Podcasts about saeim

Ukrainas kara gadadienā, apliecinot solidaritāti ukraiņu tautai un godinot karā kritušos, Saeima sanāca uz ārkārtas sēdi. No Ukrainai paredzētās naudas Ekonomikas ministrija iztērē vien nelielu daļu. Kam piešķirs neiztērēto? ASV vēlas, lai vienošanās par Krievijas - Ukrainas kara izbeigšanu noslēgtu līdz 4. jūlijam. Saeimā notika Sporta apakškomisijas sēde, kurā apspriests projekts par Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Nadarbinātības valsts aģentūra zsāk pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2026. gada vasarā.

Saeimā jau vairākkārt skatīts jautājums par to, cik sekmīgi tiek ieviests plāns darbam ar diasporu. Bet kā paveikto reālitātē varam svērt un nomērīt un varbūt plāni no dzīves būtiski atšķiras? Par to, kā sokas plāna darbam ar diasporu realizācija, skaidrojam pirmdienas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Disktutē Saeimas deputātes Irma Kalniņa (Jaunā Vienotība) un Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Miks Muižarājs, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs, Diasporas konsultatīvās padomes pārstāvis. Uzklausām arī Zandu Grauzi, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstnieci. Salīdzinoši īsā laika sprīdī Saeimā jau divkārt ir vētīts plāns darbam ar diasporu, runājot par periodu, kas aptver laika posmu no 2024. līdz 2026. gadam, šo gadu ieskaitot, lūkojot arī to, kā veicas ar šī plāna realizāciju un kas būtu jāņem vērā, domājot par to, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas nākotnē. Kā veicas ar plāna realizāciju, kā vispār var izsvērt un nomērīt paveikto? Varbūt, ka tie plāni patiesībā no dzīves arī būtiski atšķiras? Protams, šis ir mirklis, kad arī svarīgi nedaudz palūkoties tālāk, jo ir jātop jau jaunam plānam, kas arī regulēs atbalstu gan diasporas organizācijām, gan arī formulēs to, cik svarīgi mums šeit, Latvijā, ir tie pilsoņi, kuri uz īsāku vai ilgāku laiku ir nolēmuši dzīvot citviet pasaulē.

Olimpiskās spēles tuvojas noslēgumam un ziņu lapu priekšplānā drīzumā atkal būs ne ar sportu saistīti jaunumi. Pēc olimpisko spēļu noslēguma Itālijā gan turpināsies vēl paraolimpiskās spēles, un lai cik nepatīkami tas būtu, bet dalībnieki no agresorvalstīm tur piedalīsies ar saviem karogiem. Bet Latvijā nerimst politiskā aktivitāte, piemēram, ZZS pieļauj, ka gadījumā, ja premjere kokrūpnieku skandāla dēļ gribēs atlaist zemkopības ministru, galdā tiks celts viņas pašas demisijas pieprasījums un ar ZZS balsīm tas būtu veiksmīgs. Saeimā arī izmaiņas, tur tagad ir par vienu frakciju mazāk. "Stabilitātei!" frakcija vēlēšanu gadā pavisam izšķīdusi. Par nedēļas aktualitātēm politikā un ne tikai kopā ar žurnālistiem spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Aizdomās par augstu amatpersonu slepkavību plānošanu Ukrainā un Moldovā aizturēti 10 cilvēki. Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir būtiski pieaudzis un pēdējā laikā sabiedrībā izskan diskusijas, vai nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Saeimas darbakārtībā nereti nonāk jautājumi, kas skar Latvijas pilsonības atņemšanu – gan skatot dažādus lēmumprojektus par tās atņemšanu konkrētām personām, gan reaģējot uz sabiedrībā aktualizētām iniciatīvām. Baltijas jūras ilgtspējai veltītā konferencē Saeimā runāts ne tikai par jūras vides aspektiem un sugu daudzveidību būtiskā piesārņojuma apstākļos, bet arī par Baltijas jūru kā valsts drošības sastāvdaļu.

Olimpiskās spēles tuvojas noslēgumam un ziņu lapu priekšplānā drīzumā atkal būs ne ar sportu saistīti jaunumi. Pēc olimpisko spēļu noslēguma Itālijā gan turpināsies vēl paraolimpiskās spēles, un lai cik nepatīkami tas būtu, bet dalībnieki no agresorvalstīm tur piedalīsies ar saviem karogiem. Bet Latvijā nerimst politiskā aktivitāte, piemēram, ZZS pieļauj, ka gadījumā, ja premjere kokrūpnieku skandāla dēļ gribēs atlaist zemkopības ministru, galdā tiks celts viņas pašas demisijas pieprasījums un ar ZZS balsīm tas būtu veiksmīgs. Saeimā arī izmaiņas, tur tagad ir par vienu frakciju mazāk. "Stabilitātei!" frakcija vēlēšanu gadā pavisam izšķīdusi. Par nedēļas aktualitātēm politikā un ne tikai kopā ar žurnālistiem spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Koncerta „Manai dzimtenei” rīkotāji sola darīt visu, lai koncerts šovasar notiktu. Saeimā norisinās ārpolitikas debates. Eiropas Savienība iekļauj Irānas revolūcijas gvardi teroristu sarakstā. Neskatoties uz bargajiem ziemas apstākļiem, Krievijas uzbrukumi Ukrainas frontē nav apstājušies. Iebrucējs lēnām turpina virzību uz priekšu.

Studijā Saeimas Ārlietu komisiju deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) un Edvards Smiltēns (AS).

Dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Ķekavas pagastā gājuši bojā divi bērni un vairāki cilvēki cietuši. Vizītē Latvijā ieradies Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons. Latvija un Latvijas Universitāte cieši sadarbojas ar CERN un bija aktīva dalībniece arī plašu rezonansi izraisījušā CERN pētījumā par antivielas īpašībām. Ar piecu latviešu dalību sākas Eiropas čempionāts šorttrekā. Turpinās 1991. gada atceres pasākumi un tam veltītā konferencē Saeimā šodien pulcējas valsts amatpersonas, vēsturnieki, kā arī tiesību un drošības eksperti. Īsāki lietu izskatīšanas termiņi un arī mazāk saņemto lietu – Augstākā tiesa šodien vērtējusi, kā strādājusi aizvadītajā gadā.

