POPULARITY
Montmartre, 2025. Au 19 rue des Saules, des ouvriers percent un mur oublié. Derrière, un squelette. Celui d'Élisabeth Durand, disparue en 1999. Sur sa cage thoracique, un carnet noir. Dernières lignes : « Elle ne voulait pas mourir. »
Ja privātmājā ar elektrību darbojas visas iekārtas, arī apkures un ūdens uzsildīšanas sistēma, ja uz vairākām stundām pazūd elektrība, mājā atrasties būs nekomfortabli vai pat neiespējami. Ir risinājumi, kas ne tikai glābtu no problēmas, bet varētu nest nelielu peļņu. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē AS "Sadales tīkls" vecākais korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jurģis Vinniņš, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis un "Virši" Enerģētikas daļas vadītājs un asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis Jānis Bethers. Šis ir kādas klausītājas rosināts temats, kas lūdza noskaidrot, kā pasargāt savui māju, kur siltumu nodrošina siltumsūknis, no aukstuma, ja pārtrūkst elektrības padeve.
SKYFORGER "TEIKAS" Koncerta Apskats, Xiaomi Arēna 03.05.2025. - METĀLKĀSTS LV Podkāsts #180Šajā epizodē, augstā video kvalitātē un retā klātienes sarunā, atskatāmies uz aizgājušo SKYFORGER Dižkoncertu, kurš notika 03.05.2025. Xiaomi Arēnā (Arēnā Rīga). Sarunā dalāmies ar mūsu sajūtām un atmiņām par šo Dižkoncertu, notikumiem ap to, koncertā spēlētajām dziesmām, viesu grupām, kā arī atpakojam un izrādam jaunā albuma "Teikas" CD. Koncerts bija, mūsuprāt, nozīmīgākais un vērienīgākais notikums Latvijas metāla skatuvē, jo...- Pirmo reizi Latvijas lielākajā arēnā kā galvenie mākslinieki uzstājās kāda Latvijas metāla grupa, Latviešiem visnozīmīgākā metāla grupa SKYFORGER;- Debesu Kalējs (Skyforger) svinēja savu 30 gadu jubileju un neviena cita nepārtraukti aktīva Latvijas metāla grupa nav sasniegusi tik greznu gadu skaitli;- Šis koncerts arī bija grupas jaunākā albuma "TEIKAS" prezentācijas koncerts. Grupas jaunākais albums kopš 2015. gada! Daudziem tā bija pirmā iespēja dzirdēt šo albumu pilnā garumā, jo albums tika izdots vien 2 dienas pirms šī koncerta.Aicinām arī Jūs dalīties ar savām sajūtām un atmiņām par šo koncertu, un jaunizdoto Skyforger albumu mūsu komentāru sadaļā!Paldies grupai SKYFORGER par šo vienreizējo, aizkustinošo un vērienīgo notikumu! Saules mūžu Debesu Kalējam, Saules mūžu Latvijai!SKYFORGER:https://skyforger.lv/lv/https://www.facebook.com/skyforgerofficialhttps://www.instagram.com/skyforgerofficial/https://www.youtube.com/SkyforgerOfficialhttps://skyforger.bandcamp.com/https://soundcloud.com/skyforgerofficialhttps://open.spotify.com/artist/5QLr9mctfuwi8KGF1W211rJaunais Skyforger albums "Teikas":https://skyforger.bandcamp.com/album/teikas0:00 - Ievads1:57 - Šī Dižkoncerta nozīmīgums 7:02 - Koncerta iesildošās grupas14:38 - Jaunā albuma "TEIKAS" CD atpakošana20:04 - SKYFORGER koncerta atskats - Albuma prezentācijas daļa48:33 - SKYFORGER koncerta atskats - Klasisko gabalu daļa1:02:24 - Retrospekcija pēc-koncerta notikumos, Sarunas izskaņasŠī gada ZOBENS UN LEMESS festivāls:https://fb.me/e/2uVYqdDuH10 gadu jubileja, 6.-8. jūnijs, jaudīgas un unikālas grupas, būtiskākais pašmāju metāla festivāls, tiekamies tur! Šī gada KILKIM ŽAIBU festivāls:https://fb.me/e/5L4gHTWr325 gadu jubileja, 20.-22. jūnijs, vispusīgākais un lielākais metāla festivāls Baltijā, tiekamies tur!Silvestra dzīves stāsts "Augstspriegums" Dokumentārijā:Raksts ar foto un visām 3 daļām - https://www.lsm.lv/augstspriegums1. daļa - https://open.spotify.com/episode/3z7S3BAwGPEcrD01b0DMQI?si=d18fd69ac42f47c62. daļa - https://open.spotify.com/episode/2ayY57aN8qNNL1vyQSXoOY?si=1ecb90861ef94f2d3. daļa - https://open.spotify.com/episode/7N1jsNYwurpZC8OzS0KrSa?si=690192726d174631Atskaņošanas saraksts - https://www.youtube.com/playlist?list=PLR2yUDK6PMAghM42YuQmSSK12AvWStCwtSEKO Metālkāstam: https://www.facebook.com/metalkastslv Pašmāju un ārzemju metāla/roka jaunumi LRMA.LV: https://lrma.lv/ Metālkāsts LV ir podkāsts latviešu valodā smagās mūzikas cienītājiem. Albumu apskati, dažādi topi, sarunas/intervijas, koncertu apskati u.c. jaunumi m/
Star FM ciemojas Enefit ar noderīgu informāciju par Saules enerģijas risinājumiem. Četrās pirmdienās kopā ar Enefit uzzināsim vairāk par Saules paneļiem privātmājās un dzīvokļos, akumulatoru sistēmām un risinājumiem biznesiem. Šajā epizodē runājam par energo ekosistēmu, noskaidrojam zaļās enerģijas apliecinājumu būtību un uzzinām par to, cik plašs šobrīd ir Enefit elektroauto uzlādes tīkls. Psst, septembra beigās Enefit organizē interesantu pasaulē klusāko ralliju.
Star FM ciemojas Enefit ar noderīgu informāciju par Saules enerģijas risinājumiem. Četrās pirmdienās kopā ar Enefit uzzināsim vairāk par Saules paneļiem privātmājās un dzīvokļos, akumulatoru sistēmām un risinājumiem biznesiem. Šajā epizodē runājam par industriālajām akumulatoru sistēmām un to lomu ne tikai individuālo komersantu darbības efektivizācijā, bet arī kopējās energosistēmas balansēšanā. Enefit palīdzēs ieviest šādas sistēmas no konsultāciju fāzes līdz pat izbūvei un apkalpošanai.
Vairumam doktorantūras studijas un doktora grādu ieguvušie simbolizē akadēmiskus panākumus un saistās ar pētniecību un pasniedzēja darbu augstskolās, taču pieredze rāda, ka liela daļa doktorantūras studentu nemaz nesaista savu dzīvi ar zinātni. Vai doktora grāds var būt arī hobijs vai praktisks darbs sabiedrības labā? Ko īsti nozīmē studijas doktorantūrā un cik dažādi var būt doktorantūras virzieni, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas direktore, profesore Zanda Rubene, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības priekšsēdētājs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis un Latvijas Kulturas akadēmijas 2. kursa doktorante Dita Šķēle. Oskars Teikmanis ikdienā nodarbojas ar robotiem un mašīnmācīšanos. Viņš strādā pie metodēm, kā iemācīt robotiem un citām līdzīgām ierīcēm kustēties visādos interesantos un noderīgos veidos. To viņš arī pēta doktorantūras ietvaros Dita Šķēle ikdienā strādā Latvijas dabas fondā, bet doktorantūrā studē Kultūras akadēmijā kino zinātnes jomā. Viņa atzīst, ka laika gaitā gribētu vairāk savu ikdienu saistīt ar kino un akadēmisko vidi. "Man šķiet, ka doktorantūra ir labs veids, kā nodrošināt sev tādu intelektuālu spriedzi, jo rakstīšana vismaz mani ļoti audzina. Pētniecības process, kas nozīmē, ka man ir jālasa, šī informācija ir kaut kādā veidā jāstrukturē, man šai iegūtajai informācijai ir jāliek klāt tas, ko es par to domāju, un jāmācās arī skatīties filmas un tās analizēt. Tad es bieži vien sevi pieķeru tādā paviršumā, gan tajā, ka es nevaru koncentrēties. (..) Man šķiet, ka tas ir ļoti labs vingrinājums rakstura audzināšanai, bet, protams, nav jābūt doktorantūrā, lai to darītu. Vienkārši akadēmiskā vide, kurā es redzu, ka citi to dara un ka citi ir ļoti ieinteresēti, tas arī motivē," vērtē Dita Šķēle. "Ar laiku sapratu, ka mani uzrunā brīvības sajūta, ko var iegūt no pētniecības, ka es jau esmu izstudējis kaut ko ļoti tehnoloģisku tehniski sarežģītām lietām, mani interesētu tas, ka es tagad varu vienkārši skatīties, kuros virzienos iespējams iet ar šīm zināšanām. Tajā brīdī sapratu, ka pētniecība ir tas formāts, kā ar inženierzinātnēm var ļoti interesantos veidos nodarboties un ieviest savā dzīvē tādu nedrošības aspektu, nedaudz azartu," pieredzē dalās Oskars Teikmanis. Kas īsti ir doktorantūras laiks - tā ir intelektuālā spriedze un brīvības sajūta, interesants hobijs vai neiztrūkstošs ķieģelītis karjeras kāpnēs? "Doktorantūras uzdevums ir sasniegt divus rezultātus. Viens rezultāts ir pētījums par robotiku, par kino, un otrs ir palīdzēt tapt pētniekam. Un tas pētnieks būtībā ir akadēmiski domājošs, precīzus spriedumus veidojošs, zinātkārs cilvēks. Latvijā vidēji 35 gadus vecs. Jaunais doktors ir no ļoti smalka klubiņa, "crem de la crem" no visas sabiedrības, jo mums Latvijā zinātņu doktoru diemžēl ir pārāk maz. Ja vidēji Eiropas Savienībā tas ir 1% no populācijas, mums ir 0,4%. Mums ir par maz," norāda Zanda Rubene. Viņa atsaucas uz raidījumus Zināmais nezināmajā, kurā bija saruna par lāčiem Latvijā, kurā minēja, ka Latvijā ir 150 lāči. "Mana tēze ir tāda, ka satikt lāci Latvijā ir aptuveni tikpat liela iespēja kā satikt šajā gadā aizstāvējušos doktorantu, jo 2023. gada statistika ir tāda, ka aizstāvējās 158 jaunie zinātņu doktori, lai gan iestājās 822. Būtībā mūsu šī brīža likumdošana ir izveidota tā, ka tas procents, kuri patiešām iegūst doktora grādu no kopējā doktorantu skaita, ir visai neliels. 2023. gadā bija 3350 doktoranti Latvijā," atklāj Zanda Rubene. "Tas ir iemesls, kādēļ no šī gada esam uzsākuši jaunā doktorantūras modeļa īstenošanu un ir lielas cerības, ka to lāčiem līdzīgo kļūs arvien vairāk." Par to, kāpēc cilvēki izvēlas studēt doktorantūrā, Zanda Rubene atsaucas uz kādu konferencē dzirdētu britu profesora teikto, ka ir trīs iemesli - statuss, nauda vai prieka pēc, vislabāk, ka visi šiem iemesli ir kopā. Oskars Teikmanis papildina, arī atsaucoties uz sarunām ar citiem doktorantiem, ka viens no populārākajiem iemesliem doktorantūras studiju izvēlei ir prieka aspekts. Noslēgumā zinātnes ziņas Kas ir 21. gadsimta, kā arī visu laiku citētākās zinātniskās publikācijas? Kāds tam var piekrist, kāds ne, bet skaidrs ir tas, ka, virzoties uz priekšu zinātnē un tiecoties pēc doktora vai vēl augstāka akadēmiskā grāda, aizvien lielāka nepieciešamība ir pēc zinātniskām publikācijām. Un šoreiz tieši par publikācijām aizvadītās nedēļas laikā ir bijis vēstīts vietnē “Nature”, aprakstot gan 21. gadsimta, gan arī visu laiku citētākās zinātniskās publikācijas. Un tas arī ir skaidrs - jo vairāk uz kādu zinātnisko publikāciju kāds atsaucas, to citē, jo nozīmīgāk tā tiek vērtēta. Aizvadīts pasaulē pirmais pusmaratons, kurā piedalījušies roboti Vietnē “Kursors.lv” aprakstīts, ka aizvadītajā sestdienā, 19. aprīlī, Pekinas tehnoloģiju centrā “E-Town” risinājies pasaulē pirmais pusmaratons, kurā piedalījušies roboti. Skrējienā kopumā piedalījies 21 cilvēkveidīgais robots, kas sacenties ar vairākiem tūkstošiem cilvēku. Tiesa, pēc šī pasākuma secinājums ir viens - vēl tāls ceļš ejams, līdz roboti sastādīs nopietnu konkurenci dzīviem sportistiem. Kāpēc žāvāšanās ir lipīga? Vietnē “Live Science” vēstīts par žāvāšanos un tās “lipīgumu”, un to vairums būt pamanījis - līdzko nožāvājas viens, tā drīzumā gribas žāvāties citam, un tas raksturīgi ne tikai cilvēku, bet arī citu dzīvnieku sugu vidū. Izrādās, ka liela nozīme šeit ir smadzeņu šūnām, ko sauc par spoguļneironiem, un tieši spoguļneironi reaģē uz darbībām, ko mēs novērojam citos. Kā norādījis psihiatrs Čārlzs Svīts - kad kāds žāvājas, tad šie spoguļneironi “uzliesmo” (ar to domāts, ka tie vienkārši aktivizējas). Zinātnieki ieguvuši līdz šim pārliecinošākos pierādījumus par dzīvību uz citas planētas Šī vēsts aizvadītās nedēļas laikā pāršalca daudzas zinātnes vietņu lappuses un arī pašmāju tīmekļa vietnes. Proti, zinātniekiem izdevies rast spēcīgākās norādes par bioloģisko aktivitāti, tātad dzīvības pastāvēšanu, ārpus Saules sistēmas, un te runa ir par eksoplanētu K2-18b.
Star FM ciemojas Enefit ar noderīgu informāciju par Saules enerģijas risinājumiem. Četrās pirmdienās kopā ar Enefit uzzināsim vairāk par Saules paneļiem privātmājās un dzīvokļos, akumulatoru sistēmām un risinājumiem biznesiem. Šajā epizodē runājam par Saules paneļu izmantošanu daudzdzīvokļu mājās, kā arī akumulatoru sistēmām, kas ļauj uzglabāt ar Saules paneļiem saražoto elektrību, lai atdotu atpakaļ tīklā par krietni labāku cenu.
Star FM ciemojas Enefit ar noderīgu informāciju par Saules enerģijas risinājumiem. Četrās pirmdienās kopā ar Enefit uzzināsim vairāk par Saules paneļiem privātmājās un dzīvokļos, akumulatoru sistēmām un risinājumiem biznesiem.
Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā. Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.
Klāt pavasaris un tas nozīmē vairāk saules gaismas. Lai arī par to priecājas visa dzīvā daba un bez saules siltuma un gaismas nevar neviens, saules starojums ir arī kaitīgs. Kas īsti ir ultravioletais (UV) starojums? Kā darbojas SPF krēmi? Un kā augi un dzīvnieki sevi pasargā no saules kaitīgās ietekmes? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro dermatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras vadītāja un docente Elga Bataraga un veterinārārste, diplomēta veterinārā dermatoloģe Jevgēnija Kondratjeva.
Režisora Ginta Zilbaluoža (Zilbaloža) radeitū “Straumis” kači īmeiļuojs vyss pasauļs. Animacejis kina jau sajāmuse vaira nakai 70 storptautyskys bolvys gondreiž vysūs kontinentūs, tymā vydā ASV Kinuakademejis “Oskaru”, taipat “Zalta globusu” i, saprūtams, vairuokus pošu sātys “Lelūs Kristapus”. Puorsteidzūšu slavi dabuojušajā animacejis kinā radzamī skoti – sātys, piļsātys i laiva, kas izvad skateituoji cauri vysai kinai –, ir Daugovpiļs Dizaina i muokslys školys “Saules skola” absolventa Artūra Goris rūku dorbs. Muokslys ceļu kinys “Straume” vodūšais vidis konceptmuokslinīks Artūrs Gore aizsuocs Špogu muzykys i muokslys školā. Niu jis sevi sauc par 3D muokslinīku i pīzeist naviņ Saulis školys, bet i Špogu muzykys i muokslys školys lelū īguļdejumu juo muokslys pamatu īlikšonā. “Cīši svareigi, cik vaļsts atbolsta itaidus projektus i cylvākus i cik roda taidu augsni, kur tys vyss var izaugt voi veiduotīs. Tys ir cīši svareigs aspekts,” soka Artūrs Gore, kurs vys vēļ naspiej saprast kūpeiguo “Straumis” animacejā īguļdeituo dorba rezultatus i sabīdreibys miļzeigū atsauceibu. “Tys cylvākus vīnoj i cylvāki varbyut iz kaidu laiku aizmierst par tū, kur mes asam atškireigi, i vaira dasagrīž tam, kas mums ir kūpeigs, koč kaidim kūpejim mierkim.” Artūrs Gore pīzeist, ka prīca par cylvāku reakcejom nav mozuoka kai prīca par “Oskaru” voi “Zalta globusu”. “Saprūtams, ka vysaidys bolvys, tys vyss ir cīši labi, bet pats golvonais, ka cylvāku sirdīs palīk i ka tys cylvākim līk aizadūmuot voi nazkai īdvesmoj.”
Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri. Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim. Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika. Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis. Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti. "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai. Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā. Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli? Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.
Stāsta Saulkrastu novada Kultūras centra krājuma glabātāja Ilva Erkmane Tie notika senajā Neibādes kūrortā, un tos lasīja neviens cits kā Johans Heinrihs fon Mēdlers, valsts padomnieks un Tērbatas universitātes astronomijas profesors. 1823. gadā dibinātās Neibādes peldvietas vēsturiskā atrašanās vieta aptver teritoriju ap tagadējo Saulkrastu brīvdabas estrādi un ir daļa no pašreizējās Saulkrastu pilsētas. Tieši šeit pirms 175 gadiem kopā ar savu sievu fon Mēdlera kundzi bija ieradies profesors Johans Heinrihs fon Mēdlers, baudot vasaras Neibādes peldvietā un daloties savās zināšanās par debesu ķermeņiem ar citiem Neibādes peldviesiem. Zinātniskajā literatūrā J. H. fon Mēdlers, kurš dzimis 1794. gadā, minēts kā sava laika detalizētākās Mēness topogrāfiskās kartes sastādītājs. Viņa sarakstītā un 1841. gadā izdotā grāmata "Populārā astronomija'' pieredzējusi vairākus izdevumus un pelna ievērību arī mūsdienās (pat vēl šobrīd 2011. gada izdevums nopērkams internetā). Johana Heinriha fon Mēdlera devumu plaši aprakstījis Igaunijas astronoms Heino Ēlsalu žurnāla "Zvaigžņotā debess" 1982. gada rudens numurā. Rakstā "No Tērbatas universitātes astronomijas vēstures" pat tikai viena rindkopa par fon Mēdlera darbību atklāj iespaidīgu pētījumu klāstu: "Mēdlera veikums astronomijā ir ļoti plašs — vairāki tūkstoši dubultzvaigžņu mikrometriski novērojumi, pirmais dinamisko paralakšu katalogs (600 zvaigzņu), zvaigžņu kosmogonijas, kinemātikas un dinamikas pētījumi (viņš bija stelārdinamikas pētījumu dibinātājs), pirmais (ilgi pirms Auversa) zvaigžņu koordinātu fundamentālkatalogs (3000 zvaigznes). Veica daudzu Saules sistēmas locekļu mikrometriskus novērojumus, Saules aptumsuma ekspedīcijas, pētījumi astronomijas vēsturē, meteoroloģiski novērojumi (viņš, starp citu, novēroja sudrabainos mākoņus) un klimatoloģiski pētījumi, kalendāra aprēķini (arī Rīgas kalendāram), darbs pie lekcijām "Populäre Astronomie" (6 izdevumi Tērbatas periodā) un vēl daudzi citi darbi." Taču 19. gadsimta piezīmēs par Neibādi sastopam pavisam citu fon Mēdleru. Anonīma Neibādes viesa ar pseidonīmu "sz" atmiņas un iespaidi par peldvietas apmeklējumu 19. gs. vidū publicētas "Baltijas Mēnešrakstā" ("Baltischen Monatsschrift"), kuru kopš 1859. gada ik mēnesi izdeva vācbaltieši. Šādā kūrorta vidē nonākušajam fon Mēdleru pārim (kundzei – gan pavisam nedaudz) atmiņās veltītas tikai divas lappuses, un tās ir tālu no stīva, oficiāla teksta: "Starp mūsu "pulciņa" (kaut arī šis vārds izklausās vecmodīgi, tomēr dažkārt tiek lietots) [1] ierēdniecības amatus ieņemošajiem dalībniekiem īpaši cienījamu un redzamu vietu ieņem valsts padomnieks M. [2] un viņa sieva, kaut arī viņi ir ārzemnieki, par ko liecina arī abu izturēšanās. Fon M. kungs, pasaulslavens zinātnieks, kuram par savu slavu vislielākajā mērā var pateikties Tērbatas observatorija, ir augstākā ranga autoritāte visos jautājumos par Mēnesi un hipotētisko centrālo Sauli [3], tāpēc neviens nepievērš uzmanību pārkāpumiem, ko viņš pieļauj zemes lietās. Viņš, kurš būtu dēvējams par vislabsirdīgāko, nepretenciozāko, visnepraktiskāko un izklaidīgāko profesoru, atrodas nepārtrauktā cīniņā ar savu platmali, cimdiem un citiem apģērba piederumiem un izskatās pēc upura, kuram savus modes uzskatus piespiedu kārtā uztiepusi viņa labākā puse..." (Tātad – sieva.) "Pat visdzīvākās sarunas laikā valsts padomnieks reizēm iegrimst domās, sastingušu skatienu raugās lejup un ar labo roku kaut ko kricelē uz saliektā ceļgala, it kā viņš turētu savā rokā spalvu, nevis starp pirkstiem štātes dēļ līdzi paņemto labās rokas cimdu," turpina profesora vasaras brīvdienu kompanjons. "Taču nekad negadās tā, ka šī izcilā vīra, kuram nav ne mazākās zinātnieka lepnības un kurš izturas draudzīgi pret katru, vecu vai jaunu, mazās vājības tiktu izsmietas. Pēc dažu zinātkāru pusmūža dāmu pieprasījuma viņš labprātīgi šeit Kūrmājā ik nedēļu divas reizes notur astronomijas priekšlasījumus un zin, kā tos padarīt tik interesantus un visiem saprotamus, ka drīz vien tajos sāk piedalīties arī kungi, - gan jauni, gan gados, izņemot vienīgi rūdītus kāršu spēlmaņus. Šis vīrs ir apveltīts ar dziļu sirdsprātu un augsti tikumīgu nopietnību, un, kad viņš sava priekšlasījuma noslēgumā atgādina, ka Bībeles vārdi: "Mana Tēva mājās ir daudz mājokļu..." ir nozīmīgi arī astronomam, klausītāju vidū saviļņojums pieaug tik ļoti, ka dažu labu slavenu kanceles sludinātāju varētu pārņemt skaudība pret dižo zinātnieku. Nav brīnums, ka sabiedrības vienprātīgā pateicība par sniegto pamudinājumu un pamācību tiek izpausta publiski pie pirmās izdevības […] Fon N. kunga draugs un kaimiņš mācītājs S. kungs ar pāris dzejas rindām vēl veselību mūsu visu augsti cienītajam domātājam fon M. kungam, ko pavada pūšaminstrumentu atskaņota tuša un "Lai dzīvo!" saucieni. Apsveiktā apmulsums kāpina vispārējo aizkustinājumu, un viņa sieva ar pūlēm cenšas slēpt savas asaras.'" 2023. gadā, svinot Neibādes 200. jubileju un atceroties laikus, kad vasarnieki izzināja zvaigžņu ceļus, Saulkrastu novada iedzīvotāji 17. augusta naktī pulcējās Saulkrastu estrādes parkā, lai kopīgi vērotu debesis StarSpace observatorijas lektoru vadībā un pieminētu profesoru Johanu Heinrihu fon Mēdleru, kurš uz Tēva mājokļiem devās 1874. gadā. Lūk, tāda izcila personība 19. gadsimta vidū atpūtās un lasīja lekcijas par astronomiju Neibādē. -------- [1] Paša atmiņu autora "sz" iestarpinājums [2] Visas atmiņās minētās personas ir minētas tikai ar iniciāļiem, kaut grāmatas izdevumā lielākoties jau ir paskaidrots, par kuru ir runa. [3] Saules apzīmējums šajā aprakstā
Neviens vien pieķēris sevi pie domas, ka šodien laiks rit straujāk. Saprotams, ka ne jau minūtes vai stundas kļuvušas ātrākas, bet tas, kā mēs šo laiku piepildām, mudina mums justies kā mūžīgā skrējienā. Kā tas ietekmē mūsu domāšanu un lēmumu pieņemšanu? Kā cilvēka iekšējais pulkstenis salāgojas ar to laika ritējumu, kādu rada digitālā pasaule, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē, kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Zanda Rubene. "Galvenais, kas liek laikam skriet vai vilkties, ir emocijas. Ja ir kaut kas interesants un patīkams, var būt arī nepatīkams, mūsu laika ritējums mainās. Sarūk. Attiecīgi, ja ir kaut kas garlaicīgs, ne īpaši emocionāli iekrāsots, laiks sāk vilkties," norāda Jurģis Šķilters. "Patiesībā, mūsu laika uztvere ir ir notikumu segmentācija no mūža sākuma līdz beigām. Notikumi var būt ilgāki un ātrāki. Jānošķir, ka ir objektīvais, fizikālais laiks, kas nevienam smadzenēs neiet, to mēs arī neuztveram, mēs uztveram to notikumu laiku, kas ilgāks, ātrāks vai īsāks." Zanda Rubene atzīst, ka viņa to dēvē par subjektīvo laika izjūtu, jo cilvēkam nav varas pār laiku. Viņa atsaucas uz norvēģu antropologu Ēriksenu, kurš norāda, la digitālajā laikmetā laika izjūtai ir piemērojams kā grēdas princips. Notikumi, kas mūsuprāt saistās ar mūsu dzīvi, krājas un pārvietojas tādos tempos, ka nespējam tos akumulēt un aptvert, un izveido ko līdzīgu grēdām. "Grēdas princips liek mūsos rasties sajūtai, ka laika nav, ka ir drausmīga steiga un stress no tā visa," norāda Zanda Rubene. "Vēl viens jēdziens, kas raksturo šo laikmetu un situāciju, ir vienlaicīgums. (..) Lēnās laika izjūtas šobrīd pietrūkst. Digitālajā laikmetā secīgumu un lēnumu ir aizstājis vienlaicīgums. (..) Tas grēdas princips un vienlaicīgums ir tas, kas liek mums visiem teikt – nav laika, nav laika. Kāds ar mums grib parunāt... Runāšana un sarunāšanas ir tas lēnais laiks. Sakām – ne tagad. Bērniem, piemēram," atzīst Zanda Rubene. Vai un kā pāreja uz vasaras laiku ietekmē veselību? Nav aiz kalniem laiks, kad atkal griezīsim pulksteņus vienu stundu uz priekšu, un atkal daļai cilvēku nāksies pielāgoties vasaras laika režīmam. Vai tiešām pulksteņu grozīšana divreiz gadā tikai negatīvi ietekmē mūsu organismu un īpaši pavasaros, kad viena stunda no laika it kā tiek nozagta? Vairāk par to, kā pārēja uz vasaras laiku iedarbojas uz cilvēku veselību un uzvedību, sarunā ar miega speciālisti Martu Celmiņu. "Katrai lietai ir savi pozitīvie un negatīvie aspekti. ASV arī tad, kad bija mēģinājums palikt vienā laikā, cilvēki bija neapmierināti," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra pediatre, miega speciāliste Marta Celmiņa, kad ir iepazinusies ar rakstu, kas pirms teju diviem gadiem tika publicēts populārzinātnisko rakstu vietnē „Science Daily”, kur runa bija par divdesmit gadu ilgušu pētījumu vairākos ASV štatos, kurā atklāts, ka ikgadējā pāreja uz vasaras laiku ir saistīta ar letālu autoavāriju pieaugumu par sešiem procentiem. Kolorādo Universitātes pētnieki konstatēja, ka nedēļā pēc pavasara laika maiņas nepārtraukti pieauga letālo negadījumu skaits. Jāņem vērā, ka pētījums attiecas tikai uz datiem vienā nedēļā, bet neraugoties uz to, kurā pasaules malā mēs dzīvojam, palūkojam, kā pāreja uz vasaras laiku, kad it kā viena stunda diennaktī mums tiek nočiepta, ietekmē cilvēka organismu un uzvedību. Bet raidījuma iesākumā par Saules un Mēness "dejām" Ir sācies solārais pavasaris. Interesanti, ka aizvadītajā nedēļā piedzīvojām dienu, kad bija astronomiskā ziema, meteoroloģiskais rudens un solārais pavasaris. Interesanti, ka kalendāram vienalga, kas notiek laukā aiz loga. Starp citu, par kalendāru runājot – zinām, ka ir Saules kalendārs, tātad tas, kurā Zeme apriņķo ap Sauli, bet mums ir arī pavadonis Mēness, arī tam ir kalendārs, to lietojuši, piemēram, senie ēģiptieši. Kāda tam īsti funkcija un kā salāgot Saules un Mēness ritmu? To skaidro astronoms Ilgonis Vilks.
Raidījumā pievēršamies aktuālajam. Interesējamies, kā mūs ietekmē kabeļu pārrāvumi Baltijas jūrā? Vairākkārtīgie kabeļu pārrāvumi pēdējo mēnešu laikā Baltijas jūrā mudina mūs domāt ne tikai par ģeopolitisko situāciju un drošību mūsu reģionā, bet lieku reizi liek mums aizdomāties, ka 21. gadsimtā sakaru pasaule aizvien lielā mērā balstās uz milzīgu zemūdens kabeļu tīklu. Mūsu planētas dziļajos ūdeņos atrodas vesels telekomunikāciju vadu mudžeklis. Runā, ka visi šie kabeļi, kopā salikti, veidotu pusotru miljonu kilometru garu rindu - tas ir vairāk nekā Saules diametrs. Kāpēc šādi kabeļi nepieciešami? Kādam nolūkam tiek kalpo? Kā tos labo un uzrauga? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes profesors Jurģis Poriņš, šīs pašas fakultātes vadošais pētnieks Andis Supe un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” krīzes komandas vadītājs, valdes loceklis Evijs Taube Raidījuma pirmajā daļā arhīva stāsts par pirātiem 21. gadsimtā.
durée : 00:04:22 - Le Polar sonne toujours 2 fois - par : Michel ABESCAT - "Les Saules" est le premier roman de Mathilde Beaussault. Cette autrice nous raconte un crime sordide dans un village agricole de Bretagne, un monde taiseux et miséreux. Un roman noir, rural et social qui a scotché notre spécialiste Michel Abescat !
Kā personīgie apsvērumi un individuālā pieredze konfliktē ar vispārpieņemto un zinātniski pierādīto? Viens no skaidriem piemēriem šādai divu pasauļu sadursmei un sabiedrības polarizācijai bija Covid vakcinācija, kad ne viens vien Latvijas iedzīvotājs atturējās vai vilcinājās sekot ārstu un institūciju norādēm. Arī šobrīd ik pa laikam ziņās dzirdam stāstus par cilvēkiem, kas atteikušies vakcinēties paši vai arī vakcinēt savas atvases, un tas liek lauzīt galvu dažādām nozarēm. Latvijas Universitātes pētnieki ir padziļināti skaidrojuši argumentus un motivāciju nevakcinēties un sniedz savus priekšlikumus, kā nākotnē uzlabot saskarsmi starp sabiedrību un valdību. Kā sabiedrība var vienoties par tādiem pasākumiem kā kolektīvā imunizācija, ja katram pieredze un viedokļi atšķiras? Ko par to saka psihologi, sabiedrības veselības pētnieki un filozofi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Andrejs Balodis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs un pētnieks Uldis Veigners un Latvijas Universitātes profesors un vadošais pētnieks sociālajā psiholoģijā un politikas psiholoģijā Ģirts Dimdiņš. Iesākumā par kosmosu, Sauli, tostarp pavadoņiem, jaunumi šīs nedēļas zinātnes ziņās. NASA zonde aizlidojusi Saulei tuvāk nekā jebkurš cits kosmosa kuģis. Šīs nedēļas sākumā zinātnes tīmekļa vietnē “Nature” nonākusi vēsts par sasniegumiem kosmosa industrijā, kas realitātē notikuši jau gada beigās, Ziemassvētku laikā, bet publikācija tapusi mazliet vēlāk. Proti, 24. decembrī Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas jeb NASA zonde “Parker Solar Probe” jeb Pārkera Saules zonde izspraukusies cauri Saules atmosfērai, nonākot zvaigznei Saulei tuvāk , nekā jebkad ir bijis kāds cits kosmosa kuģis. Nedēļas kosmosa foto: aprit 10 gadu, kopš Habla kosmiskais teleskops novērojis kosmosa milžus - Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu. Saistībā ar otru kosmosa stāstu jāmin, ka viena tā daļa saistīta ar faktiem, ko gadu gaitā pētniekiem par lielajām planētām izdevies noskaidrot, bet otra puse ir arī tas, ka planētas ir… skaistas. Un, ja vēl teleskopa novērotas un atsevišķos brīžos attēlu veidā iemūžinātas planētas saliek kopā, tad izveidojas brīnišķīga fotomontāža, kas varētu kalpot pat kā apsveikuma kartīte svētkos. Taču svarīgāka ir attēlu zinātniskā nozīme, jo ne jau tikai prieka pēc Habla teleskops fiksējis planētas projekta OPAL ietvaros. Plutons, iespējams, ir notvēris savu pavadoni Haronu ar īsu kosmisku “skūpstu”. Kosmosa stāsts Nr. 3 - par to, kā pundurplanēta Plutons ticis pie sava pavadoņa. Pagājušajā nedēļā, skaidrojot dažādās teorijas, kā planētas tikušas pie pavadoņiem, pieminēju to, ka saskaņā ar vienu no teorijām nozīme ir Hilla sfēras jeb gravitācijas ietekmes rādiusam, citiem vārdiem - minimālajam attālumam, lai planēta pavadoni noturētu orbītā. Vienkāršoti sakot - planēta “notver” pavadoni savā ietekmes zonā.
