Podcasts about didzis

Tune in to this month's Network Call in which Uta gets some supportive reflections around introducing crewing to her Housing Coop project, Didzis gets a surprising helping hand for planning a Microsolidarity winter retreat in Lapland, and the group reflects on experiences of being invited into new connections by people we trust. Express your interest in the next Vibes and/or Crewing Practice Program here: https://tinyurl.com/mr3utmk3

Izceļot sieviešu nozīmīgo lomu Latvijas jaunuzņēmumu attīstībā, #DigitālāsBrokastis raidījumā iepazīstam Anastasiju Oļeiņiku — viņas personību, ceļu līdz "Printify" vadībai un kā tehnoloģijas ietekmē viņas ikdienu un profesionālo dzīvi. Par pārsteigumu Anastasijai jautājumus uzdod arī viņas laikabiedri Egija Gailuma, "OX Drive" līdzdibinātāja, Didzis Ādmīdiņš, "DelfinGroup" valdes priekšsēdētājs, un Anda Asere, žurnāliste "Labs of Latvia" portālā un "Finday" līdzdibinātāja. Pievienojies pie #DigitālāsBrokastis galda kopā ar Arti un Rihardu!  Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Oktobrī noslēdzās konkursi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) jauno ekspozīciju dizaina izstrādei. Visos trijos konkursos četrām ekspozīcijām nopietnā jomas "smagsvaru" konkurencē uzvarēja arhitekta Didža Jaunzema vadītais birojs "DJA". Intervijā Ilzei Martinsonei Didzis dalās pieredzē par to, ko nozīmē veidot ekspozīciju prominentā un aktīvā vēsturiskā telpā, ar to nekonkurējot, kādas mūsdienīgā ekspozīcijā ir dabiskā un mākslīgā apgaismojuma attiecības, cik un kāda veida apmeklētājus iesaistošas iespējas ekspozīcijai ir jāpiedāvā. Autors komentē arī citus šobrīd aktuālos biroja projektus.

Tiekamies ar institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītāju Didzi Ustupu. Runājam par pētījumiem, zivju resursiem, iespējamām izmaiņām makšķerēšanas noteikumos, par slimībām un daudzām sitām interesantām lietām.

Lielveikalu darbs ir jāierobežo - svētdienās jāslēdz un jāļauj strādāt vien mazajiem veikaliem, kas dotu tiem iespējas papildus nopelnīt un varbūt tad daudzi aizvērtie veikaliņi, piemēram, Rīgas centrā pamazām atdzimtu. Marta sākumā par šo raisījās arī debates valdības namā, uzklausot Zemkopības ministrijas ziņojumu par situāciju piensaimniecības nozarē. Daļa ministru pauda skepsi, daļa atbalstīja zemkopības ministru. Didzis Šmits solīja veikt rūpīgāku analīzi un tad vēlreiz nākt uz valdības sēdi jau ar konkrētākiem argumentiem. Cik jēdzīga būtu šī ideja un vai brīvdienās vajadzētu slēgt lielveikalus arī Latvijā, Krustpunktā diskutē zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts), Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un TC "Spice" valdes locekle Iveta Priedīte. Pa tālruni uzklausām Latvijas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču.  

Raidījumā “Šodienas jautājums” viesojas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Savulaik atteicies no ekonomikas ministra krēsla Kariņa valdībā, izstājies no partijas “KPV LV”, kritizējis Covid-19 ierobežojumus. Tas bija 13. Saeimas laikā, kāda būs varas koalīcija nākamajos četros gados? #1pret1 viesis - Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Didzis Šmits.

Lai arī domstarpības attiecības uz Progresīvajiem vairs nekavē jaunās valdības veidošanu, skaidru jāvārdu par sadarbību turpmāko četru gadu garumā no potenciālajiem koalīcijas partneriem vēl neesam sadzirdējuši. Apņēmība gan ir jūtama no visiem iesaistītajiem, un sarunu vadītājs Krišjānis Kariņš saka – ja šie trīs politiskie spēki vispār var vienoties par kopīgu darbu, tam ir jānotiek jau šonedēļ. Par kuru no Jaunās Vienotības piedāvātajiem sadarbības pamatprincipiem vēl nav vienprātības un kā to rast – kamēr oficiālās sarunas vēl divpusējā formātā, šeit nu jau tradicionāli pārstāvēti visi trīs politiskie spēki – Evika Siliņa no Jaunās Vienotības, Didzis Šmits no Apvienotā saraksta un Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības.

