Podcasts about reakcija

+Francesco Bagnaia drugoplasirani posle diskvalifikacije Vinjalesa+Martin pauzira tri meseca+Morbidelli vodio posle četiri godine u trciOMV, ZVANIČNI PARTNER LAP 76 ⛽️Preuzmite OMV MyStation mobilnu aplikaciju i podržite Lap 76 - https://www.omv.co.rs/sr-rs/mystationIstovremeno pretvorite poene u trenutke radosti - svaka kupovina na OMV stanicama vam donosi poene, koje možete da pretvorite u nove trenutke radosti u prodavnici OMV-a.A uz svaku kupovinu goriva, preporučujemo MaxxMotion, ostvarujete i popust!

„Aš nesu stipri. Neapsigaukite. Aš esu trapi ir labai didelė bailė“, - taip prieš keletą metų dalijosi aktorė ir tinklaraštininkė Toma Razmislavičiūtė, auginanti autistišką dešimtmetį sūnų. Šiandien ji jau suprato, kad nereikia norėti keisti sūnaus, reikia keistis pačiai, tačiau ir šiandien liudija: „Sunkiausia – ne autizmas, sunkiausia – aplinkinių reakcija“.Balandis visame pasaulyje minimas kaip autizmo supratimo mėnuo jau aštuonioliktą kartą. Lietuvoje nuo šių metų balandžio 2-oji įtraukta į atmintinų dienų sąrašą kaip autizmo supratimo diena. Tomos sūnui Adomui nustatytas autizmo spektro sutrikimas, kai jam buvo treji metukai, todėl moteris nusprendė viešai dalintis savo išgyvenimais, kad palaikytų kitus tėvus, kad pagelbėtų sau.Ved. Žydrė Gedrimaitė.

00:00 – Įžanga ir sveikinimai Martynui 02:35 – Lietuvių staigmena ir nesėkmė daliajame čiuožime 08:00 – Sabonio priežastis nežaisti rinktinėje   19:23 – Buzelis ir LKF pozityvios nuotaikos 23:45 – Kurtinaičio reakcija į skandalą ir sprendimai 29:53 – Eurobasket Lietuvoje? 35:50 – Lietuvos klubų pabaiga Europoje 44:22 – Gudaičio progresas ir „Rytas“ su „Šiauliais“ 50:15 – „Wolves“ pralaimėjimai ir problemos 57:45 – „Žalgiris“ užtikrintai laimėjo prieš „Neptūną“ 01:01:55 – NBA oficialiai paskelbė apie turnyrą Europoje

Pirmajame „Eurovizija 2025“ pusfinalyje – tikras dešrelių balius. Gausybė vyrų ir tik dvi moterys. Visgi visos 15 šalių kaunasi dėl išsvajoto bilieto į finalą: kam nusišypsos sėkmė gegužės 13 dieną?Savo išankstines prognozes pateikia Eurodienos komandos nariai: Austėja, Justas, Rytis ir Emilis.Temos:Mes STUDIJOJE (0:00);Eurodienos turas po Europą paskui Katarsį (2:20);Reakcija į pirmo pusfinalio pasirodymų eiliškumą (5:20);Kaip gimė šios prognozės? (11:25);Ryškiausi favoritai ir būsimi pusfinalio nugalėtojai (13:50);Turėtų nesunkiai patekti, bet o kas jei...? (19:30);Lenkijos mikrobangės iššūkis (31:45);Kas turi mažiausiai šansų žengti į finalą? (39:27);Kaimynų ištikimybė – ar tikrai latviai nebalsuoja už Lietuvą? (51:40);Kaip Norvegai Rytį papirko (54:05);Didžiausi pusfinalio neaiškumai (58:15);Galutinis verdiktas pusfinaliui (01:16:05);

Karolis Tiškevičius, Lukas Katilius ir Jonas Miklovas reaguoja į Lietuvos krepšinio džiaugsmus ir skandalus. Reakcija ir į EuroBasket burtus ir į „Žalgirio” sezono Eurolygoje pabaigą. Tinklalaidės partneriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. – ARAS - kokybiški ir efektyvūs odos priežiūros produktai vyrams. Asortimente esantys produktai leidžia pasirūpinti plaukais, kūno bei veido oda. Galime užtikrinti, jog kiekvienas vyras ras sau patinkantį produktą! Su nuolaidos kodu BASKETNEWS20, gausi 20% nuolaidą visam asortimentui:https://eshop.bioklab.com/ – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ Temos: Lietuva - kito EuroBasket organizatorė (2:48); EuroBasket 2025 burtai ir Lietuvos galimybės (13:49); Domanto Sabonio sukeltas šokas Lietuvai (30:23); Valančiūno interviu, Pačėso variantai, Kurčio dingimas ir Balčiūno kliedesiai (39:51); „Žalgirio” pabaiga, Trinchieri pastebėjimai ir cirkas su Maneku (58:10); Eilinis „Ryto” finišas Europoje (1:08:09); Fantastiškas BasketNews darbas ir... (1:09:22); Dar viena mūsų bomba! (1:11:55).

Kad pirms nedēļas pieminējām par gaidāmo Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanos, nevienam prātā neienāca, kā tā izvērtīsies. Lai arī Latvijas augstākās amatpersonas reaģējot uz šiem notikumiem ieņēmušas „nestrēbsim karstu”  pozīciju, Eiropa kopumā izrāda apņēmību par savu drošību gādāt, nerēķinoties ar ASV atbalstu. Kā risinājušies notikumi aizvadītājā nedēļā, spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Rīgas Stradiņa universitāets Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Kad pirms nedēļas pieminējām par gaidāmo Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanos, nevienam prātā neienāca, kā tā izvērtīsies. Lai arī Latvijas augstākās amatpersonas reaģējot uz šiem notikumiem ieņēmušas „nestrēbsim karstu”  pozīciju, Eiropa kopumā izrāda apņēmību par savu drošību gādāt, nerēķinoties ar ASV atbalstu. Kā risinājušies notikumi aizvadītājā nedēļā, spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Rīgas Stradiņa universitāets Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Daugiau diskusijų https://www.instagram.com/osportas/ Daugiau diskusijų https://www.facebook.com/Osportas.lt Dėl reklamos: reklama@odangau.lt   00:00:00 – Čili sriuba taiso sveikatą 00:02:30 – ESPN kviečia atvykti Rytį 00:04:18 – Reakcija į reakcijas dėl reelso 00:10:30 – „Lakers“ kyla į viršų 00:18:53 – Bostono „Celtics“ trūkumai 00:25:20 – Vedėjų prašymas 00:25:55 – OKC trūkumai 00:30:03 – „Cavaliers“ minusai 00:39:18 – „Nuggets“ trūkumai 00:44:30 – „Knicks“ minusai ir klaustukai 00:48:38 – Sabonio trauma, JV indelis 00:53:15 – Buzelis gauna daug 00:54:07 – Sezonas Dalasui baigtas 01:00:30 – Greitos NBA naujienos 01:08:00 – Court of gold   #Valanciunas #Buzelis #Sabonis #Doncic #NBA #TrigubasDublis #MatasBuzelis #DomantasSabonis #JonasValanciunas #Bulls #Kings #LukaDoncic #Lakers #LonnieWalker #Walker #76ers

ASV prezidenta Donalda Trampa kārtējie izteikumi par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski daudziem ir likuši noelsties, tomēr Latvijas politiķi no asas reakcijas izvairās. Nedēļas notikumus kopā ar žurnālistiem un politikas vērotājiem apspriežam Krustpunktā. Analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.  

ASV prezidenta Donalda Trampa kārtējie izteikumi par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski daudziem ir likuši noelsties, tomēr Latvijas politiķi no asas reakcijas izvairās. Nedēļas notikumus kopā ar žurnālistiem un politikas vērotājiem apspriežam Krustpunktā. Analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.  

Menininkė Urtė Jasenka kviečia galvoti apie tai, ką privalome atminti: Klaipėdos apskrities Ievos Simonaitytės viešojoje bibliotekoje Nišinėje galerijoje atidaroma paroda „Atmintis“, kurioje grafikos darbus papildo jos pačios išgyvenimai, surašyti į dienoraštį.Laisvės gynėjų dienos išvakarėse Šv. Jonų bažnyčioje nuskambės pasaulinė Dianos Čemerytės kūrinio „Papasakok man“ premjera. Kompozitorė muzikos garsais pasakoja 1991 metų pradžios dienų ir naktų – mūsų kovos už laisvę – istoriją. Šį prasmingą opusą atliks Lietuvos simfoninis pučiamųjų orkestras, diriguojamas Karolio Variakojo.Ray Bartkaus instaliacija „Begalybė“ vakar atidaryta ir dar visą mėnesį ją bus galima pamatyti MO muziejaus foje. Niujorke gyvenančio ir kuriančio menininko „Begalybė“ – prieš dešimtmetį kilusių apmąstymų ir pradėtų eksperimentų tąsa. Su Ray Bartkumi susitiko kolegė Jolanta Kryževičienė.Pasaulio muzikos naujienose kompozitorius Jurgis Kubilius pasakoja apie naujo popieriaus keliamus pavojus muzikantams, Teherane statomos operos „Traviata“ adaptaciją islamiškai publikai bei tai, kodėl sausio 5-oji turėtų būti paskelbta Trijų Fortepijono Karalių švente.Modernus menas pasiekiamas ne tik sostinėje – įrodė Panevėžyje įsikūręs Stasys Museum, tapęs „Metų kultūros reiškiniu“ LRT Metų apdovanojimuose. Kaip Stasio Eidrigevičiaus vardu pavadintas šiuolaikinis meno centras jau pakeitė miestą, kokią kryptį brėžia ir kaip veiklai „diriguoja“ muziejaus vadovė? Menininkė Vaida Andrijauskaitė - rubrikos „Be kaukių“ viešnia.Ved. Gabija Narušytė

O svrgavanju sirijskog predsjednika Bašara al-Asada govori Noura Bittar, Sirijka izbjegla u Dansku. Nastavljena blokada mnogih fakulteta u Srbiji. U BiH održano ročište u predmetu "Respiratori". Studentkinja Sara Vujisić iz Podgorice govori o seksualnom uznemiravanju od strane njenog profesora.

„Aš tikrai nesu minimalistė, savo gyvenime, buityje aš esu kaupikė, kaip voverė – tempiu, kaupiu ir padarau kažką kito. „Recyclinu“ tuos vaizdus kaip plastmasinius butelius",– sako savo parodą „Bestiariumas“ pristatanti Laisvydė Šalčiūtė.LRT KLASIKA pradeda jaunųjų atlikėjų rezidenciją. Kokias baimes patiria karjerą pradedantys muzikai?Egiptologė Sandra Veprauskienė kauniečius kviečia į senovės Egipto studijos „Dendera“ veiklas.Pasaulio kultūros naujienos.„Panemunės šilo ženklas tampa beveik simboliu, ženklinančiu devynioliktus metus, kuriuos, šiek tiek pritempiant, galima vadinti ilgo XX amžiaus pabaigos metais“,– sako menotyrininkas Ernestas Parulskis. Komentarą parašyti jį įkvėpė žinia apie Kaune esantį ženklą „Filmo „Černobylis“ tiltas“.Kaip kartvelų menininkai reaguoja į neramumus šalyje?„Viešosios erdvės yra tikrasis demokratijos atspindys“,– teigia trejus metus „Architektūros fondui“ vadovavęs Martynas Germanavičius. Pokalbis su juo apie atsakingą architektūros kultūrą ir priemones ją ugdyti, taip pat populiariuosius kalbėjimo apie urbanistiką ir architektūrą formatus, miestuose vykstančius erdvinius pokyčius ir visuomenės balsą miestų kūrimo procesuose.Ved. Marius EidukonisRed. Indrė Kaminckaitė

