Podcasts about ideja

Zavod za spodbujanje podjetnosti mladih je na Gospodarski zbornici Slovenije prejšnji teden pripravil dogodek s predstavitvijo navdihujočih dosežkov mladih podjetnikov. Za Podjetje leta pa izbrali dijaško podjetje Sound & Round s Šolskega centra Škofja Loka – Srednje šole za lesarstvo. naši sogovorniki so bili dijaki, ki predstavljajo podjetje, Ažbe Jereb, Tobija Štalec, Jan Bernik in Matic Demšar.

Pirms nepilniem diviem gadiem Latvijā tika uzsāka pirmā bioreģiona izveide. Kāds sabiedrībai labums no šāda reģiona izveides, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro biedrība "Greenfest" valdes locekle Lāsma Ozola, Cēsu rajona lauku partnerības projektu koordinatore Anda Briede un Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. "Bioreģiona ideja aizsākās 2018. gadā, kad domubiedru grupa sanāca kopā un sāka rīkot festivālu "Greenfest". Tas bija festivāls, kas bija domāts, lai aicinātu līdzīgi domājošos un veicinātu vides apziņu, veicinātu zaļo dzīvesveidu. Festivāla laikā mums radās ideja, ka mums ir jādara kaut kas vairāk, nekā mēs darām šobrīd," skaidro Lāsma Ozola. Ideja ir par zemes resursu aizsardzību Gaujas Nacionālā parka teritorijā, domājot par veselīgu dzīvesveidu, par veselīgu pārtiku, par bioloģisko pārtiku. Guna Kalniņa-Priede norāda, ka galvenais vārds ir sadarbība, "sadarbība jebkurā līmenī ar vēlmi dzīvot tīrā vidē, domāt par nākotni, par bērniem, likt uzsvaru uz to. Mēs mācāmies daudz pat no bērniem, mūsu paaudzi un vēl vecāka paaudze, kā dzīvo dabai blakus, nedarīt tai pāri un būt līdzsvarā ar to. Un tā ir ļoti lieliska platforma".  Bioreģiona izveidē ir iesaistītas trīs pašvaldības - Cēsu novads, Siguldas novads un Valmieras novads, visi, kas ir Gaujas nacionālajā parkā.  2023. gadā tika parakstīts labas gribas memorands, kurā pirmais rīcības virziens ir veicināt veselīgu dzīvesveidu un veicināt veselīgu pārtiku, bioloģisko pārtiku skolās. Līdz ar to tiek domāts, lai iepirktu bioloģisko pārtiku no vietējiem zemniekiem. "Jo kā gan mēs veicināsim to tīro vidi, ja mums nebūs saimniecības, kas saimnieko bioloģiski, tātad bez pesticīdiem un minerālmēsliem, un mēs neēdīsim šo tīro pārtiku. Mēs darām ļoti daudz naudas, miljonus pārtikai tieši caur skolām, bērnudārziem, un būtu prātīgi šo naudu atdod bioloģiskajai lauksaimniecībai un vietējiem zemniekiem," norāda Guna Kalniņa-Priede. 

"Redz, kā tas liktenis spēlējas! Veselu ziemu gāju sagatavošanas kursos, lai varētu vieglāk nokārtot eksāmenus Politehniskajā institūtā, kur bija atvērta nodaļa "Automātika un elektronika". Domāju – grūtības man tas nesagādās: vidusskolu beidzot, matemātikā, fizikā un ķīmijā bija piecinieki. Bet viens no eksāmeniem bija arī latviešu literatūrā. Kad sagatavošanas kurss tuvojas beigām, pasniedzēja izsniedz sacerējumus, ko esam uzrakstījuši, un viņa saka man tā: "Kalniņ, pagaidiet! Vai jūs esat kārtīgi izlēmis, kur jūs stāsieties?" Atbildu – jā! Un viņa saka: "Es jūsu vietā tomēr pārdomātu. Lasot jūsu sacerējumus, man liekas, ka jums jāiet studēt citur!" Tā, atminoties senu gadu notikumus, smej rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs Viks jeb Viktors Kalniņš, kurš par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā šogad iecelts Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka godā. Valsts augstākos apbalvojumus mūsu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī pasniegs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā – 4. maijā. Pirms pāris dienām ceļu uz Dikļiem pie Vika, kurš 2. aprīlī nosvinējis 86. dzimšanas dienu, mēroja Dāvis Eņģelis, dziļo, jaudīgo, vērtīgo un arī asprātīgo sarunu nu piedāvājot Latvijas Radio 3 "Klasika" klausītājiem. "Kad ideja iekož galvā..." Dāvis Eņģelis: Kādas ir jūsu attiecības ar balvām un apbalvojumiem? Kāda ir to loma jūsu dzīvē? Viks: Nekāda. Ja runa ir par manu profesiju, nerakstu tāpēc, lai kaut ko saņemtu – orientējoties uz kaut kādu [apbalvojuma] rezultātu. Tas mani galīgi [neinteresē]. Ja es tā darītu, tas man traucētu. Man vienkārši ir cita vērtību sistēma. Man svarīgi darīt to, kas man sagādā prieku. Kas man ir svarīgi. Kas man ir jāpaveic. Izejot no tā. Vai vide arī maina to, kā sajūtat tekstu? Ir nozīme, vai dzīvojat laukos vai pilsētā? Zinu skaidri: dzīvojot laukos jau trīsdesmit piekto gadu, jūtos te garīgi brīvāks. Un tas palīdz arī profesijā. Vai tekstu rakstīšana jums ir daļa no ikdienas arī šeit, Dikļos? Ja tas ir mans darbs, ko es protu vislabāk, tad bez šaubām, jā.  Pārsvarā tie ir dzejoļi, kurus rakstāt?  Žanri ir dažādi. Kad ideja iekož galvā, viņa arī tūlīt pasaka priekšā, kādā žanrā būs jāraksta. Man tā ir. Es speciāli nepiedomāju pie tā. Ideja pati pasaka priekšā formu. Viena no svarīgākajām lietām jūsu tekstos ir valodas spēle, vārdu spēle. Rakstnieks Svens Kuzmins arī saka, ka Vikam kaut kā noslēpumaini, ar kaut kādu valodas alķīmiju ļoti pārliecinoši izdodas spēlēties ar vārdiem, pat izejot ārpus literatūras robežām. Un vēl Svens saka, ka tā vārdu spēle var būt arī tīrā amzierēšanās, tīri joka pēc. Kāds ir tas vārdu spēles process no jūsu skatpunkta? Tad jādomā drusku tālāk atpakaļ manā ģenētikā. Manai mammītei bija mīlestība uz valodu, iedzimta valodas izjūta. Viņa mīlēja darināt vārdus, modificēt vārdus. Es domāju, ka tas ir iedzimtības faktors. Tas nav speciāli. Un šis pats faktors, ģenētiskā pārmantojamība, noteikti spēlējusi savu lomu pie tā, ka Latvijas Universitātē studēju filoloģiju studēju. Tā gan bija anglosakšu filoloģija. Bet tā sfēra, tā stihija – tur jutos kā savās mājās. Tas nebija speciāli, noteikti nē. Tā ir ģenētika no maniem priekšgājējiem – tā ir to noteikusi. Tad varbūt tāpēc arī ir tā sajūta, ka tas ir tik dabiski – ka tas vienkārši piedien jūsu tekstiem, dzejai. Tā to varētu skaidrot, jā. Vienu epizodi varu minēt, kas vēl vairāk pārliecināja mani, ka tas ir mans stils. Biju aizmirsis savus pirmos dzejoļus parādīt Imantam Ziedonim, kurš tajā laikā strādāja par literāro konsultantu. Viņš kaut kur bija dabūjis amerikāņu dzejnieka Kamingsa darbus, tos nokopējis un iedeva man vienu eksemplāru. Un lasot Kamingsu, sapratu, ka mums ir dvēseles radniecība. Tas vēl vairāk pavēra vaļā manu ģenētisko mantojumu – ja sāk zinātniski pētīt.  Pēc kādas saiešanas tajā pašā Jauno literātu studijā, kad bija noslēdzies pirmais gads, bija tāda pasēdēšana, kad paši studisti cits citu vērtēja un sprieda, kā turpmāk attīstīties. Un tad man Uldis Bērziņš teica: "Nāc pie mums! " Es tā kā nesapratu, ko tas nozīmē. Kas tie "mēs" viņa izpratnē ir. Es arī nepajautāju, jo skaidri apzinājos savu individuālo dabu. Man nevelk uz to. Citi atzinušies, ka viņiem vieglāk rakstīt burzmā, kaut kur kafejnīcā, bohēmas atmosfērā. Nē, nē, nē, tas nav man! Man tas ir nopietns amats – rakstīšana! Atceros, Jauno literātu studijai dzejoļus vajadzēja iesniegt mašīnrakstā – rokraksts nederēja. Taču rakstāmmašīnas man nebija. Māris Čaklais ieteica sarunāt ar sekretāri Rakstnieku savienībā – aiznesu rokrakstā, sarunājām, kad būs gatavs, aizbraucu pakaļ, samaksāju, cik vajadzēja, un, dodot atpakaļ manus tekstus un arī rakstāmmašīnā nodrukātos, viņa teica: "Jums, atšķirībā no daudziem jaunajiem, ir, ko teikt! " Man tas nozīmēja tik daudz... Jo izrādās, ka šī kundze savā laikā bija pārrakstījusi Erika Ādamsona un Čaka dzejoļus…  Visu jau nosaka saturs un iekšējā, individuālā dzejas valoda, kura katram ir citādāka.  Kādreiz bija avīze "Literatūra un Māksla", un ļoti interesanta bija tās pēdējā lappuse. Tur dažkārt bija tādi nestandarta materiāli, un vienreiz tika publicēts kaut kāds tulkots materiāls par daiļradi – kādiem daiļrades apstākļiem dažādu laikmetu rakstnieki un dzejnieki devuši priekšroku. Tur bija vesela virkne. Vienam patīk rakstīt, braucot un ceļojot – viņam mainās impulsi. Cits mīl kaut kur apsēsties tā, ka var redzēt pūli. Un bija arī tādi, kas pilnīgi izolējās. Savā cellē iekšā, pat nekādu saules gaismu viņiem nevajag. Tā kā tas ir ļoti īpatnēji; tas iet cauri gadsimtiem, dažādiem laikmetiem. Tāda ir cilvēka daba.  Saruna teksta formātā pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv.  Īsi par Viku Viks (īstajā vārdā Viktors Kalniņš, 1939) – rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs. Vika dzejai raksturīga rotaļīga attieksme pret valodu, dažādu leksikas slāņu kombinēšana un savdabīga pasaules izjūta. Rakstībā apvieno anglosakšu modernās dzejas un latviešu folkloras estētikas tradīcijas. Stāstu, noveļu, pasaku un dokumentālās prozas autors. Rakstījis scenārijus un libretus, kā arī tulkojis prozu un dzeju no angļu valodas. Īpaši aktīvi Viks darbojas bērnu literatūrā, kur par nozīmīgiem darbiem uzskatāmas Vika grāmatas "Sarežģītais zvirbulēns" (1982), "Klaids pasaku zemē" (1983), "Dinīts nāk!" (1990) un "Zemūdens Bara lielā diena" (1985), pēc kuras motīviem 1991. gadā tapusi pirmā latviešu pilnmetrāžas animācijas filma "Ness un Nesija". Popularitāti guvušas arī dziesmas ar Vika vārdiem, ko dzejnieks nereti rakstījis sadarbībā ar brāli, komponistu Imantu Kalniņu. (literatura.lv)

Neticami, bet fiziskās aktivitātes var kļūt par atkarību. Vai tā ir bīstama atkarība un kā rast līdzsvaru? Par sportošanu raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits,  fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Rūdolfs Cešeiko norāda, ka ir daudz iemeslu, kādēļ cilvēki pārlieku daudz iesaistās fiziskās aktivitātēs un tās dara pārmērīgi bieži. Viens piemērs - dažādi emocionālie aspekti, vai kā katrs uztveram savu ķermeni, arī dzīšanās pēc kāda rezultāta vai cenšanās aizmukt no problēmām arī veselības jautājumos. "Cilvēki, kas saskaras ar veselības problēmā, lai izvēdinātu galvu un nedomātu par veselības lietām, katru dienu izteikti daudz sporto, piemēram, brauc ar velosipēdu 50 km, tādā veidā nerisinot šos emocionālos jautājumus, bet nododties fiziskai slodzei" bilst Rūdolfs Cešeiko. Raidījuma dalībnieki atzīst, ka visi pazīst sajūtu, kad ir par daudz vai, ka ir grūti, kad tiek  atņemta iespēja aktīvi sportot kādu iemeslu dēļ. Zelta vidus ceļš arī fizisko aktivitāšu jautājumos ir pareizākais. Kas ir par daudz,  mehānismi sāk darboties ne par labu cilvēkam. Rūdolfs Cešeiko min faktorus, kas cilvēkam liek darīt vairāk, nekā spēj un vajadzētu. "Mazvērtības komplekss, bailes, neziņa, depresija, iekšēja trauksme, ka netiek izpildītās kādas cerības vai sasniegti rezultāti. To novēro arī cilvēkiem, kas sporto arī dažas reizes nedēļa, nesaistīti ar amatier- vai profesionālo sportu, kuri sporto veselības nolūkos. Tas kaut kādā ziņā ir pareizi, bet uzstādītā latiņa ir salīdzinoši augsta, ka ir jānoskrien tik un tik kilometru vai nevar noskriet lēnāk, vai ir jāskrien un jāsoļo noteiktā pulsā vai ātrumā. Ideja kaut kādā ziņā ir pareiza, jo fiziskām aktivitātēm atslēgas faktors ir intensitāte, bet tajā visā ir balanss," vērtē Rūdolfs Cešeiko. "Bieži vien cilvēki dara un pats esmu darījis, ka noteikti gribas izdarīt šodien to, lai gan pats jūtu, ka nebūs. Ir nogurums, pagaidi, atpūties, izdarīsi rīt. Neņemu es to vērā un izdaru šodien. Ir grūti, kaut kā treniņu izmoku, ir apmierinājums, bet tajā pašā laikā jūtos slikti. Ir bijusi pieredze, kad sev paklausu un saku - šodien atpūtīšos, rīt aiziešu uz nodarbību. Pilnīgi cita sajūta un pievienotā vērtība. Nosacījums - tas nav slinkums, bet izdarīšu nākamajā vai aiznākamajā dienā. Nebūtu labi, ja tas ievelkas ilgāk par nedēļu. "Visbiežāk atkarība no sporta ir sastopama spēka sporta veidos, vidēji tie ir 8%, spēka sporta veidos tie ir 13%," norāda Sandra Rozenštoka. "Aizraušanās ar rādītājiem un instrumentiem ir tas, kas veicina. Man vajag to sasniegt un to sasniegt, grupā teica, ka vajag tā darīt. Spēka sporta veidi to veicina. Te parādās risks, ja neizdodas iegūt rezultātu, dopinga vielām." Raidījuma viesu piedāvātie āra vingrinājumi ir pieejami Latvijas Radio youtube kontā.

