Podcasts about tradicion

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Este episodio explora el simbolismo ancestral del tatuaje, desde la China antigua hasta su resonancia en los jeroglíficos egipcios. Más que una moda, el tatuaje revela vínculos sagrados, pertenencia y protección. Un recorrido por su historia mística que cuestiona por qué hoy, más que nunca, buscamos dejar marcas eternas.

Este es el episodio #102 de “Tradiciones Sabias”, el podcast en español de la Fundación Weston A. Price. Algunos de los temas de este episodio - Historia de la utilización de granos o cereales durante miles de años Cómo han logrado rescatar variedades de trigos ancestrales que se creían desaparecidas Los problemas que han provocado las prácticas convencionales de la Revolución Verde Técnicas y oficios que han rescatado para producir harinas ancestralmente Datos del invitado - Carlos Moreno Cámara es natural de España. Se formó en las disciplinas empresariales, Gestión Estratégica y Liderazgo e Innovación Social.  Ha trabajado en Gestión Pública y Economía y ha sido director y gerente de diversas organizaciones del tercer sector. Ha colaborado como profesor en diferentes foros formativos y como emprendedor de consultoría medioambiental.  Es Socio-Director de Despelta “Alimentación Ecológica”, una empresa agroalimentaria que trabaja en la recuperación de trigos antiguos.  En el año 2021 fue nombrado académico de la Academia de Gastronomía de Castilla La Mancha y miembro asesor del Comité Técnico “Sigüenza, Ciudad Patrimonio de la Humanidad'. Contacto - Pagina web: despelta.com IG: @despelta Preguntas, comentarios, sugerencias - tradicionessabias@gmail.com     Recursos en español de la Fundación Weston A. Price -   Página web WAPF en Español: https://www.westonaprice.org/espanol/ Cuenta de Instagram: westonaprice_espanol Guía alimentación altamente nutritiva, saludable y placentera: 11 principios dietéticos Paquete de Materiales GRATIS: https://secure.westonaprice.org/CVWEBTEST_WESTON/cgi-bin/memberdll.dll/openpage?wrp=customer_new_infopak_es.htm  Folleto "La Leche Real", de Sally Fallon:  https://www.westonaprice.org/wp-content/uploads/La-leche-real.pdf  Música de Pixabay - Sound Gallery y SOFRA  

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. Aquest pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Propostes del Tradicion

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Anem de Carnaval al Tradicion

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. Aquest pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i la realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

La consellera de Cultura de la Generalitat, S

7. februāris ir saksofonista un pedagoga Renāra Lāča dzimšanas diena, un jau pirms vairākiem gadiem viņš iesācis to svinēt ar Saksofonmūzikas svētkiem. Tādi būs arī šogad, kad sestdien, 8. februārī, koncertzāli "Latvija" pieskandinās virkne saksofonistu, kas uzstāsies kopā ar Ventspils bigbendu. "Klasikā" par notikumu stāsta Gints Pabērzs un Renārs Lācis. "Pēdējā laikā biju neredzamāks, varbūt mazāk pamanāms, bet šad tad ar draugiem tāpat esmu uzspēlējis – mūzika nav galīgi nolikta malā. Bet tā sajūta auga, auga, ka vajadzētu atgriezties vairāk pie spēlēšanas, un pašreiz esmu uz tā ceļa," teic Gints Pabērzs. "Nu jau kādus 13 gadus nodarbojos ar saksofonu remontu, līdz ar to arī ikdienā satieku lielāko daļu saksofonistu, ar kuriem esmu kopā audzis un spēlējis. Līdz ar to saksofonu šī brīža dzīvi zinu – kādas kuram problēmas. Šādā sastāvā, kā būsim uz skatuves Ventspilī, mums nesanāk tik bieži tikties, bet, protams, viena liela daļa saksofonistu strādā kopā bigbendā, kur es arī šad tad piedalos, tā ka – tā vai šā – kaut kādā veidā mums sanāk satikties. Bet šādā koncertā – tā tas bieži nenotiek!" Renārs Lācis, taujāts, kādu mūziku plānots spēlēt Saksofonmūzikas svētkos, stāsta: "Ideja ir tāda, ka kādreiz mēs sākām vairāk vai mazāk spēlēt populāru bigbendu mūziku, bet tad sapratām, ka mums ir daudz cilvēku, kas mūziku raksta un studē nu jau ārzemēs. Un tā mūzika ir skaista un kvalitatīva, tā ka pārgājām vairāk uz oriģinālmūziku. Ventspils saksofonmūzikas svētku ideja ir – vairāk oriģinalitātes, mūzikas, ko raksta paši dalībnieki, studenti un viesi. Faktiski mums visa programma sastāvēs no oriģinālmūzikas."  * Ventspils bigbends Viens no spilgtākajiem Latvijas džeza kolektīviem — Ventspils bigbends, kuru vada saksofonists Renārs Lācis, — piedāvā koncertus, kuros klasiskā bigbenda skanējums satiekas ar svaigām un radošām aranžijām. Bigbends regulāri uzstājas un piedalās projektos, demonstrējot gan džeza tradīciju pārzināšanu, gan spēju tās pielāgot mūsdienu auditorijai. Saksofonistu zvaigžņu plejāde Koncertā uz skatuves kāps arī Gints Pabērzs, Kārlis Vanags, Dāvis Jurka, Toms Rudzinskis, Kristers Lauriņš un Jānis Puķītis — katrs no viņiem ir savas jomas meistars ar bagātu pieredzi gan Latvijas, gan starptautiskajā džeza mūzikas ainā. Viņu dažādās muzikālās pieejas pierādīs, cik daudzveidīgs un neizsmeļams var būt saksofona skanējums. Grupa “Lupa” Džeza grupa “Lupa” izceļas ar eksperimentālo pieeju, savienojot džeza improvizācijas ar popa un elektroniskās mūzikas elementiem. Mūziķi apliecina ne vien kompozīcijas un ierakstu meistarību, bet arī inovatīvu pieeju pēcapstrādei, radot dinamisku un piedzīvojumiem bagātu muzikālu ceļojumu. Paula Saija Talantīgā dziedātāja Paula Saija ir izcila interpretācijas meistare, kas savā daiļradē apvieno džeza tradīcijas ar moderniem mūzikas žanriem. Saksofonmūzikas svētki Ventspilī solās būt enerģisks un daudzveidīgs muzikāls piedzīvojums, kur saksofona skaņas skanēs gan tradicionālās, gan mūsdienīgās interpretācijās. Skanēs arī jauna oriģinālmūzika, kuru raksturo melodisms, skaista harmoniskā un interesanta ritmiskā valoda.  