Ministru prezidente Evika Siliņa no „Jaunās vienotības” šodien Saeimā izturēja piekto neuzticības balsojumu. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem kandidātiem Eiropas Centrālās bankas viceprezidenta amatam. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija iepazīstina ar LIAA 2025. gada investīciju piesaistes rezultātiem. Kijivā ieradusies Latvijas parlamentāriešu delegācija. Reģionālajā sabiedriskajā transportā pieaug biļešu cenas. Kamēr būveksperts veic gāzes sprādziena rezultātā cietušās mājas Bauskas ielā 15 apsekošanu, dzīvokļu īpašnieki joprojām netiek pie ēkā atstātajām mantām. Aktīvi būvdarbi Onkoloģijas centrā sāksies pavasarī; nodaļas sāks pārcelt februārī

Jaunās autoceļu nodevu jeb vinješu normas ir raisījušas uzņēmēju satraukumu. Kā tās ietekmēs tautsaimniecību un kādēļ protesti ir sākušies tikai pēc 2026.gada budžeta pieņemšanās? Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Jaunā Vienotība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Saeimas deputāti Edgars Putra (Apvienotais saraksts) un Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā). Sazināmies ar Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītāju Edmundu Jurēvicu. Šķita jau, ka opozīcija nokavēja, saceļot neapmierinātību par jaunajām autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām cenām, ko bija paredzēts ieviest no 2026. gada. Bet šodien, 10. decembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Saeimas deputātiem vēlreiz būs jāizsver visi par un pret. Arī finanšu ministrs faktiski atzina kolēģiem, ka visi aspekti cenu celšanai nemaz nebija rūpīgi izsvērti. Vinjetes Latvijā nav jāpērk ikvienam, kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs. Bet nu nav arī tā, ka tas skar tikai lielākus uzņēmumus. Un ceļu lietošanas nodeva ir tikai viena no izmaksu pozīcijām, ja runājam par auto uzturēšanu un izmantošanu. Mēs jau maksājam auto nodokli, maksājam akcīzi degvielai, ir citi izdevumi. Tāpēc Krustpunktā runājam vispirms par vinjetēm un kāda varētu būt tālākā arī Saeimas rīcība šajā jautājumā. Bet ir svarīgi palūkoties uz visu nozari kopumā, kāda ir vispār Latvijas politika, ja runājam par autotransporta uzturēšanas izmaksām Latvijā, un cik tā ir salāgota arī ar citām kaimiņvalstīm. 

Jaunās autoceļu nodevu jeb vinješu normas ir raisījušas uzņēmēju satraukumu. Kā tās ietekmēs tautsaimniecību un kādēļ protesti ir sākušies tikai pēc 2026.gada budžeta pieņemšanās? Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Jaunā Vienotība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Saeimas deputāti Edgars Putra (Apvienotais saraksts) un Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā). Sazināmies ar Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītāju Edmundu Jurēvicu. Šķita jau, ka opozīcija nokavēja, saceļot neapmierinātību par jaunajām autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām cenām, ko bija paredzēts ieviest no 2026. gada. Bet šodien, 10. decembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Saeimas deputātiem vēlreiz būs jāizsver visi par un pret. Arī finanšu ministrs faktiski atzina kolēģiem, ka visi aspekti cenu celšanai nemaz nebija rūpīgi izsvērti. Vinjetes Latvijā nav jāpērk ikvienam, kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs. Bet nu nav arī tā, ka tas skar tikai lielākus uzņēmumus. Un ceļu lietošanas nodeva ir tikai viena no izmaksu pozīcijām, ja runājam par auto uzturēšanu un izmantošanu. Mēs jau maksājam auto nodokli, maksājam akcīzi degvielai, ir citi izdevumi. Tāpēc Krustpunktā runājam vispirms par vinjetēm un kāda varētu būt tālākā arī Saeimas rīcība šajā jautājumā. Bet ir svarīgi palūkoties uz visu nozari kopumā, kāda ir vispār Latvijas politika, ja runājam par autotransporta uzturēšanas izmaksām Latvijā, un cik tā ir salāgota arī ar citām kaimiņvalstīm. 

Latvijā šīs nedēļas centrālais notikums ir 2026. gada valsts budžeta pieņemšana Saeimā, tikmēr pasaules uzmanības fokusā ir centieni panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Notiek intensīvas sarunas. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar kolēģiem.  Vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, un portāla "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Latvijā šīs nedēļas centrālais notikums ir 2026. gada valsts budžeta pieņemšana Saeimā, tikmēr pasaules uzmanības fokusā ir centieni panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Notiek intensīvas sarunas. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar kolēģiem.  Vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, un portāla "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Novembra suokuos Saeimā konceptuali atbaļsteja 2026. gods vaļsts budžeta projektu. Cytugod konsolidātuo vaļsts budžeta ījāmumi plānuoti 16,1 miļjardi eiro, bet izdavumi 17,9 miļjardi eiro. Saleidzynojūt ar 2025. godu, jauna goda budžetā kai ījāmūmi, tai izdavumi paradzāti leluoki. Vysa vydā budžeta deficits plānuots 3,3 procentu apmārā nu īškzemis kūpprodukta, ari tys ir pīaudzs, ka saleidzynoj ar itū godu. Teik runuots par byutisku finansiejuma pīaugumu vaļsts aizsardzeibys i drūšeibys styprynuošonai, ilgtermeņa atbolstam Ukrainai i investicejom sabīdreibys drūšeibys styprynuošonā.  Šudiņ kūpā ar 14. Saeimys deputatim – Juri Viļumu (AS), Valdi Maslovski (ZZS) i Leilu Rasimu (Progresīvie) – skaidruosim, kai 2026. gods budžets ītekmēs Latgolys regiona dzeivuotuoju dzeivi, kasdīnu, drūšeibu.

