Podcasts about prasa

Cześć, w najnowszym odcinku serii Powojnie zaglądam do historii Gruzji, a dokładniej jednego z ważniejszych jej epizodów w XX wieku . Otóż w 1956 roku w Tbilisi i innych gruzińskich miastach doszło do protestów, których uczestnicy domagali się zakończenia kampanii oczerniającej Stalina. W lutym Nikita Chruszczow wygłosił referat w którym wskazał błędy i wypaczenia kultu jednostki wprowadzonego za czasów jego poprzednika. Gruzini bronili też dobrego imienia innego rodaka Ławrentija Berii, który został stracony w grudniu 1953 roku. Moskwa nie chcąc pozwolić, aby protesty przeniosły się również na inne regiony kraju, a gruzińska rewolta stała się zarzewiem nowej rewolucji wysłała na miejsce czołgi. O tych wydarzeniach świat miał się nigdy nie dowiedzieć. Prasa nie publikowała na ten temat żadnych informacji. Gruzińska operacja trzymana była w ścisłej tajemnicy. O szczegółach tej akcji zaczęły pojawiać się informacje dopiero po upadku ZSRR. W najnowszym odcinku opowiadam drogę Gruzji do wielkich protestów 1956 roku oraz ich przebieg.

Bongani Bingwa in conversation with Daniel Steyn, a reporter at GroundUp, about former PRASA acting CEO Mthuthuzeli Swartz, who is on trial for allegedly stealing and illegally selling R1.5 million worth of railway tracks, and former National Lotteries Commission COO Phillemon Letwaba, who is fighting efforts to seize an R4.7 million farm. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Dla Michała Fajbusiewicza to szczególna sprawa, ponieważ Basia to jego dziewczyna z nastoletnich lat. Barbara Chrzczonowicz, dziennikarka łódzkiego oddziału Telewizji Polskiej, później rzecznik prasowa Politechniki Łódzkiej, znika nagle w grudniu 1986 roku. Prasa pierwszy raz pisze o tym zdarzeniu dopiero w kwietniu 1987 roku. Niedługo po zaginięciu mąż pozbywa się ukochanych psów Barbary, a jej nieobecność zgłasza służbom dopiero po naciskach zaniepokojonej ciotki dziennikarki. Maż mieszka w ich wspólnym mieszkaniu przez pięć kolejnych lat. Później wyjeżdża zagranicę i ślad po nim ginie. Ciała Barbary do tej pory nie odnaleziono. W trakcie swojej kariery legendarny dziennikarz Michał Fajbusiewicz pracował nad tysiącami spraw. Jednak jest kilka historii, które wciąż nie dają Mu spokoju.W tej serii materiałów wraca do spraw kryminalnych sprzed lat. Próbuje ustalić nowe fakty, jeszcze raz przyjrzeć się poszlakom.Subskrybuj nasz kanał

Jaka była rola prasy muzycznej w latach 00. (od Machiny, przez NME, Q po The Wire), jak się w niej pracowało, które magazyny były najciekawsze, czy był to zmierzch dziennikarstwa muzycznego w papierze? Z Bartkiem Chacińskim rozmawia Łukasz Konatowicz.Wesprzyj podcastMontaż: Kamil BabaczMuzyka: Michał MierzwaINSTAGRAMFACEBOOK

An amended service level plan between the City of Cape Town and the Passenger Rail Agency of South Africa has been signed off; recently resigned Lottery secretary earned R6million during her two years on suspension; a Mitchells Plain boxing coach hopes for better training facilities. Lester Kiewit speaks to Barbara October, Deputy Editor at GroundUp.See omnystudio.com/listener for privacy information.

The Passenger Rail Agency of South Africa (PRASA), through its subsidiary Intersite Asset Investment (SOC) is extending an invitation to property developers and investors to lease, repurpose, and develop properties at various train stations nationwide. Annette Lindeque, CEO of Intersit. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Z mapy Polski zniknęły już ostatnie kioski Ruchu - niegdysiejsze centra kultury i informacji. Papierowa prasa - można powiedzieć - odeszła całkiem do lamusa.

Pierwszy numer Dziennika Zachodniego ukazał się na rynku wydawniczym 6 lutego 1945 roku. Reporterka Radia Katowice Agnieszka Loch wybrała się ze starszymi i młodszymi redaktorami Dziennika na wycieczkę po zakamarkach redakcji i historii. Realizacja Jacek Kurkowski.

Africa Melane speaks to Raymond Maseko, acting regional manager for PRASA, about the interventions required at the Buttskop Road level railway crossing, where the signals and booms have not been working, posing a serious risk to cars and trains.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Internet pęka w szwach od informacji a dostęp do nich nie jest niczym ograniczony. Ma to niestety swoje konsekwencje: aż 84% Polaków zetknęło się z fake newsem, a 9 na 10 badanych potwierdziło prawdziwość choć jednej z fałszywych informacji – to dane z raportu przygotowanego przez Koalicję „Razem przeciw dezinformacji”. Niektóre fake newsy brzmią absurdalnie i od razu budzą naszą czujność, inne, misternie skonstruowane, są w stanie zasiać w nas ziarno niepewności. Czujności nie tracą fact-checkerzy czyli osoby które zajmują się weryfikacją informacji obecnych w przestrzeni publicznej. Nie usuwają treści, a uzupełniają je o fakty, które pozwalają wyrobić sobie własną opinię. Stąd tak duże poruszenie wywołała zapowiedź jednej z największych platform społecznościowych na świecie, która już wkrótce zrezygnuje z usług fact-checkerów. Dlaczego tak się dzieje? W jaki sposób fact-checking zabezpiecza nasze funkcjonowanie w sieci i jak mogłoby na nas wpłynąć ograniczenie ich działalności? O tym opowiedział w Drogowskazach Marcel Kiełtyka, członek zarządu i dyrektor do spraw komunikacji i PR Stowarzyszenia Demagog, najstarszej w Polsce organizacji zajmującej się fact-checkingiem. Do wysłuchania rozmowy zaprasza Aleksandra Galant.

