Podcasts about diskusijas

Mirė ilgametis Lietuvos dailės muziejaus vadovas, muziejininkas, dailėtyrininkas Romualdas Budrys. Kokią muziejininkystės epochą jis įkūnijo ir ką šiandien reiškia jo palikimas?Lietuvos radijo šimtmečio maršrutas veda į Sitkūnus, nedidelę gyvenvietę Kauno rajone. Čia buvo projektuojamos Pirmosios Respublikos ambicijos, uždarame radistų miestelyje kūrėsi šeimos, o radistas Petras Leškevičius Sausio 13-osios naktį per akimirką išgelbėjo laisvą eterį.Savaitgalį baigėsi Kanų kino festivalis, kuriame šiemet daug dėmesio sulaukė ne tik filmai, bet ir klausimas, kaip kino industriją keičia dirbtinis intelektas. Diskusijas dar labiau sustiprino ir „Oskarų“ akademijos naujovės: DI įrankiai kino gamyboje nėra atmetami, tačiau scenarijaus ir vaidybos kategorijose aiškiau pabrėžiamas žmogaus kūrybinis indėlis. Kaip į naujas taisykles reaguoja festivaliai ir patys kūrėjai? Ar dirbtinis intelektas kine yra tiesiog dar vienas technologinis pokytis, ar jis iš esmės keičia tai, kaip suprantame kiną?Lietuvos jūrų muziejuje atidaryta paroda „Poilsiavimas Lietuvos pajūryje, 1806–1939 m.“ kviečia pažvelgti į Lietuvos pajūrio kurortų istoriją – nuo pirmųjų maudyklių Palangoje iki paplūdimių madų, taisyklių, kurhauzų, gydyklų ir viešbučių kultūros.Vilniuje ant kalėjimo sienos Rasų rajone atsiras 117 metrų ilgio kūrinys „Vilniaus istorijos kontūrai“ – penkiolikos istorinių miesto žemėlapių pasakojimas nuo XVIII a. pradžios iki XX a. pradžios. Tuo metu Utenoje gatvės meno kūriniais atgaivinamos mikrorajonų erdvės, įamžinamos vietos istorijos ir atpažįstami miesto veidai. Ką tokie kūriniai pasako apie miestą? Ar jie gali tapti turistinių maršrutų dalimi?Ved. Justė Luščinskytė

"Progresīvie" koalīciju vēl neatstās. Aicina premjeri uz sarunu. Diskusijas par 2. pensiju līmeni turpinās jau ilgu laiku, un viedokļi par to, ļaut vai neļaut iedzīvotājiem izņemt savu uzkrāto kapitālu jau pirms sasniegts pensijas vecums atšķiras. Lai arī bija noteikts pamiers, kaujas Ukrainā turpinājās visas trīs dienas. Nav bijuši lieli un masīvi Krievijas uzbrukumi.

Studijā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).

„Sudėdami geresnio gyvenimo viltis į naujas transporto priemones, naujus įrenginius ar naujus pastatus, kurie Vilnių pagaliau pavers vakarietišku miestu, silpniname ryšį su vieta, kur gyvename ir kuri galėtų būti stabiliausias mūsų tapatybės pagrindas“, – sako architektūros tyrėjas Kostas Biliūnas. Jis parengė komentarą apie naujus Vilniaus troleibusus.Apie nematomą teatro pusę, kasdienį darbą ir atsakomybę už tai, kad spektaklis įvyktų, pasakoja Klaipėdos dramos teatro dekoracijų ir scenos aptarnavimo skyriaus vadovas Rytis Veverskis.Socialiniuose tinkluose ir interneto platformose vis dažniau matome dirbtinio intelekto sugeneruotus tekstus, parašytus atpažįstamu vieno ar kito autoriaus stiliumi. Tai kelia klausimą – kaip algoritmai apskritai pasiekia knygas ir išmoksta rašyti taip, lyg būtų konkretūs rašytojai? Diskusijas dar labiau įkaitino pirmieji JAV teismų sprendimai, kuriuose pripažinta, kad dirbtinis intelektas gali būti mokomas naudojant knygas net ir be autorių sutikimo. Kokia situacija yra Lietuvoje?Pirmą kartą į mūsų šalį savo kūrybą atvežė lietuvių kilmės menininkas Jaakovas Blumas. Kauno paveikslų galerijoje pristatoma autoriaus darbų paroda „Multivisata“.Šiandien šalies kino teatruose pristatoma programa „Ieškokite moters“. Pristatomi keturi nauji lietuviški trumpametražiai filmai.Ved. Justė Luščinskytė

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) pašlaik skatāma izstāde „Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz zemes”. Saistībā ar izstādi pirms kāda laika muzejā notika priekšlasījumi un diskusija „Starp konformismu un nonkorformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide?”. Mākslas zinātnieces referātos atskatījās uz 20. gadsimta 60.-80. gadiem un mākslinieku atrašanos starp konformismu un nonkorformismu. Savukārt mūsdienu mākslinieki diskutēja par radoša cilvēka brīvību, pašcenzūru, arī laikmeta iezīmēm. Priekšlasījuma tēma un arī diskusija raisīja lielu interesi, jo Latvijas Nacionālā mākslas muzeja konferenču zālē nebija nevienas brīvas vietas. Jautājumi: kā oficiāli atzīto mākslinieku darbos identificējamas nonkonformisma pazīmes un kādas stratēģijas viņi pielietoja, kā Mākslinieku savienības viedokļu līdera Ojāra Ābola aktīvisms skatāms iepretim Zentai Loginai, kura ieņēma eskeipisku dzīves pozīciju, un kā 70. gados mākslā ienākusī jaunā paaudze izvairījās no skarbā stila patosa? Arī par Nortona un Nensijas Dodžu Padomju Savienības nonkonformisma mākslas kolekciju dažas spilgtas epizodes šajā ierakstā.

Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā? Atziņas pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotājiem priekšlasījumiem un diskusijas. Kultūras rondo studijā izvaicājam komunikāciju pētnieku Mārtiņu Kaprānu, jo arī mākslā svarīga ir komunikācija un māksla pati ir komunikācijas veids. Viņš bija arī diskusijas vadītājs. Uzklausām mākslinieku viedokli.  Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aizvadīti priekšlasījumi un diskusija „Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi”. Tajā satikās mākslas zinātnieki no Latvijas un ASV. Priekšlasījumos mākslas eksperti aplūkoja, kā oficiāli atzīto mākslinieku darbos identificējamas nonkonformisma pazīmes, un kādas stratēģijas viņi pielietoja. Kā Mākslinieku savienības viedokļu līdera Ojāra Ābola aktīvisms skatāms iepretim Zentai Loginai, kura ieņēma eskeipisku dzīves pozīciju. Un kā 70. gados mākslā ienākusī jaunā paaudze izvairījās no skarbā stila patosa, izvēloties apolitisku mākslas darba saturu un postmodernu formu. Ar priekšlasījumu “Ojārs Ābols. Sadarbošanās kā stratēģija” uzstājās LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) un Ojāram Ābolam veltītās izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorante Mg. art. Ieva Kalniņa piedāvās referātu “Konformisma un nonkonformisma robežtrajektorija padomju okupācijas agrīnajos gados Latvijā: Zentas Loginas stāsts”. Savukārt LMA doktorante Mg. art. Agnese Zviedre iztirzās tēmu “Cilvēks nav sala: 1970. gadu Latvijas mākslinieku formālie eksperimenti un meklējumi”. “Par pagrīdes kustībām un avangardu: Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijas loma Baltijas nonkonformisma veidošanā” tiešsaistē runās Ratgersa Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp). Referātiem sekoja diskusija “Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?”, kurā analizēja šodienas situāciju. Sarunā piedalījās mākslinieki Kristaps Epners, Gundega Evelone, Margrieta Griestiņa un Krišs Salmanis, apskatot mākslinieka lomu mūsdienu kultūrpolitiskajā vidē. Katrs citādā veidā saskārušies ar uzbrukumu māksliniekam. Pasākums Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisinājās laikā, kad vienlaicīgi notiek divas izstādes – “Džemma” (līdz 25. janvārim) un “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” (līdz 10. maijam). Džemma Skulme (1925–2019) un Ojārs Ābols (1922–1983) bija dzīvesbiedri, domubiedri un ievērojamas figūras Latvijas mākslā padomju okupācijas periodā.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par zināšanām un, kā tās pelna vai nepelna naudu. Kā arī par to, kādas mūsu dzīvi ietekmējošas izmaiņas gaidāmas šogad. Par mazliet paredzamākām izmaiņām runājot. Tās sākušās jau 2025. gadā, bet šogad līdz kaut kādam rezultātam būtu jānonāk vairākām nopietnām diskusijām, kas ietekmēs to, kā strādās uzņēmēji un kā dzīvosim arī tie, kas naudu tērē un pelna algotā darbā. Diskusijas par Darba likumu pērn šķiet vairāk dzīvoja pa strupceļiem, darba devējiem un ņēmējiem nespējot nonākt pie kompromisa, bet agri vai vēlu risinājums būs jāatrod. Tur diskusija par virsstundu samaksu un citiem jautājumiem. Bet kā seminārā par izmaiņām norāda „PwC Legal” vadošā partnere Latvijā Anete Puče-Dimitrovska, ir viens interesants jauninājums. Noteikti arī jau pavisam drīz redzēsim to, kā Latvijā ieviesīs direktīvu par vienlīdzīgu darba samaksu un tas darba devējiem varētu mainīt spēles noteikumus.