Aquesta setmana comencen les vespres al CAT, dintre el Tradicion

Us presentem "AL

Que el C

Ja han comen

Cabe recordarles que ya ha empezado la temporada de carnavales, en eslovaco llamada fašiang. Para asistir a un fašiang tradicional viajaremos a Myjava. Durante el socialismo las salas de boda fueron espacios cuidadosamente construidos y amueblados y gracias a Dios se han conservado hasta el día de hoy, con lo cual se han convertido en testigos de la vida de la segunda mitad del siglo XX. El Domingo Sangiento: trágico capítulo de nuestra historia.

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. Aquest pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Fins a Setmana Santa ja sabeu que estarem molt pendents del que passi al Tradicion

10 de gener de 2025. Obrim el Collita pròpia d'avui amb l'entrevista que Albert Gener ha fet al poeta i traductor Enric Casasses, que al desembre publicava Notícia de la poesia catalana. Dels orígens al segle vint. A l'episodi escoltem algunes de les respostes de Casasses.Pel que fa al teatre, Martí Figueras ha fet una crítica d'El dia de la marmota, un musical que dirigeix Enric Cambray al Teatre Coliseum i que, com diu l'autor, "reivindica l'amor i l'alegria de viure".Parlem d'Olympia, una obra de creació de Carlota Subirós que s'estrena aquesta setmana al Teatre Lliure de Gràcia. La directora ha parlat amb Emma Delon en una entrevista.Fa dies Joan Burdeus publicava Facturar a la Corpo on parla de les dues darreres estrenes de 3Cat: Club Tàndem, de Juliana Canet i Marina Porras, i Tot torna, d'Òscar Andreu i Òscar Dalmau.També recomanem llegir Fidias o el perill de les intuïcions polítiques de Pol Viñas, que a l'episodi ens explica per què s'ha fixat en aquest personatge.Anna Carreras recomana Aquí no dorm ningú de Xavier Theros que torna a llibreries amb aquesta novel·la detectivesca que publica La Campana.Aquesta setmana arrenquen dos festivals. Per una banda, des del 10 de gener i fins a l'11 d'abril se celebra la 38a edició del festival de música folk Tradicionàrius. Elsa Compte fa un repàs de la programació a Sense la Mediterrània no hi hauria música catalana.I també, Berta Coll presenta Música Z, un cicle de música als centres civics de Barcelona protagonitzats per alumnes de diverses escoles superiors de música, com l'ESMUC o el Taller de Músics. Arrenca el 13 de gener i s'allarga 28 de març. Consulta la programació Música Z: qui diu que als joves només els agrada el trap?

