa ķērājs"*Karīna Račko*Unveiled: How Western Liberals Empower Radical Islam by Yasmine Mohammed (ZGS)*In Order to Live: A North Korean Girl's Journey to Freedom by Yeonmi Park *Rāni Manicka "Rīsumāte"*Kristiāne F. "Mēs, Zoo stacijas bērni"*A River in the Darkness: One Man's Escape from North Korea by Masaji Ishikawa*Lato Lapsa*Find me Unafraid: Love, Loss, and Hope in an African Slum by Jessica Posner

Saruna ar Sea Library radītāju un saimnieci Annu Iltneri ir viena no tām, kas atgādina – ja dari to, kas tiešām, tiešām patīk, pasaule atveras un notiek brīnumainas lietas.Šī ir saruna par grāmatām, jūru un jūru grāmatās, bet vienlaikus arī par sapņiem un ļaušanos dzīves viļņiem, paļāvību tam, ka visam šajā pasaulē ir sava vieta. Tāpat kā jūru nav iespējams savaldīt, tā arī mūsu dzīves ceļiem jāļauj ritēt. Anna ir ļāvusies jūrai, un šis solis viņai ir radījis neskaitāmi daudz iespēju.Lasi interviju ar Annu https://classiq.me/the-sea-library-in-conversation-with-anna-iltnereTe pašas Annas raksts, kas aizvedis viņu līdz literārajam aģentam un savai grāmatai https://sultansseal.com/2019/11/04/%D9%90anna-iltnere-sea-library/Visas Sea Library grāmatas atrodamas katalogā šeit https://www.librarycat.org/lib/Sea_LibraryUn te meklē plašāku informāciju par katru (drīzumā) Sea Library atrodamo grāmatu https://sea-library.com

Producer/Musician Angelo Macaraeg, aka LASI, joins us on the pod to talk about fatherhood, artistry and...K-POP?!? He's also a friend from college, so this'll be fun. Yay! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Fr. Michele Lasi OP - "Tracce Tomiste Nella Filosofia Morale Inglese Contemporanea" by Angelicum Thomistic Institute

Hear me giving a very small and short recap on the Citi Open DC, San Jose, Lasi, Grodisk tournaments with a couple of opinions on the matchup. Who is more lucky? Badosa or Gauff? Who will win San Jose? Is Azarenka wining Citi Open?

Short episode. Talking about Danilovic in Lasi. Halep and Pegula exiting shortly, Badosa upset, opinons on round 2 and the QFs.

Sie floh aus Bosnien nach Deutschland und machte Karriere als bildungspolitische Sprecherin der Berliner SPD. Doch dann verließ Maja Lasić die Politik für einen neuen Job – heute unterrichtet sie Biologie und Chemie an einer Brennpunktschule. Moderation: Ulrike Timmwww.deutschlandfunkkultur.de, Im GesprächDirekter Link zur Audiodatei

Quando parliamo di moda sostenibile tendiamo a relegare il fast fashion in un angolo, sperando che magicamente svanisca pian piano grazie anche al lavoro di sensibilizzazione che molti enti, aziende e content creator stanno facendo. La cosa più probabilme invece è che evolverà insieme a noi. Ma qual è il suo futuro e cosa c'entra con la sostenibilità? Oggi ho invitato su Ravenous Fashion Podcast, il primo podcast italiano su moda, marketing e sostenibilità, Michele Lasi. Michele è un professionista con oltre 15 anni di esperienza nella supply chain e insider in alcune delle più importanti realtà di lusso del paese. Insieme abbiamo chiaccherato di sostenibilità, fast fashion e soprattutto della FAST FOOD THEORY. Scopri che cosa significa e i 6 punti chiave che la compongono: Tracciabilità Glocalization Certificazioni delle materie prime e focus sulla qualità Nearshoring Digitalizzazione del servizio di vendita Modelli alternativi di generazione della Revenue Il blog di Michele: www.fashion4future.it Segui Michele su linkedin: www.linkedin.com/in/michelelasi/ Il documentario Intrecci Etici Leggi il documento sul linguaggio inclusivo -- Altre risorse utili Conosciamoci su Instagram: https://www.instagram.com/beatrice_mazza_/ Scarica la Fashion Innovation Bible qui! P.s. Ravenous Fashion Podcast è un podcast di moda nato per raccontare il mondo fashion con trasparenza e leggerezza. Se desideri supportare il progetto con una piccola donazione trovi il link qui sotto. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/ravenousfashionpodcast/message Support this podcast: https://anchor.fm/ravenousfashionpodcast/support

