Podcasts about latvijas av

Vai tiešām krīzē pirmās 72 stundas no valsts neko nevajag gaidīt un visu jānodrošina pašiem? Kādas rezerves jāsagādā? Vai tagad katram jāpērk ģenerators un arī “Starlink” internets, jo nevar zināt, cik ilgi nebūs elektrības un vai darbosies mobilie sakari? Cik daudz degvielas jāsalej kannās un kur likt ūdens krājumus? Vai tiešām tiem, kas dzīvo laukos šādās situācijās ir labāk nekā pilsētniekiem? Vai ir kādi īpaši jautājumi, ko ģimenē vajadzētu izrunāt pirms pienākusi tik bieži piesauktā X stunda? Vai ir kaut kas, ko šajā ziņā varam ņemt vērā no Ukrainas pieredzes?Nesenā postošā vētra uz daudziem šiem jautājumiem ir likusi paskatīties ne vien no teorijas, bet prakstiskā viedokļa. Atziņas par vētras mācībām, katra personisko un vienlaikus kopējo valsts gatavību krīzes situācijām "Latvijas Avzes" īraidierakstā “Aizsardzības līnija” apspriež Rita Našeniece, Atis Klimovičs un Māris Antonevičs."Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidieraksta saturu atbild "Latvijas Avīze"#SIF_MAF2026

Andra Kulberga valdībai nostrādājusi simt dienas. Pavisam gludi gājis nav, spilgti epiteti partneru virzienā lido arī šajā valdībā. Iekšlietu ministra imigrācijas ierobežošanas plānu premjers nosauca par "niķīga bērnudārznieka histēriju", par ko gan pēc tam atvainojās. Bet vienā no sāpīgajiem jautājumiem, "airBaltic" finanšu situācija, kāda virzība ir – proti, vienošanās par aizņēmumu ar iespaidīgu procentu likmi – 25 procentiem. Visu nedēļu valdījusi arī neziņa par Nepālas plūdos cietušajiem. Uz šīs katastrofas fona vētra Latvijā šķiet sīkums, bet šis sīkums ir patricinājis sabiedrisko mediju. Aktualitātes Krustpunktā analizē SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Andra Kulberga valdībai nostrādājusi simt dienas. Pavisam gludi gājis nav, spilgti epiteti partneru virzienā lido arī šajā valdībā. Iekšlietu ministra imigrācijas ierobežošanas plānu premjers nosauca par "niķīga bērnudārznieka histēriju", par ko gan pēc tam atvainojās. Bet vienā no sāpīgajiem jautājumiem, "airBaltic" finanšu situācija, kāda virzība ir – proti, vienošanās par aizņēmumu ar iespaidīgu procentu likmi – 25 procentiem. Visu nedēļu valdījusi arī neziņa par Nepālas plūdos cietušajiem. Uz šīs katastrofas fona vētra Latvijā šķiet sīkums, bet šis sīkums ir patricinājis sabiedrisko mediju. Aktualitātes Krustpunktā analizē SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Mode savulaik bija ciešissavijusies ar sociālekonomisko dzīvi. Sieviešu rokassomas vēsture nebūt nav stāsts tikai par modes aksesuāru vai pratisko nepieciešamu pārnēsāt priekšmetus – tā sevi ietver lielākas sabiedrības izmaiņas – sieviešu finansu neatkarību. Kabatas, kas savulaik bija tik ierastas vīriešu un tā sieviešu apģērbā, 19. un 20. gadsimtā sieviešu garderobē nomainīja somas, kļūstot par simbolu sieviešu dalībai kopējā darba tirgū un finanšu neatkarībai. Kopš tā laika tieši rokassomiņa ir kļuvusi par luksusa simbolu modes pasaulē un viesienesīgāko modes namu preci.  Kāpēc sieviešu apģērbā pazuda kabatas un kā to vietā ienāca somiņas un ko viena rokassoma var pastāstīt par gadsimtu ilgu sabiedrības vēsturi? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tekstīliju krājuma glabātāja Agnija Cigelniece. Rīgas lombarda vēsture Naudas aizdevumi pret ķīlu ir sens finansiāls darījums. Šis termins sākotnēji cēlies no lombardiem – tautas, kas 6. gadsimtā iekaroja Itāliju un apmetās tās ziemeļu reģionā, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Lombardija. Šī reģiona bagātās pilsētas bija modernās banku sistēmas šūpulis, un daudzi lombardu baņķieri viduslaikos kļuva ievērojami visā Rietumeiropā kā finansisti, naudas aizdevēji un ķīlas ņēmēji. Latvijā pirmo lombardu vēsture ir datējama ar 19. gadsimta sākumu, bet oficiāli šī finanšu iestāde Rīgā sāk darbu 1895. gadā. Vairāk par lombardiem to darbiniekiem un klientiem Latvijā 20. gs. 20. – 30. gados stāsta vēsturniece un "Latvijas Avīzes" Kultūras nodaļas vadītāja Anita Bormane, kura par šo laika posmu un minēto tematu ir arī sarakstījusi grāmatas „Skaists bij' tas laiks" un "Kā var aizmirst". -- "Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

