Podcasts about Baltica

Nu 26. da 29. juņam Latvejā nūtiks Storptautiskais folklorys festivals „Baltica”. Itūgod 35 dažaidūs koncertūs, sadzīduošonys i sadoncuošonys pasuokumūs, meistarklasēs i darbneicuos, stuostu vokorūs varēs īpazeit i baudeit latvīšu volūdys boguoteibu i daudzveideibu. “Paceļt sovu pošapzini, iztaisnuot mugurkauli, ka volūda vysaiduos izpausmēs ir myusu pošu daļa. Mes poši asam atbiļdeigi, lai jei skaņ.” Taišni volūda ir ituogods festivala tema, deļ tuo šudiņ gostūs latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja, latgaliskuos kulturtelpys vierzeituoja, 13.Storptautyskuo folklorys festivala „Baltica” muokslinīciskuo vadeituoja i temys idejis autore Edeite Laime. „Niu ANO ir izsludynuojuse pyrmīdzeivuotuoju volūdu desmitgadi. Latvejā mums ir īspieja izceļt lībīšu stuostus. Taipat ari napaseņ ir pījimts Latvejis viesturiskū zemu lykums, kas ari izlīk kai aizdavumu, eipaši pošvaļdeibom i valstij, dūmuot par tū, kai kasdīnys volūda, kas mums ir Latgolā – latgalīšu, lībīšu, pasaruoda,” Edeita izsver, ka taišni folklorā volūdys dažaideiba i izlūksnis ir cīši labi jiutamys i dzeivys cauri laikim ari šudiņ. Ir cīši daudz veidu, kai atkluot volūdu.„Latvejā varam svinēt i prīcuotīs par tū, kas mums vēļ ir, deļ tuo ka ūtra teņdence ir taida, ka tuos dažaideibys palīk arviņ mozuok. Arviņ mozuok kaids runoj izlūksnēs, arviņ mozuok sovpateibu dzieržam nu bārnu. Leidz ar tū pasaulī itys ir taids lobs breids, kod pasaulī i Latvejā mes aktualizejam volūdu gon lykumu vierzīnī, gon ari folklorys.” Latgalīšu volūda ir juos volūda sadzeivē, dorbūs i taipat jei vēļ arviņ turpynoj tū izzynuot i pieteit. „Mes ar latgalīšu kulturys kusteibu „Volūda” paguojušajā godā, kod beja izsludynuots folklorys festivala „Baltica” temu konkurss, pīsacejom temu volūda. Tei ir myusu kasdīnys līta, par kuru mes dagom, bet ari pošai, asūt aktivai folklorys lauceņā, dzīžūt i ari vuicūtīs, arviņ vaira maņ ruodejuos, ka volūda i tuos dažaideiba ir tys, kū taišni folklorā mes arviņ vēļ vaira varim pīdzeivuot.” Latgola jau tradicionali festivalā ir plotuok puorstuovātais regions, veidojūt trešū daļu nu vysu folklorys nūtikšonys daleibnīku, itūgod tī byus  87 kolektivi ar 1030 daleibnīku. Itūgod Storptautyskais folklorys festivals „Baltica” nūtiks Reigā, Siguldys nūvodā, kai ari festivala nūslāguma dīnā, 29. junī, aicynuos iz Latgolu – Daugovpili. Gatavejūtīs festivalam „Baltica” Edeite gastejuse pi vairuoku folklorys kūpu, par pīmāru, pi folklorys kūpys „Artava” Ūgrē, itū sasatikšonu jei poša sauc – koč pa latgaliskam vuordeņam. 1991. godā Ūgrē tyka dybynuota folklorys kūpa „Artava”, kurys daleibnīki i repertuars vysod ir bejuši saisteiti ar Latgolu, koč i kūpā dzīž vysaidu Latvejis molu sīvys. Kai sovulaik folklorys kūpa rodusēs, kai ir ar runuošonu i dzīduošonu latgaliski, dzeivojūt Ūgrē, i kaidys dzīsmis sovulaik nu Latgolys pajimtys leidza, Edeites sarunā ar "Artava" dzierdēsim Benitu Špakovsku, Valdu Galuzo, Mariannu Klaucāni, Veroniku Vanagu, Ināru Greivuli i kūpys vadeituoju Andri Kapustu.      

Šogad Latvijā notiks Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Atsauksim atmiņā festivāla pirmsākumus un Atmodas gadu notikumus raidījumā Augstāk par zemi.

E se tutto quello che sappiamo delle avventure di Achille e di Ulisse non fosse accaduto in Grecia e nel Mediterraneo, come abbiamo sempre creduto, ma fosse invece successo più a Nord, tra Danimarca, Svezia e Mar Baltico? Impensabile? Eppure, questa è l'ipotesi sostenuta da anni da un ingegnere italiano: Felice Vinci. Ma questa teoria, nota tra gli appassionati come "ipotesi baltica", ha qualche fondamento storico o scientifico?Una produzione Think about Science: thinkaboutscience.comCon: Massimo Polidoro e Giulio Niccolò Carlone; Video editing: Elena Mascolo, Fotografia: Claudio Sforza; Musiche: Marco Forni; Logo e animazioni: Zampediverse; Social - Comunicazione: Giacomo Vallarino - Grafiche: Roberta Baria; Distribuzione audio: Enrico Zabeo; Titoli: Jean SevillaLEGGI la mia graphic novel: "Figli delle stelle" (con Riccardo La Bella, per Feltrinelli Comics): https://amzn.to/47YYN3KLEGGI: "Sherlock Holmes e l'arte del ragionamento" (Feltrinelli), il mio ultimo libro: https://amzn.to/3UuEwxSLEGGI: "La meraviglia del tutto" l'ultimo libro di Piero Angela che abbiamo scritto insieme: https://amzn.to/3uBTojAIscriviti alla mia NEWSLETTER: L' "AVVISO AI NAVIGANTI": https://mailchi.mp/massimopolidoro/avvisoainavigantiAderisci alla pagina PATREON, sostieni i miei progetti e accedi a tanti contenuti esclusivi:   /massimopolidoroScopri i miei Corsi online: "L'arte di Ragionare", "Psicologia dell'insolito", "L'arte di parlare in pubblico" e "l'Arte del Mentalismo": https://www.massimopolidorostudio.comPER APPROFONDIRELe musiche sono di Marco Forni e si possono ascoltare qui: https://hyperfollow.com/marcoforniLEGGI i miei libri: "Sherlock Holmes e l'arte del ragionamento": https://amzn.to/3UuEwxS"La meraviglia del tutto" con Piero Angela: https://amzn.to/3uBTojA"La scienza dell'incredibile. Come si formano credenze e convinzioni e perché le peggiori non muoiono mai": https://amzn.to/3Z9GG4W"Geniale. 13 lezioni che ho ricevuto da un mago leggendario sull'arte di vivere e pensare": https://amzn.to/3qTQmCC"Il mondo sottosopra": https://amzn.to/2WTrG0Z"Pensa come uno scienziato": https://amzn.to/3mT3gOiL' "Atlante dei luoghi misteriosi dell'antichità": https://amzn.to/2JvmQ33"La libreria dei misteri": https://amzn.to/3bHBU7E"Grandi misteri della storia": https://amzn.to/2U5hcHe"Leonardo. Genio ribelle": https://amzn.to/3lmDthJE qui l'elenco completo dei miei libri disponibili: https://amzn.to/44feDp4Non perdere i prossimi video, iscriviti al mio canale: https://goo.gl/Xkzh8ARESTIAMO IN CONTATTO:Ricevi l'Avviso ai Naviganti, la mia newsletter settimanale: https://mailchi.mp/massimopolidoro/avvisoainavigantie partecipa alle scelte della mia communitySeguimi:Patreon: massimopolidoroCorsi: massimopolidorostudio.comInstagram: @massimopolidoroPagina FB: Official.Massimo.Polidoro X: @massimopolidoro  Sito: http://www.massimopolidoro.comQuesta descrizione contiene link affiliati, il che significa che in caso di acquisto di qualcuno dei libri segnalati riceverò una piccola commissione (che a te non costerà nulla): un piccolo contributo per sostenere il canale e la realizzazione di questi video. Grazie per il sostegno!

As companies scale back their renewable energy targets and investors reassess their sustainability strategies, we ask how relevant ESG is in 2025. We also dive into major financial closes in the offshore wind sector, including the Inch Cape project in the UK and Poland's Baltica 2, before exploring the Baltic states' historic grid switchover from Russia to Europe. Plus, we discuss the booming AI data centre sector and its implications for renewable energy demand. Hosted by:Hosted by:Oliver Carr - Head of Data AnalysisAishwarya Harsure - Analyst Ashkenaz A.L. - Senior ReporterReach out to us at: podcasts@inspiratia.comFind all of our latest news and analysis by subscribing to inspiratiaListen to all our episodes on Apple Podcasts, Spotify, and other providers. Music credit: NDA/Show You instrumental/Tribe of Noise©2024 inspiratia. All rights reserved.This content is protected by copyright. Please respect the author's rights and do not copy or reproduce it without permission.

W korespondecji Przemka Przybylskiego m.in.o zatrzymaniu byłego Ministra Sprawiedliwości Zbigniewa Ziobry oraz o budowie farmy wiatrowej Baltica 2..

"Wszyscy turyści wiedzą, że nad Bałtykiem trzeba ustawić parawan, bo tak wieje. Bałtyk jest morzem wietrznym i na tyle płytkim, że wiatraki można tam bez przeszkód stawiać" - mówił w Popołudniowej rozmowie w RMF FM Dariusz Marzec, prezes PGE, które podpisało umowę z duńskim Ørsted na realizację największej w Polsce elektrowni wiatrowej Baltica 2.

W audycji: polska morska energetyka wiatrowa na Bałtyku staje się faktem. Polska Grupa Energetyczna i duński Orsted podjęły ostateczną decyzję inwestycyjną w sprawie budowy morskiej farmy wiatrowej Baltica 2. Katastrofa lotnicza w Stanach Zjednoczonych. W Waszyngtonie samolot pasażerski linii PSA Airlines zderzył się z wojskowym helikopterem. W gmachu polskiej ambasady w Wilnie odbył się wyjątkowy koncert litewskich artystów upamiętniający osiemdziesiątą rocznicę wyzwolenia niemieckiego nazistowskiego obozu koncentracyjnego Auschwitz-Birkenau. W Senacie odbyły się obchody jubileuszu 100-lecia urodzin prof. Andrzeja Stelmachowskiego, marszałka I kadencji Senatu, założyciela Stowarzyszenia „Wspólnota Polska”. Zapraszamy do słuchania!

Testo e foto di ai Balticanews Testo trasformato in audio progetto cultura per ipovedenti w @tepare

Testo e foto di Business Testo trasformato in audio progetto cultura per ipovedenti di @tepare

Testo e foto di Balticanews Testo trasformato in audio progetto cultura per ipovedenti di @tepare

Testo e foto di Balticanews Testo trasformato in audio progetto cultura per ipovedenti di @tepare

Testo e foto di Business Testosterone audio progetto cultura per ipovedenti di ai @tepare

The Caledonian orogeny is one of the most recent extinct mountain-building events. It took place in several phases during the three-way collision of continental blocks called Laurentia, Baltica, and Avalonia during the early stages of the assembly of the supercontinent Pangea. In the process, Himalayan-scale mountains were formed. While these mountains have been worn down today, we still see plenty of evidence for their existence in locations straddling the Atlantic and the Norwegian Sea. In the podcast, Rob Strachan describes the tectonic movements that led to the orogen and explains how we can reconstruct the sequence of events that occurred and what we can learn about today's mountain-forming processes by studying the exhumed rocks of ancient orogens. Strachan has studied the rocks of the Caledonian orogen for over 40 years, focusing on unraveling the history of the orogen in what is Scotland today.  He is Emeritus Professor of Geology at the University of Portsmouth.