U 183. epizodi podkasta Pod kapicom gost je bio Miloš Maksimović, novi član Galatasaraja i reprezentativac Australije. Najveći deo emisije posvetili smo Igrama u Parizu, gde je Miloš sa svojom ekipom bio najprijatnije iznenađenje turnira, pričali smo o osećaju nakon pobede nad Srbijom, porukama koje je dobijao, samokritičkom pogledu na meč sa Amerikom i promašenim petercima, radu Federacije koja je u Parizu svojim vaterpolistima obezbedila i klima uređaje u sobama, sportskoj karijeri, koju je po dolasku u Australiju želeo da zapostavi…Kako se nekadašnji mladi reprezentativac Srbije uopšte obreo u dalekoj zemlji sa suprugom Aleksandrom, igranje u klubu, posao, poziv u nacionalni tim i funkcisanje i rad u istom, kvalitet lige i života, uticaj trenera i igrača sa naših prostora, da li je prevazišao strah od ajkula… Svojevremeno je u Vojvodini počeo kao golman, ko je uticao da promeni poziciju, iako nije voleo plivačke treninge, u Australiji je napredovao u tom segmentu, dugo čekanje na “papire” i debi na SP u Dohi…Uspomene iz Vojvodine, Monpeljea, PAOK, Budve, Zvezde, odakle se vratio u Novi Sad zbog porodičnih problema… Kako bi danas reagovao na poziv Srbije, radost zbog saradnje sa Peđicom Mihajlovićem, vaterpolo sada prioritet uz ideju da karijera što duže traje, i najveća želja da sa srpskim klubom krene u pohod na Ligu šampiona…Gost: Miloš MaksimovićDomaćin: Pavle Živković#podkapicom#infinitylighthouse#vaterpolo00:00:00: Uvod00:02:40: Igranje u reprezentaciji Australije00:06:22: Vaterpolo karijera u Australiji00:08:00: Novi početak života preko okeana00:11:52: Put do reprezentacije00:19:20: Iskustvo iz Dohe00:26:19: Srbija-Australija utisci00:32:56: Utakmice Australije n OL00:38:50: Sezona u Galatasaraju-očekivanja00:40:00: Reakcija javnosti nakon igara00:44:00: Milošev still igre00:47:42: Budućnost i život u Australiji00:50:00: Karijera nakon igara54:09: Ponude klubova01:00:00: Atmosfera na OL01:04:00: Organizacija australijskog komiteta na OL01:07:00: Počeci treniranja i rana mladost u Vojvodini01:12:00: Prvi poziv reprezentacije Srbije01:14:00- Najlepša sećanja igračke karijere u Vojvodini01:17:00- Nastavak karijere u Monpeljeu01:20:00- Odlazak u Paok01:22:00- Karijera u Budvi01:23:00: Poziv Crvene Zvezda01:24:00: Povratak u Vojvodinu01:24:00: Učinak u juniorskoj reprezentaciji Srbije01:26:00: Igranje za reprezentaciju Srbije danas, da/ne?01:34:00: Pitanja publike01:39:00: Pripremni turnir u Šapcu, utisci01:41:00: Novi život u Australiji01:47:20: Budućnost vaterpola u Australiji01:49:00: Porodica------------------------------HUMANITARNI KUTAKPomozimo Martinu!Slanjem SMS poruke: Upišimo 1503 i pošaljimo SMS na 3030Slanjem SMS poruke iz Švajcarske: Upišimo human1503 i pošaljimo SMS na 455Uplatom na dinarski račun: 160-6000001670866-23Uplatom na devizni račun: 160-6000001671337-65IBAN: RS35160600000167133765SWIFT/BIC: DBDBRSBGUplatom platnim karticama putem linka: E-doniraj (https://www.budihuman.rs/edonate/sr?user_id=1503)Uplatom sa vašeg PayPal naloga putem linka: PayPal (https://www.budihuman.rs/paypal/sr/donate?user_id=1503)-----------------PODRŠKA ZA INFINITY LIGHTHOUSEUkoliko želite da podržite ekipu Infinity Lighthouse i sve što radimo, najbrže je kroz Patreon i YouTube članstvo.Patreon: https://www.patreon.com/infinitylighthouse YT: https://www.youtube.com/channel/UCQ2D37u3DU1XGxxriq5779Q/join-----------------NAŠA PRODAVNICA - ️https://shop.infinitylighthouse.comSvi koji žele da obogate svoju biblioteku prelepim delima o Formuli 1 i MotoGP-u ili se obuku u naše, zajedničke, boje, tu je naša zvanična prodavnica knjiga, majica i kačketa.PATREON I YOUTUBE MEMBERSHIP ️- www.patreon.com/infinitylighthousePodrška na Patreonu i YouTube-u nam veoma znači i hvala svim našim pokroviteljima.NAŠE DRUŠTVENE MREŽE Instagram - https://instagram.com/infinitylighthouse Facebook - https://facebook.com/theinfinitylighthouseTwitter - https://twitter.com/infinitylighthsSPORTSKE VESTI - https://sportsmagazin.rsMusic credit: Envato Elements Item/Cinematic Heroic by StudioKolomnaAutor: Srđan ErcegDatum: 12. septembar 2024.Lokacija: Studio na kraju UniverzumaProdukcija: Infinity Lighthouse https://www.youtube.com/infinitylighthouseWebsite: https://infinitylighthouse.com/Zabranjeno je svako kopiranje i neovlašćeno preuzimanje video i/ili audio snimaka i postavljanje na druge kanale! Nije dozvoljeno koristiti materijal sa ovog kanala, bilo u celosti ili iz segmenata, bez licenciranja / plaćanja kako za komercijalnu, tako i za nekomercijalnu upotrebu.Svaka upotreba bez licenciranja za komercijalnu ili nekomercijalnu / privatnu upotrebu biće procesuirana. Za sve informacije o pravima, za upite o licenciranju i dobijanju dozvole za korišćenje možete nas kontaktirati putem naše zvanične email adrese.Copying, re-uploading and illegally distributing this copyrighted work is strictly prohibited! Label and copyright: Infinity Lighthouse. ★ Support this podcast on Patreon ★

U ovoj epizodi govorimo o tome kako kreiramo svoju realnost i da li je uopšte kreiramo.Pitanja na koja odgovaram:Od čega je sačinjena naša realnost?Šta znači reagovati na postojeća pravila?Šta znači kreirati nepostijeća pravila?Ukoliko želite da pratite informacije o edukacijama, radionicama, kao i korisnim sadržajima, pridružite se zajednici na mojoj newsletter listi: https://martinadjokic.com/newsletterA možete me pronaći i na Instagramu: https://www.instagram.com/martina.djokic/

Norite daugiau turinio? Jį rasite čia: https://contribee.com/krepsinisnet 00:00 – įžanga 03:21 – rinktinės vargai su Dramblio Kaulo Krantu 29:28 – kas vyksta kitose atrankose 44:40 – E.Šeškaus darbo paieškos 55:14 – reakcija į skandalingą M.Hugheso interviu 1:07:02 – K.Lukošiūno ir M.Jogėlos pasirašymai 1:10:17 – netikėtas G.Oreliko „atkabinimas“ 1:14:27 – „Žalgirio“ pasirašymai 1:16:20 – A.Veličkos išvykimas 1:20:28 – gandai apie J.Vainauską 1:23:27 – ar pateksime į olimpiadą

Rytų Europos vyskupai daugiausia neigiamai sutinka naująjį Vatikano dekretą dėl vadinamųjų nereguliarių sąjungų laiminimo. Apie tai plačiau išgirsite vedamojo temoje.„Kodėl Kryžius? Dieviškoji draugystė ir teisingumo galia". Ši angliškai išleista sisteminės teologijos knyga, kurios autorė – lietuvė, medicinos ir teologijos mokslų daktarė, Eucharistinio Jėzaus kongregacijos sesuo Ligita Ryliškytė, buvo išrinkta Europos katalikų teologijos draugijos teologijos metų knyga. Išgirsite trumpą knygos apibūdinimą iš Vilniuje, edukacinių medijų centre Lojoteka surengto jos pristatymo.Pirmųjų pošventinių dienų nuotaikas savo komentare apžvelgs Laurynas Peluritis.„O štai ir Naujieji, ir rodos, viskas, kas buvo iki tol, buvo ką tik", - sako rašytojas Antanas Šimkus, kurio radijo esė išgirsite paskutinėje laidos Septintoji diena skiltyje. Ir va, jau vaikštome po tuos Naujuosius, nors senieji, jais apsimetę, ir taikosi įsmukti pro praviras duris. O jei jie ir yra tie patys? Kaip ta kasdienė malda, vienas kertinių, o kartu ir sunkiausių religinio gyvenimo stulpų, ryšys su Dievu, apie kurį šiandien pasakos tėvas Antanas Saulaitis SJ. Kaip amžina krikščionio pareiga nenusigręžti nuo bendrojo gėrio įpareigojimų ir viešojo gyvenimo reikalavimų, kaip Krikščioniškos minties puslapyje kalba teologas Charlesas Matthewsas. Pagaliau kaip metai iš metų skaitomi Evangelijos skaitiniai. Nuo Šv. Rašto ištraukos ir pradėsime. Antrąjį sekmadienį po Kalėdų Bažnyčia kalba apie Kristaus krikštą. Tad klausykimės skaitinio iš Evangelijos pagal Matą, kurį palydės kunigo Juliaus Sasnausko homilija.Laidą parengė Rūta Tumėnaitė.

Pastaruoju metu Alytuje buvo minimas ne vienas skaudus atvejis, kuomet pacientai miršta nesulaukę tinkamos pagalbos, Sveikatos apsaugos ministerijos atliktų tyrimų duomenimis Alytaus apskritis yra tarp pirmaujančių pagal taip vadinamą perteklinio žmonių mirtingumo atvejų skaičių Lietuvoje. Seimo narys Vytautas Bakas kreipėsi į institucijas, kokie rezultatai.

ENBO tinklalaidės bendraautoriai Rokas Grajauskas ir Mykolas Jankaitis reaguoja į Damiano Lillardo mainus. Tinklalaidę pristato 7bet.

Trumpa informacinė RADIOCENTRO laida apie mokslo naujienas ir naujausius pasiekimus.Klausyk šiokiadieniais 13.30 val. per RADIOCENTRĄ arba mūsų podkaste „Mokslas šiandien“.

Reichsbiurgeriai, suverenai, QAnonai, plokščiažemininkai, antivakseriai... Išvardinti šio panoptikumo gyventojams seniai trūksta abiejų rankų pirštų. Ir vis dėlto, kas juos vienija ir kas juos skiria?Ved. Aidas Puklevičius