“Drošas Saeimas vēlēšanas nav par sevi saprotamas, Ne vienā vien Eiropas valstī vēlēšanās ir centusies iejaukties Krievija, un būtu naivi domāt, ka šobrīd tā snauž. Drošas un godīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamatu pamats, un mēs zinām, ka aizvadītajos gados mums ir gājis visādi,” tā jūnijā, uzrunājot Saeimu, pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tik lielu bažu par Saeimas vēlēšanu norisi, šķiet, Latvijā vēl nav bijis ne reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas. Ar kādiem apdraudējumiem mums jārēķinās?Raidieraksta autors - Māris Antonevičs.Izmantoti fragmenti no “Latvijas Avīzes” intervijām ar Cetrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Māri Zviedri, politologu Andi Kudoru, LTV raidījuma “Panorāma”, Latvijas Radio raidījuma “Krustpunktā”, Sky News, Youtube konta @presidentlvFoto: LETAIzmantotā mūzika:Chris Haugen – Island DreamThe Whole Other – Valley Of Spies

Gatis Šļūka – “Latvijas Avīzes” karikatūrists un viens no pazīstamākajiem šīs jomas meistariem Latvijā. Šoruden klajā nāks jau piektā viņa karikatūru grāmata, turklāt visas iepriekšējās droši var dēvēt par dižpārdokļiem. Gata karikatūru tēmu loks ir ļoti plašs, un viņš neizvairās arī no jautājumiem, kuras mēdz apzīmēt kā politiski jūtīgus. Ja, piemēram, nesen kritiku un pat pārmetumus par rasismu izpelnījās Sabiles svētku gājiens, kurā bija parodēti “Bolt” kurjeri, arī Gata karikatūrās šie tēli parādās ne reizi vien, tāpat kā aktuālā nelegālās imigrācijas tēma. Sarunā arī par to, kāpēc dažas karikatūras īpaši satrauc politiķus, kā arī - vai karikatūrists nav izmirstoša profesija un kā to ietekmēs mākslīgā intelekta attīstība?

Komentējot iepriekšējā aizsardzības ministra Andra Sprūda (“Progresīvie”) atlaišanu, bijusī valdības vadītāja Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka dronu incidenti nebūt nav bijusi vienīgā problēma ministrijas darbā, tas drīzāk būtu uzskatāms par pēdējo pilinu neapmierinātības traukā. Vai no pašreizējā ministra Raivja Meļņa, kuram ir ilgstoša darba pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, varam sagaidīt kaut ko līdzīgu revīzijai un godīgu komunikāciju par problēmām nozarē, kas radušās iepriekšējos gados? Kas īsti bija iemesls, kāpēc iepriekš Latvijā ielidojuši droni netika notriekti, bet pēc ministra maiņas jau pie pirmā gadījuma tas tika izdarīts? Ko R. Melnis atbildēs Latgales pašvaldību vadītāju aicinājumam palielināt NATO sabiedroto klātbūtni robežas tuvumā, kā arī Valsts Robežsardzes prstāvju un iekšlietu ministra mudinājumiem NBS aktīvāk iesaistīties robežas apsardzē.Par to raidieraksta “Aizsardzības līnija” 2. epizodē žurnālista Māra Antoneviča saruna ar aizardzības ministru Raivi Melni.Izmantoti audio fragmenti no Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma”."Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidieraksta saturu atbild "Latvijas Avīze"#SIF_MAF2026

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".  

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".  

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Runājam par civilo aizsardzību un glābšanas dienestu darbu. Krustpunktā izvaicājam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Mārtiņu Baltmani. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 Ziņu žurnālists Rūdolfs Krieviņš un "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš.  