The Passenger Rail Agency of South Africa (PRASA) has introduced the #TravelOffPeak campaign, an initiative aimed at promoting ridership during off-peak by providing attractive fare discounts to commuters.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Hejże! muzyka: Spanish Flea Timeline: 00:00 Wstęp 03:50 Jak było na Wawie 17:37 Dynamiczna 18:22 Prasa w Druku 28:03 Ahoy 42:48 Escape from the Aliens in Outer Space

6. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga jau piektajā kopīgi veidotajā programmā tiksies ar seno taustiņinstrumentu spēles speciālistu Kristianu Bezeidenhautu, kurš dzimis Dienvidāfrikā, studējis Austrālijā un Ņujorkā, bet šobrīd dzīvo Londonā. Viņš teicami pārvalda gan klavieru, gan klavesīna, gan āmuriņklavieru spēli un ir arī atzīts izcils Mocarta mūzikas pazinējs. Koncertā Rīgā līdzās 18. gadsimta Vīnes klasicismam skanēs arī par “zviedru Mocartu” dēvētā Jozefa Martina Krausa mūzikam, kuru pārstāvēs Voltēra traģēdijas “Olimpija” iedvesmota uvertīra. Zinu, ka jūsu interese par Mocartu dzimusi jau bērnībā, skatoties Miloša Formana filmu "Amadejs". No šīs jūs filmas jūs daudz sapratāt vai arī jūs tikai fascinēja Mocarta mūzika? Jāpadomā. Filma iznāca 1984. gadā, un man toreiz bija pieci gadi, bet es to skatījos mazliet vēlāk, man jau varēja būt kādi deviņi vai desmit. Dažus filmas fragmentus vecāki man neļāva skatīties, piemēram, sākuma ainu ar Saljeri pašnāvības mēģinājumu. Savā ziņā tā bija bērnam bīstama filma, bet uz mani atstāja milzīgu iespaidu. Cik meistarīgi mūzika ievīta šajā filmā, cik rūpīga bijusi attieksme pret ideju! Mūzika filmā ir kļuvusi par īstu personāžu! Izraudzītie skaņdarbi uz mani atstāja neizdzēšamu iespaidu, un arī filma kopumā man patika, tur bija visu elementu veiksmīga kombinācija.  Jūs teicāt, ka agrāk kaunējāties pieminēt šo filmu, tagad vairs ne. Kāpēc kaunējāties? Tagad vairs nekaunos, manā prātā noticis kāds klikšķis. Es nezinu. Pirms gadiem desmit man tas šķita, varbūt ne gluži lēts, bet pārāk vienkāršots stāsts, lai izskaidrotu manu saikni ar Mocartu. Un tomēr domāju, ka bez šīs filmas viss būtu bijis citādāk. Ik reizi, dzirdot kādu skaņdarbu, kas ietverts šajā filmā, manī rodas spēcīgas atmiņas, tāda cieša emocionālā saikne ar šo mūziku. Ar citu komponistu darbiem man tā nekad nav bijis. Varbūt vienīgi ar Bahu, bet citu iemeslu dēļ. Vai bez šīs filmas ir vēl citi veidi, kā izskaidrot jūsu saikni ar Mocarta mūziku? Manuprāt, nav. Līdz ar šo filmu sākās mana apsēstība ar Mocarta mūziku. Un Mocarta raksturs mani fascinēja! Viņš bija tāda mistiska personība. Es domāju par šo cilvēku 18. gadsimta beigās. Kā viņš radījis tik daudz skaistas mūzikas taustiņinstrumentiem, tik lieliskas operas un daudz ko citu. Un kā centies atbrīvoties no rāmjiem, kas valdījuši 18. gadsimta beigās. Mocarts vairs nebija ar mieru, ka viņu uzskata par kalpu. Viņš gribēja būt slavens komponists. Bet tajā laikā tas vēl nebija iespējams. Pat Haidns šajā ziņā bija pateicīgākā situācijā. Viņam bija labāki apstākļi un infrastruktūra. Kad viņš devās uz Londonu, viņu kā īstu megazvaigzni. Un tad, protams, vēl ir Bēthovens. Pusaudža gados Jums negribējās vingrināties, tomēr Mocarta mūziku spēlēt gribējāt, tas kalpoja kā stimuls. Tā bija. Bet pusaudža vecumā es nemaz tik daudz nespēlēju Mocartu. Klausījos gan visu laiku. Manā prātā laikam bija kāda barjera, jo tolaik Mocartu spēlēja un mācīja ļoti specifiskā veidā. Viņa klaviermūziku vajadzēja atskaņot tieši tā un ne citādāk. Ja standartos neiekļāvies, tas nebija pieņemami. Un tad es atklāju atskaņojumus uz autentiskajiem instrumentiem. Klaviermūziku gan mazāk, vairāk simfonijas, operas un kamermūziku. Un tas pilnībā mainīja manu izpratni par to, kas IR un kas NAv iespējams šajā mūzikā. Mūziku klausīties Jūs varējāt, jo tēvs pirka CD, katru mēnesi vismaz vienu jaunu. Jā, tā bija. Tur bija arī Mocarta mūzika. Jā, daudz Mocarta mūzikas. Tā man ilgu laiku bija īsta apsēstība. Kad 1991. gadā Philiips laida klajā 180 albumu sēriju ar visiem Mocarta darbiem, es tik ļoti gribēju to iegūt. Man neizdevās, taču vecāki mani ļoti atbalstīja, iedrošināja un pirka daudz Mocarta mūzikas albumu. Un tad man pamazām mainījās prioritātes. 12-13 gadu vecumā sliecos vairāk Baha un Hendeļa virzienā. Baha mūzika mani īpaši interesēja. Bet Mocarts bijis man līdzās vienmēr, viņš bijis manas apsēstības sākums. Tolaik varējāt klausīties Baha siminora mesas 12 dažādas versijas un meklēt interpretācijas atšķirības. Kā ir tagad? Piemēram, Mocarta 20. klavierkoncertu arī klausāties dažādos variantos vai arī esat tikai jūs un partitūra? Klausīšanās aspekts pēdējo 15 gadu laikā ir ļoti mainījies. Vairs neklausos tik daudz ierakstu kā agrāk. Padsmitnieka vecumā gribēju noklausīties visus iespējamos Baha siminora mesas variantus, jo mani fascinēja atšķirības interpretācijā, atskaņošanas manierē. Klausījos, cik apjomīgs ir orķestris un koris katrā ierakstā. Protams, tas viss mani interesē arī šodien, tomēr tagad klausos nedaudz citādāk. Es pat teiktu - klīniskāk. Bet tad, ja dzirdu kaut ko patiešām izcilu, īsteni skaistu, ko varu vienkārši izbaudīt, ir skaidrs, ka atskaņojums ir izcils. Tieši pašlaik esmu pievērsies Baha siminora mesai, jo februārī to atskaņošu ar grupu The English concert. Klausījos Concerto Copenhagen un Lārsa Ulrika Mortensena ierakstu. Tur ir tikai kādi 10 dziedātāji, bet ieskaņojums ir absolūti izcils. Tik meistarīgi paveikts! Pie šāda ieraksta var atgriezties atkal un atkal, ikreizi atklājot aizvien jaunas un jaunas nianses. Tāds, lūk, atšķirīgs klausīšanas veids. Tagad vairs neklausos tik daudz prieka pēc. Pat pirms gadiem pieciem, sešiem vēl bija citādāk. Tagad klausīšanās man ir vairāk izziņas, pētniecības process. Tā tomēr ir brīnišķīga sajūta, ja mūziku var vienkārši klausīties, tai ļauties, nevis analizēt katru interpretācijas niansi. Tieši tā! Aizvien vairāk tiecamies pēc ierakstiem, kas sniedz šo sajūtu. Ļoti novērtēju savus kolēģus, kas spēj radīt ierakstus, ko gribas tikai klausīties un izbaudīt, secinot - viss