Pasaules visaptverošās pārmaiņās cilvēki meklē un arī atrod vietu un telpu, kurā patverties. Šoreiz raidījumā "Kāpēc dizains?" - divas no Dizaina Gada balvai pieteiktajām idejām, kuras iekļautas 20 nominantu vidū. Katra pavisam atšķirīgā veidā aizved mūs citā pasaulē. Tāpēc pārraides gaitā iepazīsimies gan ar arhitektu un arhitektūrai tuvu starpdisciplināru jomu profesionāli Didzi Jaunzemu un viņa ideju par Pinumu paviljonu un profesionālo fotogrāfu Olafu Ošu, kura fotogrāfijas projekts, iedvesmojoties no Franca Kafkas stāstiem un Deivida Linča kino pasaules, pārdzimis datorspēlē... Pinumu paviljona autori ir Didzis Jaunzems un Ksenija Sapega, tas veidots kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojums, kas izvietots Francijas pilsētā Ansī. Arhitektūra, scenogrāfija, vides objekti, pilsētplānošana un atkal arhitektūra... Tā savu darbību apraksta Didzis, kurš arī izveidojis savu uzņēmumu DJA, kurā ir pieci cilvēki. 2019. gadā viņš atzīts arī par Gada jauno arhitektu un viņa radošajā biogrāfijā jau ir daudzi vēstījumos precīzi darbi. Tāds ir arī Pinumu paviljons, kas tapa pagājušajā vasarā īsajā brīdī, kad varēja aizceļot. Viss nepieciešamais uz Franciju tika vests ar automašīnām un uzstādīts ātrāk nekā plānots – trijās dienās.  Ja Didža darbu platforma ir skatuve, dabas ainava vai pilsētas teritorija, tad Olafa Oša nerealizētais fotogrāfijas projekts pārdzimis datorspēlē GRUNND, kura veidota, iedvesmojoties no Franca Kafkas stāstiem un Deivida Linča kinematogrāfijā uzburtajām sajūtām. Tā ir piedzīvojumu jeb AdventurePoint-And-Click spēle, kurā visi vizuālie materiāli, kods un mūzika ir veidoti tieši šai spēlei. Tā stāsta par negaidītu ceļojumu uz šķietami identisku pasauli. Īsi Olfs to dēvē arī par mistēriju. Bet noskaņu sarunas laikā papildinās arī Olafa mazā dēliņa klātbūtne, kuram spēļu prieku rada viss apkārtesošais reālajā pasaulē...  

  Šī nedēļa ir pagājusi politiskās turbulences zīmē: ir pajukusi ne tikai bijusī partija KPV LV, arī Saeimas frakciju viņiem turpina iet pa vīlēm un šonedēļ to pameta vēl vairāki cilvēki. Tiesa, atpakaļ ir nolēmis atgriezties kādreiz aizgājušais Didzis Šmits, kurš gan valdību neatbalstīšot. Tas tajā pašā laikā nav traucējis šai pašai frakcijai izvirzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu Pēteri Šmidri Jāņa Vitenberga vietā, kuram savu krēslu nācās zaudēt. Bet, vai viņš ministrijā neatgriezīsies, arī nav vēl zināms, jo Nacionālā apvienība grib viņu atpakaļ. Spēku samērs ir sajucis, jo atšķēlušies deputāti arī atbalstīs valdību. Kurš tagad ir koalīcijā, kurš nav un kurš ko pārstāv - tur arī vēl jāspēj tikt skaidrībā. Par visiem šiem notikumiem runājam Krustpunktā. Notikumus vērtē aģentūras LETA žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš un laikraksta "Latvijas Avīze"  žurnālists Māris Antonēvičs.

  Šī nedēļa ir pagājusi politiskās turbulences zīmē: ir pajukusi ne tikai bijusī partija KPV LV, arī Saeimas frakciju viņiem turpina iet pa vīlēm un šonedēļ to pameta vēl vairāki cilvēki. Tiesa, atpakaļ ir nolēmis atgriezties kādreiz aizgājušais Didzis Šmits, kurš gan valdību neatbalstīšot. Tas tajā pašā laikā nav traucējis šai pašai frakcijai izvirzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu Pēteri Šmidri Jāņa Vitenberga vietā, kuram savu krēslu nācās zaudēt. Bet, vai viņš ministrijā neatgriezīsies, arī nav vēl zināms, jo Nacionālā apvienība grib viņu atpakaļ. Spēku samērs ir sajucis, jo atšķēlušies deputāti arī atbalstīs valdību. Kurš tagad ir koalīcijā, kurš nav un kurš ko pārstāv - tur arī vēl jāspēj tikt skaidrībā. Par visiem šiem notikumiem runājam Krustpunktā. Notikumus vērtē aģentūras LETA žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš un laikraksta "Latvijas Avīze"  žurnālists Māris Antonēvičs.