Prigožina dumpis Krievijā gluži kā spoks naksnīgā ceļmalā - pēkšņi pavīdēja un tikpat piepeši arī nozuda, bet tagad ir palicis visu mutēs. Joprojām izskan visdažādākās versijas, kas vāgneriešiem lika iet uz Maskavu un tad griezties atpakaļ, bet skaidrs, ka tas ir nozīmīgs notikums visas pasaules acīs. Par rietumu pasaules reakciju uz Prigožina dumpi runāsim šodien raidījumā. Ir palikušas vien pāris nedēļas līdz NATO samitam un vāgneriešu izgājiens ielauzīsies arī tā dienas kārtībā. Galu galā Prigožins ir devies vai dosies uz Minsku un jautājums, vai un cik viņa izslavēti nežēlīgo kaujinieku pārcelsies līdzi. Un tas ir pavisam blakus mūsu robežām. Aktualitātes vērtē Latvijass Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un politologs Andis Kudors. Vāgners un popkorns Vairāki pasaules mediji jau nodēvējuši privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” dumpi kā Putina režīmam bīstamāko epizodi visā tā pastāvēšanas vēsturē. Tiek norādīts, ka situācija, kad Maskavai šādā veidā pietuvojas varai nedraudzīgs pašmāju spēks, nav piedzīvota kopš Krievijas pilsoņu kara laikiem. Tikām sociālajos tīklos dumpja dienās parādījās videoklipi, kuros prezidents Zelenskis vai kāds cits Ukrainu simbolizējošs personāžs iekārtojies pie ekrāna ar popkornu un aliņu – tā sakot, vēro šovu. „Mēs rūpīgi vērojam,” „mēs sekojam,” „mēs esam informēti,” „mēs koordinējam mūsu rīcību” – šīs frāzes bija praktiski neiztrūkstošas pirmajos komentāros, kurus dumpja sakarā sniedza pasaules valstu vadītāji un citas amatpersonas. Daži, kā Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Turcijas prezidents Radžips Taijips Erdogans aicināja konfliktā iesaistītās puses rīkoties saprātīgi un atbildīgi. Citi, kā Eiropadomes prezidents Šarls Mišels vai Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzsvēra, ka notiekošais ir Krievijas iekšēja lieta. To pašu pauda oficiālās Pekinas un oficiālās Teherānas pārstāvji, pie tam apliecinot savu atbalstu Kremļa varai. Notikumiem attīstoties, vairojās komentāri, kas norādīja uz cēloņsakarību starp Krievijas agresiju pret Ukrainu un stāvokļa destabilizēšanos pašā Krievijā. Kā viena no pirmajām šo viedokli vēl sestdien, 24. jūnijā, pauda Itālijas premjerministre Džordžija Meloni, vēlāk ar līdzīgiem izteikumiem nākot klajā arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietu un drošības jautājumos Žuzeps Borels, Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs u.c. Austrijas kanclers Karls Nehammers pauda bažas sakarā ar Krievijas kodolarsenālu drošību, savukārt Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku norādīja, ka notiekošais apliecinot, cik pareiza ir Moldovas politika, virzoties projām no potenciālā haosa perēkļa Krievijas un Eiropas Savienības virzienā. Ar spilgtu citātu dumpja laikā izcēlās Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis, sakot: „Es tā skatos, ka manas vasaras brīvdienas Krimā tuvojas.”   Ar pastiprinātu interesi notikumus Rostovā pie Donas un Voroņežā vēroja tajās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, kurās darbojas „Vāgnera grupas” algotņi. Cerības, ka Prigožina uzņēmuma nonākšana konfliktā ar Kremli veicinās „vāgneriešu” aizvākšanos no viņu valstīm, izteikuši ļaudis no Sīrijas opozīcijas un Lībijas Nacionālās vienotības valdības, kuras konkurējošo spēku, feldmaršala Haftara valdību, atbalsts „Vāgnera grupas” algotņi. Domājams, ar nervozitāti notiekošo vēro arī Mali un Centrālāfrikas Republikas militāro huntu vadība, ciktāl šīs varas balsta tur izvietotie „vāgneriešu” kontingenti. Kad monstrs tepat aiz stūra Ātrums, ar kādu pa Krieviju pārvietojās sadumpojušos „vāgneriešu” kolonas, liek vēlreiz pārvērtēt NATO ziemeļaustrumu flanga aizsardzības spējas. Lielāku Krievijas vai Baltkrievijas spēku koncentrēšanās Baltijas un Polijas robežu tuvumā, protams, tiktu savlaicīgi pamanīta, un alianses spēki attiecīgi mobilizētos. Taču nav izslēdzama salīdzinoši pēkšņa samērā nelielu, taču labi sagatavotu un vadītu vienību parādīšanās, kas arī var būt nopietns destabilizējošs faktors. Pamatu vēl lielākām bažām rada tas, ka karakungs Prigožins ar vairākiem tūkstošiem savu rīkļurāvēju, cik noprotams, grasās vismaz uz laiku ieperināties Baltkrievijā, gluži tuvu Latvijas un Lietuvas robežām. Tāpat „Vāgnera grupas” dumpis liek nopietni apsvērt plašākus drošības jautājumus – cik liela ir nopietnu iekšēju juku iespējamība Krievijā, kas tādā gadījumā notiktu ar Krievijas kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču arsenāliem, kurp varētu virzīties potenciālās bēgļu straumes. Viss iepriekšminētais noteikti būs nākamā NATO samita uzmanības centrā, kad tā dalībnieki 11. un 12. jūlijā tiksies Viļņā. Lietuvas prezidents Gitans Nauseda gan izteicies, ka pēdējie Krievijas notikumi neliekot būtiski mainīt vispārējo alianses drošības plānu reģionam, tomēr nenākas šaubīties, ka tie kalpos par argumentu vēl intensīvākai šo spēju stiprināšanai. Kopumā Viļņas samita visvairāk diskutētais jautājums diezgan nepārprotami būs Ukrainas uzņemšanas nosacījumi – cik drīz pēc kara beigām tas varētu notikt. Vēl viena samita dienaskārtības tēma ir Turcijas joprojām bloķētā Zviedrijas uzņemšana aliansē. Tāpat aktuāls ir jautājums par nākamo alianses ģenerālsekretāru, jo Jenss Stoltenbergs paudis nodomu oktobrī šo amatu pamest. Taču nav izslēgts, ka viņam nāksies tajā uzkavēties vēl kādus mēnešus, ja dalībvalstis nespēs operatīvi izraudzīt funkciju pārņēmēju. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

V tednu, ko smo izvedeli, da neznani leteči predmeti definitivno obstajajo, smo frustrirani, ker jim nad Slovenijo ne moremo slediti, namesto tega sledili najnovejšim podvigom slovenske zunanje politike. Zgodba je prav zanimiva, rodila pa se je na Avstrijskem. Oziroma na avstrijskem Koroškem. Podmladek koroške veje svobodnjaške stranke je na spletu objavil pamflet, v katerem volivce poziva, naj med prihajajočimi volitvami z oblasti odstranijo socialdemokrate, ker ti dopuščajo slovenizacijo dežele. Reakcija je bila hipna in ostra. Na slovenskem zunanjem ministrstvu so v predalih poiskali priročnik z diplomatskimi ukrepi in poklicali na pogovor avstrijsko veleposlanico – in rajtamo, da so ji zažugali in sploh. Celo naša zunanja ministrica se je oglasila, potem se je oglasila še avstrijska vlada, oglasila se je slovenska manjšina, oziroma njeni predstavniki, vsi pa so bili ogorčeni. Skoraj bi nastal diplomatski škandal, toliko diplomatskega vojaštva se je znašlo na planem, a na srečo so bili vsi dovolj spravljivi, da nam ni treba s sosednjo Avstrijo v vojno. In sredi najhujšega vrenja se pred zunanjo ministrico – ki v bleščečem ukrepu jezdi po Prešernovi – pojavi ponižni konjar, zvesti poslušalec naše oddaje, da malo pridrži uzdo in šepne gorečnežem na Mladiki: "Dajte no malo umiriti konje!" Že grožnja sama je komična. Nezamisljivega niso zapisali državni avstrijski svobodnjaki, ki so še za življenja rajnkega Jörga z veseljem pometali in opletali z manjšino. Ne, napisala jo je koroška veja, ki je sicer med svobodnjaki zelo cenjena in verjamemo tudi množična, ampak vseeno ne gre za dunajsko centralo. Sploh pa je niso zapisali izkušeni brkati rjavosrajčniki, skale, na katerih je koroški Heimatdienst postavil svojo nazadnjaško cerkev, temveč jo je zapisal podmladek stranke; se pravi koroška veja in njen podmladek. Na slepo ugibamo … Ampak kdo bi lahko sestavljal podmladek koroške veje svobodnjaške stranke? Predvidevamo, da mulci, polni mozoljev in adrenalina, ki težko navezujejo stike s puncami in so preštorasti za kakršenkoli šport. To je namreč model, ki je vodil njihove pradedke pri včlanjevanju v neke druge podmladke. Se pravi, ko je mozoljev in hormonov preveč, Facebook pa ne razume dovolj nemško, ali pa ga ne briga, da bi jagal sovražni govor po koroških grapah, se zdi malo požugati Slovencem dobra ideja. In je podmladek storil to, kar počnejo strankarski podmladki po vsem svetu; malo so se repenčili po spletu, s čimer so se pridružili milijonom vrstnikov, ki so se prav tistega dne, celo tisto uro repenčili na svetovnem spletu zaradi česarkoli že. Hočemo povedati, da če bi razumni resno jemali vse bedarije, ki jih pubertetniki spravijo vsako minuto na svetovni splet, bi zunanja ministrstva ne počela drugega, kot na pogovor vabila veleposlanike izvornih držav. Takšne banalnosti se v resni državi, ki ima resno zunanjo politiko, preprosto ignorira. Še več; ko je naš domači Janez pred dvema letoma doživel tisti akutni in danes že legendarni napad Twitterja, smo se pridušali, da se s pomočjo družbenih omrežij že ne da, oziroma se ne bi smelo vladati – ali voditi verodostojne politike na osnovi tam zapisanih objav! Zunanje ministrstvo pa je v primeru blodenj avstrijskih najstnikov na Facebooku storilo prav to. Na diplomatski parket je zlilo golido internetne gnojnice. Objava pa ima element, ki v ničemer ni ne komičen ne banalen, še manj pobalinski. Svobodnjaki juniorji imajo namreč prav. Na avstrijskem Koroškem resnično lahko govorimo o intenzivni slovenizaciji, ampak je ta tiste vrste, ki je slovenska država ni sposobna, avstrijska država pa ne zainteresirana videti. V katerem grmu torej tiči Slovenec, da moramo svobodnjakom prikimati? Kot na slovenskem Štajerskem se tudi na slovenskem Koroškem vsako jutro na tisoče delavcev odpelje na delo v sosednjo pokrajino. To sicer ni slovenizacija, kot si jo predstavljajo in o kateri govorijo mladi svobodnjaki … A če ne bi bilo te slovenizacije, bi na avstrijskem Koroškem zastal turizem, dobršen del industrije, celotna oskrba starejših in velika večina storitvenih dejavnosti, ki so danes odvisne od migrantske delovne sile. Če parafraziramo; po prvi svetovni vojni smo bili Slovenci na Koroškem utišani zaradi jugoslovanstva, po drugi zaradi srpa in kladiva, a smo se v novem tisočletju vrnili; tokrat z izvijačem v eni in s krpo za čiščenje v drugi roki. Prav zaradi tega je borbena drža zunanjega ministrstva zaradi naivne politične masturbacije tako bizarna. Ker to isto ministrstvo ne zmore urediti statusnih težav, ki migrantske delavce tarejo že desetletja, trenutna vlada, tako kot njene predhodnice, pa v deprivilegirano Koroško ne zmore pripeljati dovolj projektov, da bi delovna sila lahko ostala doma. Pa kaj bi govorili o projektih; slovenske politične elite na Koroško že trideset let niso sposobne pripeljati niti spodobne ceste, kaj šele kaj drugega! In dokler bo nekoč enoten, danes pa razdeljeni Korotan tako daleč od Ljubljane in na drugi strani tudi daleč od Dunaja, se lahko zunanja ministrstva na glavo postavijo, a lokalni neprilagojenci bodo bolj ali manj politično artikulirano še naprej na splet zlivali svoje frustracije. Ki jih sestavljajo štirje vogali vsakega hujskanja, ki da kaj nase: "Kri, zemlja, bojaželjnost in nizek IQ."

V podkastu smo tokrat objavili "tviter spejs" debato, ki smo jo začeli pol ure, preden je odjeknila novica o menjavi Kyrieja Irvinga v Dallas. Kaj to pomeni za Luko Dončića in njegovo moštvo? Kakšne menjave jih še čakajo? Več o tem v podkastu, v četrtek ob 20.30 pa se nam lahko v živo pridružite na novem spejsu, kjer bomo spremljali zaključek prestopnega roka in pokomentirali vse menjave. Povezavo boste lahko našli na: https://twitter.com/Sportinfosi

Dr. Hugon Možina o anevrizmi trebušne aorte Nekatere bolezni in poškodbe žil lahko več let potekajo tiho in ne povzročajo nobenih težav. Kadar pa je žilna stena preveč poškodovana, se iznenada raztrga in poči. Posledica je huda krvavitev, ki zahteva hitro reakcijo. Pomembna je vsaka minuta! Diagnoza: Anevrizma trebušne aorte. Sogovornik: specialist internist in intenzivist dr. Hugon Možina iz Kliničnega centra v Ljubljani. Pripravlja: Iztok Konc.

Krievijas pilsoņi paniski izpērk lidojuma biļetes uz Turciju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī stāv rindā pie Somijas robežas, pēc tam, kad Vladimirs Putins ANO starptautiskās miera dienas rītā Krievijā izsludinājis mobilizāciju. Pagaidām daļēju, bet acīmredzami tas ir satricinājis plašu sabiedrību, jo karš vairs neskar tikai attālāku Krievijas reģionu iedzīvotājus, bet nu arī pilsoņus Maskavā un Sanktpēterburgā. Kas tur šobrīd notiek? To šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām Latvijas vēstniekam Krievijā Mārim Riekstiņam.

Līdzšinējā pasaules kārtība ir izjaukta, kopš pagājušās ceturtdienas pasaule dzīvo Ukrainas kara ēnā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā latviešu diaspora reaģējusi uz notikumiem Ukrainā? Kā diasporas pārstāvji vērtē sankcijas pret Krieviju, komentē situāciju finanšu tirgos un ekonomikā kopumā un redz savu iesaisti neatkarīgu energo resursu nodrošināšanā Latvijā. Diskutē "BlueOrange" bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs, starptautiskās spāņu ziņu EFE pārstāvis Baltijā Juris Kaža, #esiLV valdes locekle Elīna Pinto, latviešu uzņēmējs ASV Jānis Bergs un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdes vietnieks Reinis Dancis.  