Testo e foto di Balticanews Testo trasformato in audio progetto cultura per ipovedenti di @tepare

Vilniuje, ant Gedimino kapo kalno Kalnų parke prasidės tarptautinis folkloro festivalis „Baltica“.100-mečio Dainų švęntės renginiai šeštadienį prasideda Kauno dainų slėnyje jubiliejine Dainų diena „Miškais kalnai žaliuoja“.Vilniuje Dainų šventės pradžią pažymės Šimtmečio vakaras.Savaitgalį Merkinėje skambės stiklo armonika ir krištolinis baschetas.Marijampolėje baigiasi jau vienuoliktą kartą organizuotas tarptautinis kūrybinis simpoziumas „Malonny“.Rubrikos „Be kaukių“ svečias rašytojas, kulinaras entuziastas ir radijo laidų vedėjas Antanas Šilkūnas.Ved. Marius Eidukonis

Testo e foto di Balticanews Testo trasformato in audio progetto cultura per ipovedenti di @tepare

Testo e foto di Balticanews Testo trasformato in audio progetto cultura per ipovedenti di @tepare

Proximo's top stories this week across project and infrastructure finance: Financial close for 1.8GW MBR Phase 6 EWEC finalising PPA for 1.5GW Al Ajban solar project Financial close for Al Ansar Hospital PPP Project DAO to reach financial close by the end of March Ontario municipality issues EOI for ice arena Strata closes financing of Scatter Wash battery Macquarie fund to sell interest in Lordstown Energy Center PGE and Orsted granted Baltica 2 construction permits TagEnergy achieves financial close of Pitkevy BESS Rio Tinto inks renewable power purchase deal for Gladstone operations Plus, Proximo's league tables report for 2023 is out now. Visit our website to request your copy and discover the top movers and shakers across the industry over the past 12 months. 

Testo e foto di Balticanews weblog Testo trasformato in audio progetto cultura per ipovedenti di @tepare

Testo e foto di “ Baltica week “ Testo integrale trasformato in AUDIO di @tepare

Testo e foto di “Baltica wordpress” Testo trasformato in audio per (progetto cultura per ipovedenti) di @tepare

Testo e foto di BALTICA (wordpress) Testo tramutato in audio per (progetto cultura per ipovedenti)

The Joint Venture: inspiratia insightsThe team look over the past week of news and give their views on market trends in the energy sectorIn this week's episode, we explore several pivotal developments in the energy sector. We delve into the European Investment Bank's financing of PGE Group's Baltica offshore wind farm in the Baltic Sea. We discuss BP Ventures' lead in funding Advanced Ionics, a US-based start-up seeking to use industrial vapour to reduce green hydrogen production costs. Additionally, we cover the UK government's shortlist of hydrogen projects for further funding assessment and negotiations, which includes 17 projects with a combined capacity of 262MW across England, Scotland, and Wales. In our PPA round-up, we outline significant agreements such as Ingevity Corporation's contract with NextEra Energy Resources, TagEnergy's deal with Snowy Hydro, and EDF Energy's seven-year PPA with Brockwell Energy. We turn our attention to the UK's accelerating shift towards electric vehicles and the parallel challenges facing charging infrastructure. As the country embarks on its ambitious mission to phase out internal combustion vehicles by 2030, the spotlight is on the substantial hurdles in the path towards EV adoption. Finally, we delve into the pressing issue of the green skills shortage and its potential impact on the global energy transition. With a sustainable future depending on a vast array of technical proficiencies, including renewable energy technologies, the current shortage in green skills presents an urgent and widespread challenge.  Hosted by:Oliver Carr - Lead AnalystDila Cebeci - Senior AnalystAshkenaz Al - Reporter Reach out to us at: podcasts@inspiratia.comFind all of our latest news and analysis by subscribing to inspiratiaListen to all our episodes on Apple Podcasts, Spotify, and other providers.

Homme algab rahvusvaheline Baltica pärimuspidu.

Stāsta režisora Pētera Pētersona meita, tulkotāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone Vai zini, ka Runcis kā režisors veidojis ne tikai teātra izrādes, bet arī daudzus plaša mēroga sabiedriskus pasākumus, kas kļuvuši par nozīmīgiem pagriezienpunktiem Latvijas nesenajā vēsturē? Pētera Pētersona daudzpusīgie talanti – tulkotājs, dramaturgs, režisors – ir iemesls, kāpēc viņu nereti pieaicināja kā autoru un arī režisoru liela mēroga uzvedumiem. Viens no tādiem bija koncerts par godu Andreja Upīša 70 gadu jubilejai Operā, kuram libretu veidoja un arī iestudēja Pētersons. Mūziku šim koncertam rakstīt viņš uzaicināja Imantu Kalniņu, ar kuru kopā jau bija radījis brīnišķīgo izrādi ar Imanta Ziedoņa dzeju “Motocikls”. Abi bija kopā strādājuši arī pie Pētersona dramatizētā Dostojevska “Idiota”, kur Imanta Kalniņa mūzika atstāja neaizmirstamu nospiedumu.  Pateicoties Pētersonam, Upīša jubilejas svinībām kļuva nevis par vēl vienu ierindas pasākumu vai par nodevu laikam, bet gan palīdzēja radīt autonomu lieldarbu  - lielisko Imanta Kalniņa oratoriju ar Upīša tekstu “Rīta cēliens”, kurai Upīša dzeju un tekstus atlasīja un sakārtoja, faktiski dramatizēja, Pēteris Pētersons. Kad sākās Atmoda, Pētersona talants noderēja vairāku tālaika nozīmīgu pasākumu organizēšanā. Tā 1988. gada jūnijā notikušais Folkloras festivāls “Baltica” tautas atmiņā palicis kā notikums, kurā Dainis Stalts pirmo reizi arēnā iznesa Latvijas karogu. Un visa festivāla norise toreiz Rīgā un Ogrē bija kā svaiga ūdens malks, kas cēla un vienoja cilvēkus ap folkloru. Un šī saviļņojošā notikuma veidotājs bija Pēteris Pētersons. Pirms Tautas Frontes dibināšanas kongresa 1988. gada 7. oktobrī, notika Tautas Frontes rīkota manifestācija, pēc kuras ļaudis devās uz Mežaparku. Tur Dziesmu svētku estrādē, ko pildīja kori, notika koncerts ar Atmodas līderu un valsts amatpersonu uzrunām, kas kā notikums spilgti iespiedies ļaužu atmiņā. Un lūk, šī koncerta režisors bija Pēteris Pētersons. Viņi kopā ar toreizējo Dabas muzeja direktoru Vili Krūmiņu un muzikologu Arnoldu Klotiņu bija izveidojuši repertuāru un runātāju sarakstu, kā arī rūpējās par koncerta norisi turpat uz skatuves tādā kā vadības grupā. Kā atceramies, emocijas toreiz sita ļoti augstu vilni. Sanākušie cilvēki kāri tvēra katru runātāju vārdu, bet dziesmas dziedāja līdzi. Man tēva papīros vēl ir saglabājusies lapiņa ar koncerta norisi ar visām viņa piezīmēm. Vēl viens nozīmīgs mirklis Latvijas vēsturē, kam Pētersons pielicis savu roku, bija 1990. gada Vispārējie Dziesmu svētki, kur pirmo reizi pēc ilgiem gadiem repertuārā vairs nebija jādod nodevas dziesmām par Ļeņinu un padomju skaņdarbiem, turklāt šajos svētkos pirmo reizi plaši piedalījās trimdas kolektīvi. Pētersons bija Dziesmusvētku režisors, un atceros, cik brīnumaini toreiz ieskanējās trimdas koru iekustinātie zvaniņi.  Runcim vienmēr piemitusi laba mēroga un telpas izjūta, spožs inscenētāja talants, taču šajos lielajos pasākumos viņš nevarēja atļauties tā vienkārši izsaukt aprautas komandas, kā bija pieradis darīt teātrī, kur kolēģi bija iemācījušies saprast viņu no pusvārda. Viņa reizēm ģeniālajām idejām bija nepieciešams sazemējums. Un šo lomu lielajos masu pasākumos kā asistents pildīja toreiz jaunais Konservatorijas Kultūras darbinieku kursa absolvents, tagad Smiļģa teātra muzeja direktors, profesors Jānis Siliņš. 

- Wszystkie najnowsze trendy muzyczne, które pojawiały się gdziekolwiek w Europie, trafiały do Gdańska w tym samym czasie, gdy pojawiały się w innych rejonach Europy, ale jednocześnie gdańszczanie byli przywiązani do form, które kiedyś już im się spodobały. W związku z tym integrowano te wszystkie nowe elementy ze starymi formami, nowe instrumenty ze starymi instrumentami - mówił na antenie Dwójki Andrzej Szadejko, koncertujący organista, dyrygent, organizator życia kulturalnego.

