Podcasts about Jauni

Kai kurie darbdaviai siūlo apmokamas laisvas dienas tiems savo darbuotojams, kurie yra krašto apsaugos savanoriai ar Šaulių sąjungos nariai. Ar tokia priemonė gali paskatinti žmones aktyviau jungtis į pilietiškas organizacijas? Kuo tai gali būti naudinga verslui?Taip pat, domėsimės politikos vieta Eurovizijoje.Lietuvoje naminės katės kasmet nužudo milijonus paukščių. Taip skaičiuoja ornitologai ir piktinasi, kad paukščiai žūsta dėl to, kad žmonės palieka savo gyvūnus be priežiūros, tad specialistai ragina bent pavasarį, paukščių perėjimo metu, laikyti kates namie, o lauke vedžioti su pavadėliais. Taip pat, dalis gamtininkų ir mokslininkų atkreipia dėmesį, kad laisvai gamtoje būnančios naminės katės gali tapti pavojingų virusų nešiotojomis, pavyzdžiui, paukščių gripo.Gero nusiteikimo nestokojanti Zakų šeima jau ne vieną dešimtmetį puoselėja daržininkystės ūkį, augina ir perdirba paklausiausias lietuviškas daržoves: bulves, morkas, kopūstus, agurkus ir dar daugybę kitų. Ūkio įkūrėjas Kęstutis Zakas atsimena: veiklos pradžioje darbui teko pasikinkyti ir arklį, o dabar - dalis procesų robotizuoti. Į ūkio plėtojimą įsitraukusi visa šeima. Tuo netruksite įsitikinti. Zakų šeimos ūkyje Šiaulių rajone, Jauniūnų kaime, lankėsi LRT Radijo laidos „Gimtoji žemė“ vedėja Rūta Simanavičienė.Ved. Darius Matas

10. maijā koncertzālē „Cēsis” Cēsu Pils koris ar koncertu „Treju laiku lokos” svinēs savu trīsdesmito jubileju. Iecerēts muzikāls ceļojums no pagātnes uz nākotni, akcentējot latviešu tautasdziesmu nozīmi tautas pašapziņas modināšanā un kormūzikas tradīcijā. Diriģentu Marikas Austrumas un Evitas Konušas vadībā koris koncertā izpildīs gan par klasisku vērtību kļuvušas tautas dziesmu apdares jauktajam korim, gan mūsdienu komponistu skaņdarbus, gan džeza mūziķa Ritvara Garozas īpaši šim notikumam radītu dziesmu ciklu “Šaipus kalnam”, kur jauktais koris skanēs līdz šim neraksturīgās džeza toņkārtās kopā ar džeza grupu “Lupa”. Diriģente Marika Austruma atklāj, ka Andris Veismanis ar piedāvājumu tikt pie sava kora viņu pārsteidzis vēl kā pirmā kursa studenti. Kopš tā laika, par spīti koristu sākotnējai skepsei, viņa ik nedēļu mēro teju divu stundu ilgo ceļu, lai būtu kopā ar saviem dziedātājiem. Sarunā - par gaidāmo pirmatskaņojumu, pabāršanos un paslavēšanu, vērtībām un pārsteigumiem. Marika Austruma: Kori 1995. gadā dibināja brīnišķīgais diriģents Andris Veismanis, klāt bija arī spīdošas personības Cēsu kultūras dzīvē - Nata Livonska un Lelde Krastiņa. Jauni, dziedātgriboši cilvēki skaitā ap 30 apvienojās un gribēja īpašāk dziedāt, un meklēja sev īpašu diriģentu, un to viņi toreiz atrada Andrī Veismanī. Koris sāka dziedāt, muzicēt, rīkot koncertus, tomēr Andris sāka aktīvāk darboties Latvijas profesionālās mūzikas dzīvē un Cēsis Rīgai nav tuvu, tamdēļ pēc pusotra gada man, savai pirmā kursa studentei, pasniedza brīnišķīgu dāvanu - pašai savu kori, kuru vadu joprojām - 28 ar pusi gadus. Domājams, viena no ilgtspējīgākajām dāvanām, kas saņemta! Jā, kuru var turpināt lietot, un tas ir brīnišķīgi! Savā jubilejas koncertā “Treju laiku lokos” sestdien koncertzālē "Cēsis"goda vietā celsiet tautasdziesmu? Šoreiz jā. Laikam ritot, ir darīts daudz kas, bet šajā reizē vēlamies godināt latviskumu tā pamatos un saknēs, nacionālismu, kora dziedāšanas tradīciju, izglītību, kas ir ārkārtīgi svarīga, arī pārmantojamību. Es pati un mūsu otra brīnišķīgā diriģente Evita Konuša kopā jūtam, ka esam nonākuši līdz tādai personības attīstības fāzei, kad vēlamies daudz nodot nākamajiem, kas paliks aiz mums, - gan jaunajiem diriģentiem, kas arī mūsu korī ir, gan pedagogiem un dalībniekiem, viņu bērniem, mazbērniem, ģimenēm. Un tā šūnojamies tālāk un tālāk un augam par kulturāliem, inteliģentiem latviešiem.

Iš pradžių, jaunų žmonių Jūratės ir Roko Radzvilavičių pasiūlyta idėja įkurti danielių ir elnių ūkį suabejota savame Šilutės rajone. Tačiau atkaklūs jaunuoliai ieškojo supratimo ir jį rado Vilniuje. Taip jau kelerius metus Kretingos rajone, Pasertupio kaime, tvirtuose aptvaruose ganosi nemaža danielių ir elnių banda. Buvo išaugusi iki 90, o dabar (dalį pardavus) liko 30, ir vėl tikimasi sulaukti pagausėjimo. Dar augina šitakius grybus.Tauragė siekia ambicingo tikslo – tapti draugiškiausia gamtai savivaldybe Lietuvoje. Kaip to jau dabar siekiama? Išsamiau apie įgyvendinamas priemones – Tauragės rajono savivaldybės narys, bendrovės „Bremena“ įkūrėjas Sigitas Mičiulis.Gruodės ūkis. Taip savo ūkį pavadino buvę miestiečiai Reda ir Darius Budrikiai, persikėlę gyventi į Poškų kaimą Klaipėdos rajone. Prabėgo 3 metai, o ūkyje toliau vyksta statybos, įveistos 5 rūšių uogos, pasodinti pirmieji medžiai. Planuose – perdirbti užaugintas uogas, įveisti vaismedžių sodą, auginti vaistažoles ir prieskoninius augalus. Pradžioje abejoję naujakurių sėkme, dabar kiti kaimo gyventojai įsitikino jų darbštumu ir ryškiomis permainomis ūkyje.Ved. Regina Montvilienė

Patērētājs ir tas, kurš novērtē pakalpojumu un reizēm arī izsakās kritiski. Kāpēc viņa sniegtā atgriezeniskā saite ir tik svarīga, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera, servisa novērtēšanas iniciatīvas "Komplimentu mēnesis" organizators Raivis Balodis un uzņēmuma "Stenders" Pārdošanas vadītāja Ance Keiša, diskutējot par konstruktīvas kritikas nozīmi un patērētāju iesaisti pakalpojumu uzlabošanā. Linda Ezera norāda, ka konstruktīva kritika ir dialoga veidošana starp pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju, tādējādi palīdzot rast risinājumus. Raivis Balodis skaidro, ka "Komplimentu mēnesis" ir iniciatīva, kuras mērķis ir aktualizēt atsauksmju un komplimentu nozīmi gan pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem. Iniciatīvas laikā uzņēmēji tiek aicināti pieteikties, lai sistemātiski apkopotu klientu atsauksmes un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.  Patērētājiem ir liela vara un iespēja ietekmēt pakalpojumu kvalitāti, taču daudzi iespēju sniegt atsauksmes neizmanto, kas liedz uzņēmumiem pilnībā izprast klientu vajadzības. Pastāv arī dažādas atsauksmju platformas, piemēram, sūdzību portāli, taču Raivis Balodis norāda, ka svarīgāk ir veidot dialogu, lai rastu risinājumus. Visi sarunas dalībnieki atzīst, ka apkalpošanas sfērā strādājošajiem reizēm var būt grūti, un bieži darbinieku attieksmi ietekmē atalgojums, tomēr arī pircējiem jābūt saprotošiem un jācenšas izteikt pozitīvas atsauksmes, kas var uzlabot apkalpošanas kvalitāti. Uzņēmumi tiek aicināti nodrošināt saviem darbiniekiem attiecīgas apmācības un atbalstu.