Seimas žemės ūkio ir maisto ūkio politiką pripažino strategiškai svarbia nacionaliniam saugumui.Švietimo, mokslo ir sporto ministrė susitiko su Lietuvos švietimo darbuotojų profesinės sąjungos atstovais aptarti pedagogų darbo užmokesčio kėlimo galimybių.Gydytojai dietologai skelbia, kad nepakankama sunkiai sergančių pacientų mityba blogina gydymo rezultatus ir didina mirštamumo riziką.Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis įvedė sankcijas savo buvusiam bendražygiui ir verslo partneriui Tymurui Mindičiui. Jam taikomos „asmeninės specialios ekonominės“ sankcijos, įskaitant ir turto įšaldymą. Taip pat sankcijos pritaikytos ir kitam verslininkui - Oleksandrui Cukermanui. Jie abu spėjo pabėgti iš šalies. Vakar po V. Zelenskio paraginimo atsistatydino į šį skandalą įsipainioję energetikos ir teisingumo ministrai.Lietuvoje pastaruoju metu daugiau imta diskutuoti apie netradicinius religinius judėjimus, kurie kartais pavadinami ir sektomis. Diskusijas įplėskė kelias dienas išdirbusio buvusio kultūros viceministro Aleksandro Broko istorija ir jo sąsajos su ritmologija.Kauno Dariaus ir Girėno stadione Lietuvos vyrų futbolo rinktinė žais kontrolines rungtynes su Izraeliu. Prieš susitikimą prie stadiono buvo organizuojamas protestas.Ved. Agnė Skamarakaitė

Naujausiame Pemzos epizode šįkart turime makabrišką meilės istoriją, kurios epicentre – vokietis radiologas Carlas Tanzleris ir sapnuose jam į žmonas pažadėta moteris, kurios rolę atliko Amerikos kubietė Elena de Hoyos. Deja, Elena greitai mirė, tačiau Karlo meilė jai tik dar labiau sustiprėjo. Lengvai besitrinanti linija tarp genialumo ir beprotybės, tamsias paslaptis savy saugojęs besparnis lėktuvas, daug muilo, ir dar daugiau formalino. Istorijos įvykiai tik užduosiantys dar daugiau klausimų. Kokios yra gedėjimo ribos? Ar Carlo sukurti įrankiai gali nubraukti jo groteskiškus darbelius? Ir prie ko čia karšta jautienos arbata? Sužinosite įsijungę epizodą! Diskusijas sukėlęs Carlo lėktuvas: https://imgur.com/a/T04SfKx Iliustracija: @tinymischiefs. Muzika: Abydos_Music, DELOSound, Gregor Quendel, HitsLab, lorenzobuczek, Lydia Mendoza, TheFealdoProject.

Suņu nošaušana Bauskas novadā ir raisījusi plašas un ļoti emocionālas diskusijas. Objektīvas informācijas par šo gadījumu arvien ir pārāk maz, bet jautājumi par mājdzīvnieku klaiņošanu un saimnieku atbildību, par ieroču izmantošanu pret šiem dzīvniekiem un to cilvēku atbildību, kam ir pieeja ieročiem, gan rodas. Tos apspriežam arī Krustpunktā. Diskutē Zemkopības ministrijas (ZM) Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa un ZM Valsts mežu dienesta direktors Andis Purs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš, Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Surmovičs un Latvijas veterinārārstu biedrības Mazo Dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Linda Kalniņa.  

Suņu nošaušana Bauskas novadā ir raisījusi plašas un ļoti emocionālas diskusijas. Objektīvas informācijas par šo gadījumu arvien ir pārāk maz, bet jautājumi par mājdzīvnieku klaiņošanu un saimnieku atbildību, par ieroču izmantošanu pret šiem dzīvniekiem un to cilvēku atbildību, kam ir pieeja ieročiem, gan rodas. Tos apspriežam arī Krustpunktā. Diskutē Zemkopības ministrijas (ZM) Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa un ZM Valsts mežu dienesta direktors Andis Purs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš, Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Surmovičs un Latvijas veterinārārstu biedrības Mazo Dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Linda Kalniņa.  

Studijā Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs Igors Rajevs un Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sekretārs Edvīns Šnore (NA).

Ar įsigaliojus bendrajam duomenų apsaugos reglamentui žmonės dažniau prašo jų nefotografuoti ar neviešinti nuotraukų, padarytų viešumoje? Studijoje fotografas Vincas Alesius.Ved. Agnė Skamarakaitė.

Norite daugiau turinio? Jį rasite čia: https://contribee.com/krepsinisnet 00:00 – ramybės neduodantis klausimas 04:32 – T.Pačėso ir M.Balčiūno suokalbis 22:25 – atsakymo nedavęs JV 29:00 – Šaro bilietas į Abu Dabį 41:24 – E.Atamano gudrybė 50:24 – intrigą grąžinusi „Barca“ 57:41 – darbą užbaigusi OLY

Tuvojas 19. Arhitektūras biennāle Venēcijā, kurā Latvija piedalīsies ar izstādi „Aizsardzības ainava”. Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas paviljona veidotāji, pētot tik aktuālo NATO ārējo robežu stiprināšanu un tās fizisko nospiedumu ainavā un emocionālo nospiedumu cilvēku dzīves pieredzēs, aicināja uz diskusiju pēcpusdienu. Ar savu pētniecības darbu iepazīstināja arī austriešu arhitekts Teo Doitingers, kurš jau ilgstoši iedziļinās robežu infrastruktūrā visā pasaulē.

Tiekamies ar LMS jauno vadītāju Juri Buškevicu, lai pārrunātu aktualitātes, nākotnes perspektīvas, medību saimniecības problēmas un prioritātes. Liela daļa sarunas par LVM rīkoto klātienes diskuciju par staltbriežu populācijas apsaimniekošanu. Juris atzīst, ka ar rezultātiem nav apmierināts. Ir pozitīvas tendences, bet tomēr viennozīmīga risinājuma nav. Konkursā balva no OUTDOOREXPERTS.LV - kāds no Recoil ieroču košanas līdzekļu flakoniņiem: https://outdoorexperts.lv/lv/mekl%C4%93t?controller=search&s=recoil Facebook grupa, kur meklēt un piedāvāt medību iespējas: Gribu medīt! https://www.facebook.com/groups/739968340083804 Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

"Šodienas jautājums": Par kādiem nosacījumiem bija diskusijas ar "airBaltic" investoru “Lufthansa”? by LTV Ziņu dienests

Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas, kurā runājām par mākslīgā intelekta (MI) lomu Latvijā, aplūkojot tā attīstību un ietekmi no dažādām perspektīvām. Diskusijas dalībnieki - Evita Simsone, NVA direktore; Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors; Artūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un Anna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītāja - dalās ar savām zināšanām un pieredzi.Aplūkojam jaunākos pētījumus un datus par MI izmantošanu darba vietās, ekonomisko ietekmi un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi un darbinieki. Diskutējam par iespējām, ko sniedz MI, un arī par to, kā nodrošināt atbilstošas apmācības un prasmes, lai maksimāli izmantotu šīs tehnoloģijas potenciālu. Noslēgumā dalībnieki dalās ar saviem ieteikumiem, lai Latvija varētu maksimāli izmantot MI potenciālu nākamajos 5-10 gados. Neaizmirstiet noklausīties šo epizodi un iegūt vērtīgas atziņas par MI nākotni Latvijā!Viesi:Evita Simsone, NVA direktoreKaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors, Jūrmalas Futbola skolas direktorsArtūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un vadītājs, AI guruAnna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītājaSaruna notiek kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Stāsta LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško Šobrīd to laikam neviens precīzi nevar pateikt, taču pētījumos tiek norādīti vairāk nekā 50 veidi. Kāpēc tik daudz? Tāpēc, ka sinestēzija pašreiz pieņemtajā definējumā ir papildu maņu aktivizēšanās pie noteiktiem stimuliem jeb sinestēzijas ierosinātājiem. Atsevišķas skaņas, piemēram, notis, valodas skaņas vai vizuālie simboli – burti vai figūras – var izraisīt gan krāsu, pieskārienu, garšas, gan smaržas sajūtu. Arī nedēļas dienu un mēnešu nosaukumi var aktivizēt krāsu, garšu un smaržu uztveri. Katra šāda kombinācija tiek uzskatīta par atsevišķu sinestēzijas veidu. Tātad savstarpējo kombināciju ir daudz. Precīzu skaitu nevar noteikt tāpēc, ka vēl joprojām ir diskusijas par sinestēzijas kritērijiem un sinestēzijas būtību. Aktuāls jautājums ir par to, cik noturīgām būtu jābūt saistībām ilgā laika periodā, lai attiecīgais cilvēks varētu tikt pieskaitīts sinēstētiem. Vai kritērijs būtu 80 vai 90%  sakritība starp mērījumiem ilgā laika periodā, vai pietiktu ar 50% sakritību? Diskusijas ir arī par to, vai sinestēzija ir tikai uztveres līmeņa fenomens, kas darbojas attiecībā uz maņu saistījumiem, vai arī par sinestēziju var runāt, domājot augstākos kognitīvos procesus. Ir pētnieki, kuri diskutē, ka arī īpašās valodas spējas – veidot tēlainus apzīmējumus, neparastus stāstus, īpašas rakstīšanas spējas – varētu būt viens no sinestēzijas veidiem, pamatojot to ar specifiskiem neironu savienojumiem noteiktas darbības izpildes laikā, kas ir raksturīgi sinestēzijas gadījumā. Šoreiz stāsts par vienu no pētījumos biežāk aprakstītākiem sinestēzijas veidiem, ko sauc par grafēmu-krāsu sinestēziju. Šis sinestēzijas veids raksturo gadījumus, kad cilvēks, lasot ahromatiskus, t.i., nekrāsainus burtus vai ciparus, redz tos noteiktās krāsās. Sinestēzijas krāsu sajūtu mēdz saukt par fotismu. Šīs sinestēzijas gadījumā fotisms ir krāsa, ko redz vai uztver sinestēts, reaģējot uz burtu, vārdu, valodas skaņu vai dzirdētu vārdu. Tad mēdz teikt, ka kādam grafēmu jeb krāsu sinestētam C burta fotisms ir oranža krāsa. Pie grafēmu-krāsu sinestēziju grupas mēdz pieskaitīt arī sinestēzijas veidus, kas saistīti ar nedēļas dienu, mēnešu nosaukumu, cilvēku vārdu un citu vārdu saistījumiem ar krāsu uztveri. Tas attiecas gan uz tādiem gadījumiem, kad cilvēks redz drukātu tekstu un viņam rodas fotisms, gan arī tad, kad attiecīgo skaņu vai izrunāto vārdu dzird. Bieži vārdu krāsu sinestēzijas gadījumā vārda fotismu nosaka pirmā burta vai skaņas krāsa. Piemēram, ja sinestētam burts vai skaņa "D" ir tumši zilā krāsā, tad, visticamāk, arī vārdi, kas sākas ar "D", būs tumši zilā krāsā, piemēram, draugs, durvis, Dace. Interesanti, ka valodās, kur vienu un to pašu rakstīto burtu izruna atšķiras dažādiem vārdiem, dzirdētā vārda fotismu nosaka tieši pirmais burts, nevis skaņa. Piemēram, angļu valodā vārdiem cat (kaķis) un key (atslēga) sinestētam būs atšķirīgi fotismi, jo pirmais burts ir atšķirīgs, kaut arī abus izrunā ar skaņu "k". Savukārt vārdiem peace (miers) un phone (tālrunis) būs vienāds fotisms jeb krāsa, jo abi šie vārdi rakstās ar "p", kaut izrunā tos ar atšķirīgām pirmajām skaņām. Pētnieki mēģina noskaidrot, kas tieši izraisa grafēmu-krāsu sinestēziju – vai tas ir burta vizuālais izskats, ko nosaka taisnas līnijas, ieliekti vai apaļi elementi vai burta vispārīgā piederība šai kategorijai. Izrādās, ka lielākā daļa grafēmu-krāsu sinestētu nav jutīgi pret dažādām viena burta vizuālām izmaiņām – "A" burts var būt liels vai mazs, treknrakstā vai slīprakstā, tas tik un tā izraisīs vienu un to pašu fotismu, piemēram, sarkano krāsu. Taču ir pētījumi, kur aprakstīti individuāli gadījumi, kad vienā fontā rakstīts "A" sinestētam ir tumši zils, bet citā fontā rakstīts "A" ir gaišākā tonī. Vai arī, ka lielajam "A" ir piesātinātāka krāsa nekā mazajam "a". Tomēr vēl nav noskaidrots, vai tā ir tikai atsevišķu sinestētu specifiska īpatnība, vai tomēr tas ir raksturīgi lielākajai sinestētu daļai. Arī šajā jomā pētījumi turpinās, lai to precizētu.

Diskusijas par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegšanu arvien turpinās. Lēmuma nav un izskan pārmetumi par valdības kārtējo vilcināšanos. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 diskusijas "Nacionālo interešu "klubs vadītajs Romāns Meļņiks, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un "TVNet Group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Diskusijas par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegšanu arvien turpinās. Lēmuma nav un izskan pārmetumi par valdības kārtējo vilcināšanos. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 diskusijas "Nacionālo interešu "klubs vadītajs Romāns Meļņiks, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un "TVNet Group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Vilcienu haoss turpinājās arī šonedēļ un nu šī iemesla dēļ ir sākušas arī "ripot galvas". Tikmēr arvien augstākos toņos turpinās diskusija par kājnieku mīnām. Nedēļas notikumus analizējam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē portāta "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.  