Tiekamies šoreiz ar Latvijas Mednieku asociācijas vadītāju Haraldu Barviku, lai pārrunātu aktuālās tēmas - nelikumīgas medības, suņu problēmu, lāča nošaušanu, tāpat diskusija par grozījumiem Medību likumā, kas tiek virzīti Saeimā. Tēmas ir sakāpinātas, daudz par tām runāts, viedokļi ir dažādi. Epizodes konkurss sadarbībā ar Outdoorexperts.lv: https://outdoorexperts.lv/lv/

Vienbalsīgi Saeima ģenerālprokurora amatā iecēlusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainā šīs ziņas uzņem ar lielu piesardzību un arī bažām par iespējamu kapitulācijas uzspiešanu Ukrainai. Siguldas novada dome lemj par jaunu priekšsēdētāju. Satiksmes ministrs Atis Švinka no Progresīvajiem šodien izturēja neuzticības balsojumu Saeimā.

Stāsta muzikologs, Mākslas zinātņu doktors, bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors (1992‒1995) Arnolds Klotiņš 1992. gada jūlija rītā pa Vecrīgas ieliņām devos uz Radiomāju – uz amata kandidātu politisko izjautāšanu. Bet kandidātu uz amatu, ko sauca superlatīvā vārdā par ģenerāldirektoru, gan bija daudz mazāk nekā mūsdienās – tikai divi. Mani bija ieteikusi Komponistu savienība, un otrs bija radio Brīvā Eiropa bijušais darbinieks no Minhenes. Izvēle krita uz mani, un arī Saeimas apstiprinājumā bijām tikai divatā – divatā ar ilglaicīgo Latvijas Radio inženieri, leģendāro Aigaru Semēvicu. No Saeimas deputātu puses agresīvākie bija mūžīgie jautājumi par Radio attieksmi pret krievu auditorijas apkalpošanu. Tūlīt pēc apstiprināšanas Saeimā bija jādodas pāri ielai uz Radiomāju, kuras ieeja vēl bija barikāžu akmens bluķu apkrauta. Valdība gaidīja no Radio radikālas pārmaiņas, bet iespaids bija tāds, ka Radio darbinieku vairākums strādā kā agrāk labi ieeļļota mašīna un pēc pārmaiņām netīko. Mans tuvākais palīgs un vietnieks bija minētais inženieris Aigars Semēvics, ļoti draudzīgs, izdarīgs cilvēks, un pārmaiņas bija viņa sirdslieta.    Mūsu Radio attiecības ar valsts varu iedibinājās dīvainas. Bija jāizliekas, ka esam patstāvīgs sabiedriskais radio, ko finansē sabiedrība pati, un tātad nevaram gaidīt no valdības nekādu īpašu atbalstu, un tomēr valdības pakļautībā bijām. Gandrīz vienīgās, toties nepārtrauktās attiecības ar valdību uzturēja nemitīgā finansējuma izkaulēšana, sevišķi budžeta pieņemšanas laikā. Finanšu jautājumu Radio darbībā papildus dramatizēja tas, ka mums bija jāfinansē tehniski raidošā iestāde, kurai piederēja radio viļņi, raidītāji, antenas un tā joprojām. Tas bija Valsts Radio un Televīzijas centrs, kurš noteiktu un nepārsūdzamu raidīšanas samaksu saņēma no Radio budžeta, nevis no valsts budžeta. Tas nozīmē, ka trūcīgajam Latvijas Radio budžetam bija katru gadu jārēķinās ar šo pastāvīgo atskaitījumu.                Ikreiz kaulējoties par finansējumu, valdībai nebija grūti mums pārmest sliktu darbu – ar ieganstu, ka tas atspoguļojoties raidījumu reitinga kritumā. Taču toreiz šis kritums bija neizbēgams privāto raidorganizāciju savairošanās dēļ. Tās varēja celt savus reitingus, iztopot klausītājam, nevis dodot tam patiesi vajadzīgo, kā pieklājās darīt mums. Mūsu radio finansiālā mazspēja nepārtraukti izvirzīja eksistenciālo jautājumu par Radio sastāvdaļu un koncertējošo vienību "būt vai nebūt". Pienāca brīdis, kad bija jāizvēlas par Radio kora vai Radio bigbenda algošanu, jo abus turpmāk uzturēt nebija iespējams. Radio bigbends bija nonācis vadības krīzē, uzaicinājām tam uz laiku pat viesdiriģentu no Somijas, sarīkojām viņa iestudētās programmas koncertu Lielajā ģildē, tomēr ekskluzīvi koncerti nevarēja kļūt par ikdienu, un bigbenda vadības krīze turpinājās. Nolēmām no bigbenda atteikties un paturēt Radio štatā kori. Šis koris meklēja arī pats ceļus savas eksistences uzturēšanai – ar privātiem koncertbraucieniem uz ārzemēm īrētos autobusos un dažkārt caurām naktīm. Atstājām Radio korim šo eksistences iespēju, neprasot gandrīz nekādas dividendes no viņa pieticīgajiem ienākumiem. Tikai tā tas izdzīvoja. Visai sarežģīta bija Radio saskare ar jauno mārketinga nozari – ar reklāmu. Visupirms kā starptautiskā kapitālisma greznu kārdinājumu mums nācās izjust kādas Francijas reklāmas aģentūras piedāvājumu pārņemt savā aprūpē visu Radio reklāmas nozari. Tās pārstāvji vairākkārt ar savu ierašanos šķietami pagodināja Rīgu, aicināja Radio vadību atraktīvās vizītēs uz Parīzi, lai par katru cenu iegūtu Radio reklāmas saimniecību savās rokās. Pēc iepazīšanās ar situāciju šo piedāvājumu noraidīju. Taču reklamēšana kā ienākumu avots kārdināja arī atsevišķās radio struktūras, raidījumu redaktorus. Nebija taču grūti raidījumā tīši vai arī it kā neviļus bilst labu vārdu par kādu firmu, ja par to varēja saņemt pa banknotei. Bieži vien uzaicinātie raidījuma dalībnieki par sevis reklamēšanu piedāvāja tā saucamo bartera darījumu. Tad nebija runa par naudu. Atceros gadījumu, kad barters tika piedāvāts visam Radio kā iestādei – proti, kāds cilvēks par savas firmas reklamēšanu piedāvāja vērtīgu un citā ceļā diezin vai iegūstamu Radio aparatūru. Nelikumīga bartera gadījumi, ko atsevišķas redakcijas sākumā uzskatīja par gluži dabīgu lietu, bija izskaužami vienīgi ar leģitīmas Radio reklāmas sistēmas iedibināšanu – galu galā izveidojām Reklāmas daļu ar savu darbības nolikumu, cenām, savu budžetu un ienākumu procenta atskaitījumu Radio budžetā. Bet pietiks runāt par naudu! Citā reizē stāstīšu, kā gāja ar disciplīnas ievērošanu Radio darbā tajos gados, kad brīvība noslīdēja līdz visatļautībai, un arī par garo ceļu līdz programmas "Klasika" ieviešanai.