Runājam par civilo aizsardzību un glābšanas dienestu darbu. Krustpunktā izvaicājam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Mārtiņu Baltmani. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 Ziņu žurnālists Rūdolfs Krieviņš un "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš.  

Juris Ulmanis - ASV dzimis latviešu uzņemējs. “Latvijas Avīzes” lasītājiem viņš zināms kā viedokļrakstu autors, kurš vienmēr stingri aizstāv Ukrainu, aicina stāties zemessardzē, bet no Latvijas aizbraukušos – atgriezties tēvzemē. Viņš ir alpīnists un vairāku grāmatu autors, kurās aprakstījis savas ekspedīcijas Grenlandē un Dienvidpolā, izaicinājumus kalnos un arī Ukrainas frontē piedzīvoto. Nesenais traģiskais notikums Aļaskā (ASV) kur bojā gāja trīs Latvijas alpīnisti, bija viens no iemesliem aicināt Juri uz plašāku sarunu. Kāpēc cilvēki riskē ar dzīvību, lai kāptu kalnos?

Pirmais drons ar NATO izīcinātāju palīdzību notriekts, bet nu sākusies diskusija, vai šāda aizsardzība nav pārāk dārga cīņā ar droniem? Šis ir viens no diskusijas tematiem nedēļas notikumu apskatā raidījumā Krustpunktā. Satraukumu šajā nedēļā radīja neatliekamās palīdzības automašīnu rindas pie Stradiņu slimnīcas. Skaidrs, ka netrūkst arī dažādu politisko notikumu. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Pirmais drons ar NATO izīcinātāju palīdzību notriekts, bet nu sākusies diskusija, vai šāda aizsardzība nav pārāk dārga cīņā ar droniem? Šis ir viens no diskusijas tematiem nedēļas notikumu apskatā raidījumā Krustpunktā. Satraukumu šajā nedēļā radīja neatliekamās palīdzības automašīnu rindas pie Stradiņu slimnīcas. Skaidrs, ka netrūkst arī dažādu politisko notikumu. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

19. maijā Krievijas specdienests SVR paziņoja, ka no Latvijas teritorijas tiekot gatavots uzbrukums Krievijai. Atšķirībā no citām reizēm, kad no Krievijas nākuši šāda veida apvainojumi, šoreiz tas ir diezgan detalizēts, pieminētas pat piecas bāzes, no kurām it kā tikšot veikti triecieni. Turklāt vēstījuma izplatīšanā izmantoti dažādi līmeņi – arī diplomātiskie un politiskie. Krievijas pārstāvis to pašu atkārtojis no ANO tribīnes un par to runajis arī Vladimirs Putins, uzsverot, ka šādi soļi nepaliks bez atbildes. Vai Krievija meklē tā saukto casus belli jeb ieganstu karam vai arī šai informatīvā kara operācijai ir citi mērķi?Par to žurnālista Māra Antoneviča un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieka Mārča Baloža sarunā.“Aizsardzības līnija” ir “Latvijas Avīzes” raidieraksts, kas veltīts dažādiem drošības jautājumiem, tajā skaitā arī informatīvā kara tematikai."Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidieraksta saturu atbild "Latvijas Avīze"#SIF_MAF2026

Valters Sīlis ir režisors vairākām izrādēm par neseniem politiskajiem procesiem Latvijā. Kopā ar dramaturgu Jāni Balodi viņš veidojis iestudējumu “Visi mani prezidenti” (2011) par bijušajiem Valsts prezidentiem Gunti Ulmani, Vairu Vīķi-Freibergu un Valdi Zatleru, kādreizējā premjera Valda Dombrovska “veiksmes stāstu” (2016) un Nacionālo attīstības plānu (2012). Pašlaik Dailes teātrī top vēl viena politiska izrāde - “Rīkojums Nr. 2”, kas veltīta Saeimas atlaišanai pirms 15 gadiem. Vēl pirms pirmizrādes tā piedzīvojusi asu pretreakciju, jo iebildumus cēlusi Aināra Šlsera vadītā partija “Latvijas pirmajā vietā”, izsakot aizdomas, ka notiek pret Šleseru vērsta pirmsvēlēšanu aģitācija. Izrādi gatavojas vērtēt arī KNAB."Latvijas Avīzes" raksts par to, kādas tad pārmaiņas Latvijas politikā atnesa prezidenta Zatlera Rīkojums Nr. 2 un vai piepildījušās tās gaidas, par ko tolaik tika daudz runāts: https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/...