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Aquesta setmana comen

Darrere de les festes del cicle nadalenc m

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Sociālie mediji ir kļuvuši par daudzu iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu, lai gan ne tuvu visi tos aktīvi izmanto. Un tomēr šo mediju saceltais troksnis mēdz būt liels. Kāda ir sociālo mediju satura ietekme uz politiskajiem procesiem, par to diskusija Krustpunktā. Vērtē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Radio ziņu dienesta faktu pārbaudītāja – dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne un rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks. Divas ziņas, kas izskanēja pēdējās pāris nedēļās, mūs pamudināja pievērsties tematam, par ko mēs runājam šodien Krustpunktā. Viena ir par mūsu partiju reitingiem. Saskaņā ar pēdējām aptaujām pirmajā vietā izvirzījusies Nacionālā apvienība, otrajā - Latvija pirmajā vietā. Otra - Rumānijā ir atcelta prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Rumāņiem ir aizdomas, ka vēlēšanu rezultātus pārāk lielā mērā ietekmējis Krieviju, izmantojot Tiktok vietni manipulatīvā veidā.  Liekas, kāda gan saistība šīm divām ziņām? Tiešā veidā nav, bet abas ir par politiku, un ir eksperti, kas saka, ka abas ir arī par sociālajiem tīkliem. Proti, sabiedrība un arī daļa politiķu apzinās, cik liela nozīme ir sociālās tīklošanās vietnēm, kas spēj ietekmēt vēlētāju noskaņojumu. Te būtu jāpiemin  arī vēlēšanu rezultāti ASV, arī notiekošais citās valstīs.  Tradicionālo mediju loma ir būtiski sarukusi un sociālo tīklu nozīme pieaugusi, vēlētājiem izdarot savu izvēli demokrātiskā ceļā. Un tas nes līdzi arī savus riskus. Turklāt jautājums jau par to reālo ietekmi ir vēl pētāms.  Arī Krustpunktā veidotājiem  pāris politiķi ir teikuši, ka es var iet dillēs, tāpēc ka viņiem tagad radio un televīzija nav vairs vajadzīgi. Tagad viņi savus vēlētājus uzrunā sociālajos medijos. Vai ar to pietiek un cik liela vispār ir nozīme dažādām platformām, ja runājam par vēlētāju atbalsta iegūšanu? 

Azela Robinson EXPLOTA contra Katy Perry por decir que los TACOS son comida tradicional mexicanaSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Canal de Telegram: https://t.me/w40k_prieto Spotify: https://open.spotify.com/show/06BWSGtQmYM6IOk1dnAFS1?si=MtNYGpQCS8OnRXluQrnlTA&utm_source=copy-link Ivoox: https://www.ivoox.com/p_sq_f11064076_1.html Patreon - apóyanos para tener beneficios! https://www.patreon.com/wpp Anchor: https://anchor.fm/wpp40k Correo de contacto: wpp40k@gmail.com Los twitters de los anfitriones: Kench - @Kench1611 Fascio - @fascio_aeternum

