Podcasts about Sture

Kristina Gyllenstierna (1494–1559) ledde år 1520 försvaret av Stockholms slott mot Kristian II:s danska trupper. Gravid och nybliven änka efter riksföreståndare Sten Sture den yngre, tog hon kommandot med både mod och moralisk styrka.Genom högättade kvinnors perspektiv framträder en annan bild av maktstriderna i Kalmarunionens slutskede och Vasaättens uppkomst, än i traditionell historieskrivning. Dessa kvinnor kunde utöva inflytande, men riskerade också att drabbas hårt när deras män förlorade makten.I podden Historia Nu samtalar Urban Lindstedt med idéhistorikern Karin Tegenborg Falkdalen, författare till Kvinnorna runt Vasatronen, om Kristinas liv och andra adelskvinnors roll i maktspelet.Kvinnornas roller i det tidigmoderna Sverige var mer komplexa än enbart dekorativa. De var mödrar, änkor, rådgivare, godsägare – och i flera fall politiska aktörer med avgörande betydelse. I en värld där politisk makt ofta ärvdes eller bevarades genom släktband, blev kvinnor som Kristina Gyllenstierna, Märta, och Margareta Leijonhufvud nyckelfigurer i bevarandet av dynastisk kontinuitet och motståndskraft.Genom brev, förhandlingar, strategiska äktenskap och minnesarbete vidmakthöll dessa kvinnor släktens ära och makt – ofta i tystnad, men med en kraft och målmedvetenhet som i efterhand framstår som historiskt avgörande.Kristina föddes ca 1494 i en av Sveriges mäktigaste släkter. Genom sitt äktenskap med Sten Sture dy knöts hon till det parti som ville frigöra Sverige från dansk överhöghet. När maken stupade 1520 tog Kristina över ledarskapet och organiserade motståndet. Hon skrev upprop, försökte nå utländskt stöd och agerade som regent i Stures namn.Trots en förhandlad amnesti lät Kristian II avrätta hennes släktingar i Stockholms blodbad. Efteråt fängslades Kristina och flera kvinnliga släktingar i Blåtårn i Köpenhamn, där de satt isolerade i över tre år. I sin andaktsbok bad hon om skydd från sina fiender – hon var mer än en fånge, hon var en symbol för motståndet.När Gustav Eriksson Vasa, hennes systerson, tog makten blev han snabbt hennes rival. Kristina kämpade för sina barns rättigheter, men marginaliserades. Relationen till Gustav Vasa präglades av misstänksamhet. Gustav Vasa arbetade målmedvetet för att koncentrera makten kring sin egen familj. Ätten Sture förlorade sin plats i rikets ledning. Deras relation var från detta ögonblick kylig, präglad av misstänksamhet och maktspel.Hennes sonhustru, Märta Eriksdotter Leijonhufvud, en annan centralgestalt i 1500-talets adliga kvinnohistoria. Märta gifte sig med Svante Sture, Kristinas son, och blev mor till flera söner som gjorde karriär i statens tjänst.Bild: Kristina Gyllenstierna och maken, riksföreståndaren Sten Sture den yngre, avbildade i ett samtida porträtt från Gripsholms slott. Målningen är utförd av en okänd konstnär och ingår i Nationalmuseums samlingar. Public Domain.Musik: Walther, Johann Gottfried. Ach, Gott, erhör mein Seufzen und Wehklage [Ljudinspelning]. Tillgänglig via Wikimedia Commons: Creative Commons Erkännande-Dela Lika 4.0 Internationell (CC BY-SA 4.0).Lyssna också till Nytt ljus över antalet döda i Stockholms blodbad.Klippare: Emanuel Lehtonen Vill du stödja podden och samtidigt höra ännu mer av Historia Nu? Gå med i vårt gille genom att klicka här: https://plus.acast.com/s/historianu-med-urban-lindstedt. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Šodien atzīmējam Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 35. gadadienu. 1990. gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti no pavisam 201 ievēlētā. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa līdz tam notikušā Trešās atmodas procesa, par kura nozīmīgāko virzītāju kļuva 1988. gada rudenī izveidotā Latvijas Tautas fronte. Doma par šādas organizācijas radīšanu izskanēja dažus mēnešus agrāk - 1988. gada jūnijā notikušajā Latvijas radošo savienību plēnumā. Raidījumā pieskārāmies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanas priekšvēsturei un apstākļiem. Stāsta Trešās atmodas un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa aktīvi dalībnieki - nu jau mūžībā aizgājušais dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš, selekcionārs un žurnālists Jānis Rukšāns, ģeogrāfs Valdis Šteins, publicists, kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Tālavs Jundzis.

Generalens tankehöjd och när Sture surar.

Skaista apskates vieta, kur, neceļojot ārpus valsts robežām, notvert sajūtu, ka esi kādā eksotiskā vietā - tā nereti tiek uztverti botāniskie dārzi. Taču ne tikai estētiskais baudījums ir svarīgs botānisko dārzu pienesums. Kāda ir šo vietu vēsture un funkcija? Un kāpēc botāniskais dārzs nav īstā vieta, kur nest sev apnikušu istabas augu? Stāsta Kristaps Kunrads, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza direktora p.i., un Uldis Kondratovičs, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas asociētais profesors, ilgus gadus bijis LU Botāniskā dārza direktors. Botāniskais dārzs daudziem saistās ar skaisti ziedošu, pat eksotisku oāzi, kur pat aukstākajās ziemas dienās var notvert tropu sajūtu. Taču šīs nav vietas, kur patverties no netīkamā klimata laukā vai nodrošināt labu vietu tūristu grupai vai fotosesijai. Botāniskie dārzi savulaik radīti pavisam citu mērķu vārdā. Ar ko botāniskais dārzs atšķiras no privātas augu kolekcijas un kādi izpētes un sugu aizsardzības darbi notiek stundās, kad dārzs apmeklētājiem slēgts? "Mūsu galvenā misija ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, un mēs esam tie cilvēki, kas rūpējas, lai augi neizmirst, lai kaut kur viņi glabātos, esam tāda kā glabātuve, dalāmies ar šiem augiem, dalāmies ar ģenētisko materiālu ar citām valstīm un sadarbojamies. Protams, pētām augus, pētām, kā varam sabiedrībai arī izstāstīt vairāk par augiem. Sabiedrība paliek aizvien tuvāk un tuvāk mums, mēs arī darbojamies ar to aktīvāk," skaidro Kristaps Kunrads. "Bieži vien esmu teicis ekskursijās, ja grūtāk saprast botānisko dārzu nozīmi, tad tas ir līdzīgi kā zooloģiskais dārzs, kas visiem ir vieglāk saprotams. Jā, mums ir dažādas sugas, ko mēs arī rādām un sargājam." "Botāniskā dārza misija ir cīņa par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kolekciju uzturēšana, kā pētnieki saka - ex situ - ārpus to dabīgajām augšanas vietām, un, protams, no tā izriet kolekcijas uzturēšana, tās pētīšana, studēšana vienlaicīgi," papildina Uldis Kondratovičs. Viss pārējais ir otršķirīgs.   Pirms sarunas par botānisko dārzu nozīmi savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties vēsturnieks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Kaspars Zellis. Viņš stāsta par vēl topošu grāmatu „Es, karā aiziedams, atstāj māsu šūpulī”, kuru veido kopā ar Oskaru Treimani un Jūliju Dibovsku. Tās ir divu brāļu – Kārļa un Jāņa Jungas atmiņas par kara laiku Latvijā. Grāmatas nosaukums nav izvēlēts nejauši, jo Kārlis un Jānis no Drabešiem Cēsu pusē tiek iesaistīti Otrajā pasaules karā, viens Sarkanajā, otrs  - Vācijas armijā. Pēdējo reizi viņi visi trīs tikās 1941. gadā. „Šis darbs vēlreiz mums parāda, cik briesmīgs ir karš un cik briesmīgi karš attiecas pret cilvēku likteņiem, cik lielā mērā mēs kara pēdas izjūtam vēl joprojām un cik lielā mērā mēs dzīvojam ar šīm kara traumām. Tāpat arī to, cik lielā mērā šīs kara traumas mums aktualizējas šodien. Jautājums, kā mēs izmantojam šīs traumas, vai mēs tās izmantojam, lai kļūtu labāki, vai tās kļūst mums traucējošas, jo ar tām atļaujas ar mums kāds manipulēt," atzīst Kaspars Zellis.

