Podcasts about novembra

Za nami je pestro izštekano leto in zadnji večer božično-novoletnih praznikov bo primeren čas za oziranje v preteklost. Obšli bomo vse nadzorne točke izštekavanj v lanskem letu, na katerih nas bodo z izborom najboljših trenutkov pozdravili Jan Tomšič, Tomaž Hostnik, 7AM, Dežurni krivci, Robert Petan, Emkej, 3:rma, koncertni gostje Avdiofestivala Jure Pukl, Eva Luna Marija in Manca Berlec, Matej Krajnc ter junaki IZŠTEKANIH 10 v Kinu Šiška. Leto je odprl povratnik JAN TOMŠIČ, ki je poleg umetniškega alter ega Yatanu in razširjene skupine Yanu po mnogih letih oživil legendarno zasedbo Caminoigra. Februarja je svoj klobuk, svoj gvant, očala, akademsko znanje klavirja in suški govor v Izštekane prinesel škofjeloški bard TOMAŽ HOSTNIK, ki je prvič nastopil z godalnim kvartetom, nove godalne aranžmaje pa je prispeval Matija Krečič, druga polovica dua Hostnik pa Krečič. Slovenskonemški alterrokovski duo 7AM se je marca z glasbenimi prijatelji pomnožil za trikrat in izštekal na sila poseben, tudi hrupen način. April je po enaindvajsetih letih v Izštekane znova naplavil prleške alternativce DEŽURNE KRIVCE, ki so z akustičnimi kitarami, harmoniko, violino in dekliškimi glasovi zazveneli prav panonsko. Duhoviti posavski kantavtor ROBERT PETAN je maja pripeljal vojsko štirinajstih glasbenih rojakov ter z razvejanim repertoarjem navdušil staro in mlado. Valovski petdesetletni praznični junij je z izjemnim akustičnim nastopom začinil mariborski raper EMKEJ. September sta razsvetlili Urška in Maša iz dua 3:RMA, ki je v razširjeni postavi štel kar petnajst duš, posebna gosta pa sta bila Blaž Mencinger in Aleksandra Ilijevski. Oktobra so Izštekani na AVDIOFESTIVALU Radia Slovenija zazveneli v troglasju z oddajama Prva vrsta in Jazz Ars All Stars, v ljubljanski Cukrarni so s skupnimi močmi priredili ekskluzivni koncert, nastopili so Jure Pukl Alia Opera, Eva Luna Marija in Manca Berlec. Novembra je kanček svojega obsežnega repertoarja izvedel plodoviti kantavtor MATEJ KRAJNC, pomagali so mu Sužnji sendvičev in nenadkriljivi Oto Pestner. December pa je končno spet kronal razprodani koncert IZŠTEKANIH 10 v ljubljanskem Kinu Šiška z izborom desetih izštekancev iz zadnjih treh let, ki so kot vedno pričarali nepozabno vzdušje ter vnovič dokazali, da so Izštekani velika skupnost. Ki ji pripadamo z ljubeznijo in ponosom. Leto ni skoparilo niti z izdajami albumov, nastalih v Izštekanih. V digitalni svet so popiljene posnetke nastopa poslali Leonart in Blu.Sine, Društvo mrtvih pesnikov pa je akustični nastop z Godalnim kvartetom Corcoras ob tridesetletnici izdalo tudi na vinilu. Ne oklevajte, kliknite in prisluhnite. FOTOGRAFIJE Prilagamo izbor fotografij iz oddaj v letu 2022, avtor je Alan Orlič Belšak. Nekoliko širši izbor najdete tule. Še več imenitnih slik pa tule. POGLED NAPREJ 23. januarja 2023 v Izštekane prihaja zasedba AKA Neomi. V več kot desetletni zgodovini je prešla veliko ustvarjalnih faz, v eni prvih je kot Neomi leta 2012 v Izštekanih že nastopila. Po žanrskih in jezikovnih popotovanjih se zdi, da se je z novim repertoarjem v materinščini krog sklenil. In da je čas za vnovično izštekano inventuro.

Posúvame hranice menšieho zla a tým posúvaním, je to menšie zlo, stále väčšie, no a dnes je už dávno neúnosné, hovorí dlhoročný novinár a jeden z organizátorov Novembra '89 na strednom Slovensku Boris Kršnák. Politici podľa neho opakovane stavajú ľudí pred falošné dilemy, voľby akéhosi menšieho zla a podobne nepravdivej dileme čelíme aj dnes. Kam sa dostala slovenská spoločnosť 33 rokov od Novembra a kam smerujeme? Od Novembra '89 uplynulo už 33 rokov, čas, za ktorý Tesár z Nazaretu vydal odpočet, ktorý oslovil doslova celý svet. Aký odpočet môže ponúknuť slovenská spoločnosť za rovnaký „kristovský“ čas 33 rokov? Kto ako spoločnosť sme a kam smerujeme? „Sme krajinou hrubých čiar, my ako spoločnosť fungujeme od tridsiatich rokov minulého storočia na hrubých čiarach a to sa musí prejaviť na charaktere národa. Ako spoločnosť sme ešte v plienkach a neustále si púšťame žilou," hovorí novinár a zakladateľ VPN vo Zvolene Boris Kršnák. Prečo si volíme hrubé čiary namiesto odpočtu činov i zločinov? A prečo sa neustále necháme klamať politikmi a ich falošnými a nepoctivými dilemami? Prečo sa tak roztvárajú nožnice medzi našou a českou spoločnosťou, a prečo nám uteká 21. storočie? Ako to zmeniť a prečo voľba politických spasiteľov nie je riešenie? Témy a otázky pre Borisa Kršnáka. Dodám, že o tom, kam táto spoločnosť speje, možno svedčí aj fakt, že počas rozhovoru sme boli verbálne atakovaní a to aj s výzvou na takú tu našu typickú „férovku“. Iba tak, kvôli vyslovenému názoru.

Posúvame hranice menšieho zla a tým posúvaním, je to menšie zlo, stále väčšie, no a dnes je už dávno neúnosné, hovorí dlhoročný novinár a jeden z organizátorov Novembra '89 na strednom Slovensku Boris Kršnák. Politici podľa neho opakovane stavajú ľudí pred falošné dilemy, voľby akéhosi menšieho zla a podobne nepravdivej dileme čelíme aj dnes. Kam sa dostala slovenská spoločnosť 33 rokov od Novembra a kam smerujeme? Od Novembra '89 uplynulo už 33 rokov, čas, za ktorý Tesár z Nazaretu vydal odpočet, ktorý oslovil doslova celý svet. Aký odpočet môže ponúknuť slovenská spoločnosť za rovnaký „kristovský“ čas 33 rokov? Kto ako spoločnosť sme a kam smerujeme? „Sme krajinou hrubých čiar, my ako spoločnosť fungujeme od tridsiatich rokov minulého storočia na hrubých čiarach a to sa musí prejaviť na charaktere národa. Ako spoločnosť sme ešte v plienkach a neustále si púšťame žilou," hovorí novinár a zakladateľ VPN vo Zvolene Boris Kršnák. Prečo si volíme hrubé čiary namiesto odpočtu činov i zločinov? A prečo sa neustále necháme klamať politikmi a ich falošnými a nepoctivými dilemami? Prečo sa tak roztvárajú nožnice medzi našou a českou spoločnosťou, a prečo nám uteká 21. storočie? Ako to zmeniť a prečo voľba politických spasiteľov nie je riešenie? Témy a otázky pre Borisa Kršnáka. Dodám, že o tom, kam táto spoločnosť speje, možno svedčí aj fakt, že počas rozhovoru sme boli verbálne atakovaní a to aj s výzvou na takú tu našu typickú „férovku“. Iba tak, kvôli vyslovenému názoru.  

Ciril Horjak je slikar, ilustrator in ustvarjalec stripa. Konec osemdesetih je dvakrat zapored dobil prvo nagrado na natečaju mladinskega avtorskega stripa v Novem Sadu. Mednarodno so bila njegova dela predstavljana večinoma v okviru dejavnosti revije Stripburger. Novembra 2003 je pri Stripburgerju izšel njegov prvi stripovski album Ride, v okviru neformalne Stripburgerjeve akademije stripa je pripravil tudi prvi slovenski učbenik stripa. Od leta 2006 sodeluje s časopisom Večer, njegove risbe so objavili tudi številni ugledni časniki v tujini, med drugim Guardian, Le Monde in Chicago Tribune. Leta 2021 so njegovo ilustracijo izbrali med več kot 400 risbami iz več kot 40 držav za objavo v posebni prilogi uglednega danskega časopisa Politiken. O stripu kot gostujoči predavatelj poučuje na različnih slovenskih fakultetah. Od leta 2020 je vpisan na interdisciplinarnem doktorskem študiju likovnih ved na Akademiji za likovno umetnost in oblikovanje ter na Filozofski fakulteti. V tokratni oddaji Razkošje v glavi se je s Cirilom Horjakom pogovarjal Miha Žorž.

Ciril Horjak je slikar, ilustrator in stripar. Konec osemdesetih je dvakrat zapored dobil prvo nagrado na natečaju mladinskega avtorskega stripa v Novem Sadu. V mednarodnem prostoru so bila njegova dela predstavljana večinoma v okviru dejavnosti revije Stripburger. Novembra 2003 je pri Stripburgerju izšel njegov prvi stripovski album Ride, v okviru neformalne Stripburgerjeve akademije stripa je pripravil tudi prvi slovenski učbenik stripa. Od leta 2006 sodeluje s časopisom Večer, njegove risbe so objavili tudi številni ugledni časniki v tujini, med drugim, the Guardian, le Monde in Chicago Tribune. Leta 2021 so njegovo ilustracijo izbrali med več kot 400 risbami iz več kot 40 držav za objavo v posebni prilogi uglednega danskega časopisa den Politiken. O stripu kot gostujoči predavatelj poučuje na različnih slovenskih fakultetah. Od leta 2020 je vpisan na interdisciplinarnem doktorskem študiju likovnih ved na Akademiji za likovno umetnost in oblikovanje ter na Filozofski fakulteti. V tokratni oddaji Razkošje v glavi se je s Cirilom Horjakom pogovarjal Miha Žorž.

Osemmilijardti človek se je letos rodil v Dominikanski republiki, sedemmilijardti leta 2011 v Bangladešu, danes 23-letni Sarajevčan Adnan Mević je bil leta 1999 šestmilijardti človek na svetu, leta 1986 pa so za petmilijardtega Zemljana proglasili v Zagrebu rojenega Mateja Gasparja. Različne institucije poskušajo čim natančneje izračunati dan, ko naj bi število prebivalcev sveta doseglo okroglo mejo, a to so le ocene, ki se med seboj razlikujejo. Novembra je svetovno prebivalstvo prestopilo nov mejnik, od sredine meseca je populacija na planetu presegla osem milijard. V Frekvenci X bomo trenutne številke uporabili za pogled naprej: od tega, da bo Afrika podvojila število prebivalcev in bo do leta 2100 vsak tretji Zemljan prihajal iz Podsaharske Afrike, do tega, da se bo število starejših od 60 let do konca stoletja podvojilo, tistih, starejših od 80 let, pa povečalo za sedemkrat. Kakšen scenarij bo demografija pletla v prihodnje?