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Raidījuma Diplomātiskās pusdienas ceļojums šoreiz ved uz Āfrikas centrālrietumu valsti Angolas Republiku. Runājot par Angolu, ir interesanti palūkoties uz valsts ģeogrāfisko novietojumu. Angola ir plaša valsts ar garu piekrasti un centrālo plato, virzoties iekšzemē pāri Dienvidāfrikai, robežojoties ar Namībiju, Botsvānu, Zambiju un Kongo Demokrātisko Republiku. Tā ir septītā lielākā valsts Āfrikas kontinentā, un lai apzinātos valsts izmērus – teju visu Spānijas, Vācijas un Francijas teritoriju varētu ietilpināt vienas Angolas teritorijā. Angolas teritoriālais novietojums un izmērs ir arī spēcīgi noteicis valsts stiprās puses, kā, piemēram, atrašanos blakus okeānam, bagātīgo reto minerālu un kritisko resursu pieejamība un daudzveidīgas ekosistēmas. Bet Angolas vājā puse ir vēsturiski bijusi tās sabiedrība, sākot no cilšu un etnisko grupu nesaskaņām un līdz galējām politisko partiju ideoloģiju nesaderībām un sabiedrības polarizāciju. Angolas sabiedrība sastāv no galvenokārt deviņām etniskajām grupām un ciltīm, kur lielākās ir ovimbundu (aptuveni 37% sabiedrības), mbundu (saukta arī par kimbundu) ar 25% sabiedrības un bakongo (saukta arī par kongo) ar 13%. Lai gan Angolas iedzīvotāji lielākoties ir bantu valodā runājošas tautas, valsts oficiālā valoda ir portugāļu, padarot Angolu par lielāko portugāļu valodas lietotāju Āfrikā un trešo lielāko pasaulē. Mūsdienās portugāļu valoda kalpo arī kā lingua franca, kas apvieno dažādas valsts etniskās grupas un ciltis. Interesanti ir tas, ka, nostājoties piekrastes malā un skatoties pāri Atlantijas okeānam, Angola ir novietota vienā līnijā ar Brazīliju, citu portugāļu valodā runājošu nāciju. Vēsturiski mūsdienu Angolas reģionu apdzīvoja pamatiedzīvotāji Koisani, bet ap 2000. gadu pirms mūsu ēras bantu valodā runājošās grupas sāka migrēt uz šo apgabalu, ieviešot lauksaimniecību un dzelzs apstrādi. Laika gaitā izveidojās spēcīgas Bantu karaļvalstis, piemēram, Kongo karaļvalsts ziemeļos, Ndongo centrālajā reģionā un Lunda austrumos. Portugāļu ierašanās 1575. gadā iezīmēja ilgstošu koloniālo attiecību sākumu, eiropiešiem izveidojot tirdzniecības punktus un aktīvi iesaistoties transatlantiskajā vergu tirdzniecībā, kuras rezultātā miljoniem Angolas iedzīvotāju piespiedu kārtā tika vesti uz pāri Atlantijas okeānam. 19. gadsimtā pēc Berlīnes konferences, kurā tika nostiprināta Eiropas lielvaru ietekme kolonizētajās zemēs, Portugāle izveidoja Angolu kā formālu koloniju. Tradicionālās karaļvalstis sabruka, to aizstāja koloniālā vara, kas noteica bargus darba apstākļus un tradicionālās iedzīves izzušanu. Angola formāli ieguva neatkarību 1975. gadā, izbeidzot 500 gadu ilgo portugāļu pārvaldību valsts teritorijā, taču diemžēl ar to prieks un bagātības laiki nesākās. Valstī izcēlās pilsoņu karš, kas ilga vairākas desmitgades. Pilsoņu karš atstāja dziļu iespaidu uz Angolu, rezultējoties ar vairāk nekā 500 000 mirušo un vairāk nekā 4 miljoniem kara bēgļu. Valsts infrastruktūra tika nopietni bojāta, un mīnas vairākus gadus pēc konflikta radīja ievērojamas briesmas civiliedzīvotājiem. Karš saasināja etnisko un reģionālo šķelšanos un izjauca ekonomisko attīstību. Kopš pilsoņu kara beigām Angola ir koncentrējusies uz ekonomikas atjaunošanu un izaugsmes panākšanu. Valsts ekonomikas sākuma punkts pēc pilsoņu kara – dziļas nabadzības apstākļi. Bet, kas interesanti – pēdējos gados Angolai ir izdevies sekmēt visnotaļ strauju izaugsmi. Galvenie iemesli – valsts ir bagāta ar dažādiem vērtīgiem resursiem, tostarp naftu, dabasgāzi, zeltu, varu, kobaltu. Valsts ekonomika galvenokārt balstīta uz dabas resursiem, un naftas ieguve ir vissvarīgākā nozare, veidojot aptuveni 90% no eksporta ieņēmumiem, vairāk nekā 60% no valdības ienākumiem un 30–40% no IKP. Angola ir sestā lielākā dimantu ražotāja pasaulē, valstij ik gadu ražojot 8-10 miljonus karātu dimanta. Bet tam, protams, var būt arī ēnas puses. Lai noskaidrotu Angolas centienus uz ekonomikas attīstību un to, kāpēc Angola kā resursiem bagāta valsts ir salīdzinoši nabadzīga, jautājām Māstrihtas Universitātes maģistrantam Nikolā Glutzam.

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

Espai divulgatiu de música folk amb actuacions, entrevistes i documents de referència, històrics i actuals. El pòdcast és una producció del Centre de Recursos Vila de Gràcia amb col·laboració del Centre Artesà Tradicionàrius i La Xarxa. El dirigeix el periodista Enric Frigola i el presenten el mateix Frigola i la creadora de continguts Laura Pau. El guió és de Josep Maria Vidagany i realització, d'Ovidi Franquesa. podcast recorded with enacast.com

¡No te pierdas ‘Charro Fest', música, gastronomía y más! See omnystudio.com/listener for privacy information.

Par uzzināto tradicionālās kultūras ekspedīcijā Dienvidkurzemes novadā Kazdangā Kultūras Rondo saruna ar profesori Janīnu Kursīti, doktorantu Robertu Ķipuru un studenti Ievu Ciprusi.

Send us a Text Message.Cuando la Tradicion es Innovar.  Cual es tu idea fuerza? Governing o Gobernando, es reflexionar  sobre la propia realidad, visionar, tomar una idea fuerza, abrazar esa idea fuerza y convertirla en el eje de su estrategia corporativa y a partir de alli dirigir, controlar, aconsejar y rendir cuentas.Conoce a nuestro invitado: Gonzalo JImenez Seminario, PhDConsejo de Familia, el PODCAST donde hilamos fino los dilemas de las familias empresarias.