Vi fjoller om Tingbjerg Ground, om øl nær stadion, om De Hvii'e, om Hattrick Patrick, om AEK Athens hjemmebane, om Nihilisterne i Århus og 16-årige volleyballspillere og meget andet. Så giv det da lige et lyt!

Raidījuma viesis: DU doktorante, vēsturniece un Rīgas geto muzeja vadītāja Jūlija Tereščenko. Stāsti par masonu sazvērestību ir viena no populārākajām visu laiku konspirācijas idejām. Sarunā risināsim šīs konspirācijas teorijas vēsturisko attīstību.

Vi fjoller om Tingbjerg Ground, om øl nær stadion, om De Hvii'e, om Hattrick Patrick, om AEK Athens hjemmebane, om Nihilisterne i Århus og 16-årige volleyballspillere og meget andet. Så giv det da lige et lyt!

Diktatorn är en VD och myssjuka Sture.

No elitārām zināšanu kalvēm bibliotēkas mūsdienās ir pārtapušas par kopienu centriem. Daudzfunkcionālām telpām un vietām, kuru apmeklētāji var ne tikai lasīt un mācīties, bet arī satikties, iedvesmoties, izpausties un justies piederīgi. Cik lielā mērā publiskās bibliotēkas Latvijā atbilst mūsdienu izpratnei par labi dizainētu bibliotēku? Par šo un citiem jautājumiem domā un diskutē pētniece, dizaina kritiķe un izstāžu kuratore Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Anda Boluža, arhitekte Linda Leitāne un kultūras vēsturnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks Gustavs Strenga.

Der Brandschutzplaner und -prüfer hat es gerne einfach. Aber muss man wirklich immer mit Stahl, Beton und Ziegel bauen bzw. was haben die meisten Brandschützer gegen brennbare Baustoffe?

Der Brandschutzplaner und -prüfer hat es gerne einfach. Aber muss man wirklich immer mit Stahl, Beton und Ziegel bauen bzw. was haben die meisten Brandschützer gegen brennbare Baustoffe?

Der Brandschutzplaner und -prüfer hat es gerne einfach. Aber muss man wirklich immer mit Stahl, Beton und Ziegel bauen bzw. was haben die meisten Brandschützer gegen brennbare Baustoffe?

Iznācis trešais rakstu krājums par Kārsavas vēsturi “Kārsavas stāsti III”, kas papildina pirmajās grāmatās jau pētīto industrialā mantojuma tēmu, šoreiz piedāvājot Latvijas teritorijā pirmā dzelzceļa vēsturiski daudzpusīgu un aktuālu dokumentāciju, tostarp fotogrāfijās un vietejo cilveku stāstos. Domnīca “Creative Museum” sadarbībā ar domubiedriem un profesionālu vesturnieku komandu izdevusi grāmatu – rakstu krājumu “Kārsavas stāsti III”. Grāmatas autori ir Ineta Zelča-Sīmansone, Raivis Sīmansons, Andris Uškāns, Agnese Neija un Toms Altbergs, interviju veidošanā piedalījusies arī Valentīna Zelča. Krājumā lasītāji var iepazīties ar Latvijā pirmo dzelceļa līniju posmā no Kārsavas (Bozovas) līdz Maltai, tostarp aplūkojot dažādos laikos uzņemtas fotogrāfijas un izlasot vietējo cilvēku stāstus. Kopumā grāmatā atmiņās dalījušies 35 cilvēki, kas bijuši saistīti ar dzīvi vai darbu kādā no dzelzceļa stacijām attiecīgajā maršrutā.

Die Kalmarer Union ist in Schweden in weiten Teilen eine Zeit von Aufständen, Kriegen und Bürgerkriegen. Der dänische König, der auch in Schweden auf dem Thron sitzen sollte, war oft keine Realität. Zwei Personen, die sich besonders dafür einsetzten, dass der König der Kalmarer Union nicht auch in Schweden König war, sind Engelbrekt Engelbrektsson und Sten Sture der Ältere. Um sie, ihre Aufstände und Schlachten soll es in dieser Episode gehen - aber auch darum, wie sie nationalromantisch verklärt wurden. Komm mit auf einen Streifzug durch die Geschichte Schwedens! In der Serie "Streifzug durch Schwedens Geschichte" wandern wir durch die schwedische Geschichte. Es ist eine spannende Geschichte voller Kriege, Erfolge, faszinierender Persönlichkeiten. Wir verknüpfen die Geschichte(n), die wir erzählen, immer an einen Ort, an dem man sich noch heute auf die Spuren des Erzählten machen kann. Heute reisen wir in die Storkyrkan in Stockholm und nach Örebro. Du willst Elchkuss unterstützen? Dann besuche uns bei Steady: https://steadyhq.com/de/elchkuss-schweden-entdecken/about Falls bei dir die Shownotes nicht angezeigt werden, dann findest du sie auf jeden Fall bei Podigee: https://elchkuss.podigee.io/

Sture Sivertsen er tidligere langrensløper. Thomas Vermes er journalist og har skrevet for Klassekampen, Nationen og ABC Nyheter.

Sture Berg Helgesen (52)Sture er tidligere leder og medarbeider i departementene og jobber i dag som lederutvikler, mentaltrener og mestringsveileder. Fra Stavanger, men bor nå i Bærum. Vi snakker om: -hensiktsmessig bruk av kapasitet - faktum -autopilot vs klarhet - du tør å se rett på - om vitenskap kan bli til religion - at det ikke noe «snill med deg selv» her (-: - om bønder i Nord - Trøndelag, på Jæren og andre steder

Body to Body – Sture Zetterberg

Helena skapar kaos i allt hon rör, alla hatar att älska henne. Niclas förstör en av Helenas största sexuella fantasier och katten Sture säger mjau. Veckans ord - HierarkiStötta oss på Patreon - https://www.patreon.com/c/dhampJoina vår Discord - https://discord.gg/wEm8gxDySwisha en födelsedagsgåva till Fingerbajskingen - 0739626530 (skriv att det är till FBK) Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Dažkārt sarežģītu vēstures procesu ir vieglāk izprast caur viena cilvēka dzīvesstāstu, kādas mazas vietas vēstures izpēti vai kādu ļoti lokālu notikumu. Šī "mazo" lietu un cilvēku vēsture kļūst aizvien populārāka. Kāpēc nepieciešama mikrovēsture un kāpēc neiztikt bez lielo notikumu pārzināšanas? Ierasts, ka vēsturi uzlūkojam un arī mācāmies, par pamatu ņemot lielus un nozīmīgus notikumus - kara sākuma un beigu gadadienas, izcilu līderu biogrāfijas, revolūcijas un jaunu prasmju apgūšana. Tie ir tikai daži no pieturas punktiem mūsu izpratnē par aizgājušā laikmeta liecībām. Bet vēsture ir arī tas, par ko neraksta slavenu cilvēku dzīvesgājumos un kas neatspoguļojas lielvalstu politiskajās norisēs. Kā un vai ikviens raksta vēsturi ar savu dzīvi, darbu un attiecībām ar citiem? Kas ir tas, kas vēsturnieku uzmanības lokā nonāk kā “mikrovēsture” jeb aizgājušojo laiku “vienkāršā dzīve” par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieki: Kaspars Zellis, Latvijas Universitātes (LU) Humanitaro zinātņu fakultates Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, un Ēriks Jēkabsons, LU Vēstures un arheoloģijas nodaļas profesors. Mazo lietu stāsti par lielām personībām Ko šīs mazās lietas pavēsta par lielām personībām, cik daudz tās interesē muzeja apmeklētājus un kādu informāciju sniedz pētniekiem. Krišjāņa Barona muzejā kopā ar muzeja vecāko speciālistu Andri Ērgli skatām Dainu tēva pašdarināto spieķi, Dārtas Eņģeles austo segu un citas Baronu dzimtas lietas.  Ja runājam par folkloristu un publicistu Krišjāni Baronu, tad, protams, zināmākā lieta ir Dainu skapis, kas gatavots 1880. gadā Maskavā pēc Barona zīmētām skicēm un tagad ikviens to var aplūkot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā līdzās Retumu krājumam, bet muzejā ir vairākas, pirmajā mirklī pēc skata necilas lietas, kas pavēsta daudz gan par pašu Dainu tēvu, gan viņa ģimeni. Piemēram, Baronam paticis gatavot no koka daudz sadzīvē lietojamas mantas - drēbju pakaramos, spieķus, rakstāmspalvas, lineālus.