Eiropā trauksmi rada pieaugošā spriedze Kosovā - starp tur dzīvojošajiem serbiem un Kosovas valdības policijas spēkiem pēdējā laikā notikušas sadursmes. Kosova ir lūgusi starptautiskās sabiedrības iejaukšanos Briseli ir satracinājis korupcijas skandāls. Starp vairākiem aizturētajiem arī Eiropas Parlamenta viceprezidente. Šis ir viens no lielākajiem korupcijas skandāliem EP vēsturē. Trešajā lielākajā Dienvidamerikas valstī Peru atlaists un apcietināts prezidents, bet viņa atbalstītāji izgājuši ielās. Sadursmēs ar policiju vairāki protestētāji gājuši bojā. Aktualitātes pasaulē vērtē Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu žurnālists, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Uģis Lībietis, Latvijas kontingenta Kosovā komandieris pulkvežleitnants Ģirts Savins un Latvijas TV "Sporta studijas" producents Dīvs Reiznieks. Kosovā atkal nemierīgi Kādreizējā Dienvidslāvijas federācijas Serbijas republikas autonomā province Kosova, kurā vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir etniskie albāņi,  kļuva de facto neatkarīga pagājušā gadsimta beigās, kad NATO bombardēšanas akcija piespieda Serbiju izvest no Kosovas tās spēkus. Kopš 1999. gada Kosovā ir dislocēta NATO miera uzturēšanas misija, šobrīd nepilnu 4000 militārpersonu sastāvā, kopš 2008. gada arī nepilni 2000 Eiropas Savienības likumsargāšanas misijas darbinieku. 2008. gadā Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas, un to līdz šim atzinušas 99 valstis, t.sk. Savienotās Valstis, Lielbritānija un vairums Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Latvija. Tikmēr Serbija ir deklarējusi, ka nekad neatzīs savas kādreizējās autonomijas neatkarību, un Belgradu šai ziņā atbalsta Krievija un Ķīna. 6% no Kosovas iedzīvotājiem ir serbi, kuri pamatā dzīvo Serbijas pierobežā, un starp šo minoritāti un Kosvas centrālo varu joprojām ir saspringtas attiecības. Šogad par spriedzes cēloni kļuva valdības prasība serbu autovadītājiem nomainīt līdz šim lietotās Serbijā izdotās automašīnu numurzīmes uz Kosovā izdotajām. Protestējot, serbu autovadītāji bloķēja ceļus valsts ziemeļos. Novembra nogalē ar Eiropas Savienības piedalīšanos tika panākta vienošanās, Kosovai atceļot prasību par numurzīmju nomaiņu, savukārt Serbijai pārtraucot izsniegt numurzīmes ar Kosovas pilsētu un rajonu apzīmējumiem. Tomēr šīs krīzes laikā, protestējot pret Kosovas centrālās varas rīcību, amatus pameta apmēram 600 serbu apdzīvoto rajonu pašvaldību deputāti, policisti u.c. darbinieki. 10. decembrī spriedze vēl pieauga, kad Kosovas varasiestādes apcietināja kādu bijušo serbu tautības policistu, apsūdzot viņu teroristiskā darbībā. Dažviet serbu apdzīvotajos rajonos bija dzirdami sprādzieni, bruņoti ļaudis iesaistījās apšaudēs ar kosoviešu policistiem; tiek ziņots, ka viens policists viegli ievainots. Tas lika Kosovas valdībai atlikt 18. decembrī paredzētās ārkārtas vēlēšanas amatus pametušo pašvaldību deputātu aizstāšanai. Pagājušās nedēļas nogalē vispirms Serbijas premjerministre Ana Brnabiča, pēc tam arī prezidents Aleksandars Vučičs paziņoja, ka Serbija pieprasīs NATO misijai atļaut ievest serbu spēkus Kosovas ziemeļos, jo kosoviešu policija apdraudot turienes serbu drošību. Kosovas prezidente Vjosa Osmani uz to reaģēja ar paziņojumu, ka jebkādu serbu spēku ievešana Kosovas teritorijā tiks uzskatīta par agresiju. Pirmdien, 12. decembrī, Kosovas premjers Albins Kurti aicināja NATO spēkus atbrīvot serbu autovadītāju joprojām bloķētos ceļus, savukārt Serbijas prezidents Vučičs pēc nacionālās drošības padomes sēdes paziņoja, ka tiecoties pēc spriedzes mazināšanas. Kārtējā politiskā krīze Peru Biežas valdības maiņas un politiskas krīzes ir nu jau ierasta lieta Peru, kur konstitucionālās sistēmas īpatnības veicina rīvēšanos starp likumdevēju un izpildvaru. Prezidents Pedro Kastiljo, kurš tika ievēlēts pagājušā gada aprīlī, jau no paša sava termiņa sākuma saskārās ar sīkstu labējo spēku pretdarbību, kas izpaudās ne vien kā Kongresa mēģinājumi viņu atstādināt, bet arī kā atsevišķu biznesa un militāro aprindu diezgan neslēpti vērptas sazvērestības, pat aicinājumi uz militāru puču. Vadošā persona Kastiljo pretinieku nometnē bija viņa sāncense vēlēšanās, kādreizējā Peru diktatora Alberto Fuhimori meita Keiko Fuhimori. Jau pagājušā gada novembrī notika mēģinājums uzsākt prezidenta impīčmenta procedūru, kas tomēr izgāzās. Otrais mēģinājums tika līdz balsojumam šī gada martā, taču nesavāca vajadzīgo balsu skaitu. Diemžēl Peru nopietni skāra globālā ekonomikas lejupslīde, un līdzi tai strauji kritās prezidenta Kastiljo popularitāte. Šī mēneša sākumā Kongress uzsāka jau trešo impīčmenta procedūru, bet 7. decembrī, kad bija paredzēts balsojums, prezidents pasludināja, ka atlaiž parlamentu, ievieš ārkārtas stāvokli un izveido pagaidu valdību. Kastiljo paziņoja, ka plāno vēlēšanas, kurās jāievēl Kongress ar konstitūcijas reformēšanas pilnvarām. Jau tūdaļ pēc šī paziņojuma demisionēja vairāki ministri, t.sk. premjerministre Betsija Čavesa, ārlietu ministrs Sezārs Landa u.c. Konstitucionālā tiesa izplatīja paziņojumu, ka prezidents ir mēģinājis uzurpēt varu; bruņotie spēki paziņoja, ka nepakļausies viņa pavēlēm. Kongress ar nospiedošu balsu vairākumu atstādināja Padro Kastiljo no amata, apstiprinot līdzšinējās viceprezidentes Dinas Boluartes pilnvaras. Eksprezidents Kastiljo tika arestēts, un viņam draud apsūdzība dumpja rīkošanā. Tomēr varu zaudējušajam līderim netrūkst atbalstītāju, kuri devās ielās, bloķēja satiksmi, aizdedzināja automašīnas un iesaistījās sadursmēs ar policiju, kurās dzīvību zaudējuši nu jau vismaz septiņi cilvēki. Valsts otrajā lielākajā pilsētā Arekipā nemiernieki ieņēma lidostu un uz vairākām stundām apturēja tās darbību. Prezidente Boluarte, kura sākotnēji bija noskaņota palikt amatā līdz termiņa beigām, tagad paziņojusi, ka sarīkos prezidenta vēlēšanas divus gadus agrāk, proti – 2024. gada aprīlī. Vairuma Latīņamerikas valstu, tāpat Spānijas un ASV valdības paudušas atbalstu jaunievēlētajai prezidentei. Atbalstu amatu zaudējušajam Peru prezidentam pauduši tādi kreisās ievirzes līderi kā Bolīvijas prezidents Luiss Arse un Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro; prezidentes Boluartes valdību vilcinās atzīt arī Meksikas prezidents Andreass Lopess Obradors. Korupcijas traips uz Eiroparlamenta krūtežas 13. decembrī Eiroparlamenta deputāti ar 625 balsīm par un tikai vienu pret atcēla no amata vienu no parlamenta viceprezidentēm, deputāti no Grieķijas Evu Kaili. Tāpat viņu no savām rindām izslēgusi Visgrieķijas Sociālistu kustība jeb PASOK. Skandālu, kura sakarā politiķe zaudējusi augsto amatu, daži mediji jau dēvē par smagāko Eiroparlamenta vēsturē. Kopš piektdienas, 9. decembra, Beļģijas policija veikusi kratīšanas deviņpadsmit privātos mājokļos Briselē un vienā Eiroparlamenta birojā, konfiscējot lielas summas skaidrā naudā un arestējot vairākus aizdomās turētos: deputāti Evu Kaili, viņas attiecību partneri, Eiroparlamenta padomnieku Frančesko Džordži, bijušo Eiroparlamenta deputātu no Itālijas Pjeru Antonio Panceri un nevalstiskā sektora darbinieku Nikolu Figu-Talamanku. Figa-Talamanka vada organizāciju „Nav miera bez taisnības”, kuras dibinātāja ir itāliešu politikas veterāne, kādreizējā Itālijas ārlietu ministre Emma Bonino. Savukārt Antonio Panceri, kuru min kā galveno noziedzīgās shēmas īstenotāju, ir prezidents citā organizācijā ar nosaukumu „Apkarot nesodāmību”, starp kuras padomes goda locekļiem ir vairāki prominenti politiķi, t.sk. jau piesauktā Emma Bonino, bijušais Eiropas komisārs migrācijas jautājumos Dimitris Avramopuls, bijusī Eiropas Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerini u.c. Kā norāda Beļģijas prokuratūra, apcietinātos tur aizdomās par noziedzīgas grupas izveidi, naudas atmazgāšanu un korupciju, bet lietas pamatā ir kukuļošana, kuru veikusi kāda no Persijas līča valstīm. Beļģu prese atklāj, ka runa ir par Kataru. Bagātais emirāts, kuram pieder trešie lielākie dabasgāzes krājumi pasaulē, šobrīd ir pasaules futbola čempionāta norises vieta. Taču ar čempionātu saistītā publicitāte atklāj arī rīkotājvalsts ēnas puses: Katara drīzāk formāli skaitās puskonstitucionāla monarhija, taču faktiski tur valda absolūtisms ar konservatīvajiem islāma režīmiem raksturīgo sieviešu tiesību deficītu un homoseksuālisma kriminalizāciju. Futbola čempionāta sakarā ir runa par nežēlīgu grandiozajās būvēs nodarbināto viesstrādnieku ekspluatāciju. 24. novembrī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, kurā norādīja uz tūkstošiem bojāgājušo un savainoto, kuru ģimenēm būtu jāsaņem kompensācija. Deputāte Kaili uzstājās debatēs, apgalvojot, ka Katara esot izcilākais progresa piemērs darba tiesību jomā savā reģionā. Pēc visa spriežot, Dohas režīms par ogļūdeņražu dolāriem pircis sev lobistus Eiroparlamenta augstākajā līmenī. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izteikusies, ka šis skandāls nopietni apdraud sabiedrības uzticību Eiropas Savienība institūcijām, savukārt Eiroparlamenta prezidente Roberta Metsola nodēvējusi to par uzbrukumu Eiropas demokrātijai. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

„Nikdy si nepriznali, že robia zlo“ - operný spevák František Balún hovorí o predstaviteľoch režimu spred Novembra'89, ktorí si aj po Nežnej revolúcii dokázali „prezliecť kabáty“ a profitovať aj v novom režime. Pre všetkých, ktorí sa im podobajú aj po troch desaťročiach, upriamuje pozornosť na stále platný odkaz príbehu operného Nabucca. „Našiel v sebe toľko sily, že si priznal, že páchal zlo.“ Podľa Balúna ide o predpoklad zvratu, ktorým je náprava. „Vážna kríza demokracie“. Vystríha pred ňou hlava štátu. V najnovšej správe o stave spoločnosti vystríha pred „ničením zvyškov dôvery a súdržnosti spoločnosti“. Zuzana Čaputová ich pripisuje manažovaniu politickej krízy zo strany vládnych politikov. Len v horizonte dní sme si pripomenuli tridsať tri rokov od Novembra'89 – od Havlovského „zázraku“, keď sa do našich končín demokracia po dlhých štyridsiatich rokoch vrátila. A aby sme precítili jej hodnotu a to, čo nás stála, v dnešnom RánoNahlas ponúkame príbeh Františka Balúna. Dnes už emeritného sólistu košickej opernej scény, neskôr aj poslanca prvého ponovembrového parlamentu. Nedemokratický režim ho postihoval už za prejavený názor. Kriticky hovorí o „prezliekaní kabátov“ bývalých komunistických kádrov v nových demokratických pomeroch.  „Bolo pre mňa sklamaním, že tí, čo gniavili túto spoločnosť po ideovej a morálnej stránke, odrazu sa hlásili ako veľkí demokrati, ľudskoprávni aktivisti a národ im v mnohých prípadoch naletel“, spomína František Balún. „Odpustiť áno, ale znova ich dostať na výslnie, to bola naša zbabelosť a veľká slabosť“, konštatuje.  Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Novembra nogalē Augšdaugavas novada Vabolē notika etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” jaunā albuma “Aj, moseņa…” ieskandināšanas svētki. Šis kolorītajām “Vabaļis” sievām un viņu ermoņistam ir jau ceturtais mūzikas disks, kurš šajā reizē veltīts senajām kāzu dziesmām Latgalē. Albumā apkopotas vienpadsmit dziesmas, kas skanējušas kāzu godos - gan sagaidot jauno pāri tradicionālajos vārtos, gan pie kāzu galda, gan arī pavadot līgavu no dzimtajām tēva mājām. Ar saviem atklājumiem dalās etnogrāfiska ansambļa “Vabaļis” dalībnieki.