Hoy en TomaBudaPR Sailing Podcast , otra tradicion que no celebrara su tracional festival , Afuego en las aguas de arroyo despues de una reconstruccion , actividades este proximo fin de semana en Puerto Rico . Esto y mucho mas en TomaBudaPR Sailing Podcast

Izdevniecībā “Neputns” iznācis grāmatu kopums “Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta ābele” ilustrēts bibliogrāfisks katalogs” un “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve”. Viena no tām ir biogrāfisks apcerējums par Latvijas pirmās valsts un arī trimdā aktīvo izcilu grāmatu izdevēju, otra ir apgāda "Zelta ābele" izdoto grāmatu katalogs. Vienotā stāstā tās sasaista abu grāmatu autora – kolekcionāra Laimoņa Oša personība. Miķeļa Goppera dzīvesstāstā vēl līdz gluži nesenam laikam bija daudz neizpētīta, izdevēja veikuma izpēte ir Laimoņa Oša mūža darbs.   Zīmols “Zelta ābele” zīmē kādu ideālistisku nepārtrauktību starp pirmās Latvijas valsts laiku un trimdas dzīvi. Un šāda nepārtrauktība tiešām pastāv, un tā ir grāmatu mīlestība, kas vada gan kolekcionāru un abu grāmatu autoru Laimoni Osi, gan darba redaktoru Raimondu Ķirķi. Lai arī reprezentablais izdevums ir pārāk smags ērtai lasīšanai, Laimoņa Oša sarakstītā Miķeļa Goppera dzīvesstāsta iepazīšana izvēršas par aizraujošu nodarbi. Sākusi lasīt, šķiros no galvenā varoņa jau krietni pāri pusnaktij un grāmatas pusei, kad kara bēglis Miķelis Goppers jau laimīgi nokļuvis Zviedrijā, atkal apvienojies ar ģimeni, atradis istabiņu vecā vasarnīcā, no kurienes ģimenes apgādniekam divas stundas jāpavada ceļā, lai strādātu smagu fizisku darbu grāmatspiestuvē Stokholmā, un tikpat ilgu laiku atpakaļceļā, atlikušajās diennakts stundās un brīvdienās turpinot cīņu par latviešu grāmatu izdošanu trimdas apstākļos. Miķeļa Goppera dzīvesstāsts lielā mērā izstāstīts caur izdotajām grāmatām. Veiksmīga ir izdevēju ideja dzīvesstāsta lappušu malās norādīt kodu, kas pieminētās grāmatas sasaista ar kataloga lappušu numerāciju. Tādejādi abas grāmatas var lasīt gan kā lineāru vēstījumu, gan kā izziņu literatūru, uzreiz uzšķirot nepieciešamo šķirkli. Grāmatu kopuma, kas atklāj izdevēja Miķeļa Goppera dzīvi, tapšanā pamatīgu darbu ieguldījis redaktors Raimonds Ķirķis. Viņš ir ne tikai grāmatu par Miķeli Gopperu redaktors, viņš savā ziņā ir arī Goppera darba kolēģis, izdevniecības ar “Neputns” galvenais redaktors. Laimoņa Oša monogrāfija “Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve” lielā mērā ir visas Gopperu dzimtas stāsts. Tas sākas ar vectēvu Jāni Gopperu, kurš „Maskatu” mājas Plāņos, prasmīgi saimniekodams, bija izveidojis no nekā, vienlaikus būdams cienīts Hernhūtes brāļu draudžu kustības sacītājs. Jo pamatīgāk izstāstīts tēva, Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļa, latviešu strēlnieku virsnieka Kārļa Goppera dzīvesstāsts. Tradicionāli dzimtas stāstos uzsvērta tiek patriarhālā līnija, taču Laimonis Osis pietiekamu vērību piegriež arī Miķeļa Goppera mātei Verai Pajevskai, grāmatā ir brīniškīga epizode, kur mājas viesībās no galvas skandēta dzeja, un šai sacīkstē Edvartam Virzam līdzi turēt spējusi vien Vera Goppere, saprotams, skandējot dzeju krievu valodā. Grāmatu kopums "Grāmata kā meistardarbs. Apgāda “Zelta ābele” ilustrēts bibliogrāfisks katalogs un Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve" rokās iegulst kā pamatīgs smagums. Grāmatas diezgan burtiskā nozīmē ir pamatīgs ķieģelis latviešu grāmatniecības vēstures ēkā. Un lai arī tik pilnīgs grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīves un darba apraksts tā pa īstam noderīgs visdrīzāk būs salīdzinoši nelielam pētnieku un speciālistu lokam, ir vēl kāds aspekts, kas piemita arī "Zelta ābeles" izdevumiem. Tā ir sajūsma, kas pārņem, šķirstot tik skaistu, pamatīgu, un arī atjautīgi iekārtotu izdevumu. Par Laimoņa Oša mūža darbu stāsts arī raidījumā Radio mazā lasītava:  

Latvijā autoavārijās bojā gājušo skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Eiropā vidēji gadā avārijās mirst 46 cilvēki, Latvija gada griezumā šo skaitli ir krietni pārsniegusi – kopš pērnā gada jūnija beigām esam zaudējuši 69 cilvēkus no miljona. Tradicionāli tajā tiek vainota ceļu infrastruktūra, bet cik liels nopelns ir autovadītāju kultūrai – par to saruna Krustpunktā Latvijas Universitātes profesoru, doktora studiju programmas „Psiholoģija” direktoru Ivaru Austeru, kurš jau ilgākā laika posmā pēta satiksmes kultūru Latvijā.  

