Podcasts about diskusijas

Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.  

Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas, kurā runājām par mākslīgā intelekta (MI) lomu Latvijā, aplūkojot tā attīstību un ietekmi no dažādām perspektīvām. Diskusijas dalībnieki - Evita Simsone, NVA direktore; Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors; Artūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un Anna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītāja - dalās ar savām zināšanām un pieredzi.Aplūkojam jaunākos pētījumus un datus par MI izmantošanu darba vietās, ekonomisko ietekmi un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi un darbinieki. Diskutējam par iespējām, ko sniedz MI, un arī par to, kā nodrošināt atbilstošas apmācības un prasmes, lai maksimāli izmantotu šīs tehnoloģijas potenciālu. Noslēgumā dalībnieki dalās ar saviem ieteikumiem, lai Latvija varētu maksimāli izmantot MI potenciālu nākamajos 5-10 gados. Neaizmirstiet noklausīties šo epizodi un iegūt vērtīgas atziņas par MI nākotni Latvijā!Viesi:Evita Simsone, NVA direktoreKaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors, Jūrmalas Futbola skolas direktorsArtūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un vadītājs, AI guruAnna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītājaSaruna notiek kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Stāsta LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško Šobrīd to laikam neviens precīzi nevar pateikt, taču pētījumos tiek norādīti vairāk nekā 50 veidi. Kāpēc tik daudz? Tāpēc, ka sinestēzija pašreiz pieņemtajā definējumā ir papildu maņu aktivizēšanās pie noteiktiem stimuliem jeb sinestēzijas ierosinātājiem. Atsevišķas skaņas, piemēram, notis, valodas skaņas vai vizuālie simboli – burti vai figūras – var izraisīt gan krāsu, pieskārienu, garšas, gan smaržas sajūtu. Arī nedēļas dienu un mēnešu nosaukumi var aktivizēt krāsu, garšu un smaržu uztveri. Katra šāda kombinācija tiek uzskatīta par atsevišķu sinestēzijas veidu. Tātad savstarpējo kombināciju ir daudz. Precīzu skaitu nevar noteikt tāpēc, ka vēl joprojām ir diskusijas par sinestēzijas kritērijiem un sinestēzijas būtību. Aktuāls jautājums ir par to, cik noturīgām būtu jābūt saistībām ilgā laika periodā, lai attiecīgais cilvēks varētu tikt pieskaitīts sinēstētiem. Vai kritērijs būtu 80 vai 90%  sakritība starp mērījumiem ilgā laika periodā, vai pietiktu ar 50% sakritību? Diskusijas ir arī par to, vai sinestēzija ir tikai uztveres līmeņa fenomens, kas darbojas attiecībā uz maņu saistījumiem, vai arī par sinestēziju var runāt, domājot augstākos kognitīvos procesus. Ir pētnieki, kuri diskutē, ka arī īpašās valodas spējas – veidot tēlainus apzīmējumus, neparastus stāstus, īpašas rakstīšanas spējas – varētu būt viens no sinestēzijas veidiem, pamatojot to ar specifiskiem neironu savienojumiem noteiktas darbības izpildes laikā, kas ir raksturīgi sinestēzijas gadījumā. Šoreiz stāsts par vienu no pētījumos biežāk aprakstītākiem sinestēzijas veidiem, ko sauc par grafēmu-krāsu sinestēziju. Šis sinestēzijas veids raksturo gadījumus, kad cilvēks, lasot ahromatiskus, t.i., nekrāsainus burtus vai ciparus, redz tos noteiktās krāsās. Sinestēzijas krāsu sajūtu mēdz saukt par fotismu. Šīs sinestēzijas gadījumā fotisms ir krāsa, ko redz vai uztver sinestēts, reaģējot uz burtu, vārdu, valodas skaņu vai dzirdētu vārdu. Tad mēdz teikt, ka kādam grafēmu jeb krāsu sinestētam C burta fotisms ir oranža krāsa. Pie grafēmu-krāsu sinestēziju grupas mēdz pieskaitīt arī sinestēzijas veidus, kas saistīti ar nedēļas dienu, mēnešu nosaukumu, cilvēku vārdu un citu vārdu saistījumiem ar krāsu uztveri. Tas attiecas gan uz tādiem gadījumiem, kad cilvēks redz drukātu tekstu un viņam rodas fotisms, gan arī tad, kad attiecīgo skaņu vai izrunāto vārdu dzird. Bieži vārdu krāsu sinestēzijas gadījumā vārda fotismu nosaka pirmā burta vai skaņas krāsa. Piemēram, ja sinestētam burts vai skaņa "D" ir tumši zilā krāsā, tad, visticamāk, arī vārdi, kas sākas ar "D", būs tumši zilā krāsā, piemēram, draugs, durvis, Dace. Interesanti, ka valodās, kur vienu un to pašu rakstīto burtu izruna atšķiras dažādiem vārdiem, dzirdētā vārda fotismu nosaka tieši pirmais burts, nevis skaņa. Piemēram, angļu valodā vārdiem cat (kaķis) un key (atslēga) sinestētam būs atšķirīgi fotismi, jo pirmais burts ir atšķirīgs, kaut arī abus izrunā ar skaņu "k". Savukārt vārdiem peace (miers) un phone (tālrunis) būs vienāds fotisms jeb krāsa, jo abi šie vārdi rakstās ar "p", kaut izrunā tos ar atšķirīgām pirmajām skaņām. Pētnieki mēģina noskaidrot, kas tieši izraisa grafēmu-krāsu sinestēziju – vai tas ir burta vizuālais izskats, ko nosaka taisnas līnijas, ieliekti vai apaļi elementi vai burta vispārīgā piederība šai kategorijai. Izrādās, ka lielākā daļa grafēmu-krāsu sinestētu nav jutīgi pret dažādām viena burta vizuālām izmaiņām – "A" burts var būt liels vai mazs, treknrakstā vai slīprakstā, tas tik un tā izraisīs vienu un to pašu fotismu, piemēram, sarkano krāsu. Taču ir pētījumi, kur aprakstīti individuāli gadījumi, kad vienā fontā rakstīts "A" sinestētam ir tumši zils, bet citā fontā rakstīts "A" ir gaišākā tonī. Vai arī, ka lielajam "A" ir piesātinātāka krāsa nekā mazajam "a". Tomēr vēl nav noskaidrots, vai tā ir tikai atsevišķu sinestētu specifiska īpatnība, vai tomēr tas ir raksturīgi lielākajai sinestētu daļai. Arī šajā jomā pētījumi turpinās, lai to precizētu.

Diskusijas par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegšanu arvien turpinās. Lēmuma nav un izskan pārmetumi par valdības kārtējo vilcināšanos. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 diskusijas "Nacionālo interešu "klubs vadītajs Romāns Meļņiks, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un "TVNet Group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Diskusijas par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegšanu arvien turpinās. Lēmuma nav un izskan pārmetumi par valdības kārtējo vilcināšanos. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 diskusijas "Nacionālo interešu "klubs vadītajs Romāns Meļņiks, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un "TVNet Group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Vilcienu haoss turpinājās arī šonedēļ un nu šī iemesla dēļ ir sākušas arī "ripot galvas". Tikmēr arvien augstākos toņos turpinās diskusija par kājnieku mīnām. Nedēļas notikumus analizējam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē portāta "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.  

Stāsta LU Literatūras folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, dejas un teātra kritiķe Dita Jonīte Jēdziens "laikmetīgā deja" profesionālās dejas vidē mērķtiecīgi tika adaptēts 2007. gadā, kad Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas asociācija aicināja uz diskusiju dejas praktiķus un teorētiķus, lai vienotos par to, kā dažādo dejas virzienu, stilu un formu daudzveidībā nošķirt mākslas veidu, kuru starptautiskajā kontekstā definē kā "contemporary dance". Laikmetīgās dejas mākslas attīstību Latvijā virzīja un sekmēja Olgas Žitluhinas un viņas domubiedru aktivitātes 20. gadsimta 90. gados: 1996. gadā tika izveidota "Olgas Žitluhinas mūsdienu dejas trupa"; 1998. gada rudenī aizsākās pasākumu cikls, no kura vēlāk attīstījās starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot"; 1999. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā tika izveidota bakalaura līmeņa apakšprogramma "Modernās dejas horeogrāfija" (tagad "Laikmetīgās dejas māksla"). Ilgu laiku angļu valodā lietotais "contemporary dance" latviski tika tulkots gan kā mūsdienu deja, gan kā modernā deja un arī kā laikmetīgā deja. Taču žanram attīstoties, kā arī paralēli strādājot gan amatieriem, gan profesionāļiem, radās nepieciešamība definēt to, ka laikmetīgā deja ir uz mākslu vērsts žanrs, bet mūsdienu dejas aptver plašā spektrā daudzus dejas žanrus un stilus, kas patlaban tiek praktizēti (džeza dejas, hiphops, breikings un daudzi citi, kuru popularitāte visuzskatāmāk redzama bērnu un jauniešu vidū). Jēdziena "modernā deja" izmantošana (apzīmējot laikmetīgās dejas notikumus) 90. gadu beigās bija saistīta ar žanra attīstības kontekstu: 1999. gadā jaunās izglītības programmas izveidošanā Latvijas Kultūras akadēmijā atbalstu sniedza klasiskās modernās dejas māksliniece Šarona Perija (Sharon Parry, ASV). Mākslas vēstures kontekstā, tostarp Latvijā, moderno deju vispirms iespējams aplūkot periodā, kad 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā veidojās dažādi modernisma virzieni. Tolaik gan vēl šīs kustību prakses lielākoties dēvēja par "plastisko deju", "mākslas deju", "ritmiku", retāk par "moderno deju". Padomju okupācijas laikā par modernajām dejām tika dēvētas tagad zināmās sporta dejas. Visi dejas mākslinieki, kas 90. gadu otrajā pusē bija ārpus konvencionālajiem dejas žanriem (baletam un skatuviskajai tautas dejai), uz brīdi vienojās zem lietussarga jēdziena "mūsdienu dejas". Pārejas posmam dejā jēdziens "mūsdienu"acīmredzot bija visērtākais, bet pamazām laikmetīgā deja veidojās par spēcīgu un neatkarīgu dejas mākslas žanru, kādēļ bija nepieciešamas stingrākas robežas arī tās apzīmējošā jēdziena lietojumā. Laikmetīgā deja ir jautājumu uzdošana un reakcija uz aktuāliem sociālpolitiskiem notikumiem, un dejas mākslinieks par to reflektē kustību valodā. Laikmetīgās dejas notikumu veidošanā ļoti daudz laika tiek veltīts vērojumam un atbilžu meklēšanai, sekojot katra mākslinieka aktuālajiem jautājumiem. Laikmetīgās dejas darbos var pieredzēt arī atšķirīgus skatpunktus par jautājumiem "kas ir ķermenis? kā tas spēj kustēties? kā tas veic izvēles kustībai?", veidojot dialogu starp mākslinieku un vērotāju/skatītāju, staro mākslinieku un mākslas darbu, starp mākslinieku un viņa dzīves telpu visdažādākajos līmeņos. Pasaulē laikmetīgās dejas vēsturei tiek skaitīti jau aptuveni 50 gadi, bet plašāki pētījumi un populārzinātniski skaidrojumi  parādījušies vien pirms 10 gadiem. Tomēr, lai par mākslas darbiem nodrošinātu refleksiju, jāsaprot, ar kādiem jēdzieniem operēt, kādā kontekstā parādības un fenomenus vērtēt, uz ko atsaukties, kurā atskaites sistēmā katru konkrēto pieredzi ievietot. Diskusijas par to, kas ir un kas nav laikmetīga deja, arvien ir aktuālas un procesam ļoti svarīgas. Latvijā laikmetīgas dejas žanru lielā mērā definē laikmetīgās dejas mākslas horeogrāfu programma Latvijas Kultūras akadēmijā, kas nodrošina pēctecību, kontekstu un nozares attīstību. 2023. gadā (kopš programmas izveides) to būs absolvējuši jau ap 100 jauno mākslinieku. Laikmetīgā deja pēc savas dabas ir izteikts kosmopolīts – tā nepieder vienam stilam vai virzienam, un prot būt dialogā ar jebkuru citu mākslas formu vai pat kļūt neredzama. Tomēr pats būtiskākais – laikmetīgā deja ir mākslas forma, kurā pamatmateriāls darbam (darbībai) un darbu saturs ir cilvēka ķermenis visdažādākajās tā izpausmēs. ------- Izmantotā lieratūra Balode, Inta (2020). "Towards Invisible Choreography. Contemporary Latvian Theatre". Rīga: Zinātne, pp. 100–116. Balode, Inta (2010). "Deja. Studija, piel. Studijas špikeris", Nr. 73., aug./sept. Balode, Inta (2012). "Dance theatre in Latvia. In: Theatre in Latvia". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, pp. 191.–201. Bakka, Egil (2020). "Can "contemporary dance" be defined? Academia". Pieejams: https://www.academia.edu/44790562/Can_contemporary_dance_be_defined?email_work_card=view-paper [sk. 02.03.2021.] Jonīte, Dita (2020). "Olgas Žitluhinas laikmetīgās dejas skola". No: "Tišheizere E., Rodiņa I., Jonīte D., Mellēna-Bartkeviča, Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 426.–453. lpp. Jonīte, Dita (2021). "Hronika. Laikmetīgā deja". No: "Jonīte D., Tišheizere, E., Neatkarības laika teātris. Hronika". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 272.–289. lpp. Lūriņa, Rita (2021). "Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)". Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija. Noisette, Philippe (2011). "Talk about Contemporary Dance". Paris: Flammarion. Vidzemniece, Valda (2021). "Modernā deja Latvijā 20. gs. pirmajā pusē". Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija

Šoreiz "Eitanāzija" epizodē Annija un Mārtiņš iegrima izklaides pasaules piedzīvojumos. Diskusijas ietver stāstus par lielo sniegu Latvijā, kas pārvērta ainavu, Budistu mūku īstajām domām par dzīvi, un aizraujošiem piedāvājumiem, kuriem nevarēja pretoties Liepājā. Neizlaidiet garām šo jautro epizodi, kurā apvienojas dzīves krāsas un pārsteigumi! Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Valmierā pilsētvidē atklāta izstāde „Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”, kurā astoņi Latvijas mākslinieki mijiedarbojušies ar Māra Bišofa daiļradi un radījuši paši savus darbus. Darbi skatāmi Valmieras pilsētvidē no ēku sienām, parkiem un jumtiem līdz veikalu plauktiem un avīžu slejām. Izstāde raisa polemiku un jau tagad norit diskusijas gan valmieriešu vidū, gan starp pašiem māksliniekiem. Izstādes centrālā ass ir Māris Bišofs, mākslinieks un ilustrators, kura īpašo rokrakstu pazīst ļoti daudzi. Dzimis Rūjienā, dzīvojis un strādājis daudzviet pasaulē, bet jau 20 gadus mīt Latvijā. Ir izdotas vairākas Māra Bišofa darbu grāmatas, kā arī notikušas daudzas personālizstādes. Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un viena no izstādes „Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm” kuratorem, atklāj, ka notikums saistīts ar programmu, ko Valmiera izstrādāja, lai pretendētu uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu. Titulu gan neieguva, bet dažus projektus nolēma aizstenot. Piedāvājums iekrita auglīgā augsnē. Dažas dienas pirms izstādes atklāšanas Valmierā tiekos ar Ēriku Boži, tobrīd instalācijas vēl top darbnīcā, bet jau ilgu laiku Ēriks seko Bišofa daiļradei. Tikšanās reizē Ēriks telefonā rāda, kas no sadzīves priekšmetiem būs arkas pildījumā – gan spilgti oranža veļasmašīna, veikala svari, skaitīkļi, gan frizētavas matu žāvētājs, gan citi nesenās pagātnes priekšmeti. Darbs būšot negants, ja salīdzina ar Liepājas „Vēja paviljonu”. Protams, tagad arku var redzēt Valmierā, Jāņparkā. Otra instalācija, objekts – situācija, radīta un atrodas Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas pamestajā baseinā. Ērika fotogrāfijās redzu klavieres, kas atraktīvā veidā karāsies virs baseina pie pašas tramplīna malas, bet baseinā izkārtotas dzīvokļa mēbeles.   Vairākus māksliniekus, ko kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare aicinājušas piedalīties, saista tas, ka viņi strādā ar zīmējumu līdzīgi kā Bišofs. Izstāde pilsētvidē atklāta nesen, taču jau tagad raisījusi diskusiju un pat polemiku, atklāj Solvita Krese. Spraiga viedokļu apmaiņa izvērtusies arī starp pašiem māksliniekiem Māri Bišofu un Ingrīdu Pičukāni. Izstādes pilsētvidē apmeklētājiem Valmierā topošā laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve"kļuvusi par izstādes informācijas centru, kur iespēja aplūkot Māra Bišofa oriģināldarbus, kā arī saņemt izstādes karti un uzzināt vairāk par izstādes norisi. Līdz 10. novembrim izstāde „Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm” apskatāma Valmieras pilsētvidē – no ēku sienām un jumtiem līdz pat veikalu plauktiem.

Viešojoje erdvėje pasklidus informacijai, kad prieš dvylika metų žiauriai savo bendraklasę nužudžiusios bei jos kūną dalimis supjausčiusios ir už šį nusikaltimą dvidešimčiai metų nuteistos šiaulietės iš Panevėžio kalėjimo yra perkeliamos į Pusiaukelės namus, gali kur kas laisviau gyventi, dalis žmonių ėmė piktintis tokiais sprendimais. Diskusijas įaudrino ir pasirodžiusi informacija, kad viena iš merginų galimai smurtavo prieš mažametį vaiką. Ar tokia bausmių vykdymo sistema veiksminga? Kada nuteistasis gali tikėtis į laisvę išeiti anksčiau? Kuo remiantis yra švelninamos bausmės nuteistiesiems?Kauno tarpukario modernizmo architektūra įrašyta į UNESCO Pasaulio paveldo sąrašą, bet privalės per pusantrų metų įgyvendinti ekspertų rekomendacijas.Lenkija vakar pradėjo taikyti Europos Sąjungos draudimą į šalį įvažiuoti visiems Rusijoje registruotiems automobiliams. Toks draudimas Latvijoje, Estijoje ir Lietuvoje įsigaliojo dar praėjusios savaitės pradžioje. Suomijoje - penktadienį. Tai - viena sankcijų, taikomų Rusijai ir jos piliečiams dėl karo Ukrainoje. Koks tokios priemonės poveikis?Atšvaitus tamsiu paros metu dėvi 4 iš 10-ies šalies gyventojų. Naujausios apklausos duomenimis, dažniausiai žmonės nurodo, kad esą nevaikšto tamsiu paros metu. Pasak Lietuvos transporto saugos administracijos, per trejus metus žuvo dešimtys žmonių, kurių vairuotojai nepastebėjo tamsiame kelyje.Praėjusią naktį Rusija Ukrainoje surengė raketų ir dronų ataką, pranešama apie žuvusius ir sužeistuosius. Bulgarija skelbia savo krantuose aptikusi kare pasitelkiamą bepilotį orlaivį. Aukščiausias Kinijos užsienio reikalų pareigūnas vyksta derybų į Rusiją.Italija praneša apie išaugusį migrantų srautą į pietinę Lampedūzos salą. Per porą dienų čia jų atvyko daugiau, nei pačioje saloje yra nuolatinių gyventojų, o vietos tarnybos teigia nespėjančios visiems suteikti reikalingos pagalbos.Ved. Darius Matas

Krāšņi izskanējuši XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Dalībnieki devušies mājās un jau nedaudz arī atpūtušies, tāpēc, kamēr vēl visi piedzīvotais un pieredzētais svaigā atmiņā, vērtējam notikušo un arī domājam par nākotni, jo nākamie svētki būs jau pēc pieciem gadiem. Sajūsma un jautājumi. Diskusijas un jaunas idejas. Svētki, kas radījuši jaunu līmeni un sasnieguši cilvēkus Rīgas apkaimēs un viedierīcēs. Svētki, kas aktualizē Daugavas stadiona problēmas. Svētki, kas liek jautāt, vai koncertu laikā tiešām visu laiku jāstaigā un jāēd Mežaparkā. Svētku organizatoriskā un mākslinieciskā kvalitāte: koncertu producēšana, režija un vadīšana, izvērtēšana vēl priekšā. Kultūras rondo diskutē muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, kura pati dziedāja un kura piedalījās kolektīvās monogrāfijas "Dziesmu svētkiem - 150. Vēsture, versijas" viena no autorēm, sociologs, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Daugavietis, Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, Dziesmu un deju svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva, fotogrāfs Mārtiņš Grauds un kolēģe Māra Rozenberga, kura pati dzied Rīgas projektu korī un svētkus no iekšpuses skatīja arī ar kultūras žurnālistes skatu. Skaidrojam arī, kur var digitāli baudīt Dziesmu un deju svētku notikumus, ja kaut ko nepaspēja redzēt vai gribas vēlreiz noskatīties. Šobrīd 19 pasākumu tiešraides pieejamas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Inga Vasiļjeva sola, ka ir vienošanās ar sadarbības partneriem, ka visus ierakstus apkopos vienuviet un baudīt vēl daudzus gadus uz priekšu. Rudenī kā allaž būs aizvadīto Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference, bet jau svētku dalībnieki var piedalīties aptaujā, izsakot savu viedokli un  izvērtējot svētkus.

Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis pīduovuotais školu optimizacejis plana projekts paredz pīrūbežā likvidēt vydškolys Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā. I pīrūbežā paliks viņ treis vydškolys – Ludzā, Viļakā i Balvos. Taipoš ministrejis projekts paredz, ka Latgolā vydškolu likvidēs ari Viļānūs, Drycanūs, Kaunatā, Špoģūs. Kai tys ītekmēs Latgolys atteisteibu i voi tys uzlobuos izgleiteibys kvalitati, par tū sarunā ar  Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis izgleiteibys departamenta vadeituoju Edīti Kanaviņu, Latvejis pošvaļdeibu savīneibys padūmneicu izgleiteibys i kulturys vaicuojumūs Ināru Dunduri, Baļtinovys vydškolys  direktoru Imantu Slišānu i  Juri Livmani, Viļānu vydškolys direktora vītnīku izgleiteibys jūmā.

Pedagogi paziņojuši par trīs dienu streiku, bet premjers norāda, ka streikošanas dēļ vairāk naudas neradīsies. Pedagogiem grasās pievienoties arī mediķi. Šonedēļ daudz runāts par budžetu, bet bijuši arī citi notikumi. Piemēram, ziņa par to, ka Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ir apsolījis algotņu grupējumam "Vagner" 15 miljonus ASV dolāru par Itālijas aizsardzības ministra Gvido Krozeto slepkavību, kā arī citi notikumi.  Aktualitātes vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.   

Šajā HR Podcast plus epizodē turpinājām jau reiz podkāstā aizsākto tēmu par sievietēm līderēm. Šajā reizē ieskatījāmies ko mums vēsta Eiropas direktīva, kas paredz līdz 2026. gadam ieviest kvotas Top 500 kompānijās,  sieviešu līdztiesības līdzsvarošanai. Ko tā paredz, kāpēc sievietes pazūd organizācijās un, kur tās pazūd? Sarunājos ar Elīnu Bulāni un Sabiedrības integrācijas fonda direktori Zaigu Pūci.Eiropas Savienības dalībvalstīm saistoša direktīva, kas paredz, ka līdz 2026.gada jūlijam lielajiem uzņēmumiem (kotējas biržā, ir 250+ darbinieki) – vismaz 40% no direktoriem bez izpildvarām vai 33% no visiem direktoriem būs jābūt sievietēm. Diskusijas par šo jautājumu norisinās jau vairāk kā 10 gadus, bet līdz šim nav izdevies panākt augstāku procentu, tāpēc zināmā mērā - šis ir pēdējais piliens, censties ieviest pārmaiņas nosakot kvotas. Manuprāt, kvotas gan nodarītu pāri, gan ieviestu izmaiņas, taču jautājums, kur paliek sievietes organizācijās, kur paliek sieviešu 19,8 % atalgojuma, kas ir zemāks par vīriešiem tajās pašās kompetencēs?Saskaņā ar McKinsey pētījumu, sievietes līderes daudz vairāk pievērš uzmanību rūpējoties par darbinieku labbūtību, noskaidrojot kā darbinieki jūtas. Bet tam ir arī savas ēnas puses - bieži vien viņas daudz ātrāk un vairāk izdeg. Sievietes līderu amatos dodas prom no darba daudz biežāk nekā vīrieši, piemēram 2021.gadā tie bija 10,5% sieviešu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad šis rādītājs bija 6-7%. Situāciju viennozīmīgi ietekmēja arī Covid-19 pandēmija, jo sievietes bija tās, kas daudz vairāk pārņēma rūpes par bērniem, mājas soli.Šajā epizodē kopā ar Elīnu Bulāni un Sabiedrības integrācijas fonda direktori Zaigu Pūci diskutējām par šo tēmu, mēģinājām pacepties, iekarst un atbildēt uz dažiem jautājumiem:Ko vēsta dati par sieviešu un vīriešu kopābūšanu organizācijās?Vai esam uz pareizā ceļa, ieviešot kvotas kā instrumentu?Vai neesam paši gatavi strādāt ar saviem pieņēmumiem, stereotipiem, aizspriedumiem un paradumiem?Kāda ir "temperatūra" Baltijas valstīs un ko mēs paši vēlamies?Kādi ir risinājumi veidot līdztiesīgu, līdzsvarotu darba tirgu un izpratni par dažādības nozīmi organizācijās?Paldies mūsu ekspertiem, supervizorei, organizāciju praktiķei - Aritai Featherstonei, Agnesei Cimdiņai, kura ir sertificēta dažādības vadītāja un sociālantropoloģijas doktore.Svinēsim Sieviešu dienu ar zināšanām par mūsu pašu aizspriedumiem.  - Klausies Spotify, Apple Podcast, Delfi podkāsti, www.hrpodcast.lv! - HR Podcast ienāk tavā epastā! Dodies uz https://hrnewsletter.lv/ un atstāj savu epastu, lai arī turpmāk katru nedēļu saņemtu visu jaunākos pētījumus, aktuālos rakstus un HR Podcast epizodes savā epastā!Vērts izlasīt:https://www.emerald.com/insight/content/doi/10.1108/GM-07-2022-0238/full/pdf?title=gendered-hybridity-in-leadership-identities-a-postfeminist-analysishttps://www.womenonboards.net/womenonboards-AU/media/UK-PDFs-Miscellaneous/WoB_HiddenTruth_FINAL.pdfWomen in the Workplace | McKinseyhttps://www.cnbc.com/2023/03/06/gender-pay-gap-could-cost-the-world-economy-7-trillion-moodys-says.html https://www.pewresearch.org/social-trends/2023/03/01/the-enduring-grip-of-the-gender-pay-gap/https://www.moodysanalytics.com/-/media/article/2023/close-the-gender-gap-to-unlock-productivity-gains.pdf  

Stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš Ne vienmēr ir tā, ka senākajos rakstītajos avotos sākotnēji fiksētais nosaukums turpina savu pastāvēšanu vēlākos gadsimtos, ka informācija ir pietiekama, lai precīzi lokalizētu, ka arheoloģiskās liecības atbilst rakstītajām ziņām, ka tās viena otru papildina un ir saskaņā. Vispirms minēsim piemēru, kur viss sakrīt. Kokneses (Kukenois) pils 13. gadsimta sākumā sarakstītajā Indriķa hronikā pirmoreiz minēta 1205. gadā. 1208. gadā to nodedzina. 1209 gadā koka pils vietā vietā uzcelta krustnešu pils (castrum Kukonois). Pie tās ar laiku izauga pilsēta. Ziemeļu kara laikā 1701. gadā mūra pils tika uzspridzināta. Pilsdrupas saglabājušās līdz šodienai. Arheoloģiskos izrakumos atrastas atbilstošas liecības. Tagad par gadījumiem, ka, rakstītos avotos sākotnēji fiksētais nosaukums, neturpina savu pastāvēšanu vēlākos gadsimtos Sāksim ar Jersiku. Tā daudzreiz minēta 13. gadsimta hronikās un citos dokumentos Jersika (Gercike) apzīmēta kā castrum, civitas, urbs, burg, locum castri Gerceke. 14. gadsimta laikā tās vārds izzūd. Indriķa hronika satur vērtīgu informāciju par tās izskatu. 1209. gada bīskapa Alberta uzbrukuma laikā Jersika raksturota sekojoši: ''… bīskaps savu karaspēku virzīja pret pilsētu... Vācieši viņus vajādami, kopā ar viņiem iebruka pa vārtiem pilsētā… Todien viss karaspēks palika pilsētā un savāca daudz kara laupījuma, sagrābdams visos pilsētas nostūros drēbes, sudrabu, pumpuru un daudz lopu, bet baznīcās – zvanus, svētbildes un citus piederumus, naudu un daudz mantu, un visu paņēma līdzi, pateikdamies Dievam, kas viņiem tik ātri bija piešķīris uzvaru pār ienaidniekiem un atvēris pilsētu bez pašu zaudējumiem.'' Pētnieki ilgstoši centās atrast lokalizēt Jersiku. Zināmā informācija – 10 dienu gājienā no Rīgas pie Daugavas. Populārākie novietojumi Lokstenes, Oliņkalna, Šlosbergas (Pilskalnu) pilskalni. Arheoloģiskie izrakumi hronoloģiski apstiprināja pēdējo vietu. Minētā lokalizācija kļuva par vispārpieņemtu. Taču iegūtās arheoloģiskās liecības nebūt neizceļas ar savu kvalitatīvo sastāvu, ko varētu gaidīt, spriežot pēc hronikā rakstītā. Salīdzinot ar  citiem Daugavas lejteces centru pētījumu rezultātiem, Jersikas senlietu klāsts nav bagātāks.   Savukārt Beverīnas (Beverin) pils vieta, neskatoties uz tās vairākkārtīgo un it kā pietiekami detalizēto aprakstu Indriķa hronikā, joprojām rosina pētniekus arvien atgriezties pie tās lokalizācijas jautājuma, jo vienota viedokļa trūkst. Beverīna atradusies netālu no Cēsīm, attālumā, ko jātnieks var veikt turp un atpakaļ vienas nakts laikā. Tās vārds izzūd pēc 1216. gada, kad to nodedzina pleskavieši. Beverīnas pils vieta meklēta Valmierā, Trikātas, Vaidavas, Kauguru Pekaskalna, Kokmuižas Cimpēnkalna, Raunas Tanīskalna pilskalnā un citur. Veiktie arheoloģiskie izrakumi ir dažas vietas izsvītrojuši no saraksta, tomēr to apjoms un kvalitāte nav ļāvusi pagaidām noteikt favorītu un pētniekiem vienoties par Beverīnas pils vietu. Nākotnes uzdevums. Tagad pievērsīsimies gadījumam, kad ir iegūtas spilgtas arheoloģiskās liecības, bet vieta nav atpazīstama rakstītos avotos. Runa būs par Daugmales pilskalnu. Iegūtās senlietas apliecina tā uzplaukumu 10.-12. gadsimtā, kad Daugmale ir viens no nozīmīgākajiem amatniecības un tirdzniecības centriem šajā Baltijas jūras krastā. Pieminekļa nosaukumu "Daugmale", pēc pagasta nosaukuma, ieviesa 1930. gados tā pirmais arheoloģisko izrakumu veicējs Valdemārs Ģinters. Arheoloģiskajā literatūrā tas sastopamas arī ar citiem nosaukumiem: pēc muižas vārda – Bramberģes pilskalns, pēc māju vārdiem – Baltgalvju, Tīču, Pukstiņu pilskalns. Ir ziņas, ka vietējie iedzīvotāji to saukuši par Daugavas pilskalnu. Šajā sakarā interesanti, ka pieminekļa tiešā tuvumā atradusies muiža ar nosaukumu Dunhof. Taču tā izveidota tikai 17. gadsimtā, veidojot jaunu centru kopš 16. gadsimta rakstītos avotos zināmajai muižai Pixtenseehof. 18. gadsimtā, mainoties īpašniekiem tā iegūst Līves vārdu. Piemineklim nav iespējams fiksēt stabilu senu vietvārda tradīciju. Rakstītos avotos pieminekļa vārds nav tieši atrodams. Taču pastāv viedoklis, ka liecības, kaut ar nepietiekamu ticamības pakāpi, par to tomēr ir atrodamas. Iespējams, ka Daugmales rakstītais vārds ir Duna pēc upes vārda.. Tā, Sakša Gramatiķa 12. gadsimta beigās sacerētajā darbā “Gesta Danorum” stāstīts par dāņu vikingu Hadingu (Hadingus), kas 9. gadsimta beigās neveiksmīgi cīnījies ar kuršu valdnieku Lokeru (Lokero), bet vēlāk sekmīgi uzbrucis Helesponta (Helespontos) valdniekam Hadvanam (Hadwanus), kurš dzīvoja Dunas (Duna) pilsētā. Vēl viņš min Hadinga dēlu Frodi (Frotho), kurš 10. gadsimta sākumā gan cīnījies ar kuršiem un viņu valdnieku Dorni (Dorno), gan ar krieviem, gan arī ieņēmis Dunas pilsētu, kurā valdījis Advans (Andwanus, Anduanus). Vēl viens iespējamais Daugmales nosaukums ir Zemgales osta (portus Semigallia). Saskaņā ar Indriķa hroniku, 1200. gadā pāvests Inocentijs III, piedraudot ar baznīcas lāstu, aizliedza visiem tirgotājiem tirgotājiem tirdzniecības nolūkos apmeklēt Zemgales ostu. Hronikā aprakstīts gadījums, kad par minētā noteikuma neievērošanu kāda kuģa kapteinis un locis sodīti ar nāvi. Diskusijas par tās lokalizāciju turpinās. Tā meklēta kā Lielupes tā Daugavas upes krastos. Ir pamats hipotēzei par Daugmali kā par Zemgales ostu.

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot ceturto politiķu diskusiju par identitāti. Šajā sarunā par to, kāpēc opozīcijas partijas komunicē cilvēciskāk, kāpēc un kā vēlētājam no partijām izķert utis, kā arī to, kāpēc būtiski vienoties par pamatprincipiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot trešo politiķu diskusiju par finansējumu. Šajā sarunā par pilsonisko depresiju, to, vai politiski kopš pēdējām Saeimas vēlēšanās esam auguši, mediju priekšvēlēšanu formātiem un to, kas veido domas skaidrību. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot otro politiķu diskusiju par infrastruktūru. Šajā sarunā par to, vai no politiķu sarunām iespējams izskaust savstarpēju dzelšanu, vai Rīgas koncertzāle Kongresu nama vietā patiesi taps un kā atšķitas jauno un veco partiju retorika. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot pirmo politiķu diskusiju par izglītību. Šajā sarunā par politiķu bieži tukšo retoriku, domas skaidrības trūkumu, birokrātisko valodu un to, kāpēc vēlētājiem jābūt prasīgākiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece Brīvības pieminekļa celtniecība bija viens no publiski visvairāk apspriestiem jautājumiem. Tā risināšanā bija iesaistīti politiķi, ierēdņi, mākslinieki, tālaika sabiedriskie darbinieki. 1922. gada septembra sākumā tika izsludināts pirmais konkurss priekšlikumam par “Piemiņas staba” celšanu, tajā uzaicināja piedalīties tēlniekus Burkardu Dzeni, Teodoru Zaļkalnu, Emīlu Melderi, Kārli Zāli, arhitektus Eiženu Laubi un Ernestu Štālbergu. Aizsardzības ministrijai tika paziņots, ka iecerētais piemineklis būs obeliskveida monuments, vienojās pieminekli celt pēc prof. Laubes projekta un uzdeva Apsardzības ministrijai likt profesoram Laubem priekšā izstrādāt projektu un iesniegt izdevumu aprēķinu. Tomēr pieminekļa celtniecības lieta netika pietiekami apspriesta profesionāļu lokā un sabiedrībā, jo 1923. gada 25. aprīlī Ministru kabinetam tika iesniegta protesta vēstule par Brīvības (tolaik Uzvaras) pieminekļa celtniecību. Nesagaidot atbildi no Ministru kabineta, mākslinieki tajā pašā aprīļa mēnesī iesūtīja atkārtotu atgādinājumu. Inteliģences viedokļa izklāsts tomēr ieviesa pārmaiņas valdības lēmumos. “Kara ministrijai valsts kanceleja paziņo, ka Ministru kabineta š. g. 16. augusta sēdē, grozot 1922. gada 12. oktobra lēmumu (prot. Nr. 83. p. 9.), nolēma darbus kritušo karavīru un uzvaras pieminekļa celšanai pēc prof. Laubes projekta neuzsākt, bet izsludināt jaunu konkurenci pieminekļa skices izstrādāšanai ar noteikumu, ka pieminekļa izmaksa nedrīkst pārsniegt 300 000 latu.” Līdz ar to bija noslēdzies pirmais posms un iesācies nākamais ar citu stratēģiju – Uzvaras pieminekļa ideja jau transformējās par vērienīgāku ieceri: tiks celts piemineklis brīvībai. 1923. gada 6. novembrī “Valdības Vēstnesī” izsludināja jaunus Brīvības pieminekļa konkursa noteikumus un iecēla jaunu komisiju, kuras sastāvā bija Ministru prezidents Zigfrīds Meierovics (priekšsēdētājs), izglītības ministrs Hugo Celmiņš, Latvijas Mākslas akadēmiju pārstāvēja Jānis Roberts Tillbergs un Konstantīns Rončevskis, Latvijas Universitāti – Ernests Felsbergs, Neatkarīgo mākslinieku vienību – Ernests Brastiņš, Rīgas mākslinieku grupu – Romans Suta. Komisija izstrādāja konkursa nolikumu, un konkursā tika iesniegti 29 projekti un četri zīmējumi. Pirmo vietu nolēma nepiešķirt, otro vietu dalīja Martas Liepiņas-Skulmes kompozīcija “Latvija” un Kārļa Zāles darbs “Par dzimteni”. Diemžēl arī šoreiz Brīvības pieminekļa kā valsts projekta ideja nerealizējās. Rezultātus nedeva arī nākamais – 1925. gadā notikušais iekšējais konkurss. Tikai 1929. gadā sākās pieminekļa ieceres reāla īstenošana. 12. decembrī izveidoja Brīvības pieminekļa celtniecības komiteju, kas izplatīja aicinājumu “Celsim brīvības pieminekli!”. Komitejas priekšsēdētājs bija Valsts prezidents Gustavs Zemgals, locekļi – ģenerālis Jānis Balodis, Marģers Skujenieks, Rūdolfs Egle un Alfrēds Andersons. Idejas pieteikumu varam uztvert metaforiski, bet tajā pašā laikā arī ļoti konkrēti: “Celsim šo pieminekli Rīgā, jo viņa ir Latvijas sirds! Celsim viņu Daugavas krastos, jo Daugavas māmuliņa saista atsevišķas Latvijas daļas pie Latvijas sirds – Rīgas!” Brīvības pieminekļa celtniecības komiteja organizēja plašu ziedojumu vākšanas akciju: tika vākti ziedojumi no privātpersonām, iestādēm, sabiedriskām organizācijām utt. Ziedojumus vāca, piemēram, 18. novembra svētku laikā. Izglītības ministrija izdeva speciālu rīkojumu “Visiem skolu īpašniekiem, skolotājiem un skolu jaunatnei”, kuros bija rakstīts: “Saskaņā ar Brīvības pieminekļa komitejas lēmumu šogad 18. novembrī notiks ziedojumu vākšana ar bundžiņām visā valstī, un minētajā darbā aicināta visplašākā sabiedrība.” 1930. gadā izsludinātā Brīvības pieminekļa konkursa žūrijas sastāvā bija Vilhelms Purvītis, Konstantīns Rončevskis, Burkards Dzenis, Ernests Štālbergs un divi valdības pārstāvji. No 32 iesniegtiem projektiem par labāko atzina Kārļa Zāles kompozīciju “Mirdzi kā zvaigzne”, otro vietu ieguva Teodors Zaļkalns ar darbu “Trīs zvaigznes”, par trešo labāko atzina Kārļa Zemdegas kompozīciju. Žūrijas lēmumu par konkursa rezultātu komentēja Jānis Siliņš: “K. Zāles projekts bagātu plastisko veidojumu un arhitektonisku formu savienojumā ietver vispusīgu un pārdomātu idejisku saturu. Viņš alegoriskās formās iemieso Latvijas valsts tapšanas sekmētājus spēkus. Šis mets ir vienīgais, kas skaidrā un viegli saprotamā veidā šo uzdevumu veic.” Tomēr konkursa rezultāts izraisīja diskusijas profesionāļu vidū, un sabiedrības viedoklis tika izteikts presē. Atbalstot Teodoru Zaļkalnu kā labāko iecerētā pieminekļa autoru, kultūras darbinieki Brīvības pieminekļa komitejai iesniedza protesta vēstuli divos variantos (abas parakstītas gada 17. decembrī). Vēstules parakstījuši Kārlis Straubergs, Elza Stērste, Edvarts Virza, Augusts Tentelis, Hermanis Albats un citi. Arhīva materiālos abām vēstulēm pievienots ar roku rakstīts parakstus atšifrējošs uzvārdu saraksts – uzskaitītas 44 personas. Diskusijas presē par labāko Brīvības pieminekļa metu mākslinieku aprindās un sabiedrībā bija galēji saasinātas, tās ne tikai vērtēja kā konfliktu starp Zaļkalnu un Zāli, bet apšaubīja arī pašu žūriju un tās spriedumu profesionalitāti. Par Zaļkalna metu žūrija izsakās tā: “Projekta apakšējā daļa ar savām spēcīgos vilcienos radītām proporcijām atstāj imponējošu iespaidu. Šinī metā nava nekā redzēta, nekā konvencionāla, viss jauns, vienkāršs, harmoniski nomierināts. (..) Bez tam žūrija nevienu vārdu nav minējusi par to, ka Zaļkalna piemineklis domāts ar lieliskām iekšējām telpām – kara muzeju apakšā un monumentālai sienu glezniecībai augšā – veselas septiņas zāles, kas apgaismojumu dabūs no matstikliem griestos. Zaļkalna piemineklis domāts kā visu radošo mākslu – arhitektūras, skulptūras, glezniecības, dzejas un mākslas amatniecības kopdarbs, pie kam katrs indivīds te varēs brīvi radīt, ievērojot tikai vispārējo pieminekļa harmoniju.” Ar laika distanci aplūkojot darbus un arī notikumus ap konkursu, varam secināt, ka liela nozīme bijusi laikmeta prasībām pēc vēstījuma, leģendām, varoņiem, stāstiem, kas sasaucās ar 30. gadu reālisma estētikas iemiesojumu monumentālās formās. Kārļa Zāles projektā tika veiktas korekcijas, sabiedrībai bija vajadzīgs skaidrās un lakoniskās formās veidots Brīvības piemineklis Brīvības bulvārī; tā 1931. gadā. pamatakmeni ielika Valsts prezidents Alberts Kviesis un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. 1935. gada 8. novembrī Valsts prezidenta pilī sanāca Brīvības pieminekļa komiteja 32 locekļu sastāvā. Valsts prezidenta sekretārs Jānis Grandaus ziņoja, ka komitejai iemaksāti 1 205 077 lati. Brīvības pieminekļa komiteja pārrunāja arī turpmāko apkārtnes izdaiļošanu un atklāšanas pasākumu. Pārlūkojot preses materiālus, redzams, ka jaunais ansamblis bija galvenais akcents valsts neatkarības svētkos – 18. novembrī. Pieminekļa atklāšanas runā prezidents Alberts Kviesis uzsvēra Kārļa Zāles nopelnus: “Ir veikts kulturāls darbs mūsu mākslai un meistarībai.” Pirms pieminekļa iesvētīšanas Valsts prezidents noslēdza uzstāšanos ar vārdiem: “Lielgabalu salūts, kas nupat vēstīja visai zemei, ka Brīvības piemineklis atklāts, apliecināja, ka visas mūsu sirdis un domas, jūtas un prāts, mūsu dzīve un darbs pieder tēvzemei un brīvībai! Dievs svētī Latviju!” Brīvības pieminekļa akcijā kā tautas ziedojums kalpoja par labu piemēru arī turpmāk iesaistīt visus pilsoņus lielu ideju īstenošanā. Dienaskārtībā bija Uzvaras laukuma būves ideja, un sākās ziedojumu vākšana šim grandiozajam projektam.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība draud ar vispārēju streiku mācību gada sākumā, vai streikošanai ir pamats? Saruna ar skolu direktoriem par problēmām skolās un kā tās risināt. Diskusijas dalībnieki: Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane un Kocēnu pamatskolas direktors Māris Bušmanis.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība draud ar vispārēju streiku mācību gada sākumā, vai streikošanai ir pamats? Saruna ar skolu direktoriem par problēmām skolās un kā tās risināt. Diskusijas dalībnieki: Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane un Kocēnu pamatskolas direktors Māris Bušmanis.