Stāsta LU Literatūras folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, dejas un teātra kritiķe Dita Jonīte Jēdziens "laikmetīgā deja" profesionālās dejas vidē mērķtiecīgi tika adaptēts 2007. gadā, kad Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas asociācija aicināja uz diskusiju dejas praktiķus un teorētiķus, lai vienotos par to, kā dažādo dejas virzienu, stilu un formu daudzveidībā nošķirt mākslas veidu, kuru starptautiskajā kontekstā definē kā "contemporary dance". Laikmetīgās dejas mākslas attīstību Latvijā virzīja un sekmēja Olgas Žitluhinas un viņas domubiedru aktivitātes 20. gadsimta 90. gados: 1996. gadā tika izveidota "Olgas Žitluhinas mūsdienu dejas trupa"; 1998. gada rudenī aizsākās pasākumu cikls, no kura vēlāk attīstījās starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot"; 1999. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā tika izveidota bakalaura līmeņa apakšprogramma "Modernās dejas horeogrāfija" (tagad "Laikmetīgās dejas māksla"). Ilgu laiku angļu valodā lietotais "contemporary dance" latviski tika tulkots gan kā mūsdienu deja, gan kā modernā deja un arī kā laikmetīgā deja. Taču žanram attīstoties, kā arī paralēli strādājot gan amatieriem, gan profesionāļiem, radās nepieciešamība definēt to, ka laikmetīgā deja ir uz mākslu vērsts žanrs, bet mūsdienu dejas aptver plašā spektrā daudzus dejas žanrus un stilus, kas patlaban tiek praktizēti (džeza dejas, hiphops, breikings un daudzi citi, kuru popularitāte visuzskatāmāk redzama bērnu un jauniešu vidū). Jēdziena "modernā deja" izmantošana (apzīmējot laikmetīgās dejas notikumus) 90. gadu beigās bija saistīta ar žanra attīstības kontekstu: 1999. gadā jaunās izglītības programmas izveidošanā Latvijas Kultūras akadēmijā atbalstu sniedza klasiskās modernās dejas māksliniece Šarona Perija (Sharon Parry, ASV). Mākslas vēstures kontekstā, tostarp Latvijā, moderno deju vispirms iespējams aplūkot periodā, kad 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā veidojās dažādi modernisma virzieni. Tolaik gan vēl šīs kustību prakses lielākoties dēvēja par "plastisko deju", "mākslas deju", "ritmiku", retāk par "moderno deju". Padomju okupācijas laikā par modernajām dejām tika dēvētas tagad zināmās sporta dejas. Visi dejas mākslinieki, kas 90. gadu otrajā pusē bija ārpus konvencionālajiem dejas žanriem (baletam un skatuviskajai tautas dejai), uz brīdi vienojās zem lietussarga jēdziena "mūsdienu dejas". Pārejas posmam dejā jēdziens "mūsdienu"acīmredzot bija visērtākais, bet pamazām laikmetīgā deja veidojās par spēcīgu un neatkarīgu dejas mākslas žanru, kādēļ bija nepieciešamas stingrākas robežas arī tās apzīmējošā jēdziena lietojumā. Laikmetīgā deja ir jautājumu uzdošana un reakcija uz aktuāliem sociālpolitiskiem notikumiem, un dejas mākslinieks par to reflektē kustību valodā. Laikmetīgās dejas notikumu veidošanā ļoti daudz laika tiek veltīts vērojumam un atbilžu meklēšanai, sekojot katra mākslinieka aktuālajiem jautājumiem. Laikmetīgās dejas darbos var pieredzēt arī atšķirīgus skatpunktus par jautājumiem "kas ir ķermenis? kā tas spēj kustēties? kā tas veic izvēles kustībai?", veidojot dialogu starp mākslinieku un vērotāju/skatītāju, staro mākslinieku un mākslas darbu, starp mākslinieku un viņa dzīves telpu visdažādākajos līmeņos. Pasaulē laikmetīgās dejas vēsturei tiek skaitīti jau aptuveni 50 gadi, bet plašāki pētījumi un populārzinātniski skaidrojumi  parādījušies vien pirms 10 gadiem. Tomēr, lai par mākslas darbiem nodrošinātu refleksiju, jāsaprot, ar kādiem jēdzieniem operēt, kādā kontekstā parādības un fenomenus vērtēt, uz ko atsaukties, kurā atskaites sistēmā katru konkrēto pieredzi ievietot. Diskusijas par to, kas ir un kas nav laikmetīga deja, arvien ir aktuālas un procesam ļoti svarīgas. Latvijā laikmetīgas dejas žanru lielā mērā definē laikmetīgās dejas mākslas horeogrāfu programma Latvijas Kultūras akadēmijā, kas nodrošina pēctecību, kontekstu un nozares attīstību. 2023. gadā (kopš programmas izveides) to būs absolvējuši jau ap 100 jauno mākslinieku. Laikmetīgā deja pēc savas dabas ir izteikts kosmopolīts – tā nepieder vienam stilam vai virzienam, un prot būt dialogā ar jebkuru citu mākslas formu vai pat kļūt neredzama. Tomēr pats būtiskākais – laikmetīgā deja ir mākslas forma, kurā pamatmateriāls darbam (darbībai) un darbu saturs ir cilvēka ķermenis visdažādākajās tā izpausmēs. ------- Izmantotā lieratūra Balode, Inta (2020). "Towards Invisible Choreography. Contemporary Latvian Theatre". Rīga: Zinātne, pp. 100–116. Balode, Inta (2010). "Deja. Studija, piel. Studijas špikeris", Nr. 73., aug./sept. Balode, Inta (2012). "Dance theatre in Latvia. In: Theatre in Latvia". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, pp. 191.–201. Bakka, Egil (2020). "Can "contemporary dance" be defined? Academia". Pieejams: https://www.academia.edu/44790562/Can_contemporary_dance_be_defined?email_work_card=view-paper [sk. 02.03.2021.] Jonīte, Dita (2020). "Olgas Žitluhinas laikmetīgās dejas skola". No: "Tišheizere E., Rodiņa I., Jonīte D., Mellēna-Bartkeviča, Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 426.–453. lpp. Jonīte, Dita (2021). "Hronika. Laikmetīgā deja". No: "Jonīte D., Tišheizere, E., Neatkarības laika teātris. Hronika". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 272.–289. lpp. Lūriņa, Rita (2021). "Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)". Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija. Noisette, Philippe (2011). "Talk about Contemporary Dance". Paris: Flammarion. Vidzemniece, Valda (2021). "Modernā deja Latvijā 20. gs. pirmajā pusē". Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija

Šoreiz "Eitanāzija" epizodē Annija un Mārtiņš iegrima izklaides pasaules piedzīvojumos. Diskusijas ietver stāstus par lielo sniegu Latvijā, kas pārvērta ainavu, Budistu mūku īstajām domām par dzīvi, un aizraujošiem piedāvājumiem, kuriem nevarēja pretoties Liepājā. Neizlaidiet garām šo jautro epizodi, kurā apvienojas dzīves krāsas un pārsteigumi! Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Valmierā pilsētvidē atklāta izstāde „Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”, kurā astoņi Latvijas mākslinieki mijiedarbojušies ar Māra Bišofa daiļradi un radījuši paši savus darbus. Darbi skatāmi Valmieras pilsētvidē no ēku sienām, parkiem un jumtiem līdz veikalu plauktiem un avīžu slejām. Izstāde raisa polemiku un jau tagad norit diskusijas gan valmieriešu vidū, gan starp pašiem māksliniekiem. Izstādes centrālā ass ir Māris Bišofs, mākslinieks un ilustrators, kura īpašo rokrakstu pazīst ļoti daudzi. Dzimis Rūjienā, dzīvojis un strādājis daudzviet pasaulē, bet jau 20 gadus mīt Latvijā. Ir izdotas vairākas Māra Bišofa darbu grāmatas, kā arī notikušas daudzas personālizstādes. Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un viena no izstādes „Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm” kuratorem, atklāj, ka notikums saistīts ar programmu, ko Valmiera izstrādāja, lai pretendētu uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu. Titulu gan neieguva, bet dažus projektus nolēma aizstenot. Piedāvājums iekrita auglīgā augsnē. Dažas dienas pirms izstādes atklāšanas Valmierā tiekos ar Ēriku Boži, tobrīd instalācijas vēl top darbnīcā, bet jau ilgu laiku Ēriks seko Bišofa daiļradei. Tikšanās reizē Ēriks telefonā rāda, kas no sadzīves priekšmetiem būs arkas pildījumā – gan spilgti oranža veļasmašīna, veikala svari, skaitīkļi, gan frizētavas matu žāvētājs, gan citi nesenās pagātnes priekšmeti. Darbs būšot negants, ja salīdzina ar Liepājas „Vēja paviljonu”. Protams, tagad arku var redzēt Valmierā, Jāņparkā. Otra instalācija, objekts – situācija, radīta un atrodas Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas pamestajā baseinā. Ērika fotogrāfijās redzu klavieres, kas atraktīvā veidā karāsies virs baseina pie pašas tramplīna malas, bet baseinā izkārtotas dzīvokļa mēbeles.   Vairākus māksliniekus, ko kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare aicinājušas piedalīties, saista tas, ka viņi strādā ar zīmējumu līdzīgi kā Bišofs. Izstāde pilsētvidē atklāta nesen, taču jau tagad raisījusi diskusiju un pat polemiku, atklāj Solvita Krese. Spraiga viedokļu apmaiņa izvērtusies arī starp pašiem māksliniekiem Māri Bišofu un Ingrīdu Pičukāni. Izstādes pilsētvidē apmeklētājiem Valmierā topošā laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve"kļuvusi par izstādes informācijas centru, kur iespēja aplūkot Māra Bišofa oriģināldarbus, kā arī saņemt izstādes karti un uzzināt vairāk par izstādes norisi. Līdz 10. novembrim izstāde „Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm” apskatāma Valmieras pilsētvidē – no ēku sienām un jumtiem līdz pat veikalu plauktiem.