„Nikdy si nepriznali, že robia zlo“ - operný spevák František Balún hovorí o predstaviteľoch režimu spred Novembra'89, ktorí si aj po Nežnej revolúcii dokázali „prezliecť kabáty“ a profitovať aj v novom režime. Pre všetkých, ktorí sa im podobajú aj po troch desaťročiach, upriamuje pozornosť na stále platný odkaz príbehu operného Nabucca. „Našiel v sebe toľko sily, že si priznal, že páchal zlo.“ Podľa Balúna ide o predpoklad zvratu, ktorým je náprava. „Vážna kríza demokracie“. Vystríha pred ňou hlava štátu. V najnovšej správe o stave spoločnosti vystríha pred „ničením zvyškov dôvery a súdržnosti spoločnosti“. Zuzana Čaputová ich pripisuje manažovaniu politickej krízy zo strany vládnych politikov. Len v horizonte dní sme si pripomenuli tridsať tri rokov od Novembra'89 – od Havlovského „zázraku“, keď sa do našich končín demokracia po dlhých štyridsiatich rokoch vrátila. A aby sme precítili jej hodnotu a to, čo nás stála, v dnešnom RánoNahlas ponúkame príbeh Františka Balúna. Dnes už emeritného sólistu košickej opernej scény, neskôr aj poslanca prvého ponovembrového parlamentu. Nedemokratický režim ho postihoval už za prejavený názor. Kriticky hovorí o „prezliekaní kabátov“ bývalých komunistických kádrov v nových demokratických pomeroch.  „Bolo pre mňa sklamaním, že tí, čo gniavili túto spoločnosť po ideovej a morálnej stránke, odrazu sa hlásili ako veľkí demokrati, ľudskoprávni aktivisti a národ im v mnohých prípadoch naletel“, spomína František Balún. „Odpustiť áno, ale znova ich dostať na výslnie, to bola naša zbabelosť a veľká slabosť“, konštatuje.  Podcast pripravil Jaroslav Barborák. Všetky naše podcasty nájdete na jednej stránke tu. Na odber všetkých nových dielov sa môžete prihlásiť cez iTunes, Google Podcasts alebo Spotify. Sledujte nás aj na facebookovej stránke Podcasty Aktuality.sk alebo na Instagrame

Iedvesmojoši, iedrošinoši, bagātas idejas Latvijas sabiedrībai – šādas un līdzīgas atziņas uzklausījām pēc dejotājas Klēras Kaningemas uzstāšanās „Dirty Deal Teatro”.  Māksliniece savos darbos pēta sava ķermeņa fiziskās spējas, un viņas sabiedrotie ir kruķi. Novembrī Latvijas Jaunā teātra institūts aicināta Klēra Kaningema vadīja nodarbības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī sniedza  publisku lekciju/ performanci „4 Legs Good”. Klēra Kaningema ir viena no starptautiski atzītākajām māksliniecēm ar invaliditāti, viņa pārvietojas ar kruķiem. Mākslinieces darbi pēta ķermeņa fiziskās spējas un potenciālu, atsakoties no tradicionālās dejas tehnikas. Viņa veido gan solo izrādes, gan darbus lielākam ansamblim. Vienā no viņas izrādēm „12” ir  12 dalībnieki jeb dejotāji, viens no viņiem  ratiņkrēslā. Novembra sākumā Klēra Kaningema  bija ieradusies Rīgā un trīs dienas vadīja meistarklases, ko noslēdza ar lekciju performanci „4 Legs Good”. Sanda, kuru satiku īsu brīdi pirms lekcijas, trīs dienas piedalījās Klēras vadītajā meistarklasē cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tad dodamies uz lekciju/ performanci, kas notika DDT zālē, māksliniece sēž pie neliela galdiņa, bet aiz viņas ekrāns, blakus surdotulks, zālē visdažādākā publika. Sasveicinoties un uzrunājot sanākušos, Klēra Kaningema vispirms iepazīstina ar sevi, viņa ir dejotāja un horeogrāfe no Skotijas austrumiem. Viņa arī uzsvēra, kad dara darbu, cenšas to padarīt tik labi, cik vien iespējams, un tas attiecas arī uz lekciju. Lektore piebilda, ka mēs sanākušie varam darīt to, ko vien mūsu ķermenis vēlas, varam  kustēties, drīkstam iziet no zāles un atkal atgriezties, varam arī neatgriezties.. Arī pati māksliniece jutās brīvi, ik pa laikam piesēda uz sola, tomēr viņas lekcija bija bagāta ar kustībām. Vispirms viņa izrādīja savus kompanjonus - kruķus, sīki iepazīstinot ar to daļām un specifiku, uzsverot, ka viņa ir īstena kruķu speciāliste. Demonstrēja kustības, kādas ar kruķiem iespējams veikt, un tās patiesi bija daudzveidīgas un sarežģītas. Tad Klēra demonstrē, kā atbalstoties uz kruķu rokturiem, viņa reizē stāv un sēž, tā ir viņas stāvēšanas versija. Tad sekoja dažādu kustību virtuozas kombinācijas. Lekcijas gaitā viņa pieskārās arī izrādēm, māksliniekiem, ar kuriem sadarbojusies un no kuriem  iedvesmojusies. Vienlaikus uz ekrāna Klēra rādīja attēlus, un daudzos no tiem bija redzama viņa pati vai pašas skats no augšas uz savām četrām kājām, divas no tām ir kruķi. Savukārt pēdējā fotogrāfijā Klēra bija redzama viena pati uz klinšainas  salas.  Tātad viņai arī tas ir iespējams. Mani aizkustināja kāds puisis ar kustību traucējumiem, kurš lekcijas noslēgumā lēni devās pie Klēras ar ziediem, lai pateiktos par iedvesmojošajām dienām Rīgā. Pēc Klēras Kaningemas lekcijas uzrunāju savus blakussēdētājus Tobiju un Ievu. Kā atklāja Tobijs, viņi atnākuši Latvijas Jaunā teātra institūta vadītājas Bekas Bergeres aicināti. Pēc lekcijas/ performances aprunājos ar vēl divām skatītājām, Inesi Immuri (nedzirdīgo kultūras eksperte) un Mariku Čerņavsku, Marika uz lekciju bija atbraukusi no Ludzas. Atverot Klēras Kaningemas mājas lapu varam iepazīt tuvāk viņas kā horeogrāfes un dejotājas radošo dzīvi. Pavisam nesen 2020. gadā tapis darbs „Thank you very much”, raksturots kā vērienīgs un spēcīgs Kaningemas darbs, kurā iemiesošanās slavenībās, lai izpētītu uzdošanos par citu personu, tas ir darbs par pieņemšanu un izaicinājumu būt pašam. Un tā hronoloģiski varam izsekot Kaningemas radošajam rokrakstam, sākot no 2007.gada, kad tapa viņas 17 minūšu garais solo darbs „Evolūcija” – tas ir biogrāfisks darbs, kas stāsta par Klēras ceļojumu dejas apguvē, kā arī par medicīniskajām manipulācijām, ko piedzīvojusi savas dzīves laikā. Tas ir arī stāsts par to, kā viņas ķermenis ir mainījies un attīstījies, īpaši, kas attiecas uz deju. Klēra Kaningemas ar lekciju „4LegsGood” 9.decembrī viesosies Beļģijā Ģentē.