Na postjubilejnem 201. rednem zasedanju Tajnega društva OFC smo debatirali o pokalni tekmi z Beltinci, Mateu Aćimoviću, zmagi v vetrovni Wajdušni, polfinalnemu žrebu, obsesiji bivšega trenerja, ideji Antonia Marina, ideji Dioga Pinta, ideji Ivana Durdova in o tem, kaj imata skupnega Chandler iz situacijske komedije Friends in direktor Igor Barišić.

Nevarni gradbinec je ponosen predstavnik novega trenda akcijskih filmov, ki akcijske prizore začinijo z reakcionarno politično agendo. Pravzaprav gre za revitalizacijo klasičnega žanra osemdesetih, tako niti ni presenetljivo, da scenarij prihaja izpod peresa samega Sylvestra Stallona. On je namreč predelal akcijsko kriminalko Chucka Dixona o nekdanjem specialcu Levonu, ki se trudi živeti pošteno kot gradbinec, a se nato zaplete v reševanje ugrabljenega dekleta. Film je sprva nameraval posneti sam, a je njegovo izvedbo predal prijatelju Jasonu Stathamu in režiserju Davidu Ayerju, ki sta se lani ujela pri snemanju akcijskega filma Čebelar. Med filmoma je veliko vzporednic, pa tudi nekaj ključnih razlik na področju akcije in zgodbe. Prva je v precejšnje razočaranje zaradi preredkih akcijskih scen v Nevarnem gradbincu, te pa so posnete s številnimi rezi, zaradi česar trpita ritem in dinamika. Koreografije so v primerjavi s Čebelarjem preprostejše in se po večini zanašajo na orožje, ne na pesti. Statham je sicer še vedno prepričljiv, čeprav je že večkrat dokazal, da zmore bistveno več, medtem ko je poplava zlikovcev, ki mu stojijo nasproti, bledo dolgočasna v svoji pisani pestrosti. In potem je tukaj zgodba. Že pri prebiranju opisa izvirnega romana lahko ugotovimo, da ta ni posebej izviren, saj gre za preplet konceptov iz filma Ugrabljena z Liamom Neesonom in romanov o Jacku Reacherju. Ideja samotnega junaka, ki z brutalno silo in izdatnimi mišicami preseka nemoč zakona in civiliziranosti, da odstrani zlikovce, je bila tudi zlati standard akcijskih filmov osemdesetih, ki so jih poosebljali Arnold Schwarzenegger, Jean-Claude Van Damme in prej omenjeni Sylvester Stallone. Zgodovina tega žanra je odlično popisana tudi v lani prevedeni knjigi Zadnji pravi moški avtorja Nicka de Semlyena, ki se osredotoča na zabavne in pogosto absurdne vidike nastajanja teh filmov in njihovega vpliva. Bolj problematična je njihova politična podstat, ki je v duhu reaganizma zanikala vpliv družbe in potencirala ideal individualizma. Podoben koncept so z dodatno mero moralnega izpraševanja obdelali superjunaški filmi in njihov upokojenski podžanr ostarelih maščevalcev, v katerih je Liam Neeson obudil svojo kariero. A filmi, kot sta Nevarni gradbinec in Čebelar, so znanilci sprememb in glasniki trumpovske podobe sveta. Ta je izpostavljena predvsem v odnosu med protagonistom, žrtvami in zločinci in njihovimi podobami. Tako je junak, ki ga igra Jason Statham, kakopak beli moški, medtem ko sta žrtvi v obeh filmih pripadnici ameriških etničnih manjšin. Zločinci v Nevarnem gradbincu so ruski mafijci, med katerimi se starejši držijo nekih kvazičastnih tradicij, mlajši pa so degeneriranci, praktično vsi njihovi podporniki pa karikature etničnih stereotipov. Medtem ko je Čebelar temeljil na absurdnih konceptih b-filmov, skozi katere je z nekaj komike prikazal tako politično skorumpirane zlikovce kot tudi skrivno državno organizacijo, ki ji pripada junak, se zdi, da se Nevarni gradbinec jemlje resno. Ugrabitev dekleta in prikaz zlobnežev sta v sozvočju z mantrami iz črne kronike tabloidov, in čeprav bi tudi Čebelarju lahko očitali navezave na Q-anonovske teorije o Hillary Clinton, ni bilo mogoče zgrešiti humorja. Politično sporočilo umetnosti je odziv na družbeno realnost, v kateri ta nastane, pri čemer popkulturni izdelki običajno delujejo v sozvočju s politično realnostjo. A ne glede na naš odnos do družbene paranoje, ki je v Združenih državah pripomogla k Trumpovemu drugemu mandatu, je glavni problem, ki ga bo v filmu prepoznal vsak oboževalec žanra, šibka akcija. Oceno je napisal Igor Harb. Bere Igor Velše.

Vēl daudz neskaidrību par ASV muitas tarifu ietekmi uz Latviju. Briselē notiek pirmā NATO ārlietu ministru sanāksme kopš jaunās ASV administrācijas. Ideja par Daugavpils lidostas attīstību Locikos atduras pret iedzīvotāju pretestību. Rīgas maratona rīkotāji šogad sagaida dalībnieku un pārstāvēto valstu rekordu. Latvijas mākslinieku atbalstam iedibina pazīstamās mākslinieces Vijas Celmiņas fonda stipendiju.

Ideja o ukinitvi obveznega članstva v Kmetijsko-gozdarski zbornici je znova aktualna. Predlog novele zakona s to vsebino je v parlamentarnem postopku, pred kratkim sta ga vložila koalicijska poslanca Gibanja Svoboda in SD. Prostovoljno članstvo pomeni začetek konca zbornice, pa svarijo nasprotniki tega predloga. Je razlog za reorganizacijo članstva v tej zbornici samo politične narave; ali prostovoljno članstvo koristi kmetom? O argumentih za in proti uvedbi prostovoljnega članstva v zbornici v tokratnem Studiu ob 17.00. Gostje: Robert Janev, poslanec Svobode v Državnem zboru; dr. Jože Podgoršek, predsednik Kmetijsko gozdarske zbornice Slovenije; Stane Kavčič, kmet in agrarni ekonomist, profesor na Biotehniški fakulteti Univerze v Ljubljani; Branko Virag, predsednik Združenja kmetijskih podjetij pri GZS.

U ovoj epizodi podcasta "Reaching Citizens" gostuje Irena Hojsak, mlada kulturologinja i aktivistica, koja dijeli svoje iskustvo sudjelovanja u građanskom savjetovanju u sklopu projekta REACH. Savjetovanje je okupilo 25 građana i građanki Rijeke kako bi raspravljali o europskim politikama, zaštiti okoliša, vladavini prava i demokraciji. Irenu je motivirala želja da čuje različite perspektive svojih sugrađana o spomenutim temama. Ističe kako su zaštita okoliša i održivost bile glavne teme rasprave te naglašava važnost osobne odgovornosti u stvaranju promjena u zajednici. Također, govori o svojoj uključenosti u razne inicijative, poput "Kultura svima", Radija Benčić, TripSitters i Urbanog Separea, koje doprinose kulturnom i društvenom razvoju Rijeke. Razgovor se dotiče i izazova s kojima se mladi suočavaju u aktivizmu, ali i mogućnosti koje postoje za njihovo uključivanje. Irena zaključuje da su konkretne, lokalne akcije ključne za dugoročne društvene promjene. Na kraju, govori o svom diplomskom radu na temu pravednost i distribucije resursa u alternativama kapitalizmu, ističući važnost malih, ali održivih inicijativa u zajednici.

Gospod Ivan Lisac prihaja iz Kostela. Zdaj je že veliko let v Ljubljani in skoraj 20 let v pokoju, njegova velika ljubezen pa je pisanje pesmi. V pripravi ima že svojo šesto zbirko. Velika prijatelja sta z gospodom Jožetom Brenčičem, ki smo ga v tej oddaji spoznali prejšnji teden, do nedavnega sta bila oba člana kulturno-umetniškega društva Liber v Krškem. Gospod Lisac namerava za svojo 80-letnico izdati 100 narečnih pesmi, torej v kostelščini. Še vedno je navdušen igralec odbojke, je med drugim povedal Luciji Fatur.

Porođaj u 20. godini u današnje vreme deluje neobično, kad se roditeljstvo često ostavlja „za kasnije“, ali gošća nove Mamazjanije Jelena Damnjanović, poznatija kao „Mama pre svega“, otkriva da je daleko lakše, fzički, biti mlada mama, iako sad već ima tri ćerke, ističe da joj ne bi smetala još jedna beba. Našu gošću mnogi znaju sa Instagrama, gde prate svakodnevicu Jelenine porodice, u kojoj najvažnija mesta zauzimaju Lena, Tara i Una. Iako su deca uvek na prvom mestu, kao apsolutni prioritet, Jelena se trudi da pronađe i kvalitetno vreme za sebe. „Najlepše mi je sa decom, ali kako godine prolaze, sve više mi je potrebno vreme samo za mene. To je neophodno za svaku ženu, majku, bez obzira na to čime se bavi i koliko dece ima, naše slobodno vreme mora da postoji“, kaže Jelena. Sa ćerkicama je drugarica, ali pokušava, ističe, da bude autoritet iako joj ne polazi uvek za rukom. „Radim od kuće i stalno sam sa njima, družimo se, razgovaramo o svemu, ali autoritet je tata. On tihim glasom, kratko opomene i to je dovoljno, a mene valjda ne shvataju dovoljno ozbiljno“, sa osmehom kaže Jelena. Iako se bavi društvenim mrežama, deci su telefoni dozvoljeni kontrolisano. „Lena ima telefon, ali ne i profile na mrežama jer je još rano za to. Ako nešto hoće da pogleda može da uzme moj telefon, a mlađe nemaju ni pametni satić. Same idu u školu, kao što smo i mi nekada išli, nema potrebe da ih pratimo i da u svakom trenutku znamo gde su. Sredina u kojoj živimo je mala, dosta se ljudi međusobom poznaje, pa je lakše pustiti decu da budu slobodna“, priča „Mama pre svega“. Ipak, deca ponekad učestvuju u aktivnostima koje mama zamisli, a koje su plemenite i humane. Jedna od njih desila se u avgustu prošle godine. „Tara se tada ošišala i donirala kosu deci oboleloj od raka. Ideja je bila moja, ali ona je prihvatila. Najteže joj je bilo da se odvoji od prvog pramena. Ipak, kad je shvatila šta radi i koliko je to plemenito i značajno za decu, bila je zadovoljna, a i zna da će njena kosica porasti. Imala je dugu, plavu, gustu kosu. Bilo je leto, vrućina, pa je i njoj značilo da se ošiša, a donirala je 30 centimetara kose“, seća se Jelena. Takođe, krajem januara ove godine, kada su studenti na putu za Novi Sad i „blokadu mostova“, prolazili kroz Novu Pazovu, Jelena ih je sa porodicom dočekala u blizini svoje kuće i ponudila palačinkama. „Spremili smo oko 90 palačinki i sve su pojeli. Provela sam tri sata pored šporeta i ništa mi nije bilo teško. Inače, pečem često palačinke, što se može videti i na mojim objavama i volim da ih jedem. Ovog puta, međutim, nisam jela, nego spremala za druge, za divne studente koji bude ogromnu radost u meni i svima nama svojim zajedništvom i onim što rade. Devojčice su bile sa mnom, Lena mi je pomogla da napravim i transparent ‚Ćinke za ćacija‘, koji smo držali kako bi nas primetili. Deca su bila oduševljena“, priča Jelena. Između prve i najmlađe ćerke je gotovo 10 godina razlike, ali im to ne smeta da se druže. Najstarija ćerka brine o obe mlađe sestre i pomaže mami, koja im neumorno ponavlja da njih tri moraju biti najbolje drugarice i uvek tu jedna za drugu. „Ne bi mi bilo teško da imam još jednu bebu. Najlakše mi je bilo dok su bile male, a sad kad su porasle sve je komplikovanije. Nijedna trudnoća, ni njihov najraniji period, nije mi teško pao, jer taj je i najlepši“, zaključuje Jelena.