Baznīcas kanonisko tiesību vēsture.

Avsnitt 390 av Arsenal Göteborg Podcast! Filip och Tobbe är tillbaka och det spårar ur på en gång! Sedan tar Filip tillbaka det till fotbollen och det snackas om David Raya! Samtalet går vidare till Manchester City-Arsenal 2-2, och här finns det MYCKET att säga! Det snackas om domare och deras "domslut". Det snackas psykologi och känslor efter 2-2 målet. Det snackas om byten och unga spelare samt svaras på en lyssnarfråga! Det kommer återigen på sidospår innan de landar i topp3 säsongens spelare! Det snackas om lön och kommande matcher! Detta och mycket mer i detta avsnitt!

Das haben wir schon immer so gemacht Nein. das ist so in unserem Konzept vorgesehen. Da rütteln wir nicht dran. Manche Kunden bzw. generell Menschen beharren sehr stark auf ihrer Meinung und weichen nie ab. Wie bringst du sie dazu trotzdem einzulenken? Sich zu öffnen? In dem du eine Brücke baust. Die Technik kommt eigentlich aus FBI Verhören, aber du kannst sie vernünftig und ethisch korrekt auch so in der Kommunikation nutzen. Verkaufspsychologie - Das Geheimrezept für mehr Erfolg im Online-Marketing und Sales Souverän aus der Masse hervorstechen Systematisch Vertrauen aufbauen Exzellente Ergebnisse erreichen Das beste Marketing- & Sales-Framework auf dem Markt, individuell und umsatzstark – seit mehr als 10 Jahren

Šogad 1. augustā beigs darboties esošā obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) izmantotā "Bonus Malus" sistēma, aizstājot to ar centralizētu apdrošināšanas vēsturi. Raidījumā Kā labāk dzīvot par izmaiņām stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un Latvijas Auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis. Arī pēc izmaiņām īpašnieks varēs redzēt savu apdrošināšanas vēsturi, apdrošināšanas dienas, apdrošināšanas negadījumus, kas izraisīti ar viņa transportlīdzekli. Vēsture būs redzama no 2004. gada 1. maijā, kad stājās spēkā jaunais OCTA likums. To var uzzināt LTAB, autorizējoties caur Latvija.lv. "Nemainām un nejaucamies formulās un nosacījumos, ko izmanto apdrošinātāji OCTA prēmijas aprēķināšanai. Vienīgā lieta, ko mainām, kas būs redzams uz āru katram pašam," skaidro Agris Daukste. "Izmaiņām, kas plānotas no 1. augusta, OCTA cenas nebūtu jāietekmē. Apdrošinātājs var tāpat ka līdz šim rēķināt riskus. Izmaiņas šo posmu neskar vispār." "Katram apdrošinātājam ir savs algoritms, kādus faktorus ņem vērā un kā maina OCTA cenu, balstoties uz tiem. Tas ir katra apdrošinātājā komercnoslēpums. Vienīgais, kas OCTA likumā ir noteikts, ka prēmijai, maksājumam par polisi jābūt tādam, lai apdrošinātājs nākotnē varētu segt zaudējumus," norāda Agris Daukste. "Bonus Malus" klase bija viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka OCTA jeb obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas cenu, un tā ir Latvijas oriģināla sistēma. Katram transportlīdzekļa īpašniekam, atkarībā no ceļu satiksmes negadījumiem un kas tos ir izraisījis, tiek piešķirta klase no 1 līdz 17. Jo zemāka klase, jo šoferis biežāk iekļūst negadījumos un attiecīgi viņa OCTA cena ir augstāka. 17. jeb augstāko klasi bija sasnieguši vairāk nekā viena trešā daļa no visiem  apdrošināšanas pircējiem. Šī sistēma Latvijā ieviesta 2006. gadā. To pilnveidoja 2009. gadā, un kopš tā laika izmaiņas nav bijušas. Laika gaitā biedrība  "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" no iedzīvotājiem saņēma sūdzības un neizpratni, kā sistēma aprēķina to klasi. No 1. augusta, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi – apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu, kā arī citus kritērijus un riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis, vieta u.tml.). Tā būs centralizēta sistēma ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atvieglos datu saņemšanu uz un no citām valstīm.

Tillhör Generalen och Sture vänsterflummet? Och hur fick Generalen sitt artistnamn? Spotifylista med all musik som vi nämner under podcasten: https://open.spotify.com/playlist/5yBvqHgLdRBZlzlwG3qyKc?si=f7c9920a65694ba0

Spotifylista med all musik som vi nämner under podcasten: https://open.spotify.com/playlist/5yBvqHgLdRBZlzlwG3qyKc?si=f7c9920a65694ba0

Cik atšķirīgi varam atklāt un izsekot mūsdienu fotogrāfijas vēsturei, to pārrunājam ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles māksliniekiem. Tiekamies ar mākslinieci Kristīni Krauzi-Slucku un galerijas ISSP kuratori Liānu Iveti Žildi, jo galerijā atklāta ekspozīcijas „Mūsdienu fotogrāfijas vēstures” pirmā daļa. ISSP Galerijā atklāta pirmā no divu cikla izstādēm "Mūsdienu fotogrāfijas vēstures", kurā atspoguļotas vairāku mākslinieku versijas un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem. Kristīne Krauze-Slucka strādājusi ar 1980. un 1990. gadu mijā aktīvās, bet mūsdienās maz pazīstamās fotogrāfes Inas Stūres (1958–2006) arhīvu. Savukārt Agate Tūna meklē paranormālās un iluzionisma fotogrāfijas pavedienus Latvijā, izaicinot ierastās fotogrāfijas medija robežas un attiecības ar realitāti. Izstādes kuratore ir Liāna Ivete Žilde, tā notiek līdz 27. jūnijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros. Otrā cikla izstāde “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II” (mākslinieki – Annemarija Gulbe, Konstantīns Žukovs) norisināsies no 5. jūlija līdz 15. augustam.

Mello är över och Generalen är nöjd. Men blev han missförstådd när han sa att han hoppas på vinst för Israel? Sture vill ge Anders Ygeman ett erkännande. Dessutom om soloprojekt och fula konsertaffischer. Spotifylista med all musik som vi nämner under podcasten: https://open.spotify.com/playlist/5yBvqHgLdRBZlzlwG3qyKc?si=f7c9920a65694ba0

General Knas, Sture, Cornelius Löfmark och Björn Carlsson spelar TRIVIAL PURSUIT: DELUXE EDITION. För att lyssna på avsnittet i sin helhet blir du Patreon genom att klicka HÄR. För att prenumerera på Midnattsmingel klickar du HÄR.