"Bez drukātajām grāmatām nebūtu arī elektronisko grāmatu," tā sarunā par e-grāmatām saka Aiga Grēniņa, uzņēmuma Tietoevry in Latvia funkcionālā konsultante.Janvāris bija e-grāmatu platformas 3td.lv 3 gadu dzimšanas dienas mēnesis, un tas bija lielisks iemesls sarunai ar kādu no Tietoevery in Latvia, uzņēmuma, kas jau trešo gadu rūpējas par to, lai latviešu lasītājam būtu iespēja lasīt elektroniski.Ar Aigu sarunājamies par 3td.lv sākumu, attīstību un nākotnes plāniem. Pārrunājam arī e-grāmatu priekšrocību un dažādus stereotipus par lasīšanu elektroniski.Es, protams, nevarēju nepajautāt arī par pašas Aigas lasīšanas pieredzi, un liels bija mans prieks, uzzinot par manas sarunbiedrenes aizrautību ar bērnu, jauniešu literatūru.Lasi e-grāmatas platformā 3td.lv https://www.3td.lvUzzini vairāk ar uzņēmumu Tietoevry https://www.tietoevry.com/lv/Seko raidierakstam "Piedzīvot lappuses" Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas.*Roberts Galbraits*Vladimirs Kaijaks "Likteņa līdumnieki"*Jānis Joņevs "Jelgava 94"*Rafaēls Sabatīni "Kapteiņa Blada odiseja"*Margareta Mičela "Vējiem līdzi"*Aleksandra Riplija "Skārleta"*Džūlija Hilpatrika "Rets Batlers"*Anete Shāpa "Lampiņa"*Pireta Rauda "Kā izglābt mazītiņo mammu", "Princese Skella un Leta kungs"*Vinko Mērderdorfers "Sirds plaukstā"*Grāmatu sērija "Laipni lūgti muzejā!"*Tina Oževiča "Ko dara jūtas?"*Čārlijs Makesijs "Puika, kurmis, lapsa un zirgs"*Daniels Saskinds "Pasaule bez darba"*Aivars Kļavis "Avota laiks"*Džodžo Moja "Zvaigžņu dāvātāja"*Laura Vinogradova "Upe" (ZGS), "Tētis un suns"*Ērina Hantere "Klanu kaķi"

Today on the podcast, I'm talking with Alessandro Lasi, whose career includes more than 10 years in continuous improvement leadership positions. Alessandro also earned a master's in industrial engineering and has a Lean Six Sigma Black Belt certification and is also a Kaizen facilitator. In this episode, Alessandro and I talk about the mindset and culture of Lean and Continuous Improvement including different tactics and techniques to support the continuous improvement culture. What You'll Learn This Episode: Alessandro's background in Lean The importance of failure and learning from failure Psychological safety within Lean culture Why you need to focus on process and purpose in Lean to get results What's needed to get continuous improvement to the next level Getting to the sweet spot in Lean Why it's difficult for organizations to nurture CI culture Why psychological safety is so important About the Guest: Alessandro's career includes more than ten years in continuous improvement leadership positions in FMCG, Mechanical and Machinery, Services and Retail industries at top-tier global corporations –including, but not limited to, Hertz Corporation, SCA/Essity, and Leonardo. Known for his daring vision and tireless energy, Alessandro has been helping improve processes and drive company growth for the past five years at his current employer, a multinational company active in the Mechanical and Machinery business. He joined the company in 2016, with a mission to create and apply a new pan-European Continuous Improvement approach. After such a successful endeavor, Alessandro advanced through positions of increased authority and decision-making to his current position as a Global Director Continuous Improvement. His unique ability to establish rapport with a variety of professionals, engage people across functions and offer innovative solutions for short-term and long-term process setbacks, has allowed the Company, to not only reduce its costs, but to significantly improve processes in the Manufacturing and Supply chain, and Global Aftermarket and Service divisions in a very short time. Alessandro developed and implemented a unique Global Business System (XPS) for Service and Aftermarket currently used in 30+ countries, and he successfully managed 40+ strategic business transformation improvement projects with multimillion budgets on four continents in only three years, including various restructuring and growth initiatives. For his excellent results, he was declared the 2020 Global Continuous Improvement Gold Award Winner, and Diversity, Equity, and Inclusion Champion for Europe at his current employer in 2021. He is currently leading Continuous Improvement for Global Aftermarket and Service Business Unit at his current employer, driving the strategic transformation to double global revenue in 2025. Alessandro earned a Master's in Industrial Engineering from the University of Pisa, and he holds a Lean Sigma Black Belt Certification since 2015, and a Kaizen Facilitator Certification since 2017. He is married and lives with his wife and two children in Switzerland Important Links: https://www.linkedin.com/in/alessandrolasi/?originalSubdomain=ch --- Support this podcast: https://anchor.fm/leansolutions/support