Balss ir darba "instruments" ne tikai radio žurnālistiem, bet neskaitāmu profesiju pārstāvjiem. Balsi nereti uztveram pašsaprotami un raizes rodas tikai tad, kad nestrādā tā nākas. Kāda ir mūsu balss "instrumenta" anatomija? Vai skanējums var dzīves laikā mainīties, uzlaboties un pasliktināties? Un, kā mūsu balss ietekmē to, kā mūs uztvers auditorija? Skaidro aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa un ārsts otorinolaringologs Dins Sumerags. Vakar runājām par pirkstu nospiedumiem, kas katram cilvēkam ir unikāli, arī dvīņiem pirkstu nospiedumi ir atšķirīgi. Šodien turpināsim stāstu par to, kas mūs - katru cilvēku - padara neatkārtojamu un īpašu. Atšķirībā no mūsu pirkstu unikālajām papilārajām līnijām šīs dienas raidījuma varonis - cilvēka balss - gan ir pamanāms, precīzāk izsakoties - sadzirdams. Klausoties kāda balsī, mēs veidojam priekšstatu par šo cilvēku, un reizēm mēs pat uzreiz nevaram skaidri pateikt, kāpēc mums viena vai otra cilvēka balss liekas patīkama vai tieši otrādi - nepatīkama. Kā tad veidojas mūsu balss skanējums un vai mēs to varam mainīt? Iesākumā zinātnes ziņas Klimata zinātnieki ceļ trauksmi par nepietiekamajiem apjomiem, ar kādiem no atmosfēras savācam oglekļa dioksīdu. Par to liecina jaunākais Oglekļa dioksīda uztveršanas ziņojums, ko šogad izstrādā Oksfordas universitātes pētnieki. Cilvēce ik gadu saražo ap 40 miljardu tonnu oglekļa dioksīda, galvenokārt dedzinot fosilos kurināmos. Pasaulē ik gadu no atmosfēras savāc aptuveni 2 miljardus tonnu CO2, taču, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā minētos mērķus, nepieciešams savākt krietni vairāk - 7 miljardus. Tradicionāli lielāko daļu CO2 emisiju no atmosfēras uzņem ar koku stādīšanu un samazinot fosilo kurināmo apjomus. Skaidrs, ka līdz pat gadsimta vidum pasaules valstis nespēs pilnībā pārslēgties uz bez-emisiju ražošanu un transportu, tāpēc pētnieki jau laikus aicina investēt un patentēt tehnoloģijās, kas savāktu no atmosfēras oglekļa dioksīdu. Žurnāls "New Scientist" šomēnes īpašu uzmanību pievērš tieši sāls jautājumiem. Ir skaidrs, ka sāli uzturā lietojam pārlieku daudz. Galvenie veselības riski ir pastiprināta šķidruma aizture organismā un paaugstināts asinsspiediens, kas, bojājot artērijas, ir galvenais nāves iemesls pasaulē. Svaigs Sanfrancisko universitātes pētījums apliecina, ka liels sāls patēriņš veicina arī atopiskā dermatīta uzplaiksnījumus. Un, lai cik ļoti valdības un veselības organizācijas mudinātu cilvēkus samazināt sāls patēriņu, tas neizdodas vienkāršu iemeslu dēļ, pirmkārt, pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem nav noteikti sāls ierobežojumi, izņemot skolās un bērnudārzos, bet pašiem pircējiem tīri labi garšo sāļš ēdiens, un alternatīvu tam nav. Ja cukuru var aizstāt, piemēram, ar mākslīgiem saldinātājiem, kuri gan arī netiek uztverti viennozīmīgi, sālim šādu alternatīvu nav. Pētnieki, izmantojot jodētā sāls analogu, aicina uzlabot galda sāls sastāvu, lai uzlabotu sabiedrības veselību. Kenijā unikālā eksperimentā novērots, ka ziloņi sauc cits citu individuālos vārdos, un šis atklājums ir pirmais pierādījums šādai cilvēkam raksturīgai uzvedībai dzīvnieku pasaulē. Kornvelas universitātes pētnieki savannā novēroja regulārus gadījumus, kad savvaļas ziloņi izdod dažādas sugai raksturīgas skaņas, bet uz tām katru reizi atsaucas cits zilonis. Katra no šīm skaņām vokāli atšķiras. Ar mašīnmācīšanās palīdzību pētnieki ievāca ap 469 sasveicināšanās un sasaukšanās skaņu, kuras raidīja ziloņu mātītes, un fiksēja gan saucējas, gan saucienu saņēmējus. Tad pētnieki eksperimentā atskaņoja visas šīs skaņas 17 ziloņiem un bija pārsteigti par rezultātiem - katrs zilonis atsaucās uz savu konkrēto “vārdu” jeb skaņu.