Viešojoje erdvėje pasklidus informacijai, kad prieš dvylika metų žiauriai savo bendraklasę nužudžiusios bei jos kūną dalimis supjausčiusios ir už šį nusikaltimą dvidešimčiai metų nuteistos šiaulietės iš Panevėžio kalėjimo yra perkeliamos į Pusiaukelės namus, gali kur kas laisviau gyventi, dalis žmonių ėmė piktintis tokiais sprendimais. Diskusijas įaudrino ir pasirodžiusi informacija, kad viena iš merginų galimai smurtavo prieš mažametį vaiką. Ar tokia bausmių vykdymo sistema veiksminga? Kada nuteistasis gali tikėtis į laisvę išeiti anksčiau? Kuo remiantis yra švelninamos bausmės nuteistiesiems?Kauno tarpukario modernizmo architektūra įrašyta į UNESCO Pasaulio paveldo sąrašą, bet privalės per pusantrų metų įgyvendinti ekspertų rekomendacijas.Lenkija vakar pradėjo taikyti Europos Sąjungos draudimą į šalį įvažiuoti visiems Rusijoje registruotiems automobiliams. Toks draudimas Latvijoje, Estijoje ir Lietuvoje įsigaliojo dar praėjusios savaitės pradžioje. Suomijoje - penktadienį. Tai - viena sankcijų, taikomų Rusijai ir jos piliečiams dėl karo Ukrainoje. Koks tokios priemonės poveikis?Atšvaitus tamsiu paros metu dėvi 4 iš 10-ies šalies gyventojų. Naujausios apklausos duomenimis, dažniausiai žmonės nurodo, kad esą nevaikšto tamsiu paros metu. Pasak Lietuvos transporto saugos administracijos, per trejus metus žuvo dešimtys žmonių, kurių vairuotojai nepastebėjo tamsiame kelyje.Praėjusią naktį Rusija Ukrainoje surengė raketų ir dronų ataką, pranešama apie žuvusius ir sužeistuosius. Bulgarija skelbia savo krantuose aptikusi kare pasitelkiamą bepilotį orlaivį. Aukščiausias Kinijos užsienio reikalų pareigūnas vyksta derybų į Rusiją.Italija praneša apie išaugusį migrantų srautą į pietinę Lampedūzos salą. Per porą dienų čia jų atvyko daugiau, nei pačioje saloje yra nuolatinių gyventojų, o vietos tarnybos teigia nespėjančios visiems suteikti reikalingos pagalbos.Ved. Darius Matas

Krāšņi izskanējuši XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Dalībnieki devušies mājās un jau nedaudz arī atpūtušies, tāpēc, kamēr vēl visi piedzīvotais un pieredzētais svaigā atmiņā, vērtējam notikušo un arī domājam par nākotni, jo nākamie svētki būs jau pēc pieciem gadiem. Sajūsma un jautājumi. Diskusijas un jaunas idejas. Svētki, kas radījuši jaunu līmeni un sasnieguši cilvēkus Rīgas apkaimēs un viedierīcēs. Svētki, kas aktualizē Daugavas stadiona problēmas. Svētki, kas liek jautāt, vai koncertu laikā tiešām visu laiku jāstaigā un jāēd Mežaparkā. Svētku organizatoriskā un mākslinieciskā kvalitāte: koncertu producēšana, režija un vadīšana, izvērtēšana vēl priekšā. Kultūras rondo diskutē muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, kura pati dziedāja un kura piedalījās kolektīvās monogrāfijas "Dziesmu svētkiem - 150. Vēsture, versijas" viena no autorēm, sociologs, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Daugavietis, Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, Dziesmu un deju svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva, fotogrāfs Mārtiņš Grauds un kolēģe Māra Rozenberga, kura pati dzied Rīgas projektu korī un svētkus no iekšpuses skatīja arī ar kultūras žurnālistes skatu. Skaidrojam arī, kur var digitāli baudīt Dziesmu un deju svētku notikumus, ja kaut ko nepaspēja redzēt vai gribas vēlreiz noskatīties. Šobrīd 19 pasākumu tiešraides pieejamas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Inga Vasiļjeva sola, ka ir vienošanās ar sadarbības partneriem, ka visus ierakstus apkopos vienuviet un baudīt vēl daudzus gadus uz priekšu. Rudenī kā allaž būs aizvadīto Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference, bet jau svētku dalībnieki var piedalīties aptaujā, izsakot savu viedokli un  izvērtējot svētkus.

Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis pīduovuotais školu optimizacejis plana projekts paredz pīrūbežā likvidēt vydškolys Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā. I pīrūbežā paliks viņ treis vydškolys – Ludzā, Viļakā i Balvos. Taipoš ministrejis projekts paredz, ka Latgolā vydškolu likvidēs ari Viļānūs, Drycanūs, Kaunatā, Špoģūs. Kai tys ītekmēs Latgolys atteisteibu i voi tys uzlobuos izgleiteibys kvalitati, par tū sarunā ar  Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis izgleiteibys departamenta vadeituoju Edīti Kanaviņu, Latvejis pošvaļdeibu savīneibys padūmneicu izgleiteibys i kulturys vaicuojumūs Ināru Dunduri, Baļtinovys vydškolys  direktoru Imantu Slišānu i  Juri Livmani, Viļānu vydškolys direktora vītnīku izgleiteibys jūmā.

Pedagogi paziņojuši par trīs dienu streiku, bet premjers norāda, ka streikošanas dēļ vairāk naudas neradīsies. Pedagogiem grasās pievienoties arī mediķi. Šonedēļ daudz runāts par budžetu, bet bijuši arī citi notikumi. Piemēram, ziņa par to, ka Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ir apsolījis algotņu grupējumam "Vagner" 15 miljonus ASV dolāru par Itālijas aizsardzības ministra Gvido Krozeto slepkavību, kā arī citi notikumi.  Aktualitātes vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.   

Šajā HR Podcast plus epizodē turpinājām jau reiz podkāstā aizsākto tēmu par sievietēm līderēm. Šajā reizē ieskatījāmies ko mums vēsta Eiropas direktīva, kas paredz līdz 2026. gadam ieviest kvotas Top 500 kompānijās,  sieviešu līdztiesības līdzsvarošanai. Ko tā paredz, kāpēc sievietes pazūd organizācijās un, kur tās pazūd? Sarunājos ar Elīnu Bulāni un Sabiedrības integrācijas fonda direktori Zaigu Pūci.Eiropas Savienības dalībvalstīm saistoša direktīva, kas paredz, ka līdz 2026.gada jūlijam lielajiem uzņēmumiem (kotējas biržā, ir 250+ darbinieki) – vismaz 40% no direktoriem bez izpildvarām vai 33% no visiem direktoriem būs jābūt sievietēm. Diskusijas par šo jautājumu norisinās jau vairāk kā 10 gadus, bet līdz šim nav izdevies panākt augstāku procentu, tāpēc zināmā mērā - šis ir pēdējais piliens, censties ieviest pārmaiņas nosakot kvotas. Manuprāt, kvotas gan nodarītu pāri, gan ieviestu izmaiņas, taču jautājums, kur paliek sievietes organizācijās, kur paliek sieviešu 19,8 % atalgojuma, kas ir zemāks par vīriešiem tajās pašās kompetencēs?Saskaņā ar McKinsey pētījumu, sievietes līderes daudz vairāk pievērš uzmanību rūpējoties par darbinieku labbūtību, noskaidrojot kā darbinieki jūtas. Bet tam ir arī savas ēnas puses - bieži vien viņas daudz ātrāk un vairāk izdeg. Sievietes līderu amatos dodas prom no darba daudz biežāk nekā vīrieši, piemēram 2021.gadā tie bija 10,5% sieviešu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad šis rādītājs bija 6-7%. Situāciju viennozīmīgi ietekmēja arī Covid-19 pandēmija, jo sievietes bija tās, kas daudz vairāk pārņēma rūpes par bērniem, mājas soli.Šajā epizodē kopā ar Elīnu Bulāni un Sabiedrības integrācijas fonda direktori Zaigu Pūci diskutējām par šo tēmu, mēģinājām pacepties, iekarst un atbildēt uz dažiem jautājumiem:Ko vēsta dati par sieviešu un vīriešu kopābūšanu organizācijās?Vai esam uz pareizā ceļa, ieviešot kvotas kā instrumentu?Vai neesam paši gatavi strādāt ar saviem pieņēmumiem, stereotipiem, aizspriedumiem un paradumiem?Kāda ir "temperatūra" Baltijas valstīs un ko mēs paši vēlamies?Kādi ir risinājumi veidot līdztiesīgu, līdzsvarotu darba tirgu un izpratni par dažādības nozīmi organizācijās?Paldies mūsu ekspertiem, supervizorei, organizāciju praktiķei - Aritai Featherstonei, Agnesei Cimdiņai, kura ir sertificēta dažādības vadītāja un sociālantropoloģijas doktore.Svinēsim Sieviešu dienu ar zināšanām par mūsu pašu aizspriedumiem.  - Klausies Spotify, Apple Podcast, Delfi podkāsti, www.hrpodcast.lv! - HR Podcast ienāk tavā epastā! Dodies uz https://hrnewsletter.lv/ un atstāj savu epastu, lai arī turpmāk katru nedēļu saņemtu visu jaunākos pētījumus, aktuālos rakstus un HR Podcast epizodes savā epastā!Vērts izlasīt:https://www.emerald.com/insight/content/doi/10.1108/GM-07-2022-0238/full/pdf?title=gendered-hybridity-in-leadership-identities-a-postfeminist-analysishttps://www.womenonboards.net/womenonboards-AU/media/UK-PDFs-Miscellaneous/WoB_HiddenTruth_FINAL.pdfWomen in the Workplace | McKinseyhttps://www.cnbc.com/2023/03/06/gender-pay-gap-could-cost-the-world-economy-7-trillion-moodys-says.html https://www.pewresearch.org/social-trends/2023/03/01/the-enduring-grip-of-the-gender-pay-gap/https://www.moodysanalytics.com/-/media/article/2023/close-the-gender-gap-to-unlock-productivity-gains.pdf  

Stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš Ne vienmēr ir tā, ka senākajos rakstītajos avotos sākotnēji fiksētais nosaukums turpina savu pastāvēšanu vēlākos gadsimtos, ka informācija ir pietiekama, lai precīzi lokalizētu, ka arheoloģiskās liecības atbilst rakstītajām ziņām, ka tās viena otru papildina un ir saskaņā. Vispirms minēsim piemēru, kur viss sakrīt. Kokneses (Kukenois) pils 13. gadsimta sākumā sarakstītajā Indriķa hronikā pirmoreiz minēta 1205. gadā. 1208. gadā to nodedzina. 1209 gadā koka pils vietā vietā uzcelta krustnešu pils (castrum Kukonois). Pie tās ar laiku izauga pilsēta. Ziemeļu kara laikā 1701. gadā mūra pils tika uzspridzināta. Pilsdrupas saglabājušās līdz šodienai. Arheoloģiskos izrakumos atrastas atbilstošas liecības. Tagad par gadījumiem, ka, rakstītos avotos sākotnēji fiksētais nosaukums, neturpina savu pastāvēšanu vēlākos gadsimtos Sāksim ar Jersiku. Tā daudzreiz minēta 13. gadsimta hronikās un citos dokumentos Jersika (Gercike) apzīmēta kā castrum, civitas, urbs, burg, locum castri Gerceke. 14. gadsimta laikā tās vārds izzūd. Indriķa hronika satur vērtīgu informāciju par tās izskatu. 1209. gada bīskapa Alberta uzbrukuma laikā Jersika raksturota sekojoši: ''… bīskaps savu karaspēku virzīja pret pilsētu... Vācieši viņus vajādami, kopā ar viņiem iebruka pa vārtiem pilsētā… Todien viss karaspēks palika pilsētā un savāca daudz kara laupījuma, sagrābdams visos pilsētas nostūros drēbes, sudrabu, pumpuru un daudz lopu, bet baznīcās – zvanus, svētbildes un citus piederumus, naudu un daudz mantu, un visu paņēma līdzi, pateikdamies Dievam, kas viņiem tik ātri bija piešķīris uzvaru pār ienaidniekiem un atvēris pilsētu bez pašu zaudējumiem.'' Pētnieki ilgstoši centās atrast lokalizēt Jersiku. Zināmā informācija – 10 dienu gājienā no Rīgas pie Daugavas. Populārākie novietojumi Lokstenes, Oliņkalna, Šlosbergas (Pilskalnu) pilskalni. Arheoloģiskie izrakumi hronoloģiski apstiprināja pēdējo vietu. Minētā lokalizācija kļuva par vispārpieņemtu. Taču iegūtās arheoloģiskās liecības nebūt neizceļas ar savu kvalitatīvo sastāvu, ko varētu gaidīt, spriežot pēc hronikā rakstītā. Salīdzinot ar  citiem Daugavas lejteces centru pētījumu rezultātiem, Jersikas senlietu klāsts nav bagātāks.   Savukārt Beverīnas (Beverin) pils vieta, neskatoties uz tās vairākkārtīgo un it kā pietiekami detalizēto aprakstu Indriķa hronikā, joprojām rosina pētniekus arvien atgriezties pie tās lokalizācijas jautājuma, jo vienota viedokļa trūkst. Beverīna atradusies netālu no Cēsīm, attālumā, ko jātnieks var veikt turp un atpakaļ vienas nakts laikā. Tās vārds izzūd pēc 1216. gada, kad to nodedzina pleskavieši. Beverīnas pils vieta meklēta Valmierā, Trikātas, Vaidavas, Kauguru Pekaskalna, Kokmuižas Cimpēnkalna, Raunas Tanīskalna pilskalnā un citur. Veiktie arheoloģiskie izrakumi ir dažas vietas izsvītrojuši no saraksta, tomēr to apjoms un kvalitāte nav ļāvusi pagaidām noteikt favorītu un pētniekiem vienoties par Beverīnas pils vietu. Nākotnes uzdevums. Tagad pievērsīsimies gadījumam, kad ir iegūtas spilgtas arheoloģiskās liecības, bet vieta nav atpazīstama rakstītos avotos. Runa būs par Daugmales pilskalnu. Iegūtās senlietas apliecina tā uzplaukumu 10.-12. gadsimtā, kad Daugmale ir viens no nozīmīgākajiem amatniecības un tirdzniecības centriem šajā Baltijas jūras krastā. Pieminekļa nosaukumu "Daugmale", pēc pagasta nosaukuma, ieviesa 1930. gados tā pirmais arheoloģisko izrakumu veicējs Valdemārs Ģinters. Arheoloģiskajā literatūrā tas sastopamas arī ar citiem nosaukumiem: pēc muižas vārda – Bramberģes pilskalns, pēc māju vārdiem – Baltgalvju, Tīču, Pukstiņu pilskalns. Ir ziņas, ka vietējie iedzīvotāji to saukuši par Daugavas pilskalnu. Šajā sakarā interesanti, ka pieminekļa tiešā tuvumā atradusies muiža ar nosaukumu Dunhof. Taču tā izveidota tikai 17. gadsimtā, veidojot jaunu centru kopš 16. gadsimta rakstītos avotos zināmajai muižai Pixtenseehof. 18. gadsimtā, mainoties īpašniekiem tā iegūst Līves vārdu. Piemineklim nav iespējams fiksēt stabilu senu vietvārda tradīciju. Rakstītos avotos pieminekļa vārds nav tieši atrodams. Taču pastāv viedoklis, ka liecības, kaut ar nepietiekamu ticamības pakāpi, par to tomēr ir atrodamas. Iespējams, ka Daugmales rakstītais vārds ir Duna pēc upes vārda.. Tā, Sakša Gramatiķa 12. gadsimta beigās sacerētajā darbā “Gesta Danorum” stāstīts par dāņu vikingu Hadingu (Hadingus), kas 9. gadsimta beigās neveiksmīgi cīnījies ar kuršu valdnieku Lokeru (Lokero), bet vēlāk sekmīgi uzbrucis Helesponta (Helespontos) valdniekam Hadvanam (Hadwanus), kurš dzīvoja Dunas (Duna) pilsētā. Vēl viņš min Hadinga dēlu Frodi (Frotho), kurš 10. gadsimta sākumā gan cīnījies ar kuršiem un viņu valdnieku Dorni (Dorno), gan ar krieviem, gan arī ieņēmis Dunas pilsētu, kurā valdījis Advans (Andwanus, Anduanus). Vēl viens iespējamais Daugmales nosaukums ir Zemgales osta (portus Semigallia). Saskaņā ar Indriķa hroniku, 1200. gadā pāvests Inocentijs III, piedraudot ar baznīcas lāstu, aizliedza visiem tirgotājiem tirgotājiem tirdzniecības nolūkos apmeklēt Zemgales ostu. Hronikā aprakstīts gadījums, kad par minētā noteikuma neievērošanu kāda kuģa kapteinis un locis sodīti ar nāvi. Diskusijas par tās lokalizāciju turpinās. Tā meklēta kā Lielupes tā Daugavas upes krastos. Ir pamats hipotēzei par Daugmali kā par Zemgales ostu.