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir pēdējais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā kara žurnālists Atis Klimovičs stāsta par to, kā iegūt persona non grata statusu Krievijā un kā pazūd vīzas, par to, kā sagatavoties braucieniem uz karstajiem punktiem un pēcāk tikt galā ar redzētajām šausmām, kā arī par to, kāpēc kara žurnālistikai agrāk bija daudz piemērotāki apstākļi un kāpēc nevajag baidīties reportāžās ieņemt konkrētu pozīciju. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir piektais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā "Delfi" mediju grupas galvenais redaktors Ingus Bērziņš stāsta par interneta mediju pirmsākumiem Latvijā un to nākotni, par sociālo mediju ietekmi un komentāru sadaļas skaistumu un postu, analizē, kādēļ Latvijas drukātās preses līderi nekļuva par būtiskākajiem interneta mediju vides spēlētājiem, kā arī norāda uz saistību starp mediju abonēšanu un pilsonisko aktīvismu. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir ceturtais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā žurnālists Oļegs Ignatjevs, kurš strādājis dažādos Latvijas krievu medijos, stāsta par Rīgas domes spiedienu uz agrāko TV5, politikas un žurnālistikas attiecībām, žurnālistu atalgojuma problēmu, pirmo nopietno krievvalodīgo diskusiju raidījumu "Puntki uz i" LTV7, kā arī analizē krievu mediju stāvokli Latvijā vispār. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Sadursme starp digitālās pasaules vienradžiem un Veco pasauli ir neizbēgama. Kurš uzvarēs? Lasi arī mūsu blogu: littlebit.inspired.lv! Frank by Inspired Facebook lapa: ŠEIT Music by benzoul / CC BY-SA

“And it's very difficult for brands to be successful here if they're not able to adapt very quickly to how things change here… But this has also allowed for a very quick, innovative period here...because you can't always compete on price, you have to also be a better product and be a cooler product, and fit more with the culture.” - Arshad LasiWelcome back to the To Be Blunt podcast! In this episode, Shayda Torabi and guest Arshad Lasi of The Nirvana GroupLC discuss the cannabiz landscape in Oklahoma - the legalization process, distribution channels, market saturation, and intricacies of production. [00:01 – 07:28] Shayda shares notable Cannabis events in Oklahoma[07:29 – 13:39] Arshad's Perspectives on Vertical Integration in the Cannabis Industry[13:40 – 27:04] The Implications to Innovation, Distribution, and Legalization[27:05 – 35:47] On Maintaining the License and Production Intricacies[35:48 – 46:28] The Medical Variance, Passion in Entrepreneurship, and Pushing Forward[46:29 – 48:55] Food for Thought: How do I navigate cannabis business in general? Arshad “Adam” Lasi is CEO of The Nirvana Group, a vertically integrated family-owned cannabis company in Oklahoma. It has blossomed into one of the largest and most rapidly growing vertically integrated cannabis companies in Oklahoma. Their operations include a 30-acre cultivation and extraction facility; a 3,000 square foot processing facility featuring extraction and distillation capabilities, as well as a commercial kitchen to produce beverages and edibles; Nirvana Distribution, a 10,000 square foot warehouse that is one the largest Smoke Shop, Glass, Paper, Vaporizer, and Packaging distributors in Oklahoma, servicing more than 500 dispensaries for their ancillary products; and Argent Cannabis Distribution, the only cannabis cash & carry concept in Oklahoma and the wholesale distribution company for Nirvana Group's diverse portfolio of cannabis brands, which range from vapes to pre-rolls to edibles and beverages to concentrates on more. Argent Cannabis Distribution is headquartered in a 10,000 square foot facility; they work with more than 30 brands and are home to nearly 1,000 SKUs. The Nirvana Group also owns an ever-expanding list of dispensaries. For more information, visit https://www.nirvana-dispensary.com/home. Connect with Arshad Visit https://www.nirvana-dispensary.com/home and follow him on Facebook, Instagram, Twitter, and LinkedIn @nirvanadispo  Shayda Torabi has been called one of the most influential Women in WordPress and now she's one of the women leading the cannabis reformation conversation building one of Texas' premier CBD brands. She's currently the CEO and Co-Founder of RESTART CBD, a female-run education first CBD wellness brand. And has formerly held marketing positions at WP Engine and WebDevStudios. Shayda is the host of a podcast for cannabis marketers called To Be Blunt, where she interviews top cannabis brands on their most successful marketing initiatives. When Shayda's not building her cannabiz in Texas, you can find her on the road exploring the best hikes and spots for vegan ice cream. Follow Shayda at @theshaydatorabiKey Quote:“Yeah, there's a lot of licenses and a lot of opportunities. But it's obviously really hard to get traction.” -  Shayda Torabi SPONSORSHIP is brought to you by Restart CBD. Check them out for your CBD needsLEAVE A REVIEW + help someone who wants to join me for episodes featuring some serious cannabis RESTART CBD RESTART CBD is an education first CBD wellness brand shipping nationwide. restartcbd.com