paveikts ārkārtīgi skaisti. Īsta bauda klausīties! Bet repertuārs, ko klausos, ļoti bieži ir pavisam atšķirīgs no tā, ko spēlēju. Neklausos Mocarta koncdertus vai sonātes. Klausos Baha kantātes vai Šarpantjē mesas. Reizēm arī laikmetīgo mūziku? Vairs ne tik daudz. Agrāk bieži klausījos Stīvu Reihu, mani joprojām viņa mūzika ārkārtīgi interesē, šķiet neparasti skaista. Un tomēr tas nav repertuārs, ko klausos prieka pēc, kā tas ir ar Šarpantjē mūzikas albumiem. Man ļoti patīk Šarpantjē un Pērsels. Viņu mūzika bagātina, to klausoties es varu arī atpūsties. Mocarta mūziku esat daudz spēlējis un ieskaņojis. Jūsu jaunākajā, tikko novembrī klajā nākušajā albumā ietverts Mocarta 19. un 23. koncerts. Vai varat teikt, ka nu jau pārzināt un izprotat Mocarta mūziku? Nē. Aizvien mazāk un mazāk to izprotu. Bet varbūt varu palīdzēt klausītājiem un arī saviem kolēģiem paraudzīties uz šo mūziku no cita skatupunkta. Strādājot ar Mocarta klavierkoncertu vai kādu simfoniju, varu piedāvāt nedaudz atšķirīgu perspektīvu. Šajā mūzikā vēlos atklāt pēc iespējas vairāk detaļu, nianšu, degsmes un skaistuma. Nepārtraukti meklēju skaistumu un izsmalcinātību, atskaņojot šo mūziku tā, it kā tā būtu tikko rakstīta, svaiga, jauna, emocionāli saistoša. Es patiešām nezinu, vai tas, ko daru, ir pareizi vai nepareizi. Bet man šķiet, ka šāda attieksme liek Mocarta mūzikai skanēt dedzīgāk un emocionālāk. Reizēm Mocarta darbu atskaņojumos varam dzirdēt tieši pretējo. Esmu šai mūzikai veltījis tik daudz laika, ka tagad spēju tai piekļūt ātrāk. Noteikti nevaru teikt, ka tagad zinu vairāk nekā pirms gadiem 10, 15. Bet man tagad ir lielāka pieredze, spēju panāk, ka mūzika runā precīzāk un dzīvāk. Vai ir iespējams, ka vienā koncertā Mocarta ir par daudz? Mūsdienās daudzi diriģenti Mocartam līdzās liek kaut ko no laikmetīgā repertuāra, tādējādi meklējot līdzsvaru. Tā ir. Manuprāt, arī tādas programmas ir brīnišķīgas, un, ja es spētu atskaņot jauno mūziku, arī veidotu līdzīgus salikumus. Bet tāds repertuārs vienkārši nav priekš manis, un tas nekad nav bijis. Nekad neesmu juties tik ļoti saistīts ar jauno mūziku, lai spētu tajā kaut ko būtisku pateikt. Bet veidojot programmu, kurā ir tikai Mocarts vai tikai Bēthovens, rodas iespēja pilnībā ienirt viņu mūzikas pasaulē, tas ir vesels universs, ko varam mēģināt atklāt. Šoreiz programmā būs Mocarta reminora klavierkoncerts un "Prāgas simfonija", ļaujot mums ielūkoties ļoti konkrētā laika periodā 18. gasdimta nogalē, kad tapuši divi patiesi lieliski meistardarbi. Es nekad iepriekš neesmu šos darbus licis līdzās vienā programmā. Vienmēr esmu piedāvājis kādus atšķirīgākus salikumus, piemēram, ar "Jupitera simfoniju" vai vēlīno solminora simfoniju. Bet viena komponista programmas ļauj pilnībā iegrimt šo skaņražu valodā, mums mūziķiem, nav nekādu atšķirīga stila blakuslietu, kas novērš uzmanību. Tāpēc varam izcelt svarīgāko šajos skaņdarbos.  Jūs esat teicis, ka Bēthovena mūziku sabojāt ir grūtāk nekā Mocarta. Kāpēc tā? Tā ir, es joprojām tā domāju. Varbūt tas ir nedaudz strīdīgs apgalvojums, gan jau kādi citi mūziķi man iebilstu un censtos pārliecinā par pretējo. Bet reizēm varam dzirdēt, piemēram, kādu jauniešu orķestri vai ne īpaši izcilu orķestri, kas Bēthovena simfoniju spēlē gluži pieņemami. Jo Bēthovena mūzikā ir tas enerģijas līmenis, kas jūtams teju vai fiziski. Bet, ja tas pats orķestris spēlē, teiksim, Mocarta Prāgas simfoniju, Mibemolmažora simfoniju vai arī kaut ko no Haidna, gribas teikt: lūdzu, beidziet! Kāpēc tas izklausās tik briesmīgi? Es nezinu! Joprojām nezinu, kāds ir iemesls, vēl neesmu to sapratis. Bet zinu, ka Mocarta mūzika prasa nepārtrauktu lēmumu pieņemšanu un meistarību. Vajag tādu īpašu iztēli, kas, līdzīgi kā darbojoties ar fotošopu, kaut ko mazliet paspilgtina, tā, lai tās vairāk izceltos. Varbūt acu krāsu vajag spilgtāku, varbūt ādaskrāsu gaišāku, varbūt kontrastu - lielāku. Bet Mocarta mūzikā tas nenotiek pats no sevis. Jāstrādā, lai ritms ir skaisti izcelts, lai būtu pareiza balsu hierarhija, jāsaprot katras takts uzbūve. Frāzējums varbūt pat nav tik svarīgs kā gramatika. Es te tagad jaucu kopā dažādas metaforas. Bet gribu teikt, ka sintaksei ir jābūt skaistai un rūpīgi izstrādātai, tikai tad šī mūzika atstās iespaidu uz klausītājiem. Bēthovena mūzikā ir tiešāks spēks, tās ir neapturamas emocijas, Mocarts ir daudz smalkāks. Jūs minējāt, ka Mocarts prasa nepārtraukti pieņemt lēmumus. Jums tas patīk? Arī dzīvē esat izlēmīgs? Ļoti labs jautājums, neviens man to nebija prasījis! Pirmajā brīdī gribas atbildēt: "Nē, man īsti nepatīk pieņemt lēmumus. Jo manā dzīvē jau tā ir tik daudz lietu, kas ieplānotas kalendārā trīs gadus uz priekšu, piemēram, šajā dienā tu būsi Rīgā un spēlēsi šo koncertu, tagad tev jāizvēlas lidojums, un tagad taksometrs, un kurā viesnīcā nakšņosi. Diendienā tik daudz kas ir saistīts ar lēmumu pieņemšanu. Tāpēc šķiet, ka mana atbilde būtu nē. Bet, ja runājam par lēmumu pieņemšanas procesu mūzikā, tad labākais ir tas, ka šos lēmumus tu pieņem kopā ar pārējiem mūziķiem. Jo tu jau vari viens pats mājās prātot par kādu konkrētu fragmentu un domāt, ka šo spēlēsim tā un tas atkal būs tā, bet formu veidosim tā... Bet kad mēģinājumā tu dzirdi iztēlototo orķestra sniegumā, saproti: nē, tas ir par daudz, bet te - par maz, bet šī vispār nav pareizā doma! Mēģinājums ir gluži kā tāds sarunu process. Man ļoti patīk kopā ar kolēģiem izmēģināt dažādas idejas. Tad ir sajūta, ka visu darām kopā. Es tiešām neesmu  no tiem cilvēkiem, kas nāk uz mēģinājumu un saka, ka obligāti jābūt tā un tā. Nu, varbūt ir daži izņēmumi attiecībā uz kādām pamatlietām. Bet vispār man šis process ļoti patīk. Un Jūs tiešām arī mājās prātojat par kādiem skaņdarba posmiem? Jā, noteikti. Reizēm naktī, guļot ienāk prātā kāda doma, vai mazgājoties dušā saproti, ka tai mūzikas frāzei vajadzētu lielāku diminuendo, vai, ja šis motīvs būtu īsāks, tad atrisinātos tās problēmas. Jo īpaši tas attiecas uz ornamentu veidošanu. Tos es biežāk nosapņoju, nevis izdomāju, sēžot pie klavierēm. Šoreiz programmā būs Mocarta 20.tais klavierkoncerts, tas ir viens no diviem Mocarta klavierkoncertiem, kas rakstīti minora tonalitāte. Vai minoram šeit ir kāda īpaša nozīme? Es nezinu, ko Mocarts domājis ar šo minoru. Var diezgan skaidri redzēt, kā viņš visas savas karjeras laikā kaut ko izmēģina, kā strādā pie kādas idejas un kā to attīsta. Reizēm viņš darbojas kā tāds detektīvs. Kaut ko izmēģina un izstrādā.  