Generalen har spelat på Vänsterns första majfirande i Malmö, Sture rapporterar från Stockholm. Dessutom om konsertminnen, skapandeprocesser och gästspel i andra poddar. Spotifylista med all musik som vi nämner under podcasten: https://open.spotify.com/playlist/5yBvqHgLdRBZlzlwG3qyKc?si=f7c9920a65694ba0

Filmu olimpiāde pirmo reizi notika Venēcijā, stiprinot Itālijas kino attīstību, un tikai vēlāk nāca Kannu kino festivāls. Par festivālu vēsturi un dažādību, to spēku un ietekmi ierakstu sērijā „Audiālās īsmetrāžas” pārrunā kino kritiķe Dārta Ceriņa un kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali.    Attēlā: Režisora Ginta Zilbaloža jaunā animācijas filma "Straume" ("Flow") atlasīta 77. Kannu kinofestivāla konkursa programmā "Īpašais skatiens" ("Un Certain Regard"), kļūstot par pirmo Latvijas pilnmetrāžas animācijas filmu, kas iekļauta Kannu festivāla konkursā.

Riksföreståndaren Sten Sture den yngre (1493-1520) spelade ett högt spel i maktkampen under Kalmarunionens sönderfall. I en tid när furstemakten stärktes använde Sten Sture d.y. sig av allmogens stöd i kampen mot oppositionen inom riksrådet. Hänsynslöst utnyttjade han förläningar för att stärka sina allierade och försvaga sina motståndare.Sten Sture d.y. kom att leda det militära motståndet mot den danska unionskungen Kristian II, men sårades dödligt av en kanonkula vid ett slag på sjön Åsunden 1520. Sten Sture den yngres liv och död ger en relief till historien om den uppåtstigande Gustav Eriksson Vasa. Hade Sten Sture överlevt skulle Gustav Vasa troligen aldrig blivit kung.I detta avsnitt av podden Historia.nu samtalar programledaren Urban Lindstedt med Lars Ericson Wolke, professor emeritus i historia vid Försvarshögskolan och aktuell med biografin Sten Sture den yngre.Sten Sture den yngre föddes antingen 1492 eller 1493. Han tillhörde släkten Natt och Dag, och tog namnet Sture efter sin farfar Nils Bosson. Redan som ung pojke adlades han av unionskungen Hans under dennes kröning 1497. Sten Sture d.y. deltog i flera krigshandlingar mot Danmark. År 1510 utnämndes han till innehavare av Örebro slott och försvarade framgångsrikt Västergötland mot danskarna.Efter Sten Sture den äldres död 1503 uppstod ett maktvakuum i Sverige. Rådsoppositionen valde Erik Trolle till ny riksföreståndare, vilket ledde till spänningar med Sten Sture den yngre. Sten Sture tog dock snart över sin fars län och fick allmogen att ställa sig på hans sida. I januari 1512 utropade han sig själv till riksföreståndare efter att ha besegrat Erik Trolle i en maktkamp. Sten Sture fick stöd från allmogen, Stockholms borgerskap och vissa medlemmar i rådet.Sten Sture d.y. och ärkebiskopen Gustav Trolle hamnade i konflikt med varandra. Gustav Trolle försökte utöva sin makt och belägrade sig i Almarestäkets slott. Sten Sture tvingade Gustav Trolle att kapitulera. Han avsattes från sitt ämbete och Almarestäkets slott revs.Under denna tid var Sverige hotat av den danske unionskungen Kristian II, som försökte återta makten över landet. Kristian II sände en stark flotta till Stockholm som belägrade staden. Sten Sture och hans styrkor lyckades dock besegra danskarna i slaget vid Brännkyrka och tvinga dem att dra sig tillbaka. Trots framgången fortsatte hotet från Danmark, och Sten Sture ledde personligen försvaret av Västergötland mot danskarna.Sten Sture den yngre sårades allvarligt i slaget vid Bogesund 1520 när han träffades av en kanonkula. Trots skadorna fortsatte han att leda sina trupper till Tiveden, men han avled några dagar senare på Mälarens is på väg till Stockholm. Efter hans död kapitulerade Stockholm och Sten Sture den yngres änka, Kristina Gyllenstierna, försvarade staden. Kristian II återtog makten och genomförde i november det ökända Stockholms blodbad.Bild: Sten Sture den yngre. Kulturparken Småland. Digitalt museum, Erkännande (CC BY) samt Slaget vid Brännkyrka av Johan Gustaf Sandberg, Wikipedia, Public DomainMusik: kompositör: Josquin des PrezPerformer framförd av Kat Walsh, Producent: Gregory Maxwell, GFDL 1.2 , via Wikimedia CommonsLyssna också på Nytt ljus över antalet döda i Stockholms blodbad.Klippare: Emanuel Lehtonen Vill du stödja podden och samtidigt höra ännu mer av Historia Nu? Gå med i vårt gille genom att klicka här: https://plus.acast.com/s/historianu-med-urban-lindstedt. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

De tillhörde båda ätten Natt och Dag och misslyckades med att ta Sverige ut ur Kalmarunionen. Nu är Engelbrekt och Sten Sture den yngre aktuella i två böcker som vill föra dem ur Gustav Vasas skugga. Engelbrekt Engelbrektson ledde upprorsmän från Dalarna i kampen mot den danskledda Kalmarunionen på 1430-talet. Innan segern helt var vunnen mördades han av en svensk adelsman. Knappt hundra år senare skulle kampen mot unionen tas upp av Sten Sture den yngre, som också dödades i strid mot danska trupper. Minnet av dem är minnet av frihetshjältar, men de har alltid fått stå i skuggan av Gustav Vasa, mannen som fullbordade Sveriges väg mot självständighet.Vetenskapsradion Historia talar med de två aktuella författarna Niklas Natt och Dag och Lars Ericson Wolke om frihetsfigurerna. I boken Ödet och Hoppet skildrar Niklas Natt och Dag Engelbrekts kamp och människorna runt honom i skönlitterär form. Inte minst hur hans egen släkt Natt och Dag kom att stå nära Engelbrekt, men också vara de som höll i mordvapnet.Historieprofessorn Lars Ericson Wolke tecknar det första biografiska porträttet någonsin av Sten Sture den yngre, som gott kunde ha blivit svensk kung 10 år före Gustav och på det sättet skrivit om historien.Dessutom svarar Dick Harrison på en lyssnarfråga om andra medeltida konflikter, den mellan gutarna och kung Birger år 1313.Programledare är Tobias Svanelid.

Mindre pengar till Migrationsverket Varning för snö i Norrbotten Hästen Sture klipper gräset i Falun Programledare Jenny Pejler, reporter Ebba Fors.

Docendo discimus - mācot  mēs paši mācāmies - vēsta sens latīņu sakāmvārds un  no šejienes arī  cēlies vārds, docents -  mācītājs. Akadēmiskajā vidē daudziem terminiem, kā piemēram,  profesors, maģistrs, rektors- saknes ir meklējamas antīkajā pasaulē un  kā redzam, vai šajā gadījumā- dzirdam, šie termini  ir ieņēmuši stabilu vietu  augstāko mācību  iestāžu  amatu nosaukumos un  zinātniskajos grādos. Raidījuma pirmajā daļā apskatām augstkolas akadēmiskos terminos.    Pirmie burti un zilbes daudziem bērniem laiku laikos ir sākušies ar ābeci. Kur meklējama ābeces vēsture, kam radās ideja radīt lasītprasmes apgūšanai veltītu speciālu grāmatu, kāds ir Vecā Stendera atstātais mantojums un kas vēl slēpjas lielākajā ābeču kolekcijā? Raidījuma otro daļu  esam veltījuši ābeces grāmatas vēsturei un attīstībai, ar kuru mums daudziem lasītprasme un ceļš uz valodas apguvi sākas.. Kopā ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli un ābeču kolekcionāru Juri Cibuļu paraudzīsimies uz ābeču pirmsākumiem un to, cik dažādas ābeces mēdz būt.