Prošlu godinu obeležila je priča o veštačkoj inteligenciji, a sada nam ostaje da se ovom tehnologijom bavimo na praktičan način. A koliko zapravo srpska privreda razume ovu tehnologiju i zaista je spremna da je implementira u svoje poslovanje? IT industrija je jedno i nekako je normalno da ova industrija prva prihvati i implementira najnovija tehnološka dostignuća, a šta je sa ostalim privrednim granama? Da bismo lakše razumeli kako srpska privreda vidi veštačku inteligenciju, naši prijatelji iz ICT Hub-a su realizovali istraživanje u saradnji sa Srpskom asocijacijom menadžera (SAM) i Represent Communication, pod nazivom: ‘'Primena veštačke inteligencije u kompanijama u Srbiji: Trenutno stanje, izazovi i prilike''. O inicijativi za ovo istraživanje, uzorku, ciljevima istraživanja i naravno rezultatima, razgovarali smo sa Filipom Ilićem, programskim menadžerom za inovacioni ekosistem u ICT Hub-u. BIlo je zaista veliko zadovoljstvo razgovarati sa Filipom, te verujemo da ovaj razgovor može da vam da neke odgovore kada je u pitanju korišćenje AI tehnologije u srpskoj privredi. Filip Ilić, Programski menadžer za inovacioni ekosistem @ ICT Hub - https://www.linkedin.com/in/filip-ili%C4%87-46a336110/ Teme u epizodi: - Uvod & predstavljanje - Filipov put od Ekonomskog fakulteta do zaljjubljenika u inovacije - Uloga ICT Hub-a u domaćoj inovacionoj i IT zajednici - Ideja o istraživanju i osnovni ciljevi istraživanja - O rezultatima istraživanja - AI zajednica: lokalna i globalna, AI Saloon - Neki zanimljivi primeri tehnoloških inovacija kod nas baziranih na AI tehnologijama - Etika & AI - Nivo globalnih investicija u AI - Mehanizmi podrške za startap kompanije Prijavite se na naš YouTube kanal: https://bit.ly/3uWtLES Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu - https://www.digitalk.rs Pratite DigiTalk.rs na društvenim mrežama: Facebook: https://www.facebook.com/Digitalk.rs Instagram: https://www.instagram.com/digitalk.rs/ Linkedin: https://www.linkedin.com/company/digitalkrs Veliku zahvalnost dugujemo kompanijama koje su prepoznale kvalitet onoga što radimo i odlučile da nas podrže i daju nam vetar u leđa: Partneri podkasta: - Raiffeisen banka - https://www.raiffeisenbank.rs/ Digitalne usluge Raiffeisen banke koje preporučujemo za mala i srednja preduzeća: https://bit.ly/4b2iGsc - Kompanija NIS - https://www.nis.rs/ - Ananas - https://ananas.rs/ - kompanija Idea - https://online.idea.rs/ Prijatelj podkasta: - PerformLabs - https://performlabs.agency/ Oslobodite pun potencijal svog digitalnog marketinga! Optimizujte svoje kampanje i postignite maksimalne rezultate uz Performlabs. - BiVits ACTIVA Brain Level Up Booster - https://bivits.com/proizvod/brain-level-up/ Kada želiš da živiš i radiš na višem nivou, uzmi BiVits Brain Level Up za više energije i bolju koncentraciju tokom dana! - Izdavačka kuća Finesa - https://www.finesa.edu.rs/ U ovoj epizodi podelićemo dve knjige "Neobuzdani Amazon'" izdavačke kuće Finesa onima koji budu najbrži i najkreativniji sa komentarima, a možete nam slobodno pisati i na info@digitalk.rs i direktno nam uputiti komentar, sugestiju ili primedbu. Takođe, svi oni koji na Finesinom websajtu poruče knjige i unesu promo kod digitalk dobiće 10% popusta na već snižene cene izdanja na sajtu: https://www.finesa.edu.rs/

7. februāris ir saksofonista un pedagoga Renāra Lāča dzimšanas diena, un jau pirms vairākiem gadiem viņš iesācis to svinēt ar Saksofonmūzikas svētkiem. Tādi būs arī šogad, kad sestdien, 8. februārī, koncertzāli "Latvija" pieskandinās virkne saksofonistu, kas uzstāsies kopā ar Ventspils bigbendu. "Klasikā" par notikumu stāsta Gints Pabērzs un Renārs Lācis. "Pēdējā laikā biju neredzamāks, varbūt mazāk pamanāms, bet šad tad ar draugiem tāpat esmu uzspēlējis – mūzika nav galīgi nolikta malā. Bet tā sajūta auga, auga, ka vajadzētu atgriezties vairāk pie spēlēšanas, un pašreiz esmu uz tā ceļa," teic Gints Pabērzs. "Nu jau kādus 13 gadus nodarbojos ar saksofonu remontu, līdz ar to arī ikdienā satieku lielāko daļu saksofonistu, ar kuriem esmu kopā audzis un spēlējis. Līdz ar to saksofonu šī brīža dzīvi zinu – kādas kuram problēmas. Šādā sastāvā, kā būsim uz skatuves Ventspilī, mums nesanāk tik bieži tikties, bet, protams, viena liela daļa saksofonistu strādā kopā bigbendā, kur es arī šad tad piedalos, tā ka – tā vai šā – kaut kādā veidā mums sanāk satikties. Bet šādā koncertā – tā tas bieži nenotiek!" Renārs Lācis, taujāts, kādu mūziku plānots spēlēt Saksofonmūzikas svētkos, stāsta: "Ideja ir tāda, ka kādreiz mēs sākām vairāk vai mazāk spēlēt populāru bigbendu mūziku, bet tad sapratām, ka mums ir daudz cilvēku, kas mūziku raksta un studē nu jau ārzemēs. Un tā mūzika ir skaista un kvalitatīva, tā ka pārgājām vairāk uz oriģinālmūziku. Ventspils saksofonmūzikas svētku ideja ir – vairāk oriģinalitātes, mūzikas, ko raksta paši dalībnieki, studenti un viesi. Faktiski mums visa programma sastāvēs no oriģinālmūzikas."  * Ventspils bigbends Viens no spilgtākajiem Latvijas džeza kolektīviem — Ventspils bigbends, kuru vada saksofonists Renārs Lācis, — piedāvā koncertus, kuros klasiskā bigbenda skanējums satiekas ar svaigām un radošām aranžijām. Bigbends regulāri uzstājas un piedalās projektos, demonstrējot gan džeza tradīciju pārzināšanu, gan spēju tās pielāgot mūsdienu auditorijai. Saksofonistu zvaigžņu plejāde Koncertā uz skatuves kāps arī Gints Pabērzs, Kārlis Vanags, Dāvis Jurka, Toms Rudzinskis, Kristers Lauriņš un Jānis Puķītis — katrs no viņiem ir savas jomas meistars ar bagātu pieredzi gan Latvijas, gan starptautiskajā džeza mūzikas ainā. Viņu dažādās muzikālās pieejas pierādīs, cik daudzveidīgs un neizsmeļams var būt saksofona skanējums. Grupa “Lupa” Džeza grupa “Lupa” izceļas ar eksperimentālo pieeju, savienojot džeza improvizācijas ar popa un elektroniskās mūzikas elementiem. Mūziķi apliecina ne vien kompozīcijas un ierakstu meistarību, bet arī inovatīvu pieeju pēcapstrādei, radot dinamisku un piedzīvojumiem bagātu muzikālu ceļojumu. Paula Saija Talantīgā dziedātāja Paula Saija ir izcila interpretācijas meistare, kas savā daiļradē apvieno džeza tradīcijas ar moderniem mūzikas žanriem. Saksofonmūzikas svētki Ventspilī solās būt enerģisks un daudzveidīgs muzikāls piedzīvojums, kur saksofona skaņas skanēs gan tradicionālās, gan mūsdienīgās interpretācijās. Skanēs arī jauna oriģinālmūzika, kuru raksturo melodisms, skaista harmoniskā un interesanta ritmiskā valoda.  

Pred odprtjem evropske prestolnice kulture smo v Doživetjih narave predstavili povsem novo pot, ki odseva zgodovino, korenine, rane in ponovni razcvet območja med Oglejem in Sveto Goro: Goriški camino. Dolg je 82 km in razdeljen na štiri etape. Ideja o njem je zorela že dlje časa iz potrebe povezati obe starodavni in romarski svetišči. Vodja projekta na slovenski strani Nace Novak je spregovoril o vsem, kar mora romar vedeti, preden prime za popotno palico, pa tudi o snovanju idej za naprej.

V epizodi 167 je bil Aleš Bunta, specialist za Nietzschejevo filozofijo, njeno razmerje z Nemškim idealizmom, njene odmeve v sodobni filozofiji in širšo aktualnost Nietzschejevih idej in konceptov. V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Zakaj je filozofija tako pomembna? Začetki filozofije, Friedrich W. Nietzsche in Georg W. F. Hegel Filozofija nekoč in danes, umetna inteligenca Resnica, spoznanje boga in krščanstvo Skrivnostna figura nadčloveka Krščanska morala, ideja večnega vračanja Ideja večnosti časa, večno vračanje enakega Svobodna volja in volja do moči Nietzschejeve zdravstvene težave in vpliv na delo Postmodernizem in misel modernega sveta Uporabnost filozofije ============= Obvladovanje matematike je ključ do odklepanja neštetih priložnosti v življenju in karieri. Zato je Klemen Selakovič soustvaril aplikacijo Astra AI. Ta projekt uteleša vizijo sveta, kjer se noben otrok ne počuti neumnega ali nesposobnega. Kjer je znanje človeštva dostopno vsakomur. Pridruži se pri revoluciji izobraževanja s pomočjo umetne inteligence. https://astra.si/ai/  

Kļūsti par mūsu patreon un klausies epizodes LIVE ieraksta laikā un saņem pieeju vairāk kā 50 nedzirdētām epizodēm - https://www.patreon.com/BizeVala Iegādājies mūsu merch šeit - https://bizevala.lv/ Pieseko mūsu soctīkliem šeit - https://www.tiktok.com/@podkaasts_bizevalaa https://www.instagram.com/podkasts_bizevala

⏰ Driiiing! Novo leto, pa kar gremo! Na polno. Do statusa profesionalcev? Haha, morda pa letos res, kdo ve. Začela sva kar takoj, ker je bilo tooooliko vprašanj "kaj specialka bo?". Malo sva se nadihala, potem pa januarsko "vsega po malem" krenila v novo leto!

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz puorškūrsteis Seimaņa Putāna kūpuotūs rokstu puslopys. Latgalīšu literaturys viesturē sovu vuordu pamatušu autoru dorbu atkuortuoti izdavumi nav puoruok bīža paruodeiba. Īmeslis ir finansials – projektu konkursūs leidzekļus pamatā pīškir jaundorbim, kab izdūtu koč kū nu “zalta fonda”, juovuoc zīduojumi. Bet ir autori, kurim pasaveic – jūs dzymtā ir cylvāki, kam ruodīs svareigi saglobuot i popularizēt sovu seņču montuojumu. Tai nūtics ari ar dzejnīku Seimani Putānu, kura mozmozdāls Marģers Zeitmanis na tik izdevs Putāna kūpuotūs rokstus, bet sataisejs projektu, kurā apsavīnoj 20. godu symta dzeja i 21. godu symta reps. Novembra suokuos Latgolys viestnīceibā “Gors” izskanēja koncertizvadums “Putāns. Toreiz un tagad”, ir īraksteits ari albums, kurā Latgolys i Latvejis hip-hopa zvaigznis interpretej Seimaņa Putāna dzeju. Ideja breineiga, izpiļdejums – profesionali cīši augstā leiminī. Pīdūmuots ari publicitatis – par Putānu, koncertu, gruomotu, albumu oktobra/novembra mejā daudz viesteja vysaiduoki medeji. Putāns tyka saukts par latgalīšu Veidenbaumu, dumpinīku, kurs vysod guojs pret straumi, lai kaidā politiskajā režymā ari nadzeivuotu. Tok cīši klusai, vystik izskanēja ari puors publiski komentari, ka varbyut itys laiks, kod teik jaukti pīminekli i puorsauktys īlys, nav eistais, kod ceļt sauleitē kreisi nūskaņuotu literatu, kurs īsadedzs par marksima idejom i Krīvejis piļsūņu karā bejs Sorkonuos armejis pusē? Kas tod eisti beja Seimaņs Putāns? Kūpuotūs rokstu izdavumā, kū sastatejuse Latgolys Kulturviesturis muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne, īkļauti septeni Putāna dzejūļu kruojumi. Tekstus raudzeits pīlāguot myusu dīnu latgalīšu pareizraksteibai. Putānam 30. godūs bejuši ari diveji kruojumi krīvu volūdā, kas ite vydā nav tykuši, tok, kai var sprīst, nu muzykys albuma aproksta, daži dzejūli nu krīvu volūdys ir puorlykti latgaliski i izmontuoti dzīšmu radeišonā. Juo dzejūli ir vīnkuorši, partū var ruodeitīs saistūši plašai auditorejai. I eistyn labi der repuošonai. Seceigi skaitūt Putāna dzeju, var redzēt, kai puorsamejuse autora dzeivis uztvere. Pyrmajā kruojumā “Dainys myusu jauneibai”, kas izdūts 1922. godā, atrūnami autora agruos jauneibys dzejūli. Tī viestej par dūšonūs kara dīnastā, ilgom piec dzimtinis, mīlesteibu i skumem piec īcarātuos meitinis. Lai cik jūceigai tys naruodeitu puorejuos Putāna dailradis kontekstā, te jis apcer ari ticeibu Dīvam, kas tūlaik jam vēļ bejuse nūzeimeiga dzeivis vierteiba. Vyss mainuos dīnasta laikā. Pīdzeivuojs kara brīsmis, Putāns pamozam suoc pagaisynuot sovu ticeibu, bet piec pīsaviersšonys marksisma idejom, palīk par ateistu i iz prīšku sacer daudz antireligisku dzejūļu. Socialuo kritika, ļaužu gryutuos dzeivis Latgolā apraksteišona i gribiešona ceineitīs par taisneibu ir juo tuoluokuos dailradis vodmotivs. Taipat pat atsevišks kruojums veļteits alkohola apkaruošonai – tys ir 1936. godā izdūtais “Ļaunuokais ciļviecis īnaidnīks”. Putāns sovā dzejā nasabeist parodēt Fraņci Kempu, pat izsmīt Fraņci Trasunu. Tok laikabīdri par jū pošu vysod izasacejuši ar cīnu, pastreipojūt, ka jis bejs idealists, puorlīcynuots par tū, ka eistyn ceinejās par taisneibu. Jis asūt bejs tikai i vīneigi dzejnīks, na politiks. Tok, zynūt tuoļuokuos viesturis nūtikšonys, atseviškus Putāna dzejūļus, kur jis apdzīd dorba ļaužu uzvaru, kas nūvess pi taisneiguma, skaiteit nav vīgli. Seimaņa Putāna dzeivis puorlīceibys izveiduoja juo pīredze – audzs lelā i tryuceigā saimē, agri palics bez tāva i beja spīsts guoduot par saimisteibu. Ari breivajā Latvejā lelai daļai latgalīšu laukūs dzeive nabeja vīgla, kū Putāns aproksta sovā dzejā. Na veļti leidzeigi dzeivis apstuokli na vīnu viņ latgalīti piečuok padareja par puorlīcynuotu padūmu okupacejis varys leidzskriejieju. 20. i 30. godūs Putāns ir tics tīsuots i pat nailgu laiku siediejs cietumā par Dīva zaimuošonu sovūs kruojumūs, kas piečuok tykuši aizlīgti. Skaidrys, ka tys eisti par vuorda breiveibu nalīcynoj. Piec 2. pasauļa kara padūmu okupacejis vara raudzeja juo vuordu i ari tekstus izmontuot, kab pastreipuotu tū, cik gryuta dzeive Latvejā bejuse pyrma tuo. Tok cīši aktivi jaunuos varys slavynuošonā Putāns nav īsasaistejs – pi vainis varātu byut kai juo veseleibys problemys, tai, īspiejams, ari apjausma, ka gaideitais taisneigums nav īsastuojs. Putāna dailrade teik vārtāta vysaiž. Literaturzynuotnīks Vitolds Valeiņs 90. godu suokuos bejs cīši kritiskys, rokstūt, ka “saukli skaneigi, bet dzeja vuoja”. Mikeļs Bukšs, dzeivojūt trymdā, dūmuojs cytaiž – ka Putāns bejs talants i personeiba par sevi, kurai borgais liktiņs nav devs eistu izaveiduošonuos īspieju, tok juo izlase lobā redigiejumā skaiteituojim vys vēļ varātu byut saistūša. Maņ ruodīs, ka kūpuotī roksti vystik lobuok ļaun izprast autoru nakai tū varātu sapucāta izlase. Tik varbyut praseitūs papyldus ari izvārstuoki komentari voi pietnīku roksti par autoru, juo dzeju i tuos kontekstu.