Valentīndienas nedēļas tehnoloģiju ziņu top 5: 1. Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi aicina vienkāršot ES regulējumu MI un datiem; 2. "OpenAI" izstrādā savu pirmo mākslīgā intelekta čipu, lai mazinātu atkarību no Nvidia; 3. GTA 6 neiznāks septembrī. Jaunumi no "PlayStation" spēļu prezentācijas; 4. Vācieši izziņo 20 000 dolāru vērtu elektroauto, lai konkurētu ar Ķīnas ražotājiem; 5. Jauni sociālie tīkli "Pinksky" un "BFisland". Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Rīgas dome plāno 2025. gadā izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par mājdzīvnieku labbūtību, kuros būtu arī paredzēta lielāka pašvaldības policijas kontrole. Kas mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Kļučniece. Rīdziniece Inese Zeiferte ir trīs gadus veca franču buldoga saimniece. Viņa stāsta, kādas atbildes un risinājumus viņa gaida no Rīgas pašvaldības.

Pokalbis apie naują neteisėtų migrantų bangą su Valstybės sienos apsaugos tarnybos atstovu Giedriumi Mišučiu.

Vispirms spēlēja šahu Siguldā, tagad sarunājas Latvijas Radio studijā. Siguldas novadā divos kultūrai nozīmīgos amatos darbu sākuši jauni vadītāji – Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte un Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra vadītājs Jānis Vimba. Par kopdarbību un, ar ko tad Sigulda aizrauj un piesaista apmeklētājus, pārrunājam Kultūras rondo.  

Studijā Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Praėjus 80 metų nuo Vilniaus geto likvidavimo NARA pradeda tinklalaidžių seriją, kurioje kalbamės su jaunais Vilniaus žydais, ieškančiais savo santykio su milžinišku praradimu paženklintu miestu, savo tapatybe ir tarp multikultūriškumo ir nacionalizmo laviruojančia Lietuvos visuomene. Pirmojo epizodo pašnekovė – Naomi Koc, studentė ir nevyriausybinės organizacijos darbuotoja dirbanti su psichine sveikata. Naomi prosenelę karo metu išgelbėjo lietuvių šeima. Bet jos prosenelio šeima buvo nužudyta IX-ame forte Kaune ir Kauno gete. Augdama Vilniuje, Naomi turėjo pamažu susikurti saugų santykį su pasauliu už jos žydiško Vilniaus. Šį sudarė žydų mokykla ir žydų jaunimo stovyklos, kuriose ji buvo dalyvė, o vėliau – madrichė (vadovė). Ilgainiui ji miestą prisijaukino. „Buvo požiūris, kad „mes turim laikytis savo, o jie [lietuviai] gali laikyti savo“, kad kažkokį atstumą turėtume palaikyti“, – santykį su lietuvių dauguma vaikystėje prisimena Naomi. „Bet aš netikiu tuo atstumu. Aš tikiuosi, kad jauni žmonės netiki tuo atstumu. Tą atstumą turim mažinti, nes tik taip, dialogu, mes galime sužinoti vienas apie kitą.“ Šie jos žodžiai įkūnija visos „Ir mes iš Vilniaus“ serijos idėją – kad galime susikurti erdvę išgirsti vieni kitus, taip pamažu įsisavinant, ką reiškia gyventi mieste, paženklintame masišku praradimu. Ir kaip su šia istorija gyventi – tiek žydams, tiek lietuviams. Rengiant šią seriją, karo veiksmai Izraelyje, Palestinoje ir Libane pasiekė naują destrukcijos lygį. Tai neišvengiamai tapo dalies pokalbių tema. Penkių interviu „Ir mes iš Vilniaus“ seriją rengėme šią vasarą kartu su žurnalistika besidominčiais Vilniaus moksleiviais iš skirtingų miesto etninių bendruomenių. Naujos šios serijos dalys su vis kitais pašnekovais pasirodys kiekvieną antradienį lapkričio ir gruodžio mėnesiais NARA tinklalaidėje. Projektas „Ir mes iš Vilniaus“ yra NARA žurnalistų iniciatyva. Projektą, kodiniu pavadinimu „The Torchbearers“, dalinai finansuoja JAV ambasados programų alumnų fondas ir Vokietijos ambasados atsparumo (Resilienz) iniciatyva. NARA komanda išlaiko visišką turinio kontrolę ir žurnalistinį nepriklausomumą. Pilna publikacija: https://nara.lt/lt/articles-lt/naomi-koc

Šiandienos laidos „10-12“ rubrikoje „Išskirtinė/įdomi asmenybė“ svečiuojasi Vitalius - pagrindinis LRT RADIJO dokumentikos „Atsivėrimas“, pasakojančios Vitaliaus ir Albino istoriją herojus. Ši dokumentika šiemet Berlyne vykusiame festivalyje „PRIX EUROPA 2024“ pripažinta geriausia Europos garso dokumentika.Jauni žmonės vis labiau domisi galimybėmis savo laisvalaikį leisti sodybose ar kolektyviniuose soduose. Štai fotografė Jurgita Venckienė iš Kauno šiltuoju metų sezonu daug laiko praleidžia išpuoselėtoje sodyboje Kauno rajone. Jurgita sako, kad gamta teikia daug naujų patyrimų visiems šeimos nariams, o jos mėgstamiausia vieta – dekoratyvus stiklinis šiltnamis. Su fotografe Jurgita Venckiene kalbėjosi LRT Radijo laidos ,,Gimtoji žemė“ vedėja Rūta Simanavičienė.Šiandien, spalio 16-ąją, minima Boso diena, kai žmonės sveikina savo vadovus. Ar tokia diena yra pagarbos tradicija, ar pasenusi relikvija, kuri nebėra aktuali? Kaip laikui bėgant keičiasi vadovų ir pavaldinių santykis. Kokios pastebimos personalo vadybos tendencijos?Asmeniniais treneriais sporto klubuose netolimoje ateityje negalės dirbti žmonės neturintys aukštojo išsilavinimo. Kokių pokyčių atneš nauja tvarka?Auksinio proto atranka.Ved. Darius Matas

„Priešistorinių laikų smegenys, viduramžių lygio institucijos ir dieviškų galimybių technologijos“, - apie šiuolaikinio žmogaus kasdienybės nesuderinamumą pasakoja Rasa Jauniškienė. Būdama skaitmeninės sveikatos ekspertė, Rasa gilinasi į tai, kokį poveikį mums turi kasdieniniai įpročiai naudojant technologijas. Čia ir priklausomybė nuo interneto, įvairiausių formų savęs pardavinėjimas, ir skaitmeninių vertybių „košė“.Kaip pasiekti skaitmeninio pasaulio higieną? Ar socialiniai tinklai dėl to ką nors daro? Kaip telefonas rankose pakeis žmogaus evoliuciją?Pokalbis su viena iš Skaitmeninio etikos centro įkūrėjų, skaitmeninės sveikatos eksperte Rasa Jauniškiene.Ved. Ignas Klėjus

1400 dalībnieki. 70 valstis un reģioni. 5 kontinenti. 59 prasmju konkursi un 250 000 skatītāji. Tāda ir pasaules lielākā jauni profesionāļu meistarības konkursa "World Skills Lyon 2024" statistika. Latviju šajā arodu olimpiādē pārstāv seši jaunie speciālisti. Jauni, mērķtiecīgi un, protams, gatavi cīnīties par medaļām.

Du specialistai, abu zooinžinieriai, Daina ir Julius Martišiai kurti pieno ūkį Plungės rajone Vieštovėnų kaime ėmėsi tik baigę Veterinarijos akademiją. Jauni žmonės pradėjo nuo kelių ne pačių geriausių karvių, o vėliau, patys užsiauginę telyčias, suformavo vieną produktyviausių šalyje karvių bandų. Vidutinis metinis primilžis iš karvės siekė iki 12 tūkst. kilogramų pieno. Pastaraisiais metais iškilo nauja karvių ferma, kurioje darbuojasi robotai.Mažinama administracinė našta ūkininkams. Nuo šiol produktyvumo tyrimų vykdytojams ir tiriamųjų gyvūnų šeimininkams, atliekantiems produktyvumo tyrimus B, C metodais, nebereikės Žemės ūkio agentūrai kas mėnesį teikti informaciją apie ateinančio mėnesio kontrolinių melžimų datą ir laiką. Supaprastintas pieninių gyvūnų produktyvumo tyrimų taisykles aptaria ŽŪM Gyvulininkystės ir gyvūnų gerovės skyriaus vedėja Dalia Laureckaitė-Tumelienė ir Kelmės rajono ūkininkas Albertas Brazas.Surviliškio seniūnija – viena iš mažesnių Kėdainių rajone. Anot seniūnės Redos Lukošienės, labai įdomi geografinė seniūnijos padėtis – ji yra ištęstos formos, o visų jos kaimų žemes skalauja Nevėžis. Kaimo žmonių patogumui yra mokykla, biblioteka, medicinos punktas. Seniūnija gražiai draugauja su vietos bendruomenėmis, kartu rūpinasi spręsti kaimo žmonėms opias problemas, tvirtina Surviliškio bendruomenės pirmininkas Albinas Počiulpas.Gamtininkas. Neįprastai šilti vasaros pabaigos ir rudens pradžios orai sujaukė protus ir augalams, ir žvėrims, ir paukščiams. Kai kurie paukščiai antrą kartą sudėjo kiaušinius ir, jų neišperinę, paliko lizdus. Antrą kartą, o kai kur ir trečią pražydo miško ir pievų augalai, pastebi gamtos mylėtojas, fotografas Algimantas Lūža.Ved. Regina Montvilienė