Karš, traumas, slimības - jau senatnē cilvēki mekēja risinājumus, kā palīdzēt uzlabot kustību kvalitāti. Kad tapušas pirmās ortozes un protēzes? Kad radās pilnīgāka izpratne par kustību aparātu un kā saviem pacientiem šajā jomā palīdzēja ārsti senāk? Bet sākumā mēģināsim saprast, kā vispār definēt zeķes un kad tās parādījušās modes vēsturē. Ja runājam par zeķēm, tad būtu jāmin gan īsās zeķītes sportošanai, gan plānās dāmu zeķes, bet līdz mūsdienu tradicionālās zeķes tapšanai cilvēki izmantoja citas tehnoloģijas, kur princips bija - galvenais, lai kājām silti. Zeķu evolūciju iepazīstam Modes muzejā Rīgā kopā ar muzeja projekta vadītāju Agritu Grīnvaldi. Tehnisko palīglīdzekļu centri un veikali mūsdienās piedāvā plašu klāstu ar ortopēdiskajiem apaviem, kas cilvēku ikdienu ne vien padara ērtāku, bet tiek pat domāts par īpašu dizainu šādiem apaviem. Bet raidījumā Zināmais nezināmajā vairāk uzmanības pievēršam ortozēm, kas palīdz stabilizēt un fiksēt ķermeņa locītavas, piemēram, pēc operācijām vai kādiem negadījumiem. Palūkosimies uz tām vēsturiskā griezumā - kā tādas tapa un kā laika gaitā mainījušies ortožu materiāli un tehnoloģijas? Skaidro Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis.

Mākslinieku izpildīta gaisa akrobātika, kas skatītājiem liek aizturēt elpu un satraukties, vai priekšnesums tūlīt nepārsniegs kādu bīstamības robežu. Lieli un mazi, piemīlīgi un bīstami dzīvnieki cirka arēnā, klauni ar sarkaniem deguniem un burvju triki, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem priekšnesumos kā izklaides elements apmeklētājiem - dažādos laikos cirks izpaudies atšķirīgi, un tas, kas šobrīd liktos nepieņemami, agrāk bijis bieži izplatīta parādība. Kā savu attīstības ceļu ir gājusi cirka māksla un kādas vēsmas tajā vērojamas šobrīd, par to raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar vēstures zinātņu doktori, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieci Ilzi Boldāni-Zeļenkovu, Rīgas cirka valdes locekli Māru Pāvulu, Rīgas cirka radošo direktoru un vienlaikus laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāla “Re Rīga!” radošo direktoru Mārtiņu Ķiberu un Rīgas cirka vēstures pētnieci un arhivāri Elvīru Avotu. Vispirms atskats uz slavenā Kanādas “Saules cirka” vizīti Rīgā. Spilgtas krāsas, mūzika, kukaiņu tēli - pavisam nesen to varēja pieredzēt skatītāji Latvijā, kuri devās uz pasaulslavenā Kanādas “Saules cirka” jeb “Cirque du Soleil” izrādēm. Tā bija cirka atgriešanās Latvijā un šoreiz ar jaunu iestudējumu “Ovo”. Vārds “ovo” tulkojumā no portugāļu valodas nozīmē “ola”, un portugāļu valoda ir dzimtā šova veidotājai no Brazīlijas. Ola ir arī viena no kukaiņu attīstības stadijām. Tad nu izrāde iesākas ar milzīgu olu uz skatuves, bet izrādes laikā uz skatuves parādās arī mazākas olas un tiek risinātas kukaiņu savstarpējās attiecības. Iielūkojamies cirka aizskatuvē, lai tiktos tā veidotājiem un pārliecinātos, cik šis viss ir milzīgs kopdarbs. Cauri cirka mājvietai arēnā “Rīga” veda komunikācijas vadītāja, publiciste Dženija Maleta (Janie Mallet), kura iepazīstina ar cirka pirmsākumiem un sadzīvi, nemitīgi apceļojot dažādas vietas. Savukārt pēc mākslinieku treniņa uz skatuves ir iespēja aprunāties ar 26 gadus veco cirka mākslinieku Kailu Kreiglu (Kyle Cragle) no ASV, kurš iestudējumā iejūtas spāres lomā, taču nepieciešamības gadījumā var aizstāt kolēģi arī citā lomā. Kails sācis nodarboties ar vingrošanu jau ļoti agrīnā vecumā, pēc tam deviņu gadu vecumā viņš arī noskatījies “Saules cirka” izrādi, burtiski tajā iemīlējies un paziņojis vecākiem, ka vēlas būt cirka mākslinieks. Kails turpinājis vingrot un vienlaikus pētījis dažādus cirka iestudējumus, lai sapratu, kā viņš patiesi varētu kļūt par mākslinieku. Pēc izrādēm Rīgā “Saules cirka” mākslinieki atpūtīsies, bet tikai uz neilgu brīdi, lai pēc tam dotos tūrē pa Spānijas pilsētām un tad jau uz citām vietām Eiropā. Saglabājot vēsturiskas tradīcijas kā ceļojošais cirks un vienlaikus nemitīgi attīstoties, “Saules cirks” turpinās sakausēt mākslu, zinātni, tehnoloģijas un daudzus citus komponentus, lai skatītāju priekšā atkal un atkal uzburtu brīnumu.            

Kad uz planētas soļus sāka spert pats pirmais zīdītājs un kādi priekšnoteikumi noteica to, ka šī dzīvnieku grupa kādudien sāka dominēt pār planētu, kā tas ir šodien? Kāpēc dinozauri izmira, bet zīdītāji palika? Lai gan šķiet, ka par šiem dzīvniekiem jau tik daudz zinām, pētījumi par zīdītājiem turpinās, īpaši ģenētiskā līmenī, un tie atklāj jaunumus ne tikai par mūsu četrkājainajiem radiniekiem, bet arī par mums cilvēkiem pašiem. No neliela izmēra strupastēm līdz iespaidīgiem ziloņiem. No miermīlīgiem sliņķiem līdz tīģeriem ar naža asuma ilkņiem. No pīļknābja un ehidnas, kuri dēj olas, līdz ķenguram, kura atvase attīstās mātes somā, un valzirga mazulim, kas pēc piedzimšanas uzreiz var peldēt. Dzīvnieku valsts zīdītāju klasē ietilpst aptuveni 4000 sugu, un tās pārstāvji dzīvo gan pazemē, gan lido debesīs, uzturas gan mežos, gan tuksnešos, patērē atšķirīgu barību, bet kopsaucējs visiem viens – mazuļus zīdītāji baro ar pienu. Par zīdītāju dzīvi uz mūsu planētas stāsta Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals un Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs. Dzīvnieku kažoku daudzveidība Putni izmanto spalvas, un lielākā daļa zīdītāju izmanto matus vai kažoku, lai regulētu  sava ķermeņa un  apkārtējās vides temperatūru. Kā  dzīvnieki ar biezu apmatojumu var vienlīdz labi justies siltā un aukstā laikā un kā atšķiras dažādu kustoņu apmatojums, stāsta zooloģe Inta Lange. "Zinātnieki  ir izpētījuši, ka cilvēks ir vienīgais zīdītājs, kuram mati aug visas dzīves garumā. Tāpēc cilvēkam ir vajadzīgi friziera pakalpojumi, citādi visi būtu noauguši gariem matiem. Bet nevienam dzīvniekam nav tā, ka viņam izaugtu mati vai krēpes garākas, nekā noteiktās robežas," tādu cilvēcisku noti tematā, runājot par dzīvnieku apmatojumu, ievieš zooloģe Inta Lange. Turpmāk skaidrojam, kā dabā dažādiem kustoņiem ir pielāgots ādas virskārtas segums. Jāielāgo, ka  spalvas ir tikai putniem, pārējiem  dzīvniekiemir mati, ko atkarībā no struktūras mēdz dēvēt par kažoku vai apspalvojumu. Mīkstais biezais slānis, kas pasargā dzīvniekus no aukstuma, putniem tiek dēvēts par dūnām, zīdītājiem – par pavilnu. Akotmati parasti ir garākie stingrākie mati, kas klāj zīdītāju ķermeni. Šoreiz neskatīsim mājdzīvniekus, kuru kategorijā ietilpst suņi un kaķi ar apmatojumu no vilnas kamoliem līdz plikādaiņiem, jo šie dzīvnieki ir cilvēka veidotas šķirnes. Tātad savvaļas zīdītāji un viņu „ādas rota”. Sākam ar amfibiotiskajiem dzīvniekiem, kuri pielāgojušies dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes. Tie ir bebri, ūdri un bizamžurkas.  Lūkojot tālāk dzīvniekus, kas dzīvo klimatiskajās zonās ar mainīgiem laika apstākļiem, zinām, ka sniegotajā sezonā zaķi, lūši, zebiekstes un vāveres maina ne tikai kažoka biezumu, bet arī krāsu. Runājot par ziemas kažoka, tā teikt, nomešanu, Inta Lange min, ka attiecībā uz lapsām nereti pavasarī cilvēki, ieraugot šo noplukušo radījumu, uzskata, ka dzīvnieks ir slims – nē – lapsai vienkārši ir garderobes maiņa uz vasaras sezonu.