Antradienį (vasario 22 d.) „Tiek žinių“ vedėjas Timūras pasakoja apie naktinius Putino nuotykius, Lietuvos ir pasaulio reakciją į juos, mero svetimu vardu sau statytą dvarą ir naujausius COVID-19 laisvinimus. ✅ Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį - ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale: https://youtu.be/9OyXNnFGAzI Antradienį #TiekŽinių

Šią savaitę prasidėjus akcijai „Lydeka“, aplinkosaugininkai intensyviau tikrina poledinės žūklės mėgėjus. Organizuojami sustiprintos kontrolės reidai, pareigūnai nuolat stebi vietas, kuriose pavasariniam nerštui ruošiasi lydekos. Viename iš aplinkosaugininkų reidų ant ledo dalyvavo Daumantas Butkus.Neapykantos kalba yra netikrų naujienų ir dezinformacijos giminaitė, todėl šiandien reportažas apie tai, kaip mokslininkai kuria įrankius filtruoti kenksmingai informacijai, anoniminiams komentarams. Ar gali dirbtinis intelektas nuspręsti, kokias žinutes ir komentarus paslėpti ir kas kelia žalą visuomenei? LRT.lt portalo žurnalistės Jurgos Bakaitės interviu su Vytauto Didžiojo universiteto mokslininkais.Šiandien (vasario 3 dieną) prasideda 2022 metų žiemos etapo priėmimas į profesinio mokymo įstaigas. Žiemą į profesinio mokymo įstaigas paprastai stoja suaugusieji, jau turintys vieną kvalifikaciją ir ketinantys įgyti antrą.Profesinio mokymo įstaigų asociacijos prezidentas, Alytaus Profesinio Rengimo centro vadovas Vytautas Zubras, buvusi ir dabar besimokanti antros specialybės šiame centre Solveiga Gutauskienė, Užimtumo tarnybos vadovė Inga Balnanosienė.Pernai Lietuva pasaulyje minėta dažniau: dėmesys šalies užsienio politikai ir ekonomikos aktualijoms. Vyriausybės kanceliarijos strateginės komunikacijos vadovas Marius Gurskas ir Taivane gyvenantis Ričardas Sedinkinas.Užsienio naujienų apžvalga. Žygimantas Kapočius.Portalo LRT.lt žurnalisto Beno Gerdžiūno pasakojimas iš Ukrainos.Verslo laikas. Irma Janauskaitė.Respublikos Prezidento Vyriausiasis patarėjas, nacionalinio saugumo grupės vadovas Darius Kuliešius.Sporto naujienos. Marius AndrijauskasPavėluotai sužinojusi apie galimybę perskaičiuoti motinystės, tėvystės ir vaiko priežiūros išmoką, Erika teigia išgirdusi ministerijos patarimą, kad tuo reikėjo pačiai domėtis. „Kaip galėjau domėtis, jei net nežinojau, kad tokios galimybės numatytos?“ – sako į „LRT girdi“ besikreipusi Erika. Tema domisi portalo LRT.lt žurnalistė Vaida Kalinkaitė-Matuliauskienė.Savaitės komentaro autorius meteorologas Silvestras Dikčius.Automobilių taršos mokestis, kaip bręstančios globalios nesėkmės simbolis.Ved. Rūta Kupetytė

Kako se trenutno osjećaš kada pomisliš na svoju zajednicu online - tiho je, ne osjećaš podršku, djeluje ti kao da pričaš u prazno? Prije svega, nisi jedina. Svaki kreator sadržaja i poduzetnik je barem jednom doživio slično iskustvo. Ajmo zato pričati o kreiranju sadržaja onda kada ti se čini kao da nitko ne sluša te kako izgraditi dinamičnu i podržavajuću zajednicu - po tvom! FREE EDUKACIJE:

Teme: Bundestag: Vanredna i poslednja sednica++ Koliko lažne vesti ugrožavaju savezne izbore u Nemačkoj++Reakcija na dešavanja u Crnoj Gori++ Upoznajemo Mirnu Stanić iz Berlina++Radio Forum možete od ponedjeljka do petka slušati od 18:00-18:30 uživo putem livestream-a na internetu ili od 20:30-21:00 na radiju. Kompletnu emisiju s muzikom možete čuti i kao "audio on demand" kad to poželite ili kao podcast bez muzike, a od sada i preko naše nove Cosmo aplikacije.

Kaj je performans, ki je bil kot umetnostna oblika že uveljavljen v zahodnem svetu, prinesel, pomenil ali spremenil v pojugoslovanskem kontekstu 90-ih let, je eno izmed izhodiščnih vprašanj razstave, ki je del večletnega mednarodnega projekta. Teme, kot so vojna, nacionalizem, telo, demonstracije, nove meje, feminizem in mediji, na razstavi Spoznanje! Upor! Reakcija predstavlja več kot 120 umetniških del pa tudi arhivski in video material, v Muzeju sodobne umetnosti Metelkova pa bo razstava na ogled še do 3. oktobra. Kakšne so bile specifike obravnavanih praks v različnih državah, nekdanjih članicah Jugoslavije, kako je performans odražal pred-, med- in povojne razmere ter zakaj je prirejanje razstav v obleganem mestu gesta upora, je nekaj vprašanj, o katerih je v pogovoru razmišljala kustosinja razstave Bojana Piškur. Foto: Ante Jurić: Sarajevsko streljanje, dvorišče Akademije dramskih umetnosti, Sarajevo, 1992, vir: arhiv Obala Art Centa

Praėjusi savaitė Europoje buvo gausi politinių įvykių: Vokietija ir Prancūzija pateikė siūlymą atnaujinti politinį dialogą su Rusija; keliolika Europos Sąjungos valstybių narių vadovų pasirašė laišką, skirtą Vengrijos vadovams, bet šio laiško nepasirašė prezidentas G.Nausėda. Trečioji svarbi aktualija - nelegalūs migrantai, atvykstantys iš Baltarusijos į Lietuvą ir ES atsakas į šiuos ir kitus Baltarusijos veiksmus. Apie aktualijas FM99 kalbėjosi su europarlamentaru, EP Renew/Atnaujinkime Europą frakcijos nariu Petru Auštrevičiumi.

LAP 76 No.109 | MotoGP: Legendarna pobeda u Nemačkoj - POVRATAK MARKEZA |"Jednom rukom"-reakcija rivala. Red Bull-ucija u F1 - Red Bull-izacija MotoGP-a - Markez, Oliveira, Gardner, Akosta.Patreon: https://www.patreon.com/infinitylighthouseLap 76 MotoGP Fantasy liga: https://fantasy.motogp.com/leagues/7451/rankingsSponzor: Varta https://www.varta-automotive.rs/sr-rs/proizvodi/powersports-akumulatoriSponzor: Taramount film (https://taramountfilm.com/)Domaćini: Dejan Potkonjak i Srđan ErcegMusic: www.bensound.com00:01:30 Start/Uvod00:04:27 Pregled MotoGP trke01:09:45 Tehnički kutak powered VARTA01:23:55 Moto 201:41:20 Moto 302:01:30 Red Bull kup novajlija02:11:50 Najava Dutch TT02:16:50 Pitanja i odgovori#lap76#motogp#infinitylighthouse#varta #vartapowersports#pakleneulice9 #paklenasaga #fastandfurious9 =======HUMANITARNI KUTAK======Pomozimo Luki!Slanjem SMS poruke: Upišimo 928 i pošaljimo SMS na 3030Slanjem SMS poruke iz Švajcarske: Upišimo human928 i pošaljimo SMS na 455Uplatom na dinarski račun: 160-6000000823116-30Uplatom na devizni račun: 160600000082339857IBAN: RS35160600000082339857SWIFT/BIC: DBDBRSBGUplatom platnim karticama putem linka: E-doniraj (https://www.budihuman.rs/edonate/sr?user_id=928)Uplatom sa vašeg PayPal naloga putem linka: PayPal (https://www.budihuman.rs/paypal/sr/donate?user_id=928)Datum: 23. jun 2021.Lokacija: Studio na kraju UniverzumaProdukcija: Infinity Lighthouse https://www.youtube.com/infinitylighthouseWebsite: https://infinitylighthouse.com/

Pasaules reakcija pēc 23. maija incidenta ar Baltkrievijas nolaupīto "Ryanair" lidmašīnu. Saistībā ar mūsu kaimiņiem šī ir bijusi ļoti emocionāla un negaidītu pavērsienu nedēļa. Kas īsti ir noticis, kādas tam varētu būt sekas? Savukārt septembrī Vācijā gaidāmas vēlēšanas, kurās izvēlēsies Angelas Merkeles pēcteci, un sabiedrības aptaujas atklāj interesantus noskaņojuma tendences. Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Beāte Livdanska un politologs Kārlis Daukšts. Tirāns ālējas „Kas notiek Lukašenko galvā?!” – šādu jautājumu pēdējās dienās sev varētu būt uzdevis teju ikviens, kam ir kaut mazākā interese par starptautisko politiku. Pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta rīcība, ar kaujas iznīcinātāja līdzdalību 23.maijā nosēdinot Minskas lidostā aviokompānijas “Ryanair” pasažieru lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, tur arestējot divus no pasažieriem, šokēja starptautisko sabiedrību, pat ievērojot, ka Krievijas specdienestu nekaunīgās izdarības Eiropas Savienības valstīs jau kļuvušas par teju ierastu lietu. Maz ko līdz arī Minskas apgalvojumi, ka tās rīcībā bijusi informācija par lidmašīnā it kā esošu spridzekli, – lai tos pieņemtu par patiesiem, jābūt lielai vēlmei noticēt ilggadējā Baltkrievijas diktatora un viņa režīma godīgumam. Katrā ziņā publiskotie saziņas fragmenti starp Minskas lidostas dispečeriem un “Ryanair” pilotiem šai ziņā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Arestētie pasažieri ir 26 gadus vecais Baltkrievijas opozīcijas aktīvists Ramans Pratasevičs un viņa ceļabiedre, 23 gadus vecā Krievijas pilsone Sofija Sapega. Pratasevičs aktīvi pretdarbojies Lukašenko režīmam kopš agras jaunības, pirmoreiz viņš Minskā ticis aizturēts par dalību protestos jau 2011. gadā. Līdz 2019. gadam viņš darbojies kā žurnālists dažādos Baltkrievijas nevalstiskajos medijos, t.sk. radio „Brīvība/Brīvā Eiropa”, taču 2019. gada beigās pametis valsti un lūdzis politisko patvērumu Polijā. Šeit viņš kopā ar vēl vienu baltkrievu žurnālistu Scepanu Pucilu vadīja tīmekļa informatīvo resursu NEXTA, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem informācijas avotiem 2020. gada Baltkrievijas protestu laikā. 2020. gada novembrī abiem NEXTA vadītājiem Baltkrievijā aizmuguriski tika izvirzītas apsūdzības masu nekārtību un rupju sabiedriskās kārtības pārkāpumu organizēšanā, un naida kurināšanā pret kādas sociālās grupas pārstāvjiem; viņi tika pasludināti par teroristiem. Kas attiecas uz Sofiju Sapegu, Viļņā esošās Eiropas Humanitārās universitātes studenti, trūkst jebkādu ziņu par viņas līdzšinējo darbību politikā vai medijos. Kā intervijā radio „Brīvība/Brīvā Eiropa” krievu dienestam izteicās Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanovskas padomnieks starptautiskās politikas jautājumos Franaks Vjačorka, Pratasevičs kļuvis par šīs nolaupīšanas upuri tikai tādēļ, ka viņam Lukašenko režīms varējis tikt klāt; viņa vietā varējis būt jebkurš cits pašreiz trimdā esošs baltkrievu aktīvists. Režīma mērķi esot izdabūt no viņa informāciju par citiem kanāla NEXTA darbiniekiem un piekļuvi pašam kanālam, kā arī atriebties, jo ar savu darbību Pratasevičs kļuvis par Baltkrievijas vadoņa Lukašenko personisku ienaidnieku. Runājot par iespējamo blogera tālāko likteni, izskanējušas pat versijas par iespējamu nāvessodu. Vācijas federālās vēlēšanas – vai gaidāms „patriarhu rudens”? Aprīļa beigās Vācijas politiskajā ainavā iezīmējās spilgts akcents – jau otrreiz pēdējo pāris gadu laikā valdošās Kristīgi Demokrātiskās partijas reitingi aptaujās noslīdējuši zemāk nekā tās pēdējo gadu niknākajiem konkurentiem – Zaļajai partijai. Pašreizējā Bundestāga sastāvā zaļie ir pati mazākā frakcija, atpaliekot no visiem pārējiem – kristīgajiem demokrātiem, sociāldemokrātiem, labējiem radikāļiem no „Alternatīvas Vācijai”, liberālajiem brīvajiem demokrātiem un radikālākajiem sociālistiem no Kreisās partijas. Taču nu jau pāris gadus zaļie reitingos minuši uz papēžiem līderiem, un šobrīd ne viens vien medijs uzskata par teju nepārprotamu, ka nākamo Vācijas valdību bez viņiem izveidot nevarēs. Zaļo panākumu pamats ir gan vispārējā ekoloģijas tematikas aktualizēšanās Eiropas politikā, gan zināma savas politiskās paradigmas korekcija, pievēršoties ne vien tradicionāli „zaļajiem” jautājumiem, bet arī sociālās nevienlīdzības mazināšanai, valsts aparāta efektivitātei un atbilstībai pilsoņu vajadzībām, sabiedrības iekļaujošajam raksturam un tolerancei. Zaļie sevi pozicionē kā nepārprotamus eiropeiskās integrācijas un vērtību aizstāvjus, un viņu pašreizējās līderes un kanclera amata kandidātes Annalenas Bērbokas publiskais veidols liek atcerēties jauno Angelu Merkeli, kad viņa pirms ceturtdaļgadsimta iznāca vācu politikas avanscēnā. Liekot viņai līdzās šībrīža varas partiju kandidātus augstākajam izpildvaras amatam, viņu personības patosā dominē drīzāk pagātnes pieredze, ne nākotnes vīzija. Tas sakāms gan par Kristīgi Demokrātiskās savienības vadītāju un pašreizējo Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes premjerministru Armīnu Lašetu, gan Sociāldemokrātiskās partijas kandidātu, pašreizējo vicekancleru un finanšu ministru Olafu Šolcu. Lašetam, no vienas puses, ir liela pieredze, kas uzkrāta, pakāpeniski virzoties no zemākā municipālā līmeņa pārstāvniecības un lielākās federālās zemes vadītāja amatu. Taču paša partijā viņa pozīcijas varēja būt pārliecinošākas, ciktāl aprīļa nogalē, kad Lašets tika izvēlēts par kanclera kandidātu, popularitātē viņu apsteidza cits kandidāts – Kristīgi Demokrātiskās savienības satelītpartijas Bavārijas Kristīgi Sociālās savienības līderis un Bavārijas premjerministrs Markus Sēders. Kas attiecas uz Olafu Šolcu, viņu mēdz raksturot kā izteikti tehnokrātisku un sausu politiķi. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Trumpa informacinė RADIOCENTRO laida apie mokslo naujienas ir naujausius pasiekimus.Klausyk šiokiadieniais 13.30 val. per RADIOCENTRĄ arba mūsų podkaste „Mokslas šiandien“.

U aprilu stiže 1.200.000 Fajzerovih vakcina, najavio Zlatibor Lončar. U Sabornom hramu ustoličen patrijarh SPC Porfirije. Reakcija na izveštavanje RSE o lošim uslovima života i rada kineskih radnika u Boru. Specijalni sud u Hagu suočen sa pritiscima koji imaju za cilj potkopavanje te institucije.

Po pasikėsinimo nužudyti iš Vokietijos į Rusiją vakar grįžo Aleksėjus Navalnas, tačiau nedelsiant buvo suimtas. Ką tai sako apie Vladimiro Putino režimą? Ar bijoma A. Navalno populiarumo? Koks likimas dabar laukia paties Rusijos opozicijos lyderio? Tiesioginėje „Tiek žinių: kalba ekspertas“ laidoje Rita Miliūtė į visuomenės klausimus bandys atsakyti kartu su užsienio reikalų ministru Gabrieliumi Landsbergiu ir VU TSPMI politologu Vyčiu Jurkoniu.

U ovonedeljnoj epizodi podkasta Danasa, autor Vladimir Maričić ugostio je glavnu i odgovornu urednicu portala "Južne vesti" Gordanu Bijeletić i inženjera saobraćaja i urednika portala "Sigurne staze" Igora Velića. Tema ove epizode bila je tragična saobraćajna nesreća u Nišu.  Ako Vam se dopala ova epizoda, pratite nas i želite da nas podržite, možete to učiniti članstvom u Klubu čitalaca Danasa na ovom linku: https://klub.danas.rs/ Kao članovima našeg Kluba svako veče ćemo vam na mejl adresu slati PDF izdanje Danasa, pre nego što se taj broj pojavi na kioscima. A ako Vam je papir ipak draži, možete se pretplatiti i na naše štampano izdanje: https://www.danas.rs/pretplata/ Hvala što pratite naš rad. Vaš Danas

Šį snieguotą sausio 7 dienos vakarą Dominykas pasakoja apie įvykius JAV, Pasaulio reakciją į padėtį Vašingtone, imuniteto pasus ir greitųjų testų pirkimo peripetijas.

PODCAST REAKCIJA | Domaćin: Mate Mijić | Gost: Hrvoje Krešić S novinarom N1 televizije Hrvojem Krešićem razgovaram o američkim izborima, ulozi anketara, medija i tehnoloških divova te budućnosti velikih mainstream medija u Americi. Pričali smo o tome jesu li mediji pošteno pratili Trumpov mandat i dotaknuli se trumpizma kao politike koja tek uzima zamah te izazova pred Demokratskom strankom. Poslušajte! #REAKCIJA #AMERIKA #IZBORI Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

PODCAST REAKCIJA | Domaćin: Mate Mijić | Gost: Aleksandar Musić Razgovarao sam s komunikacijskim konzultantom i društveno-političkim analitičarom Aleksandrom Musićem o američkim izborima. Usporedili smo Trumpovu i Bidenovu kampanju, istaknuli prednosti i nedostatke obojice kandidata, osvrnuli se na budućnost Republikanaca i Demokrata te odgovorili na pitanje kakva će biti američka politika prema Hrvatskoj i Europi sljedeće četiri godine. Poslušajte! FOTO: Davorin Višnjić, Marin Tironi, Tomislav Miletić / PIXSELL #REAKCIJA #AMERIKA #IZBORI Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

PODCAST REAKCIJA | Domaćin: Mate Mijić | Gost: Vuk Vuković S doktorom političke ekonomije Vukom Vukovićem, ujedno i vlasnikom Oracluma, tvrtke koja se bavi izbornim predikcijama, razgovarao sam o američkim izborima. Analizirali smo rezultate anketa, komentirali njihovu pristranost te istaknuli savezne države koje će biti ključne u izboru novog američkog predsjednika. Vuk je iznio i neka zanimljiva zapažanja iz vlastitog istraživanja izbornih preferencija na ovim izborima i dao kratak osvrt na Trumpovu ekonomsku politiku u posljednje četiri godine. Obavezno pogledajte (i zanemarite neobjašnjivi pad kvalitete zvuka mog mikrofona u drugoj polovici emisije)! FOTO: Davorin Višnjić / PIXSELL; Ratko Mavar #REAKCIJA #AMERIKA #IZBORI Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

PODCAST REAKCIJA | Domaćin: Mate Mijić | Gost: Borislav Ristić S kolumnistom Večernjeg lista Borislavom Ristićem razgovarao sam o američkim predsjedničkim izborima. Analizirali smo Trumpovo političko nasljeđe, komentirali razliku između ovogodišnje utrke s Bidenom i one iz 2016. s Hillary Clinton te pretresli situaciju u ključnim saveznim državama. Ako vas zanima zašto ankete daju pogrešnu sliku i zašto je Trump bliže pobjedi od Bidena, pogledajte novu epizodu podcasta Reakcija! FOTO: Boris Ščitar / PIXSELL #REAKCIJA #AMERIKA #IZBORI Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

PODCAST REAKCIJA | Domaćin: Mate Mijić | Gost: Dragan Bagić O napadu na Markovu trgu, društvenom kontekstu koji je možebitno do njega doveo i njegovim političkim reperkusijama te očekivanim posljedicama korona krize za hrvatsko društvo, demokraciju i građanska prava razgovarao sam sa sociologom Draganom Bagićem, izvanrednim profesorom s Odsjeka za sociologiju Filozofskog fakulteta Sveučilišta u Zagrebu. Dotaknuli smo se i demografskih i ekonomskih prilika u Hrvatskoj, zabrinjavajućih trendova u političkom sustavu, uloge medija u korona krizi te ovisnosti znanosti o politici. Pogledajte, lajkajte, komentirajte i dijelite s prijateljima! FOTO: Boris Ščitar / PIXSELL #REAKCIJA #POLITIKA #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

Prezidentas Gitanas Nausėda sako, kad Europos Sąjunga praktiškai yra apsisprendusi įvesti tikslines sankcijas Baltarusijos valdžios atstovams. Kauno savivaldybė pati Vyriausybei siūlo leisti įvesti papildomus ribojimus. Klaipėdoje pareigūnai tikrina kaip dėvimos kaukės. Kodėl atsistatydino Lenkijos sveikatos apsaugos ministras. Ar saugiai jaučiasi Lietuvos kariai Malyje, po šioje šalyje įvykusio karinio perversmo. Gėlių augintojai kviečiami prisidėti kardeliais prie Baltijos kelio nuo Vilniaus iki Baltarusijos. Ved. Deividas Jursevičius

Brīvdabas izrādes, virtuālās izrādes un meklējumi tikties ar skatītāju klātienē raksturo šo laiku teātros. Laiks, kas izmainījis kā skatītāju, tā pašus teātrus. Kā vērtēt aizvadīto sezonu Latvijas teātros? Vai kādreiz lietosim jēdzienu „postpandēmiskais teātri”? Cik atšķirīgi vai vienoti teātri reaģējuši krīzes situācijā un par kādām jaunām tendencēm skatuves mākslā varam runāt?  "Šis laiks vismaz daļai mākslinieku aktīvi ir radījis domāšanu citās kategorijās. Mums bija tāds rāms teātra plūdums, ļoti noteiktas formas, kurās turējāmies, pie kurām pieraduši skatītāji, pie kurām pieraduši kritiķi. Šis laiks dzen laukā jaunus asnus domāt citās kategorijās. Pat atgriežoties pie vecajām formām, tās vienalga būs citas," raidījumā Kultūras Rondo vērtē teātra zinātniece Edīte Tišheizere. Tišheizere uzskata, ka šo laiku vajag novērtēt kā spērienu radošumam, spērienu fantāzijai. Šis laiks rada vajadzību citādi domāt. "Spēlmaņu nakts" žūrijas pārstāve Andra Rutkēviča atzīst, ka brīvdabas izrādes, ko šobrīd piedāvā teātri ir savā ziņā tukša niša. "Brīvdabas formāts ir tukša niša Latvijā, jo brīvdabā bijušas lielās skatuves, lielās komēdijizrādes. Tagad ar "Willa teātri" ir parādījies nopietnāks repertuārs. Man tas patīk. Niša, ko var izmantot, īpaši Rīgas apstākļos," uzskata "Spēlmaņu nakts" žūrijas pārstāve Andra Rutkēviča. Runājot par "Spēlmaņu nakts" žūrijas darbu, Rutkēviča atklāj, ka ir pieņemts lēmums, ka "žūrija pagarina savu darbu par tik lielu periodu, cik nevarēja notikt klātienes izrādes. Mēs savu darbu beidzam 10. septembrī". Šobrīd žūrijas locekļi aktīvi skatās visu, ko piedāvā gan klātienē, gan virutāli.  Savukārt kultūras žurnālists Atis Rozentāls norāda, ka virtuālais teātris ir bijis tikai uz laiku. "Kas attiecas uz virtuālo teātra virzienu, kurš iesākās uzreiz pēc pandēmijas sākuma un vienu brīdi likās, ka būsim spiesti dzīvot tikai šajā vidē, redzam, ka tikko teātriem ir iespēja iziet dzīvajā, viņi to dara. Mazāk ekspluatē šo formātu," atzīst Atis Rozentāls. "Šī forma savās labākajās izpausmēs ir interesanta un to var turpināt attīstīt, bet prakse pierādījusi, ka  tā nekļūs par dominējošo formu. Kad vien būs iespējams, teātris tomēr ir dzīvā māksla," turpina Rozentāls. "Virtuālais formāts ir starpforma, iztrūkst enerģijas apmaiņa starp skatītāju un aktieri. Tas nav īsti teātris, tas nav īsti kino, bet kaut kas, kas arī vērtējams citās kategorijās," pievienojas Rutkēviča. Bet ir skaidrs, ka teātrīs e-vidē ir iespēja "tikt uz izrādi" cilvēkiem, kam apgrūtināti nokļūt uz teātri klātienē, arī skatīties teātri latviešiem visā pasaulē. Vēl pandēmijas laiks bijis iezīmīgs ar izaicinājumu lielajiem teātriem saglabāt trupu līdzšinējā apjomā. Rozentāls atgādina, ka nedaudz jau ir mazinātas trupas lielajos teātros, bet arī šajā ziņā teātru aizkulisēs runā par iespējamo otro vilni. Viņš vērtē, ka šajā ziņā teātros vēl gaidāmi sāpīgi procesi, jo ierobežojumu dēļ nevar atļauties spēlēt lielos iestudējumus, repertuārs ir sašaurināts un arī teātriem ir iespēja uzņemt mazāk skatītājus. Tādu veidošana arī, visticamāk, atbīdīta otrajā plānā.

PODCAST REAKCIJA | Domaćin: Mate Mijić | Gosti: Aleksandar Musić i Saša Blažeković Razgovor s komunikacijskim konzultantima i političkim stratezima Aleksandrom Musićem i Sašom Blažekovićem o rezultatu parlamentarnih izbora i kako se on odražava na političku scenu. Kako se odnositi prema predizbornim anketama, što desnica treba učiniti da bi u budućnosti ostvarila još bolji rezultat, u kojem će smjeru krenuti SDP te je li izvjesno da će Možemo preuzeti Zagreb. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

REAKCIJA PODCAST | Domaćin: Mate Mijić | Gost: Zvonimir Troskot Razgovor sa Zvonimirom Troskotom, financijskim stručnjakom, predvodnikom referendumske inicijative 'Narod odlučuje' i 1. na listi Mosta u 7. izbornoj jedinici. Dotakli smo se referenduma o izbornom sustavu, migrantskog pitanja, razvoja hrvatskog gospodarstva, bankarskog sektora i ulaska Hrvatske u eurozonu. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/ 

REAKCIJA PODCAST Domaćin: Mate Mijić Gost: Nino Raspudić Razgovor s Ninom Raspudićem, docentom sa zagrebačkog Filozofskog fakulteta, političkim komentatorom i 1. na listi Mosta u 2. izbornoj jedinici, o optužbama za ljevičarenje u mladosti, vjerodostojnosti predizbornih istraživanja, kapitalizmu u Hrvata i stanju u Bosni i Hercegovini. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

REAKCIJA PODCAST Domaćin: Mate Mijić Gošća: Marija Selak Raspudić Razgovor s Marijom Selak Raspudić, filozofkinjom i bioetičarkom te 1. na listi Mosta u 1. izbornoj jedinici, o predizbornoj kampanji, medijima, zdravstvu, obrazovanju, kulturi i drugim zanimljivim temama. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

REAKCIJA PODCAST Domaćin: Mate Mijić Gost: Stjepo Bartulica Stjepo Bartulica, docent na Hrvatskom katoličkom sveučilištu i 1. na listi Domovinskog pokreta u 6. izbornoj jedinici, o stanju u hrvatskoj diplomaciji, vanjskopolitičkoj orijentaciji Domovinskog pokreta, novom ekonomskom modelu koji je potreban za jači rast i pitanju zaštite života od začeća. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/ 

REAKCIJA PODCAST Domaćin: Mate Mijić Gost: Davor Huić Razgovor s Davorom Huićem, predsjednikom udruge poreznih obveznika 'Lipa' i 1. na listi koalicije centra (Fokus-Pametno-Stranka s imenom i prezimenom) u 6. izbornoj jedinici. Davor je rekao puno toga zanimljivog o svojim počecima, radu udruge poreznih obveznika, svojim koalicijskim partnerima i reformama koje su Hrvatskoj potrebne da bi prosperirala. Pogledajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

REAKCIJA PODCAST Domaćin: Mate Mijić Gošća: Vesna Vučemilović Razgovor s Vesnom Vučemilović, sestrom Miroslava Škore i 1. na listi Domovinskog pokreta u 4. izbornoj jedinici. Razgovarali smo o njezinim osobnim ambicijama, životu u Slavoniji, poljoprivredi i demografiji. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

PODCAST REAKCIJA Domaćin: Mate Mijić Gost: Dario Hrebak S bjelovarskim gradonačelnikom i predsjednikom HSLS-a razgovarao sam o izborima, koalicijskom dogovoru s HDZ-om, očekivanjima u II. izbornoj jedinici i budućnosti liberalizma u Hrvatskoj. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

REAKCIJA PODCAST Komentator: Mate Mijić Gost: Nikola Grmoja Razgovor s političkim tajnikom Mosta Nikolom Grmojom o izborima, profilaciji Mosta u stranku desnog centra, pojačanjima u vidu Nina Raspudića, Marije Selak Raspudić, Zvonimira Troskota i Marina Miletića te njihovom doprinosu i postizbornim scenarijima. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/  

Podcast REAKCIJA Domaćin: Mate Mijić Gost: Miroslav Škoro Prvi u nizu predizbornih razgovora s kandidatima od centra nadesno - razgovor s Miroslavom Škorom, liderom Domovinskog pokreta i kandidatom te stranke u II. izbornoj jedinici. Dotakli smo se predsjedničkih izbora na kojima je ostvario veliki rezultat, predizborne situacije, postizborne križaljke i njegove vizije za Hrvatsku. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/  https://twitter.com/mijicmate  https://www.instagram.com/mijicmate/  https://matemijic.podbean.com/ 

Reakcija podcast Domaćin: Mate Mijić Gosti: Aleksandar Musić & Saša Blažeković Predizborna ćakula s političkim i komunikacijskim savjetnicima Aleksandrom Musićem i Sašom Blažekovićem. Razgovarali smo o dosadašnjem tijeku kampanje, temama koje se nameću, strategijama HDZ-a i SDP-a, Miroslavu Škori i drugim jakim izazivačima, kao i mogućim izbornim iznenađenjima. Poslušajte! #REAKCIJA #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/  https://twitter.com/mijicmate  https://www.instagram.com/mijicmate/   https://matemijic.podbean.com/ 

Viso karantino metu aktyviai diskutuota apie pokyčius kūrybos lauke: į virtualią erdvę persikėlusius spektaklius, koncertus ir parodas, pakitusias išraiškos formas ir tokio turinio kokybę. Kol kūrėjai ieškojo būdų, kaip neprarasti ryšio su žmogumi – kultūros vartotoju, – tą patį klausimą sau kėlė ir meno kritikai. Kokius sprendimus karantino metu jie turėjo priimti, kaip kultūrinių renginių štilius paveikė meno kritikos lauką? Apie pakitusias meno kritikos temas, naujus požiūrio kampus, solidarumą su kūrėjų bendruomene kalbėsimės su teatro kritike Aušra Kaminskaite, kompozitoriumi Mykolu Natalevičiumi ir dailės kritiku Linu Bliškevičiumi. Ved. Indrė Kaminckaitė.

Reakcija podcast Voditelj: Mate Mijić Gost: Vuk Vuković Razgovor s Vukom Vukovićem, doktorom političke ekonomije sa Sveučilišta Oxford, poduzetnikom i ekonomskim analitičarom udruge 'Glas poduzetnika'. Kad očekuje gospodarski oporavak, što nam donose izbori, jesu li reforme na vidiku, postoje li uopće brza rješenja za ovu gospodarsku krizu i što će biti s bespovratnim milijardama od EU-a koje su nam ovih dana obećane od premijera Plenkovića. Pogledajte! #REAKCIJA #HRVATSKA #POLITIKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/  https://matemijic.podbean.com/

Reakcija, 2. sezona, 2. epizoda Komentator: Mate Mijić Neradna nedjelja dugogodišnja je predizborna tema. HDZ je ovaj put iskoristio Nacionalni stožer uspostavljen zbog borbe protiv koronavirusa i proglasio nedjelju neradnom iz (vrlo tankih) epidemioloških razloga. Ipak nisu izdržali pod pritiskom pa će nedjelje prije izbora biti radne. Kako regulirati rad nedjeljom? Kako se nedjelja pretvorila u desno-lijevo pitanje? Je li moguć kompromis? O neradnoj nedjelji i svim aspektima tog pitanja govorim u novoj Reakciji. Pogledajte, lajkajte, podijelite s prijateljima i komentirajte! Virtualni studio i montaža: DT Studio https://www.facebook.com/DTStudioCroatia/ Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/  https://matemijic.podbean.com/  

Od engleskog „breaking news” do prijelomne, izvanredne, udarne vijesti. Kako je došlo do ovakve upotrebe u engleskom, a kako u hrvatskom jeziku? Jedna teorija govori da se vosak na svitku koji su srednjovjekovni glasnici nosili najprije morao prelomiti (break) kako bi se svitak odmotao i kako bi se pročitala vijest. Što se od onda događalo do danas, poslušajte u novoj vrsti epizode ovog podcasta – Jezična reakcija. Google #podcasts: https://bit.ly/2UFZZ6C Apple Podcasts: https://apple.co/2UivogF Stitcher: https://bit.ly/3btbKEa TuneIn: https://bit.ly/3dqpz8m Društvene mreže, kontakt i suradnja: www.facebook.com/bliskisusreti www.instagram.com/bliskisusreti_podcast www.twitter.com/bliskisusreti

Nova #Reakcija, 1. epizoda 2. sezone! Komentator: Mate Mijić Hoće li sa sramotnim 9. sazivom Sabora u povijest otići i famozni 'žetončići'? Teško. Izazivači koji jurišaju na HDZ i SDP uglavnom su bez prave političke i upravljačke strukture, a liste se pune umišljenim veličinama, samostalnim strijelcima, rashodovanim političarima i javnosektorašima koji jednu udobnu fotelju žele zamijeniti drugom. Izvor žetončića je neiscrpan, samo je pitanje tko će ga iskoristiti - Plenković ili Bernardić. Više o predizbornim križaljkama iz novog studija u novoj epizodi Reakcije. #REAKCIJA #MATEMIJIC #IZBORI #HRVATSKA Pratite me na društvenim mrežama: https://www.facebook.com/matemijichr/ https://twitter.com/mijicmate https://www.instagram.com/mijicmate/ https://matemijic.podbean.com/

Podcast Reakcija, epizoda 14. Komentator: Mate Mijić Gost: dr. sc. Maruška Vizek Kako će se naše gospodarstvo oporaviti od korona krize? Hoćemo li ovo jako osjetiti na svojim džepovima? Koliko će dugotrajna biti ova kriza? Što će se dogoditi budemo li na jesen opet morali u karantenu? Postoji li opasnost od novog vala iseljavanja ako se druge članice EU-a krenu brže oporavljati od Hrvatske? O ovim i drugim zanimljivim pitanjima razgovarao sam s ravnateljicom Ekonomskog instituta Zagreb Maruškom Vizek. Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Podcast Reakcija, epizoda 13. Komentator: Mate Mijić Je li pravi trenutak za relaksaciju mjera zaštite od koronavirusa? Koji su razlozi zašto je znanost u ovoj epidemiji izgubila povjerenje dijela javnosti? Treba li Nacionalni stožer civilne zaštite donositi odluke o neradnoj nedjelji? O ovome sam govorio u 13. epizodi podcasta #Reakcija. Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Podcast Reakcija, epizoda 12. Komentator: Mate Mijić Je li misa koju je za Uskrs slavio don Josip Delaš u Splitu doista najveći skandal u državi? Mogu li novinari biti izuzeti od zakona? Zašto Crkvi ne treba zaštita ljudi s političkim motivima? Na ta i još neka zanimljiva pitanja odgovaram u 12. epizodi podcasta Reakcija. Pogledaj, lajkaj, komentiraj, podijeli! Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Podcast Reakcija, epizoda 11. Komentator: Mate Mijić Gost: doc. dr. sc. Kristijan Kotarski   Hoće li, nakon korona krize, od EU-a ostati samo dugmići? Može li Zapad zajednički odgovoriti Kini nakon ove pandemije? Jesu li korona obveznice način da se EU gospodarstvo izvuče iz krize? Očekuje li nas rast euroskepticizma?   O tome u novoj epizodi podcasta Reakcija razgovaram s Kristijanom Kotarskim, docentom s Fakulteta političkih znanosti Sveučilišta u Zagrebu.   Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Podcast Reakcija, epizoda 10. Komentator: Mate Mijić Što nas čeka nakon što prođe pandemija koronavirusa? Hoćemo li doista biti zatvoreni do lipnja? Može li se protiv zdravstvenih ugroza boriti bez novca? Na ta i druga zanimljiva pitanja odgovaram u 10. epizodi podcasta Reakcija. Gledajte na YouTubeu i slušajte na Apple Podcastima, Google Podcastima i svim većim podcast platformama! Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Podcast Reakcija, epizoda 9. Komentator: Mate Mijić Jesu li pandemija koronavirusa i potres u Zagrebu Božja kazna? Zašto pojedinci i krizu koriste za ideološke obračune? Hoće li se kriznom stožeru za borbu protiv korone uskoro priključiti i netko od renomiranih ekonomista? Na ova sam pitanja pokušao dati odgovore u 9. epizodi podcasta Reakcija. Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Podcast Reakcija, epizoda 8. Komentator: Mate Mijić Koliko ćemo skupo platiti pandemiju koronavirusa? Mogu li vladine izvanredne ekonomske mjere pomoći? Hoćemo li u ovoj krizi platiti danak neprovođenju reformi? Odgovore na ta i druga zanimljiva pitanja saznajte u novoj epizodi podcasta Reakcija! Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Podcast Reakcija, epizoda 7. Komentator: Mate Mijić Andrej Plenković i njegov tim pomeli su na unutarstranačkim izborima u HDZ-u. Plenković je u potpunosti preuzeo stranku, slomio otpor i sprema se odvesti HDZ u strogi centar. Desnici se prostor otvara, ali se ona teško emancipira od HDZ-a. Taj bi proces morao biti puno brži žele li desne opcije uzeti dio HDZ-ovog kolača jer bi izbori mogli stići puno prije od očekivanoga... Poslušajte novu epizodu podcasta Reakcija! Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Podcast Reakcija, epizoda 6. Komentator: Mate Mijić / Gost: Ivica Brkljača (ekonomski analitičar)   Razgovor o gospodarskim reformama u Hrvatskoj i tržištu nekretnina. Zašto Hrvati toliko vole nekretnine, zašto cijene opravdano rastu, nazire li se kraj rastu cijena nekretnina i je li preporučljivo diversificirati ulagački portfelj? Odgovore na ta i druga zanimljiva pitanja saznajte u novoj epizodi podcasta REAKCIJA!   Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Mediji su neovisnog zastupnika Željka Glasnovića unisono proglasili primitivcem nakon njegovog sukoba s HSS-ovim Željkom Lenartom u Hrvatskom saboru. Promaklo im je, međutim, da je i Lenartovo ponašanje, kao i ono njegovog stranačkog šefa Kreše Beljaka, bilo još primitivnije. Za razliku od Glasnovića, dvojicu se HSS-ovaca ničim ne može opravdati. Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com) 