Biļetes uz pasākumu ciklu "Abas Bizes Vaļā - https://www.bezrindas.lv/lv/abas-bizes-vala/13807   Kļūsti par mūsu patreon un klausies epizodes LIVE ieraksta laikā un saņem pieeju vairāk kā 50 nedzirdētām epizodēm - https://www.patreon.com/BizeVala Iegādājies mūsu merch šeit - https://bizevala.lv/ Pieseko mūsu soctīkliem šeit - https://www.tiktok.com/@podkaasts_bizevalaa https://www.instagram.com/podkasts_bizevala  

Ar tiesa, kad jauni darbuotojai pernelyg atsipūtę darbo vietose ir darbdaviai nenori jų samdyti? O gal tiesiog jaunimas moka išnaudoti darbdavių silpnybes?Taip pat laidoje – Michelin prakeiksmas. Kodėl užsidaro gaunantys žvaigždes?Ir kaip technologijos dar labiau atpigina greitą maistą?Ved. Mindaugas Aušra ir Jurgita Čeponytė

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Po to, kai leidinys „The New York Times“ publikacijoje šaltibarščius pavadino lenkiška šalta sriuba, tarp lietuvių kilo daugybė nepasitenkinimo. Kiek sudėtinga atskirti ir tiksliai nustatyti, kam istoriškai paklauso patiekalai – LRT RADIJO mokslo rubrikoje.Tęsiantis senjorų mėnesiui, tęsiame pokalbius apie senjorus. Šį kartą apie skurdą, su kuriuos susiduria vyresnio amžiaus žmonės.Jei šiomis dienomis bandysite prisiskambinti jaunam žmogui, labai didelė tikimybė, kad kitame gale išgirsite tik neigiamą signalą. Jungtinėje Karalystėje atliktos apklausos duomenimis, net ketvirtadalis 18–34 m. asmenų niekada nekelia ragelio ir pašnekovui mieliau renkasi atsakyti SMS žinute. Šią tendenciją patvirtina ir naujausia pokalbių statistika – iki 25 metų amžiaus klientai per mėnesį prakalba maždaug tris kartus mažiau minučių nei 45–54 m. amžiaus grupės atstovai.

Veidojot finanšu uzkrājumus, ir jānosprauž mērķis, kāpēc es to daru. Tā apgalvo finanšu speciālisti. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli izdarīt, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un personīgo finanšu mentore, sertificēts finanšu koučs Inga Bolukemini. "Divas lielākās emocijas par naudu ir bailes un kauns jeb vaina. Tās ir sajūtas, ko neizrādām. Mums liekas, ka visi apkārt dzīvo laimīgi, priecīgi, tērē, braukā ceļojumos. Bet divas populārākās emocijas ap naudu ir vaina un bailes," norāda Inga Bolukemini. "Daudz ērtāk, ja es paņemu un saprotu, ka tas man ir svarīgi, no tā es neatsakos. Par to man vairs nav kauna vai vainas sajūtas, ka es tērēju. Jo sajūta, ka nopērku, iztērēju, tad dzīvoju ar kauna vai vainas sajūtu, kāpēc es pirku, vajadzēja kaut ko labāku, tā sajūta īstenībā ir daudz dārgāka sajūta nekā tas topiņš." Kad apzināmies to, kas ir svarīgi un nodefinējam tam limitu. Līdzīgi kā ir dotas 24 stundas dienā, nebūs 25 stundas, kad noskatīties divas seriāla sērijas, kurām pietrūka laika. "Ieliekam limitu, no tā, kas ir svarīgi, neatsakāmies. Pirmais mērķis - mēs veidojam savu nākotni, bet tajā pašā laikā baudām  tagadni. Nav, ka viens vai otrs. Tikai tā tagadne tiek baudīta ar lietām, kas patiešām ir svarīgi, nevis impulsu vadīts - ieraudzīju, iepatikās. Kā mazs bērns lielveikalā. Savādāk, ar ko mēs atšķiramies no sešgadnieka? - viss patīk, visu gribu, visu tagad..." skaidro Inga Bolukemini.  

Stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīna Ponne Vai zini, kur glabājas Latvijā dižākā kokle? Brīvības pieminekļa metu konkursa trešās vietas ieguvēju – tēlnieka Kārļa Zemdegas veidoto milzīgo granīta kokli ar tautumeitu – 1933. gadā par labu esam atzina raunēnieši un tas kļuva par Brīvības pieminekli Raunā. Tomēr pieminekli Raunā nesauc par kokli, bet gan par Koklētāju. Kas tad ir Latvijā dižākā kokle? Par dižkokli, dižkaukli un bāgu meistars Eduards Krauksts nosauca savu 1947. gadā radīto unikālo instrumentu – Latvijā un, iespējams, arī pasaulē dižāko kokli. Tāda izmēra kokle skan zemos reģistros, tātad to var saukt par basa kokli jeb bāgu. Izrādās, ka vārds "bāga" nāk tieši no suitiem, kur tā dēvē dūdu zemāko jeb basa stabuli. 1896. gadā dzimušā Eduarda Krauksta dzimta nāk no Lietuvas pierobežas, bet savas kokles viņš darināja Aizputē, kur kokļu būvi mācījās no slavenā koklētāja un kokļu meistara Pētera Korāta. Bāgs pārsteidz ar savu iespaidīgo izmēru. Ja vidējais mūsu valsts iedzīvotāju garums ir ap 1,75 cm, tad dižkokles garums ir 2 metri un 9 centimetri! Pati kokle ir darināta no egles, kas ir tradicionāls kokmateriāls, no kā tiek darinātas kokles, taču, pamatīgā izmēra stīgas meistars ir darinājis no vecas kara laiku telegrāfa līnijas vadiem – tātad no visa, kas nu pēckara apstākļos bija pieejams. Meistars Krauksts jaunībā dienēja latviešu strēlniekos un bija rotas rakstvedis. No tā laika viņam radās ieradums dokumentēt paša darinātos instrumentus: trīsdesmit gadu laikā savā reģistrā meistars ļoti rūpīgi dokumentēja kokļu gatavošanas procesu. Dižkokles abās pusēs ir īpaši, paša meistara veidoti raksti. Par laimi, savā mūzikas instrumentu reģistrā viņš ir uzrakstījis atrisinājumu abiem kokles sānos redzamajiem zīmējumiem. Tās ir mūsu dainu rindas. Uz viena sāna, izmantojot dažādus interesantus simbolus, ir iegravēts: "Brieži, lāči, aunat kājas, / aug man divi bāleliņi, / aug man divi bāleliņi, / trejdeviņi šunelīši." Vai gan kādreiz esat redzējuši kokli, kuras sānos būtu iegravēti mazi sunīši, turklāt katrs no viņiem – citādāks? Otrā kokles sānā ir Jāņiem veltīta tautasdziesma: "Jauni puiši, jaunas meitas / Jāņu nakti neguļat(i). / Tad rītiņā redzēsiet, / kā saulīte rotājās." Latvijā dižākās kokles oriģināls kopš pērnā gada glabājas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja fondos, bet tam ir izveidota kopija. Latviešu senākā sabiedriskā organizācija – Rīgas Latviešu biedrība – pēc tam, kad bija saņēmusi Kraukstu ģimenes dāvinājumu, ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenoja bāga jeb dižkokles atjaunošanas ceļu. Tagad mums ir spēlējama dižkokle, jo tās kopiju 2022. gadā izveidoja Druvienā dzīvojošais kokļu meistars Rihards Valters, un tā dzīvo savu dzīvi. Taču – tās oriģināls līdz ar vēl vairākiem Krauksta radītiem mūzikas instrumentiem glabājas Brīvdabas muzejā. Kraukstu ģimenes koklētāju ansamblis XX gadsimta piecdesmitajos gados dižkokli jeb bāgu spēlēja etnogrāfisko kāzu uzvedumā, ar ko apceļoja Kurzemi, bet, pārceļoties uz dzīvi Jūrmalā, tika izveidota seno tautas deju un dziesmu programma ar kokļu pavadījumu. Pēdējais seno dziesmu koncerts notika 1958. gadā Rīgas 1. ģimnāzijas (toreiz vidusskolas) aulā. Ko par koklēm senatnē saka pētnieki? Par kokles spēles veidu senatnē profesors Valdis Muktupāvels rakstījis, ka "atšķirībā no citiem instrumentiem, kokles spēlētas tikai sev – kā tāda kontemplācija jeb apcere, vērošana. Turklāt arhaiskajos priekšstatos par koklēšanu ir ideja par to, ka jākoklē, kamēr "galvā sāk zvanīt baznīcas zvani". Šo teicienu varētu skaidrot kā norādi uz izmainītās apziņas stāvokli, un baznīcas zvanu pieminēšana tam piešķir zināmu sakralitāti". Lietuviešu pētnieks Romualdas Apanavičus uzskata, ka kokles tika izdobtas laivu un zārku formā, jo tas apzīmē ceļojumu "citā saulē". Viņš pieļauj domu, ka tieši tamdēļ kokles tika veidotas šādā formā – lai arī formas ziņā attēlotu ceļojumu citā saulē.  Savukārt folkloras pētniece Janīna Kursīte raksta, ka kokle ir instruments, ar kura palīdzību tiek harmonizēta un pārjaunota pasaule. Kokles koklē saule, Jāņos tas ir pats Dieva dēls Jānis. Kokles skaņām esot piedēvēta arī maģiska iedarbība ne tikai uz klausītāju, bet arī uz visu apkārtējo telpu. Vairumā gadījumu tā ir pozitīva. Kokles patiesi ir viens no visvairāk apdziedātajiem mūsu tautas mūzikas instrumentiem, jo koklē gan puiši nu ja slavenajā tautasdziesmā "Es izjāju prūšu zemi", gan mums visiem labi zināmais "Krauklīt(s) sēž ozolā", kurš to dara ar zelta koklēm rociņā... Dižkokle jeb Bāgs rātni dus Brīvdabas muzeja fondos, bet dižkokles stāsts turpina skanēt, jo tās kopija – Dižkokle – skan koncertos visā valstī un nu jau arī aiz tās robežām.