Novembra sākumā darbību uzsāka jauna iniciatīva — ziedojumu platforma "Stopify", kas ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai. Mazāk kā mēneša laikā platformas abonementu skaits ir sasniedzis jau 3650 ziedotājus no 38 valstīm. Par tiktāl savākto ziedojuma summu nupat ir nokomplektēts pirmais atbalsta sūtījums, kas jau ir ceļā uz Ukrainu. Par platformas dizaina izstrādes procesu stāsta digitālā dizaina aģentūras "Cube" dizainers un "Stopify" projekta līdzdalībnieks Mārcis Miķelsons-Germs. Viņš norāda, ka dizaineru uzdevums bija radīt pieredzi, kas cilvēkiem, kuri vēlas atbalstīt Ukrainu, ļautu to darīt ērti un viegli. Atsaucoties uz populāro mūzikas un video straumēšanas platformu dizainu, "Stopify" ziedotājiem piedāvā vairākus abonementu veidus un rūpējas par to, lai maksāšanas process ir automatizēts. Jeļena Solovjova: Kā īsti radās iecere un kas mudināja jūs tajā iesaistīties? Mārcis Miķelsons-Germs: Iecere radās manam draugam Mārim Upeniekam, kurš ir radošais direktors un visnotaļ radoša personība. Ideja radās vasaras vidū, sākumā domājot par to, kā varētu palīdzēt Ukrainai: vienreiz noziedo kaut kādu summu, otru reizi, bet cik lielu summu ziedot trešoreiz? Vienā brīdī Mārim radās ideja, ko viņš izlika savos sociālo tīklu kontos, lai redzētu, kāda ir sabiedrības reakcija. Atsaucība bija gana liela. Māris zvanīja man, sākām kopīgi domāt, kā šo visu dabūt gatavu. Protams, nebija nekādu šaubu, ka jāmēģina to visu realizēt. Kas tieši tevi un arī "Cube" mudināja iesaistīties? Kāpēc jums tas bija svarīgi? Statistika rāda, ka latvieši ir vieni no lielākajiem atbalstītājiem, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu valstī… Kāpēc bija svarīgi? Droši vien to pašu iemeslu dēļ, kāpēc cilvēki atsaucās uz Māra ziņu – mums rūp drošība Eiropā, mūsu reģionā, mums arī ir tas pats kaimiņš, kas ukraiņiem, un ir kaut kāds limits finansiālajai līdzdalībai, ar ko paši varam piedalīties. Kas man pašam personīgi likās – ja es ar to, ko protu darīt, varu kaut kādā veidā panākt lielāku efektu, tad noteikti tas ir jādara! Kas notika tālāk, un kāds bija dizaina izveides process? Dizaina izveides process sākās brīdī, kad Māris sociālajos tīklos ielika manis minēto ierakstu. Pirmais solis bija saprast atgriezenisko saiti. Māris publicēja trīs attēlus: viens bija nosaukums, divos teikumos noformulēta ideja – abonē Ukrainas armijai, lai apstādinātu karu, un summa – 6,99. Tas bija pats sākums, kurā novalidējām konceptu – vai tas iet cauri vai nē. Kad bija skaidrs, ka šis serviss varētu aiziet, mēģinājām saprast, ko varam izdarīt ar saviem resursiem. Uzreiz novilkām sarkanās līnijas, saprotot, ko mēs noteikti negribam darīt – proti, lai tas paliek mūsu hobija projekts, nevis pilna laika ieguldīšanās darbs. Sapratām arī, ka negribam atbildēt par naudas saņemšanu un pēc tam tās tālāku nodošanu Ukrainas armijai: tam nolūkam būtu jādibina kāda organizācija, bet sapratām, ka to nevaram – mums tam nav laika un to arī nemākam. Tāpēc sākotnējā doma bija, ka mēs varētu uztaisīt tādu servisu, kur nauda pa taisno tiek ieskaitīta kādā Ukrainas bankā vai Aizsardzības ministrijā. Pagāja diezgan ilgs laiks, līdz sapratām, ka tas nebūs iespējams. Māris dabūja kontaktus Ukrainas vēstniecībai un bankai, un, kaut arī mums likās, ka tā ir baigi labā ideja, kuru visi sagaidīs ar atplestām rokām, tā īsti nenotika: viņiem ir pavisam cits dzīves ritms, un līdzīgu iniciatīvu viņiem ir ļoti daudz. (..) Pagāja kāds mēnesis vai mazliet vairāk, līdz samierinājāmies, ka būs jābūt kādam starpniekam. Protams, nonācām pie tā, ka šis starpnieks varētu būt ziedot.lv, kas Latvijā ir plaši pazīstama, arī salīdzinoši liela organizācija. Tā mūsu baža, kāpēc negribējām starpnieku: šajā risinājumā saskatījām ambīciju, kā iziet ārpus Latvijas – ka šis risinājums varētu būt simpātisks mērķauditorijai, kura lieto abonēšanas servisus, vienalga, vai tā būtu videostraumēšana vai mūzikas straumēšana, un kurai rūp situācija Eiropā un Ukrainā. Mērķauditorija ir gana plašāka. Tāpēc sākumā likās, ka ziedot.lv visu piesietu tikai Latvijai, un tas būtu mazāk simpātiski nekā tad, ja nauda ietu pa taisno. Darba procesā sapratām, ka īsti nav variantu, un mēģinām iet šo ceļu. Sazinājāmies ar ziedot.lv, kas saveda mūs kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā, tālāk jau izpratām visu loģistiku, ka viņi būtu tie, kas piegādātu atskaiti par to, kur nauda aizgājusi. Un vēl viena lieta: sākotnējā mūsu ideja bija, ka savāksim naudu, bet izrādās, ka nauda [ukraiņiem] nav vajadzīga – viņiem vajag lietas. Tāpēc arī ziedot.lv attiecīgi ir tie cilvēki, kuri meklē nepieciešamās lietas – vai tas būtu kvadricikls, nakts redzamības brilles vai kas cits, kas ir diezgan nopietna loģistikas daļa – diez vai bez sadarbības partnera mēs to būtu gatavi paši darīt. Pirms mēs runājam par to, kas ir sasniegts pirmajās divdesmit dienās, gribu tev pajautāt par dizainu: kādi dizaina principi bija jūsu vadmotīvs visā izstrādes procesā? Kā jau liecina nosaukums, sākotnējā ideja bija vilkt tiešas paralēles ar populāro mūzikas straumēšanas servisu "Spotify". Tāpēc idejā, ko Māris sākotnēji nopublicēja, logo vizuāli bija līdzīgāks tieši tam, bet tad sapratām, ka tas uzprasās uz nepatikšanām, jo Zviedrijā juristi droši vien berzēs rokas. (smejas) Arī Māris aprunājās ar pazīstamu juristu, un sapratām, ka vajadzētu iet prom no tās vizuālās līdzības. (..) Otra lieta – vizuālā tīrība: melnais ar dzelteno ir diezgan neierasta divkrāsu izvēle, un dara šo dizainu no krāsu viedokļa robustu, spilgti pamanāmu, kā tādu ceļazīmi. Pie tā arī mēģinājām pieturēties, lai arī vizuālajā komunikācijā it visur spēlētos tikai ar šīm divām krāsām. Vēl viena lieta – pašā lapā, kur minēti ziedojuma mērķi, tie vizualizēti ar referenci uz filmu straumēšanas servisiem. Tas tāpēc, lai būtu interesantāk – nevis vienkārši uzskaitīt, bet lai ir līdzība ar straumēšanas servisiem. Viena no lietām, ko gan pēc testiem ievērojam – mums jāiemācās atrast balansu starp izklaidi un nopietno tēmu: tekstos šur tur nogriezām izklaides sajūtu, lai nerastos nepareizs priekšstats. Saruna pilnā apjomā drīzumā būs publicēta portālā lsm.lv.

Chceme vyhrať parlamentné voľby, máme polovičnú šancu, že zostavíme vládu. Ak však skončíme v opozícii, tie ďalšie voľby vyhráme s obrovským náskokom, verí Robert Fico. Povedal to v relácii Ide o pravdu. Hovoril aj o sneme Smeru, ktorý sa konal 17. novembra. Jeho prejav, ktorý odvysielala RTVS v priamom prenose, 'položil' vedenie spravodajstva verejnoprávnej televízie.

Spēlē piedalās: Inga Tenisa, Gabriela Šantare, Aija Freiberga un Kitija Girviča.

"Prinajlepšom sa ocitajú v pozícii šikovných asistentiek v predizbách moci." Tento komentár patrí nemeckej prekladateľke Angele Repka. Je rok 1993 a Repka frustrovane sleduje ako ženy, ktoré boli ešte pred pár rokmi aktívne zapojené do revolúcie 1989, sa v kolektívnej pamäti Novembra, najprv stávajú takpovediac obyčajnými asistentkami aby následne celkom zmizli z verejných spomienok na November. Niečo podobné sa deje naprieč celou Strednou Európou. Podobne miznú ženy zapojené v Charte 77, či aktivistky v poľskom opozičnom hnutí Solidarita. V posledných rokoch sa situácia začína meniť. Pred pár rokmi vznikla séria rozhovorov so ženami Novembra, Spomienky žien Novembra či študentský film Nežná. Ženy novembra a ich príbehy sa však začínajú objavovať len v hrubých obrysoch. Napokon, úprimne? Čo prvé nám napadne, keď sa povie November 89? Námestia, štrnganie kľúčmi a tribúni na tribúnach. Tváre a príbehy žien ešte stále nie sú súčasťou kolektívnej pamäte Novembra. Boli ženy skutočne len asistentkami revolúcie? Aká bola ich úloha a ako prispeli k politickej zmene? Ale tiež prečo sa pamäť Novembra vyvíjala bez žien? Čo táto neprítomnosť žien prezrádza o ich životoch po roku 89? A čo prezrádza o postavení žien v ponovembrovej demokracii na Slovensku? A napokon aké dôsledky má neviditeľnosť celej skupiny aktérov v obraze dôležitého momentu dejín modernej demokracie pre kvalitu demokracie samotnej? Agáta Šústová Drelová, sa rozprávala so Zuzanou Maďarovou výskumníčkou na Ústave európskych štúdii a medzinárodných vzťahov na Fakulte sociálnych a ekonomických vied Univerzity Komenského a spolupracovníčkou vzdelávacej a publikačnej organizácie Aspekt. Zuzana Maďarová je autorkou prvej publikácie, ktorá sa venuje výlučne téme žien v politickej pamäti Novembra 1989. Kniha vyšla pod názvom Ako odvrávať novembru 1989 (môžete si ju prečítať alebo stiahnuť na tomto odkaze). Vo svojom výskume sa dlhodobo venuje výskumu politickej pamäti, politickej komunikácie a rodového usporiadania spoločnosti a politiky. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na jaroslav.valent@petitpress.sk - Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Dejiny a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Dejiny.

Novosti tedna v Sloveniji je pripravil Žan Dolajš.

Prisluhnite poročilom iz sveta in Slovenije v slovenskem jeziku.

Záujem mladých ľudí o verejnú sféru | Hosť: Emília Sičáková Beblavá (pedagička). | Boli to práve študenti, ktorí naštartovali zásadné zmeny v dejinách Československa. Záujem mladých ľudí o verejnú sféru sa však z roka na rok vytráca, čo ukazujú aj viaceré prieskumy verejnej mienky. Mladšie ročníky napríklad udalosti Novembra 1989 vnímajú skôr ako sviatok či voľno, nie ako zásadné udalosti v našich dejinách. V akých sférach sa angažujú mladí ľudia dnes? Je ich hlas naozaj počuť? Na tému sa pozrieme v dnešnej relácii K veci s riaditeľkou Ústavu verejnej politiky Fakulty sociálnych a ekonomických vied Univerzity Komenského a pedagogičkou Emíliou Sičákovou Beblavou. | Moderuje: Simona Beňová; | V premiére každý pracovný deň v Rádiu Slovensko po 18:30. Diskusiu K veci pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Nekrvavá revolúcia | Hostia: Fedor Gál (sociológ a prognostik) a František Mikloško (bývalý politik). | Nekrvavá revolúcia. Slovensko si pripomína udalosti Novembra ´89 - čas, keď ľudia takpovediac z námestí vyprevadili komunistický diktát. Tribúni kládli verejné požiadavky - medzi nimi boli slobodné voľby, zrušenie monopolu komunistickej strany, nastolenie občianskych práv. Spoločnosť sa zjednotila. Aký je odkaz Novembra po 33 rokoch? Prečo je spoločnosť, ktorá sa dokázala nie tak dávno zjednotiť, rozdelená a extrémne polarizovaná? Vieme viesť vzájomný dialóg alebo sme na odkaz Nežnej revolúcie zabudli? | Moderuje: Matej Baránek; | Diskusiu Z prvej ruky pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Vysielame každý pracovný deň o 12:30 v Rádiu Slovensko.