Kodėl šių metų "Oskarai" tokie išskirtiniai? Parazito sėkmė ir kodėl tai svarbu. Kiek nominacijų atspėjau. O taip pat apžvelgiu naujausius savaitės filmus: nuvylusį Plėšriosios paukštės ir fantastiškoji Harlė Kvin bei puikųjį Les Miserables, kurį galite išvysti Kino Deli (Vilniuje).

U novoj epizodi podcasta Reakcija razgovarao sam s Goranom Andrijanićem, dopisnikom poljskih medija iz Zagreba, o aktualnostima u obje zemlje i sličnostima koje povezuju Hrvatsku i Poljsku. Dotakli smo se lustracije u pravosuđu koja je poljsku vlast dovela na nišan Europske komisije i EU establishmenta, inicijative Triju mora i zakonske zaštite života koja je još uvijek velika tema u obje katoličke zemlje. Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Aiova un Kapitolija Dienvidu spārns – 3. un 4. februāris Šonedēļ Savienotās Valstis nepārprotami ir pasaules uzmanības centrā, ciktāl katra no aizvadītajām nedēļas dienām nesusi Amerikas un līdz ar to arī visas pasaules turpmākajai politiskajai attīstībai nozīmīgu notikumu. Pirmdien, 3. februārī notika priekšvēlēšanu sapulces Aiovas štatā. Atšķirībā no vairuma citu Savienoto Valstu štatu, Aiovā partiju kandidātus nākamajām prezidenta vēlēšanām izraugās nevis reģistrēto vēlētāju balsojumā, bet slēgtās partijas biedru un atbalstītāju sapulcēs, angliski sauktās par "caucus". Priekšvēlēšanu sapulces Aiovā tradicionāli iesāk partiju kandidātu sacensību Savienoto Valstu štatos un, kā tiek uzsvērts, uzdod toni visai turpmākajai priekšvēlēšanu kampaņai. Ja republikāņu priekšvēlēšanu sapulču rezultāti bija absolūti prognozējami un izvirzīja par kandidātu esošo prezidentu Donaldu Trampu, tad Demokrātu partijas sapulces radīja intrigu, kas joprojām nav atrisinājusies. Šobrīd, kad saņemti apmēram 97% priekšvēlēšanu sapulču rezultātu, Aiovas demokrātiem joprojām ir divi favorīti – senators  Bērnijs Sanderss vai bijušais mērs Pīts Būtedžadžs. Republikāņu aprindās šo situāciju jau nodēvējuši pat „haosu”, savukārt komentētāji atzīst, ka abi kandidāti personificē demokrātu vēlētāju prasību pēc pārmaiņām ierastajā politiskajā konjunktūrā. Savukārt otrdiena, 4. februāris, nāca ar ikgadējo Savienoto Valstu prezidenta uzrunu abu Kongresa palātu kopsapulcei, kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem dēvēta par „Uzrunu par Savienības stāvokli” – „State of the Union Address”. Kā jau ierasts, prezidenta Trampa šīgada uzruna bija izcili iestudēts šovs, kuru pavadīja biežas un kaismīgas Republikāņu frakcijas stāvovācijas un tikpat uzsvērta Demokrātu frakcijas salta atturība. Runas saturā dominēja Amerikas atgūtās varenības motīvs, pamatots ar izciliem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, piesauktām militārajām un tehnoloģiskajām iespējām. Runājot par ārpolitiku, prezidents, cita starpā, pauda apņemšanos izvest amerikāņu spēkus no Afganistānas un apkarot sociālisma reliktus Rietumu puslodē, atjaunojot sankcijas Kubai un atbalstot prezidenta Maduro pretiniekus Venecuēlā. Venecuēlas opozīcijas līderis un daudzu valstu atzītais likumīgais valsts galva Huans Gvaido, starp citu, bija klāt un tika sveikts ar ilgiem aplausiem. Runas noslēguma daļā orators paziņoja, ka Savienotās Valstis apņēmušās īstenot pirmo cilvēka lidojumu uz Marsu. Neiztika arī bez jau ierastajām negācijām: stāstiem par nelegālo imigrantu pastrādātajiem noziegumiem un kritikas ASV administratīvajām vienībām, kuras īsteno federālajai pretēju patvēruma politiku. Tomēr par neaizmirstamāko 4. februāra šova elementu kļuva savstarpējās attieksmes demonstrējums starp prezidentu un Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētāju, demokrātu līderi Nensiju Pelosi. Pirms uzstāšanās Tramps ignorēja Pelosi sasveicinoties pastiepto roku, savukārt runas finālā, izskanot prezidenta frāzei „Dievs, svētī Ameriku!”, Pelosi sāka demonstratīvi plēst savu runas teksta eksemplāru.   Kapitolija Ziemeļus spārns – 5. februāris Atšķirībā no pastāvīgajām ovācijām, kuras pavadīja prezidenta Trampa uzstāšanos otrdien Kapitolija Dienvidu spārnā – Kongresa sēžu zālē – majestātiskās celtnes Ziemeļu spārns, ASV Senāta mītne, trešdien sagaidīja prezidentu pārnopietnā klusumā. Kārtība nosaka, ka impīčmenta debašu laikā senatoriem liegts jebkādi paust savu piekrītošo vai noliedzošo attieksmi. Debatēs runājušo pozīcija un argumentācija skaidri iezīmēja partejiskās robežšķirtnes. Demokrāti, bieži piesaucot un citējot valsts pamatlicējus un citus izcilus pagātnes valstsvīrus, atgādināja esošā prezidenta nodarījumus, mēģinot iespaidot juridiskos procesus Ukrainā sev vēlamā un savam politiskajam konkurentam Džo Baidenam nevēlamā virzienā, un pēc tam mēģinot slēpt notikušo no likumdevējiem un sabiedrības. Attaisnojot prezidentu, viņuprāt, Senāts radīs precedentu prezidenta juridiskai nesodāmībai un stāvēšanai pāri likumam. Republikāņu pretargumenti raksturoja visu impīčmenta procesu kā politiski motivētu, pieņēmumos un pārspīlējumos balstītu un juridiski neadekvātu, vainojot pašus tā iniciatorus valsts tiesisko pamatu graušanā. Par vienīgo pārsteigumu parūpējās viens no redzamākajiem republikāņu senatoriem Mets Romnijs, gan savā runā, gan balsojumā atzīdams prezidentu Trampu par vainīgu varas ļaunprātīgā izmantošanā. Citādi viss notika kā prognozēts: 45 demokrātu un 2 neatkarīgie senatori balsoja par Trampa vainīgumu, savukārt 52 republikāņi – par viņa attaisnošanu. Tā kā vainu apstiprinošam impīčmenta spriedumam nepieciešamas divas trešdaļas senatoru balsu, respektīvi – 67, tad Donalds Tramps tika attaisnots abos apsūdzības punktos: par varas ļaunprātīgu izmantošanu un Kongresa maldināšanu.     Eiropas Savienība un Lielbritānija – kā dzīvosim tālāk? Pirmdien Lielbritānijai piedāvāto brīvās tirdzniecības vienošanos Eiropas Savienības galvenais sarunvedis Mišels Barnjē raksturo kā „ļoti ambiciozu”. Bijušajai dalībvalstij tiek piedāvāta no tarifiem un kvotām brīva preču aprite, taču arī nosacījumu pakete ir visai iespaidīga. Londonai jāievēro Eiropas standarti valsts atbalsta pasākumos, attiecīgi nodrošinot savienības institūciju pārraudzību. Tāpat jāievēro savienības normas vides un strādājošo tiesību aizsardzībā. Nozīmīga loma tālākajā attiecību regulēšanā būtu Eiropas Savienības Tiesai, kuru Lielbritānijas „breksitisti” allaž uzlūkojuši kā vienu no galvenajiem Briseles diktāta instrumentiem. Reakcija uz šo piedāvājumu no kontinenta bija premjerministra Borisa Džonsona pirmdien teiktā runa, kuru daudzi uzlūko kā taktisku demonstrāciju. Uzstādamies Griničas Vecās Karaliskās jūras koledžas barokāli majestātiskajās telpās, aiz katedras, kuru rotāja uzraksts „Lielbritānijas potenciālu atraisot”, premjers paziņoja, ka negrasās pakļauties Briseles uzstādītajiem noteikumiem. Sarunu neizdošanās gadījumā, viņš teica, Lielbritānija šī gada beigās, noslēdzoties pārejas periodam, varētu turpināt tirdznieciskās attiecības ar savienību „uz Austrālijas nosacījumiem”. Otra versija esot balstīties esošajā vienošanās par izstāšanos. Kā zināms, Austrālijai ar Eiropas Savienību nav brīvās tirdzniecības līguma, taču tā šobrīd aktīvi cenšas panākt šādu vienošanos. Kas attiecas uz izstāšanās vienošanos, tad tās pēdējā versija, atšķirībā no Terēzas Mejas varianta, praktiski neregulē Lielbritānijas un Eiropas Savienības ekonomiskās attiecības. Pagājušā gada priekšvēlēšanu kampaņā Džonsons britu vēlētājiem gan solīja, ka līdz gada beigām bez grūtībām noslēgs ar Eiropas Savienību tādu pat brīvās tirdzniecības līgumu, kāds ir Kanādai. Kā jau varēja sagaidīt, Briselē Džonsona izteikumi uzņemti ar skepsi un neizpratni. Britu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji jau norādījuši, ka „Austrālijas variants” viņiem draud ar 7–8 procentu ražošanas apjoma kritumu. Reaģējusi arī britu mārciņa, savā vērtībā pret amerikāņu dolāru noslīdot zem viena dolāra un 30 centu robežas. Tas gan ir salīdzinoši augsts kurss, salīdzinot ar zemāko punktu pagājušā gada augustā, kad mārciņa bija mazāk nekā dolāru un 21 centu vērta.

Adnan Fetić, prof. Serijal komentara na siru-životopis posljednjeg Allahovog Polanika.