Konceptuāli nākamā gada budžeta projekts ir apstiprināts. Taču faktiski Latvijā jau ir mazākumvaldība, un gala lasījumam daudzas partijas ir apņēmušās visādas prasības, lai maksimāli gūtu labumu sev. Vai mēs netuvojamies valsts mēroga drāmai? Par to Krustpunktā diskutē Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: premjerministres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ("Jaunā vienotība"), Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna un Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" deputāte Ramona Petraviča.   

Konceptuāli nākamā gada budžeta projekts ir apstiprināts. Taču faktiski Latvijā jau ir mazākumvaldība, un gala lasījumam daudzas partijas ir apņēmušās visādas prasības, lai maksimāli gūtu labumu sev. Vai mēs netuvojamies valsts mēroga drāmai? Par to Krustpunktā diskutē Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: premjerministres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ("Jaunā vienotība"), Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna un Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" deputāte Ramona Petraviča.   

Studijā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Saeimā šodien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā lemj par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Raidījuma skanēšanas laikā lēmums nav pieņemts, bet, spriežot pēc partiju iepriekš paustās nostājas, tas būs par izstāšanos. Atsevišķas amatpersonas gan norādījušas, ka lieta ar to nebeigsies, ir vēl citi juridiski risinājumi. Par tiem un citām aktualitātēm Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri.  Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un žurnāliste Inese Helmane.    Saeimā šodien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā lemj par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Raidījuma skanēšanas laikā lēmums nav pieņemts, bet, spriežot pēc partiju iepriekš paustās nostājas, tas būs par izstāšanos. Atsevišķas amatpersonas gan norādījušas, ka lieta ar to nebeigsies, ir vēl citi juridiski risinājumi. Par tiem un protams arī citām aktualitātēm šodien iztaujāsim tieslietu ministri Inesi Lībiņu Egneri.

Saeimā šodien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā lemj par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Raidījuma skanēšanas laikā lēmums nav pieņemts, bet, spriežot pēc partiju iepriekš paustās nostājas, tas būs par izstāšanos. Atsevišķas amatpersonas gan norādījušas, ka lieta ar to nebeigsies, ir vēl citi juridiski risinājumi. Par tiem un citām aktualitātēm Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri.  Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un žurnāliste Inese Helmane.    Saeimā šodien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā lemj par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Raidījuma skanēšanas laikā lēmums nav pieņemts, bet, spriežot pēc partiju iepriekš paustās nostājas, tas būs par izstāšanos. Atsevišķas amatpersonas gan norādījušas, ka lieta ar to nebeigsies, ir vēl citi juridiski risinājumi. Par tiem un protams arī citām aktualitātēm šodien iztaujāsim tieslietu ministri Inesi Lībiņu Egneri.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecība, īpašās ekonomiskās zonas. Saeimā deputāti pirmo reizi uzklausīja ziņojumu, kas paveikts un iecerēts, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu valsts valodu. Ungārijā norisinās premjera Viktora Orbāna atbalstītāju un opozīcijas mītiņi, kuros piedalās tūkstošiem cilvēku. Oktobra beigās darbu sāks elektroenerģijas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas Rēzeknē un Tumē. Pašmāju labākais basketbolists Kristaps Porziņģis sāka jauno Nacionālās basketbola asociācijas sezonu un debitēja jaunās komandas Atlantas “Hawks” rindās.

Saeimā šobrīd aktīvi diskutē par pasākumiem, kas jāveic, lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus. Ar mokām, bet tika pieņemtas izmaiņas likumā saistībā ar emisijas kvotām. Iespējams, vēl grūtāka būs cīņa par Transporta enerģijas likumu, kas degvielas tirgotājiem noteiks, cik lielam īpatsvaram jābūt atjaunīgajiem degvielas veidiem. Šajās diskusijās visvairāk akcentē, ka drošība ir svarīgāka par klimatu, par ko var domāt vēlāk, vai arī izceļ naudas sodus, kas būs jāmaksā, ja attiecīgos pasākumus neveiksim. Iespējams, pārāk maz tiek runāts, ko reāli var izdarīt, lai klimata mērķus izpildītu un nezaudētu arī mūsu ekonomika. Par to Krustpunktā saruna ar Latvijas ilgtspējas klastera vadītāju Armandu Gūtmani.    

Saeimā šobrīd aktīvi diskutē par pasākumiem, kas jāveic, lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus. Ar mokām, bet tika pieņemtas izmaiņas likumā saistībā ar emisijas kvotām. Iespējams, vēl grūtāka būs cīņa par Transporta enerģijas likumu, kas degvielas tirgotājiem noteiks, cik lielam īpatsvaram jābūt atjaunīgajiem degvielas veidiem. Šajās diskusijās visvairāk akcentē, ka drošība ir svarīgāka par klimatu, par ko var domāt vēlāk, vai arī izceļ naudas sodus, kas būs jāmaksā, ja attiecīgos pasākumus neveiksim. Iespējams, pārāk maz tiek runāts, ko reāli var izdarīt, lai klimata mērķus izpildītu un nezaudētu arī mūsu ekonomika. Par to Krustpunktā saruna ar Latvijas ilgtspējas klastera vadītāju Armandu Gūtmani.    