„Bolo pre mňa sklamaním, že tí, čo gniavili túto spoločnosť po ideovej a morálnej stránke, sa odrazu hlásili ako veľkí demokrati, ľudskoprávni aktivisti a národ im v mnohých prípadoch naletel. „Odpustiť áno, ale znova ich dostať na výslnie, to bola naša zbabelosť a veľká slabosť“,  spomína operný spevák František Balún.  To je jedna z reflexii Novembra 89 v našom dnešnom mimoriadnom podcaste, ktorý je venovaný fenoménuNežnej revolúcie a tomu, ako tieto udalosti reflektujeme po 33. rokoch. November 89, jeden z kľúčových dátumov našich moderných dejín. 17. november 1989,to je začiatok Nežnej revolúcie, ktorá nás tranformovala z pasívneho objektu vlastných dejín na ich  subjekt, teda tvorcov toho, v akej spoločnosti budeme žiť a akú spoločnosť si my sami vytvoríme. Aká bola teda naša už vyše tr desiatky rokov dlhá puť demokraciou a ako vnímame udalosti Novembra 89 z odstupu 33. rokov? V dnešnom mimoriadnom podcaste sa na fenomén Novembra 89 pozrieme očami pamätníkov, ale aj tých, ktorí v tom čase ešte ani len neboli na svete a Nežná revolúcia je pre nich iba dátumom z hodín dejepisu či spomienkami ich rodičov a prrodičov. Fenomén Novembra 89 v reflexii sociológie, etnológie, historie, teológie aj politológie.   V dnešnom mimoriadnom podcaste si tak môžete vypočuť operného speváka Františka Balúna, teológa Tomáša Halíka, sociologičky Zuzany Fialovej, etnologičky Moniky Vrzgulovej, fillozofa a spolutvorcu seriálu o ŠTB Fedora Blaščáka, ľavicového aktivistu a odborára Jána Košča, filozofa a právnika Michala Liptáka a zakladateľky kanálu “Dejepis inak”  Sandry Svitekovej. Pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský

Parasti, tuvojoties valsts svētkiem, daudz runājam par to, kā tika dibināta valsts un kādi bija tās lielākie izaicinājumi. Taču cik daudz zinām par to, kāda bijusi sieviešu loma Latvijas politikā 20. gadsimta sākumā un kādas vispār bija sieviešu tiesības, runājot par politiku un dažādām sabiedriskās dzīves aktualitātēm? Sievietes politikā aizvien nav pārstāvētas tikpat kuplā skaitā kā vīrieši, taču vēl pirms simt gadiem sieviete-politiķe bija nudien izņēmums. Kāda ir sieviešu politiķu vēsture Latvijā? Par to stāsta jaunākā Inetas Lipšas grāmata "Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā, 1922-1934". Ar pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. "Doma, rakstot šo grāmatu, bija skatīt tieši saeimu vēsturi no 1922. gada līdz 1934. gadam," raidījumā Zināmais nezināmajā norāda Ineta Lipša. "Satversmes sapulci ievēlēja 1920. gadā un tajā strādāja sešas sievietes deputātes. 1922. gadā ir pirmās Saeimas vēlēšanās un tajā neievēl nevienu sievieti. Seko 2. Saeimas vēlēšanas 1925. gadā, atkal nevienu sievieti neievēl, 3. Saeimas vēlēšanās 1928. gadā - atkal nevienu. Tad beidzot 1931. gadā 4. Saeimā ievēlēja Demokrātiskā centra politiķi Bertu Pīpiņu. Lielais jautājums bija – kāpēc tā, kas mainījās no Satversmes sapulces 1920. gadā līdz 1922. gadam, kad neviena vairs nebija gana atzīstama, lai tiktu ievēlēta par deputāti. Tas bija galvenais jautājums, kāpēc es nolēmu, ka ir vērts skatīties latviešu sieviešu starpkaru politiskās vēstures stāstu." "Galvenais klupšanas akmens, kas sieviešu politiskajā darbībā tika iemests no Satversmes sapulces deputātiem, protams, viņiem nezinot to, neiedomājoties, kā tas ietekmēs tieši sieviešu ievēlēšanu, bija tas, ka viņi grozīja vēlēšanu principu," skaidro Ineta Lipša. "Respektīvi, Satversmes sapulci Latvijas pilsoņi vēlēja, tā saukto negrozāmo deputātu kandidātu sarakstu principu izmantojot. Tas nozīmē, ka iedzīvotājs aizgāja uz vēlēšanu iecirkni, un viņam bija n-tie kandidātu saraksti, viņš vienu paņēma un to pašu iemeta bez svītrošanas, bez plusiņu likšanas sarakstu urnā. Tie ir negrozāmie saraksti, un šādā kārtībā sešas deputātes tika ievēlētas. Bet Satversmes sapulces deputāti jau 1921. gada beigās saistībā ar Pašvaldību vēlēšanu likumu un Pilsētu domju vēlēšanu likumu mainīja šo principu uz grozāmu deputātu kandidātu sarakstu. Tas nozīmē, ka, līdzīgi kā mūsdienās, pilsoņi drīkstēja svītrot kandidātus, bet atšķirībā no mūsdienām viņiem bija vēl lielākas iespējas - viņi katra izsvītrotā deputāta kandidāta vietā varēja ierakstīt jebkuru deputāta kandidātu no visiem vēlēšanu kandidātu sarakstiem, kas attiecīgajā apgabalā balotējās." Latviete Skaidrīte Darius – viena no pirmajām sievietēm programmēšanā  "Manā laukā, kur es varēju atļauties, sievietēs mēs varējām atļauties algot 70. gadā. Līdz tam laikam vienmēr bija vīrieši," tā pirms diviem gadiem attālināti ierakstītā  intervijā teica Skaidrīte Darius no Austrālijas.  Viņas vārds ir ierakstīts latviešu tautas deju vēsturē, jo Skaidrīte bijusi horeogrāfe vairāk nekā 100 dejām, dibinājusi un ilgus gadus vadījusi Kanberas tautas deju kopu “Sprigulītis”, iestudējusi 10  deju lieluzvedumus, 2018. gadā iecelta par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāju. Un tā ilgi varētu turpināt uzskatīt viņas nopelnus latviešu tautas deju popularizēšanā, taču tikpat izcila kā horeogrāfe Skaidrīte arī ir matemātiķe. Savulaik strādājusi Austrālijas Nacionālās universitātes Datoru nodaļā, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "IBM" ietvaros apstrādājot grāmatvedības programmas. Tie bija pagājušā gadsimta 50. - 60. gadi, laiks, kad  darbu šādās tehniskas jomās piedāvāja tikai vīriešiem. Novembra sākumā Skaidrīte Darius atzīmēja 95 gadu jubileju, tāpēc raidījumā piedāvājam ieskatu viņas karjerā tehnoloģiju jomā laikā, kad tā bija vīriešu pasaule. Par Skaidrīti Darius stāsta "Riga TechGirls" komunikāciju un partneru vadītāja Laima Bauere, kura vairakkārt ir kontaktējusies ar Skaidrīti un ierakstījusi viņas dzīvesstāstu. Laimas Baueres  sarunu ar Skaidrīti Darius var noskatīties youtube kanālā.  

„Bolo pre mňa sklamaním, že tí, čo gniavili túto spoločnosť po ideovej a morálnej stránke, sa odrazu hlásili ako veľkí demokrati, ľudskoprávni aktivisti a národ im v mnohých prípadoch naletel. „Odpustiť áno, ale znova ich dostať na výslnie, to bola naša zbabelosť a veľká slabosť“,  spomína operný spevák František Balún.  To je jedna z reflexii Novembra 89 v našom dnešnom mimoriadnom podcaste, ktorý je venovaný fenoménuNežnej revolúcie a tomu, ako tieto udalosti reflektujeme po 33. rokoch. November 89, jeden z kľúčových dátumov našich moderných dejín. 17. november 1989,to je začiatok Nežnej revolúcie, ktorá nás tranformovala z pasívneho objektu vlastných dejín na ich  subjekt, teda tvorcov toho, v akej spoločnosti budeme žiť a akú spoločnosť si my sami vytvoríme. Aká bola teda naša už vyše tr desiatky rokov dlhá puť demokraciou a ako vnímame udalosti Novembra 89 z odstupu 33. rokov? V dnešnom mimoriadnom podcaste sa na fenomén Novembra 89 pozrieme očami pamätníkov, ale aj tých, ktorí v tom čase ešte ani len neboli na svete a Nežná revolúcia je pre nich iba dátumom z hodín dejepisu či spomienkami ich rodičov a prrodičov. Fenomén Novembra 89 v reflexii sociológie, etnológie, historie, teológie aj politológie.   V dnešnom mimoriadnom podcaste si tak môžete vypočuť operného speváka Františka Balúna, teológa Tomáša Halíka, sociologičky Zuzany Fialovej, etnologičky Moniky Vrzgulovej, fillozofa a spolutvorcu seriálu o ŠTB Fedora Blaščáka, ľavicového aktivistu a odborára Jána Košča, filozofa a právnika Michala Liptáka a zakladateľky kanálu “Dejepis inak”  Sandry Svitekovej. Pekný deň a pokoj v duši, i v mene kolegov, praje Braňo Dobšinský

„Bolo pre mňa sklamaním, že tí, čo gniavili túto spoločnosť po ideovej a morálnej stránke, sa odrazu hlásili ako veľkí demokrati, ľudskoprávni aktivisti a národ im v mnohých prípadoch naletel. „Odpustiť áno, ale znova ich dostať na výslnie, to bola naša zbabelosť a veľká slabosť“,  spomína operný spevák František Balún.  To je jedna z reflexii Novembra 89 v našom dnešnom mimoriadnom podcaste, ktorý je venovaný fenoménuNežnej revolúcie a tomu, ako tieto udalosti reflektujeme po 33. rokoch. November 89, jeden z kľúčových dátumov našich moderných dejín. 17. november 1989,to je začiatok Nežnej revolúcie, ktorá nás tranformovala z pasívneho objektu vlastných dejín na ich  subjekt, teda tvorcov toho, v akej spoločnosti budeme žiť a akú spoločnosť si my sami vytvoríme. Aká bola teda naša už vyše tr desiatky rokov dlhá puť demokraciou a ako vnímame udalosti Novembra 89 z odstupu 33. rokov? V dnešnom mimoriadnom podcaste sa na fenomén Novembra 89 pozrieme očami pamätníkov, ale aj tých, ktorí v tom čase ešte ani len neboli na svete a Nežná revolúcia je pre nich iba dátumom z hodín dejepisu či spomienkami ich rodičov a prrodičov. Fenomén Novembra 89 v reflexii sociológie, etnológie, historie, teológie aj politológie.   V dnešnom mimoriadnom podcaste si tak môžete vypočuť operného speváka Františka Balúna, teológa Tomáša Halíka, sociologičky Zuzany Fialovej, etnologičky Moniky Vrzgulovej, fillozofa a spolutvorcu seriálu o ŠTB Fedora Blaščáka, ľavicového aktivistu a odborára Jána Košča, filozofa a právnika Michala Liptáka a zakladateľky kanálu “Dejepis inak”  Sandry Svitekovej. Pekný deň a pokoj v duši praje Braňo Dobšinský

Ako si spomína na svoj prvý zápas v NHL? Kedy naposledy stál na ľade? A čo hovorí na naše hokejové talenty? Zaujímalo Máriu Babinskú. Richard Lintner bol 5 rokov generálnym manažérom Slovenskej hokejovej ligy, v súčasnosti je moderátorom a producentom televíznej šou Citronáda, ktorú vysiela Slovenská televízia. Uplynulý štvrtok odletel na pár dní do USA a my sme sa s ním na diaľku, cez mobilnú aplikáciu skontaktovali a samozrejme zablahoželali sme mu k narodeninám.

“Z hľadiska intelektuálnej úrovne bola situácia prehľadnejšia. Aj jednoduchším ľuďom bolo jasné, že ten totalitný systém je negatívny. A všetci sme sa spájali v rámci možností, v rámci osobnej odvahy, strachu. Ale všetci sme sa spájali v spoločnom odpore proti komunistom. Dnes celkom nie je jasné, kto proti komu bojuje. Znepriatelených strán je veľa aj nápadov je veľa. Niektorí si myslia, že ľudské práva sa dajú vymeniť za ekonomickú prosperitu. Každý stojí na trocha inej strane. Situácia je neprehľadná, hrá tam rolu aj obava o osobnú existenciu. Dnes je situácia neprehľadná, vtedy bola relatívne prehľadná. Bolo to jednoduchšie v nasmerovaní odporu, zložitejšie bolo rozpútať ten odpor. Mali políciu, milície, vojakov. Nárok na odvahu bol v tej dobe väčší, ale pochopiť situáciu, že kto je ten dobrý a zlý, bolo jednoduchšie,” hovorí Michael Kocáb o tom, prečo je dnes ťažšie zjednotiť spoločnosť aj proti jasnému zlu. "Každý by mal ísť voliť. Ale niekedy sa môže stať, že nemá kandidáta. Ak by napríklad v druhom kole zostal generál Pavel a Babiš, tak by som tiež nešiel voliť. Tu by som si musel vyberať medzi čertom a Belzebubom," hovorí Kocáb o prezidentských voľbách v Česku. Aké je to vidieť dokument o sebe? Aké výzvy sme nezvládli po novembri 1989? A prečo aj niektorí disidenti majú sentiment k Rusku? Vypočujte si rozhovor Zuzany Kovačič Hanzelovej s osobnosťou Novembra, bývalým ministrom pre ľudské práva a rockerom Michaelom Kocábom. – Newsletter Zuzany Kovačič Hanzelovej: https://komentare.sme.sk/t/9122/zkh-pise – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Rozhovory ZKH a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Rozhovory ZKH.