30-IX-2022. PARS INTERNATIONALIS. IN CONTINENTE TERRAE EUROPAE: ‘Varia regia Europaea’ ‘SUSPICIUNT’ ‘efussionem canalis gasis’ ‘in regio Baltica’ ‘FUISSE’ ‘machinationem’. ‘Norvegiae custodes publici militares’ ‘gasiductum fractum’ ‘VIGILANT’. ‘Pollutio magna’ ‘Russiae gasiductu fracto’ ‘EST’. IN SUECIA: ‘Extrema dextra’ ‘in parlamento’ ‘AFFIRMATUR’. IN UCRAINA: ‘Kioviae socii’ ‘Kremlin’ ‘de nuclearis impetus denuntiatione’ ‘MONENT’. ‘In Ucraina’, ‘suffragium populi’ ‘de ad Russiam adiunctione’ ‘cavillatio’ ‘EST’. ‘Ucraina et Russia’ ‘ad duas civitates capiendum’ ‘in Donbas’ ‘PUGNANT’. ‘Russia’ ‘quadraginta quinque milia milites’ ‘in Ucrainae bello’ ‘PERDIT’. ‘Moscovia’ ‘victoriam’ ‘in plesbiscito pro Russiae adiectio’ ‘DECLARAT’. IN BRITANNIA: ‘Starmer’ ‘DICIT’ ‘quadraginta quinque centesimas’ ‘tributum’ ‘pro publica utilitate’ ‘RESTAURATURA ESSE’. ‘Tributorum secta’ ‘CONVERTE’, ‘Institutum Nummarium Orbis Terrarum’ ‘ad Truss’ ‘DIXIT’. ‘Libra sterlingorum’ ‘ad cifram minimam’ ‘dollariorum respectu’ ‘Truss strategemate’ ‘ADVENIT’. ‘Britanniae Argentaria’ ‘sexaginta quinque milliardum librarum sterlingorum’ ‘ad discrimen numarium vitandum’ ‘LIBERAT’. IN GERMANIA: ‘Germania’ ‘cum ducentis milliardum eurorum’ ‘oenergiae discrimen’ ‘COMPENSABIT’. IN HISPANIA: ‘Moncloa’ ‘Perez Tornero dimissionem’ ‘ad RTVE gubernandum’ ‘COGIT’. ‘Puig’ ‘Sánchez tributorum strategema’ ‘CONFRINGIT’. ‘In hispania’, ‘plus tributa’ ‘divitibus’ et ‘minora tributa’ ‘pauperibus’ ‘ERUNT’. IN ITALIA: ‘Giorgia Meloni’ ‘potestatem’ ‘CAPIT’. ‘Comitia generalia anno bis millesimo vicesimo secundo’. ‘Italia’ ‘IT’ ‘ad dextram’. ‘Giorgia Meloni’ ‘VICIT’. ‘Indagatio suffragatoribus’: "fratelli d'Italia" ‘prima factio politica’ ‘FIT’. ‘Camera representatorum et senatus’: ‘plurima personae populi’ ‘SUNT’ ‘centri dextraeque’. "PD" ‘minus vigenti centesimae partis’ ‘EST’; "Lega" ‘DESCENDIT’ ‘in altum’. "FI" ‘CECIDIT’; "M5S" ‘ASCENDIT’. "Calenda-Renzi" ‘sub decem centesiame partis’ ‘EST’. ‘Letta’, ‘dux PD’ ‘DIMITTIT’. IN RUSSIA: ‘Milia masculi’ ‘a Russia’ ‘FUGIUNT’ ut ‘in Ucraina’ ‘non BELLET’. ‘Fines’ ‘Finnia, Georgia et Kazachstania’ ‘ASSULTANT’. ‘Saltem ducenti milia russi’ ‘a Russia’ ‘FUGIUNTUR’. ‘Trucidatio’ ‘in schola russa’ ‘tredecim mortuos’ ‘RELINQUIT’. ‘In Moscovia’, ‘Snowden’ ‘factus est’ ‘russus’. IN CONTINENTE TERRAE AMERICAE. IN CANADA: ‘In Canada atlantica’ ‘restitutionem’ ‘post turbinem procellarum nominatum Fiona’ ‘INCIPIT’. IN CIVITATIBUS AMERICAE UNITAE: ‘Administratio Nationalis Artis Aerospatialis et Spatii (NASA)’ ‘asteroides’ ‘PULSAT’. ‘Magnum turbo procellarum’, ‘nominatus Ian’, ‘Floridam’ ‘BATTUIT’. ‘Civitates Americae Unitae’ ‘cives suos’ ‘ad Russiam relinquendum’ ‘vehementer VOCAT’. ‘Trucidatio’ ‘in schola’ ‘in Philadelphia’ ‘FUIT’. ‘Hypotecae ratio’ ‘ad sex punctum septem centesimas’ ‘AUGMENTAT’. ‘Domorum novarum pretium’ ‘in Civitatibus Americae Unitae’ ‘in anno’ ‘quindecim punctum octo centesimas’ ‘AUGMENTAT’. ‘In Angelopoli California’, ‘Scholarum regio’ ‘naloxone’ ‘ad milia quadragentas scholas suas’ ‘CAVEBIT’; ‘hoc medicamentum’ ‘contra opii abusum’ ‘AUDIUVAT’. IN MEXICO: ‘In Chiapas, Mexico’, ‘auctoritas’ ‘pueros’ ‘ex cultus iudaico’ ‘REMOVET’. IN CUBA: ‘Typhon, immo Huracanum "Ian"’, ‘TUTUDI’ ‘occidentem Cubae’, ‘nunc APPROPINQUAT’ ‘ad litorem sini Floridae’. ‘In Havana, Cuba’, ‘in suffragio populi’ ‘populus’ ‘pro Familiae Codice’ SUFFRAGAVIT. IN COLUMBIA: ‘Fines apertos’ ‘inter Columbiam et Venetiolam’ ‘post septem annos’ ‘SUNT’. IN GUIANA: ‘Institutum Nummarium Orbis Terrarum’ ‘PRAENUNTIAT’ ‘Guianiam’ ‘circa sexaginta centesimas’ ‘in oeconomia sua’ ‘CRETURA ESSE’. IN ORIENTE MEDIO: ‘In Syria’, ‘saltem viginti quattuor pueri’ ‘naufragio’ ‘MORTUI SUNT’. ‘Etiam in Syria’, ‘cholera’ ‘duodecim et duodecim’ ‘OCCIDIT’ et ‘milia et milia’ ‘AEGRENTUR’. ‘In Libya’, ‘popularium coetus vel parlamentum’ ‘ad principem ministrum eligendum’ ‘CONVOCAVIT’. ‘Princeps Mohammed bin Salman’ ‘principem ministrum’ ‘pro Arabia Saudania’ ‘NOMINATUS EST’. IN ASIA CENTRALIS: ‘In Irania’, ‘clamores adversus regimen’ ‘AUGMENTANT’. ‘In Bangladesia’, ‘sexaginta mortui’ ‘naufragio’ ‘FUERUNT’. IN ASIA ORIENTALIS: ‘Iaponia’ ‘postremum vale’ ‘ad Shizo Abe’ ‘donat’. ‘Typhon nominatus Noru’ ‘Vietnamiam’ ‘BATTUIT’. IN CONTINENTE TERRAE AFRICAE: ‘In Guinea’ ‘olim dictator Camara’ ‘in iudicium’ ‘SISTIT’. ‘Causam’ ‘de trucidatione eventa’ ‘anno duo milla novem’ ‘in stadio Conakry’ ‘INCIPIT’ quo ‘recusationes factionis politicae adversae’ ‘ACCIDERUNT’ ‘ubi centum quiquaginta septem cives’ ‘OCCIDERUNT’. ‘In Guinea Aequinoctiali’, ‘praesidens’ ‘ad comitia’ ‘denuo ADERIT’. ‘Ei’ ‘per cuadraginta tres annos’ ‘hanc nationem’ ‘GUBERNAVIT’. PARS MEXICI. DE CALAMITATIBUS: ‘In Mexici regione’, ‘vitae expectatio’ ‘pandemia’ ‘a septuaginta quinque annis’ ‘ad septuaginta unus annos’ ‘REGREDITUR’. DE VIOLENTIA ET INSECURITATE: ‘Exactiones’ ‘in Mexicopolis’ ‘AUGMENTANT’. ‘Ayotzinapa genitores’ ‘punitionem’ ‘contra militias’ ‘EXIGUNT’. ‘Regimen’ ‘nobis’ ‘DERIDETUR’. ‘Andreas Emmanuel’ ‘ad genitores’ ‘EXCUSAT’. ‘Accusator’ ‘CADIT’ et ‘Encinas’ ‘MINANTUR’. ‘Mexicum’ ‘caput’ ‘ex agitatoribus pro oecologia mortuis’ ‘EST’. ‘Quinquaginta quattuor mortui’ ‘in praterito anno’ ‘SUNT’. ‘Poenas abortu abdere’ ‘reclamationis tumultu’ ‘EXIGUNT’. DE STUPEFACTIVORUM MEDICAMENTORUM COMMERCIO: ‘Mejía Berdeja’ ‘DICIT’ ‘securitatis consilium’ ‘omnes chartellos’ ‘BATTUERE’. ‘Civitates Americae Unitae’ ‘coniurationem’ ‘inter excercitum et rerum narcoticarum mercatores’ ‘DEMONSTRAT’. DE POSIBILI CORRUPTIONE: ‘Ministerium Securitatis Publicae’ ‘Institutum Securitatis et Servitia Sociala Operariorum Reipublicae’ ‘INVIGILAT’. ‘Sanguinis detractio’ ‘viginti milliardum nummorum mexicanorum’ ‘in Instituto Securitatis et Servitia Sociala Operariorum Reipublicae’ ‘contractis privatis’ ‘EST’. ‘Provinciae’ ‘octogina milliardum nummorum mexicanorum’ ‘ad Institutum Securitatis et Servitia Sociala Operariorum Reipublicae’ ‘DEBENT’. ‘Ferriviae pretium’ ‘pro Tramine Maiensis’ ‘quadraginta tres centesimas’ ‘AUGMENTANT’. ‘Ad Ministerium Officii Publicum’ ‘ex beneficiorum commercio ‘ACCUSANT’. DE REGIMINE INSCITO: ‘Quartae Transformationis regimen’ ‘compendiorum fiscorum’ ‘octoginta quinque centesimas’ ‘CONSUMIT’. ‘Prosperitatis Argentaria’ ‘post quinque annos’ ‘pecuniam’ iam CONFICIT’. ‘Criminum factio’ ‘maiensis silvam’ ‘DEVORAT’. Exercitus ‘Protectionem datorum (vel securitatem informaticam)’ VIOLANT. DE MEXICI MILITARIS INSTITUTIONE: ‘Ministerium Gubernationis’ ‘reformationem militarem’ ‘CORROBORAT’. DE CIVILITATE: ‘Tribunal Comitialis’ ‘Americo Villarreal victoriam’ ‘CONFIRMAT’. DE OECONOMIA: ‘Provinciarum regimines’ ‘debitum suum’ ‘QUADRUPLICANT’. ‘Milia milium autocinetorum illegitimorum (in lingua hispanica: autos chocolate)’ ‘Mexici regioni’ ‘hoc anno’ ‘INUNDABIT’. ‘Debitum publicum’ ‘circa quinquaginta centesimas ‘Producti Domestici Grossi’ ‘proximo anno’ ERIT. ‘Mexici Argentaria’ ‘rationem crediti’ ‘ad novem punctum viginti quinque centesimas’ ‘AUGMENTAVIT’. ‘Prima consilia’ ‘contra inflationem’ ‘DESINT’.

Šogad starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” skatē folkloras kopa “Graudi” no Tomes tika novērtēta ar pirmo kategoriju, jo bija sagatavojusi programmu ar Daugavas plostnieku dziesmām. “Graudu” izpētītā un iedzīvinātā tēma šobrīd ir aktuāla – Gaujas plostniecības interesenti, apvienojušies biedrībā, jau panākuši, ka Gaujas plostnieku prasmes kopš 2018. gada iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 2021. gada pavasarī, iesniegts pieteikums, nu jau valstiskā līmenī, lai Gaujas plostnieku, kopā ar vēl piecu citu valstu - Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas plostniecības tradīcijām - tiktu iekļautas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Par Daugavas plostniekiem līdz šim bija dzirdēts mazāk. Taču, lūk, Tomē joprojām dzīvas ir atmiņas ne tikai par plostnieku, bet arī Daugavas laivinieku-pārcēlāju klātbūtni. Braucot uz Tomi pēc Daugavas plostnieku dziesmām, iemantojam vēl ko būtiskāku. Satiekam cilvēkus, kuriem darbošanās folkloras kustībā ir veids, kā apliecināt savu piederību šai vietai, kā nodot tālāk atmiņas un stāstus. Un caur šiem stāstiem Tome atklājas kā ļoti dzīva vieta, te nav kalni un lejas, upītes un krūmi, katra no ieraudzītajām vietām “Graudu” dalībniekiem (“Graudi” šoruden pošas svinēt savu jau desmito pastāvēšanas jubileju) saistās ar kādu īpašu cilvēku vai kopīgi piedzīvotu notikumu. Šī gada starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” skate notika neklātienē, folkloras kopām savas dziesmas bija jāiesūta uzņemtas video. Tad nu arī Tomes “Graudiem” tā bija laba iespēja iedzīvināt atmiņu stāstos vēl dzīvās, Tomes ar plostniecību saistītās vietas. Veidojot programmu, folkloras kopa sastapās ar vēl kādu dilemmu – Daugavas plostnieku dziesmām nepiestāvēja nedz 19. gadsimta krāšņie goda tērpi, nedz neitrālākās vasaras linu drānas. Jau kādu laiku tika spriests, ka kopas dalībniekiem vajadzētu tikt pie vēl kādas drēbju kārtas, tādas, kurā būtu ērti iet uz danču vakariem. Kopas dalībniece Sarmīte Pugača stāsta, ka izlemts tika par labu pelēkiem kostīmiem. Tomes folkloras kopas “Graudi” dalībnieki ir lieliski stāstnieki, viņi ilgus gadus viens otru pazīst, daudzreiz stāstītos stāstus papildina, mudina stāstīt vēl. Šajā raidījumā pievērsāmies kopas sagatavotajai Daugavas plostnieku dziesmu programmai, taču “Graudi” varētu stāstīt vēl – par sēņošanu Tomes mežos, par apkaimes vietvārdu maiņu.