Skaidrojam zināmo un nezināmo par vētrām uz Saules, citām zvaigznēm un to planētām Visumā. Gads daudzviet pasaulē iesākās ar dabas radītu salūtu - ziemeļblāzmu, atzīmējot, ka aizvien piedzīvojam Saules aktivitātes periodu. Sarunājas Andris Vaivads, Ventspils augstskolas rektors un Karaliskās Tehniskās augstskolas Stokholmā profesors, Ints Ķešāns, IT speciālists, astronomijas entuziasts, un Raitis Misa, IT speciālists, astronomijas entuziasts.
Klajā nācis žurnāla "Mūzikas Saule" jaunais laidiens un tā centrālā tēma - arfas un arfisti. Sarunā ar žurnāla galveno redaktoru Orestu Silabriedi uzzinām par arfu daudzveidību un šī instrumenta spēlētājiem Latvijā un ārpus tās, kā arī noskaidrojam, kādas tēmas vēl aplūkotas žurnāla laidienā un ar kādām pārdomām drukātā izdevuma veidotājs lūkojas rītdienā. Žurnāls "Mūzikas Saule" piedāvā sarunas ar Ievu Šablovsku, Elizabetu Lāci, Dārtu Tisenkopfu-Muselli, Oskaru Krašauski-Krauzi un Dagniju Eihenu, kuri pārstāv dažādu paaudžu arfistus Latvijā. Uzzinām, ko latviešu komponisti radījuši arfai, sastopam arī arfistus ar pasaules vārdu - vēstures zinātāju un praktiķi Endrū Lourensu-Kingu un ķeltu arfas speciālistu Tomu Daunu. Vēl laidienā arī atmiņas par komponistu Romualdu Kalsonu, tikšanās ar cilvēka dziedamās balss veidošanas meistariem Džoannu un Kenetu Bozmaniem, raksti par populārās mūzikas meistariem Jāni Zvaigzni un Ēvaldu Stērstiņu, dziedātāju Viktoriju de los Anhelesu, trimdas komponistēm sievietēm u. c.
texte :extrait de :https://fr.wikipedia.org/wiki/Le_Vent_dans_les_saules_(roman)musique :the wind in the willows Johan de Meijhttps://www.youtube.com/watch?v=PH_MoutYNd8&ab_channel=OrchestraAccademica
Tāpat kā Latvijas kino, arī kaimiņiem lietuviešiem šis ir bijis panākumiem bagāts gads. Īpašu uzmanību Lietuvas kino izpelnījās šovasar Lokarno kinofestivālā Šveicē, kur galvenās balvas saņēma divas lietuviešu filmas. Rudenī Kultūras rondo jau tikāmies ar filmas „Sausi slīkstot” režisoru Laurīnu Bareišu, bet tagad piedāvājam iepazīt vēl vienu ļoti interesantu lietuviešu kino jaunās paaudzes vārdu - režisori Sauli Bļuvaiti (Saulė Bliuvaitė). Viņas filma „Toxic” jeb „Izlecējas” bija nominēta arī šā gada Eiropas Kinoakadēmijas balvai kā labākā debijas filma. Filmā „Izlecējas” ir kāda spilgta epizode, kurā galvenā varone, 13 gadus vecā Marija modeļu kastingā angliski mēģina izstāstīt, ka ir metru septiņdesmit pieci gara, viņai patīk rozā krāsa un suņi, bet aizkadrā vīrieša balss pieglaimīgi saka: „Skaistulīt, neesi tik kautrīga, pasmaidi!” Šo fragmentu filmas veidotāji izvēlējušies arī treilerim jeb kaceklim, liekot domāt, ka galvenais stāsts būs par mazgadīgu modeļu biznesu Austrumeiropā. Tomēr, kad pirms Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas tiekamies „Zoom” intervijā ar režisori Sauli Bļuvaiti, viņa stāsta, ka modeļu kastingus izmantojusi tikai kā sev pazīstamu vidi, lai runātu par ko sev svarīgāku. „Man tas ir stāsts par sevis meklējumiem, kad tu esi 13 gadus veca meitene un cilvēki uz tevi sāk skatīties citādi nekā iepriekš. Tevī sāk redzēt jaunu sievieti, lai gan tu vēl esi bērns. Cilvēki tevi redz citādāk, nekā tu pati jūties. Tev regulāri nākas pieredzēt aizskarošus vārdus, aizskarošu rīcību, un tas ir bailīgi. Es šajā filmā ieliku daudz situāciju no dzīves, dažas frāzes pat vārdu pa vārdam, jo tāda bija arī mana 13-14 gadnieces realitāte. Arī es pusaudža gados piedalījos dažos modeļu kastingos, bet tas nebija nekas nopietns. Tas toreiz vienkārši bija veids, kā pavadīt brīvo laiku – kopā ar draudzenēm pēc skolas aiziet uz kādu kastingu, pafotografēties… Tas ir vecums, kad vienkārši gribas būt smukai, populārai un saņemt apliecinājumu, ka tu iederies. Izklausās sekli, bet tīņa gados tam iet cauri gandrīz visi. Tu redzi skaistas sievietes skaistās drēbēs uz žurnālu vākiem vai soctīklos, un tev liekas, ka tu arī varētu tikt pie šīs spozmes, ja iestātos kādā modeļu skolā. Un ja esi gadījusies tieva un gara, tad daudzi saka – o, tu varētu būt modele! Vismaz manos pusaudža gados tā bija.” Par modelēm sapņo kļūt arī filmas „Izlecējas” galvenās varones Marija un Kristina kādā industriālā Lietuvas nomalē, kuras vietējā modeļu skola baro ar cerībām strādāt Parīzē un Tokijā, prasot naudu par arvien jaunām mācībām un fotosesijām. Šaubīgo modeļu biznesu viņa izmantojusi kā sava veida simbolu „viltus cerību pārdevējiem”, kuri izmanto cilvēku vājības, sapņus un reizēm arī izmisumu. Latvijā filma „Izlecējas” šoruden tika rādīta vairākos izpārdotos seansos Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā. Festivāla radošā direktore Sonora Broka atceras, ka lēmumu iekļaut to festivāla konkursa skatē pieņēma uzreiz pēc filmas noskatīšanās. Un tas bija vēl pirms filmas panākumiem Lokarno kinofestivālā. Pašlaik nav zināms, vai Saules Bļuvaites filma „Izlecējas” jeb „Toxic” vēlreiz nonāks Latvijas kinoteātros. Bet režisore jau strādā pie nākamās filmas idejām un teic, ka jūt lielu brālību un atbalstu no savas paaudzes lietuviešu kinorežisoriem, no kuriem jau vairāki sevi ir spoži apliecinājuši starptautiskajā kino vidē. Saules Bļuvaites pirmā pilnmetrāžas filma saņēma Lietuvas Kino centra Debijas filmu programmas atbalstu. Ar nākamo jau būšot grūtāk, jo labu filmu veidotāju skaits Lietuvā – līdzīgi kā Latvijā – aug straujāk nekā kino nozarei pieejamais valsts finansējums.
Stāsta Rotko muzeja vadītājs Daugavpilī Māris Čačka Vai zini, ka Silva Linarte, kura dzimusi 1939. gada 26. februārī Daugavpils novadā, bet mūžībā devusies 2018. gadā, bija izcila māksliniece un mākslas pedagoģe? Liela daļa profesionālās mākslas sabiedrības Silvu pazina kā izcilu skolotāju un brīnišķīgu cilvēku, kurš izskolojis veselu mākslinieku paaudzi, pirms tam studiju laikā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā pārņemot vērtīgāko no Latvijas mākslas dižgariem. Sākotnējo izglītību Silva iegūst Sibīrijā, Krasnojarskas novadā. Jā, Silva bija viens no Sibīrijas bērniem, izsūtīta divu gadu vecumā ar ģimeni, uzaugusi izsūtījumā un Latvijā atgriezusies tikai 1961. gadā. Pēc atgriešanās dzimtenē topošā māksliniece absolvē Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1977. gadā pabeidz Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu. Silva Linarte bija talantīga pedagoģe ar vairāk nekā piecdesmit gadu pieredzi profesijā. Mācījusi kompozīciju un gleznošanu Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1961–1972), Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1972–1992), kas mūsdienās nes Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vārdu, un Daugavpils lietišķās mākslas vidusskolā „Saules skola” (1992–2012), ko šodien pazīstam kā tagad MIKC Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolu “Saules skola”. Strādājot galvenokārt eļļas glezniecības tehnikā, gadu gaitā Silva Linarte izkopusi ieturētu, bet jaudīgu māksliniecisko rokrakstu. Mākslinieces radītās šķietami lakoniskās kompozīcijas atspoguļo līdz perfektumam izstrādātu krāsu un sajūtu saspēli, kas uzrunā ar neparastu māksliniecisko un emocionālo dziļumu, lielisku pelēkā pietāti un pārdomātu akcentu uzlikumu. Izstādēs Silva Linarte piedalījās kopš 1965. gada. Viņas mākslas darbi ir pārstāvēti publiskajās un privātajās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs (ASV, Zviedrijā, Kanādā, Vācijā). 2010. gadā Silva Linarte saņem Daugavpils pilsētas domes apbalvojumu “Goda daugavpilietis”. 2016. gadā kļūst par Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā laureāti. 2018. gadā māksliniecei piešķirts Latvijas Republikas “Atzinības krusts”. Rotko muzejs glabā ievērojamu Silvas Linartes radošā mantojuma daļu. 2008. gadā Silva bija viena no starptautiskā glezniecības simpozija “Marks Rotko 2008” uzaicinātajiem māksliniekiem. 2013. gadā Rotko muzejā bija skatāma vērienīga Silvas Linartes personālizstāde “Atspulgi”. Mākslinieces glezniecība ir plaši eksponēta vairākās Rotko muzeja krājuma izstādēs Latvijā, Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā. 2018. gadā muzejs laida klajā māksliniecei veltītu biogrāfisku izdevumu sērijā “Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti”. Interviju un tās pierakstu veica mutvārdu vēstures eksperte, vēsturniece, Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne. Kopš 2019. gada Rotko muzejs rīkoja glezniecības simpoziju “Silva Linarte”, aktualizējot viņas radošo mantojumu starptautiskajā mākslas kopienā. Simpozijs notika 3 reizes pēc kārtas, un nākotnē šo aizsākto formu ir iecerēts atjaunot. Visbeidzot, vai piefiksēji, ka šis ir mākslinieces jubilejas gads? Jā, šogad Silvai Linartei apritētu 85 gadi. Mākslinieces jubilejas gadā Rotko muzejs sarīkoja apjomīgu Silvas Linartes retrospekciju Paņevežas pilsētas galerijā. Šī izstāde ir nupat noslēgusies. Viens Silvas Linartes darbs ir iekļauts Rotko muzeja krājuma izstādē “Rotko atspulgi”, kas šobrīd aplūkojama Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Rotko muzejs turpina stāstīt par izcilo mākslinieci, izstāžu formātā atrādot Silvas Linartes mantojumu mākslas cienītājiem Latvijā un citviet. Gadu gaitā ir izveidojusies lieliska sadarbība ar mākslinieces dvīņu meitām Ilonu Linarti Ružu un Daci Pudāni, regulāri tiekoties izstādēs, izrunājot un kopā stāstot Silvas stāstu.
« Alice Guy, mademoiselle cinéma » est une pièce de Caroline Rainette qui interprète aussi le rôle principal féminin avec maestria. Alice Guy a été une femme d'avant-garde qui a eu un destin exceptionnel. Elle a été productrice et scénariste. Elle a été la première femme réalisatrice au monde. Elle est la seule encore à ce jour à avoir possédé et exploité son propre studio de cinéma. Ce spectacle nous dévoile les coulisses de la naissance du cinéma. On retrouve tous les inventeurs du 7ème art, comme les frères Lumière, Georges Méliès ou Léon Gaumont. « Alice Guy, mademoiselle cinéma », c'est jusqu'au 10 décembre, les lundis et mardis à 19 heures ou 21 heures une semaine sur deux. Rendez-vous au Funambule Montmartre, 53 rue des Saules dans le 18ème. Photo : Luca LOMAZZI
19. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Imanta Kokara 1969. gadā dibinātais leģendārais kolektīvs, atzīmēs savas pastāvēšanas 55. gadskārtu ar žilbinoši spilgtu koncertprogrammu. Tajā kamerkoris sola ne vien stāties līdzās savam saules vārdam, bet pat ar to spēkoties virtuozā kormūzikas programmā. Lai uzzinātu vairāk, uz studiju aicinājām kamerkora "Ave Sol" māksliniecisko vadītāju Andri Veismani. Mūsu sarunā par to, kādas pārmaiņas skārušas kori pēdējo piecu gadu laikā kopš iepriekšējās vērienīgās jubilejas; par jaunām iniciatīvām, pie kurām pieder arī pavasarī iedibinātais koncertcikls "Kora laboratorija" (to ievadīja Anastasija Kildiša, kura nu pošas uz Stokholmu, lai piedalītos Erika Eriksona diriģentu konkursā). Andris Veismanis jūsmīgi runā arī par saviem audzēkņiem, no kuriem liela daļa pievērsušies komponēšanai, piemēram, Jēkabs Bernāts. Kopīgi atceramies Andra paša gaitas korī "Ave Sol" kā dziedātājam un diriģentam. Un, protams, pievēršamies kora 55. jubilejas programmai, kuru nosacīti var iedalīt divās daļās – darbi, kuri pasūtīti tieši šim koncertam, un darbi, kuri skanējuši pasaulē, bet tagad atgriezīsies mājās. * Nu jau būs pagājuši teju 15 gadi kopš Latvijā pēdējoreiz koncertizpildījumā skanēja komponista Uģa Prauliņa “Grammy” balvai nominētais koncerts korim “The Nightingale” (“Lakstīgala”), kuru atzītajā ierakstā ieskaņoja Dāņu Nacionālais vokālais ansamblis. Koncerta pirmajā daļā daiļās putnu un cilvēku balsīs ietērpto Hansa Kristiana Andersena pasaku pirmoreiz gaismā cels latviešu mākslinieki – “Ave Sol”, diriģents Jurģis Cābulis un blokflautiste Ieva Nīmane, kura iejutīsies skanīgās lakstīgalas lomā. Pēc ilgākas pauzes Latvijas kormūzikas krastā pērn uzmirdzēja no “Ave Sol” senlaiku pūra Andra Veismaņa izsmeltā Ādolfa Skultes bangojošā poēma “Jūrai” – arī tā jubilejas koncertā izstaros saules gaismu “Ave Sol” dziedātāju balsīs. Putekļus gan nenāksies notraukt no pavisam svaigā Ērika Ešenvalda opusa “I Travelled the Old Road”, kurš “Ave Sol” jubilejas koncertā piedzīvos Latvijas pirmatskaņojumu. Tāpat Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvot būs darbam, kurš tapa pērnruden, jaunajam komponistam Jēkabam Bernātam atnesot uzreiz divas uzvaras. Bernāta jaundarbs “Historia von D. Johann Fausten”, kas apcer pirmo Fausta tēla parādīšanos pasaules literatūras apvārsnī, uzvarēja gan 3. Starptautisko Eduarda Balša jauno komponistu konkursu Viļņā, gan šoziem pašu mājās ieguva 2023. gada Kormūzikas balvu nominācijā “Gada jaunrade kormūzikā”. Koncertam īpašus jaundarbus par saules tēmu radījuši trīs komponisti – Gundega Šmite, Krists Auznieks un arī Rīgas kamerkora “Ave Sol” mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis. Gundega Šmite lūko pēc konsonanses starp Latvijas un civilizācijas šūpuļa Grieķijas saulēm, skanot divām līdzīgām, bet atšķirīgām nepārtrauktām, vizuļojošām elpām diptihā “Saules dziesmas” korim un ērģelēm, kuras spēlēs izcilais meistars un ilgstošais kora “Ave Sol” muzikālais cīņu biedrs Aigars Reinis. Turpretim Kristu Auznieku saistījis stīgu instrumentu dzidrais dzintartonis jaundarbā “Endless Blossoms” (“Bezgalīgie ziedi”), kuru pirmatskaņos divi kolektīvi, kuru vadītājs pats radījis jaundarbu šim koncertam. Runa, protams, ir par Andri Veismani, viņa jaundarbu “Cilvēki laivās” un viņa vadīto Vidzemes kamerorķestri, kas pievienosies Rīgas kamerkorim “Ave Sol” gan Auznieka, gan paša Veismaņa skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumos. Rīgas kamerkoris “Ave Sol” kopš dibināšanas 1969. gadā vienmēr ir bijusi jaunu skaņu meklējumu laboratorija. Imants Kokars bija personība, kuras pārraudzībā attīstījās jaunais folkloras vilnis, kā arī daudzskaitlīgs laikmetīgo kordarbu klāsts latviešu mūzikā. Arī šodien Andris Veismanis tur rūpi par nepārtrauktu jaunas mūzikas izskanēšanu “Ave Sol” repertuārā, un 55. jubilejas koncerts šogad iezīmē nogriezni atskatam uz jau paveikto, bet visnotaļ ir arī spēcīgs atspēriena punkts jaunradei un laikmetīgās latviešu kormūzikas turpinātībai, kuplinot komponistu loku arī “Ave Sol” dziedātāju rindās.