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot ceturto politiķu diskusiju par identitāti. Šajā sarunā par to, kāpēc opozīcijas partijas komunicē cilvēciskāk, kāpēc un kā vēlētājam no partijām izķert utis, kā arī to, kāpēc būtiski vienoties par pamatprincipiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot trešo politiķu diskusiju par finansējumu. Šajā sarunā par pilsonisko depresiju, to, vai politiski kopš pēdējām Saeimas vēlēšanās esam auguši, mediju priekšvēlēšanu formātiem un to, kas veido domas skaidrību. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot otro politiķu diskusiju par infrastruktūru. Šajā sarunā par to, vai no politiķu sarunām iespējams izskaust savstarpēju dzelšanu, vai Rīgas koncertzāle Kongresu nama vietā patiesi taps un kā atšķitas jauno un veco partiju retorika. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot pirmo politiķu diskusiju par izglītību. Šajā sarunā par politiķu bieži tukšo retoriku, domas skaidrības trūkumu, birokrātisko valodu un to, kāpēc vēlētājiem jābūt prasīgākiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece Brīvības pieminekļa celtniecība bija viens no publiski visvairāk apspriestiem jautājumiem. Tā risināšanā bija iesaistīti politiķi, ierēdņi, mākslinieki, tālaika sabiedriskie darbinieki. 1922. gada septembra sākumā tika izsludināts pirmais konkurss priekšlikumam par “Piemiņas staba” celšanu, tajā uzaicināja piedalīties tēlniekus Burkardu Dzeni, Teodoru Zaļkalnu, Emīlu Melderi, Kārli Zāli, arhitektus Eiženu Laubi un Ernestu Štālbergu. Aizsardzības ministrijai tika paziņots, ka iecerētais piemineklis būs obeliskveida monuments, vienojās pieminekli celt pēc prof. Laubes projekta un uzdeva Apsardzības ministrijai likt profesoram Laubem priekšā izstrādāt projektu un iesniegt izdevumu aprēķinu. Tomēr pieminekļa celtniecības lieta netika pietiekami apspriesta profesionāļu lokā un sabiedrībā, jo 1923. gada 25. aprīlī Ministru kabinetam tika iesniegta protesta vēstule par Brīvības (tolaik Uzvaras) pieminekļa celtniecību. Nesagaidot atbildi no Ministru kabineta, mākslinieki tajā pašā aprīļa mēnesī iesūtīja atkārtotu atgādinājumu. Inteliģences viedokļa izklāsts tomēr ieviesa pārmaiņas valdības lēmumos. “Kara ministrijai valsts kanceleja paziņo, ka Ministru kabineta š. g. 16. augusta sēdē, grozot 1922. gada 12. oktobra lēmumu (prot. Nr. 83. p. 9.), nolēma darbus kritušo karavīru un uzvaras pieminekļa celšanai pēc prof. Laubes projekta neuzsākt, bet izsludināt jaunu konkurenci pieminekļa skices izstrādāšanai ar noteikumu, ka pieminekļa izmaksa nedrīkst pārsniegt 300 000 latu.” Līdz ar to bija noslēdzies pirmais posms un iesācies nākamais ar citu stratēģiju – Uzvaras pieminekļa ideja jau transformējās par vērienīgāku ieceri: tiks celts piemineklis brīvībai. 1923. gada 6. novembrī “Valdības Vēstnesī” izsludināja jaunus Brīvības pieminekļa konkursa noteikumus un iecēla jaunu komisiju, kuras sastāvā bija Ministru prezidents Zigfrīds Meierovics (priekšsēdētājs), izglītības ministrs Hugo Celmiņš, Latvijas Mākslas akadēmiju pārstāvēja Jānis Roberts Tillbergs un Konstantīns Rončevskis, Latvijas Universitāti – Ernests Felsbergs, Neatkarīgo mākslinieku vienību – Ernests Brastiņš, Rīgas mākslinieku grupu – Romans Suta. Komisija izstrādāja konkursa nolikumu, un konkursā tika iesniegti 29 projekti un četri zīmējumi. Pirmo vietu nolēma nepiešķirt, otro vietu dalīja Martas Liepiņas-Skulmes kompozīcija “Latvija” un Kārļa Zāles darbs “Par dzimteni”. Diemžēl arī šoreiz Brīvības pieminekļa kā valsts projekta ideja nerealizējās. Rezultātus nedeva arī nākamais – 1925. gadā notikušais iekšējais konkurss. Tikai 1929. gadā sākās pieminekļa ieceres reāla īstenošana. 12. decembrī izveidoja Brīvības pieminekļa celtniecības komiteju, kas izplatīja aicinājumu “Celsim brīvības pieminekli!”. Komitejas priekšsēdētājs bija Valsts prezidents Gustavs Zemgals, locekļi – ģenerālis Jānis Balodis, Marģers Skujenieks, Rūdolfs Egle un Alfrēds Andersons. Idejas pieteikumu varam uztvert metaforiski, bet tajā pašā laikā arī ļoti konkrēti: “Celsim šo pieminekli Rīgā, jo viņa ir Latvijas sirds! Celsim viņu Daugavas krastos, jo Daugavas māmuliņa saista atsevišķas Latvijas daļas pie Latvijas sirds – Rīgas!” Brīvības pieminekļa celtniecības komiteja organizēja plašu ziedojumu vākšanas akciju: tika vākti ziedojumi no privātpersonām, iestādēm, sabiedriskām organizācijām utt. Ziedojumus vāca, piemēram, 18. novembra svētku laikā. Izglītības ministrija izdeva speciālu rīkojumu “Visiem skolu īpašniekiem, skolotājiem un skolu jaunatnei”, kuros bija rakstīts: “Saskaņā ar Brīvības pieminekļa komitejas lēmumu šogad 18. novembrī notiks ziedojumu vākšana ar bundžiņām visā valstī, un minētajā darbā aicināta visplašākā sabiedrība.” 1930. gadā izsludinātā Brīvības pieminekļa konkursa žūrijas sastāvā bija Vilhelms Purvītis, Konstantīns Rončevskis, Burkards Dzenis, Ernests Štālbergs un divi valdības pārstāvji. No 32 iesniegtiem projektiem par labāko atzina Kārļa Zāles kompozīciju “Mirdzi kā zvaigzne”, otro vietu ieguva Teodors Zaļkalns ar darbu “Trīs zvaigznes”, par trešo labāko atzina Kārļa Zemdegas kompozīciju. Žūrijas lēmumu par konkursa rezultātu komentēja Jānis Siliņš: “K. Zāles projekts bagātu plastisko veidojumu un arhitektonisku formu savienojumā ietver vispusīgu un pārdomātu idejisku saturu. Viņš alegoriskās formās iemieso Latvijas valsts tapšanas sekmētājus spēkus. Šis mets ir vienīgais, kas skaidrā un viegli saprotamā veidā šo uzdevumu veic.” Tomēr konkursa rezultāts izraisīja diskusijas profesionāļu vidū, un sabiedrības viedoklis tika izteikts presē. Atbalstot Teodoru Zaļkalnu kā labāko iecerētā pieminekļa autoru, kultūras darbinieki Brīvības pieminekļa komitejai iesniedza protesta vēstuli divos variantos (abas parakstītas gada 17. decembrī). Vēstules parakstījuši Kārlis Straubergs, Elza Stērste, Edvarts Virza, Augusts Tentelis, Hermanis Albats un citi. Arhīva materiālos abām vēstulēm pievienots ar roku rakstīts parakstus atšifrējošs uzvārdu saraksts – uzskaitītas 44 personas. Diskusijas presē par labāko Brīvības pieminekļa metu mākslinieku aprindās un sabiedrībā bija galēji saasinātas, tās ne tikai vērtēja kā konfliktu starp Zaļkalnu un Zāli, bet apšaubīja arī pašu žūriju un tās spriedumu profesionalitāti. Par Zaļkalna metu žūrija izsakās tā: “Projekta apakšējā daļa ar savām spēcīgos vilcienos radītām proporcijām atstāj imponējošu iespaidu. Šinī metā nava nekā redzēta, nekā konvencionāla, viss jauns, vienkāršs, harmoniski nomierināts. (..) Bez tam žūrija nevienu vārdu nav minējusi par to, ka Zaļkalna piemineklis domāts ar lieliskām iekšējām telpām – kara muzeju apakšā un monumentālai sienu glezniecībai augšā – veselas septiņas zāles, kas apgaismojumu dabūs no matstikliem griestos. Zaļkalna piemineklis domāts kā visu radošo mākslu – arhitektūras, skulptūras, glezniecības, dzejas un mākslas amatniecības kopdarbs, pie kam katrs indivīds te varēs brīvi radīt, ievērojot tikai vispārējo pieminekļa harmoniju.” Ar laika distanci aplūkojot darbus un arī notikumus ap konkursu, varam secināt, ka liela nozīme bijusi laikmeta prasībām pēc vēstījuma, leģendām, varoņiem, stāstiem, kas sasaucās ar 30. gadu reālisma estētikas iemiesojumu monumentālās formās. Kārļa Zāles projektā tika veiktas korekcijas, sabiedrībai bija vajadzīgs skaidrās un lakoniskās formās veidots Brīvības piemineklis Brīvības bulvārī; tā 1931. gadā. pamatakmeni ielika Valsts prezidents Alberts Kviesis un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. 1935. gada 8. novembrī Valsts prezidenta pilī sanāca Brīvības pieminekļa komiteja 32 locekļu sastāvā. Valsts prezidenta sekretārs Jānis Grandaus ziņoja, ka komitejai iemaksāti 1 205 077 lati. Brīvības pieminekļa komiteja pārrunāja arī turpmāko apkārtnes izdaiļošanu un atklāšanas pasākumu. Pārlūkojot preses materiālus, redzams, ka jaunais ansamblis bija galvenais akcents valsts neatkarības svētkos – 18. novembrī. Pieminekļa atklāšanas runā prezidents Alberts Kviesis uzsvēra Kārļa Zāles nopelnus: “Ir veikts kulturāls darbs mūsu mākslai un meistarībai.” Pirms pieminekļa iesvētīšanas Valsts prezidents noslēdza uzstāšanos ar vārdiem: “Lielgabalu salūts, kas nupat vēstīja visai zemei, ka Brīvības piemineklis atklāts, apliecināja, ka visas mūsu sirdis un domas, jūtas un prāts, mūsu dzīve un darbs pieder tēvzemei un brīvībai! Dievs svētī Latviju!” Brīvības pieminekļa akcijā kā tautas ziedojums kalpoja par labu piemēru arī turpmāk iesaistīt visus pilsoņus lielu ideju īstenošanā. Dienaskārtībā bija Uzvaras laukuma būves ideja, un sākās ziedojumu vākšana šim grandiozajam projektam.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība draud ar vispārēju streiku mācību gada sākumā, vai streikošanai ir pamats? Saruna ar skolu direktoriem par problēmām skolās un kā tās risināt. Diskusijas dalībnieki: Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane un Kocēnu pamatskolas direktors Māris Bušmanis.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība draud ar vispārēju streiku mācību gada sākumā, vai streikošanai ir pamats? Saruna ar skolu direktoriem par problēmām skolās un kā tās risināt. Diskusijas dalībnieki: Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane un Kocēnu pamatskolas direktors Māris Bušmanis.

