Podcasts about zemnieku

Ceļš līdz nākamajam Latvijas Bankas prezidentam izrādījies pilns negaidītu līkloču. Vispirms, tuvojoties bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka termiņa beigām, izrādījās, ka koalīcija nemaz nespēj vienoties par kopīgu kandidātu, Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja savu, bet pārējie koalīcijas partneri nāca ar savu kandidātu. Vēlēšanas tā arī nenotika. 24. janvārī šķita, ka vienošanās ir panākta, bet atkal izrādījies, ka tā nemaz nav, un atkal koalīcija sadalījusies divās daļās. Bet tagad kandidātu, ko gan toreiz, gan tagad atkal atbalsta "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", ir izvirzījušas divas opozīcijas partijas – Nacionālā Apvienība un Apvienotais saraksts. Kādas politiskās spēles tiek spēlētas un kādi īsti ir kritēriji, pēc kuriem vērtē kandidātus, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurevics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Ceļš līdz nākamajam Latvijas Bankas prezidentam izrādījies pilns negaidītu līkloču. Vispirms, tuvojoties bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka termiņa beigām, izrādījās, ka koalīcija nemaz nespēj vienoties par kopīgu kandidātu, Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja savu, bet pārējie koalīcijas partneri nāca ar savu kandidātu. Vēlēšanas tā arī nenotika. 24. janvārī šķita, ka vienošanās ir panākta, bet atkal izrādījies, ka tā nemaz nav, un atkal koalīcija sadalījusies divās daļās. Bet tagad kandidātu, ko gan toreiz, gan tagad atkal atbalsta "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", ir izvirzījušas divas opozīcijas partijas – Nacionālā Apvienība un Apvienotais saraksts. Kādas politiskās spēles tiek spēlētas un kādi īsti ir kritēriji, pēc kuriem vērtē kandidātus, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurevics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Zaļo un Zemnieku savienības pieteikto un virzīto kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam – finanšu institūcijas "Altum" pašreizējo vadītāju Reini Bērziņu – varētu ievēlēt ar opozīcijas deputātu balsīm. Sīrijā pēc diktatora Bašara al Asada gāšanas ir sācies darbs pie būtībā jaunas valsts izveidošanas. Taču pagaidām nav skaidrs, kāda būs nākotnes Sīrija. Plānots, ka no nākamā gada pavasara sociālo stipendiju „Studētgods” palielinās no 175 līdz 180 eiro mēnesī. Tiesībsarga birojs prezentēs pētījumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisma efektivitāti. Florbolisti ar mainīgām sekmēm noslēguši pasaules čempionāta grupu turnīru, sevi jāapliecina izslēgšanas mačos.

Kā noritēs "Rail Baltica" projekta turpmākā īstenošana –  valdība šonedēļ to vēl nav gatava lemt. Bet ciktāl valdības partijām par to ir vienots redzējums? Kādus riskus saskata koalīcijas deputāti un arī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pēta projekta līdzšinējo realizāciju, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Andris Šuvajevs (Prograsīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts). Satiksmes ministrijas sagatavotais projekta pirmās kārtas scenārijs Latvijā paredz izbūvēt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu no Igaunijas līdz Lietuvai un to savienot ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Rīgas centrālo staciju un staciju lidostā savstarpēji plānots savienot esošajā dzelzceļa infrastruktūrā. Tomēr šo piedāvājumu nesaskaņoja Finanšu ministrija, norādot, ka trūkst informācijas, kas tad veiks Rail Baltica tālāko uzturēšanu un pārvaldību un kāds būs šī projekta ekonomiskais ieguvums. "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā kopumā tiek lēstas 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardi, kuras vēl varētu samazināt par 400 miljoniem.  

Kā noritēs "Rail Baltica" projekta turpmākā īstenošana –  valdība šonedēļ to vēl nav gatava lemt. Bet ciktāl valdības partijām par to ir vienots redzējums? Kādus riskus saskata koalīcijas deputāti un arī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pēta projekta līdzšinējo realizāciju, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Andris Šuvajevs (Prograsīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts). Satiksmes ministrijas sagatavotais projekta pirmās kārtas scenārijs Latvijā paredz izbūvēt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu no Igaunijas līdz Lietuvai un to savienot ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Rīgas centrālo staciju un staciju lidostā savstarpēji plānots savienot esošajā dzelzceļa infrastruktūrā. Tomēr šo piedāvājumu nesaskaņoja Finanšu ministrija, norādot, ka trūkst informācijas, kas tad veiks Rail Baltica tālāko uzturēšanu un pārvaldību un kāds būs šī projekta ekonomiskais ieguvums. "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā kopumā tiek lēstas 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardi, kuras vēl varētu samazināt par 400 miljoniem.  

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Ķīnas un Eiropas Savienības attiecības turpina saasināties, it sevišķi tirdzniecības jomā. Reģiona līderu tikšanās Turkmenistānā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" ārpolitikas komentētājs Andis Sedlenieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Paulu Koškinu un RSU Politikas zinātnes doktorantūras vadītāju, Ķīnas Studiju centra direktori, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktori Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu. Lietuva griež pa kreisi Pēc 13. oktobrī notikušās Lietuvas Seima vēlēšanu pirmās kārtas ir skaidrs, ka aptauju rādītāji nav melojuši un mūsu kaimiņvalsti gaida valdošo spēku nomaiņa un politikas pagrieziens vairāk vai mazāk pa kreisi. Pārliecinošās līderpozīcijas, kuras 2020. gada vēlēšanās ieguva konservatīvā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti, sāka šķobīties jau drīz pēc vēlēšanām, un ap 2021. gada vidu valdošos konservatorus popularitātē apsteidza Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija. Daudz labāk neklājās arī premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītās koalīcijas mazākajiem partneriem – Liberālajai kustībai un Brīvības partijai. Tajā pašā laikā turpināja kristies arī līdz 2020. gadam valdošās Zemnieku un zaļo savienības reitingi, un ja vēlēšanu laikā šī partija vēl bija otrā, tad 2022. gada vidū – tikai ceturtā. Šīm partijām zudušais politiskais kapitāls tika ne vien sociāldemokrātiem, bet arī 2022. gada sākumā kādreizējā premjerministra Sauļus Skverneļa dibinātajai kreisi centriskajai partijai Demokrātu savienība „Par Lietuvu!”. Visbeidzot šī gada sākumā Lietuvas politiskajā skatuvē uznāca vēl viens spēks – partija „Nemunas rītausma”, kura pati sevi raksturo kā kreisi centrisku, liberālu un kristīgu, taču politikas novērotāju apzīmēta visbiežāk kā nacionālistiski populistiska. Pavasarī piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, kas, visticamāk, panākts, piesaistot līdz šim politiski inerto elektorāta daļu, vēlēšanu priekšvakarā „Nemunas rītausma” jau nepatīkami cepināja valdošo konservatīvo pakausi. Lietuvas vēlēšanu sistēma ir jaukta. 70 no 141 Seima deputāta ievēl proporcionālā balsojumā, savukārt atlikušo septiņdesmit vienu – vienmandāta apgabalos. Pirmajā kārtā šais apgabalos mandātu iegūst kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse no balsojušajiem, kas pie tam ir ne mazāk kā piektdaļa no reģistrētajiem vēlētājiem. Šādi apgabali šoreiz ir astoņi, tādējādi pēc pirmās kārtas ir ievēlēti 78 tautas priekšstāvji – 20 sociāldemokrāti, 18 no „Tēvzemes savienības”, 15 no „Nemunas rītausmas”, astoņi no „Par Lietuvu!”, astoņi no Liberāļu kustības, divi no partijas „Lietuvas poļu vēlēšanu akcija” un viens neatkarīgais deputāts. Pārējo 63 mandātu liktenis izšķirsies otrajā kārtā 27. oktobrī. Tiek lēsts, ka šī kārta diezin vai glābs valdošos konservatīvos no zaudējuma, ciktāl pēc pirmās kārtas viņi teju par divām trešdaļām atpaliek no sava snieguma iepriekšējās vēlēšanās. Tas pats sakāms par „zemniekiem un zaļajiem”, kuru rezultāts šobrīd šķiet katastrofāls – iegūti vien seši mandāti, respektīvi, apmēram piektā daļa no iepriekšējās vēlēšanās savāktajiem. Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte jau paziņojusi, ka konservatīvo līdera Gabrieļus Landsberģa aicinājumi veidot plašu varavīksnes koalīciju, nelaižot pie varas „Nemunas rītausmu”, viņu jau nogurdinājuši – koalīcija ar konservatīvajiem sociāldemokrātiem nav domājama. Toties kā nākamās iespējamās koalīcijas kodols iezīmējas sociāldemokrātu un „Par Lietuvu” centristu kombinācija. „Literatūras mīļotāju” tikšanās Šogad Turkmenistāna atzīmē trīssimto gadadienu kopš sava izcilā literāta, dzejnieka Mahtimguli dzimšanas. Šai literatūrvēsturiskajā sakarā pagājušās nedēļas nogalē Ašgabatā uz saietu pulcējās visai reprezentatīva reģiona līderu kompānija. Turkmenistānas līderi Serdaru Berdimuhamedovu bija pagodinājuši nesen ievēlētais Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, Kazahstānas prezidents Kasimžomarts Tokajevs, Kirgizstānas prezidents Sadīrs Džparovs, Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs un Armēnijas prezidents Vahagns Hačaturjans. Un, kur gadījies, kur ne – respektīvi, iepriekš nepieteikts – Ašgabadā piezemējās arī Krievijas režīma vadonis Vladimirs Putins. Uzstājoties foruma atklāšanā, viņš paziņoja, ka Krievija tagad būvējot „jaunu pasaules kārtību” un pulcēšot ap sevi antirietumniecisku valstu sadraudzību. Par nozīmīgāko saieta notikumu, attiecīgi, kļuva tā pamatprogrammā neietilpstošā Kremļa saimnieka tikšanās ar savu Irānas kolēģi Pezeškiānu, kas iezīmēja tālāku tuvināšanos starp šiem diviem mūsdienu pasaules izraidītajiem. Abi vadoņi slavēja savstarpējo sadarbību, kas, Irānas līdera vārdiem runājot, ik dienu nostiprinās kā ekonomiski, tā kulturāli. Kā zināms, viena no spilgtākām šo „ekonomiski kulturālo” saišu izpausmēm ir Irānas Krievijai piegādātās tuvā rādiusa ballistiskās raķetes „Fath 360”. Domājams, ka Ašgabadas tikšanās ir prelūdija nolīgumiem, kas varētu tikt slēgti „BRICS” samitā, kuru nākamnedēļ prezidējošā valsts Krievija uzņem Kazaņā. Atšķirībā no šī „literatūras cienītāju” salidojuma, kur Putins varēja justies kā centrālā figūra, Tatarstānas galvaspilsētā klātesoši būs tādi globālie smagsvari kā Ķīnas līderis Sjī un Indijas premjers Narendra Modi. Elektroauto un konjaks uz grauda tirdzniecības karā Kopš pagājušās nedēļas pasaules preses virsrakstos piesauc teju neizbēgamu tirdzniecības karu starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Viss sākās ar to, ka aizpagājušajā piektdienā Eiropadome ar balsu vairākumu apstiprināja papildu muitas nodevu noteikšanu no Ķīnas importētajiem elektroauto. Savienība uzlūko kā negodīgu konkurenci Ķīnas subsīdijas šai ražošanas nozarei, kas aktīvi iespiežas ar savu produkciju salīdzinoši nepiesātinātajā Eiropas tirgū. Kopš 2020. gada Eiropas Savienībā pārdoto ķīniešu elektromobiļu tirgus daļa pieaugusi no nepilniem 4% līdz 25%. Pret savienības sankcijām balsoja Vācija, kuras autoindustrijas kompānijas daļu produkcijas ražo Ķīnā, kā arī Ungārija, tradicionāli darbojoties kā Pekinas interešu aģents Eiropā. Ķīna, protams, nodēvēja savienības rīcību par nepieņemamu protekcionismu un dažas dienas vēlāk nāca klajā ar pretpasākumu – ievedmuitas noteikšanu Eiropā ražotajam konjakam un brendijam, kas pakļaujot dempingam Ķīnas tirgu. Šo Ķīnas lēmumu Eiropas Savienība savukārt grasās apstrīdēt Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Ķīnas pārstāvji jau izteikušies, ka viņu pretenzijas varētu izpelnīties arī Eiropas gaļas produkcija un auto ar lieljaudas benzīna dzinējiem. Kā norāda eksperti, elektromobiļi un konjaks ir īlens, kas izlīdis no apvienotās Eiropas un Ķīnas ekonomisko sakaru maisa. Ķīna pēdējos gados piedzīvojusi iekšējā tirgus pieprasījuma kritumu un, attiecīgi, pārvirza nepieprasīto produkciju ārējā tirgū. Tās eksports uz Eiropas Savienību sasniedzis rekordaugstu līmeni, tāpat kā savienības negatīvā bilance tirdzniecībā ar Āzijas superlielvalsti. Eiropu pārpludina ne vien ķīniešu elektromobiļi, bet arī akumulatori un saules paneļi, vēja turbīnas, tērauds, vecāko modifikāciju mikroshēmas un citi izstrādājumi. Ķīnas valdības mēģinājumi aktivizēt iekšējo patēriņu līdz šim nav devuši rezultātus. Šobrīd starp Briseles un Pekinas pārstāvjiem rit sarunu process ar mērķi vienoties par minimālās cenas slieksni Ķīnas izstrādājumiem un tā izvairīties no pārāk agresīvas konkurences, kas draud ar tirdzniecības karu. Notikušas gan tehnisko ekspertu konsultācijas, gan tikšanās starp komisāru ekonomikas jautājumos Valdi Dombrovski un Ķīnas tirdzniecības ministru Vanu Ventjao. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Iepriekš ir paustas daudzas apņemšanās risināt finansiālās problēmas dažādās nozarēs, gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan citur. Taču naudas, izrādās, nav. Kas notiks ar dotajiem solījumiem, kurus budžeta ietvaros nemaz nevar izpildīt? Krustpunktā disktutē Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji: frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Apvienotā saraksta feakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans un frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.  

Iepriekš ir paustas daudzas apņemšanās risināt finansiālās problēmas dažādās nozarēs, gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan citur. Taču naudas, izrādās, nav. Kas notiks ar dotajiem solījumiem, kurus budžeta ietvaros nemaz nevar izpildīt? Krustpunktā disktutē Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji: frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Apvienotā saraksta feakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans un frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.  

Raidījumā Piespēle runājam par Latvijas delegācijas izcilo sniegumu Parīzes paraolimoiskajās spēlēs. Tur latvieši izcīnīja trīs zelta un vienu sudraba godalgu, bet divi zelti parajātniekam Rihardam Snikum. Lielā intervija ar Snikus pirmo treneri Olgu Šelleri. Nedēļas topā: Futbola izlase UEFA Nāciju līgas spēlē uzvar Fēru salas ar 1:0; Latvijas Futbola federācijas vadītājs Vadims Ļašenko apciemo ekonomikas ministru Viktoru Valaini no Zaļo un Zemnieku savienības; Gatavojamies Latvijas-Igaunijas basketbola līgas sezonai; Basketbolists Dāvis Bertāns paraksta līgumu ar tikko izveidoto Dubaijas klubu; Paralimpiešu sagaidīšana pie Brīvības pieminekļa.

Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju izstrādājusi priekšlikumu, rosinot samazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Darba devēji uzskata, ka maksā pārāk daudz. Arodbiedrības tam kategoriski iebilst. Vai ir iespējams kompromiss? Krustpunktā diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.  

Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju izstrādājusi priekšlikumu, rosinot samazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Darba devēji uzskata, ka maksā pārāk daudz. Arodbiedrības tam kategoriski iebilst. Vai ir iespējams kompromiss? Krustpunktā diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.  

Kāpēc Latvijā neizdodas iedzīvināt Lauksaimniecības risku fondu, no kura maksātu zemniekiem, kad kāda dabas kataklizma izdara skādi ražai. Kas ir jādara, lai tuvāka gada laikā šādu fondu izveidotu? Krustpunktā diskutē zemkopības ministrs Armands Krauze, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja-Burmistre un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.    

Kāpēc Latvijā neizdodas iedzīvināt Lauksaimniecības risku fondu, no kura maksātu zemniekiem, kad kāda dabas kataklizma izdara skādi ražai. Kas ir jādara, lai tuvāka gada laikā šādu fondu izveidotu? Krustpunktā diskutē zemkopības ministrs Armands Krauze, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja-Burmistre un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.    

Pieaug spiediens mangāna rūdas tranzīta pārtraukšanai. "Hamās" nācis klajā ar savu pamiera piedāvājumu. Saņemti jauni iesniegumi no studentiem par iespējamu seksuālu uzmākšanos Mūzikas akadēmijā. Zemnieku saeima kongresā apspriež nozares aktualitātes.

