Podcasts about telp

Tēlaina preses konference pārdabiskajam - ar skaņas instalāciju un mākslas objektiem skatītāju uzrunā mākslinieku duets MAREUNROL'S. Laikmetīgās mākslas galerijā „ASNI” no 6. jūnija norisināsies viņu jaunākā personālizstāde „Neredzamās skaņas, iedomātās ainas”. Galerijas centrā vizuāli skulpturāla skaņas instalācija: daudzi dažāda lieluma un augstuma koka mikrofonistatīvos novietoti uz koka pults, daļā no tiem iemontēti skaļruņi. Telpā ir arī citi objekti un kopā tiem svarīgs vēstījums par laiku, kurā dzīvojam. Mākslinieki uzskata – katrs laikmets ievieš jaunus izaicinājumus, šobrīd par tādu kļuvusi mediju radītā kakofoniskā realitāte. Mārīte Mastiņa Pēterkopa un Rolands Pēterkops, labi zināms modes un mākslas duets MAREUNROL'S, iepazīstina ar izstādes ieceri olands to sauc par sātīgu darba ziņā, lai apcerētu tagadni. Tikai nedēļu, līdz 14. jūnijam, iespēja piedzīvot mākslinieku paškritisko domāšanu un sajūtas par šo laiku.

No 9. maija Ola Foundation aplūkojama Miervalža Poļa izstāde "Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi". Izstādes centrā ir mākslinieka ceļojumu piezīmes laikā un telpā – starp senas kultūras drupām, klejojumiem Venēcijā, Amerikā un svešās gleznās. Kultūras rondo studijā par Miervaldi Poli un izstādi iztaujāsim kuratores Unu Meisteri un Daigu Rudzāti. Miervaldis Polis ir viens no spilgtākajiem, noslēpumainākajiem un asprātīgākajiem Latvijas māksliniekiem. Gleznotājs, kurš ne tikai rada tēlus – viņš dzīvo tajos. Šī izstāde ir kā klejojums pa pasaulēm, kur Polim viss ir iespējams. Viņu var sastapt antīkās drupās un Venēcijas kanālos, Žaka Luija Davida “Marata nāvē” vai sveicinot Napoleonu Alpu virsotnēs. Viņš mākslu nevis izrāda – viņš to izdzīvo. “Egocentriķis – tā ir ironija par cilvēcisko dabu,” saka mākslinieks. Un tieši ar šo ironiju, precizitāti un kaisli Miervaldis Polis ir atstājis neizdzēšamu nospiedumu Latvijas mākslā, kļūstot par dzīvu leģendu, kurš savieno klasisko ar laikmetīgo, vēsturisko ar personīgo. Izstādē eksponēti darbi no Jāņa Zuzāna, Gunta Belēviča un Ainara Gulbja kolekcijas. Izstādes arhitekts ir Martins Vizbulis, bet grafisko dizainu veidojis Krišs Salmanis.

Ierakstu sēriju „Laikmetīgā deja un tās kopiena” noslēdzam ar diskusiju studijā, kurā pārrunājam laikmetīgās dejas vietu un attīstības iespējas Latvijas kultūras telpā. Jau rīt, 29. koncertzālē „Cēsis” notiks Dejas balvas pasniegšanas ceremonija, kur tiks apbalvoti ar labākie sniegumi laikmetīgajā dejā. Ja rēķinām laika posmu no 1996.gada, kad uz pirmo mēģinājumu sanāca Olgas Žitluhinas dejas kompānija, tad nākamgad laikmetīgā deja Latvijā svinēs savu trīsdesmitgadi. Vai laikmetīgajai dejai ir stabila vieta Latvijas kultūrtelpā? Kāda ir radošā realitāte dejotājiem, horeogrāfiem un producentiem šodien? Un – cik tālu esam tikuši Dejas nama radīšanas procesā? Kultūras rondo sarunājas Inta Balode, dejas kritiķe un kuratore,  Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja, Agnese Bordjukova, Horeogrāfu asociācijas valdes priekšsēdētāja, laikmetīgās dejas māksliniece, Ilona Kunda, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece, un Iluta Treija, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas nodaļas vadītāja  Ilona Kunda nesen arī veikusi pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot laikmetīgās dejas nozares profesionāļu viedokli par dažādiem ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem, jo īpaši sociālās aizsardzības aspektos.

Ekspresīvā mākslas valoda un mistikas klātesamība līdz šim vērienīgākajā Diānas Adamaites personālizstādē “Frekvences telpā” Mākslas stacijā “Dubulti”. Kultūras rondo studijā tiekamies ar mākslinieci Diānu Adamaiti un izstādes kuratori Ingu Šteimani. Savā personālizstādē Diāna Adamaite rāda lielizmēra akrila un eļļas darbus, lielizmēra zīmējumus un monumentālu (430x419cm), speciāli telpai veidotu sienas gleznojumu. Darbos ir koši, krāsaini laukumi un krāsainas figūras, kas skrien, lidinās, virpuļo, dejo vai uz brīdi pierimst, lai turpinātu kustību. Diānas Adamaites personālizstāde “Frekvences telpā” Mākslas stacijā "Dubulti” aplūkojama līdz 4. maijam katru dienu no plkst 9.00 līdz 18.00.

Mākslas telpā  „Pilot” atklāta jau piektā „BDO Jauno mākslinieku balvas” izstāde. No turpat 20 pieteikumiem izstādei un balvas finālam izvēlēti seši jaunie mākslinieki. Piecu gadu laikā balva kļuvusi par būtisku atbalstu jaunajiem māksliniekiem. Pirmo reizi balvas pastāvēšanas vēsturē arī skatītājiem iespēja aktīvi iesaistīties, balsojot un palīdzot izvēlēties skatītāju simpātiju.   Sešu jauno mākslinieku darbi mākslas telpā „Pilot” būs skatāmi līdz 12. martam. 12. martā arī uzzināsim, kurš no māksliniekiem iegūs „BDO Jauno mākslinieku balvu” un naudas prēmiju 2000 eiro.

Tapusi jauna ekspozīcija Rūdolfa Blaumaņa istabai - Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Alberta ielā.  Ekspozīcijas autori ir Mākslas akadēmijas absolventi Dāniels Šatalovs un Justīne Emīlija Brieze. Kopā ar jaunās ekspozīcijas dizaineru Dānielu Šatalovu un ekspozīcijas mākslinieci Justīni Emīliju Briezi skaidrojam, ko abi Mākslas akadēmijas  beidzēji savā diplomdarbā pielikuši klāt. Tā ir pavisam neliela istaba, kurā no 1906. līdz 1908 .gadam kā apakšīrnieks mitinājies Rūdolfs Blaumanis. Grafikas nodaļas absolvente Emīlija ar gaisīgu un caurspīdīgu aizkaru palīdzību radījusi sasaisti ar Blaumaņa dzimto pusi, ekspozīcijā vēl citi mūsdienīgi risinājumi. Taču jaunie mākslinieki gandarīti, ka bakalaura diplomdarbs īstenojies pavisam uzskatāmā veidā. Dāniels beidzis Mākslas akadēmijas Produktu dizaina nodaļu, viņš atklāj, kas bijis grūtākais, veidojot ekspozīciju. Dāniels uzsver, ka ekspozīcija ir dizaina un mākslas apvienojums, un arī tapšanas procesā sadarbojušies, nešķirojot, ko kurš dara. Telpā nav daudz mēbeļu, taču nelielajam dīvānam pievēršam uzmanību. Aplūkojam vēl atsevišķas smalkas detaļas telpā, arī portretus stiklā, kas met ēnu uz sienas. Kopā ar muzeja speciālisti un ekspozīcijas satura autori Maiju Laimīti tapis dziļš un emocionāli spēcīgs vēstījums par rakstnieka pēdējiem dzīves gadiem, kad Blaumanis īrēja vienu istabu plašajā Rozentālu ģimenes dzīvoklī. Par jauno Blaumaņa istabas risinājumu gandarīta Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa. Arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Holgers Elers apmierināts, ka studentu radošais process noslēdzies reālā, visiem pieejamā un apskatāmā darbā Nākamais projekts būs ekspozīcija par Andreju Upīti, kas taps sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un ar Andreja Upīša muzeju.

Mākslas kritiķis Vilnis Vējš uz sarunu aicinājis divus Artūrus: dzejnieku Artūru Punti no apvienības "Orbīta" un Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas projektu vadītāju, mākslinieku Artūru Virtmani, lai runātu par apvienības "Orbīta" izstādi "Skatuves darbi", kas līdz 29. decembrim būs skatāma Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā. Ko šī izstāde piedāvā? Vai mainījies mākslas telpas kurss, kopš Rīgas Mākslas telpa kļuvusi par Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu? Par to raidījumā. *** No šī gada 8. novembra līdz 29. decembrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē skatāma apvienības "Orbīta" izstāde "Skatuves darbi".  Valmieras apkārtnē uz mazpilsētu un ciemu kultūras namu skatuvēm skalda malku, smalcina zarus, griež matus… Respektīvi, notiek tas, kas parasti uz skatuves nenotiek, – pilnīgi ikdienišķas, praktiskas darbības, sadzīves pakalpojumi, ko nereti piedāvā uz sludinājumu dēļiem vai vietējā presē. Iemūžinātas video, šīs dokumentālās akcijas tiek paralēli projicētas uz vairākiem ekrāniem-aizkariem, bet to skaņu celiņi pārklājas, radot negaidītu mijiedarbību ansambli.  Pēdējo gadu gaitā "Orbīta" daļēji pārcēlusi savu aktivitāšu centru no Rīgas uz Strenčiem. Tur notiek meistarklases un izstādes, tiek pētīts kopējais kultūras konteksts. Daudzekrānu mediju instalācija "Skatuves darbi" turpina šo vektoru, ļaujot "perifērijas" skatuvēm atrast sev vietu galvaspilsētā, organizējot savdabīgu to pārstāvniecību Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā.  "Orbīta" ir dzejnieku un multimediju mākslinieku apvienība no Latvijas, dibināta 1999. gadā. Tās dalībnieki ir Semjons Haņins, Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs un Sergejs Timofejevs. Savā darbībā “Orbīta” balstās teksta, skaņas un attēla sintēzē un mijiedarbībā. Lai arī teksta klātesamība nav obligāts nosacījums, nereti par darbu radīšanas impulsu kalpo pašu autoru dzejas teksti. 