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt? Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus. Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu. "Iedomājieties, ka dzīvojat normālā Rīgas daudzstāvu mājā. Jums ir jumts, kurš vienkārši ir, un tur nekas nenotiek, un jūs maksājat dārgi par elektrību.Tad jūs ar saviem kaimiņiem sametaties, uzliekat uz tā jumta saules paneļus un visi tērējat savu elektrību, kas ir lētāka, kas ir no zaļajiem resursiem, un visi ir laimīgi. Tas būs iespējams," stāsta Raivis Dejus. Savukārt energokopienas darbības mērķis pēc likuma ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. "Ja, piemēram, es savā lauku īpašumā uzstādu saules paneļus, tad iegūto enerģiju es varēšu izmantot arī savā Rīgas dzīvoklī. Vai arī kāds uzņēmums, ja uzstādīs kaut kur laukos vai pļavā saules parku, varēs iegūto izlietot vēl kādā savā adresē," skaidro Valdis Ratniks. Šī kārtība gan vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā. Svarīgs ir arī aspekts, ka energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.

Ņemot vērā šī brīža izaicinājumus enerģētikas sektorā, Krustpunktā diskutējam par enerģētikas nākotni Latvijā. Diskusijas dalībnieki: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Gunārs Valdmanis, kā arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Ņemot vērā šī brīža izaicinājumus enerģētikas sektorā, Krustpunktā diskutējam par enerģētikas nākotni Latvijā. Diskusijas dalībnieki: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Gunārs Valdmanis, kā arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Laika apstākļu ziņā šo nedēļu diez vai var saukt par izcilāko šajā vasarā, arī premjeram Kariņam šī nedēļa diez ko izcila nav bijusi - pozitīvs Covid tests un mājas režīms. Būtiskāko, kas nedēļas gaitā ir noticis, piektdienās Krustpunktā apspriežam ar kolēģiem žurnālistiem.  Covid gadījumu skaits pēc pāris mēnešu lejupslīdes atkal pieaug. Partijas sāk iesniegt sarakstus Saeimas vēlēšanām. Koalīcija konceptuāli atbalsta obligātā militārā dienesta ieviešanu. Saeima lemj par pensiju indeksāciju jau augustā. Ukraiņi sāk veiksmīgi pielietot Rietumu piegādātos ieročus. Šie ir vien daži no šīs nedēļas tematiem, ko apspriežam. Studijā: Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis, žurnāliste Baiba Strautmane un "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere.

Laika apstākļu ziņā šo nedēļu diez vai var saukt par izcilāko šajā vasarā, arī premjeram Kariņam šī nedēļa diez ko izcila nav bijusi - pozitīvs Covid tests un mājas režīms. Būtiskāko, kas nedēļas gaitā ir noticis, piektdienās Krustpunktā apspriežam ar kolēģiem žurnālistiem.  Covid gadījumu skaits pēc pāris mēnešu lejupslīdes atkal pieaug. Partijas sāk iesniegt sarakstus Saeimas vēlēšanām. Koalīcija konceptuāli atbalsta obligātā militārā dienesta ieviešanu. Saeima lemj par pensiju indeksāciju jau augustā. Ukraiņi sāk veiksmīgi pielietot Rietumu piegādātos ieročus. Šie ir vien daži no šīs nedēļas tematiem, ko apspriežam. Studijā: Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis, žurnāliste Baiba Strautmane un "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere.

Liepājas Karosta pazīstama ir arī ar savu festivālu, kurā mākslinieki pulcējas plenērā un atvērtas dažādas radošās darbnīcas. Šogad festivāla moto – kad maskas krīt. Kā festivāla rīkotāji iecerējuši festivāla norisi uzzināsim sarunā ar Montu Krafti. Šogad Karostas festivāls norisināsies no 6. līdz 12. jūnijam. Tas sāksies ar mākslinieku plenēru un atvērtajām darbnīcām. Karostas ūdenstornī šogad darbosies tēlnieks Egons Peršēvics un mākslinieki Reinis Liepa un Veronika Frolova. Karostas ūdenstornis atkal pārtaps par atvērtām mākslinieku darbnīcām, kur apmeklētājiem visas vasaras garumā būs iespēja sekot līdzi radošajam procesam. Savukārt Redanā strādās Kirils Panteļejevs, kurš veidos apjomīgu instalāciju, spāņu mākslinieku grupa SERGARE no Burgosas un igauņu māksliniece Reelika Tooming, kas veidos sienu gleznojumus. Instalāciju veidos arī karostnieks Igors Ničajs. Karostas mākslinieks Element-ton veidos lielformāta gleznu uz nama sienas Atmodas bulvārī 21. Karostas cietumā spāniete Clara Cabrera, kas patlaban dzīvo Liepājā, un Luis Guevara no Venecuēlas uz kameru sienām zīmēs apmeklētāju un darbinieku portretus. Savukārt karostniece Aija Vīdnere veidos instalāciju “Zaudētā paradīze”. Šogad Karostas festivālā “tiks atklāts” vēl viens jauns Karostas objekts – Arsenāls, pamestais cara laika pulvera pagrabs – milzīgs pazemes angārs Karostas mežā, kurā Ritvars Embrekts veidos instalāciju SHELTER. Tā būs apskatāma piektdien, sestdien un svētdien. Piektdien, 10. jūnijā, pulksten 15 tiks atklāti mākslas darbi Karostas ūdenstornī, Arsenālā un Element-ton sienas gleznojums Atmodas bulvārī 21. Sestdienas, 11.jūnija, pasākumu programma sāksies ar jau tradicionālo publisko diskusiju Karostas cietuma pagalmā. Tā sāksies pulksten 11 un tiks translēta Karostas cietuma Facebook kontā. Diskusijas tēma “Karosta – Liepājā, Latvijā, pasaulē”. Sestdien Karostas cietumā notiks masku mākslinieka no Lielbritānijas Huge Sillytoe radošā darbnīca un performance. Mākslinieka radošā izpausme ir saistīta ar brīvības sajūtas, ko priekšnesumā var sniegt maska, izpēti. Viņš veidos jaunu priekšnesumu, kurā pētīs ieslodzījuma, emancipācijas, būru, bēgšanas un identitātes tēmas. Visu dienu Karostas cietumā darbosies vintage tirdziņš. Sestdien Karostā pulcēsies senie spēkrati. Svētdien, 12. jūnijā pasākumi notiks Redanā.

Kamēr Evelīna Viļņā klausījās mīlasstāstus no cietuma, tikmēr Niklāvs staigāja pa velna muzeju, meklēdams savas bijušās. Diskusijas veidosies ap toksiskām attiecībām, seksa uzspiešanu un panikas lēkmēm. Nāks klajā arī Niklāva lielie soda apmēri un Evelīnas atgadījums ar policiju. Ko tu darīji Maikla Džeksona nāves dienā?

Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, tulkotāja un psiholoģe Līna Meļņika kopā ar mammu pameta valsti un atbrauca uz Latviju. LTV raidījumā "Kultūrdeva" viņa uzsver – pašai šobrīd nav aktuāls jautājums par krievu kultūras patērēšanu kara laikā, jo svarīgāk ir palīdzēt ukraiņu bērniem, kas atbraukuši uz Latviju: "Tas ir svarīgāk – palīdzēt bērniem adaptēties šeit, lai viņi justos labi, kā palīdzēt ģimenēm. Varbūt viņi ir zaudējuši savas mājas un vēlas dzīvot Latvijā? Lai šie bērni varētu integrēties, bet saglabātu savu Ukrainas kultūras identitāti, zinātu valodu, kultūru, lai justos kā ukraiņi šeit. Man interesē ukraiņu kultūras jautājums un nebija laika domāt par to, ko darīt ar krievu kultūru."