Piemēram, pūšaminstrumentiem viņš raksta noteiktās tonalitātēs. Un Mocarta brieduma perioda darbos labi var redzēt, kā konkrētu tonalitāti viņš saista ar noteiktu afektu, drāmu, DNS. Un ir skaidrs, ka reminors viņam kļūst par īstu iedvesmas avotu. Jo īpaši operā "Dons Žuans" viņš to ļoti spēcīgi izmanto. Un arī reminora klavierkoncertā šī tonalitāte, tās krāsas nosaka to, ka Mocarts raksta orķestrim, kādus akordus tam piešķir. "Dona Žuana" ievadakords vispār ir pasaules dārgums, to vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā! Tātad reminors Mocartam kļūst par tādu kā laboratoriju eksperimentiem. Viņam vienmēr ir tas kontrasts starp tumsu un gaismu, starp reminoru un Remažoru, viņš starp tiem migrē turp un atpakaļ, tas rada īpašu noskaņu un raksturu. To labi varam redzēt operās "Dons Žuans", "Figaro kāzas" un "Cosi fan tutte", kur liela nozīme minora tonalitātēm. Tās Mocartam ir ļoti teatrālas un kļūst par treniņu platformu, dodot iespēju eksperimentēt. Prāgas simfonija ir Remažorā, bet arī tur jūtam šo minora un mažora mijiedarbību. Tieši tā! Adagio ievadā Mocarts it kā eksperimentē, simfonija ir mažorā, bet sākumā ir oktāvas un kādu brīdi nemaz nevar saprast, vai tas ir mažors, vai minors. Tad parādās pirmais akords - apvērsums ar la diezu basā, tas ir fadiezmažora akords ar atrisinājumu siminorā. Un tad pēkšņi skaidri parādās re minors. Visu laiku ir sajūta, ka Mocarts eksperimentē ar mažoru un minoru. Mazliet līdzīgi kā tas ir Šūbertam. Bet svarīgi atcerēties, ka 18. gadsimtā šādas spēles kaut kas jauns. Jā, klavierkoncertos tā mēdz notikt, bet simfonijā Remažora un reminora tēlu mija skan tik moderni, patiešām neparasti. Ļoti svarīgs aspekts šajā "Prāgas simfonijā". Šī simfonija ir trijās, nevis četrās daļās. Nav menueta. Vai tam ir kāds sakars ar Prāgas publikas gaumi? Labs jautājums. Es nezinu. Lielisks jautājums. Tāpat tas ir arī "Parīzes simfonijā". Nezinu, kāds tam ir pamatojums. Bieži vien šādu simfoniju malējās daļas ir enerģiskas, vitālas, bet otrā daļa - daudz maigāka, savā ziņā tāda nevainīga. Pavisam citādāk nekā "Jupitera" simfonijā un solminora simfonijā, kur tā sauktās lēnās daļas ar patiešām izvērsti, nopietni, skaņdarbi, neparsati un izsmalcināti. Bet "Prāgas simfonijā" vidējo daļu caurstrāvo naivums, nevainība un aizkustinoša vienkāršība. Te atkal ir Solmažors, ko Mocarts šādām noskaņām bieži izmanto. Ļoti mierīga daļa. Domāju, tas tāpēc, ka malējās daļās viņš vēlējies maksimālu enerģiju un dramatismu. Un tad nolēmis, nu labi, klausītājiem vajag mazliet laika atelpai, ļaušu viņiem atpūsties otrajā daļā. Varbūt, ka tā. Es nezinu. Pirmā daļa sākas ar diezgan lēnu ievadu, tas ir visai izvērsts. Varbūt tāpēc, lai kompensētu menueta neesamību, lai kopējā hronometrāža būtu līdzvērtīga četrdaļībai? Domāju, ka Jums taisnība. Mocarts ļoti jūtīgi izturas pret šādiem strukturāliem elementiem. Pirmā daļa ir patiešām apjomīga. Ne tikai hronometrāžas ziņā. Tā ir arī ārkārtīgi piesātināta, tur ir daudz muzikālā materiāla. Mocarta mūzikā daudziem ar to nācās cīnīties. Piemēram, klavieru kvartetos. Zināmu iemeslu dēļ tie nebija tik populāri. Jo tur ir tik daudz mūzikas materiāli, tik daudz melodiju un dažādu raksturu, kas zibenīgi seko cits pēc cita. Domāju, tieši tāpēc Mocarts "Prāgas simfonijā" nolēmis nerakstīt ceturto daļu. Jo tā labuma jau tā ir daudz. Šajā simfonijā pūšaminstrumentiem ir liela nozīme. Jā, noteikti. Pilnībā piekrītu. Šis ir svarīgs aspekts, jo patiesībā tā ir pirmā reize, kad Mocarts eksperimentē ar pūšaminstrumentu neatkarību. Esam jau gan ko līdzīgu redzējuši klavierkocertos pāris gadus pirms šī - pirms 1786. gada. Taču šeit tā ir pirmā reize simfonijā. Mocarts pirmo reizi izceļ pūšaminstrumentus starmešu gaismā, viņiem ir patstāvīga loma, viņi spēlē paši savu tēmu, nevis tikai dublē stīgas. Un rodas nemitīgs dialogs, mūzikas materiālu parāda te pūšaminstrumenti, tad atkal stīgas. Un katra grupa atspoguļo savu tēlu. Apbrīnojami, kā Mocarts to visu panācis, teju bez jebkāda iepriekšējā treniņa. Jā, ir bijuši klavierkoncerti, bet te, simfonijā, Mocarts izlemj, ka izmantos šo ideju. Un rezultāts ir tik augstā līmenī. Perfekts, izsmalcināts, detalizēts. Kaut ko līdzīgu tolaik nespēj neviens cits skaņradis. Vai diriģējot Jūs arī domājat par to, kā Mocarts pats vadījis atskaņojumu? Skaidrs, ka tā nebija diriģēšana tādā 19. gadsimta izpratnē. Nebija gan. Un atkal jāsaka: kurš gan zina, kā patiesībā noticis. Skaidri gan zinām, ka šajos lielajos koncertos Prāgā un Vīnē Mocarts spēlējis arī klavieres, līdzās klavierkoncertam bijusi simfonija, Mocarts, droši vien arī mazliet spēlējis solo, varbūt improvizējis, vabūt atskaņojis kādu fantāziju vai variācijas. Daudzi pētnieki centušies noskaidrot, kāda šajos koncertos bijusi Mocarta loma. Daži mani kolēģi domā, ka Mocarts varbūt nospēlējis solo savā klavierkoncertā un tad apsēdies klausītāju vidū, lai izbaudītu savu simoniju kā tādu reverensu par godu viņam. Bet es gan nevaru iedomāties, ka Mocarts, kuram bija tik svarīgi visu kontrolēt, būtu ko tādu pieļāvis. Mēs zinām, ka Vīnē viņš spēlējis "Bēgšanā no serāla", bijis pie klavierēm viarākās izrādēs, tad pēc laika atgriezies un secinājis, ka orķestris ir pārāk atslābis, vajag būt pie klavierēm un enerģiju mazliet pavirzīt. Tā ir mūzika bez īstiem rečitatīviem un continuo, tomēr Mocarts spēlē līdzi un kļūs par dzinējspēku, kas rada impulsus. Varbūt tikai, paceļot uzacis vai pamājot ar roku. Esmu drošs, ka pārējie mūziķi Mocartu tā arī uztvēra: viņš bija par atskaņojumu atbildīgs, viņš radīja impulsus, enerģiju. Ne jau nu ierādīja katru taktsdaļu, bet sniedza tādu kā emocinālo