Jaunā valdība top, četras partijas tagad mēģina sadalīt atbildības sfēras. Amatu ir pametis Valsts kancelejas vadītājs. Tikmēr aizejošā premjere ir aicinājusi pārskatīt draudu līmeņa pakāpes. Dronu dēļ pat nākas pārtraukt centralizētos eksāmenus skolās. Aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Jaunā valdība top, četras partijas tagad mēģina sadalīt atbildības sfēras. Amatu ir pametis Valsts kancelejas vadītājs. Tikmēr aizejošā premjere ir aicinājusi pārskatīt draudu līmeņa pakāpes. Dronu dēļ pat nākas pārtraukt centralizētos eksāmenus skolās. Aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Šobrīd Latvijā politiskā situācija ir trauksmaina. Vēlēšanu gadā gan tas nav nekas neparasts. "airBaltic" dēļ premjere gandrīz bija gatava izjaukt valdību, bet sarunas starp koalīcijas partijām visu pagaidām ir atrisinājušas. Par svarīgākajiem iekšpolitikas un arī ārpolitikas jautājumiem Krustpunktā VIP intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un "Latvijas Avīzes" žurnālistu Māri Antoneviču.  

Šobrīd Latvijā politiskā situācija ir trauksmaina. Vēlēšanu gadā gan tas nav nekas neparasts. "airBaltic" dēļ premjere gandrīz bija gatava izjaukt valdību, bet sarunas starp koalīcijas partijām visu pagaidām ir atrisinājušas. Par svarīgākajiem iekšpolitikas un arī ārpolitikas jautājumiem Krustpunktā VIP intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un "Latvijas Avīzes" žurnālistu Māri Antoneviču.  

Vēlēšanu gadā Latviju pāršalc jauns skandāls, kas kādā mērā ir saistīts ar elektronisko balsošanas sistēmu. Proti, aizdomās par krāpšanos IT sistēmu iepirkumā aizturēti pāris desmiti cilvēku un ir arī apcietinātie. Eiropas Prokuratūra savā paziņojumā ir norādījusi par potenciāliem riskiem valsts drošībai, jo tie var ietekmēt vēlēšanas. Tas šīs nedēļas skaļākais notikums, bet ne mazāk svarīgi, kas notiek energoresursu, tajā skaitā degvielas tirgū un ko šajā sakarā plāno valdība. Miera nav arī valdībā, Zaļo un zemnieku savienība nav apmierināta, kā aizsardzības ministrs reaģējis uz ASV prezidenta aicinājumu Eiropai iesaistīties Irānas jautājuma risināšanā. Bet valdība turas, arī „Progresīvo” pārstāvētā satiksmes ministra demisijas pieprasījums tika noraidīts. Tāds īss pārskrējiens nedēļas aktualitātēm, par kurām runājam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas Unoversitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs un portāla "DELFI" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Vēlēšanu gadā Latviju pāršalc jauns skandāls, kas kādā mērā ir saistīts ar elektronisko balsošanas sistēmu. Proti, aizdomās par krāpšanos IT sistēmu iepirkumā aizturēti pāris desmiti cilvēku un ir arī apcietinātie. Eiropas Prokuratūra savā paziņojumā ir norādījusi par potenciāliem riskiem valsts drošībai, jo tie var ietekmēt vēlēšanas. Tas šīs nedēļas skaļākais notikums, bet ne mazāk svarīgi, kas notiek energoresursu, tajā skaitā degvielas tirgū un ko šajā sakarā plāno valdība. Miera nav arī valdībā, Zaļo un zemnieku savienība nav apmierināta, kā aizsardzības ministrs reaģējis uz ASV prezidenta aicinājumu Eiropai iesaistīties Irānas jautājuma risināšanā. Bet valdība turas, arī „Progresīvo” pārstāvētā satiksmes ministra demisijas pieprasījums tika noraidīts. Tāds īss pārskrējiens nedēļas aktualitātēm, par kurām runājam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas Unoversitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs un portāla "DELFI" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Kora svētki par godu Raimondam Paulam, šķiet, būs izjukuši. Krievijas aizstāvim Aleksandram Gapoņenko piespriesti 10 gadi cietumā. Pasaule ar izbrīnu seko līdzi notiekošajam ASV, kur Imigrācijas dienesta aģenti nogalina cilvēkus uz ielām. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Juris Rozenvalds.  