Studijā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi pēc viņa organizētās konferences, kurā tika spriests par palīdzību Ukrainai, radījuši viļņošanos - vairāku valstu vadītāji steiguši mierināt savus iedzīvotājus, ka viņi karavīrus uz Ukrainu nesūtīs. Šādu iespēju tomēr pieļāvis Makrons, pēc konferences presei stāstot par tās rezultātiem. Šonedēļ beidzot pēdējais no valstu parlamentiem ir devis savu akceptu Zviedrijas uzņemšanai NATO, pēc tādas kā koķetērijas Ungārijas premjers ir ļāvis savai partijai balsot par Zviedrijas pieteikumu, un tā kļūst par 32. NATO dalībvalsti. Latvijas drošībai tas ir īpaši svarīgi. Polijā turpinās lauksaimnieku un autopārvadātāju protesti, pēdējā laikā tos pavada arvien ekstrēmākas izpausmes - nedēļas nogalē tika atlauzti dzelzceļa vagoni, zemē izgāžot daudzas tonnas Ukrainas graudu. Kā īsti saprast to, kas šobrīd notiek pie Polijas robežas? Aktualitātes analizē Andis Kudors, politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, grāmatas "Russia and Latvia: A Case of Sharp Power" autors. Ierakstā uzklausām Dāvi Kažu, izdevuma "Veckans Nyheter" redaktoru. Krievijai nebūs uzvarēt! Pirmdien, 26. februārī, Elizejas pilī Parīzē pulcējās vairāk nekā divdesmit Eiropas valstu un valdību galvas, lai spriestu par atbalstu Ukrainai. Kā pirms samita, informējot žurnālistus, definējis kāds Francijas prezidenta administrācijas pārstāvis, pasākuma virsuzdevums ir kliedēt bažas par to, ka Eiropas pozīcijā iepretim Krievijas agresijai iestājies pajukums. Prezidents Emanuels Makrons notikumā nepārprotami spēlēja pirmo vijoli ne vien kā namatēvs, bet arī kā tā idejiskais iniciētājs un virzītājs. Kā zināms, Eiropas militāri stratēģiskā autonomija allaž bijusi Francijas prezidenta jājamzirdziņš, un kā nekad šī tēma ir aktuāla šobrīd, kad Savienoto Valstu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps nāk klajā ar aizvien dramatiskākiem izteikumiem par ASV potenciālo aiziešanu no NATO un amerikāņu atbalsta miljardi Ukrainai, nepārprotami ne bez Trampa ziņas, ir iesprūduši Kongresa apakšpalātā. Definējot konferences pamatnostādnes Ukrainas kara sakarā, Francijas līderis bija kategorisks: „Mēs darīsim visu, kas nepieciešams, lai Krievija nevarētu uzvarēt šo karu.” Tika uzdots arī jautājums par to, vai NATO varētu nosūtīt uz Ukrainu savas militārās vienības. Šo jautājumu samita priekšvakarā aktualizēja Slovākijas premjers, kreisais populists Roberts Fico, rezonējot ar Krievijas pastāvīgi uzturēto motīvu par tieša konflikta draudiem ar NATO. Prezidenta Makrona atbilde preses konferencē pēc samita beigām daudziem droši vien bija pārsteidzoša: „Šobrīd nav konsensa par oficiālu, apstiprinātu sauszemes karaspēka nosūtīšanu. Taču, runājot iespējamības kategorijās, nekas nav izslēdzams.”  Vēl viena nozīmīga tēze, kas izskanēja no prezidenta mutes, bija: „Cik es varēju vērot, vairāk vai mazāk visas valstis, kas ir pārstāvētas pie šī galda, ir deklarējušas vienotu izpratni par to, ka mums pēc dažiem gadiem jābūt gataviem Krievijas uzbrukumam šīm valstīm.” Krievijas potenciāli visvairāk apdraudēto valstu, pirmām kārtām Moldovas, aizsardzība bija viens no samita dienaskārtības jautājumiem. Kā pārējie tiek minēti kiberdrošība, iespējama ieroču un munīcijas ražotņu izvēršana Ukrainas teritorijā, atbalsts Ukrainai atmīnēšanas operācijās un Baltkrievijas robežas kontrolē. Protams, tika spriests par ātrāku artilērijas šāviņu piegādi, jo tieši šīs munīcijas deficīts tiek minēts kā iemesls nesenajai ukraiņu spēku atvilkšanai no Avdijivkas pilsētas un nu jau arī no Lastočkines ciema uz rietumiem no Avdijivkas. Agrāk izskanējusī sabiedroto apņemšanās līdz šī gada martam piegādāt Ukraini miljonu šāviņu ir izpildīta knapi par trešdaļu. Kā izskanēja samitā, prezidents Makrons vairs neuzstāj, ka kara materiāli būtu iepērkami tikai Eiropā, un ir gatavs atbalstīt Čehijas premjerministra Petra Fialas iniciatīvu par miljona šāviņu iepirkumu ārpus Eiropas. Pati Francija uzņēmusies vadīt vidējas un tālas darbības rādiusa raķešu piegādes procesu, kam gatavas pievienoties piecpadsmit valstis. NATO ezers atkusis Pirmdien Ungārijas parlaments ar 188 balsīm par un 6 balsīm pret apstiprināja rezolūciju, ar kuru Ungārija kā pēdējā no NATO dalībvalstīm ratificēja Zviedrijas pievienošanos aliansei. Pēc tam, kad savu veto bija atsaukusi Turcija, Budapeštas vilcināšanās šai sakarā izskatījās pēc ietiepīgas tielēšanās ar neskaidriem motīviem, viens no kuriem varētu būt premjerministra Orbana īpašās attiecības ar Kremļa saimnieku Putinu. Pēdējais Ungārijas izvirzītais nosacījums bija Zviedrijas premjerministra personiska vizīte Budapeštā, ko daudzi precīzi raksturoja kā velti Viktora Orbana personiskajam ego. Sākotnēji Stokholma likās visai noraidoša, taču tad premjerministrs Ulfs Kristersons lika kaunu pie malas un piektdien, 23. februārī, ieradās Ungārijas galvaspilsētā, kur parakstīja divu valstu aizsardzības līgumu un vienošanos par Zviedrijā ražoto „Grippen” iznīcinātāju piegādi Ungārijai. Līdz ar pirmdienas balsojumu nepārprotami ir noslēdzies apmēram divsimt gadus ilgušais militārās neitralitātes periods Zviedrijas vēsturē, savukārt Baltijas jūra ir kļuvusi par NATO ezeru, respektīvi, NATO valstu teritorijas ieskautiem ūdeņiem, ja neskaita Krievijas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalus. Ziemeļatlantijas alianses stratēģiskās pozīcijas Eiropas ziemeļos līdz ar to kļuvušas daudz kompaktākas un loģiskākas, uzlabojot ne vien Baltijas valstu, bet arī Arktikas teritoriju aizsardzības situāciju. Un tas nepavisam nav mazsvarīgi, kaut vai ievērojot pēdējos mēnešos pieaugušo spriedzi starp Krieviju un Norvēģiju Svalbāras arhipelāga sakarā. Protams, Baltijas valstīm šīs pārmaiņas ir visnozīmīgākās, krietni mazinot Krievijas potenciālās iespējas izolēt tās no pārējiem alianses partneriem. Somijai un Zviedrijai ir jau desmitgadēm ilga sadarbības pieredze ar NATO, to ieroču sistēmas atbilst alianses standartiem, to spēki ir piedalījušies kopīgās mācībās, attiecīgi tieši politiskā dimensija līdz šim bija tā, kas iztrūka, lai Krievijas potenciālajai agresijai Baltijas jūras reģionā pretnostatītu kompaktu militāri stratēģisko struktūru. Ļoti būtisks aspekts ir arī tas, ka abu ziemeļvalstu militārā doktrīna, ar stratēģisko plānošanu sākot, ar konkrētiem ieroču modeļiem beidzot, teju vienmēr bijusi orientēta pamatā uz iespējamu apdraudējumu no austrumiem. Polijas zemnieki apdraud Kijivas – Varšavas attiecības  Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, Varšava bijusi viena no skaļākajām un spēcīgākajām Kijivas atbalstītājām. Taču divus gadus kopš šī iebrukuma iezīmē poļu zemnieku protesti pie Ukrainas robežas, kas teju apturējuši tālbraucēju satiksmi pār Ukrainas – Polijas robežu. Zemnieki protestē pret ukraiņu graudiem un citiem produktiem, kas, viņuprāt, pārpludinājuši Polijas tirgu, padarot viņu produkciju nekonkurētspējīgu. Viņi ne tikai nelaiž Polijā tālbraucējus no Ukrainas, bet arī izbēruši aptuveni 160 tonnas graudu no vilcieniem, kas ved graudus uz Gdaņskas ostu. Bez pierādījumiem, bet skaļi tiek apvainota arī Ukrainas graudu kvalitāte. Ukrainas valdība vaicā, cik ilgi vēl Polijas valdība pieļaus šo vandālismu, norādot, ka visi produkti caur Poliju brauc aizzīmogotos konteineros, atbilstoši likumam, un Polijā nemaz nepaliek.  Šodien, 28. februārī, plānota Polijas un Ukrainas valdību pārstāvju tikšanās, kurā cer panākt kādu kopsaucēju. Tas gan nebūs viegli, jo aprīlī Polijā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, kur Donalda Tuska koalīcija cer stiprināt savu pārstāvniecību arī vietējā līmenī, un tur  ļoti svarīgas būs lauku iedzīvotāju balsis. Sagatavoja Eduards Liniņš un Ieva Zeiza.    

Arī Latvijas zemnieki sāk protestus, sakot, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Vai zemnieku prasības ir izpildāmas?Krustpunktā par nozares problēmām diskutē Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, zemkopības ministrs Amrands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. Jau vairākas nedēļas Latvijas Radio ziņo par lauksaimnieku protestiem dažādās Eiropas valstīs. Lielāko uzmanību sākotnēji izpelnījās akcijas Vācijā, Francijā, bet līdzīgas notika arī Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un citviet. Nu šīm akcijām pievienojušies arī Latvijas zemnieki. Tiesa, katrā valstī jau ir mazliet atšķirīga situācija, prasības arī nav vienādas. Latvijas zemnieki sagatavojuši savu sarakstu, un, ja tas netiks realizēts, jau itin drīz traktori būšot Rīgā. Ko tad grib Latvijas zemnieki un kā šo situāciju vērtēt?

Zemnieku protesti un streiku vilnis Eiropā, ekonomikas lejupslīde, labējo un kreiso politisko spēku radikalizācija, kodolkara draudi rada nenoteiktību par mūsu nākotni, īpaši, ja nākas pieņemt kādus tālejošākus lēmumus. Kā pieņemt lēmumu par nākotni, kad daudz kas nav skaidrs, un kā notiek lēmumu pieņemšana nenoteiktos apstākļos? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš un  Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "Cilvēks laimīgs ir nevis tādēļ, ka neko nedara, bet tāpēc, ka gūst gandarījumu, darot kaut ko ar pievienoto vērtību. Ja cilvēkam ir atbildība par kaut ko un viņš var būt noderīgs," ir Gundara Bērziņa atziņa. "Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas," vērtē Mārcis Auziņš.

Arī Latvijas zemnieki sāk protestus, sakot, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Vai zemnieku prasības ir izpildāmas?Krustpunktā par nozares problēmām diskutē Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, zemkopības ministrs Amrands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. Jau vairākas nedēļas Latvijas Radio ziņo par lauksaimnieku protestiem dažādās Eiropas valstīs. Lielāko uzmanību sākotnēji izpelnījās akcijas Vācijā, Francijā, bet līdzīgas notika arī Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un citviet. Nu šīm akcijām pievienojušies arī Latvijas zemnieki. Tiesa, katrā valstī jau ir mazliet atšķirīga situācija, prasības arī nav vienādas. Latvijas zemnieki sagatavojuši savu sarakstu, un, ja tas netiks realizēts, jau itin drīz traktori būšot Rīgā. Ko tad grib Latvijas zemnieki un kā šo situāciju vērtēt?

Zemnieku saeima: Protestos visā Latvijā piedalījušies ap 2000 zemnieku. Politikas vērotāji par EP vēlēšanām: Lielākās intrigas saistāmas ar vēlēšanu aizdabūšanu līdz iecirkņiem un sīvo cīņu par deviņām vietām parlamentā. Lai palīdzētu Latvijā dzīvojošajiem bēgļiem, jārod finansējums aptuveni 8,8 miljonu eiro jeb 9,7 miljonu ASV dolāru apmērā. Latvijas sieviešu basketbola izlase sāk treniņus, gatavojoties Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlei.

Studijā biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Studijā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Piec izmaiņom vaļdeibā 14. Saeimys deputatu pylnvarys apstyprynuotys devenim jaunim deputatim. Ari divejim nu Latgolys vieleišonu apgobola īvālātim deputatim. Iz laiku, cikom Īšklītu ministra omotā byus Rihards Kozlovskis nu Jaunuos Vīnuoteibys, Saeimā deputata pīnuokumus piļdeis Alīna Gendele, bet cikom Kaspars Melnis nu Zaļūs i Zemnīku savīneibys byus Klimata i energetikys ministrys, juo vītu Saeimā ījims Valdis Maslovskis. Kai Alīna Gendele (Jaunā vienotība), tai Valdis Maslovskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir nu vīna nūvoda – Ludzys nūvoda. Valdis Maslovskis ir jurists, da šam ir struoduojs Vaļsts rūbežsardzē i bejs ari Ludzas nūvoda dūmis prīšksādātuoja vītinīks, sovpus Alīna Gendele pedagoge, bejuse Ludzys nūvoda prīšksādātuoja, Kaunatys vydsškolys direktore, i ari 13. Saeimys deputate. Raidejuma sarunā plotuok par tū, kū eistyn nūzeimoj jiedzīņs “deputats iz laiku”, kū deputati, kas īvālāti iz laiku, cer izdareit Saeimā, kaidi ir jūs mierki i politiskī redzīni.

Zviedrijā kritizē lēmumu uz Nobela prēmiju pasniegšanas ceremoniju ielūgt Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus. Rīgas 40.vidusskola sāk jauno mācību gadu. Rēzeknes stabilizācijas izmaksas aprēķinājusi 6 miiljonu eiro apmērā. Koalīciju veidos Jaunā Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie"; atbalstu apsver arī Burovs. Kamēr citviet Latvijā slēdz skolas, Carnikavas pamatskola kļūs par vidusskolu. Par basketbola spēli pret Spāniju.  

Ķikuļa Jēkabs – latviešu pirmais dzejas autors, spēcīga, pievilcīga personība; iesaistījies Vidzemes zemnieku nemieros un zemnieku sūdzībām pievienojis dzejas formā rakstītas dziesmas. Šodien raidījumā izzināsim latviešu laicīgās rakstītās dzejas sākumu. Ķikuļa Jēkabs būs mūsu uzmanības centrā - dēvēts par latviešu pirmo dzejnieku, dzīvojis Blomē, bijis audējs un hernhūtietis. Piedalījies lielajos 1776. -1777.gada Vidzemes dzimtļaužu nemieros. Ķikuļa Jēkaba nozīmi  palīdz izzināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica. Par Ķikuļa Jēkaba dzīvi un darbību saglabājies maz liecību, tomēr zināms, bijis saimnieka vecākais dēls Smiltenes draudzes Blomu muižas Ķikulī. Apprecējis sievu Ģedu un viņiem bijuši četri bērni. Andris Vilks daudzkārt apmeklējis  Ķikuļa Jēkaba dzimto pusi, pētījis un iepazinis to. Hernhūtiešiem Vidzemes pusē allaž bijusi svarīga  loma, ar brāļu draudzēm te saistītas tādas vietas  kā Trikāta, Rauna, Plāņi, arī Smiltene. Un Jēkabs bijis aktīvs brāļu draudzes loceklis, viens no brāļu draudžu literātiem. Cik izglītots un zinošs bijis Ķikuļa Jēkabs  liecina vien dokumenti, kas atrasti. Arī vēstules, ko rakstījis. Andris Vilks iezīmē tā brīža situāciju, kad top Ķikuļa Jēkaba dziesmas. Galvenais notikums, ar ko arī saistās dziesmu radīšana, sakrita ar zemnieku nemieriem Vidzemē. Zemnieku nemieru laikā 1777.gada rudenī divi zemnieki nokļuva Pēterburgā. Viņus apcietināja un sodīja, bet aizvestie iesniegumi ir saglabājušies, tie ir divi sūdzību raksti un divas dziesmas. Šos dokumentus rakstījis Jēkabs.  Viena dziesma ir ķeizarienei, otra – „Viena Vidzemes cietumnieku bēdu dziesma, iekš lielām bēdām un bailēm šinī 1777.gadā taisīta”. Padomju laikā iznākušajā grāmatā „Ķikuļa Jēkabs. Dziesmas” varam aplūkot rokrakstu un līdzās transkripciju mūsdienu ortogrāfijā. Sakopoti arī nedaudzie pārējie viņa sacerējumi – vēstule un divas zemnieku sūdzības. Dziesmas rakstītas burtnīcā uz iezilgana papīra, sūdzības uz parastām lapām. „Viena Vidzemes cietumnieku bēdu dziesma” ir mākslinieciski vērtīgākā, kas ļauj Ķikuļa Jēkabu uzskatīt par pirmo latviešu dzejnieku.  Vēl svarīga piebilde, dziesmas nekad nav publicētas grāmatā un necirkulēja sabiedrībā. Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica paņēmusi līdzi 1982.gada izdevniecībā „Liesma” drukāto izdevumu.   Plašāk par projektu:

Latvija pazemina diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā un atsauc vēstnieku Plūdi Jēkabpils apkārtnē izpostījuši vairākus ziemāju laukus. Zemnieku saeima lēš, ka plūdu dēļ postījumi ir līdz 400 hektāru platībā. Plašu rezonansi atkal izpelnījušies par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai apsūdzētā Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas no "Stabilitātei" izteikumi, kuros viņa, viesojoties Okupācijas muzejā, noliedz Latvijas okupāciju. Šovasar gaidāmo Dziesmu un Deju svētku veiksmīgas norises nodrošināšanai Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina pieteikties brīvprātīgos.