Ko jūs radītu, ja kurators jūs kā mākslinieku aicinātu kļūt par „balto punduri”, „miglāju” vai „jaunu dzīvību”? Šādai Visuma procesu iedvesmotai lomu spēlei kuratores Šeldas Puķītes vadībā ļāvušās trīs igauņu mākslinieces – Kristi Kongi, Eike Eplika un Anna Marija Līvranda, kuru kopizstāde „Baltie punduri un visi šie skaistie miglāji” vērusi durvis laikmetīgās mākslas centrā „kim?” Rīgā. Šis ir sadarbības projekts starp „kim?” un „Kogo” mākslas galeriju Igaunijā, Tartu, kur šogad savukārt rīkotas vairākas Latvijas mākslinieku izstādes. Ideja mākslas valodā apspēlēt grūti aptveramos Visuma procesus Šeldai Puķītei radusies, domājot par līdzībām ar mūsu ikdienas pasauli un sajūtām. Un viņas iztēlē dzima lomu spēle, kur katra māksliniece iejūtas kādā no Visuma elementiem. Tēlniece Anna Marija Līvranda ir „baltais punduris”, gleznotāja Kristi Kongi – „miglājs”, bet tēlniece Eike Eplika – „jaunas dzīvības rašanās”. Izstāde „Baltie punduri un visi šie skaistie miglāji” laikmetīgās mākslas centrā „kim?” būs skatāma līdz 2025. gada 26.janvārim. Bet ar to izstādi „kim?” un „Kogo” sadarbība nebeigsies - Tartu šonedēļ durvis vērs latviešu mākslinieces Elīnas Vītolas izstāde „Atdot roku un kāju”, kuras kuratore ir Ieva Astahovska.

1. decembrī, ievadot pirmo Adventi un Ziemassvētku laiku, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, izskanēs pasākumu sērijas „Mūzika un vārds” noslēdzošais pasākums, kurā literāri – muzikālā koncertuzvedumā satiksies dziedātāja Ieva Parša, literāte Ilze Sperga un pianists Rihards Plešanovs. Šajā pasākumā pirmatskaņojumu piedzīvos koncertuzvedums “Atīšona”, kur prozas teksti mīsies ar solo dziesmām un instrumentālo mūziku. Speciāli koncertuzvedumam ir tapuši seši jauni muzikālie darbi. Starp tiem arī solistes un komponistes Ievas Paršas trīs skaņdarbi. Tajos Ilzes Spergas teksti savīsies ar Ievas Paršas atmiņām par Latgales bērnību, un izjūtām. Šajā koncertuzvedumā prozas teksti mīsies ne vien ar Ievas Paršas un Riharda Plešanova, bet arī ar citu komponistu darbiem – Jura Kulakova, Imanta Zemzara, Alises Rancānes, Andra Dzenīša, Oresta Silabrieža solo dziesmām un instrumentālo mūziku. Ideja par šādu koncertuzvedumu nākusi no Latgales vēstniecības “Gors”.

Raidījuma Diplomātiskās pusdienas 200 epizode ir mazliet citāda. Stāsts ne tikai par Ledāju Republiku, bet palūkojamies arī uz virkni tā saucamo mikronāciju, kas ir līdzīgas Ledāju Republikai. Mikronāciju sarakstā var šobrīd iekļaut 57 valstis, no kurām septiņas nepretendē uz nekādu konkrētu teritoriju, bet uz globālu pārstāvību gan. Kā tad definē mikronācijas – tās ir pašpasludinātas mazas teritoriālas vienības, kuras pretendē uz suverenitāti, lai arī tās neatzīst par suverēnām ne tikai citas suverēnas valstis, bet arī starptautiskas organizācijas. Svarīgi nejaukt ar mikrovalstīm, kuras ir mazas izmēros vai iedzīvotāju skaitā, bet ir starptautiski atzītas par suverēnām teritorijām. Un nevajadzētu jaukt arī ar neatzītajām valstīm, kuras iedzīvotāji faktiski kontrolē teritoriju, bet juridiski šis fakts netiek ieskaitīts. Ledāju Republika ir valstisks veidojums, kuru var atrast Čīlē un kurš nomināli aptver 23 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību, jeb lielāko daļu no Čīlē un visā Dienvidamerikā atrodamo kalnu ledāju. Respektīvi, Čīlē ir vairāk nekā 80 procentiem no visiem Dienvidamerikas kontinenta ledājiem. Juridiskās nepilnības uz robežas starp Čīli un Argentīnu izraisīja to, ka slavenā dabas aizsardzības organizācija "Green Peace" pirms desmit gadiem, 2014. gada 5. martā, pasludināja Ledāju Republiku par suverēnu teritoriju ar mērķi piespiest Čīles valdību cīnīties pret klimata pārmaiņām un sevišķi jau kalnrūpniecības industriju, kas ar savu darbību šo pasaules bagātību iznīcina. "Green Peace" ir arī pasludinājuši, ka Ledāju Republikas pastāvēšana nav ieplānota mūžīga un valstiskais deklarējums tiks likvidēts brīdī, kad Čīle pieņems atbilstošos ledājus aizsargājošos likumus. Respektīvi, šī faktiski ir kampaņa, lai cīnītos ar praktisku problēmu. Ledāju Republikai arī ir pārstāvniecības apmēram 40 pasaules valstīs, kas gan sakrīt ar pašas "Green Peace" organizācijas pārstāvniecībām. Ideja ir ieguvusi popularitāti un ap 40 tūkstošiem cilvēku esot pieteikušies būt par Ledāju Republikas pilsoņiem. Attiecīgi – Ledāju Republikai ir pašai savs karogs – zils karogs ar aplī atrodamām trim kalnu virsotnēm. Ledāju Republika arī izsniedz pases un pilsonības apliecības, organizē laulības un tai pat esot arī sava futbola komanda. Ledāju Republikas prezidente šobrīd ir "Green Peace" organizācijas Čīles nodaļas vadītāja Natālija Mačeina. Bet Ledāju Republika nav vienīgā mikronācija, kura izveidota viena jautājuma risināšanai. To pašu ledāju un vides jautājumu izcelšanai 2008. gadā kāds beļģis kā savu divu nedēļu hobiju nodibināja arī Flandrēsijas Lielhercogisti. Mūsdienās tā ir reģistrēta kā bezpeļņas organizācija Beļģijā.

Saša je ustanoviteljica in direktorica zaposlitvenega portala Optius.com, enega izmed vodilnih in enega od večjih v Sloveniji, ter edinega v slovenski, to je njeni lasti. S svojo predanostjo in vizijo vodi Optius.com skozi uspešnih 14 let delovanja, v katerih je pridobila zaupanje že preko 12.000 delodajalcev, tako iz Slovenije kot tudi tujine. S svojo ekipo in strokovnostjo na Optius.com, povezuje delodajalce z iskalci nove zaposlitve, ter tako vidno prispeva tudi k napredku in razvoju kadrovske stroke v Sloveniji. Zaposlitveni portal Optius.com mesečno beleži tudi do izjemnih 400.000 obiskov uporabnikov, kar potrjuje njegovo vlogo ključnega igralca na področju trga dela.   Poleg tega je Saša tudi ustanoviteljica prvega kluba za kadrovske managerje, ki je v zgolj treh letih delovanja pritegnil že 350 strokovnjakov s področja kadrovanja, obenem je tudi ustanoviteljica prvega knjižnega kluba namenjen vsem HR strokovnjakom in knjigoljubom na HR področju. Ideja za kadrovski klub in knjižni kljub je nastala iz njene želje po informiranju kadrovskih strokovnjakov o aktualnih tematikah, raziskovanju kadrovskih trendov, izmenjavi dobrih praks ter vzpostavljanju novih povezav in prijateljstev v kadrovskem svetu. Njen izjemen prispevek k izboljšanju zaposlitvenih priložnosti in razvoju kadrovske skupnosti potrjuje pozitiven vpliv njenega dela na slovenski trg dela in družbo kot celoto.   Saša pravi: »Že vse življenje delam z ljudmi in za ljudi, zato v svojem delu, ki ga enostavno obožujem, vidim veliko potenciala za rast in razvoj vseh deležnikov na trgu dela, kot tudi tistih, ki vanj šele prihajajo.«   Naj quote: Vsak človek je svoje sreče kovač. Naj knjiga: Tek za zmajem, Skalpel, Za božjo voljo, utihnite Naj serija: iz otroštva se spomnim Pesem ptic trnovk, Modro poletje, Arabela Hobiji: Funkcionalna vadba 2x tedensko, hribolazenje, potovanja po Aziji, branje dobrih knjig Najljubša hrana: Jem vse, tudi vampe. Ne maram pa pehtrane. Najljubši podjetnik: Zgled mi je moj mož-podjetnik, ki ima podjetja tudi v tujini. Naj app: Spotify Zaključni nauki: ·      Poišči si delo, ki ga boš opravljal rad in s srcem. ·      Vsako delo je častno. ·      Na mladih svet stoji.

Stāsta Rotko muzeja Daugavpilī vadītājs Māris Čačka. Latvijā par Rotko sākām plaši runāt tikai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pēc amerikāņu pētnieka, Rotko biogrāfijas autora Džeimsa Breslina vizītes Daugavpilī. Tajā pašā laikā pasaule Rotko pazina jau daudzas desmitgades, lai arī nesaistīja viņa vārdu ar Latviju. Breslina vizīte un interese par Rotko dzimto pilsētu pamudināja mūs uzmeklēt Rotko ģimeni, lai īstenotos mākslinieka  simboliskā atgriešanās mājās, Daugavpilī. Mana ilggadējā kolēģe, Rotko muzeja izstāžu kuratore Farida Zaletilo, kas turpina strādāt ar Rotko tēmu arī šodien, uzmeklēja Rotko ģimeni un nodibināja pirmos kontaktus. Tā rezultātā jau 2003. gadā Rīgā un Daugavpilī plaši svinējām mākslinieka simtgadi. Tas bija laiks, kad dzima pirmā doma par Rotko mākslas darbu klātbūtni viņa bērnības pilsētā. Ideja tika apspriesta  īpašā nodomu protokolā starp pašvaldību un Rotko ģimeni, apliecinot gatavību veidot jaunu kultūrvietu mākslinieka piemiņai, kur būtu aplūkojami arī Rotko oriģināldarbi. No Rotko simtgades līdz jaunās kultūrvietas atvēršanai pagāja desmit gadi. Pēc gadsimtu ilgas prombūtnes Marks Rotko caur saviem darbiem atgriezās Latvijā uz palikšanu. Jaunā kultūrvieta jeb Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs (šobrīd – Rotko muzejs) tika atklāts 2013. gada 24. aprīlī mākslinieka 110. jubilejas gadā. Kāpēc es runāju par atgriešanos pēc 100, nevis 110 gadiem? Vai zināji, ka 10 gadu vecumā mazais zēns kopā ar ģimeni no pilsētas emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm? Tas notika tālajā 1913. gadā. Lai piesaistītu finansējumu topošās kultūrvietas ēkas renovācijai un, to atklājot, piedāvātu skatītājam augsta līmeņa māksliniecisko saturu, pašvaldība iniciēja jaunu formu pirmo mākslas darbu iegūšanai topošā muzeja krājumam. Par šādu formu kļuva Marka Rotko vārdu nesošs starptautiska tvēruma glezniecības plenērs, pašvaldības rīkots un atbalstīts kopš 2005. gada septembra. 2013. gadā tas tiek pārdēvēts par glezniecības simpoziju un sekmīgi notiek vēl šobaltdien, ik gadu pulcējot vismaz 10 māksliniekus no visas pasaules. Tverot iedvesmu Rotko dzimtajā Daugavpilī un viņa oriģināldarbu pieredzējumā, šodienas mākslinieki simpozijā rada paši savas abstraktās glezniecības kompozīcijas. Tas krājuma veidošanai bija tikai sākums. 2013. gadā no Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja tika pārņemts vairāk nekā 200 Rotko plenēra kolekcijas darbu. Šobrīd, Rotko muzejam pārkāpjot 11 darbības gadu slieksni, tā krājumā ir vairāk nekā 3000 mākslas darbu, kurus radījuši vairāk nekā 50 pasaules valstu mākslinieki visdažādākajos mākslas medijos. Skaitliski liekākās ir glezniecības un keramikas kolekcijas, kā rezultātā, kaut arī proporcija starp Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbiem ir līdzīga, Rotko muzeja krājums ir šobrīd lielākais mūsdienu aizrobežu mākslas vākums Latvijā. Pēc Rotko muzeja akreditācijas pagājušajā gadā varam lepoties, ka krājums nu ir Valsts aizsardzībā. Bet vai zini, kas vēl vairo Rotko muzeja krājuma nozīmi un vērtību? Kopš 2023. gada vasaras muzeja krājumā ir divi Marka Rotko agrīnie zīmējumi, paša mākslinieka rokas radīti viņa radošās karjeras sākumā. Šos darbus Rotko ģimene uzdāvināja muzeja krājumam kultūrvietas 10 gadu jubilejas svinībās. Tādejādi Rotko muzejs patlaban ir vienīgais muzejs Austrumeiropas un Ziemeļreiropas reģionā, kura krājumā ir Rotko oriģināldarbi. Tas attaisno muzeja nosaukumā ietverto Rotko vārdu un pilntiesīgi apliecina Rotko piederību Daugavpilij un šim ģeogrāfiskajam reģionam. Minētie Rotko oriģināli līdzās ģimenes deponētajiem darbiem ir aplūkojami Rotko zālē līdz 2026. gada aprīlim. Rotko muzeja krājums nemitīgi turpina pieaugt. Ik gadu krājumā nonāk muzeja rīkoto starptautisko simpoziju dalībnieku darbi, kā arī darbi, ko mākslinieki atstāj muzejam, noslēdzot savas izstādes. Noteiktu skaitu darbu muzejs ik gadus iepērk, bet atsevišķi darbi tiek saņemti arī ar izstāžu programmu nesaistītu dāvinājumu formā.