Šoreiz “Piespēlē”, līdzīgi kā pirms nedēļas, pievērsīsimies vēl vienam sporta veidam, kurš kļūst aktuālāks, iestājoties siltākiem laikapstākļiem - tā ir peldēšana. Latvijas peldētāji starptautiskās sacensībās mūs ar ļoti augstiem sasniegumiem nav priecējuši jau ļoti ilgi, taču peldētāju rindās ir acīmredzama viļņošanās un sākušās cīņas par amatiem. Tieši par kabinetu cīņām šodien raidījumā ar mūsu četriem viesiem, kas diskutēs par Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) darbu. Diskusijas dalībnieki: Deniss Čerkovskis (bijušais pieccīņnieks, četru olimpisko spēļu dalībnieks, vēlas kļūt par LPF prezidentu), Edgars Ozoliņš (kluba “Champions” pārstāvis) Aivars Platonovs (LPF prezidents), Germans Jakubovskis (treneris). Aizvadītās nedēļas spilgtāko notikumu topā: Bahreinas “Lielā balva” Pirmajā formulā; Latvijas futbola izlase aizvada treniņnometni Maltā, gatavojoties Nāciju līgai jūnijā; Pasaules kausa Eiropas zonas kvalifikācijā izšķirošie notikumi - Itālijas futbolisti nespēlēs Pasaules kausa finālturnīrā Katarā; Austrālijas tenisiste Ešlija Bārtija paziņo par profesionālās karjeras beigām 25 gadu vecumā; Nākamnedēļ tiks nosaukta “EuroBasket” 2025. gada rīkotāji, Latvijai labas izredzes; Laurim Kaparkalējam zelts Eiropas jaunatnes Olimpiādē distanču slēpošanā. Pēc nopietnām sarunām un diskusijām, raidījuma noslēgumā mazai atslodzei rubrika “Kas lācītim vēderā?”, kur Reinis Grundspeņķis šoreiz devās uz Ķīpsalas peldbaseinu, lai noskaidrotu, kā peldēt mācās 11 un 12 gadus veci bērni.

Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" notikumus šonedēļ aizsāka diskusija „Latvijas kino. Jaunie laiki”, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un portālu „Kino Raksti”. Kā caurviju elements šajā profesionāļu sarunā bija jaunizdotā kolektīvā monogrāfija „Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki”, kas vēstī par mūsu kinematogrāfa attīstību kopš 1990. gada. Kinoteātrī „Splendid Palace” notikušās diskusijas moderatora jomā veiksmīgi iejutās producents Uldis Cekulis, Nacionālā Kino centra vadītājai un monogrāfijas „Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki” līdzautorei Ditai Rietumai norādot uz analoģiju par mūsu kino nobriešanu līdzīgā veidā, kā trīsdesmit gadu laikā pieaug cilvēks. Runājot par to, kādas tendences ir raksturīgas mūslaiku kino skatītājiem, Latvijas Kultūras akadēmijas profesores, kino pētnieces Ingas Pērkones secinājumos iezīmējas interesanta atziņa: vislielāko auditorijas popularitāti saistībā ar savu parādīšanos uz ekrāna ir ieguvušas filmas, kuras vēstī par Latvijas tapšanu: „Rīgas sargi” un „Dvēseļu putenis”. Pētniece Ieva Viese-Vigula stāsta par to, kādas jaunas atziņas par Latvijas animāciju un vizuālās valodas izmaiņām ir guvusi monogrāfijas sagatavošanas laikā. Par dokumentālā kino attīstību pēdējo trīsdesmit gadu laikā stāsta kinozinātniece Zane Balčus. Diskusijas ierakstu pilnā garumā iespējams noklausīties gan nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” vietnē sociālajā tīklā "Facebook," gan arī sabiedrisko mediju vietnē LSM. Turpat vēl arvien turpinās skatītāju balsojums, kurā iekļautas 22 filmas – par savu favorīti iespējams nobalsot līdz šodienas pusnaktij.

Trumpa informacinė RADIOCENTRO laida apie mokslo naujienas ir naujausius pasiekimus.Klausyk šiokiadieniais 13.30 val. per RADIOCENTRĄ arba mūsų podkaste „Mokslas šiandien“.

Šodien raidījumā "Šodienas jautājumā" ar PVO Latvijas biroja vadītāju Uldi Mitenbergu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju Jāni Kloviņu runājām par ierobežojumu mazināšanas stratēģiju un sertifikātu turpmāku izmantošanu.

Šī ir bijusi pretrunīgu ziņu nedēļa, gan saistībā ar starptautisko spriedzi Krievijas dēļ, gan pašu mājās. Covid-19 inficēto ir ļoti daudz, bet valdība, ne tikai Latvijā, runā par iespējamiem atvieglojumiem. Izskatās, ka omikrons ievieš pārmaiņas arī domāšanā. Tikmēr sabiedrību, šķiet, vairāk satrauc finansiāla situācija nekā pandēmija. Diskusijas par to, kam pietiek naudas, kam ne, ir bijušas karstas visas nedēļas garumā. Arī no ārzemēm pienāk pretrunīgas ziņas: Ukraina un Krievija esot vienojušās par pamieru un sarunu turpināšanu, bet rietumvalstis steidzami evakuē vēstniecības personālu no Kijevas un ASV iesaka saviem pilsoņiem pamest Ukrainu nekavējoties. Aktualitātes vērtē žurnālisti Baiba Strautmane, Evita Puriņa (Re:Baltica) un Guntis Bojārs (Latvijas TV).

Šį pokalbį paskatino Vilniuje besikartojanti situacija kai skirtingų rajonų gyventojai priversti aukoti asmeninį laiką daugiabučių kiemų ir skverų gynimui nuo naujų daugiabučių projektų, kurie nepaiso gyventojų poreikio kokybiškai, sveikatą tausojančiai urbanistinei aplinkai. Sudarant gyventojams galimybę tik formaliai pareikšti pastabas jau parengtiems projektiniams pasiūlymams, miesto plėtra vykdoma anapus viešojo intereso. Kokiu būdu buvo nustatomas skirtingų rajonų gyventojų poreikis darželiams, mokykloms, sveikatos, sporto infrastruktūrai bei želdynams Vilniaus miesto bendrajame plane, pavyzdžiui, Šnipiškėse? Kokius viešojo intereso užtikrinimo mechanizmus numato Architektūros įstatymas, kuris savo tikslu skelbia viešuosius interesus atspindinčios, išliekamosios vertės turinčios aplinkos kūrimą? Ką reikia keisti teritorijų planavimo sistemoje, kad gyventojams po savo darbų nereikėtų kovoti už urbanistinės aplinkos kokybę? Šios laidos pašnekovas – Vilniaus miesto savivaldybės visuomeninės miesto planavimo komisijos pirmininkas, teismo ekspertas (sritys - teritorijų planavimo ir statinių projektavimo) Gintautas Tiškus.Laidos vedėja - miesto antropologė Jekaterina Lavrinec.Diskusijas apie Vilniuje įgyvendinamus projektus galite rasti Gintauto Tiškaus administruojamoje fb grupėje „Miesto planavimo diskusijos“.

"Pīci breinumi" saruna par mūsdienu lielāko laika zagli- internetu. Diskusijas laikā runājam un noskaidrojam, kā pasargāt sevi interneta vidē, kur vērsties pēc palīdzības, ja esi ticis hakeru jeb urķu  "nagos", kāds ir drošs sociālo tīklu lietotājs, kā pielietot medijpratību un atrast balansu ar reālo pasauli. Sarunā piedalās Santa Rudze- sociālo mediju mārketinga un projekta vadītāja ar vairāk kā 8 gadu pieredzi digitālajos medijos, kas šobrīd strādā uzņēmumā "Content Area". Māra Ziemele - veselīga uztura iedvesmotāja un instagram konta @edamskaisti veidotāja. Raidījuma vada- Daiga Laizāne aba DJ Deila un Līna Lontone. Breinojamīs kūpā! 

"Pīci breinumi" saruna par mūsdienu lielāko laika zagli- internetu. Diskusijas laikā runājam un noskaidrojam, kā pasargāt sevi interneta vidē, kur vērsties pēc palīdzības, ja esi ticis hakeru jeb urķu  "nagos", kāds ir drošs sociālo tīklu lietotājs, kā pielietot medijpratību un atrast balansu ar reālo pasauli. Sarunā piedalās Santa Rudze- sociālo mediju mārketinga un projekta vadītāja ar vairāk kā 8 gadu pieredzi digitālajos medijos, kas šobrīd strādā uzņēmumā "Content Area". Māra Ziemele - veselīga uztura iedvesmotāja un instagram konta @edamskaisti veidotāja. Raidījuma vada- Daiga Laizāne aba DJ Deila un Līna Lontone. Breinojamīs kūpā! 

Neparastāka mākslas objekta vai dekorācijas parādīšanās pilsētvidē ikreiz raisa plašas sabiedrības diskusijas. Spilgtākie pēdējā laika piemēri ir svētku noformējums galvaspilsētā, gan 18.novembrī, gan tagad uz Ziemassvētkiem, kad Rīgā svētku noformējumam tika izvēlēti mākslinieku darbi. Bet tie nav vienīgie plaši apspriestie objekti. Vai pastāv kritēriji un priekšraksti, kāda māksla ir piemērojama pilsētvidei un vai modernā māksla ir gaumes jautājums, Krustpunktā diskutē Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece kultūras jautājumos Renāte Lagzdiņa un mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.  

Neparastāka mākslas objekta vai dekorācijas parādīšanās pilsētvidē ikreiz raisa plašas sabiedrības diskusijas. Spilgtākie pēdējā laika piemēri ir svētku noformējums galvaspilsētā, gan 18.novembrī, gan tagad uz Ziemassvētkiem, kad Rīgā svētku noformējumam tika izvēlēti mākslinieku darbi. Bet tie nav vienīgie plaši apspriestie objekti. Vai pastāv kritēriji un priekšraksti, kāda māksla ir piemērojama pilsētvidei un vai modernā māksla ir gaumes jautājums, Krustpunktā diskutē Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece kultūras jautājumos Renāte Lagzdiņa un mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.  

Gandrīz kā ar šķērēm izgriezt neveiksmīgu fragmentu cilvēka genomā - viens no šī gadsimta ievērojamākajiem sasniegumiem ģenētikā un medicīnā kopumā ir gēnu rediģēšanas metodes CRISPR atklāšana, kas savulaik būtu šķitusi kā zinātniskā fantastika. Sapnis - ārstēt līdz šim neārstējamas, iedzimtas slimības, rediģējot cilvēka genomu. Pirms vairākiem gadiem raidījumā stāstījām par šīs metodes pirmsākumiem un jau bijuši jauni atklājumi un pielietojumi, no kuriem atsevišķi uzjundījuši karstas diskusijas par metodes ētisko darbu. Vai CRISPR tehnoloģija reiz radīs supercilvēkus un cik daudz ētisku un medicīnisku šķēršļu līdz tam jāpārvar, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja Zanda Daneberga un Rīgas Stradiņa universitātes Humanitāro zinātņu katedras docents, bioētikas un medicības ētikas speciālists Ivars Neiders. Karavīru atlases kritēriji dažādos laikos Armijā vienmēr ir darbojušies atlases kritēriji, lai iegūtu pēc iespējas labākus un spēcīgākus karavīrus. Jau kopš Senās Grieķijas un Spartas laikiem valdījis ideālā karavīra modelis, bet 20. gadsimtā līdzās šai idejai talkā nāca vēl viens rīks – eigēnika. Viens karš beidzās, un eigēnika uzņēma vēl lielākus apgriezienus līdz nākamajam. Par karavīru atlases kritērijiem dažādos laikos un eigēniku kā paņēmienu mērķa sasniegšanai stāstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Vārdu “eigēnika” daudzi būs dzirdējuši saistībā ar 20. gadsimta tumšajām vēstures lappusēm un nacistiskās Vācijas īstenotu represīvu programmu. Eigēnikai kā parādībai gan ir senāka vēsture, un tieši jēdziens “eigēnika” jeb mācība par to, kā iedzimtības likumus varētu izmantot cilvēka bioloģisko īpašību uzlabošanā, saistīts ar 19. gadsimtu. Jēdzienu ieviesis dabas pētnieks sers Frānsiss Galtons, un eigēniku mēdz dēvēt arī par sociālo darvinismu, tātad tā ir cilvēku atlase pēc noteiktiem kritērijiem. Par šo ideju un kā tā vēlāk ienākusi militārajā jomā Valdis Kuzmins.

Diskusijas, kas izvērsušās sociālajos tīklos par mediju darbu un kuru atskaņas dzirdam arī Brīvajā mikrofonā, pēdējās nedēļas ir kļuvušas ļoti asas. Jāni Domburs portālā LSM.lv izveidoja raidījuma Kas notiek Latvijā? speciālizlaidumu, politiķi izteica savu neapmierinātību ar žurnālistu darbu. Vērojot raidījumu, radās pārliecība, ka nepieciešama atsevišķa saruna par to, kas vispār ir sabiedriskais medijs un kādas sabiedrībai ir iespējas ietekmēt žurnālistus. Žurnālisti saņem nodokļu maksātāju naudu, tātad sabiedrība ir tā, "kas pasūta mūziku", un ja sabiedrība pasūta, sabiedrībai jābūt iespējai to ietekmēt. Vai ir atšķirība starp sabiedrību un valsti, vai ir atšķirība starp sabiedrisko un valsts mediju, kā žurnālistiku vispār var ietekmēt, jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes raidījumā. Krustpunktā diskutē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jēgermane, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, politologs un sociālais antropologs Mārtiņš Daugulis un mediju eksperte Gunta Līdaka.