Pater Ike Mandurić svojim je Facebook statusom uzburkao duhove i tisuće ljudi potaknuo na raspravu o muško-ženskim odnosima i društvenim ulogama. Pojedini mediji izrazito su se negativno očitovali o mišljenjima patera Ike, a neki drugi dali su mu priliku da razjasni svoja stajališta. Zašto svjetovni mediji tako negativno shvaćaju sve poruke koje dolaze iz Crkve? Postoji li doista kriza muškosti u našem društvu i kako se manifestira? O tome sam razgovarao s Goranom Andrijanićem, glavnim urednikom portala bitno.net. Glazbena podloga: Opening Move, Shane Ivers (https://www.silvermansound.com)

Mediji najavljuju mini-rekonstrukciju vlade Andreja Plenkovića do kraja godine. Da bi vratio povjerenje birača nakon podbačaja na EU izborima, Plenković će morati napraviti puno više od zamjene jednog ili dvoje ministara. Tko bi sve trebao otići i zašto saznajte u novoj epizodi Reakcija podcasta! Komentira: Mate Mijić; Gost: Marko Matijević, srednja.hr

Nastavnik informatike u zagrebačkoj OŠ Matije Gupca na Facebooku je kritizirao učenički posjet Vukovaru. Zablude iz njegove objave uznemirile su dio javnosti, a većina mainstream medija stala je u njegovu obranu. Imaju li nastavnici pravo javno iznositi politička stajališta? Je li sloboda govora apsolutna? Jesu li sankcije nastavniku Šoliću opravdane? Saznajte u prvoj epizodi Reakcija podcasta! Reakciju gledajte i na YouTubeu: https://www.youtube.com/matemijic

Šonedēļ raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" apskatīsim to, kā pasaule reaģējusi uz prezidenta Trampa izsludināto un pretrunīgi vērtēto migrācijas ierobežošanas rīkojumu. Vai attaisnosies ASV bēgļu izmitināšanas programmas apturēšana uz 120 dienām, vīzu neizsniegšana ceļotājiem no 7 musulmaņu valstīm un pastiprināta imigrantu pārbaude, lai tikai atstātu "radikālos islāma teroristus" ārpus ASV? Vai arī tas ir tikai solis tālāk Trampa protekcionisma un norobežošanās politikā? Studijā saruna ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un  portāla "Delfi" Eiropas un starptautisko ziņu žurnālistu Filipu Lastovski. Pagājušajās nedēļas izskaņā Eiropadome prezidents Donalds Tusks brīdināja, ka "...Eiropas Savienības izjukšana novedīs pie reālas atkarības no galvenajām lielvarām: ASV, Krievijas un Ķīnas. Tikai kopā mēs varam būt pilnīgi neatkarīgi." Tādā fatālā noskaņojumā piektdien pulcējās visi ES valstu līderi uz samitu Maltā. Studijā pievērsīsimies tam, ko vadītāji sprieduši par ES nākotnes scenārijiem un par visiem sasāpējušo migrācijas jautājumu. Vēl raidījumā sekosim līdzi konflikta uzliesmojumiem Ukrainā. Kopš 29. janvāra prokremliskie kaujinieki pastiprināti apšauda Ukrainas spēku pozīcijas pie Avdijivkas. Apšaudīti tiek arī dzīvojamie rajoni. Pilsēta ir palikusi bez ūdens, apkures un elektrības. Reakcija uz prezidenta Trampa izsludināto un pretrunīgi vērtēto migrācijas ierobežošanas rīkojumu 27.janvārī Tramps izdeva rīkojumu, kas paredzēja turpmākās 90 dienas aizliegt valstī ieceļot 7 arābu valstu pilsoņiem, kā arī uz 120 dienām apturēt bēgļu uzņemšanu. Reakcija uz šo notikumu bijusi dažāda- vieni smīkņā par to, cik šokēta ir pasaule, ka ir uzradies politiķis, kas beidzot pilda savus pirmsvēlēšanu solījumus, citi devās nu jau kārtējā protesta akcijā. Šis rīkojums nepilnas pusotras nedēļas laikā nepārtraukti ielaužas ziņu virsrakstos, daudzi to pēla, citi to slavēja. Kamēr rīkojumu apstrādāja tiesās, Trampa pārstāvji kameru priekšā centās attaisnot un paskaidrot Trampa rīkojumu. Ņemot vērā, ka prezidenta administrācija nebija iepriekš brīdinājusi atbildīgās aģentūras par plānoto aizliegumu, cilvēkiem bija daudz jautājumu. Piemēram, vai tas attiecas uz zaļo karšu turētājiem, kuru dzīves, ģimenes un mājas ir ASV. Uz šo jautājumu Baltā nama pārstāvis Reince Priebus intervijā atbildēja ar “ nē, tas neattiecas, bet, jā, tas attiecas, ja viņi nāk no konkrētajām valstīm.” Vien pāris dienas pēc rīkojuma izsludināšanas Baltais nams zināja teikt, ka tas tomēr neattiecas uz zaļo karšu turētājiem. Tikmēr prezidenta padomniece Kelianna Konveja turpināja pasaulei pasniegt “alternatīvos faktus” un mazliet pārcentās intervijā TV kanālam MSNBC. “Šajā gadījumā Tramps pieprasa ekstrēmas drošības pārbaudes [cilvēkiem no] septiņām valstīm, kuras prezidents Obama iepriekš bija identificējis kā augsta riska valstis. Viņš pat nepievienoja nevienu valsti šim sarakstam. Turklāt tas ir īslaicīgi. Es varu derēt, ka cilvēkiem tā ir pilnīgi jauna informācija, bet Obama uz 6 mēnešiem pārtrauca irākiešu bēgļu programmu pēc tam, kad divi radikalizējušies irākieši izrādījās Bowling Green slaktiņa rīkotāji.” Trampa administrācija ir sasniegusi jaunu līmeni, kurā tiek izdomāti terorakti, proti, Konvejas pieminētais Bowling Green slaktiņš, kas nekad nav noticis. Divi irākiešu bēgļi gan tika aizturēti par saistību ar terorismu Irākā, jo viņu pirkstu nospiedumi tika atklāti uz bumbas, kas novietota ceļmalā. Arī irākiešu bēgļu liegums ir tālu no patiesības, jo programma netika apturēta, bet tika pārskatīta. Tas sarežģīja procesu irākiešiem , kuri vēlējas iegūt bēgļa statusu ASV, bet tas to neapturēja. Vēl viens jautājums, par kuru Baltajam namam nācās taisnoties, ir septiņu valstu saraksts. Irāka, Irāna, Lībija, Somālija, Sudāna, Sīrija un Jemena ir valstis, kuru piederīgajiem Tramps vēlējās liegt iebraukšanu ASV, lai pasargātu amerikāņus no terorisma. Sarakstā pietrūkst to valstu, no kurām reāli ASV iepriekš ieradušies teroristi - Afganistānas, Saūda Arābijas un Pakistānas. Jeb, kā norādījis politologs Īans Bremers, to valstu, kurās Trampam ir bizness. Taču svarīgākais no punktiem attiecas uz 120 dienu ilgu bēgļu uzņemšanas programmas pārtraukšanu. Tramps uzskata, ka patvēruma meklētāji pārāk vienkārši tiek iekšā valstī un ir nepieciešamas ekstrēmas cilvēku pārbaudes pirms statusa piešķiršanas. Taču kopš 11.septembra teroaktiem imigrantiem saņemt uzturēšanās atļauju ir krietni sarežģīti. Lai sīrietis saņemtu patvērumu ASV, viņu pārbauda 9 dažādas drošības aģentūras, tai skaitā FIB. Jāpiemin, ka striktais un garais process iepriekš sabiedrībā ticis asi kritizēts, īpaši, kad runa bijusi par irākiešu bēgļiem, kas Irākas kara laikā palīdzējuši ASV armijai. Bēgļu uzņemšanas programmas apturēšanu nosodīja ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutjerešs: “Šis nav vislabākais veids, kā pasargāt ASV vai jebkuru citu valsti no iespējamu terorstu iefiltrēšanos. Es nedomāju, ka šis ir efektīvs veids, kā to darīt un, manuprāt, šādus līdzekļus vajadzētu pārtraukt izmantot ātrāk, nevis vēlāk” Protams, Trampa lēmumam bija arī atbalstītāji Eiropas galēji labējo partiju rindās. Tādu netrūkst ne Francijā, ne Itālijā, ne Vācijā, ne Nīderlandē. Starp citu, Nīderlandes Brīvības partijas līderis Grīts Wilders adaptējis Trampa saukli “Padarīt Nīderlandi atkal varenu!”. Arī Trampa, iespējams,  mīļākais brits Naidžels Farādžs BBC norādīja, ka atbalsta Trampa lēmumu. “Es piekrītu konceptam, ko sauc par demokrātiju. Tas, ko liela daļa komentētāju aizmirst, ir, ka viņu ievēlēja, lai viņš būtu skarbs. Viņu ievēlēju, lai viņš darītu visu iespējamo, lai pasargātu Ameriku no ISIS teroristu iefiltrēšanās. Viņam ir tiesības to darīt.” Vakar agri no rīta Sietlas tiesa uz laiku apturēja liegumu ieceļot 7 musulmaņu valstu pilsoņiem, un Baltajam namam šodien tiesā ir jāiesniedz detalizētāks pamatojums šādam lēmuma, Gan pats Tramps, gan viņa padomnieki publiski pārmeta tiesnesim šādu rīcību. Jau īsi pēc tiesneša Džeimsa Robarta izsludinātā lēmuma Tramps sava Twitter kontā rakstīja: “Šī, tā sauktā, tiesneša viedoklis, kas būtībā atņem mūsu valstij tiesībsargājošas institūcijas, ir muļķīgs un tiks sagrauts!” Arī Trampa pārstāvji, kuri sarunājās ar medijiem, bieži norādīja uz to, ka valsts ierēdņi un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nesastrādājas ar Balto namu. Šķiet, jaunā prezidenta administrācija uzskata, ka sadarbošanās ir vienāda ar bezierunu pakļaušanos Trampa rīkojumiem, pat tad, ja tie, iespējams, ir pretrunā ar ASV konstitūciju.

podkāsts Tauta - Helmuts un Uldis

Šī ir īsa un iepriekš neplānota saruna, kur Uldis iepazīstās ar šodien saņemtu vēstuli no podkāsta Tauta klausītāja vārdā Didzis. Helmuts un Uldis podkāsts Tauta

Sludinātājs: Ģirts Ašnevics / Sērija: Jēzus vara / Rakstvieta: Mt 9:32-38

Sludinātājs: Markus Rožkalns / Sērija: Jēzus vara / Rakstvieta: Mt 9:9-13

Sludinātājs: Ģirts Ašnevics / Sērija: Jēzus vara / Rakstvieta: Mt 8:18-22

Pataruoju laiku mus visus sukrėtė ypatingo žiaurumo nusikaltimai, nukreipti prieš taikius žmones, net ir nepilnamečius. Reakcija į tai – panika ir neviltis dėl savo ir artimųjų saugumo, dar didesnis nepasitikėjimas valstybinėmis isntitucijomis, kurios turėtų tuo saugumu rūpintis. Galiausiai politikų lūpomis išsakyta mintis apie mirties bausmės sugrąžinimą.

Pataruoju laiku mus visus sukrėtė ypatingo žiaurumo nusikaltimai, nukreipti prieš taikius žmones, net ir nepilnamečius. Reakcija į tai – panika ir neviltis dėl savo ir artimųjų saugumo, dar didesnis nepasitikėjimas valstybinėmis isntitucijomis, kurios turėtų tuo saugumu rūpintis. Galiausiai politikų lūpomis išsakyta mintis apie mirties bausmės sugrąžinimą.

Javlja se: od rođenja Nestaje: između 4. i 6. mjeseca života Držite novorođenče jednom rukom potrbuške u horizontalnom polozaju. S prstom druge ruke podražite kožu leđa djeteta duž paravertebralne linije koja se proteže od ramena do kuka. Ovaj podražaj izaziva savijanje trupa, odnosno pomicanje ramena i zdjelice na podraženu stranu. Reakcija zdjelice na podražaje obiju strana tijela mora biti simetrična. Ovaj refleks ne može se izazvati kod transverzalnih lezija ili ozljeda kralježničke moždine.

Javlja se: od rođenja Nestaje: između 3. i 4. mjeseca života Ovaj se refleks ispituje u leđnom položaju, tako da se jedan dlan stavi pod potiljak djeteta, a drugi dlan pod leđa i gornji dio djeteta podigne u kosi položaj. Brzim spuštanjem dlana pod zatiljkom izazove se pasivna retrofleksija vrata. Reakcija se sastoji od abdukcije ruku na koju se nadoveže ekstenzija lakta i svih zglobova šaka. U drugoj fazi reakcije dijete flektira laktove. Refleks se može izazvati i udarcem o podlogu na kojoj dijete leži ili bilo kojim drugim mehaničkim podražajem. Nemogućnost izazivanja ili nepotpuni Moorov refleks javlja se kod lezije gornjih motoričkih neurona, dok nesimetrični odgovor može upućivati na frakturu ključne kosti ili Erbovu paralizu.

Javlja se: od rođenja Nestaje: između 2. i 4. mjeseca života Pozitivna potporna reakcija izaziva se prihvaćanjem djeteta ispod aksila i postavljanjem u vertikalni položaj, tako da tabanima dodiruje podlogu. Nastaje postupna ekstenzija donjih ekstremiteta i trupa, uz čvrsto podupiranje o podlogu tako da dijete na nekoliko sekundi nosi veći dio svoje tjelesne težine.