Lai arī 3D printēšana šķiet kaut kas pavisam nesen radies, tomēr tās pamattehnoloģija patentēta jau 1988. gadā. 2008. gadā galvenais patents vairs nebija spēkā un tāpēc 3D printēšana piedzīvoja savu masveidīgo uzplaukumu visā pasaulē 30 gadu vēlāk. Arī mūsdienās var šķist, ka 3D printēšana nav īsti nopietna nodarbe. Tas ir mīts. Šī un citu mītu atspēkojumi, industriālās aizkulises un pārsteidzoši atklājumi par 3D printēšanu, rodami šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS epizodē, kuras viesis ir ar “Baltic 3D” dibinātājs Didzis Dejus.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Didzis Pučs nesauc sevi par kolekcionāru, bet par radiotehniķi. Viņš prot salabot jebkuru ierīci un noķert jebkurus radioviļņus. Taču viņa kolekcija ir unikāla. Tajā ir Latvijā pirmais televizors. Pirmais radio. Pirmais printeris, pirmā skaņas karte, pirmā satelītantena. Viņš ir neaizstājams eksperts un palīgs režisoriem, kuri savās filmās grib radīt autentisku vēsturisko vidi, izmantojot tā laika tehniku. Tāpēc viņa kolekcijas priekšmeti redzami gan pašmāju, gan Holivudas filmās. Un vēl viņš zina labas skaņas vērtību. Un to, cik tā ir dārga un kāda ir tās patiesā cena.

Katrs no mums ir piedzīvojis sajūtu, ka kādā uzņēmumā vai iestādē tu esi laipni gaidīts, bet citā tu esi gluži kā apgrūtinājums. Vai tā ir tikai Latvijai raksturīga problēma, vai globāla parādība? Kāpēc tā notiek, vai un kā to var labot un kā veidot jēgpilnu komunikāciju apkalpojošajā sfērā - šodienas saruna ar viesmīlības un apkalpošanas ekspertu, uzņēmuma “Centurion Hospitality” dibinātāju Didzi Grāvīti.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Dažreiz tam ir četri zobi, dažreiz tam ir trīs zobi. Šo Paulas un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Lauvu ģimene no Babītes novada Dzilnu ciema: mamma Alise (farmaceite), tētis Didzis (fizikas skolotājs), septiņu gadus vecā Madara (mācās Babītes vidusskolas 1.klasē) un četrgadīgie dvīņi Rūdolfs un Jēkabs.

Kurš par mums varētu pastāstīt visu, ja tikai prastu runāt? Šo Kornēlijas Šlāpinas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Gredzenu ģimene no Kazdangas "Gredzenu" mājām: mamma Dace, tētis Jorens, dēls Didzis, meitas Šarlote un Lelde (abas mācās Māteru Jura Kazdangas pamatskolā).

Šodien I’mperfekt viesistabā režisors un spoguļošanas metodes līdzautors Didzis Jonovs. Didzis ar spoguļošanu nodarbojas jau 10 gadus. Par to, kas ir spoguļošana, kādiem cilvēkiem šī metode vairāk piemērota, kas galu galā ir bērnības trauma un kā no šīs traumas tikt projām.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un tiesībsarga atklātie pārkāpumi Bruknas muižā ir izraisījuši lielu rezonansi. Diskusijas medijos un sociālajos tīklos ir demonstrējušas pretējus viedokļus par to, kā izturēties pret tiem bērniem un pusaudžiem, kas rada problēmas un ar kuriem skola un vecāki netiek galā. Pēdējās dienās daudz ir runāts par to, kādas metodes tiek lietotas Bruknā. Taču kāda vispār ir alternatīva šādai Bruknai? Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? Kādā veidā Latvijā cilvēki cenšas vai necenšas palīdzēt tiem, kuri ir kļuvuši par tā saucamajiem problēmbērniem. Diskutējam par to Krustpunktā. Raidījumā piedalās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks Jānis Ābele, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, centra "Dardedze" valdes locekle, sociālā darbiniece Laila Balode un sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" direktors Didzis Čākurs, bet telefoniski diskusijā iesaistās Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Konstantinovs.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un tiesībsarga atklātie pārkāpumi Bruknas muižā ir izraisījuši lielu rezonansi. Diskusijas medijos un sociālajos tīklos ir demonstrējušas pretējus viedokļus par to, kā izturēties pret tiem bērniem un pusaudžiem, kas rada problēmas un ar kuriem skola un vecāki netiek galā. Pēdējās dienās daudz ir runāts par to, kādas metodes tiek lietotas Bruknā. Taču kāda vispār ir alternatīva šādai Bruknai? Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? Kādā veidā Latvijā cilvēki cenšas vai necenšas palīdzēt tiem, kuri ir kļuvuši par tā saucamajiem problēmbērniem. Diskutējam par to Krustpunktā. Raidījumā piedalās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks Jānis Ābele, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, centra "Dardedze" valdes locekle, sociālā darbiniece Laila Balode un sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" direktors Didzis Čākurs, bet telefoniski diskusijā iesaistās Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Konstantinovs.