Pirms pāris dienām atzīmējām 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas valstiskuma iedibināšanas 1918. gada 18. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats vēsturiskajās norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tam.  Pirmais nozīmīgais solis suverēnā Latvijas valstiskuma izveidē tika sperts 1917. gada decembra sākumā, kad Valkā savā dibināšanas kongresā sanāca Latviešu pagaidu nacionālā padome, apliecinot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības. Valka tobrīd bija latviešu politiskās dzīves centrs, cik tālu Rīga līdz ar apmēram pusi Latvijas teritorijas atradās ķeizariskās Vācijas okupācijā. Stāsta vēsturnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadošais pētnieks Ainārs Lerhis. Kaut okupācijas varas stipri ierobežoti, latviešu politiķi tobrīd darbojās arī Rīgā. Te izveidojās politisko spēku apvienībā Demokrātiskais bloks, te darbojās arī latviešu sociāldemokrātija. Par šo spēku darbību. Stāsta vēsturnieks. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks Artūrs Žvinklis. 1918. gada rudenī, Pirmajam pasaules karam tuvojoties finālam, strauji pieauga politiskās darbības iespējas tobrīd vēl vācu okupētajā Latvijā. Uz Rīgu pārcēlās Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbinieki, un sākās padomes un Demokrātiskā bloka darbības salāgošanas process, kas bija izšķirošs Latvijas valstiskuma iedibināšanai. Par šo procesu - Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis.  Kas attiecas uz Latviešu Zemnieku savienību, tā ir faktiski šajā brīdī tas vienojošais cementējošais spēks. Patiešām īstena centriska partija, kas mēģina savienot visus. Tas rezultāts mums ir zināms, ka Ulmanim tobrīd izdodas radīt pietiekami lielu politiskās centrtieces spēku, atvilkt pie sevis no Pagaidu nacionālās padomes visus tos, kurus varēja. Pievilkt visus pārējos politiskā spektra spēkus un tad izveidot to, ko mēs zinām kā Latvijas Tautas padomi, kā Latvijas priekšparlamentu - politisko partiju pārstāvju orgāns, kurš tad arī 1918. gada 18. novembrī deklarēja Latvijas valstiskumu. Un kalpoja kā šis priekš parlaments vairākus gadus, līdz bija iespējams vistautas vēlēšanās ievēlēt Latvijas Satversmes sapulci.  Vai mēs varam teikt, ka tobrīd Latviešu Pagaidu nacionālajai padomei bija raksturīga tomēr zināma domāšanas inerce, kas, manuprāt, lielā mērā saistījās ar to, ka tā bija darbojusies visu laiku joprojām Krievijas varas telpā. Inerce, kuru varētu raksturot kā joprojām vienas lielas impērijas mazas tautas domāšanas veidu. Savukārt Demokrātiskajam blokam ar Ulmani lielā mērā priekšgalā tā izjūta jau bija vairāk vērsta uz nākotni, uz tiem modeļiem, kā būs jāveido jaunā neatkarīgā Latvijas valsts. Bija visnotaļ loģiski, ka tieši Kārlis Ulmanis stājās jaunizveidotās valsts valdības priekšgalā. Par Latvijas Pagaidu valdības darbības sākumu stāsta vēsturnieks, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.  

Viņi stāvēja uz vienas skatuves 1918. gada 18. novembrī, kad proklamēja Latvijas Republiku, bet likteņi pašķīrās divos pretējos virzienos. Kalniņu ģimene - Pauls, viņa sieva Klāra un abu dēls Bruno - pārliecināti sociāldemokrāti, kuri savus uzskatus vēl turpināja paust pēc Otrā pasaules kara, dzīvojot ārzemēs, un agronoma izglītību ieguvušais Vilis Gulbis, iekšlietu ministrs K. Ulmaņa valdošajā režīmā, kurš 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas tika deportēts uz PSRS, kur viņam izpildīja nāvessodu. Skatot Viļa Gulbja un Kalniņu ģimenes priekšmetus, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālists Imants Cīrulis stāsta par šīm personībām - viņu pretējiem uzskatiem un dažādiem likteņiem. „Mūsu muzeja misija ir dokumentēt Latvijas  vēsturi visos tās posmos un visās jomās”, saka  Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas vadītājs Imants Cīrulis, vedot gar plauktu sistēmām, kur akurātās rindās, skapjos un atvilktnes rindojas visdažādākie dokumenti, sākot no 14. gadsimta līdz šim gadam. No šī krājuma vēsturnieks arī ir atlasījis priekšmetus, kas stāsta par mūsu valsts dibinātājiem, kuri 1918. gada 18. novembrī stāvēja uz vienas skatuves, kad proklamēja Latvijas Republiku, bet viņu likteņi pašķīrās divos pretējos virzienos. Esam muzeju krātuves bibliotēkā un Imants Cīrulis rāda uz galda izkārtotus fotogrāfiju albumus, grāmatas un dokumentus, kas piederējuši  Paulam, Klārai un Bruno Kalniņiem. Pirmais stāsts. Cara laika disidenti, sociāldemokrāti un sociāldemokrātisko ideju paudēji  gan starpkaru Latvijā, gan vēlāk, dzīvojot  Zviedrijā. Uz blakus galda Imants Cīrulis ir izvietojis fotogrāfijas un  dokumentus, kas reiz piederējuši Vilim Gulbim. Otrais stāsts par agronomu, vienu no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem un Kārļa Ulmaņa režīma atbalstītāju. Vērtīgs devums muzejam ir Vilim Gulbim piešķirtie valsts apbalvojumi. Tie atrodas Nacionālā Vēstures muzeja Numismātikas nodaļas galvenā krājuma glabātājas Laimas Kostricas pārziņā.

Jau 1. novembrī svineigū zvārastu dūs jaunīvālātī 14. Saeimys deputati, tūs vydā vysā daudzi byus ari taidu, kas Saeimas deputata vītu ījims pyrmū reizi, bet Latgolys regionā vysā puorlīcynūši uzvarejušuo parteja vysatycamuok vys tik struoduos opozicejā. Latgolā itamuos 14. Saeimys vieliešonuos pīsadaleja vaira nakai 57 % nu bolsstīseigūs, kas, saleidzynojūt ar īprīškejom Saeimys vieliešonom, ir par 14 % vaira .  Regionā ar 18,56 % lelu atbolstu uzvarieja parteja „Stabilitātei!”. Ūtrajā vītā Latgolā palyka „Zaļo un Zemnieku savienība” (14,54 %), bet trešajā vītā Latgolā – „Saskaņa” (11,47 %) , kura vaļstī napuorvarēja 5 % barjeru. Vaļstī uzvarējušo „Jaunā Vienotība” (6,97 %) Latgolā palyka pīktajā vītā. Kai poši jaunīvālātī deputati nu Latgolys viertej vieliešonu rezultatus, kai plānoj sasadorbuot Saeimā, kū dūmoj par jauna ministra posteņa taiseišonu i cytim vaicuojumim, par tū itūreiz saruna ar Annu Rancāni, kura 14. Saeimā īvālāta nu „Jaunā Vienotība” i pyrmū reizi uzajims deputata pīnuokumus, Leilu Rasimu nu "PROGRESĪVIE", kurai ari itei byus debeja Saeimys deputatis dorbā, Juri Viļumu, kurs Saeimā atsagrīzs ar „APVIENOTAIS SARAKSTS”, Edmundu Teirumnīku, kurs ari jaunajā Saeimā  puorstuovēs Latgolu „NACIONĀLĀ APVIENĪBA” sastuovā, kai ari Kasparu Melni, kurs pyrmū reizi īvālāts Saeimā nu „Zaļo un Zemnieku savienība” saroksta.

Sestdien, 17. septembrī, norisinās diasporas priekšvēlēšanu debates. Kas svarīgi ārvalstīs mītošajiem tautiešiem un kā partijas viņus uzrunās? Deputātu kandidāti un diasporas pārstāvji tiekas priekšvēlēšanu debatēs Bonnā, Vācijā. Debatēs piedalās: Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā vienotība”) Daiga Mieriņa (“Zaļo un Zemnieku savienība”) Elizabete Krivcova ("Saskaņa") Rihards Kols (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) Andris Šuvajevs (“PROGRESĪVIE”) Vita Anda Tērauda (“Attīstībai / PAR”) Ieva Jākobsone-Bellomi (“Apvienotais saraksts”)

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība)un Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā: Latvijas Krievu savienības līderis Miroslavs Mitrofanovs un Zaļo un zemnieku savienības līderis Armands Krauze.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā: Latvijas Krievu savienības līderis Miroslavs Mitrofanovs un Zaļo un zemnieku savienības līderis Armands Krauze.

Jau 1.oktobrī 14.Saeimas vēlēšanas, kurās uz 100 deputātu vietām pretendē 1831 cilvēks no kopumā 19 sarakstiem. Raidījuma ietvaros organizējam priekšvēlēšanu diskusijas ar vēlēšanām iesniegto partiju sarakstu līderiem, kas kandidē no Latgales vēlēšanu apgabala. Skaidrosim politisko spēku piedāvājumus Latgales attīstībai, prioritātes un darbības virzienus nākamās Saeimas darbības laikā. Uz diskusijām sarakstu pārstāvji tiks aicināti pēc CVK izlozētajiem numuriem 14. Saeimas vēlēšanās (tiek aicināti sarakstu līderi, ja līderis nevar vai atsakās, tiek aicināts nākamais sarakstā). Pirmajā priekšvēlēšanu diskusijā piedalās sekojošu partiju pārstāvji: Rihards Kozlovskis "Jaunā VIENOTĪBA", Valērijs Petrovs "Latvijas Krievu savienība", Kaspars Melnis "Zaļo un Zemnieku savienība", Aivars Smans "TAUTAS KALPI LATVIJAI", Vjačeslavs Stepaņenko "SUVERĒNĀ VARA", Ēriks Flaumanis "Kristīgi Progresīvā Partija",

Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Vai Latvijā iespējams saimniekot ar permakultūras metodēm zemnieku saimniecībā, pielietojot agromežsaimniecības metodes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece, mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa. Māris Narvils iepazīstina, kas ir mežadārzs. "Tas ir pārtikai nepieciešamo un ne tikai augu audzēšana daudzstāvu sistēmā ar mērķi iegūt cilvēkiem izmantojamu un daļēji arī lopbarībai pārtiku," norāda Māris Narvils. "Galvenais ieguvums - tā ir ilgtermiņa sistēma, kuru, vienreiz izveidojot, ieguldām, diezgan lielu darbu, ar mērķi, lai varētu izmantot daudzkārt, lai būtu zemas kopšanas izmaksas un vienmērīgā nodarbinātība." Tas ir piemērots ģimeņu saimniecībā vai dārza teritorijām, kur visu gadu var izmantot un vākt ražu, bet ne kā augļu dārzos, kur lieli noslodzes periodi. Mežadārzos noslodze ir vienmērīga visas sezonas laikā. Šādā dārzā aug daudz un dažādas kultūras. Par mežadārziem var arī transformēt esošos dārzus.

Saimniekot laukos nav viegli, bet ir jauni cilvēki, kas izvēlas saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Šovasar raidījums Kā labāk dzīvot dosies pie Latvijas jaunajiem zemniekiem, lai pastāstītu par to, kā tad ir saimniekot laukos, kad dzīves ceļš vēl tikai tā īsti ir sācies. Šoreiz dodamies uz Latgali, kur viesojamies Kalupes pagasta zemnieku saimniecībā "Lazdiņi", kurā nu jau septiņus gadus saimnieko jaunais zemnieks Reinis Lazdāns. Par dzīvi un saimniekošanu Kalupē stāsta Reinis Lazdāns, viņa mamma Anastasija Lazdāne un Prodes pagasta zemnieku saimniecības "Salenāji" īpašnieks Kristaps Averjanovs.

Degvielas un citu energoresursu straujš kāpums sākās jau pērn, bet karš situāciju ir vēl vairāk pasliktinājis. Karam Ukrainā turpinoties, ir nepieciešams saprast, kā šī traģēdijā ietekmē dažādas dzīves jomas. Esam runājuši par enerģētikas jomu, transportu. Šoreiz - par lauksaimniecību, jo zemkopība ir būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Ir pavasaris, sākas karstākais darba periods, kādus izaicinājumus un varbūt arī ieguvumus šis gads sola un kā zemnieki spēs pielāgoties pārmaiņām? Kā karš Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas ietekmē lauksaimniekus, Krustpunktā diskutē Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, Zemnieku saeimas politikas eksperts Valters Zelčs un Latvijas bioloģisko lauksaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Sazināmies ar „Latraps” ilggadējo vadītāju Edgaru Ružu, zemnieku saimniecības „Pīlādži” saimnieku, Zemnieku saeimas valdes locekli Edgaru Putru un zemnieku saimniecības „Klīves” saimnieku Māri Šņickovski.

Izdarīt labu darbu un par to saņemt samaksu! Šādi varētu raksturot atmosfēras oglekļa piesaistīšanas augsnē programmu, kurā aicināti iesaistīties Latvijas lauksaimnieki. Kā programma darbojas un ko iegūst lauksaimnieki, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, agronoms un "eAgronom" konsultants Uldis Nelsons un "eAgronom" tirdzniecības vadītājs Latvijā Nauris Liberts. Pieredzē dalās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis, Z/S „Jaunkalēji” īpašnieks Kārlis Ruks.

Ja ir kāda valoda, ko pēdējā laikā dzirdam teju ik uz soļa, atverot sociālos tīklus, tā ir ukraiņu valoda. Pēc skanējuma pazīstama un krievu valodas zinātājiem nedaudz saprotama, taču tā ir atšķirīga un ar savu vēsturi bagāta valoda. Iepazīsim ukraiņu valodas skanējumu, kopīgo un atšķirīgo ar krievu un latviešu valodām. Stāsta filoloģe Varvara Sproģe, kurai ukraiņu valoda ir dzimtā valoda. "Ukraiņu valoda ir vismīļākā valoda pasaulē, es tā runāju, jo tā ir mana dzimtā valoda, kā latviešiem latviešu valoda ir vismīļākā, tāpat arī ukrainim ukraiņu valoda ir vismīļākā valoda," atzīst Varvara Sproģe. Viņa atklāj, ka vienā no valodu konkursiem ukraiņu valoda ieguvusi otro vietu kā vismelodiskājā valoda, pirmajā vietā - itāļu valoda. "Visi runā, ka ukraiņu valoda ir ļoti līdzīga krievu valodai. Tā nav, ukraiņu valoda ir ļoti līdzīga baltkrievu valodai. Ar baltkrievu valodu sakritība ir 84%, tad ir poļu valoda un tikai apmēram 64% ir sakritība ar krievu valodu," norāda Varvara Sproģe. Visradnieciskākā ir baltkrievu valoda, bilst Varvara Sproģe un to pamato ar konkrētiem piemēriem abās valodās. "Mēs sevi nepazaudēsim," atzīst Varvara Sproģe, skaidrojot jautājumu par pāreju no kirilicas uz latīņu rakstību ukraiņu valodā. Viņa min, ka visā pasaulē ukraiņu valodā runā pa 45 miljoniem cilvēku. Vai karš mainīs arī attieksmi pret krievu valodu Ukrainā? "Mēs, ukraiņi, esam ļoti toleranti, bet tas mūs noved līdz tādām lietām, līdz karam... Visu laiku sekoju līdzi ziņām Ukrainā, jo man tur ir radi un daudz draugu, un viens karavīrs uzrakstīja sociālajos tīklos: "Lūdzu, jūs varētu runāt ukraiņu valodā, lai varam atšķirt, kur ir mūsējie un kur ir okupanti." Es domāju, ka būs tendence, ka cilvēki vairāk runās ukrainiski, to var manīt jau tagad," atzīst Varvara Sproģe. "Ja kāds runās krieviski, tas nenozīmē, ka tas ir noziegums. Pirms tam Austrumos gandrīz visi runājām krievisk,i un tas neko nenozīmēja, tāpat atnāca uz mūsu zemi. Es ceru, ka lielākā daļa vairāk runās ukraiņu valodā. Tas saglabās mūsu valodu un tautu. Tas izglābs arī, valoda ir ļoti nozīmīga lieta." Holodomors Ukrainā 20. gadsimta 30. gadu sākumā Padomju varas mākslīgi izraisītais milzu bads jeb holodomors Ukrainā ir viens no pagājušā gadsimta traģiskākajiem notikumiem. Vēsturnieki holodomoru ar miljoniem no bada mirstošu cilvēku, kanibālismu un aizvien pieaugošu vardarbību joprojām sauc par kaut ko prātam neaptveramu, bet šobrīd Ukrainā notiekošā kara laikā par šiem notikumiem atkal nākas domāt. Kādā veidā un kāpēc milzīgais terors Ukrainā savulaik tika īstenots, stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece, vēstures zinātņu doktore Daina Bleiere. Lielais bads tiek dēvēts kā “golodomors”, ukraiņu valodā kā “holodomors”, un pie šīs ukraiņu versijas pieturēsimies visas sarunas laikā. Holodomora ideja netapa vienā dienā, un līdz mērķim iznīcināt Ukrainas zemnieku pretošanos un ukraiņu nacionālo identitāti padomju vara ar Josifu Staļinu priekšgalā nonāca pakāpeniski. 1928./29. gadā Padomju Savienībā sākās tā saucamais “lielais lēciens”, tas nozīmē - pāreja uz paātrinātu industrializāciju, uz vispārēju zemniecības kolektivizāciju jeb zemnieku sadzīšanu kolhozos un individuālu zemnieku saimniecību likvidāciju, kā arī turīgo zemnieku jeb “kulaku” izputināšanu un deportāciju uz Sibīriju. Tā bija kopēja Padomju Savienības politika. Taču šīs politikas ietvaros bija arī specifiska padomju vadības attieksme pret Ukrainu, ukraiņu apdzīvoto Kubaņu un ukraiņu nacionālismu. Padomju Savienības skatījumā musinātāji nāca no ārpuses. Toreiz par savu potenciālo pretinieku Padomju Savienība uzskatīja Poliju, kas it kā gatavojot agresiju pret Padomju Savienību un šajos plānos būtiska loma esot arī ukraiņu nacionālistiem. Un te mēs ļoti labi redzam, ka visu šo daudzo gadu laikā faktiski nekas nav mainījies, joprojām ir ārējie ienaidnieki, un pašreizējai Krievijai ar Vladimiru Putinu priekšgalā joprojām ir atšķirīgs viedoklis par Ukrainas vietu pasaules politikā. Holodomora saistībā līdz šim esam runājuši par padomju varas vēlmi pakļaut dumpīgos zemniekus, bet vēl viens būtisks aspekts ir ukraiņu nacionālās identitātes iznīcināšana. Sākotnēji tā tiek veicināta ar tā saucamo ukrainizāciju, bet pēc tam notiek pretējs process. Tomēr pēc visām šausmām Maskavai un arī Staļinam gribot negribot bija jānonāk pie secinājuma, ka viņi bez Ukrainas un tās zemniekiem iztikt nevar. Ukraina, Kubaņa, Pievolga bija Padomju Savienības maizes klēts, un, ja situācija bija tik slikta, skaidrs, ka tas apdraudēja arī pašas savienības piecgades attīstības plānus. Maskavas spiediens nedaudz samazinājās, un pārtikas sagādes plāni zemniekiem kļuva reālistiskāki. Zemnieku pretestība gan tika apspiesta, bija spēcīga rusifikācijas politika, tomēr iznīdēt šo pretestību līdz galam padomju varai nekad neizdevās. Vēlākā vācu iebrukuma sagaidīšana ar cerībām un arī ukraiņu sadarbošanās ar vāciešiem Otrā pasaules kara laikā bija vienas no holodomora sekām. Daudz būtiskākas sekas bija holodomora radītā trauma ukraiņu apziņā, par ko vispār nerunāja līdz pagājušā gadsimta 80. gadu beigām, savukārt 90. gadu sākumā, kad Ukraina atguva neatkarību, sākās intensīva holodomora pētniecība. Tiesa, joprojām turpinās strīdi, vai holodomoru var traktēt kā etnisku, sociālu vai politisku genocīdu, kā noziegumu pret cilvēci vai kā citādi.

Kaidu ītekmi kars i sankcejis austrumu sābru vaļstīs jau itymā pavasarī pamess iz praktiskū dzeivi Latgolā, kai tys ītekmēs myusu gryudu audzātuojus, pīnsaiminīkus i kūpumā myusu ražojūšūs lauksaiminīkus – dagvīlys cenys, lauku apstruode, mineralmāslu cenys i īguodis īspiejis, gaidomuo ītekme iz puortykys cenom. Sarunā pīsadola Lauku atbolsta dīnesta Austrumlatgolys regionaluos lauksaimisteibys puorvaļdis vadeituojs Aigars Puncuļs, ZS “Druvas” eipašnīks, konkursa “Sējējs 2021” laureats nominacejā “Jaunais veiksmīgais zemnieks” Lauris Ikaunieks, ZS “Zelmeņi” eipašnīks, Latgolys ražojūšūs lauksaiminīku apvīneibys puorstuovs Aivars Bernāns i Kaspars Melnis, SIA “Sprūževa M” vaļdis prīšksādātuoja vītinīks, Lauksaimisteibys statutsabīdreibu asociacejis vaļdis prīšksādātuojs, Lauksaimisteibu organizaceju sadarbeibys padūmis vaļdis lūceklis i ari deputats Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibā (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pildot Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Civilās savienības likumprojektu, kas ļauj reģistrēt divu pilngadīgu personu attiecības un aizsargā to mantiskās un personiskās tiesības. Satversmes tiesa, izskatot prasību par Darba likuma normu, kas pēc bērna piedzimšanas ļāva saņemt atvaļinājumu tikai bērna tēvam, cita starpā noteica, ka jāaizsargā visu ģimeņu tiesības. Saeimā līdz šim ir noraidīti visi projekti, kas paredz kopdzīves, tajā skaitā viena dzimuma personu kopdzīves reģistrāciju. Tagad Tieslietu ministrijā izstrādāts jauns projekts. Krustpunktā diskutējam, vai Saeima to varētu atbalstīt. Raidījuma viesi Saeimas juridiskās komisijas deputāti no dažādām Saeimas frakcijām: Edgars Tavars (Zaļo un Zemnieku savienība), Jānis Iesalnieks (Nacionālā Apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK"), Valērijs Agešins ("Saskaņa") un Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Stāsta Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists Edgars Ceske Daudziem priekšmetiem, kas glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā, līdzi nāk savi stāsti. Tādi ir arī par diviem karogiem, par kuriem šoreiz. Latviešu zemnieku savienības Turaidas nodaļas karogs veidots 1930. gados, iespējams, pēc mākslinieka Anša Cīruļa meta. Ap 1940. gadu, ienākot Padomju armijai, karogs atradās Pētersonu ģimenē, Turaidas jaunsaimniecībā “Kraujas” pie Matildas Pētersones un viņas vīra, kas bija aizsargi un aktīvi Zemnieku savienības biedri. 1949. gada 25. martā Matildu Pētersoni izsūtīja uz Sibīriju.  Pilnīgi nejauši kopā ar citām mantām viņa paņēma līdzi arī karogu. Karogs izbraukāja Sibīriju, ap 1957. gadu atgriezās Latvijā, Matilda Pētersone to glabāja visus turpmākos gadus. Savas dzīves beigās viņa uzticēja karogu pazīstamajam arheologam un Rīgas vēstures pētniekam Andrim Caunem, kurš Atmodas laikā to nodeva Turaidas muzejam. Tagad karogs atrodas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Materiāls: vilna, ar zīda izšuvumu. Krāsa: koši zaļš pamats, izšūts ar dzelteniem un brūniem diegiem. *** Turaidietes Dailas Krastiņas vīrs, Padomju armijas virsnieks, visus padomju varas gadus slēpa savās lauku mājās Inciemā Latvijas karogu, ko bija ieguvis no kādas kundzes Cēsīs ap 1948. gadu. Visa ģimene to zināja, bet neviens neizpļāpājās. Dailas Krastiņas stāstījums, pierakstīts 2016. gada novembrī: "1988. gadā bija folkloras festivāls, to atklāja Rīgā. Datumu neratceros, bija pēcpusdiena un visi gāja uz Doma laukumu. Šur tur parādījās Latvijas karogs un dziedāja Dievs svētī Latviju. Nākamā dienā sporta pilī atklāja festivālu. Nāca dūdinieki – latvieši, igauņu un lietuvieši. Nāca vīri ar Latvijas karogiem. Vakarā visi folkloras ansambļi pulcējās Daugavmalā, bija arī Latvijas karogi, nebija daudz, bet bija, arī Skandiniekiem bija karogi. Daugavmalā pils tornī plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs, mikrofonos skan priekšlasījums un Raiņa "Daugava". Vienā brīdī ap pusnakti karogs pazūd... Un jaunatne ies tagad uz to pili, mēs esam uztraukušies, ko tā jaunatne tagad sastrādās. Bija kāds cilvēks, kas gāja skaidrot, kas notiek. Izrādījās ka tas sarkanbaltsarkanais karogs piederēja aktieriem, tie savu darbu beiguši un ņem karogu prom. Es tagad atceros, ka man mājās ir karogs, es teicu, ka braukšu pakaļ karogam. Man tās mājas ir tādas, ka visu var redzēt, man taču tas karogs jāmazgā, bet visu izdarīju… Tas karogs ir lāpīts, es nezinu, vai mans vīrs Roberts Krastiņš to karogu bija lāpījis. Koka kāta bija izurbts caurums, bija saliekams, nolakots. Es no rīta ierados Rīgā, pirmais pasākums bija Brīvdabas muzejā, un mēs bijām ar karogu, un uz mums sāka skatīties pavisam savādāk. Es neatceros, vai mēs bijām Dainu kalnā, mēs bijām Bauskā un tur bija Budēļi, karognesējs bija Salmanis Pēteris. Cilvēki nezināja, vai drīkst skatīties uz to karogu, viņi novērsās, viņi neskatījās - laikam bija bail. Viens vecs vīrs stāvēja ar baltu rozi rokā un pienāca un piesprauda pie karoga šo rozi. Koncerts notika, bija daudz kara dziesmu, tie cilvēki neatvērās. Aina Salmane mudināja Budēļu vadītāju pastāstīt, kas notiek Rīgā, par lemšanu par karoga atļaušanu. Rīgā visi staigājas ar karogiem un cilvēki atvērās”.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā lauksaimniecība jeb Zemkopības ministrijas prioritātes. Kam Zemkopības ministrija plāno pievērst lielāko uzmanību nākamā gada budžeta kontekstā, diskutē Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore, Zemnieku saeimas valdes loceklis Edgars Putra un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Zemkopības ministrijas budžets nākošgad būs 770 miljoni eiro, no kuriem 55 piešķirti papildu prioritātēm. Lai arī lielāko daļu no ministrijas kopējā budžeta veido valsts līdzfinansējums Eiropas projektu īstenošanai, tomēr lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka tas jāpalielina. Savukārt papildu nauda jātērē zaļo iepirkumu un pesticīdu lietošanas stingrākai kontrolei, kā arī zinātniskiem pētījumiem.  

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā lauksaimniecība jeb Zemkopības ministrijas prioritātes. Kam Zemkopības ministrija plāno pievērst lielāko uzmanību nākamā gada budžeta kontekstā, diskutē Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore, Zemnieku saeimas valdes loceklis Edgars Putra un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Zemkopības ministrijas budžets nākošgad būs 770 miljoni eiro, no kuriem 55 piešķirti papildu prioritātēm. Lai arī lielāko daļu no ministrijas kopējā budžeta veido valsts līdzfinansējums Eiropas projektu īstenošanai, tomēr lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka tas jāpalielina. Savukārt papildu nauda jātērē zaļo iepirkumu un pesticīdu lietošanas stingrākai kontrolei, kā arī zinātniskiem pētījumiem.  

Cik attīstīts ir tehnoloģiju pielietojums Latvijas lauksaimniecībā? Vai laukus jau var apkopt attālināti? Roboti, droni, sensori, satelīti... Latvijas lauku labumus #DigitālāsBrokastis galdā ceļ Dainis Jakovels no Vides risinājumu institūta, Andrejs Vītoliņš no Stādu audzētāju biedrības un Iveta Grudovska no Zemnieku saeimas.

Jau 11. septembrī gaidomys pošvaļdeibu vieliešonys Rēzeknis nūvodā i Varakļuonu nūvodā. Tai kai Satversmis tīsa atzyna Varakļuonu nūvoda davīnuošonu Rēzeknis nūvodam par naatbylstūšu Satversmei, vieliešonys itymūs nūvodūs junī tyka atcaltys i nūteik viņ niu. Itūšaļt Varakļuonu nūvods byus mozuokais nūvods vaļstī i saglobuos īprīškejūs rūbežus, bet Rēzeknis nūvods apvīnuos bejušū Rēzeknis nūvoda i Viļānu nūvoda teritoreju. Pošu reizi kai Rēzeknis, tai Varakļuonu nūvodūs struodoj pagaidu administraceja, bet piec 11. septembra vieliešonu dorbu aizsuoks ari jaunīvālātī deputati.   Raidejumā pīduovojam prīškvieliešonu diskusejis ar obeju nūvodu pošvaļdeibu vieliešonom īsnāgtūs sarokstu liderim voi puorstuovim. Piec pošvaļdeibu vieliešonu Varakļuonu nūvoda dūmē tiks īvālāti 15 deputati. Itūšaļt iz itom vītom kandidej 64 pretendenti nu četru sarokstu, kū prīškvieliešonu diskusejā puorstuov: Janīna Grudule, "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"; Māris Višķers, Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"; Māris Justs, "Latvijas attīstībai"; Austris Kokars, APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI. Vysu diskuseju verīs ite:     Piec pošvaļdeibu vieliešonu Rēzeknis nūvoda dūmē tiks īvālāti 19 deputati. Iz itūs vītu kandidej 162 pretendenti nu ostoņu sarokstu, kū prīškvieliešonu diskusejā puorstuov: Ērika Teirumnieka, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"; Guntis Rasims, Jaunā konservatīvā partija; Monvīds Švarcs, Jaunā VIENOTĪBA, "Kustība "Par!", LATGALES PARTIJA; Daiga Ceipiniece, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija; Guntis Trupavnieks, "Latvijas attīstībai"; Jekaterina Ivanova, sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"; Kaspars Melnis, Zaļo un Zemnieku savienība. Vysu diskuseju verīs ite:    

Vīnogas – tik gardas, ka pašas kūst uz mēles! Kā izaudzēt vīnogas Latvijā, kā par tām rūpēties un kā izvēlēties šķirnes, kuras aug vislabāk, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Zemnieku saimniecības "Skāduļi" dārzniece Jana Drēviņa atzīst: katram audzētājam jāizvēlas sev piemērotākā šķirne, vai patīk aromātiska oga, liela vai maz, un jāsaprot, kur vīnogulājs augs – siltumnīcā, starp ēkām vai dārzā. Jāsaprot, kādam mērķim un kāpēc stādīšu vīnogu. Primāri vīnogas stāda garšu kārpiņu lutināšanai. Vīnogu audzētājs no Tērvetes Edgars Zihmanis norāda, jo augstāka ziemcietība vīnogai, jo zemāka ogu kvalitāte, jo garšīgākas ogas, jo mazāk izturīgi ir augi. Tas jāņem vērā, stādot vīnogas. Janas Drēviņas ieteikums: Vīnogas vajadzētu stādīt vissaulainākajā vietā, kur nekas cits neaug un pat deg ārā. Ēnā vīnogu nevajag stādīt. Vēlams, lai nav āderu krustpunkti un augsti grunstūdeņi. Jana Drēviņa izmanto pēc iespējas dabīgākus mēslošanas līdzekļus. Pēc ziemas tie ir slāpekli saturoši. Viņa arī iesaka augu  slimību profilaksei veltīt vairāk laika un miltrasas novēršanai meklēt bioloģiskos mēslošanas līdzekļus, kas satur sēru. Edgars Zihmanis iesaka izmantot mēslošanai universālo minerālmēslojumu, kas der kartupeļiem, zemenēm, ābelēm, tomātiem gurķiem, un to pašu lietot arī vīnogām. Var paskatīties uz slāpekļa, fosfora un kālija attiecībām. Un viss. Ja lietos dažādus mēslošanas līdzekļus atsevišķi, nesapratīs, kas par daudz, kas par maz, nevajag sarežģīt dzīvi, uzskata dārznieks. Kā dārznieks iesaka lietot minerālmēslu, jo no humusa un bioloģiskā mēslojuma augs vien paēdis nebūs. Katru dienu čubināt vīnogu arī nemaz nevajag. Jāņem vērā, jo vairāk griež, jo vairāk aug!  

Krustpunktā īpašais izlaidums, kurā vērtējam pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Tie ir patiešām interesanti, par spīti tam, ka vēlēšanās nepiedalās Rīga, kurā rezultāti parasti ir lielākā vēlēšanu intriga. Šoreiz pašvaldību ir krietni mazāk, jo domes tiek ievēlētas atbilstošo jauno novadu aprisēm, tātad konkurence uz vienu deputāta vietu bija lielāka, bet piedalīties varēja tikai partijas. Šīs vēlēšanas arī izceļas ar ļoti zemu vēlētāju aktivitāti. Raidījumā viešņas: Rīgas Stradiņa universitātes docente Lelde Metla-Rozentāle un Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde. Sazināmies ar Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvi Raimondu Bergmani, partijas “Saskaņa”Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, Nacionālās Apvienības priekšsēdētāju Raivi Dzintaru un "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju Arvilu Ašeradenu. No valdību veidojošajām partijām plašāko ģeogrāfisko pārklājumu pašvaldību vēlēšanu rezultātā ieguvusi Nacionālā apvienība. Tā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini. Nacionālās apvienības pārstāvji turpmāk būs pārstāvēti 34 pašvaldību domēs. Vairākās pašvaldībās Nacionālā apvienība ieguvusi pārstāvniecību, pateicoties startam kopā ar kādu citu politisko spēku vienotā sarakstā. Premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" turpmāk būs pārstāvēta 25 pašvaldībās. Partiju apvienībā "Attīstībai/Par!" esošie politiskie spēki - "Latvijas attīstībai" un "Kustība "Par!"" šajās pašvaldību vēlēšanās startēja atsevišķi. Turpmāk 24 pašvaldību domēs būs "Latvijas attīstībai" pārstāvji, bet "Kustība "Par!"" politiķi ievēlēti septiņās pašvaldībās. Jaunās konservatīvās partijas deputāti turpmāk strādās 16 vietvarās. Partija "KPV LV" turpmāk būs pārstāvēta tikai Dobeles novadā, kur tai izdevies iegūt 5% balsu. Tāpat aģentūras apkopotā informācija liecina, ka divās piektdaļās pašvaldību pārliecinošas uzvaras vēlēšanās šogad ir guvuši esošie vietvaru vadītāji. Vēlēšanas notika 40 Latvijas pašvaldībās, un 16 no tām vairāk nekā pusi mandātu ir ieguvuši pašreizējie novadu līderi, kas nozīmē, ka viņiem nav jāmeklē citu partiju atbalsts koalīciju izveidei un balsu vairākuma nodrošināšanai.

Krustpunktā īpašais izlaidums, kurā vērtējam pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Tie ir patiešām interesanti, par spīti tam, ka vēlēšanās nepiedalās Rīga, kurā rezultāti parasti ir lielākā vēlēšanu intriga. Šoreiz pašvaldību ir krietni mazāk, jo domes tiek ievēlētas atbilstošo jauno novadu aprisēm, tātad konkurence uz vienu deputāta vietu bija lielāka, bet piedalīties varēja tikai partijas. Šīs vēlēšanas arī izceļas ar ļoti zemu vēlētāju aktivitāti. Raidījumā viešņas: Rīgas Stradiņa universitātes docente Lelde Metla-Rozentāle un Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde. Sazināmies ar Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvi Raimondu Bergmani, partijas “Saskaņa”Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, Nacionālās Apvienības priekšsēdētāju Raivi Dzintaru un "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju Arvilu Ašeradenu. No valdību veidojošajām partijām plašāko ģeogrāfisko pārklājumu pašvaldību vēlēšanu rezultātā ieguvusi Nacionālā apvienība. Tā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini. Nacionālās apvienības pārstāvji turpmāk būs pārstāvēti 34 pašvaldību domēs. Vairākās pašvaldībās Nacionālā apvienība ieguvusi pārstāvniecību, pateicoties startam kopā ar kādu citu politisko spēku vienotā sarakstā. Premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" turpmāk būs pārstāvēta 25 pašvaldībās. Partiju apvienībā "Attīstībai/Par!" esošie politiskie spēki - "Latvijas attīstībai" un "Kustība "Par!"" šajās pašvaldību vēlēšanās startēja atsevišķi. Turpmāk 24 pašvaldību domēs būs "Latvijas attīstībai" pārstāvji, bet "Kustība "Par!"" politiķi ievēlēti septiņās pašvaldībās. Jaunās konservatīvās partijas deputāti turpmāk strādās 16 vietvarās. Partija "KPV LV" turpmāk būs pārstāvēta tikai Dobeles novadā, kur tai izdevies iegūt 5% balsu. Tāpat aģentūras apkopotā informācija liecina, ka divās piektdaļās pašvaldību pārliecinošas uzvaras vēlēšanās šogad ir guvuši esošie vietvaru vadītāji. Vēlēšanas notika 40 Latvijas pašvaldībās, un 16 no tām vairāk nekā pusi mandātu ir ieguvuši pašreizējie novadu līderi, kas nozīmē, ka viņiem nav jāmeklē citu partiju atbalsts koalīciju izveidei un balsu vairākuma nodrošināšanai.

Jau ituo goda 5. junī piec naseņ nūtikušuos teritorialuos reformys jaunajūs nūvodūs nūtiks pošvaļdeibu vieliešonys. I ituos vieliešonys byutisku nūzeimi pamess na tik viņ iz vītvarom, bet īzeimuos arī jaunus rūbežus. Latvejis Radejis Latgolys studeja turpynoj prīškvieliešonu diskuseju cyklu, kurymā sešu raidejumu laikā izvaicuosim deputatu kandidatu sarokstu liderus voi puorstuovus Latgolys tūpūšajūs nūvodūs, kurūs vysvaira ir ītekmiejuse administrativi teritorialuo reforma. I itymā nedeļā fokusā jaunveidojamais Rēzeknes nūvods, kas iz prīšku piec vieliešonu apvīnuos Rēzeknes, Viļānu i Varakļānu nūvodus, kūpumā vaira kai 32 tyukstužys īdzeivuotuojus. Iz 19 deputatu mandatu Rēzeknes nūvodā preteņdej 132 kandidati nu sešu parteju, kū itymā raidejumā puorstuov itūs politiskūs parteju ci apvīneibu lideri: Monvīds Švarcs, Jaunā VIENOTĪBA, "Kustība "Par!"", LATGALES PARTIJA, Kaspars Melnis, Zaļo un Zemnieku savienība, Guntis Trupavnieks, Latvijas attīstībai, Ērika Teirumnieka, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Guntis Rasims, Jaunā konservatīvā partija, Jekaterina Ivanova, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Jau ituo goda 5. junī piec naseņ nūtikušuos teritorialuos reformys jaunajūs nūvodūs nūtiks pošvaļdeibu vieliešonys. I ituos vieliešonys byutisku nūzeimi pamess na tik viņ iz vītvarom, bet īzeimuos arī jaunus rūbežus. Latvejis Radejis Latgolys studeja turpynoj prīškvieliešonu diskuseju cyklu, kurymā sešu raidejumu laikā izvaicuosim deputatu kandidatu sarokstu liderus voi puorstuovus Latgolys tūpūšajūs nūvodūs, kurūs vysvaira ir ītekmiejuse administrativi teritorialuo reforma. I itymā nedeļā fokusā jaunveidojamais Preiļu nūvods, kas iz prīšku piec vieliešonu apvīnuos Preiļu, Rībeņu, Vuorkovys i Aglyunys nūvodus (bez Grāveru, Kastuļinas, Šķeltovas pog.), kūpumā gondreiž 17 tyukstužys īdzeivuotuojus. Iz 15 deputatu mandatu Preiļu nūvodā preteņdej 135 kandidati nu ostoņu parteju. Tai kai "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija i LATGALES PARTIJA, Jaunā VIENOTĪBA diskusejā sovu daleibu atsaceja, itymā raidejumā pīsadaleis sešu politiskūs parteju ci apvīneibu lideri: Ilga Zalāne, Politiskā partija "KPV LV", Pēteris Rožinskis, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Ārijs Vucāns, APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI, Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Jaunā konservatīvā partija, Mindaugas Bitinas, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Lauris Pastars, "Latvijas attīstībai", Āris Elsts, Zaļo un Zemnieku savienība.   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais stāsta par to, kas ir pumpenieks un kādi bija viņa pienākumi. Pēdējo pumpenieku brīvdabas muzeja speciālistiem izdevās satikt un nofilmēt vēl 20. gadsimta 70. gados Drustu pagastā. *** Visi zinās dziesmu "Meita gāja uz avotu, zaļa krūze rociņā". Bet tas mums ir tāds stereotips, ka līdz pat jaunākajiem laikiem meitas ūdeni stiepušas no upes, ezera, avota, akas. Visus "zinātājus" nāksies mazliet sarūgtināt, jo jau 19. gadsimta beigās ļoti daudzās latviešu zemnieku saimniecībās bija ūdensvadi. Tie nebija no čuguna vai dzelzs, bet gan izgatavoti no koka caurulēm, kas izurbtas un savienotas viena otrai galā. Bija īpaši meistari, kas to pieprata, un šādus ūdensvadus lietoja līdz pat 20. gadsimta beigām. Iespējams, pēdējo ūdensvadu meistaru jeb pumpenieku mums izdevās satikt septiņdesmitajos gados Drustu pagastā un nofilmēt viņa darba procesu. Līdz pat divtūkstošajiem gadiem Latvijā vietumis saglabājušies koka pumpji, kas veidoti šādā tehnoloģijā. (..) Jā, ūdensvadi tiešām bija parasta lieta. Tie stiepās trīsdesmit, piecdesmit vai pat vairāk metru attālumā, lai nebūtu jāiet uz aku - pumpis parasti atradās vai nu kūtī, kur ūdens bija vajadzīgs visvairāk, vai arī dzīvojamās mājas virtuvē. Otrs gals atradās akā. Priedes koks, tikko no meža cirsts, pilnīgi svaigs ar visu mizu - tas tika izurbts apmēram četrarpus metru garenvirzienā. Kamēr pumpenieks taisīja urbi un visu salika, saimnieks ar puišiem bija jau izracis grāvi, un ūdensvads momentā tika guldīts iekšā. Mēs atrakām tādu ūdensvadu - pēc gandrīz piecdesmit gadiem koka caurules bija ideāli saglabājušās! Vēl interesantāk - ūdensvads bija uztaisīts tā, ka no vienas akas viens pumpis bija dzīvojamajā mājā, bet otrs - kūtī. Tātad no šīs akas gāja divas līnijas, kas tika lietotas pēc vajadzības - kur vajag, tur tad arī tika pumpēts ūdens.  

Jau ituo goda 5. junī piec naseņ nūtikušuos teritorialuos reformys jaunajūs nūvodūs nūtiks pošvaļdeibu vieliešonys. I ituos vieliešonys byutisku nūzeimi pamess na tik viņ iz vītvarom, bet īzeimuos arī jaunus rūbežus. Latvejis Radejis Latgolys studeja aizsuoc prīškvieliešonu diskuseju cyklu, kurymā sešu raidejumu laikā izvaicuosim deputatu kandidatu sarokstu liderus voi puorstuovus Latgolys tūpūšajūs nūvodūs, kurūs vysvaira ir ītekmiejuse administrativi teritorialuo reforma. I itymā nedeļā suocam ar jaunveidojamū Ludzys nūvodu, kas iz prīšku piec vieliešonu apvīnūs Ludzys, Cyblys, Zilupis i Kuorsovys nūvodus. Te iz 18 deputatu mandatim pretendej 80 kandidati nu pīcu parteju. Tai kai “Latvijas Krievu savienība” diskusejā sovu daleibu atsaceja, itymā raidejumā pīsadaleis četru politiskūs parteju ci apvīneibu lideri: • Jevgenija Kušča, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija • Edgars Mekšs, Zaļo un Zemnieku savienība • Alīna Gendele, Latgales partija • Voldemārs Dibaņins, Latvijas Sociālistiskā partija   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Kā ir būt uzņēmējam Latgalē un Latvijas lauksaimniekam Eiropas Savienībā? Zemnieku saimniecība „Kotiņi”, kas atrodas Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, ir viens no lielajiem Latvijas sēklu audzētājiem un tās apgrozījums pērn gandrīz sasniedza trīs miljonus eiro. Saimniecība 90. gados tika izveidota uz 14 hektāriem zemes, bet tagad apsaimnieko trīs tūkstošus hektāru. „Kotiņu” saimnieks Aldis Ločmelis ir Krustpunktā pirmdienas lielās intervijas viesis.

Kā ir būt uzņēmējam Latgalē un Latvijas lauksaimniekam Eiropas Savienībā? Zemnieku saimniecība „Kotiņi”, kas atrodas Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, ir viens no lielajiem Latvijas sēklu audzētājiem un tās apgrozījums pērn gandrīz sasniedza trīs miljonus eiro. Saimniecība 90. gados tika izveidota uz 14 hektāriem zemes, bet tagad apsaimnieko trīs tūkstošus hektāru. „Kotiņu” saimnieks Aldis Ločmelis ir Krustpunktā pirmdienas lielās intervijas viesis.

Pirms neilga laika raidījumā skaidrojām, kāda ir atšķirība starp dažādajiem dižciltīgo tituliem, ar kuriem šodien drīzāk saskaramies filmās, grāmatas un vēstures stāstos. Taču izrādās, grāfi un baroni ir sastopami arī mūsdienās. Kur un kāda tam nozīme laikā, kad valstis un zemes lielākoties vairs nepārvalda aristokrātija, skaidro mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. "Mūsdienās ir sastopami visi tie paši tituli, kas bija pirms simts un 200 gadiem, jautājums tikai par šo titulu nēsātāju lomu sabiedrībā un to, kādā mērā tas viss ir kļuvis par to, ko šodien dēvējam par kultūras mantojumu," atzīst Imants Lancmanis. Viņš vērš uzmanību, republikāniskās zemēs valda zināms snobisms, ka cilvēkiem patīk būt titulētu personu sabiedrībā un viņi tiek aicināti uz pasākumiem, lai būtu to rota. Savukārt monarhija ir zeme, kurā visa šī rangu tabu pastāv. Anglijā jo īpaši. "Tur joprojām ir redzams viss, sākot ar karalieni, karaliskā nama locekļiem - prinčiem un princesēm, hercogi, marķīzi, grāfi, vikonti, baroneti un vienkāršā netitulēta muižniecība," skaidro Imants Lancmanis. Atsaucoties uz prinča Harija un viņa sievas Meganas sniegto interviju, Lancmanis norāda, ka tas izgaismoja to, kas vispār mūsdienās ir monarhija, kas ir monarhija Anglijā un kāda tam jēga. "Uzskatu, ka mūsdienu demokrātiskā sabiedrība nonākusi tik tālu, ka monarhijas pastāvēšana vai nepastāvēšana nav politisks jautājums, tas ir jautājums par cilvēces kultūras mantojumu," uzskata Imants Lancmanis. "Mēs labi zinām Parīzes Dievmātes katedrāli un Heopsa piramīdas, bet monarhija uzskata par kaut ko tādu, kap ātrāk un labāk pārkāpt pāri. Tā būs ērti, jo mūsdienās cilvēkus vada vēlēšanās pēc ērtas dzīves." Viņš norāda, ka mūsu arhitektūra ir ārkārtīgi vienkārša un apģērbs ir kļuvis bezgala elementārs. Tā var pieiet dzīvei. "Var nodzīvot visu mūžu džinsos, botās un t-kreklā, bet šie paši cilvēki brauc pa pasauli, dīvainā kārtā iet uz muzejiem, uz pilīm, priecājas par to pašu Dievmātes katedrāli un raud, kad viņa deg. Ir kaut kāda izjūta par mūžīgām vērtībām. Monarhijai nav veicies tādā ziņā, ka to uzskata par politisku institūtu. Jebkurš īsti mūsdienīgs cilvēks sauks - kāda monarhija, demokrātiskā sabiedrībā der tikai republika. Bet neviens nepadomā, ko tas īsti dod," analizē Imants Lancmanis. Lancmanis norāda, ka monarhija ir ne tikai kultūras mantojums, tā ir vērtība, kurā iekšā ir viss - tur ir ēkas, kurās viss notiek, seno rituālu skaistums, kā mēs priecājamies par teātri un operām. Arī titulu skanīgums, kas stāv aiz šo titulu nēsātājiem, visas Anglijas pilis, vēsture, kuru caurvij šie vārdi. Tāpat Lancmanis norāda, ka cilvēks karaļnamā piedzimst ar misiju balstīt to vidi, kurā dzimis. Bet mūsdienas tas vairs nedarbojas un kronis nekad nav bijusi viegla nasta. "Monarhijas, vismaz daļu no viņām, vajadzētu pasludināt par pasaules kultūras mantojumu. Cik ārkārtīgi noplicināta būtu pasaule, ja visur būtu tikai republikas, prezidenta vēlēšanas un nesmukumi, par kuriem šausmināmies. ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa šķebina ar savu naudu, ar propagandas gājieniem, kādiem cilvēkus mēģina dabūt savā pusē. Kam tas ir vajadzīgs, ja tajā vietā var būt kā reprezentācijas elements valdnieks, kurš zina, kurā brīdī kas ir jādara, un ministru kabinets tad rīkojas. Anglijas monarhija tam ir labs piemērs un tur kultūras mantojums ir cieņā, tāpēc cilvēki tik labprāt kā tūristi arī tiecas uz Angliju. Tur jūt visu šo kopumu," vērtē Imants Lancmanis. Zemnieku kārtas kādreiz Kurzemē un Vidzemē Nameļnieki, pušelnieki, bandinieki, vaļinieki, pusgraudnieki – šādi nosaukumi bija zemnieku kārtai, atkarībā no cilvēka īpašuma un statusa laikā, kad zeme bija sadalīta muižās. Saiminieka meita biju, Bandinieka līgaviņa. Alkšņi vien saauguši Mana tēva lejiņā; Kalpi vien, vaļenieki, Tie nāk mani bildināt. Tā teic mūsu tautasdziesma. Saimnieku kārta tiek bieži pieminēta un ar šo jēdzienu ir skaidrība: viņi bija darba organizatori un atbildīgie par sētu, kurā dzīvoja ar savu saimi, un laikos, kad valdīja dzimtbūšana, atbildīgi, lai būtu noteikts darbinieku skaits, kas iet uz muižu klaušu darbos. Proti kalpi, kas bija salīguši pie saimniekiem uz pusgadu vai gadu un darīja visus darbus, ko tiem uzdeva saimnieki. Turpinājumā skatām pārējās zemnieku kārtas, kādas pastāvēja Latvijā no 18. līdz 20 gadsimta sākumam. Ieraksts, ievērojot visu piesardzības pasākumus, notika Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzejā, jo muzeja direktora vietnieks, galvenais krājuma glabātājs vēsturnieks Mārtiņš Kuplais atzīst, ka sajūtas radīšanai ir jārunā vietā, kur agrāk ļaudis, par kuriem ir stāsts, dzīvojuši. Šajā sižetā runa ir par Kurzemes un Vidzemes zemnieku kārtām, jo Latgalē valdīja cits iedalījums, tur agrāk sētas un kungu kalpu attiecības tika dalītas pēc Polijas un Lietuvas tradīcijām un vēlāk pēc Krievijas impērijas likumiem.  

No 21. novembra līdz 2021. gada 21. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā norisināsies izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē. Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā. Parīze – Tallina – Viļņa – Rīga. Baltijas valstu ceļojošās izstādes izgaismojums Latvijā. Saruna ar mākslas zinātnieci Gintu Gerhardi-Upenieci. Atskats divu gadu pieredzē. Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Vērienīgo motīvu un rokrakstu panorāmu ekspozīcijā veido vairāk nekā 160 eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM, Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Tartu Mākslas muzeja (Tartu), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) krājuma un privātkolekcijām. Arī Rīgā par projekta vizuālās identitātes zīmi, tāpat kā tas bija Parīzē, izvēlēta izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) glezna “Zemnieku meitene” (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. 2018. gadā – izstādes norises laikā Parīzē – Baltijas muzejnieku ansamblis nonāca pie slēdziena, ka projekts jārāda arī pašu mājās, un vienojās to turpināt trijās galvaspilsētās. Pēc Orsē muzeja ekspozīcija ar lieliem panākumiem tika parādīta Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā (11.10.2018.–03.02.2019.), izstādes nākamā eksponēšanas vieta bija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālā mākslas galerija Viļņā (25.07.–11.10.2020.). Maršrutu noslēdz Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīgā (21.11.2020.–21.02.2021.). Katrs no kaimiņvalstu muzejiem piedāvā savu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu. Izdevniecībā “Neputns” top katalogs latviešu un angļu valodā, paralēli izstādei tiek plānota plaša pasākumu programma. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem būs starptautiska zinātniskā konference “Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte”.

Saeimā uz otro lasījumu tiek gatavots nākamā gada budžeta projekts un lai arī valdības koalīcijas pārstāvji to ir saukuši gan par atlabšanas un cilvēcības budžetu, tomēr to pavadošās nodokļu izmaiņas ir izpelnījušās daudz kritikas. Pirmām kārtām tādēļ, ka tās tiek piedāvātas krīzes laikā un skars cilvēkus, kuru ienākumi ir mazi. Vai budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti ir uzlabojami un kādas izmaiņas piedāvās partijas, raidījumā Krustpunktā vaicājam Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē Arvils Ašeradens no apvienības „Jaunā vienotība”, Daniels Pavļuts no apvienības „Attīstībai/Par”, Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī Andrejs Klementjevs no partijas „Saskaņa”.

Saeimā uz otro lasījumu tiek gatavots nākamā gada budžeta projekts un lai arī valdības koalīcijas pārstāvji to ir saukuši gan par atlabšanas un cilvēcības budžetu, tomēr to pavadošās nodokļu izmaiņas ir izpelnījušās daudz kritikas. Pirmām kārtām tādēļ, ka tās tiek piedāvātas krīzes laikā un skars cilvēkus, kuru ienākumi ir mazi. Vai budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti ir uzlabojami un kādas izmaiņas piedāvās partijas, raidījumā Krustpunktā vaicājam Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē Arvils Ašeradens no apvienības „Jaunā vienotība”, Daniels Pavļuts no apvienības „Attīstībai/Par”, Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī Andrejs Klementjevs no partijas „Saskaņa”.

Kā jau piektdienā, apspriežam nedēļas svarīgākos notikumus. Diemžēl saslimstība ar Covid-19 nemazinās un tiek apspriesti jauni ierobežojumi, lai iespējami mazinātu inficēšanās risku sabiedriskās vietās. Tikmēr atbalsts civilo savienību likumam, kas juridiski aizsargātu arī viendzimuma pārus, par ko asas diskusijas notiek arī Latvijā, parādījies no pavisam negaidītas puses – par to dokumentālā filmā izteicies Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks. Runājam arī par politiska rakstura jaunumiem – nesaskaņām Zaļo un Zemnieku savienībā un izmaiņām Saeimas sastāvā. Aktualitātes raidījumā Krustpunktā komentē Latvijas Televīzijas žurnāliste Odita Krenberga, LV portāla žurnāliste Inese Helmane un "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnālists Bens Latkovskis.

Vai bioloģiski sertificētā saimniecībā var izaudzēt tikpat lielas graudaugu ražas kā no lauka, kas apstrādāts ar konvencionālām metodēm? Vai var izaudzēt skaistu kāpostgalvu, to nemiglojot ar ķīmiju? Uz šiem un citiem jautājumiem par bioloģisko lauksaimniecību atbildes meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot, viesojoties Vārkavas novada Rožkalnu pagasta zemnieku saimniecībā “Salenieki”, lai ne tikai aprunātos ar pašu saimnieku Gustavu Norkārkli, bet arī citiem bioloģiskajiem zemniekiem no Latgales. Bioloģiskajā saimniecībā "Salenieki", kuras saimnieks ir Gustavs Norkārkls, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, Latvijas Radio viesojās jau pirms pieciem gadiem. Saimnieks stāsta, kas mainījies šo gadu laikā. "Mazo Gavaru" saimnieks Jānis Gavars stāsta, kāpēc izvēlējies nodarboties ar ekoloģisko dārzeņu audzēšanu. Galvenais iemesls – zemes platība nav tik liela, lai audzētu graudaugus. Zemnieku saimniecības "Kurmīši” saimnieks Ivars Geiba atklāj, kāpēc izvēlējies audzēt un ražot zāļu tējas, audzēt garšaugus un eksperimentēt ar dažādām kultūrām. Šobrīd ir vieni nolielākajiem ārstniecības augu audzētājiem Latgalē. Saimniecība nodarbojas arī ar biškopību. Zemnieku saimniecības "Kivlenieki" saimnieks Renārs Raguckis cenšas pierādīt, ka bioloģiskie audzētāji sasniedz un pat pārspēj konvencionālos audzētājus graudaugu audzēšanā. Saimnieks pārliecināts, ka bioloģiskais auzdzētājs, kurš strādā gudri, pārspēs konvencionālo audzētāju. Ir tikai jāmācās! Zemnieku saimniecības "Liepkalns" saimnieks Aleksejs Danilins atklāj, kāpēc pievērsies griķu audzēšanai.

Turpinām stāstīt par cilvēkiem, kas Latvijas laukos iet savu īpašo ceļu. Šonedēļ dodamies uz Kurzemi, kur viesosimies strausu fermā „Nornieki” Snēpeles pagastā, lai vairāk uzzinātu ne tikai par strausu, bet arī kaņepju , garšaugu, zivju audzēšanu un to kūpināšanu. Arī Kurzemē dzīvo strausi! Ar zemnieku saimniecību “Nornieki” iepazīstina saimnieks Pēteris Gobzemis. Un strausi Latvijas Radio sagaida ar deju SIA “Jaundzirnavnieki” saimniece Gunta Štroha stāsta par zivju audzēšanu un arī briežu audzēšanu. Viņa savā saimniecībā audzē foreles, kā arī dambriežus un trušus. Un vēl “Jaundzirnavnieku” saimnieki ir mazie vīndari. IK “Reinis B” īpašniece Alla Bečere lepojas ar savu nodarbošanos – viņa kūpina zivis. SIA “Miju” īpašniece Ineta Jurķe-Miķelsone iepazīstina, kādus garšaugu maisījumus viņa gatavo no augiem, ko pati arī audzē. Zemnieku saimniecības “Kaņepvērpji” pārstāvji Līga Funka un Armands Veide sākuši audzēt čili piparus un plāno nākotnē visu ražu pārstrādāt asajās mērcītēs. Protams, ka "Kaņepvērpjos" audzē arī kaņepes un no tām gatavo tēju. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja Kurzemes reģiona "Novada garšas koordinatore" Linda Dūdiņa-Hoiere analizē, kā kurzemes ražotājiem veicas ar kooperēšanos, lai vairāk popularizētu savu produkciju  

Turpinām ceļot pa Latvijas reģioniem, lai iepazītos ar zemniekiem, kas izvēlējušies iet savu īpašo ceļu Šonedēļ ciemojamies Zemgalē, Vecumnieku novada Valles pagasta zemnieku saimniecībā „Dzērves”, kurā audzē kokus, izmantojot tikai bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. Bet tas vēl nav viss! Piena aitas, ārkārtīgi asi pipari, netradicionāla dārzeņu audzēšana un bioloģiski sertificēta putnkopība, par to visu stāsts raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar saimniecību “Dzērves” iepazīstina tiešraides saimnieki Maruta un Māris Kaminski. Ronalds Kreilis, kurš audzē čili piparus, arī vienus no asākajiem čili, atklāj, kāpēc viņa uzņēmumam dots nosaukums “Burka&Ledus”. Zemnieku saimniecības “Vārpas” saimnieks Zigmārs Rankevics stāsta, kādi dārzeņi aug viņa saimniecības laukos un kā tos pārstrādā. Zemnieku saimniecība „Krišjāņi” saimniece Iluta Straģe audzē piena aitas un arī piedāvā produktus gatavotus no aitas piena. Savukārt Liene Kalnciema zemnieku saimniecībā “Karotītes” audzē bioloģisko vistu gaļu. Šai nodarbei viņi pievērsušies pirms pieciem gadiem, kad no Rīgas nolēmuši pārcelties uz dzīvi Tukuma pusē, Irlavas pagastā  

Ar debatēm šodien, kurās aicināti piedalīties astoņu populārāko Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kandidātu sarakstu līderi, noslēdzās raidījumu cikls "Par ko balsot Rīgā?", kuru vadīja žurnālists Jānis Domburs. Uz debatēm aicināti līderi no tiem kandidātu sarakstiem, kuriem saskaņā ar jaunākās un plašākās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem ir lielākās izredzes iekļūt Rīgas domē. Reitingu slieksnis, līdzīgi kā iepriekšējos "DELFI TV ar Jāni Domburu" rīkotajos priekšvēlēšanu raidījumu ciklos, ir 2,5% no visiem aptaujātajiem respondentiem. Tie ir: "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE", Jaunā VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"/Latvijas reģionu apvienība, Gods Kalpot Rīgai, "Latvijas Krievu savienība", Jaunā Konservatīvā partija, Zaļo un Zemnieku savienība. 28.08.2020. raidījums. 

Ķiploku saldējums, siers ar grūti izrunājamu nosaukumu, saimniecības pupiņas, maize no bioloģiski sertificētiem graudiem un sparģeļi. Vai tā kāda ēdiena recepte? Ne gluži! Piektdienas rītā viesojamies Raunā un tiekamies ar Vidzemes uzņēmējiem, kas mūsu garšas kārpiņām piedāvā neparastas, jaunas un mazliet citādas garšas. Par savas ražotnes izveidi un plašo piedāvājumu stāsta šīs dienas tiešraides vietas saimnieces Sintija Rude un Inese Krūklīte no "Latvijas ķiploka". Kā šogad veicas Straupes lauku labumu tirdziņam, atklāj biedrības “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte. Par garšīgo sieru stāsta pienkopis un siera ražotājs Māris Rehtšprehers, kurš gatavo Rehšprehera sieru no sava ganāmpulka iegūtā piena. Zemnieku saimniecības “Zutiņi”, kurā audzē gan tomātus, graudus, pārstāve Rūta Beirote šoreiz stāsta par savas saimniecības īpašo produktu - pupiņām un to kolekciju, kuru veidot aizsākusi jau viņas vecmāmiņa. Par bioloģiskās maizes cepšanu stāsta “Saules klaipa” pavēlniece Sarmīte Klūga. Viņa savu maizi cep īstā malkas krāsnī, bet atzīst, ka mūsdienu maizei ir cita garša, jo graudi ir atšķirīgi, nekā bija kādreiz. Lelde Valle no zemnieku saimniecības “Lejaslīves” atklāj, kāpēc izvēlējušies audzēt sparģeļus. Viesojoties Raunā, sākam četru raidījumu ciklu, kas skanēs piektdienas. Turpmāk dosimies pie uzņēmējiem uz Latgali, Kurzemi un Zemgali.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot Rīgā?" atbildēja Zaļo un Zemnieku savienības saraksta deleģētie kandidāti: Saeimas deputāts Viktors Valainis, žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis un Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Kopumā no Zaļo un zemnieku savienības saraksta kandidē 63 kandidāti. Saraksta numurs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir 8. 14.08.2020. epizode.

Otto and Joe return for part two of their series breaking down the Rīga City Council elections, this time looking at the parties not currently in city council who are attempting to get elected into it. Parties covered in this episode include: Politiskā partija "Alternative" Politiskā partija "KPV LV" Jaunā Saskaņa Zaļo un Zemnieku savienība "Latvijas Krievu savienība" Partija "Vienoti Latvijai" Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS Rīcības partija "Centra Partija" Music: "Prelude" by Yakov Golman: https://freemusicarchive.org/music/Yakov_Golman/Piano__orchestra_1/Yakov_Golman_-_Prelude

"Situācija ir kontrastaina un dažāda," atzīst Kurzemes Tūrisma asociācijas vadītājs Artis Gustovskis, vērtējot Covid-19 ietekmi uz tūrisma nozari Kurzemē. Viņš min, ka vislielākās problēmas bijušas lielajām viesnīcām. “Vislabāk ir klājies piekrastes kempingu vadītājiem,” min Gustovskis. Bet tas ir radījis citu problēmu, šobrīd jūras krastā ir grūti atrast naktsmāju, nav, kur palikt. “Nāk atpakaļ tas, ka cilvēki labprāt mīl telšot,” atzīst Gustovskis. “Vasarā vienmēr ir pilns, ja gribi atpūsties Kurzemes piekrastē pie jūras, ja vēlies rezervēt pēdējā mirklī, nekas nesanāks.” Dodoties uz Kurzemi atpūsties, pirmais nāk prātā – jūra. Protams, palaiskoties pie dižjūras liekas tik vilinoši, bet kurzemnieki aicina atpūtu baudīt ne tikai jūras krastā. Ko vēl redzēt, dzirdēt, sasmaržot un nogaršot Kurzemē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. “Piekraste ir milzu resurss un trumpis, kāpēc Kurzemi statistiski apmeklē vairāk tūristu, nekā citus reģionus,” min Gustovskis. Laumu dabas parka saimnieks Roberts Riekstiņš atzīst, ka skolēnu pavasara ekskursijas izpalika, nenotika arī pasākumi viesu mājā, bet ģimeņu tūrisms nav apstājies. Tagad atkal viss atsācies. Liepājas Karostas cietuma valdes locekle Monta Krafta atzīst. Ka martā un aprīlī noskaņojums bija bažīgs, bija neziņa par nākotni, cietums arī bija aizvērts. Tagad ir tik daudz tūristu, kā vēl nekad. Viņa aicina Karostā iepazīt arī pavasrī notikušā festivāla laikā tapušos darbus. Zemnieku saimniecības “Drubazas” saimnieks Ģirts Dzērve uzskata, ka viesu pietiek un cilvēki grib atpūsties pie dabas. "Cilvēki brauc, viņi grib neskarto dabu, dabīgās pļavas. Robežas vaļā, ārzemnieki, kas atbrauc, ir pārsteigti, cik te viss ir zaļš. Latvietis pie tā jau ir pieradis, viņam vajag savu “odziņu”. Šogad ir orhideju gads – cilvēki, staigājot pa dabas takām, ierauga, sajūt smaržu. Tas pat latvieti spēj pārsteigt," bilst Ģirts Dzērve. Artis Gustovskis iepazīstina ar piedāvājumu dažādas Kurzemes pilsētās - Tukumā, Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā un arī citviet.

Šogad ir pirmais gads, kad zemniekiem atļauts atbaidīt zosis, izmantojot letālās metodes, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes radītie nosacījumi ir tik stingri, ka reti kurš gatavs parakstīties uz šo afēru. Podkāsta viesis ir Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, ar kuru runājam par zosu postījumiem, zosu atbaidīšanu, par to, cik loģiskas ir Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktās prasības. Atbildam arī uz jautājumu, kas ir nogalināto zosu utilizācija. Runājam arī par lāčiem un to, cik to patiesībā Latvijā varētu būt. Diskusija par dzīvnieku uzskaiti un topošu medību lietotni medniekiem.

Laikā, kad lielu daļu uztrauc, kas notiks ar viņu iespēju nopelnīt, ir cilvēki un uzņēmumi, kuri savās nozarēs un nišās, kur citi iespējas neredz, atrod veidus, kā pārdot pakalpojumus un preces, par ko citi grib maksāt. Daudzām nozarēm, uzņēmumiem, frīlanceriem, algotiem darbiniekiem, pārkārtojot savu spēju ieraudzīt un izmantot godīgas pelnīšanas iespējas, izdosies ne tikai "pārvasarot" ekonomiski ierobežojošo laiku, bet arī sanāks gūt ienākumus tad, kad viņu nozare būs pārveidojusies pēc krīzes beigām. Šī nav intervija, bet saruna par tām tendencēm, ko finanšu un pārdošanas koučs Elīna Pelčere un Cilvēkjaudas Laura Dennler redzam notiekam dažādās nozarēs un uzņēmumos Eiropā un ārpus tās. Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda30/Elīnas ieteikumi iepriekšējā sarunā par to, kā mazināt uztraukumus par naudu SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 1:22 Kas ir tās sfēras, kas varētu mainīties krīzes laikā un pēc tās6:41 Konferenču sfēra un online izaicinājumi10:05 Apmācību joma un tās paplašinātās iespējas12:40 Preču pārdošana ar interneta starpniecību un kas vēl šeit ir darāms17:54 Vai ir iespējams kādus ar medicīnu saistītus jautājumus pārnest arī uz online vidi20:28 Fotogrāfu un video speciālistu iespējas24:35 Zemnieku saimniecības piemērs, kā ar aizrautīgu stāstu veidošanu var panākt ilgtermiņa efektu26:22 Kafejnīcas – kā ar izglītošanu un radošu pieeju spēt izdzīvot šo laiku un nobruģēt ceļu uz nākotni29:28 Procesu automatizācijas un mazo soļu lielā nozīme32:26 Veids, kā ar tehnoloģiju iespējām kļūt klientam tuvākam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē33:22 Darbs no mājām – kādas iespējas šeit paveras saistītajiem biznesiem36:06 Attālinātā darba laika uzskaite un gudra cilvēku pārvaldība40:52 Online statusa lietas45:28 Vai ieguldīšana online vidē atmaksāsies

Par bakteriālo rezistenci jeb mikroorganismu noturīgumu pret antibiotikām raidījumā esam runājuši daudzkārt. Kā vienu no iemesliem rezistencei min lopkopību un plašo antibiotiku lietošanu dzīvnieku ārstēšanā un pat nobarošanā.. Diemžēl pasaulē veidojas milzīgas teritorijas, kur baktērijas ir imūnas pret visa veida antibiotikām. Latvijas šajā sarakstā nav, bet kāda ir situācija pie mums lopkopībā un ar antibiotiku lietošanu, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesi: Zemnieku saeimas valdes loceklis un veterinārārsts, piena lopkopis Juris Cīrulis, Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs, Zemnieku saeimas lopkopības eksperts Raimonds Jakovickis, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns veterinārmedicīnas doktors Kaspars Kovaļenko. „Daudzās Āzijas valstīs, arī Āfrikā antibiotiku lietošana ir nepārdomāta. Eiropā un Latvijā tik ļoti negrēkojam,” norāda Kaspars Kovaļenko. „Bakteriālā rezistence ir pasaules jautājums un pie tā strādā daudzas valstis,” skaidro Antra Briņķe. Ir tapis rīcības plāns, kā rīkoties, lai antibiotikas lietotu piesardzīgi un atbildīgi visā pasaulē. „Eiropas dalībvalstīs regulējums ir stingrs par antibiotiku lietošanu, un jautājums ir zināšanu atjaunošanu šajā jomā. Ir valstis, kas ir ceļā uz to, lai saprastu, kā veidojas bakteriālā rezistence un kā zāļu aprite šajās valstīs notiek. Šis ir viens no aktuālajiem jautājumiem pasaulē,” atzīst Briņķe. ASV antibiotikas izmanto kā augšanas stimulatoru, to dara arī Brazīlijā, vairākās Āzijas valstīs. Eiropas Savienībā šī prakse ir aizliegta jau vairākus gadu desmitus. Tāpēc Eiropā situācija ir salīdzinoši labāka. „Skandināvi ir tikuši vēl tālāk ar [mazāku] antibiotiku patēriņu. Mēs esam tuvāk skandināviem nekā vāciešiem, vācieši ir kaut kur pa vidu starp spāņiem un skandināviem,” antibiotiku lietojumu Eiropā vērtē Kaspars Kovaļenko. Baltijas valstīs Igaunijā ir salīdzinoši lielāks antibiotiku patēriņš, speciālisti to skaidro ar intensīvāku piena lopkopību šajā valstī – jo intensīvāka piena lopkopība, jo lielāki izslaukumi, jo lielāka iespēja dzīvniekiem saslimt ar piena dziedzera iekaisumu, kur ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas.      

Mediķi visticamāk nākamgad nesaņems visu likumā paredzēto finansējumu algu pieaugumam, jo budžetā tam nepietiek naudas. Algu pieaugumu likums paredz arī 2021.gadā, tomēr nekas neliecina, ka pēc gada situācija būs uzlabojusies. Kur ņemt naudu mediķu algām? Veselības ministre Ilze Viņķele ir izteikusies, ka bez nodokļu revīzijas neiztikt. Kādi vēl ir risinājumi? Kā padarīt pārskatāmu naudas plūsmu veselības aprūpē un efektīvāk izmantot esošo finansējumu? Ko šajā jomā valdība ir paveikusi? Par to diskusija ar Saeimas deputātiem. Mūsu studijā: Dana Reizniece Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības, Anda Čakša no partijas „Jaunā Vienotība”, Ilmārs Dūrītis no apvienības „Attīstībai/Par” un Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvās partijas.

21.gadsimtā gandrīz jebkuru preci varam iegādāties no gandrīz jebkuras pasaules vietas. Bet tas nenozīmē, ka atmirst arhaiskas tirdzniecības veids – zemnieku, amatnieku un mājražotāju tirdziņi. Kāpēc cilvēki izvēlas iepirkties zemnieku, mājražotāju un amatnieku tirdziņos? Vai viņi meklē vecās un labās lietas un garšas, vai tieši otrādi – jaunas garšas, oriģinālus un unikālus amatnieku izstrādājumus? Vai tirdziņi to visu arī spēj piedāvāt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: mājražotājs, iknedēļas tirdziņa Tīnūžos pie Ikšķiles ar nosaukumu "Apļu tirgus" organizators Reinis Kļavis, biedrības “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja, Straupes lauku labumu tirdziņa organizētāja Astrīde Rozīte, Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus pārstāve Darja Trizna un Kalnciema kvartāla tirgus organizatore Ilze Švarcbaha. "Tikai mazais ražotājs ir mūsu gastronomiskā mantojuma glabātājs un tālāknesējs. Tikai mazais ražotājs var “knipelēties” un ņemties, kas rezultātā dod to ļoti īpašo garšu un autentisko produktu. Tas ir tas, ko apmeklētāji meklē mazajos tirdziņos. Tas ir mazo ražotāju trumpis," uzskata Astrīde Rozīte. Reinis Kļavis arī vērtē, ka tirdziņi attīstas un ir daudz gan tirgotāju, gan pircēju. "Tirgus kultūra attīstītas un iet līdzi laikam, tā ir iespēja satikt savu tirgotāju, aprunāties ar viņu, kas nav veikalā iespējams," pievienojas Darja Trizna. Stāstot par savu pieredzi, viņa norāda, ka tirgus vairs nav tikai iepirkšanās vieta. Pircējiem der atcerēties, ka pārsvarā uz šādiem tirdziņiem jādodas ar skaidru naudu, bankas termināļi ir retam. Bet tā nav problēma, drīzāk mazo tirdziņu specifika. Lai arī tirgotāji arī mazajos tirdziņos turpina piedāvāt preces plastmasas maisiņos, arvien vairāk tirgotāju un pircēju izvēlas videi draudzīgu iepakojumu, piemēram, nāk uz tirgu ar saviem traukiem, kuros var iesvērt preci.

Herbicīdi, insekticīdi un fungicīdi ir biežāk izmantotie pesticīdi Latvijā. Kā notiek pesticīdu, kas bieži ir cilvēka veselībai bīstamas ķīmiskas vielas, izplatīšana un lietošanas kontrole, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja  Anitra Lestlande, Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece un vides zinātņu doktore Jana Simanovska. Lauksaimnieks ir atbildīgs par to, ja ir nomiglojis arī kaimiņa lauku. Viņam ir jāgādā, lai smidzinājums nonāk tikai viņa laukā, viņa ziņa ir, kā to panākt, vai ievērojot bufera zonu, vai izmantojot speciālu tehniku. Uz blakus lauka smidzinājums nedrīkst nonākt. Tāpat pirms katras smidzināšanas ir jāizvērtē, vai tas ir nepieciešams, vai tā nebūs arī naudas izšķiešana. Arī smidzinātājam jābūt pārbaudītam, ja nav, ir soda sankcijas. Pirms augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iedzīvotāji ir jāapziņo. Pēdējā laikā daudzviet situācija ir uzlabojusies, vairāki biškopji atzinuši, ka zemnieki paziņo, kad miglos laukus un ar kādu līdzekli. Pesticīdi ir augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi, augu aizsardzības līdzekļus lieto lauksaimniecībā, lai aizsargātu kultūraugus, biocīdus lieto, lai cīnītos pret pelēm un skudrām, kādiem kaitēkļiem. Ir daudz augu aizsardzības līdzekļu izplatītājfirmu Latvijā. Katram Latvijā izplatītiem augu aizsardzības līdzekļiem ir jābūt marķējumam latviešu valodā, kuram jāatbilst tam marķējumam, ko apstiprina VAAD. Tāpat svarīgi, vai augu aizsardzības līdzekļi tiek pārdoti atbilstoši noteiktai klasei.   Klausies arī raidījumu Kā labāk dzīvot, kurā skaidrojam, vai ir iespējams rast kompromisu pesticīdu izmantošanā, kas apmierina gan biškopjus.     Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Krustpunktā turpina priekšvēlēšanu diskusijas, kad aicinām uz studiju partiju pārstāvjus, lai runātu par Eiropai un Latvijai svarīgiem jautājumiem. Un šodien mūsu uzmanības lokā - vides politika. Runājam, ko šajā jomā grasās panākt partijas, kas piedalās cīņā par astoņām vietām Eiropas parlamentā. Mūsu studijā: Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Edgars Tavars, Edmunds Cepurītis no partijas „Progresīvie”, Beata Jonīte – no partijas KPVLV, kā arī partijas „Saskaņa” kandidāts Andris Ameriks.

Krīzes vadības padome šīs vasaras ilgstoši valdošo sausumu atzina par valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Zemnieku un Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka zaudējumu apmērs dažādos lauksaimniecības sektoros bijis 400 miljonu eiro apmērā. Graudkopis Dzintars Erdmanis vērtē, ka vienmēr bijuši ražas riski no sēšanas brīža, līdz graudi nokulti un nonākuši klētī, taču klimata pārmaiņas pēdējos gados jūtamas vairāk.

Divu nedēļu termiņš, kas tika dots Aldim Gobzemam valdības izveidošanai, tuvojas beigām, bet skaidrības, vai viņa sastādītajam Ministru Kabinetam būs vairākuma atbalsts, arvien nav. Nedēļas bilance ir aptuveni šāda – no sarunām izslēgta apvienība „Attīstībai/Par!”, Aldis Gobzems ir izveidojis ministru sarakstu un tagad gaida sarunu partneru piekrišanu. Tomēr sarežģījumu ir daudz, jo Jaunā Konservatīvā partija valdībā atsakās būt kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, savukārt Nacionālajai apvienībai četru partiju koalīcija šķiet pārāk maza un riskanta. Krustpunktā kopā ar žurnālistiem apspriežam politiskās kaislības un valdības veidošanas gaitu. Runājam arī par Saeimas lēmumu par ANO migrācijas kompaktu, kā arī apspriežam kaislības ap mākslinieku saņemtajiem honorāriem simtgades koncertos. Kopā ar raidījuma vadītājiem studijā būs žurnālists Imants Frederiks Ozols, žurnāla „Sestdiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Latvijas Televīzijas raidījuma „De facto” žurnāliste Gunta Gaidamoviča.

Divas puslodes šonedēļ atšķiras, jo īpaša ir visa šī nedēļa. Tūlīt mēs atzīmēsim simt gadus kopš Latvijas Republikas dibināšanas, tādēļ arī mūsu raidījumā runāsim par Latvijai svarīgiem cilvēkiem – politiskajiem darbiniekiem, kuriem ir bijusi liela loma Latvijas ārpolitikā, sākot no valsts proklamēšanas līdz pat šodienai. Mēs izvēlējāmies tos politiķus un diplomātus, ar kuru palīdzību tā vai citādi var raksturot Latvijas ārpolitiku noteiktos laika posmos, gan starpkaru periodā, sākot ar Latvijas dibināšanas brīdi līdz okupācijai Otrā pasaules kara laikā, arī okupācijas periodā un visbeidzot atjaunotajā Latvijā līdz pat mūsdienām. Studijā: Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.   Zigfrīds Anna Meierovics Ar Zigfrīda Annas Meierovica vārdu saistās mūs valsts tapšana un tās ārpolitikas pamatu likšana. Kā daudzus, arī tobrīd 28 gadus veco Rīgas Politehnikuma Tirdzniecības nodaļas absolventu Meierovicu sabiedriskajā darbībā iesvieda Pirmais pasaules karš – darbošanās latviešu bēgļu atbalsta organizācijās. Tālāk ceļš jau gluži loģiski veda uz politisko darbību – iesaistīšanos Latviešu Zemnieku savienības un Latviešu Pagaidu nacionālās padomes dibināšanā. Kā padomes Ārlietu nodaļas pārstāvis Meierovics 1918. gada vasarā devās uz Rietumeiropu, kur viņa misija vainagojās ar Latvijas de facto neatkarības atzīšanu no Lielbritānijas puses 1918. gada 11. novembrī. Meierovics palika ārzemēs līdz 1919. gada jūlijam kā Latvijas pārstāvis Lielbritānijā un Francijā, vēlāk – kā delegācijas vadītājs Parīzes miera konferencē. Pēc atgriešanās viņš vairākkārt ieņēma ārlietu ministra amatu, divreiz bija Latvijas ministru prezidents. Meierovicam bija izšķiroši nopelni jaunās valsts ārlietu dienesta izveidē, Neatkarības kara laikā nodrošinot Latvijai Polijas militāro atbalstu, noslēdzot mierlīgumus ar Padomju Krieviju un Vāciju, panākot Latvijas ātru atzīšanu de jure. Dedzīgi kalpodams savai jaunajai valstij, Meierovics tomēr allaž skatīja Latvijas ārpolitiku plašākā reģionālā kontekstā. Viņa ideālais sapnis bija Baltijas valstu savienība, kam būtu daudz lielāks ārpolitiskais svars nekā trim atsevišķajam valstīm. Izcilā valsts darbinieka mūžs aprāvās pēkšņi, 1925. gada vasarā zaudējot dzīvību automašīnas avārijā. Ludvigs Sēja Ludviga Sējas pirmais solis pretī diplomāta karjerai laikam gan tika sperts jau 1905. gadā, kad viņš, kā daudzi piektgadnieki, devās trimdā un apmetās Francijā, te mācīdamies franču valodu un literatūru. Pirmo diplomāta uzdevumu no jaunās Latvijas valsts Sēja saņēma 1921. gadā, dodoties uz Latvijas misiju Vašingtonā. Sekoja darbs Lielbritānijā un Lietuvā; bijis arī ārlietu ministrs. Neskatoties uz Sējas simpātijām pret sociāldemokrātiju, 1934. gada septembrī, pēc Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma nodibināšanās, Sēja ticis iecelts par Latvijas sūtni Lietuvā. Par viņa autoritāti tā laika Kauņas diplomātiskajā korpusā liecina ievēlēšana par tā dekānu. Latvijā atgriezies 1940. gadā, strādājis universitātē, nacistiskās okupācijas laikā iesaistījies Latvijas Centrālās padomes darbībā, par ko apcietināts un ieslodzīts vispirms Salaspils, pēc tam Štuthofas koncentrācijas nometnēs. Pēc atbrīvošanas mēģinājis nokļūt Rietumos, taču padomju drošības iestāžu arestēts, un no 1946. līdz 1954. gadam bijis ieslodzīts padomju Valsts Drošības ministrijas cietumos un GULAG nometnēs. Pēc atbrīvošanas atgriezies Latvijā, kur miris 1962. gadā. Kārlis Zariņš Kā daudzi jauni latviešu censoņi, arī Kārlis Zariņš, tobrīd 20 gadus vecs, 1899. gadā devās veidot savu karjeru uz toreizējās Krievijas impērijas galvaspilsētu Sanktpēterburgu. Strādāja par daiļdārznieku, tad par biržas notāra palīgu, paralēli cītīgi apgūdams komerczinības un svešvalodas. Darbojās Pēterburgas latviešu organizācijās, vēlāk iesaistījās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes un Tautas padomes darbībā. Savu pirmo diplomāta uzdevumu saņēmis jau 1919. gadā, dodoties uz Dāniju; piedalījies Latvijas delegācijas darbā Parīzes miera konferencē un citās diplomātiskajās misijās. No 1921. līdz 1930. gadam bijis ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Somijā un Skandināvijas valstīs. No 1931. gada decembra līdz 1933. gada martam bijis ārlietu ministrs Ādolfa Bļodnieka kabinetā, visu šo laiku pildot arī ārkārtējā sūtņa pienākumus Igaunijā. 1933. gada jūlijā Kārlis Zariņš saņēma savu, kā vēlāk izrādījās, pēdējo norīkojumu: ārkārtējā sūtņa amatam Lielbritānijā. Šeit viņš sagaidīja 1940. gada okupāciju un, saskaņā ar 1940. gada 17. maija pilnvarojuma vēstuli, kļuva par pēdējās Latvijas suverēnās valdības pārstāvi. Līdz mūža beigām 1963. gadā Kārlis Zariņš vadīja de jure neatkarīgās Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Anatols Dinbergs Darbu diplomātiskajā dienestā Anatols Dinbergs, tobrīd Rīgas Franču institūta students, uzsāka kā ārštata lietvedis Latvijas ģenerālkonsulātā Lodzā, Polijā. 1937. gadā, pēc vairāku gadu darba Ārlietu ministrijā un tieslietu studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē, norīkots darbā Latvijas konsulātā Ņujorkā. Visu savu turpmāko dzīvi viņš veltīja darbam de jure suverēnās Latvijas diplomātiskajā dienestā. 1970. gadā viņš kļuva par sūtniecības ASV vadītāju, nomainot šajā amatā Arnoldu Spekki. Šai paša gadā Dinbergs aizstāvēja politoloģijas doktora disertāciju Džordžtaunas universitātē ar tēmu „Latvijas inkorporācija Padomju Savienībā”. Kopš 1971. gada oktobra viņš bija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs. Anatolam Dinbergam bija lemts sagaidīt Latvijas neatkarības atjaunošanu un mūža nogalē vadīt Latvijas Republikas vēstniecību ASV un pirmo Latvijas pārstāvniecību ANO. Jānis Peters Izdevumā „100 Latvijas personību” par Jāni Peteru teikts: Uz tautas brīvības altāra nolicis savu dzejnieka talantu, Jānis Peters no tautas mīlēta literāta kļuva par tautas atmodas tribūnu, politisku darbinieku, diplomātu. […] 1991. gadā Jānis Peters no PSRS parlamenta tribīnes iesniedza pieprasījumu PSRS prezidentam atzīt Latvijas valsti. Viņš bija Latvijas Republikas valdības pastāvīgais pārstāvis Maskavā, bet vēlāk Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (no 1992. līdz 1997. gadam). Jānis Peters bija Latvijas valsts delegācijas loceklis [..] sarunām par armijas izvešanu no Latvijas teritorijas un citiem jautājumiem. [..] Jāņa Petera darbs diplomātijas laukā atzīts par izcilu, un nevienam citam Latvijas diplomātam nav bijusi iespēja tik ietekmīgi aizstāvēt Latvijas intereses lielajā kaimiņvalstī. Sandra Kalniete Gluži tāpat kā Jānis Peters, arī Sandra Kalniete pieder pie tās Latvijas inteliģences grupas, kuru Trešā atmoda „rekrutēja” valsts pārstāvēšanai starptautiskajā arēnā. 1990. gadā viņa, tobrīd mākslas zinātniece un Tautas frontes Valdes priekšsēdētāja vietniece, kļuva par Ārlietu ministrijas Protokola vadītāju. Sekoja darbs vēstniecībā Apvienotajā Karalistē; 1993. gadā – pirmais nozīmīgais diplomātiskais amats: Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO un UNESCO Eiropas mītnē Ženēvā. No 1997. līdz 2002. gadam Sandra Kalniete bija Latvijas vēstniece Francijā, bet 2002. gada novembrī kļuva par ārlietu ministri Einara Repšes valdībā. Tas bija Latvijas ārpolitikai ļoti svarīga laiks – finiša taisne pirms pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Tā bija arī Kalnietes atgriešanos no diplomātiskā dienesta aktīvajā politikā. Kopš 2009. gada Sandra Kalniete ir Latvijas deputāte Eiropas Parlamentā. Spilgtu pienesumu Latvijas atpazīstamībai pasaulē viņa devusi arī kā literāte: Sandras Kalnietes darbs „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir visvairāk tulkotais latviešu literatūras darbs pēc neatkarības atgūšanas.

Jaunā Konservatīvā partija (JKP) pēc Saeimas vēlēšanām pirmā pieteicās veidot nākamo valdību, tomēr sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem nav nesušas rezultātus. Neviena no partijām nav izteikusi piekrišanu piedāvātajam valdības modelim un ministru amatu sadalījumam.  Sarunas ar potenciālajiem partneriem apgrūtinājusi arī JKP  nevēlēšanās būt vienā valdībā ar pašreizējā premjera partiju - Zaļo un Zemnieku savienību. Par valdības veidošanu, panākumiem un kļūdām šodien saruna ar Jaunās Konservatīvās partijas valdes pārstāvi un vienu no iekšlietu ministra amata kandidātiem Juri Jurašu.

Guntis Berelis ir teicis, ka "Arvis Kolmanis ir paradoksu meistars, un šo nekādi nedefinējamo un pagalam ēterisko substanci viņš spēj saskatīt vispēdīgajā sīkumā - gan esamībā, gan literatūrā. Vai Berelim ir taisnība? Varat pārbaudīt, lasot Arvja Kolmaņa stāstus grāmatā " Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas". Ar Arvi Kolmani sarunājas un stāstu fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Nekad gan nevarot zināt, kādā intonācijā stāsts beigsies… Raidījumu atbalsta:

Kāpēc Kalnavēveru saimnieku dzimtai ir uzvārds Vientieši, kāpēc te čakli strādājuši audēji? To visu var uzzināt, viesojoties Vecpiebalgas novada brīvdabas muzejā “Vēveri”. Tur arī pētām 19. gadsimta Vidzemes zemnieku ikdienu un kāpjam arī augšā piecstāvu dzirnavās. "Kalnvēveru saimniecība kādreiz bijusi bagātākā saimniecība, viņiem arī vējdzirnavas piederējušas," stāsta Etnogrāfiska brīvdabas muzeja filiāles Vēveri muzejnieks un vēsturnieks Edgars Žīgurs. Skati Piebalgā skaisti – kalni un lejas, bet zeme, lai ļaudis pabarotu, skopa, tāpēc te peļņas avots ir amatniecība un vērpjamo ratiņu izgatavošana jeb kā senāk teica – ratiņu dreijāšana un aušana. Un tieši par audēju darbu, par šīs puses izgudrotajiem un dzirnavniekiem, staigājot pa Vēveru mājām, ir šis stāsts.  „Daudz tur ļaudīm dažādu amatu,  Visi par slavu Piebalgai paveikti.  Teicami dreimaņi, manīgi vēveri  Latviskas preces pasaulē veduši.” Tādas rindas Jānis Akuraters raksta dzejolī „Piebalgai”. Un tie Piebalgas vēveri pirmoreiz ir minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. Un ar laiku te izveidojās astoņas saimniecības – Lielvēveri Streinvēveri, Virolvēveri Maz..,Vec…Jaun… un vēl pāris citi Vēveri. Arī šobrīd šīs  visas ēkas, kas celtas 18.-19. gs. mijā, ir saglabātas savās vēsturiskās vietās un „Vēveru” etnogrāfiskās apbūves kompleksam ir piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Cilvēki te, pateicoties aušanas prasmei, dzīvojuši labi, par to liecina plašās istabas un, protams, stelles tajās. Kopā ar  muzeja vēsturnieku Edgaru Žīguru ejam iekšā Virolvēveru mājā, kur uzzinām, kāpēc šo māju saimniekiem ir uzvārds – Vientieši.

Latvijā šogad ir problēmas ar ūdens nodrošinājumu. Dažviet vasarāju sējumiem prognozē 90 % zudumus. Būs pat lauki, no kuriem nevāks ražu. Ūdens trūkums visā Latvijā jūtams, labāka situācija ir reģionos, kur pārziemojuši ziemāji - ziemas kvieši un rapši, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Arnis Burmistris. Jādomā par apdrošināšanas sistēmām lauksaimniecībā, tāpat jādomā par apūdeņošanas sistēmām un laistīšanu. Šobrīd apdrošināšanu pret sausumu Latvijā nevar veikt. Ir sāktas sarunas par šādu iespēju. Jārēķinās, ka visi šie pasākumi prasa gan papildus finanšu resursus, gan pašu lauksaimnieku vēlmi kaut ko mainīt, atzīst raidījuma viesi. Sausums lauksaimniecībā ir pasludināts par valsts mēroga katastrofu, tāpēc raidījums Kā labāk dzīvot skaidro, kā tieši sausums ietekmē lauksaimniekus un kā tas atsauksies uz ražu. Pētām arī to, kādi ir lauksaimniekiem pieejamie ūdens resursi, un stāstām arī par dažādām laistīšanas sistēmām un ūdens daudzumu akās. Raidījuma viesi: Zemnieku saimniecības "Vilciņi-1" saimnieks un Zemnieku saeimas valdes loceklis Arnis Burmistris un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras profesors Ainis Lagzdiņš. Pa tālruni sazināmies ar zemnieku saimniecības "Tiečas" saimnieku Aldi Stepanoviču, kurš audzē dārzeņus. Sausums skar visas saimniecība, neapskaužamā situācijā ir dārzeņu audzētāji, arī lopkopjiem trūkst barības, augļi augļu dārzos ir daudz, bet mazi. Neapskaužamā situācija ir arī piemājas saimniecības un mazdārziņu īpašnieki. Latvijā parasti ir nokrišņu pārpalikums un meliorācijas sistēmas ierīko, lai novadītu lieko ūdeni, bet ar meliorāciju vajadzētu saprast ne tikai liekā ūdens novadīšanu, bet arī pievadīšanu nepieciešamības gadījumā. Diemžēl vecās meliorācijas sistēmas vairs nefunkcionē, tās ir nolietojušās vai izdemolētas.

Alfrēds Bērziņš (1899–1977), viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma darbinieku starpā un arī vienas no visvairāk lasītajām šim Latvijas vēstures posmam veltītajām memuārgrāmatām “Labie gadi” autors. Raidījumā Gadsimts ar savu valsti par šo personību stāsta vēsturnieks Artūrs Žvinklis. Runājot par Alfrēda Bērziņa pirmajām dzīves desmitgadēm, tas ir tipisks un no tā laika procesa viedokļa raugoties pozitīvs jauna cilvēka attīsības ceļš. Bērziņš dzimis Ziemeļvidzemē mežsarga ģimenē, nāk no zemniecības vides, iesaistījies Brīvības cīņās, kā pats raksta, cīnījies ar pārliecību un gana lielu drosmi. Jau pēc Brīvības cīņām viņš strādā žurnālistu un iesaistās Aizsargu kustībā, kur ieņem arī dažus organizatoriskus amatus. Bērziņa politiskā karjera sākas ar 30. gadu sākumu, kad Latvijas atradās politiskās krīzes situācijā, kuras iemesls bija pasaulē uzliesmojusī saimnieciskā krīze. Bērziņu viņu ievēl 4. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības. Kā jauns deputāts viņš īpaši neizcēlās. Taču no Zemnieku savienības puses viņš bija pirmais parakstītājs likumprojektam par Satversmes reformu, kas paredzēja pāreju uz prezidentālu republiku. Viņš nebija šī projekta autors, bet arī tas bija nozīmīgs politisks pieteikums Uzskatu, ka Latvija nepieciešama stingra roka, vadonis un ka vadonis ir jāgodā un jāciena, viņš pauda krietni pirms 1934. gada 15. maija apvērsuma. Vēlākos gados Bērziņš bija Latvijas Aizsargu organizācijas vadītājs, sabiedrisko lietu ministrs, Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs. Attēlā: Viceministra Alfrēda Bērziņa uzstāšanās strādniekiem vienā no cehiem Liepājas Kara ostas darbnīcās.

Aizvien apsūdzēts smagos noziegumos un aizvien arī vismaz teorētiski atstādināts no Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Taču vismaz publiskās norises liek domāt, ka Aivaram Lembergam raizes šie statusi nesagādā. Vēl vairāk – varētu šķist, ka viņš izbauda gadiem ieilgušo tiesas procesu, bet vietējo domi vada par spīti aizliegumam. Šā gada laikā, kopš valstī pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienība, Lembergs savu ietekmi politikā un valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā tikai nostiprinājis. Turklāt vairākkārt nemaz neslēpjot, ka viņš nav nekāds pelēkais kardināls.

Šodien raidījumā Zināmais nezināmajā ielūkojamies vēsturē - precīzāk, vēršam skatu uz 1918. gadu - ja citās valstīs tas vairāk atmiņā palicis kā laiks, kad beidzās Pirmais pasaules karš, Latvijas vēsturē, protams, tas bija lielais pagrieziena punkts, kad tiek dibināta Tautas padome un proklamēta Latvijas valsts. Latvijas kā neatkarīgas valsts pirmie mēneši nebija iedomājami bez divām institūcijām – Tautas padomes un Pagaidu valdības. Tautas Padome pastāvēja pusotru gadu un tās darbība nebija vienkārša - tolaik valdīja gan politiskā nevienprātība, gan arī apkārt notiekošie nemierīgie procesi, protams, ietekmēja Tautas padomes darbību.  Kādi notikumi un diskusijas virmoja tolaik partiju starpā Tautas padomē, un kāda tad bija Latvijas valsts savos pirmajos mēnešos, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieks Baltijas Starptautiskās akadēmijas lektors Edgars Engīzers. Dienu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, 1918. gada 17. novembrī, Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova (tagad K. Barona) ielā 3 uz kopīgu sanāksmi sanāca deviņu nacionālo organizāciju pārstāvji. Šajā apspriedē dibināja Latvijas Tautas padomi – Latvijas Republikas pirmo likumdevēju. Dibināšanas sēdē vienbalsīgi pieņēma padomes politisko platformu un ievēlēja amatpersonas. Pēc Zemnieku savienības rosinājuma par Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāju ievēlēja Jelgavas advokātu, pazīstamo latviešu sabiedrisko un politisko darbinieku Jāni Čaksti. Par LTP priekšsēdētāja biedriem ievēlēja juristu Gustavu Zemgalu no Radikāldemokrātiskās partijas un publicistu Marģeru Skujenieku no sociāldemokrātiem. Šajā pašā reizē arī izraudzījās nākamās valdības Ministru prezidentu.    Ikdiena Latvijā tūlīt pēc Pirmā pasaules kara Lai arī 1918. gada 11. novembrī beidzās Pirmais pasaules karš un 18. novembrī Rīgā proklamēja Latvijas Republiku, tomēr jaunajai valstij attīstīties kavēja gan kara sekas, gan pēc Latvijas proklamēšanas sekojošās divus gadus ilgās atbrīvošanas cīņas iesākumā ar vācu okupācijas karaspēku un vēlāk ar Krievijas Sarkano armiju. Aktīvā karadarbība Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā bija nodarījusi milzīgus zaudējumus latviešu tautai un līdz tam nepieredzētu postu zemei. Kara rezultātā iedzīvotāju skaits bija samazinājies teju uz pusi. Kāda bija dzīve Latvijā tūlīt pēc Pirmā pasaules kara, ko tolaik varēja nopirkt veikalos, kā tika apmācīti bērni un kāda bija situācija slimnīcās, stāsta Latvijas Kara muzeja starpkaru  vēstures nodaļas vadītāja  Barba Ekmane.   20. sākumā Eiropā plosās Spāņu gripa 1918. gadā, kamēr mēs tuvojāmies Latvijas dibināšanas brīdim un kopā ar pārējo Eiropu gaidījām Pirmā pasaules kara beigas, visā pasaulē plosījās nežēlīga gripa, kas uzņēma pandēmijas apmērus. Spāņu gripas dēļ dzīvību zaudēja gandrīz pieci procenti pasaules iedzīvotāju un ar to laikā no 1918. līdz 1920. gadam slimoja katrs trešais pasaules iedzīvotājs. Šo gripu dēvēja par Spāņu gripu un tā bija neparasta daudzējādā ziņā. Vispirms jau, ar gripu ierasti slimo bērni, veci un novārguši cilvēki, taču šī gripa masveidā skāra jaunus un spēcīgus cilvēkus. Mūsdienu pētījumi, kuros sīkāk analizēti sasaluši gripas paraugi, apliecinājuši, ka jaunu un spēcīgu cilvēku imūnā sistēmā gripas vīrusa ietekmē darbojusies pārāk aktīvi, tādejādi radot tā saucamo citokīnu vētru - tas nozīmē, ka imūnsistēmas reakcija kļūst nekontrolēta un pārlieku daudzas imūnšūnas koncentrējas vienā reģionā. Neviens nav īsti drošs, kā Spāņu gripa izplatījās - daļa pētnieku apgalvo, ka tā sākusies Ķīnā, citi - Amerikas Savienotajās Valstīs, taču pirmie upuri bija karavīri. Spāņu gripas simptomi parādījās strauji un strauji arī progresēja. Vispirms pacienti sāka just vājumu, drudzi, spēcīgi klepot un ar klepu aplipināja apkārtējos. Vēlāk klepus pārauga smakšanā, līdz nereti iestājās nāve.  Spāņu gripa tiek uzskatīta par lielāku pandēmiju modernajos laikos, pārslogojot slimnīcas, kurās jau tobrīd trūka medicīnas personāla, kas vairāk bija piesaistīts darboties kara zonās. Taču interesants ir arī stāsts par to, kā radies nosaukums - spāņu gripa. Kara laikā valstis, kuras skāra šī gripa, faktu par to ilgstoši noklusēja un vienīgā valsts, kas par to ziņoja, bija neitrālā Spānija. Kļūdaini tika uzskatīts, ka Spānijā sirgstošo ir visvairāk - atšķirībā no citām valstīm, Spānijas laikraksti netika cenzēti, ziņojot par saslimšanas gadījumiem jau agrīnajā epidēmijas stadijā.