"Začeti je težko, nadaljevati še težje," komentirata sogovornika proces zbiranja sredstev od številnih investitorjev. Sogovornika, ki sta tako partnerja v poslu kot življenju, imata jasen cilj – lovita "samoroge". Zavedata pa se, da je lahko tudi do polovice investicij zgrešenih oziroma se naložbe odpišejo. Sklad si ne more privoščiti, da ne bi imeli zmagovalnega konja v portfelju ali več njih. Sogovornika zadovoljno izpostavljata dve podjetji, kjer so bili zaslužki večji od 10-kratnika. Z investiranjem v zagonska podjetja so povezana precejšnja tveganja. Ideja, ki morda na papirju zveni zanimivo, v praksi potem ne zaživi. "Sem kot psiholog," pravi Jure Mikuž, ko je govora o menedžiranju karakterjev ustanoviteljev. Ocenjevanje tega je namreč ena najbolj pomembnih nalog upravljavca v procesu odločanja za investicijo. Poleg investicij, ki so zelo tvegane, obstaja še eno tveganje – nujna zakonska zveza. Investitorji so od njiju celo zahtevali podpis predporočne pogodbe. Kako je sestavljen njun zasebni portfelj investicij? Katere panoge najbolj spremljata? Kako iščeta investicije? Epizoda je objavljana tudi na Youtube

Piše Marija Švajncer, bereta Lidija Hartman in Jure Franko. Mladen Dolar je profesor in znanstveni svetnik na Oddelku za filozofijo Filozofske fakultete v Ljubljani. Ukvarja se predvsem z nemško klasično filozofijo, sodobno francosko mislijo, teorijo umetnosti in psihoanalizo. Predava tudi na evropskih in ameriških univerzah ter je avtor velikega števila filozofskih knjig. Velja za enega od utemeljiteljev ljubljanske lacanovske šole in v družbi z Alenko Zupančič in Slavojem Žižkom na javnih nastopih s svojo prodorno mislijo priteguje veliko pozornost občinstva. V vznemirljivi, zanimivi in iskrivi knjigi Kamen in glas so zbrani že objavljeni spisi o literaturi, urejeni kot zbornik. Avtor se ima za strastnega bralca literature, njegovo branje je premišljeno, poglobljeno, osebno in tudi duhovito. Iz premisleka o samoumevnem vzniknejo izvirne ideje; filozofu gre za to, da bi marsikaj, kar je morda že znano, premislil na novo in drugače kot drugi. Njegova knjiga je zakladnica znanja in tudi vir informacij o dogodkih in podatkih, o katerih morda nismo ničesar vedeli. Je natančen pri navajanju etimoloških vidikov, omenja interpretacije drugih teoretikov in teoretičark, toda poglavitna so njegova spoznanja, v katerih se kažejo sledovi Lacanovega in Freudovega vpliva. Veliko mu je do tega, da odkrije začetek in konec, izbrska poanto, naleti na zarezo, obstoji pred praznino in ničem, se zaustavi na robu in pojasnjuje, da pravzaprav ni tako, kot je bilo sprva videti. S posebno vnemo se pomika od vsebinskih posebnosti do zaznamovanosti s časom in družbenimi spremembami. Kritičen je do kapitalizma in skrajnosti v njegovi sedanji neoliberalistični fazi; dogajanje ga v marsičem spominja na karnevalsko razgrajanje. Nekatere, po lastnem mnenju pomembne pojme, tu in tam piše z veliko začetnico, na primer Jaz, Zakon, Postava, Stvar, Ideja, Situacija in seveda Drugi. Ne skriva navdušenja nad različnimi dosežki – od literarnih del, ocenjevalnih domislic in posrečenih prevodov. Pohvale izreka kar naravnost. Kot poliglot veliko citatov navaja v izvirniku, vendar jih tudi prevaja, le angleščina, ki jo ima za univerzalni materni jezik brez matere, je postala zanj ter za mnogo drugih piscev in govorcev nekako samoumevna. S ponujanjem dobesednih navedkov pričara slog literarnih del, ki so predmet njegove analize in interpretacije. Premišljevanje Mladena Dolarja je napisano v lepem in bralno privlačnem slogu ter potrjuje moč, izrazno barvitost in bogastvo slovenskega jezika. Tudi tako je mogoče pisati resna znanstvena besedila. Avtor namenja večjo pozornost vsebini kakor pa oblikovnim lastnostim literarnih del. Kdaj pa kdaj se naslanja na spoznanja psihoanalize in jo ima za novo znanost, ki naj bi nastajala v nekakšnem telefonskem univerzumu. Telefon je postal metafora za nezavedno, splošno rabljena priprava, obči topos in gradivo za analogije. In psihoanaliza? Ta nova znanost med drugim govori o nagonu smrt in spodletelosti negacije. "Saj se trudimo biti nesrečni – in psihoanaliza je najbogatejše pričevanje o številnih in kompleksnih orodjih in strategijah, ki so si jih izmislili ljudje, z neskončno inovativnostjo, da bi blokirali in sabotirali lastno srečo –, pa še to nam ne gre prav dobro od rok, ne uspe nam vedno, pa naj si še tako prizadevamo." Dolarjeva miselna pot vodi od Hegla in Kafke do Becketta. Zanimata ga iztek klasičnih estetskih pričakovanj in standardov ter zgodba o vzponu, izteku in koncu modernizma. Izhaja iz Kvintilijanove definicije ironije, češ da je treba razumeti nasprotno od tistega, kar povemo. Dolar nas spodbuja, da bi se morali ovedeti izdajalske, varljive in kar zahrbtne narave jezika. Očitni sta dvojnost človekove govorice in njena notranja podvojitev. "Morda pa je to tisto, kar nas dela za ljudi – da nikoli ne rečemo preprosto samo tega, kar rečemo? Da nobena izjava ne sovpada sama s seboj?" Ironija je intersubjektivna in dialoška ter si dovoli celo to, da se postavlja po robu logičnim zakonom. Pomeni pripadnost življenju v vsej njegovi dvojnosti, razcepu in neskončnosti, povezana je s ponovitvjo in odmevom. V zadnjem desetletju, času populizmov, se, kot pravi avtor, namesto ironične distance razraščata depresija in bes. Dolar se vedno znova vrača k Heglu. Prepričan je, da je nemškemu klasičnemu filozofu uspel neverjeten podvig: ob samem rojstvu estetike jo je v istem mahu napravil za zastarelo: "Brž ko je umetnost postala neodvisna in avtonomna, osvobojena vseh drugih rab in zunanjih pomenov, je Hegel že razglasil njen konec." Dolarjevo pozornost vzbujajo pisatelji Swift, Melville, Beckett, Kafka, Sartre in drugi. Beckettovim literarnim delom priznava estetsko in poetično vrednost in tako rekoč osupne pred njegovo ekonomično briljanco, minimalističnimi sredstvi in lepoto minimalnega. Pretresljiva je vsebina spisa Najbolje je ne biti rojen. Filozof se zamisli nad Ojdipovo usodo – psihoanaliza namreč Ojdipa razume kot nekoga, ki izkoreninja družino, jo razmesti, onemogoča njeno normalno delovanje in jo odvrača od zastavljenega cilja. Avtor nam ponudi novo vednost o Swiftovih Guliverjevih potovanjih. Knjiga je izšla pod naslovom Potovanja v razne daljne dežele sveta in sčasoma postala ena največjih uspešnic svetovne literature. Melvilla ima Dolar za diagnostika sveta, v katerem je krščanstvo izgubilo moč in avtoriteto. Lucidno in hkrati šegavo se zamisli nad skopuhom in prikaže primere človeka s to lastnostjo v književnih delih – od antike do Dostojevskega in Flauberta. Poglobi se tudi v Kafkov literarni svet. O Proustu meni, da je vse njegovo delo dolga meditacija o času, spominu, naravi navzočnosti, njeni izmuzljivosti ter bližini in daljavi. V Brechtovem delu med drugim odkriva potujitveni učinek. Italo Calvino pa je sam priznaval, da je skušal odvzeti težo strukturi zgodb in jeziku. Zbornik Kamen in glas je sestavljen iz revialnih objav, zlasti v reviji Problemi, nekaj je spremnih besed, med njimi interpretacija izvrstne poezije Anje Zag Golob, predavanj in prispevkov na konferencah. V spisu Kamen in glas, po katerem zbrani literarni spisi nosijo naslov, avtor piše, da kamen implicira inertno materialnost, mrtvost in nepremičnost, zato je zanj primerna metafora za smrt, glas pa je znamenje življenja, celo njegov prvi znak, mobilnost, trepetanje zraka in prispodoba za minljivost. Ko je Mladen Dolar naletel na neko zelo obsežno knjigo, je zapisal, da mu je veliko število njenih strani vzbudilo strah. Zbornik Kamen in glas ima 320 strani, vendar, prav nasprotno, kakovost in izvirnost tega dela vzbujata posebno veselje in prav nič strahu.

No 21. līdz 24. augustam Lūznavas muižā norisinās jau sestais Baltijas džeza festivāls “Škiuņa džezs”, kurā piedalās Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas un ASV mūziķi. Nozīmīga festivāla daļa ir arī meistarklases Baltijas valstu mūzikas skolu un augstskolu studentiem, topošajiem mūziķiem un citiem džeza entuziastiem. Ideja par džeza festivālu Lūznavas muižā radās 2018. gadā, kad Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā tika izveidota Džeza mūzikas nodaļa, kuras vadību uzņēmās džeza mūziķis, komponists Toms Lipskis. Viņam, sākot darbu Latgalē, radās doma par džeza festivāla veidošanu Lūznavā. Diemžēl rudenī Toms pāragri devās mūžībā, bet, godinot iesākto darbu un veltot festivālu viņa piemiņai, ar devīzi “Turpinājums!” 2019. gada augustā Lūznavas muižā notika pirmais Baltijas džeza festivāls “Škiuņa džezs”. Festivāla idejas un aizsākumu degsmi turpina un jau sesto reizi kopā ar Lūznavas muižas komandu uztur festivāla mākslinieciskais vadītājs, trombonists Lauris Amantovs. Sarunā ar Lauri Amantovu - par festivāla dalībnieku un pasniedzēju ģeogrāfiju, sadarbības partneriem un šī gada viesmāksliniekiem un grupām, atzīstot, ka vislabākā dāvana festivālam ir tad, kad kādreizējie studenti atgriežas jau kā viesmākslinieki, proti, kad festivālā parādās iepriekšējo gadu augļi. Sarunas noslēgumā - par jaunā mācību gada tuvumu, par slinkiem un čakliem audzēkņiem, kā tos var atpazīt; par mīļvārdiņiem džezistu leksikonā un kurioziem. Kas festivālam "Skiuņa džezs" atšķirīgs no pārējiem Latvijas džeza festivāliem? Lauris Amantovs: Atšķirīgs ir tas, ka tas ir Baltijas džeza festivāls un lokācija ir Latgale. Mēs to veidojam, lai arī vietējiem studentiem būtu iespēja sevi pilnveidot, jo Latgale bijusi mazliet paēdā – Rīgā un ap Rīgu daudz kas notiek, arī Zemgalē un Kurzemē, arī Daugavpilī ir džeza festivāls bez meistarklasēm, bet tikai katru otro gadu. Mūsu galvenā doma ir tieši meistarklases un jauno studentu apmācība, lai viņi varētu pilnveidoties pie džeza meistariem no visas Baltijas. Šogad esam priecīgi, ka Baltijas vārds ir paplašinājies un būs pasniedzēji arī no Somijas un Zviedrijas. Vai starp meistarklašu audzēkņiem ir pieteikušies arī starptautiski studenti? Katru gadu esam priecīgi uzņemt mūsu brāļus lietuviešus, jo viņi tiešām ir ļoti aktīvi. Trešā daļa noteikti ir lietuviešu studenti. Katru gadu studentu skaits pieaug, un par to arī ir prieks. Drīz jau būs jāsāk paplašināt pašu festivāla pedagogu skaitu, jo interese ir liela – gan no visas Latvijas, no Liepājas līdz Rūjienai, un arī lietuvieši ir aktīvi. Pirms tam bija vairāki no Viļņas apkārtnes, šogad ir arī no Klaipēdas. Brauca arī latviešu studenti, kas kādu laiku, piemēram, mācījušies Anglijā, un tagad pavada vasaras brīvdienas šeit. Ieradušās divas meitenes, latvietes, bet no Anglijas. Tā kā ģeogrāfija visu laiku paplašinās, vai esat pamanījis, ka vietai, kur šāds festivāls notiek, ir liela nozīme? Proti, katrā ziņā tā jums ir milzīga dāvana, ka pavisam tuvu Rēzeknei atrodas Lūznavas muiža - viesmīlīga, skaista, tur darbojas bezgala laipni ļaudis. Tieši tā, vieta ir ar debešķīgu auru. Ja paskatās kartē, tā sanāk tiešām Latgales sirdī. Katrs, kurš tur vēl nav bijis, atbrauciet apskatīties un pie reizes paklausīties kādu labu koncertu, un arī jūs to visu izjutīsiet. Man pašam negribas braukt prom, kad esmu te. Atslēdzos no visas pasaules, kad turp aizbraucu! Kā esmu kādus 10 kilometrus no turienes ārā, tad jau atkal pārslēdzos uz ikdienišķo dzīvi, uz to vajadzīgo pasauli. Bet vieta ir tiešām debešķīga.    