Pēc vērienīgas rekonstrukcijas Rīgas pilī šoruden atgriezies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM). Lai arī ar pilnu jaudu darbību tas atsāks tikai nākamajā gadā, jau šobrīd interesentiem ir iespēja apskatīt rekonstruētās telpas un apmeklēt pasākumus. Tieši tāpēc novembra pirmajā "Atsperē" tiekamies ar muzeja direktoru Arni Radiņu.  Inta Zēgnere: Skaists notikums, ko esam piedzīvojuši – Rīgas pils ir atvērta, un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sāk lēnām atgriezties šajās telpās. Šobrīd tās vēl skatāmas bez ekspozīcijām, taču varbūt visupirms, Arni, atgādiniet pašus elementārākos faktus par Rīgas pili... Arnis Radiņš: Tā, kuru mēs šobrīd redzam, ir trešā Rīgas pils. Pirmā tika nopostīta, un tika ierādīta vieta otrajai – šajā pašā vietā, kur atrodas trešā. Taču otru toreiz arī nopostīja, un šī ir 1515. gada versija, kura uzbūvēta uz 1330. gada versijas jeb otrās pils pamatiem. Izklausās diezgan sarežģīti, bet patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Šīs mājas pamatos var redzēt kaut ko no 14. gadsimta pils, bet pamatkorpuss ir no 16. gadsimta. Vakar beidzot pati apmeklēju Rīgas pili un biju absolūtā sajūsmā – negribējās iet projām: iesaku visiem paskatīties uz šīm telpām un sajust patiešām neparastu atmosfēru… Lai arī veikti restaurācijas darbi, senumu var just. Vai varu lūgt jūs mūs iztēlē izvadāt pa pils telpām? Pa vārtiem ieejam dienvidu korpusā. Šie vārti ir jauni, tie nav no senajiem laikiem: šie vārti izveidoti vēlāk, lai būtu komunikācija [arī ar šo pilsētas daļu]. Īstie vārti, kas ved pilī, atrodas pretējā pusē – ziemeļu korpusā. Šobrīd tie nav pieejami. Pagriežamies pa labi un ieejam vienā no pils pirmā stāva telpām – vestibilā, un redzam ārkārtīgi skaistas velves. Labā ziņa ir tā, ka izdevās pazemināt šīs telpas līmeni: agrāk cilvēki bija pietiekami slinki: ja nu kas, tika uzlikta arvien jauna un jauna grīda. Tagad kādi četrdesmit centimetri atgūti no sākotnējā līmeņa, kaut gan pie vienas kolonnas var redzēt, ka vēl kādu četrdesmit centimetru pietrūkst...  Stāvu augstāk ir lielākās pārvērtības: atjaunota kapela un remteris jeb baznīca un ēdamtelpa – tādā izskatā, kādas tās kādreiz bija, jo [laika gaitā] tām tika iebūvēts viens starpstāvs. Restaurācijas gaitā tas tika izņemts ārā, un šobrīd telpa ir visu septiņu metru augstumā – tāda, kāda tā reiz bijusi.  Ceturtais stāvs arī ir pārveidots, nostiprināts. Tas tapis vēlāk tapis, bijušā ieroču stāva vietā, un nekādus senus brīnumus tur redzēt nevar, izņemot atsegtās dienvidu korpusa sienas: tagad var redzēt, kādas tās izskatījās kādreiz – ķieģeļu mūrējums. No visām telpām mans favorīts ir pagrabs… Tā ir vismazāk pārveidotā telpa. Pareizāk sakot – izņemot ārā visas starpsienas, telpas ir vistuvāk sākotnējai substancei – pieņemu, ka kopš 1515. gada tās neviens šādā izskatā nav redzējis, jo tūlīt, kā jau pagrabā, tika ierīkotas noliktavas, telpa tika sadalīta mazākās daļiņās. Tagad tam visam var iziet cauri, un šis skats simt metru garumā ir diezgan iespaidīgs... Arī šeit labā ziņa ir tā, ka pagrabs atjaunots tuvu tam augstumam, kāds tas bija. Jo arī šeit bija sakrājušies uzbērumi, bet tagad velves un kolonnas nolasās labāk nekā iepriekš: telpa ieguvusi majestātisku skatu! Pie tam interesanti, ka viens gals šai telpai ir ar labākām velvēm, proti, izpildīts kvalitatīvāk, bet otrs ir vienkāršāks, izskatās, ka būvēts ātrākā tempā. Ir divas teorijas: viena no tām – ka bijuši divi amatnieki, divi meistari, kas mūrējuši: viens bijis kārtīgāks, viens nekārtīgāks. Jo patiešām meistari bija divi. Tur, kur ir greznākās velves, bijusi paredzēta prestižāka vieta, nevis vienkārši pagrabs. Iespējams, bruņinieku kapenes vai kas cits.  Pagrabs sagādāja lielāko arheoloģisko pārsteigumu: pils izrakumu laikā atradām hipokausta krāsni, par kuru jau tagad plaši izskanējis. Tas interesantākais fakts ir tas, ka šī krāsns nav saistāma ar pili – tā ir vecāka. Vēl vecāka par 1330. gadu! Bet kā tas nākas? Jo parasti taču tādas krāsnis ierīkoja, ja bija kādi konventi, klosteri. Šķiet, arī Piritas klosterī ir šāda veida krāsns.  Šis ir ļoti tipisks apkures veids tā laika celtnēs.  Bet ko tad apkurināja, ja nebija pils? Pēc rakstītiem avotiem zinām, ka šai pilij pilsēta ierādīja vietu pie Svētā Gara hospitāļa – pie pilsētas mūra, kurā atradās Svētā Gara tornis ar vārtiem pie zirgu staļļiem, daļēji pilsētas teritorijā. Šajos izrakumos pagalma dziļumā atradām gan koka pilsētu ar koka ielām jeb koka bruģējumu un koka mājām, atradām arī pilsētas mūri un Svētā Gara torni. Zirga staļļus gan neatradām, lai gan... smaka bija saglabājusies! Patiešām?!  Jā, vienā izrakumu laukumā... Apmēram ir nojauta, kur tie varētu būt bijuši, bet konstrukciju ziņā šīs liecības neatradām. Bet krāsns ir no Svētā Gara hospitāļa, kura sienas atradām izrakumos. Tā ir ēka, kas iepriekš atradās pils vietā. Tad tā tikusi nojaukta un uzbūvēta pils. Tas bija hospitālis, vai tomēr konvents? Tur ir valodnieciska nianse. Ja tulko no latīņu valodas, tad tas ir hospitālis, ja tulko no vācu valodas – konvents. Tā bija patversme, kur pavadīt vecumdienas – arī bagātiem cilvēkiem. Šis bija ļoti bagāts konvents – tam bija gan pārtika, gan nauda, gan viss pārējais. Tas aprakstīts hronikās. Nonākot velvju pagrabu teritorijā, uzreiz rodas asociācijas: tā taču ir Ārzemju mākslas muzeja izstāžu zāle, tikai ar ieeju no citas puses. Jā un nē. Jo Ārzemju mākslas muzeja Velvju zāle aizņēma daļu no šīs telpas. Ieeja ir tieši turpat. Bet velves izskatījās savādāk tāpēc, ka tur bija ierīkota grīda, bet otra daļa, kas tagad redzama, greznākā daļa – tā bija Vēstures muzeja īpašums. Es to vēl atceros kā ogļu pagrabu, vēlāk tur atradās keramikas glabātuve. Bet kopumā, veselumā, visā šajā garumā šo telpu sen neviens nav redzējis – tagad ir unikāla iespēja to apskatīt. Pagrabs ir krāšņākā telpa… Negribu neko sliktu teikt par remteri un kapelu, arī tās ir vienreizējas un tādas Latvijas pilīs vairs nav saglabājušās. Taču tās ir stipri pārveidotas. Garu var just, bet faktiski tās ir ne tik oriģinālas, jo tur ir jauni, pārveidoti logi. Arī pagrabs izskatās tīri svaigs! Kā jau pēc restaurācijas – viss ir "uzfrišināts". Bet laiks darīs savu. Nosūbēs un viss atkal nostāsies savās vietās. Grīdās parādīsies pirmie papēžu nospiedumi, uz sienām – plecu nospiedumi un skrāpējumi. Tas ir neizbēgami. Māja nolietojas. Sterili izskatās tikai pašā sākumā. Cilvēks atstāj savas pēdas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rīcībā ir visa kapelas daļa – četri korpusi. Pieejams šobrīd ir dienvidu korpuss: no 12 000 kvadrātmetriem šobrīd 4400 ir gatavi, un pils gaida vēl trešo kārtu, lai to pabeigtu. Tuvāko četru gadu laikā katru gadu nodosim pa vienai ekspozīcijai. Sāksim ar ekspozīciju "Straumējot laiku" ceturtajā stāvā – tā būs tāda ļoti saspiesta Latvijas vēsture no Akmens laikmeta līdz šodienai. Cilvēks varēs paātrinātā tempā iziet cauri visai mūsu vēsturei. Nākošā ekspozīcija būs pagrabā, tās nosaukums būs "Livonijas pilis", kas rādīs to lielisko materiālu, kas ir muzeja rīcībā no Latvijas arheoloģiskajos izrakumos iegūtajām liecībām. Tā varētu būt vēl pēc gada. Pēc tam būs ekspozīcija "Rīgas pils vēsture", bet vēl pēc tam – "Sakrālā māksla", kas atradīsies kapelā jeb baznīcas vietā. Remteris jeb ēdamtelpa netiks ekspozīcijām izmantota, bet paliks tāda, kāda tā ir šobrīd – lai var apjaust šīs telpas apjomu. Telpu varēs izmantot arī dažādiem pasākumiem. Vairāk – ierakstā.