Kora svētki par godu Raimondam Paulam, šķiet, būs izjukuši. Krievijas aizstāvim Aleksandram Gapoņenko piespriesti 10 gadi cietumā. Pasaule ar izbrīnu seko līdzi notiekošajam ASV, kur Imigrācijas dienesta aģenti nogalina cilvēkus uz ielām. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Juris Rozenvalds.  

Irāna, Grenlande, kārtējie Trampa pārmetumi Zelenskim. Trauksmainākie notikumi pasaulē risinās ārpus Latvijas. Tikmēr mēs ņemamies ar cīņu pret ēnu ekonomiku, raizējamies par krievu valodu medijos. Krustpunktā aktualitātes analizē žurnālisti. Studijā TV3 raidījuma "900 sekundes" producente un "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Latvijā šīs nedēļas centrālais notikums ir 2026. gada valsts budžeta pieņemšana Saeimā, tikmēr pasaules uzmanības fokusā ir centieni panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Notiek intensīvas sarunas. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar kolēģiem.  Vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, un portāla "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Latvijā šīs nedēļas centrālais notikums ir 2026. gada valsts budžeta pieņemšana Saeimā, tikmēr pasaules uzmanības fokusā ir centieni panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Notiek intensīvas sarunas. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar kolēģiem.  Vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, un portāla "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Mazāk nekā gadu līdz Saeimas vēlēšanām Latvijas politikas vidi būtiski satricinājis Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis un viņa domubiedri, paziņojot par jauna politiskā spēka veidošanu. Šai vēl netapušajai partijai būšot tikai viens galvenais mērķis – mainīt vēlēšanu sistēmu. Pats Hermanis to medijos nodēvējis par “Trojas zirga” metodi. Par pamatu tikšot ņemta Īrijas vēlēšanu kārtība. Katrai vēlēšanu sistēmai ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Kā atzīmē eksperts, Īrijas sistēma ir daudz sarežītāka nekā citas. Tas pirmkārt ietekmē balsu skaitītājus, taču arī vēlētājiem var būt zināmas neērtības.Raidieraksta autors - Māris Antonevičs. Izmantoti fragmenti no “Latvijas Avīzes” intervijas ar vēlēšanu pētnieku Ritvaru Egāju, LTV raidījumiem “Panorāma”, “Kas notiek Latvijā” “Kultūršoks” , “Sky News” un Alvja Hermaņa “Facebook” konta.Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.Izmantotā mūzika:Chris Haugen – Island DreamThe Whole Other – Valley Of Spies

Līdz ar Zaļo un zemnieku savienības piesliešanos opozīcijai jautājumā par Stambulas konvenciju ir parādījusi valdības nestabilitāti – var būt jautājumi, kur tā nespēj nodrošināt balsis parlamentā pat, ja valdībā lēmums ir pieņemts. Budžetam atbalstu it kā sola visas valdības partijas, bet ar to jau viss nebeigsies, līdz nākamajām vēlēšanām, jaunai Saeimai un un jaunai koalīcijai vēl vesels gads un daudz darāmā. Nevar neņemt vērā arī politisko fonu un sabiedrības aktivitāti, ko izraisīja Saeimas balsojums par Stambulas konvenciju un prezidenta lēmums to nodot otrreizējai caurlūkošanai. Kādas ir šīs koalīcijas iespējas, vai un kādas ir alternatīvas, galu galā, ko vēlamies sagaidīt no izpildvaras gada garumā līdz nākamajām vēlēšanām? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore socioloģe Liene Ozoliņa.  

Līdz ar Zaļo un zemnieku savienības piesliešanos opozīcijai jautājumā par Stambulas konvenciju ir parādījusi valdības nestabilitāti – var būt jautājumi, kur tā nespēj nodrošināt balsis parlamentā pat, ja valdībā lēmums ir pieņemts. Budžetam atbalstu it kā sola visas valdības partijas, bet ar to jau viss nebeigsies, līdz nākamajām vēlēšanām, jaunai Saeimai un un jaunai koalīcijai vēl vesels gads un daudz darāmā. Nevar neņemt vērā arī politisko fonu un sabiedrības aktivitāti, ko izraisīja Saeimas balsojums par Stambulas konvenciju un prezidenta lēmums to nodot otrreizējai caurlūkošanai. Kādas ir šīs koalīcijas iespējas, vai un kādas ir alternatīvas, galu galā, ko vēlamies sagaidīt no izpildvaras gada garumā līdz nākamajām vēlēšanām? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore socioloģe Liene Ozoliņa.  