Eden od očetov sodobne psihiatrije, leta 1980 preminuli Franco Basaglia, je nedvomno revolucioniral psihiatrijo in pristop k zdravljenju duševnih bolezni ne samo v Italiji, temveč tudi širše. Deloval je med drugim v nam bližjima Gorici in Trstu. Marca letos je minilo sto let od njegovega rojstva in ob tej priložnosti so naši tržaški radijski kolegi na Radiu Trst A v kontekstu oddaje Hevreka posvetili epizodo Francu Basaglii. O pomenu njegovega mišljenja, delovanja, o zapuščini in pomenu duševnega zdravja danes se je Poljanka Doljak pogovarjala s psihologom in voditeljem radijske oddaje Caterpillar Massimom Cirrijem.

V Parizu se bo torej čez približno eno uro začela slovesnost ob odprtju 33-ih poletnih olimpijskih iger moderne dobe. Do 16-ega avgusta bo za medalje v skoraj 330-ih disciplinah tekmovalo približno 10 tisoč 500 športnikov, med njimi tudi 90 slovenskih. Slovesnost bo, kot rečeno, potekala na reki Seni. Po šestih kilometrih plovbe se bo parada ladij s športniki ustavila na trgu Trocadero ob Eifflovem stolpu. V oddaji tudi: - Ideja o olimpijskem premirju bo v primeru Gaze očitno neuresničena. - Izboljšanje letalske povezljivosti Slovenije v ospredju pogovorov ministrice Bratušek z nemškim kolegom. - Primorski pridelovalci zadovoljni z letino breskev.

Pretekli konec tedna se je sklenila 27. likovna kolonija Festivala Ljubljana. Ideja za mednarodno likovno kolonijo se je porodila selektorju Tomu Vranu, ki je direktorju Darku Brleku leta 1997 predlagal, da bi vrhunsko umetniško dogajanje na festivalu ovekovečili z likovno interpretacijo. V oddaji pa tudi več o 61. slikarski koloniji Izlake Zagorje.

Ovih 5 ideja da vežbaš pisanje na engleskom će ti pomoći da vežbaš engleski i koristiš ono što učiš. Preslušaj ovu epizodu i nauči. Ukoliko želiš da učiš engleski u English Lane školi sa Zoranom, pogledaj kako da se prijaviš ovde: https://englishlane.net/onlineskola/ Link ka ovoj epizodi podkasta na blogu: https://englishlane.net/onlineskola/162-5-ideja-da-vezbas-pisanje-na-engleskom/

⏰ Driiiiiiing! Driiiiiing! Driiiiiing! "Ta teden pa res" je tukaj. Ne, ne (samo) zaradi fuzbal reprezentance, Erika in prijateljev. O, ne! Tukaj sva, ker sva bila dolžna še nagrade seveda za Prvo ligo Telemach 2023/24. Zelene bunde, Šuma sendviče in to. Tukaj sva zaradi 117-ih, ki ste izpolnili Vedeža™️! Tukaj sva tudi zaradi naslovne fotke, hvala, Jaka Uršič Džaksl, zmagal si v kategorijo Zelena bunda Marijana Pušnika™️! Torej, priboril zmago za Radomlje! Tukaj zaradi vseh tistih, ki se vozite po Nemčiji gor in dol te dni, pa one, ki zavijate v Celju ob 06.47 zjutraj desno z Mariborske. Pa one, ki ste tu od 2015! Upam, da boste uživali v oddaji! Oddaja, kjer občudujemo Žigin prstan, čestitamo za nagrado osebnost meseca, zdaj je še bližje temu, da bo medijska osebnost, oddaja, kjer se Jaša smeji in verjame v polfinale! ;)

Na začetku pojasnilo za tistih nekaj sto Slovencev, ki v Ljubljani ne živijo, ali ki se v zadnjih nekaj dneh niso odpeljali v prestolnico po takšnih ali drugačnih opravkih. Na Trgu republike, na tistem trgu, ki je težo slovenske zgodovine in z njo povezane usodnosti prevzel na svoja pleča od Kongresnega trga, so se pojavili medvedi. Na Trgu Republike se po navadi pojavljajo protestniki te ali one sorte, kdaj pa kdaj tudi kakšen poslanec iz bližnjega parlamenta, ali pa naključni mimoidoči. Seveda tudi mladi, ki z deskami skačejo prek legendarnih stopnic modernistične arhitekture. Kako so se tam znašli pisano pobarvani plastični medvedi? Zgodba je razmeroma enostavna. Nemški zakonski par je prišel na idejo, da bo spodbudil tako ulično umetnost v Berlinu kot tudi razumevanje in sodelovanje med narodi s plastičnimi medvedi. Ideja je bila, da vsak izmed medvedov predstavlja posamezno državo in umetnik iz vsake medveda tudi okrasi. Medvedi imajo v Nemčiji smisel, ker Berlin v korenu nosi tega vsejedca, v Ljubljani pa bomo to šele videli. Torej; na Trgu republike se je naselilo 145 medvedov, ki pobarvani z navdihom prav toliko umetnikov širijo idejo sobivanja in miru. Na njih mrko gleda Edvard Kardelj, ki se je njega dni tudi ukvarjal z idejo sobivanja in miru, nedaleč vstran pa se mota spomin na Milana Kučana, ki je prav tu narodu ob rojstvu države zaželel sobivanje in mir. Iz odtočnih kanalov opreza Pavel Rupar, ki si mir in sobivanje ter višje penzije želi predvsem za upokojence, za vsak primer pa je na parkiriščih pod trgom pripravljena cela plejada grotesknih likov, ki so na takšen ali drugačen način zastopali svoje parcialne, ali pa interese koga drugega, na svetem tlaku kultnega mesta slovenstva.Ampak vse te so zdaj zamenjali plastični dvometrski medvedi. Hočemo povedati; ni treba na avtobus ter se z obrabo v kolku, ihto v srcu in oblogo na glasilkah odpeljati do Trga republike. Skoraj enako stori za vas plastičen medved. Pa pustimo ideologijo ter se podajmo na spolzek teren umetnostne kritike. Tudi neizvedenemu v radoživ svet premoderne umetnosti je jasno, da ti medvedi niso umetnostnozgodovinski presežek. Tudi znotraj spoštovanega ceha uličnih umetnikov, (kar bomo sicer kmalu postali vsi, zapisani muzam) ne gre za oblikovalske presežke. Oster kritik zna celo zapisati, da gre za kič … Torej; če ne umetnost, kaj žene te medvede, da zasedajo prostor na Trgu republike? Razmišljujoči, sploh humanist, takoj opozori na plemenito idejo onih dveh Nemcev, ki medvede postavljata po vsem svetu v želji po razumevanju in miru med narodi. Ideja je res plemenita, izvedba pa milo rečeno naivna, bolj grobo rečeno pa skrajno butasta. Če pogledamo samo na dosedanjo prakso … Umetnost se je proti nasilju in za mir ter za razumevanje bojevala z genijem nekaterih največjih umov, kar se jih je rodilo na tem žalostnem planetu. Guernica je recimo prva, ki pade na pamet. Pa ni nič pomagalo. In tam, kjer so bili poteptani največji, kjer so bile slike, kipi, glasba in besede zaman, kjer je vojaški škorenj pomendral vse prošnje in molitve po miru in razumevanju med narodi, bo uspelo plastičnim medvedom? Na ljubljanski občini so prepričani, da jim bo, je pa res, da so na ljubljanski občini tudi prepričani, da je srbski predsednik Vučič demokrat. Če je v ozadju nemško veleposlaništvo, vplivni posamezniki, mednarodni umetniki in predsednica parlamenta, še ne pomeni, da je ideja dveh Nemcev kaj več kot neumnost. »Buddy Bear«, kot se ves projekt imenuje, ima bleščečo zgodovino; v dvajsetih letih so ti medvedi stali na nekaterih najbolj ikoničnih točkah na planetu, videlo jih je na milijone obiskovalcev, o njih so se pozitivno izrazile prominence najvišjih položajev, pa to vse še vedno ne pomeni, da ideja ni butasta. Kot empirični dokaz ponujamo dejstvo, da je prav v času, ko ti medvedi molijo šape v zrak, svet na robu kataklizme, kot ni bil že zadnjih sedemdeset let. Če bi energijo, sredstva in dober namen, ki jih zahteva prevažanje teh medvedov po svetu, kanalizirali v reševanje resničnih problemov z resničnimi sredstvi, bi se morda ne znašli v vsej tej šlamastiki. Še bolj plastično; če diktatorji ne slišijo opozoril in prošenj celotnega svetovnega razumništva, je težko verjetno, da bodo slišali sporočilo 147 plastičnih medvedov. In še pod črto; Edo Ravnikar se mora vsaj malo obračati v grobu, ko mu na trgu krošnjarijo z vso to plastično galanterijo.

U ovoj epizodi govorimo o idejama koje imamo, a koje su baš sa razlogom došle nama.Pitanja na koja odgovaram:Zašto je neka ideja izabrala baš nas?Šta radimo kada podcjenjujemo svoje ideje?Zašto je važno poštovati svoje ideje?Ukoliko želite da pratite informacije o edukacijama, radionicama, kao i korisnim sadržajima, pridružite se zajednici na mojoj newsletter listi: https://martinadjokic.com/newsletterA možete me pronaći i na Instagramu: https://www.instagram.com/martina.djokic/

S Cirejem v zadnji ediciji feburarskih debat o materializmu ukazujeva izstop iz miselnih okvirjev, ki jih določa aktualna paradigma. Ideja (prevara?) tržnega gospodarstva je, da imamo vsi lahko vse, če le izločimo dovolj pota. V teoriji začnemo dirko v enakih pogojih, konča pa se celo zgodovino s približno podobno redistribucijo bogastva in kupom slabo volje. Pa tisti, ki imajo najmanj, se največ potijo. Stranska posledica neskončne gospodarske rasti so še precej dokončne posledice. Socialne, nasilne in podnebne. Ste pripravljeni idejo, da je prosti trg sredstvo, ki omogoča, da ima vsak lahko vse, zamenjati s čim drugim? S čim bi zamenjali tržni kapitalizem/korporativizem na posteljici iz kvazidemokracije? In kaj pričakujete v zameno?

Razgovori o potencijalnom okončanju sukoba u Gazi su često bili usmjereni na dvodržavno rješenje čemu se izraelski premijer Benjamin Netanjahu oštro protivi. Ideja potječe iz UN-ove rezulacije iz 1947.godine u kojoj se poziva na diobu zemlje između Jordana i Mediterana na dvije odvojene države, Izrael i Palestinu. No kako stručnjaci tvrde, postoji mala vjerojatnost da će međunarodni pozivi za provedbu ovog rješenja biti realizirani. No, što točno znači dvodržavno rješenje i zašto ga je nemoguće ostvariti?

Po prvi put u povijesti članice UN-a su dogovorile uspostavu mehanizma u kojem bogatije nacije plaćaju siromašnijima za ozbiljne utjecaje klimatskih promjena koje doživljavaju poput porasta razine mora i ekstremnih vremenskih nepogoda. Ideja o takozvanom fondu za klimatske gubitke i štete je nastala u malim otočnim državama prije više od 30 godina. Pacifičke otočne države su pozdravile dogovor, međutim kažu da će za njegovu uspješnu provedbu ključne biti brza isporuka sredstava i prepoznavanje kulturnih gubitka.

