POPULARITY
62 episodes with uldis
5 episodes with uldis
2 episodes with uldis
3 episodes with uldis
30 episodes with uldis
2 episodes with uldis
2 episodes with uldis
2 episodes with uldis
9 episodes with uldis
8 episodes with uldis
5 episodes with uldis
4 episodes with uldis
4 episodes with uldis
4 episodes with uldis
3 episodes with uldis
2 episodes with uldis
2 episodes with uldis
2 episodes with uldis
Jau pēc divām nedēļām būs pašvaldību vēlēšanas, mēs iesim katrs izraudzīt savu vietvaru, kas turpmākos četrus gadus pārvaldīs katru pilsētu vai novadu. Atšķirībā no Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām šajās vēlēšanās nevar balsot jebkur, ir jādodas uz to novadu, kur deklarēta dzīvesvieta. Bet šajās vēlēšanās ir arī vairāki jauninājumi, tāpēc ir labi būt maksimāli informētiem, pirms dodamies balsot. Tāpēc Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Saulīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa un 360TV Ziņu dienesta redakcijas vadītājs Uldis Āboliņš.
Jau pēc divām nedēļām būs pašvaldību vēlēšanas, mēs iesim katrs izraudzīt savu vietvaru, kas turpmākos četrus gadus pārvaldīs katru pilsētu vai novadu. Atšķirībā no Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām šajās vēlēšanās nevar balsot jebkur, ir jādodas uz to novadu, kur deklarēta dzīvesvieta. Bet šajās vēlēšanās ir arī vairāki jauninājumi, tāpēc ir labi būt maksimāli informētiem, pirms dodamies balsot. Tāpēc Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Saulīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa un 360TV Ziņu dienesta redakcijas vadītājs Uldis Āboliņš.
Iznācis Dainas Sirmās jaunākais dzejas krājums "Austra", kurā dzejoļi kārtoti četrās nodaļās: “Trupe”, “Ziemupe”, “Uldis” un “Aiz trešā sēkļa”. Krājumu veram vaļā kopā ar dzejnieci un klausīsimies dzeju viņas lasījumā.
80 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, bet propagandas un pieminekļu cīņas turpinās. Par kureliešiem, leģionāriem un Sarkano laukumu. Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar vēstunieku, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktoru Uldi Neiburgu.
Raidījuma Divas puslodes uzmanība visas stundas garumā pievērsta vienam reģionam – Āzijai. Primāri jau Ķīnai. ASV uzsāktais tirdzniecības karš pret pasauli vistiešāk un visasāk skar Ķīnu. Un Ķīnas atbildes reakcija arī ir vērā ņemama. Donalds Tramps mēģina izmainīt pasaules līdzšinējo ekonomisko lietu kārtību un starpvalstu attiecības. Un kāds tam visam būs rezultāts, tas ir lielais jautājums, uz kuru daudzi šobrīd meklē atbildi. Kā veidosies turpmāk Ķīnas un pārējās pasaules attiecības? Kā šī situācija ietekmēs drošības izaicinājumus Āzijā? Ko darīs Ķīnas kaimiņvalstis un ko spēs vai nespēs izdarīt Ķīna jaunajā pretstāvē ar ASV? Raidījumā analizē Latvijas Radio ārpolitikas žurnālists Uldis Ķezberis, atvaļināts diplomāts Andris Teikmanis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vecākais eksperts Kaspars Eihmanis.
As AI reshapes the retail advertising landscape, are you leveraging it as a competitive advantage, or are you at risk of being left behind in a data-driven world? Today, we're joined by Uldis Baumerts, Chief Operating Officer of Bryj Technologies, a leader in driving AI-powered innovations for the retail industry. Uldis has extensive experience in transforming the way businesses approach advertising and customer engagement, making him the perfect guest to discuss the transformational role of AI in retail advertising and the future of marketing technology. We're going to be talking about Bryj's recent report, The 2025 Ultimate Guide to AI in Advertising and Retail Marketing, and more Uldis Baumerts, COO at Bryj Technologies, Inc. With over 15 years of experience leading AI-powered product development, large-scale e-commerce platforms, and global IT operations, I specialize in turning strategic vision into innovative, scalable solutions. My leadership is defined by a data-driven approach, technical proficiency, and a track record of delivering measurable business results in fast-paced, high-growth environments. AI & Technology Leadership As COO of Bryj Technologies, I lead cross-functional teams in driving the company's AI-powered mobile engagement platform. I spearheaded the launch of ChatROI, a solution that delivers 15-30% performance uplift for customers and reduces campaign creation time by up to 10-15x. By integrating large language models (LLMs) and Databricks-powered analytics, I ensure our solutions remain at the forefront of innovation, driving both product differentiation and customer success. Key Achievements: Over 15 years of experience in tech leadership, product innovation, and IT operations. Led the growth of a tech organization from 25 to 500+ professionals, with 300% revenue growth over 4 years. Delivered 350+ enterprise e-commerce projects across 23 countries. Launched an AI-powered solution that drove 15-30% performance improvements and 10-15x faster campaign creation for clients. Improved operational efficiency by 20% through agile transformations and scalable delivery frameworks. I am passionate about using AI and emerging technologies to drive innovation, unlock new growth opportunities, and create lasting business impact. If your organization seeks a leader with a proven ability to scale operations, execute complex projects, and deliver cutting-edge solutions, I'm ready to lead the charge. RESOURCES Bryj: https://www.bryj.ai Bryj: AI in Retail Marketing Guide: https://www.bryj.ai/unlock-the-potential-of-ai-in-retail-marketing-with-a-step-by-step-guide/ Catch the future of e-commerce at eTail Boston, August 11-14, 2025. Register now: https://bit.ly/etailboston and use code PARTNER20 for 20% off for retailers and brands Don't Miss MAICON 2025, October 14-16 in Cleveland - the event bringing together the brights minds and leading voices in AI. Use Code AGILE150 for $150 off registration. Go here to register: https://bit.ly/agile150 Connect with Greg on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/gregkihlstrom Don't miss a thing: get the latest episodes, sign up for our newsletter and more: https://www.theagilebrand.show Check out The Agile Brand Guide website with articles, insights, and Martechipedia, the wiki for marketing technology: https://www.agilebrandguide.com The Agile Brand podcast is brought to you by TEKsystems. Learn more here: https://www.teksystems.com/versionnextnow The Agile Brand is produced by Missing Link—a Latina-owned strategy-driven, creatively fueled production co-op. From ideation to creation, they craft human connections through intelligent, engaging and informative content. https://www.missinglink.company
As AI reshapes the retail advertising landscape, are you leveraging it as a competitive advantage, or are you at risk of being left behind in a data-driven world? Today, we're joined by Uldis Baumerts, Chief Operating Officer of Bryj Technologies, a leader in driving AI-powered innovations for the retail industry. Uldis has extensive experience in transforming the way businesses approach advertising and customer engagement, making him the perfect guest to discuss the transformational role of AI in retail advertising and the future of marketing technology. We're going to be talking about Bryj's recent report, The 2025 Ultimate Guide to AI in Advertising and Retail Marketing, and more Uldis Baumerts, COO at Bryj Technologies, Inc. With over 15 years of experience leading AI-powered product development, large-scale e-commerce platforms, and global IT operations, I specialize in turning strategic vision into innovative, scalable solutions. My leadership is defined by a data-driven approach, technical proficiency, and a track record of delivering measurable business results in fast-paced, high-growth environments. AI & Technology Leadership As COO of Bryj Technologies, I lead cross-functional teams in driving the company's AI-powered mobile engagement platform. I spearheaded the launch of ChatROI, a solution that delivers 15-30% performance uplift for customers and reduces campaign creation time by up to 10-15x. By integrating large language models (LLMs) and Databricks-powered analytics, I ensure our solutions remain at the forefront of innovation, driving both product differentiation and customer success. Key Achievements: Over 15 years of experience in tech leadership, product innovation, and IT operations. Led the growth of a tech organization from 25 to 500+ professionals, with 300% revenue growth over 4 years. Delivered 350+ enterprise e-commerce projects across 23 countries. Launched an AI-powered solution that