Dues novetats que es presenten aquesta mateixa setmana, totes dues nascudes al voltant del concurs Sons de la Mediterr

Laiki mainās, mainās arī paradumi, kā uzvesties publiskajā telpā. Sociālās normas, kas reiz vadīja mūsu dzīvi, dažkārt vairs nav aktuālas. Skatītāji nejūt kaunu koncertā māksliniekiem metot ar priekšmetiem, bet dziesmu svētkos prieku aizēno strīdi par to, kas ir un kas nav pienācīga uzvedība šādā pasākumā. Vai sabiedriskās normas piedzīvo norietu, vai to vietā nāks haoss un kā sociālie mediji ir mainījuši ierastās uzvedības normas? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar socioloģi, Latvijas Universitātes profesori, Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktori Aiju Zobenu. Sociālās normas mēdz būt gan formālas, gan neformālas, tās mūsu dzīvi regulē un palīdz arī tad, ja pašiem šķiet, ka normas mūs ierobežo. Pēdējo gadu laikā - gan Covid-19 pandēmijā, gan lielu publisku pasākumu laikā novērotas spilgtas izpausmes, piemēram, pretestība kopīgam aicinājumam vakcinēties vai vēlme savu neapmierinātību risināt ar sociālo mediju starpniecību. Vai pašlaik varam novērot, ka vienas vai otras sociālās normas sagrūst, ka izzūd sociālās vienošanās par to, kā mums visiem kā sabiedrībai sadzīvot? "Ne vienmēr normas, kas vairs nav īsti aktuālas, uzreiz pazūd. Viņas saglabājas. Normas visu laiku mainās, bet vai varam ar vienu rāvienu atsviest nost, tas ir cits jautājums. Jo mēs esam veidojušies šajā sociālajā sistēmā. Tas, ko mēs uztveram kā "mana gaume", "mana griba", "manas intereses", patiesībā ir kombinācija, kas ir veidojusies mijiedarbojoties sociālai videi ar visu sabiedrību kopumā," analizē Aija Zobena. "Beigās es kā indivīds varu kaut ko gribēt vai negribēt, stādīt sev kaut kādus mērķus. Pašlaik mēs atkal esam vienā attīstības ciklā, ka šķiet, ka individuālās vērtības ir prioritāras un mēs visu varam darīt, kā gribam. Tiešām arī sociālos medijos, ja palasām "tviteri", es un tā, un man, un man šķiet, ka tas vispār nav vajadzīgs, nemaz neaizdomājoties, kā tas varētu ietekmēt sabiedrību kopumā, tātad arī mani kā atsevišķu indivīdu." Pētniece atsaucas uz britu sociologu Zigmundu Baumanu, kurš lieto jēdzienu "plūstošā sabiedrība". "Pretstatā tradicionālai sabiedrībai, kur normas ir ļoti stingras, indivīda dzīves laikā praktiski nemainās, vairāku paaudžu laikā normas tiek strikti pārmantotas, uz plūstošo sabiedrību [pāriet], kurā indivīdam, liekas, ka ir lielāka brīvība, jo viņam ir milzīgas iespējas, bet tajā pašā laikā šīs izvēles iespējas uzliek ļoti lielu atbildību par savu individuālo dzīvesceļu, par savu individuālo likteni, izvēlēm, ko izdarām. Pietam iespēju mūsdienu cilvēkam ir ārkārtīgi daudz un te ir jautājums par brīvību un atbildību, kas ir filozofisks un ētisks jautājums." "No vienas puses, indivīds mūsdienu sabiedrībā ir izglītotāks un atbildīgāks, viņam vismaz būtu tādam jābūt, bet ne ne visi tādi ir. Mēs esam tagad tik daudzveidīgi, tik dažādi, ka mēs daudz kur netiekam galā. Mēs dzīvojam tik straujas attīstības laikmetā," analize Aija Zobena. "Tradicionālā sabiedrībā un pat vēl ne tik sen, vēl pirms gadiem simts, kā vecāki mācīja, tā bērns sekoja vairāk vai mazāk. Pēc tam sacēlās, protams, bet tas kaut kur kaut kādā veidā palika. Mūsdienās kaut vai tehnoloģiju attīstība parādījusi, ka vecāku zināšanas vairs galīgi neder. Vecmāmiņa nemāk lietot viedtelefonu, viņa ir galīgi glupa." Tajā pašā laikā katrs arvien vairāk ir atbildīgs par izvēlēm, ko izdara. "Ja mēs paskatāmies globālā mērogā pasaulē, tad lielākā daļa pasaules vēl joprojām dzīvo tradicionālā sabiedrībā. Vēl arī Indijā ļoti daudz ir cilvēku, kas apprecas nevis tāpēc, ka vecāki viņiem tos partnerus izvēlas, bet tur ir speciāla precinātāja institūti, ja, kas saliek cilvēkus kopā, un viņi laimīgi nodzīvo visu mūžu. Vairāk vai mazāk saderīgi. Tāpēc, ka tas uzstādījums viņiem ir pavisam cits. Nu, kā pie mums - nepatīk šis partneris, tad ņemšu nākamo," turpina Aija Zobena. "(..) Tehnoloģijas mums ir radījušas kaut kādu mānīgu drošību, ka mēs varam izdzīvot katrs par sevi. Bet mēs nevaram izdzīvot katrs par sevi." Jauniem cilvēkiem šobrīd nav tik izteikta vēlme respektēt autoritāti, vai tas būtu darba devējs vai pedagogs, vai vecāki. "Visā visumā viņi ļoti dārgi par to maksā, jo tieši jauno paaudzi skar daudz dažādi psihiski traucējumi, depresijas un tā tālāk," norāda Aija Zobena. "Jo patiesībā dzīve bez izvēlēm ir baigi viegla. Tas, ka mums nav šīs izvēles un ka visa sabiedrība tevi mudina iekļauties tajās normās, padara tavu dzīvi ļoti vienkāršu. Tu neesi ne par ko atbildīgs. Bet, ja tev pašam visu laiku jāizvēlas, tu pats esi atbildīgs, un vienmēr ir šī - es nepareizi izvēlējos, arī kaut kāda savas vainas apziņa. Ja es būtu saticies ar citu partneri, varbūt man būtu saskanīga ģimenes dzīve; ja es būtu izvēlējies citu profesiju, es būtu sasniedzis šajā profesijā nezin kādus kalngalus. Tas visu laiku ir klāt, un tā ir ļoti liela spriedze - šī izvēle.  Tradicionālā sabiedrībā - neuzlekt tālāk par vistu kūts laktu, tev ir nolikti griesti un visa sabiedrība tevi vedina uz to - neizlec, esi tāds, kā visi citi, esi laimīgs, tev ir tas mazumiņš, kaut kur vairāk un labāk. Bet kāpēc man nav sarkans mersedess..." Pirms sarunas aktuālo zinātnes ziņu apskats. Šoreiz vairāk iepazīstam cilvēka uzvedības pētījumus kriminoloģijā - tematu, kas lielā mērā sasaucas ar šīs dienas sarunu raidījumā; tāpat uzzināsim vēl nedzirdētus faktus par čūskām, bet iesākam ar ziņu par aktuālo - kā radusies tradīcija katru ceturto gadu padarīt par vienu dienu garāku.   