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” ar koncertu “Spēlē šādu vakariņu” un sadziedāšanos Dainu kalnā vakar atklāts Turaidā. Uz spēlētprieku aicina starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” Rīgas dienā: gan koncertos Vērmanes dārzā un laukumā pie Brīvības pieminekļa; gan dzīvās kultūras mantojuma darbnīcās Rīgas kanāla malā. Notikumiem līdzi seko arī Kultūras rondo tiešraidē no laukuma pie Brīvības pieminekļa. Kā nepazaudēt tradicionālo vidi un saglabāt atšķirīgo novados; kādas vērtības ir svarīgas un kā mūsdienās mainās uzvedības modeļi tradicionālajā folklorā? Pie Kultūras rondo mikrofona aicinām gan dzīvā kultūras mantojuma darbnīcas amatmeistarus no Rucavas, gan etnogrāfisko ansambļu un kopu pārstāvjus. Ir sācies koncerts “Mēs māsiņas nebijām, mums dziedāt savedās”, un uz skatuves muzicē folkloras kopa “Dūdalnieki” no Lielbritānijas. Bet uz skatuves pie Brīvības pieminekļa šogad pieci karogi, nevis trīs, kā ieraksts līdz šim. Uz skatuves ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un lībiešu karogs. Bet ap skatuvi ir zaļi aizsargtīkli ar saulespuķēm. Mēs esam drošībā! Par Rīgas dienas norisēm stāsta Dina Liepa, koncerta “Mēs māsiņas nebijām, mums dziedāt savedās” režisore un folkloras kopas „ Kokle” vadītāja. Par tradīciju saglabāšanu Rucavā un par dižošanos Rīgā Rucavas darbnīcā stāsta Sandra Aigara, biedrības “Rucavas tradīciju klubs” vadītāja, un Māra, Dace un Inga Tapiņas, kuras dzīvo Rīgā, bet kopj Rucavas tradīcijas. Vieni no svētku dalībniekiem ir Ropažu novada bērnu un jauniešu folkloras kopa “Oglīte”. Pirmo gadu to vada Elīza Skreba, kura ar kopu saistīta jau no trīs gadu vecuma. Uz skatuves šodien kāps septiņi “Oglītes” dalībnieki, arī Līva Ozola un Līva Krīgere. Festivālā piedalās arī Igaunijas latviešu folkloras kopa "Rēvele", kas uzskatāma par vienu no  “Skandinieku” tradīciju turpinātājiem. Kas ir šī tradīcija, kuru kopjat arī Igaunijā, stāsta kopas vadītāja Laura Šmideberga un Zane Danosa, folkloras skolotāja bērnu kultūras skolā “Bergausis” Norvēģijā, kur turpina rēveliešu tradīciju. Sarunā iesaistās arī citi kopas dalībnieki. No Latvijas visvairāk pārstāvētas ir Latgales kopas. Tiekamies ar Preiļu kopas "Rūtoj" dalībnieci Evitu Salenieci un vadītāju Ilzi Valaini. Koncertu pie Brīvības pieminekļa šodien atklāja Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki”. Pēc uzstāšanās sarunājamies ar kopas vadītāju Raimondu Dāli un dalībniekiem.   Ģimenes folkloras kopa "Berendejka" ir dibināta 1994. gadā un kopj senas krievu tradīcijas un ieražas. Par darbošanos stāsta Mariana Jode un viņas meita Violeta Nikolajenko. No šīs kopas izaugusi jauniešu folkloras grupa “DAR”. Pie Kultūras rondo mikrofona arī sievu kopas “Vilcenes” dalībnieces un tās vadītāja Ieva Kušķe. Noslēgumā par festivāla norisēm gan šodien Rīgā, gan divās turpmākās dienās atgādina Nacionālā kultūras centra eksperte Gita Lancere.

“Spēle” – dažādībā, skanīgās meldijās, rotaļās un dejās. Uz spēlētprieku aicina starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, ar kura rīkotājiem tiekamies Kultūras rondo studijā, lai uzzinātu par festivāla programmu un raksturotu Latvijas folkloras kustību, kura iegājusi ceturtajā gadu desmitā. Par festivālu stāsta atklāšanas koncerta “Spēlē šādu vakariņu” Turaidas  Dziesmu dārzā režisore Anda Skuja, festivāla "Baltica" mākslinieciskā vadītāja, folkloriste Māra Mellēna un Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras un tautas mūzikas eksperte Lauma Bērza. No 6. līdz 10. jūlijam norisināsies Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Ar moto "Nāc ar mani spēlēties" vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi tiksies dažādos koncertos, un notikumos Alsungā, Dundagā, Inciemā, Inčukalnā, Jūdažos, Krimuldā, Kuldīgā, Lēdurgā, Mālpilī, Popē, Rīgā, Siguldā, Talsos, Turaidā un Ventspilī,. Visplašāk festivālā “Baltica” būs pārstāvēta Latgale, dažādos festivāla notikumos piedaloties 76 kolektīviem, savukārt Rīgu un Rīgas reģionu pārstāvēs 35 kolektīvi, bet Kurzemi – 41 kolektīvs. Festivālā piedalīsies arī 38 Vidzemes, 29 Zemgales un 3 Sēlijas kolektīvi. Festivāla dalībnieki ir kolektīvi, kas festivāla “Baltica” repertuāra pārbaudes skatē par savu sniegumu saņēmuši I vai II kategoriju. Festivāla dalībnieku vidū būs arī divi latviešu diasporas kolektīvi – Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki” un Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa “Rēvele”, kā arī četri viesu kolektīvi: muzikantu grupa no Mostes Igaunijā (Mooste Rahvamuusikakooli Piiliklubi), dziedātājas no Serves Sāremā (Sõrve ansambel Ammuker), folkloras ansamblis “Labingis” no Viļņas, kā arī Viļņas Universitātes folkloras ansamblis “Ratilio”. Festivāla viesus būs iespēja dzirdēt 6. jūlija koncertā “Kaimiņu būšana” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un 8. jūlijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tradicionālās daudzbalsības koncertā “Saskanēja man dziedot”, kā arī citās festivāla norises vietās Vidzemē un Kurzemē. Tradicionāli starp festivāla viesiem būs arī stāstniecības nozares pārstāvji. Apmeklētājiem būs iespēja gremdēties lietuviešu stāstnieces Mildas Varnauskaites (Viļņa) un oksitāņu stāstnieces Monikas Burgas (Monique Burg) iztēlē un mantotajās atmiņās. Detalizētu informāciju par programmu un plānotajām norisēm var iegūt festivāla tīmekļvietnē.

Brault, Elskewww.deutschlandfunkkultur.de, FazitDirekter Link zur Audiodatei

Przed nami premiera dwóch albumów zamykających serię z barokową muzyką regionu bałtyckiego. Zgodnie z ideą projektu „Musica Baltica”, utwory grane są sposób jak najwierniej oddający oryginalne wykonania.… Czytaj dalej Artykuł Kantaty gdańskiego kapelmistrza w serii „Musica Baltica” pochodzi z serwisu Audycje Kulturalne.

Godinot režisoru Uģi Brikmani, 14. augustā plkst. 20.00 Neikenkalna dabas koncertzālē izskanēs noskaņu koncerts "Augusta debesīs - Tautumeitas. Imants Ziedonis. Man labvēlīgā tumsā". Koncertā piedalīsies etnomūzikas grupa "Tautumeitas" un aktieris Ivo Martinsons. Pasākuma mākslinieciskā vadītāja ir Laima Jansone, kuru uz sarunu aicināja Zigrīds Muktupāvels Neikenkalna dabas koncertzāle Uģim Brikmanim bija īpaša vieta – viņa iniciatīva bija atgādināt Latvijai par vietu, kur notika Pirmie Dziedāšanas svētki – Dikļiem. Brikmanis bija režisors visiem lielajiem pasākumiem, kuri notika Neikenkalna dabas koncertzālē, proti, "Pirmajiem dziedāšanas svētkiem – 150", folkloras festivāliem “Baltica”, deju uzvedumam “No zobena saule lēca”, kas pirmo uzvedumu dabā piedzīvoja tieši Dikļos, dziesmusvētku modelēšanas koncertam. Viņš ticēja, ka laba mūzika, labi vārdi, vienošanās kopīgā dejā, ir veids, kā atklāt kultūrvēsturisko, leģendām apvīto vietu patieso dabu

Zapoczątkowany w 2016 roku cykl albumów „Musica Baltica” eksploruje muzykę kompozytorów tworzących w XVII i XVIII wieku na terenie I Rzeczypospolitej. Niebawem ukażą się dwie ostatnie płyty, które zamkną serię realizowaną we współpracy z Narodowym Centrum Kultury.… Czytaj dalej Artykuł Musica Baltica. Barokowe dźwięki regionu bałtyckiego pochodzi z serwisu Audycje Kulturalne.

PGE Baltica realizuje razem z duńską firmą Ørsted projekty Baltica 2 i Balita 3. Monika Morawiecka informuje, że przygotowania są już dość mocno zaawansowane. Jesteśmy co najmniej w połowie drogi jeśli nie dalej. Udało się już uzyskać zgodę środowiskową i szereg innych potrzebnych zezwoleń. Jeszcze nie wybrano podwykonawców. Będziemy mili w najbliższych kilku miesiącach uruchamiać największe przetargi na dostawy najważniejszych elementów. Chodzi o turbiny, stacje transformatorowe, czy kable. W 2026 ma się zakończyć budowa Baltici 2, a w 2027 r. Balitici 3. Mają one łącznie produkować 2,5 gigawata mocy. Prezes zarządu PGE Baltica wskazuje, że elektrownia Bełchatów, największa w kraju, produkuje 5 gigawatów. Zauważa, że elektrownia węglowa pracuje cały czas, podczas gdy elektrownia wiatrowa będzie działać z pełną mocą przez 40 proc. roku. Morawiecka wskazuje, że sektor offshore generuje szansę dla szerszego rozwoju gospodarczego. Skorzysta z tego branża stoczniowa i cała logistyka morska. To jest bardzo duży potencjał inwestycyjny. Zaznacza, że Polska ma bardzo dobry potencjał techniczny w przemyśle. Jest wielu wykształconych ludzi. Gość Kuriera ekonomicznego zaznacza, że Inwestycja może zapewnić 70 tys. miejsc pracy. Rozmówczyni Adriana Kowarzyka odpowiada na pytanie o opłacalność inwestycji. Wskazuje na wieloletnią pewność prognozy pogody. Choć w ciągu roku może dojść do wahań, to jak zaznacza, Statystycznie jesteśmy bardzo dobrze w stanie przewidzieć ile wiatru będzie. Morawiecka wskazuje na duże oparcie polskiej gospodarki na eksporcie. Polskie firmy będą musiały produkować niskoemisyjnie, aby zachować konkurencyjność. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/radiownet/message

Tym razem moim gościem jest Monika Morawiecka, zarządzająca jedną z najciekawszych polskich inwestycji ostatnich lat, czyli budową pierwszych farm wiatrowych na Bałtyku. Monika Morawiecka od 15 lat związana jest z PGE. W lutym 2019 roku została prezesem PGE Baltica. Program offshore w Polskiej Grupie Energetycznej zakłada budowę trzech farm wiatrowych: Elektrowni Wiatrowej Baltica-1 (EWB1), która w czerwcu 2020 roku otrzymała techniczne warunki przyłączenia do sieci przesyłowej dla mocy do 896 MW; Elektrowni Wiatrowej Baltica-2 (EWB2), która w styczniu 2019 roku otrzymała od operatora sieci przesyłowej propozycję technicznych warunków przyłączenia do KSE dla 1489 MW oraz Elektrowni Wiatrowej Baltica-3 (EWB3) z umową przyłączeniową na maksymalnie 1045 MW. Morawiecka to jedna z nielicznych znanych menedżerek w męskim świecie światowej energetyki. Rozmawiamy m.in. o współczesnym zarządzaniu projektowym, transformacji energetycznej, nowoczesnych łańcuchach dostaw i przyszłej cenie energii, a także o współpracy PGE i zagranicznego partnera polskiej spółki, firmy Ørsted. Warto wysłuchać tej rozmowy – zapraszam.