drove 15-30% performance improvements and 10-15x faster campaign creation for clients. Improved operational efficiency by 20% through agile transformations and scalable delivery frameworks. I am passionate about using AI and emerging technologies to drive innovation, unlock new growth opportunities, and create lasting business impact. If your organization seeks a leader with a proven ability to scale operations, execute complex projects, and deliver cutting-edge solutions, I'm ready to lead the charge. RESOURCES Bryj: https://www.bryj.ai Bryj: AI in Retail Marketing Guide: https://www.bryj.ai/unlock-the-potential-of-ai-in-retail-marketing-with-a-step-by-step-guide/ Catch the future of e-commerce at eTail Boston, August 11-14, 2025. Register now: https://bit.ly/etailboston and use code PARTNER20 for 20% off for retailers and brands Don't Miss MAICON 2025, October 14-16 in Cleveland - the event bringing together the brights minds and leading voices in AI. Use Code AGILE150 for $150 off registration. Go here to register: https://bit.ly/agile150 Connect with Greg on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/gregkihlstrom Don't miss a thing: get the latest episodes, sign up for our newsletter and more: https://www.theagilebrand.show Check out The Agile Brand Guide website with articles, insights, and Martechipedia, the wiki for marketing technology: https://www.agilebrandguide.com The Agile Brand podcast is brought to you by TEKsystems. Learn more here: https://www.teksystems.com/versionnextnow The Agile Brand is produced by Missing Link—a Latina-owned strategy-driven, creatively fueled production co-op. From ideation to creation, they craft human connections through intelligent, engaging and informative content. https://www.missinglink.company
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Aktieris Uldis Siliņš Nacionālajā teātrī nesen iedzīvojies galvenajā lomā – Midzogučī tēlā – filozofiskajā drāmā par skaistuma dabu "Zelta templis". "Atsperes" Rīta intervijā runājam par jauno izrādi, Ulda jaunākajām lomām un laiku šodienas teātrī... Liene Jakovļeva: Viens no iemesliem, kāpēc esi atceļojis no teātra līdz Radiomājai, ir tava jaunākā loma: izrādē "Zelta templis" tu atveido jaunekli Midzogučī. Izrāde ir filozofiska drāma par skaistuma dabu ar tādu japānisku noskaņu, kuru mums mazliet uzbur arī Platona Burvicka mūzika, kas caurvij visu izrādi. Skaņu partitūra ir palīdzoša izrādei? Tā uzbur īsto toni? Uldis Siliņš: Jā, kaut gan reizēm mēs runājam arī par to, ka nevajag iet līdzi mūzikai un tamlīdzīgi, tomēr mūzika iedod atmosfēru un ir brīži, kad tā patiesi palīdz, tai ir jāļaujas un jāļauj tai palīdzēt. Šajā izrādē svarīgs ir arī ritms, tādi akcentiņi, un mēs varam izmantot šo ļoti smalko Platona Buravicka mūziku, lai mēģinātu ar šo mūziku kopā darboties un kustēties. Jaunais režisors Henrijs Arājs, manuprāt, ķēries pie diezgan sarežģīta uzdevuma, jo romānu uzlikt uz skatuves ir diezgan riskants ceļš. Bet kopā ar Leldi Stumbri un romāna tulkotāju Ingūnu Beķeri tas izdevies pārsteidzoši skaisti, poētiski un varbūt pat negaidīti. Man liekas, ka atbilde ir tajā, ka Henrijam Arājam šis darbs ir ļoti personīgs: slēdzot vaļā romānu un mēģinot to dramatizēt, viņš runājis par sev svarīgām tēmām un zinājis, ko vēlas pateikt, par ko viņš vēlas runāt. Tā nav tikai vienkārša vēlme – sak', šis tāds interesants romāns, pamēģināsim parotaļāties. Nē, tas Henrijam ir personīgs darbs, kas man pašam ļoti, ļoti palīdzēja un mani suģestēja. Arī es pats, lasot šo romānu, mēģināju to izlaist caur sevi, nevis mēģinot maksimāli pietuvoties stāstam, kas tad tur ir, bet gan mēģinot šo jauno puisi Midzogučī slēgt caur sevi. Es pats esmu bijis jauns un gājis cauri dažādiem dzīves līkločiem un meklējumiem, atbildot uz jautājumiem, kas šajā dzīvē ir svarīgs, pareizs vai nepareizs, kā dzīvot, kam ticēt, kam neticēt... Arī man šis darbs ir personīgs. Tie četri vārdi, kas likti zem nosaukuma – filozofiska drāma par skaistuma dabu, man liekas, ir tikai viena šķautne. Par ko vēl tev ir šī izrāde? Man personīgi šī izrāde ir par jauna cilvēka izaugsmi, par viņa centieniem atrast sevi šajā pasaulē; par to sāpīgo procesu, kad mums ir metaforiski jāiznīcina savi elki un ideāli, lai atbrīvotos no kaut kādiem priekšstatiem par to, kāda ir pasaule. Jo to, kāda tā ir, patiesībā nezina neviens. Izejot cauri sāpīgajam procesam, puika kļūst par vīrieti. Par vilšanos arī ir šis stāsts? Protams! Caur sāpīgu vilšanos bieži vien mūsu dzīve iegūst pavisam citu pagriezienu un iespēju doties tālāk jaunos meklējumos. Kādiem skatītājiem tu neieteiktu šo izrādi? Pieņemu, ka laikam jau tiem, kuriem patīk absolūti reālistisks teātris. Negribētu ierobežot skatītājus, jo man pašam šī ir īpaša pieredze: šis ir teātris kā haika, kā meditācija, īpatnējs process. Jo es jau arī līdz šim vairāk vai mazāk biju pieradis pie reālpsiholoģijas; ka runājam ļoti sadzīviski un tamlīdzīgi. Bet šeit kaut kā ir mums visiem kopā jāuzbur tāds dzejas lasījums divu stundu garumā. Arī jūsu ķermeņa kustības un attiecības ir pilnīgi savādākas nekā dzīvē, ko redzam uz ielas vai citās izrādēs. Tas, ka tā ir buto estētika, ir nolasāms, bet šeit izmantota arī kintsugi tehnika, kas ir plīsušo trauku vietu aizpildīšana ar zeltu. Te jāsaka liels paldies mūsu scenogrāfam Adriānam Tomam Kulpem par telpu. Viņš ir ļoti talantīgs, brīnišķīgs cilvēks, kas mūs ietērpis melnajā telpā, kas izskatās kā sasists trauks, kas pēc tam atkal ir salīmēts kopā ar zelta dzīslām. Savukārt Simona Orinska droši vien jums bija ļoti klātesoša, lai iestudētu kustības... Milzīgs paldies arī Simonai! Mēs, protams, pieskārāmies buto tehnikām, dažādām maskām, bet viņa ļāva mums pilnu brīvību un teica: jums jāmeklē savs tēls no iekšējās pasaules, sava fizika; ka sevi jāizmanto kā materiālu, dramaturģiju saslēdzot kopā ar sevi un veidojot kaut ko, kas mūs pašus pārsteidz. Viņa teica: pārsteidziet sevi! Nedomājiet, vai kaut kas ir pareizi vai nepareizi, bet vienkārši ļaujieties. Un vēl jau ir pieminētā mūzika, telpa, tērpi, aktieri... Milzīgs paldies visai komandai: gan skaņu departamentam, gan gaismu departamentam. Visi iesaistījās procesā, lai uzburtu maģiju. Vairāk – ierakstā.
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Ne vienā vien valstī pēdējā laikā cilvēki ir izgājuši ielās, paužot savu attieksmi pret valdošo varu un valstī notiekošo. Vācija, Serbija, Gruzija un Slovākija. Vietumis protesti ir devuši kādus rezultātus, vietumis, šķiet, pagaidām nē. Tomēr jebkura neapmierinātība valdošo varu uztrauc. Kāpēc vienā valstī ar protestiem kaut ko var panākt, citā - nē? Raidījumā Divas puslodes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis. Gruzija – nervu un izturības cīņa Partija „Gruzijas sapnis” pirmoreiz nāca pie varas 2012. gadā, toreiz koalīcijas sastāvā un pozicionējot sevi kā kreisi centrisku, proeiropeisku spēku. Kopš 2016. gada tā ir vienīgā valdošā partija ar vairākumu Gruzijas parlamentā un šobrīd kontrolē arī teju visas pašvaldības. Partijas dibinātājs un kādreizējais premjerministrs Bidzina Ivanišvili oficiāli ieņem „Gruzijas sapņa” goda priekšsēdētāja amatu, taču tiek pamatoti uzskatīts par faktisko partijas un lielā mērā arī valsts vadītāju. Pamazām partijas politikā iezīmējās arvien pamanāmāka tendence tuvināt Gruziju Kremlim, kam līdztekus notika varas koncentrēšanas process. Kā spilgts indikators bija t.s. Ārvalstu aģentu likums – attiecīgā Krievijas likumdošanas akta līdzinieks, kuru valdošā partija, par spīti sabiedrības protestiem un valsts prezidentes Salomes Zurabišvili opozīcijai, tomēr izdabūja līdz likuma statusam 2024. gada maijā. Pagājušā gada oktobrī Gruzijā notika kārtējās parlamenta vēlēšanas, kurās „Gruzijas sapnis”, saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, ieguva vairākumu. Opozīcijas partijas, liela daļa sabiedrības un prezidente Zurabišvili attiecās atzīt vēlēšanu rezultātus, norādot uz daudziem pārkāpumiem. Ļaudis izgāja ielās, pieprasot atkārtotas, starptautiski novērotas vēlēšanas. Vara vērsa pret protestētājiem policijas spēkus, kuru rīcība ar laiku kļuva arvien brutālāka. Fiksēti simtiem aizturēto piekaušanas, spīdzināšanas un aplaupīšanas gadījumu. Sākotnēji protestu kustības centrā bija prezidente, taču viņas pilnvaru termiņš beidzās gada nogalē, un viņas vietā stājās valdošās konjunktūras ieliktenis, agrākais futbolists Miheils Kavelašvili. Atbildot uz Eiroparlamenta rezolūciju, kas pieprasīja atkārtotu vēlēšanu sarīkošanu, premjers Kobahidze paziņoja, ka Gruzija pārtrauc sarunu procesu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Neskatoties uz varas arvien pieaugošo brutalitāti, protesti