Ja uz sauszemes biologa darbs aizrit lauka darbos, pļavās, mežos vai laboratorijā pie mikroskopa, tad jūras biologiem neiztrūkstoša izpētes un ekspedīciju sastāvdaļa ir kuģi. Daži no tiem vēsturē palīdzējuši mainīt priekšstatu par visas planētas ģeogrāfiju, aizveda uz jauniem kontinentiem un veica apvērsumu sabiedriskajā domā. Citi savukārt ļāva tuvāk iepazīt tik maz pētīto okeānu pasauli un atklāt brīnumus, par kuriem ļaudis senatnē pat nenojauta. Arī mūsdienās okeānos peld īpaši izpētes kuģi - laboratorijas, kuras iepazīt tik mazzināmo ūdens pasauli. Kā noris darbs uz šādiem kuģiem un kādi ir ievērojamākie ekspedīciju kuģi pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone un zinātniskā institūta "Bior" vadošais pētnieks Didzis Ustups. Iepazīstam nākotnes medicīnas laboratorijas Jau šobrīd laboratorijas sniedz plašas iespējas agrīnā stadijā cilvēkiem atklāt dažādas saslimšanas. Raugoties nākotnē, uz laboratorijām liekam vēl lielākas cerības, piemēram, demenču un ģenētisku saslimšanu diagnostikā. Kas ļaus šādas slimības atklāt – arvien labākas zināšanas par bioloģiju vai jaudīgākas tehnoloģijas? Ja tehnoloģijas uzlabosies, varbūt tās gluži kā Covid laika paštestus varēsim lietot mājas apstākļos? Vēzis, neiroloģiskās, sirds un ģenētiskās saslimšanas – šīs ir dažas slimības, kuras palīdz un nākotnē vēl labāk palīdzētu diagnosticēt biomarķieri. Tie ir dažādi bioloģiski rādītāji mūsu ķermenī, piemēram, proteīni cilvēka asinīs, kas var sniegt informāciju, ja kaut kas organismā nedarbojas normas robežās, un tieši tas ļauj konstatēt kādu slimību jau visai agrīnā stadijā. Laboratorijas ir neatsverama sastāvdaļa, lai cilvēkiem piedāvātu testu veikšanu un biomarķieru analīzi, un tas jau notiek, bet kā tas varētu būt nākotnē? Ko jaunu mēs varētu iegūt no laboratorijām un kā vispār varētu mainīties laboratoriju loma sabiedrībām, vaicājam  medicīnas zinātņu doktoram, kā arī ASV uzņēmuma “Mayo Clinic Laboratories” prezidentam un izpilddirektoram Viljamam Morisam (William Morice), kurš nesen viesojās konferencē Rīgā, lai runātu par laboratoriju potenciālu veselības aprūpes sistēmā. Kurās jomās laboratoriju iespējas mainīsies pēc 10 gadiem?

Nesen raidījumu veltījām stāstam par grāmatām 19. gadsimtā, kāda loma tām bija sabiedrībā, kas bija autori un kas lasīja grāmata. Šoreiz īpašu uzmanību pievēršam kādam arī mūsdienās iecienītam žanram - padomu grāmatām. Lai arī mūsdienas bieži esam paraduši atbildes uz praktiskiem jautājumiem meklēt internetā, arvien iecienītas pašpalīdzības grāmatas. Kādas problēmas nomāca 18. un 19. gadsimtā Latvijas iedzīvotājus? Par to daudz pastāsta pirmās padomu grāmatas Latvijā. Kā audzēt bietes, kā ārstēt lopus - šīs un citas ikdienas dzīves aktualitātes risināja ar dažādiem padomiem. Kāda šīm grāmatām bija atsaucība lasītāju vidū, skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, literatūrzinātnieks Pauls Daija un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica. Līdz 20. maijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpā "Retumu pasaule" (5. stāvā) apskatāma krājuma izlase "Bites, bakas, kartupeļi. Praktisko padomu grāmatu pirmsākumi". Padomu grāmatas par to, kā labāk dzīvot, nesaslimt, nopelnīt daudz naudas, ir populāras ne tikai mūsdienās – to pirmsākumi latviešu grāmatniecībā meklējami pirms vairāk nekā divsimt gadiem, apgaismības laikmetā. Kā latvieši apguva jaunākās atziņas lauksaimniecībā, finanšu pratību, kulināriju, veselības profilaksi un daudz citu noderīgu iemaņu – atbildi uz šiem jautājumiem sniedz ieskats 18.–19. gadsimta praktisko padomu grāmatās, kas aplūkojamas krājuma izlasē. Mācītāju, muižnieku, ierēdņu, ārstu sarakstītās grāmatas aptver plašu tēmu klāstu, sākot ar padomiem cūkkopībā, biškopībā, kartupeļu audzēšanā, līdz pat merino aitu kopšanai un baku potēšanai. Tās demonstrē mazāk pazīstamu šķautni apgaismības laikmeta grāmatniecībā un ļauj ielūkoties latviešu zemnieku un muižu kalpotāju ikdienas pasaulē. Pārlūkojot pirmās grāmatas šajā žanrā, atklājas ne tikai jaunu saimniekošanas metožu piedāvājums, bet arī pārmaiņas grāmatas funkcijās. No sakrāla priekšmeta grāmata kļuva par palīgu praktiskajā ikdienas dzīvē. Kas ir pašsuģestija un kā tā darbojas? Ar pašiedvesmu cilvēks var mazināt sāpes, simptomu nomākšanu, bet ne veikt pašas slimības ārstēšanu. To cilvēks var panākt ar ticību, saka medicīnas doktors, ārsts-psihiatrs Artūrs Utināns. Cik daudz varam kontrolēt ar pašiedvesmu un kāpēc dažiem darbojas pašiedvesma, citiem – nē. Par pašsuģestijas jeb pašiedvesmas pamatlicēju medicīnā tiek uzskatīts franču aptiekārs Emīls Kuē, kurš pagājušā gadsimta sākumā kļuva populārs ar to, ka  saviem klientiem ieteica regulāri atkārtot frāzi – ar katru dienu man kļūst aizvien labāk  visās nozīmēs.  Kāpēc šī šķietami vienkāršā metode citiem palīdz tikt galā gan ar emocionāliem, gan fiziskiem kaitējumiem, bet  citiem nekādi neizdodas pašiem sevi noskaņot uz pozitīvās domāšanas viļņa, par to saruna ar medicīnas doktoru, ārstu-psihiatru un psihoterapeitu Artūru Utinānu. Cik ļoti pašiedvesma var ietekmēt cilvēka garīgo un arī fizisko stāvokli?