Monika Morawiecka o możliwości realizacji projektu PGE Baltica – budowy farmy wiatrowej na Morzu Bałtyckim. Nasz gość mówi, ze największym problemem, który stoi przed inwestycją to kłopoty związane z łańcuchami dostaw. Jest tyle realizowany na świecie projektów budowlanych, iż czas przesyłki komponentów do budowy wiatraków może być przedłużony, przez co cena inwestycji wzrośnie. Morawiecka oznajmia, iż PGE Baltica ma ambicje pozyskać 6 GW z farm wiatrowych do 2030 r. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/radiownet/message

Pyrmajā raidejuma “Kolnāsata” dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu aktivū vierzeituoju, apjūmeiguokuo latgaliskūs dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari  atkluos mums kaidys Latgolā i Latvejā labi pazeistamys dzīsmis stuostu. Ka itymā Latgolys kongresa dīnys laikā runoj par taidom kai Latgolys himnom, vīna nu pyrmūs nūteikti pīsaucama bruoļu Valda (Vaļža) i Māra Muktupāvelu saraksteituo dzīsme “Pīmiņ, bruoļ”. Obeji bruoli Muktupāveli, kuru saknis vaicojamys Leivuona pusē, ir vīni nu spylgtuokūs i zynomuokūs Latvejis folklorys muzykys i pietnīceibys apryndu puorstuovu. Valdis Muktupāvels ir etnomuzykologs, Latvejis Universitatis profesors, muzikis i komponists, bet juo bruoļs Māris Muktupāvels ir muzikis, grupys “Iļģi”, kai ari apvīneibys “Sventava” dalinīks. Nasabeitu saceit, ka Latvejis folklorys kusteiba sovulaik i tys, kaida ir folklorys izpratne myusu dīnuos, nav īdūmojama bez obeju bruoļu padareituo i izdzīduotuo. Dzīsme “Pīmiņ, bruoļ”, kū tautā sauc ari par Latgolys atmūdys himnu, rodusēs 20. godu symta 80. godu beiguos, kod Latvejā vaļdeja atmūdys nūskanis, dzīšmuotuo revoļuceja, taipat 1988. godā beja nūtics pyrmais folklorys festivals “Baltica”, kurymā pyrmū reizi publiski i tik lelā skaitā pasaruodejuši ari Latvejis karūgi – taids lela pacāluma laiks. Dzīsmis rasšonuos vīns nu autoru, Valdis Muktupāvels, raksturoj ar itaidim vuordim: “Un tajā pacēlumā mums ar brāli Māri kā Latgales patriotiem gribējās arī savu ieguldījumu pašapziņas celšanā. Precīzi neatceros, kas bija tas pamatimpulss vai motīvs, bet mēs abi divi nolēmām, ka ir jāuztaisa tāda svinīga dziesma, kura kaut kādā veidā izteiktu latgaliešu būtību un sirdi. Tā tapa šī – pāris dienās gan teksts, gan melodija.” Dzīsmis rasšonūs i ari nūsaukumu “Pīmiņ, bruoļ” īdvesmuojuse fraze nu dzejnīka i literaturkritiķa Osvalda Kravaļa, kura dzymtuo puse beja Ludzys nūvoda Pylda, poemys “Bruoļ, pīmiņ”, kū jis sarakstejs zam pseidonima Ontunejs Rīkstāns. Sovulaik Osvaldu Kravali i Valdi Muktupāvelu saistejuse draudzeiba. Poema “Bruoļ, pīmiņ” ir Kravaļa pyrmais latgaliski saraksteitais dorbs tuolajā 1959. godā. Tys ir veļtejums izcylajam Latgolys viesturis pietnīkam Boleslavam Brežgo i ir Kravaļa puordūmys par Latgolys viesturis kristcelim. Valdim Muktupāvelam nu poemys aizagivuse fraze “Bruoļ, pīmiņi šū breidi seņum seņuos Jersiks piļsāts palnūs” i viestejums par Jersikys Vysvaldi. Muktupāvels saprats, ka ite ir potencials izaugt kam leluokam par “pīmiņ”, ka tī var byut treis dažaidi leimini, kas īsaskanātu dzīsmē, - tāvzeme, bazneica i dvēsele, kas ir tei dzīsme. Pavysam dreiž “Pīmiņ, bruoļ” tika īskaņuota radiofonā, dzīsme aizguoja tautā, kliustūt par daudzu latgalīšu meiluokuo dzīsmi.  Tei skanēja pa vysu Latveju, īvadeja Antys Rugātis autorraidejumu “Latgola”, vāluok “Latgolas laikagruomota”. Itū dzīsmi par sovu himnu pajēme ari Reigys latgalīšu bīdreiba “Trešō zvaigzne”. Dzīsme sovu vaira nikai treisdesmit godu laikā pīdzeivuojuse dažaidus īskaņuojumus i variantus – tū dzīduojuši veiru kori, folklorys grupys i ari izskanējuse pop-rock dzīduotuoju izpiļdejumā. Par dzīsmis variantim tuos autoram Valdim Muktupāvelam nav vīnnūzeimeigs viertejums – jis pats atzineigi izasoka par Tihovsku saimis variantu dzīsmei “Pīmiņ, bruoļ”. Ar dzīsmis autoreibu ari itūs godu laikā saguojuši puorpratumi – nazkur škārsteiklā kleist dzīsmis notu variants, ka dzīsmis teksta autors ir jau pīsauktais Osvalds Kravaļs, bet tei vys tik nav taisneiba. Itei naprecizitate beja īsazoguse ari Latgolys kongresa symtgadei veļteitajā muzykys izlasē, kurys nūsaukums “Celīs, bruoļ” kai reizi ir ari fraze nu dzīsmis “Pīmiņ, bruoļ”. Kongresa symtgadei īdzīduotajā “Pīmiņ, bruoļ” versejā pīsadola ari Renārs Kaupers nu “Pruota Vātrys”, Juoņs Aišpurs nu “The Sound Poets”, Ingars Gusāns aba Sovvaļnīks, kai ari Arņs Slobožanins nu grupys “Dabasu Durovys”.   Par dzīsmis aizīšonu tautā Valdis ir prīceigs: “Man tā sajūta, ka viņai ir himnai līdzīgs statuss. Tad, kad es paskatījos, ka Latgales kongresa laikā, piemēram, pēc svinīgās sēdes skan, tāpat vairāki kori ir to ir dziedājuši. Viņa tāda bija arī domāta. Un man jau sajūta, ka, ja izdodas sakomponēt, izveidot tādu dziesmu, viņu pat nevar sakomponēt – tā ir radusies un turklāt, ja vēl ar brāli abiem kopā. Es varu būt tikai pateicīgs, ka cilvēki to ir pieņēmuši.”    

Pyrmajā raidejuma “Kolnāsata” dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu aktivū vierzeituoju, apjūmeiguokuo latgaliskūs dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari  atkluos mums kaidys Latgolā i Latvejā labi pazeistamys dzīsmis stuostu. Ka itymā Latgolys kongresa dīnys laikā runoj par taidom kai Latgolys himnom, vīna nu pyrmūs nūteikti pīsaucama bruoļu Valda (Vaļža) i Māra Muktupāvelu saraksteituo dzīsme “Pīmiņ, bruoļ”. Obeji bruoli Muktupāveli, kuru saknis vaicojamys Leivuona pusē, ir vīni nu spylgtuokūs i zynomuokūs Latvejis folklorys muzykys i pietnīceibys apryndu puorstuovu. Valdis Muktupāvels ir etnomuzykologs, Latvejis Universitatis profesors, muzikis i komponists, bet juo bruoļs Māris Muktupāvels ir muzikis, grupys “Iļģi”, kai ari apvīneibys “Sventava” dalinīks. Nasabeitu saceit, ka Latvejis folklorys kusteiba sovulaik i tys, kaida ir folklorys izpratne myusu dīnuos, nav īdūmojama bez obeju bruoļu padareituo i izdzīduotuo. Dzīsme “Pīmiņ, bruoļ”, kū tautā sauc ari par Latgolys atmūdys himnu, rodusēs 20. godu symta 80. godu beiguos, kod Latvejā vaļdeja atmūdys nūskanis, dzīšmuotuo revoļuceja, taipat 1988. godā beja nūtics pyrmais folklorys festivals “Baltica”, kurymā pyrmū reizi publiski i tik lelā skaitā pasaruodejuši ari Latvejis karūgi – taids lela pacāluma laiks. Dzīsmis rasšonuos vīns nu autoru, Valdis Muktupāvels, raksturoj ar itaidim vuordim: “Un tajā pacēlumā mums ar brāli Māri kā Latgales patriotiem gribējās arī savu ieguldījumu pašapziņas celšanā. Precīzi neatceros, kas bija tas pamatimpulss vai motīvs, bet mēs abi divi nolēmām, ka ir jāuztaisa tāda svinīga dziesma, kura kaut kādā veidā izteiktu latgaliešu būtību un sirdi. Tā tapa šī – pāris dienās gan teksts, gan melodija.” Dzīsmis rasšonūs i ari nūsaukumu “Pīmiņ, bruoļ” īdvesmuojuse fraze nu dzejnīka i literaturkritiķa Osvalda Kravaļa, kura dzymtuo puse beja Ludzys nūvoda Pylda, poemys “Bruoļ, pīmiņ”, kū jis sarakstejs zam pseidonima Ontunejs Rīkstāns. Sovulaik Osvaldu Kravali i Valdi Muktupāvelu saistejuse draudzeiba. Poema “Bruoļ, pīmiņ” ir Kravaļa pyrmais latgaliski saraksteitais dorbs tuolajā 1959. godā. Tys ir veļtejums izcylajam Latgolys viesturis pietnīkam Boleslavam Brežgo i ir Kravaļa puordūmys par Latgolys viesturis kristcelim. Valdim Muktupāvelam nu poemys aizagivuse fraze “Bruoļ, pīmiņi šū breidi seņum seņuos Jersiks piļsāts palnūs” i viestejums par Jersikys Vysvaldi. Muktupāvels saprats, ka ite ir potencials izaugt kam leluokam par “pīmiņ”, ka tī var byut treis dažaidi leimini, kas īsaskanātu dzīsmē, - tāvzeme, bazneica i dvēsele, kas ir tei dzīsme. Pavysam dreiž “Pīmiņ, bruoļ” tika īskaņuota radiofonā, dzīsme aizguoja tautā, kliustūt par daudzu latgalīšu meiluokuo dzīsmi.  Tei skanēja pa vysu Latveju, īvadeja Antys Rugātis autorraidejumu “Latgola”, vāluok “Latgolas laikagruomota”. Itū dzīsmi par sovu himnu pajēme ari Reigys latgalīšu bīdreiba “Trešō zvaigzne”. Dzīsme sovu vaira nikai treisdesmit godu laikā pīdzeivuojuse dažaidus īskaņuojumus i variantus – tū dzīduojuši veiru kori, folklorys grupys i ari izskanējuse pop-rock dzīduotuoju izpiļdejumā. Par dzīsmis variantim tuos autoram Valdim Muktupāvelam nav vīnnūzeimeigs viertejums – jis pats atzineigi izasoka par Tihovsku saimis variantu dzīsmei “Pīmiņ, bruoļ”. Ar dzīsmis autoreibu ari itūs godu laikā saguojuši puorpratumi – nazkur škārsteiklā kleist dzīsmis notu variants, ka dzīsmis teksta autors ir jau pīsauktais Osvalds Kravaļs, bet tei vys tik nav taisneiba. Itei naprecizitate beja īsazoguse ari Latgolys kongresa symtgadei veļteitajā muzykys izlasē, kurys nūsaukums “Celīs, bruoļ” kai reizi ir ari fraze nu dzīsmis “Pīmiņ, bruoļ”. Kongresa symtgadei īdzīduotajā “Pīmiņ, bruoļ” versejā pīsadola ari Renārs Kaupers nu “Pruota Vātrys”, Juoņs Aišpurs nu “The Sound Poets”, Ingars Gusāns aba Sovvaļnīks, kai ari Arņs Slobožanins nu grupys “Dabasu Durovys”.   Par dzīsmis aizīšonu tautā Valdis ir prīceigs: “Man tā sajūta, ka viņai ir himnai līdzīgs statuss. Tad, kad es paskatījos, ka Latgales kongresa laikā, piemēram, pēc svinīgās sēdes skan, tāpat vairāki kori ir to ir dziedājuši. Viņa tāda bija arī domāta. Un man jau sajūta, ka, ja izdodas sakomponēt, izveidot tādu dziesmu, viņu pat nevar sakomponēt – tā ir radusies un turklāt, ja vēl ar brāli abiem kopā. Es varu būt tikai pateicīgs, ka cilvēki to ir pieņēmuši.”    