Nākamā gada budžeta projekts ar visiem pavadošajiem likumprojektiem ir nonācis Saeimā un bez aizķeršanās viss arī nodots komisijām. Vai tik miermīlīgs un raits būs arī tālākais process, tas jau ir cits jau jautājums. Bet arī šonedēļ gana daudz uzmanības pievērts ārzemēm, tajā skaitā tuvējām. Igaunijā tika aizturēts un atsūtīts atpakaļ uz Latviju politiķis Aleksejs Rosļikovs. Vēl satraucošas ziņas pienāca no Igaunijas pierobežas. Tur ir tāda vieta Sātse, kur Krievijas teritorija it kā ielokas Igaunijā veidojot tādu kā zābaka formu. Šajā „Sātses zābakā” bija fiksētas bruņotas vienības. Runājam arī par Trampa iespējamo tikšanos ar Putinu Budapeštā. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un "Delfi TV" raidījuma "Kāpēc" vadītāja Alīna Lastovska, kā arī TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Nākamā gada budžeta projekts ar visiem pavadošajiem likumprojektiem ir nonācis Saeimā un bez aizķeršanās viss arī nodots komisijām. Vai tik miermīlīgs un raits būs arī tālākais process, tas jau ir cits jau jautājums. Bet arī šonedēļ gana daudz uzmanības pievērts ārzemēm, tajā skaitā tuvējām. Igaunijā tika aizturēts un atsūtīts atpakaļ uz Latviju politiķis Aleksejs Rosļikovs. Vēl satraucošas ziņas pienāca no Igaunijas pierobežas. Tur ir tāda vieta Sātse, kur Krievijas teritorija it kā ielokas Igaunijā veidojot tādu kā zābaka formu. Šajā „Sātses zābakā” bija fiksētas bruņotas vienības. Runājam arī par Trampa iespējamo tikšanos ar Putinu Budapeštā. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un "Delfi TV" raidījuma "Kāpēc" vadītāja Alīna Lastovska, kā arī TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Skatīšanai Saeimas komisijās deputāti šodien nodeva nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, kurā iekļauti teju 50 likumprojekti. Saeimā deputātu vairākuma atbalstu gūst alternatīva Stambulas konvencijai. Pašvaldības ceļ trauksmi par Vienotās pašvaldību informācijas sistēmas izmaksu strauju kāpumu. Rīgas TTT basketbolistes Eirokausa izbraukuma mačā mēģinās pārsteigt Stambulas "Emlak Konut" komandu.

Opozīcija ir sagatavojusi alternatīvu Stambulas konvencijai, izvairoties no sociālās dzimtes jautājuma. To tagad vērtē Saeima. Bet jautājums, vai mūsu priekšstati un aizspriedumi par sievietes un vīrieša lomām var būt iemesls vardarbībai? Vai tā ir vai nav problēma Latvijā, diskutējam Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Marita Zitmane, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Piltenes iecirkņa prāvests, Rindas un Ventspils draudzes mācītājs Kārlis Irbe un asociācijas "Ģimene" valdes loceklis, jurists Kaspars Herbsts. Pagājušā nedēļā opozīcija iesniedza Saeimā priekšlikumu pieņemt nacionālo deklarāciju par cīņu pret vardarbību pret sievietēm. Šīs deklarācijas autori uzskata, ka tā varēs aizstāt strīdus raisījušo Stambulas konvenciju. Lielā mērā šī deklarācija tiešām atkārto konvencijas apņemšanās, vienīgi ir izņemts ārā aspekts par sociālo dzimumu jeb genderismu, kā to nedaudz rupjāk dēvē konvencijas pretinieki.  Mūsu priekšstati par tradicionālo ģimeni nav iemesls, kāpēc sievietes piedzīvo vardarbību, tā saka konvencijas pretinieki. Un tas mūs atgriež pie pamatjautājuma, par ko ir bijis strīds visus šos gadus, kāpēc sociālā dzimuma jautājums ir iekļauts Stambulas konvencijā? Vai mūsu izpratne par vīrišķo un sievišķo, par tradicionālo ģimeni, par katra dzimuma lomām tiešām provocē vardarbību ģimenēs? Vai arī runa ir tikai par principiālu pretstāvi, kam ar vardarbību pret sievieti nav īsti sakara? Par to diskusija raidījumā.

Kā nodrošināt vienotāku atbildi uz alianses gaisa telpas pārkāpumiem - to lemj NATO valstu aizsardzības ministri. “Latvija ies Eiropas vai Turcijas ceļu?” Saeimas komisijā turpinās diskusijas par iespējamu izstāšanos no Stambulas konvencijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atņēmis valsts pilsonību Odesas mēram Hennadijam Truhanovam. Tas praktiski nozīmē arī vēlētā Odesas mēra atcelšanu no amata.  Zāļu rezerves slimnīcās, kas domātas kritiskajām situācijām, šobrīd ir sagatavotas tikai daļēji, vēsta NMPD pārstāvji. Latviešu valodas nostiprināšanā vēl daudz darāmā, to atzina deputāti un eksperti, kuri Saeimā apsprieda ziņojumu par valsts valodas situāciju un iecerēm tās attīstīšanai un stiprināšanai.

Opozīcija ir sagatavojusi alternatīvu Stambulas konvencijai, izvairoties no sociālās dzimtes jautājuma. To tagad vērtē Saeima. Bet jautājums, vai mūsu priekšstati un aizspriedumi par sievietes un vīrieša lomām var būt iemesls vardarbībai? Vai tā ir vai nav problēma Latvijā, diskutējam Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Marita Zitmane, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Piltenes iecirkņa prāvests, Rindas un Ventspils draudzes mācītājs Kārlis Irbe un asociācijas "Ģimene" valdes loceklis, jurists Kaspars Herbsts. Pagājušā nedēļā opozīcija iesniedza Saeimā priekšlikumu pieņemt nacionālo deklarāciju par cīņu pret vardarbību pret sievietēm. Šīs deklarācijas autori uzskata, ka tā varēs aizstāt strīdus raisījušo Stambulas konvenciju. Lielā mērā šī deklarācija tiešām atkārto konvencijas apņemšanās, vienīgi ir izņemts ārā aspekts par sociālo dzimumu jeb genderismu, kā to nedaudz rupjāk dēvē konvencijas pretinieki.  Mūsu priekšstati par tradicionālo ģimeni nav iemesls, kāpēc sievietes piedzīvo vardarbību, tā saka konvencijas pretinieki. Un tas mūs atgriež pie pamatjautājuma, par ko ir bijis strīds visus šos gadus, kāpēc sociālā dzimuma jautājums ir iekļauts Stambulas konvencijā? Vai mūsu izpratne par vīrišķo un sievišķo, par tradicionālo ģimeni, par katra dzimuma lomām tiešām provocē vardarbību ģimenēs? Vai arī runa ir tikai par principiālu pretstāvi, kam ar vardarbību pret sievieti nav īsti sakara? Par to diskusija raidījumā.