Whats up trap! Aight last week was just a lot going on and Marvin Wanted to come back and say his peace! We Talk about actually being at the Dave Chapelle show, the passing of Kevin Samuels, Playoff drama, A gladiator situation, Kendrick Lamar, New music and much more. Come on in, wipe your feet, and get ready for another episode of The Comedy Trap House! Join the Comedy Collective “Dormtainment” at the Comedy Trap House for their weekly podcast. It's hilariously insightful, thought provoking, and sometimes-just flat out stupid. Eavesdrop as we discuss current events, personal theories, and our journey! Side effects from listening include laughter, mental growth, and a burning desire to chase your dreams. Thank you guys for all the support! This episode is sponsored by BetterHelp. Give online therapy a try at https://www.betterhelp.com/traphouse and get on your way to being your best self. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā „Pilot” pašlaik skatāma divu mākslinieču Kristīnes Daukštes un Lienes Rumpes kopizstāde „Trokšņains gadījums maldīgā virzienā”. Izstāde tiek rīkota „ACADEMIA” balvas ietvaros, ko Kristīne Daukšte saņēma 2021. gadā.  Mākslas telpas „Pilot” grīdu šoreiz klāj jūras smiltis, atstājot katra apmeklētāja pēdu nospiedumus, bet baltā bulta pie ieejas durvīm rāda virzienu, kurp doties. Izstādes aprakstā lasāms: "...šo sākotni apskaloja tik balta jūra, ka tās viļņus saskatīt nebija iespējams, bet gaisu pildīja nerimstoša šalkoņa. No šī pirmatnējā trokšņa izskalojās Priekštecis." Māksliniece Liene Rumpe ir gleznotāja un instalāciju māksliniece, bet Kristīne Daukšte ieguvusi bakalaura grādu scenogrāfijā un maģistra grādu – glezniecībā. Kristīne dzīvo Lielbritānijā un Latvijā iegriežas salīdzinoši bieži, savukārt Liene dzīvo Rīgā un ir viena no DOM galerijas vadītājām. Starp citu par savu maģistra darba instalāciju „Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi” Liene saņēma BDO Jauno Mākslinieku balvu.

We congratulate Jaylen Brown on winning FMVP and we give him his flowers, as Telp and Diesel D have supported JB the last few years, expressing how we believe he is the true heart and soul of the Celtics. We just wonder if the media will properly congratulate him or continue to focus on their advertised star, Jayson Tatum. We also congratulate Jrue Holiday, who we believe was the true X factor of the series and was just as impactful as JT & JB. We discuss rather or not Jayson Tatum has silenced his critics with winning an NBA championship. And lastly, we express how we feel the Milwaukee Bucks trading away True holiday was the worst decision they have made since firing Mike Budenholzer. Tune in when you can! We appreciate you all! #nba #basketball #jaysontatum #jaylenbrown #bostonceltics #Boston #celtics #nbafinals #larryobrientrophy #dallasmavericks #kristapsporzingis #jrueholiday #alhorford #derrickwhite #banner18 #sports #entertainment #podcast #yhwispodcast #nbachampions #cmonyo #lovetoseeit

kami persembahkan program Literacy Talk episode 6 bertemakan Robin Hood. Buku hibah dari extensive Reading Foundation. bersama Ms. Allison Gross @allison_in_da_nesia dari Fulbright English Teaching Assistant AMINEF USA dan Heni Putri Lestari @aroruuuuSaksikan selengkapnya di Chanel YouTube Loka Ghana TV SMAN 1 Sedayu dan versi audio via Spotify Lokaghana Radio SMAN 1 SedayuCome and Join Us.Telp: 0274-798487WhatsApp: 0821 3431 3577Instagram: @sman1sedayuTwitter : sman1sedayu_btlThreads: @sman1sedayuFacebook : SMAN 1 sedayuYoutube: Lokaghana TV SMA N 1 SedayuSpotify: Lokaghana Radio SMA N 1 SedayuWebsite Perpustakaan: Lokaghana.my.idWebsite sekolah: www.sman1sedayu.sch.id

No 14. jūnijā izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Intro zālē būs apskatāma Madaras Gruntmanes personālizstāde “Klusumā: Dzērājmeitiņa”. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes autori Madaru Gruntmani, kuru līdz šim pazinām kā dzejnieci. Ko nozīmē piedzīvot vardarbību? Kā dzeja var kļūt par dziedināšanas līdzekli? Šī līdz kaulam patiesā instalācija, kuras kuratore ir Korina L. Apostola (Amsterdamas Universitāte), aicina skatītājus iedziļināties sarežģītajā mīlestības un vardarbības mijiedarbībā. Izstādes centrā ir mākslinieces videodarbs, kurā savijas stāsts par atklātu un noklusētu vardarbību uz skarbu, neauglīgu ainavu fona, kuras caurstrāvo maģiska un vizuāli pārliecinoša noskaņa. "Man nav bijis mērķis tikt no viņas vaļā. Tas ir tāpat, kā nogriezt sev roku. Viņa ir ar mani visu laiku," tā par krājumu "Dzērājmeitiņa" (2018), kas tagad pārtapis arī izstāde, saka Mdara Gruntmane. Drīzumā krājums "Dzērājmeitiņa" iznāks arī Londonā angļu valodā. “Dzērājmeitiņa” ir izaicinājums tradicionālajam stāstījumam, radot valodu, kas runā par vardarbību, neakcentējot stereotipus un neradot papildu kaitējumu. M. Gruntmanes darbs rosina pieredzēt empātijas un dziļas izziņas diskursu, mudinot izprast vardarbības skarto cilvēku izturību un cilvēcību, neatkarīgi no tā vai pieredzēta autoritāra apspiešana, vai ciešanas ģimenē. Madara Gruntmane un Rīgas Laikmetīgā mākslas telpa aicina skatītājus pieredzēt šo mākslas darbu, kas sola ne vien konfrontēt, bet arī dziedināt un iedvesmot, ļauties pārdomām par cilvēciskās būtības esenci personīgu un kopīgu pārbaudījumu kontekstā. Raksturojot mediju izvēli, lai runātu par sev sāpīgām tēmām, Madara Gruntmane norāda, ka tā ir instialācija apvienota video darbu, kas ietver vizualitāti un dzeju. Angliski to dēvē "poetry video", latviski tā būtu dzejfilma, bet līdz ar to vairāk asociējas ar kino, kas nebūtu precīzi. Video ieskauj instalācija. Kas savulaik pamudināja uzrakstīt "Dzērājmeitiņu"? "Vardarbīgas attiecības. Es joprojām uzskatu, ka par to ir jārunā, jāmēģina to dziedināt. Jāiedrošina jaunieši, ka par to drīkst runāt," norāda Madara Gruntmane. "Tajā brīdī, kad es tiekos ar jauniešiem, es vienmēr pieminu to, ja ar tevi notiek kaut kas tāds, ko tu negribi, tev jāatrod kāda atbalsta persona, pie kuras tu vari vērsties. Ir vairāki aspekti. Esmu saņēmusi arī jautājumus, vai tu raksti, lai sevi kaut kā izdziedētu. Vienmēr esmu teikusi - nē. Ja nu vienīgi kaut kādā veidā zemapziņā. Mans galvenais virmērķis ir runāt par šiem jautājumiem un darīt visu iespējamo, lai to mazinātu." Izstāde būs apskatāma līdz 14. jūlijam.

Wassup yall! After a long layoff due to trials and tribulations of everyday life, your boys are back at it! This episode, we focus on a great topic of discussion, from the mind of Telp: the battle of "TYRESE!" Who would you rather build a team around: Tyrese Halliburton or Tyrese Maxey?? We give you our choices with detailed analysis. Also, your boys have given up hope on the current iteration of Chicago Bulls making a splash in the eastern conference. Is it time to break them up and restructure the team? Lastly. its the"C'MON YOOOO!!!" Segment, as we still try to search for answers for why James harden thinks he is a "system" instead of a product of the new NBA system. Tune in when you can!! #nba #basketball #explore #sports #entertainment #jamesharden #tyresemaxey #tyresehaliburton #whosbetter #yhwispodcast #Indianapacers #philadelphia

Aizvadīta kārtēju Muzeju nakts, pieredzēti vairāki uzmanības vērti jauniestudējumi Latvijas teātros. Maija pēdējā dienā “Mēneša apskatniekā” pārrunājam maija aktualitātes kultūras telpā. Studijā portāla "Delfi"  kultūras žurnāliste Nora Rieksta-Ķenģe; radio "Naba" kultūras žurnāliste Anete Enikova un laikraksta "Diena" Latvijas ziņu redaktors, teātra kritiķis Atis Rozentāls. Pārlūkojam katram svarīgas norises, jo notikumu blīvums ir tāds, ka visu visiem aptvert nav iespējams.

No 1. jūnija līdz 4. augustam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā varēs aplūkot Sigitas Daugules personālizstādi “Sienas”. Kultūras rondo tiekamies ar mākslinieci Sigitu Dauguli un izstādes koordinatori Baibu Vanagu. Kādu izstādi skatītājs ieraudzīs, tas atkarīgs, kā uz to nokļūs. "Tā ir viņu pašu izvēle. Tas pirmais iespaids atšķirsies, vai viņi izkāps no lifta un ieraudzīs lielo, skaisto Sigitas gleznu, vai kāps pa kāpnēm un sākumā ieskatīsies kabinetiņos. Izstāde būs muzeja 4. stāvā, kur ir trīs telpas ar dažādu raksturu," atklāj Baiba Vanaga. Tieši šīm telpām radīti izstādes darbi. "Tas bija ļoti apzināti. Es jau arī pieteikumā muzejam aprakstīju, ko es gribu, jo pirmais, mani uzrunāja šīs dēļu telpas. Telpās ir dēļu sienas, un man jau agrāk bija gleznas ar dēļiem, tad es domāju, ka tas varētu būt interesants gājiens - uz dēļiem uzlikt dēļus. Savukārt lielā telpa man likās ļoti interesanta ar to, ka tā ir ļoti gara. Pēc būtības nav vienkārši aizpildāma ar mākslu. Tad es iedomājos, ja tur ieliek vienu lielu darbu, tad viņš varētu to telpu padarīt interesantāku. Darbs ir 2x12 metri liels," stāsta Sigita Daugule. Sigitu Dauguli kā gleznotāju iedvesmo urbānā vide ar visu, ko cilvēks tajā ir radījis. Pilsētā viņa krāj iespaidus, īpašu uzmanību pievēršot sienām, to faktūrām un krāsām, ko ienesis laika zobs un cilvēka roka. Par impulsu gleznai var kļūt jebkas – dēļi ar atlupušas krāsas slāņiem, mitruma traipi un to raupjā faktūra uz ēkas sienas, kāds uzraksts vai zīmējums uz gadiem nekrāsotas nama fasādes un citas ikdienišķas, daudzu nepamanītas detaļas. To visu māksliniece saglabā savā atmiņā un vēlāk iekļauj mākslas darbos, klājot krāsas slāni pa slānim, veidojot faktūru, slīpējot un citādi apstrādājot gleznas virsmu. Personālizstādei “Sienas” autore darbus radījusi, domājot tieši par konkrēto eksponēšanas vietu – 4. stāva zālēm un to baltajām dēļu sienām, savukārt lielformāta glezna centrālajā telpā turpina mākslinieces jau ilgāku laiku iecienīto tēmu par cilvēka atstātajiem nospiedumiem urbānajā vidē.