karti, ļaujot mūziķiem saprast, kādam vajadzētu būt skanējumam. Nevaram runāt īsti par diriģēšanu, drīzāk par cilvēku iedvesmošanu. Bet kas zina, varbūt viņš brīžiem cēlās kājās, mazliet pavicināja rokas, pamāja ar galvu, varbūt spēlēja continuo simfonijā, un darbojās pie klavierēm līdzīgi kā spēlējot klavierkoncertu. Kas to lai zina. Varbūt atskaņojuma vadīšana notika tandēmā ar orķestra koncertmeistaru. Skaidru liecību ir maz, daudz ko nākas minēt. "Prāgas simfonijas" partitūras autogrāfs liecina, ka darbs pabeigts 1786. gada 6. decembrī. Tagad tieši sestajā decembrī to atskaņosiet, būs jubilejas gadskārta! Patiešām! Cik brīnišķīgi. Skaista sakritība. Tādas gadās reti. Šodien runāju ar vienu no televīzijas cilvēkiem par mūziku Adventes un Ziemassvētku laikā, kad ir tik daudz emociju, tā ir kāda īpaša enerģija. Un "Prāgas simfonija" trāpa tieši sirdī. Bet šī simfonija ir tik neparasts ideju apvienojums. Te ir tik daudz kontrapunkta, it kā līdzīgi kā Hendelim un Baham, bet vienmēr izklausās emocionāli piesātināti. Piemēram, "Burvju flautas" uvertīra. Kā viens cilvēks spēj uzrakstīt uvertīru fūgas stilā tā, lai tā tomēr būtu visbrīnišķīgākā un dzīvespriecīgākā mūzika pasaulē?! Vai arī "Jupitera simfonijas" fināls. Uz papīra viss izskatās teju vai klīniski, tik pareizi un inteliģenti, tik pārdomāti. Bet galu galā, kad klausies, teju pacelies spārnos. Šķiet, ka tu lidotu, it kā kāds būtu pacēlis tevi gaisā un iemetis prieka mākonī. Nezinu nevienu citu komponistu, kura mūzika spēj radīt šādu sajūtu, visu laiku prieka asaras. Kādas klavieres spēlēsiet šajā koncertā, vai tas būs mūslaiku instruments? Jā, mūsdienu klavieres. Šķiet, pašā pirmajā reizē, kad spēlēju ar orķestri Sinfonietta Rīga, mēs eksperimentējām, Bēthovena koncertā spēlēju klavieres, kas tika vestas no Igaunijas. Bija interesanti, tomēr orķestra mūsdienu instrumenti nomāca seno klavieru skaņu. Instrumenti jāizvēlas ļoti uzmanīgi, jādomā par balansu, lai efekts nav nomācošs, lai mūziķi nejūtas saspringti, bet var izbaudīt spēlēšanu. Bet koncertā es šīs mūsdienu klavieres nemaz visu laiku nespēlēšu skaļi, klavieres iekļausies kopējā tekstūrā. Tādu principu, manuprāt, vajadzētu ievērot. Gribu, lai ir tā kamermuzicēšanas sajūta, īpaši mijiedarbojoties klavierēm un pūšaminstrumentiem. Mocarts pats bijis solists sava 20. klavierkoncerta pirmatskaņojumā un viņš esot spēlējis instrumentu, kam arī pedāļu klaviatūra bijusi. Jā, tā ir. Īsti nezinu, kā šis instruments izskatījies. Ir bijuši vairāki mēģinājumi rekonstruēt šādu instrumentu. Jādomā arī, kāpēc Mocartam ko tādu vajadzēja. Tas ir tāds dīvaini brīnišķīgs koncepts, nezinām, kāpēc. Lai paspilgtinātu basa līniju un paplašinātu klavieru reģistru? Jā, droši vien. Mocarts ieviesis teju vai Holivudas, Brodvejas cienīgu izrādīšanās elementu, kas atspoguļo viņa neticamo talantu. Šie koncerti jau tika rīkoti, lai izrādītos, Mocarts bija to centrā. Par šīm programmām zinām diezgan daudz un ir skaidrs, ka Mocarts bija ļoti augstās domās par sevi, viņš bija tāds Narcisa tips, kurš alka būt uzmanības centrā. Visai sarežģīta personība, domāju, nebija viegli būt ar viņu kopā. Mēs daudz runājām par Mocarta mūziku, bet programmā būs arī uvertīra, kuras autors ir Jozefs Martins Krauss, dēvēts arī par "zviedru Mocartu". Krauss ir neparasta personība, Mocarta laikabiedrs. Spožs vizionārs, to viņa mūzikā var labi redzēt. Īpaši stīgu kvarteti ir lieliski darbi. Bet lielformas darbi, kā piemēram, dominora simfonija, ir tiešām revolucionāri. Pavisam nemanāmi, tomēr jūtam Haidna ietekmi, arī Sturm und Drang vēsmas. Tas nav precīzs "Vētru un dziņu laikmets", bet tikai tāda atblāzma, iedvesma. Bet Krausam patīk minora tonalitātes, stūrainas melodijas, drāma un kaislības, sava veida ekstrēmisms, to visu labi var dzirdēt Krausa uvertīrā, ar ko sāksim koncertu. Ļoti atkailinātas, tiešas emocijas. Kaut kādā veidā Krauss malziet atgādina Gluku, ir kādas līdzības orķestra krāsās. Šī uvertīra rakstīta stīgām, divām obojām un fagotiem, kā arī mežragiem. Esmu dažas reizes šo uvertīru atskaņojis kā prelūdiju reminora klavierkoncertam. Tas labi der, jo uvertīra beidzas ar dominanti. Ļoti smalks darbs, skaists, ar teju dēmoniskām instrumentālajām krāsām. Ir lēns ievads - adagio, ko spēlē tikai stīgu instrumenti, tas skan visai antīki, it kā no baroka iedvesmojoties. Bet tad seko Allegro ma non troppo, un te jau jūtam gluži vai Karlu Fīlipu Emanuelu Bahu. Tāds nervozs satraukums, ekscentriski, dramatiski kontrasti. Kā pretstats Mocartam šī uvertīra der ļoti labi. Krauss būtu pelnījis, lai viņa mūziku atskaņo biežāk. Viņam ir laba kamermūzika, lieliskas vijolsonātes, viņš radījis arī, šķiet, trīs klaviersonātes, tie ir ļoti labi darbi. Lieliska mūzika, ko arī kopā ar orķestri atspoguļosim. Teicāt, ka šī uvertīra beidzas ar dominanti. Tātad spēlēsiet bez pārtraukuma un uvertīrai sekos Mocarta klavierkoncerts? Jā, tieši tā. Gluži kā prelūdija, kam atacca seko koncerts. Paldies par sarunu, paldies par Jūsu laiku. Lai patīkams laiks šeit Rīgā! Bija prieks parunāt par mūziku, iedziļināties repertuārā, kas būs šajā programmā. Jo ļoti bieži man uzdod jautājumus par dzīvi. Arī tas ir labi. Bet aicinu tiešām izbaudīt šos divus Mocarta pasaules klases skaņdarbus, kas tapuši vienā laika periodā. Jūtos ļoti pagodināts, ka varu atskaņot šo mūziku, sadarbojoties ar Sinfonietta Rīga lieliskajiem mūziķiem. Man ir sajūta, ka spēlē pareizo iemeslu dēļ, cenšoties sasniegt vislabāko rezultātu.  Šodienas mēģinājums man tiešām sildīja sirdi. Redzēju, cik ļoti cilvēki izbauda procesu, izbauda šo mūziku un ir lepni par rezultātu. To ir ļoti patīkami redzēt, jo mēs jau strādājam ļoti cītīgi. Bet darba procesā ir tik daudz prieka un lepnuma! Šorīt jutos ļoti noguris. Pusdesmitos devos uz ģērbtuvi, man tā nāca miegs, ka gribēju divdesmit minūtes pagulēt, nesapratu, kā tikšu galā ar mēģinājumu. Bet līdz ar simfonijas pirmajām taktīm viss nogurums pagaisa. Nav iespējams būt neapmierinātam, atskaņojot tik brīnišķīgu mūziku. To gribēju pateikt noslēgumā.      