Kāpēc tik lielas emocijas Saeimā pēdējā laikā ir bijušas par vides piesārņojuma jautājumiem? Kas turpmāk būs citādi, vai ko var un vajag darīt citādi, nekā ir panākta vienošanās Eiropas līmenī, vērtējam Krustpunktā. Analizē Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), Saeimas deputāts,  Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (Progresīvie), biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Maksis Apinis un Ārvalstu investoru padomes (FICIL) eksperte, "SCHWENK Latvija Vides un juridiskā direktore, valdes locekle un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētaja Evita Goša. Pēc lielas opozīcijas pretestības Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus likumā „Par piesārņojumu”,  lai tādējādi pārņemu divas Eiropas Savienības direktīvas saistībā ar emisiju kvotu sistēmu paplašināšanu. Šobrīd emisiju kvotu sistēma attiecas uz lielajiem izmešu radītājiem enerģētikā un energoietilpīgajā rūpniecībā, bet direktīvas šo sistēmu attiecina uz arī uz autotransportu, ēku un vēl citiem papildus sektoriem. Direktīvu Eiropas Savienība plāno iedzīvināt no 2027.gada. Ko mūsu ekonomikai un iedzīvotājiem īsti nozīmē šī direktīva, kādēļ Saeimā par to bija tik liela cīņa, skaidrojam diskusijā.

Kāpēc tik lielas emocijas Saeimā pēdējā laikā ir bijušas par vides piesārņojuma jautājumiem? Kas turpmāk būs citādi, vai ko var un vajag darīt citādi, nekā ir panākta vienošanās Eiropas līmenī, vērtējam Krustpunktā. Analizē Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), Saeimas deputāts,  Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (Progresīvie), biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Maksis Apinis un Ārvalstu investoru padomes (FICIL) eksperte, "SCHWENK Latvija Vides un juridiskā direktore, valdes locekle un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētaja Evita Goša. Pēc lielas opozīcijas pretestības Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus likumā „Par piesārņojumu”,  lai tādējādi pārņemu divas Eiropas Savienības direktīvas saistībā ar emisiju kvotu sistēmu paplašināšanu. Šobrīd emisiju kvotu sistēma attiecas uz lielajiem izmešu radītājiem enerģētikā un energoietilpīgajā rūpniecībā, bet direktīvas šo sistēmu attiecina uz arī uz autotransportu, ēku un vēl citiem papildus sektoriem. Direktīvu Eiropas Savienība plāno iedzīvināt no 2027.gada. Ko mūsu ekonomikai un iedzīvotājiem īsti nozīmē šī direktīva, kādēļ Saeimā par to bija tik liela cīņa, skaidrojam diskusijā.

Valdība atbalstījusi Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju reformu no 2027. gada 1. janvāra, virzot to skatīšanai Saeimā. Palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās" atbrīvojis visus tā gūstā esošos izraēliešu ķīlniekus un atdevis viņus Izraēlai. Turpinoties Krievijas uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes infrastuktūrai, Eiropas Savienība piešķirs Ukrainai papildus finansējumu ziemas pārlaišanai, Kijivā pavēstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Lai gan valsts valodas prasmes minimālajā līmenī nav apliecinājuši pusotrs tūkstotis Krievijas pilsoņu, izraidīšanas procedūru no valsts sāk tikai pret 841 personu. Latvijas kamaniņu sporta izlase šonedēļ uzsāk treniņus savā māju trasē Siguldā.

Sākta dienesta pārbaude Informēs par attīstības projekta īstenošanu Skanstes apkaimē Rīgā.  Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības un "Apvienotā saraksta" deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši Stambulas konvekcijas alternatīvu. Latvijā un kopumā Eiropas Savienības austrumu daļā vajag ātri stiprināt aizsardzības spējas un jāizveido, tā sauktā, dronu siena. Tā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds no „Progresīvajiem” un Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus. Latvijā reģistrēti šajā sezonā pirmie gripas slimnieki. "Ryanair" ziemas sezonā no Rīgas atcels lidojumus uz septiņiem galamērķiem. 3,5 miljoni dolāru par krimināllietas izbeigšanu. Saistībā ar šādām aizdomām Ukrainas korupcijas apkarotāji veikuši procesuālās darbības pie kāda Ukrainas ģenerālprokuratūras prokurora un advokāta.

Studijā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Balsojums par Stambulas konvencijas atcelšanu ir pamatīgi saasinājis attiecības valdības partneru starpā un arī uzjundījis jautājumus, vai šī konvencija palīdz vai nepalīdz mazināt vardarbību pret sievietēm. Kā veicas šajā jomā, kādi ir dati, atrisinātās un neatrisinātās problēmas, par to saruna Krustpunktā.  Analizē biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, tiesībsardze Karina Palkova un Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieka vietniece Tatjana Caune. Centieni sašūpot valdību un pēc gada gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir negaidīti atkal aktualizējis jautājumu par vardarbību pret sievietēm un Stambulas konvenciju. Redzēs, kas notiks tālāk Saeimā, vai valdība izdzīvos vai neizdzīvos, kad šis jautājums par izstāšanos no konvencijas tiks likts uz balsošanu tālāk. Bet pagaidām koalīcija ir apņēmusies vispirms pieņemt budžetu, jo saprot, ka citādi iestāsies valstī grūti vadāmi laiki. Tikmēr labklājības ministram jāgatavo atskaite par to, kas ir darīts, lai nodrošinātu šīs konvencijas principu ieviešanu. Jautājums ir vietā - patiešām, ko konvencija ir labu vai sliktu izdarījusi, kāpēc sūdzību skaits par vardarbību nav mazinājies? Kāds irt līdzšinējam darbam ir rezultāts?