Kā skudra zina, kur tai mājas, un vai vientuļa vabole var apmaldīties? Kā putns zina ceļu mājup, un vai visi citi dzīvnieki orientējas dabā tāpat kā cilvēki - pēc ceļiem, pēc ēkām un dabas objektiem? Vai dzīvniekiem prātā ir kartes, vai arī tie mājupceļu atrod tikai pēc "deguna"? Nu jau ļoti siltās pavasara dienās, kad kukaiņu un citu dzīvnieku aktivitāte ir jūtama, pievēršamies jautājumiem par dzīvnieku telpas uztveri un orientēšanos telpā. Sarunājamies ar Latvijas Universitātes profesoru, biologu, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku Indriķi Kramu bioloģijas zinātņu doktoru, Britu dabas muzeja entomologu, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieku un Daugavpils universitātes vadošo pētnieku Dmitriju Teļnovu. “Nekur nav tik labi kā mājās” - tā skan kādā bieži dzirdētā dziesmā, un mēs raidījumā mēģinām saprast, vai šis teiciens būtu attiecināms arī uz kukaiņiem un putniem. Saruna par došanos tālos ceļos, atgriešanos mājās un mazliet arī par partnera atrašanu.  

Kā skudra zina, kur tai mājas, un vai vientuļa vabole var apmaldīties? Kā putns zina ceļu mājup, un vai visi citi dzīvnieki orientējas dabā tāpat kā cilvēki - pēc ceļiem, pēc ēkām un dabas objektiem? Vai dzīvniekiem prātā ir kartes, vai arī tie mājupceļu atrod tikai pēc "deguna"? Nu jau ļoti siltās pavasara dienās, kad kukaiņu un citu dzīvnieku aktivitāte ir jūtama, pievēršamies jautājumiem par dzīvnieku telpas uztveri un orientēšanos telpā. Sarunājamies ar Latvijas Universitātes profesoru, biologu, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku Indriķi Kramu bioloģijas zinātņu doktoru, Britu dabas muzeja entomologu, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieku un Daugavpils universitātes vadošo pētnieku Dmitriju Teļnovu. “Nekur nav tik labi kā mājās” - tā skan kādā bieži dzirdētā dziesmā, un mēs raidījumā mēģinām saprast, vai šis teiciens būtu attiecināms arī uz kukaiņiem un putniem. Saruna par došanos tālos ceļos, atgriešanos mājās un mazliet arī par partnera atrašanu.  

Kultūras rondo “Mēneša apskatniekā” kopā ar kultūras žurnālistiem un kritiķiem pārrunājam marta aktualitātes kultūras telpā. Sarunājas laikraksta "Diena" žurnālists, teātra kritiķis Atis Rozentāls, kino kritiķe Kristīne Simsone un Latvijas TV žurnālists Jānis Lācis. Martā noticis ir ļoti daudz. Marts jau tradicionāli ir balvu mēnesis - Lielā mūzikas balva, "Oskari", "Zelta mikrofons"... Marts ir bijis pārcelšanās mēnesis, jo beidzot savās vecajās/ jaunajās telpās ir atgriezies Jaunais Rīgas teātris. Rīgas cirka arēna arī ir iesildīta ar velobaleta izrādi. Valmieras teātris turpina aktualizēt jaunatnes teātra nepieciešamību, iestudējot ‘Valmieras puikas”. Bet Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja „Meistars un Margarita”, savukārt Čehova Rīgas Krievu teātris kopā ar pētniecisko žurnālistiku veido neparastu dokumentālu izrādi "Šķelšanās". Tikmēr kino ir seriālu ražas laiks. Tikko bija "Pansija pilī”, tagad - "Padomju džinsi”, kuri jau saņēmuši skatītāju simpātiju balvu Eiropas lielākajā seriālu festivālā Lillē un Kārlis Arnolds Avots – kā labākais aktieris.  Un jau tuvojas seriāla "Dumpis" pirmizrāde.

Bersama narasumber alumni SMAN 1 Sedayu 2022 Kak Fatahilia Nisatul D. (Mahasiswa S1 Manajemen UNY)  dengan Host Arsheila Audia P. (Siswa SMAN 1 Sedayu). Acara literasi ini merupakan persembahan Perpustakaan Loka Ghana bersama Staf Humas SMA Negeri 1 Sedayu.Ulasan selengkapnya dapat disimak melalui YouTube Lokaghana TV SMAN 1 Sedayu Come and Join Us.Telp: 0274-798487WhatsApp: 0821 3431 3577Instagram: @sman1sedayu @loka_ghana_libraryX : sman1sedayu_btlThreads: @sman1sedayuFacebook : SMAN 1 sedayuYoutube: Lokaghana TV SMA N 1 SedayuSpotify: Lokaghana Radio SMA N 1 SedayuWebsite Perpustakaan: Lokaghana.my.idWebsite sekolah: www.sman1sedayu.sch.id#sman1sedayu #lokaghana #yogyakarta #sekolahunggul #sosialisasikampus #sosialisasi #podcast #talkshow #edufair #campusfair #literasi #edutalk #infokuliah  #edukasi #fyp #snbp #snbt #uny #universitasnegeriyogyakarta #manajemen #pendidikan

Bersama narasumber alumni SMAN 1 Sedayu 2022 Kak Nurohmah Hidayatun (Mahasiswa S1 Pendidikan Bahasa Sastra Indonesia UNY)  dengan Host Najwaa Anindya P. (Siswa SMAN 1 Sedayu). Acara literasi ini merupakan persembahan Perpustakaan Loka Ghana bersama Staf Humas SMA Negeri 1 Sedayu.Ulasan selengkapnya dapat disimak melalui YouTube Lokaghana TV SMAN 1 Sedayu Come and Join Us.Telp: 0274-798487WhatsApp: 0821 3431 3577Instagram: @sman1sedayu @loka_ghana_libraryX : sman1sedayu_btlThreads: @sman1sedayuFacebook : SMAN 1 sedayuYoutube: Lokaghana TV SMA N 1 SedayuSpotify: Lokaghana Radio SMA N 1 SedayuWebsite Perpustakaan: Lokaghana.my.idWebsite sekolah: www.sman1sedayu.sch.id#sman1sedayu #lokaghana #yogyakarta #sekolahunggul #sosialisasikampus #sosialisasi #podcast #talkshow #edufair #campusfair #literasi #edutalk #infokuliah  #edukasi #fyp #snbp #uny #universitasnegeriyogyakarta #pbsi #pendidikanbahasasastraindonesia #bahasasastra #bahasaindonesia #sastraindonesia #pendidikan #eligible #pengenalankampus

Iznākusi literatūrzinātnieka un rakstnieka Valentina Lukaševiča grāmata latgaliešu valodā "Dienvidlatgales stāsti". Tajā 39 stāstos autors ceļo telpā un laikā, iepazīstinot lasītājus ar bezlielpilsētu Latgali, ko viņš iepazinis savos kājāmgājēja piedzīvojumos. Autora Latgale ir pauguriem un ezeriem klāts zemes pleķītis ar skaistu dabu, interesantu vēsturi un kolorītiem cilvēkiem.  „Sauleskalna iela un Sauleskalna ielas krastā ir Šokolādes kalns. Te ir taka, un pa šo taku vasarā varēja uzkāpt.” Ar rakstnieku, novadpētnieku un literatūrzinātnieku Valentinu Lukaševiču tiekamies Šokolādes kalna pakājē. Gareniskais paugurs Krāslavas nomalē ir viens no 39 pieturpunktiem Valentina Lukaševiča nupat iznākušajā grāmatā „Dienvidlatgales stāsti.” Šokolādes kalnu – iespējams, garšīgāko vietvārdu Latgales kartē – apvij vairākas leģendas. „Šajā vietā pirms simts gadiem tikušies, no pilsētas gājuši, varbūt ne ziemā, bet siltākā laikā, jauni puikas un meitenes, tā teikt, baudīja dabu un puikas deva meitenēm šokolādi. Tāpēc arī šī vieta, kur meitenes varēja apēst no puikām dāvinātu šokolādi. Bet cits stāsts ir, ka šeit ir mālaina vieta un viens cilvēks pateica, ka te māls ir šokolādes krāsā. Mums māls pie Daugavas podniekiem ir iecienīts, agrāk krāslaviešiem arī bija suvenīrs sataisīts tieši no Šokolādes kalna māla.” No krājumā iekļautajiem 39 stāstiem 16 ir par Krāslavas pilsētu un novadu, tāpēc likumsakarīgi tieši Krāslavā norisinājās grāmatas atvēršanas svētki. Stāsti sarakstīti laikā kopš 2016. gada, un sākotnēji publicēti laikrakstā „Latgales Laiks” un žurnālā „A12”.   Autore Madara Bērtiņa.

15. un 16. janvārī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” notiks performanču mākslinieces, horeogrāfes un izpildītājas Jettes Loonas Hermanis performance “Endling”, kas aicina skatītaju doties sirreālā ceļojumā, pētot smeldzīgu stāstījumu par Endlingu - pēdējo savas sugas pārstāvi! Endling ir vientuļa būtne apokaliptiskā vidē, kas savās ilgās pēc tuvības ar sev līdzīgo izdzīvo sirreālus apziņas stāvokļus un situācijas. Jette Loona Hermanis ir SNDO (School for New Dance Development) horeogrāfijas absolvente Amsterdamā, bet šobrīd par savām mājām sauc Tallinu un Rīgu. Jettes darbi, tostarp godalgotā performance “Eden Detail”, animē ķermeni caur digitālo plīvuru. Ar Jetti Loonu Hermani runājam par performanču mākslu Rīgā un Tallinā, par domubiedriem mākslā, mūzikas radīšanu mākslinieces darbiem, arī par Rīgas mākslas telpā gaidāmo performanci "Endling".