Dziedātāja, mūziklu aktrise Annija Putniņa un dziedātājs, aktieris un režisors no Īrijas Toms Brendons tiksies kopīgā programmā "Vēstules no Īrijas", lai īru un latviešu mūzikā meklētu kopīgo un pamanītu atšķirīgo. Par īru mūzikas harmoniju savdabību un sarežģītajiem ritmiem stāsta Annija Putniņa, atzīstot, ka viņai patīk viss mītiskais un ķeltiskais. Bet Tomam Brendonam ļoti iepatikusies kāda latviešu tautas dziesma, ko viņš gatavs dziedāt latviski. Abi mūziķi satikās Londonas Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā, kur apguva mūziklu dziedāšanu, un pēc studijām, Toms viesojās Latvijā, uzstājoties kā īpašais viesis Annijas solokoncertā “Ziemassvētki Brodvejā” 2017. gadā. 2022. gada decembrī izskanēja jauna koncertprogramma “Brodveja diviem”. 2024. gada rudenī izskanēs koncerts, kurā Latvijas klausītāji tiks iepazīstināti ar īru mūziku – tradicionālo un mūsdienīgo. Koncerta pirmo daļu veidos īru tradicionālā mūzika, latviešu tautas dziesmu apdares un Jāņa Lūsēna skaņdarbi, bet otrajā daļā varēs dzirdēt īru populārās mūzikas izpildītāju melodijas un latviešu mūziku. Vakara īpašais viesis būs komponists Jānis Lūsēns, koncertā piedalīsies arī pianists Raimonds Petrauskis, ģitārists Gints Smukais, flautists Andis Klučnieks, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš un vijolnieks Indulis Cintiņš. Vaicāta, kas ir radniecīgs un kas atšķirīgs īru un latviešu mūzikā, Annija stāsta: "Īru mūzikā ļoti raksturīgi instrumenti ir gan vijole, gan flauta. Mums vijole vairāk tiek spēlēta tradicionālajā mūzikā, flauta mazāk. Mums ir stabule, bet dažādu pūšamo instrumentu un flautas paveidu īru mūzikā ir ļoti daudz. Jā, varbūt melodiskā līnija un harmonijas nedaudz atšķiras, bet ir dziesmas, kurās kaut kas tomēr ir kopīgs. Piemēram, mūsu „Pūt, vējiņi”. Tai esam izveidojuši īpašu aranžiju Raimonda Petrauska vadībā, ko būs iespējams dzirdēt koncertā. Protams, mēs tik ļoti esam ietekmējušies no īru mūzikas, ka pielīdzinām to mūsu tautasdziesmai, mēģinām atrast kādu ietekmi. Tā tur ir, nemaz nav jāmeklē. Šajā koncertā piedalīsies komponists Jānis Lūsēns. Esot ar viņu citos koncertos šovasar, izpildīju Jāņa dziesmas, kas arī, manuprāt, ir ar īru mūzikas ietekmi. Man tā šķita un viņš to nav noliedzis. No vecajiem „Zodiaka” laikiem īpaša dziesma ir „Staburags un Saules meitiņa”, kā arī dažādi cikli. Arī instrumentālās mūzikas cikls "Aiz...", ko Jānis ir radījis nesen. Kaut kas no īru mūzikas ietekmes tur ir manāms. Es Jānim jautāju, vai drīkstu arī šajā koncertā izpildīt dažas viņa dziesmas, viņš bija ļoti ieinteresēts šajā programmā un teica: „Protams, ka tu vari, bet es arī gribu piedalīties!” (smejas). Tā bija viņa iniciatīva, un es ļoti priecājos, jo tik interesantu sadarbību ar mūziķiem, kāda būs šajā koncertā, afišās neesmu manījusi." Koncerti notiks 16. oktobrī Mūzikas namā "Daile", 19. oktobrī Dobeles koncertzālē "Zinta" un 20. oktobrī Siguldas koncertzāle "Baltais flīģelis".
Pagājuši četri mēneši kopš mājsaimniecības Latvijā, kurās uzstādīti vai tiks uzstādīti saules paneļi elektrības ražošanai, vairs nevar pieteikties neto uzskaites sistēmai, kuras vietā nākusi neto norēķinu sistēma. Kā izmaiņas ietekmējušas mikroģenerāciju valstī un kā neto norēķinu sistēmu padarīt izdevīgāku? Saruna ar Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktoru Gunāru Valdmani un Klimata un enerģētikas ministrijas Finanšu instrumentu departamenta direktoru Raimondu Kašu.
Kas ir saules asaras? Šo un citas šī gada vasarīgākās mīklas Greizajos ratos min Jaunjelgavas folkloras kopas "Lauce" dziedātājas: Gundega Gruberte, Ināra Pumpase, Zane Dobroštana, Eva Ieviņa un kopas vadītāja Iveta Ieviņa. Vasarīgāko mīklu kategorijā izvirzītas mīklas, kuras sacerējuši: Adrians Valcis, Veronika Dagijeva, Artūrs Puriņš, Rūdolfs Otomers, Valts Markovs, Marta Laumane, Alīna Arāja, Artjoms Popovs, Ausma Čavarte, Jānis Vaivods, Sandris Grasis, Lote Loreta Podgaiska, Kristīne Maka, Ieva Vaivode, Tīna Tillere, Mārtiņš Prikulis un Dārta Buivida.
Četri stūri, sapņu vēders. Šo Elīzas Seiles mīklu un citas šajā pusgadā izvirzītās mīļmīkliņas min Zane Raičenoko-Raišonoka ar piecgadīgo Valteru, Gatis Pumpurs ar piecgadīgo dēlu Kārli un Ida Aiga Kronberga (grāmatas "Jāņa un Saules dziesmas" idejas autore). Mīļmīkliņu kategorijā izvirzītas mīklas, kuras sacerējuši: Miks Stupelis, Kerija Stupele, Ieva Brūniņa, Linda Bensone, Estere Matroničeva, Elīza Markova, Rasa Sofija Grimma, Bono Tijs Seržans, Zelma Kundrāta, Leonards Veldre, Tīna Tillere, Jānis Vaivods, Elīza Seile, Gunars Gūža, Maija Albāte, Lilija Geža un Kornēlija Šlāpina.
Kam noteikti jābūt vasaras laikā mājas aptieciņā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā savu mājas aptieciņu sagatavot vasaras sezonai un uzturēt kārtīgu, drošu un pieejamu nepieciešamības gadījumos? Skaidro Latvijas Farmaceitu biedrības Ētikas komisijas vadītāja, farmaceite Sigita Čulkstena un farmaceite, uzņēmuma "Grindeks" psiholeptijas un onkoloģijas produktu mārketinga stratēģijas vadītāja Nellija Majore-Stonāne. Daži farmaceitu ieteikumi, kam vajadzētu būt mājas aptieciņā vasarā: Vasarā mājas aptieciņā noteikti jābūt saules aizsargkrēmam, kas arī regulāri jāatjauno uz ādas, lai pasargātu sevi no saules vai karstumdūriena. Tāpat vasarā ieteicami pantenolu saturoši krēmi vai putas, ja ir apdegums. Ziede būs par smagu. Šāds krēms vai putas būtu arī pamatlieta, kam jābūt mājas aptieciņā visu gadu, jo tas var palīdzēt arī sadzīvisku apdegumu gadījumā, applaucējoties ar karstu ūdeni vai nejauši apdedzinoties, darbojoties pie plīts. Vasarā pa rokai jābūt zālēm, ko lieto ikdienā, īpaši cilvēkiem ar sirds slimībām, kā arī migrēnas slimnieki daudz vairāk pakļauti saules ietekmei. Vasarā aptieciņā vēlams būt gēlam vai krēmam pret kukaiņu kodumiem, kas mazina uzpampumu, niezi. Ieteicamas arī pretalerģijas zāles, kas mazina reakciju pēc, piemēram, bites vai lapsenes koduma. Pārsienamiem materiāliem ir jābūt katrā mājas aptieciņā. Tie arī jāņem līdzi, dodoties izbraucienos pie dabas. Tāpat jābūt līdzekļiem brūču tīrīšanai, dezinfekcijai. Katrā aptieciņā jābūt arī ērču pincetei. Jo nevajag nemaz iet mežā, lai iegūtu ērci. Tāpat bērniem vajadzētu lietot līdzekļus, kas atbaida odus un ērces. Braucot ceļojumos, ieteicams ņemt līdzi gēlu pret sasitumiem, nobrāzumiem. Arī minimālā daudzumā pretsāpju līdzekļiem un līdzekļiem pret temperatūru jābūt mājas aptieciņā. Protams, arī termometram, lai varētu uzzināt, vai temperatūra ir paaugstināta. Vasarā mājas aptieciņā ieteicams glabāt aktīvo ogli vai jebkuru citu absorbentu. Ja šo līdzekli lieto, jāatceras, ka citas zāles jādzer ar vismaz pāris stundu intervālu. Runājot par mājas aptieciņu karstā laikā, jāatceras par tās atrašanās vietu. Visas zāles vislabāk turēt sausā, vēsā un tumšā vietā. Protams, bērniem nepieejamā vietā! Vēlams arī ik pa laikam pārskatīt aptieciņas saturu, lai tur nebūtu medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš. Jāatceras, ka daļa medikamentu jāglabā ledusskapī. Vēl speciālistes atgādina, ka karstā laikā jābūt pieejamam ūdenim, kas daudz jālieto! Tāpat, ja gadās karstu ūdeni uzliet, vislabāk skarto vietu dzesēt ar aukstu ūdens strūklu. Varbūt nemaz nevajadzēs lietot krēmu vai putas.
Heureux de vous retrouver cette nuit pour passer une douce nuit de repos en prenant soin de notre santé. Ce soir, vous trouverez le sommeil grâce à une nouvelle histoire relaxante. Mais pour dormir, avant l'histoire de ce soir, prenez un moment pour vous grâce à notre citation apaisante, une source de sérénité pour votre esprit. L'histoire pour s'endormir rapidement : une nouvelle de campagne qui nous fait voyager dans la nature et sa beauté. Profitez de cette lecture pour faire le plein de bonnes ondes... Bonne nuit !Les épisodes de Dormir sans soucis sont à retrouver dans la catégorie « médecine parallèle » « forme et santé » et « santé mentale », offrant de belles lectures, bien-être, relaxation, méditation, et des conseils bienveillants pour s'endormir rapidement. C'est votre somnifère naturel, alors profitez-en pour passer une nuit paisible. Une citation ? Écrivez-nous : dormirsanssoucis@gmail.comSound effects / Illustration : pixabayHistoire libre de droits : Bibliothèque électronique du QuebecHébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.
Pirms trīs gadiem kosmosā devās miljardieris Ričards Brensons, kur viņu kā pirmo kosmosa tūristu nogādāja paša kompānijas "Virgin" radītais kosmosa aparāts. Ja šobrīd tā ir reta un dārga izprieca, viss liecina, ka tuvākajā laikā raķetes šādiem īsiem pārlidojumiem ārpus Zemes atmosfēras kļūst pieejamākas un kosmosa tūrisms attīstīsies. Vai to varam teikt ar pilnu pārliecību, un vai šis fakts būtu jāuztver ar zināmu skepsi? Par to šodien saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar informācijas tehnoloģiju speciālistu, amatierastronomu Raiti Misu un "Starspace" observatorijas saimnieci un portāla "starspace.lv" redaktori, amatierastronomi Annu Ginteri. Pat ja neesat iedziļinājušies visos smalkumos, ticam, ka pēdējo gadu laikā jums nav paslīdējušas garām ziņas par to, kā viens vai otrs miljardieris sācis piedāvāt tūrisma braucienus kosmosā, un šādos izbraucienos, protams, devusies ļoti izmeklēta un noteikta publika. Ričards Brensons, Īlons Masks, Džefs Bezoss - šie un noteikti vēl citi miljardieri, visticamāk, arī nākotnē būs gatavi solīt kaut ko vēl jaudīgāku, krāšņāku, unikālāku, lai ierakstītu savu vārdu kosmosa vēsturē un īpaši tajā, kā kosmosu var apgūt komerciālos nolūkos. "Kosmiskais tūrisms dalās vairākos etapos, varētu teikt, pakāpēs - ir suborbitālie lidojumi, kad raķete tikai nedaudz paceļas virs saucamās Karmona līnijas, tiem simts kilometriem izbāž degunu galiņu kosmosā. Tie tūristi ir dažas minūtes bezsvara stāvoklī. Tad jau ir nākamā pakāpe, kad ir orbitālie lidojumi, kad ir vismaz viena orbīta apkārt vai arī atrodas kosmiskajā stacijā vai kādā citā kosmosa kuģī ilgāku laiku. Protams, teorētiski kaut kad nākotnē droši vien būs arī starpplanētu lidojumi. Kad uz Marsu vai uz Mēnesi notiks lidojumi," skaidro Anna Gintere. "Tie cilvēki, kas iedomājas, ka tagad ir kosmiskais tūrisms, tagad es lidošu ļoti tālu un dziļi kosmosā un visu redzēšu, šobrīd tas, kas ir reāli vispieejamākais, ir šie suborbitālie lidojumi. Arī teorētiski tādam standarta cilvēkam, ja viņš rūpīgi visu mūžu krāj, varbūt, ka viņam izdodas. Vai arī laime loterijā." "Arī šādam nosacīti nelielam lidojumam cena ir simtos tūkstoši, sākot no 250 300 tūkstošiem. Turpmāk cena būšot krietni augstāka, runā, pat pusmiljonu. Līdz ar to tie, kas sākumā ielēca tajā vilcienā, tiem varbūt, varētu teikt, savā ziņā ir paveicies pat pa lēto dabūt to lidojumu," papildina Raitis Misa. Tiek arī spriests par šo kompāniju finansiālo pamatotību un viņu spēju vispār pelnīt un gūt kādus ienākumus. Bez jau iepriekš nosauktajiem suborbitālajiem un orbitālajiem lidojumiem Raitis Misa min arī lidojumu ar balonu, kas viņam šķiet pievilcīgākais. Bet arī tā ir kapsula, ne gaisa balons tradicionālā formā. Lidojums ilgošot sešas stundas un zemes izliekumu varēs redzēt divas stundas. Tas arī būs lētāk. Raitis Misa atzīst, ka tas ir pamēģināšanas vērts. "Vienīgais izbaudīt to pašu startu, paātrinājumu. Gaisa balonā to neizdosies izbaudīt. Ja gribās izbaudīt tiešām, kā tas ir, kad raķetē lido, tad jau jāpērk dārgākas biļetes," turpina Anna Gintere. "Tie, kas piedāvā lidojumus ar balonu, saka, ka tu uzlidosi 30 kilometrus un arī biji kosmosā. Tas jau ir tīrais mārketings. Tur laikam nav jautājumu. Bet jebkurā gadījumā tas efekts, ka tu esi redzējis zemi no augšas, redzējis tās izliekumu, esi bijis virs atmosfēras, tas jau ir tas, kas ir tā vērts," uzskata Raitis Misa. "Pārliecinājies, ka zeme ir apaļa," piebilst Anna Gintere. Parastam cilvēkam iespēja doties kosmosā, protams, ir ārkārtīgi niecīga. Var mēģināt pirkt loterijas biļetes un cerēt, ka paveiksies. Vai arī jāizdara kaut kas labs šajā pasaulē. Tāds, ko pamana. Bet lidojumam ar balonu var mēģinat sakrāt. Bet lidojumi kosmosā ir ne tikai dārgi, bet arī bīstami. "Protams, ka tas ir bīstami, kā jebkura tāda lieta, kur ir iesaistītas tehnoloģijas ar lielām enerģijām. Ja kaut kas noiet greizi, tad ir lielas ziepes," tā Raitis Misa. "Jo tas lidojums ir ilgāks un sarežģītāks, jo arī tīri no cilvēka fiziskās formas, veselības stāvokļa ir daudz augstākas prasības. Viena lieta ir, ka mēs lidojam ar gaisa balonu, kur vispār nav paātrinājuma. Tas ir aptuveni kā iekāpt lidmašīnā un aizlidot kaut kur," norāda Anna Gintere. "Otrs - tas ir tie suborbitālie lidojumi, kur tomēr ir kaut kāds paātrinājums, un tad pavisam jau nopietni, lai tur atrasties kosmiskajā stacijā vai lidot Zemes orbītā vairākas dienas īpašos apstākļos. Arī tur, skatoties no kosmiskā tūrisma viedokļa, šī bīstamības pakāpe palielinās, jo tālāk mēs dodamies no Zemes, jo uz ilgāku laiku mēs dodamies prom. Mēs nevaram - jebkuru cilvēku tagad paņemt no ielas un iesēdināt raķetē un sūtīt prom." Zinātnes ziņas Pasaulē garākais genoms pieder sīkai papardei Sīka papardīte, kas sastopama Klusā okeāna salās, kļuvusi par rekordisti - tā ir organisms ar vislielāko genomu. Tas ir piecdesmit reižu garāks par cilvēka genomu. Tātad katra mūsu šūna satur DNS. Šo ķēdi izstiepjot, mēs iegūtu ap divi metri garu rindu, principā mūsu DNS ir garāks par mums pašiem. Taču šūnās šī garā spirāle ir saritināta līdzīgi kā veco telefonu vadi - skruļļu skruļļiem. Cilvēka organisms principā spēj saspiest 40 kilometrus garu lenti vienā tenisa bumiņā. Tad nu viena maza papardīte spēj saturēt sevī teju 100 metru garu ģenētisko ķēdīti - lūk, tā ir apjomīga ģenētiskā instrukcija. Šis atklājums apgāž iepriekšējo rekordisti - Japānas ziedu Paris japonica. Ķīniešu misija uz Mēness Aizvadītajā svētdienā Ķīnas kosmosa izpētes aparāts "Change 6" veiksmīgi piezemējās uz Mēness attālās puses - tās, kuru mēs nekad neredzam debesīs. Aparāts dažu dienu laikā ieguva Mēness virsmas paraugus, tostarp, akmeņus un šobrīd jau ir ceļā uz mājām, lai ap Jāņiem nogādātu 2 kg vērtīgā materiāla uz Zemes tālākai izpētei. Aparāts piezemējās Mēness Dienvidpolā - Aitkina baseinā, kas ir viens no senākajiem krāteriem Saules sistēmā. Iegūtie paraugi pārsvarā būs bazalts - tātad tumšas krāsas vulkānisks iezis, un to vecums varētu būt aptuveni 2,4 miljardi gadu. Neskatoties uz ievērojamo senumu, planetārie ģeologi min, ka pats krāteris ir vēl senāks, tas varētu būt veidojies 4 miljardu gadu senā pagātnē, kad Mēnesī ietriecies masīvs asteroīds. To, cik šī sadursme bija iespaidīga, apliecina arī krātera diametrs - tie ir divi ar pusi tūksotši kilometru. Atvestais materiāls būšot īsta dārgumu lāde, to izpēte ļaus labāk saprast Saules sistēmas vēsturi un arī paša Mēness rašanās vēsturi, kas ir viens no lielajiem Saules sistēmas noslēpumiem. Vulkāna izvirdums Aļaskā pirms 112 gadiem Šis gads ir iesācies karsti ne tikai islandiešiem, arī Havaju salās un Indonēzijā piedzīvoti jauni izvirdumi, bet 6. jūnijs ir tiešām īpašs ar kādu rekordu - 20. gadsimta vēsturē spēcīgāko vulkāna izvirdumu. 1912. gada 6. jūnijā Aļaskas pussalā netālu no Katmai kalna notika milzu izvirdums, kas radīja Novarupta vulkānu. Izvirdums ilga 60 stundas, radot teju 17 kubikkilometrus pelnu un izspļāva teju tik pat daudz magmas un kūstošu akmeņu. Gandrīz trīs diennaktis tuvējā reģionā iestājās absolūta tumsa un pelni vairākkārtīgi apceļoja Zemeslodi. Izvirdums mainīja vietējo ainavu pilnībā, tuvējā upe tika aizbērta ar akmeņiem un pelniem, tā vietā vairākas desmitgades zemes virspusē bija novērojami neskaitāmi tvaiku un gāzu skursteņus. Zem pelniem teju pilnībā tika aprakts tuvējais Katmai ciemats, bet brīnumainā kārtā neviens cilvēks negāja bojā. Tā kā Aļaska nav blīvi apdzīvota un vietējie pamatiedzīvotāji laikus reaģēja uz zemestrīču brīdinājumiem, evakuācija bija ātra un operatīva. Daba gan pārmainījās, bojā gāja visa dzīvā radība, bet vietējā lašu zveja nespēja atgūties vēl septiņus gadus pēc vulkāna izvirduma.