durée : 00:58:46 - Kremerata et nouveautés Beethoven - par : Aurélie Moreau - réalisé par : Louise Loubrieu

En la T04E01 catamos la cerveza Quilmes, Baltica, Guayacan, Kunstmann Miel, Innis & Gunn original y la Coopers Stout, para pasar a escuchar el nuevo single de la banda Polvareda y comentar un poco de la película Once Upon a Time in Hollywood junto con las ultimas 3 películas de Tarantino

Ielūkojamies Latvijas Radio fonotēkā, šoreiz - izvēloties gadaskaitli “1990”. Pagājuši tikai 30 gadi, bet jau ir vajadzīga piepūle, lai atcerētos, kas bija tās domas, tēmas, kas uzspurdza vēl Padomjvalsts pēdējos gados, kad “glastnostj” un “perestroika” bija padarījusi iespējamu sarunāšanos? No kādiem ideju aizmetņiem dzima nacionālā pašapziņa cīņai par valstiskumu? Raidījumā iekļauti tā laika raidījumu fragmenti, un tīši izvēlēti nevis vēsturiski izšķirīgi mirkļi, bet drīzāk skaniskas laikmeta skices. Arī izvēlēto fragmentu mozaīka varētu būt gluži cita. "Šī ir manējā, galu galā arī es pati esmu tā laika lieciniece," tā raidījuma autore Anda Buševica. Ko darīju 1990. gadā? Grasījos beigt skolu, iestāties “filozofos”. Pārmaiņu laiks valstī sakrita arī manas dzīves griežiem. Brīvība vispirmām kārtām man tobrīd nozīmēja iespēju lasīt labas grāmatas. Lasīju krieviski, kamēr vēl bija iespēja braukt uz Ļeņingradu, pirkt grāmatas. Bet arī Latvijā uz slikta papīra, bet milzīgā daudzumā iznāca visi 20. gadsimta literatūras un filozofijas pamatdarbi. Radio fonotēkā atrodu Džeimsa Džoisa “Ulisu” Dzintara Soduma tulkojumā, lasa Ints Burāns. Lorijas Andersones mūzika, arī ir deviņdesmito zīme. Taču šai skaņdarbā ir savādas attiecības ar laiku. Arī Džoisa “Ulisā” viss pamatīga izmēra grāmatā aprakstītais notikums ietilpināms vienā dienā, tas ir 1904. gada 16. jūnijs, kad Leopolds Blūms klīst pa Dublinu. Viņš ir Leopolds Blūms un vienlaikus sengrieķu Uliss, kurā savā ceļā satop gan Vecās Derības praviešus, gan īru svētos, gan savus laikabiedrus. Lorija Andersone monotoni atkārto nedēļas dienu nosaukumus, kopā ar lasījumu, radot laiksu, kurā sajaukušies visi laiki un notikumi. Leģendārais Latvijas Radio raidījums “Mikrofons”, nupat atzīmēja savu dibināšanas jubileju, dibināts 1965.gada 1.aprīlī, un šobrīd mēs par to varam runāt jau skaļi, kā pretpropaganda raidstacijai „Amerikas balss”: tas skanēja tai pašā laikā, septiņos vakarā, kad aizliegtais raidījums. Tikko pieteiktais fragments ir no 1989. gada 13. aprīļa raidījuma, un tai laikā “Mikrofonā” bija sapulcējusies izcila žurnālistu komanda. Deviņdesmitajos, un diezgan ilgi, līdz pat tūkstošgades mijai, skanēja latviskai dzīvesziņai, uz pirmās Latvijas valsts laikā dzimušās dievturības pamatiem balstīts raidījums. Šobrīd, man liekas, tas vairs nebūtu iespējams. Šiem laikiem pārāk patriarhāli, svētsvinīgi skan raidījuma posēja Jāņa Siliņa balss. Taču es atceros deviņdesmitajos ārkārtīgi apmeklētās, piemēram, literatūrvēsturnieka, dievturības atbalstītāja Romāna Pussāra lekcijas. Tā laika kontekstā dievturība bija veids, kā modernā veidā sakausēt moderno pasauli – šolaiku literatūru, mākslu, arī zinātni, ar tradīcijām. Vai dievturības atjaunotāju eksperiments izgāzās? Viena no acīmredzamajām atbildēm – šobrīd vairs tāds svētbrīdis Latvijas radio nav klausāms. Kāpēc šo cilvēku vēstījums nelikās uzklausāms? - tas jau ir nākamais jautājums. Taču dievturība, arī folkloras kustība deviņdesmitajos radīja morāles alternatīvu, modelēja ideālās Latvijas harmonisku garīgo jābūtību. Un bija jau arī realitāte pārāk haotiska, pārāk nesaprotama. Laipni lūgti atpakaļ 1989. gada “Mikrofona” vēstuļu raidījumā! Cīnoties par Latvijas valsti, latvieši iestājās arī par mazākumtautību iespēju kopt savu - igauņu, ebreju - kultūru. Latvijas Radio arhīvi glabā vēl kāda ar noteiktu mērķi radīta raidījuma – “Dzintarkrasts” ierakstus. “Dzintarkrasts” radās 1962. gadā, ar mērķi uzrunāt trimdas tautiešus. Cīnoties par Latvijas valsti, latvieši iestājās arī par mazākumtautību iespēju kopt savu - igauņu, ebreju - kultūru. Latvijas Radio arhīvi glabā vēl kāda ar noteiktu mērķi radīta raidījuma – “Dzintarkrasts” ierakstus. “Dzintarkrasts” radās 1962. gadā, ar mērķi uzrunāt trimdas tautiešus. “Dzintarkrasta” vadītāji Jānis Ūdris, Lauma Amatniece tiem laikiem drosmīgi skāra latviešiem būtiskas tēmas. 1990. gadā izskan “Dzintarkrasta” pēdējais raidījums, un var jau saprast, ar Latvijas valstiskuma atjaunošanu nepastāv vairs tāda “trimda”. “Dzintarkrasta” pēdējā raidījumā iekustināto tēmu apkopojums, un arī dziļi izjusta, joprojām aizkustinoša klausītāju reakcija. 1990. gads zīmīgs arī ar to, ka šai gadā notiek 20. Vispārējie latviešu dziesmu svētki, pirmie brīvā Latvijā, pirmie, kuros varēja piedalīties trimdas latvieši – satiekas gan Rietumu trimda, gan Sibīrijas latvieši. 1990. gadā uz Dziesmu svētkiem ieradās arī Vašingtonas Universitātes Skandināvijas studiju departamenta asociētais profesors un Baltijas studiju programmas vadītājs Guntis Šmidchens. Atmodas gadu jūsma noplaka, taču bija kaut kas, kas paliek kā mūžīga vērtība. Savu – pirmo folkloras festivālu “Baltica”, Dziesmu svētku – pieredzi, desmit gadus vēlāk Guntis Šmidchens apkopo grāmatā “Dziesmu vara” - angliski tā iznāca 2014. gadā, latviski – gadus trīs vēlāk. Šai grāmatā Guntis Šmidchens iztulkojis, ne tikai latviešu, bet arī igauņu, lietuviešu valodā Atmodas gados dziedāto – arī no 19. gadsimta beigām mantoto dziesmu, tā laika rokdziesmu – tekstus, lai no tiem, jau kā zinātnieks izsecinātu pasaulē līdz šim neiepazītu nevardarbīgās pretošanās pieredzi – dziesmoto revolūciju. 3. maijā 1933. gadā dzimis dzejnieks Imants Ziedonis. Un savādā veidā savijas nozīmes ap šo vārdu – ziedonis. Ziedonis dabā, atjaunotais Latvijas valstiskums. Atmodas gados jau vispār – jebkurš nākotnei kalpojošs dzejnieka vārds iegūst “tautas sirdsapziņas” slodzi. Tomēr stāsts par dzejnieku Imantu Ziedoni šai laikā ir jo īpašs. 1989. gada 27. maijā Dailes teātrī tiek dibināts Latvijas Kultūras fonds, par tā priekšsēdētāju kļūst Imants Ziedonis. Viņš ir tā laika notikumu centrā – Kultūras fonds koordinē Daugavas programmu, joprojām nepadarīta ir iecere veidot vietvārdu sarakstu, vākt cilvēku dzīvesstāstus "Likteņarhīvā". Mans Radio kolēģis, žurnālists Reinis Ādmīdiņš savā raidījumā, arī meklē paralēles pāri laikam. Viņš aicina Imantu Ziedoni uz sarunu, un iemesls tai – 1977. gadā iznākusī Imanta Ziedoņa “Poēma par pienu”. Tagad šis fakts liekas pārsteidzošs, bet tolaik notika tādas radio klausītāju konferences. Tikšanās ar rakstniekiem organizēja Latvijas radio, sadarbībā ar žurnālu “Karogs”, tāda konfeence, saistībā ar Poēmu par pienu, notika Murjāņiem tuvajā Krimuldā. 1992. gadā Reinis Ādmīdiņš lūdz Imantu Ziedoni atcerēties septiņdesmitos, poēmas tapšanu, taču, manuprāt, dzejnieks precīzi formulē vairākas deviņdesmitajiem būtiskas atziņas.

Du festivalio „Jazz Baltica“ koncertai. Trio „Mare Nostrum“: Paolo Fresu (trimitas), Richard Galliano (akordeonas), Jan Lundgren (fortepijonas) ir visų žvaigždžių orkestras. Programoje trio narių kompozicijos. *„Jazz Baltica All Star Band“ atlieka orkestro vadovės ir dirigentės Julios Hülsmann kūrinius.21.00 Vakaras su knyga. Alfonsas Andriuškevičius. Atsisveikinimas su daiktais“, „Sufalsifikuotas dienoraštis“. Skaito Dainius Kazlauskas. Ved. Laima Slepkovaitė.

Bienvenidos a un nuevo episodio de "Cada Día Peor". Repasamos esta vez toda la actualidad de la pandemia mediática del virus zombie que nos asecha, algunas de las novedades del mundo gamer y los datos freaks que vienen desde nuestra ignorancia (google). Nos acompaña en este cap nuestro Panda

Eesti ja meie naabermaad on maakera pika ajaloo jooksul triivinud pikki vahemaid, lõunapoolkeralt üle ekvaatori praegusesse paika. Paleontoloog Tõnu Meidla annab Baltica mandri ajaloost linnulennulise ülevaate.