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt? Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus. Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu. "Iedomājieties, ka dzīvojat normālā Rīgas daudzstāvu mājā. Jums ir jumts, kurš vienkārši ir, un tur nekas nenotiek, un jūs maksājat dārgi par elektrību.Tad jūs ar saviem kaimiņiem sametaties, uzliekat uz tā jumta saules paneļus un visi tērējat savu elektrību, kas ir lētāka, kas ir no zaļajiem resursiem, un visi ir laimīgi. Tas būs iespējams," stāsta Raivis Dejus. Savukārt energokopienas darbības mērķis pēc likuma ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. "Ja, piemēram, es savā lauku īpašumā uzstādu saules paneļus, tad iegūto enerģiju es varēšu izmantot arī savā Rīgas dzīvoklī. Vai arī kāds uzņēmums, ja uzstādīs kaut kur laukos vai pļavā saules parku, varēs iegūto izlietot vēl kādā savā adresē," skaidro Valdis Ratniks. Šī kārtība gan vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā. Svarīgs ir arī aspekts, ka energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.

Ņemot vērā šī brīža izaicinājumus enerģētikas sektorā, Krustpunktā diskutējam par enerģētikas nākotni Latvijā. Diskusijas dalībnieki: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Gunārs Valdmanis, kā arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Ņemot vērā šī brīža izaicinājumus enerģētikas sektorā, Krustpunktā diskutējam par enerģētikas nākotni Latvijā. Diskusijas dalībnieki: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Gunārs Valdmanis, kā arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Laika apstākļu ziņā šo nedēļu diez vai var saukt par izcilāko šajā vasarā, arī premjeram Kariņam šī nedēļa diez ko izcila nav bijusi - pozitīvs Covid tests un mājas režīms. Būtiskāko, kas nedēļas gaitā ir noticis, piektdienās Krustpunktā apspriežam ar kolēģiem žurnālistiem.  Covid gadījumu skaits pēc pāris mēnešu lejupslīdes atkal pieaug. Partijas sāk iesniegt sarakstus Saeimas vēlēšanām. Koalīcija konceptuāli atbalsta obligātā militārā dienesta ieviešanu. Saeima lemj par pensiju indeksāciju jau augustā. Ukraiņi sāk veiksmīgi pielietot Rietumu piegādātos ieročus. Šie ir vien daži no šīs nedēļas tematiem, ko apspriežam. Studijā: Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis, žurnāliste Baiba Strautmane un "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere.

Laika apstākļu ziņā šo nedēļu diez vai var saukt par izcilāko šajā vasarā, arī premjeram Kariņam šī nedēļa diez ko izcila nav bijusi - pozitīvs Covid tests un mājas režīms. Būtiskāko, kas nedēļas gaitā ir noticis, piektdienās Krustpunktā apspriežam ar kolēģiem žurnālistiem.  Covid gadījumu skaits pēc pāris mēnešu lejupslīdes atkal pieaug. Partijas sāk iesniegt sarakstus Saeimas vēlēšanām. Koalīcija konceptuāli atbalsta obligātā militārā dienesta ieviešanu. Saeima lemj par pensiju indeksāciju jau augustā. Ukraiņi sāk veiksmīgi pielietot Rietumu piegādātos ieročus. Šie ir vien daži no šīs nedēļas tematiem, ko apspriežam. Studijā: Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis, žurnāliste Baiba Strautmane un "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere.

Liepājas Karosta pazīstama ir arī ar savu festivālu, kurā mākslinieki pulcējas plenērā un atvērtas dažādas radošās darbnīcas. Šogad festivāla moto – kad maskas krīt. Kā festivāla rīkotāji iecerējuši festivāla norisi uzzināsim sarunā ar Montu Krafti. Šogad Karostas festivāls norisināsies no 6. līdz 12. jūnijam. Tas sāksies ar mākslinieku plenēru un atvērtajām darbnīcām. Karostas ūdenstornī šogad darbosies tēlnieks Egons Peršēvics un mākslinieki Reinis Liepa un Veronika Frolova. Karostas ūdenstornis atkal pārtaps par atvērtām mākslinieku darbnīcām, kur apmeklētājiem visas vasaras garumā būs iespēja sekot līdzi radošajam procesam. Savukārt Redanā strādās Kirils Panteļejevs, kurš veidos apjomīgu instalāciju, spāņu mākslinieku grupa SERGARE no Burgosas un igauņu māksliniece Reelika Tooming, kas veidos sienu gleznojumus. Instalāciju veidos arī karostnieks Igors Ničajs. Karostas mākslinieks Element-ton veidos lielformāta gleznu uz nama sienas Atmodas bulvārī 21. Karostas cietumā spāniete Clara Cabrera, kas patlaban dzīvo Liepājā, un Luis Guevara no Venecuēlas uz kameru sienām zīmēs apmeklētāju un darbinieku portretus. Savukārt karostniece Aija Vīdnere veidos instalāciju “Zaudētā paradīze”. Šogad Karostas festivālā “tiks atklāts” vēl viens jauns Karostas objekts – Arsenāls, pamestais cara laika pulvera pagrabs – milzīgs pazemes angārs Karostas mežā, kurā Ritvars Embrekts veidos instalāciju SHELTER. Tā būs apskatāma piektdien, sestdien un svētdien. Piektdien, 10. jūnijā, pulksten 15 tiks atklāti mākslas darbi Karostas ūdenstornī, Arsenālā un Element-ton sienas gleznojums Atmodas bulvārī 21. Sestdienas, 11.jūnija, pasākumu programma sāksies ar jau tradicionālo publisko diskusiju Karostas cietuma pagalmā. Tā sāksies pulksten 11 un tiks translēta Karostas cietuma Facebook kontā. Diskusijas tēma “Karosta – Liepājā, Latvijā, pasaulē”. Sestdien Karostas cietumā notiks masku mākslinieka no Lielbritānijas Huge Sillytoe radošā darbnīca un performance. Mākslinieka radošā izpausme ir saistīta ar brīvības sajūtas, ko priekšnesumā var sniegt maska, izpēti. Viņš veidos jaunu priekšnesumu, kurā pētīs ieslodzījuma, emancipācijas, būru, bēgšanas un identitātes tēmas. Visu dienu Karostas cietumā darbosies vintage tirdziņš. Sestdien Karostā pulcēsies senie spēkrati. Svētdien, 12. jūnijā pasākumi notiks Redanā.

Kamēr Evelīna Viļņā klausījās mīlasstāstus no cietuma, tikmēr Niklāvs staigāja pa velna muzeju, meklēdams savas bijušās. Diskusijas veidosies ap toksiskām attiecībām, seksa uzspiešanu un panikas lēkmēm. Nāks klajā arī Niklāva lielie soda apmēri un Evelīnas atgadījums ar policiju. Ko tu darīji Maikla Džeksona nāves dienā?