Apjomīgajiem kodolizpētes projektiem CERN nepieciešamas spējīgas iekārtas un, izrādās, tās var atrasties arī krietni tālu no Šveices, tepat Latvijā. Sākot ar šo nedēļu superdatori no vairākiem zinātnes centriem Latvijā pieslēgsies CERN tīklam un kosmisko daļiņu meklējumi notiks arī Latvijā. Kā tas notiks, kādām ir jābūt šīm iekārtām un kādiem mērķiem piešķirsim savus superskaitļotājus CERN, raidījumā Zināmais nezināmajā par sadarbību plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims, RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta informācijas tehnoloģiju projektu vadītājs Igors Makarkins un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniece Karina Šķirmante. Rīt, 5. jūnijā, gaidāmi nozīmīgi pasākumi - notiks federatīvā skaitļošanas centra “Latvia CERN CMS TIER2” atklāšana un Latvijas un CERN sadarbības memoranda parakstīšana. Noteikti esam pārmaiņu gaidās, un jāsaka - Eiropas Kodolizpētes centrs pats par sevi ir viens milzīgs inženierisks brīnums. Tas atrodas uz Francijas un Šveices robežas ar galveno biroju Ženēvas kantonā, un Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) pasaules skaitļošanas tīkls (Worldwide LHC Computing Grid – WLCG) apvieno aptuveni 170 skaitļošanas centrus vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Vai tas ir būtiski, ka šādam tehnoloģiju milzim CERN ir arī daži datori, kas darbojas Latvijā? Toms Torims: Tas ir ļoti būtiski. Tas ir būtiski gan CERN, gan arī Latvijai un īstenībā visam Baltijas reģionam kopumā. Tas ir tāpat kā mūsu sportistu piedalīšanās, vienmēr izmantoju šo analoģiju, tas ir vai nu pasaules čempionāts hokejā, vai olimpiskās spēles, tas ir tas, ko mēs darām zinātnē, sadarbojoties ar CERN. Latvijai tas ir ārkārtīgi būtiski - spēlēt augstākajā līgā. Un CERN un zinātniekiem datu apstrāde ir ārkārtīgi svarīga, jo bez tās nevar "atkost" tos noslēpumus, ko mēs mēģinām saprast, šos Visuma noslēpumus, fizikas noslēpumus. Un, protams, ka tās jaudas, ko mēs lietojam CERN, viņas enerģija un intensitāte palielinās un tam ir vajadzīga lielāka apstrādes jauda. Tas datu apjoms, kas tiek apstrādāts CERN, ir apmēram līdzīgs tam, kas ir, piemēram, visiem google datiem kopā. Mēs runājam par petabaitiem, tāds liels skaitlis. Tas ir nozīmīgi arī no tīri tāda Latvijas valsts tēla veidošanas, jo šis ir pa spēkam tikai ļoti tehnoloģiski attīstītām valstīm. Arī šī centra izveidē prasīja mums piecus gadus, un tas jau nav tāds joks, tas ir ļoti nopietns un sarežģīts tehnoloģisks risinājums. Tā kā mēs spēlējam augstākajā līgā un CERN ir uzticams sadarbības partneris Baltijā. Un skaidrs, ka tas tiek novērtēts no CERN puses. CERN šogad svin 70. gadadienu un skaitļošanas centra atklāšana Latvijā ir viens no jubilejas pasākumiem mūsu reģionā. Liela apjoma zinātnes datu apstrāde, Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) zinātniekiem cenšoties atklāt jaunus fizikas fenomenus, notiks arī Latvijā, jo piecas Latvijas izglītības un zinātnes institūcijas kopējā tīklā ir apvienojušas savus augstas veiktspējas skaitļošanas jeb superdatoru resursus, kurus turpmāk CERN izmantos zinātniskajiem aprēķiniem. Kosmiskās zondes "Voyager" starpzvaigžņu telpā uzturēsies vēl vairākus tūkstošus gadu Kosmiskie izpētes aparāti „Voyager-1” un „Voyager- 2” tika palaisti izplatījumā 1977. gadā ar domu izpētīt tālākās Saules sistēmas planētas Saturnu un Jupiteru. Toreiz paredzēja, ka kosmiskās zondes uzturēsies izplatījumā līdz 1981. gadam, taču vēl šodien tās atrodas kosmosā. Kā sarunā atzīst datorzinātņu speciālists un Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills, tad zondēm prognozē vēl vairākus tūkstošus gadu ilgu eksistenci starpzvaigžņu telpā. Bet vispirms īss ieskats „Voyager” vēsturē. Abās kosmiskajās zondēs atrodas diskā ierakstīti vēstījumi par Zemes iedzīvotājiem – teikumi vairākās pasaules valodās, dabas skaņas un mūzika, sākot ar Mocartu un beidzot ar Čaku Beriju. Līdz šim nav ziņu, ka kādas citas saprātīgas būtnes kosmosā šo informāciju būtu saņēmušas un reaģējušas uz to, bet viss vēl ir priekšā, jo šie senie izpētes aparāti vēl ilgi var uzturēties miljardiem kilometru attālumā no Zemes.
"Klasikā" tiekamies ar Latvijas Radio kora diriģentu Kasparu Putniņu, komponistu Andri Dzenīti, kā arī rakstnieci un dzejnieci Noru Ikstenu, lai plašāk runātu par Rīgas festivāla atklāšanas koncertu "Bezgalības krelles" 7. jūnijā pulksten 20 Lielajā ģildē, kurā piedalīsies Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā, sitaminstrumentu virtuozs Guntars Freibergs un kontrabasists Viktors Veļičko. Videomākslinieks – Roberts Rubīns. Programmā izskanēs astoņu latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi. Sarunā ar studijas viesiem – plašāk par ieceres ideju, kas nākusi no Sigvarda Kļavas: ka astoņi komponisti raksta mūziku Noras Ikstenas dzejoļiem-akrostihiem, kuros katra dzejas rinda sākas ar vienu no konkrētās planētas nosaukuma burtu. Kaspars Putniņš dalās pārdomās par mūzikas dažādību, rokrakstu atšķirībām, par kosmosu un mikroksmu, kā arī par Platonu Buravicki, kurš pirmo reizi rakstījis jaundarbu Latvijas Radio korim un Roberta Rubīna video projekcijām; Nora Ikstena –par ideju meklējumiem un dzejoļu tapšanu; Andris Dzenītis – par savu kompozīciju "Neptūns", kuras dzejas rindas lasa Nora Ikstena. *** Saules sistēmā dzīvo astoņas planētas: Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Katra no tām ir unikāla Radītāja un Visuma dāvana. Noslēpumaina, mītiem un leģendām apvīta, joprojām maz izpētīta. Skaitli "8" noliekot līmeniski, iegūstam bezgalības simbolu. Zeme šajās bezgalības krellēs ir pērle – vienīgā, uz kuras dzīvo un pastāv cilvēks. Kāds būtu šīs ļaužu planētas vēstījums pārējām māsām un brāļiem kosmosā? Karstajai, sievišķajai Venērai, kas griežas pulksteņa rādītāja virzienā, laika dievam Saturnam, vīrišķības bastionam Merkuram, kuri tikšķ pretēji, bezgalīgajām debesīm Urānam, ūdeņu valdniekam Neptūnam, miera, gaismas un spēka avotam Jupiteram, kara sarkanā plankuma plosītajam Marsam? Kādos vārdos, valodu bābelē to ietērpt, kādā mūzikas spēkā cildināt? Astoņi akrostihi – vienlaikus tieši un kodēti vēstījumi saules sistēmas planētām iecerēti kā pateicība un brīnums par mūsu esību šajā bezgalības pieturvietā – Zeme. Akrostihā no augšas uz leju lasot pirmos burtus, salasām vārdu, kas bija iesākumā. Vārds, mūzika – mūsu izteiksmes forma, lai priecātos, atcerētos, cildinātu, sūtītu izplatījumā mūsu te un tagad rakstītās vēstules. Programmā iekļauti astoņu latviešu komponistu – Jura Karlsona, Artura Maskata, Santas Ratnieces, Annas Fišeres, Ērika Ešenvalda, Mārtiņa Viļuma, Platona Buravicka un Andra Dzenīša – jaundarbi ar Noras Ikstenas dzeju.
"Klasikā" tiekamies ar Latvijas Radio kora diriģentu Kasparu Putniņu, komponistu Andri Dzenīti, kā arī rakstnieci un dzejnieci Noru Ikstenu, lai plašāk runātu par Rīgas festivāla atklāšanas koncertu "Bezgalības krelles" 7. jūnijā pulksten 20 Lielajā ģildē, kurā piedalīsies Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā, sitaminstrumentu virtuozs Guntars Freibergs un kontrabasists Viktors Veļičko. Videomākslinieks – Roberts Rubīns. Programmā izskanēs astoņu latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi. Sarunā ar studijas viesiem – plašāk par ieceres ideju, kas nākusi no Sigvarda Kļavas: ka astoņi komponisti raksta mūziku Noras Ikstenas dzejoļiem-akrostihiem, kuros katra dzejas rinda sākas ar vienu no konkrētās planētas nosaukuma burtu. Kaspars Putniņš dalās pārdomās par mūzikas dažādību, rokrakstu atšķirībām, par kosmosu un mikroksmu, kā arī par Platonu Buravicki, kurš pirmo reizi rakstījis jaundarbu Latvijas Radio korim un Roberta Rubīna video projekcijām; Nora Ikstena –par ideju meklējumiem un dzejoļu tapšanu; Andris Dzenītis – par savu kompozīciju "Neptūns", kuras dzejas rindas lasa Nora Ikstena. *** Saules sistēmā dzīvo astoņas planētas: Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Katra no tām ir unikāla Radītāja un Visuma dāvana. Noslēpumaina, mītiem un leģendām apvīta, joprojām maz izpētīta. Skaitli "8" noliekot līmeniski, iegūstam bezgalības simbolu. Zeme šajās bezgalības krellēs ir pērle – vienīgā, uz kuras dzīvo un pastāv cilvēks. Kāds būtu šīs ļaužu planētas vēstījums pārējām māsām un brāļiem kosmosā? Karstajai, sievišķajai Venērai, kas griežas pulksteņa rādītāja virzienā, laika dievam Saturnam, vīrišķības bastionam Merkuram, kuri tikšķ pretēji, bezgalīgajām debesīm Urānam, ūdeņu valdniekam Neptūnam, miera, gaismas un spēka avotam Jupiteram, kara sarkanā plankuma plosītajam Marsam? Kādos vārdos, valodu bābelē to ietērpt, kādā mūzikas spēkā cildināt? Astoņi akrostihi – vienlaikus tieši un kodēti vēstījumi saules sistēmas planētām iecerēti kā pateicība un brīnums par mūsu esību šajā bezgalības pieturvietā – Zeme. Akrostihā no augšas uz leju lasot pirmos burtus, salasām vārdu, kas bija iesākumā. Vārds, mūzika – mūsu izteiksmes forma, lai priecātos, atcerētos, cildinātu, sūtītu izplatījumā mūsu te un tagad rakstītās vēstules. Programmā iekļauti astoņu latviešu komponistu – Jura Karlsona, Artura Maskata, Santas Ratnieces, Annas Fišeres, Ērika Ešenvalda, Mārtiņa Viļuma, Platona Buravicka un Andra Dzenīša – jaundarbi ar Noras Ikstenas dzeju.
Kā vienā stāstā ietvert astoņus pasaules pirmatskaņojumus un muzikāli tos ievīt „Bezgalības krellēs”, Kultūras rondo studijā pārrunājam ar rakstnieci Noru Ikstenu un diriģentiem Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu. 7. jūnijā Lielajā ģildē Latvijas Radio koris ar jauno koncertprogrammu “Bezgalības krelles” atklās “Rīgas festivālu. Programmu veido astoņu komponistu - Artura Maskata, Santas Ratnieces, Annas Fišeres, Mārtiņa Viļuma, Platona Buravicka, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona un Andra Dzenīša - jaundarbi ar Noras Ikstenas radītajiem tekstiem. Koncertā uzstāsies diriģents Kaspars Putniņš un Latvijas Radio koris, piedalīsies arī sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasists Viktors Veļičko. Radot īstu kosmosa sajūtu, krāšņas videoprojekcijas veidos režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns. Koncertprogramma ‘‘Bezgalības krelles'' apvieno astoņus mūslaiku latviešu komponistu skaņdarbus ar Noras Ikstenas radītajiem dzejoļiem, veltījumiem Saules sistēmas planētām. Tie iecerēti kā pateicība un brīnums par mūsu esību šajā bezgalības pieturvietā – Zeme.