Saeimā steidzameibys kuorteibā vierzeitais pretmobilitatis infrastrukturys izveidis lykums, zemu atsavynuošona, komunikaceja ar pīrūbeža īdzeivuotuojim, dronu aizsardzeiba i pīredze, kū ruoda nūtykšonys cytuos vaļstīs, kai i, kam tiks tārāti miļjoni aizsardzeibys nūzarē jau tyvuokajā laikā, – par tū vysu sarunā ar Latvejis Republikys aizsardzeibys ministru Andri Sprūdu (Progresīvie), kurs vakar beja nūbraucs iz Bolvu nūvodu, tī sasatyka ar vītejuos pošvaldeibys vadeibu i vītejim īdzeivuotuojim. Jis izsver, ka sadarbeiba i dialogs ar īdzeivuotuojim i pošvaļdeibu ir cīši svareigs. “Pīrūbežu mes styprynojam kūpā,” tai ministrys.

Nākamajā gadā gaidāmo vēlēšanu tuvums jūtams arvien vairāk. Arī valdības partiju attiecībās un it īpaši, kad runa ir par 2026. gada budžetu. Kas notiek valdības koalīcijā, par to politikas un sabiedrisko attiecību ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, politoloģe Iveta Kažoka, socioloģe Ieva Strode un politologs Juris Rozenvalds. Pēc gada mēs atkal dosimies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Saeimas sastāvu. Gaida atkal mūsu politiskās diskusijas, partiju reklamēšanās sociālajos medijos, reklāmas stendi uz ielām. Tomēr partijas saprot, ka nevar gaidīt tikai pēdējo brīdi. Vērojot to, kas tagad notiek, šķiet, ka vismaz atsevišķas partijas ir jau uzsākušas darboties aktīvi tagad. Budžeta pieņemšanā skaļākās diskusijas, kā redzam, izvērsās nevis par to, kur naudu taupīt, bet gan par to, ko vēl patīkamu tautai izdarīt. Saeimā lielā spriešana gaidāma par jauniešu piedalīšanos praida gājienos, par pubertātes bloķēšanu. Izskatās, arī koalīcijā strādāt kļūst grūtāk. Ir atkal tā pazīstamā situācija, kad partneri jau domā par to, kā katrs pozicionēsies vēlētāju acīs, nevis ko labāk kopā izdarīt. Kas tad mūs gaida šajā gadā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām?

Latvija stiprina drošību Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad" laikā. Piespiedu deportācija, nevis atbrīvošana. Tā baltkrievu opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska šodien nodēvēja vakar notikušo 52 politieslodzīto izlaišanu no Baltkrievijas cietumiem. Polijas amatpersonas uzskata, ka Krievijas dronu ielidošana valstī nav nejauša; palielina pasākumus valsts aizsardzībai. Aizsardzības ministra Andra Sprūda no "Progresīvajiem" nesen aktualizētajai idejai, ka dienests Valsts drošības dienestā no 2028. gada varētu būt obligāts arī sievietēm, nav atbalsta Saeimā. Jauniešu, viņu vecāku, arī pašu skolotāju lielāka izglītošana finanšu jautājumos ir viena no iespējām kā veicināt un uzlabot finanšu pratību.

Tiesībsarga amats kādu laiku vakants, jo iepriekšējais ombuds atkāpās pats un tagad valdības partijas ir vienojušās par kopīgu kandidāti šim amatam – tā ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Karīna Palkova. Viss šobrīd liecina, ka balsojums Saeimā varētu būt pozitīvs, jo atbalstu izteikusi arī viena opozīcijas partija. Vai līdz ar jauna tiesībsarga ievēlēšanu ir gaidāmas arī kādas pārmaiņas, par to saruna ar Karīnu Palkovu raidījumā Krustpunktā.  

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu panāktā vienošanās par ievedmuitas likmi 15% apmērā ir prezidenta Donalda Trampa liela politiskā uzvara. Saeimā rudenī sagaidāms NEPLP darbības izvērtējums; Āboliņš mediju nozares pārmetumus noliedz. Neraugoties uz iezīvotāju iebildumiem, Jūrmalas gatvē nozāģēti pirmie koki. Rīgā drīzumā sāks būvēt jaunu sākumskolu Mežaparkā. Tajā mācīsies līdz 500 bērniem, un darbu sāks ap 50 pedagogu un 20 tehnisko darbinieku. Eksperts: izmaiņas izdienas pensiju sistēmā jāveic mērķtiecīgi un – jo ātrāk, jo labāk. Lietuvas gaisa telpā pirmdien no Baltkrievijas ielidojis bezpilota lidaparāts.

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Analizē Anastasija Teterenko-Supe, ziņu aģentūras LETA žurnāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, un Romāns Meļņiks, TV24 žurnālists. Piektdienās apkopojam nedēļas norises Latvijas politikā. Ir atvaļinājumu laiks, arī valdība  ir paņēmusi pāris nedēļu brīvdienas. Bet dzīve nav apstājusies, ir notikumi, kurus apspriest. Viens no tiem - Jūrmalā notika šaha turnīrs, un tajā piedalījās arī bijušais Krievijas vicepremjers, tuvs Putina draugs un arī bijušā premjera un prezidenta Medvedeva draugs Arkādijs Dvorkovičs. Viņš ir Pasaules šaha federācijas vadītājs un kopā ar savu dēlu viņš šeit spēlē šahu. Formāli likums nav pārkāpts, Dana Reizniece skaidroja, ka viņš nepārstāvēja Krieviju, bet bija kā neatkarīgais dalībnieks. Vēl temati, kurus analizē studijā: Latvijas Žurnālistu asociācija šonedēļ izplatīja mudinājumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neturpināt tiesvedību saistībā ar telekanālu "Doždj" vai "TV Rain".  Nedēļas sākumā Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, rosinot daudz aktīvāk sākt diskusiju par izdienas pensijām. Rosinājums ir, ka no 2027. gada varētu būt vairākas amatu kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma., uzsverot, ka izmaiņas neskars visus tos pensiju saņēmējus, kas jau tagad sistēmā, vai tie būtu ugunsdzēsēji vai prokurora, vai tiesneši. Saeimā sākas diskusijas par to, ka vajadzētu ierobežot jaunievēlētajās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Šonedēļ arī kļuvis zināms, ka Olaines jaunievēlētajā domē, iespējams, vēl viens deputāts ir melojis par savu izglītību. Iepriekš izskanēja, ka Andris Vurčs, kas ir vicemērs tagad, iespējams, ir deputāti, deklarācijā norādījis nepatiesus datus par savu izglītību. Šonedēļ ziņa par vēl vienu deputātu.  Ukrainas parlaments pieņēma un vēlāk arī prezidents Zelenskis parakstīja likumu, kas pēc daudz domām vājina Ukrainas pretkorupcijas dienestus un abus šos galvenos pretkorupcijas birojus pakļaus ģenerālprokuroram. Kopš pilna mēroga kara pirmo reizi Ukrainas ielās iziet arī cilvēki protestēt pret šo lēmumu. Zelenskis ir paziņojis, ka būs jauns likums un un pretkorupcijas iestādēm neatkarība tiks garantēta.   