Spēlē piedalās: Andris Stīpnieks, Kārlis Baltputnis un Vilnis Šķipars.  

Biedrība "Tavi draugi" aicina šogad Lāčplēša dienā pieminēt un godināt Latvijas brīvības cīņās kritušos, vienlaikus sniedzot arī praktisku atbalstu Ukrainas karavīriem, kuri nepagurstoši cīnās par savas valsts un Eiropas brīvību. Šogad paralēli svecīšu nolikšanai pie Rīgas pils, 11. novembra krastmalā, Rīgā, iedzīvotāji aicināti atnest arī otru svecīti vai sveču pārpalikumus, ko nodot "Tavi draugi" punktā ierakumu sveču izgatavošanai Ukrainas armijai. Biedrības "Tavi draugi" pārstāve Beāte Bēvalde skaidro, kur varēs nodot sveces un kā norit ierakumu sveču gatavošanas darbnīcas. Par Lāčplēša dienas pasākumiem Rīgā stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite.

„To tu ešte nebolo, ten fenomén si musíme všimnúť: skončila sa éra, v ktorej biskup akoby mohol povedať čokoľvek a bez odozvy“ – František Mikloško, disident, bývalý politik a jedna z tvárí Novembra'89 hodnotí, čo sa stalo v kauze „obežníka“ trnavského arcibiskupa Jána Oroscha.   „Kto som ja, aby som súdil“ verzus „nesúhlasím, že ide o nevinné obete“. Dva postoje, dva odlišné svety. Pápež František, arcibiskup Ján Orosch. Obaja hovoria o LGBTI+ ľuďoch, ten druhý naviac o nič netušiacich obetiach zločinu z nenávisti! Reakcie? Pobúrenie, odsúdenie, petícia „Nehovoril v našom mene“, dokonca výzvy na odchod z cirkvi či opätovné volanie po odluke od štátu. Nakoniec Oroschovo ospravedlnenie sa rodinám Matúša a Juraja. Čo to Slovensko zažilo za posledné dni? A ako s tým naložiť, aby to spoločnosť posunulo ďalej bez ďalšieho delenia?   „Akoby sme tu mali nový začiatok: všetko v cirkvi bude mať odozvu. A to nielen v občianskej spoločnosti, ale v samotnej katolíckej cirkvi“, tvrdí Mikloško. „A biskupi si na to budú musieť zvyknúť.“   Oroschov obežník je podľa neho prejavom „už ľudskej necitlivosti“. Mikloško naviac hovorí aj o protirečení: „Oroschovo nič sme sa o nich nedozvedeli, no on ich súdi. Tak to je smiešne“, tvrdí.   Reakcie na obežník označil za závan novej éry. „Najťažšie je vytvoriť precedens, preraziť cez múr a ukázať, že aj takto sa to dá“, vysvetľuje.   Poukazuje na skúsenosť z prednovembrových čias, keď dvestotisícový zástup mladých ľudí vypískal na púti na Velehrade v roku 1985 predstaviteľov komunistickej moci na čele s ministrom kultúry, zodpovedným za veci cirkevné. „Komunisti sa tam vtedy nedostali k slovu. To bol precedens, kde si uvedomili, že kde je masa, oni sa už nepohnú“, spomína František Mikloško.   „Na tej mase potom padli v Novembri'89“, konštatuje bývalý disident, ktorý stál za Sviečkovou manifestáciou a neskôr prešiel do štruktúr revolučnej Verejnosti proti násiliu.   Precedencom v aktuálnom prípade je otvorená reakcia niektorých kňazov a tiež petícia „Nehovorí v našom mene“, pod ktorou je už viac ako tri tisíc podpisov veriacich katolíkov.   František Mikloško si všíma, že Oroscha sa paradoxne zastal len Ficov Smer-SD. „Považujem to až za smiešne. Chcú si hladiť katolícku cirkev, no v tomto prešvihli“, tvrdí.   V podcaste sa dozviete aj to, či by mal Orosch odstúpiť, alebo nakoľko je pre Slovensko aktuálna odluka cirkvi od štátu.   Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Novembra supervolilno leto doživlja vrelišče – najprej z drugim krogom predsedniških volitev to nedeljo, nato bosta sledila še prvi krog lokalnih volitev in referendumski dan zadnjo nedeljo v novembru. Mnogotere volitve bodo seveda terjale svoj davek pri volilni udeležbi, a si politični analitiki niso povsem edini, katere volitve bi lahko utrpele kolateralno škodo.

Spēlē piedalās Gints Rasa, Edgars Barbaks, Kārlis Arājs un Varis Putniņš.  

Novosti tedna v Sloveniji je pripravil Ales Lednik.

Prisluhnite poročilom iz sveta in Slovenije v slovenskem jeziku.

#DigitālāsBrokastis tehnoloģiju ziņu topā stāsts par augošajām Latvijas mobilo sakaru nodrošinātāju cenām. Masks ievieš izsludina pirmās izmaiņas "Twitter" darbībā. Valsts pārbaudījumu veikšana elektroniski ļauj samazināt izmaksas. Novembra sākumā darbu sāk "Stopify" – Latvijā radīta unikāla ziedojumu straumēšanas platforma. "Twitter" tēvs Dorsijs strādā pie jauna sociālā tīkla izveides. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā.

Novembra bodo skoraj vse nedelje volilne. Drugi krog predsedniških volitev, sledi prvi krog lokalnih volitev in nato še referendumsko odločanje o treh vladnih zakonih. Kaj storiti, če na dom ne boste prejeli obvestila o referendumu oziroma volitvah in kaj moramo imeti s seboj na volišču? Kje in kako lahko predčasno uveljavite volilno pravico? Kako je z glasovanjem v bolnišnicah in domovih za ostarele? Kdo ima pravico voliti doma? Kaj je potrebno storiti, če želite glasovati po pošti? Kateri so ključni datumi za uveljavitev naštetih drugih načinov glasovanja? Gost petkovega Svetovalnega servisa je bil direktor Državne volilne komisije Dušan Vučko.

Novembra 2021 je bil v dvorani Slavka Osterca v Slovenski filharmoniji koncert cikla Ob klavirju Glasbene mladine ljubljanske, na katerem je nastopil pianist Dejan Romih, ki študira na Kraljevem konservatoriju v Bruslju v razredu Aleksandra Madžarja. Izvedel je Mozartovo Klavirsko sonato št. 18 v D-duru ter Suito v a-molu, RCT 5 Jeana Phiippa Rameauja.

Novembra 1918 so se s podpisi vdaj in premirij končali poglavitni vojaški spopadi zaveznikov in t.im. centralnih sil v prvi svetovni vojni. Ozemlje sedanje Slovenije je spadalo med poražence, toda 100 let je moralo miniti, da smo novembra 2018 v koordinaciji Inštituta za novejšo zgodovino dobili preverljiv, na arhivskih dokumentih utemeljen seznam vojaških žrtev iz naših krajev. Inštitut je na portalu »Sistory«, javno dostopnih podatkovnih bazah, arhivskih dokumentov in zgodovinskih študij, v štirih letih od prve objave zabeležil za okoli 4 tisoč več preverljivih vojaških žrtev. Junija letos je številka presegla 30 tisoč. Dan pred dnevom spomina na mrtve vas vabimo, da prisluhnete pogovoru o tem seznamu. Pred štirimi leti sta bila gosta zgodovinarja z inštituta, mag. Miha Ojsteršek, odgovoren za analizo podatkov, in Neja Blaj Hribar, ki je koordinirala sredi desetletja začeti projekt. Prvo vprašanje je bilo: zakaj tak seznam šele po stoletju? seznam vojaških žrtev 1SV v Sloveniji: https://zv1.sistory.si/ FOTO: Šempeter pri Gorici. Pred 104 leti se je s podpisom premirja končala 1SV. Zahtevala je na milijone življenj in za sabo pustila veliko razdejanje. VIR: Arhiv Goriškega muzeja

Siltais oktobris mūs pārsteidzis ar saules aptumsumu, mākslas izstādēm un daudz labas literatūras.Šajā sērijā Sandra kaunina Aiju par pirkumiem Frankfurtes grāmatu tirgū, Zane pārdzīvo par lidotā atņemtiem acu pilieniem, bet Aija gaužas par grūtībām uztvert lasīto tekstu.Taču visas kopā mēs piedzīvojām lappuses mūsu mēneša grāmatā – Klēras Nortas  romānā "Un parādās Cerība". Fantastikas pilnās lappuses kādā brīdī kļuvušas tik tuvas mūsdienu pasaulē notiekušajā, ka neatliek nekas citā kā vien secināt – Klērai Nortai izdevies izgaismot pasauli, kurā dzīvojam tieši tagad.Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSeko Zanei IG https://www.instagram.com/mom.who.reads.a.lot/Seko Sandrai IG https://www.instagram.com/pielasit_sirdi/Seko Aijai IG https://www.instagram.com/piedzivot/Sarunā pieminētie autori un grāmatas.*Peter van den Ende "The Wanderer"*Serhijs Žadans "Internāts"*Heter Morisa "Trīs māsas"*Marta Hola Kellija "Ceriņu meitenes"*Valērija Perēna "Svaigs ūdens puķēm"*Alekss Maiklīdess "Klusējošā paciente"*Kolīna Hūvere "Veritija"*Jū Nesbē*Emēlija Šepa *Annija Erno*Dredriks Bakmans "Vīrs, vārdā Ūve"*Luīze Pastore "Laimes bērni"*Heli Lāksonena*Book Lovers by Emily Henry*Edīte Egere "Izvēle"*Dzejas krājums "Netikumīgie"*Līza Vingeita "Pirms mēs bijām jūs"*Gatis Līdums "Pāru (ne)būšanas"*Hanja Janagihara "Mazliet dzīvības"*Brother by Ania Alhborn*K. V. Gortners "Romanovu imperatore"*Marija Parra "Vafeļu sirdis"*Klēra Norta "Un parādās Cerība", "Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves"*Katrīna Veba "Mantojums"*Jens Sigsgors "Palle viens pats pasaulē"*Gendrutis Morkūns "No nomdirša dzīves" (NOVEMBRA grāmata)