Diskusijas, kas izvērsušās sociālajos tīklos par mediju darbu un kuru atskaņas dzirdam arī Brīvajā mikrofonā, pēdējās nedēļas ir kļuvušas ļoti asas. Jāni Domburs portālā LSM.lv izveidoja raidījuma Kas notiek Latvijā? speciālizlaidumu, politiķi izteica savu neapmierinātību ar žurnālistu darbu. Vērojot raidījumu, radās pārliecība, ka nepieciešama atsevišķa saruna par to, kas vispār ir sabiedriskais medijs un kādas sabiedrībai ir iespējas ietekmēt žurnālistus. Žurnālisti saņem nodokļu maksātāju naudu, tātad sabiedrība ir tā, "kas pasūta mūziku", un ja sabiedrība pasūta, sabiedrībai jābūt iespējai to ietekmēt. Vai ir atšķirība starp sabiedrību un valsti, vai ir atšķirība starp sabiedrisko un valsts mediju, kā žurnālistiku vispār var ietekmēt, jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes raidījumā. Krustpunktā diskutē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jēgermane, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, politologs un sociālais antropologs Mārtiņš Daugulis un mediju eksperte Gunta Līdaka.

Otrais pasaules karš izkaisīja cilvēkus pa malu malām un savu tālāko likteni arī daudzi latvieši sagaidīja tālu prom no savas dzimtās zemes. Viena no šādām vietām bija kara gūstekņu nometne Beļģijas pilsētā Zedelgemā, kur 2018. gadā tika uzcelts piemineklis, pieminot latviešu karavīrus, kas cīnījās nacitistiskās Vācijas karaspēka rindās. Piemineklis raisījis arī starptautiskas diskusijas par vēsturi un kolektīvo atmiņu. Kas notika Zedelgemas nometnē Otrā pasaules kara beigās un kāpēc piemineklis raisījis arī starptautiskas diskusijas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks. Mārtiņš Kaprāns un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai nācies saskarties ar pieaugošu spiedienu, kura mērķis ir panākt latviešu leģionāru piemiņai veltītā pieminekļa aizvākšanu. Bišu stropa veidolā darinātais piemineklis Zedelgemā tika uzstādīts 2018. gada rudenī, bet pēdējā laikā pret pieminekli tiek vērsta arvien lielāka kritika; pieminekļa pretinieki uzskata, ka Beļģijā nedrīkst godināt “nacistu kolaborantus”. Arheoloģiskie atradu Rīgas centrā Sudraba piekariņi ar saules motīvu, aproces, tīklu pludiņi ar īpašuma  zīmēm - šādi atradumi nesen priecēja  arheologus Vecrīgā, līdzās Alberta laukumam, vietai kur agrāk tecēja Rīdziņas upe un dzīvoja lībiešu zvejnieki. Tiesa, minētie atradumi nav no tik seniem laikiem.  Šie atradumi, kas uzieti Vecpilsētas ielā 19, datējami ar 14. gadsimtu. Par to attālināti  ierakstītā sarunā stāsta vēstures zinātņu doktors, arheologs Artūrs Tomsons. Pēc izpētes šie atradumi tiks salīdzināti ar  iepriekšējiem atradumiem, ko Artūrs Tomsons  kopā ar kolēģiem  uzgāja  Alberta laukuma otrajā pusē – Kalēju ielā, bet  turpinājumā par to, kā smaržo, vai pareizāk sakot, ož vēsture un kāds bija kultūrslāņa stāvokli Vecpilsētas ielā 19.

Sporta nozares profesionāļi diskutē par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā. Jau gandrīz divus gadus bērnu un jauniešu sports Latvijā pakļauts dažādiem ierobežojumiem. Ar to saskaras gan interešu izglītība, gan profesionālā ievirze. Raidījumā Piespēle viedokli izsaka Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule, sporta ārste un „Sporta laboratorijas” vadītāja Sandra Rozenštoka, brīvās cīņas trenere Laura Skujiņa, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, Latvijas Basketbola savienības (LBS) Treneru attīstības komisijas vadītājs un treneris Agris Galvanovskis, futbola skolas „Metta” dibinātājs un vadītājs Ģirts Mihelsons, kā arī „Play-off Arena” futbola halles vadītājs, futbola treneri Ilvars Koscinkevičs. Diskusijas pilnā versija  

Diskusija: Vai Latvijā ir vajadzīgs bērnu un jauniešu sports? Diskusijas dalībnieki: Valdis Valters, Daniels Suha, Reinis Lācis, Kaspars Cipruss, Sandis Riekstiņš, Jānis Baiks, Toms Skujiņš, Ģirts Mihelsons, Artūrs Portnovs

Diskusijas sākumā atbildam uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem, turpinot iepriekšējās diskusijas tēmu par bisēm un lodēm. Turpinājumā mazliet par nomedīto ūdensputnu monitoringu, kā arī to, ko Oskars un Linda darīja Ādažu šautuvē. Noslēgumā diskusija par to, ko katrs mednieks var darīt ikdienā un medībās, lai samazinātu savu atstāto pēdu uz vides ietekmi. Galvenais secinājums - savāciet savus mēslus! Epizodes sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu. Daudz interesanta žurnāla "Medības" augusta numurā! Lasi un abonē žurnālu Medības! Par medībām lasi! Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Jau šonedēļ, 20. un 21. augustā, klātienē Cēsu pilsētvidē vai tiešsaistē un 38 kopā skatīšanās vietās visā Latvijā iedegsies septītais Sarunu festivāls LAMPA. Divās dienās LAMPA kopā ar 180 pasākumu rīkotājiem piedāvā vairāk nekā 200 diskusiju un cieņpilnu sarunu, aicinot runāt par sarežģītām tēmām – arī par to, kas ikdienā liek justies neērti, un izvērtēt, cik cieņpilni spējam pieņemt dažādo un atšķirīgo, lai kopā veidotu labāku sabiedrību.  Abas festivāla dienas no Cēsīm raidīs Alma Mater FM jeb Radio Naba īpašajā – festivāla formātā. Alma Mater FM būs skatāmas (uz vietas) un klausāmas (Radio NABA ēterā) Zinātnes kafejnīcas cikla diskusijas ar plašu dalībnieku loku, uz vienas skatuves, sešās diskusijās satiksies Radio NABA instruktori un Universitātes pētnieki. Plašāka informācija par programmu: https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/67327/ Šovakar raidījumā saruna ar festivāla producenti Leldi Prūsi un programmas vadītāju, kuratori Egitu Prāmu.

Diskusijas sākumā Linda stāsta par to, kā neizdevās atrast nomedītu mežacūku, par to, ka no visām situācijām ir jāmācās. Diskusija turpinās par to, ka medniekiem pārmet ažiotāžas celšanu saistībā ar lielo plēsēju klātbūtni Latvijā. Turpinājumā stāsts par dažādiem medību apaviem - kādus izvēlēties, ko nedarīt, par kopšanu. Par to, vai ērtāk medījumam pielavīties vecmāmiņas vilnas zeķēs. Epizode sadarbībā ar SIA Ieroči! SIA Ieroči sortimentā esošie medību apavi! Lasi un abonē žurnālu Medības šeit! Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Šī nedēļa ir nākusi ar būtiskiem atvieglojumiem vakcinētajiem pret Covid-19, tajā pašā laikā ir sākušās diskusijas par obligātu vakcināciju atsevišķās profesijās strādājošajiem. Kāda bijusi šī nedēļa, aktualitātes Krustpunktā komentē portāla nra.lv žurnālists Bens Latkovskis, Latvijas Televīzijas žurnālists Gundars Rēders un TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs.  

Šī nedēļa ir nākusi ar būtiskiem atvieglojumiem vakcinētajiem pret Covid-19, tajā pašā laikā ir sākušās diskusijas par obligātu vakcināciju atsevišķās profesijās strādājošajiem. Kāda bijusi šī nedēļa, aktualitātes Krustpunktā komentē portāla nra.lv žurnālists Bens Latkovskis, Latvijas Televīzijas žurnālists Gundars Rēders un TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs.  

Kārlis Vērdiņš atdzejo no latgaliešu dzejnieku Valentīnu Lukašēviču, Māris Salējs – Mariju Dzeislu. Vai vajag atdzejot no dialekta? Vai pārnovadnieks saprot neatdzejotu? Literatūra dialektā ir valodas daudzveidības izdzīvošanas jautājums. Vienlaikus dialektā rakstītais reizēm tiek asociēts ar noteiktu pasaules skatījumu, dialektā rakstošajiem grūtāk rast iespēju publicēties. Saruna ar valodniekiem un dzejniekiem – Kārli Vērdiņu, Māri Salēju, Ilzi Spergu. Viss sākās ar diskusiju sociālajos tīklos. Vairāki latgaliski rakstošie literāti bija sadusmojušies, ka tie nedaudzie interneta vai drukātie mediji, kas Latvijā vispār gādā arī par literatūru, neņem publicēt viņu darbus. Katram no tiem – “Domuzīme”, “Punctum”, “Satori”, uz šī fona tiek uzslavētas “Kultūrzīmes” – bija savs iemesls atteikumam, taču diskusijā varēja nojaust, ka problēma nav jauna, tā milzt jau gadiem, un tagad beidzot kāds vadzis ir nolūzis. Latgaliski rakstošie gatavi rakstīt rakstāmgalda atvilktnei, un nevēlas pat piedāvāt savus darbus publicēšanai, ja pirmā prasība, kas seko ir – iesniedziet latviešu literārajā valodā. Diskusijas sākumā arī mana nostāja bija izaicinoša. Skaidrs, ka jātulko, ideāli, ja var publicēt tekstu abējādi. Un tikai pamazām izgaismojās problēmas sarežģītība, gandrīz neskratās tālāksarunu tēmas, kuras vēlos parādīt šajā raidījumā. Sociālie tīkli darbojas pēc burbuļu principa, tu redzi tikai to cilvēku ierakstus, ar kuriem esi saikņojusies, manā burbulī šo diskusiju uzturēja Ilze Sperga, dzejniece, rakstniece, valodniece, autoritāte latgaliešu ortogrāfijas, un daudziem – vispār visa latgaliskā jautājumos. Un tomēr – daudz kas jau šobrīd notiek pareizi. Latgaliešu literatūra tiek dāsni atbalstīta, viens no iemesliem – latgaliešu rakstu valodas tradīcija ir valsts sargāta vērtība, un šādu priekšrocības nav, piemēram, lībiskajam jeb tāmnieku dialektam. Nupat “Boņuku” saņēma “ Dienas grāmatas” izdotais Alda Bukša romāns “Brāļi/ Broļi”, kas vienlaikus iznāca latviešu literārajā un latgaliešu rakstu valodā. Pie latgaliski rakstošā Valentīna Lukašēviča atdzejošanas pieķēries dzejnieks, atdzejotājs un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, nesen šos dzejoļus publicēja literatūras un filozofijas žurnāls “ Punctum”. Nesen ar Valentīnu Lukašēviču intervija bija arī šai raidījumā. Autors stāstīja, ka rakstīt latgaliski, tā bijusi viņa apzināta izvēle, jo bērnības, mājas valodas viņam bijušas divas – māte bijusi no Vidzemes, tēvs, vectēvs ar viņu runājuši latgaliski. Esmu dzirdējusi arī, ka savās nodarbībās Literārajā akadēmijā, Lukašēvičs mudinot topošos dzejniekus pamēģināt rakstīt dzeju, ja ne svešvalodā, vai vismaz dialektā, lai atraisītu radošo jaudu. Šai pašā intervijā Valentīns Lukašēvičs saka, ka viņa dzeja ir latgaliski, un viņam nešķiet, ka to var tulkot. Toreiz iebildu, ka pavisam nesen Londonas izdevniecībā Džeida Vila atdzejojumā iznācis latgaliešu dzejnieku kopkrājums „Pēdējais modelis” - latgaliešu un angļu valodās. Tātad - angliski latgalisko var pārtulkot, latviski – nekā? Dzejnieks un atdzejotājs Māris Salējs nesen “Facebook” publicēja latviskotu nesenās latgaliešu literatūras sensācijas - Marijas Dzeislas dzeju. Un tas varētu būt vēl viens šī raidījuma mērķis: iepazīstināt jūs ar Marijas Dzeislas dzeju. Marija Dzeisla ir pseidonīms, un šī iemesla dēļ, lai arī sagatavošanā ir autora vai autores pirmā dzejas grāmata, Radio intervijām viņš vai viņa nepiekrīt, jo tad nāktos daļēji atklāt identitāti. Marijas Dzeislas dzeju latgaliski šai raidījumā lasa Ilze Sperga, sekos Māra Salēja latviskojums. Šai sarunā iezīmējām tēmu loku, par kurām domāt ir vērts, un risinājums droši vien rokās nedosies tik ātri. Taču tā garša, brīdis, kad risinājumu meklēšana valodā no problēmas pārtop azartā, ir pats atdzejas process.

Sarunā ar Jēkabu Jančevski un Jurģi Cābuli tiek apspriesta komponista un diriģenta sadarbība gan jaunrades, gan jaundarbu iestudēšanas procesā, atgādinot arī par lielisko kopdarbu – CD "Aeternum”. Sarunbiedri diskutē par paaudžu atšķirībām un to, kā tās izpaužas mūslaiku mūzikas skolā. Diskusijas moderators – Latvijas Radio 3 "Klasika" ētera personība, muzikologs Orests Silabriedis. Raidījums ReTV ēterā: 03.05.2021.