Integrasi NIK-NPWP Bersama KPP Pratama Candisari Semarang Berbagi informasi Anda melalui: Telp. 024 -76489100 | SMS/WA: 087721109100 | IG n X : ⁠@elshinta_smg⁠ | TikTok : ⁠@elshinta_semarang91f⁠m

Kerja Keras Bebas Cemas Bersama Kantor BPJS Ketenagakerjaan Semarang di Pasar Johar, Kota Semarang Berbagi informasi Anda melalui: Telp. 024 -76489100 | SMS/WA: 087721109100 | IG n X : @elshinta_smg | TikTok : @elshinta_semarang91fm

Elshinta Semarang News N Talk Berbagi informasi Anda melalui: Telp. 024 -76489100 | SMS/WA: 087721109100 | IG / X : @elshinta_smg | tiktok : @elshinta_semarang91fm

Elshinta Semarang News N Talk Berbagi informasi Anda melalui: Telp. 024 -76489100 | SMS/WA: 087721109100 | IG / X : ⁠@elshinta_smg⁠ | tiktok : ⁠@elshinta_semarang91f⁠m

Stāsta Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse Kurzemes hercogs Pēteris (1724-1800) bija kaislīgs mākslas kolekcionārs. 18. gadsimtā viņam piederēja mūsdienu Latvijas teritorijā lielākā un vērtīgākā gleznu un grafikas darbu kolekcija, ko papildināja arī tēlniecība, dekoratīvās mākslas priekšmeti un laikmeta modei atbilstošas mēbeļu garnitūras. Iztēlojoties hercoga kolekciju bagātības, jāpatur prātā, ka viņam Kurzemē vien piederēja sešas pilis (Jelgavā, Vircavā, Svētē, Lustē, Zaļā muižā un Rundālē), un katru no tām vajadzēja atbilstoši iekārtot... Mākslas darbus viņš iegādājies, gan izmantojot starpnieku pakalpojumus, gan izvēloties tos ceļojumu laikā, gan arī pārpērkot veselas kolekcijas. Piemēram, Itālijas ceļojuma laikā 1785. gadā hercogs Pēteris ar galma un ceļojumu maršala Heinriha fon Ofenberga palīdzību, piesaistot mākslas tirgotāju Johanu Frīdrihu Reifenšteinu un abatu Džuzepi Antonio Guatano, iegādājās gan romiešu marmora skulptūras, sarkofāgus un kamejas, gan moderno mākslinieku gleznas un gravīras. Šī paša ceļojuma laikā viņš noslēdza pasūtījuma līgumu ar diviem tolaik labi zināmiem māksliniekiem – žanra gleznotāju un portretisti Angeliku Kaufmani un ainavistu Jakobu Filipu Hakertu par divām gleznām gadā. Tās gan nenonāca Kurzemē, bet palika hercoga pilīs citviet Eiropā. Kad hercogs atteicās no Kurzemes troņa un pameta hercogisti, viņš aizveda līdzi arī mākslas kolekcijas, kas galvenokārt nonāca Sagānas un Nāhodas pilīs. Šobrīd mums atliek vien teorētiski rekonstruēt tās kolekcijas daļas, kas savulaik atradušās Latvijā. Kā laikabiedra liecība kalpo šveiciešu zinātnieka Johana Bernulli (1744–1807) 1779. un 1780. gada ceļojuma piezīmes, kurās aprakstīts viņa brauciens uz Pēterburgu caur Kurzemi un gleznu kolekciju apskate hercoga Pētera pilīs. Bernulli bija lietpratējs mākslas jautājumos, un, raksturojot hercoga gleznas, viņš sniedzis arī atsevišķiem darbiem savu vērtējumu. Piemēram, skatot lielformāta "Danajas" gleznu Svētes pils gleznu galerijā, kas katalogā bijusi atzīmēta kā Korredžo darbs, viņš norāda, ka otas triepiens gluži neatbilst meistara manierei un vairāk atgādina nīderlandiešu glezniecību, par ko liecina arī paraksts uz zelta kasetes "H. Goltz. Nīderlandiešu mākslinieka Hendrika Golciusa darbu "Dusošās Danajas sagatavošana Jupiteram" hercogs Pēteris nopirka no Rīgas rātskunga Johana Krisitiana Bērensa vien dažus gadus pirms Bernulli viesošanās. Kopā ar šo gleznu viņš iegādājās visu Bērensa kolekciju, kurā bija arī citi nīderlandiešu meistaru darbi. Šobrīd Danajas glezna atrodas Losandželosas apgabala mākslas muzeja krājumā. Mēs varētu vēlēties, lai Bernulli līdzīgā manierē būtu pastāstījis arī par Rundāles pilī sastopamajiem darbiem, bet diemžēl šis brauciens viņam izpalika, jo hercogs pats tobrīd uzturējies Rundālē. Atzīmēts vienīgi, ka Rundāles pilī bijusi plaša holandiešu mākslinieku gleznu kolekcija. Šī norāde, hercoga Pētera pēcnāves gleznu kolekcijas inventārs no Sagānas pils un pēcnācēju kolekcijas, kā arī liecības par hercoga gaumi kopumā noteica to, kādā veidā tika komplektēta Rundāles pils muzeja gleznu kolekcija. Jāprecizē, ka, runājot par holandiešu mākslas kolekcionēšanu 18. gadsimtā, tiek domāts Nīderlandes glezniecības ziedu laiks 17. gadsimtā, kad līdzās tādiem mākslas vēsturē labi zināmiem vārdiem kā Franss Halss, Rembrants van Reins, Jans Stēns, Jans Vermērs, kuru tēmu diapazons bija plašāks, darbojās vēl simtiem citu labu mākslinieku, kuri izkopa kāda konkrēta sižeta glezniecību un kurus vienkopus mēdz dēvēt par "mazajiem holandiešiem". Viņi lielākoties gleznoja lauku, pilsētu un ūdens ainavas, klusās dabas jeb "brokastis" un sadzīves ainas interjerā. Sižeti varēja būt gan skicēti no dabas, gan mākslinieka iztēles auglis. Saskaņā ar tā laika mākslas teoriju – cilvēka heroisks vai morāls atveidojums (vēsturiskā vai reliģiskā žanra glezniecība) tika uzskatīts par augstāko mākslas vērtību. Žanru hierarhijā ainava un klusā daba atradās pašā apakšā. Tomēr tas nesaskanēja ar kolekcionāru gaumi, kuri ļoti labprāt pirka arī šādus darbus. Hercoga Pētera kolekcijā ir bijuši gan atsevišķi šedevri, gan virkne neidentificētu mākslinieku darbu. Starp šedevriem noteikti jāatzīmē Rembranta glezna "Simeons un Anna templī" (1627, Kurzemes hercogs to nopircis izsolē Amsterdamā 1777. gadā) un Jana Stēna darbs "Tēva prieks" (1668), abi darbi šobrīd atrodas Hamburgas Kunsthalles krājumā. Savukārt no mazajiem holandiešiem, kuri specializējas noteiktā žanrā un bija pārstāvēti hercoga kolekcijā, jāizceļ ainavists un veiklais zirgu gleznotājs Filipss Vauvermans ar gleznu "Zirga apkalšana pie ciema smēdes" (1640–1650), kas tagad ir Nacionālajā galerijā Londonā, un ainavists Jans van Gojens ar gleznu "Dzirnavas pie Utrehtas", kas atrodas Leipcigas Mākslas galerijā. Protams, šie darbi Rundāles pils muzeja krājumā nenonāks, bet muzejs var lepoties ar diezgan plašu 17. gadsimta holandiešu glezniecības kolekciju, un tostarp arī ar hercoga Pētera autoru darbiem. Muzejā ir gan Filipsa Vauvermana glezna "Tirgotāji ostā" (17.gs. vidus; iegādāta izsoļu namā Hampel, 2016), gan arī salīdzinoši nesen – 2020. gadā Šveices izsoļu namā Koller iegādāta Jana van Gojena glezna "Upes ainava ar skatu uz Amerongenu" (1651). Telpā ar holandiešu gleznām šobrīd ir eksponētas 37 gleznas, bet vēl vairāk nīderlandiešu mākslinieku, tostarp hercogam reiz piederējušu autoru darbu, ir izvietots citās pamatekspozīcijas telpās, lai radītu sajūtu, ka Rundāles pilī plaši pārstāvēta ir tieši šī glezniecības skola.

Kultūras rondo tiekamies ar rakstnieci un ilustratori Aneti Meleci. Daudzi viņu pazīst kā starptautiski atzinīgi novērtētā "Kioska" autori, bet pašlaik Siguldā skatāma viņas pirmā retrospektīvā izstāde "Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas". Anete tikko piedalījusies arī pirmajā Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Anetes mājaslapā internetā var lasīt, ka viņa ir ļoti aizņemta brīvmāksliniece, kurai padomā ir vairāki stāsti, kas vēl nav pārvērtušies grāmatā. "Viens ir tāds, kas jau stāv uzgaidāmajā telpā un mīņājas, kad beidzot ķeršos klāt, jo ir jau iesākts," atklāj Anete Melece. "Tas ir komikss, kuru iesāku jau pirms diviem gadiem zīmēt, bet tad "miedziņš" [Pazudušais miedziņš] iespraucās, pagrūda to malā. Tas ir stāsts "Kosmoss klausās" par vienu biroju, kur visiem darbiniekiem ir zvaigžņveidīgas galvas un viņi visas vēlmes, viss, ko mēs uz Zemes ievēlamies, nonāk viņu e-pastā. Tad tas tiek izdalīts birojā un tur ir darbinieki, kas palīdz īstenot mūsu vēlmes." Šo ir plāniņš zīmēt nākamgad, vēl ir arī citi stāsti, kas, cerams, būs. 

30. augustā Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT tika atklāta izstāde “TRĪS”, atzīmējot galerijas trīs gadu jubileju.