Kas jauns tehnoloģiju pasaulē? 1. Latviešu mākslīgais intelekts pārveido dziedātāju balsis; 2. Apple prezentē jaunākos iPad planšetdatorus, irbuli un klaviatūru; 3. Mākslīgā Ukrainas preses pārstāve; 4. Huawei prezentē jaunākos produktus; 5. Sonos nāks klajā ar skaņu slāpējošajām austiņām. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Vai pasīvā ieguldīšana ir piemērotākā tiem, kas ikdienā nav gatavi uzmanīgi sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, bet tomēr vēlas, lai iekrātā nauda strādātu? It kā jā. Bet kā visam, arī pasīvai ieguldīšanai ir savas nianses. Kā tā darbojas un kas jāņem vērā, veicot šādus ieguldījumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. "Investīciju pasaulē ir divas skolas. Viena var saukties aktīvā ieguldīšana, otra saucas pasīvā ieguldīšana. Aktīvā ieguldīšana, vienkāršoti runājot, būtu, ka tev ir profesionālis, kurš tad domā, ko pirkt, ko pārdot, kurā brīdī, kas ir labākie varianti un tamlīdzīgi. Attiecīgi šis profesionālis pārvalda to portfeli, un par to paņem kaut kādu komisijas maksu," skaidro Valters Vestmanis. "Pasīvā ieguldīšana ir tāda, ka varbūt nav tas viens profesionālis, kurš domā, kur, ko, kā vislabāk darīt, bet tev ir ieguldījums, tā gudri runājot, plaši diversificētā ieguldījumu fondā. Kas nozīmē, ka fonds varētu ieguldīt 1000 dažādos uzņēmumos pa visu pasauli, pa daudz dažādām valstīm, dažādām industrijām. Viņš prasa ļoti maziņu komisiju, un tad attiecīgi tu reizi mēnesī, reizi ceturksnī uzstādi automātisko maksājumu un pelni, tā teikt, kopā ar pasaules ekonomikas izaugsmi. Tas tādā gudrā valodā izstāstot." Kaspars Peisenieks papildina no investora skatupunkta. "Kurā gadījumā es esmu aktīvais investors un kurā gadījumā es uzskatu, ka esmu pasīvais investors. Aktīvais investors esmu tajā brīdī, kad aktīvi pieņēmu lēmumu ieguldīt vienā akcijā vai otrā akcijā, vai trešā obligācijā, vai vēl kaut kur citur. Tad es aktīvi pieņemu lēmumus. Tas nozīmē to, ka es vērtēju, analizēju, sekoju līdzi, mēģinu atrast labāko brīdi, kad ieguldīt," norāda Kaspars Peisenieks. "Savukārt pretējā puse - pasīvais - es lietoju tādu piegājienu, kur veic regulārus vai neregulārus ieguldījumus plašo aktīvu grozā, nevērtēju ne atsevišķus aktīvus, ne arī kurā laikā to daru."

Klajā nācis Ulda Rudaka grāmatas „Rokupācija” (2008) jauns izdevums. Tās ir liecības par redzēto, dzirdēto, izjusto, pārdzīvoto, pazaudēto un izsapņoto. Šī grāmata ir gan dokumentāls romāns, gan neparasta latviešu rokmūzikas vēsture — vēstījums caur tajā iesaistīta cilvēka pieredzi. Kultūras rondo tiekamies ar Uldi Rudaku. Grāmatu izdevis apgāds "Dienas grāmata".

#TiekŽinių Antradienį (kovo 26 d.) Tiek Žinių vedėja Silvija pasakoja apie skandalingą VSD pranešėjo tyrimo komisijos išvadą, teroristinio išpuolio maskvoje dėlionę, naują xuilo planą, Sinkevičiaus ir Žemaitaičio teismus bei ministrą Kasčiūną. Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį-ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale: https://youtu.be/tM9bvCM90P8

Izplatīts ir viedoklis, ka to, kas notiek ar iedzīvotāju naudu pensiju 2. līmenī, var ietekmēt tikai līdzekļu pārvaldītājs. Vai tiešām tā ir? Par un 2.un 3. pensiju līmeņa plusiem un mīnusiem raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas "Investoru Kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele. Ilze Vindele atgādina, ka 2. pensiju līmenis ir obligātā vecuma pensijas apdrošināšana, kur 6% no sociālās  apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku izvēlētajā ieguldījumu plānā. Šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai nākotnē nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienām. Eksperti neiesaka bieži mainīt 2. pensiju līmeņa plānus un pārvaldniekus. Nav prātīga rīcība to darīt reizi gadā. Tā var vairāk kaitēt saviem uzkrājumiem. Ja maina ieguldījumu plānu, tad iepriekšējā aprēķina kopējo uzkrāto kapitālu, to izņem no līdzekļu pārvaldītāja un iegulda citā ieguldījumu plānā. Nav ieteicams ieguldījumu plānu maiņu veikt, kad ir zemi ieguldījumu plāna rezultāti.