turpinās joprojām. Pēdējais valdošā režīma solis ir jauna likumu pakete, kas paredz daudz stingrākus ierobežojumus un bargākus sodus masu protestu dalībniekiem, piemēram, administratīvās aizturēšanas termiņa pagarināšana no 15 līdz 60 diennaktīm un privātas informācijas izplatīšanas pielīdzināšana protesta organizēšanai. Serbija – sabiedrība pieprasa atbildību Pagājušā gada 1. novembrī Serbijas pilsētā Novi Sadā notika traģisks negadījums: nogāžoties nesen renovētas dzelzceļa stacijas betona nojumei tika nogalināti 15 un smagi ievainoti divi cilvēki. Masu pulcēšanās, kas aizsākās kā bojāgājušo piemiņas mītiņi, pamazām pārauga pret varu vērstās demonstrācijās, saistot notikušo ar vispārējo korupcijas un varas funkciju nepildīšanas situāciju. Serbijas Progresīvā partija ir pie varas kopš 2012. gada, sākotnēji kā viena no valdošās koalīcijas, bet kopš 2014. gada kā parlamentārā vairākuma partija. Kopš 2017. gada tās līderis Aleksandrs Vučičs ir valsts prezidenta amatā. Daudzi kā Serbijā, tā ārvalstīs uzskata, ka valstī ir izveidota faktiska vienpartijas nomenklatūra, kas ļauj pie varas esošajiem un tiem pietuvinātajiem nodrošināt sev labumus uz pārējās sabiedrības rēķina. Protesti pret varu notikuši vairākkārt, taču pašreizējie ir ar vēl nebijušu mērogu. To dzinējspēks ir jaunatne, sevišķi jau studenti, kuriem tagad pievienojušies citi, t.sk. zemnieki un motociklistu klubu dalībnieki, kuri ar savu tehniku un braucamrīkiem piedalās automaģistrāļu bloķēšanā. Pie varas esošie šai situācijā izvēlējušies lavierēšanas taktiku, upurējot dažus grēkāžus. Kā pirmais novembra nogalē demisionēja celtniecības ministrs Gorans Vesičs, kurš vēlāk pat uz dažām dienām tika arestēts. Sekoja vēl pāris ministru atkāpšanās, līdz 29. janvārī par savu demisiju paziņoja premjerministrs Milošs Vučevičs. Tas ir pēdējais prezidenta Vučiča upuris cerībā pielabināt sadusmoto sabiedrību. Tāpat viņš solījis publiskot visus ar Novi Sadas nelaimi saistītos materiālus un nevajāt protestu dalībniekus. Tiek atzīmēts, ka šī ir pirmā reize, kad Serbijas līderis šādi piekāpjas protestētājiem. Tajā pašā laikā viņš nācis klajā arī ar biedinošiem paziņojumiem, piemēram, ka viņa partijā ir septiņpadsmit tūkstošus liela lojālistu frakcija, kas devusi slepenu zvērestu līdz pēdējam aizstāvēt savu līderi. Slovākija – prokremlisko spēlīšu rezultāts Protesti Slovākijā sākās pēc tam, kad premjerministrs Roberts Fico 2024. gada nogalē pēkšņi apmeklēja Maskavu, kur tikās ar agresorvalsts vadoni Putinu. Šī tuvināšanās notika paralēli spriedzes pieaugumam starp Slovākijas un Ukrainas valdībām, Fico pārmetot Ukrainai Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanu un pieprasot to atjaunot. Desmitus tūkstošu protestētāju, kuri ap gadumiju izgāja Bratislavas, Košices un citu pilsētu ielās, tikai vēl vairāk saniknoja premjera apgalvojumi, ka, saskaņā ar Slovākijas izlūkdienesta ziņām, viņus organizējot no ārvalstīm. Faktiski kustības vadības centrs ir organizācija „Mieru Ukrainai”. Protesti joprojām ir mierīgi, taču lozungi nepārprotami prasa valdības demisiju. Aptaujas rāda, ka turpinās varas partiju – Fico pārstāvētās „Virziens – sociāldemokrātija” un pašreizējā valsts prezidenta Petera Pelegrini partijas „Balss – sociāldemokrātija” reitingu kritums. Jau pāris mēnešus populārākā partija Slovākijā ir liberālais opozīcijas spēks „Progresīvā Slovākija”. Nesen, četriem pozīcijas deputātiem pārtraucot darbību varas frakcijā, valdošā koalīcija zaudēja parlamenta vairākumu. Vācija – radikāli labējiem nē! Kā apgalvo Vācijas prese, protestētāju skaits, kuri pagājušajā nedēļā izgāja Vācijas pilsētu ielās un laukumos, esot pārsteidzis pat pašus to organizētājus. Organizētāji apgalvo, ka Minhenē varētu būt sapulcējušies līdz pat 320 000 cilvēku, un neatkarīgi avoti vērtē pūļa lielumu uz vismaz 200 000. Tāpat desmitos tūkstošu mērāmas demonstrācijas pēdējās nedēļās notikušas Hannoverē, Rostokā, Berlīnē, Ķelnē, Hamburgā, Leipcigā un citur. Sanākušie pauž sašutumu par galēji labējās partijas „Alternatīva Vācijai” ietekmes pieaugumu, kas sola tai otro labāko rezultātu 23. februārī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās. Sava daļa nepatikas tikusi arī šobrīd populārākā spēka – Vācijas kristīgo demokrātu – līderim Frīdriham Mercam, ciktāl partija bija iesniegusi Bundestāgā migrācijas likumdošanas grozījumu priekšlikumus, kurus atbalstījusi „Alternatīva Vācijai”, taču Bundestāgs ar nelielu balsu pārsvaru noraidījis. Kā pauž protestētāji, Mercs pārkāpis pēckara Vācijas politikas nerakstīto likumu – nekad neizmantot galēji labējo politisku atbalstu. Tomēr stingrāki imigrācijas noteikumi ir lielas vācu sabiedrības daļas prasība, un Mercs uz pārmetumiem atbildējis, ka nekādā ziņā nav gatavs sadarboties ar radikāļiem valdības veidošanā. Kā zināms, „Alternatīva Vācijai” nokļuva Bundestāgā 2017. gadā uz sabiedrības noskaņojuma viļņa, kuru izraisīja kancleres Angelas Merkeles nepārdomātā migrācijas politika. Pati „Alternatīva” gan cītīgi noliedz, ka tā būtu rasistiska, kur nu vēl neonacistiska partija, norādot, ka tās rindās netrūkst imigrantu pēcteču. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo atkāpjas no amata. Ukrainas Bruņotie spēki aktivizējušies ieņemtajā Krievijas Kurskas apgabala teritorijā. Somi meklē vainīgos, kas sabojāja Somijas un Igaunijas elektrības savienojumu 2024. gada nogalē. Aktualitātēs analizē politologs Andis Kudors un Latvijas Radio žurnālists Uldis Ķezberis. Džastins Trudo aiziet pats 6. janvārī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja par savu demisiju un arī atkāpšanos no Kanādas Liberālās partijas vadītāja posteņa. Partijai nu jāizraugās jauns līderis un valdības galva, kas nav viegls uzdevums, jo, kā norāda Kanādas politikas eksperti, harizmātiskais Trudo esot padarījis liberāļus par izteikti ap līderi centrētu partiju, pie tam nav parūpējies par stabilu kandidātu sava darba turpināšanai. Lai nodrošinātu netraucētu procesa norisi, Kanādas Parlamenta darbība ir apturēta līdz 24. martam. Džastins Trudo stājās pie Liberālās partijas stūres 2013. gadā, kad partija jau astoto gadu bija opozīcijā, un sekmīgi aizvadīja to līdz uzvarai 2015. gada vēlēšanās. Kopš tām viņš nemainīgi bijis Kanādas valdības galva, tiesa, pēc 2019. gada vēlēšanām tā bija mazākuma valdība. Ap 2022. gada vidu liberāļu galvenie konkurenti – Konservatīvā partija – reitingos pirmoreiz pārspēja valdošo spēku, un kopš tā laika viņu pārsvars tikai audzis. Šobrīd, ar nepilniem 45% pret 20%, tas ir jau vairāk nekā divkāršs. Galvenais sabiedrības neapmierinātības iemesls ir pēdējos gados strauji augusī dzīves dārdzība, sevišķi pārtikas un mājokļu cenu kāpums, bez tam pailgajā varas periodā Trudo uzkrājis arī dažus reputācijas „melnumus”. Un, nepārprotami, aizejošā premjera politisko likteni ietekmējis arī Trampa faktors. Kanāda kļuvusi par vienu no jaunievēlētā Savienoto Valstu līdera ārpolitisko verbālo izlēcienu objektiem, it kā pus pa jokam deklarējot, ka tai jākļūst par ASV 51. pavalsti, un jau pilnā nopietnībā piesolot pamatīgus ievedmuitas tarifus, kas varētu draudēt Kanādai ar jaunām ekonomiskām problēmām. Premjerministra Trudo mēģinājumi stabilizēt situāciju, personīgi tiekoties ar Trampu, izraisījuši negatīvu reakciju viņa paša valdībā. Tiek spriests, ka šie kontakti bijuši viens no galvenajiem premjera domstarpību cēloņiem ar viņa vietnieci un finanšu ministri Kristiju Frīlendu, kura negaidīti demisionēja decembra vidū. Frīlenda esot uzstājusi uz stingrāku Kanādas stāju attiecībās ar vareno dienvidu kaimiņu. Tā nu Džastins Trudo, nenoliedzami viens no spilgtākajiem mūsdienu politiķiem, nolēmis pamest premjera amatu pats, pirms viņu no tā izmet nelabvēlīgā konjunktūra. Ukraina cīnās Svētdien, 5. janvārī, Ukrainas Bruņotie spēki aktivizējās ieņemtajā Krievijas Kurskas apgabala teritorijā, vairākos virzienos pārejot pretuzbrukumā. Kā ziņo avoti kā vienā, tā otrā frontes pusē, ukraiņi plaši izmantojuši radiosignālu slāpēšanu, lai paralizētu Krievijas lidrobotu darbību. Krievija jau paziņojusi, ka ukraiņu spēku virzība apturēta, uzbrucēju kaujas tehnika iznīcināta, tomēr šī Ukrainas spēku aktivizēšanās tai nepārprotami ir nepatīkams pārsteigums. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien videouzrunā paziņoja, ka Krievijas spēkiem tiek nodarīti nopietni zaudējumi un Ukraina turpina paturēt savā kontrolē buferzonu Krievijas teritorijā. Krievija gan turpina spiedienu Ukrainas austrumos. Tā paziņojusi, ka ir ieņēmusi Kurahoves un Toreckas pilētas Doņeckas apgabalā, par kurām jau vairākus mēnešus notiek intensīvas kaujas. Sevišķi svarīga esot nozīmīgā transportmezgla Kurahoves sagrābšana, kas ļaušot ātrāk izvērst uzbrukumu atlikušajai Doņeckas apgabala daļai. Tomēr, saskaņā ar Ukrainas puses ziņoto, tās spēki joprojām atrodas abās pilsētās un turpina cīņu. Tikām pirmajā jaunā gada nedēļā Krievija turpinājusi raķešu un lidrobotu triecienus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, kuros vairāki cilvēki gājuši bojā, vairāki desmiti ievainoti. Savukārt Ukrainas Jūras spēki paziņojuši, ka to palaistiem lidrobotiem izdevies iznīcināt vai bojāt divas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas „Pancir” un vienu zeme-gaiss raķešu sistēmu „Osa” okupētajā Ukrainas Hersonas apgabala daļā. Jūras „huligānu” medības Somu līcī 7. janvārī Somijas policija paziņoja, ka ar Zviedrijas Jūras spēku palīdzību no dzelmes Somu līcī izcelts enkurs, kas, domājams, piederējis ar Krievijas naftu pildītajam tankkuģim „Eagle S”, kuru somu krasta apsardze arestēja decembra nogalē. Ar Kuka salu pundurvalsts karogu kuģojošais peldlīdzeklis tiek turēts aizdomās par to, ka mērķtiecīgi vilcis enkuru pa grunti, saraujot Igaunijas un Somijas elektrotīklu savienojumu un četras globālā tīmekļa savienojuma līnijas. Ja tīmekļa savienojumi jau atjaunoti, tad augstsprieguma kabeļa remonts prasīs vairākus mēnešus. Bez tam aizdomas raisa arī „Eagle S” krava, kas, pēc visas spriežot, varētu būt sankcijām pakļautie Krievijas naftas produkti, respektīvi, šis kuģis acīmredzot pieder tā dēvētajai „Krievijas ēnu flotei”. Decembra vidū divpadsmit valstis – Vācija, Lielbritānija, Polija, Nīderlande, piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis – vienojās par pasākumu kompleksu šīs „ēnu flotes” apkarošanai. Tā kā zemūdens komunikāciju bojāšana uzskatāma par sabotāžas aktu, pret kuģa komandu un īpašnieku, kādu Apvienotajos Arābu emirātos bāzētu kompāniju, ierosināta krimināllieta; komandas locekļiem noteikts aizliegums izbraukt no Somijas. Tāpat Somijas un Igaunijas policija turpina izmeklēt ļoti līdzīgu gadījumu, kad, domājams, pa grunti vilkts Ķīnas kravas kuģa enkurs bojāja gāzesvadu starp Somiju un Igauniju un vairākus telekomunikāciju savienojumus. Kā norādījusi Somijas puse, attiecīgās Ķīnas institūcijas sadarbojoties ar izmeklēšanu. Kas attiecas uz domājamo sabotāžas pasūtītāju, proti, Kremli, tad tas izteicies, ka notikušajam ar Krieviju neesot nekāda sakara. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Working Artists! You are not alone! Listen to these entertaining and inspirational podcast conversations with working artists.Marina Terauds (https://www.marinaterauds.com/) has always loved to draw. When she was a child, her parents would sneak her sketchpad, and while she slept, they created drawings for her to find when she awoke. She enrolled in an arts academy in 5th grade and continued her art education, earning a master's in printmaking at The Latvian Academy of Arts. She worked as a key animator for many years before she emigrated to the United States with her husband Uldis. In this conversation, Marina describes her experiences adapting to rural life in a different country without being fluent in the language. Her nature walks became the source of inspiration, which ultimately fueled her body of work.#printmaking #intaglio #etching #watercolor #naturestudy #originalprint #handpulledprint #artbyhand #roadwarrior #art #artist #workingartist #podcast #artistconversation #positiveattitude #artistlife #independentartist #independentartistpodcast #artfair #artfairartist #emergingartist #sketchbook #journal #visualdiary #sketch #drawing #ink #inkdrawing #inkillustration #naturestudy #naturesketchbook #mushroomsketchbookVisual artists Douglas Sigwarth (https://www.sigwarthglass.com/) and Will Armstrong (http://www.willarmstrongart.com/) co-host and discuss topics affecting working artists.FOLLOW US ON SOCIAL MEDIAInstagram https://www.instagram.com/independentartistpodcast/Facebook https://www.facebook.com/independentartistpodcastWebsite https://www.sigwarthglass.com/independentartistpodcast.htmlYouTube https://www.youtube.com/@theindependentartistpodcastMailing List http://eepurl.com/hwQn7bEmail independentartistpodcast@gmail.comPLEASE RATE US AND REVIEW US.......... and SUBSCRIBE to the pod on your favorite streaming app.SUPPORT THE SHOWVENMO/ username @independentartistpodcast or through PAYPAL.ME by clicking on this link https://paypal.me/independentartistpod?locale.x=en_USSponsorsThe National Association of Independent Artists (NAIA). http://www.naiaartists.org/membership-account/membership-levels/ZAPPlication https://www.zapplication.orgMusic "Walking" by Oliver LearBusiness inquiries at theoliverlear@gmail.comSupport the show
Unveiling the Mysteries of the North American Porcupine In this episode of 'Kaatscast,' host Brett Barry delves into the fascinating world of the North American porcupine with Uldis Roze, the world's foremost expert on this mysterious and lovable Catskills rodent. Hear about the porcupine's habitat preferences, diet, mating behaviors, and unique defense mechanisms. Roze addresses common misconceptions, shares personal encounters, and reveals insights from his decades-long research, including the discovery of the molecule responsible for the porcupine's distinctive smell. The episode is sponsored by Ulster Savings Bank, the Mountain Eagle, and Briars & Brambles Books, where you might consider requesting a copy of Uldis's book, The North American Porcupine! 00:00 Introduction to Porcupines in the Catskills 00:43 Meet Uldis Roze: Porcupine Expert 01:41 Porcupine Basics and Misconceptions 03:18 From Chemistry to Mammalogy 04:53 First Encounters with Porcupines 06:04 The Lifelong Study of Porcupines 07:00 Porcupine Defense Mechanisms 12:22 Capturing and Studying Porcupines 20:39 Porcupine Classification and Evolution 24:11 Porcupine Mating and Reproduction 27:04 Winter Survival Strategies 30:34 Threats to Porcupine Population 33:25 Personal Stories and Reflections 39:46 Conclusion and Final Thoughts -- Image of "Musa" courtesy of Uldis Roze Click here for a bonus clip of the "porcupine house."
Vairāk nekā 15 gadus viņš strādāja ārpus Latvijas, bet tagad atgriezies un jau divus mēnešus vada Finanšu nozares asociāciju. Par banku pakalpojumiem, ekonomiku, finansēm un kredītiem Krustpunktā lielā intervija ar Uldi Cērpu. Raidījuma viesi esam iepriekš mēģinājuši uzrunāt sarunai. Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad viņš kandidēja uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, bet zaudēja konkurencē ar Mārtiņu Kazāku. Toreiz viņam neļāva runāt tā brīža darba devējs, jo viņš bija Apvienotajos Arābu Emirātos centrālās bankas prezidenta padomnieks. Šobrīd viņš ir jau atpakaļ Latvijā, no 1. oktobra uzņēmies vadīt Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Kaut arī ir iespēja, ka Mārtiņu Kazāku varētu vairs nepārvēlēt, viņa uzvārdsšoreiz publiski neparādās kandidātu sarakstos.
Vairāk nekā 15 gadus viņš strādāja ārpus Latvijas, bet tagad atgriezies un jau divus mēnešus vada Finanšu nozares asociāciju. Par banku pakalpojumiem, ekonomiku, finansēm un kredītiem Krustpunktā lielā intervija ar Uldi Cērpu. Raidījuma viesi esam iepriekš mēģinājuši uzrunāt sarunai. Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad viņš kandidēja uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, bet zaudēja konkurencē ar Mārtiņu Kazāku. Toreiz viņam neļāva runāt tā brīža darba devējs, jo viņš bija Apvienotajos Arābu Emirātos centrālās bankas prezidenta padomnieks. Šobrīd viņš ir jau atpakaļ Latvijā, no 1. oktobra uzņēmies vadīt Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Kaut arī ir iespēja, ka Mārtiņu Kazāku varētu vairs nepārvēlēt, viņa uzvārdsšoreiz publiski neparādās kandidātu sarakstos.
Piedaloties Bīskapam Andrim Kravalim un Viesturam Vizulim.
Arī sākoties aukstajam laikam no Robežsardzes regulāri pienāk ziņas par nelegālajiem robežsķērsotājiem, kuri ir mēģinājuši tikt Latvijā. Kādam tas arī izdodas, ja atceramies ziņas par aizturētajiem jau dziļāk Latvijas teritorijā. Kāda ir situācija uz robežas, kāda ir situācija ar personāla nodrošinājum robežas sargāšanai? Krustpunktā izvaicājam Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un 360TV ziņu redakcijas vadītājs Uldis Āboliņš.
Arī sākoties aukstajam laikam no Robežsardzes regulāri pienāk ziņas par nelegālajiem robežsķērsotājiem, kuri ir mēģinājuši tikt Latvijā. Kādam tas arī izdodas, ja atceramies ziņas par aizturētajiem jau dziļāk Latvijas teritorijā. Kāda ir situācija uz robežas, kāda ir situācija ar personāla nodrošinājum robežas sargāšanai? Krustpunktā izvaicājam Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un 360TV ziņu redakcijas vadītājs Uldis Āboliņš.