Ja pirmās automašīnas bija tehnoloģiju sniegums un gadsimta inovāciju simbols, tas mūsdienās auto ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Satiksme ir kļuvusi par tādu kā cilvēces asinsriti un auto drošības aprīkojums pārpildītās ielās un šosejās ir svarīgāks nekā jebkad. Drošības jostas, gaisa spilveni, automātiskās bremzēšanas sistēmas un ziemas riepas - bez tām drošu braukšanu satiksmē šodien iedomāties nevaram, taču ilgu laiku cilvēki brauca krietni bīstamākos braucamrīkos un ceļi bija sliktāk regulēti. Kad un kāpēc ienāca šie drošības noteikumi un tehnoloģijas satiksmē, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas gidi Sabīne Puste un Oskars Osītis. "Ja runājam par pašiem autobūves pirmsākumiem 19. gs. beigās - 20 gs. sākumā, tad pašos sākumos kā drošības aprīkojums ir lietas, ko mēs uzskatām mūsdienās par pilnīgi pašsaprotamām," atklāj Oskars Osītis. "Piemēram, vējstikli arī ir sava veida drošības aprīkojums, kas pirmajām automašīnām pat nebija. Automašīnas taisot aizvien ātrākas, bija vajadzība aizsargāt gan šoferus, gan pasažierus no āra elementiem, tad sāk uzstādīt vējstiklu.  Kā arī diezgan pirmatnējs drošības aprīkojums ir drošības jostas. Ja mēs mūsdienās runājam par drošības jostām, tad ar to saprotam drošības jostas, kuras mūs pasargā avārijā no traumu gūšanas. Ja runājam par autobūves pirmsākumiem, tad tā nebūt nebija, jo pirmajiem automobiļiem drošības jostas uzstādīja, lai gan vadītājs, gan pasažieri, braucot pa bedrainiem ceļiem, būtu fiksēti pie sēdekļa un pa bedrainiem ceļiem neizgāztos ārā no transporta līdzekļa. Bet to mērķis nebija pārāk pasargāt cilvēkus tieši avārijās. Sadzīve vilcienos 19. - 20. gadsimta mijā Pirmās klases pasažieri sēdēja ar samtu pārvilktos sēdekļos, otrajā klasē atradās ādas sēžamie, savukārt braucējiem trešajā klasē bija jāsamierinās ar koka soliem - tā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izskatījās tālsatiksmes vilciens maršrutā Varšava - Pēterburga, kas brauca arī caur Latvijas teritoriju. Par vagonu izskatu un aprīkojumu stāsta "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. "Katrā kupejā novietoti divi mīksti dīvāni ar mīkstām paceļamām atzveltnēm. Dīvānus sedz matrači, tie ir 50 mm biezi un pildīti zirgu spalvām. Matrača viena puse pārklāta ar mākslīgu ādu, bet otra - ar tiku, t.i .biezu, strīpotu audekla drēbi. Ar tādiem pašiem matračiem pārklātas ari atzveltnes. Matraču segšanai ar mākslīgu ādu, agrākās vadmalas un samta vietā, ir tās priekšrocības, ka viņiem vienmēr ir glīts izskats; viņi neuztver putekļus un viegli noslaukāmi. Tā kā matrači viegli noņemami no dīvāniem, tad viņus katrā gadījumā, bez sevišķām grūtībām, var iznest iz kupejas, pamatīgi tīrīt un dezinficēt." Šāds apraksts par jaunajiem pasažieru vagoniem lasāms Latvijas dzelzceļu virsvaldes oficiālajā izdevumā 1926. gadā. Luksus apartamenti grezni aprīkotos vagonos ir Austrumu ekspreša simbols - tālsatiksmes pasažieru vilciens, kas, sākot no 19. gadsimta beigām, kursēja no Parīzes līdz Stambulai un vēlāk jau arī par citām dzelzceļa līnijām Eiropā. Taču arī Latvijā ir pieturējuši vilcieni ar smalkām kupejām un restorānvagonu, kurā varēja malkot šampanieti no kristāla glāzēm. Bet iesākums pirmajai tālsatiksmes dzelzceļa līnijai no toreizējas Dvinskas (tagad Daugavpils) līdz Pēterburgai nebija tik izsmalcināts.

Prenumerera på underproduktion.se/pmp för att få hela upplevelsen av PALMEMORDSPODDEN. Detta avsnittet släpptes där redan för ett par månader sedan. Avsnitt 123 av Palmemordspodden - en podcast om Palmemordet. Det skånskaste spåret i hela utredningen handlar om en bonde vid namn Sture som golar ner en annan bonde vid namn Mårtensson. Hade Mårtensson vetskap om att Palmemordet skulle ske innan det inträffade, eller var Sture bara en åderförkalkad gubbe? Detta reder vi ut med hjälp av den mycket skånske komikern Filip Hjelmér, som också pratar om att bada i Barsebäck, sitt förflutna som skyldig till skimming, sin kärlek till konspirationer och mycket mer. Vi gestaltar även hur det låter när en mordutredare från Stockholm vill veta exakt hur tjock en bonde från Ingelsta faktiskt är och spekulerar i om mordet är en äggning som urartat. Mycket nöje!   Avsnittet släpptes ursprungligen i september 2022 i den nya feeden för PALMEMORDSPODDEN som du borde börja prenumerera på omedelbart. Den finns på underproduktion.se/pmp.   Gå med i eftersnacksgruppen på facebook på https://www.facebook.com/groups/226383862490223. Köp biljetter till balla grejer på underjord.nu

Nauda ir valoda, kuru saprot visa pasaule. Taču nauda, kādu to zinām šodien, ir gājusi garu attīstības ceļu. Tā kļuvusi par svarīgu varas apliecinājumu jau sen. Livonijas laiks Latvijas vēsturē iezīmē aktīvas tirdzniecības sākumu. Kā tirgotāji un parastie Livonijas iedzīvotāji norēķinājās par pakalpojumiem un produktiem? Kā tapa sudraba dālderi un zelta dukāti un kā šo naudas plūsmu regulēja, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja krājuma darba speciāliste Numismātikas un dārgmetālu nodaļā Marina Solovjova. Naudas ceļi pirms 100 gadiem Latvijā Skatot naudas ceļus mūsu valstī pagājušā gadsimtā, visvairāk tās mainījušās laikā posmā no 1914. līdz 1942. gadam. Tajā desmitgadē Latvijas teritorijā bija 19 dažādas naudas zīmes. Nauda mainījās pa mēnešiem un atšķirīga tā bija dažādas mūsu valsts teritorijās. Par naudas vērtību, tās maiņu un izskatu stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa. Tādas noteiktas cenas kā mūsdienas tolaik nebija, piemēram, par vienu sudraba rubli varēja nopirkt piecas vistas, bet  bieži vien  cenu noteica. vienojoties pircējam ar pārdevēju, Anda Ozoliņa.  Sākoties Pirmajam pasaules karam, sākās arī naudas maiņas un juku ceļi: kredītbiļetes, aizņēmuma kuponi, Polijas un Igaunijas markas un peniji, Krievijas kerenkas, Vācijas ostrubļi - nauda mainījās dažviet pa mēnešiem un dažādās tagadējās Latvijas teritorijās.