Laimės indeksas rodo, kad Lietuva – tarp laimingiausių pasaulio šalių, o jaunimas – pats laimingiausias. Nors vyresnio amžiaus žmonės laimės Lietuvoje mato ženkliai mažiau.Bet ar iš tiesų jaunimas toks laimingas kaip rodo skaičiai? Ir kodėl egzistuoja tokia didelė atskirtis?Dalyvauja: Socialinės apsaugos ir darbo ministrė Monika Navickienė, sociologė Giedrė Plepytė-Davidavičienė, „Sidabrinės linijos“ psichologė Brigita Gelumbauskienė, „Jaunimo linijos“ komunikacijos vadovė Rita Stanelytė, Seimo Socialinių reikalų ir darbo komiteto pirmininkė Paulė Kuzmickienė, jos pavaduotojas – Linas Kukuraitis, VU ekonomistas dr. Algirdas Bartkus.Ved. Mindaugas Aušra

Spaudos apžvalga.  Suomija septintą kartą iš eilės paskelbta šalimi, kurioje gyvena laimingiausi žmonės planetoje. Lietuva šioje apklausoje tarp daugiau nei 140 valstybių pakilo į 19 vietą, bet labiausiai nustebino dar trisdešimties nesulaukę šalies gyventojai. Jie – laimingiausi pasaulyje.Iki tarptautinės teatro dienos, kovo 27-oios, LRT Klasikos klausytojams kiekvieną rytą siūlome pasakojimų iš įvairių Lietuvos teatrų. Šiandien užsukime į Vilniaus teatrą „Lėlė“, kur kolegė Justė Luščinskytė susipažino ir supažindins mus su ilgamečiu teatro garso režisieriumi Vitaru Aškelavičiumi.Jauni žmonės dažnai išsikrausto iš mažų miestelių į didmiesčius, nes ten daugiau karjeros galimybių. Tačiau Pasvalyje gyvenanti šeima griauna stereotipus.Šiandien minima tarptautinė lėlininkų diena. Apie pačią profesiją bei jos užkulisiius pokalbis su UNIMA centro sekretore, Klaipėdos lėlių teatro vadove Aušra Juknevičiene bei lėlių konstruktoriumi Audriumi Bartninku.„Skundai dėl sovietinės nomenklatūros kyšininkavimo, nepotizmo, amoralaus elgesio nebuvo vien asmeninės istorijos. Tai buvo Maskvos įrankis valdyti pažeidžiamus pareigūnus“,- teigia istorikas Saulius Grybkauskas. Jo knyga „Skundai Maskvai: slapti nomenklatūros laiškai“ dalyvauja „Metų knygos rinkimuose“, negrožinių knygų kategorijoje. Pasiklausykime Jolantos Kryževičienės pokalbio su Sauliumi Grybkausku apie tai, ką Lietuvos į Maskvą rašyti skundai byloja apie sovietmečio visuomenę. Siaubo romaną suaugusiesiems parašiusi Kakės Makės autorė Lina Žutautė sako, kad su ja ši istorija užaugo.Kompozitorius, kritikas, pianistas, Michaelis Nymanas yra  pirmasis pavartojęs terminą minimlizmas, pats tapęs vienu ryškiausių šio stiliaus atstovų.Ved. Karolina Bieliauskaitė

Jauni ūkininkai Erika ir Ramūnas Bagdonai turi daugiau planų nei galimybių. Tad jiems reikia darbštumo ir atkaklumo, kad pasiektų savo tikslo – turėti tokį braškių ūkį, kokiuose teko Erikai dirbti Norvegijoje. O kliūtis - ne tik nenuspėjama gamta, nederliaus metai, bet ir lietuviškų braškių mėgėjai. Yra netikinčių, kad jie parduoda savo užaugintas uogas, mat per jauni ir per gražūs būti ūkininkais.Dovilės Padūmienės iš Stankūnų kaimo, Kauno rajono, fermoje daugiau nei 6 milijonai augintinių. 13 metų Kalifornijos sliekus auginanti ir biohumusą gaminanti ūkininkė užsiima švietėjiška veikla, ir džiaugiasi, kad sliekų auginimo ir biohumuso pasigaminimo savo reikmėms ryžtasi vis daugiau sodininkų, daržininkų.„Verta žinoti“ rubrikoje gamtos apsaugos specialistė Kristina Jankauskaitė įspėja apie dar vieno pavojingo invazinio augalo plitimą Lietuvoje. Vijoklinis augalas gavo Smaugiko vardą. Jis kelia pavojų medžiams, mat juos apraizgo taip, kad šie nebegauna vandens ir žūsta.Ved. Kristina Toleikienė

Sestdienas rīta programmā "Atspere" viesojās alta spēles profesore Štutgartes Mūzikas augstskolā un 2013. gadā izveidotā kamerorķestra Urban Camerata diriģente Andra Dārziņa. 11. martā viņa sniedza meistarklasi Emīla Dārziņa mūzikas skolā, bet sestdienas rītā viesojas "Klasikā", lai pastāstītu par nesen klajā nākušiem Paula Hindemita un Ernsta Bloha mūzikas ierakstiem, kas veikti kopā ar pianisti Laumu Skridi. Tie ir divi fundamentālus alta repertuāra skaņdarbi - Hindemita Sonāte un Bloha Svīta. Sarunas fokusā - šie opusi, kā arī plašākas sarunas par mūziku vispār un saspēlēšanos ar dažādiem mūziķiem un to, kas vēl veicina ideālu saspēli bez klausīšanās vienam otrā. Runāts tiek arī par to, cik alta mūzika var būt pārsteidzoša un jutekliska, kuros brīžos ar metronomu spēlēt vajag pavisam noteikti, un kuros - pavisam noteikti nē. Jaunie ieraksti iznākuši digitālā formāti un meklējami straumēšanas vietnēs. Andra Dārziņa: Man liekas, CD vairs nav šodienas formāts. Es agrāk veicu ierakstu CD formātā, bet daudziem vairs nemaz mājās nav CD atskaņotāja. Šodien visbiežāk ierakstus nodod straumēšanas platformām. Tas laikam tagad ir modernākais veids, tāpēc CD es vairs neizmantoju. Nezinu, cik liela interese ir citās vietnēs, bet Spotify mēnesī mani ir kādi 1000, reizēm 1500 klausītāji. Tā tagad ir mana publika. Un to ir jauki apzināties, vai ne? Jā, alts jau nav nekāds instruments, kas var masas iekustināt. Klasiskā mūzika nav arī nekāda popmūzika. Man tas ir pietiekami daudz un pietiekami nozīmīgi, lai liktos, ka ir vērts ierakstīt un strādāt. Man arī patīk veikt ierakstus. Dažreiz lieku arī Youtube, tur vienam ierakstam varbūt vēl vairāk klausītāju rodas… Šis jaunais formāts man der. Ar Laumu Skridi ierakstījāt Paula Hindemita Pirmo alta sonāti, kas komponēta 1922. gadā, savukārt Ernsta Bloha Svīta altam un klavierēm tapusi 1919. gadā - tātad tas ir aptuveni viens laiks. Vai tā bija apzināta izvēle? Varbūt pieeja ierakstu veidošanai ir tāda, ka jūtat, ka šajā brīdī dzīvē jāspēlē tieši šī mūzika? Tā ir liela sajūsma par šiem darbiem. Hindemita sonāti mēs arī agrāk ar Laumu esam spēlējušas, piemēram, koncertā Latvijas Radio 1. studijā tiešraidē. Abi darbi ir ļoti virtuozi klavierēm. Tas man arī likās ļoti svarīgi, sadarbojoties ar Laumu. Es biju spēlējusi Bloha mazo svītu, bet nebiju spēlējusi šito lielo, un mēs abas ļoti sajūsminājāmies par šo darbu. Tā man nāk arī kā dāvana, jo es to nebiju spēlējusi. Svīta ir gara, to sarežģīti pielāgot kādam mazākam koncertam - tā ir 35 min ilga. Man tā tiešām ir kā dāvana atkal atgriezties pie šī darba, kas ir ļoti interesants. Blohs ir teicis, ka viņš vēlējies Tālos Austrumus mazliet tur rādīt, džungļus un grotesku, tas ur tik krāšņs! Es vienkārši ļoti kaifoju par to darbu.

Istorines traumas tyrinėjanti Vilniaus universiteto profesorė, psichologė Danutė Gailienė sako, kad praėjus 34-eriems nepriklausomybės metams Lietuvos visuomenė didele dalimi yra laisva, tačiau kasdieniame gyvenime dar galime matyti tam tikrų papročių ir mentaliteto ypatumų, kurie kildinami iš represinių patirčių. Profesorė laidai „Svarbus pokalbis“ taip pat sako, kad Rusijai plačiu mastu užpuolus Ukrainą, Lietuvoje ne tik užgimė stipri empatija, bet visuomenė iš dalies istorinę traumą išgyvena iš naujo.Ved. Aistė Plaipaitė