Patriotu mēnesis mudina mūs raidījumā pievērsties pilsoniskajām aktivitātēm Latvijas labā. Daļa no Latvijā tagad labi zināmām pilsoniskām iniciatīvām ir pie mums nonākušas pateicoties diasporai, kas savulaik aktīvi rosījās, lai Latvija atgūtu neatkarību, bet tagad šī pieredze palīdz mums pašiem uzlabot dzīvi Latvijā. Kā dažādas ieceres transformējušās un kā rūpes par Latvijas drošību un ekonomisko izaugsmi turpinās mūsdienās, runājam Lāčplēša dienā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Latvijas Universitātes Sociālo un ekonomikas zinātņu fakultātes socioloģijas doktorante Zane Meļķe un šīs pašas fakultātes politikas zinātnes doktorants Didzis Meļķis un no Ņujorkas sarunai pievienojas Uldis Bluķis, emeritētais profesors, diplomāts un ilggadīgs biedrības BATUN jeb Baltiešu asociācija apelēšanai ANO biedrs. Uldis ir arī celmlauzis tam, lai Latvijas intereses tiktu sadzirdētas ANO Atmodas laikā.
Patriotu mēnesis mudina mūs raidījumā pievērsties pilsoniskajām aktivitātēm Latvijas labā. Daļa no Latvijā tagad labi zināmām pilsoniskām iniciatīvām ir pie mums nonākušas pateicoties diasporai, kas savulaik aktīvi rosījās, lai Latvija atgūtu neatkarību, bet tagad šī pieredze palīdz mums pašiem uzlabot dzīvi Latvijā. Kā dažādas ieceres transformējušās un kā rūpes par Latvijas drošību un ekonomisko izaugsmi turpinās mūsdienās, runājam Lāčplēša dienā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Latvijas Universitātes Sociālo un ekonomikas zinātņu fakultātes socioloģijas doktorante Zane Meļķe un šīs pašas fakultātes politikas zinātnes doktorants Didzis Meļķis un no Ņujorkas sarunai pievienojas Uldis Bluķis, emeritētais profesors, diplomāts un ilggadīgs biedrības BATUN jeb Baltiešu asociācija apelēšanai ANO biedrs. Uldis ir arī celmlauzis tam, lai Latvijas intereses tiktu sadzirdētas ANO Atmodas laikā.
Šodien raidījumā Divas puslodes daudz runājam par Krieviju, par tās veiksmēm un neveiksmēm, mēģinot savā pusē iegūt vairāk sabiedroto kā pretpolu Rietumu demokrātijai. Šobrīd tā jau ir ierasta lieta, ka, runājot par notiekošo pasaulē, ir jāpiemin arī Krievija. Aktualitātes analizē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis un politologs Veiko Spolītis. Viedokli izsaka bijušais ANO Kišiņevas biroja darbinieks Oskars Kastēns. Moldova – līdz ar nagiem Eiropā 20. oktobra vakars, jādomā, daudziem proeiropeiski noskaņotiem Moldovas pilsoņiem kļuva par pārbaudījuma brīdi. Balsu skaitīšanai ejot uz beigām, izskatījās, ka uz jautājumu „Vai atbalstāt izmaiņas Konstitūcijā ar nolūku Moldovai iestāties Eiropas Savienībā?” vairums balsojušo ir atbildējuši ar „Nē”. Prezidente Maija Sandu sasauca ārkārtas preses konferenci, kurā runāja par „ārēju spēku” bezprecedenta iejaukšanos balsošanas procesā. Nevienam nebija ne mazāko šaubu, ka ar „ārējiem spēkiem” jāsaprot Kremlis un tā pakalpiņi. Krievija devusi patvērumu Moldovas partijām un politiķiem, kuri pretdarbojas proeiropeiski orientētās valdības centieniem. Šī gada aprīlī piecas šādas partijas Maskavā nodibināja aliansi ar nosaukumu „Uzvara”; tās politiskais mugurkauls ir Šora partija – kopš pagājušā gada jūnija Moldovā aizliegts politisks spēks, kura dibinātājs ir aizmuguriski par smagiem ekonomiskiem noziegumiem notiesātais, Krievijā mītošais miljonārs Ilans Šors. Saskaņā ar Moldovas drošības iestāžu pausto, mēnešos pirms referenduma caur Šora organizētu shēmu apmēram 130 000 vēlētāju saņēmuši naudu par attiecīgu balsojumu, kā arī par eiroskeptisku viedokļu izplatīšanu sociālajā tīklā „Telegram”. Grūti spriest, cik no šiem līdzekļiem ir paša Šora sarūpēti, cik – Kremļa sponsorējums. Eiroskeptiskā vēstījuma centrā bija tēzes, ka virzīšanās uz Eiropas Savienību izraisīšot tiešu konfliktu ar Krieviju, ka tā sola Moldovas ļaudīm vien dzīves dārdzības pieaugumu, kamēr draudzība ar Kremli – lētu gāzi un degvielu. Vēl viens motīvs ir bažas, ka eirointegrācija nozīmēs vēl ciešākas saites ar Moldovai etniski un vēsturiski ļoti tuvo Rumāniju, kas kaitēs apmēram astoņpadsmit procentiem nemoldāvu iedzīvotāju. Sevišķi izplatīti šādi noskaņojumi ir Gagauzijas autonomijā, kur dzīvo apmēram 125 000 tjurku valodu saimei piederīgās gagauzu valodas runātāju. Šeit pret konstitūcijas izmaiņām balsojušo proporcija pārsniedza 90%, savukārt krieviskajos valsts ziemeļu rajonos un separātiskajā Piedņestrā tā ir no sešdesmit pieciem līdz astoņdesmit procentiem. Savukārt par iestāšanos Eiropas Savienībā vairākums balsojis galvaspilsētā Kišiņevā un tai tuvākajos valsts centra rajonos. Kā izrādījās pirmdienas rītā, Moldovas eiropeisko kursu par mata tiesu glāba ārzemēs dzīvojošie pilsoņi, kuru balsis deva pozitīvu iznākumu ar nepilniem 50,4%. Līdztekus referendumam notika arī Moldovas prezidenta vēlēšanas, kurās Maija Sandu ieguva labāko rezultātu – vairāk nekā 42% balsu, kas nozīmē, ka otrajā kārtā viņa sacentīsies ar agrāko ģenerālprokuroru, Moldovas Sociālistu partijas atbalstīto gagauzu izcelsmes politiķi Aleksandru Stojanoglo, kurš ieguvis vairāk nekā 26%. Arī šajā gadījumā par proeiropeiskās prezidentes panākumiem nav pilnīgi drošas pārliecības, jo vēl vairāki viņas konkurenti pārstāv Aleksandram Stojanoglo tuvus uzskatus un varētu aicināt savu vēlētājus balsot par viņu. „Rietumu kapraču” saiets Kazaņā Šajās dienās Krievijas Federācijas autonomās republikas Tatarstānas galvaspilsēta Kazaņa uzņem BRICS organizācijas valstu vadītāju sešpadsmito samitu. Tāda mēroga un līmeņa starptautisks forums Krievijā nav pieredzēts ne vien pēdējos izolācijas un sankciju gados, bet pat pēdējās pāris desmitgadēs. Dibināšanas brīdī 2009. gadā organizācijā bija četras dalībvalstis – Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna. Gadu vēlāk pievienojās Dienvidāfrikas Republika. Visbeidzot šogad organizācijā iestājušās Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna; savu pievienošanos, kas arī tika plānota ar šo gadu, joprojām apsver Saūda Arābija. Attiecīgi visnotaļ reprezentatīvajā kompānijā, kas pulcējusies Kazaņā, ir Ķīnas prezidents Sji, Indijas premjerministrs Modi, Dienvidāfrikas prezidents Ramafosa, Apvienoto Arābu Emirātu prezidents al Nahajans, Irānas prezidents Pezeškiāns, Ēģiptes prezidents el Sisi un Etiopijas premjerministrs Ahmeds. Tāpat ieradušies vairāki citi reģionāli nozīmīgi vadītāji – tādi kā Turcijas prezidents Erdogans un Vjetnamas premjerministrs Tiņs –, kuru valstis arī izrāda interesi par dalību BRICS. Brazīlijas prezidents Lula da Silva savu ierašanos atcēlis, taču, cik var noprast, ne politisku, bet medicīnisku iemeslu dēļ – viņš esot nelaimīgi traumējis galvu. Skaidrs, ka šis notikums ir īsta medusmaize Rietumu sankcijām pakļautajam, starptautiskos noziegumos apsūdzētajam Krievijas vadonim Vladimiram Putinam. Pretstāve ar reitumvalstīm kopš plaša mēroga iebrukuma Ukrainā ir viņa politikas vadmotīvs, savukārt BRICS jau savas dibināšanas brīdī bija organizācija, kas pretendēja veidot Rietumiem, īpaši G7 grupas valstīm, alternatīvu ekonomiskās aprites un sadarbības struktūru. Līdz ar jaunajām dalībvalstīm tagad organizācija pārstāv apmēram 45% pasaules iedzīvotāju un apmēram trešdaļu ekonomikas apjoma, un Kremļa saimnieks var demonstrēt savu „iztiksim bez Rietumiem” stāju. Tiesa, kā ar smīnu norāda Rietumu mediji, var jau deklarēt, piemēram, mērķi atkratīties no ASV dolāra un eiro savstarpējos norēķinos, taču norādījumos samita apmeklētājiem minēts, ka līdzi ieteicams ņemt skaidru naudu, un to pašu, ļoti vēlams, dolāros un eiro, jo globāli izmantotās maksājumu kartes lepnajā Krievzemē nedarbojas, savukārt ne visas turienes bankas varētu labprāt pieņemt Indijas rūpijas vai Etiopijas birus. Kas attiecas uz Putina politiskajiem ieguvumiem, tad tādi, protams, būs – sevišķi jau Krievijas iekšējam patēriņam. Daudz pieticīgāk vērtējama samita ietekme uz Kremļa starptautiskajām pozīcijām. Korejiešu kājas krievu zābakos 21. oktobrī Krievijas vēstnieks Dienvidkorejā tika izsaukts uz ārlietu ministriju Seulā, kur ministra pirmais vietnieks viņam izteica savas valsts visstingrāko protestu par Ziemeļkorejas karavīru ierašanos Krievijā, acīmredzot, lai balstītu agresorvalsti tās kara pret Ukrainu. Saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkdienesta pausto, pagaidām ieradusies pirmā grupa – apmēram 1500 īpašo uzdevumu vienības kareivju, taču, pēc tās pašas aģentūras ziņām, kopējais nosūtāmo skaits varētu sasniegt 12 000. Tāpat pirmdien Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs publiskoja video, kurā redzami it kā korejieši, kuri saņem Krievijas armijas aprīkojumu un formastērpus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ar videouzrunu svētdienas vakarā, pauda atzinību tiem Ukrainas partneriem, kuri „nepiever acis un runā atklāti par šo sadarbību, kas vērš plašumā karu”. Tas ir zināms mājiens Savienotajām Valstīm, kuras pagaidām izvairīgi komentējušas publiskoto informāciju par ziemeļkorejiešu specvienību potenciālo izmantošanu karā pret Ukrainu. Jāpiebilst, ka vismaz formāli Ziemeļkorejas īpašo uzdevumu spēku apjoms ir milzīgs – tuvu pie 200 tūkstošiem, taču šis lielais skaitlis liek nedaudz šaubīties par šo karavīru sagatavotības līmeni. Tiek lēsts, ka pat šo it kā elitāro vienību kareivji ir vāji apgādāti, sagatavoti un motivēti, salīdzinot ar rietumvalstu armiju profesionāļiem. Apšaubāma ir viņu motivācija karot par savu totalitāro tēvzemi un tās vadoni, sevišķi tad, ja padošanās gadījumā viņiem tiks piesolīta iespēja pārceļot uz Dienvidkoreju. Ja ir runa par notiekošā politisko efektu, tad tas ir visai demonstratīvs žests, kam jāapliecina Putina iespējas būvēt globālu „totalitāro varmāku aliansi” savas agresijas atbalstam. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Kāpēc mums būtu jāklausās savā laulātajā?
Krustpunktā izjautājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un kanāla "360TV ZIŅneši" žurnālists Uldis Āboliņš.
Krustpunktā izjautājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un kanāla "360TV ZIŅneši" žurnālists Uldis Āboliņš.
Ņujorkā ir pulcējušies pasaules valstu līderi, lai tiktos ANO Ģenerālajā asamblejā. Protams, ne no visām valstīm ir ieradušies prezidenti. Vladimirs Putins tur nevar doties, neriskējot ar savu brīvību. Tajā pašā laikā Ukrainas prezidenta Zelenska braucienam ir pievērsta īpaša uzmanība. Viņš grasās prezentēt gan esošajam, gan iespējamajiem ASV prezidentiem savu "miera plānu". Skaidrs, ka šajā asamblejā galvenā uzmanība veltīta diviem lielajiem kariem, gan Krievijas agresijai, gan tam, kas notiek Tuvajos Austrumos. Pēc intensīvajiem gaisa triecieniem Libānā, kas turpinās un kuros bojā gājuši vairāk nekā 500 cilvēku, arvien lielāka ir iespējamība, ka karš izplatīsies plašākā reģionā. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš. Pieaug saspīlējums starp Izraēlu un grupējumu „Hizbullāh” Vismaz pustūkstoša bojāgājušo, no kuriem 50 ir bērni, un tūkstošiem ievainoto Libānā, - tā ir statistika kopš pirmdienas, kad Izraēla uzsāka ļoti intensīvus uzlidojumus, vērstus pret grupējumu „Hizbullāh”. Kā pagājušajā nedēļā paziņoja Izraēlas aizsardzības ministrs, karš ir iegājis jaunā stadijā, un tagad fokuss vairāk būšot pievērsts ziemeļiem. Jauno stadiju iezīmēja peidžeru uzspridzināšana, kas nogalināja vairākus desmitus, bet savainoja tūkstošiem kaujinieku. Līdz ar šīsnedēļas uzlidojumiem Libānas slimnīcas ir pārpildītas, un tas Libānas medicīnai ir milzīgs izaicinājums. Taču runa nav tikai par veselības aprūpes sistēmu. Tūkstošiem ģimeņu ir devušās bēgļu gaitās, bēgot no Izraēlas apšaudītajiem rajoniem. Valstī, kas jau līdz šim ir cīnījusies ar pamatīgu ekonomisko krīzi, tas ir liels izaicinājums. Kā no Beirutas ziņo žurnālisti, Libānā aug gan dusmas, gan bailes par tālākajiem notikumiem. Šodien, 25. septembrī, ANO sasaukta drošības padomes sēde, lai spriestu par notiekošo. „Libāna ir bezdibeņa kraujas malā. Libānas tauta, Izraēlas tauta, visi pasaules iedzīvotāji nedrīkst pieļaut, ka Libāna kļūst par otro Gazu,” tā izteicies ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērešs. Arī valstu vadītāji, kas pulcējušies uz ANO Ģenerālo asambleju, aicina darīt visu iespējamo, lai apturētu pilna mēroga karu Tuvajos Austrumos. Daudzi gan uzskata, ka tikai ASV var ietekmēt Izraēlu. Pentagons pirmdien ziņoja, ka Amerikas Savienotās valstis, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem, nosūtīs uz Tuvajiem Austrumiem papildus savus karavīrus, tomēr to skaits nebūšot liels. Noslēpumainais Ukrainas „Uzvaras plāns” „Mēs nekad neesam atbalstījuši Krievijas agresiju pret Ukrainas teritoriju,” tā, ierodaties uz ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, sarunā ar žurnālistiem apgalvoja Irānas nesen ievēlētais prezidents Masuds Pezeškiāns. Kopš viņš esot prezidents, uz Krieviju neesot nosūtītas Irānas raķetes. Tāpēc viņš vēloties sarunas ar Rietumvalstu vadītājiem, kā izbeigt karu Ukrainā. Lai gan Irānas vadības teiktajam daudzi netic, tomēr viņa teiktais par Krievijas agresiju un aicinājums uz sarunām ir interesants. Karš Ukrainā ir otrs lielais izaicinājums, kam Ņujorkā pievērsta īpaša uzmanība. To paspilgtina Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte, kas ir plašāka nekā tikai uzstāšanās ANO mītnē. Viņš ASV ieradās jau 22. septembrī. Zelenskim ir ļoti saspringts darba grafiks, un kulminācija ir ne tik daudz uzstāšanās asamblejā, cik viņa tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un abiem prezidenta amata kandidātiem – gan Kamalu Harisu, gan Donaldu Trampu. Pēdējais jau ir paspējis pavīpsnāt par Zelenska ierašanos, nosaucot viņu par labāko pārdevēju vēsturē, tomēr tikšanās, jādomā, notiks. Galvenā uzmanība ir pievērsta Ukrainas prezidenta teiktajam par viņa atvesto miera plānu. Medijos nerimst spekulācijas, ko šis plāns paredz. Līdz šim izskanējusī informācija ir ļoti pretrunīga, un ņemot vērā to, ka tas drīz tiks publiskots, daudzi eksperti negaida tur ieraudzīt ko nezināmu vai neparastu. Iespējams, ka publiskajā telpā būs redzams kas cits nekā tas, ko patiešām Ukraina ir iecerējusi. Jebkurā gadījumā ziņas, kas pienāk no Kijivas, ir uzmanību raisošas. No vienas puses, Ukrainas armija joprojām izmisīgi cenšas aizstāvēt savas teritorijas, vietumis piekāpjoties ienaidnieka pārspēka priekšā. No otras puses, tā cenšas pastiprināt ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijas teritorijā. No trešās, tiek izteikti neslēpti mājieni, ka tuvākajos mēnešos ir gaidāmi notikumi, kas varētu būtiski ietekmēt kara gaitu. Par kādiem notikumiem ir runa, var tikai minēt. Arī Zelenskis intervijā šonedēļ izteicās, ka kara noslēgums varētu būt tuvāk nekā daudziem tas šķiet. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Par taisnīgu pensiju indeksāciju šoruden, un vai valdības nodokļu reforma apdraudēs nākotnes pensijas tiem, kas tagad vēl strādā? Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Personības kodā šoreiz arhitekts, uzņēmējs un politiķis Uldis Pīlēns. Sarunā par to, vai izveidojot un gadiem vadot lielu uzņēmumu, iedvesma, radošums un spēja atkal radīt ko jaunu nepaliek otrajā plānā un, vai pēc prezidenta vēlēšanām joprojām ir vēlme darboties politikā.
Raidījuma viesis Uldis Veits. Pēc izglītības ārsts, pēc aiicinājuma - uzņēmējs. Sarunā par medicīnu, biznesu, mīlestību pret suņiem un atbalstu Ukrainai.
Nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomikas apkarošana šodien raidījuma uzmanības lokā. Pievēršam arī uzmanību nodokļu sistēmai kopumā, cik tā ir nodokļus maksāt stimulējoša. Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģeneraldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa un "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.
Nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomikas apkarošana šodien raidījuma uzmanības lokā. Pievēršam arī uzmanību nodokļu sistēmai kopumā, cik tā ir nodokļus maksāt stimulējoša. Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģeneraldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa un "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.
Visiem ir, bet katram savādāka. Paulas Moskvinas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Stupeļu ģimene Tukuma Sēmē: mamma Zane un tētis Uldis ar bērniem Keitu (15 gadi), Miku (9 gadi) un Keriju (3 gadi).
Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai „65+”, bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās! Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis „Vektors” svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē. Vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši „Vektoram” veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku. „Vektora” mājās Rīgas Tehniskajā universitātē lielos kublos plaukst bērzi, un visa mēģinājumu zāle smaržo pēc pavasara. Tieši pavasarim veltīts kolektīva vēsturē pirmais tieši „Vektoram” veidotais deju uzvedums “Aiz ko garš pavasar's?”, kas uz skatuves pulcēs 120 dejotāju un vairāk nekā 20 mūziķu. Deju soļus radījusi „Vektora” vadītāja Dagmāra Bārbale. Ideja par jaunu koncertprogrammu „Vektora” jubilejai radusies Covid laikā, kad tapa Bārbales izlolotā un pandēmijas ierobežojumu iedvesmotā multimediālā dejas izrāde „Latvju zīmēs rotāties”. Viss sācies ar „Vektora” dejotājas Laumas Libertes mudinājumu pieteikties Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā. Vērienīgais uzvedums „Aiz ko garš pavasar's?” ir tikai puse no „Vektora” jubilejas svinībām. Apliecinot dejotāju neizsmeļamos enerģijas resursus, dienu vēlāk turpat Ķīpsalas hallē tiks izdejotas kolektīva zelta fonda dejas. „Vektora” pirmsākumi meklējami 1958.gadā, kad ajaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā tapa pašdarbības kolektīvi. 55 gadus „Vektora” mākslinieciskais vadītājs bija Uldis Šteins. 2015.gadā viņš kolektīvu uzticēja Dagmārai Bārbalei, bet palika tuvu „Vektoram” līdz pat aiziešanai mūžībā pērn pavasarī. Kolektīva jubilejas priekšvakarā jautāju ilggadējai dejotājai Laumai Libertei un Dagmārai Bārbalei par viņu sajūtu – kas ir „Vektora” pamatakmeņi un nākotnes sajūta.
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
As promised during some of the previous episodes, we went to Tartu for sTARTUp Day 2024 and brought back a recording of a fireside chat with Kaarel Kotkas.Kaarel is the founder and CEO of Veriff, one of the more recent Estonian unicorns that raised a 100m$ series C in early 2022 to hit the billion valuation mark. The 2 years that have followed have been very challenging and we sat down with Kaarel to talk about getting through challenging times, making tough decisions and building resilience,What you can expect to learn from Kaarel:What to do when you see warning signs of market slowdownStrategies for keeping revenue up and growing during a downturnHow to manage investor relationshipsThe decision-making process and aftermath of doing 2 layoffs in 1 yearTaking extremely hard decisions and moving on as a leader and a companyHow to define success when you have reached unicorn statusTIMESTAMPS:01:00 sTARTUp Day 2024 impressions10:00 Fireside chat with Kaarel35:00 Uldis & Janis recaps the main lessons from the interview===Find other episodes on > https://www.pursuitofscrappiness.co/Watch select full-length episodes on our YouTube channel > https://www.youtube.com/channel/UCP6ueaLnjS-CQfrMCm2EoTAConnect with us on Linkedin > https://www.linkedin.com/company/pursuit-of-scrappiness/
„Vai ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem?” – šo kanonisko frāzi pēcsvētku jaunajā sezonā sev uzdod ne viens vien amatierkolektīva dalībnieks un vadītājs. Ar spēcīgu apliecinājumu – IR dzīve arī pēc svētkiem – rītvakar, 20. janvārī, Ķīpsalas hallē Rīgā tiksies 15 deju kolektīvi no dažādām Latvijas malām. Koncertā būs skatāmas gan nesen tapušas horeogrāfijas, gan skatuviskās tautas dejas klasika, kā arī dejas no pagājušās vasaras Deju svētku repertuāra. Ko dejotāji gatavo koncertam un kādas ir viņu pārdomas par latviešu skatuviskās tautas dejas šodienu? Ir trešdienas vakars Klusajā ielā 12, Rīgā. Kluss gan te nav nemaz, jo notiek tautas deju ansambļa „Teiksma” mēģinājums. Tieši pēc „Teiksmas” aicinājuma rītvakar Ķīpsalas hallē pulcēsies deju kolektīvi gan no Rīgas, gan Valmieras, Siguldas, Jelgavas un Carnikavas. Pirms mēģinājuma tiekamies ar „Teiksmas” un arī koncerta „Soļi rakstos” māksliniecisko vadītāju Jāni Ērgli. „Līdz šim „Teiksma” braukusi pie saviem draugiem ārpus Rīgas. Tādi pa šiem daudzajiem gadiem ir Valmieras tautas deju ansamblis „Gauja”, Jelgavas tautas deju ansamblis „Lielupe”, braucam arī uz Siguldu pie „Vizbulītes” – tie mums šobrīd ir tādi stabilākie draugi ārpus Rīgas. Protams, Rīgā mēs daudz koncertējam kopā ar „Danci”, „Vektoru”, „Līgo”. Un reiz sarunā ar Viesturu Tīli, kurš mums ir ļoti liels labvēlis, ieminējāmies, ka mums vajadzētu uztaisīt koncertu, lai mēs arī varētu tos draugus uzņemt pie sevis.” „Teiksmas” ilggadējais vadītājs Viesturs Tīle, kurš tagad vada starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību „BT 1”, pirmo šādu kopkoncertu Ķīpsalā palīdzēja sarīkot pirms diviem gadiem. Tagad dejotāji tiksies atkal, lai apliecinātu dejas un kopā būšanas prieku arī ierasti rāmajā pēcsvētku sezonā. „Pēc svētkiem parasti amatierkustībā ir mierīgāka sezona. Katrs padejo, kas viņiem tuvāks sirdij, ko gribas dejot… Bet, tā kā bija tāda ekskluzīva iespēja [dejot Ķīpsalas hallē], tad aicinājām savus draugus, lai rāda, kas viņiem pašlaik repertuārā. Bet, protams, atskatīsimies arī uz to, ko darījām deju svētkos. (..) Koncerta programmā ir izkristalizējušās trīs paaudzes: mūsu vecmeistari Uldis Žagata un Alfrēds Spura, vidusposms – Jānis Purviņš, Alberts Kivlenieks, Jānis Ērglis, un no mūsu jaunās talantu paaudzes – Dagmāra Bārbale un Dāvis Ērglis.” Līdzās Dāvja Ērgļa „Kungu rijai” jauno horeogrāfu paaudzes priekšnesumā tiks izdejota arī tautas deju ansambļa „Vektors” vadītājas Dagmāras Bārbales liriskā deja „Skaista mana tēvu zeme”, kas pagājušajos Dziesmu un deju svētkos bija skatāma gan deju lieluzvedumā Daugavas stadionā, gan Noslēguma koncertā Mežaparkā. „Sestdienas koncertā „Vektors” piedalīsies ar diviem sastāviem – A un D grupu – un dejām gan no deju svētku repertuāra. Būs gan „Bēru riekstus kabatā”, gan „Es izjāju prūšu zemi” un „Skaista mana tēvu zeme”. Un katra grupa dejos arī vienu pavisam jaunu deju. A grupai tā būs mana horeogrāfija „Man bij' kaltis kumeliņis”, kas pēc nedēļas startēs arī Valmieras jaunrades deju skatē, un D grupai – deja „Jumis”, kas arī ir pavisam jauna un tiks rādīta arī jaunrades skatē.” Dagmāras Bārbales pieminētais Jaunrades deju konkurss, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un kas notiks janvāra pēdējā nedēļas nogalē Valmierā, solās būt nākamais apliecinājums skatuviskās tautas dejas formai pēcsvētku laikā. Pandēmijas gados konkurss nenotika, un tagad vērtējumam tiks nodota 57 horeogrāfu radīta 131 jauna deja. Tautas deju koncerts „Soļi rakstos” – 21. janvārī Ķīpsalas hallē Rīgā, bet Jaunrades deju konkurss pēc nedēļas – 27. un 28. janvārī – Valmieras kultūras centrā.
Šoreiz mēs nolēmām parunāt ar kādiem izaicinājumiem saskaras laulātie un ko mēs varam darīt, lai uzlabotu laulāto attiecības. Uz sarunu aicinājām Uldi un Dainu Žurilo, kuriem ir ilgu gadu pieredze gan laulības dzīvē, gan kā “Laulāto Tikšanās” animatoriem.
Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).
Trauksme zivsaimniecības nozarē, PVN likme augļiem un dārzeņiem. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.
WEBSITE: https://anatomy4sculptors.com/ AMAZON: https://www.amazon.com/Anatomy-Sculptors-Understanding-Human-Figure/dp/1735039020/ref=sr_1_1?crid=1HR7MTVQERK1G&keywords=anatomy+for+sculptors&qid=1698690213&sprefix=ANATOMY+FOPR+%2Caps%2C210&sr=8-1 INSTAGRAM: https://www.instagram.com/anatomy4sculptors/ _________________________________________________________________________ THANKS TO OUR SPONSORS: ROSEMARY BRUSHES https://www.rosemaryandco.com HEIN ATELIER https://heinatelier.com/ ANTHONYS FINE ART AND ANTIQUES https://anthonysfineart.com _________________________________________________________________________ THANK YOU TO ALL OF MY GENEROUS PATRONS! PLEASE CONSIDER HELPING TO KEEP THIS PODCAST GOING BY BECOMING A MONTHLY PATRON. JUST CLICK THE LINK BELOW. https://patron.podbean.com/theundrapedartist _________________________________________________________________________ FOLLOW THE PODCAST ON INSTAGRAM, FACEBOOK AND YOUTUBE: https://www.instagram.com/THEUNDRAPEDARTIST/ https://www.facebook.com/people/The-Undraped-Artist-Podcast/100083157287362/ https://www.youtube.com/@theundrapedartist __________________________________________________________________________ FOLLOW THE HOST, JEFF HEIN: Jeffhein.com https://www.facebook.com/jeffrey.hein.16/ https://www.instagram.com/jeff_hein_art/ https://www.instagram.com/jeff_hein_studio/
WEBSITE: https://anatomy4sculptors.com/ AMAZON: https://www.amazon.com/Anatomy-Sculptors-Understanding-Human-Figure/dp/1735039020/ref=sr_1_1?crid=1HR7MTVQERK1G&keywords=anatomy+for+sculptors&qid=1698690213&sprefix=ANATOMY+FOPR+%2Caps%2C210&sr=8-1 INSTAGRAM: https://www.instagram.com/anatomy4sculptors/ _________________________________________________________________________ THANKS TO OUR SPONSORS: ROSEMARY BRUSHES https://www.rosemaryandco.com HEIN ATELIER https://heinatelier.com/ ANTHONYS FINE ART AND ANTIQUES https://anthonysfineart.com _________________________________________________________________________ THANK YOU TO ALL OF MY GENEROUS PATRONS! PLEASE CONSIDER HELPING TO KEEP THIS PODCAST GOING BY BECOMING A MONTHLY PATRON. JUST CLICK THE LINK BELOW. https://patron.podbean.com/theundrapedartist _________________________________________________________________________ FOLLOW THE PODCAST ON INSTAGRAM, FACEBOOK AND YOUTUBE: https://www.instagram.com/THEUNDRAPEDARTIST/ https://www.facebook.com/people/The-Undraped-Artist-Podcast/100083157287362/ https://www.youtube.com/@theundrapedartist __________________________________________________________________________ FOLLOW THE HOST, JEFF HEIN: Jeffhein.com https://www.facebook.com/jeffrey.hein.16/ https://www.instagram.com/jeff_hein_art/ https://www.instagram.com/jeff_hein_studio/
Young truck fans can now sit in the driver's seat as they imagine what it would be like behind the wheel of a powerful Tonka crane in this 8 x 8 storybook!Tyler loves to play with his toy trucks. But when he imagines himself as the driver of a powerful crane, his imagination takes him farther than his bedroom. Ride along as young Tyler pretends he is behind the wheel of a mighty crane as he helps build a house. Full of fun and imagination, this shaped 8 X 8 storybook also shows children the many jobs a crane can do like lifting steel beams and heavy objects. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/avant-garde-books/message Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/avant-garde-books/support
Some people call Uldis the "Father of Latvia DevOps" which is absolutely overrated. But there must be some reason. Website: https://devops.lv/ LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/uldiskarlovskarlovskis/ CallumConnects Micro-Podcast is your daily dose of wholesome entrepreneurial inspiration. Hear from many different entrepreneurs in just 5 minutes what hurdles they have faced, how they overcame them, and what their key learning is. Be inspired, subscribe, leave a comment, go and change the world! Every entrepreneur featured has been recommended by one of our previous guests. www.CallumLaing.com
Tur ir izteikts Latvijas sabiedrības mikromodelis, tur ir zināma sabiedrības elite, arī kultūras elite, ir arī cilvēki ar dažādu izglītību, darba pieredzi. Viņi lielā mērā reprezentē Latvijas sabiedrību. Tur un viņi, šoreiz domāti latvieši apvienotajā karalistē, un to par Latvijas pilsoņiem Lielibritānijā sacījis, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, jo nu jau kādu laiku viņa skats vērsts Lielbritānijas latviešu virzienā, viņš raksta grāmatu par Latvijas iedzīvotājiem Lielbritānijā. Savukārt Ilze Kalve, Lielbritānijā dzīvojoša Latvijas Televīzijas žurnāliste, skatītāju vērtējumam nodevusi jau trešo daļu trīsdaļīgajai dokumentālajai filmai “Latvieši Apvienotajā Karalistē”, kas tapusi Daugavas Vanagu fonda 75 gadu jubilejas ietvaros. Raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts skats vērsts Apvienotās karalistes virzienā. Raidījuma viesi: komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, kurš ir arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes centra eksperts, žurnālists Uldis Āboliņš, kurš savā piecpadsmit plus žurnālista darbības laikā neatslābis ziņojis par Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas TV žurnāliste Ilze Kalve Lielbritānijā un Vera Antipova, filmas “Latvieši Apvienotajā Karalistē” projekta vadītāja.
Interneta platforma DIENA PĒC vienmēr ir uzskatījusi, ka komunikācija ir viena no būtiskākajām atslēgām uz panākumiem privātā un valsts līmenī. Pēdējos četrus gadus mēs esam šo kvalitāti likuši priekšplānā un savus viesus par to izvaicājuši. Šoreiz DIENA PĒC autors Kristaps Pētersons iztaujā Valsts prezidenta amata kandidātu, uzņēmēju un arhitektu Uldi Pīlēnu par komunikācijas nozīmi viņa dzīvē un karjerā.
AS "Latvijas finieris" ir Latvijas kokrūpniecības flagmanis un ierindojas Top 101 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā. Savā ikdienā uzņēmums piekopj atbildīgu un zaļu uzņēmējdarbību. Kas ir tas, kas palīdzējis uzņēmumam sasniegt šādas virsotnes? Kāds ir atbildīgs uzņēmējs un kas ir agresīva resursu izmantošanas politika? To uzzini DIENA PĒC autora Ģirta Rungaiņa sarunā ar AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi.Support the show
Uldis Tēraudkalns, CEO of Nexpay, Latvian FinTech supporting digital businesses and their payment needs, spoke to Rudolf Falat, founder of the Voice of FinTech podcast, about specific needs of digital businesses not addressed by incumbent banks and more.Nexpay overview: We are supporting digital companies so they are no longer required to have a bank account at a legacy financial institution to do their business. You can build your digital business using the Nexpay dedicated IBANs and our seamless payments solutions. Integrate into your business flow via API, and shape your business with the ultimate digital infrastructure. Join Nexpay, the ultimate payments infrastructure provider.Here is what they covered: Uldis' background What does Nexpay provide? What's the problem they are solving What's different about Nexpay vs. other neobanks Technology angle Plans for scaling up and perhaps expanding the product range Crypto or digital assets outlook this year Your clients are based worldwide - compliance and regulatory aspects Business model Team size and location: from Riga, Latvia, to the world How did you get going and acquire the first customers when you first started Recommended books: Bitcoin Billionaires and The Hard Thing About Hard Things The best way to reach out: find Uldis on LinkedIn here.
Welcome to the seventeenth episode of “We Effed Up,” where we learn why professional qualifications are essential.SourcesColeman, Neil M., Wojno, Stephanie, and Kaktins, Uldis. (2016). Dam-breach hydrology of the Johnstown Flood of 1889 – Challenging the findings of the 1891 investigation report. Paper No. 178-5. Geological Society of America Abstracts with Programs. Vol. 48, No. 7. https://gsa.confex.com/gsa/2016AM/webprogram/Paper283665.html“Johnstown Flood National Memorial.” National Park Service. 15 February 2022. http://www.nps.org/joflMcCullough, David. The Johnstown Flood: The Incredible Story Behind One of the Most Devastating Disasters America Has Ever Known. Simon & Schuster, New York, 1968. “Statistics about the Great Disaster.” Johnstown Flood Museum, The Johnstown Area Heritage Association. 3 June 2019. http://www.jaha.org/attractions/johnstown-flood-museum/flood-history/facts-about-the-1889-flood/Zebrowkski, Ernest. Perils of a Restless Planet: Scientific Perspectives of Natural Disasters. Cambridge U. Press, London, 1998. Our GDPR privacy policy was updated on August 8, 2022. Visit acast.com/privacy for more information.
Notiekošais Ukrainā ir kara noziegumi. To norāda daudzi eksperti, analizējot baisās slepkavības, ko pret ukraiņu tautu vērš Krievijas karaspēks. Taču, vai šādi noziegumi vienmēr rezultējas ar sodu, vai noziedznieki, kas nogalina, izvaro, spīdzina un zog, saņems sodu vai tomēr paliks nesodīti? Kā šādus noziegumus vai izpētīt vidē, kur ir uz soļa ir ložu šāviņi un bumbu sprādzieni? Kā darbojas kara tiesas, kas ir kara noziegumi un ko par kara tribunāliem var lasīt 20. gadsimta vēstures lappusēs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesors Uldis Ķinis. Humors kara laikā Ar smiekliem pret vardarbību – to zinām jau no Jaroslava Hašeka grāmatas par krietno kareivi Šveiku. Otrā pasaules kara laikā par Hitleru un Musolīni atļāvās paņirgāties komiķis Čārlijs Čaplins, izveidojot komēdiju „Lielais diktators”. Tagad Ukrainas kara laikā ik dienu sociālajos tīklos tiek pārsūtīti neskaitāmi joki par Putinu un Krievijas armiju. Karš nav smieklīgs, ciešanas, bads nāve – tas nav nekas jautrs, bet tad kāpēc šādās smagās situācijas cilvēki atrod laiku un veidu kā pasmieties par apkārt notiekošo? Skaidro RSU psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts, psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. Viņš norāda, ka spēja pasmieties pašam par sevi un notiekošo raksturo cilvēka emocionālo briedumu. Intervija notika pāris dienas pirms kreiseris „Moskva” tika nogremdēts Melnajā jūrā, un tagad interneta vidē klīst joki par to, kā zivis vai nāriņas brīnās kāpēc tik dārga īres maksa nogrimušajā kuģī. Atbilde: „Nu tā taču ir Maskava!” Savukārt Odesā dzimušais dzejnieks Iļja Kaminskis, laikraksta „Miami Herald” elektroniskajā versijā šī gada 22. martā raksta šādi: „Šis ironiskais, bieži vien tumšais humors nosaka Ukrainas pretošanās kultūru. Odesā tas palīdzēja cilvēkiem izdzīvot padomju laikos. Humors ir daļa no mūsu pretestības."
© 2020-2025 Ivy Podcast Discovery LLC