This episode profiles the horrific murder of 52-year-old Margo Antoinette Baker, who was stabbed over 40 times by her son, 18-year-old Ross Hakim Telp, on April 26, 2005, at their home in the 4300 block of Park Heights Avenue in West Baltimore. The reason for the slaying? An argument over the scratched hubcaps on Margo's Suzuki Sidekick. This episode also profiles the unsolved murder of 13-year-old Sarah Jane Forrester, who was found beaten and stabbed behind the Belmont Park Apartments in Woodlawn on May 12, 1999, after she ran away from The Children's Home Group home in Catonsville.

Today we got CTH News favorite Marvin Telp on to talk about some wild things in the world. Come on in, wipe your feet and get ready for another episode of The Comedy Trap House. This episode is sponsored by BetterHelp! Go to https://www.BetterHelp.com/TRAPHOUSE for 10% OFF your first month! Join the Comedy Collective “Dormtainment” at the Comedy Trap House for their weekly podcast. It's hilariously insightful, thought provoking, and sometimes-just flat out stupid. Eavesdrop as we discuss current events, personal theories, and our journey! Side effects from listening include laughter, mental growth, and a burning desire to chase your dreams. Thank you guys for all the support! Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

“Neatkarības deklarācija” - par Danielas Vētras multimediju izstādi Rīgas mākslas telpā un gaidāmo imersīvo izrādi pēc britu dramaturga Adama Donena lugas motīviem Kultūras rondo saruna ar radošo grupu – Danielu Vētru, Artūru Virtmani un Igoru Gubenko. No  1. aprīļa līdz 21. maijam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāma mākslinieces Danielas Vētras izstāde “Declaration of Independence” (“Neatkarības deklarācija”), kuras ietvaros 17. un 19. aprīlī notiks mākslinieces režisēta imersīva izrāde pēc britu dramaturga Adama Donena lugas motīviem. “Declaration of Independence” ir mākslinieciskās un reproduktīvās brīvības manifests, kas instalācijas, drāmas, performatīvās darbības, video, vokāla un skaņu mākslas sinerģijā nesaudzīgi pēta dzemdību un varmācības saikni brīdī, kad konservatīvais populisms rada globālus draudus sieviešu ķermeniskajai autonomijai un reproduktīvajām tiesībām. Daniela Vētra ar taisnīgām dusmām vēršas pret sabiedrības dubultmorāli, cenzūru un kaunināšanas praksēm, kurām anonīmais soctīklu pūlis pakļauj indivīdus, kas uzdrošinās publiski iestāties pret diskriminējošām normām. Izstāde ir eksperimentāls feminisma mākslas darbs, ko radījusi vienas sievietes gribai pakļauta vīriešu komanda: mākslinieks Artūrs Virtmanis, kurators Igors Gubenko, komponists Toms Auniņš u.c. Skatītāju uzmanībai tiks piedāvāta multimediju instalācija, kuras telpu marķē distopiski posthumānā estētikā veidoti objekti – futūristisks medicīnas kabinets ar dzemdību krēslu, LED ekrānu ieskauts kauna podests, strūklaka ar grūtnieces-kiborga skulptūru, Daisecu Teitaro Sudzuki akmens, kā arī četras videoinstalācijas un komponista Toma Auniņa īpaši veidotais skaņu mākslas darbs. Izstādes ietvaros 17. un 19. aprīlī plkst. 19.00 notiks Danielas Vētras režisēta imersīva izrāde pēc britu dramaturga Adama Donena lugas motīviem. Galvenās lomas izrādē atveidos pati māksliniece, Artūrs Virtmanis un Kašers, tajā kā solisti piedalīsies Viktorija Pakalniece un Mārtiņš Zvīgulis. Izrāde, par kuras skatuvi un skatītāju zāli kļūs izstādes telpa, transgresīvi ataino dzīvības turpināšanu kā seriālu, rūpnieciskai ražošanai līdzīgu procesu. Nenogurdināmi dzemdējot vienu bērnu pēc otra, galvenā varone izdveš dramatisku monologu, kurā koncentrētas neskaitāmu sieviešu sāpes, dusmas un tieksme pēc autonomijas kā beznosacījuma vērtības. Izrāde ietver kailuma un vardarbības ainas, tā nav piemērota bērniem, jauniešiem līdz 16 gadu vecumam un cilvēkiem, kuru jūtas spēj aizvainot transgresīva māksla.

„Indiāņi Gaujmalā” – tādu nosaukumu savai personālizstādei izvēlējusies Kristiāna Dimitere. Māksliniecei  patīk indiāņi, tāpēc ik pa laikam tos glezno.  Galerijā „Istaba” skatāmi gan glezniecības darbi, gan skulptūras un, kā atzīst pati māksliniece, darbi ir diezgan nosacīti. Ar Kristiānu Dimiteri izstādes atklāšanas dienā tikās Laima Slava. Ar Kristiānu Dimiteri tiekos galerijā „Istaba”, pie sienām izkārtotas gleznas ar dzīvnieku, augu un indiāņu attēliem, arī ziedu skulptūras, vēl tēlniecības darbi uz galerijas platās palodzes. Atgādinājums - Kristiāna Dimitere absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu. Telpā iespīd dienas saule un sarunu sākam par izstādes nosaukumu „Indiāņi Gaujmalā”, tā uzzinu, ka Kristiāna mēdz uzgleznot indiāņus, lai mājās vienmēr būtu kāds indiānis. Indiāņi viņai patīk kā cilvēki, pirmkārt, tāpēc, ka viņi ir skaisti. Kristiāna Dimitere savu patiku pret indiāņiem saista ar  bērnībā pavadītajām vasarām Murjāņos. Paveram skatu uz gleznām, kurās indiānietes, taču ekspozīcijā ne tikai tās. Par radošo procesu un to, kā mākslas darbi rodas, māksliniece atklāj, ka īpašs ir brīdis pirms iemigšanas. Vienā no gleznām pingvīni sastājušies ciešā aplī uz augstas klints, to vēlāk Kristiāna īstenos arī skulptūrā, bet īpašs stāsts ir par gleznā redzamajām sarkanajām debesīm. Ziedu skulptūras zem stiklotājiem kupoliem Kristiāna Dimitere veidojusi kā vijolīšu un dadžu acis. Uzzinu, ka puķes māksliniecei ir arī simboli. Savas tālākās ieceres māksliniece neatklāj, jo izteiktas skaļi tās var nepiepildīties. Lai arī līdz šim Kristiāna Dimitere piedalījusies galerijas „Istaba” rīkotajās grupu izstādēs, šī ir viņas pirmā personālizstāde šajā galerijā. Kristiānas Dimiteres personālizstāde „Indiāņi Gaujmalā” galerijā „Istaba” līdz 24.martam.

In this bonus episode, Jim Laird shares the story of Canyon Falls Middle School, an innovative, 21st-century learning school in Kelowna, and the purposeful educational transformation focus on engaging students and stakeholders. As an entire school community, they created a middle school that was unique, innovative, and learner-centered.  This episode is intended to share the engagement strategy, leadership moves, and process that created a school culture involving all stakeholders, guided by the voices that matter most – the learners and their families. In this episode, we discuss: Design thinking school model Community engagement strategies And Innovative approaches to education About Jim Laird: As a public school educator in British Columbia for 20 years, Jim Laird has spent most of his career in Central Okanagan, Canada. Currently the principal of George Elliot Secondary School in Lake Country, he recently spent three years as a principal in Canyon Falls, Kelowna, opening and establishing an innovative middle school. As a lifelong learner, he has taken coursework through Harvard Graduate School of Education, IDEO, Harvard Business School, and the TELP program out of the University of British Columbia. And most importantly, he is a proud father and husband who spends as much time outdoors as possible. Follow Jim Laird: Twitter: @JimLaird23 Email: jim.laird@sd23.bc.ca  [caption id="attachment_4158" align="alignnone" width="1024"] Toddle, Aspire to Lead. Joshua Stamper, Leadership Boot Camp[/caption] New OFFICIAL Sponsor of the Aspire to Lead Podcast! This episode is sponsored by Toddle. Toddle is an all-in-one teaching and learning platform used by over 40,000 educators around the world! This year, Toddle is hosting the largest virtual gathering for school leaders across the globe on March 3rd and 4th. Join 5000+ school leaders and leadership experts at #SchoolLeadersBootcamp and learn, connect, and grow with your professional learning network! Get your FREE pass now – https://bit.ly/3WgLHYe Need a Presenter for a conference or school PD? Contact Joshua Stamper  for presentations on Restorative Practices, Leadership Development, and Innovative campus systems. Watch my session on Trauma Informed, restorative and social emotional practices at www.teachsummit.com/stamper Follow the Host, Joshua Stamper: Contact: https://joshstamper.com/contact/ Twitter: www.twitter.com/Joshua__Stamper

Kultūras rondo kopā ar kino kritiķi Dārtu Ceriņu un kino publicistu Žulijenu Nuhumu Kulibali, kuri ir autori jaunai ierakstu sērijai, kas raidījuma skanēs no nākamās nedēļas, iezīmēsim gaidāmos kino notikumus - Berlināli Vācijā un Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” Latvijā. Pārskatām balvas nominantu sarakstu. Sarunā viņiem pievienojas arī Zane Balčus, Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja. Dārta Ceriņa vērtē, ka latviešu aktierkino gana saistošāk parādās dokumentalitātes elementi. Viņa izceļ Viestura Kairiša filmu "Janvāris", kā arī min Signes Baumanes animācijas filmu "Mans laulību projekts". Dokumentalitātes elements ir daudzveidīgs. "Par ikvienu filmu varam runāt kā savā ziņā dokumentālu, kā savu laiku foksējošu, pašu autoru laiku sakļaujuši. Spēles ar dokumentalitāti ir interesantas," atzīst Dārta Ceriņa. Žulijens Nuhums Kulibali izceļ dažādību filmu žanru ziņā, ko arī norāda nominēto filmu saraksts: Aika Karapetjana "Sema ceļojumi" ir saņēmuši 11 nominācijas, brāļu Ābēļu "Nemierīgie prāti" - 10 nominācijas, Uģa Oltes mitoloģiskais trilleris "upurga" - 7 nominācijas. "Tā šķiet nebijusi situācija, tā nav sociālā drāma vai vēsturiskā fikcija, kas parasti nacionālajā kino balvā redzama augšpusē. Tas šķiet visaizraujošāk," uzskata Žulijens Nuhums Kulibali. Zane Balčus atzīst, ka pozitīvs jauninājums ir plašāka "lielā Kristapa" atlases komisija, kur ir iesaistīti dažādu profesiju pārstāvji, kas paplašina viedokļu loku. "Interesanti viņos ieklausīties un sadzirdēt, kādas nianses izceļ. Īpaši skaņu režija man liekas niansēta nominācija, kurā jāprot saklausīt, ko skaņu režisori kopā ar pārējo komandu ir mēģinājuši filmās ielikt. Tas šķiet būtisks papildinājums atlases procesā," vērtē Zane Balčus.