Bo Sjökvist, journalist med inriktning på excentriker, pratar om Sveriges enda beatförfattare, surrealisten, jazzbasisten och pornografen Sture Dahlström (1922-2001), vulkanmannen bakom Cyklonseptetten, Heingeborgens possessionat och många unga mäns gamle vän. Namn som nämns: Fitzenstrahl, Himmelstrutz, Pickelhaupt och Ehrenfeldt. Namn som inte nämns: Stakka Bo.

Ibland tänker jag att det är tur att antiken genier inte vet vilken roll vi har tillskrivit dem i efterhand. Bilden ni ser på Facebooksidan är Jean Auguste Dominiques hyllning till Homeros från 1827 som idag hänger på Louvren. En ängel ger honom en gloria, vid hans fötter sitter Iliaden och Odysséen i fysisk form som två kvinnor. Herodotos, Sofokles, Aesop, Alexander den Store, Moliere, Rafael, Mozart och Shakespeare ingår i den skara som kröner Homeros till kung över allt berättande. Ta inte i så att du spricker, Jean Auguste, vill man säga.Men visst. Den västerländska litteraturen börjar med Homeros och i dennes två epos hittar vi mycket av det material som gång efter annan allt sedan dess har idisslats på nytt. Bra grejer är det dessutom.I hundratals år har forskningen om Homeros, den homeriska frågan kallad, försökt komma till botten med vem Homeros var, om Homeros ens fanns och hur dessa otroliga epos kom till. Vi tar er med genom århundradena i denna holmgång. Varmt välkomna!Litteraturlista (bl a):Linnér, Sture, Homeros, [Ny utg.], Norstedt, Stockholm, 1989Homeros, Iliaden, Natur och kultur, Stockholm, 1999Henrikson, Alf, Antikens historier, Bonnier, Stockholm, 1958Hägg, Göran, Världens litteraturhistoria, Wahlström & Widstrand, Stockholm, 2000 Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Šogad rudens nenāk ar pilniem sēņu groziem pie, bet pie sēņu klātbūtnes mežos esam pieraduši un novērtējam šo dabas bagātību kā lielisku piedevu uzturā. Taču sēņu stāsts iesniedzas tālā pagātnē, miljoniem gadu pirms cilvēks nolēma tās pagaršot. Cik senas ir sēnes uz mūsu planētas un ko zinām par to dzīvi miljoniem gadu senatnē? Cik lielas bija sēnes laikā, kad planētai bija lielummānija un liels bija itin viss? Par sēņu vēstures zināmo un nezināmo raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu katedras vadītājs Ervīns Lukševičs. Savulaik, pirms 450 miljoniem gadu, ir augušas milzīgas sēnes uz Zemes. Tā bijusi vai nu sēne vai milzīgs ķērpis. Diametrā tā varēja sasniegt ap metru, lielākās varēja būt ap 8 metru augstumā.  "Tām sēnēm nebija cepurītes, ne kādas citas morfoloģiskās īpatnības, vienkārši liela kolonna," skaidro Ervīns Lukševičs. "(..) sēnes, kas nozīmīga organismu grupa, ļoti specifiska un dzīvniekiem ļoti tuva, bet ar augiem maz kas kopīgs. Sēnes tomēr izcēlās no ar dzīvniekiem kopīgā senča. Ļoti slikti zināma grupa." Ir aprakstīts ap 100 tūkstošiem sēņu sugu un apmēram 500 ir fosilās.  "Sēnes dabā nodrošina dažādu organisko vielu sabrukšanu, palīdz augiem ar barību, ūdeni un signālu nodošanu. Cilvēkus nodrošina ar alu, maizi, daudz ko citu interesantu un svarīgu. Bet to bioloģiskā vēsture faktiski ir miglā tīta," atzīst Ervīns Lukševičs. "Mūsdienām vairāk līdzīgākas vai mūsdienās eksistējošām sēnēm vairāk līdzīgas parādās karbonā, apmēram pirms 350 - 300 miljoniem gadu," bilst Ervīns Lukševičs.

Journalisten Sture Lönnerstrand har inte bara tagit en del av Violas brev. Han har även lurat Violas barndomsvän att han samarbetar med polisen för att få information om Viola. Väldigt känslig information. Manus av Sofie Karlsson.Vill du att Olösta mord ska komma ut varje vecka? Du kan påverka genom att dela podden med alla du känner som kan tänkas vara intresserade och/eller sponsra via Patreon; https://www.patreon.com/olostamord Välj valfri summa du vill sponsra med per avsnitt på Patreon. Når vi 2000 kr per avsnitt kommer podden att komma ut varje torsdag istället för varannan vecka.Swishdonationer till 070-7715864 fungerar fortfarande. Märk swishen "Olösta mord".Har du teorier om vad som hänt i fallen som vi tagit upp i podden? Skicka dem till: zimwaypodcast@gmail.com så kommer vi ta upp dem i kommande avsnitt. Det här är en podd av Dan Hörning.Följ Dan Hörning här:Twitter: @danhorningInstagram: https://www.instagram.com/dan_horning/?hl=enYoutube: https://www.youtube.com/channel/UCV2Qb7SmL9mejE5RCv1chwgMail: zimwaypodcast@gmail.comFacebook: https://www.facebook.com/Olostamord/ Our GDPR privacy policy was updated on August 8, 2022. Visit acast.com/privacy for more information.

Kad radās kurpju papēži un cik neprātīgus augstumus tie varēja sasniegt? Ko kājās vilka cilvēki senajā pasaulē un kā mūsdienu modē ienāca kedas? Kad parādījās labās un kreisās kājas nošķīrums un ko apavu pāris var pastāstīt par tā nēsātāja dzīvi? Par apaviem un to vēsturi Zināmais nezināmajā iztaujājam modes vēsturnieci, mākslas zinātnes doktori Edīti Paruti. "Par apaviem mēs sākam runāt jau no vissenākajām civilizācijām, tās ir seno Tuvo Austrumu kultūras. Spilgtākie piemēri nāk prātā no Senās Ēģiptes, kur, lai pasargātu pēdas no karstajām tuksneša smiltīm, tiek izmantots koka dēlītis, kurā ir caurumiņi un aukliņas, ar kurām šo dēlīti piestiprina pie pēdas," stāsta Edīte Parute. Taču saistībā ar apavu vēsturi jāņem vērā modes konteksts, statusa simbolika, starpkultūru kontakti. "Apavi bija ļoti augsta sabiedriskā stāvokļa simbols. Pat valdnieks ne visās situācijās drīkstēja valkāt apavus. Līdz ar to jau no agrīnajām dinastijām mēs redzam, ka ir norādes par īpašu amatpersonu - sandaļu nesēju." Raidījumā arī stāsts par zirgu satiksmi Rīgā. Proti, 1852. gada marta sākumā Rīgas laikraksti ziņoja: “Mēneša pirmajās dienās Rīgā no Daugavmalas uz Pēterburgas priekšpilsētu uzsāks regulāri kursēt divi zirgu omnibusi, kuros tika noteikta maksa par braucienu, neatkarīgi no iekāpšanas vietas, 10 kapeikas vāģa iekšpusē un piecas kapeikas ārpusē.” (Rigasche Zeitung  1852. 03. 01.) Par to grāmatā „Rīgas sabiedriskais transports no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām” raksta vēsturnieks un Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs Andris Biedriņš. Viņš Zināmais nezināmajā stāsta par to, kā Rīgā ienāca zirgu tramvajs un kāpēc tas izkonkurēja omnibusus.

Sture Legal Services, LLC is a small firm located in Indianapolis and represents clients statewide. Experienced and knowledgeable, our firm is committed to assisting clients in the following areas: Small Business Employment Law Mediation Services Social Security Disability Learn More: http://www.sturelaw.com

Sture Legal Services, LLC is a small firm located in Indianapolis and represents clients statewide. Experienced and knowledgeable, our firm is committed to assisting clients in the following areas: Small Business Employment Law Mediation Services Social Security Disability Learn More: http://www.sturelaw.com/