"Nekas nav bezgalīgs, izņemot visumu un cilvēka muļķību. Un par visumu es neesmu tik drošs, " tā reiz teicis Alberts Einšteins. Vai Visumam ir gals, vai tomēr tas ir bezgalīgs? Ja reiz tas izplešas, tad tam vajadzētu būt arī "galam un malai"? Kā var noteikt Visuma izmērus un uzzīmēt karti kaut kam tik nepatverami milzīgam? Vai cilvēks no mazas saules sistēmas vēl mazākas planētas maz to var apjēgt un izdarīt? Gluži kā Dullais Dauka savulaik vēlējās noskaidrot, kas paveras aiz horizonta, tā arī mēs mēģināsim palūkoties, cik tālu stiepjas Visums. Stāsta astronoms, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Sarunas sākumā jau izskanēja, ka Alberts Einšteins pats īsti līdz galam nav ticis skaidrībā, vai Visums ir bezgalīgs vai tomēr nē. Kāda šobrīd ir tā valdošā doma astronomijā, kosmoloģijā par šo jautājumu? Ilgonis VIlks: Arī astronomi nav tikuši līdz galam skaidrībā, vai galīgs vai bezgalīgs. Es piedāvātu sarunu sākt ar mazākiem mērogiem, lai izveidotu sev galvā to Visuma modeli, un tad varbūt būs vieglāk pieskarties šim jautājumam. Es gribētu sākt ar to, ka pieņemsim, ka mēs dzīvojam kaut kādā mājā, kur ir viens dzīvoklis, tajā ir viena istaba, un tā ir mūsu Saules sistēma. Piemēram, kā šeit studijā, te ir galds, vairāki krēsli, un mēs sēžam uz tā viena krēsla - uz Zemes, un esam tā sakot, līdz krēsla balstam tikuši - uz Mēness. Un priecājamies, ka esam ļoti tālu tikuši. Tad viņi ir aizsūtījuši savas zondes pa istabu uz citiem krēsliem, citām planētām, un četras zonas pat izsūtījuši ārā no istabas, un konstatējuši, ka tur ir kaimiņa istaba, kas ir diezgan tukša. Lūk, tas ir tas, ko mēs esam izdarījuši saviem kosmiskajiem lidojumiem. Tad ir nākamais solis, ir šī starpzvaigžņu telpā. Pieņemsim, šeit deg pie galda spoža lampa, tā mūsu Saule, tad kaut kur ir, ko mēs varētu uzskatīt, tāda cita māja, kurā arī ir spoža lampa - cita zvaigzne. Un pa tām tuvējām mājām mēs zinām diezgan daudz. Mēs pazīstam kaimiņus, kādi viņiem ir niķi, stiķi, kādas tām zvaigznēm ir īpašības, cik tālu viņas atrodaās, ko viņi tur dara, domā darīt vai ir darījuši. Tas ir diezgan skaidrs. Mūsu tuvējais kvartāls ir diezgan labi iepazīts. Bet, jo tālāk, jo grūtāk. Vēl mēs diezgan labi pazīstam savu pilsētas rajonu. Jo viens kosmiskais aparāts ir kartējis divus miljardus zvaigžņu, uzskaitījis katru zvaigzni individuāli, izmērījis viņas atrašanās vietu, kustības ātrumu, ko nu vēl pa zvaigzni var dabūt zināt. Bet divi miljardi zvaigžņu ir tikai simtā daļa no 200 miljardiem zvaigžņu mūsu galaktikā, mūsu zvaigžņu sistēmā. Var teikt, ka mēs savu piepilsētas kvartālu zinām. Bet tālākais jau ir stipri maz zināms. Ja, tur ir daudzi miljardi zvaigžņu, bet par tām mēs jau varam pateikt daudz mazāk. Kaut arī kopumā, protams, skatoties teleskopos visos virzienos, cilvēki savu pilsētu ir izpētījuši diezgan labi. Mēs dzīvojam Piena Ceļa galaktikā, izzinām tās formas, saturu, sastāvu, arī apmēram, kā tas viss ir radies un kā tas varētu mainīties nākotnē. Lūk, tā mēs jau tikām no viena dzīvokļa, mūsu Saules sistēmas - līdz galaktikai, kas ir jau tāds diezgan liels Visuma struktūras objekts. Pilnīgas skaidrības par tām Visuma telpas īpašībām tomēr nav. Ir izveidotas visādas teorijas, matemātiskas teorijas, kas apraksta dažādas telpas. Aprakstā ieliektu telpu, izliektu un plakanu. (..) Visums tomēr ir izveidojies no kaut kāda galīga lieluma objekta, kurš izpletās, bet nebija tā, ka kaut kādu gaisa balonu sāka piepūst vienā istabā un viņš kļuva arvien lielāks. Tā tas īsti nav. Izpletās pati telpa. Viņa arī tagad turpina visuma, Visumam izplešoties, palielināties. Nav tā, ka mēs runājot tagad pakāpeniski attālinātos viens no otra vai citi cilvēki uz Zemes, jo mūs tur kopā gan gravitācijas spēki, gan visādi citi elektromagnētiskie spēki. Bet tādā ļoti lielā mērogā, ja mēs runājam par milzīgām galaktiku kopām, tad jau viņas arī plešas lielākas un attālums starp tām galaktiku kopām arī aug. Un to var iztēloties varbūt atkal analoģijā ar māju. Tomēr iztēlosimies tādu dīvainu māju, kas aug lielāka, un tajā mājā mēs sēžam, teiksim, divi vienā istabā, attālums starp mums nemainās. Bet, tā kā tās istabas kļūst lielākas, tad tomēr attālums līdz kaimiņa dzīvoklim palielinās. Drīz būs simts gadu pagājuši, kopš šis fakts eksperimentāli konstatēts. Pēc tam to vajadzēja, protams, interpretēt, ko tas īsti nozīmē. Bet šī Visuma izplešanās tagad ir tāds kā neapstrīdams fakts. Vienīgais, par ko šobrīd debatē, vai tā notiek paātrināti. Ja Visums sākās, bija kaut kas līdzīgs lielajam sprādzienam, kurā sākās šī izplešanās, un pēc tam tur visur iekšā darbojas gravitācija, tad viņam vajadzētu izplesties arvien lēnāk. Un tā visiem šķita līdz apmēram laikam pirms 20 gadiem. Tad atklājumi parādīja, ka nē, cienītie, tā nav, Visums izplešas arvien ātrāk. Tas jau nevar tā kā pats no sevis notikt, un tam ir jābūt kādam iemeslam. To iemeslu izveidoja teorija, ko nosauca par tumšo enerģiju. Pagaidām nav daudz uz priekšu virzījušies priekšstati par to, kas tā tāda ir. Ir veikti ļoti daudzi novērojumi pēdējos 20 gados un jauni teleskopi, kas tieši ar to nodarbojas, bet tādas skaidras atbildes vēl nav, vai šāda tumšā enerģija ir un kas tā īsti ir. Te atkal varbūt jāsauc palīgā Einšteins, kurš savulaik šādu kosmoloģisko konstanti bija definējis, ieviesis, lai viņam skaistāki iznāktu vienādojumi, lai visi gali kopā. Un pēc tam, kad izrādījās, ka Visums izplešas, viņš teica: "Tā ir mana mūža lielākā kļūda." Un pēc tam nākamās paaudzes saka: "Nē, varbūt, Einštein, tev bija taisnība." Bet laiks rādīs, pagaidām nav skaidrs, kas tas ir. Mēs zinām, slavenā formula E=MC2, ka ir iespējams masu M sasaistīt ar enerģiju E caur gaismas ātrumu C. Un tad ir enerģijai var rēķināt atbilstošo nosacīti masu, un tad izrādās, ka tā tumšā enerģija, tā, kas dominē Visumā, ir 85% no visa, kas mums ir. Un pārējais? Tur ir vēl kaut kas, tur ir tumšā matērija varbūt. Un tad tikai beidzot tās zvaigznes, galaktikas, ko astronomi tik labi izpētījuši. 21. gadsimts visādā ziņā ir nācis ar pārsteigumiem un licis pārvērtēt šo pasaules uzbūves priekšstatu diezgan būtiski. Tas lielais jautājums šobrīd ir: tieši kā šī tumšā enerģija sekmē Visuma izplešanos? Ilgonis Vilks: Teiksim, tās izplešanās ātruma izmaiņas ir nomērītas, ir saprasts, ka tas notiek paātrināti un cik strauji tie izmēri pieaug. Bet kas ir tā tumšā enerģija, tur ir dažādas teorijas, un pagaidām nevienu no tām nav iespējams apstiprināt vai noraidīt. Un cik liels ir ātrums, ar kādu Visums izplešas? Ilgonis Vilks: Ātrums ir, jāsaka, nosacīti mērāms. Piemēram, kad mēs atrodamies uz Zemes, veicam novērojumus teleskopā, raugāmies uz tālām galaktikām. Un, jo tālāk galaktika atrodas, jo ātrāk viņa attālinās. Un uz Visuma robežas nosacītās jau tas ātrums tuvojas gaismas ātrumam. Tā kā telpa aug visa, tad skaidrs, ka it kā katru gabaliņu šiem ātrumiem ir jāsummējas, viņi tuvojas tai universālai robežai - gaismas ātrumam pie Visuma redzamās robežas. Tas viss ir ļoti grūti aptverams, tas viss ir jādomā, jālasa, atkal jādomā daudzas reizes. Man ar tas ir prasījis ļoti daudz laika, līdz esmu kaut cik to drusku sapratis populārā līmenī.
Mūsu Mēness ir tik ierasts objekts debesīs, ka ir grūti iztēloties, kāda ainava pavērtos citu planētu debess jumā. Taču Saules sistēmā ir arī citi mēneši. Ko par tiem zinām? Cik dažādi tie ir? Un kas notiktu, ja mūsu Zemes pavadonis Mēness pēkšņi pazustu? Gan jau, ka Mēness nekur nepazudīs, tomēr, lai kliedētu bailes un atklātu interesantus faktus par citiem mēnešiem, uz sarunu esam aicinājuši "StarSpace" observatorijas saimnieci, amatierastronomi Annu Ginteri. Savukārt Ints Ķešāns skaidro, kā notiek radioteleskopu un observatoriju izbūve un kādi zemes reljefa veidojumi un klimatiskie apstākļi jāņem vērā, būvējot teleskopus un observatorijas. Lielas teleskops Atakamas tuksnesī Čīlē, sausākajā tuksnesī pasaulē, Keka observatorija netālu no Havaju vulkāna Mauna Kea, Dienvidāfrikas lielas teleskops, kas atrodas Karū pustuksnešu reģionā Dienvidāfrikā, un vēl vairāki desmiti teleskopu visā pasaulē, kas būvēti tālu prom no apdzīvotām vietām, pēc iespējas sausākā klimatā un augstienēs. Taču ne visiem teleskopiem ir, tā teikt, šādas prasības. Astronomijas entuziasts Ints Ķešāns skaidro, pēc kādiem parametriem tiek būvēti pasaules lielākie un jaudīgākie teleskopi un vai, piemēram, Latvijas teritorijā varētu uzsliet debesu vērojamo ierīci ar vairākus desmitus metru lielu lēcas diametru. Paejot nostāk no pasaules gigantiskajiem debesu novērošanas aparātiem, apskatām arī, kā Latvijas teritorijā ir ar teleskopu būvi. Zināms, ka Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī ir neliela observatorija, Baldonē atrodas profesionāla observatorija, dižākais debess novērotājs ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops Ances pagastā un šī raidījuma viešņa Anna Gintere sava prieka pēc un tūristu izklaidei piedāvā pašas veidotas observatorijas apciemojumu Suntažos. Pamatīga teleskopa būvei primārais ir pēc iespējas tīrāka atmosfēra, bez ūdens tvaikiem, putekļiem, urbānās gaismas piesārņojuma, maz nokrišņu, daudz tumsas, kā tas, piemēram, Antarktīdā, kur vairākus mēnešus valda polārā nakts. Un pats par sevi saprotams – daudz naudas. Piemēram teleskopu kompleksa ALMA izbūve Atakamas tuksnesī maksāja aptuveni 1,4 miljardus ASV dolāru.
Pirmoreiz pasaulē demonstrēts jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās. To veido iekārta, kas kodoldegvielas siltumu pārvērš skaņā un šo skaņu - elektrībā. Kā skaņa, siltums un magnētiskā lauka svārstības var dot enerģiju tāliem kosmosa ceļojumiem, skaidro Latvijas Universitātes Fizikas institūta vadošais pētnieks Artūrs Brēķis. Artūrs Brēķis un viņa kolēģi radījuši prototipu “SpaceTrips” - tas ir jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās, un šo latviešu veikumu augstu novērtē starptautiskie partneri. Latvijas zinātnieki jau desmitgadēm ir bijuši līderi specifiskās fizikas jomās, un pieminēto prototipu ļāvušas radīt tieši ilgā laika posmā uzkrātās zināšanas. "Iekārta, ko esam uzbūvējuši Salaspilī, Fizikas institūtā, būtībā tas ir enerģijas pārveidotājs, kas sastāv no divām mašīnām - no termoakustiskā dzinēja, kas ir siltuma pārveidotājs skaņā, un no magnetohidrodinamiskā ģeneratora, kas šo skaņu, kas ir mehāniskā enerģija, pārveido elektrībā, elektriskajā enerģijā tādā veidā, kā šķidra metāla svārsts magnētiskajā laukā - šurpu turpu, aptuveni 50 reizes sekundē ar frekvenci 50 herzi. Tādā veidā var saražot maiņstrāvu, kas varētu būt pielietojama, piemēram, kāda satelīta vai kosmiskas zondes elektroapgādes sistēmā, skaidro Artūrs Brēķis. "Attiecībā par magnetohidrodinamiku, šo nozari jāsaprot vispār tā, ja elektrība var plūst pa vadiem, pa kabeļiem, pa cietiem vadiem, kāpēc tā nevarētu plūst arī pa šķidru metālu? Un būtībā tas arī ir pamats magnētiskajai hidrodinamikai, tātad šķidras elektrovadošas vides mijiedarbība ar magnētisko lauku. Tā ir nozare, kurā mēs specializējamies institūtā," norāda Artūrs Brēķis. "Nebūs melots, ka mēs esam, es teiktu, vienīgais institūts pasaulē, kurš ekskluzīvi specializējas tikai un vienīgi vienā nozarē - ļoti, ļoti šaurā fizikas nišā, kas magnētiskā hidrodinamika. Tā vēsturiski ir iegājies, un te jāsaka tā, ka tā ir mūsu stiprā puse," turpina Artūrs Brēķis. "Es bieži esmu dzirdējusi arī, ka runā, teiksim, ka igauņiem ir "Skype" un IT, lietuviešiem tur ir "Maxima" un citi varbūt zīmoli. Kas ir mums, latviešiem? Kur mēs esam līderi? Man ir atbilde tam, ka viena no šīm jomām ir magnētiskā hidrodinamika, kur patiešām ir izveidojusies izcila ļoti augsta līmeņa zinātniskā skola, kurā mūs atpazīst visā pasaulē. Un tas arī pamats tam, kāpēc šādu projektu mēs varējām realizēt. Protams, ka starptautiska sadarbība visa tā pamatā. (..) sadarbojoties termoakustikas speciālistiem, kas ir vēl šaurāka nozare zināmā mērā par magnētisko hidrodinamiku, kur apvienojas siltuma fizika ar skaņas fiziku, tie ir pārveidotāji, kas strādā uz šādu principu, termoaukustisko principu. Tur arī ir savi cilvēki pasaulē, kas tajā strādā. Un savukārt mēs, šķidra metāla speciālisti, sastrādājoties ar viņiem, mums izdevās šādu darbības principu realizēt un parādīt." Vienkārši var skaidrot, ka magnetohidrodinamika ir elektrības pārvietošanās šķidrumā un termoakustika - siltuma pārveidošanās skaņā. Neliels paskaidrojums. Termoakustiskajā dzinējā patiešām nepieciešama gan kodoldegviela, piemēram, amerīcijs, gan gāze, proti, nupat pieminētais argons. Siltums no kodoldegvielas rada temperatūru starpību uz termoakustiskā dzinēja siltummaiņiem jeb iekārtām, kas pārvada siltumu no vienas vides uz citu. Kad temperatūru starpība un arī spiediens ir pietiekami augsti, sāk svārstīties gāzes spiediens un rodas skaņa. Varam to pat iztēloties aptuveni tā: kodoldegvielas un gāzes tvertnes dzīvojas viena otrai blakus, un vienā brīdī degvielas siltums rada impulsu, teju “iesper” gāzei, un tā rada skaņa. Sava veida domino efekts. Un ar pētnieka pieminēto vārdu salikumu “darba ķermenis” inženieri sarunvalodā parasti sauc elementu, kas kustas. Piemēram, automašīnu iekšdedzes dzinējos tie būtu cilindri, kas kustētos šurpu un turpu. Taču prototipa “SpaceTRIPS” gadījumā nekādu kustīgu detaļu nav, līdz ar to gāze argons pati par sevi ir darba ķermenis termoakustiskajam dzinējam. Varbūt jūs jautāsiet - cik tad liels ir pats prototips? Tie ir aptuveni 2 metri gan garumā, gan augstumā, bet, veidojot īstu kosmosā palaižamu iekārtu, skaņas caurules un viss pārējais būtu vēl kompaktāks. Esam aplūkojuši prototipa pirmo posmu, kurā siltumenerģija tiek pārveidota akustiskajā jeb mehāniskajā enerģijā. Saules paneļu ietekme uz gaisa temperatūru to tuvumā "Saules panelis ir tumšā krāsā, un tāpēc tas absorbē daudz vairāk siltuma nekā atstarojošās tuksneša smiltis. Lai gan daļa enerģijas tiek pārvērsta elektrībā, liela daļa no tās joprojām uzsilda paneli. Un, ja vienlaidus sagrupēti miljoniem šādu paneļu uzsilst, tad kopā ar tiem uzsilst arī visa teritorija. Ja šie saules paneļi atrastos Sahāras tuksnesī, tad šis jaunais siltuma avots ietekmētu klimatu tādā mērā, ka šajā reģiona parādītos vairāk nokrišņu un rezultātā tuksnesis kļūtu zaļāks." Tas ir citāts no raksta, ko tīmekļa vietnē „The Conversation” publicēja Lundas universitātes un Ķīnas provinces Guandunas universitātes ģeogrāfijas pētnieki par to, kā izmantojot datorprogrammu tika modelēta situācija, kā milzīgie saules paneļu parki pasaulē varētu izmainīt klimatu. Tātad jāņem vērā, ka tas ir tikai, kā paši pētnieki raksta, hipotētiski pieļaujams rezultāts, kas veidots ar datorsimulāciju. Bet no otras puses, ja skatāmies uz to, ka pasaules lielākie saules paneļu parki, kuru izmērs ir mērāms vairākos tūkstošos hektāru (tādi atrodas Indijā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Meksikā, Ēģiptē) un kur vienlaidus ir izvietoti miljoniem saules paneļu, kuru tumšā virsma uzsilst no saules gaismas, tad, protams, rodas jautājums, kā šāds milzīgs siltuma avots ietekmē apkārtējo vidi. To skaidro biedrības “Zaļā brīvība” atjaunīgās enerģijas politikas eksperte Krista Pētersone.