Kritiskās domas nozīme pašreizējā kultūras telpā. Kultūras rondo studijā Normunda Naumaņa Gada balvas mākslas kritikā nominantes - Anna Auziņa, Valda Čakare, Stella Pelše un Santa Remere.  Komentējot izvirzītos nominantus, žūrijas vērtējumā dzejniece un literatūras kritiķe Anna Auziņa ir uzmanīga un jūtīga lasītāja, kurai literārs teksts nav nošķirams ne no ikdienas pieredzes un šī brīža sociālās realitātes, ne no priekšgājēju paveiktā. Auziņa nominēta par publikācijām žurnālos "punctummagazine.lv" un "Domuzīme". Savukukārt Valda Čakare žūrijas skatījumā ir teātra kritikas "Mona Liza". Piekļūstot ļoti tuvu izrādei, Čakare sevi patur noslēpuma un privātuma zonā, delikātuma un inteliģences aizsegā atļaujoties būt gan sarkastiska, gan ironiska, gan arī pašironiska. Autore nominēta par publikācijām portālos "kroders.lv" un "satori.lv". Žūrijas ieskatā mākslas zinātnieces Stellas Pelšes recenzijas vienmēr izcēlušās ar profesionālu, daudzpusīgās zināšanās balstītu vēstījumu. Viņas aizvadītā gada devums ir ne vien pārsteidzoši apjomīgs, bet izceļas arī ar pārdomāti kritiskiem akcentiem. Pelše nominēta par publikācijām Latvijas Mākslas akadēmijas interneta vietnē un laikrakstā "Kultūras Diena". Savukārt Santas Remeres veidotās recenzijas par izstādēm, teātra izrādēm un grāmatām žūrija nosauc par erudītām, analītiskām, stāstošām, tiešām un atklātām. Rakstot par mākslas darbiem un notikumiem, Remere prot panākt patiesuma un klātbūtnes iespaidu - viņa apraksta pieredzi kopumā, kā tā tiek tverta prātā un jūtās, caur dažādām maņām un sīkām detaļām. Kritiķe nominēta par publikācijām portālos "fotokvartals.lv", "punctummagazine.lv" un "satori.lv". Lēmumu par šīgada nominantiem pieņēma Normunda Naumaņa biedrības izveidota žūrija: žūrijas priekšsēdētājs, filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, teātra kritiķe Undīne Adamaite, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe Anda Baklāne un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte. Žūrija vērtēja recenzijas, kas bija publicētas laika posmā no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 1.decembrim. Gada balva mākslas kritikā un Jaunā kritiķa (vai kritiķes) veicināšanas balva tiks pasniegta pirmdien, 9.janvārī, sarīkojumā "NN Nakts" Jaunajā Rīgas teātrī. Šī gada "NN Nakts" devīze ir "Nebeidzamais Neizšķirts", tā veltīta mākslas un kritikas mūžīgajai cīņai, kas rada un piedzīvo viena otru. To veido horeogrāfi Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš, Ilmārs Šlāpins, mūziķis Edgars Mākens, aktieri Reinis Boters, Āris Matesovičs un Ģirts Bisenieks, reperis indigo, kā arī paši kritiķi un kritizētie.  

Par gada izskaņas nozīmīgu notikumu kļuvusi „Grafiķu kalendārs” iznākšana. Šis ir astotais gads, kad 13 topošo grafiķu darbi tiek apkopoti lielformāta kalendārā. Grafikas oriģinālus iespējams skatīt galerijā „Istaba”, bet līdztekus izstādītas un iegādājamas izdevniecības „Liels un mazs” grāmatas. Daudzi bērnu grāmatu ilustrāciju autori ir bijušie grafikas nodaļas studenti. 2023.gada „Grafiķu kalendāra” oriģināli – jauno mākslinieku radošais redzējums par gada mēnešiem plašā grafikas tehniku spektrā – eksponēts galerijā „Istaba” pie centrālās sienas. Telpā arī neliels galds, uz kura darbu klišejas, lai izstādes apmeklētāji novērtētu veidu, kā grafikas top, un kaut mazliet nojaustu darbu tapšanu. Izstādes kuratore ir Mākslas akadēmijas docente un grāmatu ilustratore Rūta Briede, kura atgādina, kā tapis pirmais „Grafiķu kalendārs”. Galerijā „Istaba” iekārtots izdevniecības „Liels un mazs”  Ziemassvētku veikaliņš, kas iet roku rokā ar Grafikas katedras kalendāra izstādi. Šis ir laiks, kad bērnu vecāki var atnākt un apskatīties, ko ielikt dāvanu maisā, ne tikai saviem bērniem, bet arī draugiem, atbalstot jaunos māksliniekus. Studentu organizētā „Grafiķu kalendāra 2023” izstāde galerijā „Istaba” būs skatāma līdz 13.janvārim.

Sarmītes Ēlertes darbības profils ir ļoti plašs. Ilgus gadus bijusi laikraksta "Diena" galvenā redaktore. Šobrīd vada Valsts prezidenta padomnieku biroju. Kas īsti ietilpst šajos pienākumos? Vai Latvijā joprojām ir spēcīgi mediji un vai maksa par tiem būs nākotnes realitāte? Vai kultūra Latvijā ir pietiekami attīstīta un daudzveidīga? Par šiem tematiem - sarunā ar DIENA PĒC I MEDIJI autoru Kristapu Pētersonu.Support the show

Hiztunak ahalduntzeko tailerretan lantzen diren hainbat baliabide ezagutu ditugu Zapla! podcastaren hirugarren atalean. TELP tailerrak gidatzen urteak daramatzan Inaxio Usarralde hizkuntza aholkulariak eskaini dizkigu baliabide horiek. Eta June Fernandez kazetaria ere izan dugu atal honetan, bere hizkuntza hautuak noiz eta nola egin dituen azaltzen.  Gidariak: Monika Belastegi eta Juan Kruz Lakasta Aktoreak: Marga Altolagirre, Lorea Intxausti, Iñaki Beraetxe, Xabier Alkiza, Ainhoa Ayerbe; Joxefelipe Auzmendi, Kepa Errasti eta Aintzane Gamiz. Soinu diseinua: Iñaki Beraetxe Ekoizpena: On Time Euskaltzaleen Topaguneak eta Euskaraldiak sortu dute Zapla! podcasta EiTB podkastentzat.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls sadarbībā ar Kijivas Kritiķu nedēļu festivāla programmā iekļāva diskusiju sēriju ar starptautisku ekspertu dalību. Galvenais uzsvars: koloniālisma iezīmes Austrumeiropas kultūrai veltītajos medijos un festivālu struktūrās.  Par koloniālismu kino telpā un tam veltītajos medijos tiek runāts arvien biežāk, īpaši šogad saasinoties Krievijas militārajai agresijai Ukrainā un pamazām izgaismojot ne tikai ukraiņu kultūras kolonizēšanas, bet arī Austrumeiropas kultūras telpas sasaisti ar Krievijas Federāciju, iepriekš – Padomju Savienību. Tas liek domāt par neērtiem, bet kino nozarei būtiskiem jautājumiem.

Wassup Ock! Its our NFL Week 3 recap! Dolphins and Eagles remain the only 2 undefeated teams left in NFL. And we ask everyone, are these two teams contenders or pretenders thru 3 weeks? We also discuss rather the Raiders can regroup, or are we looking at same old raiders. Also we dish on what was the best comeback of week 2, as well as Telp's Trivia and Darrin's bold predictions and a hotly entertaining debate episode. Tune in when you can! #nfl #football #bills #eagles #dolphins #sports #entertainment #raiders #bucs #ravens #yhwispodcast --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app