"Romantyzm w świetle nowych źródeł" to projekt, który omawia szeroko pojętą kulturę romantyczną. Jednak romantyzm nie jest tu analizowany z perspektywy literatury, lecz źródłowych dokumentów nieliterackich, między innymi badań naukowych i map, które powstawały w tamtym okresie.

Polskie media białoruskie praktycznie działają na uchodźstwie. Z powodu represji dziennikarze, całe redakcje musiały emigrować. Nawet podtrzymywanie kontaktów w Białorusi stało się niebezpieczne. Dziennikarze mają jednak nadzieję, że kiedyś będą mogli wrócić i ponownie korzystać z wolności słowa na terenie Białorusi.Projekt "Wspieramy Białoruskie Przebudzenie'24" został dofinansowany przez Fundację Solidarności Międzynarodowej w ramach polskiej współpracy rozwojowej Ministerstwa Spraw Zagranicznych RP kwotą 230 000 zł.Publikacja wyraża wyłącznie poglądy autora i nie może być utożsamiana z oficjalnym stanowiskiem Ministerstwa Spraw Zagranicznych RP.

Afriforum vra verskeie politieke partye om hulle van die Regering van Nasionale Eenheid te onttrek, sou sekere klousules in die BELA-wet onveranderd bly. PRASA het nuwe treine aan die loop in Durban ná COVID-vandalisme. Nelson Mandela se voormalige persoonlike assistent, Zelda Le Grange, vertel van haar boek, What Nelson Mandela Taught Me.

Following the recent reports of a Metrorail train that derailed at Dal Josafat Station near Paarl this week injuring 25 people. Legal expert Kirstie Haslam, partner at DSC Attorney's says that the volume of cases against PRASA which appear on court rolls on a weekly basis throughout the country suggest a worryingly high incidence of actionable failures on PRASA's part to prevent reasonably foreseeable and avoidable harm befalling its commuters. If PRASA fails to execute its duty of care and a passenger is injured because of negligence, could they be liable for damages?See omnystudio.com/listener for privacy information.

Authorities in the Western Cape have confirmed that 25 passengers have been hospitalised following the derailment of a train last night at Paarl in the Boland. Five of the injured are reported to be in a critical condition and others with moderate injuries. No deaths have been reported. Udo Carelse spoke to Raymond Maseko, who is the Acting Regional Manager at Passenger Rail Agency of South Africa  

The Special Investigating Unit (SIU) has told the Standing Committee on Public Accounts (SCOPA) about massive corruption and maladministration at the Passenger Rail Agency of South Africa. The Special Investigating Unit (SIU) was briefing SCOPA on investigations it conducted at PRASA. The corruption relates to PRASA's purchase of locomotives from Swifambo and the Rail Agency's deal with Siyangena to supply and maintain an integrated security access management system at various train stations across the country. Here is the Head of the SIU, Adv Andy Mothibi 

Raymond Maseko Metrorail acting regional manager responds to noise disturbance reports emanating from PRASA trains at 3am – leaving Muizenberg residents up in arms.See omnystudio.com/listener for privacy information.

  Clement Manyathela is joined by Former Prasa CEO, Zolani Matthews, to discuss his tenure at Prasa and the reasons he believes he was let go as CEO of the SOE.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Zackie Achmat Director at Unite Behind weighs in on CoCT's proposal to PRASA to takeover rail services in Cape Town. The discussion between the City and PRASA has been ongoing since 2017See omnystudio.com/listener for privacy information.