Saules sistēmā atrodas ap miljons mazu un lielu kartupeļiem līdzīgu asteroīdu, kuru pētniecībā iesaistās gan profesionāļi apjomīgās misijās, gan amatieri. Kāpēc asteroīdi ir jāpēta? Ko tie var mums pastāstīt un kuras misijas līdz šim ir bijušas veiksmīgākās un atnesušas jaunas zināšanas par šiem tālajiem Saules sistēmas klejotājiem? Stāsta Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills un astronomijas entuziasts Ints Ķešāns. Šiem neparastajiem Saules sistēmas objektiem ir dažādas formas, atšķirīgi izmēri, un tie pētniekus var gan pārsteigt, gan zināmā mērā biedēt. Kādas interesi raisošas debess parādības un planētas varēsim novērot 2024. gadā? Skatot šī gada astronomiskās prognozes par debess ķermeņu izrādēm izplatījumā, varēsim redzēt ziemeļblāzmas, meteoru plūsmas, komētas, novērtot Marsu un Jupiteru. Kurās zemeslodes vietās un kādos laikos to varēs redzēt un kā mākslīgie Zemes pavadoņi izbojā debess vērotāju skatu, par to stāsta Latvijas Astronomijas biedrības priekšsēdētājs Māris Krastiņš. Jau pagājušā gada nogalē Latvijas Astronomijas biedrība publicēja paziņojumu par 2024. gada novērojumiem debesīs. Paziņojumā teikts, ka šis gads aizritēs cerībās uz patīkamiem pārsteigumiem. Un viens no tiem būšot iespēja biežāk novērot ziemeļblāzmas, kas ir saistīts ar Saules aktivitātes palielināšanos. Vienīgi ir grūti prognozēt, kad krāšņās debesu izrādes skatītājiem jāsāk gatavoties šīs parādības novērošanai. Kā teic Māris Krastiņš ziņas par ziemeļblāzmas uznācienu tiek izplatītas tikai vienu vai divas dienas pirms šī notikuma un bieži vien arī pašiem prognozētājiem tas var būt liels pārsteigums. Citādāk tas ir ar ierastajām kalendārajām meteoru plūsmām, kas gaidāmas 12. Augustā - Perseīdu lietus un 14. decembrī – Geminīdu lietus. Spožo meteoru lietu, droši vien, daudzi atceras no pagājušā gada jūlija nogales un augusta mēneša debesīm. Taču Māris Krastiņš min vel senākus laikus, kad Perseīdas krāšņoja debesis daudz intensīvāk.
2024. gada 30. aprīlis - diezgan svarīgs datums visiem tiem, kas domā par saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam savās mājsaimniecībās, jo līdz aprīļa beigām vēl var pieteikties neto uzskaites sistēmai, kad saules paneļu saražoto lieko elektrību var saņemt atpakaļ no Sadales tīkla kad baterijas neko neražo vai ražo ļoti maz. Pastāv arī viedoklis, ka pēc šī datuma saules paneļu uzstādīšana Latvijā varētu tikpat kā apstāties. Citi nav tik pesimistiski, un pat mūsu iepriekšējā raidījumā runa bija par to, ka šobrīd saules paneļu cenas ir nokritušās tiktāl, ka tomēr tā vai tā būs izdevīgi to uzstādīt. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamentu direktors Raimonds Kašs un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Ažiotāža saistībā ar saules paneļu uzstādīšanu veidojās laikā, kad bija salīdzinoši augstas elektroenerģijas cenas. "Protams, šai sistēmai nevajadzētu kļūt par tādu instrumentu, kas garantē augstas cenas, pie kurām atmaksājās. Tas nozīmē, ja saules paneļi kļūst beznosacījumu izdevīgi, tad tas liecinātu, ka kaut kas nav kārtībā," norāda Gunārs Valdmanis.
Eksperti uzskata, ka valdības veiktie grozījumi Elektroenerģijas likumā faktiski apstādina tālāko mikroģenerācijas attīstību, jeb saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Vai bez neto uzskaites sistēmas saules baterijas kļūst neizdevīgas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē saules paneļu lietotāji Agris Krusts, Jānis Kronbergs un Ēriks Dobelis. Sazināmies ar biedrības "Saules enerģijas asociācija" pārstāvi Aigaru Kalniņu.
Brolių Jono ir Adolfo Mekų surinktų pasakų knyga „Iš pasakų krašto“. Knygą išleido leidykla „Dominicus Lituanus“.Pasaką skaito aktorius Giedrius Arbačiauskas.Įrašo režisierė Inga Tamulevičienė, garso režisierė Eglė Jarmolavičiūtė.
Raidījuma stāsts pārnestā nozīmē ir īsts zirnekļa tīkls, jo šajā tīklā gan vēstures, gan mūsdienu skatījumā lūkojamies uz daudziem sakaru un saziņas veidiem. Radiosakaru pārraudzība patiešām ir iespaidīgs tīkls. No radioaparāta, kas sniedz ziņas par notiekošo arī kara apstākļos, līdz viedtālrunim, kurā klausāmies radio, izmantojam internetu un, protams, ar kura palīdzību varam arī sazvanīties. No Morzes koda līdz sarežģītākiem mūsdienu risinājumiem komunikācijai jūras sakaros un no radioamatieriem līdz profesionālai radioastronomijai. Sakaru veidi ir visdažādākie un ļoti iespējams, ka mēs tos izmantojam arī tad, ja neapzināmies. Esot ārpus pieejama mobilo sakaru vai interneta tīkla, ar ārpasauli var sazināties ar radio sakariem. To ne reizi esam redzējuši Holivudas filmās, bet vēsturē piedzīvojuši mežabrāļu stāstos padomju okupācijas laikā. Cik un kādi mēdz būt radiosakari, kādu attīstības ceļu tie nogājuši laika gaitā un kā vispār iespējams ikdienā uzraudzīt un salāgot, lai dažādas iekārtas darbotos un cita citai netraucētu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro VAS “Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču plānošanas departamenta direktors Rinalds Ritmanis. Sarunā Rinalds Ritmanis min, ka sliktas, nolietojušās iekārtas var radīt radio sakaru darbības traucējumus, bet jūlija sākumā varēja lasīt, ka Saules uzliesmojums Amerikas Savienotajās Valstīs ir izraisījis traucējumus radiosakaros. Eiropa gan no tā bija pasargāta. Tiešām šādi saules "izgājieni" var radīt problēmas? "Jā, mēs esam ļoti atkarīgi no dabas. Pašā Visumā mēs esam tāda niecība un kā daba rīkojas ar mums, tā mums brīžam ir jāpielāgojas viņai. Arī radiosakarus šie Saules uzliesmojumu gan uzlabo, gan pasliktina. Ir ļoti liels pluss mūsu pašu Zeme, kas radījusi magnētisko lauku un ar kuru aizsargā mūs no šiem Saules uzliesmojumiem. Ja nebūtu magnētiskā lauka, arī dzīvība būtu zem jautājuma zīmes," skaidro Rinalds Ritmanis. "Saules uzliesmojumi, protams, neietekmē visus radiosakaru veidus, tie arī vairāk ir zemākās frekvencēs. Bet vasarā, kad ļoti karsts, Saule ir uzkarsējusi jonosfēru, brīžam mēs Radio 1 (Latvijas Radio 1) vietā varam klausīties Itālijas radio, kaut gan esam tepat pie Rīgas kaut kur. Tādi ūnikumi notiek, un šie ir arī tie traucējumi, ka radiosakari jau notiek, tikai tie nenotiek tur, kur mēs to gribam. Mēs gribam, lai būtu 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, tad dažu kilometru rādiusā ir dzirdams labi un tad ir spēcīgs radiosignāls kādām dienvidu zemēm. Varam klausīties Pavaroti āriju." Savukārt par armijas saziņu ar rācijām, izmantojot radio sakarus, Rinalds Ritmanis atbild: "Viņiem ir savas "maizes šķēlītes". Tā ir visā pasaulē pieņemts, jo tai brīdī, kad ir nepieciešamība izmantot šos sakarus, viņiem jābūt netraucētiem un pilnvērtīgi izmantojamiem. Tāpēc viņiem iedalītas savas [frekvences]." "Viņi, tāpat kā visi cilvēki, arī lieto mobilos sakarus - rācijas, modernākas rācijas, kas ir kā mobilie telefoni. Protams, liela daļa šo iekārtu ir tādas robustas, jo kaujas apstākļos vajag, lai ir izturīgs viss. Bet tehnoloģijas, kā redzam Ukrainas - Krievijas konfliktā, ir arī ļoti smalkas. Šie paši droni, to tālvadība, kur pāris desmitus kilometru attālumā ar visiem kara pretdarbības traucējumiem drons nogādā sprāgstviela tur, kur vajag un precīzi nogādā," turpina Rinalds Ritmanis. "Šīs pašas pozicionēšanas sistēmas. Mums ir "Waze", kā aizbraukt uz kaut kurieni, kas izmanto satelītus, radioviļņus, kas rēķina laiku un mēra attālumu. Tāpat militāristiem raķetes lādiņi arī ar tādām bāzēm iekšā, kur pasaka, kā aizlidot uz turieni, pat mainot ceļu, aplidojot šķēršļus. Ļoti bieži tas ir ar radio viļņiem. Radari, lokācija. Arī glābšanā, ja nepieciešams kādu karavīru atrast, sakariem ir viena no lielākajām lomām. Tā kā viss ir mobili, caur radioviļņiem šo informāciju nogādā štābā, pieņem lēmumus, dod atpakaļ, ko darīt. Un tas ir arī viens no uzvaras stūrakmeņiem." Saziņas kodi kara apstākļos Ugunskura dūmi, gaismas signāli, karogu signāli, ziņu nodošana ar baložiem, ziņneši un daudz dažādi kodi – šādi sakari kopš sendienām ir izmantoti militārajās sadursmēs, kad jādod vēsts savējo karaspēkam. Jau Livonijas Indriķa hronikā rakstīts, kā 1208. gadā kaujā pie Aizkraukles rīdzinieki „Paceltiem karogiem metās ienaidniekiem virsū un nogalināja tos pa labi un pa kreisi.” Un kā var lasīt vēsturnieka Ēvalda Mugurēviča hronikas komentāros, tad ”Viduslaikos karogi bija karaspēka un atsevišķu vienību kopības, pazīšanās un pulcēšanās zīmes. Sastopoties ar pretinieku, cīņas pieteikšanas signāls bija karoga pacelšana.” Slepenraksti jeb zīmēs iešifrēti kodi tika izmantoti jau antīkajā pasaulē. Laika gaitā, attīstoties kara mākai, attīstījās arī sakaru līdzekļi. Ieskatu karalaiku sakaru vēsturē sniedz Latvijas Kara muzeja speciālists, vēsturnieks Juris Ciganovs, kurš stāsta gan par Otrā pasaules karā izmantoto vācu armijas šifrējamo mašīnu „Enigma”, gan amerikāņu armijas pielietotajiem indiāņu zīmju rakstiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sācis sabiedrības informēšanas kampaņu sauļošanās radīto risku mazināšanai "Necepies! Izvēlies dzīvot!". Kampaņas mērķis ir skaidrot riskus un piesardzības pasākumus, uzturoties saulē, kā arī kliedēt mītus par sauļošanos. Par kampaņas mērķiem un arī riskiem, ko var radīt neapdomīga sauļošanās, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas sdrmatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs, "Derma Clinic Riga" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls, uzņēmuma "MADARA Cosmetics" dibinātāja, saules aizsargkrēmu eksperte Lotte Tisenkopfa-Iltnere un SPKC pārstāvis Mārtiņš Zvackis. Ik gadu Latvijā konstatē vidēji 215 jaunus melanomas un 1410 citu ļaundabīgu ādas audzēju gadījumus. Tās ir vienas no biežāk sastopamajām onkoloģiskām slimībām, kuras izraisa arī sauļošanās. Arī sabiedrības aptaujas dati ir ne visai iepriecinoši, tādēļ SPKC sācis kampaņu "Necepies! Izvēlies dzīvot!". SPKC jūnijā veiktā aptauja liecina, ka aptuveni puse iedzīvotāju nelieto aizsarglīdzekļus. Mārtiņš Zvackis norāda, ka SPKC veiktā aptauja atklāj, ka cilvēki arvien uzskata, ka sauļošanās ir veselīgs D vitamīna uzņemšanas veids (to norādījuši 80% aptaujāto). Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka iedegusi āda ir veselīga. "Mīti ir dzīvi un mums jāinformē sabiedrība par to, kādi piesardzības pasākumi būtu jāievēro, uzturoties saulē, lai izglītotu sabiedrību par to, kāds ir saules ēnas puses," norāda Mārtiņš Zvackis. Drīzumā SPKC mājaslapā būs pieejams tests, kurā varēs uzzināt savus sauļošanās paradumus, varēs uzzināt savu "vasarnieka tipu" un kādi ir nepieciešamie piesardzības pasākumi. SPKC aicina, uzturoties saulē, ievērot 3U pamatprincipu - uzklāj, uzvelc, uzmanies! Respektīvi, uzklāj saules aizsarglīdzekli un pietiekamā daudzumā, uzvelc platu cepuri, kas noēno seju, sprandu, ausis un degunu, kā arī velc vieglu dabīga materiāla apģērbu, kas pasargā no tiešiem saules stariem, kā arī uzliec saules brilles, lai pasargātu acis ikdienas gaitās. Uzmanies - izvairies no uzturēšanas saulē no plkst. 10 - 16, kad ultravioletā starojuma indekss ir visaugstākais. Šajā laikā ieteicams uzturēties vairāk ēnainās vietās. Ja kaut viens par to atcerēsies un ievēros, tas jau būs iepriecinoši. Raimonds Karls atzīst, ka dermatologi negrib aizliegt sauli, bet atgādināt vienkāršās lietas – iedegums ir forša lieta, bet tā ir nevis veselības pazīme, bet ādas aizsargreakcija. "Ilgstoši uzturoties saulē bez ādas aizsardzības, var attīstīties ādas apdegums, katrs apdegums ir riska faktors vēlāk dzīves laikā tam pārvērsties par ādas melanomu. Ādas melanoma ir ļoti bīstams audzējs. Bez melanomas pastāv arī citas ādas ļaundabīgās saslimšanas, ka vari palikt priekšlaicīgi vecs, krunkains, nesmuks, ar brūniem traipiem. Mēs katru gadu neatļauti daudz zaudējam dzīvības, cilvēkus, kuri varētu būt kopā ar mums," analizē Raimonds Karls. "Visdrīzāk lielākā daļa šo nāves gadījumu ir novēršami. Tāpat, kā peldēšana un slīkšana, ir vajadzīgs prasmes, arī šeit prasme uzvesties saulē, sadzīvot ar sauli." Saules aizsargkrēms palīdz ne tikai skaistumam, bet palīdz novērst un mazināt veselīgas riskus, kas rodas saules ietekmē. Jārēķinās gan, ka saules aizsarglīdzekļi arī nonāk vidē. "Tie nonāk vidē pa tiešo nevis caur attīrīšanas iekārtām. Sintētiskie saules filtri mēdz būt kaitīgi videi. Ir valstis, kur vairākas valstis, kur dažādi ķīmiskie līdzekļi ri aizliegti tieši kaitīgās iedarbības uz ekosistēmu dēļ. Ja vēlamies pasargāt sevi, bet arī padomāt zemeslodi, uz kuras dzīvojam un kas jāatstāj nākamajām paaudzēm, tad dabiskie līdzekļi ir drošāka izvēle gan sev, gan videi," vērtē Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
Mākslinieku izpildīta gaisa akrobātika, kas skatītājiem liek aizturēt elpu un satraukties, vai priekšnesums tūlīt nepārsniegs kādu bīstamības robežu. Lieli un mazi, piemīlīgi un bīstami dzīvnieki cirka arēnā, klauni ar sarkaniem deguniem un burvju triki, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem priekšnesumos kā izklaides elements apmeklētājiem - dažādos laikos cirks izpaudies atšķirīgi, un tas, kas šobrīd liktos nepieņemami, agrāk bijis bieži izplatīta parādība. Kā savu attīstības ceļu ir gājusi cirka māksla un kādas vēsmas tajā vērojamas šobrīd, par to raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar vēstures zinātņu doktori, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieci Ilzi Boldāni-Zeļenkovu, Rīgas cirka valdes locekli Māru Pāvulu, Rīgas cirka radošo direktoru un vienlaikus laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāla “Re Rīga!” radošo direktoru Mārtiņu Ķiberu un Rīgas cirka vēstures pētnieci un arhivāri Elvīru Avotu. Vispirms atskats uz slavenā Kanādas “Saules cirka” vizīti Rīgā. Spilgtas krāsas, mūzika, kukaiņu tēli - pavisam nesen to varēja pieredzēt skatītāji Latvijā, kuri devās uz pasaulslavenā Kanādas “Saules cirka” jeb “Cirque du Soleil” izrādēm. Tā bija cirka atgriešanās Latvijā un šoreiz ar jaunu iestudējumu “Ovo”. Vārds “ovo” tulkojumā no portugāļu valodas nozīmē “ola”, un portugāļu valoda ir dzimtā šova veidotājai no Brazīlijas. Ola ir arī viena no kukaiņu attīstības stadijām. Tad nu izrāde iesākas ar milzīgu olu uz skatuves, bet izrādes laikā uz skatuves parādās arī mazākas olas un tiek risinātas kukaiņu savstarpējās attiecības. Iielūkojamies cirka aizskatuvē, lai tiktos tā veidotājiem un pārliecinātos, cik šis viss ir milzīgs kopdarbs. Cauri cirka mājvietai arēnā “Rīga” veda komunikācijas vadītāja, publiciste Dženija Maleta (Janie Mallet), kura iepazīstina ar cirka pirmsākumiem un sadzīvi, nemitīgi apceļojot dažādas vietas. Savukārt pēc mākslinieku treniņa uz skatuves ir iespēja aprunāties ar 26 gadus veco cirka mākslinieku Kailu Kreiglu (Kyle Cragle) no ASV, kurš iestudējumā iejūtas spāres lomā, taču nepieciešamības gadījumā var aizstāt kolēģi arī citā lomā. Kails sācis nodarboties ar vingrošanu jau ļoti agrīnā vecumā, pēc tam deviņu gadu vecumā viņš arī noskatījies “Saules cirka” izrādi, burtiski tajā iemīlējies un paziņojis vecākiem, ka vēlas būt cirka mākslinieks. Kails turpinājis vingrot un vienlaikus pētījis dažādus cirka iestudējumus, lai sapratu, kā viņš patiesi varētu kļūt par mākslinieku. Pēc izrādēm Rīgā “Saules cirka” mākslinieki atpūtīsies, bet tikai uz neilgu brīdi, lai pēc tam dotos tūrē pa Spānijas pilsētām un tad jau uz citām vietām Eiropā. Saglabājot vēsturiskas tradīcijas kā ceļojošais cirks un vienlaikus nemitīgi attīstoties, “Saules cirks” turpinās sakausēt mākslu, zinātni, tehnoloģijas un daudzus citus komponentus, lai skatītāju priekšā atkal un atkal uzburtu brīnumu.