Eksperimentālā laboratorija "Skaņurīki" ir vizuālās mākslas un skaņas projekts, kas veltīts tautas mūzikas instrumentiem, to rašanās vēsturei un ietekmēm, kā arī laikmetīgai jaunradīšanai. Rīgas Mākslas telpā iemitinātās laboratorijas iniciatori ir mākslinieku tandēms Kristians Brekte un Modris Svilāns sadarbībā ar kuratori Augusti Petri. Savukārt ieceres pamatā ir tradicionālās mūzikas eksperta, etnomuzikologa Valda Muktupāvela veiktie pētījumi par latviešu skaņurīkiem. Ekspozīciju papildina arī pasākumu programma. Laboratorijas "Skaņurīki" kodols ir Kristiana Brektes un Modra Svilāna kinētiskie un skaņas objekti, kuru radīšana balstīta latviešu tautas mūzikas instrumentu izpētē. Atmiņā balstītā rekonstrukcija ietver māksliniecisko potenciālu skaņurīkus radīt atbilstoši savai subjektīvajai vīzijai. Vai tā būtu tā dēvētā velna bunga, vai dūdas, ritma un pūšamo instrumentu variācijas. Vizuālās mākslas kontekstā, jebkuram no radītajiem skaņurīkiem var tikt piemērotas jaunas funkcijas un īpašības, to izskats var tikt hiberbolizēts, vai apvīts ar jaunām mitoloģiskām kvalitātēm. Fonā dzirdam Jēkaba Nīmaņa un Maksima Šenteļeva skaņu ceļojumu, kurš ir viens no piemēriem, kā šādas kvalitātes var tikt radītas. Toties jaunrades veikumus ekspozīcijā klusinātā dialogā ievelk komponista Kārļa Auzāna kolekcijas instrumenti, starp kuriem kā saistošāko varu pieminēt vēlīnajiem viduslaikiem raksturīgo rata liru. Rīgas Mākslas izstāžu zāles tumsinātais interjers, askētiski, toties precīzi izgaismotie eksponāti un ik pa brīdim no kāda zāles stūra atskanošie trokšņi atgādina tā dēvēto "Vunderkameru", "Cabinet of Curiosities" jeb "Brīnumistabas" konceptu, kurš aizrāva tirgotājus, kolekcionārus un augstmaņus 16. un 17. gadsimtā. Šajās speciāli iekārtotajās istabās bija atrodami ļoti dažādi artefakti – sākot no krokodilu izbāzeņiem, minerāliem un koraļļiem līdz gleznām, ziloņkaula trofejām, mērinstrumentiem un pirmajām automātiskajām ierīcēm. Tas bija ieskats pasaulē, kas pilna ar dabas brīnumiem un dārgumiem, kuru mērķis bija atspoguļot Visuma kārtību. Būtiska projekta daļa ir viesmākslinieku iesaiste. Piecos pavadošās programmas vakaros aicinātie dalībnieki konceptuāli un arī fiziski iejauksies ekspozīcijas pilnveidē. Manā viesošanās vakarā tā ir apvienība "Bērnu rīts", proti, komponists Jēkabs Nīmanis un arhitekts, fonogrāfs Maksims Šeteļevs. Viņu dalība izstādē ir skaņu ceļojums, nevis koncerts – mūziķi speciāli aicina savas uzstāšanās laikā skatītājus pārvietoties pa zāli un pat pievienoties ar kādu muzikālu akcentu no plašā instrumentu klāsta. Daļu no tiem veido speciāli veidoti salikumi, kurus veido dzīvnieku kauli un elektroniskie sensori, pastiprinātāji un skaņas regulatori. Mūsu domapmaiņa ir par šobrīd arvien aktuālāko dzīvnieku labturības ideju, par cieņpilnu izturēšanos un cilvēka virskundzības izbeigšanu. Vai dzīvnieku kaulu un galvaskausu izmantojums potenciāli neuzkurinātu kādā atbildīgākā dvēselē nepatiku? Iepazīstoties ar senatnīgiem un mūsdienu senatnes instrumentiem, līdz 16. oktobrim noteikti iegriezieties aplūkot grafiķes Luīzes Rukšānes darbu izstādi „Kukuržņu ainavas”, kura turpat blakus – INTRO zālē. Rudenīgā (kaut gan kā lai to nosaka no melnbalta zīmējuma, varbūt arī pavasarīgā) ainava, kura skatāma  vairāku gadu laikā veidotos 24 miniatūros zīmējumos, ir lielisks vizualizējums skaņām no pagātnes, kuru saknes varbūt tikai šobrīd sākam apjaust.

Norises vietas mainās. Bet sastapšanās ar mākslu notiek intīmākā vidē, piepildoties ar privātās dzīves telpas un apkārtējas vides enerģiju. Par „Arterritory” galerijas – klejotājas „EnergART” jauno pieredzi un pieturas punktu „Klusums. Skaņa. Horizonts” Kultūras rondo saruna ar idejas autorēm Unu Meisteri un Daigu Rudzāti. „Arterritory” galerija-klejotāja „energART” iemājo Agitas un Andra Putānu dabas telpā “Dūrmuiža” Šis laiks katru no mums savā veidā un savā ātrumā ved tuvāk sev. Viss atrodas mūsos. Pats svarīgākais ir klausīties – klausīties, sadzirdēt un uzmanīgi sekot. Patiesi sadzirdēt iespējams vienīgi nonākot iekšējā klusumā. Telpā, kas ir brīva no trokšņa un mentālajām pļāpām. Daba, māksla un skaņa ir instrumenti, kas palīdz tajā iekļūt. Šī telpa pamodina jūtas, emocijas, domas, un kalpo kā impulss jaunai radīšanas pieredzei, – iespējām un pārliecībai. Iekšējais klusums ir telpa, kurā rada mākslinieks. Telpa, kurā gūt patvērumu un spēku, kad apkārt valda haoss un trauksme. Telpa, kas ļauj apzināties, ka horizontam nav robežu. To ierobežo vien mūsu spēja saredzēt. Līdzko to apzināmies, mainās perspektīva. Izstāde “Klusums. Skaņa. Horizonts”, kas norisinās gleznainā dabas ainavā, caur mākslu un skaņu piedāvā iespēju katram satikties ar savu iekšējo klusumu. Kā spēka zīmi rudenim paņemot līdzi šī sastapšanās mirkļa ar mākslas lauku vibrāciju, kuru rada Hele, Luīze Rukšāne, Pauls Rietums, Estere Betija Grāvere, Dainis Pundurs un MAREUNROL'S. Projekta norises vieta ir Agitas un Andra Putānu īpašums – Dūrmuiža. Savulaik Dūre bija bruņinieku muiža Tukuma apriņķī. 1798. gadā Frīdrihs Hermans fon Grothuss atdalīja Dūri un Mazdūri no Grenču muižas. Tā gāja no rokās rokā līdz 1839. gadā nonāca atvaļinātā gvardes leitnanta Juliusa fon Hārena īpašumā. Pēdējais muižas saimnieks bija barons Kurts fon Hārens. 1900. gadā muižā bija 79 iedzīvotāji – 44 vīrieši un 35 sievietes. Muižā bija pienotava, tur audzēja šķirnes lopus un cūkas. 1912. gadā muižas teritorija pletās 728 hektāros (no kuriem 663 hektāri bija zemnieku zemes), tai piederēja pusmuiža Mazdūre un Liepu krogs. Izstāde “Dūrmuižā” skatāma no 4. līdz 24. septembrim, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku.

Happy July 4th Trap-De-Sac Fam! Mr. Mayhem holds it down with the homie Marvin Telp. The pendulum swings heavy in this episode as the guys talk about if black people celebrate Independence Day, government conspiracies, nuclear powered plane viral video and of course...abortion. Enjoy!   Follow @MarvinTelp Here is the link for our T-shirts: https://www.bonfire.com/comedy-trap-house-tee/ Join the Comedy Collective “Dormtainment” at the Comedy Trap House for their weekly podcast. It's hilariously insightful, thought provoking, and sometimes-just flat out stupid. Eavesdrop as we discuss current events, personal theories, and our journey! Side effects from listening include laughter, mental growth, and a burning desire to chase your dreams. Thank you guys for all the support! Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

We give you our picks on the 2nd Round NBA playoff matchups between MIL/BOS and PHX/DAL. Darrin of course has his Mavs, but Telp and Diesel D take the Suns and we tell you why. Also, the whole crew is taking the Bucks to win series over the Celtics. with the series tied 2-2, who takes the pivotal game 5? Tune in when you can, lots of entertainment! #nba #basketball #nbaplayoffs #sports #mavs #suns #bucks #celtics --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app

Whats up trap! Aight last week was just a lot going on and Marvin Wanted to come back and say his peace! We Talk about actually being at the Dave Chapelle show, the passing of Kevin Samuels, Playoff drama, A gladiator situation, Kendrick Lamar, New music and much more. Come on in, wipe your feet, and get ready for another episode of The Comedy Trap House! Join the Comedy Collective “Dormtainment” at the Comedy Trap House for their weekly podcast. It's hilariously insightful, thought provoking, and sometimes-just flat out stupid. Eavesdrop as we discuss current events, personal theories, and our journey! Side effects from listening include laughter, mental growth, and a burning desire to chase your dreams. Thank you guys for all the support! Get 30% off your first box, plus a FREE gift, when you give Tiege Hanley a try at tiege.com/trap Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Whats up family welcome back to the trap! Today we are joined by a close friend and podcast favorite. our brother Marvin is back in the Trap. Today we talk about "I never liked you" album, Sports, being close to 40, dating, A crazy 90's documentary, Orange juice in cereal and much much more. Come on in wipe your feet and get ready for another episode of The Comedy Trap House!  Join the Comedy Collective “Dormtainment” at the Comedy Trap House for their weekly podcast. It's hilariously insightful, thought provoking, and sometimes-just flat out stupid. Eavesdrop as we discuss current events, personal theories, and our journey! Side effects from listening include laughter, mental growth, and a burning desire to chase your dreams. Thank you guys for all the support!  Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

في الحلقة السادسة من فاصلة تجارب عشوائية، فبعثرة عفويّة تتشكّل من خلالها فكرة يتخللها الشغف. نسرد قصة أمينة مع التعليم واتباعها لشغفها بعد اكتشافه. أمينة صاحبة تطبيق تيلپ الذي يتيح الفرصة للطلبة للعثور على مدرّس خصوصي، ومنصّة حكواتي التي توفر جلسات أونلاين لسرد قصص للأطفال بطريقة تفاعلية. لِمَ التعليم وما دور ريادة الأعمال في تحقيق هذا الشّغف؟ كيف بدأت هذه الرحلة وما هي محطاتها؟ وكيف لها أن تتعامل مع التغييرات في حياتها وحياة الشركة؟ يمكنكم الإستماع للحلقة السادسة من فاصلة على كل منصات الپودكاست. الحلقة من إعداد وتقديم محمد جعفر، تحرير زين البستكي، الهوية البصرية من تصميم هاجر الدغيمي والتأليف الموسيقي لكوثر مصطفى. فاصلة من من إنتاج شبكة كيرنينج كلتشرز هذه الحلقة برعاية ٬BetterHelp قم باكتشاف التطبيق على betterhelp.com/faslah  راسلونا على صفحاتنا: إنستغرام تويتر هامش الحلقة — حكواتي Telp

Whats up Trap House Family, We are back again for another week of laughs and nonsense and the guys are joined by their Good friend Marvin Telp. The boys discuss Trying to do better in life, All Star Weekend, Atlanta Robbing Season, Blind rappers, systemic racism, and much much more. Come on in wipe your feet and get ready for another wild episode of The Comedy Trap House.    Follow Marvin : @Marvintelp  Join the Comedy Collective “Dormtainment” at the Comedy Trap House for their weekly podcast. It's hilariously insightful, thought provoking, and sometimes-just flat out stupid. Eavesdrop as we discuss current events, personal theories, and our journey! Side effects from listening include laughter, mental growth, and a burning desire to chase your dreams. Thank you guys for all the support!   Check out our new series "Untold Stories With Uknown People" - https://Blackoak.tv/dormtainment​​​. Download the new Tropical Storm Album: Spotify: https://spoti.fi/2ZhfRQY Apple: https://apple.co/2ThEGZn Contribute to our Patreon Follow Dormtainment's Socials:@Dormtainment on Twitter, IG, and FB Get 20% OFF @manscaped + Free Shipping with promo code DT (Yep new code!) at MANSCAPED.com!   Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices