Podcasts about saeim

Piemin 80 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā. Ukrainas Augstākā rada 8. maijā sākusi darbu pie Ukrainas un ASV vienošanās par kopīga investīciju fonda izveidi un ASV piekļuvi Ukrainas dabas bagātībām ratifikācijas procesa. Saeimā otro reizi norit ekonomikas debates. Augstas nenoteiktības apstākļos galvenie mērķi saglabājas tie paši – papildu finansējums valsts aizsardzībai, kreditēšanas veicināšana, ārvalstu investoru intereses vecināšana.

Jaunais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs uzskata, ka Vācijai un Francijai vajadzētu detalizēti izpētīt jautājumu par kopīgā Eiropas kodollietussarga izveidi. No jauna diskutē par Ukrainas bēgļu integrēšanu Latvijā. Parlamentārieši nav gatavi noraidīt ieceri par brīvdienu Lāčplēša dienā, lai arī skaidrs, ka Saeimā šim priekšlikuma trūkst vairākuma atbalsta. Latvija un Lietuva aizliegušas Serbijas prezidenta lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu ceļā uz Maskavu.

Martā un aprīļa sākumā finanšu tirgi saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem  piedzīvoja strauju kritumu. Un tas būtiski ietekmēja Latvijas iedzīvotāju pensiju 2.līmeņa uzkrājumus. Kā rīkoties tālāk - mainīt pensiju plānu vai nedarīt neko? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska un Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps. Šobrīd Saeimā tiek skatīti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Priekšlikumus likuma 2.lasījumam varēja iesniegt līdz 14. aprīlim un par to, ko šī brīža situācijā rosina darīt Labklājības ministrija, stāsta Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa. Uldis Cērps norāda, ka no visiem, kas veido uzkrājumu 2. pensiju līmenī, vairāki desmiti tūkstoši cilvēku ir tādi, "kuri atrodas pārāk riskantos pensiju plānos priekš viņu vecuma".  "Vispirms jārunā par divām lietām: viena īstermiņa, otra - ilgtermiņa. Pirmā īstermiņa lieta būtu tāda, ka droši vien būtu jāraugās, kā varētu šiem cilvēkiem biežāk atgādināt par to, ka viņi atrodas pārāk riskantos plānos. Otrs, par ko būtu jādomā, ir finanšu pratība," atzīst Uldis Cērps. Atsaucoties uz "Swedbank" veikto aptauju, viņš norāda, ka cilvēki aptuveni saprot, kā darbojas depozīti, un viņi aptuveni saprot, kā darbojas kredīti, bet, tiklīdz viņam jautā kaut ko par finanšu tirgiem, teiksim, kāda ir saistība starp akciju un obligāciju cenām un kāda ir saistība starp akciju un obligāciju cenām, cilvēki principā to nezina.  "Ilgtermiņa lieta ir par to, ka ne tikai cilvēkiem ir jāsaka, ka viņi ir pārāk riskantā plānā, bet droši vien ir jādomā arī, kādā veidā viņus sasniegt un paskaidrot, lai viņi paši to saprastu," turpina Uldis Cērps. "Cits jautājums, ja viņi to paši to saprot, vai viņi rīkojas. Bet pie tā, ka Latvijā nemainīgi ir neapmierinoša finanšu pratība, par to būtu daudz ne tikai jārunā, bet arī jādara vairāk, manā skatījumā." Anželika Dobrovoļska piebilst, ka pie tik zemas finanšu pratības pārlikt atbildību uz pensiju 2. līmeņa dalībnieku, sakot, ka cilvēkam pašam ir jāizlemj, kurā brīdī ir jāfiksē savs uzkrājums un jāizņem, būtu nekorekti, bet, protams, šāds risinājums palīdzētu valsts pensiju budžetam.    Pār svārstībām pensiju uzkrājumos, ko raisa svārstības pasaules tirgos, saruna arī raidījumā Pievienotā vērtība.  

Saeimā vērtēs opozīcijas ieceri liegt Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību Latvijā. Tramps paziņojis, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto ievedmuitas ieviešanu. Arī Eiropas Savienība uz 90 dienām atliek atbildes tarifu ieviešanu importam no ASV. Ukraina un ASV turpina darbu pie savstarpējās vienošanās par ASV piekļuvi Ukrainas derīgajiem izrakteņiem un šīs nedēļas nogalē uz ASV dosies ukraiņu delegācija vienošanās tehniskā projekta sagatavošanai. Izraēlā asi kritizē Makrona ieceri atzīt Palestīnas valsti. Robežsargi aizturējuši divus nelegālo imigrantu pārvadātājus.

Pēc inficēšanās ar bīstamo E. coli baktēriju pieci bērni slimnīcā atrodas smagā stāvoklī. Premjerministre Evika Siliņa no Jaunās Vienotības 28. martā Berlīnē tikās ar topošo Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Eiropā konstatēts lipīgās dzīvnieku infekcijas slimības - mutes un nagu sērgas uzliesmojums. Latvijā slimība nav konstatēta. Īpašā konferencē Saeimā eksperti un interesenti spriež par lasītprasmi, cik tā būtiska un kā digitālajā laikmetā mainījušies lasīšanas paradumi.

Varakļuonu nūvods beja vīneiguo pošvaļdeiba, i juos apvīnuošona ar kaidu nu kaimiņu nūvodim īprīškejā administrativi teritorialajā reformā beja palics kai naatrysynuots vaicuojums. Da ituo saleidzynojūši mozais Varakļuonu nūvods dzeivoja pats par sevi, koč vys vēļ pyrma četru gou beja zynoms, ka vysatycamuok tai tys palikt navarēs, i jam byus juopīsavīnoj Rēzeknis voi Modūnis nūvodam. Atbiļdeiguo ministreja plānuoja Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Modūnis nūvodu, tū vairuokuos aptaujuos nūruodeja ari nūvoda īdzeivuotuoji, tok īprīškejuo, 13. Saeima, lēme Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Rēzeknis nūvodu. Varakļuonu pošvaļdeiba 13. Saeimys lāmumu apstreidēja Satversmis tīsā. Piec tam Satversmis tīsa pīzyna, ka 13. Saeimys lāmums naatbiļst vaļsts pamatlykumam (Satversmei). Tuo vysa rezultatā tyka puorcaltys pošvaļdeibu vieliešonys Varakļuonu i Rēzeknis nūvodūs, i sovā ziņā Varakļuonu vaicuojums tyka īsaldāts. Tikai pārnejuo gods 13. junī piec treiju godu vaicuojums otkon rysynuots Saeimā, grūzūt Administratīvū teritoreju i apdzeivuotūs vītu lykumu, i itūreiz jau Varakļuonus pīvīnuoja Modūnis nūvodam. Bet vaicuojums ar tū nanūsaslēdze, deļtam ka ituo gods 13. janvarī Satversmis tīsa, piec 20 Saeimys deputatu īsnīgtuo pīteikuma, īrūsynuoja lītu, kab izvārtātu, voi Varakļuonu pīvīnuošona Modūnis nūvodam atbiļst Satversmei. Izaver, ka 13. datums Varakļuonim byus zeimeigs, deļtam ka ituo gods 13. junī Satversmis tīsa pījims lāmumu, voi Saeimys sasprīsatais par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam beja Satversmei atbiļstūšs, i voi nav juosuoc otkon vyss nu gola. Saīt kalamburs, tok raudzeisim saprast, voi tam vysam ir kaids logiskys punkts i kod. Deļtuo šudiņ iz sarunu aicynuojom 14. Saeimys deputatus nu Vaļsts puorvaļdis i pošvaļdeibys komisejis Administrativi teritorialuos reformys rezultatu izviertiešonys apakškomisejis – apakškomisejis prīšksādātuojs Valdis Maslovskis (ZZS) i bejušais komisejis prīšksādātuojs, niu tikai komisejis puorstuovs Juris Viļums (AS), kai ari jurists, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns.

Makrons pulcē to valstu pārstāvjus, kas gatavas nosūtīt uz Ukrainu savus karavīrus. Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinājusi pretiniekus Eiropas čempionāta grupā. Austrumu slimnīcā ieradies 24.autobuss ar ukraiņu karavīriem, kas šeit ārstēsies un saņems rehabilitāciju. Iekšējās drošības izaicinājumi, mainoties starptautiskajai politikai. Saeimā sāk skatīt izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas.

Studijā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti Uldis Augulis (ZZS) un Andris Kulbergs (AS).

Pēc ASV un Ukrainas sarunām Saūda Arābijā ukraiņi pauduši gatavību uguns pārtraukšanai un sarunām par pamiera noslēgšanu. Tikmēr Latvijā pieaug bažas par pašu drošību – Valsts prezidents prasa straujāk audzēt karavīru skaitlisko sastāvu, aizsardzības ministrs uzdevis šomēnes nākt klajā ar piedāvājumiem, kā palielināt zemessargu skaitu. Premjere Evika Siliņa atskaitījusies Saeimā, kā sokas valdībai. Ministrijās notikusi parlamentāro sekretāru rotācija. Šīs nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā? " vadītāju Jāni Domburu, žurnālistu Arturu Bikovu, "Providus" direktori un vadošo pētnieci, politoloģi Ivetu Kažoku un Latvijas Radio žurnālisti Māru Jansoni.  

Pēc ASV un Ukrainas sarunām Saūda Arābijā ukraiņi pauduši gatavību uguns pārtraukšanai un sarunām par pamiera noslēgšanu. Tikmēr Latvijā pieaug bažas par pašu drošību – Valsts prezidents prasa straujāk audzēt karavīru skaitlisko sastāvu, aizsardzības ministrs uzdevis šomēnes nākt klajā ar piedāvājumiem, kā palielināt zemessargu skaitu. Premjere Evika Siliņa atskaitījusies Saeimā, kā sokas valdībai. Ministrijās notikusi parlamentāro sekretāru rotācija. Šīs nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā? " vadītāju Jāni Domburu, žurnālistu Arturu Bikovu, "Providus" direktori un vadošo pētnieci, politoloģi Ivetu Kažoku un Latvijas Radio žurnālisti Māru Jansoni.  

Austrumu slimnīca tuvākajā laikā izziņos iepirkuma uzvarētāji, paredzams, ka Infekciju slimnīcas būvniecība tiks uzsākta šogad. Latvijas Kara muzejs atklāj jaunu pastāvīgu ekspozīciju par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Saeima konceptuāli atbalsta atteikšanos no obligātās OCTA satiksmē neizmantotiem auto. Saeimā vērtēs iespēju aizliegt pasažieru pārvadājumus uz agresorvalstīm

Trīs gadus pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā mūsu iedzīvotāju nedrošība nav mazinājusies, gluži pretēji – neskaidrība par ASV ārpolitiku un daudziem liek vaicāt, ko mums gaidīt, kā mums gatavoties "x" stundai, ja tāda pienāktu. Tagad Saeimā ir valdības sagatavotie likumu grozījumi par izmaiņām krīzes vadības sistēmā, Saeimā arī ir likums, kas regulē patvertņu veidošanu. Cik tālu Latvijā ir sakārtota civilās aizsardzības sistēma, ko par neskaidro atbildības sadalījumu savulaik kritizējusi arī Valsts kontrole. Krustpunktā diskutē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ivars Nakurts, Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka.  

Trīs gadus pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā mūsu iedzīvotāju nedrošība nav mazinājusies, gluži pretēji – neskaidrība par ASV ārpolitiku un daudziem liek vaicāt, ko mums gaidīt, kā mums gatavoties "x" stundai, ja tāda pienāktu. Tagad Saeimā ir valdības sagatavotie likumu grozījumi par izmaiņām krīzes vadības sistēmā, Saeimā arī ir likums, kas regulē patvertņu veidošanu. Cik tālu Latvijā ir sakārtota civilās aizsardzības sistēma, ko par neskaidro atbildības sadalījumu savulaik kritizējusi arī Valsts kontrole. Krustpunktā diskutē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ivars Nakurts, Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka.  

Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Studijā Saeimas Ārlietu komisiju deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) un Saeimas Ārlietu komisiju deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Par aktuālo Latvijā, Saeimā.

Izlēmīgi un stingri atbildēt uz Krievijas radītajiem apdraudējumiem Baltijas jūrā – ar šādu mērķi 14. janvārī Somijas galvaspilsētā Helsinkos pulcējas NATO ietilpstošo Baltijas jūras reģiona valstu vadītāji. Saeimā gatavojas virzīt likuma grozījumus par tiesībām Valsts policijai notriekt vai nosēdināt dronus. Divu dienu vizītē Ukrainā ieradusies Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Latvijas - Ukrainas parlamentārās sadarbības grupas deputāti. Saiemas sociālo lietu un darba komisija nespēja vienoties par to, kā sniegt atbalstu jaunajām māmiņām.

Zolitūdes lieta atkal nonāks tiesā, tā lēmis Augstākās tiesas Senāts. Koalīcijas pēdējā brīža lēmums atsaukt kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu un janvārī meklēt vienu kandidātu uz šo amatu atspoguļojās plašās debatēs Saeimā. Biatlona izlasei smags sezonas sākums, tiks dotas iespējas jaunajām cerībām. Par Daugavpils reģionālās slimnīcas galveno pārvaldītāju kļūst valsts. Ukraiņu karavīri, kuru galvenā aizsardzības pozīcija atrodas Kurahovas TES, var nonākt Krievijas gūstā, līdzīgi rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvjiem Mariupolē 2022. gada pavasarī.

Valdība izteiks piedāvājumu Zviedrijas kompānijai "Telia" pārdot Latvijai telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un LMT kapitāldaļas. Saeimā prezentē parlamenta komisijas gala ziņojumu par "Rail Baltica". Ukrainā, Černihivas apgabalā, atklās Ņižinas domes patvertni, kas iekārtota par Latvijas ziedoto naudu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Briselē tiekas ar vairāku Eiropas Savienības un NATO valstu līderiem, lai apspriestu situāciju frontē un palīdzības iespējas. Savukārt Strasbūrā eiroparlamentāriešus šorīt uzrunāja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Onkoloģijas centrs, tostarp operāciju bloks gaida pārbūvi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varēs ierobežot un bloķēt pirātiska satura tīmekļvietnes. To paredz Saeimā pieņemtie Autortiesību likuma grozījumi. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma lēmumu par pensiju automātisku pārrēķināšanu no 2026. gada 1. janvāra strādājošiem pensionāriem. Latvijas Pensionāru Federācijā uzskata, ka tas ir solis pretī sudraba ekonomikai. Valsts prezidents nepieņem, ka pašvaldību nākamie mēri un viņu vietnieki varētu palikt bez pielaides valsts noslēpumam. RFS futbolisti atsāk dalību Eiropas līgā un aizvadīs spēli Belgradā.

Šovakar raidījumā #1pret1 saruna ar Eiropas Savienības Tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski. Jāpiebilst, ka saruna tika ierakstīta pirms vairākām dienām, kad Dombrovskis bija Rīgā, bet vēl nebija zināmi vairāki notikumi saistībā ar viņa pārstāvēto “Jauno Vienotību” – par Krišjāņa Kariņa lēmumu pamest valdi un premjeres izteicieniem Saeimā budžeta pieņemšanas laikā.

Saeimā sācies nākamā gada budžeta pieņemšanas maratons. Četru gadu laikā krities Latvijas skolēnu sniegums matemātikā un dabaszinātnē, tomēr joprojām tas ir augstāks nekā viņu vienaudžiem citās pasaules valstīs. Par sabiedrisko mediju kampaņas ziedojumiem uz Ukrainu sūta bagijus, kvadraciklus un evakuācijas platformas. Veselības ministrija iecerējusi liegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kas nav deklarējušies Latvijā, bet pakalpojumus turpina šeit saņemt.

Latvijā jau ir noteikts amatu loks, kuru var ieņemt tikai Latvijas pilsoņi – ir pašsaprotami, ka mūsu valsts pilsonība ir obligāta gan darbam policijā, gan Saeimas deputāta statusā. Tomēr līdz ar Krievijas agresijas pastiprināšanos, arvien biežāk izskan jautājums, kur Latvijā publiskajā sektorā jāļauj strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nesen bija diskusija Saeimā par to, vai šo valstu pilsoņi drīkst būt pedagogi, bet publiskais sektors, protams, ir plašāks. Analizējam šo jautājumu no politiskā un tiesību viedokļa. Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina (Jaunā Vienotība).  

Latvijā jau ir noteikts amatu loks, kuru var ieņemt tikai Latvijas pilsoņi – ir pašsaprotami, ka mūsu valsts pilsonība ir obligāta gan darbam policijā, gan Saeimas deputāta statusā. Tomēr līdz ar Krievijas agresijas pastiprināšanos, arvien biežāk izskan jautājums, kur Latvijā publiskajā sektorā jāļauj strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nesen bija diskusija Saeimā par to, vai šo valstu pilsoņi drīkst būt pedagogi, bet publiskais sektors, protams, ir plašāks. Analizējam šo jautājumu no politiskā un tiesību viedokļa. Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina (Jaunā Vienotība).  

Valdība šonedēļ atkal sprieda, kā tālāk virzīties ar "Rail Baltica" projektu un izskatās, ka paliks pie tā, ka ātrvilciens vismaz sākumā Rīgā neiebrauks. Tikmēr Saeimā klusi un gludi pieņemtas izmaiņas par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, to prasot pirkt arī auto, kurus satiksmē neizmanto. Bet pēc sabiedrības sašutuma viļņa attapās, ko paveikuši, un sola jautājumu pārskatīt. Pārrunājam arī citus tematus, piemēram, – vadība tādās institūcijās kā Latvijas Banka un Nacionālie bruņotie spēki. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, politologs un žurnālists Arturs Bikovs un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.  

Valdība šonedēļ atkal sprieda, kā tālāk virzīties ar "Rail Baltica" projektu un izskatās, ka paliks pie tā, ka ātrvilciens vismaz sākumā Rīgā neiebrauks. Tikmēr Saeimā klusi un gludi pieņemtas izmaiņas par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, to prasot pirkt arī auto, kurus satiksmē neizmanto. Bet pēc sabiedrības sašutuma viļņa attapās, ko paveikuši, un sola jautājumu pārskatīt. Pārrunājam arī citus tematus, piemēram, – vadība tādās institūcijās kā Latvijas Banka un Nacionālie bruņotie spēki. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, politologs un žurnālists Arturs Bikovs un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.  

Vai "Rail Baltica" būvniecības problēmas būs iemesls izmaiņām valdībā? Eiropas Parlaments apstiprinājis jauno Eiropas Komisijas sastāvu. Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē Lielvārdē noslēgusies NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanās Latvijā. Latvijas Slimnīcu Biedrība nākusi klajā ar paziņojumu, ka Nacionālais veselības dienests šogad plānojot samazināt šim gadam piešķirto finansējumu. NVD gan šādus apgalvojumus sauc par nekorektiem. Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) būs nepieciešama arī transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās satiksmē, ja nav pārtraukta to reģistrācija.

Zemūdens kabeļu bojājumi Baltijas jūrā aktualizē infrastruktūras drošības jautājumus. Nākamajā gadā skolas mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam varēs tērēt vidēji 35 eiro, kas ir par septiņiem eiro vairāk nekā šogad. Saeimā diskutē par iedzīvotāju padomju lomu pašvaldību darbā.

Valdības koalīcijas spējas šonedēļ pavisam tiešā veidā tika pārbaudītas Saeimā, kad sākās nākamā gada budžeta izskatīšana. Koalīcijas pārsvars Saeimā ir tik knaps, ka pietika ar nedaudzu deputātu neierašanos, lai opozīcija mierīgi varētu – kā mēdz teikt – noraut kvorumu. Beigās jau viss izdevās, bet viela pārdomām ir. Opozīcija nesnauž, arī čakli izsaucot pie sevis ministrus, cita lieta – kurš atsaucas uz aicinājumu un kurš ne. Par to runājam mūsu nedēļas notikumu apskatā, pievēršamies arī sabiedrisko mediju lietām, jo beidzot ir izvēlēta jaunā Sabiedriskā medija valde, kura līdz šim vairāk apspriesta lielo algu kontekstā. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 producente Lauma Spridzāne un TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Nākamā gada budžets šobrīd ir viens no apspriestākajiem tematiem, jo tagad Saeimā izšķirsies, kā katra joma nākamgad dzīvos. Arī veselības aprūpe. Tomēr šajā jomā allaž ir arī citas problēmas, tādas kā kadru trūkums, arī pacientu un mediķu savstarpējā komunikācija. Tie ir jautājumi, par ko runājam Krustpunktā. Mūsu studijā Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra.  

Valdība neilgi pirms iesniegšanas Saeimā izskata nākamā gada valsts budžeta projektu un valsts budžeta ietvaru 2025. līdz 2027. gadam. Izglītības un zinātnes ministrija sola atrast nepieciešamo finansējumu jaunajam modelim "nauda seko skolai". Par LGBT kopienas pārstāvju piekaušanu Daugavpilī piespriests 7 mēnešu cietumsods. Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē pirmo reizi pēc BREXIT piedalās arī britu ministrs. Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstu papildina jostu un zvejas tīklu darināšana.

  Vai par karteli jāliek cietumā? Saeimā varētu atkārtoti vērtēt iepriekš noraidītu ideju. Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai. Pirmajā pusgadā tūrisms Rīgā pieaudzis par 14%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Specoperācijā aizturēti desmitiem migrantu un pārvadātāju, bloķēta satiksme Aizkraukles novadā. Jēkabpilī joprojām aktīvi notiek Daugavas aizsargdambja stiprināšanas darbi, lai pilsēta būtu pasargāta no plūdiem. Tuvojas ziema, darāmā vēl ir daudz, un jēkabpilieši sāk paust satraukumu. Valdība skatīšanai Saeimā virza daļu nākamā gada valsts budžeta lēmumu. Studenti norāda uz informācijas trūkumu par Valsts aizsardzības dienestu. Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatu.

Eiropas Savienība apstiprina paaugstinātas muitas nodevas Ķīnas elektroauto. Elektroauto popularitāte aug gan privātpersonu, gan juridisko personu vidū, tomēr joprojām iedzīvotāju vidū valda dažādi mīti. Pētījums liecina – tikai viens procents iedzīvotāju ir pieredze ar elektroauto, lielākā daļa to nav izmantojuši. Pašvaldību vadītājiem neilgi pirms valsts budžeta iesniegšanas Saeimā izdevies panākt gan lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu, gan arī nākamgad noturēt nodokļa ieņēmumu pārpildi savos budžetos. Latvijā pirmo reizi mirušam putnam konstatēts Rietumnīlas drudzis.  

Rīgas dome nolēmusi ievērojami palielināt zemes nomas maksu galvaspilsētas olimpiskajam sporta centram. Tas satrauc Latvijas Olimpisko komiteju. Nacionālās trīspusējās sadarbības padome apspriež 2025. gada budžeta projektu. Kampaņā “Tavu krūšu drošībai” mudina veikt mamogrāfijas izmeklējumus. Saeimā pirmo reizi norisinājās Senioru diena.

Iepriekš ir paustas daudzas apņemšanās risināt finansiālās problēmas dažādās nozarēs, gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan citur. Taču naudas, izrādās, nav. Kas notiks ar dotajiem solījumiem, kurus budžeta ietvaros nemaz nevar izpildīt? Krustpunktā disktutē Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji: frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Apvienotā saraksta feakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans un frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.  

Valdības piedāvātais nodokļu izmaiņu plāns paredz samazināt pensiju 2.līmenī iemaksājamo sociālo iemaksu daļu no sešiem uz pieciem procentiem. Rekordīsā laikā ir savākti paraksti iniciatīvas iesniegšanai Saeimā pret šādām izmaiņām. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik veiksmīgi darbojas 2. pensiju līmenis, iepriekš ir ne reizi apspriests, īpaši tad, kad finanšu tirgu satricinājumu rezultātā pensiju plāni pelna slikti vai pat ir aizgājuši mīnusos. Protams, zinot demogrāfisko situāciju Latvijā, izskan arī jautājums, vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pietiekamu iztiku nākotnes pensionāriem? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs un Latvijas Pensionāru federācija vadītāja Aija Barča. Intervijā raidījumā Labrīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts.

Ar SUP dēli nelikumīgi Krievijā nogādātā meitene atgriezusies mājās pie mammas. Krievijas kuģis ar sprādzienbīstamu kravu vēlas noenkuroties Klaipēdā; Lietuva lūgumu noraida. Baltkrievijā reģistrētie auto līdz 31. oktobrim jāizved no valsts vai jāpārreģistrē Latvijā. Pērn Saeimā sāktajai diskusijai finanšu institūciju "Altum" pārveidot par nacionālo attīstības banku pašlaik turpinājuma nav. Latvija ir un paliks ciešs Ukrainas sabiedrotais Eiropas Savienībā un NATO, kā arī turpinās nodrošināt militāro atbalstu Ukrainai 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Satiksmes jomā nepatikšanu līmenis pieaug, "Rail Baltica" nedienām pievienojusies neizpratne par "airBaltic" pārvaldību un nākotni. Visi skatās uz satiksmes ministru, arī premjere viņu vērtēšot, bet skaidrs, ka tur problēmas veidojušās gadiem un valdību darbības laikā. Bet, kamēr arī Saeimā izskan balsis par vainīgo meklēšanu un atbildības pieprasīšanu, parlaments nesteidzas ar kriminālatbildības prasīšanu par karteļu veidošanu. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem diskutējamsim Krustpunktā. Notikumus analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Valdībai šobrīd nav vieglākās dienas, līdzās neveiksmīgajai nodokļu reformai un gaidāmajiem taupības pasākumiem, problēmas ir ar abiem satiksmes milžiem – vēl neesošo "Rail Baltica" dzelzceļa līniju un nacionālo aviosabiedrību "airBaltic". Kā tas ietekmēs valdošo koalīciju un budžeta pieņemšanu Saeimā, Krustpunktā vaicājam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artjoms Ļipins un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā būtu jāiesauc abu dzimumu pārstāvji – gan vīrieši, gan sievietes, intervijā raidījumā Krustpunktā pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš aicināja politiķus izvērtēt šo ideju. Politiķiem ir atšķirīgi viedokļi par šo ierosinājumu. Viedokļus uzklausām arī Krustpunktā. Diskutē četru Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ekspremjers Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja, bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš (Jaunā Vienotība).  

Saeimā vērtē ieceri neļaut pārtikas iepakošanai izmantot uzpūstu un presētu putuplasta iepakojumu. Jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs gatavojas pārskatīt attālinātā darba iespējas, jo attālinātais darbs valsts un pašvaldības iestādēs šobrīd esot vājākais posms ierēdņu darbā. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba trešdien, 24. jūlijā, Ķīnas dienvidu pilsētā Guandžou tikās ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji. Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete Aļona Ostapenko olimpisko spēļu turnīra pirmajā kārtā spēkosies ar kolumbieti Kamilu Osorio.

Latvijas Ārstu biedrība kopā ar OPEN Radošo centru aicina atbildīgās institūcijas dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē. Speciālistu domas par šo ieceri dalās. Krustpunktā diskutē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna, Saeimas deputāte Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība), narkoloģe Ilze Maksima un Latvijas Ārstu biedrības pārstāve - ģimenes ārste Arta Deniņa. Izsaukumu skaits pie bērniem un jauniešiem pēc narkotiku pārdozēšanas ir būtiski audzis - šogad Neatliekamās palīdzības dienests katru dienu dodas pie vismaz pieciem bērniem līdz 18 gadu vecumam narkotiku dēļ. Viņu stāvoklis daudzos gadījumos ir ļoti smags, un jaunākajiem pacientiem ir vien 12 gadi. Dienesta vadītāja intervijā Latvijas TV prognozēja, ka šis būs rekordgads šādu izsaukumu ziņā.  Vairākas organizācijas aicinājušas mainīt likumus, un turpmāk par narkotiku lietošanu nepilngadīgos krimināli nesodīt. Tas palīdzētu atkarīgajām personām drošāk stāstīt par savām problēmām un ļautu nebaidīties no palīdzības lūgšanas kritiskās situācijās. Pozitīvs vērtējums par šo ieceri izskanējis no prezidenta, premjers, arī no veselības ministra, taču no speciālistiem var sadzirdēt arī aicinājumu šādu soli ļoti rūpīgi vēl izvērtēt. Tiek arī uzsvērts - šī noteikti nebūtu narkotiku lietošanas legalizācija Latvijā. Jautājums Saeimā varētu nonākt rudenī, bet mēs par to diskutējam Krustpunktā.

Darbu sācis jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums. Iepriekšējā sasaukuma deputāts Andris Ameriks pirms vēlēšanām paziņoja, ka politiku pamet. Viņš ir bijis divreiz ievēlēts Saeimā un piecas reizes Rīgas domē, arī vadījis partiju. Tagad gribot uz politiku paskatīties no malas. To arī darīsim Krustpunktā intervija ar Andri Ameriku.  

Pagājušajā nedēļā viņai bija jāiztur opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums Saeimā. Par izteiktajiem pārmetumiem un īstenoto politiku – Krustpunktā studijā kultūras ministre Agnese Logina, lai atbildētu uz žurnālistu un klausītāju uzdotajiem jautājumiem. Ministri kopā ar Aidi Tomsonu izvaicā ziņu aģentūras "Leta" žurnāliste Inese Trenča un laikraksta  "Diena" žurnāliste Inese Lūsiņa.  

Saeimā šonedēļ paredzēts skatīt grozījumus Alkohola aprites likumā, kurā paredzēts ieviest jaunus papildus ierobežojumus. Vai tas sasniegs mērķi - būtiski samazināt alkohola patēriņu? Krustpunktā diskutē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Līga Kozlovska.  

Viens no pēdējā laika apspriestākajiem tematiem ir bijušā valdības vadītāja lidojumi uz ārzemēm. Valsts kontrole arī veica revīziju un atklāja likumpārkāpumus. Tas ir raisījis jautājumus par lietderīgiem tēriņiem arī citās institūcijā, piemēram, Saeimā, kur Valsts kontrole revīzijas nemaz nevar veikt. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs

Valsts kontrole revīzijā norāda uz tēriņiem reprezentācijas un komandējumiem premjera birojā, bet cik pamatoti šādi tēriņi ir parlamentā? Krustpunktā diskutē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija, kura 11. Saeimā bijusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja. Valsts kontroles veiktais audits un ziņojums par iztērēto naudu premjera komandas ārvalstu vizīšu organizēšanai ir radījis pamatīgus satricinājumus. Kā zināms, ekspremjers Kariņš nu ir zaudējis amatu arī kā ministrs, priekšā vēl ir izmeklēšana, tad iespējami tiesu darbi. Bet, pamatoti vērtējot šos tēriņus, rodas arī citi jautājumi. Tos arī labi dzird Brīvā mikrofona zvanos. Piemēram, vai daudzi Saeimas deputāti, kas tagad tik aktīvi ir iesaistījušies valdības kritizēšanā, paši vienmēr rīkojas citādi? Protams, tur par lidojumiem diez vai varēsim daudz runāt.  Bet Valsts kontroles secinājumi kaut vai par reprezentācijas izdevumiem un komandējumu naudām liek jautāt: kāda ir situācija parlamentā? Līdz galam mēs to nezinām, tāpēc ka Valsts kontrolei nav tiesību auditēt Saeimu. Jautājums ir, kā būtu, ja būtu šādas tiesības? Ja mums šķiet, ka premjers ir saņēmis nepamatotas privilēģijas, kā tad ar tām privilēģijām un naudas izlietošanu, pieņemsim, tautas kalpu uzturēšanai? Jāpiebilst, ka ir arī tā, kā mēs to prognozējām, paši deputāti negrib par to runāt. Cik producente mēģināja kādus uzrunāt, gandrīz visiem bija iegansti, kāpēc viņi nevar vai nav īstie, kas varētu par to izteikties. Vienīgā deputāte, kas uzreiz bija gatava pievienoties sarunai, ir bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie). Tāpēc sarunā esam aicinājuši piedalīties arī vairākus bijušos Saeimas deputātus.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību var mēģināt ietekmēt gan vēlēšanu rezultātus, gan valsts drošību kopumā. Vai esam gatavi riskiem, ko raisa jauno tehnoloģiju straujā attīstība? Krustpunktā analizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Ervins Labanovskis, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, biedrības "Effective Altruism Latvia" valdes priekšsēdētājs Artūrs Kaņepājs un Rīgas Tehniskās universitātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docents, Mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns. Mākslīgais intelekts pasaulē jau izmantots vēlēšanu procesu ietekmēšanai, manipulēšanai ar sabiedrības viedokļiem, arī dezinformācijas izplatīšanai, tādēļ Saeimā skata likumprojektu, kas liek skaidri un nepārprotami norādīt mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Eiropas Parlamentā arī ir apstiprināti vēl daudz plašāki noteikumi, kas regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, bet vai ar to būs gana, vai pietiks gan tehnoloģisko, gan tiesisko resursu, lai stātos pretī dra?udiem, ko rada šāda tehnoloģiju attīstība