2024. godinu započinjemo novim trendom gde ćemo u prvoj epizodi u godini analizirati prethodnu godinu, koje su to stvari obeležile digitalni ekosistem, šta možemo da očekujemo u ovoj godini kada su trendovi u pitanju. Sagovornik u prvoj epizodi ovog tipa je veliki prijatelj naše kuće, Vladimir Zarić, koji se preko dvadeset godina bavi poslovanjem u digitalnom ekosistemu, edukacijom, i kontinuirano prati aktuelnosti kako na lokalnom, tako i na regionalnom i globalnom tržištu. Sa Vladom smo prošli sve ono što je po njemu obeležilo prethodnu godinu, i izdvojili par ključnih oblasti koje smo detaljnije analizirali. Ideja je da naredna epizoda gde se bavimo presekom stanja na lokalnom i globalnom tržištu bude početkom septembra kada za mnoge od nas počinje najaktivniji i najizazovniji, četvrti kvartal, ali i planiranje budžeta velikih kompanija za narednu godinu. Uživajte u razgovoru, verujemo da može da vam bude korisno i zanimljivo! Vladimir Zarić, Account Director @ Four Dots - https://www.linkedin.com/in/vladimir-zaric/ Teme u epizodi: - Uvod u Novu godinu i novu epizodu - Koje su teme obeležile 2023. godinu - AI:Eksponencijalni rast generativnih AI alata - Digitalni marketing: ekonomska kriza, GA4 & AI - E-Commerce - Kriza u IT industriji Prijavite se na naš YouTube kanal: https://bit.ly/3uWtLES Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu - https://www.digitalk.rs Pratite DigiTalk.rs na društvenim mrežama: Facebook: https://www.facebook.com/Digitalk.rs Instagram: https://www.instagram.com/digitalk.rs/ Linkedin: https://www.linkedin.com/company/digitalkrs Veliku zahvalnost dugujemo kompanijama koje su prepoznale kvalitet onoga što radimo i odlučile da nas podrže i daju nam vetar u leđa: 1. Pokrovitelj podkasta: - MTS Unapredite svoje poslovanje uz pametna mts biznis rešenja - https://mts.rs/Poslovni 2. Partneri podkasta: - Raiffeisen banka - https://www.raiffeisenbank.rs/ Usluge Raiffeisen banke za stanovništvo koje preporučujemo: https://bit.ly/47izVSA Usluge za mala i srednja preduzeća Raiffeisen banke koje preporučujemo: https://bit.ly/3RHmCFw - Kompanija NIS - https://www.nis.rs/ - Ananas - https://ananas.rs/ - kompanija Idea - https://online.idea.rs/ 3. Prijatelj podkasta: - BiVits ACTIVA Brain Level Up Booster - https://bivits.com/proizvod/brain-level-up/ Kada želiš da živiš i radiš na višem nivou, uzmi BiVits Brain Level Up za više energije i bolju koncentraciju tokom dana! - Izdavačka kuća Finesa - https://www.finesa.edu.rs/ U ovoj epizodi podelićemo dve knjige ‘‘Biografija Bendžamin Franklin: Prvi veliki Amerikanac'' izdavačke kuće Finesa onima koji budu najbrži i najkreativniji sa komentarima, a možete nam slobodno pisati i na info@digitalk.rs i direktno nam uputiti komentar, sugestiju ili primedbu. Takođe, svi oni koji na Finesinom websajtu poruče knjige i unesu promo kod digitalk dobiće 10% popusta na već snižene cene izdanja na sajtu: https://www.finesa.edu.rs/

Dobrodošli u naš najnoviji podkast epizodu '9 Ideja za pasivne prihode - Kako zarađujem četvorocifrene sume nedeljno'. U ovoj epizodi, duboko zaranjamo u svet pasivnog prihoda, otkrivajući vam tajne i strategije koje su mi pomogle da ostvarujem impresivne nedeljne zarade. Razgovaraćemo o različitim metodama, od investiranja do online biznisa, i kako možete početi da primenjujete ove ideje u svom životu. Bez obzira da li ste početnik u svetu finansija ili već imate iskustva u stvaranju pasivnog prihoda, ova epizoda je puna praktičnih saveta koji će vas inspirisati i motivisati da preuzmete kontrolu nad svojim finansijskim budućnostima.

Nov teden med navijači domačega nogometnega prvenstva prinaša nova razburjenja, a tudi navijači v vojnih spopadih po svetu ne bodo ostali praznih rok. Tako je ob rusko-ukrajinskih navijaških skupinah zdaj dobila svojo navijaško bazo še palestinsko-izraelska vojna; ali kot piše previdni slovenski žurnalizem: vojna med Izraelom in Hamasom. Ob robu vojne se dogaja marsikaj in vsaj del tega je treba omeniti tudi v naši skromni oddaji. Mogoče najbolj izstopa dvoje: vodja opozicije je pozval Slovence, naj se oborožijo, in to legalno, ministrstvo za obrambo pa je izdalo razpis, po katerem bo izbrano podjetje za slovensko vojsko produciralo resničnostni šov, ki bo navdušil mladino, naj se prijavi v vojsko. Kot je bilo rečeno, naj bi nam namreč v kratkem zmanjkalo vojakov. Kar na organizacijski ravni ne gre skupaj s pozivom, da bi bilo dobro, če bi se vsi legalno oborožili. Kakorkoli; da bomo obeležili tudi nedavni frankfurtski knjižni sejem – na katerem so bolj odmevno govorili o politiki in ideologiji, kot o literaturi – bomo po delih objavili pozabljeno elegijo angleškega srednjeveškega pesnika Johna Michaela Osbourna, ki jo je sestavil na judovski praznik šabat. Elegija nosi naslov: "Paranoičen!"Ker me ni razumela, semse razšel s svojim dekletom.Ljudje pravijo, da sem nor,saj sem ves čas slabe volje, ves ljubi dan razmišljam,a ne najdem ničesar,kar bi me zadovoljilo.Najbrž bom znorel,če ne bom hitro našel nekaj,kar me bo pomirilo. Mi lahko pomagaš?Lahko zaposliš moje misli? Poziv voditelja opozicije k oboroževanju, in to legalnem, lahko razumemo iz več zornih kotov. Ideja o oboroženem ljudstvu je v obramboslovju prisotna že dolgo in ker je vodja opozicije obramboslovec, ni čudno, da jo je uporabil. Da se moramo oborožiti, so krivi protestniki z bližnjevzhodno galanterijo in pa vrag, ki je odnesel šalo. Od povsod, razen iz te oddaje. Nekoliko moti, ker so se k ideji o oboroženem ljudstvu v zgodovini zatekali bolj nedemokratični ali avtokratski režimi, ki so sledili komunističnemu manifestu, a to je le nepomembna podrobnost. Bolj veseli drobna opazka vodje opozicije, da se je treba oborožiti legalno. Ker si je mož na začetku svoje oboroževalne kariere naredil ime z oboroževanjem, le da s tistim ilegalnim, se zdi legalna komponenta v pozivu še kako dobrodošla. Medtem ko je sam poziv v širši javnosti naletel na mešane občutke, so si ga edini k srcu vzeli bogaboječi Štajerci, ki so se intenzivno oborožili in se posledično streljali ves pretekli konec tedna. Žal pa jim ni, mimo običajnega družinskega nasilja in gostilniških prepirov, uspelo ustreliti nobenega terorista. Je nekje nekdo, ki bi mi lahkorazkril pomembno v življenju? Do bistva se ne zmorem dokopati sam.Ničesar ni, kar bi me osrečilo … Najbrž sem slep. Na tvojo šalo bom zavzdihnil;ti se boš smejal, jaz pa jokal.Ne morem biti srečenIn ne verjamem v ljubezen. Druga komponenta, ki nas lahko skrbi in zaradi česar smo varnostno ogroženost dvignili na višjo raven, pa je dejstvo, da nihče v Sloveniji noče več biti vojak. Vsi bomo sicer oboroženi, a nihče ne bo vojak; kar je za vsakogar, ki je kadarkoli oblekel vojaško suknjo, idealna rešitev. Da bi situacijo vsaj nekoliko izboljšali, je obrambni minister, ki tudi sam prihaja iz show businessa, prišel na idejo, da bi vojsko in služenje v njej popularizirali z resničnostno oddajo. V njej bi gledalci videli, kaj dela vojak, saj bi tekmovalci opravljali razne vojaške naloge. Sodobno vizualno komuniciranje z mlajšimi pa bi posledično povečalo in pomladilo kadrovsko upehano slovensko vojsko. Dlakocepski mediji so ministru nemudoma očitali korupcijo pri izbiri izvajalca, filmski ceh pa se pritožuje, ker niso videli scenarija in ne snemalne knjige. Kar pa je povsem logično; resničnostni šov z vojaki v glavnih vlogah lahko vsak večer gledamo v osrednjih poročilih, v slovenski oddaji pa bi vojaški poklic predstavili nekoliko drugače … V prvih treh oddajah vojaki najprej rešujejo muce z dreves, nato pomagajo med poplavami, nato gradijo ceste in šele ko ostane v vojašnici najboljših deset tekmovalcev, šov postane resnično napet. In kot tak preveč resničnosten za občutljive želodce slovenskih filmarjev. Medtem ko v običajnem resničnostnem šovu izpadli tekmovalec zapusti skupno hišo, v našem primeru kasarno, ga v slovenskem vojaškem resničnostnem šovu ustrelijo. Ker mladim je treba pokazati bistvo vojaškega poklica, ki je seveda v tem, da čimbolj kakovostno pobiješ čim več sovražnikov. Ter se ne sekiraš preveč, če sovražniki to isto storijo tebi. In medtem ko poslušaš mojo tožbo,ko poznaš vse moje občutke,ti zgolj pravim, da uživaj življenje,kot bi ga rad tudi sam,a se bojim, da je prepozno.

Predstavljamo pravljično nadaljevanko v petih delih o pesniku Jazbecu in gozdnih prijateljih, prežeto s pripovedovalskimi spodbudami in tehnikami. Spremljajo jih tudi navodila, ki otrokom dajejo iztočnice in pogum za pripovedovanje. Seveda pa največ štejeta zgled in spodbuda tako staršev, učiteljev, vzgojiteljev kot tudi vrstnikov. Kakšni sploh so vesoljci? Grenki? Ležeč na travi jazbec in druščina tuhtajo, kako bi šli v vesolje ter kakšno vozilo bi potrebovali, da bi prišli tja nad oblake. Tvoja pomoč bi jim prišla prav. Razmigajte prste, komolce, kolena, nos in jezik. To bodo vaši pripomočki za risanje po zraku in za okušanje vesoljskih dogodivščin. Serija petih pravljic je nastala izpod peresa Nine Mav Hrovat, po kreativni zasnovi in v sodelovanju z izr. prof. dr. Barbaro Baloh in dramaturginjo Samanto Kobal (avtorici strokovne monografije Povej mi zgodbo) ter urednikom Žigo Koscem. Pravljice smo posneli kot radijsko igro v petih delih v studiu 02 Radia Slovenija, predvajane so tudi v oddaji Lahko noč, otroci! Igralci/pripovedovalci: Jožica Avbelj (pripovedovalka, vesoljček ali vesoljec), Maja Končar (miš), Marijana Brecelj (veverica), Ivo Ban (medved), Željko Hrs (jazbec), Zvone Hribar (zajec). Mojstra zvoka: Urban Gruden in Matjaž Miklič. Glasbena oblikovalka: Darja Hlavka Godina. Režiserka: Špela Kravogel. Urednica oddaje Lahko noč, otroci!: Alja Verbole. Vodja projekta: Špela Šebenik. Prisluhnite Lahkonočnicam, sodobnim zvočnim pravljicam domačih avtorjev v aplikaciji Lahkonočnice ali na spletnem mestu Lahkonocnice.si.

Skupni projekt Prvega in A1 prinaša pet novih pravljic, ki spodbujajo pripovedovanje. V drugem delu raziskujemo, kakšnega okusa so stvari ali dogodivščine, ki jim sicer ne pripisujemo okusa. Gremo na pomoč gozdnim prijateljem, ki tuhtajo, kako bi prišli tja nad oblake … Nastopajo: Jožica Avbelj (pripovedovalka), Maja Končar (miš), Marijana Brecelj (veverica), Ivo Ban (medved), Željko Hrs (jazbec), Zvone Hribar (zajec). Avtorica besedila: Nina Mav Hrovat po kreativni zasnovi izr. prof. dr. Barbare Baloh in Samante Kobal v sodelovanju z urednikom Žigo Koscem Dramaturginja: Samanta Kobal Fonetičarka: Mateja Juričan Napovedovalec: Aleksander Golja Mojstra zvoka: Matjaž Miklič in Urban Gruden Glasbena oblikovalka: Darja Hlavka Godina Režiserka: Špela Kravogel Urednica oddaje: Alja Verbole Vodja projekta: Špela Šebenik Pravljična nanizanka, ki spodbuja pripovedovanje, v okviru projekta Lahkonočnice v oddaji Lahko noč, otroci! Posneto v studiu 02 Radia Slovenija, avgust 2023.

Docendo discimus - mācot  mēs paši mācāmies - vēsta sens latīņu sakāmvārds un  no šejienes arī  cēlies vārds, docents -  mācītājs. Akadēmiskajā vidē daudziem terminiem, kā piemēram,  profesors, maģistrs, rektors- saknes ir meklējamas antīkajā pasaulē un  kā redzam, vai šajā gadījumā- dzirdam, šie termini  ir ieņēmuši stabilu vietu  augstāko mācību  iestāžu  amatu nosaukumos un  zinātniskajos grādos. Raidījuma pirmajā daļā apskatām augstkolas akadēmiskos terminos.    Pirmie burti un zilbes daudziem bērniem laiku laikos ir sākušies ar ābeci. Kur meklējama ābeces vēsture, kam radās ideja radīt lasītprasmes apgūšanai veltītu speciālu grāmatu, kāds ir Vecā Stendera atstātais mantojums un kas vēl slēpjas lielākajā ābeču kolekcijā? Raidījuma otro daļu  esam veltījuši ābeces grāmatas vēsturei un attīstībai, ar kuru mums daudziem lasītprasme un ceļš uz valodas apguvi sākas.. Kopā ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli un ābeču kolekcionāru Juri Cibuļu paraudzīsimies uz ābeču pirmsākumiem un to, cik dažādas ābeces mēdz būt.

Zdravo. Začnemo z zelenim prehodom (spet) in se hitro preselimo na Maldive, ter ugibamo kdaj bodo pod morjem, ter kdaj je res “last minute” za obisk Maldivov. Podobno kot v Restavraciji ob koncu vesolja, le da bo potop Maldivov enkraten dogodek, kar pa za dogajanje v zgoraj omenjeno restavracijo ne moremo reči. Ker imamo radi konje (če še niste opazili) predlagamo pot s konjem do Indije in od tam s kajakom do Maldivov. Ideja za naslednjo ekspidicjo Marina Medaka, če nas posluša. V epizodi se posvetimo drugemu delu 15. poglavja 5. knjige, kjer Ford pristane na polički široki samo en čevelj. Vmes omenimo še Camino (spet), klestimo stroške in spoznamo popolne tepce. Proti koncu se spomnimo tudi teve serij, ki smo jih radi gledali, med drugimi tudi serijo Magnum P.I. … in še nekatere. Ne pozabimo omeniti niti Velikega prezračevalnega in telefonskega punta. Naslov, kamor lahko pošljete ⁠⁠⁠razglednice z dopusta, najdete na tej povezavi⁠⁠⁠!