Eesti ja meie naabermaad on maakera pika ajaloo jooksul triivinud pikki vahemaid, lõunapoolkeralt üle ekvaatori praegusesse paika. Paleontoloog Tõnu Meidla annab Baltica mandri ajaloost linnulennulise ülevaate.

The gang discusses two papers that look into early plant evolution and ecology. The first paper looks at some evidence from fossil spores to determine where the earliest vascular plants on land may have evolved. The second paper looks at a unique Devonian forest ecology from China. Meanwhile, James accidentally hoists himself, Amanda is more heard than she thinks, Curt fails as acting like everything’s ok, and everyone has a good old time working around Amanda’s computer deciding to die.   Up-Goer Five (Curt Edition): Our friends talk about old things that can make their own food from the sun. First, they talk about some of the oldest things that make their food from the sun which also have ways of moving water from the bottom of the thing to the top. Before this paper, it was thought that things which make their food and live on the land probably first started in the big piece of land that used to be made up of most of the other land pieces put together. With this paper, they found parts of these things which are used for making babies in the rocks of a different piece of land. This makes the people who wrote the paper think that, maybe, a lot of the changes in these early things on the land that make food may have actually happened in this other place. The second paper looks at some very early trees. These trees are not the same as trees today, because they are not quite doing the same thing as trees today. But these early trees still act a bit like trees today. This paper finds a very interesting type of group of trees which seems to be in a place close to the big blue wet thing. This group of trees has the trees way more close together than we have seen before. It is a lot earlier than when we usually see trees that are grouped very close together. This means that trees got very close together with a lot of trees in one area very early on. This means that the big groups of trees we see a bit later on had their start earlier than we had first thought. This group of trees is also very cool is that the way the trees are grouped together is very different from what we see today, and even in the past. The trees are all the same type of tree and there are big, not so big but not so small, and small trees all grouped together. This means that lots of trees grouped together could really pull down some clear things in the air that control how hot the air is.   References:  Wang, Deming, et al. "The Most Extensive Devonian Fossil Forest with Small Lycopsid Trees Bearing the Earliest Stigmarian Roots." Current Biology 29.16 (2019): 2604-2615.   Rubinstein, Claudia V., and Vivi Vajda. "Baltica cradle of early land plants? Oldest record of trilete spores and diverse cryptospore assemblages; evidence from Ordovician successions of Sweden." GFF (2019): 1-10.   

Aicynojam tevi kūpā ar "Kolnasāta" radūšū komandu nūbraukt iz Zīmeļlatgolu - Viļakys nūvodu, Mednevys pogosta centru, Semenovu, kur dubrousīts ar luošku grūsli ād! Ar vītejim dzeivuotuojim runuojom par tradicejom, vīvuordim, kulturys i volūdys sovpateibom, kasdīnu ite i daudzi kū cytu. Navarim napīminēt, ka Medneva ir slovona ar sovom dziļajom tradicejom tautys muzykā i pogostā kasdīnā dorbojās vairuoki pošdarbeibys kolektivi. Skaidrīte Šaicāne: „Mednevā vysod ir dzeivojuši struodeigi, darbeigi i muzykali cylvāki...” Sarunā, kas oktobra suokumā nūtyka Mednevys tautys nomā pīsadaleja: Skaidrīte Šaicāne – Mednevys tautys noma vadeituoja Alfreds Circens – zemnīku saimisteibys eipašnīks, kas nūsadorboj ar lūpkūpeibu, Mednevys etnografiskuo ansambļa, Viļakys kapelys i folklorys kūpys dalinīks Genovefa Logina – vītejuo pensionare, tortu cepieja Valdis Parncāns – vysa pasauļa monetu kolekcionars i zynuotuojs, aizrauteigs mokšornīks Rudīte Zelča – nalelys zyrgu saimisteibys eipašneica, pīsadola ari juošonys saceņseibuos Anna Medne – Mednevys školys tehniskuo darbineica, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica Biruta Slišāne – vītejuo bārnuduorza aukleite, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica Antonina Pabērza – vītejuo bārnuduorza saimisteibys puorzine, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica Nina Circene – pensionare nu Skandīnis cīma, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica Mednevys pogosta centrs ir Semenova, kas atsarūn autoceļa Viļaka-Reiga molā. Kai pīzeist Skaidrīte Šaicāne, tautys muzykys i folklorys tradicejis itymā apleicīnē ir ar dziļom saknem. Turpynoj Skaidreite. „Tys ir jau nu seneju laiku, kod ite kotrā sātā dzīduoja i beja zaļumballis, večerinkys. Muns dzeds ari beja muzykants i cīši švaki, ka es sovulaik naasu īrakstejuse tuos melodejis, jis varēja gulēt i dzīduot, spieļuot. Jam nikod notys nasajuka. Mednevā cytugod jau pīcpadsmitū reizi byus tautys muzykantu saīts „Ermoņiku skaņas”... Kotrā sātā es ite varātu atrast kaidu muzykantu. Ka 2005. godā garmoškys vēļ vysim stuovieja iz ceplim naizmontuotys. Mums ir taids muzykants, Jānis Zarembo, kurš stuosteja, ka jam smiejuos, kod jis spieļuoja garmošku. Smējēs, bet tod saprota, ka tī ir tik suleiga skaņa, kas īt nu sirds. Deļtuo ari vysi cyti Latvejā pacēle garmoškys...” Vītejī stuosta, ka dzeivuošona ite asūt interesanta i atraktiva, vystik juobyut struodeigam. Skaidreite stuosta, ka pogostā kūpumā ir kaidi septeni pošdarbeibys kolektivi. „Mums ir cīši daudz kolektivu, var pīsadaleit folklorys kūpā, dramatiskajā kolektivā, etnografiskajā ansamblī i vysur kur cytur. Tī, kas īt, jī vysod ari atrass laiku atīt, apdareis sovus dorbus sātā, izbraukuos iz vysim mieginojumim, dabuos, kas apdareis sātys dorbus „Baltikys” (Storptautyskais folklorys festivals BALTICA) ci Dzīšmu svātku laikā.” Biruta stuosta par vītvuorda Semenova izceļsmi. „... atsaceru, ka vītvuords „Semenova” rodīs nu tuo, ka ite nazkod dzeivuojs muižkungs Semjons. Aiz tuo tys nūsaukums taids rodīs, Semjonova, tod Semenova...” Raidejumā klausitēs stuostus ari par cytim vītvuordim, kai ari sovpateigim vuordim, par pīmāru, dubrousīts, luoška, lizeika, gryusle, ūla voskonums, dzāslans, duršlaks i cytim. Ite nalels video īskots, pylnu klausīs augšuok:

En el EP09, comenzamos amenizando con una cerveza Alemana 5.0 Original para pasar por un revival de una cerveza del tiempo de los Egipcios. Hicimos la primera cata oficial de las cervezas mas tradicionales Chilenas, que son la Escudo, Cristal, Becker y Baltica de CCU y Cervecerías chile. Escuchamos el grupo Fractura con su tema Cuadrilatero, para pasar a hablar de bio gas a partir de la caca. Y terminamos con la pelis Feos, Sucios y Malos.

Eestis toimub sel nädalalõpul Baltimaade suurim pärimusmuusikapidu Baltica 2019.

Eestis toimub sel nädalalõpul Baltimaade suurim pärimusmuusikapidu Baltica 2019.

Baltimaade suurim folklooripidu "Baltica" toimub sel aastal Eestis.

Baltimaade suurim folklooripidu "Baltica" toimub sel aastal Eestis.

Baltimaade suurim folklooripidu "Baltica" toimub sel aastal Eestis.

Baltimaade suurim folklooripidu "Baltica" toimub sel aastal Eestis.

Selle nädala lõpus tulevad rahvaloomingu sõbrad üle Eesti kokku Tallinna, kus toimub pärimuspidu Baltica.

Selle nädala lõpus tulevad rahvaloomingu sõbrad üle Eesti kokku Tallinna, kus toimub pärimuspidu Baltica.

Rahvusvaheline pärimuspidu Baltica 2019 toimub sel nädalal.

Rahvusvaheline pärimuspidu Baltica 2019 toimub sel nädalal.

Comenzamos flamencos y continuamos navegando por diferentes músicas y culturas europeas, que nos llevan por España, Irlanda, Escocia, Estonia, Finlandia, Lituania y Suecia. We start in a flamenco mood to continue sailing through different European musics and cultures: Spain, Ireland, Scotland, Estonia, Finland, Latvia and Sweden. https://archive.org/download/Mundofonias2019038/Mundofonias2019038.mp3 · Gema Caballero - La calle de Alcalá (caracoles) - Lo traigo andao · Gema Caballero - Vengo sola (campo) - Lo traigo andao · Las Migas - Tangos de la Repompa - Cuatro · Pablo Moreno Luis - Tutu tu tirú - Desnudas de palabras · Jiggy - Head rush - Translate · Mary Ann Kennedy - Oran don Clutha - Glaschu · Juhan Uppin - Tiivad - Estonian folk music artists [VA] · Paberits & Tirmaste - Kai ruttu sa - Estonian folk music artists [VA] · Désirée Saarela & Maria Kalaniemi - Ta din tid - MoD · Sta?islavs Judins & Asnate Ranc?ne - Saul?te - Native music 13: Tradicional / Folk / World music / Latvia · Trio Wolski - Beat to quarters - Late bloomer · (Gema Caballero - Interludio - Lo traigo andao)

Pärimuspidu Baltica

Pärimuspidu Baltica

В Латвийский канон культуры включен официй по умершим в Латгалии. Это особенное богослужение в католических землях Латвии, которое совершается дома, без священника. Простые люди собираются вместе, садятся за стол и, как могут, поют молитвы за усопших родных и близких. Пока эта латгальская традиция жива, но, возможно, уже через пару  десятков лет она уйдет вместе с последними ее хранителями. Впрочем, есть надежда на ее сохранение:  с 2012 года пение официя по умершим включено в программу фольклорного фестиваля „Baltica”. Подробности - в расширенной интернет-версии передачи "100 символов культуры". Вечер. Стол накрыт белой скатертью, на нем – две зажженные свечи и распятие, а еще хлеб да соль. За столом сидят женщины и поют молитвы об усопших.  Так выглядит официй по умершим – уходящая народная традиция в католических землях Латвии, особенность и ценность латгальской культуры. А появился он благодаря иезуитам – членам католического ордена, чьей миссией было работать в чужой культуре. Музыковед, профессор Латвийской музыкальной академии имени Я.Витолса Мартиньш Бойко рассказывает: "По народной традиции, в октябре и ноябре местное население совершало жертвоприношения душам усопших родственников. В жертву приносилось что-то съестное: хлеб, жито, молочные продукты. Под вечер они ставились на небольшом столике в вытопленной бане. На утро хозяева возвращались и смотрели, как изменилось то, что они принесли и оставили – искали знак, ниспосланный свыше, и на этом  строили свои заключения насчет будущего урожая. Он был главной частью крестьянской жизни – от него зависело благополучие семьи. Считалось, что усопшие могут в этом помочь. Эта была также форма коммуникации с ушедшими на тот свет близкими". Иезуиты не стали искоренять осенний языческий культ – этим они бы только обострили отношения с местным населением. Они решили обучить людей своим ритуалам: в частности, церковной  службе, которую можно совершать дома, без священника. И им удалось привить новую традицию. Языческий культ общения с душами усопших в конце XVIII века в Латгалии исчезает (его заменяет официй по умершим), а в Курземе и Видземе, несмотря на запреты церкви, сохраняется вплоть до XX века.  Официй как таковой – это часть римской культуры. Официум был создан в 800 году как дополнительное богослужение к литургическим часам, которые, в свою очередь, ведут свою историю с IV века. Исполнялся он в день похорон и 2 ноября, в День всех святых. В церквях  он до сих пор звучит в этот день. В Латгалии – свой, особенный официй. Исполняют его главным образом женщины. В основном дома. На местном латгальском языке. И по собственной инициативе – без напоминания со стороны церкви. В 20-30-е годы XX века ритуал получил широкий размах. Сохранился он и в советские времена. Официй по умершим в Латгалии исполняется до сих пор. В отличие от православных или староверов, у которых псаломщик в одиночку  читает молитву об усопшем, официй у католиков проходит не у тела покойного, и это хоровое исполнение. Получив известие о смерти конкретного человека, его родные, близкие и соседи собираются вечером за общим столом совершить этот достаточно сложный ритуал. Поскольку музыка для официя существует в устной традиции, то в разных местах Латгалии это могут разные музыкальные версии. По сути это григорианский хорал в его древнейшей и простейшей форме - psalmodia. Сами исполнители говорят, что поют псалмы (saļmes, salmys, saļmas). Но это уже уходящая народная традиция. Ее хранителей становится все меньше. К тому же есть альтернатива:  можно прийти в церковь и заказать службу по усопшему. Так народная традиция переходит в полупрофессиональную. Ее сохранению также способствует исполнение официя на фольклорном фестивале Baltica в качестве демонстрации культурного наследия Латгалии. Эта традиция зародилась в 2012 году. В том же году был выпущен DVD/CD альбом «Пение псалмов в Латгалии. Officium defunctorum” – совместный труд исследователя-фольклориста Айгара Лелбардиса и музыковеда Мартиньша Бойко. 