Nedēļas karstā aktulaitāte ir tehnoloģiju izstāde Barselonā — "Mobile World Congress". Digitālo brokastu ziņu topā: 1. Jaunākie viedtālruņi "Mobile World Congress 2024"; 2. Lenovo prezentē portatīvo datoru ar caurspīdīgu displeju; 3. Viedo gredzenu ausma - "Galaxy Ring"; 4. "Oppo" papildina papildinātās realitātes briļļu tirgu; 5. Modernā retro stilā atgriežas "Renault 5" elektroautomobīlis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ar ieguldījumiem vērtspapīros Latvijā nodarbojas vien katrs simtais Latvijas iedzīvotājs, kas ir gaužām maz. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labā dzīvot. Vērtē Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. Sazināmies ar raidījuma Pievienotā vērtība vienu no veidotājām Rudīti Spakovsku. Kāda klausītāja dalās savā investēšanas pieredzē, ik mēnesi ieguldot 30 eiro. Raidījuma viesi vērtē, ka tas ir labs sākums un labāk ir darīt kaut ko, nekā neko. "Šādi vismaz galarezultāts būs, darot to ilgstoši," atzīst Kaspars Kaspars Peisenieks Valters Vestmanis koemtnē, ka "interesants veids, kā uz šo paskatīties, ir nevis, vai likt 100 eiro mēnesī ir labi, vai 30 ir labi, bet pavilkt to bildi nedaudz plašāk, bet saprast, kam īsti to naudu nolieku".  Viņš iesaka domāt, ka tie būs līdzekļi laikam, kad "galva un rokas vairs nevarēs uzturēt", respektīvi, pensijas gadiem. "Prognozēto pensiju var aprēķināt un liela daļa saprot, ka gribētu nedaudz labāku dzīvi. Ja mēs zinām, ko ar uzkrājumiem bankas kontā dara inflācija, saprotam, ka nevajag vienkārši krāt, vajag arī investēt. Kur un cik daudz, tas ir jautājums, kur vajag izglītoties, lasīt, pētīt grāmatas, varbūt kursus apmeklēt," bilst Valters Vestmanis. Cik vajadzētu mēnesī atlikt? Tvitera cienīga atbilde būtu - 10 - 20% no algas būtu tas, uz ko tiekties, lai saglabātu tādu dzīves līmeni, pie kāda pierasts šobrīd, lai pensionējoties nekristos dzīves līmenis uz pusi. Daudzi tur tomēr vienkārši bankā iekrājumus, lai arī daļu no tiem "apēd" inflācija. "Liela daļa tā arī dara. Pilnīgi līdz galam labi saimnieki saviem līdzekļiem tā neesam, kuriem ir līdzekļi," norāda Kaspars Peisenieks.  

Artimi tolimi Elektrėnai – tarp Vilniaus ir Kauno, Kernavės ir Trakų.Kiek ir kaip jauni žmonės prisideda prie Elektrėnų miesto kūrimo? Kokios vyksta tapatybės paieškos?Rokas Gulbinas, Elektrėnų savivaldybės viešosios bibliotekos direktorius, sako, kad pastaruoju metu vyksta Elektrėnų kraštiečio paieškos. Miestas jaunas, bet vietovė sena, mena akmens amžių.Abromiškėse atidarytas Elektrėnų krašto muziejus. Muziejininkas Tomas Petrauskas.Remigijus Suslavičius, Elektrėnų kultūros centro vadovas, įsitikinęs, kad Elektrėnai yra kūrybiniame kelyje. Jauni žmonės myli ir kuria miestą. Elektrėnų jaunimo centro darbuotojai ir lankytojai: Kristina Pluščiauskienė, Reda Pūkienė, Paulius Šalna, Edvinas Baradulinas.Elektrėnų turizmo informacijos centro kultūrinės veiklos vadybininkė Liveta Kazlauskaitė kviečia apsilankyti Elektrėnuose.Elektrėnų profesinio mokymo centras rengia jaunuosius specialistus. Mintimis dalijasi direktorė Lina Triponienė ir kosmetologė Erika Migonienė.Prisiminimais dalijasi Eugenija Purienė, prisidėjusi prie Elektrėnų miesto statybos ir plėtros.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Gadu mijā tehnoloģiju pasaule nesnauda un sarūpēja virkni interesantu jaunumu, kurus nobaudām pie Digitālo brokastu galda. 1. Latvijā obligāti jāreģistrē elektriskie skrejriteņi; 2. Katrs ceturtais jaunais viedtālrunis no premium kategorijas; 3. 13 gadus vecs zēns uzveic spēli "Tetris"; 4. Vertikāli saules paneļu tendence lauksaimniekiem; 5. Visienesīgākās datora videospēles "Steam" platformā 2023. gadā; 6. Vibrējoša tablete pret aptaukošanos; 7. Jauni elektroauto no "Xiaomi", "Toyota" un "NIO"; 8. Pirmā reģistrētā avārija "Tesla Cybertruck"; 9. Fotokameras palīdzes atpazīt īstu bildi no viltotas; 10. Google inkognito režīms nenozīmē pilnīgu anonimitāti. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Energijos skirstymo operatorius ESO sulaukė aštrios kritikos paaiškėjus, kad vartotojai permokėjo 160 milijonų eurų, arba kiekvienas vartotojas – po 88 eurus. Tai paskelbė valstybės kontrolė. Pati bendrovė sako, kad Valstybės kontrolė klaidina.Imasi darbo prokuratūra, o opozicija atkreipia dėmesį į vadovų atlyginimus ir priedus ir reikalauja atsakomybės už veiksmus. Valstybės kontrolė ir energetikos ekspertai žeria kritiką dėl prastos tinklų būklės.Ar ESO turėtų prisiimti atsakomybę dėl permokų?Laidoje dalyvauja ESO vadovas Renaldas Radvila, Valstybinės energetikos reguliavimo tarybos vyriausiasis patarėjas Virgilijus Poderys, ESO klientas Mindaugas Plukys, Vilniaus Gedimino Technikos universiteto Vilnius Tech Elektros inžinerijos katedros vedėja Sonata Tolvaišienė, Lietuvos elektros energetikos asociacijos vadovas Kęstutis Jauniškis.Ved. Marius Jokūbaitis

Dėl apmaudžios NMA stringančios sistemos klaidos jaunajai ūkininkei Anai Šmidt-Žilinskienei nepavyko pernai pateikti paraiškos paramai gauti. Kitą paraišką rengę specialistai neatsižvelgė į besikeičiančias taisykles – ir vėl ūkininkės nusivylimas bei didelės išlaidos. Žemės ūkio rūmų vicepirmininkas Vytautas Buivydas sako, kad tokių atvejų nemažai pasitaiko, mėgins ieškoti sprendimų su NMA ir ŽŪM specialistais.Ar galima Lietuvoje gardumynų mėgėjus nustebinti šakočiu? Galima. Naujas vardas šakočių rinkoje – „Miltuoto katino“ šakočiai – pirkėjams siūlo spalvotus šakočius. Geltoni – tradiciniai, žali – obuolių skonio, raudoni – miško uogų. Supakuoti kartu į dėžutę, jie gali būti puikiomis lauktuvėmis iš Lietuvos.Jauni žmonės Milda ir Gaudas Giedraičiai, dar gyvendami užsienyje, vis galvojo apie nuosavą verslą. Ilgai svarstė įvairius variantus ir tik grįžę į Lietuvą Gaudo gimtinę Jurbarko rajone, galutinai apsisprendė gaminti avižų gėrimą. Iki tol reikėjo sutvarkyti išnuomotas apleistas buvusios mokyklos patalpas, perprasti sudėtingą gamybos technologiją. O pradėjus gaminti – sudominti pirkėjus neįprastu produktu. Kaip jiems pavyko?Ved. Regina Montvilienė

Tehnoloģiju ziņu tops. 1. Jauni viedtālruņi no Google, Samsung un Nokia. 2. Vai Tu maksātu par sociālo tīklu lietošanu bez reklāmām? 3. Turpmāk uz e-pastiem atbildēsim ar emoji. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.  

Ar ādas sēnīšu izraisītajām slimībām ir grūti tikt galā – tas reizēm ir kaitinoši un prasa milzu pacietību. Varbūt mums ir jauni sabiedrotie cīņai ar viltīgajām sēnītēm? Kā tās uzveikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras pētniece, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un dermatoloģe Veselības centru apvienībā Valentīna Rožnova.