Mākslīgā intelekta straujā attīstība ļauj ikvienu digitālajā vidē atdarināt ar biedējošu precizitāti. Dziļviltojumi jeb "deepfakes" ir fabricēts digitāls saturs, kurā cilvēka izskats, visbiežāk balss vai seja, ir atdarināta vai aizvietota, izmantojot mākslīgo intelektu. Nīderlandē aizvien biežāk novērojami gadījumi, kuros dziļviltojumi tiek izmantoti nelegālu pornogrāfisku video un attēlu izplatīšanai, pat Nīderlandes princeses Amālijas fotogrāfijas. Nīderlandē un Dānijā top likumprojekti, kas nostiprinās autortiesības uz izskatu, bet tie var pavērt ceļu uz balss vai izskata pārdošanu par naudu.Autors: "Latvijas Avīzes" žurnāliste Justīne KozlovskaRaidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.

Kādam jaunietim no sociālās aprūpes iestādes pienākusi rinda uz grupu dzīvokli, bet no iestādes atvestais puisis 18 gadu vecumā svēris nieka 28 kilogramus. Budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā 2026. gadam ir atrasts papildu 171 miljons eiro, kas primāri ir novirzāms fiskālās telpas uzlabošanai. Nedēļas notikumus apspriežam kopā ar laikraksta "Diena" žurnālistu Ati Rozentālu, TV24 žurnālistu Ansi Bogustovu un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālisti Māru Lībeku.  

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) interesējas, pēc kādiem principiem strādā žurnālisti priekšvēlēšanu laikā. Satversmes tiesa spriedusi, ka Rēzeknes dome atlaista tiesiski. ASV prezidents Donalds Tramps ir sazvanījies ar Vladimiru Putinu. Krustpunktā aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka, TV3 raidījuma "Nekā personīga"žurnālists Juris Jurāns, ziņu aģentūras LETA redaktore Anastasija Teterenko-Supe un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Miris Romas pāvests, ASV cenšas piespiest Ukrainu piekāpties Krievijai, Latvijā pārbauda ģenerālprokurora atbilstību amatam, politikā apspriež partiju jaunākos reitingus. Krustpunktā aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.

Latvijā visu šo nedēļu meklējam iespējamos ministrus, pēc tam, kad premjere lūdza demisonēt trim līdzšinējiem. Savukārt pasaulē joprojām visu uzmanību piesaista ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem paziņojumiem. Krustpunktā diskutē domnīcas "Providus"vadošā pētniece Līga Stafecka, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Klausoties publiskajās diskusijās šonedēļ, tā īsti nevar saprast, par ko cilvēki diskutē vairāk – par ASV prezidenta Donalda Trampa kārtējiem paziņojumiem vai mūsu pašu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pausto, ka pienācis pēdējais laiks valsts pārvaldei pāriet uz darbu klātienē. Bet skaidrs, ka par to runāsim arī mēs žurnālistu diskusijā. Un ir jau arī vēl citi notikumi – atslēgšanās no Krievijas elektroapgādes sistēmas, lai pievietotos Eiropas sistēmai. Ir pašvaldības, kas drošības pēc atslēgs luksoforus uz šo laiku, lai gan ir cilvēki, kas to uzskata arī par panikas celšanu. Un beidzot esam tikuši pie centrālās bankas prezidenta – par spīti samocītajam procesam, tālu nebija jāmeklē un amatā atgriezies Mārtiņš Kazāks. Vai ilgais process bija tā vērts? Par to runājam Krustpunktā ar žurnālistiem. Diskutē portāla "NRA" žurnālists Bens Latkovskis, Latvijas TV žurnālists Ivo Leitāns un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".  