Diskusijas ir spraigas, favorīti atšķiras un kinoveidotāju rokas sniedzas pēc zeltītās statuetes. Paula, Agnese un Ieva par svaigāko un rūgtāko šāgada Oskaru nominantu grozā.

Saruna ar bīskapu Raidījuma vadītājs: RML komanda, Latvijas diecēžu bīskapi Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Februāra “Sarunā ar bīskapu” iztaujājam Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču par šādām aktualitātēm: • Par diskusijām par ģimenes definīciju saistībā ar pagājušā gada Satversmes tiesas spriedumu, kā arī ierosinājumu definēt ģimenes jēdzienu Satversmē • Par Sv. Jāzepam veltītā gada nozīmi • Par Jauniešu darba koordinatora lomu Rīgas arhidiecēzē • Par vakcināciju pret COVID-19, kā arī par citiem klausītāju uzdotiem jautājumiem Sarunu vada Jolanta Grāvīte un Māris Veliks Par aktuālo baznīcā un ārpus tās. Saruna ar Latvijas diecēžu bīskapiem par tēmām, kurām viņi īpaši vēlas pievērst klausītāju uzmanību.

Mājsēde... Tas nozīmē, ka mednieki nedēļas nogalēs pēc 22:00 nedrīkst individuālās medībās atrasties medību tornī, bet tiem jābūt savā dzīvesvietā. Kādēļ šāds lēmums, par to diskutē Linda Dombrovska, Oskars Treilihs un Indulis Burka. Pēc tam diskusija par to, vai individuāli atļauts medīt vairākiem kolektīva biedriem vienlaicīgi. Diskusijas noslēgumā tiek pārrunāti jaunākie grozījumi Medību likumā, kas spēkā stājās pagājušā gada 23. decembrī. Grozījumus komentā Zemkopības Ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs. Medību suņus izmantot medību suņus atļauts ar šādu nosacījumu. Medību noteikumi: 99. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot noteiktajā dzinējmedību periodā, bet ievainotu dzīvnieku atrašanai – arī pārējā attiecīgās sugas medību termiņa laikā. Šī epizode dažādu apstākļu dēļ tiek ierakstīta, izmantojot Zoom. Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Tavā Istabā paviesojusies Paula Bogdanova (instagram.com/poolinjaa/), lai pastāstītu par bāra darba aizkulisēm un, kā Covid ir ietekmējis šo industriju. Tāpat, viņa pastāsta par lietām, kas visvairāk spēj nokaitināt, darbojoties kā bārmenei. Neaizmirstiet piesekot arī Tavā Istabā IG kontam, lai nepalaistu garām visus jaunumus - instagram.com/tava.istaba

Piektdienās Krustpunktā kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem. Covid-19 Latvijā neatkāpjas un valdība domā par ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Tikmēr atklājies, ka daudzas medicīnas iestādes ir saņēmušas aizsargmaskas, kuras neko gandrīz neaizsargā – tās jau daudzviet izlietotas. Mēs runāsim arī par Latvijas Televīzijas raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” atklāto kādā Rīgas bērnudārzā, kas acīmredzot ir sistēmiska problēma daudzviet, – tās ir vardarbīgas mācību un audzināšanas metodes. Pievērsīsimies arī joprojām asajām diskusijām saistībā ar nodokļu reformu – sociālie darbinieki, kuriem grib uzlikt pienākumu pārbaudīt tos, kuri nepelna pietiekami, lai veiktu minimālās sociālās iemaksas, prasa labklājības ministres demisiju. Un viņi nav vienīgie neapmierinātie. Notikumus vērtē Madara Fridrihsone no portāla "Delfi", Ivo Leitāns no Latvijas Televīzijas, Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".

Piektdienās Krustpunktā kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem. Covid-19 Latvijā neatkāpjas un valdība domā par ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Tikmēr atklājies, ka daudzas medicīnas iestādes ir saņēmušas aizsargmaskas, kuras neko gandrīz neaizsargā – tās jau daudzviet izlietotas. Mēs runāsim arī par Latvijas Televīzijas raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” atklāto kādā Rīgas bērnudārzā, kas acīmredzot ir sistēmiska problēma daudzviet, – tās ir vardarbīgas mācību un audzināšanas metodes. Pievērsīsimies arī joprojām asajām diskusijām saistībā ar nodokļu reformu – sociālie darbinieki, kuriem grib uzlikt pienākumu pārbaudīt tos, kuri nepelna pietiekami, lai veiktu minimālās sociālās iemaksas, prasa labklājības ministres demisiju. Un viņi nav vienīgie neapmierinātie. Notikumus vērtē Madara Fridrihsone no portāla "Delfi", Ivo Leitāns no Latvijas Televīzijas, Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".

Annija Mārtiņš un Roberts atkal izsaka kontroversiālus viedokļus un lūdz tos nekādā gadījumā neņemt par pilnu! Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Seko mums te - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patron Don Padon Holy Džap - https://www.patreon.com/eitanazija !! Nākošās Patreon epizodes tēma - lasīsim jums kādu lugu !!

Diskusijas temati - cik liels ir Maira Brieža panākums, "Roland Garros" un Ostapenko izredzes, un vīru vienspēļu turnīrs, NBA fināls (diskusija, ne runāšana) un FIBA un ULEB atšķirīgās pieejas sezonai

“Vēl notiek diskusijas, bet diskusijas par detaļām, ne lielām lietām, ne lielām pozīcijām,” sarunā raidījumā Krustpunktā 2021. gada budžeta veidošanu komentē finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norāda, ka principā lielos vilcienos piedāvājumam iebildumu nav. Diskusijas ir par jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfijas lietām, un jautājumiem par pašvaldību finansējumu Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma, Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanai atvēlēto miljardu izmantošana - tie būs sarunas temati raidījumā Krustpunktā, kad izvaicāsim finanšu ministru Jāni Reiru. Kopā ar raidījuma vadītāju ministru izvaicā Linda Zalāne no Latvijas Radio un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

“Vēl notiek diskusijas, bet diskusijas par detaļām, ne lielām lietām, ne lielām pozīcijām,” sarunā raidījumā Krustpunktā 2021. gada budžeta veidošanu komentē finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norāda, ka principā lielos vilcienos piedāvājumam iebildumu nav. Diskusijas ir par jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfijas lietām, un jautājumiem par pašvaldību finansējumu Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma, Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanai atvēlēto miljardu izmantošana - tie būs sarunas temati raidījumā Krustpunktā, kad izvaicāsim finanšu ministru Jāni Reiru. Kopā ar raidījuma vadītāju ministru izvaicā Linda Zalāne no Latvijas Radio un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un tiesībsarga atklātie pārkāpumi Bruknas muižā ir izraisījuši lielu rezonansi. Diskusijas medijos un sociālajos tīklos ir demonstrējušas pretējus viedokļus par to, kā izturēties pret tiem bērniem un pusaudžiem, kas rada problēmas un ar kuriem skola un vecāki netiek galā. Pēdējās dienās daudz ir runāts par to, kādas metodes tiek lietotas Bruknā. Taču kāda vispār ir alternatīva šādai Bruknai? Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? Kādā veidā Latvijā cilvēki cenšas vai necenšas palīdzēt tiem, kuri ir kļuvuši par tā saucamajiem problēmbērniem. Diskutējam par to Krustpunktā. Raidījumā piedalās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks Jānis Ābele, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, centra "Dardedze" valdes locekle, sociālā darbiniece Laila Balode un sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" direktors Didzis Čākurs, bet telefoniski diskusijā iesaistās Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Konstantinovs.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un tiesībsarga atklātie pārkāpumi Bruknas muižā ir izraisījuši lielu rezonansi. Diskusijas medijos un sociālajos tīklos ir demonstrējušas pretējus viedokļus par to, kā izturēties pret tiem bērniem un pusaudžiem, kas rada problēmas un ar kuriem skola un vecāki netiek galā. Pēdējās dienās daudz ir runāts par to, kādas metodes tiek lietotas Bruknā. Taču kāda vispār ir alternatīva šādai Bruknai? Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? Kādā veidā Latvijā cilvēki cenšas vai necenšas palīdzēt tiem, kuri ir kļuvuši par tā saucamajiem problēmbērniem. Diskutējam par to Krustpunktā. Raidījumā piedalās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks Jānis Ābele, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, centra "Dardedze" valdes locekle, sociālā darbiniece Laila Balode un sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" direktors Didzis Čākurs, bet telefoniski diskusijā iesaistās Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Konstantinovs.

Rīgas domes vēlēšanas augusta beigās. Priekšā vasara, bet kas partijām būtu jāsagatavo, kas jāiekļauj partiju priekšvēlēšanu programmās? Diskutēsim. Studijā rīdzinieki. Diskusijas dalībnieki: Neils Balgalis pilsētplānošanas uzņēmuma SIA „Grupa 93” vadītājs, pilsētplānošanas eksperts Māris Zanders žurnālists Māris Jansons Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Inga Šņore LTV «De facto» žurnāliste Jānis Brizga vides zinātnieks, biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Ģirts Beikmanis Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Nozīmīgs amats - Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Kāda ir viņa loma un ko mēs no viņa sagaidām? Diskusijas dalībnieki: Juris Stukāns ģenerālprokurora amata kandidāts Ēriks Kalnmeiers ģenerālprokurors Ivo Leitāns LTV «De facto» žurnālists Indra Sprance žurnāla «Ir» žurnāliste Saulvedis Vārpiņš zvērināts advokāts

Paredzams, ka jau 9. jūnijā beidzot tiks pārtraukta Covid dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija. Bet kādi secinājumi par Latvijas veselības aprūpi, par Latvijas sabiedrību, kā arī par Eiropas sadarbību šajā krīzes laikā? Diskusijas dalībnieki: Ilze Viņķele veselības ministre (A/P) Jurijs Perevoščikovs SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Velga Ķūse Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Zanda Kalniņa-Lukaševica Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ojārs Skudra LU asociētais profesors, politologs Klāvs Sedlenieks RSU vadošais pētnieks, sociālantropolog Inga Spriņģe žurnāliste, neatkarīgā pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» līdzdibinātāja

Rapšu lauki skaisti zied, bet Pasaules Dabas Fonds aicina tajos nebildēties. Satraukums arī par citu kultūru miglošanu. Vides sargi pret lauksaimniekiem. Šā raidījuma viesi: Diskusijas dalībnieki: Arnolds Jātnieks Zemnieku saeimas valdes loceklis, Codes saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks Jānis Eglīts zemkopības ministra biroja vadītājs Inese Vaidere Eiropas Parlamenta deputāte (JV) Kristīne Lifānova Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Andrejs Briedis Latvijas Dabas fonda priekšsēdētājs Jana Simanovska Ekodizaina kompetences centra vadītāja Ignats Zariņš bitenieks

Lai mazinātu krīzes sekas, valdība iecerējusi īstenot dažādus ekonomikas sildīšanas pasākumus. Vairāk naudas ceļu būvei, kultūras ministrs runā par koncertzāles celtniecību. Diskutēsim, ko un kā sildīt. Diskusijas dalībnieki: Jānis Reirs finanšu ministrs (JV) Andris Vilks Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vecākā amatpersona Roberts Zīle Eiropas Parlamenta deputāts (VL-TB/LNNK) Normunds Bergs uzņēmējs, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Uldis Biķis AS «Latvijas finieris» padomes priekšsēdētājs Roberts Dlohi SIA «Peruza» valdes loceklis

Svinot savu 30. dzimšanas dienu, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Skatuves mākslas katedra uz diskusiju aicinājusi LKA radošo specializāciju kursu vadītājus Elmāru Seņkovu, Indru Rogu, Olgu Žitluhinu, Alvi Hermani, lai runātu par darba stratēģijām ārkārtas situācijā skatuves mākslā, kā horeogrāfi, aktieri un režisori pielāgojas attālinātajam studiju procesam. Diskusijas moderatore Zane Kreicberga. Ielūkojamies diskusijas fragmentos.