Podkāsta "Ārpus Kadra" pēdējā epizodē Andrejs Siliņš uz sarunu aicinājis komunikācijas zinātnes doktoru Didzi Bērziņu, kurš ilgus gadus spēlējis basketbolu LBL un LBL2 līmenī, izceļoties pat ar Lukas Dončiča cienīgu statistiku, tāpat triumfējis Latvijas čempionātā vilkmē un bijis viens no valsts labākajiem spēka trīscīņas atlētiem. Podkāsta draugs: http://www.picasmeistars.lv/ Podkāsts video formātā: https://ej.uz/AK92

Šajā neparastajā laikā netipiskas tēmas

No tālās Ludzas pie mums atceļoja divi kungi, kuri pēdējo gadu laikā latgaliešu valodai ļāvuši ieskanēties katrā Latvijas novadā. Ivo un Didzis mums pastāstīja par Latgalīšu repa pirmsākumiem, par hiphopu Ludzā, klipu filmēšanām, skaistu pieredzi Latgaliešu kultūras gada balvā "Boņuks" un daudz ko citu.

Jau parīt, visticamākais, zināsim, kurš būs nākamais Latvijas valsts prezidents. Saeimas sēde izsludināta trešdien pulksten desmitos, un arī Latvijas Radio 1 dienas gaitā veidos speciālu programmu. Ir nominēti trīs prezidenta amata kandidāti, un salīdzinājumā vislabāk var saprast, kurš ir vispiemērotākais šim augstākajam amatam Latvijā. Tādēļ šodien Krustpunktā radio ēterā prezidenta amata kandidātu debates. Studijā uz jautājumiem atbild Eiropas tiesas tiesnesis Egīls Levits, tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits.

Turpinās smagas sarunas un kompromisu meklējumi, taču pagaidām viss liecina, ka nākamnedēļ Latvija varētu tikt pie jaunas valdības. Krišjānis Kariņš un partiju virzītie ministri strādā pie valdības deklarācijas un izvirza savu pārraudzības jomu prioritātes. Raidījumā Krustpunktā iepazīstināsim ar tiem ministru kandidātiem, kuri klausītājiem ir mazāk zināmi. Krustpunktā studijā - izglītības un zinātnes minista amata kandidāte Ilga Šuplinska, satiksmes ministra amata kandidāts Tālis Linkaits, iekšlietu ministra mata kandidāts Sandis Ģirģens un ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits.

podkāsts Tauta - Helmuts Meškonis

Draudzīga ikdienas saruna ar mūsu klausītaju Didzi Felsbergu no Rīgas - runājam par jēdzienu "latviskums", godīgumu, Jauno Konservatīvo Partiju un šo to citu. Helmuts podkāsts Tauta

Šī ir īsa un iepriekš neplānota saruna, kur Uldis iepazīstās ar šodien saņemtu vēstuli no podkāsta Tauta klausītāja vārdā Didzis. Helmuts un Uldis podkāsts Tauta

podkāsts Tauta - Helmuts un Uldis

The Lutheran Inquisitor - #76

The Lutheran Inquisitor - #75

Pauls, Gunta, Andris. Didzis un Ojārs diskutē par ugunsgrēkiem, Romas Katoļu Baznīcas svētajiem, medību likumiem un vilkiem, Edvarda Snoudena dzīvi Krievijā un Eiropas Savienības ceļu uz vienoto nodokļu sistēmu. Novilkt: Fails | Torrents

Didzis un Pauls runā par Latvijas Sabiedriskā medija projektu, pazudušo Saeimas deputātu un aizmukušo korupcijā apsūdzēto bijušo Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšnieci, sēru dienu daudzumu un cilvēku attieksme pret tām, nemieriem un protesta akcijām pasaulē. Novilkt: Fails | Torrents

Runājam par Lielo brāli, kurš mūs vēro un izseko, sabiedrisko mediju komu Latvijā un Grieķijā, politiskā teātra nāvi, kā arī pieminam Turcijas notikumus un Reformu Partijas skuju taku. Sarunā piedalās Pauls, Didzis, Ieva un Ojārs. Novilkt: Fails | Torrents