Dažādas interesantas ziņas ir sasnieguša mūs šajā nedēļā. Līgums ar aviokompāniju "Lufthansa" par 10% "airBaltic" akciju iegādi ir parakstīts, pagaidām par 14 miljoniem "Lufthansa" tiks pie vietas "airBaltic" padomē. Vēl viens kabelis pārrauts Baltijas jūrā, šoreiz tas tiešāk skāris arī Latviju. Zviedrija esot aizturējusi iespējamo vainieku. Turpinām runāt arī par Latvijas Bankas prezidenta meklējumiem. Koalīcija ir atteikusies no centieniem atrast savu kandidātu. Izskatās, ka vadītāja krēslā varētu atgriezties Mārtiņš Kazāks. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņs Pričins, "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un žurnāla "SestDiena" galvenā redzaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.  

Gruzijā jau vairāk nekā nedēļu gan dienā, gan naktī turpinās protesti, kurus izraisījuši politiskie procesi valstī, savukārt Latvijā uzmanības centrā šonedēļ budžeta pieņemšana. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV3 producente, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs.  

Finansiāli izaicinājumi ir likuši runāt par optimizāciju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, bet tas dienesta darba kvalitāti neietekmēšot. Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio žurnāliste Mariona Baltkalne un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Vērienīgā operācijā šonedēļ ir aizturēti desmitiem migrantu un arī to pārvadātāju. Izraisījušās diskusijas par to, vai politiķi drīkst paust savas simpātijas palestīniešu upuriem. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.  

Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Vētra un tās sekas - kā tiekam ar tām galā, vai pēc šīs vētras sekos arī apdrošinātāju darba izvērtējums? Runāsim par par olimpiskajām spēlēm un "cepienu" ap atklāšanas ceremoniju. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti. Studijā žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonevičs.    

Visu nedēļu nerimst diskusijas par to, vai priekšvēlēšanu debatēm jānotiek arī krievu valodā. Iepriekšējās vēlēšanās tādas notika, bet acīmredzot laiki mainās un diskusijas saasinās. Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par to spriež un par to diskutējam arī Krustpunktā. Tāpat kā par citām norisēm – sarežģījumiem Rēzeknes domes atlaišanā un – izejot ārpus Latvijas robežām – Slovākijas prezidenta Roberta Fico sašaušanu. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs Juris Rozenvalds, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Par notiekošo Ukrainā mēs ik dienas runājam jau divus gadus, tomēr laikā, kad aprit nu jau kārtējā gadskārta kopš visa Ukrainai dzīvo kara apstākļos, protams, vēl jo īpašāk izvērtējam zaudēto un iegūto. Šis ir viens no tematiem šīs nedēļas notikumu apskatā. Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "Ir" galvenā redaktore, Māris Antonevičs, "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks, un Arturs Bikovs, portāla "TvNet" žurnālists.  