Kā turpmāk sadzīvot ar valdības jaunajiem noteikumiem ārkārtējās situācijas laikā - sportā, darbā, sabiedriskajā transportā un atpūtā? Diskusijas dalībnieki: Kristiāns Godiņš Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Džineta Innusa SIA «Rīgas satiksme» valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Aivis Tints Liepājas Futbola skolas direktors Gints Kuzņecovs Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes loceklis Līga Menģelsone Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Skola un skolēni. Kādi secinājumi par attālināto mācīšanos, kā tiks organizēti centralizētie eksāmeni un ko bērniem un jauniešiem darīt vasarā - ko drīkstēs, ko nedrīkstēs? Diskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska izglītības un zinātnes ministre (JKP) Romāns Alijevs Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Edgars Plētiens Raunas vidusskolas direktors Zane Oliņa «Skola 2030» mācību satura ieviešanas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa Latvijas vecāku organizācijas «Mammamuntetiem.lv» vadītāja

Vīrusa krīze šobrīd parāda, ka daudzu cilvēku sociālā nodrošinājuma spilvens ir ļoti plāns vai faktiski nekāds. Kā tas varētu mainīties turpmāk, un kā ar tām aplokšņu algām? Diskusijas dalībnieki: Ralfs Nemiro Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs (KPV LV) Mārtiņš Bondars Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (A/P) Vjačeslavs Dombrovskis Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs («Saskaņa») Egils Baldzēns Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Arnis Sauka Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Anita Gleizde SIA «Baltic Restaurants Latvia» valdes locekle Juris Millers pasākumu producents

Vai un kā varētu notikt Rīgas domes vēlēšanas, ja pulcēšanās ierobežojumi tiks saglabāti? Un vai krīze varētu būt iemesls tam, lai pārceltu novadu reformu? Diskusijas dalībnieki: Juris Pūce vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (A/P) Iveta Kažoka sabiedriskās politikas centra «Providus» direktore un vadošā pētniece Viktors Valainis Saeimas deputāts (ZZS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Oļegs Burovs Rīgas domes priekšsēdētājs no 2019. gada augusta līdz 2020. gada februārim (GKR) Juris Jurašs Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baiks Valmieras domes priekšsēdētājs («Valmierai un Vidzemei»)

Vairākas Eiropas valstis sākušas jau domāt par krīzes laikā ieviesto ierobežojumu samazināšanu. Kāda varētu būt Latvijas rīcība, un kādi varētu būt riski? Kā varētu izskatīties Eiropas cilvēku ikdiena jau pēc krīzes? Diskusijas dalībnieki: Uga Dumpis Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā, LU profesors Jurijs Perevoščikovs SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Astra Kurme Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Ilze Nagla Latvijas Televīzijas korespondente Briselē Sandra Veinberga komunikācijas zinātnes eksperte, profesore

Diskusijā “Drošības josta uzņēmējdarbības uzsākšanā – mentorings” dalījās trīs savas jomas LĪDERES – biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, Infogram dibinātāja Alise Dīrika un uzņēmēja, mūziķe, attiecību biohacking pētniece Anna Andersone. Diskusijas ietvaros viņas dalījās ar viedokli, kāpēc mentorings nepieciešams un kā tas palīdz ātrāk sasniegt mērķus. Aiva norādīja, ka mentorings palīdz ieraudzīt un dažreiz nekāpt uz tiem grābekļiem, ko pašas esam radījušas, palīdz saskatīt pareizo virzienu ātrāk, saprast, kā savienot biznesu, ģimeni, hobijus. “Tā ir kā apdrošināšanas polise - es zinu, ka man ir mentors un es varēšu viņam piezvanīt” – uzsvēra Aiva. Savā pieredzē, kā pašas izmantojušas mentoringa pakalpojumus, dalījās Anna un Alise.

Līdzīgi kā daudzi, arī raidījums „Krustpunktā” šodien ir devies uz Cēsīm, kur jau tradicionāli jūnija beigās divu dienu garumā norisinās sarunu festivāls "Lampa". Krustpunktā tiešraides diskusija norisinās uz lielās DOTS skatuves. Diskusijas dalībnieku uzmanības lokā - trauksmes cēlēji. Kopš 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums. Ko tas paredz, un kādi ir pirmie secinājumi pēc šī likuma iedarbināšanas? Diskusijā klātienē piedalās KNAB  vadītājs Jēkabs Straume, bijušais DELNA vadītājs Gundars Jankovs, DELNA trauksmes cēlēju aizsardzības eksperts Jānis Veide, LTRK  valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departaments - Trauksmes celšanas likuma līdzautore Inese Kušķe.

Jau pavisam drīz sāksies Pasaules čempionāts hokejā. Bukmeikeram Arvīdam Rasam un Ģenerālim Valdim Valteram studijā pievienojas eksperts Lotārs Zariņš, lai parunātu par Latvijas izlases izredzēm, mērķiem, stiprajām un vājajām pusēm. Diskusijas laikā arī tiek izanalizēti mūsējo apakšgrupas pretinieki un izteiktas prognozes.

Jaunākajā 7 dienas Eiropā analizēsim situāciju par Ebola vīrusa iekļūšanu "Eiropas cietoksnī". Kādi ir Eiropas Savienības, Pasaules veselības organizācijas un vietējo iestāžu plānotie pasākumi un gatavības pakāpe šī un citu epidēmiju izplatības ierobežošanai. Viesis studijā: Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, infektologs Jurijs Perevoščikovs. Atskatā par aizgājušo nedēļu ziņas par to, ka "Islāma valsts" pietuvojās Turcijai, savukārt jaunais NATO ģenerālsekretārs vizītē Polijā, solījis Turciju aizsargāt. Vēsts arī par to, kā Putina līdzgaitnieki sākuši savstarpēju karu par ietekmi. Savukārt Valdis Dombrovskis saņēmis pozitīvu balsojumu Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam. Ebola vīruss: ES un pasaules reakcija Kādā no savām uzstāšanās reizēm Eiropas Savienības veselības komisārs Tonio Borgs akcentēja, ka Ebola vīrusa izplatības risks Eiropā ir ārkārtīgi zems. Lai gan komisārs paudis pārliecību, ka ir maz ticams, ka vīruss varētu sasniegt Eiropu, pagājušā nedēļā tika izplatīts paziņojums, ka Spānijā jau pirmais upuris. Mediji ziņoja, ka Spānijas slimnīcā, kurā miruši divi Āfrikā ar Ebola vīrusi inficējušies cilvēki, ar nāvējošo vīrusu saslimusi medmāsa. Tāpat Spānijas tiesa izdevusi rīkojumu iemidzināt ar Ebola vīrusu inficētas medmāsas suni, jo pastāv iespēja, ka dzīvnieki var pārnēsāt šo nāvējošo slimību. Eiropā visvairāk apdraudēti ir tie cilvēki, kuri aprūpē Ebola vīrusa pacientus, kā arī aprūpētāju tuvinieki. Lai gan tiek norādīts, ka šādi gadījumi būs, vienlaikus tiek atgādināts, ka Rietumeiropa ir visspēcīgāk aprīkotā pasaules daļa, lai spētu cīnīties ar vīrusa tālāku izplatību. Vēl septembra sākumā diskusijā ar Eiropas Parlamenta Vides un sabiedrības veselības komitejas deputātiem Tonio Borgs sacīja, ka Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai palīdzēt: „Eiropas Savienībai ir „morāls pienākums” palīdzēt valstīm, kuras skāris Ebola uzliesmojums. Jo aktīvāk mēs centīsimies to apturēt, jo lielākas būs izredzes, ka slimība nesasniegs Eiropu. Risks, ka slimība varētu izplatīties Eiropā, saglabājas zems”. Diskusijas dalībnieki piekrita, ka jāsniedz lielāks atbalsts epidēmijas skartajām valstīm, taču bažījās par budžeta ierobežojumiem. Par to, ka nepieciešams palīdzēt vīrusa skartajām valstīm Āfrikā norādīja arī EP deputāts Pīters Līse, jo „pretējā gadījumā mūs sagaida nopietna katastrofa”. Šādu virzienu atbalstīja arī citi diskusijas dalībnieki, taču tika jautāts, kā ES atradīs nepieciešamo finansējumu. Uz šīm bažām veselības komisārs Borgs atbildēja, ka Eiropas Komisija ir paredzējusi palielināt finansējumu, novirzot humānajai palīdzībai daļu no attīstības fonda līdzekļiem. Kopš 2014. gada marta cīņai ar epidēmiju Eiropas Savienība ir piešķīrusi 11,9 miljonus eiro. Diskusijā tika arī akcentēts, ka nepieciešams finansēt pētījumus bez komerciāla izdevīguma. Pašlaik Oksfordas universitātē strādā pie vakcīnas pret vīrusu. Deputāte Katrīna Bērdere norādīja, ka „tikai pateicoties ES finansējumam bija iespējams veikt šos pētījumus”. Kopīgā paziņojumā  Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs norādīja, ka ir apspriests, kā koordinēt turpmākos pasākumus, lai veiktu epidēmijas apkarošanu Eiropas mērogā. „Esam galvojuši par 150 miljonu eiro, lai sniegtu tūlītēju un ilgtermiņa palīdzību. Un tā ir mana spēcīga cerība un ticība, ka mēs šodien varam vienoties par vairākiem konkrētiem priekšlikumiem, piemēram, transporta, lauku slimnīcām, ārstiem un medicīnas iekārtām. To darot, mēs speram soli tuvāk, lai apkarotu šo briesmīgo epidēmiju, ” skaidroja Andris Piebalgs. Ziņu aģentūra „Reuters” vēstīja, ka Pasaules Veselības organizācijas reģionālā direktore Zuzana Džeikaba intervijā norādījusi, ka paredzams aizvien lielāks ar Ebola vīrusu saslimušo skaits, slimībai nenovēršami izplatoties Eiropā, jo notiek ļoti intensīva cilvēku pārvietošanās no Eiropas uz vīrusa skartajām valstīm un pretējā virzienā. Vienlaikus Džeikaba norādīja ka šī pasaules daļa ir labi sagatavota slimības kontrolei. Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne atzīst, ka būtiski ir jāpalielina starptautiskā palīdzība vīrusa skartajās valstīs. Lielu uzmanību Ebola vīrusa apkarošanai pievērš pētnieki visā pasaulē.  Profesors Pīters Piots, beļģu mikrobiologs, augstu stāvošs Pasaules Veselības organizācijas padomnieks intervijā izdevumam  „Spiegel” stāstīja par Ebola vīrusa niansēm un vērtēja situāciju Āfrikā un pasaulē. „1976. gadā es atklāju Ebola vīrusu, tagad es baidos par neiedomājamu traģēdiju. Šogad jūnijā es sapratu, ka šis uzliesmojums ir citāds, ka iepriekš, tad es sāku pamatīgi raizēties,” atzīst Pīters Piots un par epidēmijas tālāko izplatību bilst „ka mums tagad nav citas izvēles, kā izmēģināt visu, tiešām visu. Tas ir labi, ka ASV un dažas citas valstis beidzot sāk palīdzēt. Bet Vācijai un arī Beļģijai, piemēram, ir jādara daudz vairāk. Un lai būtu skaidrs, mums visiem: tā vairs nav tikai epidēmija. Tas ir humānā katastrofa. Mums nav vienkārši nepieciešams tikai aprūpes personāls, bet arī loģistikas eksperti, kravas automašīnas, apvidus auto un pārtikas produkti. Šāda epidēmija var destabilizēt veselus reģionus. Es varu tikai cerēt, ka mēs spēsim to kontrolētu. Es tiešām nekad nebiju domāji, ka varētu būt tik slikti”. Savukārt raidsabiedrības BBC raidījumā Piots prognozēja, ka ārpus Āfrikas vīruss tik strauji tomēr un cerams neizplatīsies. Slimību profilakses un kontroles centra infekciju riska analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs komentē, ja gadījumā, piemēram, Stradiņu slimnīcā ienāktu kāds cilvēks, kurš teiktu “esmu bijis Libērijā un es patlaban jūtos nevesels", medicīnas personāls zinās, kā rīkoties.  "Jau epidēmijas pašā sākumā tika sagatavotas vadlīnijas, kuras periodiski aktualizē: ko darīt ārstiem, medmāsām, slimnīcām, ģimenes ārstiem un tas ir izsūtītas jau augustā," norāda Perevoščikovs. Ķopumā viņiem ir zināms, ja ir aizdomas par šo slimību, vajag izmantot individuālus aizsardzības tērpus, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību un šis cilvēks ar aizdomām par Ebola vīrusa slimību jāpārved uz specializēto slimnīcu - Rīgas Austrumu Klīniskā Universitātes Slimnīcu, kur stacionārā infektoloģijas centrā ir speciālā nodaļa aprīkota tā, lai sniegtu palīdzību pacientiem ar īpaši bīstamām slimībām, ieskaitot Ebola vīrusa slimību." Joņeva grāmata – paaudzes kliedziens Pagājušā nedēļā Frankfurtes grāmatu gadatirgū Eiropas Savienības Literatūras balvu saņēmis Jānis Joņevs par grāmatu Jelgava 94. Notikumu komentē komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. „Notikums ir fantastisks. Latviešu autors, turklāt par ļoti mūsdienīgu tēmu, ir novērtēts. Tā ir grāmata par konkrētu paaudzi. Man gribētos nebaidīties un vilkt paralēles, ka šī grāmata tāpat kā slavenais dzejolis, Alana Ginsberga poēma, tāda bitņiku himna „Kliedziens” ir paaudzes kliedziens. Arī Joņeva grāmata ir paaudzes kliedziens. Lai arī post factum – tajā ziņā, ka paaudze jau ir izaugusi no tā vecuma, par kuru viņš raksta un atskatās retrospektīvi, bet tā joprojām ir kliedziens „ar pēcgaršu”, ar sekām. Sekas izrādās uzrunā ne tikai Latviju un Latvijas auditoriju. Un acīmredzot 90. gados sociālā un kulturālā ziņā dzimusī paaudze, un tās „kliedziens” šeit uz vietas un varbūt postsociālistiskajā telpā, bet acīmredzot tur ir pieturas un pieskares punkti, kas uzrunā krietni lielāku lasītāju grupu. Protams, tur būs izaicinājums, kad tā tiks tulkota, jo tur ir ļoti daudz specifisku, ar Latviju saistītu lietu, ar Jelgavu saistītu lietu, bet esmu pārliecināts, ja grāmatu veiksmīgi pārtulko, un, ja autors pats piekrīt nedaudz koriģēt kaut kādas lietas, tad Jelgavu var radīt kā ļoti jaudīgu metaforu deviņdesmitajiem gadiem. Kā viņš pats ir teicis – 90. gadi tagad ir ļoti pieprasīta lieta. Deviņdesmitie gadi ir modē."