El m

Parlem de Les Vepres del dimecres al CAT, el cicle dins la programaci

La setmana que ve, el Tradicion

Comen

On this episode Johnny boy joins us back as we talk about the popular trend "medias de abejita" in which we discuss toys we wanted as kids but never got. Make sure to check out this week's tasting trial and historical happy hour.

PRIMERA TRADICION: Dos personas en recuperación platican sobre las Tradiciones, una por una, con mucho fervor y comartiendo ejemplos.  Viviendo sobrios dentro de los grupos y otras entidades de servicio vitales para llevar el mensaje.  Todo para entender mejor como convivir con los demas en este mundo tan hermoso y complicado que caminamos juntos.

"Hey, Familia! Thank you for dancing, laughing, and growing with us. For show notes and more awesome content, visit: SalsaKings.com/sabor-y-tradicion/ See you on the dance floor.

Hoy les traemos un episodio muy especial en el que les contamos todo acerca de la tradición mexicana del Día de Muertos, incluyendo sus orígenes, su historia y por supuesto su influencia en el arte. En los últimos años, esta emblemática fiesta se ha vuelto muy conocida y por eso la quisimos compartir con nuestra audiencia. Ojalá les ayudemos a entenderla y disfrutarla más.BIBLIOGRAFIAhttps://www.metmuseum.org/art/collection/search/343353https://www.npr.org/sections/thesalt/2014/10/29/359829045/decoding-the-food-and-drink-on-a-day-of-the-dead-altarhttps://rosalandia.com/varios/damasquinahttps://www.christies.com/lot/lot-2062396https://ich.unesco.org/es/que-es-el-patrimonio-inmaterial-00003https://smarthistory.org/rivera-dream-of-a-sunday-afternoon-in-alameda-central-park/Si te ha gustado este episodio, déjanos una estrella y un comentarios en apple podcast, si nos oyes en spotify marca la campanita y lo mas importante, recomiéndanos a un amigo.Las imágenes relacionadas con este y todos nuestros episodios las pueden encontrar en nuestra página web https://historiasdearte.com y en nuestras redes sociales:Instagram @historiasdearte.enpodcastFacebook Historias de Arte en Podcast Twitter @HistoriasdeArt1