The City of Cape Town has started cleaning up dump sites and streets littered with waste in the overcrowded community of Dunoon; PRASA found to have unlawfully removed the belongings of a group of people living on land owned by the rail agency on the Foreshore; uncertainty and lack of organisation in build-up to Basketball tournament. Lester Kiewit speaks to GroundUp deputy editor Barbara October about the stories being featured this week. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Caitlin Turok, Attorney at Ndifuna Ukwazi Law Centre, who has been representing the affected occupiers, joins Africa Melane on the Early Breakfast show. Caitlin will shed light on PRASA's non-compliance, the legal consequences of their actions, and what steps will be taken to ensure justice for the vulnerable communities impacted. She will also discuss the broader significance of this ruling for housing rights in South AfricaSee omnystudio.com/listener for privacy information.

PRASA will be providing an all-day train service on Saturday to facilitate rugby fans making their way to Cape Town for the test match between South Africa and New Zealand. The normal fare will apply. Lester Kiewit speaks to Raymond Maseko, PRASA regional manager for the Western Cape.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Cosatu sê hy is ingenome dat dit lyk asof die gety besig is om te draai teen korrupsie onder die leierskap van president Cyril Ramaphosa. Dit volg nadat die Passassier-spoorvereniging van Suid-Afrika se voormalige hoof-ingenieur, Danile Mthimkhulu, tot 15-jaar tronkstraf gevonnis is vir die vervalsing van sy kwalifikasies en ander dokumente. Cosatu se woordvoerder, Zanele Sabela, sê Mthimkhulu se betrokkenheid het Prasa se projekte aan aansienlike risiko's blootgestel, asook aan regsaanspreeklikheid.

Nicholas Lorimer and Sara Gon discuss the looming liquidation of the South African Post Office unless it receives a R3.8 billion bailout within a month. They also discuss a school in Limpopo with 90 kids per class and the former chief engineer of PRASA going to jail. Website · Facebook · Instagram · Twitter

ANC Youth League President Collen Malatji has described the uMkhonto weSizwe Party as a 'home for the corrupt' after several high-profile figures implicated in state capture were sworn in as MPs. Former Transnet executives Brian Molefe, Mzwanele Manyi and former Prasa chief executive Lucky Montana have joined the MK party founded by former President Jacob Zuma. Malatji has reiterated calls for ANC members charged with corruption to step aside, suggesting those who refuse should defect to the MK party. Elvis Presslin spoke to Zama Khanyase, spokesperson for the ANC Youth League

Die Passasierspooragentskap van Suid-Afrika en die Gautrein-bestuursagentskap sê hulle is gereed om môre ondersteuners na Ellispark te vervoer vir die Rugbykampioenskap-toets tussen Suid-Afrika en Nieu-Seeland. Rugby-ondersteuners kan met die Gautrein na Parkstasie reis en dan deur Prasa se pas opgeknapte Parkstasie-sentrum stap om ʼn trein na die wedstryd te haal. Prasa se woordvoerder, Andiswa Makanda, sê hulle wil veilige vervoer vir ondersteuners verseker.

In an effort to showcase Gauteng's integrated urban transport, the Passenger Rail Agency of South Africa (PRASA) and the Gautrain Management Agency (Gautrain) have teamed up to transport fans to this weekend's Springboks and All Blacks test match.“We are showcasing the fact that here in Gauteng, commuters can walk or take a bus or taxi to a PRASA or Gautrain Station, and board a train to get to the Emirates Park Stadium, via Ellis Park Train Station,” Minister of Transport Barbara Creecy said on Sunday. Any match ticketholder making use of the Gautrain to Park Station will be able to board a PRASA train from Park Station to Ellis Park Station for free – and the trip takes just 3 minutes, with a train departing every 15 minutes between 11:00 and 23:00 on match day.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Bożena Iwanowska, dyrektor Biura Usług Społecznych w Melbourne, opowiada o zbiórce archiwalnych egzemplarzy prasy polonijnej z lat 1990-2023 – w szczególności „Tygodnika Polskiego”, „Akcentu”, biuletynów (jednodniówek) organizacji polonijnych.

Dānijas valdības lēmums noteikt gāzu emisiju nodokli par mājlopiem licis saausīties lauksaimniekiem arī citur Eiropā. Dānija, kura jau tā izceļas ar saviem zaļajiem risinājumiem, ir pirmā valsts pasaulē, kas izšķiras par šādu soli – tāds nodoklis paredzēts no 2030.gada. Tikmēr Eiropas Savienība ir pirmā ekonomiskā kopiena pasaulē, kura cenšas ar dažādiem pasākumiem kļūt klimatneitrāla līdz 2050.gadam. Latvijas valdība pirms nedēļas iesniegšanai Eiropas Komisijā apstiprināja mūsu Klimata un enerģētikas plānu, kur ir konkrēti pasākumi, kas jāveic dažādos sektoros Latvijā. Ko par to visu domā mūsu lauksaimnieki, kas mums pašiem ir darāms un ko Latvijas lauksaimniekiem vispār nozīmē jau esošais „zaļais kurss”, analizējam Krustpunktā. Diskutē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Arāja un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārkls.    

Chris Hattingh and Nicholas Lorimer discuss the appointment of former judge John Hlophe to the Judicial Services Commission with the support of the ANC. They also discuss devolving PRASA and the prospect of an interest rate cut. Website · Facebook · Instagram · Twitter

Funds from a huge City of Tshwane (CoT) transport project, coupled with proceeds from the Passenger Rail Agency of SA's (Prasa) botched locomotives tender, in effect sponsored a R10-million donation the ANC pocketed in 2014. Pieter-Louis Myburgh | Investigative JournalistSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Bongani Bingwa chats with Andiswa Makanda, Spokesperson for the Passenger Rail Agency of South Africa, in response to a listener's call yesterday about the degradation of particular districts in Gauteng. In her call, she noted the state of Park Station, stating that it is becoming a site where theft, vandalism, and worsening circumstances are prevalent. Makanda denied the allegations, citing examples of how things have improved in the station.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Ward Councillor Peter Helfrich condemns PRASA's proposal to relocate illegaloccupants from the central railway line to Macassar, drawing attention to theissue.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Unite Behind's Legal Officer, Joseph Mayson speaks to John about theproclamation that allows the SIU to probe PRASA.See omnystudio.com/listener for privacy information.

KZN police say two suspects had a hard time explaining how R2.7-million in Eskom and PRASA copper cables landed in their hands. Website

Prasa ujawniła, że w Niemczech jakiś czas temu odbył się zjazd niemieckich radykałów. Omawiali oni plan wysiedlenia z Niemiec około miliona osób pochodzących z innych krajów. W zjeździe wzięły udział osoby związane z AfD. Wywołało to wielkie protesty w Niemczech. Czy wpłynie to na popularność tej partii w Niemczech? Czego dokładnie chcą radykałowie? Jak inne partie chcą powstrzymać AfD? Na te i inne pytania odpowiada Kamil Frymark, analityk OSW.

Die GOOD Party sê die stille kansellasie van die langafstand-passasierstreindiens tussen Johannesburg en Kaapstad en die treindiens tussen Durban en Johannesburg wat tot een keer per maand verminder is, moet ʼn wekroep wees. Die diens is verlede maand opgeskort omdat betroubare lokomotiewe nie beskikbaar was nie. GOOD se sekretaris-generaal, Brett Herron, sê Prasa en die Departement van Vervoer moet hulle prioriteite regkry omdat ʼn betroubare en veilige spoor-pendeldiens die ruggraat van enige land se openbare vervoernetwerk is:

Passenger Rail Agency, Prasa has resumed operations on the Pinetown line after being out of service for two years. Website

Veľké množstvo kníh o osobnom rozvoji ponúka rôzne príbehy ľudí, s ktorými sa bežný človek len ťažko dokáže identifikovať. Na začiatku je iba garáž a človek, ktorého všetci považujú za blázna, no vďaka jeho vlastnej šikovnosti sa z neho napokon stane „superčlovek“. Avšak nie každý z nás je génius a nie každý má ambíciu vybudovať najväčšiu firmu na svete. Niektorí chceme občas len vyššie sebavedomie, menej trápneho ticha a jednoduchšiu socializáciu. Cesta Dáriusa, popísaná v tejto audioknihe, je zaujímavá, trápna a v neposlednom rade vtipná. Práve tým je ľudská a ľahko sa s ňou dá stotožniť. Aj naše životy sú plné trapasov a situácií, v ktorých nevieme, čo máme robiť, i chvíľ, kedy sa cítime nekomfortne alebo nešťastne. Malé veci, ktoré ti môžu zmeniť život. Aj takto by sa dal definovať debut Denisa Kováča, autora stojaceho za jedným z najúspešnejších podcastov na Slovensku s názvom Mozgová atletika. Audiokniha ťa prevedie životnou etapou v mnohých aspektoch kontroverzného Dáriusa a jeho obrovskou premenou. Je skvelým príkladom „lúzra“, ktorý sa postupne dokázal zmeniť na osobu prijateľnú pre spoločnosť, ba v niektorých oblastiach až na rešpektovanú osobnosť. Autor svojím jedinečným štýlom spája tragikomický príbeh Dáriusa a teoretické poznatky podložené faktami z oblasti osobného rozvoja, psychológie, vedy a odbornej literatúry. Sebavedomie, charizma, verbálne i neverbálne schopnosti – ale hlavne základ k spokojnému životu naplnenému zážitkami, príležitosťami a pravidelným pokrokom. Na toto všetko existujú celkom konkrétne nástroje, ktoré sú zároveň súčasťou príbehu Dáriusa – a môžu zmeniť život aj tebe. Audiokniha: (A)sociálne prasa Autor: Denis Kováč Interpret: Michal Domonkoš Dĺžka: 09:39 h Vydavateľstvo: Publixing a Interez Audiokniha (A)sociálne prasa na webe Audiolibrix (MP3 na stiahnutie) Audiokniha (A)sociálne prasa na webe Publixing (MP3 CD)

PRASA (Passenger Rail Agency of South Africa) Spokesperson AndiswaMakanda joins John to discuss PRASA's announcement of the resumption ofpassenger train services between Johannesburg and Durban, as well asJohannesburg and Cape Town, starting next week.See omnystudio.com/listener for privacy information.

It's festive season and people are already traveling to other provinces, visiting loved ones or going home. With everything so costly nowadays, it brings great relief to know that the Shosholoza Meyl long distance trains are back. How much will they cost? Will there be adequate security? Food sold inside the train? These are some of the questions asked by the public and addressing them tonight will be Andiswa Makanda,  Spokesperson for the Passenger Rail Agency of South Africa (PRASA).See omnystudio.com/listener for privacy information.

Toronto skladá tím na playoff už tridsať rokov. Neni Michael Jordan ako Michael Jordán. Slovami klasika Fenčáka “na Harta” ide J.T.Miller. A čo sa stalo s hráčmi ako je Kaapo Kakko a Patrik Laine? "Bastardi" tipujú na  https://www.ifortuna.sk/  NEXT? KTO ZABIL KENNEDYHO?  https://open.spotify.com/episode/6gAfFEkrvZoOsPXVEQ8o3o?si=k8mRIwrYR4OK73m3tPLJQA "Bastardi" sú už aj na  https://www.youtube.com/@ZAPOTV/playlists  Klikni na odber a bav sa! Knihu Denis Kováč - (A)Sociálne Prasa môžeš kúpiť v každom dobrom kníhkupectve, alebo na tomto odkaze:  https://www.martinus.sk/2704539-a-socialne-prasa/kniha?z=Y3V3GD&utm_source=z%3DY3V3GD&utm_medium=url&utm_campaign=partner  Produkcia @nehanebni_hokejovi_bastardi by ZAPO  https://www.zabavavpodcastoch.sk/reklama/  @zapoofficial 

Hríby - srdce, srdce - hríby. Resuscitácia pred nemocnicou. "Sanitku? Mne dali... Marika, zavolaj si aj ty!" :( Pacientka s modrým bruchom. Čo je to MIJ-ka?  NEXT? SVIATKY V EXOTIKE  https://open.spotify.com/episode/0rFAnRBWvBj8ame52inRhq?si=Evt6dMQ7T52IC4JpUmgp-Q   Podcasty by ZAPO môžeš počúvať už aj na Youtube a nezabudni nám dať odber  https://www.youtube.com/@ZAPOTV   Najmodernejší laparoskopický operačný systém da Vinci  https://nemocnica-bory.sk/  Knihu Denis Kováč - (A)Sociálne Prasa môžeš kúpiť v každom dobrom kníhkupectve, alebo na tomto odkaze:  https://www.martinus.sk/2704539-a-socialne-prasa/kniha?z=Y3V3GD&utm_source=z%3DY3V3GD&utm_medium=url&utm_campaign=partner  VRAŽEDNÉ PSYCHÉ a CHOĎ DO... naživo! V najmodernejšom klube na Slovensku, Ministry Of Fun v Banskej Bystrici, 13. decembra o 19:00. Vstupenky iba na  www.zapotour.sk  Produkcia @doktormafilipaofficial by ZAPO @zapoofficial 

Guest: Alderman Eddie Andrews is the City's Deputy Mayor and Mayoral Committee Member for Spatial Planning and Environment, and he joins John to invite public comment on the land use applications for rezoning that have been made by The Passenger Rail Agency of South Africa (Prasa), and its implementing agent, the Housing Development Agency (HDA). The period is open from 20 October to 27 November 2023 on the Prasa/HDA land use applications for two parcels of land at 34 and 42 Weltevreden Road, Philippi.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Guest: #UniteBehind seeks an order from the Cape High Court to compel Transport Minister Sindiswe Chikunga and PRASA to enter a service level plan with the City of Cape Town. Zackie Achmat joins Amy in studio to motivate a legally enforceable service level plan and explain what it must entail.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Resignations at Transnet, Post Bank in financial trouble, and bridge literally collapses. More mafia-style activity hits the business sector. And the Gauteng ANC wants quotas on employment. Website · Facebook · Instagram · Twitter

Guest: Geordin Hill LewisSee omnystudio.com/listener for privacy information.