Novembra sākumā Rīgas mākslas telpā būs skatāma izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas", ko veidojis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs  sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāli. Raidījumā trīs izstādes darbu tapšanas stāsts. Filozofs Haralds Matulis pievērsies glezniecībai, turpinot pirms gada aizsākto sajūtu ceļojumu uz Ukrainas pilsētiņu Černivciem. Māksliniece Linda Boļšakova, sadarbībā ar biologiem, mācās no augu izdzīvošanas īpatnībām. Māksliniece izzinājusi sevišķi retu augu sugu – Alpu kreimuli, kas Latvijā līdz pagājušā gadsimta vidum bija sastopama tikai un vienīgi uz Daugavas Staburaga klints. Māksliniece Līga Spunde stāsta par savu pandēmijas pieredzi, tverot vārdu "ekoloģija" plašākā – cilvēka labbūtības kontekstā:  raksta digitālā detoksa dienasgrāmatu, un, no mākslinieces līdz šim praktizētās digitālās mākslas migrē uz sietspiedes tehniku un japāņu ziedu kārtošanas mākslas ikebanas apceri. Vairāki no izstādes "Dekoloniālās ekoloģijas" darbi tapuši ilgākā laika posmā, evolucionējot un pilnveidojoties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra agrāk īstenotās projekta sadaļās. Izstādes darbi ir īpaši ar vēlmi pētīt zinātnē, sabiedrībā notiekošo, veidot dialogu ar izstādes skatītāju. Izstādes ideju ieskicē tās kuratore Ieva Astahovska. Izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas" Rīgas mākslas telpā tiek pieteikta kā daļa no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenotā projekta "Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā", kas pievēršas pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām Latvijā un Baltijā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes un vides jautājumu prizmu. Vēl viena projekta daļa bija pirms gada notikusī māksliniecisko pētījumu publiskā programma "Pārmaiņu ekosistēmas" pilsētvidē. Arī filozofiju studējušais rakstnieks, publicists, kurš šai izstādē debitē kā mākslinieks, Haralds Matulis pagājušā gada rudenī piedalījās ceļojumu un pieredžu ciklā "Pārmaiņu ekosistēmas".  Māksliniece Līga Spunde izstādei Rīgas mākslas telpā radījusi sietspiedes darbu sēriju "Maijpuķīšu pušķis nogurušai meitenei". Izstādes katalogam, un arī kā šī darba paskaidrojums, tapa  kopā ar Klāvu Melli rakstītā autores digitālā detoksa dienasgrāmata. Izstādē Rīgas mākslas telpā būs skatāms Lindas Boļšakovas darbs "Staburadze corallia", kas arī aizsākās jau pirms gada. Uzklausot mākslinieku Haralda Matuļa, Līgas Spundes, Lindas Boļšakovas stāstus, tie liekas tik daudzslāņaini, tik izvērsti laikā! Jautāju kuratorei Ievai Astahovskai, kā tos vispār iespējams parādīt izstāžu zālē? Jā, būšot daudz teksta, šī ir izstāde sarunai gatavam skatītājam, kurš gatavs izzināt arī aiz vizuāli tveramā. Taču būs arī publisko pasākumu programma, kuras viens no mērķiem būs sociāli iekļaujoša mākslas pieredze, tajā būs arī notikumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas" Rīgas mākslas telpā būs skatāma no 2. novembra līdz pat nākamā gada 15. janvārim.

Analize najodmevnejših tem in zanimivosti iz lokalnega okolja Drugi poudarki: - V ZD Koper do zdravnika prek portala Iris - Svetovalna dejavnost Ljudske univerze Krško za uporabnike brezplačna - V Fari bo ob bregu kolpe zrasel turistični kompleks

Novembra 2021 je v okviru cikla Mladi virtuozi Festivala Ljubljana nastopil Jaka Škoberne. Kitarist je študent akademije za glasbo v razredu Tomaža Rajteriča, predstavil pa se je z raznovrstnim programom. Ta je obsegal tudi dela Petriča, Tansmana in Coste.

V dnešnom videu hovorím o mojich skúsenostiach s finančným sprostredkovaním po šiestich mesiacoch. Ak ste nevideli moje video, prečo som sa vôbec rozhodol pre sprostredkovanie, tu si ho môžete pozrieť (https://smart-life.sk/video-preco-som-sa-rozhodol-pre-financne-sprostredkovanie-s-ovb-allfinanz/). Vo videu hovorím o: Hľadanie klientov - ozaj volám neznámym ľuďom a pýtam si kontakty na kamarátov mojich známych? :) Tri princípy systému OVB, ktoré ľutujem, že som nevymyslel ja:  Garantovaná kariera Verejná Rangliste Preskakovanie nadriadených Bežný týždeň v živote finančného sprostredkovateľa (stretnutia, cestovanie, marketing..) Náklady na začatie podnikania Administratíva, množstvo systémov, poisťovne, banky, postupy... Aký príjem môžete očakávať počas prvých mesiacov Sloboda v podnikaní - platí že: robím si to ako chcem, kedy chcem a s kým chcem? Je toto podnikanie “pyramída” a ako funguje hľadanie ľudí do spolupráce Odporúčal či neodporúčal by som toto podnikanie iným ľuďom? P.S. Ak uvažujete o podnikaní so mnou v tejto oblasti, začiatkom Novembra 2022 rozbiehame nové kolo školení pre začínajúcich ľudí. Porozprávajme sa. Link na mňa je nižšie a tu je link na článok, v ktorom hovorím o tom, čo takéto podnikanie so mnou vlastne znamená - https://smart-life.sk/viete-si-predstavit-podnikanie-so-mnou/ Link na rozhovor so mnou - https://go.oncehub.com/TomasPieruzek

Príbeh priateľstva, ktoré zmenilo Slovensko. Príbeh priateľov, ktorí prežili desaťročia v neslobode komunistických väzení. Príbeh, z ktorého ale kričí sloboda. V kinách je dokument o Silvovi Krčmérym a Vladovi Juklovi, generáloch tzv. podzemnej cirkvi, fenoméne, s ktorým sa márne vyrovnávala aj komunistická tajná bezpečnosť. Prečo pripomínať ich príbeh paradoxu so slobodou v neslobode aj po 70-tich rokoch? Téma pre režiséra Slavomíra Zrebného.   „Hoci ide osobnostne doslova o poklady, v škole sme o nich nepočuli. Táto doba potrebuje príklady“, hovorí Zrebný, ktorý je zároveň autorom scenára.   Absolvent réžie na VŠMÚ sa k ich príbehu dostal sprostredkovane, cez prednášku talianskeho odborníka na československý disent. „Zasvietili mi ako skryté poklady“, vysvetľuje. A do štúdia a zbierania materiálu sa pustil ešte počas vysokoškolského štúdia.   „Vy máte v rukách moc, ale my máme pravdu. Tú moc vám nezávidíme a netúžime po nej, nám stačí tá pravda. Lebo je väčšia a silnejšia ako moc. Kto však má v rukách moc, ten si myslí, že môže pravdu potlačiť. Zabiť. Alebo i ukrižovať. Ale pravda dosiaľ vždy vstala a vstane z mŕtvych.“ To je úryvok už slávnej obhajoby Silvestra Krčméryho, ktorú predniesol na súde v Trenčíne v júni 1954. V tom čase mal za sebou dva roky týrania. A pred sebou 14 rokov väzenia. Vtedy len 29 ročný medik. A jeho vina? Bol moderátorom kresťanských spoločenstiev.   Podobne Vladimír Jukl. Oboch dal dohromady chorvátsky jezuita Kolakovič, ktorý inšpiroval vysokoškolákov a pripravoval ich na pôsobenie v komunistickom režime, ktorý potláčal každý náznak slobody.   „Dúfali, že zmena je možná, no ak sa má stať skutočnosťou, musia začať od seba“, približuje ich pôsobenie režisér Slavomír Zrebný. Ich snom malo byť, aby aj počas totality ľudia žili čo najviac slobodne, aby nežili len sami pre seba.   Krčméry a Jukl stáli aj za predzvesťou Novembra'89 v podobe tzv. sviečkovej manifestácie.   Dokument Slobodní je aktuálne v kinách.   Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Príbeh priateľstva, ktoré zmenilo Slovensko. Príbeh priateľov, ktorí prežili desaťročia v neslobode komunistických väzení. Príbeh, z ktorého ale kričí sloboda. V kinách je dokument o Silvovi Krčmérym a Vladovi Juklovi, generáloch tzv. podzemnej cirkvi, fenoméne, s ktorým sa márne vyrovnávala aj komunistická tajná bezpečnosť. Prečo pripomínať ich príbeh paradoxu so slobodou v neslobode aj po 70-tich rokoch? Téma pre režiséra Slavomíra Zrebného.   „Hoci ide osobnostne doslova o poklady, v škole sme o nich nepočuli. Táto doba potrebuje príklady“, hovorí Zrebný, ktorý je zároveň autorom scenára.   Absolvent réžie na VŠMÚ sa k ich príbehu dostal sprostredkovane, cez prednášku talianskeho odborníka na československý disent. „Zasvietili mi ako skryté poklady“, vysvetľuje. A do štúdia a zbierania materiálu sa pustil ešte počas vysokoškolského štúdia.   „Vy máte v rukách moc, ale my máme pravdu. Tú moc vám nezávidíme a netúžime po nej, nám stačí tá pravda. Lebo je väčšia a silnejšia ako moc. Kto však má v rukách moc, ten si myslí, že môže pravdu potlačiť. Zabiť. Alebo i ukrižovať. Ale pravda dosiaľ vždy vstala a vstane z mŕtvych.“ To je úryvok už slávnej obhajoby Silvestra Krčméryho, ktorú predniesol na súde v Trenčíne v júni 1954. V tom čase mal za sebou dva roky týrania. A pred sebou 14 rokov väzenia. Vtedy len 29 ročný medik. A jeho vina? Bol moderátorom kresťanských spoločenstiev.   Podobne Vladimír Jukl. Oboch dal dohromady chorvátsky jezuita Kolakovič, ktorý inšpiroval vysokoškolákov a pripravoval ich na pôsobenie v komunistickom režime, ktorý potláčal každý náznak slobody.   „Dúfali, že zmena je možná, no ak sa má stať skutočnosťou, musia začať od seba“, približuje ich pôsobenie režisér Slavomír Zrebný. Ich snom malo byť, aby aj počas totality ľudia žili čo najviac slobodne, aby nežili len sami pre seba.   Krčméry a Jukl stáli aj za predzvesťou Novembra'89 v podobe tzv. sviečkovej manifestácie.   Dokument Slobodní je aktuálne v kinách.   Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Ar ko īpaša solās būt Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” jaunā sezona, atgriežoties Lielajā ģildē? Par sadarbību ar viesmāksliniekiem un koncertiem ārpus Latvijas Kultūras rondo studijā pārrunājam ar kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” māksliniecisko vadītāju un diriģentu Normundu Šnē un mūziķiem Agnesi Kanniņu un Ivaru Brīnumu. Piektdien, 23. septembrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē savu 17. koncertsezonu uzsāks diriģenta Normunda Šnē vadītais kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”. Sezonas atklāšanas koncertā uzmirdzēs arī izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika. Viņas sniegumā dzirdēsim Johannesa Brāmsa Vijolkoncertu, savukārt orķestra lasījumā klausītājiem būs iespēja kavēties romantisma laikmeta jutekliskā skaņraža Roberta Šūmaņa Pirmās simfonijas dzīvi apliecinošajos motīvos. Šajā koncertsezonā „Sinfonietta Rīga” atkal atgriežas vēsturiskajā Amatu ielas namā. Domājot par saviem uzticamajiem klausītājiem ir sagatavotas daudzas aizraujošas koncertprogrammas, kurās kopā ar kamerorķestra mūziķiem uz Lielās ģildes skatuves dēļiem kāps izcilas mūzikas personības, norisināsies jau tradicionāli un publikas iecienīti festivāli. Jau pavisam drīz pēc kamerorķestra koncertsezonas atklāšanas 23. septembrī sekos vēl kāds nozīmīgs sākums - ikgadējā Rudens kamermūzikas festivāla atklāšanas koncerts 7. oktobrī, kurā uz Lielās ģildes skatuves „Sinfonietta Rīga” mūziķi tiksies ar spožo franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu. Nežēlīgā kara gadā kā patiesas solidaritātes žests ukraiņu tautai iecerēta nākamā koncertprogramma - “Bēthovena Septītā un Silvestrova Serenāde” 4. novembrī, kad pie orķestra diriģenta pults stāsies Kijevas Valsts filharmonijas diriģente Natālija Ponomarčuka. Šajā koncertā izdzīvosim ne tikai Ludviga van Bēthovena emocionāli piesātinātās septītās simfonijas cerību, prieka un dramatisma pilnās lappuses, bet arī vairāku redzamāko ukraiņu mūslaiku skaņražu darbus.    Novembra beigās kamerorķestra mūziķi posīsies uz Amsterdamu, kur kopā ar Karaliskā Concertgebouw orķestra pirmo oboju Alekseju Ogrinčuku sniegs koncertu pasaulslavenajā koncertnamā. Jau decembrī „Sinfonietta Rīga” atkal priecēs latviešu publiku, piedāvājot ekskluzīvu tikšanos ar jauno, bet teju jau par leģendu tapušo amerikāņu kontrtenoru un atzītu baroka mūzikas lietpratēju Bedžunu Metu.