Šonedēļ ir sākusies pakāpeniska biļešu tirdzniecība uz 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un 17. Deju svētku pasākumiem. Par jauno tirdzniecības kārtību un citām ar to saistītām svarīgām niansēm saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Skaidro Dziesmu svētku izpilddirektore Daina Markova un Dziesmu svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Kas jāievēro visiem, kas dosies uz svētkiem? Daina Markova aicina visiem pirmām kārtām būt priecīgiem. "Jābūt priecīgiem, jāiet satikties, būt kopā, jāiet kopā just, jāiet pēc tā, pēc kā katrus piecus gadu dodamies - liels prieks un atvērtība," bilst Daina Markova. "Tad viss pārējais, ko paredzējuši svētku kārtībai un drošībai ir saistīts ar to, lai visi justos droši, lai novērstu pēc iespējas visus riskus, kas var būt tik lielā pasākumā. Inga Vasiļjeva pievērš uzmanību, ka jāņem vērā situācija Rīgā un pilsētas ceļu infrastruktūra, kas piedzīvo lielas pārmaiņas un remontus. Tāpēc visiem, kam ir biļetes uz maksas pasākumiem, jāplāno laicīgi doties uz norises vietām, kas atrodas tālāk no centra. No 15. maija biļetes internetā iespējams iegādāties uz 15 notikumiem: garīgās mūzikas koncertu, diriģentu kora koncertu "Diriģents", vietas tribīnē svētku gājiena laikā, svētku atklāšanas koncertu, vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncertu "Skaņu portreti", vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertu "Dievs. Daba. Cilvēks", bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncertu "Es vēlos sev ko pastāstīt", pūtēju orķestru lielkoncertu "Laiks iet pāri" un pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncertu "Partitūra svētkiem", kokļu mūzikas lielkoncertu "Laika upe" un nakts koncertiem –"Gaismas dārzs" un "Nakts dziesma", mazākumtautību kolektīvu koncertu "Saules dziesmas audeklā", vokāli simfoniskās mūzikas koncertu "Šūpulis", tautas tērpu skati "Mēnesnīcā" un tautas mūzikas koncertu "Trejdeviņi spēlmanīši". Tiesa, gandrīz visas biļetes, kas tika piedāvātas pārdošanā pirmajā tirdzniecības dienā, jau ir izpārdotas. No 17. maija pircējiem interneta tirdzniecībā būs pieejamas biļetes uz deju koncertiem: lielkoncertu "Balts" "Arēnā Rīga" un lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" Daugavas stadionā. No 19. maija tirdzniecībā internetā būs pieejamas biļetes uz koru lielkoncertu "Tīrums" un tā ģenerālmēģinājumu, noslēguma koncertu "Kopā augšup" un tā ģenerālmēģinājumu, kā arī sadziedāšanās nakti (noslēguma koncerta biļešu īpašniekiem nav nepieciešams iegādāties atsevišķas biļetes). No 22. maija biļetes būs iespēja iegādāties arī kasēs, kā arī būs iespēja izpirkt biļetes iepriekšējā rezervācijā. No 12. jūnija varēs izpirkt iepriekšējā rezervācijā pieteiktās biļetes, kas netiks izpirktas.
Pour vous abonner à nos 300 émissions hebdomadaires d'une heure sans publicité pour seulement 2€ par mois, avec une nouvelle émission chaque jeudi rien de plus simple, cliquez ici : https://m.audiomeans.fr/s/S-tavkjvmo Laura Léoni (autrice) et Diane Prost (comédienne) sont nos invitées pour la pièce “La Folle et Inconvenante Histoire Des Femmes” Elles sont nos invitées pour cet Xpresso que nous vous offrons un jeudi, une fois n'est pas coutume. La pièce se joue jusque mi Avril 2023, il ne faut pas tarder, raison pour laquelle nous diffusons sans tarder ! Ce spectacle met en scène une jeune femme qui, à travers un livre d'Histoire, légué par sa grand-mère, décide de donner enfin la parole aux grandes muettes des siècles passés, les femmes. De la Préhistoire jusqu'au XXIème siècle, elle donnera vie à des personnage féminins, réels ou fictifs, hétérosexuels ou homosexuels, qui ensemble entre humour et engagement se feront les témoins de cette grande histoire oubliée des femmes, leur histoire. L'entretien, vous l'entendrez, a été fort, intense, sur un sujet que nous n'avions encore jamais traité jusqu'ici, l'homosexualité dans l'Histoire. Ce sera, assurément, une belle émission à faire, sans être mainstream ni langue de bois, c'est comme cela que vous nous aimez le mieux. Et le moins que l'on puisse dire, c'est que nos deux invitées sont sans langue de bois, et ça nous plaît, elles ne refusent pas le débat, le tout dans une grande intelligence (Et ça nous plaît encore plus !!). Si la pièce est militante, nous sommes nous des militants du débat, de la confrontation des idées, nous étions faits pour nous rencontrer. 30 minutes de plaisir donc, et, si vous souhaitez prolonger, la pièce se joue au théâtre « Le funambule », 53 rue des Saules / 75018 Paris.
Cilvēka acis jau izsenis vērsušās tālumā, domājot, vai mēs esam vienīgie Visumā, vai ir vēl kāda mums līdzīga ar saprātu apveltīta būtne gaismas gadu attālumā. Ārpuszemes dzīvības meklējumi var šķist kā meklēt smilšu graudiņu siena kaudzē, tomēr ne viens vien astronoms tam veltījis savu mūžu. Interese par to, vai esam vienīgie kosmosā, cilvēku prātus ir urdījusi jau no senām dienām, taču, vai šajā jomā ir bijusi nopietna izpēte? Kāds ir bijis slavenā "citplanētiešu meklētāja" - ASV astronoma Frenka Dreika ieguldījums un cik daudz ir nopietnas pētniecības, cik - spekulāciju, raidījumā Zināmais nezināmajā analīzē astronomijas interesents un IT speciālists Raitis Misa. "Jautājums ir nopietns tādā ziņā, ka visus interesē atbilde uz šo jautājumu," atzīst Raitis Misa. "Ir jānodala divas lietas, ir civilizācija, kas ir inteliģence tādā izpratnē, kā mēs to saprotam. Un vienkārši dzīvība kā tāda, ko varētu atrast, piemēram, tepat uz Marsa, kas nemaz nav izslēgts. Protams, atrasta vēl nav. Šobrīd nekas nekur atrasts nav, viss tas, kas ir, tas ir vairāk zinātniskā fantastika, kāda cilvēka iedomas, kāda vēlmes, ka tas tā būtu, bet tādu pierādītu faktisko atklājumu un konstatējumu šobrīd nav ne par mikrobu izmēra, ne arī par inteliģentu dzīvību." "Šobrīd, lielā mērā arī pateicoties Frenkam Dreikam, pētījumi notiek, ir finansējums, tiek veikti arvien jauni novērojumi un galvenais novērojamu virziens ir radio astronomijas, mēģinot uztvert šo civilizāciju pārraidītos signālus, turpina Raitis Misa. Frenka Dreika atbilde uz jautājumu par ārpuszemes civilizāciju bija - mēs neesam vieni. "Tas ir tas, ko viņš uzskatīja, un tam ir kaut kāds zināms pamatojums, jo Visums ir milzīgs, zvaigžņu ir triljoniem, planētu ir milzīgi daudz, un ir daudz zvaigžņu, pie kurām planētas ir tā sauktajā apdzīvojamajā zonā, līdz ar to iespēja, ka radīsies dzīvība un kādā brīdī kļūs inteliģenta, ir diezgan liela," norāda Raitis Misa. "Mūsu civilizācija šobrīd ir nosacīti radījusi radio burbuli, kas ir apmēram 100 gaismas gadu rādiusā, un tas ir tas attālums, kurā jebkurš cits, kas mūs klausītos - Saule radioteleskopa - varētu dzirdēt un saprast, ka tie signāli ir mākslīgi. Viņi uztvertu "Radio Skonto" vai Latvijas Radio 1 un teiktu, jā, šis signāls nav dabiskas izcelsmes, to varam droši pateikt," skaidro Raitis Misa. "(..) Mēs esam milzīgā 92 gaismas gadus lielā Visumā maziņus simts gaismas gadiņus tikai piesārņojuši ar savu radio troksni. Tas uzskats tāds, ka, ja kāda civilizācija, kas mūs sadzirdētu, atbildētu, mums tas, protams, prasītu laiku, bet tas, kā viņi to sauc, kontaktu periods, varētu sākties apmēram pēc kādiem 400 gadiem." Ja kāds mūsu sadzird šodien un izdomā atbildēt, tad tie, kas uztvers signālu, ja tāds tiks sūtīts, būs pēc 400 gadiem, kas varbūt nesapratīs, kas ir tas, ko uztver, jo neko nav sūtījuši. Var teikt, tāda ļoti savdabīga komunikācija. Cik vispār reāli ir vienam otru sadzird? "Sadzirdēt varbūt arī ir reāli, bet jāsaprot, ka tāda komunikācija kā īsziņas vai čats tur nebūs, jo tur viens virziens komunikācijai aizņems daudzus gadus," bilst Raitis Misa. "Līdz ar to drīzāk būs tā, ka mēs vienkārši zināsim, ka tiešām mums atsūtīja signālu, mēs būsim droši, ka tur vēl kāds inteliģents ir. Mēs zināsim, no kuras zvaigznes tas nāca, un gan jau tajā brīdī arī zināsim, kādas tur ir planētas un kāds ir viņu atmosfēras sastāvs un visu pārējo. Bet tā parunāties un paspiest roku, lai to izdarītu, būs vēl droši vien vairāki tūkstoši gadu jāpagaida." Vai ir kāda unikāla eksoplanēta ar dzīvības formām? Astronomiem ir zināmi vairāki tūkstoši to planētu, kas atrodas ārpus Saules sistēmas. Šādas planētas saucam par eksoplanētām. Bet, ja Saules sistēmā tieši Zeme ir unikāla, jo uz tās eksistē dzīvība, vai varētu atrasties arī kāda unikāla eksoplanēta ar dzīvības formām? Vai nosacījums dzīvībai uz eksoplanētas būtu ūdens krājumi? Apritējuši vairāk nekā 30 gadi kopš tā brīža, kad sākušies eksoplanētu jeb citplanētu pētījumi. Pirmajos gadījumos kaut kas no citplanētām drīzāk tika atrasts nejauši, bet pēdējos gados šādu planētu pētījumi ir ļoti apzināts solis, notiek speciālas misijas un arī uz Zemes ir vairākas observatorijas, kas mērķtiecīgi meklē citplanētas. Un, ja misijas ir mērķtiecīgas, tad skaidrs, ka arī atklāto citplanētu skaits pēdējos gados ir audzis. Tā skaidro Suntažu observatorijas saimniece un portāla “starspace.lv” redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Bet cik daudz zinām par pašām eksoplanētām? Apzīmējums “eksoplanētas” jeb “citplanētas” jau pasaka priekšā, ka runa ir par kaut ko, kas atrodas ārpus Saules sistēmas, bet vai tas ir kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko mēs saprotam ar Saules sistēmu? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Anna Gintere. Bet tālāk mūžīgais un visai sarežģīti atbildamais jautājums par iespējamām dzīvības formām uz eksoplanētām. Saules sistēmā Zeme ar savām dzīvības formām ir īpaša. Protams, nevar izslēgt, ka šādas formas ir arī uz Veneras, ko klāj indīgu gāzu mākoņi. Iespējams, jaunu informāciju par dzīvību uz Marsa mums sniegs uz tā izvietotais pašgājējs robots. Tomēr Zeme ir unikāla. Kā būtu ar eksoplanētām? Cik apzināti uz tām tiek pētīta dzīvība un ko mēs par to zinām?
durée : 00:31:35 - Histoires fantastiques 2/10 : Les Saules (1ère diffusion : 07/10/1975) - Par Hélène Auffret - Présentation du texte Hélène Auffret - Lectures de la nouvelle d'Algernon Blackwood : "Les Saules" par Michel Ruhl et Jean Leuvrais - Réalisation Arlette Dave
durée : 00:31:30 - Histoires fantastiques 3/10 : Les Saules (1ère diffusion : 08/10/1975) - Par Hélène Auffret - Présentation du texte Hélène Auffret - Lecture de la nouvelle de Ray Bradbury "La Foule", par Philippe Moreau, Benoît Allemane, Marcel Charvey et Yves Bureau - Réalisation Arlette Dave