00:00:00 – Vilniaus reikalai 00:05:37 – Naujas kino teatras 00:10:01 – Hockey Punks akcija ir merchas 00:12:53 – Vilniaus Žalgiris be titulų 00:24:05 – Vilniaus Ryto pirmos pergalės 00:41:32 – Vilniaus Wolves pirmos namų rungtynės 00:56:42 – Romantiškiausia vieta Vilniuje 01:03:55 – Keisčiausios Gecevičiaus techninės 01:10:20 – Jauni talentai sostinėje   #Zalgiris #Wolves #Rytas #Vilnius

Jauni vārdi teātrī, kino un dejā: Latvijas Kultūras akadēmijas festivāls "Patriarha rudens" notiek jau 14. reizi. "Pētera Pētersona lampa" un "Zelta  muša" – tās ir tikai divas taustāmas festivāla "Patriarha rudens" relikvijas. Viss pārējais – astoņas dienas dažādās spēles vietās iespēja redzēt topošo teātra, kino un dejas profesionāļu darbus. Kultūras rondo par "Patriarha rudeni" stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors Dāvis Sīmanis, festivāla direktore Kristīne Freiberga un teātra režijas students Rodrigo Struka. No 30. septembra līdz 8. oktobrim norisināsies jau četrpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens", kas skatītājiem sniegs plašu LKA bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentu darbu izlasi. Festivāla galvenie vadmotīvi šajā gadā ir jaunu mākslinieku šaubas un apjukums, kā arī veltījums teātra mākslas personībām-jubilāriem – Pēterim Pētersonam, Rūdolfam Blaumanim, Mārai Ķimelei un Mihailam Gruzdovam. Festivāla radošā komanda deviņās dienās piedāvās daudzveidīgu skatuves, audiovizuālās mākslas un starpdisciplināru darbu programmu: astoņas teātra izrādes, trīs laikmetīgās dejas izrādes, sešu topošo dramaturgu lugu lasījumus, trīs filmu skates, četras meistarklases, diskusijas, sarunas un citus notikumus. Festivāla atklāšana notiks sestdien, 30. septembrī, pulksten 13.00 LKA E.Smiļģa Teātra muzejā. Festivāla programma skatāma šeit.  

Pirms astoņiem gadiem pētnieki pirmo reizi fiksēja gravitācijas viļņus - tas apliecināja 70tajos gados radīto teoriju par viļņiem, kurus rada masīvi objekti paātrinātā kustībā. Šogad pētnieki atklājuši jaunus faktus par šiem viļņiem. Kas ir šīs neparastā "viļņu simfonija", kuru rada melnie caurumi Visumā? Ko zinām par gravitācijas viļņiem un kādā veidā tie mainījuši mūsu izpratni par Visumu? Šoreiz raidījumam pievienojas Latvijas Universitātes Fizikas nodaļas profesors Vjačeslavs Kaščejevs. 

Brūču dziedēšanai un citu slimību ārstēšanai mūsu senči izmantojuši dabas līdzekļus, un mūsdienās mēs tikai varam nobrīnīties par to, cik sen jau cilvēki atskārta dažādu augu un dzīvnieku produktu spēcīgo iedarbību, pat ja to ķīmiskais sastāvs vēl nebija pilnībā zināms. Pašlaik mēs šo ciklu ejam no jauna, ņemam talkā jau zināmas vielas un produktus, lai ar citu tehnoloģiju palīdzību iegūtu vēl nebijušus materiālus. Kādi tie ir un kādas tehnoloģijas lietotas, to stāstīsim raidījuma otrajā daļā. Bet pēc brūcēm, kuru dziedēšanā palīdz dabas materiāli, cilvēka organismā var veidoties rētaudi, raidījumu iesāksim. Kas ir rētaudi, kā notiek ādas dzīšanas process pēc brūces rašanās un kā ādu ietekmē tetovējumi, noskaidrosim no dermatologa, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras docētāja Alekseja Zavorina. Studijā sveicam arī Latvijas zinātniekus, kas darbojas šajā lauciņā - Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta vadošo pētnieci Zani Zelču un šī paša institūta doktoranti, zinātnisko asistenti Laimdotu Vilcēnu.  

„Didelei pelkei pakanka vienos geros varlės. Jei ji atlieka daug judesio, pelkė gali virsti šaltiniu“, – mintimis dalijasi Išlaužo parapijos klebonas kunigas Vilius Sikorskas.Jieznas. Su Pacų giminės paveldu supažindina Prienų krašto muziejaus vyr. muziejininkė Svaja Vinskaitė-Gudžiūnienė.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Šiandien prasideda pratybos, kuriose pasiniečiai ir kariuomenė treniruosis veikti pagal scenarijus, numatytus atnaujintame valstybės sienos apsaugos priedangos plane. Institucijas greičiau patvirtinti atnaujintą sienos priedangos planą birželio pabaigoje per Valstybės gynimo tarybos posėdį ragino Prezidentas. Posėdis buvo sušauktas reaguojant į samdinių grupuotės „Wagner“ sukeltą maištą Rusijoje, po kurio paskelbta, kad grupuotės lyderis J.Prigožinas pasitraukia į Baltarusiją.Vis daugiau Lietuvos savivaldybių už gerus mokymosi rezultatus moksleiviams skiria premijas. Pavyzdžiui, Lazdijai savo moksleiviams už kiekvieną šimtuką skiria po tūkstantį eurų. Finansiškai mokinius skatina ir Palanga, Birštonas, Širvintos, Jonava. Netrukus dėl to turi apsispręsti ir Vilniaus rajonas. Ar reikia mokiniams už gerus rezultatus mokėti premijas? – šiandien to klausiame klausytojų.Smulkūs ir vidutiniai ūkininkai sako nebegalintys išgyventi. Pasak jų, draudimas įsigyti daugiau nei 500 hektarų žemės neveikia, o didžiąją dalį paramos pasiima stambūs ūkiai. Žemės ūkio ir Aplinkos ministerijoms smulkių bei vidutinių ūkininkų atstovai įteikė atitinkamą rezoliuciją. Žemės ūkio ministerija sako, kad parama smulkiems ūkininkams ir taip perskirstoma pakankamai palankiai. Aplinkos ministerija žada taisyti žemės įstatymą.Filipinuose, Japonijoje ir Indonezijoje startuoja pasaulio vyrų krepšinio čempionatas. Lietuvos rinktinė, vadovaujama Kazio Maksvyčio, rungsis D grupėje kartu su Egiptu, Meksika ir Juodkalnija. Nors Lietuvos rinktinė šiemet turi nemažai nuostolių ir ekspertai skambių pergalių nežada, sirgaliai tiki, kad mūsų šalies krepšininkai į Lietuvą gali grįžti su medaliais.Jauni klimato aktyvistai JAV pasiekė reikšmingą pergalę - Montanos valstijos teismas nusprendė, kad vyriausybės vykdoma energetikos politika pažeidžia jaunuolių teisę į sveiką aplinką. Ekspertų teigimu, pirmas tokio pobūdžio sprendimas šalyje žymi proveržį ir gali tapti orientyru panašiems teismo sprendimams ne tik JAV, bet ir visame pasaulyje.Ved. Rūta Kupetytė

Valstybės saugumo departamento vadovas Darius Jauniškis sako, kad tarp Baltarusijos opozicijos atstovų Lietuvoje gali būti ir užverbuotų šios šalies KGB agentų. Pasak jo, tai kelia didelę riziką pačiai Baltarusijos opozicijai. Užverbuoti agentai, pasak D. Jauniškio, į Lietuvą patenka neteisėtai kirtę sieną ir prisistatę opozicijos atstovais.Seimo darbu grupė teikia formuluotes dėl daugybinės pilietybės įteisinimo: būtų leidžiama ES ar NATO šalies, draudžiama – Rusijos.LRT tyrimų skyriaus duomenimis, Vilniaus rajone rinkimų komisijose didžiąją dalį sudaro žmonės, siejami su rajoną ilgus metus valdančia partija – Lietuvos lenkų rinkimų akcija. Taip vyksta todėl, kad partijos dalinasi žmonėmis ir tai pripažįsta patys politikai. Dėl to komisijose gali būti neužtikrinamas rinkimų skaidrumas.Sakartvelo opozicija žada tęsti protestus, nepaisant to, kad valdantieji atšaukia įstatymo projektą dėl „užsienio agentų“.Ved. Agnė Skamarakaitė

#TiekŽinių Trečiadienį (kovo 1 d.) Tiek Žinių vedėja Eglė pasakoja apie Pranešėjo ir prezidento atgarsius, penktą putino pralaimėjimą ir įtemptą kovą Bachmute, toliau besirenkančius vatnikus prie tanko Vilniuje ir tragišką traukinių susidūrimą Graikijoje. ✅ Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį-ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale: https://youtu.be/qP_qfyJhGbI

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” ceturtās sezonas 12. epizodi, kurā bijušie sportisti Kaspars Gorkšs, Jānis Blūms un Oļegs Sorokins tiekas iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole Alfa", lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:04:20 – šodien raidījumā; 0:04:25 – 0:25:35 – viedokļi par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs; 0:25:35 – 0:41:50 – spēlētāju formu numuri - kā tos izvēlējušies Blūms, Gorkšs un Sorokins? 0:48:42 – 1:29:30 – jauniņais komandā. Kā ātrāk iejusties kolektīvā?