Kurzemē top jauna kultūrvieta “Bandava”, kurā uzsākta senas kuršu sētas rekonstrukcijas veidošana. Ideja dzimusi apvienojoties trim organizācijām, un tās ir: starpnozaru mākslas grupa “Serde”, festivāla “Zobens un Lemess” komanda un vēstures rekonstrukcijas klubs “Exercitus Rigensis”. Jau otro gadu topošajā kultūrvietā notiek arī etniskās mūzikas un tradicionālās kultūras festivāls “Bandava”. Kopā ar mākslas pasākumu producenti un tradīciju pētnieci Signi Pucenu dodamies apmēram 9 kilometrus no Aizputes, Kalvenes virzienā, kur top jauna kultūrvieta “Bandava”. Pavisam drīz, 18. un 19. Augustā, tur jau otro reizi notiks etniskās mūzikas un tradicionālās kultūras festivāls “Bandava”. Šai kultūrvietai mežu, pļavu ielokā, ir dziļākas saknes, un tās idejiski meklējamas pirms vairāk kā divdesmit gadiem,  Aizputes mākslinieku darbnīcu un rezidenču centra "Serde" izveidošanas stāstā.   Šīs tūkstošgades sākumā, pēc mācību beigšanas, dažādu jomu radošiem ļaudīm – pētniekiem, māksliniekiem, arhitektiem – bija kopīga tiecība atrast kādu vietu ārpus galvaspilsētas, kur varētu radoši darboties, veidot darbnīcas, radīt arī citiem iedvesmojošu vidi. Laika gaitā ar saudzīgiem pieskārieniem atjaunota sena Aizputes ēka, nesen saglabātās senās gultas no "Serdes" aizņēmās seriāla “Sisī” filmētāji. "Serde" darbojas kā mākslinieku rezidence, uz palikšanu iesakņojies čuguna mākslas simpozijs, ik rudeni notiek festivāls "Āboļošana", izdota vietējo Tradīciju burtnīcu sērija. Iepriekšējo reizi "Serdes" saimniekus  Signi un Uģi Pucenus intervēju pirms padsmit gadiem, atgriežoties šovasar, pārliecinos, ka joprojām valdzina vieglums, ar kādu Puceni nes savu citādbūšanu, par normālu pieņemot to, kas citiem varbūt liktos cīņa ar vējdzirnavām. "Serde" – jo tā ir lietu dziļākā būtība, pirmsākums un sēkla. Tagad Aizputes "Serdei" pievienojusies jauna notikumu mājvieta – “Bandava”. Ienākot “Bandavas” teritorijā, pie ieejas par festivāla vietu liecina vien vēju papluinīta skatuve. Uģis Pucens ar palīgiem rosās telts tuvumā, jo no debesīm laiku pa laikam birst lietus lāses. Tur baļķi un skaidas. Signe Pucena “Bandavu” dēvē par vīru lietu. Signe visu laiku ir kaut kur tuvumā – s alej tēju, piedāvā cienastu. Taču Bandavu izrādīt uzņemas Uģis Pucens. Kultūrvieta “Bandava” top sadarbojoties trim sabiedriskajām organizācijām. Vēstures rekonstrukcijas klubs “Exercitus Rigensis”, un Juris Ņečajevs, šeit vēlas iedzīvināt sena kuršu ciemata rekonstrukciju. Pirmās ēkas jau ir tapušas, un pēc brīža dosimies tās apskatīt. Otra ir Starpnozaru mākslas grupa “Serde”, kuru pārstāv Puceni. Trešā  ir mūzikas sadaļa, gaidāmais etniskās mūzikas un tradicionālās kultūras festivāls “Bandava”. Valdis Bērzvads ir Bauskas festivāla “Zobens un Lemess” izveidotājs. Kāpēc vēl bija vajadzīga “Bandava”?  “Zobens un lemess” nosaukums ir līdzīgs kā “Bandavai”– etniskās mūzikas un seno amatu festivāls. Taču nav jēgas rīkot divus vienādus festivālus, saka Valdis Bērzvads, un atšķirības abu starpā iezīmējas jau tagad. “Bandava” šobrīd spēj uzņemt ne vairāk kā 350 viesus, un tas ir dalībnieku skaits kuru var apvienot arī kādai kopīgai nodarbei. Taču pagaidām jaunā festivāla iespēju apzināšana vēl tikai notiek. Stāstu telts ir festivāla programmas sadaļa, kas atšķir festivālu “Bandava”. Lekciju tēmas nopietnas: arheologs, vēstures doktors Rūdolfs Brūzis: Kuršu arheoloģija un vēsture Livonijas periodā: 13.–16. gs., mākslas doktore Ieva Pīgozne par mitoloģiskajiem priekšstatiem par seno apģērbu un krāsām, Āraišu arheoloģiskā parka arheologs Jānis Meinerts stāstīs kā atšķirt īstus un neīstus pilskalnus. Vēstures doktore Gunta Dreģe izglītos, ko valkāja un kādas rotas lietoja maztautas, kas bija piederīgas mūsdienu Latvijas teritorijai. Visas šīs zināšanas Bandavā būs pieejamas sestdien. Nu par festivāla mūzikas sadaļu. Vai jaunā festivāla “Bandava” vēl viena atšķirība no “Zobens un lemess” varētu būt dabas tuvums? Valdis gan atbild, ka arī Bauskā festivāls notiek lai arī pilsētas, tomēr parkā, un tā kā viņš festivāla vietu tā norises laikā tikpat kā neatstāj, tad viņam arī Bauskas parks ir daba, tāda pati nātrēm noaugusi dīķmala kā šeit. Tomēr gribu saprast, vai smagajam rokam ir kāds sakars ar dabas klātbūtni? Turpinu kopā ar Uģi Pucenu iepazīt kultūras notikumu vietu “Bandava”. Virs skatuves greznojas pamatīgs dzīvnieka galvaskauss ar visiem ragiem. Pasmīnu, vai viņi paši arī iet medībās? Signe Pucena man izstāsta bezgalskaistu stāstu. Tas esot noticis kādā dūmakainā un savādā rītā, kad… “Bandavai' ir arī sava mājas lapa, kurā var sekot līdzi šeit notiekošajam. Ķintu klēts, izjaukta pa baļķim, meistardarbnīcā salikta atkal kopā, augusta beigās būs vēl viena darbnīca, kurā notiks klēts durvju restaurācija. Tas izskaidro arī baļķus un skaidas pie Bandavas ieejas. Bet mēs  ar Uģi Pucenu esam jau  atnākuši līdz topošajam seno kuršu ciematam. Vēlā dzelzs laikmeta kuršu ciemats nav tikai ēkas. Tā ir vieta, kur pārbaudīt kādus pieņēmumus arī par tā laika lauksaimniecību, amata prasmēm. Izpētes darbs. Ar Puceniem esam pamukuši no lietus topošās kultūrvietas Bandava lepnākajā ēkā. Tā ir skaista, koku apslēpta klēts teritorijas tālākajā stūrī. Kad braucām no Aizputes uz Kalvenes pusi, Signe Pucena, pamanot, ka skatos un kājāmgājējiem gar šosejas malu, paskaidroja, ka šai posmā nekursē sabiedriskais transports, tuvālā Rīgas – Liepājas autobusa pietura ir Kalvenē. Ja kādam starp Aizputi un Kalveni vajag kur tikt, un  nav automašīnas – brauc ar velo vai iet kājām. Latvijā ir daudz šādu vietu, daba tajās ir īpaši nenoplicināta un skaista, taču dzīve visbiežāk noris iekšupvērsti. Aizputes Serde, tagad arī Bandava, notur durvis vaļā jaunām iespējamībām.

Da li je advertising industriji potrebno ponovno promišljanje? Nakon decenija funkcionisanja po istim principima, advertising industriju u kratkom vremenskom periodu zadesile su tektonske promene koje je doneo digital, razvoj tehnoloških kompanija, pa sada i veštačke inteligencije. Gde se trenutno nalazi i šta je to potrebno da svi zajedno promislimo kako bismo advertising industriju postavili na mesto koje joj pripada? U jednom strastvenom razgovoru, na ove teme nam je pričao Miloš Skokić, jedan od osnivača agencije Žiška, momak koji se zaista loži na advertising i svoju karijeru je posvetio kako bi unapredio celu industriju. Miloš Skokić, Žiška - https://www.linkedin.com/in/milosskokic/ Teme u epizodi: - Uvod i predstavljanje - Kontekst teme razgovora - Gde se nalazi advertising industrija - Svaki biznis je odgovor na stanje na tržištu i postojeće tenzije - Employer branding za advertising industriju - Demistifikacija advertajzing industrije i kreativnog rada - Open Source kreativni procesi - inflacija kurs-sadržaja? - Ideja o ko-kreaciji - Komunikacija svrhe - Advertajzing aktivizam Prijavite se na naš YouTube kanal: https://bit.ly/3uWtLES Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu - https://www.digitalk.rs Pratite DigiTalk.rs na društvenim mrežama: Facebook: https://www.facebook.com/Digitalk.rs Instagram: https://www.instagram.com/digitalk.rs/ Linkedin: https://www.linkedin.com/company/digitalkrs Veliku zahvalnost dugujemo kompanijama koje su prepoznale kvalitet onoga što radimo i odlučile da nas podrže i daju nam vetar u leđa: 1. Pokrovitelj podkasta: MTS - https://mts.rs/ 2. Partneri podkasta: - Projekat Srbija inovira - https://srbijainovira.rs/ - OTP banka - https://www.otpbanka.rs/ Nova mBanking aplikacija OTP banke: Google play - https://play.google.com/store/apps/details?id=eu.newfrontier.iBanking.mobile.SOG.Retail&hl=en App store - https://apps.apple.com/app/soge-m-bank/id803935073?ls=1 - kompanija Mastercard - https://www.mastercard.rs/sr-rs.html - Ananas - https://ananas.rs/ - kompanija Idea - https://online.idea.rs/ U Ideinoj online prodavnici unesite promo kod 1000digitalk i očekuje vas 1.000 dinara popusta prilikom vaše online kupovine! 3. Prijatelj podkasta: - Izdavačka kuća Finesa - https://www.finesa.edu.rs/ U ovoj epizodi podelićemo dve knjige ‘'Vodič kroz digitalnu transformaciju'' izdavačke kuće Finesa onima koji budu najbrži i najkreativniji sa komentarima, a možete nam slobodno pisati i na info@digitalk.rs i direktno nam uputiti komentar, sugestiju ili primedbu. Takođe, svi oni koji na Finesinom websajtu poruče knjige i unesu promo kod digitalk dobiće 10% popusta na već snižene cene izdanja na sajtu: https://www.finesa.edu.rs/

V 171. epizodi podcasta gostim Darjo Končarevič, lastnico priljubljenih ljubljanskih gurmanskih postojank Bazilika in Bife, Bazilikine solatne sestrice, ki poleg Ljubljane navdušuje tudi gorenjsko prestolnico Kranj. Darja je tudi avtorica dveh knjižnih uspešnic – Toplo priporočam, ki je od izdaje doživela že več ponatisov in v kateri so shranjene recepture, ki jih imamo radi v Baziliki, in lanske knjige Vsi za mizo, v kateri je Darja prepletla zmagovalne klasike z idejami za druženja vseh oblik in priložnosti. V epizodi z Darjo govoriva o njeni poti, grajenju podjetja Bazilika Družina, v katerem danes na petih lokacijah dela med 30 in 40 ljudi, o pogumnih odločitvah, partnerju Luki, ki ji že 25 let stoji ob strani, družini, potovanjih in seveda hrani. Ne pozabi skočiti na spodnjo povezavo, kjer te v zapisu epizode čakajo povezave, ki sva jih z Darjo omenili v pogovoru. ZAPIS EPIZODE: https://ninagaspari.com/blogs/podcast/epizoda171 V spletni trgovini te že čakajo krasne e-knjige in e-delovni zvezki: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://ninagaspari.com/collections/all⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Ujameš me lahko tudi na: INSTAGRAM: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.instagram.com/ninagaspari/⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ FACEBOOK: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.facebook.com/iamninagaspari/⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ TWITTER: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://twitter.com/ninagaspari⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ TIK TOK: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.tiktok.com/@ninagaspari

Ideja o 5.000 specijalaca lepo zvuči, ali od toga neće biti ništa, jer se za taj posao na konkursu mora prijaviti 25.000 ljudi, koliko nema čitava Vojska Srbije. Nemamo dovoljno tenkista, artiljeraca, pešadinaca jer je popuna mala. Da bi se ponovo uvelo obavezno služenje vojske mora se manjati Ustav. Većina teškog naoružanja i dalje je iz vremena JNA, ali još veći problem su ljudski resursi. U vojsku malo ko hoće zbog loših uslova rada, loših plata, zato je Vojsku Srbije u poslednjih 5-6 godina napustilo preko 10.000 profesionalaca. Prošle godine u penziju je otišlo 5 pilota, a akademiju završilo 4. Avione neće imati ko da vozi. 80% pripadnika Vojske Srbije ima manju platu od republičkog proseka, zato svršeni akademci plaćaju ostatak duga i odlaze iz vojske. Dešava se da im strane kompanije i vojske otplaćuju dug jer dobijaju profesionalce u čije je školovanje Srbija uložiila oko milion dinara godišnje. Profesionalni vojnici su na dnu zaposlenih u javnom sektoru jer nemaju regres i topli obrok, ne dobijaju naknade za prekovremeni i noćni rad, zato sindikat predlaže kolektivni ugovor, ali država ne prihvata predloge i ne čuje vapaje. Vojnici nemaju ista prava kao kolege u policiji, većina njih radi na ugovore na određeno. Kada im takav ugovor istekne, komandant ima pravo da ne objašnjava nikome zašto vojniku nije produžio ugovor o radu. Vojsku Srbije vode lobiji na čelu sa penzionisanim generalima JNA koji su uzurpirali odbrambeni sistem jer vojsku doživljavaju kao privatnu firmu. Direktor VBA je 4 puta nezakonito vanredno unapređen i kao takav sedi u Savetu za ljudske resurse. Niko nije kriv za smrt podoficira Dejana Stojkovića koji je poginuo u junu 2021. na vojnoj vežbi koja to nije bila, već poligon za pokazivanje naoružanja političarima i kupcima oružja. Niko nije optužen ni za slučaj "helikopter" u kom je poginulo sedam ljudi, iako su nadređeni protivno pravilima naredili poletanje. Gost: Novica Antić, predsednik Vojnog sindikata Srbije.

Lav Odorović je gost Vladimira Stankovića u 87. Biznis priči.

Change comes when you take the tiny steps of a ladder. Ideja Bajra is the founder of Based In Science which is an organization working to encourage more youth to pursue STEM-related careers. For more information about Based in Science, visit: https://basedinscience.wordpress.com.