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir trešais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece stāsta par to, kā ar reģionālie laikraksti konkurē ar pašvaldību informatīvajiem bukletiem, kā paiet laikraksta ikdiena un kādi izaicinājumi gaidāmi nākotnē. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir otrais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā Sarmīte Ēlerte stāsta par laikraksta "Diena" tapšanu un to, kā veidojās žurnālistikas vide pēc neatkarības atgūšanas. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šis ir pirmais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām.  Šajā sarunā Nellija Ločmele stāsta par to, kā oligarhi pārņēma laikrakstu "Diena", kā nauda ietekmē politiku un Latvijas mediju vidi. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Tekikö Jere syntiä siipiravintolassa, ja onko eilisillä KFC:n asiakkailla vatsa kipiä? Samuel valittaa vesilaseista ympäri asuntoa, ja tämän lisäksi kerrotaan syy miksi kannattaa tehdä osoitteenmuutos mahdollisimman pian. Vinkki myös mistä pystyy kalastamaan hai-kaloja. Perjantai perinteenä totta kai kuullaan myös Pornoa vai saippuaa – kilpailu.

Facebook turpina bendēt mūsu nervus, taču tai pat laikā sola utopisku nākotni "metaversā". Atbildam uz klausītāju jautājumiem par satura un ietekmes monetizācijas iespējām, kā arī spekulējam par to, kā AI varētu pasargāt klimatu no modes industrijas. Lasi arī mūsu blogu: littlebit.inspired.lv! Frank by Inspired Facebook lapa: ŠEIT Music by benzoul / CC BY-SA

Esam Ungārijā, kur norisinās jau par tradīciju kļuvušais Eiropas Čempionāts staltbriežu piebaurošanā. Runājam par medību kārtību Ungārijā, noteikumiem, ko jāievēro medniekiem, kā arī par pasākumiem, kas norisinājušies izstādes “One With Nature” ietvaros. Kādēļ ir svarīgi tajos piedalīties, kā šie pasākumi un tajos pieņemtie lēmumi ietekmē Latvijas mednieku ikdienu? Un, protams, arī par to, kā aizvadīts Eiropas Čempionāts staltbriežu piebaurošanā. Epizode tapusi ar Medību saimniecības attītības fonda atbalstu. Žurnāla "Medības" oktobra numuru meklē preses tirdzniecības vietās. JAUNUMS. MEDĪBAS + PIELIKUMI JAUNUMS - 2022. gadā komplektā žurnāls "Medības" kopā ar 3 pielikumiem. Abonējot visam gadam, DĀVANĀ mednieka KALENDĀRS un iespēja laimēt bisi FAIR SLX 600 Goose Camo, kalibrs 12/76 1490 EUR vērtībā, balvu nodrošina SIA "Ieroči". Loterijas atļaujas Nr. 7005. https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/33 Vairāk par medību trofejām lasi žurnāla Medības pielikumā "Medību trofejas": https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1286 Par medībām lasi: https://www.medibam.lv/ Lasi un abonē žurnālu Medības: https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/8 Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Halla Ólafsdóttir fréttamaður er fjarri heimahögunum. Hún er nú búsett í Sidney í Ástralíu en ver jólunum í eyríkinu Vanuatu sem er 1.750 km austan við Ástralíu. Þar voru komin jól, því klukkan var rétt korter yfir sex síðdegis þegar við heyrðum í Höllu. Flestum ef ekki öllum finnst mikilvægt að komast heim á jólum og við spurðum: Er fært um allt land? Inga Daníelsdóttir heldur utan um færðina í þjónustusíma Vegagerðarinnar 1777. Hún var á línunni. Jólasiðirnir eru ólíkir milli landa en við tökum nú samt gjarnan siðina okkar með út í heim. Ella Ólafsdóttir, ferðasamhæfingastjóri hjá OBS, Olympíuútsendingum, býr með sína spænsk-íslensku fjölskyldu í Madríd. Segja má að ígildi aðfangadags þar sé þann 6. janúar. En hvernig halda þau jól? Ella var á línunni. Jólin voru með óhefðbundnu sniði hjá Einari Karli Birgissyni sem fer fyrir hópi sem stendur fyrir verkefninu Jólin 2019 - hátíð allra. Hann bauð þeim sem eru einir um jólin og finna fyrir einmanaleika út að borða á veitingastaðnum Gumma Ben. Um fimmtíu voru skráðir til leiks. Við ræddum við Einar. Sævar Helgi Bragason mætti í jóla-Vísindahornið.