Big Red Rabbit Records EDM Odyssey Episode 5 Tracklisting... 1 Cyclone by Andrea Signore on Alchemy 2 Cognition by Ryan Dupree on Enchant Audio 3 Stars by DJ Fixx on Ravesta Records 4 Up And Down by FAC3OFF on Alchemy 5 Romeo by Township Rebellion on Stil Vor Talent 6 The Night Sky (Local Dialect Remix) by Kyau & Albert on Euphonic 7 The Seed (Stan Kolev & Matan Caspi Remix) by D-Nox & K.A.L.I.L on Outta Limits 8 Fire (Shade K & TERRIE KYND Remix) by Javi Guzman ft. Frances Leone on SPACE PIZZA Records 9 Wavy by Baltica on Alchemy 10 bACON AND cHIPS (Roby M Rage Remix) by Cetera on JOOF Recordings 11 Beat Alive (Denis Airwave Extended Mix) by Ronski Speed & Sarah Lynn on RNM (RazNitzanMusic) 12 When You Are Beside Me by Farzin on Excelsior Music 13 Tiber Island (Bear's Everyone Loves Acid Remix) by Alex Hough on Big Red Rabbit Records MeanBeatz EDM Odyssey Guest Mix Tracklisting... 1 Love Won't End by Anske & Victoriya on Coldharbour Recordings 2 Fly Away (KhoMha Extended Remix) by Vincent De Moor on Armind 3 Sonorous by Radion6 on Armind 4 Taste of Summer (MeanBeatz rework)by Sonic Inc on White Label 5 Loud Luxury (Orjan Nilsen Remix) by Body ft. Brando on Armada Music 6 Dark Warrior (Willem de Roo Remix) by Andrew Rayel on inHarmony Music 7 Lullaby feat. Roxanne Emery by Roman Messer on Suanda Music 8 Right in the Night by Jam El Mar & Adina Butar on Coldharbour Recordings 9 Onaj by MaRLo on A State Of Trance

(Cultura Cattolica) Incredibile la storia del monastero camaldolese di Pažaislis, eretto nel XVII secolo grazie al nobile Krystof Zygmund Pac, Cancelliere del Granduca di Lituania. Resistette alla bufera rivoluzionaria ed alle invasioni napoleoniche, fu trasformato in ospedale militare, in archivio, villaggio turistico, ospedale psichiatrico e museo.

Il 6 ottobre la Lettonia andrà al voto, ma la campagna elettorale è già aperta. In questa puntata di Riga Continua andiamo a conoscere i principali partiti e leader politici lettoni, con un occhio ai rapporti diplomatici fra questo paese, gli USA e la Russia di Putin.Link di articoli citati:https://en.rebaltica.lv/2018/03/the-secrets-mayor-of-riga-will-not-tell-you/ https://www.theguardian.com/world/2015/jun/15/riga-mayor-im-a-russian-speaking-latvian-patriot-nils-usakovs https://www.nytimes.com/2014/12/13/world/europe/nils-usakovs-mayor-of-riga-aims-to-move-beyond-ethnic-politics.html

Il 6 ottobre la Lettonia andrà al voto, ma la campagna elettorale è già aperta. In questa puntata di Riga Continua andiamo a conoscere i principali partiti e leader politici lettoni, con un occhio ai rapporti diplomatici fra questo paese, gli USA e la Russia di Putin.Link di articoli citati:https://en.rebaltica.lv/2018/03/the-secrets-mayor-of-riga-will-not-tell-you/ https://www.theguardian.com/world/2015/jun/15/riga-mayor-im-a-russian-speaking-latvian-patriot-nils-usakovs https://www.nytimes.com/2014/12/13/world/europe/nils-usakovs-mayor-of-riga-aims-to-move-beyond-ethnic-politics.html

Los autores del fundamental "Tormentas Pa' Tus Días Soleados" me invitaron hasta Temuco para compartir en la fiesta de lanzamiento del álbum, así que aprovechando el viaje fue como rescaté esta entretenida entrevista en el estudio del propio Deman, quien nos recibió con buena onda y varios litros de Baltica. Otto & Deman - Para qué tanto | https://youtu.be/rMZn-0opDzc

Simboliniu ugnies įžiebimu ant Verkių piliakalnio prasideda tarptautinis folkloro festivalis „Baltica“. Muzikos festivalis „Operetė Kauno pilyje" tradiciškai per Mindaugines (liepos 5 ir 6 d.) kauniečius ir miesto svečius kviečia į didžiuosius koncertus prie Kauno pilies. Roterdame vyko tarptautinis muzikos profesionalų forumas „Classical:NEXT“, kuriame dalyvavo Lietuvos muzikos informacijos centro, Lietuvos nacionalinės filharmonijos, Lietuvos kompozitorių sąjungos atstovai ir nepriklausomi profesionalai. 1200 dalyvių iš 45 šalių – tokia šių metų renginio, užpildžiusio visą meno centrą „De Doelen“, statistika.Liepos pirmąją operos artistui, prof. Eduardui Kaniavai sukako 80 metų. Jam skiriama paskutinis laidos pusvalandis.

Simboliniu ugnies įžiebimu ant Verkių piliakalnio prasideda tarptautinis folkloro festivalis „Baltica“. Muzikos festivalis „Operetė Kauno pilyje" tradiciškai per Mindaugines (liepos 5 ir 6 d.) kauniečius ir miesto svečius kviečia į didžiuosius koncertus prie Kauno pilies. Roterdame vyko tarptautinis muzikos profesionalų forumas „Classical:NEXT“, kuriame dalyvavo Lietuvos muzikos informacijos centro, Lietuvos nacionalinės filharmonijos, Lietuvos kompozitorių sąjungos atstovai ir nepriklausomi profesionalai. 1200 dalyvių iš 45 šalių – tokia šių metų renginio, užpildžiusio visą meno centrą „De Doelen“, statistika.Liepos pirmąją operos artistui, prof. Eduardui Kaniavai sukako 80 metų. Jam skiriama paskutinis laidos pusvalandis.

The Central Asian Orogenic Belt (CAOB) is one of the world's largest accretionary orogens, which was active during most of the Paleozoic. In recent years it has again moved into focus of the geological community debating how the acrreted lithospheric elements were geographical arranged and interacting prior and/or during the final amalgamation of Kazakhstania. In principal two families of competing models exist. One possible geodynmaic setting is based on geological evidence that a more or less continuous giant arc connecting Baltica and Siberia in the early Paleozoic was subsequently dissected and buckled. Alternatively an archipelago setting, similar to the present day south west Pacific was proposed. This thesis collates three studies on the paleogeography of the south western part of the CAOB from the early Paleozoic until the latest Paleozoic to earliest Mesozoic. It is shown how fragments of Precambrian to early Paleozoic age are likely to have originated from Gondwana at high southerly paleolatitudes (~500 Ma), which got then accreted during the Ordovician (~460 Ma), before this newly created terrane agglomerate (Kazakhstania) migrated northwards crossing the paleo-equator. During the Devonian and the latest Early Carboniferous (~330 Ma) Kazakhstania occupied a stable position at about ~30°N. At least since this time the area underwent several stages of counterclockwise rotational movements accompanying the final amalgamation of Eurasia (~320 - ~270 Myr). This overall pattern of roughly up to 90° counterclockwise bending was replaced by internal relative rotational movements in the latest Paleozoic, which continued probably until the early Mesozoic or even the Cenozoic. In Chapter 2 a comparison of declination data acquired by a remagnetization process during folding in the Carboniferous and coeval data from Baltica and Siberia lead to a documentation and quantification of rotational movements within the Karatau Mountain Range. Based on this results it is very likely that the rotational reorganization started in the Carboniferous and was active until at least the early Mesozoic. Additionally, the data shows that maximal declination deviation increases going from the Karatau towards the Tianshan Mountains (i.e. from North to South). This observation supports models claiming that Ural mountains, Karatau and Tianshan once formed a straight orogen subsequently bent into a orocline. The hinge of this orocline is probably hidden under the sediments of the Caspian basin. In chapter 3 we show that inclination shallowing has affected the red terrigenous sediments of Carboniferous age from the North Tianshan. The corrected inclination values put this part of the Tianshan in a paleolatitude of around 30°N during Carboniferous times. These results contradict previously published paleopositions of the area and suggest a stable latitudinal position between the Devonian and the Carboniferous. Chapter 4 presents paleomagnetic data from early Paleozoic rocks from within the North Tianshan. They imply a second collisional accretion event of individual terranes in the Ordovician. To further constrain the dimensions of these early Paleozoic terranes, chapter 5 presents a compilation of all available paleomagnetic data from the extended study region of southern Kazakhstan and Kyrgyzstan. Apart from a broad coherence of paleolatitudes of all studies at least since the Ordovician and the exclusive occurrence of counterclockwise declination deviations, no areas with the same rotational history can be detected. Also a clear trend caused by oroclinal bending can not be observed. We conclude that first order counterclockwise oroclinal bending, shown in chapter 2, resulted in brittle deformation within the mountain belt and local block rotations. In order to improve our understanding of intra-continental deformation a study combining the monitoring of recent deformation (Global Positioning System, GPS) with a paleomagnetic study of Cenozoic age in the greater vicinity of the Talas-Ferghana fault has been undertaken in chapter 6. The major task was to distinguish between continuous versus brittle deformation. As it turned out the GPS signal indicates rather continuous and consistent counterclockwise rotational movements of the order of ~2° per Myr. This is in contrast to our paleomagnetic results, where even within fault bounded areas the error intervals of the rotations do always overlap. This indicates that a pure block model seems not appropriate even to explain Cenozoic paleomagnetic data. If this means that also Paleozoic rocks have been affected by complex recent deformation, and that the Paleozoic rotational pattern has been obscured by this, can not be decided based on the present data set. It means, however, that interpreting Paleozoic rotational data from this area has to be done with great caution.

Rahvusvaheline folkloorifestival Baltica, suvekontserdid, kampaania Tartus näeme! ning välinäitus Tartu kultuurirahvas. (Madis Ligi)