Rosļikovu par rupjību un runāšanu krievu valodā izraida no Saeimas sēdes. Iepriekšējā balsošanā aktivitāte virs 10%; ceturtdien iztiek bez starpgadījumiem. Vai slimnīcām pietiks naudas plānveida pakalpojumu nodrošināšanai? Vairāki desmiti cilvēku šodien pulcējās pie Seimas, lai piketētu pret iespējamo tālmācības aizliegšanu jaunāko klašu skolēniem. Savākti nepieciešamie paraksti, lai Saeimā iesniegtu iniciatīvu pedagogiem brīvprātīgi doties pensijā jau 60 gadu vecumā, ja profesijā pavadīti vismaz 35 gadi.

Saeimā iebilst Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča idejai tiesībsarga izvirzīšanu uzticēt tikai valsts pirmajai amatpersonai. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles veikto revīziju par "airBaltic", aicinās Ministru kabinetu izvērtēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Valdība ir atbalstījusi ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu. Latvijai ANO Drošības padomē tagad būs iespēja nepastarpināti sniegt patieso ainu par notiekošo mūsu reģionā.

Martā un aprīļa sākumā finanšu tirgi saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem  piedzīvoja strauju kritumu. Un tas būtiski ietekmēja Latvijas iedzīvotāju pensiju 2.līmeņa uzkrājumus. Kā rīkoties tālāk - mainīt pensiju plānu vai nedarīt neko? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska un Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps. Šobrīd Saeimā tiek skatīti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Priekšlikumus likuma 2.lasījumam varēja iesniegt līdz 14. aprīlim un par to, ko šī brīža situācijā rosina darīt Labklājības ministrija, stāsta Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa. Uldis Cērps norāda, ka no visiem, kas veido uzkrājumu 2. pensiju līmenī, vairāki desmiti tūkstoši cilvēku ir tādi, "kuri atrodas pārāk riskantos pensiju plānos priekš viņu vecuma".  "Vispirms jārunā par divām lietām: viena īstermiņa, otra - ilgtermiņa. Pirmā īstermiņa lieta būtu tāda, ka droši vien būtu jāraugās, kā varētu šiem cilvēkiem biežāk atgādināt par to, ka viņi atrodas pārāk riskantos plānos. Otrs, par ko būtu jādomā, ir finanšu pratība," atzīst Uldis Cērps. Atsaucoties uz "Swedbank" veikto aptauju, viņš norāda, ka cilvēki aptuveni saprot, kā darbojas depozīti, un viņi aptuveni saprot, kā darbojas kredīti, bet, tiklīdz viņam jautā kaut ko par finanšu tirgiem, teiksim, kāda ir saistība starp akciju un obligāciju cenām un kāda ir saistība starp akciju un obligāciju cenām, cilvēki principā to nezina.  "Ilgtermiņa lieta ir par to, ka ne tikai cilvēkiem ir jāsaka, ka viņi ir pārāk riskantā plānā, bet droši vien ir jādomā arī, kādā veidā viņus sasniegt un paskaidrot, lai viņi paši to saprastu," turpina Uldis Cērps. "Cits jautājums, ja viņi to paši to saprot, vai viņi rīkojas. Bet pie tā, ka Latvijā nemainīgi ir neapmierinoša finanšu pratība, par to būtu daudz ne tikai jārunā, bet arī jādara vairāk, manā skatījumā." Anželika Dobrovoļska piebilst, ka pie tik zemas finanšu pratības pārlikt atbildību uz pensiju 2. līmeņa dalībnieku, sakot, ka cilvēkam pašam ir jāizlemj, kurā brīdī ir jāfiksē savs uzkrājums un jāizņem, būtu nekorekti, bet, protams, šāds risinājums palīdzētu valsts pensiju budžetam.    Pār svārstībām pensiju uzkrājumos, ko raisa svārstības pasaules tirgos, saruna arī raidījumā Pievienotā vērtība.  

Pēc ASV un Ukrainas sarunām Saūda Arābijā ukraiņi pauduši gatavību uguns pārtraukšanai un sarunām par pamiera noslēgšanu. Tikmēr Latvijā pieaug bažas par pašu drošību – Valsts prezidents prasa straujāk audzēt karavīru skaitlisko sastāvu, aizsardzības ministrs uzdevis šomēnes nākt klajā ar piedāvājumiem, kā palielināt zemessargu skaitu. Premjere Evika Siliņa atskaitījusies Saeimā, kā sokas valdībai. Ministrijās notikusi parlamentāro sekretāru rotācija. Šīs nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā? " vadītāju Jāni Domburu, žurnālistu Arturu Bikovu, "Providus" direktori un vadošo pētnieci, politoloģi Ivetu Kažoku un Latvijas Radio žurnālisti Māru Jansoni.  

Trīs gadus pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā mūsu iedzīvotāju nedrošība nav mazinājusies, gluži pretēji – neskaidrība par ASV ārpolitiku un daudziem liek vaicāt, ko mums gaidīt, kā mums gatavoties "x" stundai, ja tāda pienāktu. Tagad Saeimā ir valdības sagatavotie likumu grozījumi par izmaiņām krīzes vadības sistēmā, Saeimā arī ir likums, kas regulē patvertņu veidošanu. Cik tālu Latvijā ir sakārtota civilās aizsardzības sistēma, ko par neskaidro atbildības sadalījumu savulaik kritizējusi arī Valsts kontrole. Krustpunktā diskutē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ivars Nakurts, Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka.  

Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.