Lai gan daudzas saimniecības nozares pēdējās desmitgades ir dzīvojušas darba roku pusbadā vai pat badā, pastāv viedoklis, ka turpmāk, līdz ar automatizācijas un robotizācijas straujāku ieviešanu, darba roku deficītam vajadzētu pazust. Un tā nav laba ziņa darba ņēmējiem. Kādas ir jaunākās darba tirgus tendences un kā tas skar gados jaunus darba ņēmējus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Evolution Latvia" Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja Sanita Kļaviņa un talantu piesaistes speciāliste un personāla atlases uzņēmuma "Nextra" dibinātāja Evija Šalte. Sanita Kļaviņa atzīst, ka gados jauni darbinieki ir gana iekārojams darba resurss un par jauniešiem ir sīva konkurence. "Mēs kā uzņēmums domājam, kā padarīt mūs iekārojamus šim darba spēkam, lai ne tikai pie mums atnāktu strādāt, bet arī lai paliktu, lai patiktu, lai veidotu karjeru," atzīst Sanita Kļaviņa.  Uzņēmums iegulda laiku un darbu, lai pētītu un saprastu, ko jaunie cilvēki, kas sāk strādāt uzņēmumā, domā un grib. Veiktais pētījums ir velme izprast, lai labāk piemērotos un būtu labāks darba devējs. "Pārsvarā interesēja, kas ir tie aspekti, kas nosaka izvēli par labu vienam vai otram darba devējam, kas ir tās lietas, kas šiem cilvēkiem ir svarīgas darbā, kāpēc viņi pieņem lēmumu mainīt darbu?" turpina Sanita Kļaviņa. "Pārsteigums savā ziņā, ka nekas būtiski atšķirīgi nav dažādām paaudzēm. Jauniem cilvēkiem tieši tāpat kā gados vecākiem viens no būtiskākiem faktoriem jauna darba meklēšanā tāpat kā vecākiem ir atalgojums, karjera, iespējas mācīties. Varbūt procenti atšķiras, bet tās nav būtiskas atšķirības," norāda Sanita Kļaviņa. "Jaunie cilvēki darba tirgū ir tāpat būtiska konkurējoša daļa kā pārējie. Nav tā, ka viņi ir jauni un samierināsies, ka tik darbs, vienalga, cik maksā." Darba ņēmēju lojalitāte uzņēmumam ir jānopelna. "Tā kā šobrīd situācija darba tirgū ir tāda, ka darbinieks stāv un domā, pie kura darba devēja iešu (..) Darba ņēmējs ir mazliet varas pozīcijās. Darba ņēmējs izvēlas, pie kā strādāt, lojalitāte ir jānopelna [uzņēmumam]. Izvēle ir liela, darbinieki ir izvēlīgi. Tas nav vienkārši," atzīst Sanita Kļaviņa. Evija Šalte norāda, ka Baltijas darba spēka tirgū jāņem vērā arī sociālantropoloģiskie faktori, analizējot situāciju. Viens - esam demogrāfiskajā bedrē un tajā būsim vēl kādu laiku. "Tāpēc ir ārkārtīgi liela cīņa, kurš ienāk darba tirgū," vērtē Evija Šalte. "Pēc 18 - 20 gadiem gada laikā mums labākajā gadījumā ienāks 10 000 jaunu darbinieku darba tirgū. Kas ir ārkārtīgi maz. Cīņa par darbaspēku būs vēl lielāka. Pozitīvākās tendences iezīmēt nevar, mēs cīnīsimies par jauno darbaspēku vēl vairāk nekā šobrīd." Desmit tūkstoši jaunu darbinieku vēl ir pozitīvs rādītājs, jo jau šobrīd Baltijas darba tirgus ir ļoti iekārojams Skandināvijai, Rietumeiropai. Lai arī Latvijas uzņēmumi uzlabo savu darba vidi un arī atalgojumu, jautājums, vai tie, kuri strādā Skandināvijas tirgū, ir atgriezīsies Latvijā. Evija Šalte arī norāda, ka ļoti svarīgi ir nepārstāt mācīties. "Darba tirgu var redzēt, ka cilvēks ir ieguvis augstāko izglītību, viņš uzsācis karjeru, iespējams, pat veiksmīgu, desmit gadus nostrādājis kādā darba vietā un, piemēram, šis uzņēmums nolemj pamest Latvijas tirgu. Tev ir tikai tas prasmju kopums un tā izglītība, kas iegūta pirms kāda laika. Tev ir daudz grūtāk sākt konkurēt no jauna darba tirgū. Mans aicinājums jebkuram jaunietim, jebkuram darba ņēmējam - nekad nepārstāt mācīties. Tas ne vienmēr ir par augstāko izglītību, par prasmju attīstību, cik daudz lasu profesionālo literatūru, ko vēl iemācos, kā komunicēju, sociālās prasmes, kas šobrīd ir vērtīga prasme. Jauni cilvēki, pēc pandēmijas sēžot mājās, ir maz socializējušies, sociālās prasmes ir jāattīsta no jauna," vērtē Evija Šalte.

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, uz koplietošanas ceļiem ir parādījušies jauni satiksmes dalībnieki, kam izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem un uzvedību uz šiem ceļiem ir stipri miglaina vai nav vispār. Lieki piebilst, ka drošību tas nekādi neuzlabo. Vai ir kādi risinājumi, lai padarītu satiksmi drošāku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par satiksmes drošību diskutē Rīgas domes satiksmes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols, Alternatīvo sporta veidu sporta centra vadītājs Einārs Lansmanis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis. Sazināmies arī ar „Bolt” elektrisko skrejriteņu operāciju speciālisti Latvijā Gerdu Kivlenieci.

Bieži vien jaunībā, būdami aktīvi un reizēm pārlieku aizrautīgi, esam sportojuši ar pilnu jaudu un nereti rezultāts ir traumētas locītavas. Kā sportot, lai nenodarītu pāri locītavām un kādas locītavām draudzīgas aktivitātes izvēlēties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: „AiwaClinic” operējošs ķirurgs, traumatologs-ortopēds Visams Rafaels, Fizioterapeitu asociācijas vadītāja Līga Līdumniece-Šulce un pieredzē dalās Aija Vairoga, bijusī volejboliste un sporta skolotāja, veterānu sporta aktīviste, Eiropas čempione sēdvolejbolā 1997.gadā, pašlaik aktīva nūjotāja. Visams Rafaels bilst, ka jaunībā mēs skrienam, krītam, pieceļamies un dodamies tālāk, bet ikviena trauma, ko gūstam sportojot, ietekmē dzīves kvalitāti nākotnē. Tāpēc ir jāsagatavo gan locītavas, gan muskulatūra ap locītavām, lai tā būtu stiprāka. "Skrimslītis ir kā porcelāna vāze, kas ir ļoti trausla un jānotur visas dzīves garumā. Ja krītam, tā porcelāna vāze var sašķīst. Jauni cilvēki varbūt to nejūt, bet vecākiem tas ir trauslāk. Tas ietekmē un rada problēmas," skaidro Visams Rafaels.  Aija Vairoga norāda, ka mūsdienās cilvēki dabiski nenoslogo savu muskulatūru kustoties un tas rada vairāk traumu sportošanas laikā. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ja cilvēks meklē palīdzību, ir labi speciālisti fizioterapijā, kas var palīdzēt. Līga Līdumniece-Šulce atzīst, ka visbiežāk pie viņas vēršas pēc palīdzības ar sāpēm ceļos, plecos.  "Mana nostāja ir, ka nav nepareizs sporta veids, ko izvēlēties. Īsti arī nevari nepareizi kaut ko darīt. Ir kādi faktori, kas palielina vai samazina risku iegūt traumu," atzīst Līga Līdumniece-Šulce. Piekrītot Aijai Vairogai, ka cilvēki kustas par maz, viņa atzīst, ka priecājas par katru, kas kaut ko dara. "Skatoties par pārslodzes traumām, galvenā problēma pakāpeniskuma trūkumā. Tas varētu sasaukties ar bāzes fizisko sagatavotību. Katram tā ir citāda," bilst Līga Līdumniece-Šulce. "Biežs ir novērojums, ka vidējās, ne pārāk labas fiziskās sagatavotības cilvēks domā, ka varētu sagatavoties, gribu dzīvot veselīgāk un sākšu skriet. Sirds izturība progresē ātrāk, nekā locītavas, muskuļi, kauli spēj tam pielāgoties. Tas ir ļoti biežs iemesls, kādēļ gūst traumas. Es taču varu, varu noskriet ilgāk vai ātrāk, bet locītavas struktūra tam nav ilgtermiņā adaptējusies un progress ir pārāk straujš. Tas ir tipisks novērojums."