Neparedzama. Izaicinoša. Būvdarbi nerit pēc plāna. Tādas prognozes izsaka jaunajai Valmieras Drāmas teātra sezonai. Kā būvlaukumā motivēt aktierus un saglabāt savus skatītājus, Kultūras rondo parrunājam ar teātra direktori Evitu Ašeradenu un režisoru Tomu Treini. Tā vietā, lai runātu par teātra radošajām iecerēm, mums nākas runāt par būvnieku un Valsts nekustamo īpašumu strīdiem. Ar cerību, ka Valsts nekustamo īpašumu vadība beidzot aizbrauks un apskatīsies, kāda izskatās Valmieras teātra būvbedre un kādos apstākļos strādā teātra darbinieki, šo tematu nākamnedēļ turpinās mūsu ziņu kolēģi. Ir zināma jau pieredzētā sajūta, kad mūsu studijā bija cita Nekustamo īpašumu vadība un bija problēmas ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju. Šoreiz saruna par Valmieras drāmas teātri. Bet neskatoties uz to, ka nākas strādāt "būvbedrē", teātrim netrūkst arī radoši ieceru. Valmieras Drāmas teātris divus iestudējumus šīs sezonas repertuāram sagatavoja jau Valmieras Vasaras teātra festivāla laikā – Toma Treiņa asprātīgo izrādi “Rinda” un dejas izrādi “Plaušas”. Taču sezonas sākuma galvenais akcents būs Elmāra Seņkova iestudējums “Nelabie. Pēc Dostojevska”, kam dramaturģisko materiālu veidojusi Justīne Kļava. “Dostojevska “Velni” latviešu teātrī nav redzēti kopš Pētera Krilova leģendām apvītā iestudējuma Daugavpilī.” Novembra sākumā pirmizrāde būs režisora Toma Treiņa un dramaturģes Lindas Rudenes izrādei pēc vācu režisora Vernera Hercoga filmas “Ģimenes romāns” motīviem. Ilzes Blokas diplomdarbu “Dzīvais ūdens” teātris parādīja ne pārāk daudz reižu, taču sadarbība ar jauno režisori tiks turpināta, un gaidāms iestudējums bērniem – somu rakstnieka Petra Tamminena stāsts “Kā sagaidīt citplanētieti”. Norvēģu dramaturga Jūna Fosē (tā šo uzvārdu raksta Valmieras teātris, ir lasīts arī Fose un pat Fosse) ģimenes drāmu “Vārds” iestudēs režisors Reinis Suhanovs. 2001. gadā šo lugu teātrī “Skatuve” iestudēja Anna Eižvertiņa. Vēl Valmieras teātris plāno Ineses Mičules iestudējumu – režisore atkal pievēršas sev tuvajai amerikāņu dramaturģijai, šoreiz Jūdžina O'Nīla lugai “Sēras piestāv Elektrai”, radot intrigu, cik daudz no ļoti apjomīgā dramaturģiskā materiāla izvēlēsies (Oļģerts Kroders savulaik to iestudēja saīsinātu). Sezonas otro pusi teātris iezīmē aptuvenāk, norādot, ka Regnāram Vaivaram taps izrāde “Stāsti par dakteriem”, iestudēs arī Indra Roga un Toms Treinis.

Hlohovčania na vynovený most čakajú od februára. Bude širší a bude mať aj chodníky a cyklotrasy. Vozidlo Curiosity sa po planéte Mars pohybuje už desať rokov a ešte minimálne tri roky tam bude pracovať. Formula 1 na budúci rok bez Monaka? Vo svete veľkých peňazí je možné všetko. Aj tieto informácie si môžete vypočuť v novej časti auto-moto podcastu inzertného portálu AUTOBAZAR EU s Ďurom Sabom.

Vzťahy v koalícii sú nepriateľské - dá sa takto efektívne vládnuť? Podľa zvyšku koalície je SaS protirodinná a sociálne autistická - aký je zvyšok koalície v očiach SaS? Mala to byť najlepšia vláda od Novembra - aká je naozaj? Čo je zmysel tejto vlády po dvoch rokoch s Matovičom? Čo ešte chce SaS do volieb dosiahnuť?

  Notikumu eskalācija Kazahstānā. Krievijas ultimāts NATO, notiekošais Āzijas reģionā – Honkongā, Ķīnā un Taivānā. Temati, ko raidījumā Divas puslodes pārrunājam ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Reģiona drošība – Krievijas žesti un prasības Pagājušais gads nesa jaunu eskalāciju Krievijas agresijā pret Ukrainu, kas dažus iepriekšējos gadus šķita nobremzēta. Novembra vidū jau otro reizi gada laikā tika ziņots par Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanu Ukrainas robežu tuvumā, uz ko rietumvalstis reaģēja ar brīdinājumiem iebrukuma gadījumā izvērst pret Krieviju nopietnas sankcijas. Jauns pavērsiens procesā iestājās decembra vidū, kad Maskava publiskoja savus variantus nolīgumiem ar Savienotajām Valstīm un NATO, kas acīmredzot materializē tās drošības garantijas, par kurām jau kādu laiku runā Kremlis. Krievijas versijā Ziemeļatlantijas aliansei un ASV būtu ne vien jāgarantē Ukrainas un jebkuras citas Austrumeiropas valsts neuzņemšana NATO un jāpārtrauc ar šīm valstīm divpusēja militārā sadarbība, bet arī jāatvelk vecāko alianses dalībvalstu spēki no to dalībvalstu teritorijas, kuras aliansē iestājās pēc 1997. gada. Krievija no savas puses nepiedāvā kādas nozīmīgas militāri stratēģiskas piekāpšanās, vien abpusēju raķešu spēku atvilkšanu, militāro mācību apjoma ierobežošanu un dažus risinājumus nejaušu incidentu novēršanai NATO un Krievijas spēku saskarsmes zonā. Faktiski Kremlis vēlas diktēt Ziemeļatlantijas aliansei tās tālākās attīstības noteikumus un panākt, ka NATO drošības garantijas dalībvalstīm postpadomju telpā kļūtu lielā mērā nominālas. Lielum lielais vairums analītiķu atzīst šos uzstādījumus par principiāli nepieņemamiem, to pieņemšana pat nodēvēta par „NATO pašnāvību”. Tikām prezidents Vladimirs Putins un citas Krievijas amatpersonas pagājušajās nedēļās vairakkārt uzstājīgi norādījušas, ka viņu priekšlikumi būtu jāpieņem, pretējā gadījumā piesolot „militāri tehniskus atbildes soļus”. Krievijas un Savienoto Valstu sarunām par savstarpējās drošības jautājumiem 10. janvārī jāsākas Ženēvā, Šveicē; delegācijas vadīs ārlietu ministru vietnieki Vendija Šermana un Sergejs Ribakovs. Tikām 30. decembrī notika prezidentu Baidena un Putina telefonsaruna, pēc kuras Baltā nama paziņojumā tika uzsvērti Krievijas līderim izteiktie brīdinājumi neizvērst agresiju pret Ukrainu, savukārt Kremļa pārstāvji pauduši, ka sarunas galvenā tēma bijusi Maskavas pieprasītās drošības garantijas. Dienu pēc sarunas ar Putinu prezidents Baidens sazvanījies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, no jauna apliecinot, ka Krievijas agresijai pret Ukrainu sekos apņēmīga rīcība no amerikāņu puses. Ķīnas faktors Pēdējās ziņas no Ķīnas pamatā saistās ar stingras mājsēdes ieviešanu nu jau divās valsts centrālās daļas pilsētās, ciktāl Covid-19 inficēšanās rādītāji pēdējā pērnā gada nedēļā sasnieguši augstāko līmeni kopš 2020. gada ziemas, kad Ķīnai izdevās nomākt epidēmiju savā teritorijā. Pēc oficiālās informācijas joprojām vien daži gadījumi milzīgajā valstī ir vīrusa omikrona variants, taču vai šo ārkārtīgi lipīgo mutāciju izdosies apturēt ar Ķīnai ierasti drakoniskajiem ierobežojumiem, nav zināms. Likmes ir augstas – februārī Pekinā plānotas ziemas olimpiskās spēles, kas, saprotams, ir ļoti nozīmīgs propagandas pasākums režīmam, bet jo sevišķi tā līderim Sjī Dziņpinam. Rudenī plānots Ķīnas Komunistiskās partijas 20. vistautas kongress, kuram jāapstiprina Sjī atrašanās partijas un valsts priekšgalā uz nākamajiem pieciem gadiem. Pandēmijas uzliesmojums, kas apdraudētu olimpiādes norisi, varētu nozīmīgi iedragāt varas konsolidācijas procesu, kuru vadonis īstenojis pēdējos gados. Ķīnas iekšienē tas izpaudies kā nežēlīgāka vēršanās pret opozīciju un informatīvās telpas kontrole. Represijām joprojām tiek pakļauta uiguru minoritāte Siņdzjanas provincē. Arvien dzelžaināks kļūst totalitārās varas tvēriens līdz šim autonomajā Honkongā, kur līdz ar gada beigām savu darbību pārtrauca pēdējie neatkarīgie mediji un tika novākta statuja 1989. gada Tjaņaņmeņas laukuma protestu upuriem. Arvien pieaugošu kontinentālās Ķīnas militārā spēka demonstrēšanu piedzīvo Taivāna, kuru Pekina, kā zināms, neatzīst par neatkarīgu valsti, bet gan par savas suverēnas teritorijas sastāvdaļu. Kā nesen intervijā telekanālam CNN atzinusi Taivānas prezidente Cai Inveņa, Ķīnas spiediens pieaugot ar katru dienu. Viss iepriekšminētais ir iemesls, kāpēc Savienotās Valstis, Lielbritānija, Austrālija un Kanāda paziņojušas par olimpiādes diplomātisko boikotu. Eiropas Savienības valstis gan šai ziņā ietur mērenāku pozīciju. Francijas prezidents Emanuēls Makrons paziņojis, ka diplomātiskais boikots ir pārāk maznozīmīgs, lai to īstenotu. Tikmēr Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi par savu individuālo lēmumu neapmeklēt Pekinas olimpiādi. To pašu paziņojis arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, pret kura valsti Ķīna vērš nepieteiktu ekonomisko karu. Iemesls ir Lietuvas ārlietu resora atļauja Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību, pie tam iekļaujot tās nosaukumā vārdu „Taivāna”. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.