Ukraina turpina aizstāvēties pret iebrucējiem. Krievija nogalina vēl vienu opozicionāru. Aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" komentētājs politologs Arnis Latišenko. Sazināmies arī bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedi Juri Dalbiņu. Ierakstā komentē politologs no Krievijas Dmitrijs Oreškins un žurnālists no Ukrainas Dmitro Ļevus. Ukrainas karš: 8 + 2 Krievijas agresija pret Ukrainu ilgst jau desmit gadus – šo it kā labi zināmo faktu šajās dienās mēdz atgādināt dažādu pasaules mediju virsraksti. Pēdējie divi gadi, kurus Ukrainas tauta izmisīgi aizstāvas pret plaša mēroga iebrukumu, daudzu apziņā aizēnojuši iepriekšējos astoņus, kuros Krievija tāpat sagrāba teritorijas, grāva un slepkavoja, meloja un manipulēja. Vakar, 20. februārī, Kijivā tika atzīmēta desmitā gadskārta, kopš asiņainā pretstāve Maidanā sasniedza savu kulmināciju, un pieminēti 107 t.s. „Pašcieņas revolūcijas” jeb „Eirorevolūcijas” upuri. Diemžēl, kā izrādījās, tās bija tikai pirmās dzīvības no daudziem tūkstošiem, kurus Ukrainai nācies šajos gados ziedot par savu vēlmi piederēt brīvības un tiesiskuma telpai. Šos nežēlīgos meslus ukraiņu nācija maksā arī par Rietumu pasaules tuvredzību, ērtām ilūzijām, domāšanas inerci, reizumis arī noziedzīgu vienaldzību un nožēlojamu pērkamību, ko meistarīgi izmantojis Kremļa režīms. Un pat ja šobrīd pasaules demokrātijas pīlāri sākuši ārstēt šīs ielaistās kaites, tad atlabšana notiek ar smagiem recidīviem, bet komplikācijas, kā, piemēram, Eiropas militārais vārgums, būs jūtamas vēl ilgi. Tiesa, uz nožēlojamās Savienoto Valstu palīdzības situācijas fona zināmi cerību stariņi ir pagājušonedēļ noslēgtie aizsardzības pakti ar Vāciju un Franciju, kas pievienojas līdzīgam jau janvārī noslēgtam akordam ar Lielbritāniju. Kad 2014. gadā notika Krievijas maskētais iebrukums Ukrainas austrumdaļā, frontes līnijā cita starpā nonāca arī Avdijivkas pilsēta, kurā pirms kara dzīvoja apmēram 35 000 iedzīvotāju. Pamatīgi cietusi jau agrāk, pilsēta tika galīgi pārvērsta drupu kaudzē kaujās kopš pagājušā gada oktobra, Krievijas pusei dāsni šķiežot munīciju, bruņutehniku un lielgabalu gaļu, lai Avdijivku ieņemtu. 17. februārī ukraiņu spēki atstāja pilsētu, atkāpjoties uz iepriekš sagatavotām pozīcijām, un līdz ar to Krievija guvusi savu pirmo nozīmīgo panākumu kopš pagājuša gada maija, kad pēc līdzīgām ilgām un asiņainām kaujām tās spēki ieņēma Bahmutu. Kā viens no Avdijivkas krišanas iemesliem tiek minēts zināms Krievijas pārsvars gaisā, lai gan par absolūtu to ne tuvu nenosaukt, ciktāl pēdējās dienās notriekti vairāki modernākie krievu lidaparāti Su-34 un Su-35. Krievija nogalina vēl vienu opozicionāru Pagājušās piektdienas, 16. februāra, pēcpusdienā Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Kā oficiālais nāves iemesls tiek minēts “pēkšņās nāves sindroms”. Lai gan īsto nāves iemeslu šobrīd un diez vai vispār varēs noskaidrot, jo Navaļnija līķi ģimenei neatdos vēl vismaz divas nedēļas,  kamēr tikšot veikta “ķīmiskā ekspertīze”.  Tomēr ir skaidrs, ka pie viņa nāves ir vainojams Kremlis.  Navaļnijs savas dzīves laikā bijis neērts pretinieks Kremlim, regulāri izgaismojot valdošās elites koruptīvās darbības, izvedot ielās protestētājus un kopā ar žurnālistiem no „Bellingcat”, CNN un citiem medijiem atklājot arī to, kā tieši Kremlis centās viņu noindēt 2020.gadā. Šaipus robežai Aleksejs Navaļnijs gan bija pretrunīgi vērtēta persona. No vienas puses – vienīgais, kas vēl spēja apvienot Krievijas opozīciju un bijis gana drosmīgs, lai atgrieztos Krievijā, labi zinot, kas viņu sagaida dzimtenē. No otras puses, netiek aizmirsts tas, ka 2007.gadā viņš bija pievienojies radikālajai Nacionālās Krievijas atbrīvošanas kustībai, Navaļnijs arī atbalstījis Krievijas iebrukumu Gruzijā 2008. gadā, kā arī paudis, ka "Krima paliks Krievijas sastāvā un pārskatāmā nākotnē nekad vairs nekļūs par daļu no Ukrainas". Šeit gan jābilst, ka pagājušā gadā  Navaļnijs rakstīja, ka Ukrainas robežām jābūt tām, kas starptautiski atzītas un noteiktas 1991. gadā. Pēc ziņām par Navaļnija nāvi, virknē Krievijas pilsētu cilvēki devās nolikt ziedus viņa piemiņai  pie pieminekļiem politiski represētajām personām. Divās dienās Krievijā arestēja vairāk nekā 400 cilvēku, kas vēlējās pieminēt nelaiķi.  Pirmdien  Navaļnija atraitne Jūlija publicēja videouzrunu, kurā paziņoja, ka viņas vīru noslepkavojis diktators Vladimirs Putins, un solīja turpināt opozicionāra cīņu, aicinot krievus stāties viņai līdzās un turpināt cīnīties par brīvu Krieviju.  Sagatavoja Eduards Liniņš un Ieva Zeiza. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Problēmas ar Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, aptieku īpašnieku cīņa pret ieceri samazināt uzcenojumu zālēm. Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Hosamu Abu Meri (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.  

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.